Pagaidu energosertifikāta nepieciešamība būvprojektā

Edgars Garkājis

Ekonomikas ministrijas

Mājokļu politikas departamenta

Vecākais referents

31.03.2017.

Ēku energoefektivitātes likums

2015, Rīga

2

Pamatojums - Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada

19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti

ieviešana

Tehniskās prasības ēkām Situācijas fiksēšana

Prasības jaunu ēku

būvniecībai;

Prasības pārbūvējamām

ēkām;

Prasības ekspluatējamām

ēkām;

Gandrīz nulles patēriņa

ēkas.

Energosertifikācija;

Gadījumi, kad jāveic

energosertifikāciju.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku

energoefektivitāti

2017, Rīga

3

1. Dalībvalstis nodrošina, ka energoefektivitātes sertifikātu izsniedz:

a) ēkām vai ēkas daļām, kuras ir uzbūvētas, pārdotas vai izīrētas jaunam īrniekam; un

b) ēkām, kurās kopējo izmantojamo platību, kas pārsniedz 500 m2, izmanto valsts

iestāde un kuras ir sabiedrības bieži apmeklētas. 2015. gada 9. jūlijā šo 500 m2

robežvērtību samazina līdz 250 m2.

6. Dalībvalstis var neattiecināt šā panta 1., 2., 4. un 5. punktu uz 4. panta 2. punktā

minētajām ēku kategorijām.

Ēku energoefektivitātes likums3.pants. Likuma darbības joma

2017, Rīga

4

(2) Šā likuma prasības nepiemēro ēkām:

1) kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;

2) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras

pieminekļu teritorijās esošām ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras

pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību;

3) kuras projektētas un būvētas dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām;

4) kuras projektētas un būvētas izmantošanai tikai siltajā gadalaikā (piemēram,

vasarnīcas);

5) kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.

7.pants. Ēkas energosertifikācija

2017, Rīga

5

(1) Ēkas energosertifikāciju veic:

1) projektējamai ēkai, rekonstruējamai (pārbūvējamai) vai renovējamai

(atjaunojamai) ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu;

2) ēkas daļai projektējamā, rekonstruējamā vai renovējamā ēkā, lai pārdotu šo ēkas

daļu, ja tai ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;

3) ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju

pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks;

4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50

kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa

pircējs, īrnieks vai nomnieks un ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai

siltumenerģijas uzskaite;

5) valsts vai pašvaldības īpašumā esošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras

apkurināmā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus;

6) gadījumos, kad ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju.

4.pants. Energoefektivitātes minimālās prasības

2017, Rīga

6

(1) Energoefektivitātes minimālās prasības ekspluatējamām ēkām, proti, ēkas

energoefektivitātes pieļaujamo līmeni, kuru pārsniedzot ēkas īpašniekam ir pienākums veikt

energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, nosaka citi normatīvie akti.

(2) Energoefektivitātes minimālās prasības projektējamām ēkām attiecībā uz to ārējo

norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām

sistēmām, kā arī ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi normatīvie akti.

(3) Energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām vai renovējamām ēkām

attiecībā uz to ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un

inženiertehniskajām sistēmām, kā arī ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi

normatīvie akti. Energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām vai renovējamām

ēkām piemēro, ja:

1) būvniecības ieceres dokumentācijā ēkas ārējā norobežojošā konstrukciju būvelementa

pārbūve skar vairāk nekā 25 procentus no šā būvelementa virsmas;

2) veic ēkas inženiertehnisko sistēmu rekonstrukciju vai renovāciju.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām

vai renovējamām ēkām nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli

iespējama vai nav ekonomiski pamatota.

Siltumtehniskās prasības - LBN 002-15 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika

2017, Rīga

7

Būvkonstrukcija

Siltuma caurlaidības koeficients URN, W/(m2 x K) Normatīvā / Maksimālā vērtība

Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas

un bērnudārzi

Publiskās ēkas, izņemot pansionātus,

slimnīcas un bērnudārzus

Ražošanas ēkas

Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu

0,15k / 0,20k 0,20k / 0,25k 0,25k / 0,35k

Grīdas uz grunts 0,15k / 0,20k 0,20k / 0,25k 0,30k / 0,40k

Sienas 0,18k / 0,23k 0,20k / 0,25k 0,25k / 0,30k

Logi, balkona durvis un citas stiklotās konstrukcijas

1,30k / 1,80k 1,40k / 1,80k 1,60k / 1,80k

Ēku ārdurvis 1,80k / 2,30k 2,00k / 2,50k 2,20k / 2,70k

Termiskie tilti ψRN 0,10k / 0,15k 0,15k / 0,20k 0,30k / 0,35k

Temperatūras faktors k = 19/(Tiekš. – Tār.), atkarība no klimata zonas

HT = ΣUiAi + Σψjlj + Σχk HT = Σ UjAj HTR = ΣURNiAi + ΣψRNjlj

14. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients HT nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību HTR.

Noteikumi par ēku energosertifikāciju, Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais

līmenis

2017, Rīga8

Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes rādītājs apkurei, kWh/m2 gadā

Atjaunošanas vai pārbūves

Prasību

piemērošanas

periods

Dzīvojamām ēkām Nedzīvojamām ēkām

Daudzdzīvokļu mājāmDažādu veidu viendzīvokļa

un daudzīvokļu ēkām

Ēkas, kuras ir valsts

īpašumā un institūciju

valdījumā un kurās

atrodas valsts institūcijas

Pārējās nedzīvojamās ēkas

No 21.11.2015. un

turpmāk≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā ≤ 110 kWh/m2 gadā ≤ 110 kWh/m2 gadā

Jaunbūves

līdz 31.12.2016. ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 80 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā

No 01.01.2017. līdz

31.12.2017.≤ 60 kWh/m2 gadā ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā

No 01.01.2018. līdz

31.12.2018.≤ 60 kWh/m2 gadā ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 65 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā

No 01.01.2019. līdz

31.12.2020.≤ 50 kWh/m2 gadā ≤ 60 kWh/m2 gadā

Gandrīz nulles enerģijas ēka,

≤ 45 kWh/m2 gadā≤ 90 kWh/m2 gadā

No 01.01.2021. un

turpmāk

Gandrīz nulles enerģijas ēka,

≤ 45 kWh/m2 gadā

Gandrīz nulles enerģijas ēka,

≤ 45 kWh/m2 gadā

Gandrīz nulles enerģijas ēka,

≤ 45 kWh/m2 gadā

Gandrīz nulles enerģijas ēka,

≤ 45 kWh/m2 gadā

Gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas

2015, Rīga

9

Gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenis Latvijā (brīvprātīgas prasības līdz 2018.gadam)

Noteiktas MK 383 17.punktā

Apkurei ≤ 40 kWh/m2 gadā (dzīvojamām ēkām)

Apkurei ≤ 45 kWh/m2 gadā (nedzīvojamām ēkām)

Primārās enerģijas patēriņš ≤ 95 kWh/m2 gadā

Izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras

≥ 75 % ventilācijas zudumu atgūšana

Atjaunojamo energoresursu īpatsvars > 0 %

Nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.

Noteikumi par ēku energosertifikācijuVeicamās darbības

2017, Rīga

10

2. Lai veiktu ekspluatācijā esošas ēkas energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

2.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

2.2. veic mērījumus un mērījumu novērtēšanu;

2.3. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas

energoefektivitātes aprēķina metodes jomā;

2.4. izsniedz ēkas energoefektivitātes sertifikātu;

2.5. sagatavo ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

3. Lai veiktu projektējamas ēkas (jaunbūves, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas)

energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

3.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

3.2. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas

energoefektivitātes aprēķina metodes jomā;

3.3. pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko būvniecības rezultātu, nododot būvi

ekspluatācijā, izsniedz ēkas pagaidu energosertifikātu.

Noteikumi par ēku energosertifikācijuĒkas energosertifikāta sastāvs

2017, Rīga

11

7. Ēkas energosertifikātam pievieno:

7.1. pārskatu par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru

īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā (3.pielikums);

7.2. apkures katlu, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas

sastādīti šo noteikumu 19., 20. un 24.punktā minētajos termiņos;

7.3. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas

veidu un datu avotu:

7.3.1. telpu vai zonu nosaukumus, platības un temperatūras;

7.3.2. norobežojošo konstrukciju laukumus un siltuma zuduma koeficientus;

7.3.3. termisko tiltu garumus un siltuma zuduma koeficientus;

7.3.4. ēkā izmantoto inženiertehnisko sistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;

7.3.5. vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;

7.3.6. klimatisko apstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;

7.3.7. energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu, ja tas ir noteikts;

7.4. pielikumu ar aprēķiniem par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās

termiņiem;

7.5. citus dokumentus, kas sniedz papildu informāciju par ēkas energoefektivitātes novērtējumu,

vērtēšanas apstākļiem vai nosacījumiem.

Noteikumi par ēku energosertifikācijuĒkas pagaidu energosertifikāta sastāvs

2017, Rīga

12

8. Ēkas pagaidu energosertifikātam pievieno pielikumu, kurā norāda šo noteikumu 7.3.1.,

7.3.2., 7.3.3., 7.3.4. un 7.3.5.apakšpunktā minētās aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, kā arī

šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētos dokumentus, ja ēkas pagaidu energosertifikātu izsniedz

pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai.

7.2. apkures katlu, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas

sastādīti šo noteikumu 19., 20. un 24.punktā minētajos termiņos;

7.3. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas

veidu un datu avotu:

7.3.1. telpu vai zonu nosaukumus, platības un temperatūras;

7.3.2. norobežojošo konstrukciju laukumus un siltuma zuduma koeficientus;

7.3.3. termisko tiltu garumus un siltuma zuduma koeficientus;

7.3.4. ēkā izmantoto inženiertehnisko sistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;

7.3.5. vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;

Noteikumi par ēku energosertifikācijuBIS sistēma

2017, Rīga

13

9. Neatkarīgs eksperts ēkas energosertifikātu vai pagaidu energosertifikātu reģistrē ēku

energosertifikātu reģistrā.

10. Ēku energosertifikātu reģistru uztur Būvniecības valsts kontroles birojs.

30. Šo noteikumu 9. un 28. punktu piemēro ar 2016. gada 1. janvāri.

31. Spēkā esošus ēku energosertifikātus un pagaidu energosertifikātus, kā arī apkures

sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas izsniegti līdz 2015. gada 31.

decembrim, neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā līdz 2016. gada 30.

jūnijam.

BIS sistēma

2017, Rīga

14

BIS sistēmaĒku energosertifikātu reģistrs

2017, Rīga

15

BIS sistēmaNeatkarīgo ekspertu reģistrs ēku

energoefektivitātes jomā

2017, Rīga

16

Ēkas pagaidu energosertifikāts

2017, Rīga17

Ēku būvnoteikumiēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai

energoefektivitātei, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.

2017, Rīga

18

71. Otrās grupas ēkas būvprojektam (izņemot gadījumu, ja paredzēta nojaukšana) ir šādas

sastāvdaļas:

71.5. ēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai energoefektivitātei, ja to

nosaka Ēku energoefektivitātes likums:

72. Trešās grupas ēkas būvprojektam (izņemot gadījumu, ja paredzēta nojaukšana) ir šādas

sastāvdaļas:

72.6. ēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai energoefektivitātei, ja to

nosaka Ēku energoefektivitātes likums;

Ēku būvnoteikumiĒkas pieņemšana ekspluatācijā

2017, Rīga

19

Otrās un trešās grupas ēkas

167. Ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs būvvaldē vai

Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – birojā iesniedz

šādus dokumentus (oriģinālus):

167.13. ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem

aktiem ēku energoefektivitātes jomā, ja ēkai veikti energoefektivitātes pasākumi.

Vienkāršotas fasādes atjaunošanas darbu pabeigšana

196. Pēc vienkāršotās fasādes atjaunošanas būvdarbu pabeigšanas pasūtītājs būvvaldē

iesniedz:

196.2.5. ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem

aktiem ēku energoefektivitātes jomā, ja ēkai veikti energoefektivitātes pasākumi.

Paldies!

Ekonomikas ministrijaAdrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519

Tālrunis: +371 6 7013 100Fakss: +371 6 7280 882E-pasts: pasts@em.gov.lvMājaslapa: www.em.gov.lv

Twitter: @EM_gov_lv, @siltinamYoutube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrijaFacebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem