Edgars Vīgants - Cik nozīmīgas ir bijušas investīcijas siltumapgādes sistēmās?
-
Upload
fonds-dots -
Category
Documents
-
view
109 -
download
0
description
Transcript of Edgars Vīgants - Cik nozīmīgas ir bijušas investīcijas siltumapgādes sistēmās?
Cik nozīmīgas ir bijušas investīcijas siltumapgādes sistēmās?
Kā tās ietekmējušas patērētāju maksājumus? Kādi ieguvumi bijuši patērētājiem?
3. diskusija „Kā investīcijas mainījušas enerģijas apgādes sistēmas Latvijā un kas sagaidāms nākotnē?”
Organizē «Sorosa Fonds Latvija», 2013. gada 17. janvārī, RTU
Dr.sc.ing. Edgars Vīgants
1
Galvenie investīciju atbalsta mehānismi
Avots un mērķis
IZMAKSAS
IZMAKSAS SEDZ
Klimata pārmaiņu finansu
instruments
Ap 120 milj. LVL
KPFI
Noslēgtie līgumi par ES fondu piešķirto finansējumu (2007. -2013.):
tai skaitā: CHP, izmantojot AER 21,36 milj. LVL ES Kohēzijas fonds
tai skaitā: centralizētās siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana
25,89 milj. LVL ES Kohēzijas fonds
2
Investīciju ietekme vidēji lielas pilsētas CSS
0
10
20
30
40
50
60
Tari
fs L
VL/
MW
h
Esošie gāzes katli, tarifs 51,26Ls/MWh
40% situma no gāzes koģenrācijas,tarifs 44,12 Ls/MWh (-16%)
25% siltuma no šķeldas katla, tarifs40,10 Ls/MWh (-10%)
nomainītas maģ. trases+elektroniskā uzskaites sistēma,tarifs 38,19 Ls/MWh (-5%)
51,26
44,12
40,10 38,19
1970. 2008. 2012. 2013.
3
Investīciju ietekme lielas pilsētas CSS
-2,000,000.00
-
2,000,000.00
4,000,000.00
6,000,000.00
8,000,000.00
10,000,000.00
12,000,000.00
14,000,000.00
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
Peļņa, zaudējumi
Apgrozījums
Investīcijas
Tarifsx10 4
Ls
4
0
10
20
30
40
50
60
30
.75
33
.15
33
.38
33
.96
34
.20
34
.94
35
.00
35
.15
35
.62
36
.73
38
.01
38
.07
38
.68
38
.74
38
.81
39
.37
39
.82
39
.86
40
.94
40
.96
41
.31
41
.82
42
.12
43
.12
44
.42
44
.95
45
.59
47
.13
47
.17
49
.06
32
.37
35
.42
33
.38
36
.52
35
.20
39
.90
35
.00
41
.25
35
.62
42
.16
40
.50
38
.07
43
.88
38
.74
44
.18
39
.37
39
.80
42
.32
46
.42
45
.01
46
.36
42
.96
42
.12
44
.14
48
.90
49
.93
48
.52
52
.99
53
.19
50
.74
Ls /
MW
h
Siltuma tarifu salīdzinājums - 2010. un 2012.g. Zaļš - biomasa, zils - dabas gāze, sarkans - ar koģenerāciju,
pelēks - tarifi 2012 .gadā
5
Siltumenerģijas kurināmo izmaksu salīdzinājums
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
55
60
65
Sil
tum
en
erģ
ijas k
uri
nām
ā izm
aksas, L
s/M
Wh
* Dīzeļdegviela
LPG
Dābas gāze (2. grupa)
Dābas gāze (5. grupa)
Koksnes granulas
Šķelda
Kurināmo faktiskās
cenas (bez PVN):
- dīzeļdegviela 650 Ls/t
- LPG 562 Ls/t
- dabas gāze (2. grupa)
0,3318 Ls/m3
- dabas gāze (5. grupa)
0,28810 Ls/m3
- granulas 105 Ls/t
- šķelda 6,80 Ls/ber.m3
* Ievērojot modernu katlu lietderības koeficientus 6
Kā enerģijas ražotāji ārpus Latvijas robežām ietekmē vietējo resursu ieguvējus un iekārtu ražotājus?
3. diskusija „Kā investīcijas mainījušas enerģijas apgādes sistēmas Latvijā un kas sagaidāms nākotnē?”
Organizē «Sorosa Fonds Latvija», 2013. gada 17. janvārī, RTU
Dr.sc.ing. Edgars Vīgants
7
Koksnes šķeldu globālais tirgus
Avots: Poyry
8
Koksnes pieprasījuma bilance ES27
Enerģētika
Plātņu ražošana 2010
2020
2030
Avots: MeKA, MANTAU, Wood resource balance, EUwood – team 2010 (VERKERK/LINDNER/ANTTILA/ASIKAINEN: EFISCEN forest resources and constraints; LEEK, N.: Post -consumer wood; OLDENBURGER J.: Landscape care wood; SAAL, U.: Industrial residues; MANTAU/SAAL: Wood industry; PRINS, K.: Policy options; JONSSON, R. EFSOS calculations)
9
Šķeldu cenas Baltijas reģiona valstīs
10
Pārveidošanas sektors un kurināmās koksnes eksports, PJ
Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde
11
Kurināmās koksnes eksports un izmantošana enerģētikā, PJ
2000 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011
Kurināmās
koksnes
eksports
8,46 15,70 16,05 16,91 16,08 14,98 18,05 22,27 22,87
Kopējais
kurināmās
koksnes
patēriņš
39,70 49,44 49,40 49,75 48,71 46,02 52,59 51,35 46,90
Patēriņš
pārveidošanas
sektorā
5,20 8,11 7,17 7,48 7,27 7,06 7,03 7,43 6,86
Zudumi 0,00 0,00 0,04 0,02 0,05 0,00 0,00 0,00 0,01
Galapatēriņš 34,50 41,33 42,19 42,25 41,39 38,96 45,56 43,93 40,04
Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde
12
CSS saražotās siltumenerģijas struktūra 2011. gadā
1
2
3
Avots: Ekonomikas ministrija
Dabas gāze 80,9%
Kurināmā koksne 15,2%
Citi kurināmie 3,9%
13
Kurināmā koksne 15,2%
Dabas gāze 80,9%
No koksnes biomasas saražotā elektroenerģija
14
SIA GRANDEG ražošanas rezultātu dinamika
695 484
255 286
754 692
435 648
332 302
476 521
0200400600800
1,0001,2001,400
2007 2008 2009 2010 2011 2012
Ap
gro
zīju
ms,
tū
kst
. L
s
Laika periods, gadi
Apgrozījuma sadalījums pa realizācijas virzieniem
Vietējais tirgus Eksports
384 341 181 244 307 341
42 49
30 28 29 35
0
10
20
30
40
50
60
050
100150200250300350400450
2007 2008 2009 2010 2011 2012
Darb
inie
ku
sk
ait
s, c
ilvēk
i
Sara
žoto
katl
u a
pjo
ms,
gb
.
Laika periods, gadi
Saražotās produkcijas apjoms un nodarbināto skaits
Katlu skaits Darbinieku skaits15
AS KOMFORTS
Lielā iela 59, LV-3101
Tukums, Latvija
Tel.: +371 63125057
Fakss: +371 63181203
www.komforts.lv
69.3
61 58
22.8 21.35
19.7
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2010 2011 2012
AS Komforts saražoto iekārtu jauda (MW)
Saražotie MW kopā
AS KOMFORTS
Lielā iela 59, LV-3101
Tukums, Latvija
Tel.: +371 63125057
Fakss: +371 63181203
www.komforts.lv
4440000
4860000
3719698
1620000
1700000
1266502
0
1000000
2000000
3000000
4000000
5000000
6000000
2010 2011 2012
AS Komforts apgrozījums (LVL)
Apgrozījums
Eksports
Radīts un ražots Latvijā!
18
Dūmgāzu kondensators Ludzā
19
Nākošie kondensatoru prototipi Tukumā
20
Latvijas iespēja – būt inovatīvākiem!
21
Lai izdodas!
22