adugunsVTreðdiena � 2011. gada 6. jûlijs � Nr. 51 (8249)

Izglâbj eþus

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

7.

ISSN 1407 - 9844

�

�

CENA abonentiem 33 s

tirdzniecîbâ 38 s

Nâkamajâ

Vadugunî

8.-9. lpp.

Laba ziòa

Slikta ziòa

Nepalaid garâm

Interesanta ziòa

9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 3 3 82

Gaida rindu. Bçrni ar nepacietîbu gaidîja, kad viòus aicinâs paðûpoties uz bçrnîbas kuìa ðûpolçm. Evitas Leïevas un viòas krustmeitiòasSolvitas Dzergaèas acîs bija redzamas asaras, kuras, kâ atzina Evita, raduðâs nemanot: “Nevaram sagaidît to mirkli!”

Pçc saulgrieþiem, kâ jau katru gadu ierasts, mûspusç sâkasbçrnu un jaunieðu suminâðana Bçrnîbas un Jaunîbas jebPilngadîbas svçtkos. Ðo sestdien paðus mazâkos krustvecâkiizðûpoja Balvos un Medòevâ. Savukârt Kubulos 13 jaunieðussveica Pilngadîbas svçtkos.

Sestdien Balvu Kultûras un atpûtas centrâ pulcçjâs 38 mazibalvenieði, lai dotos ceïojumâ ar sapòu kuìi “Bçrnîba”. Pasâkumareþisore Inese Buliòa priecâjas, ka bçrniem patika brauciens ar PepijuGarzeíi uz Kuraduktu salâm, lai tur sameklçtu Pepijas tçti. “Pasâkumatçmai bija atbilstoðs noformçjums – neizpalika simbolisks traps, viïòiun viss nepiecieðamais jûras ceïojumam.” Tomçr reþisore atzina, kaviòu apbçdinâja fakts, ka daudzi pasâkuma dalîbnieki aizgâja projâm,nesagaidot svçtku epilogu. Balvu Kultûras un atpûtas centra speciâlisteAija Putniòa to vçrtç kâ necieòu pret tiem bçrniem, vecâkiem unkrustvecâkiem, kurus uz skatuves aicinâja vçlâk. “Katrs bçrns pelnîjisgodinâðanu. Skumji, ja pasâkuma vidusdaïâ tie, kuri jau saòçmuðidâvanas, nozûd nezinâmâ virzienâ.” Uz jautâjumu, vai Balvos atdzimspilngadîbu sasnieguðo jaunieðu sveikðanas tradîcija, A.Putniòa pieïauj,ka tas varçtu notikt Jaunieðu dienâs, ko organizçs Jaunieðu Iniciatîvucentrs 30.jûlijâ. Jâpiebilst, ka visdrîzâk Pilngadîbas svçtku balvenieðiemðogad nebûs. Balvu Jaunieðu Iniciatîvu centra speciâliste Inâra Frolovapaskaidroja, ka 30.jûlijâ Balvos notiks Jaunieðu dienas. “Lîdz ðim nebijadomâts par to apvienoðanu ar Jaunîbas svçtku svinçðanu. Lai toizdarîtu, pirmkârt, nepiecieðams finansçjums. Otrkârt, ðâdu svçtkuorganizçðanai vajadzîgi ilgstoði priekðdarbi, pasâkums rûpîgi jâiz-plâno,” viòa piebilda. Balvu novada domes priekðsçdçtâja vietniece

Inâra Òikuïina neðaubâs, ka Pilngadîbas svçtki Balvos agrâk vai vçlâkatdzims. Neoficiâlâ sarunâ viòa atzina, ka darîs visu iespçjamo, lainâkamâ gada budþetâ pieðíirtu lîdzekïus ðâda pasâkuma organizç-ðanai.

Bçrnîbas un Pilngadîbas svçtku svinçðanas tradîcijas, ðíiet, uz ilgiemlaikiem iesakòojuðâs bijuðâ Balvu rajona pagastos. Sestdien pulksten13 Kubulu pagasta jaunieðus suminâja ne tikai svçtku koncertâ, betarî vizinâja ar plostu Balvu ezerâ. Pagasta kultûras organizatore MaijaLaicâne pastâstîja, ka svçtki notiek jau 11 gadus: “Pagastos par Bçrnî-bas un Pilngadîbas svçtku svinçðanu diskusiju nav. Sareþìîtâks objek-tîvu iemeslu dçï ðis jautâjums ir pilsçtniekiem. Pirmkârt, ir liela atðíirîbaapsveikt 10 - 15 vai 50 un vairâk bçrnus vai jaunieðus. Jâòem vçrâ, kaarî vecâki, krustvecâki un radi pçc oficiâlâs apsveikðanas vçlas suminâtsavas atvases, nerunâjot par fotografçðanos. Tas nozîmç, ka pasâkumsieilgst. Otrkârt, pagastos, kur bçrnu ir mazâk, katru suminâmo îpaðiizceï un uzrunâ. Pilsçtâ to grûtâk izdarît, îpaði Pilngadîbas svçtkos, joiespçjams pazaudçt emocionâlo saiti ar apsveicamajiem. Kas tie parsvçtkiem, ja ziedus pasniedz kâ konveijerâ?”

Aptaujâtie balvenieði atzina, ka svçtkus pelnîjuði gan piecgadnieki,gan pilngadîbu sasnieguðie jaunieði. Anita Ðmite, kura piedalîjâsBçrnîbas svçtkos Balvos, neðaubâs, ka ikdienas rutînâ svçtki irsalîdzinâmi ar siltu gaismas stariòu, kas iespîd cilvçku sirdîs. “Ðodienpriecâjos kopâ ar piecgadîgo Sonoru Annu Ðafteri. Interesanti, kavârds Anna viòai izvçlçts par godu vecvecmammai Annai Strupkai,kuru Ziemeïlatgalç pazîst kâ folkloristi un maizes cepçju. Savukârtvârds Sonora dots par godu operdziedâtâjai Sonorai Vaicei. MûsuSonoras tçtis strâdâ operâ.”

Foto

- E

.Gabra

novs

Dejo Rugâjuun Dricânudejukolektîvi.

2. lpp.

Pieðíirs dîzeïdegvieluLauku atbalsta dienests (LAD) infor-

mç, ka pieòemti lçmumi par 2011./2012.saimnieciskajâ gadâ saòemtajiem iesnie-gumiem dîzeïdegvielas pieðíirðanai, kampiemçro akcîzes nodokïa atbrîvojumu.Pozitîva lçmuma gadîjumâ lauksaim-niecîbas produkcijas raþotâjiem izsûtîssâkotnçjos lçmumus par dîzeïdegvielaspieðíirðanu 50 litru apmçrâ uz vienuatbilstoðâs platîbas hektâru. Par atlikuðâdîzeïdegvielas daudzuma pieðíirðanuLAD lems lîdz ðî gada 30.oktobrim.Atbalsta pretendentus par to informçs.

Ierobeþo preèu ieveðanuPârtikas un veterinârais dienests

informç, ka turpmâk vienîgais autoceïukontroles punkts pârtikas preèu,materiâlu un izstrâdâjumu ieveðanaiKrievijas Federâcijâ uz Latvijas - Krievijasrobeþas bûs kontroles punkts Terehova.Sakarâ ar Krievijas Federâcijas (KF) mui-tas dienesta reformâm un funkciju pâr-dali starp robeþkontroles dienestiem,turpmâk fitosanitâro, veterinâro unsanitâro-karantînas kravu dokumentâlokontroli, kâ arî pilnâ apjomâ transportakontroli KF pusç veic Muitas federâlaisdienests.

Prezidenta padomnieks –balvenietis

Ar 8.jûliju par Valsts prezidenta AndraBçrziòa padomnieku likumdoðanas jau-tâjumos sâks strâdât balvenietis EdgarsPastars. Lîdz ðim viòð strâdâja par juristuSaeimas Juridiskajâ birojâ. 2.jûlijâ Edgarsnosvinçja 30.dzimðanas dienu.Apsveicam!

Notiks tautas skrçjiens9.jûlijâ pulksten 11 Ðíilbçnu pagasta

Balkanos notiks tautas skrçjiena “Balka-nu apïi” 1.kârta. Sacensîbu organizatorsPçteris Vancâns informç, ka ðosezonsporta entuziastiem bûs iespçja pieda-lîties èetros tautas skrçjienos, kasnoslçgsies ar skrçjienu Rekava-Balkani-Rekava.

Rûc rallija maðînasUzvar supersprinta sacensîbâs

Pçrïu vistas, fazâni un pâvsPutnudârzs savam priekam

Lauku dienaipiestâv arîvardes.

E.Gabranovs

Latvijâ

Vietçjâs ziòasTreðdiena � 2011. gada 6. jûlijsV2.

Vârds þurnâlistamRugâju novadâ

Jûliju iedejo lustîgâ koncertâAizvadîtajâ sestdienâ Rugâju

parka estrâdç koncertâ “Lustîgs tur,lustîgs ður” dejâ pâru dzîvi izspçlçjadejotâji no Rugâjiem un Dricâniem.

Koncertâ kâ jau dzîvç - èetri deju ko-lektîvi izdancoja cilvçku attiecîbas nosapazîðanâs lîdz precîbâm, uz skatuvesuzvedot èetras deju tûres - iepazîðanos,cerçðanos, ecçðanos un precçðanos, koveiksmîgi papildinâja humoristiski skeèipar mîlestîbas tçmu. Turklât dejotâjisvçtku laikâ ne vien râdîja savu raitodejas soli, bet sekmîgi iejutâs arî aktierulomâ, gan aprunâjot kaimiòus, gandodoties romantiskâs pastaigâs paparka ârçm, gan mçìinot izvçlçties pie-mçrotus preciniekus no iepazîðanâs ka-taloga. Viss beidzâs veiksmîgi - koncer-ta noslçgumâ vienu pâri, skanot “Lat-galieðu kâzu polkai”, saprecinât tomçrizdevâs, un visi kolektîvi devâs jautrâdancî.

Rugâju novada kultûras nodaïas va-dîtâja Gunta Grigâne uzsver: “Svçtkiemðogad mîlestîbas tçma izvçlçta tâlab, kapavasaris un vasara ir iepazîðanâs, mîles-tîbas un kâzu laiks, un prieks, ka dejo-tâjiem ðo tematiku izdevâs lustîgi pa-râdît. Gatavoðanâs svçtkiem bija salî-dzinoði viegla, jo lielu ieguldîjumu totapðanâ deva deju kopas “Rugâji” vadî-tâja Lucija Bukða. Arî paði dejotâji bijaïoti atsaucîgi, piemçram, Andris Barkânspalîdzçja vadît pasâkumu. Savukârtmizanscçnâs, ko skatîtâjiem piedâvâjâmdeju starplaikos, uzstâjâs Laura Kïaviòa,Olita Loseva, Sarmîte un Andris Laga-novski. Ðie svçtki ir pierâdîjums tam, kakopîgs darbs sniedz gandarîjumu un

prieku visiem.”Deju kolektîvu sadancî piedalîjâs èetri

kolektîvi - jaunieðu deju kopa “Juma-lçni” un vidçjâs paaudzes deju kolektîvs“Jumalo” (vadîtâja Silvija Bokta) noDricâniem, kâ arî Rugâju novada jau-nieðu deju kolektîvs (vadîtâja Aija Grâ-matiòa) un vidçjâs paaudzes deju kopa“Rugâji”, kas ðogad svin 18 gadu jubileju(vadîtâja Lucija Bukða). Pasâkuma ap-meklçtâja Zinaîda Feldmane ar ganda-rîjumu teica: “Man patika. Deja undziesma man vienmçr ir gâjusi pie sirds.Visu mûþu esmu dziedâjusi korî, pie-dalîjusies septiòos lielajos Dziesmu svçt-kos. Tautiskâs dejas sagâdâja patîkamasemocijas, ar prieku vçroju arî sava maz-dçla uzstâðanos.” Viòa piebilda, ka ne-daudz pârsteidzis koncerta nelielais ap-meklçtâju skaits, arî tas, ka nebija iera-

duðies visi aicinâtie deju kolektîvi. Sa-vukârt Elîna Briede-Pulèa par deju ko-lektîvu uzstâðanos ar sajûsmu atzina,ka patika interesantâs un atraktîvâsdejas, jaukais koncerta siþets, skatuvesnoformçjums, kâ arî iespçja vçrot ske-èus un pasmieties par savu sadzîvi.“Esmu dejojusi deju kolektîvos Balvosun Limbaþos. Domâju, drîzumâ pievie-noðos Rugâju vidçjâs paaudzes dejukopai, jo dejoðana ir mana sirdslieta,”atzina E.Briede-Pulèa.

Jûlijs Rugâjos jau izsenis ir svçtkumçnesis, un arî ðogad lustîgajam dejukolektîva sadancim sekos Bçrnîbas unJaunîbas svçtki. Savukârt mçneða noslç-gumâ tuvus un tâlus viesus pulcçs tradi-cionâlais Sarkano braucamrîku salido-jums un Rugâju novada svçtki, kas solane vienu vien pârsteigumu.

A.Socka

Lustîgi izdejo attiecîbu lîkloèus. Deju kopas “Rugâji” vadîtâja Lucija Bukðaatzina, ka viòai ir liels prieks par saviem dejotâjiem, kas ne vien labi dejo, betarî veiksmîgi izpauþ sevi aktiermâkslâ.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Policija sâkusi kriminâlprocesu par Mârupîtes

piesâròoðanu. Policija sâkusi kriminâlprocesu par ïaun-prâtîgu çku kompleksa “Baltais vçjð” angâra dedzinâðanu,kâdçï Mârupîtç svçtdien ieplûda kaitîgas vielas. Rîgasdomes vadîba uzdevusi atbildîgajiem dienestiem nodro-ðinât ûdens piegâdi un kontrolçt situâciju pie Mârupîtes.Paðvaldîbas policijas patrulçs piesâròoto ûdenstilpòukrastos. Otrdien íîmisko vielu piesâròojums sasniedzaDaugavu, taèu tas neesot bîstams, jo íîmisko vielu koncen-trâcija neesot liela,- apgalvo atbildîgâs iestâdes.

“Latvenergo” lietâ tur aizdomâs 17 personas.

Tâ dçvçtajâ “Latvenergo” amatpersonu lietâ Korupcijasnovçrðanas un apkaroðanas birojs par aizdomâs turçtâmpersonâm atzinis 17 personas, tostarp 6 amatpersonas,-TV raidîjumâ atzina KNAB priekðnieka vietas izpildîtâjaJuta Strîíe.

Jûlija sâkumâ bezdarba lîmenis Latvijâ sarucis

lîdz 12,5%. Bezdarba lîmenis ðîs nedçïas sâkumâ pçcNodarbinâtîbas Valsts aìentûras datiem bija 12,5% noekonomiski aktîvajiem iedzîvotâjiem, kas ir par 0,2%mazâk nekâ pirms nedçïas. Nedçïas sâkumâ Latvijâ reìis-trçti 141 937 bezdarbnieki. Viszemâkie bezdarba râdîtâjijoprojâm ir Rîgas apkârtnç – 9,3%, Kurzemç bezdarbs ir13,2%, Zemgalç – 13,8%, Vidzemç – 14,2%, bet Latgalç –20,8% no ekonomiski aktîvajiem iedzîvotâjiem.

Gaidâmas izmaiòas starppilsçtu autobusu

kustîbâ. Vasaras beigâs gaidâmas izmaiòas autobusukustîbâ. Autotransporta direkcijas valdes loceklis AndulisÞidkovs stâsta, ka tiks mainîti autobusu kursçðanas laiki.Pasaþieriem varçtu nâkties bieþâk pârsçsties un ceïâ pavadîtilgâku laiku. Daþus braucienus plânots likvidçt. Izmaiòasmarðrutos skars visus Latvijas reìionus. Biïeðu cenastuvâkajâ laikâ nav plânots palielinât, taèu iecerçts mainîtbiïeðu cenu noteikðanas principu, proti, lîdz ðim bijanoteikta relatîvi augsta iekâpðanas maksa, kas motivçjastarppilsçtu autobusus neizmantot piepilsçtas brau-cieniem. Tagad iekâpðanas maksa plânota zemâka.

Jaunievçlçtais Latvijas prezidents Andris

Bçrziòð apprecçjies. Ievçlçðanas brîdî A.Bçrziòð ar savuilggadçjo dzîvesbiedri mediíi Daci Seisumu nebijaprecçjuðies.

Gulbenç parâds par siltumu – 120 000 latu.

Gulbenes novada paðvaldîba apkopojusi informâciju parcentrâlapkures parâdiem Gulbenç un novada pagastos.Kopsummâ uz apkures sezonas beigâm tie bija aptuveni120 000 latu.

Piedalâs olimpiâdçNoslçgusies Latvijas Jaunatnes

vasaras olimpiâde, kura aizvadîtâsnedçïas nogalç notika Jûrmalâ. 71paðvaldîbu komandu konkurencçpârliecinoði spçcîgâkâ izrâdîjâsRîgas pilsçtas komanda. Vairâkasolimpiskâs godalgotâs vietas nosacensîbâm Jûrmalâ atveda arîBalvu novada sportisti.

Lai piedalîtos Latvijas Jaunatnes va-saras olimpiâdes finâlsacensîbâs,jaunajiem sportistiem bija jâpiedalâspriekðsacîkstçs, kâ arî jâizpilda apstip-rinâtie sacensîbu normatîvi. KopumâBalvu novadu sportisti pârstâvçja èetrossporta veidos – pludmales volejbolâ,grieíu – romieðu cîòâ, svarcelðanâ unvieglatlçtikâ.

Sagâdâ pârsteigumuPârsteigumu visiem Balvu novada

sportistu lîdzjutçjiem sagâdâja plud-males volejbolistu duets Austris Keiðs unKaspars Loèmelis, kuri divu dienu garâssacensîbâs izcînîja 3.vietu. Jâpiebilst, kaAustris un Kaspars, sacensîbâs iegûstotbronzas medaïas, aiz sevis atstâja vairâ-kas lielpilsçtu komandas, zaudçjot tikaivienu spçli.

Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiâdçBalvu novadu pârstâvçja arî trîs grieíu- romieðu cîòas sporta dalîbnieki, mâjupatgrieþoties ar izcînîtâm trîs godalgotâmvietâm. 1.vietu 76 kg svara kategorijâ

Izcîna pilnumedaïu

komplektu.Dmitrijs Dubrovs,

Sergejs Maruksun Kaspars

Koèâns Latvijasjaunatnes

vasarasolimpiâdç izcînîja

1., 2. un 3.vietu.

ieguva Dmitrijs Dubrovs, kurð tajâ paðâdienâ devâs uz Lietuvu, Kauòu, lai Lat-vijas izlases sastâvâ piedalîtos mâcîbutreniòâ, gatavojoties Eiropas èempionâ-tam kadetiem. Èempionâts no 6. lîdz 10.augustam notiks Polijâ. 2.vietu svarakategorijâ lîdz 100 kg izcînîja kâdreizçjâLatvijas spçcîgâkâ cîkstoòa GenâdijaMaruka dçls Sergejs Maruks. Savukârt3.vietâ 63 kg svara kategorijâ ierindojâsKaspars Koèâns.

Viskuplâkajâ skaitâ Balvu novadupârstâvçja svarcçlâji. Artûrs Berezovs 62kg svara kategorijâ izcînîja 1.vietu, ErvînsDille +94 kg svara kategorijâ – 1.vietu,Mareks Karasevs 85 kg svara kategorijâ– 2.vietu, arî Raivis Vilciòð 94 kg svarakategorijâ ierindojâs 2.vietâ.

Izcînîtâs medaïas secen negâja arî Bal-vu novada vieglatlçtiem. Veiksmîgs startsizdevâs Tilþas pagasta vieglatlçtei SanitaiPastarei, kura izcînîja 3.vietu síçpmeða-nâ. Jâpiebilst, ka veiksmîgs starts izdevâs

arî lodes grûdçjam Kristapam Kïans-kim, kurð spçja izcînît 6.vietu, tâdçjâdiierindojoties olimpiskajâ seðiniekâ unsaòemot diplomu.

Mûsçjie cînîjâs unpierâdîja

Balvu Sporta skolas direktore un Bal-vu novada komandas vadîtâja Latvijas

Jaunatnes vasaras olimpiâdç LudmilaBeïikova atzina, ka par aizvadîto olim-piâdi un rezultâtiem ir apmierinâta.“Patika olimpiâdes atklâðanas pasâ-kums, kurâ piedalîjâs daþâdu sportaveidu pârstâvji un mâkslinieki. Ar snie-gumu patîkami pârsteidza ielas vingro-

tâju grupa, izpildot daþâdus sareþìîtusvingroðanas elementus. Savukârt mûsç-jie cînîjâs godam, ar lielu centîbu mçìi-not pierâdît, ka ir spçcîgâkie,” apmie-rinâta ir L.Beïikova.

A.Loèmelis

Sports

Ðonedçï Balvu novada paðvaldîbas iestâþuvadîtâju sanâksmç Valsts policijas Latgales reìionâ-lâs pârvaldes Balvu iecirkòa vadîtâjs DzintarsÈerbakovs minçja, ka pieaudzis noziedzîbas lîmenis- par to liecina uzsâkto kriminâlprocesu daudzums.Savukârt rakstot par Balvu rajona tiesâ izskatîtajâmkriminâllietâm, ievçroju, ka vairums no tâm iriedzîvotâju zemâ dzîves lîmeòa izraisîtas. Manuuzmanîbu saistîja fakts, ka vairâkas no tâm bijasaistîtas ar cigareðu kontrabandu. Negribas aizstâvçtlikumpârkâpçjus, tomçr nespçju viòus arî nosodît,zinot, ka valsts îstenotâ ekonomiskâ politikadaudzus no ðiem cilvçkiem piespiedusi nostâties uzlikumpârkâpumu taciòas.

Savukârt daïa kriminâlnoziegumu ir nabadzîbasun alkohola lietoðanas izraisîtas personîbas degra-dâcijas sekas. Kâds dzçrumâ nometis nenodzçstucigareti, nodedzinot kaimiòienes îpaðumu, citspaziòam nozadzis smçdi, lai to pârdotu par diviemlatiem un nopirktu ðòabja pudeli. Vçl kâdssazvçrçjies ar draugu, lai noèieptu grâdîgo dzçrienukâdâ no pilsçtas lielveikaliem. To lasot, kïûst pa-visam skumji. Var jau vainot paðus likumpârkâpçjus,bet uzskatu, ka ðajâ gadîjumâ vainojama arî valsts,kas savus pilsoòus novedusi tik noþçlojamâstâvoklî. Tanî paðâ laikâ tie, kuri zog miljonus,lielâkoties paliek un droði vien arî paliks nesodîti.

Irçna Tuðinska

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Îsumâ

Aktuâli Treðdiena � 2011. gada 6. jûlijsV 3.

Viedokïi

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ

www.vaduguns.lv

Re, kâ!

Kâ vçrtçjat augstskolu studentu iespçjas atrast darbu Balvos?

Darba meklçjumos bûtiska irpazîðanâs

INGUS ZAHARÂNS, dzîvo un strâdâBalvos

Kad apprecçjos, pârcçlos uz dzîviBalvos, jo ar sievu un bçrnu dzîvot Rîgâbija grûti. Meklçjot darbu Balvos, nelo-loju cerîbas to atrast savâ profesijâ.

Tolaik studçju Latvijas Sporta Pedago-ìijas akadçmijâ, treðajâ kursâ. Protams,pirmie algotie darbi nebija saistîti armanu sporta skolotâja jeb vieglatlçtikastrenera profesiju – biju apsargs,celtnieks... Pçc kâda laika saòçmupiedâvâjumu strâdât Balvu peldbaseinâ.Acîmredzot kâds zinâja vai bija infor-mçts, kas esmu un kâda ir mana izglîtîba.Sâkumâ strâdâju kâ aizvietotâjs, bettagad – par peldçðanas instruktoru uzpilnu slodzi.

Vçlâk Latgales reìionâlajâ atbalstacentrâ “Rasas pçrles” notika kadru mai-òa, un darba devçjs meklçja audzinâtâjuvîrieti. Man, iespçjams, paveicâs, jo Gu-nita Putniòa ieteica manu kandidatûrucentra direktorei. Arî tur sâkumâ bijuaizvietotâjs, bet tagad strâdâju parsociâlo audzinâtâju pilnu slodzi. Tas irmans otrais darbs.

Pirms atnâcu uz Balviem ar vçlmi ðeitdzîvot un strâdât, vçrsos Balvu pilsçtasdomç. Biju dzirdçjis, ka studenti, kurivçlas strâdât Balvu novadâ, tur varpieteikties. Diemþçl nesaòçmu nevienu

piedâvâjumu. Tâpat biju dzirdçjis, katolaik Tilþâ vajadzîgs sporta skolotâjs,ðíiet, arî kâdreizçjâ Balvu vidusskolâ.Abâs iestâdçs piedâvâju savu kandi-datûru, bet atbildi tâ arî nesaòçmu.

Tagad strâdâju divâs pastâvîgâsdarbavietâs, abâs - pilnu slodzi. Jâatzîst,darbu atradu tâ teikt caur pazîðanos.Kâds zinâja ieteikt, kur aiziet, kâds pastâs-tîja, kas esmu u.t.t., savâdâk jaunamcilvçkam atrast darbu ir grûti. Abâsdarbavietâs ir maiòu darbs, tas nozîmç- jâstrâdâ arî naktîs. Jâsaka liels paldieskolçìiem, ka vienmçr var samainîties,îpaði ziemâ, kad nedçïâ bija tikai vienabrîvdiena. It kâ jau pietiek, lai atpûstoskaut gan vçlçtos vairâk laika atlicinâtmeitiòai Keitai. Lai normâli dzîvotu, ardivâm algâm pietiek. Atgriezties uz dzîviBalvos nav viegli, jo nevienam navnoslçpums, cik daudz ðajâ pilsçtâ irbrîvu vakanèu, turklât visur priekðrokudod darbiniekiem ar pieredzi. Bet kâ laipieredzi iegûst, ja bez tâs darbâ nekurnepieòem?! Katrs pie sava amata turaslîdz pçdçjam, un tas nozîmç, kanenotiek paaudþu maiòa.

INTA KAÏVA, Balvu novadapaðvaldîbas izpilddirektore

Paðvaldîba nav darbâ iekârtoðanas birojs

Ðis jautâjums ir ïoti aktuâls, jo paðaimâjâs ir daudz jaunieðu un zinu, ka irdaudzi, kas gribçtu atgriezties Balvos unto labprât arî dara. Tomçr paðvaldîbanav darbâ iekârtoðanas birojs. Vienmçr,ja ir brîva darbavieta kâdâ iestâdç,

organizâcijâ vai pie zemniekiem, pro-tams, dodam padomu, iesakâm.

Svarîgi - kâda izglîtîba ir jaunietim.Balvi nav lielpilsçta, un iespçjas te irmazâkas, taèu, manuprât, viens novariantiem, kur jaunietis Balvos varstrâdât, ir pakalpojumu sfçra. Kopðnovada dibinâðanas bijuði vairâkikonkursi uz daþâdiem, arî vadoðiem,amatiem. Ïoti gribas, lai atpakaï nâkbalvenieði, Balvu novada jaunieði.Uzskatu, ka valsts izglîtîbas sistçma navsakârtota, katru gadu tâ raþo jaunusbezdarbniekus. Tâdâs profesijâs kâpedagogi, psihologi jau ir pârproduk-cija, vajag atbalstît eksaktâs sfçras,veidojot ðajâs zinâtnçs budþeta vietas.Tâdas specialitâtes kâ uzòçmçjs, vidçjaisun mazais uzòçmçjs, inþenierzinâtnes,tehniskâs lietas mums ir ïotivajadzîgas. Piemçram, atnâk jaunietisar izglîtîbu, bet viòam trûkst praktiskozinâðanu, kâ kaut ko uzsâkt.21.gadsimtâ praktiskâs zinâðanas ir ïotinepiecieðamas. Jaunâs darbavietasnerodas no nekâ - vajadzîgs uzòçmçjs,kurð tâs radîs. Jâveido sadarbîba ar

bankâm, kurâs jaunais uzòçmçjs varsaòemt kredîtu ar atvieglotiemnosacîjumiem, jo bez starta kapitâlanevar neko uzsâkt. Nav jâveidomiljonu vçrts uzòçmums, bet neliels,lîdz desmit darbavietâm - arî tas irdaudz. Ðeit paðvaldîba var palîdzçt,piemçram, ar nodokïuatvieglojumiem un telpu îri. Augustâdarbu sâks “Ziemeïlatgales biznesacentrs”, kur notiks ideju ìenerçðanavisiem biznesiem, idejâm unprojektiem, saistîtiem aruzòçmçjdarbîbu. Protams, sâkums irgrûts, taèu zinu, ka apkârt ir daudzlabu ideju. To visu nepiecieðamsiekustinât, jo iespçjas un tukðas niðasattîstîbai ir.

Kâ izpilddirektore ðo gadu laikâesmu satikusi daudzus jaunieðus, kuriizrâda iniciatîvu un nâk ar idejâm. Tasliecina, ka mçs paliekam un atgrie-þamies, gribam dzîvot savâ zemç,runât latvieðu valodâ un ðeit audzinâtsavus bçrnus.

Viedokïus uzklausîjaA.Matule

kas m

eklç

, ta

s

atr

od

:

(10%

)

tas n

av r

eâli:

(16%

)

ja n

u v

ien

îgi

ma

zap

ma

ks

âtu

da

rbu

:

(11%

)

tikai p

ar

bla

tu:

(58%

)

man

i ta

s

nein

tere

sç:

(4%

)

Ko

pâ:

89

Kâ vçrtçjat augstskolu studentu iespçjas atrast darbu Balvos?

Pieðíirti lîdzekïi pirmsskolas izglîtîbaiPagâjuðajâ nedçïâ novadu paðvaldîbas saòçma labu

ziòu no Valsts Izglîtîbas satura centra par lîdzekïupieðíirðanu 2011.gadam mâcîbu lîdzekïu iegâdei, kasdomâti obligâtâs pirmsskolas izglîtîbas vecuma bçrnuizglîtîbas programmu realizçðanai. Balvu novadampieðíirti Ls 3293, Viïakas novadam – Ls 1054, Rugâjunovadam – Ls 501, bet Baltinavas novadam - Ls 501.

Aktivizçjas biðkopjiValsts Pârtikas un veterinârâ dienesta darbinieki ir

gandarîti, ka Balvu novada iedzîvotâji aktîvâk sâkuðiiesaistîties uzòçmçjdarbîbâ. Viena no lauksaimniecîbasnozarçm, kurâ manâma îpaða aktivitâte, ir biðkopîba.Ðogad Balvu novadâ reìistrçjuðies 60 biðkopîbas uzòç-mumi, atvçrti arî divi jauni sabiedriskâs çdinâðanas uzòç-mumi. Salîdzinot ar iepriekðçjo gadu, kad likvidçjadaudzus uzòçmumus, ðogad savu darbîbu pârtraucis tikaiviens,- ziòo Pârtikas un veterinârâ dienesta pârstâvji.

Iesaistâs novada nâkotnesplânoðanâ

Ðogad Viïakas novada dome izstrâdâ divus teritoriâlâsplânoðanas dokumentus: “Viïakas novada attîstîbasprogramma 2011. – 2017. gadam” un “Viïakas novadateritoriâlais plânojums 2012. – 2024. gadam”. Tâdçï aprîlîun maijâ Viïakas novada iedzîvotâjus aicinâja aktîviiesaistîties plânoðanas procesâ, aizpildot aptaujasanketas. Ðim aicinâjuma atsaucâs 261 iedzîvotâjs. 65,5%jeb 171 no anketu iesniedzçjiem bija sievietes, bet 34,5%jeb 90 - stiprâ dzimuma pârstâvji. Visaktîvâk (34% novisâm anketâm) novada nâkotnes plânoðanâ iesaistîjâsÐíilbçnu pagasta iedzîvotâji, aktîvi bija arî medòevieði(20% anketu), bet Viïakas pilsçtas iedzîvotâji aizpildîja19% no visâm iesniegtajâm anketâm. Savas domas parViïakas novada attîstîbas plâniem izteica arî Þîguru (10%),Vecumu (8%), Susâju (6%) un Kupravas (3%) pagastuiedzîvotâji.

Aicina piedalîties fotoizstâdçRugâju novada iedzîvotâjus aicina piedalîties

fotoizstâdç “Lobs ar lobu sazatika”, ko paði un novadaviesi varçs apskatît 30. jûlijâ Rugâju novada svçtku laikâ.Novada iedzîvotâji, kuri vçlas dalîties skaistos savas dzîvesfotomirkïos, aicinâti lîdz 22.jûlijam iesniegt Rugâju,Tikaiòu, Skujetnieku un Lazdukalna bibliotçkâs ganjaunâkus, gan vecâkus fotoattçlus par daþâdâm kopâbûðanâm ar kaimiòiem, radiem un draugiem - kâzâm,kristîbâm, sadziedâðanos, sadancoðanos, siena, kartupeïuun mçslu talkâm, cûku bçrçm un citiem lustîgiempasâkumiem.

Fotoizstâdi varçs skatît arî pçc novada svçtkiem.Lazdukalna bibliotçkâ fotogrâfijas bûs apskatâmas no 3.lîdz 12.augustam, Skujetnieku bibliotçkâ - no 15. lîdz22.augustam, Tikaiòu bibliotçkâ - no 23. lîdz 31.augustam.

I.Tuðinska

Viïakas novadâ

Rugâju novadâ

PolitikaTreðdiena � 2011. gada 6. jûlijsV4.

• Pamatojoties uz Valsts prezidenta ValdaZatlera 2011.gada 28.maija rîkojumu Nr.2 “ParSaeimas atlaiðanas ierosinâðanu”, izsludinâtatautas nobalsoðanu par 10.Saeimas atlaiðanu.Tautas nobalsoðana ðajâ jautâjumâ notikssestdien, 2011.gada 23.jûlijâ.

• Tautas nobalsoðanâ vçlçtâjiem bûs jâatbilduz jautâjumu: “Vai Jûs esat par 10.Saeimasatlaiðanu?” Iiespçjamie atbilþu varianti tautasnobalsoðanas zîmç bûs “par” vai “pret”.

• Lai nodroðinâtu, ka katram vçlçtâjam ir tikaiviena balss, vçlçtâja pasç izdarîs atzîmi par dalîbutautas nobalsoðanâ.

• Atbilstoði Satversmei 10.Saeima bûsatlaista, ja tautas nobalsoðanâ par Saeimasatlaiðanu nobalsos vairâk nekâ puse no tiemvçlçtâjiem, kuri piedalîsies tautas nobalsoðanâ.Ðajâ gadîjumâ bûs jâizsludina jaunas Saeimasvçlçðanas, kurâm jânotiek ne vçlâk kâ divusmçneðus pçc Saeimas atlaiðanas.

Pavisam drîz vçlçtâjiem bûs iespçja izteikt savuviedokli tautas nobalsoðanâ atlaist vai neatlaistSaeimu. Ik pa brîdim masu informâcijas lîdzekïos pavîdziòas, ka veidojas jauni politiskie spçki. Acîmredzotsarunas par iespçjamiem kandidâtiem, par daþâdâmrokâdçm jau notiek, kaut gan mûsu pusç publiski parsavu kandidçðanu Saeimas vçlçðanâs paziòojis tikaibijuðais Balvu novada vadîtâjs Jânis Trupovnieks.

Skaidrs, ka nekas nav skaidrsJûnijâ bijuðais tçvzemieðu kodols Balvu novada domç

gandrîz 100% sâka domât zaïi – nodibinâja Latvijas Zaïâspartijas (LZP) nodaïu. Sapulcç vienbalsîgi par partijasnodaïas vadîtâju ievçlçja Jâni Trupovnieku, kâ arî uzòçma11 jaunus partijas biedrus: Kârli Cunski, Sarmîti Cunsku,Pçteri Kalniòu, Sandi Puku, Sandi Meijeru, VoldemâruMeijeru, Þaneti Mârtuþu, Artûru Lukstu, Jâni Roginski, IvetuTiltiòu un Çriku Apðenieku. LZP valdes priekðsçdçtâjs EdgarsTavars balvenieðiem vçlçja stingri turçt un stiprinât savupârliecîbu zaïajâ filozofijâ gan ikdienas dzîvç, gan politiskajâsfçrâ. Ja zaïie neslçpj, ka iespçjamajâs Saeimas vçlçðanâsstartçs J.Trupovnieks, tad citu partiju pârstâvji pagaidâmneatklâj savas kârtis, protams, ja tâdas viòiem vispâr ir.

Latvijas Zemnieku savienîbas Balvu nodaïas vadîtâjs AndrisKazinovskis atzîst, ka par iespçjamajâm kandidatûrâm lemspçc tautas nobalsoðanas. “Uzskatu, ka 10.Saeima varçjaturpinât darbu. Kâpçc valstij veltîgi jâizðíçrdç nauda? Labâkpar ðo naudu varçja salabot vai uzbûvçt ceïus. Balsoðu “pret”Saeimas atlaiðanu,” stâsta Andris Kazinovskis. Savukârttautpartejiete Inâra Òikuïina zinâja teikt, ka par partijasturpmâko rîcîbu lems TP kongress, kas notiks 9.jûlijâ: “Jaârkârtas vçlçðanas bûs, tad Tautas partijas sarakstâ noteiktikandidçs kâds mûsu puses cilvçks. Tikai ne es – pietiek! Ietvai neiet balsot? Tas katram jâlemj individuâli. Ðíiet,tagadçjie Saeimas deputâti nebija pelnîjuði atlaiðanu. Kâpçcviòiem jâatbild par valdîbas izdarîbâm vai neizdarîbâm?”Latvijas Pirmâs partijas pârstâvis Sergejs Maksimovspastâstîja, ka neviens partijas biedrs nav izteicis vçlmi startçtSaeimas vçlçðanâs: “To nedarîðu arî es un domâju, kavisdrîzâk nebûs arî citu kandidâtu vismaz no LPP Viïakasnovada nodaïas, kaut gan par to vçl lemsim. Brîvprâtîgonav un diez vai bûs.” Viòam nepiekrît bijuðâ Balvu rajonateritorijas LPP/LC koordinatore Lilita Aleksâne. Viòa uzsver,ka par iespçjamo piedalîðanos Saeimas vçlçðanâs varçs runâttikai tad, kad pie debesîm kïûs skaidrâki mâkoòi. “Ðobrîd parto pâragri runât,” viòa piebilda.

“Saskaòas centra” pârstâvis Ivans Baranovs ir pârliecinâts,ka saskaòieðu sarakstâ noteikti kandidçs vismaz viensbalvenietis. “Uzvârdu nosauksim, kad viss bûs oficiâlisaskaòots,” viòð piebilda.

Saeimas vçlçðanâs vezumâ nebrauksJânis Trupovnieks, kurð vienîgais atzinis, ka gatavs startçt

Saeimas vçlçðanâs, uzskata, ka to ceïu, kuru sâcis iet,turpinâs: “Kaut arî dzîvç iespçjami daþâdi pavçrsieni,pagaidâm neesmu gatavs sçdçt mâjâs, rokâs klçpî salicis.Jûtu, ka man ir spçks, arî zinâðanas, lai kalpotu sabiedrîbai.Esot politikâ, ieòemot daþâdus vadoðos amatus, vienmçresmu domâjis, kâ palîdzçt cilvçkiem. Latvijas Zaïâs partijasBalvu nodaïas kodols ir bijuðie tçvzemieði. Kâpçc tie paðicilvçki? Nemçdzu mainît ne draugus, ne domubiedrus. Vçljo vairâk, ja tie ir cilvçki, kurus cienu un kuriem uzticos.TB/LNNK rindâs biju desmit gadus, skaists laiks, bet nevarjûsmot par bijuðo un nemainîties laikam lîdz. Mçs visidzîvç esam attîstîbas procesâ, mâcâmies dienu no dienas,viens no otra. Galvenais - nezaudçt ðo vçlmi mâcîties,strâdât, izvirzît un sasniegt kopîgus mçríus.”

Lçmumu startçt iespçjamajâs Saeimas vçlçðanâs viòðpamato ar to, ka jebkura mçría sasniegðanai nepiecieðamavçlme to sasniegt: “Man ðâda vçlme ir! Ja iepriekðçjâsvçlçðanâs piedalîjos kâ partijas bîdîtâjs jeb stûmçjs, tad tagadstrâdâðu tâ, lai arî turpmâk saòemtu cilvçku atbalstu ungûtu panâkumus. Neesmu nodevis savus ideâlus – mîlusavu valsti, latvieðu valodu, kultûru un darîðu visu, laivalsts bûtu ekonomiski neatkarîga un tâs iedzîvotâji sociâlinodroðinâti. Radikâlisms - kâ kreisais, tâ labçjais - ðodienasapstâkïos nes ïaunumu. Un kâds ir rezultâts? Nav normâli,ja pçdçjos gados tûkstoðiem cilvçku ne savas gribas spiestipamet valsti ar mçríi sameklçt darbu un nodroðinâtizdzîvoðanu saviem bçrniem. Ðajos gados zaudçjam gandrîzvairâk cilvçku, nekâ otrajâ pasaules karâ. Uzskatu, ka,kïûstot par Zaïâs partijas biedru, kopâ ar ðo organizâciju

Fakti

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

izvirzîtie mçríi bûs sasniedzami reâlâk. Pçc bûtîbas esmudarîtâjs, nevis runâtâjs.

Jautâts, kâ viòð pçc pâris mçneðiem vçrtç varas maiòuBalvos, J. Trupovnieks pieïâva, ka ir ïoti daudz cilvçku,kuri politiskos procesus neizprot: “Ne velti reizçm saka, kapolitika ir netîra. Piedodiet, politiku rada un veido cilvçki.Tas, ka notiek varas maiòa, ir tikai normâls politisks process,taèu lai katrs sev pavaicâ, kâdâ veidâ to dara, ar kâdâmmetodçm? Cik tas ir çtiski un kulturâli? Neðaubos, ka10.februâra sçdç tie deputâti, kuri parakstîja papîru parmanu atlaiðanu, nejutâs pârliecinâti, zem kâdiem vârdiemun teikumiem parakstâs. Acîmredzot bija kâds spiediens.Dîvainâkais, ka kolçìi par iespçjamajâm problçmâm nemaznerunâja. Kâpçc nevarçja apsçsties pie galda un visu atklâtipârrunât? Pieòemot ðo lçmumu, viòi balstîjâs tikai unvienîgi uz vienpusçju informâciju. Nekad neesmu baidîjiesrunât par nepatîkamâm lietâm, par problçmâm, meklçtrisinâjumus, nemelot par reâlo situâciju, tomçr ðâdassarunas nebija pat ar koalîcijas partneri - zemniekiem. Tasliecina par politisko nihilismu vai arî atklâti nepaustu varaskâri. Vienmçr analizçju, kâpçc notiek tâ, kâ notiek.Acîmredzot bijis par daudz païâvîbas un uzticçðanâskolçìiem, cerîbas, ka mainâmies uz labâko. Atceroties2001., 2004., 2005.gadu, vislielâkais prieks ir par to, kabalvenieði kïuva lepni par savu pilsçtu, îsti savas dzimtâsvietas patrioti, domes kolektîvs kâ viena molekula. Tâdsmçríis man bija arî novadâ.”

Tincinâts, kâ vçrtç faktu, ka viòa vadîbas laikâ daudzispeciâlisti aizgâja prom no darba paðvaldîbâ, J.Trupovniekspaskaidroja, ka ðis jautâjums jâtraktç citâdâk un domâ, kapietrûka kopîga redzçjuma par darbu, vienotîbas unkonsekvences starp vietniekiem un izpildirektori. “Nerunâsim aplinkus. Ja gribat dzirdçt par Vili Þogotu, tadjâatzîst, ka viòð ir spçcîgs speciâlists ar pietiekamu darbapieredzi. Tâds nebija tikai viòð - arî Inese Paidere, ja parprojektçtâjiem runâ. Kadru mainîba varbût arî bijapaðsaprotama. Novads veidojâs kâ jauna komanda, kadsaplûda kopâ pilsçta un pagasti. Cilvçkiem bijajâsastrâdâjas vienam ar otru, daudzi bija pieraduði piecitâdâka darba stila, pienâkumiem un atbildîbas, bet darbaspecifika un prasîbas mainîjâs. Tâ bija gan Ineses, ganViïa izvçle iet citu ceïu. Kâds varbût saredzçja, ka iriespçjama labâka komanda, saprotamâka finanðudisciplînas ievçroðana, ðeit runâju par bijuðo rajonaspeciâlisti Dainu Tutiòu, kura darbu Balvu novadânomainîja pret darbu Rugâju novadâ. Cik nâcâs strâdâtkopâ, varu teikt - cilvçks profesionâls, darbîgs, zinoðs.Domâju, ir vçrts pavaicât paðiem darbiniekiem par savuizvçli, varbût atklâsies kas pavisam pârsteidzoðs. Navnekâdas simpâtijas vai antipâtijas pret vienu vai otrucilvçku, bet prasîbas par profesionâlu un kvalitatîvupienâkumu izpildi gan ir nemainîgas. Ðobrîd novadâ tiekizsludinâti konkursi uz vakantâm darbavietâm, uz kuriemðie cilvçki nepiesakâs. Tâtad jautâjums joprojâm paliekatklâts, tâ lielâ ïaunuma sakne tâ arî nav izskausta un kadrustaigâðana joprojâm turpinâs. Cilvçkresursu vadîbai, taiskaitâ personâlvadîbai un darba organizâcijai, jebkurâiestâdç bûtu jâpieðíir daudz nozîmîgâka vieta.Darbiniekiem jâbût iestâdes patriotiem un lojâliem pretdarba devçju, un nedrîkst bût tâ, kâ, piemçram, ðobrîdatklâjas, ka kâds pusotru gadu ir atïâvies slinkot un varbûtpat kaitçt kopçjam darba rezultâtam, jo, lûk, vadîba navpatikusi. Starp citu, tikko par ðîm tçmâm aizstâvçjumaìistra darbu,” pastâstîja J.Trupovnieks.

Ierasts, ka Latvijas Zaïâ partija un LatvijasZemnieku savienîba Saeimas vçlçðanâs startçkopâ. Teorçtiski iespçjams, ka Andris Kazinovskisun Jânis Trupovnieks varçtu bût vienâ sarakstâ?

-Solîda konkurence nebaida, lai gan pieredzçjis to jauesmu. Protams, jârunâ atklâti gan par mçríiem un vai aiztiem neslçpjas tikai personîgais savtîgums, gan parkandidâtiem u.t.t. Par to vçl pâragri spriest. Man nav kaunspar to, kas ir darîts.

Ir daïa vçlçtâju, kuri uzskata, ka tautasnobalsoðana un iespçjamâs Saeimas vçlçðanasneko nemainîs tâ saucamajâ politiskajâ virtuvç.

-Savlaikus valstî nav veiktas strukturâlâs reformas,dzîvojam nopietnas ekonomiskâs krîzes apstâkïos,apdraudçta pensiju saòemðana nâkotnç. Ir nobriedusi“revolucionârâ” situâcija, kad apakðas vairs negrib dzîvotpa vecam, bet augðas nevar dzîvot pa vecam. Gribam atzîtto vai nç, bet tâda ir reâlâ aina. Kâds bûs tas ceïð, lai attîstîtos

valsts ekonomika? Jâdara kas tâds, kas ir vajadzîgs cilvçkiem,apmierinot viòu vajadzîbas un ilgtspçjîgi ceïot viòulabklâjîbu. Tauta nav gatava ilgâk dzîvot neziòâ, unapliecinâjums tam, ka absolûtais vairâkums (75%) Latvijasekonomiski aktîvo iedzîvotâju vecumâ no 18 lîdz 55gadiem, kuriem ir Latvijas Republikas pilsonîba,referendumâ balsos par Saeimas atlaiðanu. To atklâj tirgus,sociâlo un mediju pçtîjumu aìentûru veiktie pçtîjumi. Kurtad vçl tâlâk??? Esoðajiem un nâkamajiem politiíiem tasjâòem vçrâ un politiskâs virtuves çdienkarte vienkârði bûsjâmaina. Jâatceras, ka latvieði nav tikai dziedâtâju tauta,bet èakli un pacietîgi darba darîtâji, kâ arî vajadzîbas spiestiprot par sevi pastâvçt. Krîzi pârvarçsim, mainot cilvçkurîcîbas motivâciju un darba tikumus.

Kas jâdara?-Ir ïoti labas programmas – gan lauku atbalsta dienestâ,

gan nodarbinâtîbas aìentûrâ, gan LIAA. Rûpîgi jâpaskatâs,kâdos virzienos un kâdi projekti tiek atbalstîti. Nedrîkstskriet pakaï jebkurai naudas pelnîðanas iespçjai, darbam irjâbût ar jçgu. Galvenais, lai pieaugtu darba raþîgums unuzòçmçji spçtu atrast vietu eksporta tirgos. Un tas jau bûspamats labklâjîgai nâkotnei. Ja runâ par cilvçkiem, kuridzîvo laukos, tad jâatbalsta kâ lielâs saimniecîbas, lai tâsraþotu vairâk gatavâs produkcijas, tâ arî jâbût nopietnainaturâlo saimniecîbu atbalsta politikai. Tâdâ veidâpanâktu, ka cilvçki nepamestu savas mâjas un nepârdotusavu zemi sveðtautieðiem. Latvijas lauki bûtu apdzîvotiun tiktu saglabâta lauku kultûrvide, kas ir tûrisma biznesaattîstîbas pamats. Un nenoliedzami, ka autoceïu stâvoklisvisâ valstî ir vienkârði kriminâls. Ceïu infrastruktûra ir viensno noteicoðajiem faktoriem investîciju piesaistei konkrçtamnovadam vai reìionam.

Kâdi bûs Balvi pçc 10 gadiem?-Balvu nâkotni saistu ar jau 2010. gadâ novada

izstrâdâtajiem un iesniegtajiem pârrobeþu sadarbîbasprojektiem, ar aktîvu tranzîta plûsmu un paðu uzòçmçjudroðâku uzdrîkstçðanos darît daudzas neprâtîgas lietas.Mûsu galvenie resursi ir zeme, meþs un purvi. Jâdara viss,lai, izmantojot ðos resursus, raþotu produkciju ar augstupievienoto vçrtîbu.

Balvi kâ mazpilsçta ir ïoti labi attîstîti, bet ar to, ka mumsbûs labas ielas, labi kultûras pasâkumi, laba sociâlâ unveselîbas aprûpe, ðíiet, nepietiks. Esmu vienmçr uzsvçris,ka Balvu Valsts ìimnâzijai jâbût vadoðajai skolai ne tikaiBalvu novadâ un bijuðajâ rajonâ. Ìimnâzijâ jâstrâdâvistalantîgâkajiem skolotâjiem, vislabâkajam vadîtâjam, uztiesîbâm mâcîties jâbût garai pretendentu rindai. Domâju,ìimnâzijas kolektîvs to spçs. Laba izglîtîba mûsu bçrniem,tâ ir nâkotne kâ valstij, tâ mûsu novadam. Tâtad arîizglîtîbas iespçjâm jâbût visplaðâkajâm.

Lîdzðinçjais skolas direktors Viktors Ðïuncevsvadîs biznesa centru...

-Viktors kâ ìimnâzijas direktors ir paveicis daudz laba –iegûts arî Valsts ìimnâzijas statuss. Pagâjuðâ gada nogalçViktors bija apòçmîbas pilns turpinât iesâkto. Kas pa ðolaiku mainîjies, vai ðî viòa izvçle ir brîvprâtîga, to râdîslaiks. Katrâ gadîjumâ spert ðâdu soli bija jâbût vîra dûðai.Tagad jâuzdod jautâjums:– kurð bûs nâkamais ìimnâzijasdirektors?

Kas kandidçs iespçjamajâs Saeimas vçlçðanâs

Treðdienas saruna

Vietçjâs ziòas Treðdiena � 2011. gada 6. jûlijsV 5.

Îsumâ

Ja ar sevi strâdâ, dzîve neapnîkPirms nedçïas zobârstniecîbas

privâtprakses vadîtâja un Viïakasnovada domes deputâte VALDABUZIJANA nosvinçja 65 gadujubileju. Viòa atrod laiku ganaerobikas treniòiem, gan baseinaun lielveikalu apmeklçjumiem.Kolçìi viòu sauc par atsaucîgu,labu un izpalîdzîgu cilvçku, bez kuranemaz nebûtu Viïakas veselîbascentra.

Kâ nosvinçjât jubileju?-Tâ bija pirmdiena pçc Lîgo svçtkiem.

Pacientu bija vairâk, nekâ parasti, tâpçcdejâm neatlika laika. Sirds stiprinâðanailietojâm antioksidantus - sarkanvînuun seðus gramus melnâs ðokolâdes.Ievçrojot gruzînu tradîcijas, klâtpiekodâm zaïumus: baziliku, rokolaslapas, kinzu, salâtu lapas, dilles,majorânu - ilgam mûþam. Tas mumsarî ikdienâ ir veselîbas saglabâðanasveids - viss salikts lielâ bïodâ, un katrsçd savu lapu!

Kâdâm aktivitâtçm veltât laikuikdienâ?

-Divas reizes nedçïâ braucu uz aero-bikas treniòiem Medòevâ. Papildus tamar kolçìi Rutu braucam uz Tartu akva-parku, apmeklçju Balvu baseinu. Manifascinç fiziskas aktivitâtes, jo pçc darbadienas, kad esi noguris un vairs nekonegribas, ir jâsaòemas un jâaiziet,piemçram, uz aerobikas treniòu. Pçcstundu ilgâm fiziskâm aktivitâtçm izejârâ un jûties pavisam savâdâk - vissnogurums ir prom.

Ârsta darbs prasa lielu koncen-trçðanos, arî pûles. Vai Jums tassniedz gandarîjumu?

-Ârstam jâbût arî psihologam, jocilvçki nâk ar savu sâpi, vajadzîbâm unbieþi vien viòi ârstam uzticas vairâk,nekâ kaimiòam vai ìimenei. Protams,tas prasa lielu pacietîbu, îpaði strâdâjotar bçrniem. Man nesen bija viens mazspacients, kuram mâsa bija teikusi, lainebaidoties no dakteres, jo viòa esottâda smieklîga. Tas man ir liels kompli-ments!

Protams, ârsta profesija ir psiho-loìiski sareþìîta, jo komunikâcija arkatru cilvçku norit savâdâk. Sarunaijâbût lîdzsvarotai, jo arî pacientiemkâdâ konkrçtâ jautâjumâ izrâdâs tais-nîba. Ir jâsaprot, ka katra cilvçka vese-lîbas stâvoklis ir individuâls. Galvenaisir sarunâties tâ, lai nerastos problçmastur, kur tâm nevajadzçtu bût. Zinu,pacienti ir ïoti pacietîgi un daudz kopiedod medicînas darbiniekiem, jo tâtomçr ir cilvçciska profesija un gadâsdaþâdas situâcijas. Manuprât, ârsti irentuziasti - tâdi gaiði un dzîvespriecîgicilvçki. Mçs te, Balvos, esam vienoti -gluþi kâ ârstu cilts. Viens otram piezva-nâm, palîdzam, jûtam lîdzi.

Kâdi notikumi ðobrîd Jûsudzîvç vçl ir aktuâli?

-Tas, lai mani darbinieki varçtusaglabât savas darbavietas un veselîbasaprûpe ienestu vairâk naudiòas, jo notâ atkarîga mûsu alga. Kvotas pakal-pojumu sniegðanai ðobrîd ir minimâlas.Satrauc, kas bûs nâkotnç. Optimistiskunoskaòojumu sniedz ministra iztei-kums par to, ka medicînas pakalpojumijâsaòem tuvâk cilvçka dzîvesvietai - tasnozîmç, ka saglabâsies stacionâri.

Kur òemat enerìiju, lai dar-botos?

-Ârstam jâbût fiziski labi sagatavo-tam, jo dzîve paliek dzîve, ar laiku varparâdîties daþâdas slimîbas - lielâkâdaïa ir ârstçjamas, bet jâprot sadzîvotar jebko. Jâbût fiziski aktîvam un iekðçjisakârtotam, jâatrod laiks arî sev! Katrurîtu, ejot uz darbu, jâdomâ, ka bûsjâtiekas ar cilvçkiem un ar viòiem jâru-nâ. Ârstam jâiejûtas katra cilvçkasituâcijâ, jo savâdâk pacientiem nebûspârliecîbas, ka mediíis var viòampalîdzçt. Pçc tam, kad esi palîdzçjis, nâkuzticçðanâs. Profesija neatstâj daudzizvçles, kâ tikai paðai bût aktîvai. Uz-skatu, ka jebkurð ârsts, kurð aiziet noaktîvas darbîbas, tâpat turpina kaut kodarît, jo cilvçks, kurð visu laiku bijisaktîvs, nevar vienâ brîdî izjaukt savubioritmu.

Jau ilgus gadus strâdâjat kopâar vîru...

-Ir labi, ka viens otru varam pakon-sultçt, palîdzçt. Íirurìiskâ puse ir vîrapârziòâ, pati vairâk strâdâju ar bçrniem- tâ laika gaitâ esam sadalîjuði. Tagadir savâdâk, bet agrâk, kad veidojâm pri-vâtprakses, bija atïauts likt divus krçslusvienâ telpâ. Mûsu telpas platîba toatïauj, un mums ir starpsiena, lai viensotram netraucçtu, jo gadâs daþâdasemocijas. Cenðamies, lai tâ nebûtu, betcilvçki ir daþâdi.

Vai darba lietas iezogas arîmâjas ikdienâ?

-Pçdçjâ laikâ pçc darba katrs doda-mies uz savâm aktivitâtçm. Manuprât,tâ ir daudzâs ìimençs. Mums ir laukumâja, un darbus, piemçram, laistîðanuun stâdîðanu, sadalâm. Vasarâ atbraucmazbçrni, kuri jâpieskata. Katru rîtu unvakaru pastaigâs jâved mûsu medîbusuns Repsis. Kopâ parasti kaut kur brau-cam - uz Jûrmalu vai ârzemçm. Viensno vaïaspriekiem ir arî lielveikaluapmeklçðana Rîgâ. Tad ejam katrs uzsavu pusi - vîrs bieþâk gan paliek ârpusveikala. Kad es pçc stundas vai divâmatnâku, viòð jautâ, ko esmu nopirkusi.“Neko!” nereti atbildu. Bieþi vienpastaigâðanâs pa veikaliem ir savdabîgsprocess, kâ relaksçties. Vîrs iet medîbâsun nodarbojas ar bitçm. Tas ir viòa

hobijs. Tradîcija, kas diemþçl pazûd, irsanâkðana kopâ pie saimes galda. Tâsavulaik tuvinâja ìimenes, patpaaudzes. Mani bçrni un mazbçrnidzîvo Vâcijâ un Zviedrijâ - visi ir tikatðíirîgi!

Kâ plânojat ðovasar pavadîtatvaïinâjumu?

-Vîrs kopâ ar jaunâko dçlu brauksuz savu dzimteni – Ukrainu, apmeklçskapus, kuros guldîti vîra vecâki. Espalikðu mâjâs. Nesen bijâm Kanârijusalâs - sâkumâ lidojâm uz Zviedriju untad no turienes kopâ ar dçla ìimeni -uz kûrortu.

Ko îpaðu atïaujaties sevispalutinâðanai?

-Vienmçr ieeju vai vismaz âtriieskrienu smarþu veikalos Molâ, Alfâ vaiSpicç! Patîk ieiet arî kurpju veikalos.Pçrkot kurpes, svarîgâkais ir çrtums, joman visu laiku jâskrien!

Ko Jûs ieteiktu, lai ikdienâsaglabât moþumu un sparu?

-Mana mâmiòa vienmçr bijusiaktîva, tâdçï daudz esmu mâcîjusies noviòas. Ìimenç augâm trîs bçrni, un nevienmçr bija nauda autobusam, tâpçc11 km uz Jaunpils vidusskolu braucâmar velosipçdu. Ziemâ, kad nebija ïotiauksti, mçìinâjâm slçpot. Kad mâcîjospirmajâ klasç, uz skolu bija jâiet trîskilometri. Mâmiòa mani no rîta vedauz skolu un pçcpusdienâ nâca pakaï,tâdçjâdi kopâ nostaigâdama 12 km.Laikam ìimenç mçs visi esam trençtiun rûdîti. Manai mâmiòai nesen palika96 gadi. Viòa vçl joprojâm par visuinteresçjas - par puíçm lasa daþâdusrakstus pat katru dienu! Kad atbraucciemos, jautâ, kâpçc nav tâda vai tâdapuíîte iestâdîta, daudzâm no kurâmpat nosaukumus nezinu! Vçl esmuievçrojusi, ka mamma nekad nepaceïbalsi. Svarîgi ir saglabât iekðçjulîdzsvaru.

Visiem ieteiktu regulâri iet uzpârbaudçm pie ârstiem, it seviðíimums, sievietçm, jo lielâkoties slimîbasir ârstçjamas. Uzskatu, ka katrampaðam ar sevi ir jâstrâdâ. Ja pats ar sevistrâdâsi, kâ dzîve var apnikt?!

A.Matule

Nosvinjubileju.

Kolçìiapgalvo, ka

Valda Buzijanavienmçratceras

apsveiktsvçtkos un

jubilejâsdarbabiedrus,

un bez viòasViïakas

veselîbascentrs nebûtutâds, kâds tas

ir ðobrîd.

Festivâlam top jauns karogsTeâtra festivâlam “Íirðu dârzs” arî ðogad bûs jauns karogs.

To pçc Astras Loginas zîmçtâ logo darina Balvu Amatniecîbasvidusskolas skolotâja Anita Matule. Logo gan palieknemainîgs no pagâjuðâ gada - stilizçti íirði apïos.

A.Matule

Balvu dejotâjas ciemojas AustrijâNo skaista, iespaidiem bagâta brauciena nedçïas garumâ

Austrijâ atgriezuðâs senioru dejotâjas. Ðo iespçju viòas, lîdzar vadîtâjas Lûcijas Jermacânes atbalstu, sarûpçja paðas,nodroðinot sev ceïojuma izmaksas.

No Latvijas uz Austriju kopâ devâs 46 braucçju grupa,pârstâvot trîs deju kolektîvus. No mûspuses aizbrauca 15paðdarbnieces - kolektîva “Tonuss” dejotâjas no Lazdukal-na, “Atvasaras” paðdarbnieces no Balvu Kultûras un atpûtascentra un vçl divas dalîbnieces no Kubulu deju kolektîva.Brauciena mçríis bija sniegt jûnija nogalç koncertu, uzstâ-joties Austrijas kûrortpilsçtâ Badgaðteinâ. Koncertâ skatîtâjikopâ noskatîjâs 18 dejas, programma bija veidota Lîgosvçtku noskaòâ ar latviskâm dejâm. Koncerta izskaòâskatîtâjus pacienâja ar Latvijâ sieto íimeòu sieru, ko bijasarûpçjusi Maruta Zelèa Vectilþâ.

Lûcija Jermacâne atzîst, ka brauciens izdevâs. Paðdarbniekidzîvoja skaistâ, mâjîgâ viesnîcâ, saòçma skatîtâju sirsnîgusaplausus un paspçja arî atpûsties, apskatot Austrijasgleznainâs dabas ainavas. Arî no lîdzbraucçjiem, kuri pabijaAustrijâ, saòemta uzmundrinoða atzinîba pçc koncertanoskatîðanâs.

Gatavojas koncertam. Îsi pirms uzstâðanâs skaistajâkûrortpilsçtâ Badgaðteinâ.

Dienas laikâ apceïos Daugavpilsnovadu

Ðonedçï apceïot Latgali gatavojas Viïakas novada invalîdi.Braucienu organizç Invalîdu sporta un rehabilitâcijas klubs“Medòeva”. Sâkotnçji vietçjo braucçju pieteicâs visai maz,tâdçï brauciena organizatore Biruta Nagle piedâvâja iespçjudoties ekskursijâ arî citu pagastu iedzîvotâjiem.Vakar kïuvaskaidrs, ka Ðíilbçnu pagasta autobuss bûs aizpildîts -aizòemtas bûs 37 sçdvietas, un ðoferis Jânis Meþals varçsdoties plânotajâ braucienâ pa Daugavpils pilsçtu unnovadu.

Lîdz ar Viïakas iedzîvotâjiem braucçji bûs arî no Þîguriem,Kupravas un Balviem. Izbrauciens sâksies agri rîtâ – appulksten 6.

Draudzîgâ pulkâ. Balvu senioru dejotâjas kopâ ar“Brûklenîtçm”.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

M.Sprudzâne

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Îsumâ Aizrauðanâs

Vârds jaunieðiemV6. Treðdiena � 2011. gada 6. jûlijs

Lappusi sagatavoja A.Socka

Spçlç teâtri VçrmaòdârzâNo 1. lîdz 3.jûlijam Rîgâ norisinâ-

jâs IV Latvijas skolu teâtru festivâls“Kustîbas turpinâjums”, ko organi-zçja Valsts Izglîtîbas satura centrskopâ ar Rîgas intereðu izglîtîbasmetodisko centru.

Balvu novadu tajâ pârstâvçja divikolektîvi: Balvu Valsts ìimnâzijas teâtrapulciòð “Pipariòð” (vadîtâja Aija Dvins-ka) un Balvu Amatniecîbas vidusskolasteâtra studija “Kabitelis” (vadîtâja IvetaSupe). Lai iegûtu iespçju piedalîties Latvi-jas skolu teâtru festivâlâ, skolu teâtricîtîgi gatavojâs novadu un reìionâlajâmteâtru skatçm.

Ieguldîtais darbsatmaksâjas

Teâtra pulciòam “Pipariòð” (14 jau-nieði no 7. lîdz 9.klasei) ðis gads bija akti-vitâtçm un panâkumiem bagâts. Viòipiedalîjâs valsts ìimnâziju teâtrupasâkumâ Jûrmalas Valsts ìimnâzijâ,uzòçma teâtra sporta cienîtâjus noValmieras, Madonas, Alûksnes, Rçzek-nes, kâ arî paði brauca uzstâties teâtrasporta turnîrâ Rçzeknç un ieguva2.pakâpes diplomu, kas deva iespçjupiedalîties reìionâlajâ teâtra sportaturnîrâ. Ïoti laba sadarbîba “Pipariòam”izveidojusies ar bibliotçkas darbiniecçmInesi Supi un Ligitu Puðpuri. Viòas labipazîst teâtra pulciòa dalîbniekus unatbilstoði skolçnu raksturiem iesakalugas, ko varçtu iestudçt. Arî I.Krustkal-nes luga “Putekïu princese”, ko skolçnirâdîja Rîgâ, bija bibliotçkas darbinieèuizvçlçta. Luga jaunieðiem patika un viòiatzina, ka tâ uzrakstîta par paðiem, atlikavien sadalît lomas un strâdât. Ar aizrau-tîbu jaunieði iestudçja arî atmiòâm unemocijâm bagâto Leontînes Apðeniecesdzejas uzvedumu “Manâ bçrnîbas pïa-vâ”, ko skatoties, ne vienam vien pârvaigu noritçja asara. Novada teâtru skatç“Pipariòð” ieguva 1.vietu un iespçjustartçt reìionâlajâ teâtru skatç Gulbenç.Tur viòu uzstâðanos vçrtçja stingra þûri-ja, kas pamanîja visu, pat katru misçkliun kïûdu. Vçrtçjums bija iepriecinoðs –þûrija ne tikai uzslavçja tçrpu izvçliizrâdei “Putekïu princese”, bet arî atzina,ka teâtra pulciòð var piedalîties teâtrufestivâlâ.

Demonstrç prasmesteâtra mâkslâ

“Vçrmanes dârzâ mûs iepûta èetri vçji,katrs no sava vçsturiskâ novada,” sakaA.Dvinska. Viòa atzîst, ka bija patîkamiRîgâ sastapt Balvu novada Izglîtîbas,kultûras un sporta pârvaldes vadîtâjuIvetu Tiltiòu un just, ka novada pâr-stâvji domâ par saviem jaunieðiem.Kolektîvi piedalîjâs festivâla gâjienâ, trîsdienas guva pieredzi, skatoties daþâdasaugsta lîmeòa izrâdes un literârosuzvedumus, un izjuta kopâ bûðanasprieku.

Teâtra studija “Kabitelis” festivâlâ spç-lçja daþâdas improvizâcijas. Tâs vadîtâjaI.Supe par studijas dalîbniekiem saka:“Tie, kas dara, paspçj visu. Teâtris ir indi-viduâla mâksla, tur katrs jaunietis irsvarîgs.” Skolotâja A.Dvinska, runâjotpar saviem skolçniem, uzsver: “Kasnekait strâdât, ja ir tik labi un brîniðíîgibçrni! Mums izveidojies draudzîgs un

atsaucîgs kolektîvs, ikviens var spçlçtjebkuru lomu.” “Kabitelis” un “Pipariòð”kopâ daudz ceïojuði un uzstâjuðies, vi-òiem izveidojusies laba sadarbîba. Abiemkolektîviem ir savi karogi, “Pipariòam”to darinâja Lîga Priedeslaipa, “Kabi-telim” – jaunieði Andis Ruduks un FrîdisLeiðavnieks. Par radoðu lîdzdalîbu Lat-vijas skolu teâtru festivâlâ kolektîvi sa-òçma Valsts izglîtîbas satura centra patei-cîbas.

Aizrauj teâtra spçleSabîne Loseva teâtra pulciòu apmeklç

kopð 5.klases. Nâkamajâ mâcîbu gadâmâcîbas 10.klasç viòa uzsâks ValmierasValsts ìimnâzijas Mâkslas klasç ar teâtranovirzienu. “Þçl, protams, atstât savukolektîvu un vecâkus, ko retâk redzçðu.Tomçr Valmierâ varçðu vairâk attîstîtaktiermâkslu un man jâizmanto ðî iespç-ja. Tur centîðos bieþi apmeklçt Valmierasdrâmas teâtra izrâdes. Nâkotnç plânojuturpinât izzinât teâtra dzîvi – gan ska-tîties citu uzstâðanos, gan spçlçt pati,”stâsta jauniete. Runâjot par lomâm, viòaatklâj, ka labâk patîk iejusties rakstur-lomâs.

Alîna Saveïjeva teâtra pulciòâ ðogadpiedalîjâs pirmo gadu, tomçr kopð bçr-nîbas daþâdos svçtkos ir runâjusi dzeju,piedalîjusies skatuves runas konkursos.“Man patîk mûsu kolektîvs, kur jûtamieskâ ìimene, aizstâvam un uzmundrinâmcits citu. Skolotâja A.Dvinska mums ir

kâ mamma un draugs, ar viòu izvei-dojies labs kontakts. Skolotâja mumsnesaka, kâ vajag spçlçt un iejustieslomâ, bet iesaka un ïauj brîvi izpausties.Improvizçt mums sanâk ïoti labi,” stâstaAlîna.

Agita Pauliòa atzîst, ka ar teâtri uz“tu” ir kopð bçrnudârza laika. Teâtrapulciòâ viòa darbojas trîs gadus. Jau-nietei patîk piedalîties mçìinâjumos unuzstâties uz skatuves, kur, viòasprât,cilvçks kïûst droðâks un pârliecinâtâkspar sevi. Kautrîgiem cilvçkiem, kâ sprieþjauniete, uz skatuves ir grûti, betmçìinât var, jo teâtris palîdz atvçrties.Agita un citi jaunieði, kas darbojasteâtra pulciòâ vairâkus gadus, jauna-jiem dalîbniekiem atgâdina, ka uzstâtiesnav jâkautrçjas, jo runât, dziedât undejot ir dabiski. “Pârvarçt mulsumu uzskatuves ir vieglâk, nekâ dzîvç,” uzskataAgita.

Jaunieði ikreiz, kad uzstâjas citosnovados vai arî ðoreiz – festivâlâ, nodi-bina kontaktus ar citu kolektîvu pâr-stâvjiem. Arî Rîgâ iepazîti jauni draugi,gûti iespaidi par citiem kolektîviem unviòu prasmi aizraut skatîtâju. “Mumsîpaði patika Rîgas, Jûrmalas un Val-mieras kolektîvu uzstâðanâs - tie vairsnav amatieru teâtri, bet – profesionâïi,”vçrtç jaunietes. Viòas atzîst, ka arî paðukolektîvâ pçdçjos gados vçrojamaizaugsme: “Ja atceramies, kâdi bijâmpirms pâris gadiem, jâsecina - tagadesam krietni auguði.”

Kopîgâ bilde. Teâtris ir tas, kas vieno ðos jaunieðus. Viòi ar prieku atceras unstâsta par izjûtâm, ko piedzîvojuði Latvijas skolu teâtru festivâlâ. Îpaðineaizmirstama ir kopîgâ dziedâðana ìitâras pavadîjumâ, kad ikvienam teâtracienîtâjam blakus bija drauga plecs, jautrs noskaòojums un vçlçðanâs turpinâtapgût un izzinât teâtra mâkslu.

Mirklis no teâtra sporta. Balvu Amatniecîbas vidusskolas teâtra studijas“Kabitelis” pârstâvji Lâsma Kokorevièa (no kreisâs), Amanda Ertmane, ElijaRaibekaze un Mârtiòð Loèmelis skolu teâtru festivâlâ râdîja improvizâcijaspar tçmu, ko izvçlçjâs skatîtâji.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Nometnç apgûst angïu valoduPirmdien Tilþas baptistu draudzç sâkâs angïu valodas

dienas nometne “Nârnija” 6-12 gadus veciem bçrniem,kas ilgs lîdz piektdienai. Tilþas baptistu draudzes mâcîtâjsKaspars Donis skaidro, ka nometnes nosaukums òemtsno C.S.Luisa grâmatu sçrijas “Nârnijas hronika”. Nomet-nç piedalâs 34 bçrni no Tilþas un tuvâkâs apkârtnes.“Lai gan mûsu nometnes specifika ir angïu valoda, esmupârliecinâts, ka lielâkâ daïa no ðiem bçrniem bûtu priecîgipiedalîties jebkâdâ nometnç, jo tajâs valda jautrîba.Nodarbîbas organizç tâ, lai mazajiem nebûtu garlaicîgi.Vairâku gadu laikâ, kad notiek nometnes, daudzusbçrnus esam redzçjuði izaugam un aizejam lielajâ dzîvç.Tas, ko mçs viòos varam sçt, ir Dieva mîlestîba. Tâ paliekviòos,” saka mâcîtâjs K.Donis. Tiem bçrniem, kuri vçltikai sâk apgût angïu valodu, sveðvalodâ teikto saprastpalîdz Tilþas baptistu draudzes pârstâvji. Taèu, kâ uzskatamâcîtâjs, nav jâiztulko viss teksts pilnîbâ, bet jâatstâj vietaizaicinâjumiem, jo tas ir veids, kâ augt katrâ mûsu dzîvesjomâ.

Dabâ. Vasara ir atpûtas laiks, tâpçc bçrni ne tikaimâcâs un uzzina daudz jauna, bet arî izklaidçjas.Kopâ viòiem ir jautri un interesanti.

Mâcâs sveðvalodu. Angïu valodas nodarbîbas vadaamerikâòi no Oregonas ðtata. Sveðvalodu nometnesdalîbnieki mâcâs klausoties, dziedot un spçlçjotspçles.

Peldas, sporto un izklaidçjas

Balvu Jaunieðu iniciatîvu centra jaunieði kopâ ardarbiniekiem vasaras karstâs dienas pavada, aktîvisportojot - brauc ar velosipçdiem, spçlç futbolu, volej-bolu, tautasbumbu, basketbolu un citas spçles. Katrâpârgâjienâ viòi òem lîdzi grildesiòas un gardo Balvumaizes kombinâta maizîti, lai sporta aktivitâðustarplaikos varçtu uzòemt spçku turpmâkajam ceïam.Jaunietis Andrejs Jerðovs atzîst, ka pârgâjienos gribçtubraukt katru dienu, jo patîk spçlçt spçles, îpaði volejbolu,kâ arî brîvâ dabâ cept desiòas. Mairis Morozovs stâsta,ka labprât peldas un spçlç futbolu, bet Aigars Jerðovssaka, ka bût kopâ ar centra darbiniecçm vienmçr irinteresanti: “Ar viòâm var pajokot, jo darbinieces mûsvienmçr saprot. Viòas ikreiz izdomâ interesantas spçles,arî paðas darbojas kopâ ar mums.”

Kad jaunieði nedodas pârgâjienos, viòi spçlç bumbukâdâ no Balvu pilsçtas stadioniem. Drîzumâ nometnesdalîbnieki plâno doties zvejâ un vârît zivju zupu. Ðobrîdnotiek gatavoðanâs Jaunieðu dienai, kas notiks 30.jûlijâBalvu pilsçtas parkâ.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

ÎsumâAktuâli

Daba Treðdiena � 2011. gada 6. jûlijsV 7.

Izglâbj eþu ìimeniD a þ k â r t

c i l v ç k in e g r i b o ti e j a u c a ss a v v a ï a sd z î v n i e k udzîvç. Tânotika arîkâdâ laukumâjâ Rugâjupusç. Mârtiòaun ZinaîdasPaideru mâjâsRugâju novadâ pagâjuðajâ nedçïâ uzradâs negaidîti viesi– mazi eþu bçrni, kuri brînumainâ kârtâ izglâbâs no droðasnâves. Izrâdâs, saimnieks, braucot pa pïavu ar sienarulonpresi, uz lauka nepamanîja un pârbrauca pâri trimeþu mazuïiem. “Nebûtu viòus ievçrojis arî pçc tam, taèuvajadzçja izkâpt no traktora, lai nostiprinâtu kâdu detaïu.Brînumainâ kârtâ visi trîs ezîði izrâdîjâs sveiki un veseli,”stâsta M.Paiders. Lai pârliecinâtos, ka mazuïiem nekasnekait, vienu dienu eþu mazuïi dzîvoja Paideru mâjâs.Vçlâk ìimene nolçma ezîðus palaist atpakaï brîvâ dabâ,kur ir to îstâs mâjas.

Iesper zibensKâdas Balvu pilsçtas

Lauku ielas mâjasiedzîvotâjus pagâjuðâsnedçïas ceturtdienânepatîkami pârsteidzazibens spçriens, iesperotnetâlu no dzîvojamâsmâjas augoðajâ bçrzâ un,zibens lâdiòamacîmredzot pârmetoties

uz blakus esoðo malkasðíûni, sabojâja çkaselektroinstalâciju. Mâjassaimnieks stâsta: “Negadîjuma laikâ nekas neliecinâja pariespçjamo zibens spçrienu. Laiks bija apmâcies, kluss, unlija neliels lietus, vien kaut kur debess pamalç bija dzirdamaklusa pçrkona dunoòa. Pçkðòi nogranda spçcîgssprâdziens. Vçlâk, apsekojot teritoriju ap mâju, izrâdîjâs,ka zibens spçriens nodarîjis postîjumus bçrzam un blakusesoðajai çkai. Tâpat negaisa laikâ pârtrauca darbotiesinternets, satelîttelevîzija, kâ arî salûza divi televizori.”

Valsts ugunsdzçsîbas un glâbðanas dienests (VUGD) unvides speciâlisti, tuvojoties negaisam, iedzîvotâjiematgâdina:

• Centieties bez îpaðas nepiecieðamîbas neiet ârpustelpâm, aizveriet logus un durvis. Parûpçjieties, lai telpâsnebûtu caurvçjð, pretçjâ gadîjumâ telpâs var iekïûtlodveida zibens.

• Nekuriniet plîti vai krâsni. Dûmi novada elektrîbu,un pieaug risks, ka çkâ var iespert zibens.

• Negaisa laikâ atvienojiet radio, datoru un televizoruno elektriskâ tîkla. Neizmantojiet sadzîves elektrotehnikuun tâlruni.

• Ja blakus çkai aug koks, nestâviet pie çkas ârçjâssienas. Ja zibens trâpîs kokâ, daïa no lâdiòa var pârmesties

uz çku.• Nemeklçjiet patvçrumu zem augstiem, atseviðíi

augoðiem kokiem, it îpaði, ja koka stumbru iepriekð bojâjiszibens spçriens. Pastâv risks, ka zibens kokâ var trâpîtvçlreiz.

• Turieties droðâ attâlumâ no ûdenskrâtuvçm.

Pieòem nomedîtâs lapsas unjenotsuòus

Lai kontrolçtu 2011. gada pavasarî veikto meþa zvçrutrakumsçrgas orâlo vakcinâciju efektivitâti, Pârtikas unveterinârais dienests (PVD) no 4. jûlija lîdz 5. augustamno medniekiem pieòems lapsas un jenotsuòuslaboratoriskai izmeklçðanai. PVD mçneða laikâ plânopieòemt un izmeklçt 200 dzîvniekus. Mednieku kolektîviemnomedîtos dzîvniekus jânogâdâ sava reìiona PVDpârvaldç. Par katru nomedîto paraugam derîgo dzîvniekumednieks saòems 7 latus. Papildus informâcija par forma-litâtçm un apmaksas kârtîbu pieejama PVD pârvaldçs visâLatvijâ.

O.Gabranovs

I.Tuðinska

Meþi bûs arî nâkotnçPar atbaidoðâm kailcirtçm ik

dienas kïûst vairâki hektâri Latvijasmeþu. Patlaban privâto meþuîpaðniekiem ir gandrîz neiero-beþotas tiesîbas pilnîbâ izcirstmeþus, domâjot tikai par peïòasgûðanu. Savukârt vides speciâlistinorûpçjuðies, ka, turpinoties aktîvaimeþu izcirðanai, meþi var zaudçtdaudzveidîbu, negatîvi ietekmçjotvisu dzîvo radîbu. Par meþu izcir-ðanas un aizsardzîbas problçmâmstâsta Ziemeïaustrumu virsmeþnie-cîbas Balvu meþniecîbas meþziòavietniece DACE VANAGA.

Cik strâdâjoðie nodarbinâtiBalvu meþniecîbâ? Kâdi ir viòudarba pienâkumi un kuras irBalvu meþniecîbas uzraugâmâsteritorijas?

-Balvu meþniecîbâ strâdâ 10 darbinieki,no kuriem 6 ir meþsargi. Katram meþ-sargam iedalîtas uzraugâmâs teritorijas.Lielâkos pagastus apseko viens meþsargs,bet ir arî meþsargi, kuri uzrauga divuspagasta meþus. Pârsvarâ meþsargi strâdâar privâtîpaðniekiem piederoðo meþuapsekoðanu, protams, uzrauga arî valstsmeþus. Valda uzskats, ka meþsargu pro-fesija mûsdienâs nav prestiþa, bet Balvumeþniecîbâ nav aktuâla meþsargu defi-cîta problçma. Lîdz ar ekonomiskâs krîzesðtatu samazinâðanu, meþniecîbâ darbuturpina labâkie no labâkajiem. Balvumeþniecîbâ strâdâ arî meþzine, meþzinesvietniece un divi referenti. Uzraugâmajâsteritorijâs ietilpst visiBaltinavas novadaBalvu novada pagasti.

Cik svarîgi sagla-bât un apsaimnie-kot meþu?

-Latvijâ ir daþâdicilvçki. Kâds meþu uz-skata par vienu no lielâ-kajâm dabas bagâtîbâm,savukârt cits - kâ peïòasavotu. Meþu kopt unsaglabât ir svarîgi kautvai tâpçc, ka no kokapârstrâdes iegûst papîru, bûvniecîbasbaïíus, finieri, ðíeldu un citas vçrtîgasun ikdienâ izmantojamas lietas.

Saeima gatavo meþu izcirðanasatïaujas atcelðanu. Kâ vçrtçjatizskançjuðos ierosinâjumus?

-Cirðanas atïaujas atcelðanu plânokonkrçta vecuma koku jaunaudzçm.Vairums cilvçku meþus izcçrt, jo, tirgûpaaugstinoties koksnes cenai, meþuîpaðnieki vçlas gût peïòu, lai nomaksâtukredîtus. Meþu izcirðana ir problçma.Patiesîbâ, piemçram, meþu privâtîpað-niekiem nevar pârmest koku izcirðanu,ja nauda ârstçðanâs izdevumiem, bçrnuskoloðanai vai jau pieminçto kredîtuatmaksai patieðâm nepiecieðama. Ja irkoks, ko nocirst, daudzi meþu îpaðniekito arî izdarîs.

Vai meþu aizsardzîbas politikair pietiekami efektîva?

-Manuprât, meþsaimniecîbas politikuvairâk vajadzçtu vçrst uz valsts meþuaizsardzîbu, jo privâtîpaðnieki meþâ vai-râk vai mazâk var darît, ko grib. Jâpie-bilst, ka valsts meþos patieðâm cçrt daudz.

Padomju laikos bija cirðanas tâmes jebpieïaujamais koku cirðanas apjoms.Katrâ meþniecîbâ bija aprçíinâts, cikdaudz kokus, meþam nenodarot postî-jumus, iespçjams izcirst. Patlaban no-teikts kopçjais cirðanas apjoms visârepublikâ. Tolaik koku cirðana bijavienmçrîgâka. Protams, ne visi cilvçki iralkatîgi. Kâds par meþiem rûpçjas uncenðas tos saglabât, savukârt citiem meþuizcirðana kïuvusi par fanâtismu. Daudzko nosaka finansiâlâ situâcija un iespçja

gût peïòu.

V a im e þ up r i v â t -î p a ð -n i e k i e mnoteiktsm a k s i -m â l a i scirðanasapjoms?

-Nç, navnote ik t s .M e þ uprivâtîpað-

niekiem iespçjams cirst tik daudz, cik lielâmçrâ nosaka likums. Tiesa, privâtîpað-nieki nedrîks nocirst kokus aizsargjoslâs,bet maksimâlais cirðanas apjoms, lîdzîgikâ valsts meþos, nav izstrâdâts. Balvumeþniecîbas uzraugâmajâs teritorijâs irmeþu îpaðnieki, kuri kokus cçrt brîdî, kadatjaunojuðies citi koki, mçrítiecîgiplânojot savu darbîbu nâkotnç. Ir arîmeþu privâtîpaðnieki, kuriem ir citâdadomâðana.

Vai meþu îpaðnieki kailcirteskvalitatîvi atjauno un apsaim-nieko?

-Patlaban meþu atjaunoðanas notei-kumi ir stingri. Vairumâ gadîjumu kail-cirte pçc koku izcirðanas jâatjauno 5 ga-du laikâ. Ja termiòu neievçro, meþniecîbatiesîga pârkâpçjus sodît ar naudas soduno 50 lîdz 250 latiem. Jâatzîst, ka meþuîpaðnieki no soda baidâs, kaut gan,iespçjams, kâdam izdevîgâk samaksâtsodu, nekâ apkopt meþu. Tas atkarîgsno tâ, kâda ir meþa platîba. Ja meþs ir 3– 4 hektârus liels, tad sods, iespçjams, irpârâk mazs. Balvu meþniecîba par meþu

neapsaimniekoðanu soda katru gadu.Meþa îpaðniekiem tas nav izdevîgi, josaòemtie sodi parâdâs sodu reìistrâ, lîdzar to var rasties problçmas ar, piemçram,kredîtu maksâjumiem un turpmâkuEiropas Savienîbas finansçjumasaòemðanu.

Vai meþu izcirðanu var dçvçt parbiznesu pret vides interesçm?

-Tâ gluþi nav. Protams, ir cilvçki, kurimeþus izmanto tikai personîgâ biznesaintereðu realizçðanai. Jebkurâ gadîjumâmeþniecîba stingri kontrolç meþuizcirðanu, tostarp ïaunprâtîgu. Arî videsaizsardzîbas prasîbas ir pietiekami lielas.Jâatceras, ka meþu îpaðnieki kokus varnocirst tâdâ apjomâ, kâds paredzçtslikumâ, videi nenodarot postîjumus.

Kâda ir meþu izcirðanas ietek-me uz dabas bioloìisko daudz-veidîbu? Vai Balvu meþniecîba veicietekmes mçrîjumus uz vidi?

-Nç, Balvu meþniecîba nemçra meþuizcirðanas ietekmi uz vidi. Ar to droði viennodarbojas meþzinâtnes institûts“SILAVA”, kas atrodas Salaspilî.Protams, meþu izcirðana lielos apmçrosnoteikti atstâj ietekmi uz dabas biolo-ìisko daudzveidîbu. Runâjot par Balvumeþniecîbas uzraugâmajâm teritorijâm,jâteic, ka dzîvnieku meþos mazâk nepa-liek.

Vai sastopaties ar gadîjumiem,kad meþus izcçrt nelikumîgi?

-Jâ, ðâda problçma pastâv. Ðogad neli-kumîga meþu izcirðana konstatçta Krið-jâòu un Bçrzpils apvidû. Daþkârt cilvçkikokus cçrt savâ îpaðumâ, bet nav no-formçjuði nepiecieðamo apliecinâjumu.Citkârt meþu îpaðnieki nav pilnîbâ no-kârtojuði dokumentus par sev piederoðoîpaðumu, bet arî tâdos gadîjumos cirstkokus nav atïauts. Jâpiebilst, ka, neliku-mîgi zâìçjot kokus, pârkâpuma vietâneviens pieíerts nav, tomçr, ja pastâvaizdomas par nelikumîbâm, meþniecîbasastâda protokolu un turpmâkai lietasizmeklçðanai to iesniedz policijas pârstâv-jiem. 2009.gadâ bija gadîjums, kad ïaun-dari nelikumîgi bija izcirtuði teju visumeþu. Par ðâdu rîcîbu draud liels naudassods, turklât iestâjas kriminâlatbildîba.

Meþu mazâk nepaliek. Ziemeïaustrumu virsmeþniecîbas Balvu meþniecîbasmeþziòa vietniece Dace Vanaga stâsta, ka vizuâli vairumam cilvçku ðíiet, kameþos kokus cçrt pârâk aktîvi, tomçr zinâtnieki publikâcijâs atzîst, ka Latvijâmeþu ir pietiekami daudz. “Tâ saucamo veco meþu paliek mazâk, betjaunaudzes iztrûkumu kompensç. Rçíinot kubikmetros, koksnes republikânepaliek mazâk. Latvijâ daba unikâla ar to, ka meþu mazâk nepaliek, turklâtar kokiem aizaug arî pïavas. Meþi ir un bûs, bet kâda ir to kvalitâte, tas citsjautâjums,” pârliecinâta D.Vanaga.

Foto

- A

.Kirsanovs

Pamatojoties uz Valsts meþadienesta ìenerâldirektora JâòaKinnas publiski sniegtajiemdatiem, 2007.gadâ Latvijâizcirta 10,12 miljonus m3 meþa,2008.gadâ – 8,96 miljonus m3,savukârt 2009. gadâ izcirstâmeþa apjoms palielinâjâs,sasniedzot 10,73 miljonus m3.Pçrn izcirstâs meþu platîbasbija rekordlielas – nocirsti12,98 miljoni m3.

A.Loèmelis

Lauku diena 20118. Treðdiena � 2011. gada 6. jûlijsV

Lauku dienas tradîcija savulaik aizsâkâs Agro-nomu biedrîbas Balvu nodaïas entuziasta ImantaKârkliòa vadîbâ. Laika gaitâ pasâkums izvçrties parmçrítiecîgu tradîciju ar vçlmi parâdît, kâ saimniekoun ko spçj saraþot mûsu puses lauku saimnieki. Ðoreizpar apskates objektiem izvçlçjâs ne visai lielas laukusaimniecîbas Balvu novadâ, kas attîstîjuðas daþâdasraþotnes. Ðî produkcija jau ir zinâma, saimniekiizpelnîjuðies atpazîstamîbu un raþojumiem garantçtsnoiets gan vietçjâ, gan plaðâka mçroga tirgû. Laukudienas mçríis ir visiem mâcîties, un to var lietderîgidarît, skatoties un sadraudzçjoties ar sava novadalauksaimniekiem, un izzinot viòu darba paòçmienusun atziòas.

Organizatori un atbalstîtâji. Lauku Konsultâciju un izglîtîbascentra Balvu nodaïas rîkotais Lauku dienas pasâkums, kasðoreiz notika tieði Pçterdienâ, izvçrtâs interesants unsaistoðs. Par to paldies ne vien zemnieku saimniecîbâm untehnikas firmu pârstâvjiem, bet arî Balvu novada paðvaldîbai.

Breða laika zemnieks. Zemnieku saimniecîba “Uþgava”Balvu pievârtç iekarojusi pastâvîgu kartupeïu, burkânu unbieðu noietu vietçjâ tirgû. Taèu lîdztekus ðai nozarei zemniekiaudzç arî graudaugus, nobaro cûkas un slauc govis. Visusgalvenos darbus, kâ atklâja Mâris Korlaðs, izdara paðuìimene un trîs strâdnieki. Saimniecîba reti izmanto bankaskredîtus. Zemnieka Mâra moto: “Cilvçkiem ikdienas uzturâjâlieto vietçjâ produkcija, nevis no ârvalstîm ievestâ!”

Kartupeïu vagâ. Mazais Kristiâns no Kriðjâòiem bija pâr-steigts, redzot, cik vareni saauguði zemnieku saimniecîbas“Uþgava” kartupeïi – laksti gandrîz vai puisçna augumâ. Laibûtu laba produkcija, saimniecîba kartupeïu sçklu atjaunoreizi èetros gados. Saimniecîbâ ir divi lieli kartupeïu pagrabiar atbilstoðu mikroklimatu. Pieturoties lielam aukstumam,pagrabos ieslçdz apkuri. Kartupeïus ðíiro ar rokâm, un ðodarbu visu ziemu dara pârsvarâ divas strâdnieces. Ðî gadaraþas prognoze solâs bût 300 – 400 centneri kartupeïu nohektâra.

Siltumnîcu saimniece. Zemnieku saimniecîbas “Rîts”dârzeòu produkcijai Bçrzkalnes pagastâ reklâma navvajadzîga. Pçteris un Vija Garjâòi ikdienâ strâdâ prasmîgiun talantîgi, un ne velti vietçjâ tirgû pircçji stâv rindâ pçcviòu tomâtiem, guríiem vai sîpoliem. Lauku dienas viesiembija ïauts ieskatîties arî jauno un moderno siltumnîcuiekðpusç.

Vienota komanda. Lauku dienâ pamanâmos koðas krâsaskrekliòos un cepurîtçs bija tçrpuðies rugâjieði Sandris,Svetlana, meitenes Annija un Alise. Tas viòiem ir svçtkuietçrps un vienlaikus arî paðu saimniecîbas reklâma. Sandrisatklâja, ka pasâkumâ apskatâma arî viòam piederoðâtehnika, un izteica sajûsmu par dârzeòkopîbas un tehnikasjomâ redzçto.

Kopâ ar ministru. Kas visvairâk dala rûpju un arî prieka brîþu, ja ne zemnieku sievas? Kopâ ar plaðo ciemiòu pulku bija“Uþgavas” saimniece Inta. Skaistajâ kartupeïu laukâ, kas pilns ziediem, ar Intu sarunâjâs pats zemkopîbas ministrs JânisDûklavs. Viòð pauda prieku par lauku saimniecîbu attîstîbu un izteica atziòu, ka Eiropas maksâjumu nauda jâsaòem tieðividçja lieluma saimniecîbâm.

Pârbaudîta pieredze. Zemnieku saimniecîba “Âzîði” ieguvusilabu pieredzi kultivçto ilggadîgo zâlâju audzçðanâ un izba-roðanâ. Augstus izslaukumus te panâk, izmantojot âboliòu,lucernu, galegu, arî lopbarîbas pupas. Saimnieces MarutasSilinieces atziòa: “Lopiem jâdod pats labâkais, kas tiemgarðo.” Galegas laukus sezonâ var nopïaut reizes trîs, atâlinoder ganîðanai. Taèu, lai lîdz tam nonâktu, galega jâiesçjïoti izkoptâ un tîrâ laukâ, un ðo zâlâju nedrîkst pârliekunoganît, tad galega var slikti pârziemot vai pat iznîkt.

Pârsteigta uniepriecinâta. Lauku

dienâ piedalîjâsdaþâdu paaudþu

cilvçki, ar daþâdâminteresçm. Balvu

novada saim-niecîbas ar patiesu

prieku vçroja arîViïakas novada

zemniece SilvijaKuzmane. Viòasìimene aprûpç

lauku saimniecîbu Vecumos. Silvija teica: “Man ïoti patîkðâdi pieredzes pasâkumi. Ðorît cçlos jau pulksten 4, lai

paspçtu uz Lauku dienu. Manâ sirds kûsâ no prieka.”

Lauksaimnieku veiksmes

Treðdiena � 2011. gada 6. jûlijsV 9.

stâsti Balvu novadâ

Ko dabû par velti. SIA “Latvijas ðíirnes sçklas” galvenâagronome Iveta Gûtmane atgâdinâja sen zinâmu patiesîbu,ka lauka veselîba ir atkarîga no pareizas augu sekas. Zâlaugiir brîniðíîgi tieði tâpçc, ka labi noder augu maiòai. Otrs lielspluss – no âboliòa, lucernas vai galegas iegûst kvalitatîvulopbarîbu. Vçl viens pluss – tie ielabo augsni. Gadâ, iesçjottauriòzieþus, zemnieks bez maksas var dabût ap 300kilogramiem slâpekli tîrvielâ uz hektâru.

Saimniecîba purvâ. Sandras Paideres iekoptâ purvaplantâcija uzskatâmi apliecina prasmi audzçt lielogudzçrvenes un krûmmellenes. Klâtesoðie uzzinâja parpiemçrotâko ðíiròu izvçli un stâdu pavairoðanaspaòçmieniem, un ar prieku vçroja, ka krûmmellençmaizmetusies laba jauno ogu raþa. Ðos vitamînus var mçìinâtizaudzçt katrs pats, izvçloties vien pareiza skâbuma augsniun iestâdot pâris ogulâjus.

Nâkamais priekðnieks. Lauku dienas pasâkumos aktîvipiedalîjâs arî jaunâkâ paaudze. Neviltotu sajûsmu viòiemsagâdâja iespçja ierâpties lielajos, modernajos traktorosun iztçloties sevi par to vadîtâjiem. Ðis puiðelis atzinâs, kapatieðâm prot vadît ìimenei piederoðo traktoru, bet dienâsgribçtu kïût par lielu priekðnieku un braukt ar kravasautomaðînu Kamaz.

Mazs, mîïð traktoriòð. Ðis Somijâ raþotais un izmçrosnelielais traktors domâts darbam fermâ, lauku sçtâ vaiceltniecîbas jomâ. Traktoram iespçjams pielikt aptuveni 100daþâdus darbarîkus. Tas stumj, veï, ceï, pïauj, krauj, ved,noliek, padod un tamlîdzîgi. Mazais, zaïais traktoriòð maksâaptuveni 14 tûkstoðus eiro.

Rullç zaïo masu. Lopbarîbas gatavoðanas laiks, izmantojot modernu un augstraþîgu tehniku, lauku saimniecîbâm kïûstarvien îsâks un raþîgâks. Daudzi priekðroku dod zâles rulonbarîbai. Firmas pârstâvis ar tehniku pa lauku brauca ar âtrumu10 kilometri stundâ, bet skatîtâji no malas to vçrtçja kâ nedaudz par âtru.

Novada lielâkais uzòçmums. SIA “Balvi Flora” Balvupagastâ iegûst kûdru, un drîzumâ te sâks raþot arî substrâtu,ko izmantos dârzkopîbâ un citâs lauksaimniecîbas nozarçs.Gatavo produkciju (grçdâs sakrautas briketes) izved nopurva, sakrauj lielajâs maðînâs un transportç uz ES valstîm.Lielâkie eksporta tirgi ir Itâlija, Vâcija un Holande. Ðogadklientiem pirmo gadu ir iespçja uz vietas iegâdâtiesfrçzkûdru. Kûdras raþotâjs izmanto jaunu un modernutehniku – savâcçjbunkuru (attçlâ), kas ar gaisu savâcfrçzkûdru. Uzòçmumâ ðovasar strâdâ 60 cilvçki.Uzòçmçjdarbîba izvçrsta ne tikai Naudaskalna, bet arîGulbenes novada Salenieku purvâ.

Viesmîlîga sagaidîðana. Lauku dienas noslçgumâklâtesoðie pulcçjâs Naudaskalna sporta hallç. Te visussagaidîja lustîga mûzika - no sirds spçlçja Noras Kalniòasvadîtâ lauku kapela un Tilþas etnogrâfiskais ansamblisDaigas Jçkabsones vadîbâ. Balvu pagasta ïaudis cienâjaar sieru un alu.

Lauku dienuorganizators. Îpaðunoskaòu Laukudienâm piedodagronoma, Laukukonsultâciju unizglîtîbas centraBalvu nodaïasspeciâlista ImantaKârkliòa rosîba. Arîðoreiz viòð iejutâsgida lomâ,iepazîstinot arapskates objektiem.Vakara noslçgumâImants teica sirsnîgu

paldies daudziem jo daudziem pasâkuma dalîbniekiemun atbalstîtâjiem, raksturojot katra nopelnus.

Gardas vakariòas. Lauku diena noslçdzâs sirsnîgi: ar Balvupagasta kultûras darbinieku sarûpçtu svçtku koncertu,ziediem, piemiòas dâvanâm un gardâm vakariòâm. SIA“Senda Dz” meitenes no lieliem katliem ðíîvjos lika jaunoskartupeïus, kâpostus, saceptas gaïas ðíçles un vçlçja labuçstgribu.

M.Sprudzânes teksts un foto

Îsumâ

ZinîbasTreðdiena � 2011. gada 6. jûlijsV10.

Pieredze

No studijâm nav jâbaidâsRugâjiete Arnita Grigâne tikko

absolvçjusi Latvijas UniversitâtesPedagoìijas, psiholoìijas unmâkslas fakultâti, iegûstotprofesionâlo bakalaura grâduizglîtîbâ un latvieðu valodas unliteratûras skolotâja kvalifikâciju.

Arnita Grigâne absolvçjusi Rugâjuvidusskolu un pçc tâs beigðanasiesniegusi dokumentus èetrâs Latvijasaugstâkâs izglîtîbas iestâdçs. IzvçlçjusiesLatvijas Universitâti, ieguvusibakalaura grâdu, tagad jauniete dalâssavâ studiju pieredzç. Viòa jau skolaslaikâ bijusi atvçrta jaunâm idejâm,projektiem piederçjusi pie tiemcilvçkiem, kurus, paðas vârdiem sakot,ïauþu valodas nevis salauþ, bet daraveiksmîgâkus.

Kâpçc izdarîji izvçli par labutieði ðai augstskolai?

-Man neizdevâs tikt skolâ, kurâvçlçjos, tâpçc izvçlçjos LatvijasUniversitâti, lai Pedagoìijas, psiho-loìijas un mâkslas fakultâtç apgûtu lat-vieðu valodas un literatûras skolotâjaprofesiju. Universitâtç tiku maksasgrupâ, tomçr atteicos no citu augst-skolu piedâvâjumiem studçt budþetagrupâ. Daþiem ðíiet, ka tâ ir trakaizvçle, bet ðobrîd domâju, ka tas bijaaugstâku spçku izkârtots notikums.Citas iespçjas nebija, tâdçï studijumaksas segðanai paòçmu valsts galvotukredîtu un sâku studçt. Uzskatu, kaLatvijas Universitâtes pluss ir rotâcija,kas notiek katru pavasari, kuras laikâizvçrtç visas studentu atzîmes unnosaka, kurð turpina studçt budþetagrupâ un kurð nç. Lai arî studijas nebijavieglas, skaidri sapratu vienu:- ja reizmaksâju par studijâm, tad man nodocçtâjiem jâmâcâs maksimâli daudzun laiks jâvelta pârsvarâ studijâm.Sâkot ar otro studiju gadu, lîdz absol-vçðanai studçju budþeta grupâ.

Daudzi vidusskolas absolventibaidâs, ka viòu zinâðanas navtik labas, lai studçtu augstskolâ.

-Man ir neviltots prieks, ka esmu sevîsalauzusi stereotipu, – kam mâcîbasneveicas skolâ, neveicas arî augstskolâ.Vidusskolas eksâmenu lîmeòus nevaruzskatît par zinâðanu râdîtâju. Laiiedroðinâtu topoðos studentus, varuatklât, ka manâ vçrtçjumâ bija tikaiviens B lîmenis, vairâki C un D lîmeòi.Mana vidçjâ atzîme, absolvçjotvidusskolu, bija aptuveni 6,2 balles,taèu pçdçjâ sesijâ augstskolâ tâ jau bija9,2 balles, un diplomdarbu, kâ arî valstskvalifikâcijas eksâmenu nokârtojuizcili. To stâstu, lai rosinâtu visus ðî gadaabsolventus nenobîties, bet cînîties parsaviem mçríiem un nekad nepakïautiestiem, kas mçìina mûs salauzt. Labprâtdodos uz skolâm, lai tiktos arskolçniem un runâtu ar viòiem parstudiju procesu un par dzîvi.

Tad jau vari pastâstît, kâ Tev,lauku jaunietei, patika Rîgasdzîve?

-Runâjot par dzîvi Rîgâ, varu teiktvienu – no attâluma pilsçta ðíiet lielâka.Studiju gadu sâkumâ dzîvoju LUdienesta viesnîcâ jeb kojâs, kur manâistabiòâ, kad tajâ iegâju, bija nekârtîba.Arî istabas biedrenes bija ne tâs labâkâs,bet tâds ir dzîves pârbaudîjums –iemâcîties bût paðam, jo dzîve kojâs

vilina bût citâdam. Tâ kâ biju radusibût kustîbâ un piedalîties sabiedriskajâsaktivitâtçs, ðâdas iespçjas meklçju arîRîgâ. Tas man izdevâs. Pirmajâ kursâpapildus studijâm arî strâdâju. Manpaveicâs, un es izturçju sîvokonkurenci, lai divreiz pçc kârtassaòemtu LU diþmecenâta KristapaMorberga fonda stipendiju, kas bija lielsatbalsts, lai studiju laikâ maksimâli sevivarçtu veltît mâcîbâm. Topoðajiemstudentiem aicinu ielûkoties mâjas lapâwww .fonds.lv. Ðî stipendija ir ne vienpalîdzîba, bet arî atbildîba – pozitîvsstimuls tâlâkai izaugsmei un apziòa, kaman dod, lai es varçtu dot citiem.

Vai praktizçjies? Daudzi parmûsdienu skolçniem saka nepaðus labâkos vârdus, jo tieneklausot, runâjot pretî...

-Studiju laikâ man bija divasprakses. Tâs aizvadîju, strâdâjot ar 7.,11. un 12. klaðu skolçniem. Kâ manveicâs? Garlaicîgi nebija - katru stundupavadîju ar smaidu. Daudz laikaveltîju, lai iepazîtu skolçnus unsagatavotu atbilstoðus uzdevumus, laimâcîbu stundas bûtu interesantas.Guvu daudz vçrtîgu atziòu. Manuprât,skolçnus mûsdienâs mâlç pârâk melnus,jo daïa skolotâju ir par daudz aizòemtiar sevi, lai veltîtu laiku skolçniem,kuriem, patiesîbâ nevajag daudz –varbût mazliet vairâk atzinîbas, sap-ratnes un miera. Uzskatu, ka mûsuvalsts krîze lielu postu nodarîjusi tieði

skolçniem, jo viòiem mâcîbâm trûkstmotivâcijas. Es pat teiktu, – tie ir krîzesskartie bçrni, kuriem bez neskaitâmiemuzdotajiem mâjas darbiem skolâ, kas prasapiepûli, ir jâpieskata mâsas, brâïi,vecmâmiòas vai jâdzîvo vieniem, jo vecâkidevuðies uz ârzemçm. Prakses laikâ izdevâsrast labu kontaktu ar skolçniem, jo neretiviòiem nevajag zinât, kas ir apstâkïa vârds,bet vajag pateikt apstâkïa vârdus, kasraksturo viòu apstâkïus. Uzskatu, ka arîspurainie pîpmanîði un tetovçtie metâlisti irlieliski cilvçki, un mums, skolotâjiem,jâdzîvo bez râmjiem un stereotipiem.Jâapzinâs, ka mçs skolâ esam bçrnu dçï,nevis bçrni mûsu dçï.

Ko pçtîji un par ko rakstîjibakalaura darbâ?

-Diplomdarba tçma bija “Daþâduradoðo uzdevumu izmantoðana I.Ziedoòadaiïrades apguvç 12. klasç”. Ðî tçmaaktuâla ne vien tâpçc, ka Imants Ziedonisarvien vairâk apliecina sevi kâ latvieðuliteratûras fenomenu, bet arî tas, kakreativitâte ir viena no mûsdienu cilvçkugalvenajâm îpaðîbâm. Izstrâdâju un praksçpârbaudîju radoði tendçtu metodiskosistçmu, kas apliecinâja, ka arî 12. klasesskolçniem rokdarbi, mûzika un garabrîvîba ir ieguvums tâlâkai izaugsmei.

Vai ðobrîd skolotâja profesija irpieprasîta darba tirgû?

-Esmu latvieðu valodas un literatûrasskolotâja, gatavojos savâm aktîvajâmdarba gaitâm skolâ un plânoju studçt, laiiegûtu maìistra grâdu. Manuprât,bakalaura grâds Latvijâ ir gandrîz tas pats,kas vidusskolas izglîtîba. Uzskatu, - lai arîðî profesija nav viena no pieprasîtâkajâmLatvijas darba tirgû, pedagoìiskâ izglîtîbair vislielâkais ieguvums paðam. Tâ izpauþascilvçkmâcîbâ, turklât dod iespçju paðamradît apmâcîbu kursus un tos îstenot, kolabprât darîtu arî es.

Vai Tev bûtu kâdi ieteikumitopoðajiem studentiem?

-Iesaku viòiem droði doties ceïâ, jo navsliktu vai labu augstskolu. Jebkura vieta,kurâ studç, ir lieliska, ja vien pats vçliesmâcîties.

Z.Logina

Izlaidumâ.Arnita Grigâne

lepojas, kaabsolvçjusi

LatvijasUniversitâti.

Viòa bûsskolotâja, un par

pirmajiemiespaidiem

dalâs arjaunieðiem, kuri

vçl ir izvçlespriekðâ.

Rîgas Valsts tehnikuma Balvu filiâli absolvçjuðipirmie divdesmit pieci studenti. Aizvadîts pirmaisizlaidums ðajâ mâcîbu iestâdç.

Balvu novada priekðsçdçtâja vietniece Inâra Òikuïina,uzrunâjot absolventus un viòu sveicçjus, teica, ka ðî irBalvos vienîgâ izglîtîbas iestâde, kurâ pçc 9. klases variegût gan vidçjo izglîtîbu, gan profesiju.

Inga Toka stâsta: “Es un mana mâsa Klinta esampriecîgas, ka absolvçjâm tieði Rîgas Valsts tehnikumu. Tâbija lieliska iespçja papildus vidusskolâ apgûstamajiemmâcîbu priekðmetiem apgût arî komercpakalpojumudarbinieka profesiju. Vidusskolas centralizçto eksâmenurezultâti bija ïoti labi. Skolotâjas bija stingras un prasîgas,bet arî ïoti atsaucîgas. Mûsuprât, mâcîbas bija interesantas- bija gan vieglâki, gan grûtâki mâcîbu priekðmeti, un arkatru gadu mâcîties kïuva vieglâk. Pirmajâ kursâvajadzçja pierast un saprast tâdus mâcîbu priekðmetuskâ uzòçmuma komercpakalpojumu mâcîba, mâcîbubirojs, saskarsme un citus. Visvieglâk bija pçdçjâ - ceturtajâkursâ, jo ðajâ laikâ notika seðus mçneðus ilga kvalifikâcijasprakse, un mâcîbu bija mazâk. Nervu spriedzi sagâdâjakvalifikâcijas eksâmens, kas notika Rîgâ, Rîgas Valststehnikumâ. Bet tâ kâ bijâm labi sagatavojuðâs, eksâmenunokârtojâm un uzrâdîjâm teicamus rezultâtus. Prieks, kaeksâmenâ neizkrita neviens no kursabiedriem. Mçs visiesam sadraudzçjuðies, tâdçï ir ïoti grûti ðíirties - kâdssâks strâdât, kâds turpinâs mâcîbas augstskolâ, lîdz ar todzîvosim daþâdâs pilsçtâs.” Tehnikuma absolventeOksana Ivanova domâ, ka katra diena bijusi kâpârsteigums, jo daudzus mâcîbu priekðmetus vajadzçjazinât un izprast pirmo reizi, kas, piemçram, ir loìistika,finanses, kredîti, lietvedîba un grâmatvedîba. LauraMacâne savukârt sprieþ, ka sâkumâ viss bija jauns unnebijis ne vien paðiem, bet arî filiâles skolotâjiem unvadîbai. Priecç, ka visi 25 filiâles audzçkòi nokârtojakvalifikâcijas eksâmenu un saòçma diplomu par skolasbeigðanu. Esmu dzirdçjusi, ka ðajâ tehnikumâ ir augstasprasîbas, daudz jâmâcâs. Protams, ir jâmâcâs, jâsaprot,ko tu mâcies, uz ko tiecies un ej, un tad ir iespçja nopelnîtne tikai labas atzîmes, bet arî saòemt lielâku stipendiju,kas nereti bija diezgan spçcîgs stimuls,” domâ L.Macâne.Stipendijas nozîmîgumu uzsver arî Andrejs Kolosovs.

Pirmais izlaidums aizvadîts

Foto

- Z

.Login

aF

oto

- Z

.Login

a

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Daugavpils Universitâtes Balvu filiâles Juridiskâsfakultâtes 1. kursa studenti jau bauda vasaras brîvdienas,taèu pçdçjâ mâcîbu dienâ visi kâ viens apgalvoja, ka arsavu izvçli ir apmierinâti. Studijas klâtienç, turklât tuvumâjâm, ir liela priekðrocîba. “Mçs ar Kristîni Koèânibraucam no Gulbenes uz Balviem, un tas ir daudz tuvâknekâ Daugavpils. Man ir budþeta vieta, stipendija, untas priecç,” saka Edîte Jaunbçrziòa. Kristîne Korneja unAlga Usina domâ, ka vienîgais mînuss studijâm ðeit irspeciâlâs literatûras trûkums, taèu grâmatas var pasûtîtno Rîgas. Universitâtes pasniedzçja, docente Inta Vingre,kura Balvos mâca angïu valodu, saka, ka mazpilsçtâsjaunieði ir daudz apzinîgâki studenti, jo viòi uzcîtîgimâcâs, zina savus mçríus un iet uz tiem.

Studenti pabeidz pirmo kursu

Manuprât, skolçnusmûsdienâs mâlç pârâkmelnus, jo daïaskolotâju ir par daudzaizòemti ar sevi, laiveltîtu laiku skolçniem,kuriem, patiesîbânevajag daudz – varbûtmazliet vairâk atzinîbas,sapratnes un miera.

Derîgas ziòas Treðdiena � 2011.gada 6.jûlijsV 11.

1.jûlijâ IMANTA DIENA. Laiks, kaddebesîs parâdâs sudrabainie (dimanta)mâkoòi.

Ticçjumi. Ja 1. jûlijs lietains, bûs vçla

ziema. Ja Imanta diena saulaina un

karsta, bûs agra ziema.

2.jûlijâ LAIDENE. Tas ir laiks, kadsaulîte sâk “nolaisties” zemâk. Arî meitutautâs “laiðana” saistâs ar Laideni, jopuiði ðajâ dienâ mçìinâjuði nolûkot vaibildinât lîgavas. Laidenç beidzas ziedudienas, tâpçc arî tautasdziesma skan: “Ai

Jânîti, ziedainîti, Pçterîti, lapainîti, Lai-

dainîte, nabadzîte,/ Visu ziedu lasîtâja.”

Ticçjumi. Ja Laidenç spîd saule un

staigâ gubu mâkoòi, bûs labs gads. Ja

Laidene lietaina, tad viss siena laiks

lietains.

4. jûlijâ BIÐU DIENA. Diena, kadievâca pirmo vasaras medu un bites“palaida” liepâs. Sâkas liepzieds unvasaras medus laiks.

Ticçjumi. Ja saulaina diena, bûs

daudz garðîga medus. Ja lîst, bûs daudz

baltâ medus.

10. jûlijâ SEPTIÒU BRÂÏU DIENA.Septiòi brâïi simbolizç nedçïas septiòasdienas un arî gada septîto mçnesi - jûli-

ju. Bet septiòreiz pa septiòi - arî gadadarbîgâs dienas.

Ticçjumi. Ja “Brâïu dienâ” ielîst, lîs

vai nu septiòas dienas vai arî septiòas

nedçïas. Ja spîd saule - tâ spîdçs septiòas

dienas no vietas.

20.jûlijâ PÇRKONA DIENA. 22.jûlijâ– Madaïa. Abas dienas saistîtas un tâmbija sakars ar ticîbu Pçrkonam.

Ticçjumi. Kurð ðajâs dienâs bâþot

ðíûnî vai metot kaudzç sienu, to nosperðot

Pçrkons.

25.jûlijâ JÇKABI jeb SAIMNIEKUDIENA - galvenie svçtki. Ap Jçkabiemsâkâs labîbas pïauja, un Jçkabdienâvarçja likt galdâ pirmo jaunâs maizescepienu. Ja ne maizi, tad vismaz jaunorudzu biezputru. No ðîs dienas arîjaunos kartupeïus un âbolus drîkstçjabaudît.

Ticçjumi. Ja Jçkabos ap sauli mazi

mâkonîði – bûs sniegiem bagâta ziema. Ja

silta un gaiða Jçkaba diena – bûs auksti

Ziemassvçtki.

26.jûlijâ ir ANNAS – SAIMNIEÈUDIENA. Senos laikos gan Jçkabi, ganAnnas bija kâzu dienas. Jçkabos jaunaissaimnieks (dçls) varçja pâròemt mâjas

valdîðanu, bet Annâs pârveda jaunosaimnieci. Annas vainagâ jâbût tikaimaizes augu ziediem, lapâm vai vârpâm.

Ticçjumi. Ja Annas dienâ lîst – lîs vçl

divas nedçïas un visu rudeni.

Kâds varçtu bût jûlijs?Ziemas zîmîgo dienu vçji un tâpat arî

laiks Mokejâ (23.maijs) vedina uz to, kakopumâ jûlijs bûs silts un ar bagâtiemnokriðòiem. Austrumvçji mîsies ar rietu-mu puses vçjiem, jo arî pirmais pçrkonanegaiss nâca no rieta puses un aizgâjarîtu virzienâ.

Jûlija pirmajâ pusç daudzviet un bieþilîs, ar îslaicîgiem pçrkona negaisiem.Liepu zieds ðovasar bûs vairâk slapjð,nekâ sauss. Saulainâs dienas, kas bûs ðajâlaikâ, sienu vairâk pûdçs, nekâ þâvçs.Arî dârziem var kaitçt, bet toties meþosbûs pirmâs vasaras sçnes.

Jûlija otrajâ pusç laiks mainîsies uzsausâku un siltâku. Tas arî bûs tradi-cionâlais siena laiks. Iespçjams, ar dien-vidaustrumu vçjiem atnesîs arî karstumavilni, kam sekotu stipri pçrkona negaisi.Mçneða beigâs pieaugs nokriðòu varbû-tîba.

Saulainu vasaru vçlot, V. Bukðs

Augïu dârzâ:� Aco augïu kokus.� Kauleòkokiem izgrieþ bojâtos dzinumus.� Sausâ laikâ laista augïu kociòus un krûmus atbilstoðito mitruma prasîbâm. Mçneða sâkumâ vai vidû ap âbeïustumbriem apliek kukaiòu íeramâs jostas.� Apgrieþ dzîvþogus.� Apkopj noraþojuðâs zemenes - ravç, apgrieþ stîgas,mçslo.� Laista un mulèç raþot sâkuðâs avenes.�Uzsien vînogulâju dzinumus, nokniebj galotnes þâkïudzinumiem.

Koðumdârzâ:� Pârstâda narcises.� Mçslo ziemcietes, viengadîgâs puíes un balkonaugus.� Pïauj un laista, mçslo zâlienu.� Sçj studentu neïíes, kâðrozes un citas divgadîgâs puíes.� Aco rozes.� Pavairo dekoratîvos krûmus ar zaïajiem spraudeòiem,kas nav pârkoksnçjuðies.� Dod papildmçslojumu rudenî ziedoðajâm gumu puíçmun sîpolpuíçm - dâlijâm, gladiolâm.� Izrok tulpes un hiacintes, pârstâda îrisus.

Telpâs:� 13.-15., 23., 24.jûlijs - labâkâs dienas augïu, ogu,dârzeòu ievârîjumu un konservu gatavoðanai.� Saldç neapçsto zemeòu raþu un garðaugus.� Augus, kas atrodas uz dienvidu palodzes, çno vai pavasaru atvirza tâlâk no loga, lai saule neapdedzina lapas.

Sakòu dârzâ:� Sçj dilles, skâbenes.

� Rok jaunos kartupeïus.� Sçj sîpolus lokiem.� Rudens raþai sçj râceòus un redîsus.� Apruðina galviòkâpostus.� Vâc un kaltç garðaugus.� Retina burkânus, pçtersîïus. � Ravç nezâles, seviðíi rûpîgi jâizravç sîkgalvîtes.� Mçneða beigâs vâc íiplokus.� Pârstâda podiòos daþus ziemas sezonâ izmantojamosgarðaugus.

Siltumnîcâ:� Dod papildmçslojumu tomâtiem, guríiem, paprikaiun baklaþâniem.� Novâc guríiem raþu.� Uzmana augus no kaitçkïiem - tîklçrcçm, baltblusiòâm.� Tomâtiem izlauþ pazarîtes.� Vçdina siltumnîcu.

Dârza darbiem nelabvçlîgâs dienas: 1., 7., 27.jûlijs.

Lai justos mundriVçlamâs atslodzes dienas. Laiks pirms un pçc Mçnessfâþu maiòas, kad ieteicams atturçties no çðanas, var lietottikai ûdeni vai nesaldinâtu tçju - 1. (06.04-17.42), 8.(04.03-11.18), 15. (03.45-15.35), 23. (01.27-10.14), 30.(16.11-24.00), 31. (00.00-03.07) jûlijâ. Piemçrotas dienas pirts un íermeòa kopðanas procedûrâm,masâþai - 1., 2., 9., 10., 28., 29. jûlijâ. Îstais laiks ìenerâltîrîðanai, jo, ðajâ dienâ veikta, tânodroðina ilgâku kârtîbu un svaigumu mâjâs. Izmazgâtâveïa ir tîrâka - 28., 29.jûlijâ. Îstâ diena matu kopðanai, grieðanai - lai tie âtri augtu,bûtu veselîgâki un frizûra saglabâtu formu- 3., 4., 5., 6.,14., 15., 31. jûlijâ.Diena, kas piemçrota skaistumkopðanai - 7., 8., 14.,15.jûlijâ. Îpaði veiksmîga diena tiem, kuri ïaujas un païaujas uzto, ka viss notiek îstajâ laikâ un vietâ - 5., 9., 12.jûlijâ. Îpaði veiksmîga diena tiem, kuri notikumu gaitu labprâtietekmç paði - 3., 12., 18., 22.jûlijâ.

Mçness tukðais laiks - piemçrots laiks, lai pabeigtuiesâkto, sakârtotu domas un atpûstos. Jûlijâ - 5. (00.00-

04.15), 6. (03.19-24.00), 7. (00.00-06.54), 8. (09.29-24.00),

9. (00.00-09.31), 10. (16.05-24.00), 11. (00.00-12.47), 12.(15.21-24.00), 13. (00.00-17.13), 15. (09.40-23.30), 17.(15.23-24.00), 18. (00.00-08.13), 20. (14.15-19.25), 23.(00.34-07.58), 25. (16.12-19.34), 28. (03.35-04.11), 29.(02.03-24.00), 30. (00.00-09.16).

Darbi jûlijâ

Izmantotie materiâli: 36.6, Dârza Pasaule, interneta portâli

Z

A

Dârza darbu kalendârs jûlijâKalendârs

Augoðs mçness09.29

D

P

O

T

C

P

S

Sv

4

5

6

7

8

9

10

1

2

3

Jauns mçness11.54 Vz

L

Z

A

Vr

11

12

13

14

15

16

17

Pilnmçness 09.40

Sk

St

M

Û

Vr

D

Vz

L

-Lapu dienas -Augïu dienas -Sakòu dienas - Ziedu dienas

18

19

20

21

22

23

24

Dilstoðs mçness08.02

25

26

27

28

29

30

31

L

J

Sv

Sk

Laika zîmes

Der zinât

Lappusi sagatavoja D.Dimitrijeva

Jûlijs (Liepu, Siena mçnesis)

Ïoti dekoratîvas korintes ir zie-

dçðanas laikâ (aprîïa beigâs, maijâ),

kad pirms lapu plaukðanas vai rei-

zç ar to uz iepriekðçjâ gada dzinu-

miem bagâtîgi veidojas balti zieduíekari. Ogas ienâkas jûlija beigâs,

augustâ. Rudeòos korintes priecç

acis, ar koðajâm lapâm iekrâsojot

ainavu dzeltenos un oranþsarkanos

toòos.

Korintçm ir laba ziemcietîba visâLatvijas teritorijâ. Tâs var augt gandrîzjebkura tipa un skâbuma augsnç, tomçrvisdâsnâk raþo mitrâ, trûdvielâmbagâtâ augsnç, saulainâ vai nedaudznoçnotâ vietâ. Ïoti piemçrotas audzç-ðanai brîvi augoðâ dzîvþogâ, kas ir labsvçjlauzçjs plaðai lauku sçtai.

Sugas un ðíirnesVisâ Latvijas teritorijâ bieþi sastopama

vârpainâ korinte (Amelanchier

spicata), kas pârgâjusi savvaïâ. Tâ veido3-8m augstu, blîvi zarotu krûmu arieapaïu vainagu. Tai ir melnas ogas,lapas rudenî krâsojas dzeltensarkanas.Izmanto dekoratîviem stâdîjumiemgrupâs (1 - 2 m attâlumâ) vai pa vienai.Pavairo ar sakòu atvasçm.

Gludâs korintes (Amelanchier

laevis) lapâm pavasaros un rudeòos irbronzas nokrâsa. Ogas sarkanas, saldas,vidçji sulîgas. Raþîba parasti samçrâzema.

Alkðòlapu korinte (Amelanchier

alnifolia) ‘Thiessen’ ir lielogu desertaðíirne. Ogas - zilganmelnas, klâtas arapsarmi, sulîgas, ar teicamu, skâbeni

Korintessaldu garðu, tâs var sasniegt lielogudzçrveòu izmçrus. Krûms izaug lîdz 5maugsts, raþo katru gadu. Ðíirne ir pað-neauglîga, apputeksnçðanai der vien-laikus ziedoðâ vârpainâ korinte ungludâ korinte.

Zemâ alkðòlapu korinte(Amelanchier alnifolia var. pumila) izauglîdz 2m augsta, tai ir saldas, garðîgasogas. Atvasainâ sîkziedu korinte(Amelanchier stolonifera var. micropetala)jeb pundurkorinte ir lîdz 1,5 – 2maugsts krûms. Ziedi sakopoti nokarenâsskarâs. Ogas lielâkas un gardâkas nekâLatvijâ izplatîtajai vârpainajai korintei,tumði zilganmelnas, sulîgas. Mazâauguma un skaistâ lapojuma dçï ðîssugas korintes piemçrotas stâdîðanaigrupâs un zemos dzîvþogos.

Lamarka korinte (Amelanchier

lamarckii) var izaugt 6-7m augsta, veidokrûmu. Plaukstot lapas ir vara sarkanâtonî, vçlâk tas mainâs uz zaïu. Ogas -vidçji lielas, sulîgas, pietiekami garðîgas,tumðâ purpura krâsâ. Rudenî lapaskrâsojas spilgti sarkanos un oranþostoòos. Dekoratîva ziedçðanas un ogulaikâ. Ïoti augsta raþîba.

PavairoðanaAr lapainajiem spraudeòiem mâjas

apstâkïos korintes parasti neizdodasapsakòot. Vienkârðâk tâs pavairot aco-jot. Kâ potcelmu var izmantot Lamarkakorintes vai vârpainâs korintes sçklau-dþus. Potcelmiem jâbût ar kuplu, labisazarotu sakòu sistçmu.

Potcelmus izaudzç no sçklâm. Tâm

nepiecieðama aptuveni 120 dienustratifikâcija +5...+10 °C temperatûrâ. Laisîkâs sçkliòas sadîgtu aprîlî, maijâ, jâsçjne vçlâk kâ decembra beigâs. Sçj seklikastîtçs vai podiòos, viegli apruðinot arzemi un pieblîvçjot. Pçc tam sîkos dîgstuspârpiíç kûdrainâ augsnç.

Aco augustâ uz potcelmu sakòukakliòiem. Potzariem grieþ viengadîgosdzinumus, vislabâk to darît tieði acoða-nas dienâ. Ja tas nav iespçjams, zarus varsagriezt arî pâris dienas âtrâk (lapasnogrieþ tûlît dârzâ, bet atstâj lapu kâti-òus). Potzaru apakðçjos galus iemçrc da-þus centimetrus dziïi ûdenî un glabâ vçsâtelpâ. Acojot potcelmiem acoðanas vietâar lupatiòu noslauka mizu - tai jâbûtsausai un bez smiltîm. Aco, izmantojotForkerta metodi (ar piegrieðanu).Acojumu apsien, cik âtri vien iespçjams,tas nedrîkst vçjâ apþût. Saitçjumu no-òem apmçram pçc mçneða. Nâkamajâgadâ agri pavasarî lîdz pumpuruplaukðanas sâkumam potcelmu nogrieþapmçram 3 cm virs acojuma vietas. Pastâ-vîgâ vietâ var stâdît jau viengadîguskorinðu stâdus, bet var arî paaudzçt vçlvienu gadu.

Gan Lamarka, gan vârpaino korinðusçklaudþi veido sakòu atvases. Tâs re-gulâri jâizgrieþ, lai nenomâktu kultûr-ðíirni.

Kur meklçt stâdus?Korintes stâdus piedâvâ Zaïenieku,

“Baltezera” un Kalsnavas kokaudzç-tavâs, Pçtera Heimaòa z/s “Gulbji” ðo-ruden bûs pârdoðanâ ðíiròu ‘Ballerina’un ‘Thiessen’ kailsakòu stâdi.

AtpûtaV12. Treðdiena � 2011. gada 6. jûlijs

Jûnija mîklu atrisinâja:V.Loèmele (Lazdukalns),L.Loèmele (Baltinavas novads),O.Zelèa, B.Íîse, I.Donskaja,A.Mièule (Tilþa), Z.Bçrziòa,U.Pozòaks, S.Vçvere,L.Baranovskis, D.Svarinskis,M.Paidere, D.Kivkucâns,L.Kivkucâne, C.Zelèa (Balvi),K.Bricis, I.Medniece (Kuprava),J.Dvinskis (Kriðjâòi), I.Kudure,Z.Tiðanova (Viïaka).

Par jûnija krustvârdumîklas atrisinâðanu balvassaòem IVETA MEDNIECE(Kuprava), DOMINIKSSVARINSKIS un LIDIJAKIVKUCÂNE (Balvi). Pçc balvasgriezties redakcijâ.

Krustvârdu mîklajûlijâ

Horizontâli: 9. Ass strîds,uzskatu sadursme kâdâjautâjumâ. 11. Gâzes patçriòamçrîtâjs. 12. Grumba, krunka.13. Galvassega. 14.Pusdârgakmens. 15. Plçsçjukârtas kaþokzvçrs. 16. Rîtausmasdieviete senindieðu mitoloìijâ.18. Dzirdama gaisa svârstîba. 20.Svçtelis. 22. “Brîvîbas apavi”. 24.Garðvielas un ârstniecîbas augi,kurus audzç dârzos. 26.Pieturzîme. 27. Cietas karamelesbez pildîjuma (sarunvalodâ). 29.Juvelieris. 32. Somu eposs. 34.Spîles. 35. Skaòdarbs. 38.Paukoðanâs – izvairîðanâs nodûriena. 40. Veikals. 41. Vidû.42. Panâkumi. 43. Lietuvieði. 44.Storveidîga suga. 45.Saimnieciski patstâvîguuzòçmumu apvienîba.

Vertikâli: 1. Vielas vissîkâkâdaïiòa. 2. Steidzams ziòojums,telegramma. 3. Oficiâlas,

Jaunâkie þurnâlu numuri

Dienas Çdieni� Zemeòu Pavlova - viegls, gaisîgsdeserts ar zemençm, putukrçjumuun bezç.� Veìetârieðiem divas zemeòuzupas un kârdinoðs zemeòusacepums.� Kârumi, ko pagatavot kopâ arbçrniem.� Vârîtie pîrâgi - tikpat garðîgi kâpaðgatavoti pelmeòi, tikai lielâkiun vienkârðâk pagatavojami.� Paða cepta maizîte ar

paðgatavotu, aromâtisku bazilika pesto.� Ko gatavot no spinâtiem un skâbençm, ja skâbeòuzupa jau apnikusi.� Kâ mâjas viesîbâs servçt ogas ogu platç.� Kurð cukurs vislabâk der ievârîjumiem?� Kâ iemîlçt baklaþânus uz visiem laikiem.� Piederumi, kas padarîs çrtâku konservçðanas sezonu.� Blenderi vasaras ogu kulðanai.

Dârza Pasaule� Kolekcijas puíe - flokði.� Viesos cçsnieku Initas unAleksandra Bimbiruïu dârzâ.� Prezidenta vai karaïa ìimenesvaïasprieks - dârza kopðana.� Ko audzç mazpulcçni.� Trifeles aug arî Latvijâ.� Valriekstu radinieces kârijas.� Jaunas rozes, avenes, âbele uníirsis.� Kâ atvçsinât pârkarsuðus augus.� Pirtiòa dîímalâ vai dzîvojamâ

mâjâ?� Sakòu dârzâ sçja un stâdîðana turpinâs.� Sîpolu un íiploku vâkðana.� Augsnes sagatavoðana pavasarim.� Augïu dârzs laikus jâlaista un jâpabaro.� Profilakse nâkamajam gadam.� Kâ potç aprikozes ar starppotçm.� Pagatavo bazilika sâli.� Lilijas posta vaboïu kâpuri.� Baltais âboliòð zâlienâ - plusi un mînusi.� Dârzeòu slimîbas mitrâ vasarâ.� Telpaugu laistîðana atvaïinâjuma laikâ.� Kâ lietot zemestaukus.

Mûsmâjas� “Vasara ar bçrniem” ceïvedis,kurâ apkopotas aizraujoðas unkvalitatîvas atpûtas iespçjas. Betizsmeïoðâks ceïvedis ir virzienâ uzLîvu krastu. Kâpçc bûtu jâaizbraucekskursijâ uz Kurzemes jûrmalasciemiem? “Mûsmâju” ekspedîcijadodas þâvçto zivju meklçjumos“Ar vçju Lîvu krastâ”.� Ûdeòi un jûra. Katrâ dârzâjâbût vietai, kur mâkoòiemspoguïoties. Vai tas bûtu dîíis, vai

baseins, vai neliela putnu dzirdinâtava. Idejas un padomirakstâ Mâkoòu spoguïi.� Bet pilsçtnieka oâze ir balkons vai lodþija. Kâ broðapie mâjas. Kâ kopt lodþijas puíu stâdîjumus. Un ko stâdît,lai krâðòums bûtu visas vasaras garumâ.� Bet jûras tçma dizainâ ir dizaineres Ilzes Tolasveidotajâs vizualizâcijâs par terases iekârtoðanu.� Vçja zvani tradicionâli ir austrumu zemçs. Tie vçstapar vçtras tuvoðanos, bet dienâs, kad vçja gandrîz nemaznav, ar savu èaloðanu nomierina.� Otra lieta, ko var pats pagatavot – sapòu íçrâjs. Priekðkam? Lai nemocîtu murgi. Indiâòu leìenda vçsta, kasapòu íçrâjos iestrçgst tumðie un sliktie sapòi.� Viesoðanâs pie Latvieðu sapòa radîtâjas, mâksliniecesAgneses Bules – Kauliòas. Guríoðanos, dillçs ieðanu, sçòuçðanu, kokos dzîvoðanu, pîlîðu pûðanu un citus tautiskusparadumus viòa mâkslinieciski iedzîvinâjusi tçlos. Kopâar vîru Aigaru Kauliòu un dçlu Nilu viòi grieþ dârzeòusaukstai zupai divos variantos un salâtiem.� Absolûtâ romantika - variâcijas par vecmâmiòasmeþìîòu sedziòu. Izrâdâs, no tâs var pagatavot arîlampas abaþûru. Meþìîòu saulessarga noslçpums.Padomi, kâ uztamborçt greznu saulessargu.

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

Sastâdîjis A. Levgovds

Krustvârdu mîkla – trîs uzvarçtâji mçnesîTrîs krustvârdu mîklu risinâtâji, kuri pareizi atrisinâjuði mîklu, ik mçnesi pretendç uz pârsteiguma

balvu . Atbildes gaidâm lîdz 25.jûlijam.

svinîgas pusdienas. 4. Muiþnieka tituls Anglijâ. 5. Zîdaiòa rotaïlieta. 6. Ïoti liela statuja.7. Sîkrûtains audums. 8. Ruîna. 10. Murds. 17. Leìendâra klints Latvijâ. 19. Bruòinieksviduslaiku Spânijâ. 20. Lozungs, uzsaukums. 21. Gaviïnieces septembrî. 23. Sapît. 25.Kuìa puika. 28. Vîrieða vârds oktobrî. 30. Pretinieks strîdâ. 31. Lîknes, pa kurâmpârvietojas debess íermeòi. 32. Podnieku mâksla. 33. Kautíermenis. 36. Pârtika. 37.Plçsîgi kukaiòi. 38. Gadalaiks. 39. Iemaksas summas, sâkot spçli.

Jûnija mîklas atrisinâjumsHorizontâli: 1. Adverbs. 4. Akuâls. 11. Placçns. 13. Balotçt. 15. Klasiíi. 16. Ûnija. 17.

Tomçr. 18. Paðlaik. 19. Kaijaks. 22. Apskats. 25. Kosmoss. 27. Ideâlas. 28. Ðta. 29. Prîmuss.30. Taukums. 35. Kolinss. 39. Taverna. 42. Pienene. 43. Mîkla. 44. Bells. 45. Gaigala. 46.Sniedze. 47. Lukarna. 48. Osmanis. 49. Nipelis.

Vertikâli: 2. Dragûni. 3. Bîskaps. 5. Kibitka. 6. Laterna. 7. Aptieka. 8. Klauðas. 9.Gaidars. 10. Atbalss.12. Çtika. 14. Limbs. 20. Jasmîni. 21. Kvorums. 23. Pieguïa. 24.Kaldupe. 26. Çta. 31. Skunkss. 32. Pietiek. 33. Cielava. 34. Galoðas. 36. Limriks. 37.Nekad. 38. Spageti. 39. Tebaldi. 40. Vçlâk. 41. Resursi.

Vâc medu. Iesûtîja Marika Beèa no Þîguriem. Pîpençs. Iesûtîja Rita Keiða.

Fotokonkurss

Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors balvâ saòems þurnâlu

komplektu. Jûlija tçma “Silta, jauka vasariòa”. Fotogrâfijas var iesûtît

pa pastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vai elektroniski –

vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâti norâdâms vârds, uzvârds

(vçlams - tâlrunis).

Tiesu lietas

Lappusi sagatavoja I.Tuðinska

Trîspadsmitâ V 13.Treðdiena � 2011. gada 6. jûlijs

Nozog un pârdod kaimiòa laktuMaijâ Balvu rajona tiesa izskatîja

8 kriminâllietas, kurâs par daþâ-

diem pârkâpumiem notiesâtas 11

personas.

Pârvadâ kontrabandascigaretes

GUNTIS SIRMAIS notiesâts par ta-bakas izstrâdâjumu nelikumîgu uzgla-bâðanu un pârvietoðanu, kâ rezultâtâvalstij radîts bûtisks kaitçjums.

Ðî gada janvârî Balvu novada Kubulupagasta teritorijâ, pârvietojoties pa ceïuBalvi – Kuprava, automaðînas MAZDA626 bagâþas nodalîjumâ G.Sirmais pâr-vadâja 10 000 Krievijâ raþotu cigareðuar filtru “More” sarkanâ iepakojumâ Ls760 vçrtîbâ, kâ arî 30 000 cigareðu“More” ar filtru zilâ iepakojumâ parsummu Ls 2280. Cigaretçm nebijaLatvijas Republikas akcîzes marku unG.Sirmais nevarçja uzrâdît to izcelsmiapliecinoðus dokumentus. Cigaretes viòðbija iegâdâjies aptuveni 3 km attâlumâno Latvijas – Krievijas robeþas unPededzes robeþkontroles punkta nonenoskaidrotâm personâm.

Gunta Sirmâ rîcîbas rezultâtâ, pâr-kâpjot akcîzes preèu aprites noteiku-mus, Latvijas valstij nodarîts materiâlaiszaudçjums Ls 1948,80 nenomaksâtonodokïu veidâ. Tiesa atzina, ka ar sa-vâm darbîbâm G.Sirmais nodarîja netikai materiâlu kaitçjumu Latvijasvalstij, nenomaksâjot nodokïus, bet arîapdraudçja citas ar likumu aizsargâtasLatvijas tautsaimniecîbas intereses untiesîbas uzòçmçjdarbîbâ, kâ arîekonomiskâs darbîbas sfçrâ. Veicotnelikumîgas darbîbas ar tabakasizstrâdâjumiem, G.Sirmais veicinâjatabakas izstrâdâjumu nelegâlu apriti, kârezultâtâ apdraudçja valsts budþetaveidoðanas pamatprincipus.

G.Sirmais savu vainu pilnîbâ atzinaun izdarîto noþçloja, kâ arî atzina kom-pensâcijas pieteikumu Ls 1948,80 ap-mçrâ. Tiesa atzina G.Sirmo par vainîguun sodîja viòu ar200 stundâmpiespiedu darba, kâarî piesprieda valstslabâ piedzît noG.Sirmâ Ls 1948,80.Tiesa nolçmak o n f i s c ç t â scigaretes, kasatrodas Valstspolicijas Latgalesreìiona pârvaldeslietisko pierâdîjumu glabâtavâ,iznîcinât.

MARUTU DOBROVOÏSKU sodîjapar gada laikâ atkârtotu izdarîtumuitoðanai pakïauto preèu ieveðanuLatvijas Republikas muitas teritorijâ,noslçpjot tâs no muitas kontroles unnedeklarçjot tâs.

Kâdâ pçrnâ gada augusta vakarâM.Dobrovoïska, ðíçrsojot Latvijas ro-beþas muitas kontroles punktu“Vientuïi”, iesniedza akcîzes preèu pâr-vietoðanas pieteikumu, kurâ bija uzrâ-dîtas 40 cigaretes “Bond” un viens litrsdegvîna “Belaja Berjoza”, tâdçjâdiapliecinot, ka citu deklarçjamu preèunav. Patiesîbâ, noslçpjot zem apìçrba,viòa Latvijas Republikas muitas teritorijâienesa 120 cigaretes “More”, 80 cigaretes“Maksim”, 100 cigaretes “More Light”,

220 cigaretes “Bond” bez LatvijasRepublikas akcîzes markâm. Par ðopârkâpumu sastâdîja administratîvâpârkâpuma protokolu un M.Dobro-voïsku sodîja ar naudas sodu Ls 55apmçrâ. Tas neatturçja sievieti no turp-mâkas pretlikumîgas darbîbas, un 2011.gada martâ M.Dobrovoïska, ðíçrsojotLatvijas valsts robeþu robeþpunktâ“Vientuïi” kâ pasaþiere ar automaðînuVW Passat, noslçpjot zem mçteïa unnedeklarçjot, ieveda muitas teritorijâ800 cigaretes “Maksim Silver” un 360cigaretes “Armâda” bez Latvijas Repub-likas akcîzes markâm. Tiesa M.Dobro-voïsku atzina par vainîgu un nolçmasodît ar 150 stundâm piespiedu darba,bet konfiscçtâs cigaretes iznîcinât.

Nodedzina kaimiòienesîpaðumu

ANDRI SEMJONOVU notiesâja parnetîðu sveðas mantas sabojâðanu uniznîcinâðanu, neuzmanîgi rîkojoties aruguni.

Kâdâ aprîïa pçcpusdienâ A.Semjo-novs ieradâs savâ dzîvesvietâ un pirmsdoðanâs gulçt saimniecîbas çkâ nometacigaretes izsmçíi mâjas pagalmâ. Re-

zultâtâ pagalmâaizdegâs pçrn neno-pïautâ zâle, unugunsgrçks pârmetâsuz kaimiòu îpaðumu,nodedzinot pagrabaçku, ðíûni ar tajân o v i e t o t a j â mmantâm unbûvmateriâliem, kâarî izdedzinot kûti,

bojâjot pirts sienu un jumtu. Cietuðajainodarîti materiâlie zaudçjumi Ls 5000apmçrâ.

A.Semjonovs atzina savu vainu uncietuðâs materiâlo zaudçjumu Ls 5000kompensâcijas pieprasîjumu.

Tiesa A.Semjonovu atzina par vainîguun sodîja ar nosacîtu brîvîbas atòem-ðanu uz 9 mçneðiem, ar 9 mçneðu pâr-baudes laiku, uzliekot par pienâkumureìistrçties Valsts probâcijas dienestâ.A.Semjonovam cietuðajai bûs jâkom-pensç zaudçjumi Ls 5000 apmçrâ.

Brauc reibumâ2011.gada 17.aprîlî RAIMONDS

PLAVNIEKS, bûdams alkoholâ reibumâ,bez autovadîtâja tiesîbâm devâsizbraucienâ pa Daugavpils ielu Balvoscitai personai piederoðâ automaðînâ

VW Golf.Pçdçjâ gada laikâ R.Plavnieks divas

reizes sodîts administratîvi, tajâ skaitâar Balvu rajona tiesas 2011.gada27.oktobra lçmumu R.Plavniekampiemçrots naudas sods Ls 800 un atòem-tas transportlîdzekïa vadîðanas tiesîbasuz èetriem gadiem, kâ arî piemçrotsadministratîvais arests uz 10 dienâm.

R.Plavnieku atzina par vainîgu unsodîja ar 140 stundâm piespiedu darba,kâ arî atòçma transportlîdzekïa vadî-ðanas tiesîbas uz 3 gadiem un 6 mçne-ðiem.

Ðî gada 25.aprîlî Rugâjos pa Kurmenesielu ar automaðînu OPEL VECTRA,atrodoties stiprâ alkohola reibumâ unbez autovadîtâja tiesîbâm, brauca VIK-TORS TRAHNOVS. Aizturçðanas laikâalkohola koncentrâcija viòa izelpâ bija3,32 promiles. Tiesa atzina V.Trahnovupar vainîgu un sodîja ar nosacîtu brîvî-bas atòemðanu uz 3 mçneðiem, ar pâr-baudes laiku 6 mçneði, un atòçmatransportlîdzekïa vadîðanas tiesîbas uz3 gadiem.

Nozog laktu, naudunodzer

DAINIS KOKOREVIÈS sodîts par at-kârtoti izdarîtu sveðas kustamas mantaszâdzîbu nelielâ apmçrâ. Pçrnâ gada pa-vasarî agrâk sodîtais D.Kokoreviès kâdapaziòas mâjâ kopîgi ar mâjas saimniekulietoja alkoholu. Iedzerðanas laikâD.Kokoreviès nolçma nozagt paziòampiederoðo laktu 100 latu vçrtîbâ, kasatradâs pagalmâ pie akas. Izmantojotto, ka paziòa bija stipri iedzçris, bet pa-galmâ stâvçja aizjûgts zirgs, D.Koko-reviès iekrâva laktu ratos, aizveda to uzpagasta centru un pârdeva par 2 latiem.Tajâ paða dienâ ðo naudu viòð iztçrçjaalkohola iegâdei.

Vçlâk, tâ paða gada septembrî, bû-dams alkohola reibumâ, D.Kokorevièsieradâs pie tâ paða paziòas, no pagalmanozaga skrûvspîles Ls 30 vçrtîbâ un tâspârdeva.

Tiesâ D. Kokoreviès savu vainu pilnîbâatzina un noþçloja izdarîto. Òemotvçrâ, ka apsûdzçtais izvairîjâs no tiesas,novilcinâja lietas izskatîðanu, bez attais-nojoðiem iemesliem savlaikus neieradâstiesâ, viòam piemçroja droðîbas lîdzekli- apcietinâjumu. D.Kokorevièu atzinapar vainîgu un sodîja ar nosacîtu brî-vîbas atòemðanu uz 5 mçneðiem, ar pâr-baudes laiku uz 7 mçneðiem, atbrîvojottiesas zâlç un apcietinâjumâ pavadîtolaiku (34 dienas) ieskaitot soda termiòâ.

Informç robeþsardzeAiztur dîzeïdegvielas kontrabandu

29. jûnijâ Vientuïu muitas kontroles punktâ, pârbaudotautomaðînu VW Passat, kuru vadîja 46 gadus vecs Latvijaspilonis, Valsts ieòçmumu dienesta (VID) darbiniekikonstatçja automaðînâ uzstâdîtu nestandarta degvielastvertni ar 145 litriem dîzeïdegvielas.

Pçdçjâ laikâ VID Muitas pârvaldes darbinieki, veicotmuitas kontroles pasâkumus uz Krievijas un Baltkrievijasrobeþas, novçrsa arî vairâkus mçìinâjumus Latvijâ nelegâliievest cigaretes. Kopumâ muitas darbinieki izòçma192 tûkstoðus daþâdu marku cigaretes ar Krievijas Federâ-cijas un Baltkrievijas Republikas akcîzes nodokïu markâm,kas bija paslçptas transportlîdzekïu dubultajâs grîdâs uncitâs slçptuvçs.

A.Loèmelis

Pieaug noziedzîbaKâ Balvu novada paðvaldîbas iestâþu vadîtâju tikðanâs

laikâ pirmdien ziòoja Valsts policijas Latgales reìionapârvaldes Balvu iecirkòa priekðnieks Dzintars Èerbakovs,pçdçjâ pusgadâ pieaudzis Balvu iecirknî uzsâkto kriminâl-procesu skaits. Lîdz 2.jûlijam uzsâkti 230 kriminâlprocesi,kas ir aptuveni par 60 vairâk nekâ pagâjuðajâ gadâ.Savukârt Balvu iecirknî atklâto noziegumu procents pçdçjâlaikâ ir nedaudz samazinâjies.

Lîdz ar noziedzîbas pieaugumu pieaug arî Valsts Pro-bâcijas dienesta darba apjoms. “Ja parasti nedçïâ uzsâkam2 - 3 lietas, pagâjuðajâ nedçïâ to skaits pieauga lîdz 11,”sanâksmç teica Valsts Probâcijas dienesta Balvu teritoriâlâsstruktûrvienîbas vadîtâjs Juris Ragovskis.

Mainîs sodu sistçmu autovadîtâjiemLatvijas Saeima treðajâ lasîjumâ pieòçma grozîjumus

Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodeksâ, kas paredzmainît lîdzðinçjo sodu sistçmu autovadîtâjiem un viòudarba devçjiem par darba un atpûtas laika reþîmapârkâpumiem. Grozîjumi paredz ieviest detalizçtu sodugradâciju atkarîbâ no pârkâpuma smaguma. Par bûtiskiempârkâpumiem sods paredzçts ne tikai transportlîdzekïavadîtâjiem, bet arî viòa darba devçjam.

Par ïoti smagiem pârkâpumiem uzskatîs tâdas darbîbas,kas var slçpt iespçjamos pârkâpumus. Piemçram, sodu no200 lîdz 400 latiem transporta lîdzekïa vadîtâjam, bet no500 lîdz 1000 latiem pârvadâtâjam uzliks, ja transportalîdzeklis nav aprîkots ar reìistrâcijas kontrolierîci, âtrumaierobeþoðanas ierîci vai arî, ja transporta lîdzeklis aprîkotsar ierîci, kas falsificç datus vai izdrukâ norâdîto informâciju.

Informç ugunsdzçsçji

Îsumâ

Nodeg saimniecîbas çka27.jûnijâ Brieþuciema pagasta Breksienç nodega saim-

niecîbas çka. Iespçjamais aizdegðanâs iemesls - elektrîbasîssavienojums.

D.Kokoreviès iekrâvalaktu ratos, aizveda touz pagasta centru unpârdeva par 2 latiem.Tajâ paða dienâ ðonaudu viòð iztçrçjaalkohola iegâdei.

Valsts policijas Latgalesreìiona pârvaldes Balvu

iecirknis meklç apsûdzçtoPÇTERI KAÏVU, dzimuðu

1969. gadâ, kurð apsûdzçtspçc Kriminâllikuma 231.

panta 2. daïas (par huligâ-nismu) un 130. panta 2. daïas

(par vieglu miesas bojâjumunodarîðanu).

Valsts policijas Latgalesreìiona pârvaldes Balvuiecirknis meklç apsûdzçto AGRIÐVÂGERI, dzimuðu 1982. gadâ,kurð apsûdzçts pçcKriminâllikuma 175. panta1.daïas (par zâdzîbu).

Ja zinât ðo cilvçku atraðanâs vietu, lûgums ziòot patâlruòiem 64501607, 64501601, 65403302, 110 vai vçrstiestuvâkajâ policijas iestâdç.

Policija meklç

InformâcijaTreðdiena � 2011. gada 6. jûlijsV14.

Îsumâ

6.jû

lijs

Afiða

III Starptautiskais klasiskâsdramaturìijas festivâls “Íirðu dârzs” Ceturtdiena, 7. jûlijs

16.00 SV. MISE Balvu Romas katoïu baznîcâ.17.30 Kultûras un atpûtas centra Mazâ zâle E. Vulfs “LIELCEROS BÛS KÂZAS”, Balvu Tautas teâtra studija,

reþisore Vaira Resne. Vietu skaits ierobeþots.19.00 Kultûras un atpûtas centra laukums FESTIVÂLA ATKLÂÐANA.

A.Èehovs “JUBILEJA”, Lubânas kultûras nama amatierteâtris “Priekðspçle”, reþisore Ilze Kraukle. Ieeja bezmaksas.

20.00 Kultûras un atpûtas centra Lielâ zâle A. Èehovs “BILDINÂJUMS”, Daugavpils teâtris, reþisore Lîga Korlaða.

Vietu skaits ierobeþots. Ieejas maksa - Ls 2. Kultûras un atpûtas centrâ skatâma mâkslas “Galerijas Laipa” gleznu izstâde “SARKANÂ...”.

Piektdiena, 8. jûlijs

12.00 Kultûras un atpûtas centra Lielâ zâle G. Repðe “SARKANS” pçc stâsta “Cinobrs” motîviem, Rundâles teâtra studija “Savçjie”, reþisore Lilita Lauskiniece.

14.30 Kultûras un atpûtas centra Lielâ zâle “MUZIKANTI” pçc Brâïu Grimmu “Brçmenes muzikantu” un I.Krilova dzîvnieku fabulu motîviem, Jelgavas Jaunais teâtris,

reþisors Rihards Svjatskis.15.30 Balvu Novada muzejs IZSTÂDE PAR BALVU TAUTAS TEÂTRI, izstâdes atklâðana.17.00 Balvu Novada muzeja pagrabs S. Mroþeks “EMIGRANTI”, Crevent Studio teâtris “Siltumnîca”,

reþisors Rihards Svjatskis. Vietu skaits ierobeþots.19.00 Kultûras un atpûtas centra Lielâ zâle J. Jurkâns “VISTAS 3”, Rçzeknes Tautas teâtris, reþisore Mâra Zaïaiskalns.21.00 Kultûras un atpûtas centra Lielâ zâle M. Zîverts “DIVKAUJA” un “SIEVASMÂTE”, Jçkabpils Tautas

teâtris, reþisore Inta Ûbele.22.00 Balvu Novada muzeja pagrabs Dþ. B. Prîstlijs “ROZE UN KRONIS”, Daugavpils novada kultûras

centra teâtra trupa “Treðais variants”, reþisore Inta Uðkâne. Vietu skaits ierobeþots.

22.00 Balvu estrâde ZAÏUMBALLE, spçlç grupa “Ceïâ”. Ieejas maksa - Ls 2.

Sestdiena, 9. jûlijs

9.00 Kultûras un atpûtas centra laukums R. Blaumanis “ÎSTÂ LÎGAVIÒA”, Cesvaines Tautas teâtris, reþisore Alda Alberte. Ieeja bezmaksas.

11.00 Kultûras un atpûtas centra Mazâ zâle Ï. Zorins “VÎRIETIS UN SIEVIETES”, Aizkraukles Tautas teâtris, reþisors Juris Kalviðíis. Vietu skaits ierobeþots.

12.30 Kultûras un atpûtas centra Lielâ zâle N. Òekrasovs “RUDENS SKUMJAS” izrâde lietuvieðu valodâ, Pasvâles teâtris (Lietuva), reþisors Gintaras Kutkauskas.

14.00 Kultûras un atpûtas centra Mazâ zâle “ZAUDÇTÂJA ZIRGS”, teâtris studija “Estepatâs”, reþisore Liena Galçja. Vietu skaits ierobeþots.14.00 pie Balvu Novada muzeja S. Grâmatniece “JAUNSAIMNIEKA LÎGAVA”, Smiltenes Tautas

teâtris, reþisors Agris Mâsçns.16.00 Kultûras un atpûtas centra Lielâ zâle J. Edliss “VÂRDU SAKOT – KINO”, LU Studentu teâtris, reþisors Visvaldis Klitsons.16.30 Balvu Novada muzeja pagrabs A. Kasone “TREÐAIS VÂRDS”, Ogres Tautas teâtris,

reþisors Jânis Kaijaks. Vietu skaits ierobeþots.19.00 Kultûras un atpûtas centra Lielâ zâle A. Èehovs “KAISLÎBAS VASARNÎCÂS” izrâde krievu valodâ, RTU

Studentu teâtris “Kamertonis”, reþisore Ludmila Stanèika.21.00 Kultûras un atpûtas centra laukums FESTIVÂLA “ÍIRÐU DÂRZS” BALVAS PASNIEGÐANA.

Svçtdiena, 10. jûlijs

12.00 Kultûras un atpûtas centra Mazâ zâle “ZAUDÇTÂJA ZIRGS”, teâtris studija “Estepatâs”, reþisore Liena Galçja. Vietu skaits ierobeþots.13.00 Kultûras un atpûtas centra Lielâ zâle N. Gogolis “ÒEVAS PROSPEKTS”, Valkas pilsçtas teâtris, reþisors Aivars Ikðelis.14.20 Kultûras un atpûtas centra laukums UZ REDZÇÐANOS!Abonements uz izrâdçm (izòemot Daugavpils teâtra A. Èehovs “Bildinâjums”) - Ls 8.Ieeja uz izrâdçm - Ls 1. Izrâdes Kultûras un atpûtas centra laukumâ bez maksas.

Iespçja... iespçja... iespçja!

Piemaksâjot tikai 30 santîmus par vienu sludinâjumu,

“Vaduguns” mâjas lapas: www.vaduguns.lvsadaïâ pçrk/pârdod bûs lasâms Jûsu sludinâjums!

Ievietosim tikai vârdu sludinâjumus, kuri publicçti laikrakstâ un par kuriem

samaksâts. Sludinâjums mâjas lapâ bûs skatâms trîs dienas.

Mainîtas akcîzes nodokïa likmestabakas izstrâdâjumiem

Valsts ieòçmumu dienests atgâdina, ka sakarâ argrozîjumiem likumâ “Par akcîzes nodokli” ar ðî gada1.jûliju mainîtas akcîzes nodokïa likmes tabakasizstrâdâjumiem (cigaretçm, cigâriem un cigarillâm,smalki sagrieztai tabakai cigareðu uztîðanai un citaismçíçjamai tabakai). Lîdz ar to tabakas izstrâdâjumuapritç iesaistîtajiem komersantiem (uz 1.jûliju), tai skaitâmazumtirgotâjiem (uz 1.augustu), ir jâveic minçtotabakas izstrâdâjumu un attiecîgo tabakas izstrâdâjumuakcîzes nodokïa marku inventarizâcija un akcîzesnodokïa starpîbas summas samaksa valsts budþetâ.Metodisko materiâlu un pielikumus skatît www.vid.gov.lv

sadaïâ Nodokïi / Akcîzes nodoklis / Tiesîbu akti / Metodiskie

materiâli.

Tikai elektroniskâ veidâAr 1.jûniju valsts vai paðvaldîbas institûcijas vadîtâjam

vai viòa pilnvarotai personai ir pienâkums valstsamatpersonu sarakstus un to grozîjumus iesniegt Valstsieòçmumu dienestam 15 dienu laikâ tikai elektroniskâveidâ, izmantojot Valsts ieòçmumu dienestaelektroniskâs deklarçðanas sistçmu. (Grozîjumi likumâ“Par intereðu konflikta novçrðanu valsts amatpersonudarbîbâ”, kas stâjâs spçkâ ðî gada 1.jûnijâ).Plaðâka informâcija pieejama sadaïâ Noderîgi >

Informâcija valsts amatpersonâm > Valsts vai paðvaldîbas

institûcijas vadîtâja pienâkumi.

Mainîta politiski represçto apliecîbusaòemðana

Iedzîvotâji pçc 1.jûlija politiski represçtâs personasstatusa noteikðanai un apliecîbas saòemðanai var vçrstiesnevis savâ paðvaldîbâ, kâ tas bija lîdz ðim, bet gan jebkurâPilsonîbas un migrâcijas lietu pârvaldes (PMLP)teritoriâlajâ nodaïâ neatkarîgi no deklarçtâs dzîvesvietas.Savukârt tie Latvijas pilsoòi, kas politiski represçtâspersonas statusu vçlçsies nokârtot no ârzemçm, turpmâkiesniegumu un visus nepiecieðamos dokumentus varçsiesniegt tuvâkajâ Latvijas vçstniecîbâ vai nosûtît tos papastu PMLP. Tâpat vairs nebûs nepiecieðamîbas izmantotpolitiski represçto personu apliecîbu uzskaites þurnâlusun izdevçjiestâdei nebûs jâsniedz laikrakstâ “LatvijasVçstnesis” paziòojums par nozaudçtâs, prettiesiskiatòemtâs, iznîcinâtâs vai bojâtâs apliecîbas atzîðanu parnederîgu. Tâ kâ visas ziòas par politiski represçtâspersonas apliecîbas izsniegðanu tiek iekïautas Iedzîvotâjureìistrâ, visâm institûcijâm, kurâm atbilstoðikompetencei bûs nepiecieðams pârliecinâties par politiskirepresçtâs apliecîbas izsniegðanu un tâs derîgumu, tovarçs izdarît, izmantojot Iedzîvotâju reìistru.

Noteikumos iekïauta norma, kas paredz personâm,kuras nevar ierasties Pilsonîbas un migrâcijas lietupârvaldç (veselîbas stâvokïa dçï vai atrodas brîvîbasatòemðanas iestâdç), politiski represçtâs personasapliecîbu varçs saòemt atraðanâs vietâ.

7.jû

lijs

9.jû

lijs

8.jû

lijs

Sludinâjumi Treðdiena � 2011.gada 6.jûlijsV 15.

Ikvienam ir iespçja îsi un konkrçti pateikt paldies kâdamlabvçlim, sponsoram, atbalstîtâjam, palîgam. Dârgi tas

nemaksâs - tikai 2 latus par 25 vârdiem.Jo ðî ir “Pateicîbas dubultzivs”.

Deju kopas “Tonuss” dalîbnieces pateicas Rugâju novada

domei par atbalstu dalîbai koncertâ Austrijâ un festivâlâ

Vârkavâ.

Pârdod skaldîtu malku.

Tâlr. 26556678.

Pârdod skaldîtu malku ar piegâdi,

5 steri - Ls 85.

Tâlr. 29418841.

Pârdod apbûves gabalu.

Tâlr. 29175076.

Pârdod vienass traktora piekabi.

Apskatît Bçrzpils 43.

Tâlr. 22350392.

Pârdod telîti (5 mçneði).

Tâlr. 26324494.

Pârdod sivçnus.

Tâlr. 26338970.

Pârdod 3-istabu dzîvokli Balvos,

1. stâvâ. Tâlr. 27851472.

Autoskola “Barons R” organizç

autoapmâcîbas kursus.

� Kursu maksa iespçjama pa

daïâm.

Pieteikðanâs 11. jûlijâ plkst. 17.00

Brîvîbas 55 (blakus “Supernetto”).

Tâlr. 29336212, A.Raciborskis.

SIA JANSSEN LIVESTOCK LATVIA

-piena teïus;-buïïus;-brâíçtas govis un teles.ie

pç

rk

Samaksa tûlîtçja vai arpârskaitîjumu (pçc Jûsu izvçles).

Tâlrunis: 26639256, Laila

Pçrk

SIA “AIBI” pçrk zirgus, liellopus,jaunlopus, aitas, zirgus,cûkas. Labas cenas! Samaksa

tûlîtçja. Tâlr. 26142514, 20238990.

Z.s “Strautiòi”iepçrk mâjlopus.

Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 64546765, 29411033.

SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk

liellopus, jaunlopus, aitas,

zirgus. Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 28761515.

Iepçrk kauðanai

visu veidu

mâjlopus. Tâlr. 29320237, 64546681

Z/s “Strautiòi” pçrk meþa

îpaðumus, cirsmas.

Samaksa tûlîtçja.

Tâlr. 29113399.

Pçrk zemi, meþus, kailcirtes,

retinâðanas cirsmas.

Tâlr. 29100239.

Pçrk visu veidu meþa îpaðumus.

Tâlr. 26538424.

SIA “Senlejas” pçrk

jaunlopus, liellopus.

Samaksa tûlîtçja.

Tâlr. 65033720, 65033730,

220272252, 26517026, 26604491.

SIA “Latvian Meat” iepçrk

liellopus, jaunlopus,

aitas, zirgus.

Samaksa tûlîtçja.

Tâlr. 29464321.

SIA “RENEM P” iepçrk liellopus,

jaunlopus, aitas,

cûkas, zirgus.

Samaksa tûlîtçja.

Tâlr. 65323848, 65329997,

29485520, 29996309, 29183601.

Iepçrk ogas Steíentavâ, Liepu ielâ

(aiz maizes kombinâta).

Tâlr. 25444186, 28638022.

Pçrk cûkgaïu.

Tâlr. 28686339, 26630767.

AS “Latvijas Finieris” iepçrk bçrza finierkluèus

ar diametru tievgalî zem mizas no 15cmSIA “4 Plus” koklaukumâ, Alûksnç, Meríeïa 20.

Cena 37 Ls/m3. Tâlr. 29276883.

SIA “Eurasia” IEPÇRK gaïasbuïïus 3-11 mçneði,

lîdz 300 kg. Augstas cenas.Apmaksa tûlîtçja vai ar

pârskaitîjumu. Tâlr. 29557427.

Izzâìç krûmus grâvmalâs un

ceïmalâs. Novâc zarus.

Tâlr. 29199067.

Meþa izveðanas pakalpojumi.

Tâlr. 29433126.

Rok dîíus, grâvjus, tîra grâvjus,

lîdzina dîía krastus. Izbûvç ceïus

lauku sçtâm.

Piegâdâ granti, smilti, ðíembas

(daþâdas frakcijas).

Tâlr. 29113399.

Siena rulonu sagatavoðana, Ls 2.

Tâlr. 26144235.

Zâles smalcinâðana.

Tâlr. 28627216.

Pïauj un smalcina

(25-30 Ls/ha). Tâlr. 29154177.

Jauni PVC logi. Mçrîðana

bezmaksas. Tâlr. 22014760.

Pïauj, rulonu sagatavoðana.

Tâlr. 29293579.

Vçlos îrçt dzîvokli Balvu pilsçtâ.

Tâlr. 26447933.

Vedu ogu lasîtâjus.

Tâlr. 25410789.

Piedâvâ smilti, granti.

Tâlr. 26460374.

SIA “INTERIUS” kvalitatîvi PVC logi

un durvis. Metâla ârdurvis, koka

ârdurvis un iekðdurvis. Piegâde,

uzstâdîðana, aiïu apdare.

BEZMAKSAS UZMÇRÎÐANA!

TÂLR. 26461460.

Dâvina kaíçnus.

Tâlr. 291313568.

SIA “Balvu autotransports” informç, ka sakarâ arBçrzpils ielas rekonstrukciju, pilsçtas marðruta autobusi kursçs pa

Partizânu ielu lîdz Daugavpils ielai, - pieturas “PASTS” un“BÇRNUDÂRZS”. Marðruts tâlâk pagarinâts lîdz Brîvîbas ielai,

pietura pretî “DÂRZIÒU” ûdenstornim.

Vajadzîga maiòas slaucçja.

Tâlr. 26363990.

Daþâdi

Paziòojums

Sludinâjuma teksts (ne garâks par 5 vârdiem):

Sludinâjumu iesniedz (vârds, uzvârds, adrese, personas kods - netiek publicçts):

Aizpildiet, izgrieziet un atsûtiet “Vaduguns” redakcijai Balvos, Teâtra ielâ 8. Sludinâjumu ievietosiespçjami tuvâkajos brîvajos numuros.

Jums ir iespçja ievietot sludinâjumu “Vadugunî” bez maksas!

Tas var bût sludinâjums,paziòojums, îss apsveikumsvai atgâdinâjums, tikaijâievçro ðâdi noteikumi:

1. Sludinâjums nedrîkst bût

garâks par 5 vârdiem.

2. Sludinâjums jâieraksta

ðajâ no “Vaduguns”

IZGRIEZTAJÂ KUPONÂ,

un viens cilvçks drîkst

iesniegt

TIKAI TRÎS KUPONUS.

3. Ðis kupons ir derîgs tikainedçïu - lîdz 12.jûlijam.

Derîgs tikai lîdz 12.jûlijam

Piedâvâ darbu

Pârdod

Pârdod jaunu benzîna TRIMMERI

zâles un krûmu pïauðanai.

Tâlr. 29440841.

Pârdod velosipçdus, automaðînu

riepas Tilþâ.

Tâlr. 26014366.

Pârdod Mercedes Benz C 200,

1997.g. Tâlr. 29470305.

Pârdod Opel Corsa, 1997.g.,

1,4, balta, TA.

Tâlr. 20200101.

Pârdod skaldîtu malku. Piegâde.

Tâlr. 26565416.

Pârdod lietotu mazo ðîferi,

0,70-1 Ls/gab. Tâlr. 22000482.

Pârdod 3-fâzu piena dzesçtâju,

400 litri. Tâlr. 26489712.

Kïûdas labojums

Pareizi jâbût: 10.jûlijâ pulksten 20 Viïakas pilsçtas estrâdç brîvdabaskoncertprogramma “ZVAIGÞÒU MIRDZUM”. Koncerta dalîbnieki:Harijs Spanovskis un Jânis Paukðtello, Andris Daòiïenko, Miks Dukurs unPaula Dukure, Olga Dreìe, Guntis Skrastiòð, Latvijas radio bçrnu ansamblis“Dzeguzîte” un deju grupa “Dzirnas”. Ieejas maksa: iepriekðpârdoðanâno 4.jûlija kultûras namâ - Ls 2, koncerta dienâ - Ls 3.

Dâvina

SludinâjumiTreðdiena � 2011.gada 6.jûlijsV16.

IZNÂK TREÐDIENÂS, SESTDIENÂS

IZDEVÇJS

SIA “BALVU VADUGUNS”

adugunsVREDAKCIJAS ADRESE

TEÂTRA IELÂ 8BALVOS, LV-4501

NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ Iespiests SIA “Latgales

Druka”, Rçzeknç,Baznîcas 28

TIRÂÞA - 4320

Datorsalikums-SIA “BalvuVaduguns”,

O.GABRANOVS

e-pasts: vaduguns@apollo.lvmâjas lapa: www.vaduguns.lv

Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem

atbild to autors.

Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982

Indekss3004

REDAKTORS E.GABRANOVS T.64522534, 29360850

ÞURNÂLISTI: Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962

M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260, A.SOCKA -T.64520961

KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126

GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019

ÞURNÂLISTI- 29360851; 26555382

REKLÂMAD.DIMITRIJEVA

T. 64507018;26161959FAKSS -64522257

Tâlrunis- autoatbildçtâjs - 64520961

Veikals “Dþinsu stils”

piedâvâ plaðâ sortimentâdþinsu auduma izstrâdâjumus:

� bikses (arî lielie izmçri)

� jakas � kreklus � svârkus

� ðortus � kapri stila bikses

� vasarîgus krekliòus

� âdas siksnas.

ESIET LAIPNI GAIDÎTI!Balvos, Brîvîbas 62!

www

www

www

www

www.lombardsmoda.lv

.lombardsmoda.lv

.lombardsmoda.lv

.lombardsmoda.lv

.lombardsmoda.lv

Trîs saujas vasaras, dzimtenes

vasaras

Dodiet man lîdzi, kad ðî saule riet.

Nevajag nopûtu, nevajag asaru!

Klusu! Lai kamene íimençs dzied!

(Â.Elksne)

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu EmeritaiDukaïskai un pârçjiemtuviniekiem, MÂMIÒU,

VECMÂMIÒU mûþîbas ceïâpavadot.

Valentîna D., Valentîna K.,Inta

Cik tukðs un kluss nu kaktiòð, mât,

Kurð varçs tavâ vietâ stât,

Kurð grûtâ brîdî pienâks klât?

Neviens tik tuvs vairs nebûs, mât.Visdziïâkâ lîdzjûtîba Regînai

Brokânei, MÂMIÒU mûþîbas ceïâpavadot.

Latvijas Zemnieku savienîbas Balvunodaïas vârdâ, Andris Kazinovskis

Rûgta asara pâr vaigu norit,

Roka ceïas smilðu sauju sviest.

Nekas nav atgrieþams ne rît, ne

parît,

Tik izturçt, nesalûzt un paciest.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaAnnai, pavadot vîru ÇVALDU

PITKEVIÈU mûþîbas ceïâ.Silaciema mâjas iemîtnieki

Vairs tevis nav, un þçlums

saþòaudz krûtis,

Kam vajadzçja tev tik agri iet.

Bez tevis taèu daudziem bûs tik

grûti,

Bez tevis taèu daudziem sâpçs

sirds.

Negaidîta un asa sâpju ziòa ðaisaulainajai vasarai ir atnâkusi lîdzi

un iezagusies mûsu sirdîs.Izsakâm dziïu lîdzjûtîbu mâsâmValijai Kozlovskai un Inârai ar

ìimençm, brâli PÇTERI KRAVALIpâragri mûþîbâ pavadot.

Vidzemes ielas 20.mâjas 3.ieejaskaimiòi

Es aizeju, kaut viss te ïoti patîk

Un gribçtos vçl ilgi, ilgi bût.

Varbût tur brînumu var satikt,

Ko te man dzîve neatïâva gût.

Izsakâm lîdzjûtîbu ValijaiKozlovskais un Inârai Pedecei

sakarâ ar brâïa PÇTERA KRAVAÏAnâvi.

Matuïu ìimene

Dusi saldi, mîïo mâmiò,

Mûþa miegs lai ir tev salds.

Auklçs tevi rasas rîti,

Ziedi klâs un sniedziòð balts.

Skumju un atvadu brîdî mûsu klusaun patiesa lîdzjûtîba Inârai un

pârçjiem tuviniekiem, pavadotMÂMIÒU mûþîbas ceïâ.

SIA “Ieva-SIL” kolektîvs

Mûþa vakars krçslas spârniem

Tumsu auþ un zvaigznes dedz.

Un pâr gadiem aizgâjuðiem,

Lielais miers nu sagðu sedz.

(Z.Purvs)

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Inârai,Denisam, MÂTI, VECMÂMIÒU

aizsaulç pavadot.Partizânu ielas 21.a mâjas 4.ieejas

kaimiòi

Aptiekâ “Ieva-SIL”, Bçrzpils ielâ 7,

var iegâdâties atlaiþu kartes -5% atlaide visiem pirkumiem.

Kad vismîïâkais cilvçks ir aizgâjis mûþîbâ, izsaku

vissirsnîgâko pateicîbu visiem labajiem un atsaucîgajiem

cilvçkiem, kuri dalîjâs ar mani lielajâs bçdâs, pavadot

Ainu Celinsku.ANATOLIJS

Paskaties atpakaï - pasmaidi,

Gadus, kas gâjuði, atceries.

Daudz kas ir zaudçts, daudz kas ir iegûts,

Priecâjies ðodien, jo gâjums nav velts.

Sûtam mîïus sveicienus uz Baltinavu Natâlijai Boldânei70 gadu jubilejâ! Vçlam veselîbu, izturîbu un dzîvesprieku.

Brâïi un mâsas ar ìimençm

Tu esi te, jo te ir Tava vieta,

Varbût, ka laimîgs vari arî citur bût,

Bet varbût citur trûks tâ saules rieta,

Ko tikai ðeit sirds sajût...

(M.Svîíe)

Sirsnîgi sveicu krusttçvu Mârtiòu Vîtolu skaistajâ 50. dzîves

jubilejâ! Lai Tev nekad netrûkst pavasara spirgtuma, vasaras

krâsainîbas un siltuma, rudens dâsnuma, ziemas miera.

Krustmeita Sabîne

Tu esi darbîga un tâpçc vienmçr skaista,

Jo sirds un dvçsele tev krutîs mît.

Ej saulesstaru laimîga un stalta,

Nes saujâs prieku, gaismu citiem dod.

Sirsnîgi sveicam mîïo Antru Kikusti skaistajâ dzîves jubilejâ!

Vçlam laimi, prieku, veselîbu, sauli, ziedus un mîlestîbu

turpmâkajiem dzîves gadiem.

Radiòi Cûkusalâ

Ir bijuði daudzi un daþâdi gadi,

Kas dzîves vainagu vijuði,

Bet ziniet - paði skaistâkie gadi

Ir priekðâ, tie vçl nav bijuði.

Sveicam Antru un Vladimiru Neceïus20 gadu kopçjâ dzîves jubilejâ! Lai gaiði, laimîgi un

Dieva svçtîbas pilni turpmâkie gadi.

Vedçji

Tilþas vidusskola aicina 2011./2012.m.g. apgût

vidçjo izglîtîbu ðâdâs programmâs:� vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas vispârizglîtojoðâ virziena

programma;

� vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas profesionâli orientçtâ virziena

programmas komerczinîbu novirziens;

� vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas profesionâli orientçtâ virziena

programmas valsts aizsardzîbas mâcîbas novirziens.

Skolai ir mûsdienîga dabaszinâtòu apguvei atbilstoða materiâlâ bâze

un labiekârtots internâts.

Dokumentu iesniegðana skolas lietvedîbâ.Tâlrunis informâcijai: 64563865.

Apsveikumi Lîdzjûtîbas

Pateicîba

Treilera pakalpojumi.

Tâlr. 29113399.

DZIRDES APARÂTI Remonts, pielaikoðana, pârdoðana 8.jûlijâ plkst. 10.00-13.00 Balvos, Bçrzpils ielâ 50, veikalâ “Optika”.

Sludinâjumi

Ar ðî gada 1.augustu Ezersalas speciâlâ internâtpamatskola

mîïi gaida 5-6 gadus vecus audzçkòus speciâlâs pirmsskolas

izglîtîbas programmâ izglîtojamiem ar garîgâs attîstîbas

traucçjumiem.

Adrese: Ciblas novads, Zvirgzdenes pagasts, Franapole.Tâlr. 65723663.

Kur mâcîties?

Vai abonçji

augustam?

Redakcijâ var abonçt lîdz

26.jûlijam

aduguniV

Pasta nodaïâs ar interneta pieslçgumu

lîdz 26.jûlijam

Pârçjâs pasta nodaïâs un pie pastniekiem -

lîdz 21.jûlijam

Redakcijas darba laiks darbdienâs

no plkst. 8.00 lîdz 17.00.