ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS adugunsvaduguns.lv/arhīvs/2012/04_aprīlis/03-aprīlis.pdf · 2012. 12....
Transcript of ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS adugunsvaduguns.lv/arhīvs/2012/04_aprīlis/03-aprīlis.pdf · 2012. 12....
adugunsVOtrdiena � 2012. gada 3. aprîlis � Nr. 26 (8325)
Par zeltu
ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS
11.
ISSN 1407 - 9844
�
�
CENA abonentiem Ls 0,33tirdzniecîbâ Ls 0,38
Nâkamajâ
Vadugunî
4. lpp.
Laba ziòa
Slikta ziòa
Nepalaid garâm
Interesanta ziòa
2. lpp.9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 2 6 41
Atbild uzlauksaim-niekujautâjumiem.
1.aprîlî Balvu Novada muzejâ atklâja pirmo karikatûru
konkursa “A pie mums – Latgalç” izstâdi. Tajâ aplûkojami
divpadsmit autoru iesûtîtie, kâ arî Balvu Mâkslas skolas
audzçkòu darbi.
Atklâjot pasâkumu, Balvu Novada muzeja direktore Iveta Supe
visus mîïi sveica Pûpolsvçtdienâ, kâ arî atgâdinâja, ka 1.aprîlis ir
izjokoðanas diena. Viòa klâtesoðos vîrieðus aicinâja pacelt mazas
glâzîtes ar dzçrienu, bet, dzirdot aizbildinâjumus, ka viòi ir pie stûres,
atklâja mazo glâzîðu saturu: “Mûsu valstî pat no kokiem spieþ sulu!”
Muzeja direktore neðaubâs, ka humors ir mûsu dzîves vitamîni.
Jautâta, vai labâk patîk izjokot citus, vai bût paðai izjokotai, I.Supe
atzina, ka parasti tos, kurus mçs vçlamies izjokot, tam neïaujas.
Karikatûru izstâde muzejâ bûs aplûkojama divas nedçïas, bet pçc
tam, kâ informçja muzeja darbinieces, to piedâvâs izstâdît iestâdçs un
uzòçmumos. Lîdz 10.maijam ikvienam interesentam ir iespçja nobalsot
par, viòaprât, labâko karikatûru, kas, iespçjams, saòems skatîtâju
simpâtiju balvu. Konkursa uzvarçtâjus kompetenta þûrija paziòos
Mâkslas dienai veltîto pasâkumu noslçgumâ 10.maijâ. Karikatûru
konkursa idejas autore Gaïina Gruziòa ir pârliecinâta, ka karikatûrâm
Aktivizçsies çrcesIestâjoties pavasarim, mostas ne tikai
dzîvnieki, bet arî cilvçku vçlme atpûsties
pie dabas. Tas ir laiks, kad aktîvâkas kïûst
arî çrces, kas pçdçjos gados arvien bieþâk
pârnçsâ bîstamo çrèu encefalîtu. Saskaòâ
ar Latvijas Infektoloìijas centra datiem
2011. gadâ kopumâ visâ Latvijâ reìistrçti
429 saslimðanas gadîjumi ar ðo smago
slimîbu, kas ir ievçrojami vairâk nekâ
2009. un citos iepriekðçjos gados.
Atklâj izstâdi
jâbût bez vârdiem saprotamâm. Arî pie izjokoðanas, viòasprât, rûpîgi
jâpiedomâ: “Katrâ notikumâ, pat negatîvâ, jâspçj saskatît pozitîvais.
Humors mums ïauj dzîvi neuztvert tik sâpîgi un nopietni. Diemþçl
dzîves negâciju ir ïoti daudz, un tâs karikatûras, ko zîmçju, piemçram,
pirms astoòiem gadiem joprojâm ir aktuâlas.” Tâpat pieredzçjusî
karikatûriste pastâstîja, ka 1.aprîlî viòu pirmâ izjokojusi mazmeitiòa
Daniela Gruziòa, kura pavçstîja, ka sâp vçders. Kamçr Gaïina spriedusi,
ko darît, pusaudze iesaucâs: “April, april!”
Karikatûru izstâdç lîdzâs mazâk pazîstamu autoru darbiem skatâmi
arî profesionâïu zîmçjumi, piemçram, mâkslinieka Pçtera Greizdâna
asprâtîgâs karikatûras, kas skatîtâjos izraisa daþâdas pârdomas. Vienâ
no karikatûrâm attçlots koks ar uzrakstu: “Pçtera Stroda Latgaïu
rakstu valodas ortogrâfijas noteikumi, apstiprinâti 1929.g.” Turpat
uz koka stumbra, kuru zâìç divi cilvçciòi, ir vçl divi uzraksti: “Muna
volûda” un “Mums gûds”. Ne mazâk interesants ir cits darbs, kur
redzama govs ar noðu cilpu kaklâ, aiznaglotu logu un citâm ne mazâk
interesantâm detaïâm. Izstâdes apmeklçtâji bija vienisprât, ka ceïoðana
smaidu pasaulç ir savdabîgs impulss uz mirkli apstâties, lai pasmaidîtu
par sevi, draugiem un kaimiòiem. “Pasmaidiet arî jûs,” novçl
karikatûru autori.
E.Gabranovs
Atklâj izstâdiKarikatûru meitene. Izstâdes “odziòa” bija karikatûru meitene jeb divpadsmitgadîgâ Daniela Gruziòa. Tçrpu viòai palîdzçja darinât
mamma Ieva Gruziòa, bet karikatûras uz tâ zîmçja Gaïina Gruziòa. Tçrps jau guvis atzinîbu divâs modes skatçs - “Pa modes
pakâpieniem” Balvos un “Sniega karaliene” Lietuvâ.
Foto
- E
.Gabra
novs
Darbi siltumnîcâJauno raþu gaidot
Rugâjiete pârstâv LatvijuPanâkumi konkursâ
Þîgurosaizvadavokâloansambïuskati.
Svçtki ievieð korekcijasÐîs nedçïas kalendârs vçsta, ka ar joni
tuvojas Lieldienas. Èetras brîvdienas
ievieð korekcijas arî laikraksta
“Vaduguns” kolektîva darbâ. Nâka-mâ avîze iznâks ceturtdien,5.aprîlî. Sludinâjumus redakcijâ var
iesniegt lîdz 4.aprîïa pulksten 12.
Sanâksmelauksaimniekiem
Lauku atbalsta dienesta Ziemeï-
austrumu reìionâlâ lauksaimniecîbas
pârvalde informç, ka 11.aprîlî plkst.10.00
Brîvîbas ielâ 46a, Balvos, notiks sanâksme
lauksaimniekiem, kur apspriedîs aktuâ-
lus jautâjumus: platîbu maksâjumu
jaunâ sezona; LAP aktualitâtes (projekti);
izmaiòas bezakcîzes dîzeïdegvielas
saòemðanas nosacîjumos; klientu apkal-
poðana pârvaldç; kontrole u.c.
Mâcîsies rakstît projektusViïakas novada dome parakstîjusi lîgu-
mu par 50 paðvaldîbas iestâþu vadîtâju
un darbinieku apmâcîbu, kas ilgs no
1.aprîïa lîdz 31.decembrim. Projekta îste-
noðanas gaitâ viòi iepazîsies ar projektu
plânoðanas metodoloìiju, ar daþâdiem
Eiropas Savienîbas un ârvalstu finanðu
instrumentiem, kuros ir iespçjams saga-
tavot projektu pieteikumus, apgûs iema-
òas projektu pieteikumu sagatavoðanâ,
kâ arî iedziïinâsies projekta budþeta plâ-
noðanâ, izzinâs neskaidros jautâjumus
par publicitâti projektiem, iepirkuma
procedûru, bûvniecîbas normatîviem un
îpaðumtiesîbas formâm.
Latvijâ
Vietçjâs ziòasOtrdiena � 2012. gada 3. aprîlisV2.
Vârds þurnâlistamSeminârs
Latvijas lauku konsultâciju un
izglîtîbas centra (LLKC) Balvu nodaïa
aizvadîtajâ nedçïâ Balvos organizç-
ja divus informatîvus seminârus
lauksaimniekiem.
Aicina vakcinçtdzîvniekus
27.martâ zemnieki uzzinâja par ES
platîbu maksâjumiem, Nodarbinâtîbas
valsts aìentûras (NVA) piedâvâtajiem
pakalpojumiem, aktualitâtçm veteri-
nârâs uzraudzîbas jomâ, izmaiòâm
Valsts meþa dienesta darba organizâcijâ.
Viena no aktualitâtçm, ko pastâstîja
Ziemeïaustrumu reìionâlâs lauksaim-
niecîbas pârvaldes ES tieðo maksâjumu
daïas vadîtâja Ilona Loèmele, ir tâ, ka
visiem lauksaimniekiem par izmanto-
jamo zemi ir vajadzîgi nomas lîgumi.
Lauksaimnieki, kuri ðogad vçlçsies
uzsâkt bioloìisko saimniekoðanu un
saòemt par to maksâjumus, to nevarçs
izdarît, jo lîdz 2014.gadam nevarçs
uzòemties jaunas saistîbas. Bloku kartes
ðogad sâks pieòemt ar 16.aprîli, Balvos
tâs varçs saòemt un iesniegt ar 17.aprîli,
elektroniski – sâkot ar 2.aprîli.
NVA Balvu filiâles vadîtâja Sandra
Kindzule aicinâja klâtesoðos apmeklçt
NVA filiâli un pieteikt darba vakances.
Lauksaimnieki uzzinâja vairâkas
iespçjas, kâ iesaistîties piedâvâtajos
pasâkumos un iegût savâ saimniecîbâ
vajadzîgo strâdnieku. Vairâkos no pasâ-
kumiem pusi algas darbiniekam maksâ
valsts, pusi – darba devçjs. Iespçjams
vienoties arî par apmâcîbu organizçðanu
pçc darba devçja pasûtîjuma. Lai
pamanîtu sev interesçjoðu speciâlistu,
darba devçjs drîkst piedalîties bezdarb-
nieku apmâcîbu eksâmenos.
Pârtikas un veterinârâ dienesta (PVD)
pârstâve Sandra Vanaga informçja par
dzîvnieku infekcijas slimîbâm un
skaidroja, kad un rçíinoties ar kâdu
naudas summu jânoòem dzîvniekiem
asins analîzes. “Neaizmirstiet par suòu
un kaíu vakcinâciju pret trakumsçrgu -
tie jâvakcinç katru gadu. Ja dzîvnieki
nebûs vakcinçti, var tikt piemçrots
naudas sods,” uzsvçra S.Vanaga. Cûku
turçtâjiem, kuri realizç gaïu, viòa
atgâdinâja, ka cûkas jâkauj kautuvç,
nevis mâjas apstâkïos. Ja iegâdâjas cûkas
paðpatçriòam, tad nâkamajâ mçnesî tas
ir jâpaziòo Lauksaimniecîbas datu
centram.
Iesaka stâtiesasociâcijâ
29.martâ par aktualitâtçm biolo-
ìiskajâ saimniekoðanâ lauksaimniekiem
stâstîja sertifikâcijas institûciju “Vides
kvalitâte” un “Sertifikâcijas un testçða-
nas centrs” pârstâves – inspektore Baiba
Tîdemane un galvenâ eksperte Vija
Râka.
Bioloìisko saimniecîbu skaits, salîdzi-
not ar 2005.-2006.gadu, ir samazinâjies,
toties palielinâjies bioloìisko pârstrâdes
uzòçmumu skaits. Pçdçjos gados pieau-
dzis to saimniecîbu skaits, kas nodar-
bojas ar mâjraþoðanu, piemçram, skâbç
Pârrunâ lauksaimniecîbasaktualitâtes
kâpostus, audzç un kaltç ârstniecîbas
augus, gatavo piena pârstrâdes produk-
tus, cep maizi. Ik gadu pieaug sertificçto
platîbu skaits, lielâkâ daïa no sertifi-
cçtajâm saimniecîbâm apsaimnieko no
21 lîdz 100 ha zemes platîbas. V.Râka
skaidroja, ka 2011.gadâ sertificçts 1271
uzòçmums – 24 no tiem nodarbojas ar
pârstrâdi, pârçjie - ar raþoðanu. Palieli-
nâjies arî uzraudzîbai pakïauto lopko-
pîbas saimniecîbu skaits. Piena lopko-
pîbas saimniecîbâs problçmas sagâdâ
ganâmpulka nodroðinâðana ar piln-
vçrtîgu barîbu. Runâjot par problçmâm
augkopîbâ, lektore uzsvçra, ka saimnie-
cîbâs izmanto nekvalitatîvu sçklas
materiâlu (nesertificçtu sçklas materiâlu
vajadzçtu dçvçt nevis par sçklu, bet
dîgstoðiem graudiem); pârâk maz
novçrtç augu sekas (tas ir, kad katru
gadu vienâ un tajâ paðâ laukâ audzç ko
citu) nozîmi; augkopîbas saimniecîbâs
noplicina augsni, neiestrâdâjot
kûtsmçslus un nepietiekami audzçjot
zaïmçslojuma augus; nepietiekami
apstrâdâ augsni, neievçro agrotehniskos
termiòus; sçjumos un stâdîjumos
izplatîtas nezâles. “Tas, ka zemnieki saka:
“Es tajâ laukâ neko nedaru,” ir slikta
prakse. Ja sçjumi netiek pârsçti, ja katru
gadu vienâ vietâ ierîkots piemâjas dârzs,
tad uz labu raþu grûti cerçt. Svarîgi, lai
sçtu kvalitatîvas kultûras, kas dotu
gaidîto raþu,” atzina V.Râka.
Pie riska faktoriem augkopîbâ viòa
minçja nepietiekamu bioloìiskâs un
konvencionâlâs produkcijas nodalîða-
nu; izmantotu nesertificçtas sçklas
materiâlu, Valsts Augu aizsardzîbas die-
nesta (VAAD) atïauju trûkumu konven-
cionâlas sçklas izmantoðanai; informâ-
cijas trûkumu par raþoðanas procesu un
ierakstu par saraþoto produkciju.
Lopkopîbas saimniecîbâs problçmas
sagâdâ bioloìiski raþotas spçkbarîbas
trûkums; informâcijas un sadarbîbas
trûkums starp graudaudzçtâjiem un
lopkopîbas saimniecîbâm; ganâmpulka
paplaðinâðanai iepirktie neatbilstoða
vecuma un dzimuma dzîvnieki (ja
paplaðina ganâmpulku ar bioloìiskiem
dzîvniekiem, tad nav ierobeþojumu ne
vecumam, ne dzimumam, bet no
konvencionâlâm saimniecîbâm drîkst
iepirkt tikai sievieðu kârtas dzîvniekus,
kas nav atnesuðies). Inspektori saim-
niecîbâs bieþi vien pamana nepilnîbas
saraþotâs un iepirktâs lopbarîbas
uzskaitç, veterinâro medikamentu lie-
toðanas gadîjumu reìistrâcijâ, dzîv-
nieku labturîbas prasîbâm neatbilstoðus
turçðanas apstâkïus (ðaurîba kûtî,
pakaiðu trûkums, teïu piesieta turçða-
na). Uz inspektora vizîtes laiku lauk-
saimniekiem jâsagatavo nepiecieðamâ
dokumentâcija, piemçram, lauku
vçsture, apliecinâjums par iepriekðçjâ
gadâ gûtajiem ieòçmumiem no
lauksaimnieciskâs raþoðanas (deklarâ-
cijas kopija, D3 forma), citâdi var
noteikt atkârtotu vizîti, par ko jâmaksâ
krietna naudas summa. Lektores atbil-
dçja uz lauksaimnieku jautâjumiem,
savukârt par iebildumiem, kas attiecas
uz bargajâm prasîbâm, ieteica inte-
resçties citâs institûcijâs, kas pieòem
likumus un noteikumus. Lai saim-
niecîbu îpaðnieki varçtu panâkt kâdu
labvçlîgu risinâjumu, kâ atzina
V.Râka, vçlams iestâties un kopîgi
darboties bioloìiskâs lauksaimniecîbas
asociâcijâ.
Seminâru par bioloìisko saimnie-
koðanu apmeklçja kupls skaits
lauksaimnieku, kas liecinâja par lielu
interesi un arî neskaidrîbâm vairâkos
jautâjumos. Lektores sauca vairâkus
iemeslus, kâpçc lauksaimniekiem
varçtu samazinât maksâjumus, bet uz
kâda Kriðjâòu pagasta zemnieka jautâ-
jumu, par ko zemniekiem varçtu
pieðíirt prçmiju, nevarçja atbildçt.
Inspektore Baiba Tîdemane aicinâja
lauksaimniekus pievçrst lielâku
uzmanîbu dokumentâcijai, piemçram,
pie dzîvnieku barîbas devâm neaizmirst
uzrakstît arî minerâlbarîbas nosauku-
mus un devas.
A.Socka
Skaidro aktualitâtes. Sertifikâcijas institûcijas “Sertifikâcijas un testçðanas
centrs” galvenâ eksperte Vija Râka ieteica, ka mûsu pusç lauku saimniecîbas
varçtu pievçrsties kartupeïu audzçðanai un cietes ieguvei.
Foto
- A
.Kirsanovs
Pieprasa izdot tiesâðanai. ASV tiesîbsargâjoðâsiestâdes Latvijai pieprasîjuðas izdot tiesâðanai divus iespç-jamos kibernoziedzniekus – Pçteri un Marinu Ðahurovus,kurus pçrnvasar aizturçja Rçzeknç vçrienîgâ, starptautiskâFederâlâ izmeklçðanas biroja veiktâ operâcijâ. Par viòuizdoðanu lems Latvijas Ìenerâlprokuratûra.
Konkurss rada aizdomas. Rîgâ izsludinâtais kon-kurss par atkritumu ðíiroðanas nodroðinâðanu radaaizdomas, ka atkritumu apsaimniekoðanas biznesu lobçekspremjera Andra Ðíçles interesçs. Viens no izsludinâtâkonkursa galvenajiem noteikumiem paredz, ka ðíiroðanaijânotiek Getliòu izgâztuvç. Atkritumu biznesâ esoðieuzskata, ka “Ekodoktrînas” uzvara draud ar monopoluatkritumu jomâ.
Negodîga auto sadale. Nav skaidrs, pçc kâdiemnosacîjumiem Valsts policija sadalîjusi nesen iegâdâtâsbezceïiem paredzçtâs pilnpiedziòas automaðînas, jolielâkoties tâs palikuðas Rîgâ. Pçc kaislîbâm ap vçrienîgopolicijas automaðînu nomas lîgumu daïa jauno spçkratusaòemti un jau sadalîti pa iecirkòiem. Jaunâs automaðînasdaudzas policijas nodaïas gaidîja kâ atpestîðanu, lai bei-dzot varçtu uzlabot nolietoto autobâzi. Lauku iecirkòosarî cerçja, ka beidzot saòems spçkratus, ar kuriem varçsbraukt pa bezceïiem. Tomçr auto sadale notikusi nevissaskaòâ ar policijas darbinieku ikdienas vajadzîbâm, betkârtçjo reizi nostrâdâjis amatpersonu svarîguma princips.
Var noformçt elektronisko identifikâcijaskarti. Ar 2.aprîli iedzîvotâjiem visâ Latvijâ Pilsonîbasun migrâcijas lietu pârvaldes teritoriâlajâs nodaïâs bûsiespçjams noformçt jauna veida personu apliecinoðudokumentu – personas apliecîbu jeb elektronisko identi-fikâcijas karti. Ðis dokuments nebûs obligâts, un iedzî-votâji turpmâk varçs izvçlçties, kâdu dokumentu nofor-mçt un izmantot.
Nebûs saimnieciskâs komisijas. Saeimâ ar 1.aprîlivairs nebûs Saimnieciskâs komisijas, savukârt Pilsonîbaslikuma izpildes komisiju turpmâk sauks par Sabiedrîbassaliedçtîbas komisiju. Saimnieciskâs komisijas funkcijasturpmâk uzòemsies Saeimas prezidijs.
Jauna iestâde. Jauno Slimîbu profilakses un kontro-les centru, kas sâka darbu 2.aprîlî, pagaidâm vadîs lîdzði-nçjâ Nacionâlâ veselîbas dienesta Pçtniecîbas un statistikasdepartamenta direktore Iveta Gavare.
Kompromisi panâkti. Labklâjîbas ministre IlzeViòíele uzsver, ka vairâki kompromisi, ko vçlas kritiíi,jau panâkti, piemçram, saglabâjot priekðlaikus pensio-nçðanâs iespçjas, ko sâkotnçji bija plânots atcelt vispâr.Lîdz ar to vienîgais, par ko vçl varçtu diskutçt, ir pensionç-ðanâs vecuma celðanas pakâpeniskums.
(No interneta portâliem www.tvnet.lv, www.delfi.lv,
www.apollo.lv)
Gaiss pilns savâdu pavasara nojausmu, skaòu,smarþu un pârdomu. It kâ klusinât ðai Klusajâ nedçïâgribçdama, daba ar sniegu un lietu piebremzç mûsustraujo skrçjienu. Dzeram kïavu un bçrzu sulas,koðïâjam pumpurus un domâjam, kâ garîgâs pasaulespârzinâtâji spçj nomierinât prâtu, kâ prot pakâptiessolîti atpakaï, lai saprastu, kâdçï dzîvojam. Pûpol-svçtdienâ Rçzeknes Jçzus Sirds katedrâlç vçlreiz sadzir-dçju, ka sekas cilvçku garîgâm un emocionâlâm prob-lçmâm, pretenzijâm pret dzîvi un zemam paðvçrtçju-mam ir íermeòa fiziskâs saslimðanas. Cilvçks veselîgiçd, dzer ûdeni, sporto, lai radîtu sajûtu, ka dzîvo pa-reizi. Tas prasa gribasspçku, lîdzekïus, laiku. Turpretîgarîgâs pasaules pârzinâtâji labsajûtu gûst nevis no tâ,ko apçd un kâ atpûðas, bet gan no tâ, kâdas domasdomâ. Kâpçc pçc baznîcas apmeklçjuma ir tik viegliun labi? Atbildi mçs zinâm. Zinâm arî psihologu atziòu,ka “tas, ko jûs domâjat par sevi, arî esat jûs paði, untieði tâda bûs jûsu dzîve”. Ar prâtu mçs daudz ko neva-ram izskaitïot, jo, kâ zinâms, prâts nomodâ izmantotikai daþus procentus no zemapziòâ esoðâs informâ-cijas. Tâpçc pieklusinâsim prâtu, ïausimies intuîcijaiun sagaidîsim Lieldienas tâ, kâ to katrs sajûtam. Aratvçrtu sirdi un dvçseli.
Zinaida Logina
Aktuâli Otrdiena � 2012. gada 3. aprîlisV 3.
Viedokïi
Fakti
Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ
www.vaduguns.lv
Re, kâ!
Vai novados vajag savas partijas?
ANDRIS KAZINOVSKIS, Balvu novadadomes priekðsçdçtâjs
Jautâjums, vai novados vajadzîgas partijas,jâpârformulç citâdi, proti, cita variantabezmaz vai nav. Politiskâs partijas, kâdasðobrîd ir Latvijâ, lielâkoties risina jautâjumus,kas svarîgi galvaspilsçtâ, Pierîgâ un, iespçjams,kâdâ lielâkâ paðvaldîbâ. Politiíus diemþçl mazinteresç lauku un reìionu problçmas. Ðobrîdtâs ir atstâtas novârtâ, ko mçs redzam ik dienu– ekonomiskâ situâcija, dzîves lîmenis, bez-darbs u.t.t. Nevienmçrîgâ attîstîba joprojâm
Ir jâmaina daudz kas vairâk
� Pçdçjo mçneðu laikâ Daugavpilînodibinâtas jau trîs partijas: “Attîstîbaspartija” ar Þannu Kulakovu vadîbâ,“Mûsu partija” - priekðsçdçtâja LîvijaJankovska un “Daugavpils Novadapartijà”, kuras vadîba uzticçta JanînaiJalinskai.
� 24.martâ Daugavpilî notika jau-nas politiskâs organizâcijas - Dau-gavpils novada partijas (DNP) - dibinâ-ðanas sapulce, kuras pamatu veidopaðvaldîbas deputâti ar priekðsçdç-tâju Jalinskas kundzi vadîbâ. Dau-gavpils novada domç tagad no 17deputâtiem 11 ir DNP pârstâvji.
� 31.martâ Kuldîgas kultûrascentrâ notika Kuldîgas novada partijasdibinâðana.
� Vairâki desmiti cilvçku, starpkuriem ir daudzu Latgales paðvaldîbuvadîtâji, uzòçmçji un daþâdu iestâþuvadîtâji, ir parakstîjuði aicinâjumu parLatgales reìionâlâs partijas izveidi.Latgales partijas dibinâðanas kon-gress tiek plânots maija pirmajâ pusç.Par saviem uzdevumiem partija izvir-zîjusi piedalîðanos paðvaldîbu, bet pçctam - arî Saeimas vçlçðanâs.
izpauþas un kïûst vçl krasâk redzama budþeta,kâ arî Eiropas lîdzekïu apgûðanas ziòâ. Lîdzar to vietçjie cilvçki meklç citas iespçjas, kâtapt sadzirdçtiem, kâ veicinât sava reìionaizaugsmi. Viens no veidiem jeb metodçm irreìiona partiju veidoðana, kas, manuprât, irkârtçjâ nepilnîba Latvijas politikâ. Kâds turp-mâkais scenârijs? Reìionâlâs partijas startçpaðvaldîbu vçlçðanâs, iegûstot vairâk vai ma-zâk lielu varu paðvaldîbâs, bet pçc tam, tuvo-joties Saeimas vçlçðanâm, noslçdz sadarbîbaslîgumu ar tâ sauktajâm lielajâm partijâm. Tâ,piemçram, jau bija “Latvijas ceïa” laikâ, kadDaugavpils partija noslçdza lîgumu. Koreìiona partijas panâk? Tâs panâk to, kaSaeimas vçlçðanâs saòem konkrçtas deputâtukandidâtu vietas un reâli tiek ievçlçti Saeimâ.Otrkârt, viòi sçþas ar lielo partiju politiíiempie galda kâ vienlîdzîgi partneri. Piemçrs irZaïo un Zemnieku savienîba, kas vieno èetraspartijas, proti, Latvijas Zemnieku savienîbu,Zaïo, Ventspils un Liepâjas partijas. No katraspuses ir viens pârstâvis, kurð strâdâ ZZS koalî-cijâ ar lîdzvçrtîgâm iespçjâm. Pârrunâs, lçmu-mu pieòemðanâ visiem ir vienâds politiskais
svars. Lûk, divas Kurzemes reìiona partijas irpanâkuðas sev labvçlîgu rezultâtu. Uzskatu,ka to redz arî pârçjo reìionu politiíi, tâpçcVidzemç, arî Latgalç sâk veidoties jaunasreìionu partijas.
Vai Balvu novadam vajadzçtu savu parti-ju? Nu nç, caurumu lâpîðana politikâ ir îslai-
cîga, bezperspektîva. Tâs mainâs, pazûd lîde-ri... Piemçram, kas notiktu, ja neievçlçtuVentspilî Lembergu? Pieïauju, ka, aizejot lîde-riem, izplçnçtu arî pati nelielâ partija. Ne-ðaubos, ka nopietni jâmaina valsts pârvalde,jo ðobrîd mçs ejam purva virzienâ. Bûtiskusjautâjumus mçs skatâmies caur savu vietçjoproblçmu prizmu. Lielo pilsçtu vadîtâji raugâsuz savâm problçmâm, mazo - uz savâm, tâ-dçjâdi valstiskâ lîmenî nav vienota skatîjumaun mçría. Lokâla politika kopçju labumuLatvijai nedod. Kuram lokâlâs politikas labâ-kajam lîderim konkrçtâ periodâ izdodaspanâkt savu – piesaistît lîdzekïus, tas piesaista,bet tas nenodroðina visas valsts vienâdu unlîdzsvarotu attîstîbu. Ir jâmaina daudz kasvairâk un nopietnâk!
Ja nav cerîbu, ka kaut kas mainîsies, nav nemçría, ne attîstîbas. Latvijai agrâk vai vçlâkbûs jâizdara pârmaiòas. Dzîve mums ik uzsoïa atgâdina un parâda, ka situâcija neuzla-bojas. Gluþi pretçji – pasliktinâs. Pirms pârisdienâm Rîgâ notika Paðvaldîbu savienîbasdomes sçde, kur jaunizveidotas darba grupasvadîtâja Sarmîte Çlerte sprieda par bçrnu-dârzu finansçjumu valstî. Re, 13 paðvaldîbâsLatvijâ ir problçmas, turklât vislielâkâs – Rîgâ,kur bçrnudârzos bçrniem pietrûkst vietu. Tajâpat laikâ 100 paðvaldîbâs problçmu nav. Koviòi grib? Izjaukt esoðo kârtîbu, lai arî 100paðvaldîbâs, tostarp Balvos bûtu problçmas.Darba grupa izdomâjusi jaunu formulu pçc
principa - nauda seko bçrnam, òemot vçrâarî nekustamâ îpaðuma vçrtîbu. Mçs zinâm,ka nekustamâ îpaðuma vçrtîbas Rîgâ, Pierîgâun laukos atðíirîbas ir ïoti lielas. Tas nozîmç,ka laucinieki maksâs rîdziniekiem papildusnaudu. Princips – nauda seko iedzîvotâjiem– Latvijâ vairs nedrîkst bût, jo valsts jau senneattîstâs vienâdi. Vismaz jâdiferencç divaspieejas - Rîga, Pierîga un pârçjâ Latvija. Pçdçjâlaikâ presç izskan ziòas, ka Latgalç ieradîsiesglâbðanas komandas, kas mums parâdîs, kâdzîvot, kâ attîstîties. Jâ, Balvu novada domçbija atbraukuði no VARAM speciâlisti, bet mannebija iespçjas ar viòiem satikties. Neðaubos,ka daudzu ministriju ierçdòi nemaz nezina,kas ðeit notiek. Atbrauc un viòiem bezmazvai mutes ir vaïâ, uzzinot reâlo situâciju. Kastie par glâbçjiem? Nav mâksla saimniekot, jair liela nauda. Mâksla ir ar minimâlu naudugudri saimniekot, lai visas lietas bûtu izdarîtas.
Jau var izjust, ka tuvojas paðvaldîbas vçlç-ðanas. Par to liecina opozîcijas darbîba, arîdeputâta Sanda Puka iecere tiesâties paratjaunoðanu darbâ. Ðie marði un demarði mûsneapturçs – mçs darâm un turpinâsim darîtsavu darbu. Ieceru ir ïoti daudz, un, paldiesDieviòam, viss notiek. Paðvaldîbu vçlçðanâsstartçðu, bet kâ bûs – râdîs dzîve!
Viedokïus uzklausîja E.Gabranovs un I.Zinkovska
Neapmierina skatîjums uz reìionâloattîstîbu
ANDRIS ZELÈS, Viïakas novada domesdeputâts
Tâ kâ partija, kuras biedrs biju, ir beigusipastâvçt, bet stâvçt malâ politiskajiem noti-kumiem negribu, tad pieòçmu piedâvâjumuiesaistîties Latgales partijas veidoðanas pro-cesâ. Lîdz ðim saòemtie piedâvâjumi iesaistîtieskâdâ no esoðajâm varas partijâm man ðíitanepieòemami, jo neapmierina ðo partijuskatîjums uz reìionâlo attîstîbu.
Ceru, ka Latgales partija nebûs no tâmvienas dienas partijâm, kuras sarakstâ startçpaðvaldîbu vçlçðanâs. Partijas dibinâðanai irjçga, ja tâ kopîgi strâdâs Latgales labâ, nesa-ðíeïoties pçc ideoloìiju, nacionalitâðu, terito-riâlâ principa.
Galveno uzsvaru savâ darbîbâ partijaplâno likt uz Latgales un Latvijas ekonomiskoproblçmu risinâðanu. Partijas darbîbâ aicinâtiiesaistîties daþâdu tautîbu, vecumu un sociâloslâòu iedzîvotâji. Valodu jautâjumâ partijaiestâsies par latvieðu valodu kâ vienîgo valsts
valodu. Lielu uzmanîbu tâ veltîs arî Latgaleskultûras un tradîciju izkopðanai. Pagaidâmgan vçl nav îsti zinâms, kâds bûs jaunveido-jamâs partijas nosaukums un kas bûs tâspriekðsçdçtâjs. Par to lems darba grupâs unmaijâ paredzçtajâ partijas dibinâðanaskongresâ.
Reìioni savâ attîstîbâ atrodas tur, kuratrodas, jo naudas plûsma valstî netiekkontrolçta. Veikli darboòi it kâ reìistrçLatgalç uzòçmçjdarbîbu, bet uzòçmumi ðeitneparâdâs. Ðeit nekas nenotiek. Visa uzòç-mçjdarbîba, transporta plûsma un ceïuizbûve notiek ap Rîgu. Iedzîvotâji noLatgales aizbrauc ne vien uz ârzemçm, betdarba un labâkas dzîves meklçjumos dodasarî uz Rîgu. Reìionos, it îpaði Latgalç,neredz attîstîbu, kaut arî pagâjuði vairâknekâ 20 gadi kopð neatkarîbasatjaunoðanas.
jâ:
(7%
)
nç:
(47%
)
lab
âk
pie
vie
no
ties
cit
ai:
(0%
)
jâm
ain
av
çlç
ða
nu
sis
tçm
a:
(36%
)
man
i ta
sn
ein
tere
sç:
(10%
)
Ko
pâ:
59
Vai novados vajag savas partijas?
ReportâþaOtrdiena � 2012. gada 3. aprîlisV4.
Z.Loginas teksts un foto
Dziedâtâju un klausîtâju priekamViïakas novada pavasarîgi sapostajâ Þîguru kultûras
namâ aizvadîtajâ sestdienâ notika starpnovadu vokâloansambïu skate - koncerts, kurâ sevi pieteica 14 kolek-tîvi no pieciem novadiem.
Þîguros bija ieradies arî Litenes pagasta vokâlais ansamblisar vadîtâju Dinu Markovu no Gulbenes novada. Balvunovadu pârstâvçja septiòi kolektîvi, Viïakas novadu - èetri,no Baltinavas un Rugâju novadiem bija pa vienamdziedoðajam kolektîvam. Þûrija nolçma uz vokâlo ansambïukonkursa 2.kârtu izvirzît Medòevas tautas nama sievieðuvokâlo ansambli “Melodija”, kuru vada Inita Raginska, unBçrzpils pagasta sievieðu vokâlo ansambli, kuru vada DaigaGriestiòa. Abi kolektîvi saòçma augstâko novçrtçjumu - 41un 40,5 punktus. Viïakas kultûras nama senioru krievuansamblis “Sudaruðki” ðoreiz nekâroja pçc vçrtçjuma, betdziedâja savam un citu priekam. Koncerta noslçgumâskatîtâjiem koncertu dâvinâja Sprukuïu ìimene.
Stingra un profesionâla þûrija. Tajâ strâdâja kordiriìents, kamerkora “Ave sol” mâkslinieciskais vadîtâjs Uldis Kokars,kordiriìents un mûzikas pedagogs Roberts Liepiòð, diriìente Mâra Mezîte no Gulbenes novada. “Ir grûti jums stâtiesþûrijas priekðâ, un mums ir grûti jûs izvçrtçt, jo uztraukums - tas mâksliniekiem ir tikai normâli. Viena problçma -vairâkos novados, arî Apç, Alûksnç, Gulbenç un pie jums trûkst soprânu balsis, toties ir lieliski alti,” noslçgumâ savuvçrtçjumu pauda Roberts Liepiòð. Viòð slavçja koncertmeistara Ìirta Ripas spçli un piebilda, cik svarîgi ansambïiemizvçlçties pareizo repertuâru.
Apsveic klâtesoðos un vçl izdoðanos. Viïakas novadaizglîtîbas, kultûras un sporta nodaïas kultûras metodiíeSandra Loèmele (no kreisâs) un vakara vadîtâja SanitaOrlovska apsveica visus skates dalîbniekus un vçlçjaveiksmi. “Skatîtâji redz un dzird vienu, bet profesionâlaþûrija vçrtç pavisam citus uzstâðanâs un skançjumakritçrijus,” uzskata S.Loèmele.
Priecç uzvara. Daiga Griestiòa vada divus vokâlosansambïus - Kriðjâòu tautas nama vokâlo ansambli “Elija”un Bçrzpils pagasta sievieðu vokâlo ansambli. Tagad parbçrzpilieðiem jâtur îkðíi, lai viòiem veicas konkursa 2.kârtâ.
Neparasti un skaisti. Spilgti zilos tçrpos kâ rudzupuíes,ar neparastu uzstâðanos un skaistu dziedâjumu þûriju unskatîtâjus pârsteidza Medòevas tautas nama sievieðuvokâlais ansamblis “Melodija”, kuru vada Inita Roginska,bet koncertmeistari ir Daiga Elksnîte un Vilis Cibulis. Flautuspçlçja Arnis Prancâns. Medòevas dziedâtâjas guvavisaugstâko þûrijas novçrtçjumu.
Ar vijoli - Ieva Jurjâne. Viòa palîdzçja labâk skançtDaigas Elksnîtes vadîtajam Þîguru kultûras nama vokâlâansambïa “Relako” dziesmâm.
Skatîtâji vçlas atkârtojumu. Ar ilgiem aplausiem skatîtâjipavadîja Kubulu pagasta kultûras nama jaukto vokâloansambli, kuru vada Anastasija Loèmele.
Viïakas kultûras nama sievieðu vokâlais ansamblis“Cansone”. Ar kolektîvu strâdâ Ilona Bukða, betkoncertmeistari ir Jeïena Laicâne un Ivars Kupriðs.
Plûstoði un raiti. Kubulu pagasta kultûrasnama sievieðu ansamblis “Vakarblâzma”pirmsâkumos balsis bija ielocîjis maijadziedâjumos pie Krustiem. Nu sievas ar savuvadîtâju Lieni Akmeòkalni guva pelnîtuatzinumu - viòu sniegumu novçrtçja ar 39,33punktiem.
Uzstâjas Sprukuïu ìimene. Viòu dziedâjums un muzi-cçðana skatîtâjos uzjundîja augstu emociju vilni, josavçjos redzçt uz skatuves savâ pusç nav tas pats, kastelevizoru ekrânos “Dziedoðo ìimeòu” ðovâ.
Saruna
Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2012. gada 3. aprîlisV 5.
Zîmîgi apaïu dzîves gadskârtu nosvinçjusi Balvuilggadçjâ daktere NATÂLIJA ZONDAKA. Aizvadîtajânedçïâ viòu suminâja kolçìi, draugi, radinieki. Daudzlabu vârdu un pateicîbu dakterîte ilgajos darba gadossaòçmusi arî no saviem pacientiem. Natâlija Zondakajoprojâm ir darba ierindâ, nokârtojusi eksâmenus unnoskaòojusies Balvos strâdât arî turpmâk.
Apsveicçji pauþ neviltotu izbrînu: laiks aizsteidzies,bet Jûs arvien tâda pati, kâ pirms gadu desmitiem.Pacienti atceras – terapijas nodaïu vadîjât 40 gadus.
-Savos gados jûtos labi. Slimnîcâ nestrâdâju trîs gadus,taèu uz deþûrâm joprojâm tur eju. Tagad ar pacientiem tiekospoliklînikâ. Domâju, pensijas gadi nav ðíçrslis, lai strâdâtupar ârstu, vienîgi íirurìijâ tas nav iespçjams.
Kas Jums palîdz sevi uzturçt tik labâ formâ?-Tâ noteikti ir ârstes pieredze, taèu ne tikai. Cenðos pietieka-
mi daudz kustçties. Visu mûþu rîtos nedaudz vingroju.Vasarâs ïoti daudz strâdâju dârzâ. Man to ir vismaz pieci.Mans vîrs bija dravinieks, kâdreiz mçs nopirkâm mâjiòuKurnas upes krastâ, tur aug bçrzi, ir drava, simtiem citu koku.Vîra dzîves laikâ ðie dârzi, protams, izskatîjâs pavisam citâdâk,es vairs nespçju ar platîbu tikt galâ. Taèu cenðos, zâli pïaujuar rokas izkapti. Tas arî man palîdz labi justies. Ðodien cilvçkiïoti daudz laika pavada telpâs, sçþot pie datoriem. Tas veselîbaipar labu nenâk.
Esat stâstîjusi, ka bçrnîbâ augât mîlçta unlutinâta. Jums bija gudri un strâdîgi vecâki.
-Esmu dzimusi vâcu okupâcijas laikâ 1942.gadâ. Zinu, katçtis, lîdzîgi citiem vîriem, izvairîjâs no lielvarâm un slçpâsStompaku purvâ. Ïoti labi atceros laiku pçc kara. Mums bijalielas un bagâtas lauku mâjas, tçvs bija sarûpçjis visu tolaikiespçjamo lauksaimniecîbas tehniku. Vecâki bija prasmîgisaimnieki, un mûsmâjâs strâdâja vçl arî divi kalpi. Bija 7 govis,vçrsis Amors, trîs zviedru ðíirnes zirgi. Taèu kara gadosvecmammas trîs dçli gâja bojâ un mûsmâjâs palika dzîvotmana tçva brâlis ar ìimeni, mamma ar mani un vecmamma.Mamma man bija ïoti jauka. Viòa bija jauna un skaista,atceros, klasesbiedri mani pat apskauda par tâdu mammîti.Mamma kâ bitîte strâdâja no rîta lîdz vakaram un mâcçja arîaust, adît, tamborçt. Es biju vienîgais bçrns, toties onkulimbija 9 bçrni. Mûsmâjâs pçc kara lîdz 1949. gadam dzîvoja vçlarî radinieki, kurus kara gados divreiz izlika no viòu mâjas.Bijâm liela, draudzîga ìimene, kurâ vienubrîd kopâ dzîvojapat 17 cilvçku, un neviens nestrîdçjâs un nebârâs.
Mana vecmamma – tçva mâte - arî bija interesanta sieviete.Saimniekdçls viòu atveda no muiþas, un tâdu kalponîti viòavecâki iesâkumâ pat negribçja. Taèu vçlâk viòa kïuva parplaðâ apkaimç daudzinâtu sievu, pie kuras visi nâca pçcpadoma. Vecmamma visu zinâja un prata: kâ jâskâbç kâposti,kad jâpïauj rudzi, vai drîz uznâks lietavas un tamlîdzîgi.Viòa nodzîvoja 78 gadus.
Kâ pârdzîvojât 1949. gada 25. martu?-Izveda tantes ìimeni. Viïakas pusç tolaik netâlu no mûsmâ-
jâm dzîvoja tâds Petrovs. Atceros, viòð bieþi vakaros nâca unsçdçja mûsmâjâs un runâjâs. Petrovs gatavoja izsûtâmo saraks-tus. Zemnieki zinâja, kurus izvedîs, un tam gatavojâs – kaltçjamaizi. Mçs no radiniekiem atvadîjâmies kâ uz mûþu. Mûs-mâjas lîdz pat 1953. gadam katru dienu apmeklçja “istrebiteïi”.Vakaros vai naktîs nedrîkstçjâm iziet ârpus mâjas. Mûs uzma-nîja un pat sçdçja pagrabâ, gaidot, vai kâds ðurp nenâks nomeþa.
Kas tagad notiek Jûsu vecâku mâjâs?-Tur neviens nedzîvo. Onkulim bija tik daudz bçrnu, taèu
dzîve visiem iegrozîjâs tâ, ka lauku mâjâs neviens nepalika.Mâjas ir labas. Mçs tur aizbraucam vasarâ, satiekamies arradiniekiem pçc kapusvçtkiem.
Dzîve Jûs savedusi kopâ ar interesantiem radi-niekiem. Pastâstiet par to!
-Man bija 14 gadi, kad no izsûtîjuma pârnâca politiskirepresçtais Âdolfs Klimoviès. Viòð sâka dzîvot kopâ ar manumammu, savukârt es saradojos ar patçvu un vçlâk tiku piejauniem radiniekiem. Patçva brâïa dçls Atis Klimoviès ir tagadLatvijâ pazîstamais “karsto punktu” þurnâlists, kurð izbraucârpus valsts un pievçrðas sareþìîtâm politiska rakstura tçmâm.Patçvs Gulagâ bija pavadîjis 8 gadus. Viòð izturçja tikai tâpçc,ka bija apbrînojami fiziski spçcîgs. Atceros, kad viòð parâdîjaaugðdelma muskuli, tas bija tik ciets kâ dzelzs - adatu turnevarçja iedurt. Mums ar patçvu izveidojâs labas attiecîbas.
Vasarâ pïauj zâli un ceïoViòus ar mammu oficiâli nesarakstîja, lai gan kopâ nodzîvoja20 gadus. Dzîve nebija viegla. Neilgi pçc tam, kad mammaipiedzima dçliòð, mans brâlîtis, Âdolfu Klimovièu kâdâ naktîapcietinâja. Viòð pie mums atgriezâs tikai pçc 7 gadiem.
Esat piepildîjusi savu vienîgo un galveno bçrnîbassapni – kïût par ârsti. Kâpçc tieði ðî profesija?
-Man tâ gribçjâs. Bçrnîbâ pati diezgan daudz slimoju. Bieþi“íçrâs” saaukstçðanâs slimîbas (tâpat kâ tagad). Vairâkas reizesbiju nokïuvusi Viïakas slimnîcâ un redzçju, kâ tur izskatâs unko mediíi dara. Man tas patika. Taèu kolhoza gadi, kadcilvçkus obligâtâ kârtâ kolektivizçja, bija ïoti grûti. Nekonemaksâja. Pçc tam kolhozus apvienoja padomju saim-niecîbâs. 1960.gadâ beidzu vidusskolu un mums nebija nekapeikas. Klasesbiedri, ðíiet, bija turîgâki. Taèu es avîzç atradusludinâjumu, ka Rîgâ ir 4. Medicînas mâsu skola, kur kop-galds, kopmîtnes un mâcîbas ir zem viena jumta. Aizbraucuun tur mâcîjos. Pçc tam par mâsiòu Viïakâ nostrâdâju knapigadu. Mâsiòâm par slodzi tolaik maksâja ïoti maz – 34 rubïus.Domâju: vai tieðâm es tâlâk nemâcîðos un visu mûþu palikðupar mâsiòu ar tik niecîgu atalgojumu? Krâju naudiòu unposos uz institûtu. Kad padomâju par savu dzîvi, varu teikt,-ko esmu gribçjusi, to patieðâm arî sasniedzu. Dzîvç esmubijusi ïoti mçrítiecîga.
Pastâstiet par savu mîlestîbu. Jûs apprecçjâtiesar klasesbiedru...
-Mçs bijâm pat trîs pâri, kuri tâ saprecçjâs. Draudzçtiessâkâm jau vidusskolâ, pçc tam mums sâkâs ilgs un skaistsvçstuïu periods. Deviòu gadu laikâ vçstuïu sakrâjies ïotidaudz. Tâs ir bezgala skaistas vçstules, ko glabâju. Anatolijuiesauca armijâ, un viòð èetrus gadus pavadîja Baikonurâ –kosmodromâ, no kurienes kosmosâ aiztraucâs Gagarins unTereðkova. Tur sakarniekos diençja latvieðu puiði, jo viòuslaikam uzskatîja par gudrâkiem un uzticamâkiem. Atgrieþotiesno armijas, viòi vçl seðus gadus nedrîkstçja stâstît, kur diençjuði.Mçs apprecçjâmies, kad es Medicînas institûtâ pabeidzu5.kursu. Balvos sâku strâdât 1969.gadâ un bûðu te nostrâ-dâjusi jau 43 gadus.
Kâ vçrtçjat savu dzîves ceïu?-Ïoti pozitîvi. Esmu darîjusi darbu, kas man patîk un iet
pie sirds. Nekad uz darbu rîtos nav nâcies iet ar piespieðanos,ar apnikuma vai nepatikas sajûtu. Man nekad nav bijis grûtiiet pie slimniekiem un viòus ârstçt, lai gan ikdienas bijuðasïoti noslogotas un smagas. Vadot terapijas nodaïu, slimnîcâpavadîju garas dienas, vçl bija pacientu pieòemðana poliklî-nikâ, strâdâjâm arî sestdienâs, bija deþûras. Man darbsvienmçr bija pirmajâ vietâ, tâdçï ïoti novçrtçju sava vîraatbalstu. Bçrnus audzinâja viòð. Anatolijs bija labs un rûpîgstçvs, viòam bçrni patika, tâdçï ap viòu rosîjâs arî kaimiòubçrni. Un kur tad vçl brîniðíîgâs ekskursijas! Kopâ ar ìimeniapceïojâm visu Latviju, izstaigâjâm Rîgu. Man ir bezgala siltasatmiòas.
Balvenieði Jûs pazîst arî kâ kultûras dzîves aktî-visti. Kas paðai iet pie sirds?
-Kopð Atmodas laikiem dziedu korî. Dziedu senioru korîun pçdçjos piecus gadus esmu arî Eiropas deju apguvçja. Unvçl esmu liela ceïotâja. Neesmu to publiskojusi, taèu ceïojuvisu mûþu. Man ir daudz albumu ar fotobildçm un pierakstiempar valstîm, kur pabûts. Padomju laikos izceïojos pa visuPadomju Savienîbu. Vai, kâdi brîniðíîgi braucieni tie bija!Tâlâkais punkts man toreiz bija trîs nedçïu brauciens lîdzBaikâlam Sibîrijâ. Tûristus vizinâja vilciens - pa nakti braucâm,pa dienu bija ekskursijas. Sibîrijas pilsçtas atrodas upju krastos,un pie reizes tâ bija iespçja vçl izceïoties ar tvaikoni. Atceros,man tomçr izpalika izsapòotais eksotiskais brauciens uzIndiju, jo vietçjâ partijas komiteja tçva dçï mani nepalaida.Sekretâre nostâjâs “pret”. Ceïoju arî tagad gandrîz vai katruvasaru. Izbraukâta vai visa Eiropa. Pçdçjos gados notiekinteresanti izbraucieni ar deju kolektîvu. Tas atkal ir citâdâk,tâpçc interesanti, jo ðajos braucienos mçs sniedzam priekðne-sumus. Mans sapnis ir apmeklçt Jeruzalemi. No pilsçtâm maniapbûra Parîze, Londona un Roma.
Vai kâds no mazbçrniem negrasâs kïût par ârstu?-Man ir divas meitas un èetri mazbçrni. Jâ, vecâkâ mazmeita
Arta tagad studç medicînu 1.kursâ. Domâju, no viòas iznâksmediíe. Artai ir viegla galva un viòa cîtîgi mâcâs. Meitenegan vçl nav izlçmusi, kâdâ medicînas jomâ tieði gribçtu strâdât.Priekðâ daudz laika. Jaunieðus tagad saista modernâs tehno-loìijas. Iespçjams, Arta pievçrsîsies tâm. Mçs ar Artu ïotidaudz ko runâjam. Es stâstu, ka medicîna ir ïoti nopietna
joma, kur daudz jâmâcâs. Nedrîkst izlaist nevienu nodarbîbuun sevi jâdisciplinç tâ, ka uzdotais ir jâiemâcâs burtiski katrudienu. Un jânoskaòojas tam, ka vismaz pirmajos gados vielajâiemâcâs tîri mehâniski. Protams, vajadzîga arî analîtiskâdomâðana, taèu medicîna ir ïoti konkrçta zinâtne, tur nekoizdomât nedrîkst. Arta to saprot un noskaòota pozitîvi.
Kâ redzat savu dzîvi turpmâk?-Esmu nokârtojusi eksâmenus, un sertifikâti dod iespçju
strâdât turpmâkos piecus gadus.Esat pieredzes bagâta daktere. Kâ vçrtçjat paðrei-
zçjo situâciju medicînas jomâ, redzot arî pârkâr-tojumus Balvos?
-Mani satrauc, ka medicîna ir sagrauta. Uzskatu, ka agrâk,padomju laikos, medicîniskâ apkalpoðana bija daudz labâka,nekâ tâ ir tagad. Lai man nestâsta, ka toreizçjâ kârtîba bijanepareiza. Toties tagad nedz ârsti, nedz pacienti ko saprot.Varbût labâk kïûs, ievieðot vispârçjo veselîbas apdroðinâðanu?Tagad, ja cilvçks saslimst, pirmais jautâjums ir: kam viòðmaksâs? Rîgas slimnîcâs ir pilnîgas jukas. Lîdz ar to mainîjusiesarî attieksme pret pacientiem.
M.Sprudzâne
Daktere NATÂLIJA ZONDAKA. Balvos viòa strâdâ jauvairâk nekâ 40 gadus.
Foto
- M
.Spru
dzâne
Baltinavas novada domçdomç22.marta sçdes lçmumi
Pieðíir naudas balvuPieðíîra naudas balvu 160 latu apmçrâ pirms nodokïu
nomaksas Latvijas junioru èempionam bobsleja èetri-niekos - baltinavietim Arvim Vilkastem par sasniegtajiemrezultâtiem 2012.gadâ.Izbeidz pilnvaras un atbrîvo nopienâkumiem
Nolçma izbeigt Baltinavas novada domes deputâtaImanta Bleidela pilnvaras ar ðî gada 22.martu un atbrîvotviòu no Baltinavas novada domes Administratîvâskomisijas priekðsçdçtâja pienâkumu pildîðanas unIepirkuma komisijas locekïa pienâkumu pildîðanas.
Lûgs Centrâlo vçlçðanu komiteju noteikt, no kurasaraksta òemams nâkamais deputâts. I.Bleidels atsaucasevi kâ Baltinavas novada domes deputâtu un lûdzaizbeigt viòa deputâta mandâta darbîbu, kâ arî viòadarbîbu novada domes komitejâs un komisijâsneparedzçtu apstâkïu dçï.Atïauj iegût derîgos izrakteòus
Nolçma izsniegt SIA “Kars-E” (pçc valsts nodevassamaksas) bieþi sastopamo derîgo izrakteòu ieguvesatïauju uz laiku lîdz 2022.gada 22.martam smilts ungrants ieguvei bieþi sastopamo derîgo izrakteòu atradnç“Grants”, kas atrodas Baltinavas novadâ.Iznomâ zemi
Nolçma iznomât uz 10 gadiem èetrus zemes gabalusindividuâlajam komersantam, IK “Labrego”.
I.Zinkovska
Îsumâ Notikums
StarpBrîdisV6. Otrdiena � 2012. gada 3. aprîlis
Pirms Lielâs talkas, kampaòâ“Skaties dziïâk!”, daþâdos valstsreìionos notiek izglîtojoði pasâkumivides aizsardzîbas jomâ. Arî Balvunovada Lielâs talkas koordinatorsMâris Verjanovs kopâ ar Balvu Bçr-nu un jaunieðu centra aktîvâkajiemjaunieðiem un darbiniekiem jaupaguvuði sarîkot vairâkas aktivitâ-tes, kâ arî izveidot izglîtojoðu video.
Nesen kampaòas “Skaties dziïâk!”dalîbnieki tikâs ar bçrnudârza “Sienâzî-tis” audzçkòiem, bet ceturtdien MârisVerjanovs kopâ ar Stacijas pamatskolasdirektori Rutu Bukðu, pieciem aktîviemskolçniem, Balvu Bçrnu un jaunieðucentra galveno jaunatnes lietu speciâlistiInâru Frolovu un divâm Balvu Valstsìimnâzijas skolniecçm Kristîni Anto-novu un Alisi Gruzduli devâs ciemospie Bçrzpils vidusskolas Kriðjâòu filiâlesun Tilþas vidusskolas Vectilþas filiâlesskolçniem. Viòu mçríis bija iepazîstinâtbçrnus ar vides problçmâm un to risi-nâðanu, izmantojot Stacijas pamat-skolas audzçkòu veidotâs spçles.
Interesanti maziem unlieliem
“Pirmajâ pieturvietâ - Bçrzpils vidus-skolas Kriðjâòu filiâlç - sastapâm ïotijaukus un pretimnâkoðus skolçnus. Lainoklausîtos M.Verjanova un R.Bukðasuzrunu “Labrît, Kriðjâòi!” un aktîviiesaistîtos spçlçs, skolas zâlç sapulcçjâsgandrîz visi skolçni,” stâsta viena noaktivitâtes dalîbniecçm - Balvu Valstsìimnâzijas skolniece Kristîne Antonova.
Stacijas pamatskolas bçrnu un skolo-tâjas Gunitas Pugejas izgatavotâs videsspçles “Ðíiro atkritumus”, “Palîdziatkritumiem nonâkt pârstrâdes rûpnî-câ” un “Mûsu zaïâs pçdas zemei” bijapiemçrotas atðíirîgâm bçrnu vecumugrupâm, tâdçï âtri vien iemantojapopularitâti skolçnu vidû. Tâs veidotâjilepojas, ka spçle “Mûsu zaïâs pçdaszemei” savulaik ieguva 2.vietu valstslîmeòa konkursâ.
Kriðjâòu pagasta mazâkie iedzîvotâjiizrâdîjâs vieni no ieinteresçtâkajiemaktivitâtes dalîbniekiem. “Spçle bija pa-tieðâm saistoða. Tagad zinâm, kurâ kon-teinerâ jâmet stikls, kuros - citi atkri-tumi,” pabeiguði spçli “Ðíiro atkritu-mus”, priecâjâs Kriðjâòu filiâles 3.klasesskolniece Dinija Zdanovièa un 4.klasesskolnieks Ilgmârs Naglis.
Tâlâk akcijas dalîbnieku ceïð veda uzTilþas vidusskolas Vectilþas filiâli, kursagaidîtâji bija ne mazâk atsaucîgi. Paðimazâkie ar visdziïâko nopietnîbu pildîjauzdoto, kamçr lielâkie bçrni aizvienvairâk aizrâvâs ar spçles uzdevumiem.
Iedvesmo dalîbaiLielajâ talkâ
Par piedalîðanos spçlçs visi dalîbniekisaòçma nelielas piemiòas balvas. ParVectilþas skolas mazâko bçrnu grupasuzvarçtâju kïuva Dastins Jaudzems.Savukârt vidçjâs grupas spçlei izrâdîjâsveseli trîs uzvarçtâji, bet aktivitâtç“Mûsu zaïâs pçdas zemei” zaudçtâjuvispâr nebija. “Bija interesanti, un estieðâm uzzinâju kaut ko jaunu, piemç-
Izglîto vides jautâjumos
ram, kâ var ietaupît vairâk enerìijas,”atzina ðîs spçles dalîbnieks, 9.klasesskolnieks Guntars Voiciðs, mçrítiecîgsun drosmîgs Vectilþas ielu vingrotâjs.Kâ pateicîbu par pasâkumu, ielu vingro-tâji nodemonstrçja savu izveicîbu, spçkuun lokanîbu, ko skatîtâji vçroja ar aiztu-rçtu elpu.
“Savu mçríi esam îstenojuði. Abuskolu skolçni ieguva jaunas zinâðanas,
Lappusi sagatavoja I.Tuðinska
Visi kopâ. Akcijas noslçgumâ Tilþas vidusskolas Vectilþas filiâles skolçni labprâtnofotografçjâs ar ciemiòiem, kuri viòiem bija sarûpçjuði izzinoðu un interesantudienu.
jaunus iespaidus un iespçjuneapmeklçt daþas mâcîbu stundas, betaktivitâtes vadîtâji, iespçjams, vçlvairâk,” pçc skolu apmeklçjuma atzinakampaòas “Skaties dziïâk!” dalîbnieceK.Antonova. Viòa ir pârliecinâta, kapçc tik saturîgi pavadîtas dienas visipasâkuma dalîbnieki un abu skoluskolçni noteikti piedalîsies Lielajâ talkâ21.aprîlî.
Spçlç ar interesi. Kriðjâòu skolas vecâko klaðu skolçni ar interesi iesaistîjâsspçlç “Mûsu zaïâs pçdas zemei”, kas pirms pâris gadiem ieguvusi 2.vietuvalsts mçroga konkursâ.
Par meþu caur spçli23.martâ Stacijas pamatskolâ notika vides izziòas spçïu
konkurss “Iepazîsti vidi”, kura uzdevums bija bçrnos unjaunieðos veidot izpratni par Latvijas lielâko bagâtîbu –meþu. Tâdçï 3.klases skolçni kopâ ar skolotâju GunituPugeju izveidoja spçli “Esi draugos ar meþu”, kas domâta3. – 8.klaðu skolçniem. To var spçlçt gan èetri atseviðíispçlçtâji, gan èetras komandas. G.Pugeja priecâjas, kabçrni paði sagatavoja visu spçles aprîkojumu – lauciòu,kociòus, zaïâs sirsniòas, izdomâja spçles uzdevumus,mîklas, kâ arî sagatavoja uzdevumu atbilþu lapas. Izspç-lçjot spçli, ikviens varçja nostiprinât savas zinâðanas parmeþu kâ dabas sastâvdaïu, tâ aizsardzîbu, meþsaim-niecîbu, meþa veltçm un atpûtu meþâ.Sveðvalodu nedçïa Rugâjos
Vienu marta nedçïu Rugâju vidusskolas skolçni unskolotâji veltîja sveðvalodâm. Angïu valodas nedçïas, kasbija veltîta ðovasar Londonâ paredzçtajâm olimpiskajâmspçlçm, moto bija “English Rulzz” (angïu valoda rullç).Par godu ðim notikumam 3. – 8.klaðu skolçni piedalîjâssavas skolas angïu valodas olimpiskajâs spçlçs. To laikâviòi pildîja saistoðus uzdevumus angïu valodâ – veidojavârdu èûsku, minçja krustvârdu mîklas, risinâja atjautîbasuzdevumus, kâ arî vârdu un teikumu daïu savienoðanasun citus uzdevumus. Savukârt 9. – 12.klaðu audzçkòipiedalîjâs intelektuâlajâ komandu spçlç angïu valodâ“Focus on the UK”. Viòu mâjas darbs bija ieskatîtiesApvienotâs Karalistes interneta mâjas lapâs, pamçìinâtierunât jebkuras filmas epizodi angïu valodâ, izdomâtkomandas nosaukumu un parûpçties par tâs ârçjoveidolu. Pati spçle sastâvçja no divâm daïâm – viktorînaspar Apvienoto Karalisti un filmas epizodes ierunâðanas.
Ar prieku skolçni piedalîjâs arî Rugâju novada vidus-skolas krievu valodas skolotâjas N.Garâs rîkotajâ krievuvalodas nedçïâ, kuras moto bija “Saistoðâ gramatika”.6. – 7.klaðu skolçnu uzdevums bija sacerçt dzejoli, bet 8.– 12.klaðu audzçkòi pârbaudîja savas zinâðanas kulturo-loìijâ. Bçrni zîmçja Tatjanas dienai veltîtus zîmçjumus,ar lieliskiem panâkumiem piedalîjâs Gulbenes vidusskolasrîkotajâ atklâtajâ krievu valodas olimpiâdç, kâ arî citâsaktivitâtçs.Organizç Vecâku dienas
28. un 29.martâ Balvu Amatniecîbas vidusskolâ notikaVecâku dienas, kur skolçnu vecâkiem bija dota iespçjaapmeklçt mâcîbu stundas, tikties ar mâcîbu iestâdesvadîbu, sava bçrna klases audzinâtâju un mâcîbu priekð-metu skolotâjiem, kâ arî iepazîties ar skolas vidi. 29.martavakarâ vecâki bija aicinâti apmeklçt kopsapulci, lainoklausîtos arî psihoterapeites Ivetas Gargurnes stâstî-jumu par vardarbîbu skolçnu vidû un to, kas jâdaravecâkiem, lai to novçrstu. Skolas direktore SarmîteCunska uzskata, ka kopsapulèu laiks tomçr ir pagâjis unðobrîd mâcîbu iestâdes pedagogi liek uzsvaru uz indivi-duâlo darbu ar vecâkiem: “Nâkamajâ mâcîbu gadâ kopâar psihoterapeiti esam iecerçjuði izveidot kaut ko lîdzîgu“vecâku skoliòai”, kurâ pârrunâsim sasâpçjuðos jautâ-jumus.”
Ja vçlies studçt informâcijastehnoloìijas
SIA “DPA” sadarbîbâ ar Latvijas izglîtîbas fondu jaupiekto gadu izsludina Ls 1000 stipendiju konkursu12.klaðu skolçniem “Nâc studçt informâcijas tehnoloìijas– Mçs atbalstîsim!”. Stipendijas mçríis ir veicinât skolçnuinteresi par informâcijas tehnoloìijas zinâtnçm, pilnvei-dot mâcîbu sekmes, motivçt un finansiâli atbalstît spçjîgâ-kos Latvijas vidusskolu absolventus izvçlçties studijasdatorzinîbâs vai citâs informâciju tehnoloìiju program-mâs. Ðogad pieðíirs arî vienu îpaðu balvu – planðetdatoru- par realizçtu projektu informâcijas tehnoloìiju jomâ.IT projekta konsultantam – skolotâjam Latvijas Izglîtîbasfonds pieðíirs 100 latu veicinâðanas balvu. Konkursâaicinâti piedalîties Latvijas vçsturisko novadu - Kurzemes,Latgales, Vidzemes un Zemgales, kâ arî Rîgas vispâriz-glîtojoðo skolu 12.klaðu absolventi. Stipendiju pieðíirs10 pretendentiem, pa diviem no katra novada un Rîgas.Pieteikðanâs stipendijai un IT projektu speciâlbalvai turpi-nâsies lîdz 15.maijam. Pieteikuma anketu var aizpildîtwww. dpa.lv/lv/stipendijas.
Nepalaid garâm
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
aF
oto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
aF
oto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Interesanti. Spçlç “Palîdzi atkritumiem nonâkt pârstrâdes rûpnîcâ” Vectilþasjaunâko klaðu skolçniem, pârvietojoties pa kartîtçm, vajadzçja izdomât, kâdâveidâ daþâdi atkritumi nonâk pârstrâdes rûpnîcâ.
Uzòçmîba
Lietiðíâ Otrdiena � 2012. gada 3. aprîlisV 7.
Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne
Laukos cilvçki tagad arvien bieþâkapgûst netradicionâlas prasmes, pierâ-dot, ka uzòçmçjdarbîbai var bût ïotidaþâdi virzieni. Pieredzi sliekkompostagatavoðanâ apguvis Kubulu pagastaiedzîvotâjs JÂNIS DERGAÈS. Viòa vçlme- pârliecinât un iedroðinât to darît arîcitus, jo ekoloìiski tîrs augsnes mçslo-jums noder jebkuram, ja vien ir kâdszemes pleíis vai siltumnîca, kur audzçprodukciju paðpatçriòam vai arî plaðâ-kam noietam.
Jânis Dergaès, SIA “Sita Garden” valdesloceklis, vienlaikus ir arî Latvijas Biohumusaraþotâju asociâcijas biedrs, tâdçï labprâtdarbojas kâ reìionâlais konsultants ne vienBalvu, bet arî Gulbenes un Cesvaines novados.Viòam ir ko salîdzinât: kaimiònovados iedzî-votâju aktivitâte biohumusa raþotâju jomâir daudz atsaucîgâka un noturîgâka. Mûspu-sç sliekkomposta raþoðanâ viòam sabiedrotoir vien pâris cilvçki. Taèu nav izslçgts, pieïaujJânis, ka vçl kâds sliekaudzçtâjs darbojas arîârpus asociâcijas.
J.Dergaèa pârliecîba, ka biohumusa izman-toðanai Latvijâ turpmâk pievçrsîsies arvienvairâk iedzîvotâju. Tiem bûs jârçíinâs ar ESregulu, ka ar 2014. gadu aizsargjoslu teritorijâsûdenskrâtuvju tuvumâ minerâlmçslus izman-tot nedrîkstçs. “Biohumuss tad daudziem bûskâ atradums,” pârliecinâts J.Dergaès. Viòðatklâj, ka izmçìinâjuma veidâ arî nomniekalaukus, kur audzçs graudaugus, tagad no-mçslos ar viòu mâjâs saraþoto sliekkompostu.
Kalifornijas sarkanâs sliekas dzîvo un darasev uzticçto darbu Kubulu pagasta “Íauíu”mâjâs. Kâ saimnieki tam izdomâja pievçrsties?Jânis ver palielas saimniecîbas çkas durvis.Kâdreiz tur bija govju kûts, bet, lauku dzîvespolitikai mainoties, mainâs arî lauku uzòç-mçju intereses. Sliekas dzîvo un strâdâ speciâlitâm sagatavotâ kastç. Vienâ kastç ir aptuvenikilograms slieku. Uzòçmçjs atklâj, ka ðobiznesu iesâcis, iegâdâdamies 10 kilogramusslieku un tagad viòam ir jau vismaz 120 kastes.Sliekas ir pieticîgas, taèu zinâmi dzîves apstâkïitâm tomçr jânodroðina. Tâm patîk 60 -70%mitra un silta vide, taèu nedrîkst bût par siltu,citâdi tâs smok. Visaktîvâk tâs strâdâ, ja telpâsir plus 15 - 25 grâdi silts. Tâdçï ziemas mçneðostelpas, protams, jâapkurina. Ko sliekas çd?Daudz ko, kas paliek pâri no sakòaugiem,siltumnîcâm un arî virtuves. Taèu svaigubarîbu tâm gan nedod, vien tâdu, uz kurasjau savairojuðies mikroorganismi. Un vçl –pirms barîbu likt kastç, tâ jâsasmalcina vaivismaz pçc iespçjas smalkâk jâsagrieþ. Jânispa rokai tâpçc nolicis maïamo aparâtu, caurkuru izlaiþ daþâdus dârzeòus. Tie ir kartupeïi,burkâni, íirbji, kabaèi, maize. Taèu gaïu,
Baro sliekas un dabû mçslojumupiena produktus, citrusaugïus vai tomâtusgan nedrîkst dot. Malumu sajauc ar vismazpusgadu nostâvçjuðiem kûtsmçsliem, lîdz notiem izgarojis amonjaks, un “liek priekðâ”sliekâm.
Kas ir biohumuss un ko arto dara?
� Tas ir dabisks, slieku pârstrâdâtsaugsnes mçslojums, kur ietilpst kûtsmçsli(80%) un bioloìisku produktu organiskiatkritumi (20%).
� Novçrð augsnes sablîvçðanos unbagâtina ar organiskâm vielâm, kâ arîpalielina mikroorganismu daudzumu.
� Palielina augu dîgtspçju par 12 - 25%.� Palielina raþîbu par 18 - 28%.� Sliekkompostu augiem nelieto vienu
paðu, bet gan sajauc ar augsni. Stâdu audzç-ðanai to lieto kâ piedevu, pievienojot kûdrasun trûdzemes augsnei 30-50% biohumusa.
� Salâtiem, dillçm, pçtersîïiem pirmsstâdîðanas vienmçrîgi izklâj pa virsmu 150-200 g/m2, tad sajauc ar augsni un samitrina.
� Stâdot kartupeïus, zem katra cerapieber 50-90 gramus biohumusa.
Dâvinâs ar norunuÐopavasar Jânis Dergaès noskaòojies
sliekkompostu iedâvinât visiem kaimiòiemar norunu, ka viòiem savos dârzos un siltum-nîcâs jâveic novçrojumi un rudenî par tiemjâizstâsta. Biohumuss no “Íauíu” mâjâmaizceïojis arî uz Rîgu, jo Dergaèi ir rîdziniekiun atjaunotajâs Jâòa sievas Aldas vecvecâkumâjâs dzîvo salîdzinoði nesen. Viòð pats irpârliecinâts, ka rezultâti bûs lieliski un uz citugadu pçc ðî biohumusa ïaudis brauks gandrîzvai rindâ.
Nepatîkamâkâ problçma sliekkompostaraþotâjiem, kâ atklâj Jânis Dergaès, saistâs artirdzniecîbas atïaujas saòemðanu. Laibiohumusu pârdotu, jâsaòem Augu aizsar-dzîbas dienesta tirdzniecîbas atïauja. Taèunoteikts, ka komposta raþotâji drîkst izmantottikai vienas konkrçtas laboratorijas pakalpo-jumu. Atïaujas saòemðana biohumusa raþo-tâjam izmaksâ pâri par 300 latiem, plus vçltrîsreiz jâmçro ceïð lîdz Rîgai. Rodas jautâjums:kas ko lobç?
Dergaèi atklâj vçl kâdu vçrojumu, kas viòusbezgala pârsteidzis. Uzsâkuði ar mûspusesveikalniekiem sarunas par iespçjamo bio-humusa tirdzniecîbu, pârdevçji pat dzirdçtpar to negribçjuði, teikdami, ka to nevienamnevajag un to neviens nepirks. Toties zinâjuðiieteikt doties uz Vidzemes pusi, kur cilvçkiesot rosîgâki un atsaucîgâki. “Mums bijaskumji to dzirdçt. Atðíirîba cilvçku domâ-ðanâ un dzîvesveidâ patieðâm ir milzîga,”bilst Dergaèi.
Bçrnu priekam. Bçrnu rotaïâm iekârtota ne vien istaba mâjâ,bet arî ðie simpâtiskie âra slidkalniòi.
Mâjas pagalmâ. SIA “Sita Garden” îpaðumâ ir zeme, meþs, kâ arî ïoti rûpîgi un skaistiizkopta, no senèiem mantota mâjvieta. Dergaèi ir samainîjuði dzîvesvietu Rîgâ pret Situ.Ðurp nedçïas nogalçs brauc arî abu dçlu ìimenes ar mazbçrniem. Laukos visiem ïotipatîk. Iespçjams, kâdreiz SIA piedâvâs arî tûrisma pakalpojumus. Te ir dîíi, zivis, aug arî“Draudzîbas parks” - draugu un paziòu stâdîto kociòu parks aiz pirts.
Uzòçmçjs Jânis Dergaès. Viòa vçlme: “Gribçtu ieinteresçt un palîdzçt arî citiem kautvai tikai pamçìinât izmantot slieku kilogramu un paskatîties, kâ top ðis biohumuss.Katram ir kâds dârziòð, siltumnîca... kâpçc neizmçìinât ko tâdu, kas nav darîts iepriekð?”
Gatavs lietoðanai. Slieku biohumuss ir gatavs pçc aptuveni èetriem mçneðiem. Sliekaskastç strâdâ divus mçneðus, vçl divus mçneðus turpinâs mikroorganismu iedarbîba.Pçc tam ðo masu izsijâ, tâ nostâvas, lîdz visbeidzot dabû smalku biohumusu – tumðu,smalku masu bez jebkâdas smakas.
Foto
- M
.Spru
dzâne
Foto
- M
.Spru
dzâne
Foto
- M
.Spru
dzâne
Foto
- M
.Spru
dzâne
Îsumâ Aktuâli
DabaV8. Otrdiena � 2012. gada 3. aprîlis
Lappusi sagatavoja I.Zinkovska
Apvienoto Nâciju Organizâcijapar ðî gada tçmu izvçlçjusies ûdensun pârtikas droðîbu. 22.martâ Latvijâatzîmçja Ûdens dienu, arî Lielâstalkas akcents ðogad ir ûdens - tâtîrîba un loma cilvçka veselîbâ,sakoptas un labiekârtotas publiskâsteritorijas pie ûdenstilpnçm. ParBalvu novada ûdeòiem, lielâkotiesBalvu un Pçrkonu ezeriem, tuvâkâun tâlâkâ nâkotnç saruna ar Balvunovada paðvaldîbas speciâlistiVALDU VANCÂNI, JÂNI LAICÂNU unizpilddirektori INTU KAÏVU.
Ievadot sarunu par Balvu novada ûde-òiem, konkrçti Balvu un Pçrkonuezeriem, ûdeòu tîrîbu, zivju resursu at-jaunoðanu, uzòçmçjdarbîbas un tûrismaattîstîbu, publisko atpûtas vietu labie-kârtoðanu, Balvu novada paðvaldîbasizpilddirektore I.Kaïva uzsvçra, ka irdaudz padarîtu darbu, bet ir arî nâkot-nes redzçjums. Lielâkie darbi, kas saistâsar publisko atpûtas vietu labiekârtoðanuBalvu ezerâ, paveikti, pateicotiespaðvaldîbas lîdzdalîbai pârrobeþuprojektâ, kâ arî citos projektos.
V.Vancâne: “Novada attîstîbas prog-rammâ ir uzskaitîti lielâkie ezeri, tostarpPçrkonu ezers (229,6 hektâru platîbâ) unBalvu ezers (168 hektâru platîbâ). Ûdens,zivju resursi, sapropelis - tâ ir mûsu ezerubagâtîba. Nâkotnç tas varçtu bût poten-ciâls ðo ezeru, kâ arî ezeru krastu izman-toðanai uzòçmçjdarbîbâ, tûrisma attîs-tîbâ, piesaistot investorus. Paðvaldîba irdevusi paziòojumus publiskajâ telpâ,piedalîjusies daþâdâs aptaujâs, taèu lîdzðim atsaucîbas nav. Piemçram, vairâkusgadus paðvaldîbai nesekmçjas ar tai pie-deroðâs çkas Dzirnavu ielâ, kas atrodasezera krastâ, iznomâðanu. Ðeit varçtuizveidot labu atpûtas vietu. Protams, tasviss jâsaista ar normatîvajiemaktiem, jâsakârtolikumdoðanas bâze, laipaðvaldîba varçtu izvirzîtsavus noteikumus.”V.Vancâne piebilda, kaBalvu novada ezeriem,tostarp arî Balvu un Pçrkonu,nepiecieðams nopietns videsapsekojums un pçtniecisksdarbs! Piemçram, Pçrkonuezers pârpurvojas. Uz topaðvaldîbas speciâlistinorâdîjuði sarunâ ar Videsaizsardzîbas un reìionâlâsattîstîbas ministrijas pârstâvi (VARAM),kas nodarbojas ar reìiona videssakârtoðanu, jo paðvaldîbai vienai tasnav pa spçkam.
Valdîbai, Vides aizsardzîbas un reìio-nâlâs attîstîbas ministrijai saistîbâ ar Lat-gales attîstîbu ir nodoms izveidot vieno-tu katalogu ar paðvaldîbu nekustamoîpaðumu piedâvâjumiem. Tâs bûtu labasvietas biznesa attîstîbai, piemçram, atpû-tas vietas, kas priecç ar skaistiem skatiem.Ðo katalogu varçtu izplatît arî ârpus Lat-vijas,- pastâstîja I.Kaïva. Izpilddirektoresolîja, ka ðogad varçtu atrisinât jautâju-mu par iespçju piebraukt pie Pçrkonuezera ar automaðînâm. Lîdz ðim iedzîvo-tâjiem, kas vçlçjâs atpûsties pie ezera vaimakðíerçt tajâ, automaðînu nâcâs atstât
Par vides tîrîbu, atpûtu unbiznesu ezeru krastos
uz Verpuïevas ceïa, bet paðiem, vçl nesotlîdzi laivu, kâjâm doties uz ezermalu.Piekïûðanu apgrûtina arî tas, ka pie ezeracieði viens otram blakus atrodas privât-îpaðumi, kuros ieeja aizliegta, kaut arîkatrâ îpaðumâ gar ezermalu ir tauvasjosla, ko drîkst izmantot jebkurð iedzî-votâjs. Taèu, kâ jokoja sarunas dalîb-nieki, iedzîvotâjiem tad jâiet gandrîz vaiapkârt ezeram, sâkot no Bolupes tilta,vai arî jâpeld pâri ezeram, lai nokïûtutauvas joslas teritorijâ. Ðâda situâcijaizveidojusies zemju privatizâcijasrezultâtâ.
Abi ezeri ir publiski - kâ Balvu, tâ Pçr-konu, un tiem jâbût pieejamiem ikvie-nam makðíerniekam, ikvienam iedzî-votâjam, turklât makðíerçðanu kâatpûtas veidu izvçlas daudzi. To aplie-cinâja arî pirmâs zemledus makðíerçðanassacensîbas, kas ðoziem notika uz Balvuezera ledus. Sacensîbas pulcinâja lieluskaitu zemledus makðíerçðanas
entuziastu. Makðíer-nieki secinâja, ka Balvuezerâ ir daudz nelielaizmçra zivtiòu. Kâjokodamies teica Lat-vijas èempions zem-ledus makðíerçðanâun 1.vietas ieguvçjsindividuâlajâ vçrtç-jumâ RaimondsKinerts: “Balvu ezers irlîdaku paradîze. Tajâir tik daudz sîkuzivtiòu, ka lîdakaiatliek tikai ieskrieties ar
atvçrtu muti, un sîkâs zivtiòas paðasieskries taisni vçderâ.” Lielais skaits sîkozivtiòu izskaidrojams ar to, ka Balvuezerâ (precîzâk gan Pçrkonu ezerâ, betþogs starp ezeriem jau nav uzlikts) irielaists daudz zivju mazuïu. Savulaik tosadarbîbâ ar Zivju fondu darîja Kubulupagasta paðvaldîba, kâ arî iedzîvotâji, kasnodarbojâs ar rûpniecisko zveju. Arîðogad Balvu novada paðvaldîbapavairos jau esoðo zivju krâjumus piecosnovada ezeros, tostarp arî Balvu unPçrkonu.
Savukârt J.Laicâns sarunâ norâdîja uzto, ka Balvu pilsçtas rota - krâðòie ezeri -ilgâku laiku atraduðies it kâ pabçrnalomâ. Zeme ap ezeriem piederçja Kubulupagasta paðvaldîbai, bet ûdeòi - Balvu
Pagrabos ziemojoðie sikspâròi Balvupusç
Pirms kâda laika vairâkos reìionâlajos laikrakstos, tostarparî “Vadugunî”, bija publicçts Dabas aizsardzîbas pârvaldesLatgales reìionâlâs administrâcijas aicinâjums iesaistîtiesvienâ no sabiedriskâ monitoringa programmâm un ziòotpar mazajos pagrabos ziemojoðiem sikspâròiem. Atsaucotiesuz to, valsts vides inspektori saòçma ziòas no Balvu unBaltinavas novadu iedzîvotâjiem. “Nolçmâm apsekotpagrabus, lai palîdzçtu saimniekiem noteikt, kuras sugassikspâròi atrodami ziemas mîtnçs, jo jau martâ sikspâròimostas no ziemas miega un pastâv iespçja, ka tie pagrabuatstâs,” raksta Dabas aizsardzîbas pârvaldes Latgalesreìionâlâs administrâcijas vecâkâ valsts vides inspektoreREGÎNA INDRIÍE.
Ziemojoðie sikspâròi konstatçti divos pagrabos - Balvunovada Kriðjâòu pagasta Putrânos, saimniecîbas “Ièmalas”esoðajâ pagrabâ konstatçts viens brûnais garausainis(Plecotus auritus), savukârt Baltinavas novada Baltinavaspagasta Lemeðevâ, saimniecîbas “Zemzarîði” pagrabâkonstatçti pieci brûnie garausaiòi sikspâròi (Plecotus auritus).
Mazajâ pagrabâ tas jau ir daudz. Ir jâatzîmç, ka sikspâròuziemoðanas vietas izvçli nosaka mîtnes gaisa temperatûraun mitrums, kâ arî iespçja, ka tâ ziemâ netiks traucçta.Mazos lauku sçtu pagrabos labprât pârziemo garausainiesikspâròi, kas labâk pielâgojuðies cilvçku apmeklçjumiem,kurus vides inspektori arî konstatçja minçtajos pagrabos.Sikspâròu pçtnieki norâda, ka garausainajiem sikspâròiempçc monitoringa datiem, tai skaitâ mazo pagrabu monito-ringa datiem, parâdâs skaita lejupslîde, tâpçc svarîgs katrsnovçrojums. Tâ kâ sikspâròi pârziemo pamatâ vienâ untajâ paðâ pagrabâ, visticamâk, arî nâkamgad tos tur varçsnovçrot.
Pagrabu îpaðniekiem vides inspektori sniedza informâcijupar sikspâròiem un sabiedriskâ monitoringa programmu“Piemâjas pagrabos ziemojoðo sikspâròu uzskaite”, parsikspâròiem draudzîgu pagrabu apsildîðanu un apsaim-niekoðanu. Dabas aizsardzîbas pârvaldes Latgales reìionâlâadministrâcija ir pateicîga par atsaucîbu un iesaistîðanosIrçnai Românei Kriðjâòu pagastâ un Valentînai LoèmeleiBaltinavas pagastâ un cer, ka viòu piemçram nâkamgadsekos arî citi.Moduðies lâèi!
Lîdz 23.martam Valsts meþa dienesta darbiniekiemvirsmeþniecîbâ bija jânodod ziòas par meþa dzîvniekuuzskaiti, lai speciâlisti lemtu par nâkamâs medîbu sezonasnomedîjamo dzîvnieku skaitu. Ziòas Austrumlatgalesvirsmeþniecîbai Rçzeknç nodeva arî Balvu biroja divasnodaïas - Balvu un Viïakas. Valsts meþa dienesta darbiniekusecinâjums,- meþa dzîvnieku skaits nav samazinâjies, betpat palielinâjies. Vairâk kïuvis stirnu, ko mednieki nemedîja,jo tâs daudz bija gâjuðas bojâ bargajâs ziemâs. Savairojuðiesarî plçsoòas - vilki, lûði, ko aizsargâ Eiropas Savienîbasregulas. Sitas pusç Valsts meþa dienesta darbinieki uzskaitîjuðiarî vairâkus lâèus. Starp citu, lâèi jau ir moduðies no ziemasmiega!
Ûdens straume. Pavasaros ûdens straume nes sev lîdzi daþâdus atkritumus,ko cilvçki pa ziemu pamanîjuðies nomest uz ledus vai sniegâ, ko sîkâkasûdens tçrcîtes un upes sanes lielajâs upçs un ezeros. Kad palu laiks beidzas,straume kïûst mierîga, arî ûdens - tîrâks. Par tîru ûdeni mçdz teikt,- ûdens kâspogulis. Rûpçsimies par to!
Meklçjam atbildiZivju zveju Peipusâ nekontrolç
Pârdoðanâ parâdîjies daudz zivju, kas nozvejotas Peipu-
sâ. Vai viss notiek likumîgi,- baþîjas lasîtâji.Vides aizsardzîbas Jûras un iekðçjo ûdeòu pârvaldes
vecâkais inspektors JÂNIS JAUNDÞEIKARS paskaidro,ka Peipusa ezers atrodas citâ valstî un par zveju ðajâezerâ ir atbildîgas ðîs valsts vides aizsardzîbas institûcijas.Mûsu vides inspektori ir atbildîgi par vietçjo ûdeòuaizsardzîbu no malu zvejniekiem, kas tagad, îpaði zivjunârsta laikâ, kïûst aktîvi un var nodarît postu Latvijasûdeòu bagâtîbai. Inspektors atgâdina, ka no 1.martalîdz 30.aprîlim aizliegta lîdaku zveja, bet no 6.aprîïa lîdz31.maijam nedrîkst zvejot zandartus.
Ðî gada 1.ceturksnî, neraugoties uz kritisko situâcijuar degvielu, Valsts vides inspektori Aiviekstç izòçmuðiap puskilometru garu nelikumîgu zvejas tîklu, kâ arîsodîti 18 zemledus makðíernieki, kuri neievçroja makðíe-rçðanas noteikumus - viòiem nebija lîdzi vai nu makðíer-nieka kartes, vai personu apliecinoða dokumenta, vaizvejas rîku skaits pârsniedza pieïaujamo. Inspektorsatgâdina, ka mazâkais sods par makðíerçðanas notei-kumu pârkâpumiem ir, sâkot no 20 lîdz pat 500 latiem.Bet tâds soda veids kâ brîdinâjums nemaz nav paredzçts.
pilsçtai. Un tikai pilsçtai apvienojotiesar pagastu vienâ novadâ, problçmas,kas skar ezerus, iespçjams risinât efek-tîvâk. Viòam arî savs viedoklis, kâvarçtu risinât vienu vai otru problçmu.Piemçram, Balvu ezeros, viòaprât, irmaza ûdens notece. Ûdens pâri slûþâmplûst minimâli, tâdçï ezerâ vasarâsvairojas zilaïìes. Iespçjams, slûþasvajadzçtu nojaukt, ûdens lîmenis tadkristos, bet jautâjums tomçr prasadziïâku izpçti.
Par problçmu Pçrkonu ezerâ kïuvuðaspeldoðâs salas. Straume tâs atnes lîdzBolupei, un rezultâtâ salas var nospros-tot ûdens caurteci. To ievçrojuði arî bal-venieði un jautâ, kâ paðvaldîba plânorisinât ðo jautâjumu. “Esam mçìinâjuðiðîs salas aizíert ar paðizgatavotiemâíiem, bet tâs nepadodas ne vilkðanai,ne stumðanai. Salas izjûk, jo tâm navne stingra pamata, ne satura,” atzîstJ.Laicâns. Arî piebraukt ar ekskavatoruezera krastâ nav iespçjams, tehnikagrimst. Tâdçï ðovasar salas atkal plânoizzvejot krastâ, izmantojot âíus.Izgrieþami bûtu arî vecie koki, kas auggar ezermalu, ceïâ uz Steíentavu. Tie irne vien veci, bet arî aplauzîti un neiz-skatâs glîti. To vietâ varçtu iestâdît jau-nus. J.Laicâns uzteic valsts akcijusabiedrîbu “Latvijas valsts meþi”, kasapsaimnieko un uztur kârtîbâ vecoparku viòpus Balvu ezera.
Balvu ezers irlîdaku paradîze.Tajâ ir tik daudzsîku zivtiòu, kalîdakai atliektikai ieskrietiesar atvçrtu muti,un sîkâs zivtiòaspaðas ieskriestaisni vçderâ. Talkas akcents –
ûdens Katru gadu Lielajâ pavasara
sakopðanas talkâ talcinieki uzkopjarî upju un ezeru krastus. Lielâkotiestalcinieki uzkopj publiskâs atpûtasvietas. Balvu novada paðvaldîbasspeciâlists, novada Lielâs talkaskoordinators Mâris Verjanovs,pastâstîja, ka ðogad talkoðanasvietas vçl nav izraudzîtas. Taèukatru gadu talcinieki uzkopjezermalu gar ceïu uz Steíentavu,parku ezera malâ. Iespçjams,mazdârziòu îpaðnieki varçtuvienoties par ezera krastauzkopðanu. Iedzîvotâji vçl varizteikt savus priekðlikumus. Deratcerçties, ka talkas akcents ir ûdens!
Aktuâli
Krusta zîmç Otrdiena � 2012. gada 3. aprîlisV 9.
Lappusi sagatavoja A.Socka
DievkalpojumiROMAS KATOÏU DRAUDZÇSTilþâ - 5.aprîlî - Lielajâ ceturtdienâ - 19.00; 6.aprîlî - Lielajâpiektdienâ - 19.00 (Kristus nâves atceres dievkalpojums);7.aprîlî 7.00 (uguns, ûdens un maizes svçtîðana); 8.aprîlî -Kristus augðâmcelðanâs svçtkos - 7.00 (procesija un svinîgsdievkalpojums); 9.aprîlî 12.00; 15.aprîlî 12.00; 22.aprîlî 12.00;25.aprîlî - Lielajâ krusta dienâ - 7.00 (aizlûgums, lai izlûgtuno Dieva auglîgu gadu); 29.aprîlî 12.00.Rugâjos - 7.aprîlî 12.00 (uguns, ûdens un maizes svçtîðana);8.aprîlî 12.00 (procesija un svinîgs dievkalpojums); 15.aprîlî15.00; 22.aprîlî 15.00; 29.aprîlî 15.00.Baltinavâ - 5.aprîlî - Lielajâ ceturtdienâ - 18.00, sekos Vissvç-tâkâ Sakramenta adorâcija; 6.aprîlî - Lielajâ piektdienâ -stingrs gavçnis, priesteris uzklausîs grçksûdzes no 11.00 lîdz14.00, Kristus cieðanu dievkalpojums 15.00; 7.aprîlî - Klusajâsestdienâ - Lieldienu çdiena pasvçtîðana 10.00, grçksûdze no10.00 lîdz 12.00, Kunga augðâmcelðanâs svçtku vigilijas SvçtâMise 18.00 (uguns, ûdens un çdiena svçtîðana); 8.aprîlî -Lieldienâs - Euharistiskâ procesija 6.00, seko Svçtâ Mise unçdiena pasvçtîðana; dievkalpojumi svçtdienâs 11.00;darbdienâs 8.00.Ðíilbçnos - 5.aprîlî 20.00 (Vissvçtâkâ Sakramenta adorâcijalîdz 8.aprîïa 8.00); 6.aprîlî Krustaceïð “Ðíilbçni-Rekova” 18.00,cieðanu dievkalpojums 20.00, grçksûdze no 21.00 lîdz 23.00;7.aprîlî Lieldienu çdienu pasvçtîðana 13.00, grçksûdze no13.00 lîdz 15.00, Kunga Augðâmcelðanâs svçtku vigilija 22.00(uguns, ûdens, Lieldienu çdienu pasvçtîðana); 8.aprîlî SvçtâMise ar procesiju 8.00, Lieldienu çdienu pasvçtîðana svçtdienâs9.00; treðdienâs un piektdienâs 18.00.Bçrþos - 5.aprîlî - Lielajâ ceturtdienâ - 18.00 (Klusajâ nedçïâticîgie ir îpaði aicinâti piedalîties dievkalpojumos, iet pie grçk-sûdzes un saòemt svçto Komûniju); 6.aprîlî - Lielajâ piekt-dienâ - 10.00 (ðajâ un nâkamajâ dienâ jâievçro gavçnis unatturîba no gaïas çdieniem); 7.aprîlî 18.00 (uguns, ûdens unçdiena svçtîðana; uz baznîcu jâòem sveces, ko iededzinâs nosvçtîtâs uguns); 8.aprîlî - Kunga augðâmcelðanâs dienâ - 9.00;9.aprîlî - Otrajâs Lieldienâs - 10.00; 15.aprîlî - Kunga Þçlsir-dîbas svçtdienâ - 10.00; 22.aprîlî 10.00; 29.aprîlî 10.00.Augustovâ - 6.aprîlî 12.00; 7.aprîlî 12.00; 8.aprîlî 12.00;15.aprîlî 12.00. Kriðjâòos - 5.aprîlî 15.00; 6.aprîlî 15.00;7.aprîlî 18.00; 8.aprîlî 16.00; 22.aprîlî 13.00. Skujetniekos- 7.aprîlî 15.00; 21.aprîlî 12.00. Viïakâ - svçtdienâs 9.00 un11.00. Kupravâ - svçtdienâs 14.00. Liepnâ - svçtdienâs12.00. Þîguros - sestdienâs 15.00.EVAÒÌÇLISKI LUTERISKAJÂS DRAUDZÇSBalvos - 5.aprîlî Lielâs ceturtdienas dievkalpojums 18.00;6.aprîlî Lielâs piektdienas dievkalpojums 10.00; 7.aprîlî Kristusaugðâmcelðanâs svçtku sagaidîðanas dievkalpojums 23.30;8.aprîlî Lieldienu dievkalpojums 10.00; 15.aprîlî Baltâssvçtdienas dievkalpojums 10.00; 22.aprîlî 10.00; 29.aprîlî10.00.Tilþâ - 5.aprîlî Zaïâs ceturtdienas dievkalpojums 14.00;8.aprîlî Lieldienu dievkalpojums 13.00; 29.aprîlî 13.00.Viïakâ - 6.aprîlî Lielâs Piektdienas dievkalpojums 14.00;9.aprîlî Lieldienu dievkalpojums 12.00; 22.aprîlî 13.00.PAREIZTICÎGAJÂS DRAUDZÇSBaltinavâ - 8.aprîlî 9.00 (pûpolu svçtîðana); 13.aprîlî 12.00;15.aprîlî 9.00; 24.aprîlî 10.00. Ðíilbçnos - 7.aprîlî 10.00(pûpolu svçtîðana); 13.aprîlî 8.00; 15.aprîlî 10.00; 22.aprîlî10.00. Tilþâ - 12.aprîlî 10.00; 13.aprîlî 14.00; 15.aprîlî 12.00.Rugâjos - 13.aprîlî 15.00; 14.aprîlî 10.00; 28.aprîlî 10.00.
Arî musulmaòi ir cilvçkiPirms kâda laika rakstîjâm par baltinavieti, kurð mâjâs labprâtun ar interesi lasa Korânu, atzinîgus vârdus velta islâma ticîbai.Esam saòçmuði lazdukalnieða Leonarda Rakicka vçstuli arplaðu skaidrojumu, kas ir islâms, kâ tas radies, kâdas tradîcijasievçro ðîs ticîbas pârstâvji.“Islâmâ nav mîlestîbas bauðïu, svçto sakramentu, svçtîbu
saòçmuðas priesteru un bîskapu kârtas, svçtbilþu, skulptûru un
ornamentu, veidotu uz augu un dzîvnieku valsts motîvu bâzes (to
zîmçðana un veidoðana ir liels grçks, jo tâ tiekot apvainots Allâhs)
viòu dievnamos. Ticîga musulmaòa viens no pienâkumiem ir
ievçrot Ramadâna gavçni (30 dienas jâatturas no jebkâda
çdiena), kas nav iespçjams fiziski, jo tâda badoðanâs neizbçgami
izraisîtu nâvi. Taèu musulmaòi saka, ka Korânâ rakstîts gavçt
30 dienas, nevis naktis. Islâmâ raksturîga sievietes pazemoðana
(katra sieviete skaitâs trîskârtîga verdzene - Allâha, valdnieka
un vîra), katram musulmanim atïauts turçt èetras sievas un
neierobeþotu skaitu verdzeòu. Mums jâatceras, ka esam kristieði,
un pie tam - katoïi. Pret musulmaòiem jâizturas ar toleranci un
sapratni, jo arî viòi ir cilvçki,” raksta L.Rakickis.
Par to rakstîjâm
Svçtki
17.marts bija îpaða diena RîgasGarîgâ seminâra seðiem pirmâkursa audzçkòiem (arî Balvu Amat-niecîbas vidusskolas absolventamMarekam Brenèam), kuri pirmo reiziapìçrba priestera tçrpu - sutanu.
Aizkustinoðajâ mirklî piedalîjâspriesteri, seminâra audzçkòi, kâ arîjauno seminâristu vecâki, tuvinieki undraugi. Svinîgo Svçto Misi Rîgas Sv.Franciska baznîcâ celebrçja (vadîja)Rîgas arhibîskaps-metropolîts ZbigòevsStankeviès, aicinot seminâristus godamvalkât sutanu, bet pârçjos - lûgties ganpar ietçrptajiem seminâra audzçkòiem,gan jauniem aicinâjumiem uz pries-terîbu. Uzrunâjot jaunieðus, Z.Stan-keviès uzsvçra, ka, uzìçrbjot priesteratçrpu, viòi katrs ârçji kïûs lîdzîgspriesterim un lîdz ar to tâ bûs papilduatbildîba, jo “pârçjie, redzot jûs, redzçsgarîdznieku, redzot jûs, spriedîs pargarîdzniekiem”. Z.Stankeviès atzina, kakatra ietçrptâ priekðâ ir milzîgsizaicinâjums - “kïût par Dievaklâtbûtnes kanâliem”. Tas nozîmç
Saòem priestera tçrpu
Pçc ietçrpðanas. Svçtku dalîbnieki kopîgi fotografçjâs pie Rîgas Sv. Franciskabaznîcas un dalîjâs savâs emocijâs. Seminâra audzçknis Mareks Brenès atzina,ka jûtas saviïòots un priecîgs par priestera apìçrba saòemðanu. “Seminârs irkâ liela ìimene, kur viens otram palîdzam. Par seminâru man ir tikaivispozitîvâkâs domas,” teica M.Brenès.
ïauties tam, lai caur katra topoðâpriestera sirdi Dievs varçtu pârveidotLatviju un pasauli. Visjaunâkajiemseminâristiem pçc arhibîskapa uzrunassutanas uzìçrba viòu krusttçvi - vecâkokursu studenti. Melnais, garais priestera
tçrps nomainîja þaketes un kaklasaites,kurâs pirmkursnieki bija ieraduðies uzSvçto Misi.
Pçc dievkalpojuma seminâristus sveicaviòu viesi, kâ arî sekoja svinîgas pus-dienas.
Ðajâ svçtdienâ gaidâm paðu svarîgâko Baznîcasliturìiskâ gada notikumu, lielâkos kristieðu svçtkus –Lieldienas.
Gavçòa laiks, kâ atzîst priesteri, ir sagatavoðanâs iespçjaKristus Augðâmcelðanâs svinîbâm. Îpaðas pirms lielajiemsvçtkiem ir trîs Lielâs dienas, ko ievada Lielâ ceturtdiena.Klusajâ ceturtdienâ pieminam Pçdçjâs vakariòas, kuru laikâJçzus Kristus pirms savâm cieðanâm mazgâja saviemmâcekïiem kâjas, deva tiem mîlestîbas bausli, iedibinâja Jaunâsun mûþîgâs derîbas upuri.
Lielâ piektdiena ir vienîgâ diena, kad Baznîcâ netiek svinçtaSvçtâ Mise. Ðajâ dienâ baznîcâs notiek Kunga cieðanudievkalpojums. Ðî dievkalpojuma kulminâcija ir krustapagodinâðana, jo krusts ir liels kristieðu dârgums un pestîðanasnoslçpums. Krusts atklâj Dieva bezgalîgo mîlestîbu: cilvçkspacçla roku pret savu Pestîtâju, lai Viòu nogalinâtu, bet DievaDçls izstiepa savas ievainotâs rokas cilvçkam pretî, lai viòampiedotu un apliecinâtu savu mîlestîbu.
Kluso sestdienu kristieði galvenokârt pavada mierâ unklusumâ, jo ðajâ dienâ Jçzus miesa atdusçjâs kapâ.
Svçtdienas rîta dievkalpojums iesâkas ar svinîgu procesijuapkârt baznîcai, kas simbolizç ieieðanu jaunajâ dzîvç, kuruatnesa Jçzus, augðâmceïoties no kapa. Lîdz pat Vasarsvçtkiem,50 dienu ilgâ laika posmâ, Baznîca turpina lîksmoties parKristus augðâmcelðanos, lîksmi dziedot “Alleluja, Viòð irAugðâmcçlies!”.
Sâkusies Klusâ nedçïa
Aicinâjums6., 7., 8.aprîlî Augustovas Romas katoïu baznîcâ vâks
ziedojumus dievnama ieejas jaunu durvju izgatavoðanaiun ielikðanai, pakâpienu pie ieejas durvîm rekonstrukcijai.
Procesija. Pûpolsvçtdienâ Augustovas Romas katoïubaznîcâ prâvests Oïìerts Misjûns aicinâja klâtesoðossagatavoties Kristus Augðâmcelðanâs svçtkiem unizsûdzçt grçkus. “Pestîtâjs vienmçr gaida, lai varçtupiedot, palîdzçt un nomierinât, lai cilvçks varçtu iet uzpriekðu un darît labus darbus. Kâ mâjâs apput logi, tâgrçku dçï apput cilvçku dvçseles, ko bez Dievapalîdzîbas nomazgât nevar. Dievs gaida, lai cilvçki nâktupie Viòa. Dievs ir svarîgs, vajadzîgs un mumsnepiecieðams, Viòð var atrisinât daudzas mûsuproblçmas gan ìimenç, gan darbâ. Jâcenðas atrast laikulûgðanâm un baznîcâ ieðanai. Lai Kristus mums palîdzpareizi sakârtot dzîvi, lai varam kalpot Dievam untuvâkajiem!” teica prâvests.
Iet Krustaceïu. Lai pagodinâtu un apcerçtu KungaJçzus Kristus cieðanas, Gavçòa laikâ dievnamosticîgie dodas Krustaceïâ. Parasti Krustaceïâ ir 14apstâðanâs jeb stacijas, kur pârdomâ Jçzus Kristuspçdçjos dzîves mirkïus no apcietinâðanas brîþa lîdzmiesas guldîðanai kapâ. Pûpolsvçtdienâ KrustaceïuAugustovas Romas katoïu baznîcâ gâja daudzi ticîgiegan no ðîs, gan kaimiòu draudzçm.
Foto
- A
.Socka
Foto
- A
.Socka
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Derîgas ziòasV10. Otrdiena � 2012.gada 3.aprîlis
Augïu dârzâ:� Veido augïu koku vainagus, pirms sâk cirkulçt sulas.� Stâda augïu kokus un krûmus.� Izgrieþ bojâtos dzinumus avençm.� Pavairo ogu krûmus ar noliekteòiem un koksnainajiemspraudeòiem.� Stâda jaunos augïkociòus un ogulâjus.�Upençm nolasa un sadedzina pumpurus, kurosiemitinâjuðas çrces.� Stâda koðumkrûmus un dzîvþogu.� Noòem un sadedzina vecâs kukaiòu íeramâs jostas.Koðumdârzâ:� Apgrieþ dzîvþogu, kamçr nav saplaukuði pumpuri.� Mçneða beigâs meþvîteòiem un rozçm noòem segumu.� Sçj un mçslo zâlienu, atjauno bojâtâs vietas.� Apgrieþ daudzgadîgâs graudzâles.� Gatavo dobes gladiolâm, dâlijâm un citâm sîpolpuíçm.� Sçj viengadîgâs puíes (kliòìerîtes, magones, eðolcijas,rudzupuíes).� Aprîïa beigâs vasaras krizantçmas, kosmejas, kliòìerîtesun puízirnîðus stâda jau pastâvîgâ vietâ dobç.Telpâs:� Pârstâda istabas puíes, mçslo telpaugus.� Pavasara ìenerâltîrîðanai piemçrotas Dvîòu, Svaru unjo seviðíi Ûdensvîra dienas dilstoða Mçness laikâ.� Logus tîrîsim gaisa (Ûdensvîrs, Dvîòi, Svari) un Uguns(Auns, Lauva, Strçlnieks) dienâs.� Ziemas apìçrbu skapî liksim dilstoða Mçness dienâs.Sakòu dârzâ:� Pârrok komposta kaudzi.� Aprîïa vidç diedzç kartupeïus sçklas laukam, kas jâstâdamaija vidû.� Sçj burkânus, dilles, redîsus, pçtersîïus, kâïus, var stâdîtmârrutku saknes.� Sçj brokoïus un viengadîgâs puíes (kliòìerîtes, magones,rudzupuíes u.c.).� Mçneða vidû dârzâ, ja laika apstâkïi atïauj, sçj salâtusun spinâtus.� Apkopj, mçslo zemenes, uzsien vînogulâjus.� Mçneða beigâs, ja laika apstâkïi atïauj, stâda agroskartupeïus, sçj burkânus un pçtersîïus.Siltumnîcâ:� Neapkurinâmâs siltumnîcâs sçj salâtus, kastîtçs sçjkâpostus, kolrâbjus, ziedkâpostus.� Sçj asteres, lauvmutîtes, samtenes.�Sçj guríus neapkurinâmâs siltumnîcâs.� Sçj kastîtçs verbenas un citas vasaras puíes, ko audzç arpârstâdîðanu.� Mçneða beigâs sçj salâtus, spinâtus, lapu pçtersîïus,kolrâbjus, arî zâlienu.� Izpiíç kâpostu dçstus, kuriem jau ir pirmâs îstâs lapiòas.
Lai justos mundriVçlamâs atslodzes dienas. Laiks pirms un pçc Mçnessfâþu maiòas, kad ieteicams atturçties no çðanas, var lietottikai ûdeni vai nesaldinâtu tçju - 6. (17.12-24.00), 7. (00.00-
03.24), 13. (08.02-15.46), 21. (03.41-16.56), 29. (06.55-
14.48) aprîlî. Piemçrotas dienas pirts un íermeòa kopðanas procedûrâm,masâþai - 8., 26., 27.aprîlî. Îstais laiks ìenerâltîrîðanai, jo, ðajâ dienâ veikta, tânodroðina ilgâku kârtîbu un svaigumu mâjâs. Izmazgâtâveïa ir tîrâka - 16., 17., 18.aprîlî. Îstâ diena matu kopðanai, grieðanai - lai tie âtri augtu,bûtu veselîgâki un frizûra saglabâtu formu - 1., 2., 4., 5.,29., 30.aprîlî.Diena, kas piemçrota skaistumkopðanai - 6., 7., 12.,13.aprîlî. Îpaði veiksmîga diena tiem, kuri ïaujas un païaujas uzto, ka viss notiek îstajâ laikâ un vietâ - 4., 12., 22.,26.aprîlî. Îpaði veiksmîga diena tiem, kuri notikumu gaitu labprâtietekmç paði - 17., 24., 26.aprîlî.
Mçness tukðais laiks - piemçrots laiks, lai pabeigtuiesâkto, sakârtotu domas un atpûstos. Aprîlî - 1. (07.20-
11.35), 5. (08.37-18.32), 7. (13.15-18.17), 9. (09.56-18.12),
11. (14.05-20.01), 13. (20.05-24.00), 14. (00.00-00.48), 16.(01.42-08.38), 17. (17.34-24.00), 18. (00.00-18.59), 20.(22.35-24.00), 21. (00.00-07.05), 22. (20.10-24.00), 23.(00.00-20.05), 25. (20.10-24.00), 26. (00.00-08.42), 29.(06.55-14.58), 30. (17.17-24.00).
Darbi aprîlî Laika zîmes
Der zinât
Lappusi sagatavoja D.Dimitrijeva
1234567890123456123456789012345612345678901234561234567890123456
123456789012345612345678901234561234567890123456123456789012345612345678901234561234567890123456
123456789012345671234567890123456712345678901234567123456789012345671234567890123456712345678901234567
1234567890123456123456789012345612345678901234561234567890123456
Izmantotie materiâli: 36.6, Dârza Pasaule, interneta portâli
Z
A
Dârza darbu kalendârs aprîlî
Augoðsmçness D
P
O
T
C
P
S
Sv
2
3
4
5
6
7
81Vz
L
Z
A
Vr
9
10
11
12
13
14
15
Pilnmçness 122.19
Sk
St
M
Û
Vr
D
Vz
L
-Lapu dienas -Augïu dienas -Sakòu dienas -Ziedu dienas
16
17
18
19
20
21
22
Dilstoðs mçness13.50
23
24
25
26
27
28
29
L
J
Sv
Sk
Jauns mçness10.18
Kalendârs
-labâkais laiks potçðanai, spraudeòu òemðanai, augïu novâkðanai-labâkais laiks stâdîðanai, koku un krûmu apgrieðanai, mçsloðanai
123456789123456789123456789 -nelabvçlîgs laiks dârza
darbiem
Paða dârzâ katrs var rîkoties pçcsavas gaumes un sapraðanas.Daudziem tâ ir vieta, kur radoðiizpausties un priecâties par augudaudzveidîbu, taèu vienmçr derpapildinât zinâðanas un izpratni pardabas likumsakarîbâm un auguvietu dabâ. Ðajâ reizç - par divu labizinâmu garðaugu mazâk zinâmâmîpaðîbâm.
Guríumçtra
Reiz dârzâ iesçtas, guríumçtras (Boragoofficinalis) uzzied jûnijâ vai jûlijâ un, jatâm ïauj noziedçt un nogatavinât sçklas,var izsçties paðas - uzdîgs vai nu vasarasnogalç vai pavasarî. Jaunos auguspavasarî var pârstâdît vçlamâ vietâ.
Guríumçtra ir viengadîgs, mûsudârzos sen pazîstams augs ar platâm,mîkstiem matiòiem klâtâm lapâm.Smarþo pçc guríiem, jaunâs lapas varizmantot salâtos vai gatavot sautçjumulîdzîgi kâ no spinâtiem. Lapas noder arîtçjai, kas palîdz pret kakla sâpçm unsaaukstçðanos, bet skaistie ziedi – çdienudekorçðanai.
Guríumçtra ir laba kaimiòiene dau-dziem augiem, taèu jâievçro, ka tâ aiz-òem visai daudz vietas - gandrîz kâ vienskârtîgs kâposts. Bet pavisam nedaudzaugu, kas iestâdîti vietâm kaut palielâzemeòu dobç, veicina zemeòu augðanu,raþîbu un ogu aromâtu. Ja aug netâluno tomâtiem, atbaida to kaitçkïus unnostiprina izturîbu pret slimîbâm. Zilieziedi (daþreiz tie var bût arî violeti),pievilina bites un citus kukaiòus, kasapputeksnç augus.
Ðie augi arî palielina barîbas vieludaudzumu augsnç un ir laba piedevakompostam, jo ir bagâti ar kalciju, kâlijuun citiem makroelementiem un mikro-elementiem. Ja guríumçtru dobç ir pardaudz, tâs var izmantot kâ mulèu, kasveicinâs pârçjo augu attîstîbu un palieli-nâs to izturîbu pret slimîbâm un kukaiòubojâjumiem.
ÍimenesD â r z â
n o t e i k t ivar atrastv i e t uíimençm.S m a g â ,sablîvçtâa u g s n ç ,atseviðíiiesçtas, turaugs divusgadus, arvârpstveida mietsakni irdinâdamasaugsni un bagâtinâdamas to ar fosfo-ru. Íimenes ir labs sabiedrotais zeme-nçm – pâris íimeòu starp katriemdiviem no jauna stâdîtiem zemeòuaugiem tâs nenoçnos, bet palîdzçs augtun attîstîties. Arî íimenes ziedot pievi-lina derîgos kukaiòus, seviðíi parazît-lapsenîtes, kas neïauj savairotieskaitçkïiem.
Neparastu garðu cienîtâji uzturâ varizmantot arî íimeòu saknes, ko var sa-gatavot lîdzîgi kâ burkânus vai pasti-nakus. Patîkamu garðu gaïas çdieniem,tâpat zupâm pieðíir sasmalcinâtasíimeòu lapas.
Garðaugu mazâk zinâmâs îpaðîbas
30 L
Augoðs mçness12.57
Aprîlis (Sulu mçnesis)Izidora diena ir 4. aprîlî. Nedrîkst
strâdât zemes darbus.Ticçjumi. Jâvçro saullçkts. Ja sarkans
saullçkts, bûs labs gads. Ja dienâ lîst - taszemei svçtîbu nes. Ja debesîs zili mâkoòi,tas uz siltumu un lietu.
Zaïâ ceturtdiena ir 5. aprîlî. Tâ irviena no Vçja un Ûdens dienâm. Vçjamâte var sodît tos, kas to nesvçtî. Ðajâdienâ nedrîkst ne cirst, ne lauzt kokus,jo tad tiem tekot asinis. Zaïâs ceturtdienasrîtâ jâmazgâjas strautâ, kas pret rîtiemtek, tad visu gadu netrûks ne veselîbas,ne dailes, ne laimes.
Ticçjumi. Ja Zaïâs ceturtdienas rîtâ olastaba galâ nesasalst – bûs laba vasara. JaZaïajâ ceturtdienâ purina âbeles – rudenîtâs dos daudz âbolu. Ja Zaïâs ceturtdienasrîtâ pirms saules sarauj ziemâ palikuðâsozola lapas, izvâra tçju un dod to govîmiedzert – govis ir veselas un dod daudzpiena.
Lielâ piektdiena jeb Piekta ir 6.aprîlî. Arî tâ ir viena no Vçja dienâm.Piektâ negâja ciemos, lai pa to laiku paðumâjâs neierastos nevçlami viesi.
Ticçjumi. Ja ar deviòiem griezieniemPiektâ nogrieztu pîlâdþa nûju aègârnipârvelk mâjâ, tâ ir laba, lai atvairîtu jebku-ru burvi vai raganu. Ðajâ dienâ jâvçro laiks.Ja 6.aprîlî lîst - lopiem bûs labs gads. Jagraudains sniegs - bûs laba griíu raþa. Jasals - bûs bagâta auzu raþa.
Klusâ sestdiena ðogad ir 7. aprîlî.To gaidot, slaucîja istabu, jo naktî noPiektas uz Kluso sestdienu nâkot Laimiòa
un dancojot. 7.aprîlî ir Vecâ PavasaraMâra. Laba diena dziedinoðu lîdzekïugatavoðanai.
Ticçjumi. Ja nakts 7.aprîlî ir silta –bûs jauks pavasaris. Ja 7.aprîlî debess bezmâkoòiem un spilgta saule – bûs vçtrainavasara. Ja ðajâ dienâ negaiss – bûs siltavasara un laba riekstu raþa. Ja slapja - bûslaba sçòu vasara.
Lieldienas ir 8. un 9. aprîlî.Lieldienu rîtâ Saule danco, Zeme ðûpo-jas, Gaiss reibst un Ûdeòi dzied. Olas unðûpoles ir galvenie Lieldienu simboli. Tiesimbolizç Pavasara atmodu, visur val-doðo auglîbu un Dzîvâ mûþîgo Augðâm-celðanos.
Ticçjumi. Ja svçtku rîtâ skatâs caurzîda drâniòu, varot ieraudzît paðu Laimu.Kâds 8.aprîlis, tâds 8.oktobris. Ja 9.aprîlîíîvîtes zemu lido, tas uz garu un sausupavasari.
Tipsis jeb Tipða diena ir 14. aprî-lî. Pirmâ pavasara arðanas diena. Diena,kad uzzied mâllçpes un ir medòu riestalaiks. Ðajâ dienâ tecinâto bçrzu suluizmantoja dziedinâðanai. Ja skaidra unsilta Tipða nakts - bûs silta un sausavasara.
Baltajâ svçtdienâ (15.aprîlî)izjauc un sadedzina Lieldienu ðûpoles,lai nebûtu, kur raganâm ðûpoties.
Jurìa jeb Ûsiòa diena ir 23.aprîlî.Zemnieka gada sâkums. Ar Jurìi saistîtsrumulçðanâs paradums – trokðòainaaplaistîðanâs, sâkot jaunus darbus.
Ticçjumi. Kâds vçjð uzvar Jurìu dienâ
– tâds pârsvarâ visu gadu pûð. Ja silts,kluss vakars - bûs karsta vasara.
Markus diena ir 25.aprîlî.Nestrâdâja, lai krusa nemaitâtu tîru-mus. Ja salst un snieg, vçl mçnesi bûsaukstums.
Kâds varçtu bût aprîlis?Ticçjums saka: aprîlis nav aukstâks par
martu un siltâks par maiju. Savukârt citsticçjums vçsta: ja aprîïa sâkums auksts,beigas bûs siltas. Ïoti iespçjams, ka ðieticçjumi piepildîsies un sulu mçnesistikai apstiprinâs savu mainîgo dabu.Sals un graudains sniegs mçneða sâkumâpçc Jurìiem (23.04.) var atnest vasarîgisiltu laiku un lietutiòu.
Kopumâ sulu mçnesis solâs bûtpârsvarâ saulains un sauss. Ne siltâksun arî ne aukstâks kâ parasti. Atbilstoðitam, kâ dzeltçja bçrzi rudenî, tâ arîpavasara mçnesis - aprîlis - bûs ar pakâ-penisku pâreju uz îsti pavasarîgiem laikaapstâkïiem mçneða otrajâ pusç. Lîdz 18.aprîlim, vienai no galvenajâm pavasaravçju dienâm, vçl saglabâsies nakts sals,un daþdien ziemeïu vçji zemi iekrâsosbaltu. Mçneða beigâs, pçc siltâm naktîmun dienâs saulei sasildot gaisu, pçcpus-dienâs bûs pirmie pçrkona negaisi. Tasbûs laiks, kad bçrziem parâdîsies pirmâslapiòas un piesaulîtç ievzieds raisîsies.Arî agrajai sçjai laiks varçtu bût labvç-lîgs. Priecîgas Lieldienas vçlot, V.Bukðs
Îsumâ
Panâkumi
Sports Otrdiena � 2012. gada 3. aprîlisV 11.
Lappusi sagatavoja Z.Logina
Latvijas bobsleja èetrinieku ekipâþa OskarsMelbârdis, Helvijs Lûsis, Arvis Vilkaste un Jânis Strengaðogad janvârî Austrijas trasç Îglsâ pasaules junioruèempionâtâ izcînîja zelta medaïas. Arvis Vilkaste,mâcîjies Baltinavas, bet absolvçjis Rekavas vidusskolu,ðobrîd pie vecâkiem ciemos dodas uz Brieþuciemapagastu. Tieði Lieldienâs Arvis svinçs savu23.dzimðanas dienu.
ARVIS VILKASTE ðajâ sacensîbu sezonâ izcînîjis septiòas
medaïas un tagad treniòus atsâks tikai maijâ, lai sagatavotos
nâkamajai sezonai, kâ arî olimpiskajâm spçlçm Soèos, kas
notiks 2014.gadâ. Jaunietis studç Sporta akadçmijas 3.kursâ
ar specializâciju treneris un sporta skolotâjs. “Mâcoties
vidusskolâ, Balvu Sporta skolâ trençjos arî vieglatlçtikâ pie
treneres Sarmîtes Keiseles. Vçl ar vieglatlçtiku nodarbojos arî
Rîgâ, bet potîtes trauma uz gadu mani “izmeta” no aprites,”
stâsta Arvis. Viòð tomçr nevarçjis samierinâties un pçc gada
meklçjis jaunas iespçjas. Ielûkojoties interneta mâjas lapâ
www.sportacentrs.com, Arvis izlasîjis, ka bobslejâ meklç stûmçjus.
Atlase notikusi katru mçnesi no maija lîdz augustam. “Aizgâju
un pieteicos testiem. Bija trîs pârbaudes - trenaþieru stumðana,
tâllçkðana no vietas un 30 m âtrskrçjiens. Râdîtâji atbilda
prasîbâm, un es aizbraucu uz sporta nometni Ventspilî. No
visiem palikâm mçs ar Helviju Lûsi,” stâsta Arvis. Tomçr 2010./
2011. gada sezona ðajâ sporta veidâ Arvim Vilkastem palika
atmiòâ tikai ar vienâm sacensîbâm - Eiropas kausâ Ðveicç Uìa
Þaïina ekipâþâ izcînîto 6.vietu. Atkal piedzîvota neveiksme -
muskuïa plîsums, un sezonai bija jâsaka ardievas. Taèu Arvis
bija neatlaidîgs - sadziedçjis traumas, viòð atkal un atkal
piedalîjâs testçðanâ - brauca uz Siguldas estakâdi stumt bobus.Un veiksme uzsmaidîja - viòu iekïâva izlasç. Dalîba divos Eiropas
kausa posmos Austrijâ un Vâcijâ un pirmâs nopietnâs
sacensîbas 2011.gada decembrî, kad Austrijâ, Îglsâ, notika
Pasaules kausa posms. Oskara Melbârþa pilotçtais èetrinieks
palika 8.vietâ. Vçl starti Francijâ ar desmito rezultâtu,
Vinterbergâ izcînîta 3.vieta. Pasaules kausas izcîòas pçdçjâ -
astotajâ - posmâ Kalgari trasç Kanâdâ Latvijas bobsleja izlases
èetrinieku ekipâþa Oskars Melbârdis, Jânis Strenga, Helvijs Lûsis
un Arnis Vilkaste divu braucienu kopsummâ izcînîja 4.vietu,
bet Pasaules kausa kopvçrtçjumâ viòa èetrinieks ierindojies
5.vietâ. Leikpleisidas trasç otrajâ braucienâ Oskara Melbârþa
pilotçtais èetrinieku bobs vienâ no pçdçjâm virâþâm apgâzâs.
“Diemþçl arî tâds ir bobslejs. Bez ðâdâm lietâm neiztiek ðajâ
sportâ. Sasitâs visi èetri. Stûmçji Jânis Strenga, Arvis Vilkaste
un Helvijs Lûsis sasituði galvas un plecus,” vçlâk komentâru
sniedza Latvijas bobsleja izlases vecâkais treneris Sandis Prûsis.
Toties panâkumus atnesa Austrijas trase Îglsâ, kur ðogad janvârî
pasaules junioru èempionâtâ puiði izcînîja zelta medaïas. Otrs
Latvijas èetrinieks – Uìis Þaïims, Kristaps Kalniòð, Raivis Voit-
kûns un Raivis Zîrups - divu braucienu kopsummâ ierindojâs
5.vietâ.
No vieglatlçtikas uz bobslejuSezonu vçrtç kâveiksmîgu.“Kopumâ
izcînîtas
septiòas
medaïas.
Turpinâðu
trençties, jo
vçlos piedalîties
Olimpiskajâs
spçlçs Soèos,”
saka Arvis
Vilkaste.
Pirms sacensîbâm. Pirmais - Oskars Melbârdis, otrais -
Arvis Vilkaste, treðais - Mihails Arhipovs (nestartçja),
ceturtais - Jânis Strenga.
Ludzâ cînâs svarcçlâjiLudzâ notika Latvijas èempionâta sacensîbas svarcelðanâ,
uz kurâm aizbrauca arî Balvu Sporta skolas komanda. Svara
kategorijâ 62 kg 2.vietu izcînîja Nikolajs Starikovs. Svara
kategorijâ 105 kg 3.vieta - Aigaram Kupriðam. Ceturtie savâs
svara kategorijâs palika Artûrs Berezovs un Edijs Oplucâns.
Paliek piektie un sestieNoslçdzies Ziemeïaustrumu reìiona veterânu telpu futbola
èempionâts, kurâ piecus mçneðus spçlçja vairâk nekâ simts
futbola vecmeistari. 1.vietu izcînîja Rçzeknes komanda,
2.vietâ palika Namejs (Lîvâni), 3.vietâ - Delfîni (Ogre). Viïakas
komanda ierindojâs 5.vietâ, bet Îves (Balvi) palika sestie. Kâ
labâkie vârtu guvçji un spçlçtâji atzîti Aleksandrs Logins
(Viïaka) un Eduards Semjonovs (Îves).
Tuvojas vasaras sezonaKâ informç Ziemeïaustrumu futbola reìiona vadîtâjs Arnis
Martuseviès, Ziemeïaustrumu reìiona èempionâtos futbolâ
ziemas sezonâ piedalîjâs 48 komandas no 18 klubiem.
Kopumâ telpu futbolu spçlçja vairâk kâ 650 dalîbnieki. Notika
arî Madonas, Ludzas, Balvu un Gulbenes novadu
èempionâti. Vasaras periodâ ZA reìionâ plâno jaunatnes
èempionâtu 8 vecuma grupâs, Latvijas 2.lîgas ZA reìiona
èempionâtu un minifutbola èempionâtu. Bûs vairâki vietçjie
turnîri bçrniem un pieauguðajiem. Ar labiem panâkumiem
ZA sacensîbâs startç SC “Balvi” jaunie futbolisti, kâ arî FK
“Balvu Vilki”, Viïakas un Balvu “Îves” vîru komandas. Aktîvi
ir Kupravas un SB “Austrumi 2010” futbolisti. 3.aprîlî Gul-
benes stadionâ plkst. 11.00 notiks komandu pârstâvju sanâks-
me. Interesentiem zvanît pa tâlr. 29715606.
Turpina Aiòa Ðaicâna iesâktoBalvu novada paðvaldîbas Balvu Sporta centra vadîtâjs
Edgars Kaïva informç, ka futbolâ turpinâs Aiòa Ðaicâna iesâk-
tais darbs pie jaunatnes futbola sagatavoðanas. Paðlaik lîdz
16.martam uzòem jaunus audzçkòus futbolâ, kas dzimuði
2005. un 2004.gadâ. Tos trençs jaunais un perspektîvais
treneris Andris Baèuks. “Atskatoties uz jaunatnes futbola
sasniegumiem, rezultâti nav izpalikuði. 2000.gadâ dzimuðie
jaunieði Latvijas èempionâta telpu futbola finâlturnîrâ
ierindojâs 4.vietâ, bet 2001.gadâ dzimuðie jaunieði ðajâ paðâ
finâlturnîrâ Latvijâ ierindojâs 6.vietâ. Tâpçc ir pienâcis laiks
sagatavot jaunos futbolistus arî no 2004., 2005.gadâ
dzimuðajiem bçrniem, kuri jau rudenî startçs Ziemeïaustrumu
lîgas futbola turnîros. Pieteikðanâs pie futbola trenera Andra
Baèuka pa tâlr. 22048966 vai 29336428,” stâsta E.Kaïva.
Izcîna sudraba godalgu17.martâ Igaunijâ, Tartu, notika 35 Jaan Jaago starptau-
tiskais memoriâls grieíu-romieðu cîòâ, kurâ piedalîjâs Latvijas,
Igaunijas un Somijas cîkstoòi. Balvu Sporta skolu pârstâvçja
pieci cîkstoòi, un vislabâko rezultâtu sasniedza Kaspars
Koèâns, iegûstot 2.vietu un sudraba medaïu (sv. kat. lîdz
63kg). 4.vietu izcînîja Vjaèeslavs Naumenko (sv.kat. 35 kg).
Priecç vieglatlçtu startiUzvarçtâji Ludzas novada Sporta skolas atklâtajâs
sacensîbâs vieglatlçtikâ. “B” grupâ (1997.-1998.g.dz.):
Ditai Kaðai (treneris I.Kairiðs)1.vieta lodes grûðanâ - 10,61m
un 3.vieta augstlçkðanâ - 1,45m; Sintijai Zakarîtei (treneri
S.Keisele, I.Kairiðs) 2.vieta lodes grûðanâ 10,02m; Kristînei
Baþanovai (trenere S.Keisele) 3.vieta lodes grûðanâ - 9,35m.
“Junioru” grupâ (1993.- 1994.g.dz.): Sanitai Pastarei
(trenere S.Keisele) 1.vieta lodes grûðanâ - 11,08m; Dairai
Loginai (trenere S.Keisele) 1.vieta 1000 m - 3:37,76min.
Uzvarçtâji Limbaþu pilsçtas atklâtajâ èempionâtâ“B” grupâ (1997.-1998.g.dz.): Denisam Groðevam (treneri
S.Keisele, A.Iecelnieks) 2.vieta lodes grûðanâ - 12,87m; 2.vieta
60m/barjerskrçjienâ - 9.00sek., 2.vieta tâllçkðanâ - 5,45m;
Erikai Tumbahai (treneri S.Keisele, V.Smoèa) 2.vieta lodes
grûðanâ - 10,93m.
Uzvarçtâji Latvijas ziemas èempionâtâ diskameðanâ Murjâòos. “B” grupâ (1997.- 1998.g.dz.): 3.vieta
Erikai Tumbahai (treneri S.Keisele, V.Smoèa).
Uzvarçtâji Valkas novada BJSS B, C, D grupuvieglatlçtikas divcîòas sacensîbâs Valgâ. “C” grupâ
(1999.-2000.g.dz.): 1.vieta Aivim Krastiòam -60+60m/b (tre-
neris I. Kairiðs);Vadimam Sòegovam - lode+60m (trenere
I.Kacçna); 3.vieta Aivai Niedrai - 60m+60m/b (trenere
I.Kacçna); Montai Dinijai Lazdânei - lode+60m (trenere
I.Kacçna).
“B” grupâ (1997.-1998.g.dz.): 1.vieta Denisam Groðevam
- lode + 60m (treneri S.Keisele, A.Iecelnieks); 2.vieta Ditai
Kaðai - lode + 60m (treneris I.Kairiðs); Ditai Kaðai -
augstlçkðanâ; 3.vieta Kristînei Baþanovai - lode+60m; Sintijai
Pitkevièai -augstlçkðanâ (trenere S.Keisele).
Volejbols
Sestdien volejbola klubs “Balvi” Latvijasèempionâta 1.lîgas otrajâ pusfinâlmaèâ, ar 3:1uzvarot Valgundes komandu, ir ierakstîjisspilgtu lappusi Balvu novada volejbolavçsturç.
Jau ðodien, 3.aprîlî, Rîgâ volejbola kluba “Balvi”
pretinieki par zelta medaïâm bûs Latvijas Sporta
pedagoìijas akadçmijas sportisti. Balvos mûsçjos
atkal redzçsim 6.aprîlî. Abas komandas cîòu
turpinâs lîdz trîs spçïu uzvarâm. “Mûsu komandas
“trumpis” ir spçcîgâs gremdserves, laba spçle blokâ
un katra spçlçtâja paðaizliedzîgâ cîòa laukumâ,”
sportistus slavçja treneris Jânis Strapcâns.
Rezultatîvâkie spçlçtâji cîòâ pret Valgundes
komandu bija Gatis Stepanovs -17 punkti, Gatis
Augustâns - 14 punkti, Andrejs Vasiïeviès – 10
punkti. Tos viòiem palîdzçja gût Aldis Barkâns,
Arvîds Sams, Mâris Ðusters, Austris Bukovskis. Servju
uzòemðanâ un aizsardzîbâ labi darbojâs Jânis
Ðusters. Skatîtâju pilnâs tribînes liecinâja, ka lîdz-
jutçji azartiski seko lîdzi ikvienai komandas spçlei,
tâpçc visus gaidîs arî piektdien, 6.aprîlî plkst. 14.00
Balvu pamatskolas sporta zâlç.
Volejbolisti cînîsies par zeltu!
Malaèi! Volejbola kluba “Balvi” spçlçtâji katru veiksmîgi gûtu punktu
atzîmçja, draudzîgi uzsitot viens otram uz pleca un uzmundrinot
biedrus.
Foto
- Z
.Login
aF
oto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
AtpûtaOtrdiena � 2012. gada 3. aprîlisV12.
Konkursi arî - www.vaduguns.lv
Jaunâkie þurnâlu numuri
Lappusi sagatavoja E.Gabranovs
Sastâdîjis A. Levgovds
Krustvârdu mîkla – trîs uzvarçtâji mçnesîTrîs krustvârdu mîklu risinâtâji, kuri pareizi atrisinâjuði mîklu, ik mçnesi pretendç uz pârsteiguma
balvu – þurnâlu komplektu. Atbildes gaidâm lîdz 25.aprîlim.
Marta mîklu atrisinâja:Z.Pulèa, M.Pretice, Þ.Mergina,
J.Poðeika, S.Vçvere,
D.Kivkucâns, U.Pozòaks,
M.Paidere, D.Svarinskis,
M.Kuzòecova, L.Kivkucâne,
A.Lukumietis, C.Zelèa,
Z.Bçrziòa, L.Bukovska,
L.Baranovskis, V.Zaíe,
Ò.Circene (Balvi), A.Vîcupa
(Vectilþa), V.Dragune, K.Bricis
(Kuprava), L.Markova
(Cçrpene), O.Zelèa,
I.Donskaja, A.Mièule, B.Íîse
(Tilþa), I.Svilâne, V.Loèmele
(Lazdukalns), I.Kudure,
Z.Tiðanova (Viïaka),
L.Loèmele (Baltinavas
novads).
Par marta krustvârdumîklas atrisinâðanubalvas saòem A.VÎCUPA
(Vectilþa), M.KUZÒECOVA
un L.BUKOVSKA (Balvi). Pçc
balvas griezties redakcijâ.
Krustvârdumîkla aprîlî
Horizontâli: 2. Mîkstmieði
(gliemji). 6. Gleznoðana ar
ûdenî ðíîstoðâm krâsâm uz
mitra apmetuma. 7. Eòìelis ar
seðiem spârniem. 9.
Asinssûcçjs kukainis. 10.
Neliela dzîvojamâ mâja
piepilsçtâ. 11. Austrumu
tautu ûdenspîpe. 12. Telpa
zirglietu novietoðanai. 13.
Vçrtîgâkais dârgakmens. 18.
Nelidojoðs putns. 22.
Dinamomaðîna. 23. Spilgts
iespaids. 24. Intervâls mûzikâ.
25. Rîcîbas mudinâjums. 26.
Îss persieðu dunèveida zobens.
30. Bute. 34. Velvju riba. 35.
Iesarkana, rozâ. 36. Koklei
radniecisks somu un kareïu
instruments. 37. Kukainis ar
dzeloni. 38. Lauznis. 39. Liels
ceïð. 40. Taisne, kas krusto
lîkni divos punktos.
Pirmie pavasara pûpoli. Iesûtîja
Amanda Târaude no Bçrzpils.
Vertikâli: 1. Taustiòinstruments ar dzidru, zvaniòiem lîdzîgu skaòu. 2. Jâòu zâle. 3.
Eiropas tautu mitoloìijâ – ûdensmeita, nâra. 4. Ârçjais veidols, âriene. 5. 15.-17.gs. bruòukuìis
ar augstu pakaïgalu. 6. Dârza puíes ar daþâdu krâsu ziediem. 8. Augstâkâ tiesa daþâs valstîs.
13. Sengrieíu mitoloìijâ – auglîbas un zemkopîbas dieviete. 14. Modei atbilstoði. 15.
Kuìniecîbas zinâtne. 16. Komandu sporta spçle ar ovâlu bumbu. 17. Zirgu ganîðana naktî.
19. Krâjums vajadzîbas gadîjumam. 20. Vairâku vienâdu augstuma skaòu vienlaicîgs
skançjums. 21. Tece, ûdens plûsma. 27. Karaskolas audzçknis. 28. Sengrieíu mitoloìijâ –
ûdeòu dievîbas. 29. Graudu lobîðanas blakusprodukts. 30. Plâksnîte ar ciïòveida attçlu vienâ
pusç. 31. Jûras karaflotes virsnieku duncis. 32. Vagonete (sarunval.). 33. Vekselis uz uzrâdîtâju.
Marta mîklas atrisinâjumsHorizontâli: 1. Makets. 4. Sirot. 7. Spurts. 11. Gavote. 12. Bronza. 13. Sufikss. 14. Dators.
15. Iztika. 16. Rabates. 23. Ordenis. 25. Talants. 27. Gajana. 28. Âfrika. 29. Verners. 30.
Sauklis. 34. Ðpagats. 40. Mîmika. 41. Kabaèi. 42. Cikâdes. 43. Eklçrs. 44. Lîbija. 45. Azarts. 46.
Ausma. 47. Panama.
Vertikâli: 1. Mogadîðo. 2. Kivete. 3. Tîtars. 4. Sakura. 5. Reþija. 6. Tauste. 8. Parîze. 9.
Runcis. 10. Stalaþas. 17. Barbarosa. 18. Tanzânija. 19. Reigans. 20. Sinjors. 21. Paniòas. 22.
Jamaika. 24. Redze. 26. Talsi. 29. Valmiera. 31. Surinama. 32. Emalja. 33. Skurbt. 35. Pliska.
36. Grânts. 37. Trekna. 38. Lavîna. 39. Ðasija.
Lai vairâk saules! Iesûtîja Rita Keiða.
Dienas Çdieni� Ar ko anðovs atðíiras no
íilavas?
� Jâçd Lieldienâs. Pildîtasolas, olu uzkodas un salâti -deviòas receptes.� Kûka Putna piens ir tik
garðîga, ka pçdçjâ atlikuðâ
gabaliòa dçï vçrts pacînîties.
� Kâ pagatavot Lieldienu
pashu.
� Bçrnîbas recepte. Biezpiena
cepumi no padomju laika.
� Kâ novârît olu bez
èaumalas?
� Kâ picas cep paði itâïi?
Kuras vispâr neçd, tikai cienâ ârzemniekus?
� Pavasara saules kûka un marcipâna cepumiòi.
� Èili pret pavasara iesnâm.
� Kâ mâjâs paðam pagatavot majonçzi - gardçþu un âtraisvariants.� Diedzçtie zaïumi - garðvielas sezonas çdieniem.
� TV þurnâlists Jânis Geste joprojâm mçìina saprast,
kâdâ veidâ austeres vairo laimes sajûtu.
Dari Pats� Aivars Sprukts. Skârdnieks
treðajâ paaudzç.
� Starpsiena ar bîdâmâm
durvîm. Plânojot mâjâs jaunustarpsienu, parasti jâizlemj, uzkuru pusi vçrt durvis - tâsaizòems vietu. Bet galvassâpesatkritîs, ja izlemsiet par labubîdâmâm durvîm.� Pergola dârzâ. Pergola irspçcîgs dârza arhitektûraselements - tâ sadala teritoriju,ar zaïajâm sienâm un jumtupalîdz radît omulîgu, gandrîz
vai intîmu gaisotni.� Eksperts apzaïumoðanas jomâ sniedz padomus
vîteòaugu izvçlç.
� Koks iebrauktuvç.
� Bibliotçka - mâjîgai un radoðai gaisotnei. Mâjasgrâmatplaukts ir kâ vizîtkarte saimnieku interesçm, nodarbei.� Plâtòu savienojums ar plakanajâm tapâm.
Ilustrçtâ Zinâtne� Veselîbas pârbaude
leduslâèiem. Katru pavasaribiologi dodas uz Svalbârasarktisko apgabalu, kur ledusvaldniekus iemidzina, maríç unpârbauda to veselîbu, nosakot,kâdu ietekmi uz dzîvniekiematstâj globâlâ sasilðana unorganiskie piesâròotâji.� Amerikas kolonistiem
klâjâs skarbi.
� Daudzveidîgas metodes
stiprinâs sirdi.
� Himalaji pârdomu vçrtos skaitïos.
� Torijs ïaus iegût droðu atomenerìiju. Sâïu kausçjumareaktorâ izmanto toriju, nevis urânu, iekârta ir lçtâk uzceïamaun darbinâma, turklât tâ nevar ne izkust, ne eksplodçt.� Jauni pretodu lîdzekïi apmulsinâs odus.
� Ceïojums uz Madeiru. Savu vârdu pasaulç Madeiraspodrinâjusi ar vînu, cukuru un tîru gaisu.� Roboti sacenðas par iespçju iekarot Mçnesi. Internetagigants “Google” izsludinâjis 20 miljonu dolâru prçmiju parvisurgâjçja nosûtîðanu uz Mçnesi, kur tam jâpârvar vismaz500 metru. Turklât pçc tam robots jânogâdâ atpakaï uzZemi.� Fosili pçdu nospiedumi atdzîvina pagâtni. Tie atklâj,kâ dzîvnieks savulaik pârvietojies un kâ izturçjies sevraksturîgajâ vidç.� Kâpçc tropu apgabalos zeme ir sarkana?
� Kâdas sekas atstâja Èernobiïas katastrofa?
� Skolniekiem ir traucçta redze tuvumâ.
� Matainais degunradzis cçlies no Tibetas.
� Linsçklas nomâc audzçjus.
� Maiju statujas attçlo sasietus gûstekòus.
Fotokonkurss
Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors balvâ saòems þurnâlukomplektu. Aprîïa tçma: “Saulîtes iedvesmots”. Fotogrâfijas variesûtît pa pastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vai elektroniski –[email protected]. Pie foto obligâti norâdâms vârds, uzvârds(vçlams - tâlrunis).
Zinâðanai
Lappusi sagatavoja I.Zinkovska un I.Tuðinska
Trîspadsmitâ V 13.Otrdiena � 2012. gada 3. aprîlis
Tiesu lietas
Balvu rajona tiesas kalendârs aprîlîLaiks Lietas dalîbnieki Bûtîba Tiesnesis4. aprîlis 10.00 Nikolajs Dimitrijevs KL 180.p.1.d.- zâdzîba Simona Gmireka
4.aprîlis 11.00 – informâcija nav izpauþama Arvis Garais
4.aprîlis 11.30 Jânis Loèmelis KL 174.p.2.d. - cietsirdîba un vardarbîba pret nepilngadîgo Simona Gmireka
10. aprîlis 10.00 Indra Kleine, Igors Boldâns, Antra Nikolajeva KL 177.p.2.d. - krâpðana Eduards Veiss
11. aprîlis 10.00 Igors Kravalis, Oïegs Baranovs, KL 177.p.2.d. - krâpðana Eduards Veiss
11. aprîlis 11.00 Arnolds Lipskis KL 175.p.2.d. - zâdzîba Arvis Garais
13. aprîlis 10.00 - informâcija nav izpauþama Eduards Veiss
17. aprîlis 10.00 Agris Pleðankovs KL 260.p.3.d., 262.p. 2.d. - ceïu satiksmes noteikumu pârkâpumi,
autotransporta vadîðana reibumâ, bez transportlîdzekïa vadîðanas tiesîbâm Eduards Veiss
17.aprîlî 14.00 Andris Salmanis KL 180.p.2.d – atkârtota zâdzîba Arvis garais
18. aprîlis 11.00 Igors Pleðankovs KL 180.p.2.d. - atkârtota zâdzîba Arvis Garais
19. aprîlis 10.00 - informâcija nav izpauþama Eduards Veiss
20. aprîlis 10.00 Andrejs Nikolajevs, Oïegs Ðmagris – Bondars KL 175.p. 2.d. - zâdzîba Eduards Veiss
20. aprîlis 11.00 Benedikts Kozlovskis KL 130.p.2.d. - tîði miesas bojâjumi Arvis Garais
23. aprîlis 10.00 Evita Saleniece KL 179.p.3.d. - piesavinâðanâs Eduards Veiss
24. aprîlis 10.00 - informâcija nav izpauþama Eduards Veiss
25. aprîlis 10.00 Igors Pleðankovs KL 175.p. 3.d. - zâdzîba Eduards Veiss
26. aprîlis 10.00 Kristaps Kotâns KL 260.p1.d. - ceïu satiksmes noteikumu pârkâpðana Eduards Veiss
26. aprîlis Vladimirs Noskovs KL 190.p.1.d. - kontrabanda Simona Gmireka
27. aprîlis 10.00 Rolands Plavnieks, Oïegs Baranovs, Jevgenijs Ivanovs, Jânis Belka, Vladislavs Grigorjevs,
Artûrs Bârtuðs, Aleksandrs Vlasovs, Aivars Purens, Ivars Irbîtis 177.p.1.d., 175.p.2.d. – krâpðana,
zâdzîba grupâ Simona Gmireka
Civillietas. Aprîlî Balvu rajona tiesa plâno izskatît vairâk nekâ 30 civillietas, no tâm 8 slçgtâs tiesas sçdçs, par kurâm
informâcija nav izpauþama. Aprîlî atklâtâs tiesas sçdçs Balvu rajona tiesa izskatîs 7 parâda piedziòas lietas, 4 uzturlîdzekïu
piedziòas lietas, 3 SIA darbîbas izbeigðanas lietas, 2 lietas par darba tiesisko attiecîbu uzteikuma atzîðanu par prettiesisku un
darba samaksas piedziòu, 2 zaudçjumu piedziòas lietas un pa vienai lietai par mantojuma aizgâdîbu, lîgumsoda piedziòu,
saistîbu izpildîðanu brîdinâjuma kârtîbâ, juridiska fakta konstatçðanu, aizgâdîbas tiesîbu atòemðanu, biedrîbas lçmuma
atzîðanu par spçkâ neesoðu un pirkuma lîguma atcelðanu.
Re, kâ!
Joprojâm uz ledusKâ ierasts, arî ðajâ pavasarî
darbojas tautas ticçjums: jo
plânâks ledus, jo vairâk
zemledus makðíernieku. Vçl
pagâjuðajâ nedçïâ, braucot
gar Balvu ezeru, ievçrojâm,
ka mûsu pilsçta ðajâ ziòâ nav
izòçmums. Tuvâk un tâlâk
bija manâmi salîkuði
zemledus makðíernieku stâvi, kuri par spîti jau
caurspîdîgajam ledum, kas mijâs ar atklâta ûdens lâmâm,
tomçr mçìinâja izvilkt lielo lomu.
Pludo mâjas apkârtne
Aizvadîtajâ nedçïâ redakcijâ iegriezâs Vidzemes ielas 22
nama Balvos iedzîvotâja, kura vçlçjâs pievçrst uzmanîbu
pludojoðajam mâjas piebraucamajam ceïam. Viòa sûrojâs,
ka katru pavasari situâcija atkârtojas un iedzîvotâji nespçj
piekïût savai mâjvietai pârplûduðo trotuâru un uz tiem
novietoto automaðînu dçï.
Apskatot daudzdzîvokïu nama Vidzemes ielâ 22 apkârt-
ni, patiesi ieraugâm milzîgas peïíes. Pagalmâ sastopam
sçtnieci, kura ðeit strâdâ neilgi, tomçr zina stâstît, ka plûdi
ðeit notiek katru pavasari. “Vienreiz mçìinâju ûdeni
nostumt malâ, lai iesûcas zemç, taèu blakus mâjas iedzî-
votâjs ieteica to nedarît, jo tad pârplûdîðot pagrabi,” stâsta
sçtniece. Viòai piekrît arî nama iedzîvotâjs Aivars, kurð
situâciju skaidro ar to, ka notekûdeòu caurule atrodas
diezgan dziïi zemç un, naktîs joprojâm pieturoties salam,
tâ aizsalst, tâdçï ûdens nevar noplûst. Tiklîdz iestâsies siltâks
laiks, problçma atrisinâsies pati no sevis. Ðim viedoklim
piekrît arî p/a “San – Tex”, kas atbildîgs par notekûdeòu
sistçmu pilsçtâ, vadîtâjs Uldis Sprudzâns: “Diemþçl tur
neko nevar lîdzçt, jâgaida siltuma iestâðanâs. Tâda situâcija
ðobrîd ir daudzviet.”
Savukârt mâjas vecâkais Igors Baikovs skaidro, ka jau
labu laiku mçìina atrisinât ðo problçmu. Nesen izsauktâ
p/a “San – Tex” brigâde notekûdeòu aku izsûknçja, taèu
ûdens turpinâja krâties. I.Baikovs uzskata, ka kïûda pie-
ïauta, izveidojot notekûdeòu sistçmu, un sola, ka jau ðajâ
pavasarî kopâ ar p/a “San – Tex” speciâlistiem meklçs
labâkos risinâjumus. Priekðlikumi viòam jau sagatavoti.
“Kamçr nav sakârtota notekûdeòu sistçma, nebûs jçgas
arî mâjas piebraucamâ ceïa asfaltçðanai,” uzskata mâjas
vecâkais.
Vai ûdens kïuvis aukstâks?Aizvadîtajâ nedçïâ redakcijai atrakstîja kâda mâmiòa,
kura vçlçjâs noskaidrot, kâpçc Balvu peldbaseinâ ûdens
kïuvis vçsâks. “Tagad baseinâ ir vçss ûdens. Vedot bçrnu uzpeldçðanas nodarbîbâm, pçc tam mçnesi jâcînâs ar klepu uniesnâm. Pirms tam, kad ûdens bija siltâks, nebija tâduproblçmu. Kâpçc tagad baseinâ ûdens ir vçss? Godîgi sakot,negribas pat paðai apmeklçt baseinu. Es neesmu vienîgâneapmierinâtâ, tâdçï bûðu pateicîga, ja aktualizçsiet ðoproblçmu,” raksta peldbaseina apmeklçtâja.
Balvu Sporta skolas direktore Ludmila Beïikova nepie-
krît, ka peldbaseina ûdens temperatûra ir mainîjusies.
“Temperatûra regulçjas automâtiski. Tâ visu laiku ir vie-
nâda. Ûdenim jâbût 7 – 8 grâdus siltam, mûsu peldbaseinâ
tâ ir pat mazliet augstâka – aptuveni 8 – 9 grâdi. Cilvçkiem
var rasties subjektîva izjûta, ka ûdens kïuvis vçsâks, ja,
piemçram, viòi pirms tam bijuði saunâ vai karstâ duðâ.
Savukârt bçrni visdrîzâk saslimst tâdçï, ka pçc peldes, izejot
ârâ, neuzliek galvâ cepuri,” situâciju skaidro L.Beïikova.
Meklçjam atbildi
23.martâ stâjâs spçkâ Ministrukabineta noteikumi, kas nosakanotikumu reìistrçðanas kârtîbuValsts policijâ un policijas reaìçða-nas laikus. Vai kâ preses konferen-cç televîzijâ teica Valsts policijaspriekðnieks, ìenerâlis Ints Íuzis,nosaka kârtîbu, kad policija uznotikuma vietu “skries”, bet kad“ies”.
Pçc bûtîbas policijas darbâ nekas îpaði
nemainâs. Noteikumi izstrâdâti, lai
bûtu juridiskâ bâze, uz kâ pamata izvçr-
tçt konkrçtu policistu rîcîbu, kâdreiz,
iespçjams, laikus nereaìçjot uz kâdu
izsaukumu. Ar jauno kârtîbu skaidri
noteiktas izsaukumu prioritâtes, kâ arî
paredzçta iespçja policistam no vienas
notikuma vietas doties uz citu, ja otrs
notikums ir daudz svarîgâks. Policijas
spçki nav tik lieli, lai tâ bûtu vienlaikus
visâs vietâs, tâdçï tagad ir noteikti
prioritârie notikumi, uz kuriem jâreaìç
vispirms, bet uz mazâk svarîgiem var
ierasties krietni vçlâk.
Arî lîdz ðim policija uzklausîja iedzî-
votâju telefona zvanus, pieòçma iedzî-
votâju iesniegumus un pârbaudîja, cik
ilgâ laikâ uz tiem reaìçts, bet lîdz ðim
nebija neviena normatîvâ akta, pama-
tojoties uz ko policistam varçtu norâdît
par nepamatotu kavçðanos uz izsau-
kumu un disciplinâri sodît.
Jaunie noteikumi nosaka iesniegumu
un informâcijas par noziedzîgiem no-
darîjumiem un citiem likumpârkâpu-
miem reìistrçðanas kârtîbu, apjomu,
glabâðanas termiòus.
Noteikumi paredz, ka privâtpersona
iesniegumu un informâciju par noti-
kumu policijai var iesniegt rakstveidâ,
Kad policija uz notikuma vietu“skries” un kad “ies”
elektroniskâ veidâ vai mutvârdos.
Noteikumi arî nosaka policijas darbi-
nieka ieraðanâs laiku notikuma vietâ pçc
informâcijas saòemðanas par notikumu
atbilstoði personu vai sabiedrîbas droðî-
bas apdraudçjuma pakâpei.
� Ârkârtas gadîjumâ policijai ir
jâreaìç 15 minûðu laikâ republikas
pilsçtâs un 25 minûðu laikâ novados pçc
informâcijas saòemðanas.
� Vispirms policija reaìç un dodas
uz notikumiem, kas reâli apdraud per-
sonas vai sabiedrîbas droðîbu, personas
veselîbu, dzîvîbu vai dzimumneaizska-
ramîbu, kâ arî nodara kaitçjumu perso-
nas veselîbai vai îpaðumam, kur nepie-
cieðama policijas tûlîtçja rîcîba, lai pâr-
trauktu notikumu, novçrstu apdrau-
dçjumu vai kaitçjumu, aizturçtu
likumpârkâpçju notikuma vietâ.
� Vispirms policija dodas uz ceïu
satiksmes negadîjumiem, kuru rezultâtâ
gâjusi bojâ persona vai arî ir bloíçta
ceïu satiksme svarîgâ ceïa posmâ, kâ arî
ir izbçgusi aizturçtâ, arestçtâ, apcietinâtâ
vai ieslodzîtâ persona.
� Policijai pilsçtâs 25 minûðu
laikâ, bet novados – 40 minûðu laikâ
jâreaìç uz notikumiem, kas jau notikuði
un kuros policijas tûlîtçja rîcîba nevar
novçrst apdraudçjumu vai kaitçjumu,
vai aizturçt likumpârkâpçju, bet kur var
zust pçdas vai pierâdîjumi.
� Savukârt pilsçtâs 120 minûðu
laikâ, bet novados - 240 minûðu laikâ
policijai jâreaìç, ja saòemta
informâcija par notikumu, kas neap-
draud personas vai sabiedrîbas droðîbu,
veselîbu, dzîvîbu, dzimumneaizskara-
mîbu, nerada kaitçjumu personas vese-
lîbai vai îpaðumam, bet kura pârtrau-
kðanai vai novçrðanai ir nepiecieðama
policijas klâtbûtne. Tas attieksies uz
gadîjumiem, kur policijas ieraðanâs
laiks notikuma vietâ nav bûtisks, kâ
arî uz ceïu satiksmes negadîjumiem, kur
nav cietuðâs personas un nav traucçta
satiksme.
Lai nodroðinâtu âtrâku ieraðanos
notikuma vietâ, kas ierindojama
prioritârajos notikumos, policijas
darbinieki bûs tiesîgi atstât notikuma
vietu, kas nav tik svarîga.
Valsts policijas Latgales reìiona
pârvaldes Balvu iecirkòa Kriminâl-
policijas nodaïas priekðniece GINTA
ZÂBELE atzîmç, ka arî agrâk policija
nekavçjoties reaìçja, ja saòçma infor-
mâciju par notiekoðiem vai jau
izdarîtiem noziedzîgiem nodarîjumiem.
“Tagad policija reaìçs vçl âtrâk,
atbilstoði jaunajiem noteikumiem,”
viòa piebilst. Neapðaubâmi, policija
vispirms ieradîsies uz notikumiem, kur
ir apdraudçta personu dzîvîba vai
veselîba.
Balvu iecirkòa teritorijâ reti kad vei-
dojas situâcija, kad vienlaikus risinâs
vairâki noziegumi. Ir bijis gadîjums, kad
vienlaikus notikuðas divas avârijas.
Vienâ negadîjuma vietâ ieradâs ceïu
policijas inspektori, bet uz otru izbrauca
Kriminâlpolicijas nodaïas darbinieki.
“Saskaòâ ar noteikumiem policijai ir
tiesîbas izlemt, uz kuru notikumu
izbraukt vispirms, uz kuru - pçc tam.
To izlems Atbalsta punktâ (agrâk deþûr-
daïâ) deþurçjoðais virsnieks,” saka
G.Zâbele.
Kriminâlpolicijas nodaïas priekðniece
atzîmç, ka noteikumos ir atrunâti arî
gadîjumi, kad policija notikuma vietâ
var ierasties arî vçlâk, proti, kad raduðies
nepârvarami ðíçrðïi.
Foto
- A
.Kirsanovs
Zini un izmanto
InformâcijaOtrdiena � 2012. gada 3. aprîlisV14.
Îsumâ
Uzturlîdzekïu garantiju fondaadministrâcija informç, ka ðîgada 1.aprîlî spçkâ stâjuðies:
� Grozîjumi Ministru kabineta
2004. gada 20.jûlija noteikumos
Nr.612 “Kârtîba, kâdâ Uzturlîdzekïu
garantiju fonda administrâcija izskata
iesniegumu par uzturlîdzekïu izmaksu
un tam pievienotos dokumentus, kâ
arî izmaksâ uzturlîdzekïus”.
Grozîjumi paredz, ka uzturlîdzekïi no
Uzturlîdzekïu garantiju fonda
personâm tiks izmaksâti par iepriekðçjo
mçnesi, nevis par tekoðo mçnesi, kâ lîdz
ðim. Personâm, kurâm uzturlîdzekïu
izmaksa no fonda ir uzsâkta lîdz
2012.gada 1.aprîlim, paredzçts noteikt
pârejas periodu lîdz 2013.gada
30.aprîlim, kura laikâ notiks
pakâpeniska pâreja uz jauno
uzturlîdzekïu izmaksas kârtîbu. Ðajâ
pârejas periodâ minçtajâm personâm
uzturlîdzekïi tiks izmaksâti katru mçnesi
par daþâm dienâm (ne vairâk kâ 5
dienâm) vçlâk kâ iepriekðçjâ mçnesî.
� Grozîjumi Ministru kabineta
2009.gada 5.maijâ noteikumos
“Noteikumi par iesnieguma paraugu
uzturlîdzekïu izmaksai un iesniegu-
mam pievienojamajiem dokumen-
tiem” paredz iesnieguma par
uzturlîdzekïu izmaksu veidlapâ
precizçt informatîvo daïu, ka persona
ir informçta, kâdos gadîjumos viòai
ir jâziòo fonda administrâcijai par
tâdiem apstâkïiem, kas ietekmç viòas
tiesîbas saòemt uzturlîdzekïus no
fonda. Paredzçts arî papildinât
veidlapâ ietvertâs piezîmes, kas
attiecas uz iesnieguma iesniegðanu
elektroniski.
Par izmaiòâm uzturlîdzekïu nodroðinâðanâ� Grozîjumi Uzturlîdzekïu garantiju
fonda likumâ. Grozîjumi paredz
vairâkas izmaiòas, no kurâm bûtiskâkâs:
1. Iesniedzçjam ir pienâkums informçt
fonda administrâciju par apstâkïiem, kas
ietekmç tiesîbas saòemt uzturlîdzekïus ne
vçlâk kâ triju darba dienu laikâ no ðo
apstâkïu iestâðanâs dienas, iesniedzot
attiecîgu iesniegumu, ja:
� bçrns faktiski neatrodas iesniedzçja
aprûpç;
� iesniedzçjs vai bçrns, par kuru veic
uzturlîdzekïu izmaksas no fonda,
izbrauc no Latvijas Republikas uz
pastâvîgu dzîvi ârvalstî vai ðîm personâm
nav deklarçtas dzîvesvietas Latvijas
Republikâ;
� parâdnieks maksâ uzturlîdzekïus
iesniedzçjam;
� iesniedzçjs saòem ârvalstî pieðíirtu
pabalstu vai citu materiâlo palîdzîbu, kas
pçc bûtîbas ir lîdzîga Latvijas Republikâ
no fonda izmaksâjamajiem
uzturlîdzekïiem bçrna, par kuru tiek
veikta uzturlîdzekïu izmaksa no fonda,
uzturçðanai;
� tiesas nolçmums, uz kura pamata
tiek veikta uzturlîdzekïu izmaksa no
fonda, ir zaudçjis spçku vai arî spçkâ
stâjies jauns nolçmums par uzturlîdzekïu
piedziòu bçrna, par kuru tiek veikta
uzturlîdzekïu izmaksa no fonda,
uzturçðanai;
� iestâjuðies citi apstâkïi, kas ietekmç
tiesîbas saòemt uzturlîdzekïus.
Iesniedzçjam ir pienâkums atmaksât
fondam no fonda izmaksâtos uztur-
lîdzekïus un likumiskos procentus par
nepamatoti izmaksâtajâm uzturlîdzekïu
summâm:
� ja iesniedzçjs sniedzis apzinâti
nepatiesas ziòas (lai saòemtu uztur-
lîdzekïus);
� ja iesniedzçjs ðajâ likumâ noteiktajâ
termiòâ nav paziòojis par apstâkïiem, kas
ietekmç tiesîbas saòemt uzturlîdzekïus;
� kas izmaksâtas pçc to apstâkïu iestâ-
ðanâs, kuri ietekmç tiesîbas saòemt
uzturlîdzekïus.
2. Ja tiesas nolçmums, uz kura pamata
tiek veikta uzturlîdzekïu izmaksa no fonda,
ir zaudçjis spçku sakarâ ar to, ka spçkâ stâjies
jauns tiesas nolçmums par uzturlîdzekïu
piedziòu bçrna, par kuru tika veikta
uzturlîdzekïu izmaksa no fonda, uztu-
rçðanai, iesniedzçjam ir tiesîbas triju mçneðu
laikâ no dienas, kad stâjies spçkâ lçmums
par uzturlîdzekïu izmaksas izbeigðanu,
fonda administrâcijai iesniegt noteiktas
formas iesniegumu par uzturlîdzekïu
izmaksu un tam pievienotos dokumentus.
Ja fonda administrâcija, izvçrtçjusi
iesniedzçja tiesîbas saòemt uzturlîdzekïus no
fonda, pieòem lçmumu par uzturlîdzekïu
izmaksâðanu, iesniedzçjam atbilstoði ðim
lçmumam izmaksâjamo uzturlîdzekïu
apmçru aprçíina, skaitot no dienas, kad
uzturlîdzekïu izmaksa no fonda tika
izbeigta.
3. Grozîjumi paredz arî to, ka lîdz
iesniedzçja nâves dienai aprçíinâtâs un vçl
neizmaksâtâs uzturlîdzekïu summas triju
mçneðu laikâ no ðâ apstâkïa iestâðanâs
dienas ir tiesîgs pieprasît un saòemt sakarâ
ar iesniedzçja nâvi ieceltais bçrna, par kuru
veic uzturlîdzekïu izmaksas no fonda,
aizbildnis. Attiecîgâ bâriòtiesa pçc fonda
administrâcijas lûguma ne vçlâk kâ divu
darba dienu laikâ sniedz informâciju par
to, vai attiecîgâ persona ir sakarâ ar
iesniedzçja nâvi ieceltais bçrna, par kuru veic
uzturlîdzekïu izmaksas no fonda, aizbildnis.
1.aprîlî tiek atjaunota Starta tarifa patçriòa uzskaitemâjsaimniecîbâm, kas par pirmajâm patçrçtajâm 1200kilovatstundâm paredz norçíinâties pçc samazinâtâs tarifalikmes jeb Starta tarifa. Sâkot elektroenerìijas uzskaiti ar1.aprîli, pirmais norçíins pçc Starta tarifa likmesjâveic maijâ, veicot apmaksu par patçriòu aprîlî.
Klientiem ir iespçja pârbaudît savu Starta tarifa patçriòaatlikumu e-latvenergo.lv vai saòemot informatîvu îsziòu.
Visiem mâjsaimniecîbu patçriòa objektiem pirmajâm 1200patçrçtajâm kWh gadâ piemçro Starta tarifu (populârâkâtarifa T1 gadîjumâ - 0,0825 Ls/kWh), savukârt sâkot ar 1201.
kWh - Pamata tarifu (T1 gadîjumâ 0,1074 Ls/kWh).
Norçíinu kârtîbaVairums Latvijas mâjsaimniecîbu par elektroenerìiju
norçíinâs pçc paðdeklarçðanâs principa - tas nozîmç, kamâjsaimniecîba fiksç skaitîtâja râdîjumu un aprçíina savuikmçneða patçriòu un maksâjuma summu. Ðobrîd liela daïaklientu savâm çrtîbâm izmanto e-latvenergo.lv, kur uzrâdîtsiepriekðçjais patçriòð un arî aprçíinâta samaksa.
Tieði tâda pati kârtîba saglabâsies arî pçc 1.aprîïa, sâkotiesjaunajam tarifu gadam. Klients, fiksçjot savu skaitîtâjarâdîjumu, veic savu elektroenerìijas maksâjuma summasaprçíinu. E-latvenergo.lv lietotâjiem ðis aprçíins notiekautomâtiski.
Tâ kâ apmaksa par patçrçto elektroenerìiju ir jâveic reizimçnesî par iepriekðçjo mçnesi, tad aprîlî klientiem vçl irjânorçíinâs par martâ (31.martu ieskaitot) patçrçtoelektroenerìiju atbilstoði savam fiksçtajam skaitîtâjarâdîjumam un pçc sava tarifa (Starta vai Pamata).
Ar 1.aprîli klients sâk uzskaitît patçrçtâs kilovatstundas nojauna un par aprîlî patçrçto elektroenerìiju norçíinâs maijâpçc Starta tarifa. Klientam nav nepiecieðams papildus ziòotLatvenergo skaitîtâja râdîjumu 1.aprîlî, jo to automâtiski
aprçíinâs norçíinu sistçma pçc klienta veiktâ maksâjuma.
Klientu iespçjas sekot patçriòam unserviss
Klientiem vismaz reizi gadâ pçc veiktas kontrolpârbaudes
nosûta maksâjumu pârskatu par pçdçjiem 12 mçneðiem, kasïauj âtrâk konstatçt iespçjamâs nesakritîbas patçriòa unnorçíinu uzskaitç.
Lai çrti veiktu maksâjumus un sekotu lîdzi savamelektroenerìijas patçriòam un norçíiniem, klienti lietouzòçmuma klientu servisa pakalpojumus - elektroniskonorçíinu interneta lapu e-latvenergo.lv, reìistrçjuði savumobilâ tâlruòa numuru informatîvas îsziòas (SMS)saòemðanai, kâ arî izvçlçjuðies Izlîdzinâto maksâjumu.
Izmantojot elektronisko norçíinu interneta lapu e-latvenergo.lv, iespçjams çrti un uzskatâmi veikt norçíinus, kâarî sekot lîdzi savam elektroenerìijas patçriòam. Veicotnorçíinus mâjas lapâ, klienta patçrçtâs kilovatstundasuzskaita automâtiski, veicot aprçíinu pçc norçíina summasun attiecinot uz attiecîgo tarifu – Starta vai Pamata.
Savukârt, ja klients ir reìistrçjis savu mobilâ tâlruòa numuruSMS saòemðanai, viòu informç par pâreju no Starta uz Pamatatarifu.
Lai plânotu savu budþetu un varçtu rçíinâties ar noteiktâmizmaksâm, arvien vairâk klientu izvçlas Izlîdzinâto maksâjumu,gada garumâ ik mçnesi norçíinoties par summu, kas atbilst
vidçjam mçneða patçriòam.
Sociâlais atbalsts iedzîvotâju grupâmLai palîdzçtu tâm iedzîvotâju grupâm, kam ir apgrûtinâti
materiâlie apstâkïi, pieðíir norçíinu kartes sociâlimazaizsargâtajiem iedzîvotâjiem. Iepriekð atbalsts sniegtstrûcîgajiem un maznodroðinâtajiem iedzîvotâjiem, ðogad arîsociâli mazaizsargâtas ìimenes ar bçrniem.
Elektrîbas norçíinu kartes savas paðvaldîbas sociâlajâdienestâ var saòemt sociâli mazaizsargâtâs ìimenes ar bçrniem:
1. daudzbçrnu ìimenes (kas nav saòçmuðas tarifakompensâciju 2400 kWh patçriòam);
2. trûcîgâs ìimenes ar bçrniem (izòemot tâs ìimenes, kasjau ir saòçmuðas elektrîbas norçíinu karti par 500 kWhiepriekðçjâ gadâ);
3. ìimenes, kurâs aug bçrni invalîdi;4. ìimenes ar audþubçrniem un aizbildniecîbâ esoðiem
bçrniem.
Informç Latvenergo
Elektroenerìijai atkal Starta tarifs
Sociâlâs iemaksasObligâtâs sociâlâs iemaksas tagad nav jâveic
priekðlaicîgo un vecuma pensiju saòçmçjiem. Valdîbâ
apstiprinâti grozîjumi Ministru kabineta “Noteikumos
par valsts sociâlâs apdroðinâðanas obligâtajâm iemaksâm
no valsts pamatbudþeta un valsts sociâlâs
apdroðinâðanas speciâlajiem budþetiem”.
Turpmâk par nestrâdâjoðiem invalîdiem iemaksas
pensiju apdroðinâðanai veiks lîdz brîdim, kamçr viòiem
pieðíirs vecuma pensiju, tostarp priekðlaicîgu. Savukârt
invaliditâtes apdroðinâðanai neveiks iemaksas par
strâdâjoðiem cilvçkiem (arî paðnodarbinâtajiem), kuri
saòem maternitâtes, paternitâtes un vecâku pabalstu, ja
viòiem pieðíirta valsts vecuma pensija, tostarp
priekðlaicîgi.
Obligâtâs iemaksas bezdarba apdroðinâðanai neveiks
arî par tiem slimîbas, maternitâtes un paternitâtes
pabalstu saòçmçjiem, kuriem valsts vecuma pensija
pieðíirta priekðlaicîgi.
Slimnieku kopðanaMâte ir guloða 1. grupas invalîde, viòai ir 86 gadi. Meita
viòu kopj, algotu darbu nestrâdâ. Vai ðos gadus ieskaitîsmeitas darba stâþâ?
Likuma “Par valsts pensijâm” pârejas noteikumu 1.
punktâ noteikts, ka lîdz 1991. gada 1.janvârim laiku,
kad kopj 1. grupas invalîdu vai cilvçku, kurð sasniedzis
80 gadu vecumu, ieskaita apdroðinâðanas stâþâ
neatkarîgi no sociâlâs apdroðinâðanas iemaksu veikðanas.
No 1991. gada 1.janvâra lîdz 1996. gada 1.janvârim
laiku, kad kopj 1. grupas invalîdu vai cilvçku, kas
sasniedzis 80 gadu vecumu, apdroðinâðanas stâþâ ieskaita
tikai tad, ja ir veiktas sociâlâs apdroðinâðanas iemaksas.
No 1996. gada apdroðinâðanas stâþâ ieskaita mçneðus,
kuros veiktas vai bija jâveic apdroðinâðanas iemaksas
attiecîgajam sociâlâs apdroðinâðanas veidam
(piemçram, pensiju apdroðinâðanai, invaliditâtes
apdroðinâðanai). Tas nozîmç, ka sociâlâs apdroðinâðanas
pakalpojumus personâm pieðíîra, òemot vçrâ reìistrçto
informâciju par to darba ienâkumiem, turklât neatkarîgi
no tâ, vai darba devçjs faktiski veicis ðîs iemaksas. Lîdz
ar to speciâlais budþets sedza ievçrojamas izmaksas, kas
bija raduðâs darba devçju vainas dçï. Tâdçï no 2011.
gada 1. janvâra personas pensiju apdroðinâðanai atkal
òem vçrâ tikai faktiski veiktâs iemaksas.
4 .a
prî
lis
5 .a
prî
lis
6 .a
prî
lis
7 .a
prî
lis
Sludinâjumi Otrdiena � 2012.gada 3.aprîlisV 15.
Z.s “Strautiòi”iepçrk mâjlopus.
Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 64546765, 29411033.
SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk
liellopus, jaunlopus, aitas,
zirgus. Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 28761515.
SIA “AIBI”pçrkzirgus, liellopus, jaunlopus,
aitas, zirgus, cûkas.
Labas cenas! Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 26142514, 20238990.
Iepçrk kauðanai
visu veidu
mâjlopus. Tâlr. 29320237, 64546681
“Latnord” pçrk visuveidu ÎPAÐUMUS,
CIRSMAS.Var bût ar apgrûtinâjumiem (íîla,
mantojums u.t.t.). Âtra izskatîðana,labas cenas, tûlîtçja samaksa.
Tâlr. 22028592, 29777641.
Pçrk: CIRSMAS -skujkoku - Ls 20-25;
lapkoku - Ls 10-15 uz celma.Ja nepiecieðams - gatavojam
jaunu meþa projektu, stigojam,dastojam cirsmas.
NEKUSTAMO ÎPAÐUMU. Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 29289975.
Pçrk visu veidu meþu îpaðumus.Tâlr. 26489727, 29328614.
Zviedru investors pçrkizstrâdâtus un daïçji izstrâdâtus
meþus un lauksaimniecîbâizmantojamu zemi. Apmaksâ
starpnieku pakalpojumus.Tâlr. 29399917.
Pçrk visu veidu meþus, zemes.Tâlr. 29764751.
Pçrk meþa îpaðumus, izcirtumus.Var bût ar apgrûtinâjumiem.Samaksa darîjuma dienâ.
Tâlr. 29433000.
SIA “RENEM P” iepçrk liellopus,jaunlopus, aitas, zirgus.
Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 65329997, 29485520,
29996309, 29183601, 26393921.
Pçrk cûkas, sivçnmâtes. Tâlr. 64622200, 29403395.
Pçrk zemi (var bûtapmeþojusies), meþu (izstrâdâtu
vai daïçji izstrâdâtu).Tâlr. 28714382.
Pçrk siena rulonus. Tâlr. 28675100.
AKU URBÐANA. Tâlr. 29142220.
Veikalâ “TIKIMAX” ZIEMASAPÌÇRBIEM atlaide 30%.
Brîvîbas 55, Balvos.
Pârvadâ mâjlopus, metâllûþòus(specpiekabe). Tâlr. 29230080.
Piedâvâ mûsdienîgus, augstaskvalitâtes tçrauda jumtu un sienu
segumus, ûdens noteksistçmas unvisus nepiecieðamos
papildelementus jumtu ierîkoðanai,kâ arî daþâdu gabarîtu metâla
konstrukcijas. Nodroðinâm piegâdi.Tâlr. 20220144.
Dzîvokïu remonts. Mâju siltinâðanaar putoplastu. Darba pieredze
ârzemçs. Tâlr. 22043233.
Kravas pârvadâjumi (busiòð arkravas kasti). Tâlr. 29918648,
26403179.
Skalda malku. Tâlr. 28778581.
Pieredzçjis mûrnieks mûrç krâsnis,skursteòus, tîra un atjauno tos,
mûrç arî çkas. Cena pçcvienoðanâs. Tâlr. 26634520,
29342367.
oPiedâvâjam AIZDEVUMUS
pensionâriemlîdz 75 gadiem bez íîlas.
Balvos, Partizânu 14, 2.stâvs,
t. 64521873, 26402362.
Licences nr. NK-2011-040
LAFIKO.LV
• tçrauda jumtu segumi- atlaides lîdz 30%• lietus ûdens noteksistçmas • ârçjâs palodzes, karnîzes, locîjumi no
tçrauda• celtniecîbas plçves • VELUX jumta logi • Schiedel skursteòi. Balvi, Brîvîbas 62, tâlr. 26146111 E-pasts: [email protected]
Tikai aprîlî izdevîgs piedâvâjums - pçrc pilnu jumta
komplektu virs 100 m2 un jumta plçvi saòem par brîvu!
Izsakâm vissirsnîgâko paldies pansionâta “Balvi”darbiniekiem, Marinai Vasiïjevai, “Balvu Ritums”, Tçvam
Valentînam, kafejnîcas “Lâèa íepas” kolektîvam.Visiem, kuri bija kopâ skumju brîdî, pavadot mûþîbâ
Jevìçniju Oðenieci.VÎRS UN PIEDERÎGIE
Autoskola
“BARONS R” organizç
autoapmâcîbas
kursus REKAVAS VIDUSSKOLÂ
12.aprîlî plkst. 15.00.
www.baronsr.lv
Tâlr. 29336212, A.Raciborskis.
Uzsâkjaunu
mâcîbugrupu
komplektâciju ðâdâs kategorijâs: A (motocikli), B (vieglie), 95.k (ar Cun D kat.), C-E (kravas ar piekabi).Zvani un piesakies - tâlr. 29208179.
Apsveikumi
Pret jaunu pavasari dienas iet,
Pret vçtrâm un pret gadu kalnu.
Un pûpoli kâ padebeði zied,
Un cîruïi ar dziesmâm aiztrenc salnu.
Mîïi sveicam Liliju Bauni diþajâ dzîves jubilejâ! Stipru veselîbu,izturîbu, dzîvesprieku, sirdsmieru vçl daudziem skaistiem gadiem!
Priecîgas, saulainas Lieldienas!Anastasija, Galina, Helçna, Inâra, Taisija,
Tamâra, Sofija, Staòislavs
Ar lieliem darbiem Tev pilns dzîves ceïð,
Ar mîïiem vârdiem pilna sirds,
Ik zars no Tava dzîves koka
Tik brînumjaukos ziedos mirdz.
Sirsnîgi sveicam Baunes kundzi skaistajâ dzîves jubilejâ!Balvu pamatskolas saime
Katrs var bût maza saulîte
Zem lielâs saules.
Galvenais - cik silta Tava spîdçðana
Un vai tâ ir no visas Tavas varçðanas.
(K.Klâna)
Mîïi sveicam Regînu Zaíi nozîmîgajâ dzîves jubilejâ! Vçlam labuveselîbu, izturîbu un Dieva svçtîbu visiem turpmâkajiem gadiem.
Tante Gele un visi Viïakas radiòi
Lîdzjûtîbas
Paòem, mîïâ Zemesmâte,Vienu sirmu mâmulîti.Sasedz viòu silti, siltiSavâm smilðu velçnâm.
Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaKasparam un tuviniekiem,
VECMÂMIÒU mûþîbâ pavadot.Audzinâtâja Tatjana un bijuðie
klasesbiedri
Un tagad, mâmuliò, guli, mierîgi guliKâ pûpols kârklâ zem vçju vçdâm,Zem zvaigznçm, aukstâm un tâlâm,Zem manâm bçdâm.
Klusi skumstot un jûtot lîdzidvçseles sâpçs, izsakâm lîdzjûtîbu
Violentai Kubuliòai untuviniekiem, MÂMIÒU mûþîbas
ceïâ pavadot.Baltinavas Kristîgâs speciâlâsinternâtpamatskolas kolektîvs
Mûþîbas nama logos svecîti aizdedzini,Mât, lai jûtu - tur augðâ tu manu ceïu zini.Mûþîbas miglâ palsâ, mât, saki vârdu vienu,
Lai es jûtu, ka sargâ mani vçl ðobaltdienu.Patiesi lîdzjûtîbas vârdi lai ir atbalsts
sâpju brîdî Violentai, kad uzMÂTES kapu kopiòas gulst atvadu
ziedi.Baltinavas Kristîgâs speciâlâsinternâtpamatskolas internâta
skolotâji
Mans slieksnis velti tavas kâjas gaida pâr sevi pârkâpjam,un manâ istabâ viens stûris klusi raud.Viòð raud, kâ pamests raud, - bez asarâm.
(Apsesdçls)
Lçni ðogad nâk pavasaris, un viòaipietrûka spçka sagaidît pirmo lapu
zaïumu aiz mâjas loga. Nu viòi abi artçti to ieraudzîs kapu kalniòâ.Skumju brîdî esam kopâ ar
Violentas un Jâòa Kubuliòuìimeni, pavadot MÂMIÒU,
VECMÂMIÒU smilðu kalniòâ.Baltinavas dramatiskais kolektîvs
“Palâdas”
Drîz pavasar’s, un pakalnos plauks bçrzi,Maigas, zaïas lapas satrauks vçjð.Tu saulei acis neatvçrsi,Kaut mîïas balsis tevi sauks un sauks. (S.Sîle)
Mûsu vissiltâkie lîdzjûtîbas vârdiViolentai un Jânim Kubuliòiem,
MÂMUÏU, VECMÂMUÏU,VECVECMÂMUÏU mûþîbas ceïâ
pavadot.Indra, Marija, Anita
Kad vakaram tavam neaust vairs rîts,Kad mûþîbas gâjiens tev iezvanîts,Tad dvçsele brîva mûþîbâ iet,Kur saule nekad vairs nenoriet.
Skumju brîdî esam kopâ ar sievuTaisiju Zaharenko un pârçjiem
tuviniekiem, pavadot vîru PÇTERImûþîbas ceïâ.
Kaimiòi Verpuïevâ - Tihomirovi,Bçrziði, Inâra R., Lîvija G., Vera Þ.
Balts eòìelis atnâca sapnîUn aiznesa tevi lîdz,Tai baltajâ, baltajâ naktî,Kur nesâp, kur nesalst, kur silts.
Skumju brîdî esam kopâ ar Markuun viòa mâmiòu, VECTÇTIÒU
mûþîbâ pavadot.Rekavas vidusskolas 7.klasesskolçni, vecâki un audzinâtâja
Pârtrûka stîga, apklusa dziesma,Apdzisa zvaigznes, saira sapòi.Viss tas notika pçkðòi un strauji,Pielija sâpju un asaru trauks.
Izsakâm dziïu lîdzjûtîbu un dalâmbçdu smagumu ar Sergejevuìimeni, meitu Agnesi mûþîbâ
pavadot.PIKC “Rîgas Valsts tehnikums”
Balvu teritoriâlâs struktûrvienîbaskolektîvs
Balts eòìelis atnâca sapnîUn aiznesa tevi lîdz,Tai baltajâ, baltajâ naktî,Kur nesâp, kur nesalst, kur silts.Lai mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba
palîdz pârvarçt sâpju smagumuSergejevu ìimenei, mîïo meitiòuAGNESÎTI pâragri smilðu kalniòâ
pavadot.Kaimiòi - Leontîna, Jura, Edgara un
Eleonoras ìimenes
T.20071499, 29557427.
SIA “EURASIA”
PÇRK gaïas buïïus: 3-10 mçneði (150-280 kg).Labas cenas un maksâjumu nosacîjumi.
Pçrk
Sludinâjumi
Pateicîba
Daþâdi
“ V I G O ”L i e ld i e n u
j a m p a d r a c i s ! !(Tikai no 6. lîdz 9.aprîlim)
Pilnîgi visâm precçm - 50%
Vasaras apavi par îpaðâm cenâm!
Balvos, Partizânu 6
Darba laiki:
6.04. - 9.00-15.00
7.04. - 9.00-15.00
8.04. - brîvs
9.04. - 10.00-15.00
Pârdod VW Passat, 1985.g., TA lîdz07.03.2013., par cenu varam
vienoties. Tâlr. 26221028.
Pârdod siena ruïïus Medòevaspagastâ. Tâlr. 26368035.
Pârdod metâla durvis, Ls 80 (varuzstâdît). Tâlr. 26403179,
29918648.
Pârdod grûsnas truðu mâtes.Tâlr. 26626889.
Pârdod vasarnîcu Ezermalâ-2.Tâlr. 26298774.
Pârdod poïu miglotâju, platums1,2 m. Tâlr. 27815357.
Pârdod automaðînu Honda Civic,
1,4i, 1996.g., labâ kârtîbâ.Tâlr. 28653458.
Pârdod 8,5 zemi pie Balvu-Gulbenes ðosejas. Tâlr. 22344307.
Pârdod slaucamu kazu arkazlçniem. Tâlr. 26322123.
Pârdod 2-istabu dzîvokli 1.stâvâ,Balvos, Ezera 40 (35m2), vai maina
pret lielâku. Tâlr. 20467631.
Pârdod BMW-520, 2,0l, 1992.g.,TA lîdz 20.01.2013., Ls 700.
Tâlr. 26315594.
Pârdod Peugeot 306, 1,4, 1996.g.,5-6 l uz 100km, TA 27.08.2012.,
Ls 690. Tâlr. 29230080.
Z.s. “Kotiòi” pârdod vasaras mieþusçklu, pupas, ziròus, lopbarîbas
miltus, pârtikas rapðu eïïu.Tâlr. 26422231.
Pârdod vai izîrç mâju ar izpirkðanastiesîbâm. Tâlr. 20234853.
Pârdod 2 mçneðus vecu telîtiBaltinavâ. Tâlr. 26462798.
Pârdod siena rulonus - Ls 4/ rulons.Tâlr. 26590502.
Brauciens uz hokeju LATVIJA-KRIEVIJA
20.aprîlî plkst. 15.00 ar lieloautobusu (biïete+autobuss) Ls 9.50
vai Ls 11.50, skolçniem - Ls 8.
Tâlr. 29336212, A.Raciborskis
Pârdod
LîdzjûtîbasOtrdiena � 2012.gada 3.aprîlisV16.
IZNÂK OTRDIENÂS, PIEKTDIENÂS
IZDEVÇJS
SIA “BALVU VADUGUNS”
adugunsVREDAKCIJAS ADRESE
TEÂTRA IELÂ 8BALVOS, LV-4501
NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ
Iespiests SIA “LatgalesDruka”, Rçzeknç,
Baznîcas 28TIRÂÞA - 4370
Datorsalikums-SIA “Balvu Vaduguns”,
G.LIELMANIS
e-pasts: [email protected]âjas lapa: www.vaduguns.lv
Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X
Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.
Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem
atbild to autors.
Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982
Indekss3004
REDAKTORS E.GABRANOVS - T.64522534, 29360850ÞURNÂLISTI: Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962
M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260,
A.SOCKA -T.64520961
KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019ÞURNÂLISTI - 29360851; 26555382
REKLÂMA,SLUDINÂJUMI
D.DimitrijevaT. 64507018 26161959
FAKSS - 64522257Tâlrunis-autoatbildçtâjs - 64520961
Daudz darbiòu padarîts,Daudz solîðu iztecçts,Lai nu maigi Zemes mâtePârklâj smilðu seìenîti.Kad bçdas un smagums dara tumðu
pavasara rîtu, skumju brîdî esamkopâ ar Veltu Pluksi un viòasìimeni, no vîra, tçva, vectçtiòa
JÂÒA uz mûþu atvadoties.Circeòu un Feldmaòu ìimenes
Vairs neieðu pa sila sûnu taku,Neglâstîðu bçrza tâsi balto,Vien egïu zaru nolieciet man blakus,Lai vieglâk ir, lai nejût zemes elpu saltu.
Kad aizsaules ceïos ir devieslabestîgs cilvçks, izcils meþkopis -JÂNIS PLUKSIS, mûsu klusa un
patiesa lîdzjûtîba tuviniekiem.Bijuðie Rugâju meþniecîbas
darbinieki - Zenons, Staòislavs,Arvîds
Tavs maigums, mât, man dzîvç spçku devis,Tu mîlestîbâ prati katru darbu veikt.Ðai brîdî skarbajâ, kad pietrûkst tevis,Ïauj man par visu klusi paldies teikt.
Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaMarinai un Viktoram Vasiïjeviem,MÂMIÒU, VECMÂMIÒU mûþîbas
ceïâ pavadot.Inta, Irçna, Zina
Nu salikusi rokas, dus mierâ mâmuliòa,Nu apklusuðas rokas, kas vienmçr strâdâja,Tâs rokas labâs, svçtâs, kas mîïi glâstîja,Un glâstot gaiðu mieru sirdî ielçja.
Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbuMarinai Vasiïjevai ar ìimeni,
pavadot MÂTI, VÎRAMÂTI,VECMÂMIÒU mûþîbas ceïâ.
Stepju mâjas iedzîvotâji
Tu aizgâji projâm tik pçkðòi,Ka saþòaudzas sirds un gurst prâts.Vçjð iegriezâs agri no ziemeïu pusesUn nenorimst, nenorimst vairs.
Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbuDzintrai Magonei, dçlu ÇRIKU
pâragri mûþîbâ pavadot.Pilsoòu ielas 23.mâjas iedzîvotâji
Kas smagâks vçl varbût,Pa dzîves ceïu ejot,Kâ atdot zemei to, Kas sirdij tuvs un dârgs.
Kad mûþîbâ aiziet mîïâVECMÂMIÒA, izsakâm patiesulîdzjûtîbu Dainai Ðteimakai un
tuviniekiem.SIA “Stigma” kolektîvs
Skumji galvas noliec sirmie bçrzi,Pûpolzaros sabirst dzîves stâsts,Pâri noðalc pavasara elpa,Jâðíiras, kaut ðíirties ir tik þçl.Izsakâm dziïu lîdzjûtîbu un skumjâs
esam kopâ ar Anastasiju unVirgîniju, no MÂSAS uz mûþu
atvadoties.Ilga ar ìimeni
Pierimst soïi, klusç domas,Neskan mîïâ mâtes balss.Tikai klusa sâpe sirdîIlgi vçl pçc tevis sauks.
Skumjâ brîdî jûtam lîdzi GunaiZaèestei un bçrniem, MÂMULÎTI,VECMÂMIÒU zemes klçpî guldot.
Darba kolçìi
Pârtrûka stîga, apklusa dziesma,Apdzisa zvaigznes, saira sapòi.Viss tas notika pçkðòi un strauji,Pielija sâpju un asaru trauks.
(Z.Purvs)
Mûsu visdziïâkâ lîdzjûtîba OjâramSergejevam un viòa ìimenei,
meitiòu AGNESI mûþîbâ aizvadot.Sçrâs noliec galvas
mâsîca Dzidra ar meitu InguVentspilî un Âboliòu ìimene Alûksnç
Mans dzîves stâsts ir skaists, bet îss.Mans dzîves krasts mirdz debesîs.Jûs vçjâ mani jutîsiet un saulesstarâ manîsiet.Jums mîlestîbu sûtîðu, ar ziediem zâlç rakstîðu.Vissirsnîgâkos mierinâjuma vârdussakâm AGNESÎTES SERGEJEVAS
ìimenei, kad jâsaka pçdçjâsardievas.
Balvu Amatniecîbas 10.b klasesskolçni, audzinâtâja, vecâki
Pçkðòi bez atbildes palika jautâjums...Viz acîs sâpju asaras...Sirdî un dvçselç satumsums...
Pavasara skarbie vçji iruzdrîkstçjuðies atòemt vismîïâko -
pa pûpolu un sniegpulkstenîðu takuDieva valstîbâ aizveduði AGNESÎTI.
Ðinî sâpju un ðíirðanâs brîdî laimûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbadara stipru Sergejevu ìimeni.
Balvu Amatniecîbas vidusskolaskolektîvs
Mani mîïie, es pie jums vçl bûðu-Sniega pârslâ, èukstâ, rasas lâsç,Saulç, vçjos, dziesmâ, jûsu mûþos.Dzîve beidzas, mîlestîba - nç...
Izsakâm lîdzjûtîbu OjâramSergejevam ar ìimeni, MEITIÒU
pçkðòi zaudçjot.Dzintra, Modris ar ìimençm
Vai var ðo sâpi izraudât, vai izkliegt vârdos,Kad sirdi pçkðòi sastindzina sals...Kad pa pçdçjo taku aiziet jaunîba...
Uz mûþîbu... Nesaprotami...neaptverami... Raud svece par
meitiòas AGNESES tik neþçlîgi îsomûþu. Lai mûsu patiesa lîdzjûtîba
stiprina Tevi, Regîna, un Tavuìimeni, un dod spçku tâlâkai dzîvei.
Kupravas pamatskolas kolektîvs
Ir zaudçjumi, pie kuriem nepierod,Kurus nekad neaizmirst,Lai gudrais prâts saka ko sacîdams,Sirdij ir savi iemesli, kas prâtam nepieejami.
(Z.Mauriòa)
Klusi skumstot un jûtot lîdzidvçseles sâpçs, izsakâm patiesu
lîdzjûtîbu Sergejevu ìimenei,pâragri mûþîbâ pavadot MEITU,
MÂSU.Agneses krustmâte ar ìimeni
Vçl bija jâdzîvo,Vçl jâskata bij’ daudzu dienu spoþumsUn klusâs naktîs sapòiem jâïaujas.Vçl daudz bij’ òemams, dodams, mijams,Bet stunda nolikta bij dvçselei,Kad mieru rast.
Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu unskumju brîdî esam kopâ ar mûsukolçìi Ojâru Sergejevu, MEITU
mûþîbâ aizvadot.Valsts robeþsardzes koledþas
Kinoloìijas dienesta kolektîvs
Ir sâpes, ko nevar dalît uz pusçm,Nav tâdu vârdu, kas mierinât spçtu...Nostâjas blakus tev draugi un klusç,Kaut vai tâ lai tev palîdzçtu.
(R.Skujiòa)
Patiesa lîdzjûtîba lai palîdz pârvarçtzaudçjuma sâpes Ojâra Sergejevaìimenei, MEITIÒU mûþîbas ceïâ
pavadot.VRS Viïakas pârvaldes
Robeþkontroles dienesta kolektîvs
Uz spârniem dzçrves nes jau pavasari,Un saulç sniegpulksteòi zied.Un ir tik skumji, ir tik smagi,Ka tieði tagad tev bij’ jâaiziet.Kad negaidot atnâkuðo sâpi izraud
sveces un ziedos birst atvaduasaras, skumju un sâpju brîdîizsakâm lîdzjûtîbu Lîgai un
tuviniekiem, pçkðòi zaudçjot mîïomâsu un meitu AGNESI.
Þîguru pamatskolas 5.klasesskolçni, vecâki un audzinâtâja
Deg, sçru svece deg,Kaut mûþs vçl neizdzîvots,Kaut mîlestîbas ceïð vçl tikai sâkts.Ak, dvçselît, uz debesîm kas plîvo,Vairs tevi neatsaukt un nepanâkt...Kad pavasara vçji pâri kapu kalnam
aiznes pçdçjos atvadu vârdus,mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba
tuviniekiem, uz mûþu atvadotiesno meitas un mâsas AGNESES.
Þîguru pamatskolas bijuðieklasesbiedri Eduards, Kaspars,
Rolands, Diâna, vecâki unaudzinâtâjas Aija, Inga, Ija, Sanita
Es tagad aizeju,Bet ne jau prom,-Es aizeju tepat-Ar citâm puíçm,Citu sauli,Ar citu zemi parunâtUz tu. (M.Zviedre)
Kad zaïo skuju raksts klâj mîïâsmeitiòas, mâsiòas pçdçjo ceïu,izsakâm dziïu lîdzjûtîbu RegînaiSergejevai ar ìimeni, MEITU,MÂSU pavadot mûþîbas ceïâ.
Viïakas novada dome
Ir nolûzis dzîvîbas koks, par velti liktenim taujât...Ir jâiededz cerîbu sveceUn jâlûdz, lai atkal jums saujâDievs ieliktu spçku dzîvei par sâpçm, kas pacelties liek.
Lai mûsu klusa lîdzjûtîba palîdzpârvarçt negaidîto sâpju smagumu
Lîgai, Andai un vecâkiem, nomâsas un meitas AGNESES
SERGEJEVAS uz mûþu atvadoties.Viïakas Mûzikas un mâkslas skolas
skolotâjas Jeïena Laicâne, DaigaElksnîte, Anþelika Abduðeliðvili
Uz tavâm mâjâm bçda atnâkusiUn tavu sirdi aukstâm plaukstâm skar.Nu paðâ vidû smagumam tu bûsi,Kur daudzas sâpju kraujas jâpârvar.
Kad cauri dvçselei sâpju dzîparilokâs un lîdz malâm pielijis asaru
trauks, dalâm zaudçjuma smagumuar Regînu un viòas ìimeni,
meitiòu AGNESI pâragri zemesklçpî guldot.
Viïakas Romas katoïu baznîcaskora dziedâtâji, çrìelniece,
katehçte Rutta
Gaidîtais pavasari,Ko tu ar pasauli dari?Plaukðanas gaviïu vietâ-Sirdî izmisums sîvs. (K.Apðkrûma)
Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu mûsuAndai, visai Sergejevu ìimeneisakarâ ar lielâs mâsas un mîïâs
meitas AGNESES pçkðòo aizieðanumûþîbâ.
Klasesbiedri, vecâki, audzinâtâjs
Pârtrûka stîga, apklusa dziesma,Apdzisa zvaigznes, saira sapòi.Viss tas notika pçkðòi un strauji,Pielija sâpju un asaru trauks.
(Z.Purvs)
Patiesa lîdzjûtîba lai palîdz pârvarçtzaudçjuma sâpes Ojâra Sergejevaìimenei, meitu AGNESI mûþîbas
ceïâ pavadot.Biruta, Alberts, Ingrîda, Artûrs
Kas smagâks vçl varbût,Pa dzîves ceïu ejot,Kâ atdot zemei to, Kas sirdij tuvs un dârgs.
Lai mûsu klusa lîdzjûtîba palîdzpârvarçt negaidîto sâpju smagumu
Andai, Lîgai un vecâkiem, nomâsas, meitas AGNESES uz mûþu
atvadoties.Andis un Guna ar vecâkiem Rekavâ
Laikam tu pârâk âtriPa dzîves vasaru skrçji,Ka tev pavasara pasakuSadzirdçt nebija ïauts.
(L.Sâgameþa-Nâgele)
Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbuSergejevu ìimenei, mîïo meitiòu
AGNESÎTI pçkðòi zaudçjot.Modris, Biruta, Mareks, Mâra
Negaidîtajâ sâpju un atvadu brîdîesam kopâ un izsakâm patiesulîdzjûtîbu Ojâram Sergejevam,
MEITU pçkðòi zaudçjot.Ðíilbçnu nodaïas kolektîvs
Es aizeju un tomçr paliekuDebesîs, zemç, zvaigznçs, vçjâ, saulç,Un savçjo sirdîs...
Ir smagi... Vârdi nespçj mainîtnotikumus. Mûsu klusa lîdzjûtîba lai
palîdz pârvarçt sâpju smagumuRegînas un Ojâra ìimenei,
meitiòu, mâsiòu un mazmeitiòuAGNESI pavadot mûþîbas ceïâ.
Lilija un Jânis, Sarmîtes un Þaòaìimenes
Ir sâpes, ko nespçjam dalît uz pusçm,Nav tâdu vârdu, kas mierinât spçtu...
Kad ziedos birst atvadu asaras,mûsu lîdzjûtîba Lâsmai, no tçva
TÂLIVALDA KÏAVIÒA atvadoties.Svetlana V. ar ìimeni
Jel neraudiet, mans sâpju ceïð ir galâ,Es upei melnajai nu pâri jau,Un dusu klusâ aizmirstîbas salâ,Kur cieðanu un sâpju vairâk nav.Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Mârîtei,Lâsmiòas un Ojâra ìimençm,
TÂLIVALDI KÏAVIÒU mûþîbas ceïâpavadot. Lai Tev, kaimiò, viegla
dzimtâs zemes smilts un mûþîgadusçðana Debesu valstîbâ. Lai
Dievs stiprina palicçju sirdis un dodspçku pârvarçt bçdu smagumu.
Radjukovi
Es - tajâ dzçrvju kâsî, kas debesu pïavâs zaro,Es - tajâ rasas lâsç, kas asterçs novakaro,Es - tajâ saulespuíç, kur vasaras dvçselei mâjas,Ar briestoðo pumpuru smarþu, Jûs atvadâs uzrunâju.
Kad pavasara klusumâ izskanatvadu vârdi un no asaru lâsçm
dziest sveèu liesma, sçrojamkopâ ar kolçìîti Regînu
Sergejevu un viòas ìimeni, nomîïâs meitiòas un mâsiòasAGNESÎTES atvadoties.
Viïakas novada bâriòtiesa
Mans gaiðais bçrns, mana kastaòa svece,Es vçlçtos tevi laimîgu redzçt.Es gribçtu tevi vçl sargât un sargât,Man katra tava ziedlapa dârga...
(Â.Elksne)
Ðajâs dienâs debesis skumst kopâar Jums. Esiet stipri! Mûsu klusa un
patiesa lîdzjûtîba OjâramSergejevam ar ìimeni, kad pasaules pielieto taku uz mûþîbujâpavada meitiòa AGNESÎTE.
Valsts Robeþsardzes Viïakaspârvaldes kolektîvs
Aizlidot un neatgriezties...Sapîties baltos, sapòainos palagos,Neskatîties, atvadîties...Problçmas nesajust,Baltos, vieglos palagos sapîties,Augstâk vien pacelties...Atvadîties.
Pçkðòi pârtrûcis AGNESÎTESdzîves pavediens, sairuði sapòi,
vârdi, pârtrûcis raitais deju solis unmîïais smaids, un nav pat jâpaceïskatiens, lai sajustu bezgalîbu...Lai mierinâjuma vârdi ir atbalstsviòas mîïajiem tuviniekiem.
Ðova deju grupas “Leo” meitenesun vadîtâja
Kâpçc ðopavasar tâ steidzies, Veïu mâte,Vai manas nedzîvotâs dzîves tev nemaz nav þçl?Nu manas cerîbas un mani skaistie sapòiKaut kur starp zvaigznçm tâlu, tâlu kvçl. Tik ïoti sâp... No visas sirds jûtamlîdzi tuviniekiem, AGNESÎTI guldot
Zemesmâtes klçpî.Deju studijas “Terpsihora” ritmikas
jaunâkâ grupa un vadîtâja
Domâjiet par mani, lai ir siltiArî tad, kad sniegputeòi snieg.Neraudiet, ak, mani palicçji-Mîlçtie nemûþam neaiziet.Kad pavasaris pa zvaigþòu iezîmçtotaku sev lîdz atnesis dziïas sçras,zaudçjuma rûgtumu un bçdas, lai
mûsu patiesa lîdzjûtîba stiprina Jûs-Regîna, Ojâr, Anda un Lîga,ðíiroties no meitas un mâsas
AGNESES.Þîguru pamatskolas skolotâju
kolektîvs