ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS Vadugunsvaduguns.lv/arhīvs/2016/februaris/16februaris.pdf · V aduguns...
Transcript of ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS Vadugunsvaduguns.lv/arhīvs/2016/februaris/16februaris.pdf · V aduguns...
adugunsVOtrdiena � 2016. gada 16. februâris
Piedalieties sacensîbâs!
ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS
6.
Îsziòas
ISSN 1407 - 9844
�
�
Nâkamajâ
Vadugunî
5. lpp.
4. lpp.
Laikraksts iznâk kopð 1950. gada 5. marta � Nr. 13 (8807)
CENA abonentiem 0,53EUR
tirdzniecîbâ 0,65EUR
9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 2 6 70
Edgars Gabranovs
Balvu pilsçtas 88. un Balvu muiþas 250.dzimðanas dienunovada deputâti un bijuðie pilsçtas mçri pavadîja îpaðâgaisotnç, proti, domes izbraukuma sçdç novada muzejâ, kursprieda par pilsçtas attîstîbas vîziju. Viòi iejutâs bçrnu lomâs -grieza þurnâlus, lîmçja tajos atrastos attçlus un tekstus,tâdçjâdi pildot diþciltîgu dâmu norâdîjumus.
Muiþniece Emîlija Trabotti tautas kalpiem atgâdinâja, ka Balvumuiþa viòai piederçja 19.gadsimta otrajâ pusç. Savukârt pçdçjâ muiþasîpaðniece Anna Ðèerbatova atklâja, ka kopâ ar Emîliju nolçmuðastagadçjiem muiþas saimniekiem uzticçt ïoti svarîgu jautâjumu. “Jumsjâuzbur muiþas kompleksa nâkotne,” paskaidroja diþciltîgâs dâmas.Jâpiebilst, ka tautas kalpi sadalîjâs èetrâs grupâs, lai spriestu par èetruobjektu attîstîbu Balvos. Uzdevumu sareþìîja fakts, ka vîzija bija jâattçlouz papîra lapas, to izkrâsojot vai izlîmçjot ar daþâdiem attçliem, kasizgriezti no veciem þurnâliem. Darba grupa, kurâ strâdâja AndrisKazinovskis, Aivars Kindzuls, Sandis Meiers un Dmitrijs Usins,izveidotajâ vîzijas skicç apliecinâja, ka Balvus pçc 10 gadiem redz kâseksa lielpilsçtu. Visticamâk tâpçc, ka þurnâlos dominçja simpâtiskaskundzes. Tâpat viòi neðaubîjâs, ka nâkotnç pilsçtas parkâ bûs lepniieejas vârti, tur valdîs jautrîba un vienlîdz labi kopâ sadzîvos ganbalvenieði, gan zvçri, tostarp augstas amatpersonas. Uz ðîs grupasprojekta-plakâta bija redzams arî kaimiòvalsts prezidents Putins armazuli rokâs. “Iespçjams, arî viòð ðeit ciemosies,” pieïâva A.Kazinovskis.Ne mazâk atraktîvu skatîjumu, kâda nâkotnç izskatîsies ezermala,piedâvâja deputâti Egons Salmanis, Aigars Puðpurs, Ivans Baranovsun Çriks Loèmelis. Jâsecina, ka plâni viòiem kâ Napoleonam. Lîdzðinçjâ
grausta vietâ Dzirnavu ielas galâ, viòuprât, sliesies lepna viesnîca.Kardinâlas pârmaiòas gaida arî paðu Balvu ezeru, kura pârtapðanâiesaistîsies visi mûspuses ekskavatoristi. “Viòi raksies, raksies, lîdz mumsbûs iespçja uz Balvu ezeru pârvest divus kuìus no Baltijas jûras. Bûsarî burinieks,” apgalvoja A.Puðpurs. “Bet zivis kûpinâsies uz nebçdu,”piebilda Ç.Loèmelis.
Svetlana Pavlovska un Valdis Zeltkalns, prezentçjot nâkotnes Lâèadârzu, uzsvçra, ka tâ moto ir: finiða nav un nebûs, ir tikai starts. Abideputâti ir pârliecinâti, ka tur bûs daþâdas atpûtas zonas, kâ arîiespaidîga strûklaka. Balvu muiþas vîziju, precîzâk sakot, detâlplâ-nojumu atklâja Inâra Òikuïina, Sarmîte Cunska, Juris Annuðkâns unDzintars Putniòð. Viòu plânos ietilpst Balvu muiþas rekonstrukcijalîdz 2030.gadam. Ko tur plânots izdarît? “Atjaunosim visas kolonnas.Muiþa tiks papildinâta ar skatu torni, kuram bûs stikla jumts, bet uztâ atradîsies vçjrâdîtâjs ar Balvu Vilku. Ezera resursus papildinâs arzuðiem un karpâm. Starp muiþu un jaunieðu centru atradîsies Alusdârzs (“Ar Annuðkâna alu,” piebilda I.Òikuïina), bet muiþas aizmugurçizbûvçs terases veida noeju lîdz pat ezeram. Esoðâs autostâvvietas piemuiþas vairs nebûs, jo retro motocikli un retro maðînas atradîsiesbijuðajâ pamatskolas sporta laukumâ ar nobrauktuvi no ielas,”pastâstîja Dz.Putniòð. Tâpat ðî grupa pieïâva, ka, visticamâk, veicotizrakumus, tiks atrasts arî vîna pagrabs, kas zudis pçc muiþasnodedzinâðanas. “Noteikti paliks koncertzâle, interjers papildinâsiesar vietçjo meistaru izgatavotâm greznâm mçbelçm, kâ arî tiks izveidotabrîniðíîga virtuve, SPA un citas ekstras,” viòi piebilda.
Lai arî izbraukuma sçdç valdîja jautrîba, neizpalika arî sarunas parmûspuses vçsturi. Piemçram, vai jûs zinât: “Kura iela ir vismazâkâBalvos?”, “Kas ir Jânis Logins, kâ vârdâ nosaukta viena no ielâm?”,“Kur Balvos atrodas iemûrçta elka akmens galva?”
* Svçtku reportâþa 4.lpp.
Ekskluzîvs transportlîdzeklis. Balvu novada domes deputâti, kâ arî bijuðie pilsçtas mçri (foto) Dzintars Putniòð un Juris Annuðkâns
muiþâ ieradâs tautâ sauktajâ droðkâ.
Deputâtu vîzijas jeb Balvipçc desmit gadiem
Foto
- E
.Gabra
novs
Aicina parakstît lîgumuA/S “Balvu Enerìija” informç, ka
dzîvokïu îpaðniekiem personîgi jâierodasparakstît siltumenerìijas piegâdes lîgumusBalvos, Bçrzpils ielâ 30. Parakstot lîgumus,dzîvokïu îpaðniekiem jâuzrâda personuapliecinoðs dokuments. Lîgumaparakstîðanas laikus izvietos katrâdaudzdzîvokïu mâjâ.
Neskaidrîbu gadîjumos zvanît uz tâlruni64522682 vai vçrsties personîgi birojâ Balvos,Bçrzpils ielâ 30, kur var iepazîties arî arlîguma projektu. A/S “Balvu Enerìija” lûdziedzîvotâjus bût atsaucîgiem.Grâmatu atklâs LatvijasSporta muzejâ
26.februârî plkst. 15.00 Latvijas Sportamuzejâ Rîgâ (Alksnâja ielâ 9) atklâs IrçnasÐaicânes grâmatu “Sports Ziemeïlatgalç; ceïðlîdz olimpiskajai medaïai”. Grâmata ir vçstî-jums par Ziemeïlatgales sporta attîstîbu unsasniegumiem 20.gadsimtâ.Pârbaudîs Viduèupamatskolu
Labklâjîbas ministrija informç, ka17.februârî Valsts bçrnu tiesîbu aizsardzîbasinspekcijas speciâlisti apmeklçs Viïakasnovada Viduèu pamatskolu, kur pârbaudîsbçrnu tiesîbu ievçroðanu.Kâ cînîties ar neapdomîgiemgâjçjiem?
Vakar Balvu novada domes priekðsçdçtâjsAndris Kazinovskis kopâ ar iestâþuvadîtâjiem apsprieda daþâdas aktualitâtes,tostarp par situâciju Balvu ielâs. “Kaut kasjâdara ar gâjçjiem, kuri nereti uz gâjçjupârejâm neskatâs ne pa labi, ne pa kreisi,”sprieda Sadales tîklu Balvu nodaïas vadîtâjsAndis Loèmelis. Kârtîbas policijas nodaïaspriekðnieks Modris Zaíis atzina, ka ðisjautâjums vienmçr bijis viòa uzmanîbaslokâ. Tâpat viòð atklâja, ka pçrn reìistrçtièetri gâjçju notriekðanas gadîjumi. “Visosgadîjumos par vainîgiem atzîti gâjçji,”piebilda M.Zaíis. Savukârt “Balvu unGulbenes slimnîcu apvienîbas” vadîtâjsMarìers Zeitmanis mudinâja pirms gâjçjupârejâm izbûvçt barjeras, kas spiestu gâjçjuspagriezties par 90 grâdiem, tâdçjâdinepârprotami apliecinot, ka ðíçrsos gâjçjupâreju.
Deputâtu vîzijas jeb Balvipçc desmit gadiem
AizvadîtaBalvu muiþasun Balvupilsçtasdzimðanasdienas svçtkunedçïa.
AnitaÞigalova(priekðplânâ)kïûst parMicrosoft
pedagoìieksperti.
“Sadancis” - jau sesto reiziDeja ir labâkâ paðizpausmes
forma
Pensijâ dzîve nebeidzasArî seniores var bût stilîgas
Latvijâ
Vietçjâs ziòasOtrdiena � 2016. gada 16.februârisV2.
Vârds þurnâlistamJanvâra nogalç Preiïu novada
kultûras centrâ norisinâjâs Latgalesgada balvas pasniegðanas ceremo-nija. Tâs laikâ no 35 pretendentiemvairâkâs nominâcijâs izvçlçjâs 7 ener-ìiskus un paðaizliedzîgus cilvçkus,kuri aizvadîtajâ gadâ sekmçjuði Latga-les reìiona izaugsmi. Ðoreiz îpaðsprieks un pârsteigums gaidîja Viïakasnovada iedzîvotâjus, jo nominâcijâ“Latgales gada aktîvâkais seniors”uzvarçja enerìiskâ, dzîvespriecîgâ unmçrítiecîgâ Viïakas pensionârubiedrîbas valdes priekðsçdçtâjaMAIJA GOLUBEVA.
Jau desmit gadus Maija Golubeva irViïakas pensionâru biedrîbas valdes priekð-sçdçtâja, bet kopð novada dibinâðanas -arî Viïakas novada pensionâru biedrîbasvaldes priekðsçdçtâja. Ðajâ laikâ, pateicotiesviòas uzòçmîbai un komunikâcijas pras-mçm, novada seniori nodibinâjuði cieðussakarus ar Latgales pensionâru biedrîbuapvienîbu, kâ arî Alûksnes, Madonas unPededzes pensionâru biedrîbâm. Noorga-nizçti X Latgales senioru dziesmu un dejusvçtki Viïakâ un iedibinâtas vairâkassenioru pasâkumu tradîcijas.
Kâdas bija sajûtas, saòemotLatgales gada balvu?
-Izjutu gandarîjumu par savu pilsçtu.
Lîdzbraucçji jokoja, ka priecâjos nevis par
sevi, bet par Viïaku. Patiesîbâ man nepatîk
bût uzmanîbas centrâ, bet ceremonija bija
ïoti skaista.
Pçc raþîga darba mûþa skolâ, 90.gadu vidû aizgâjusi pensijâ, varçjâtmierîgi atpûsties, sçþot mâjâs,tomçr nolçmât organizçt pensio-nâru biedrîbu...
-Klasesbiedrene un draudzene Jevgçnija
Gusakova mani iedvesmoja izveidot
Viïakâ pensionâru biedrîbu. Sâkumâ viòa
palîdzçja, bet vçlâk sâku darboties patstâ-
vîgi. Smeju, ka agrâk skolâ biju pionieru
vadîtâja, tagad esmu pensionâru vadîtâja.
Kur gûstat enerìiju un vçlmidarboties cilvçku labâ?
-Strâdâjot skolâ par pionieru vadîtâju,
skolas direktors Boriss Antipenko ieaudzi-
nâja manî tâdu îpaðîbu - visur un vienmçr
bût pirmajai. Arî agrâk, piedaloties daþâ-
dos konkursos, vienmçr centos uzvarçt.
Laikam ðî vçlme saglabâjusies joprojâm.
Ðo desmit gadu laikâ esat iedibi-nâjusi daþâdas tradîcijas...
-Sâkâm ar pensionâru atpûtas vakaru
organizçðanu. Pirmie bija atmiòu vakari,
uz kuriem aicinâjâm vecâka gadagâjuma
seniorus, lai viòi dalîtos atmiòâs par savu
dzîvi un daþâdiem notikumiem. Visiem
ðie vakari ïoti patika. Vçlâk, sekojot Jevgç-
nijas Gusakovas piemçram, noorganizçju
pirmo ekskursiju uz Ventspili. Ir izvei-
dojusies tradîcija katru gadu rîkot Vecâ
jaungada svinîbas. Iepriekðçjo Vecâ jaun-
gada balli rîkojâm Rekovâ. Jâsaka - mums
ïoti palîdz kultûras centra “Rekova” vadî-
tâja Kristîna Lapsa, arî Inese Lâce. Vçl viena
tradîcija ir Masïeòicas svinîbas, arî ïoti
populârs pasâkums pensionâru vidû.
Katru gadu maija beigâs vai jûnija sâkumâ
rîkojam Senioru sporta dienu. Vasarâs
vienmçr aizbraucam divâs ekskursijâs.
Vienu braucienu organizçjam uz kâdu
mazâk iepazîtu vietu tepat novadâ, bet
otru - kaut kur tâlâk. Aizpagâjuðajâ vasarâ
devâmies uz Peèoriem un Puðkina kalniem,
bet pagâjuðajâ vasarâ aizbraucâm uz
Baltkrieviju. Tagad plânojam ekskursiju uz
Bez komandas neko nespçtuSanktpçterburgu. Vçl viena tradîcija ir
oktobra sâkumâ svinçt Veco ïauþu dienu,
kas arî ir kupli apmeklçta.
Cik aktîvi Viïakas seniori iesais-tâs Jûsu rîkotajos pasâkumos?
-Ïoti aktîvi. Uz pensionâru vakaru
Medòevâ sabrauca 270 cilvçki no visiem
pagastiem. Organizçt tik interesantas
aktivitâtes izdodas, tikai pateicoties manai
komandai, un tâ ir ïoti laba.
Jûsu vadîtajai biedrîbai izveido-jusies laba sadarbîba ar citâmpensionâru biedrîbâm...
-Jâ. Ïoti cieði sadarbojamies ar Madonas
pensionâriem. Braucam ciemos pie
viòiem, madonieði pie mums bijuði jau trîs
reizes un arî ðogad gatavojas piedalîties
mûsu sporta svçtkos. Katru reizi ierodoties
viòi slavç mûs par sirsnîgo uzòemðanu.
Nereti aicinâm arî seniorus no Krievijas,
un ðogad sporta svçtkos rosinâm viòus
bût nevis ciemiòiem, bet dalîbniekiem.
Par kuru no aizvadîtajâ gadâsarîkotajâm senioru aktivitâtçmpati esat visvairâk gandarîta?
-Nav neviena pasâkuma, kas mums
nebûtu izdevies. Cilvçki pçc tiem, izejot
no zâles, nereti mani apskauj sakot:
“Paldies pat tâdu vakaru, par tâdu pasâ-
kumu!” Es ïoti cenðos, lai visi bûtu apmieri-
nâti, aktîvi izmantoju arî sponsoru
palîdzîbu.
Cik svarîga Jums ir citu cilvçkuatzinîba?
-Saòemot pateicîbu, kïûst kaut kâ neçrti.
Es taèu cenðos cilvçku dçï, un viòi man
atdara ar paldies vârdiem, ar ziediem.
Daþreiz samulstu, jo ðíiet, ka varbût nemaz
nevajadzçtu man tik ïoti pateikties.
Kâda izveidojusies sadarbîba arnovada paðvaldîbu?
-Vienkârði lieliska, pateicoties domes
priekðsçdçtâjam Sergejam Maksimovam.
Viòð atbalsta ikvienu lûgumu, piedalâs
visâs mûsu valdes sçdçs. Nav bijis neviena
pensionâru pasâkuma, kurâ viòð nebûtu
ieradies, lai mûs sveiktu. Katru gadu no
novada budþeta pensionâru biedrîbai
iedala naudu daþâdu aktivitâðu rîkoðanai,
un par tâs izlietojumu mums gada beigâs
stingri jâatskaitâs. Izveidojusies laba sadar-
bîba ar vairumu pagastveèu. Gribas uzsla-
vçt jauno Susâju pagasta pârvaldnieku,
kurð ir ïoti aktîvs, enerìisks un atsaucîgs.
Lai cik bieþi iepriekðçjam pârvaldniekam
lûdzâm atvest pensionârus uz mûsu pasâ-
kumiem, jo pagastam taèu ir savs auto-
buss, no Susâjiem parasti ieradâs divi - trîs
cilvçki, bet tiklîdz sâka strâdât Ilmârs
Locâns – ieradâs 35 cilvçki. Ïoti labs un
izpalîdzîgs vadîtâjs.
Droði vien saòçmât daudz apsvei-kumu pçc apbalvoðanas ceremo-nijas...
-Jâ, cilvçki zvana, apsveic un priecâjas
par mani sakot, ka balva ir tieðâm godîgi
nopelnîta. Man pat kïûst nedaudz neçrti.
Kâ izdodas saglabât enerìiju, jopasâkumu organizçðana prasadaudz spçka?
-Jâatzîst, mani grûti piespiest ârstçties.
Atceros, kâ 42 gadu vecumâ ârsti mani
vienkârði iemânîja slimnîcâ, kur nogulçju
trîs ar pusi mçneðus. Tagad no rîtiem
mazliet pavingroju un èetras reizes dienâ
dzeru kafiju, kâ ieteica ârste, un visu dienu
darbojos, kopâ ar komandu rîkojot
senioru aktivitâtes, tiekoties ar sponsoriem
un atbalstîtâjiem. Mâjâs pârnâku diezgan
vçlu, bet, tâ kâ ar tumsu nedraudzçjos,
nereti mani savâ maðînâ izvadâ mans
vietnieks Georgijs Logins. Ðobrîd aktîvi
Irçna Tuðinska
Priecâjas visi. Pçc balvas saòem-ðanas Maija saòçma ïoti daudz zieduun apsveikumu arî no citu novadupensionâriem, kuri apgalvoja, kaapbalvojums bijis godam nopelnîts.
gatavojamies Masïeòicai, kas notiks
13.martâ.
Varbût mazliet pavçrsiet priekð-karu, kâdi ðogad bûs ðie svçtki?
-Tâpat kâ iepriekðçjos gados, vizinâsim
bçrnus zirgu kamanâs, ja bûs sniegs. Katru
gadu staba galâ sçdinâjâm gaili, kuram
bija jârâpjas pakaï. Diemþçl ðogad gaili
nevarçsim dabût. Kâ vienmçr, bûs pan-
kûkas un tçja. Gatavoðanâs pasâkumiem
jau nekad nebeidzas. Tiklîdz aizvadîta
viena aktivitâte, uzreiz sâkam gatavoties
nâkamajai. Taèu bez savas komandas
esmu nulle. Reizi mçnesî notiek biedrîbas
valdes sanâksme, kurâ apsprieþam, kas
izdevâs, ko vçl vajadzçtu uzlabot.
19.februârî kopâ ar biedrîbas valdi
dosimies uz Rçzekni, kur kopâ ar citiem
Latgales pensionâru biedrîbu pârstâvjiem
apspriedîsim Aglonas festivâla organiza-
toriskos jautâjumus, runâsim par pensi-
jâm un citâm mums bûtiskâm problç-
mâm.
Kâdas, Jûsuprât, ir pensionâruaktuâlâkâs problçmas ðobrîd?
-Vislielâkâs problçmas sâkas, kad
cilvçks saslimst, jo ârstçðanâs un zâles ir
ïoti dârgas. Kâ lai pensionârs, kurð pçrn
devies pensijâ, saòemot 70 eiro pensiju,
atïaujas gulçt slimnîcâ, ja viena tajâ
pavadîta diena izmaksâ 9,50 eiro? Nesen
Saeimas deputâts Jânis Trupovnieks
uzstâjâs radio, lepni teikdams, ka depu-
tâti ir panâkuði pensiju palielinâðanu. Tas
ir smieklîgi. Ko mums dos tie trîs eiro? Sev
viòi pacçla algu par 700 eiro, bet mums
par trîs. Viòu satikusi, noteikti ieteikðu
nâkamreiz neuzstâties, bet labâk paklusçt.
Vai pçc darbos pavadîtas dienasatliek laiks arî kâdam vaïasprie-kam?
-Adît vairs nevaru, bet lasît man patîk,
kaut gan redze vairs nav tika laba. Inte-
resçjos par politiku, tâdçï daudz lasu
visdaþâdâkâs avîzes. Lasu visu pçc kârtas
- gan krievu, gan latvieðu valodâ. Skatos
televizoru, îpaði ziòas, arî filmas. Vienmçr
paticis ceïot. Jau strâdâjot skolâ, bieþi
vedu skolçnus ekskursijâs. Tagad kopâ
ar pensionâriem trîs reizes esam bijuði
Lietuvâ, divas reizes Ventspilî, bijâm
Rundâlç, Liepâjâ, divas reizes apceïojâm
Latgali, pabijâm Baltkrievijâ, daþâdâs
Krievijas pilsçtâs, Ukrainâ.
Ko gribçtu novçlçt sev un Viïakasnovada senioriem Mçrkaía gadâ,kas tikko sâcies?
-Sev novçlu veselîbu, jo vçl negribas
pamest savus seniorus. Visu pârçjo
noorganizçsim. Pensionâriem arî novçlu
veselîbu un saglabât enerìiju!
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Apstiprina jauno valdîbu. Saeima ârkârtas sçdç
apstiprinâja Mâra Kuèinska valdîbu. Par Kuèinska valdîbu
nobalsoja 60 koalîcijas partiju deputâti, savukârt 32
opozîcijâ esoðie politiskie spçki bija pret. Kuèinska valdîbâ
darbu turpinâs 11 ministri no iepriekðçjâ Ministru kabineta,
lîdzðinçjos amatus saglabâs 8 ministri, savukârt trîs vadîs
citas ministrijas - Dana Reizniece-Ozola, Jânis Reirs un
Uldis Augulis. Valdîbâ ir divi jauni ministri - Kârlis Ðadurskis
- izglîtîbas un zinâtnes ministrs, Arvils Aðerâdens - ekono-
mikas ministrs. Ðis ir Latvijas valsts 39.Ministru kabinets.
Jauno valdîbu veido lîdzðinçjie koalîcijas partneri – Zaïo
un Zemnieku savienîba (ZZS), Nacionâlâ apvienîba (NA)
un partija “Vienotîba”.
Norâda uz komandas darbu. Uzrunâjot ministrus,
jaunais Ministru kabineta priekðsçdçtâjs M.Kuèinskis
norâdîja, ka nekad nav strâdâjis nekâ citâdi, kâ komandâ,
kas nozîmç, ka notiks pastâvîga komunikâcija, ministri zinâs
par premjeru un premjers - par ministriem. Jaunais valdîbas
vadîtâjs arî uzsvçra, ka darîs visu, lai nostiprinâtu
ierçdniecîbas lomu valstî, jo strâdât valsts pârvaldç ir liels
gods un atbildîba.
Valsts prezidents sveic jauno Ministru kabinetapriekðsçdçtâju. Valsts prezidents Raimonds Vçjonis, kurð
pçc sirds operâcijas ârstçjas P.Stradiòa slimnîcâ, videouz-
runâ sveica jauno Ministru kabinetu un tâ priekðsçdçtâju.
Prezidents izteica gandarîjumu, ka viòa uzrunâtajam Mârim
Kuèinskim izdevâs izveidot Ministru kabinetu, par kuru
nobalsojusi Saeima. Viòð uzsvçra,- lai atjaunotu sabiedrîbas
uzticîbu Latvijas valsts varai kopumâ, ir nepiecieðams
neatlaidîgs darbs jaunajâ valdîbas deklarâcijâ ietverto
uzdevumu îstenoðanâ.
BNS redaktors kïûs par preses sekretâru. Ministru
prezidenta Mâra Kuèinska preses sekretârs bûs lîdzðinçjais
ziòu aìentûras “BNS Latvija” galvenais redaktors Andrejs
Vaivars. Viòð iepriekð bijis redaktors arî laikrakstâ “Dienas
Bizness” un rakstîjis komentârus laikrakstâ “Diena”.
Slçdz Rîgas cirku. Rîgas cirka çka nav droða un tâs
ekspluatâcija jâpârtrauc nekavçjoties,- ar ðâdu prasîbu
nâkuðas klajâ par çku droðîbu atbildîgâs amatpersonas.
Ðâds lçmums pieòemts pçc tam, kad Bûvniecîbas valsts
kontroles birojs iepazîstinâja kultûras ministriju ar pçdçjâ
çkas apsekojuma rezultâtiem.
(Ziòas no interneta portâliem www.delfi.lv, www.tvnet.lv)
Ingrîda Zinkovska
Pçc ciemoðanâs Limbaþu pusç kladç palikuðas piezîmes
un diktofonâ sarunas ieraksts ar novada centrâlâs
bibliotçkas jauno speciâlisti, kura vadugunieðus aizrautîgi
un izsmeïoði informçja par novada “gaismas pils” tapðanu
un iedzîvotâjiem piedâvâtajâm iespçjâm un çrtîbâm. Tâs
skatîjâm arî savâm acîm! Tomçr jau tad bija skaidrs, ka
ðo materiâlu neietilpinâðanu stâstâ par Latvijas ziemeï-
rietumu novadu. Avîzç tam vienkârði pietrûkst vietas!
Taèu nespçju arî pretoties paðvaldîbas vadîtâja un novada
iedzîvotâju pamudinâjumam iegriezties modernajâ çkâ,
kas speciâli projektçta un pârbûvçta bibliotçkas vaja-
dzîbâm. Lîdzîgi bija arî ar ciemoðanos vietçjâ maiznîcâ,
kur bûtu pieticis ar stâstu par uzòçmuma tapðanu,
saraþotâs produkcijas daudzumu, strâdâjoðo skaitu un
tamlîdzîgiem faktiem. Taèu uzòçmuma pârvaldnieks,
jauns puisis, mums diviem (þurnâlistei un fotogrâfam)
izrâdîja visu maizes tapðanas procesu, sâkot no miltu
maisiem, lîdz gatavam, smarþîgam maizes klaipiòam.
Turklât to darîja atraktîvi un ar lielu aizrautîbu, it kâ mçs
bûtu augsti viesi vai paliela ekskursantu grupa. Lietum
lîstot, iebraucâm senâ muiþâ, taèu jauna sieviete nebija
saîgusi un atnâca satikt mûs un pastâstît, kas tur notiek.
Tikpat aizrautîgi limbaþnieki mudinâja apmeklçt arî citus
objektus, ka mazdrusciò ðíita jau aizdomîgi, jo pierasts,
ka daudzviet valda apâtija un gidi vai ekskursiju vadîtâji
gan stâsta daudz, bet garlaicîgi, bez mirdzuma acîs! No
kurienes tâds entuziasms? – domâju mâjupceïâ un vçl
joprojâm. Iespçjams, vidzemniekos iemâjojis Latvijas
himnas autora Baumaòu Kârïa patriotisms un sabiedriskâ
aktivitâte. Iespçjams, viòi vçlas, lai viss izdodas. Un
izdodas arî!
Aktuâli Otrdiena � 2016. gada 16.februârisV 3.
Viedokïi
Re, kâ!
Kâ vçrtçjat Saeimas deputâtu lçmumu noraidît priekðlikumu par obligâtu augstâko izglîtîbu ministriem?
Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ www.vaduguns.lv
Latvijas Reìionu apvienîba piedâvâja
grozîjumus Ministru kabineta iekârtas likumâ,
paredzot papildinât likumu ar noteiktâm
prasîbâm, kâdâm bûtu jâatbilst personai, ko
virza ministra vai Ministru prezidenta amatam.
Aicinâjâm noteikt, ka par Ministru kabineta
locekli var izvirzît un apstiprinât personu, kurai
ir vismaz otrâ lîmeòa augstâkâ izglîtîba
(bakalaura grâds), valsts valodas prasme
augstâkajâ lîmenî, prasme brîvi sarunâties kâdâ
no Eiropas Komisijas darba valodâm (angïu,
vâcu vai franèu), kâ arî ne mazâk kâ trîs gadu
vadîtâja darba pieredze. Tâpat ministram jâbût
motivçtam redzçjumam par attiecîgâs nozares
attîstîbas stratçìiju un tâs realizâcijas plânu.
Papildus likumprojekts paredzçja, ka par
Ministru kabineta locekli nevar izvirzît un
apstiprinât personu, kura atzîta par maksât-
nespçjîgu parâdnieku.
Jau ðobrîd pat bçrnudârza audzinâtâjai tiek
noteiktas specifiskas prasîbas, taèu augstâka-
jâm izpildvaras amatpersonâm tâdas praktiski
nepastâv – tas var mulsinât sabiedrîbu un likt
domât, ka ministru izraudzîðanâs ir stipri
pavirðs process.
JURIS VIÏUMS, 12.Saeimas deputâts,Latvijas Reìionu apvienîba
Ceram panâkt izpildvaras profesionalitâti
Viedokïus uzklausîja Sanita Karavoièika un Artûrs Loèmelis
Likumprojekts – nepârdomâts un uz emocijâmbalstîts
JÂNIS TRUPOVNIEKS, 12.Saeimasdeputâts, Zaïo un Zemnieku savienîba
Reìionu partijas iesniegtais likumprojekts
par grozîjumiem Ministru kabineta iekârtas
likumâ nebija pârdomâts, bet uz atseviðíu
tâs politiíu emocijâm balstîts. Tendenciozs,
iespçjams, virzîts pret kâdu no Ministru
kabineta locekïiem un ar mçríi nepieïaut
valdîbas apstiprinâðanu 2016.gada
11.februârî. Protams, Ministru prezidenta
izvçlçtajam Ministru kabineta loceklim
jâbût mûsdienâm atbilstoðai izglîtîbai,
profesionâlajai pieredzei, kâ arî valodu
zinâðanâm un citâm prasmçm. Jaunâ
Ministru kabineta locekïi 4.februârî bija
zinâmi, viòu profesionâlâs prasmes un
pieredze krietni pârsniedza priekðlikumâ
izvirzîtâs prasîbas. Balsot ‘par’ nekvalitatîvi
un steigâ sagatavotu likumprojektu
4.februâra Saeimas sçdç uzskatîju par
neiespçjamu. Spçkâ esoðais likums nosaka,
ka par Ministru kabineta locekli nevar
izvirzît un apstiprinât personu, kuru
saskaòâ ar Saeimas vçlçðanu likumu nevar
pieteikt par Saeimas deputâta kandidâtu
un ievçlçt Saeimâ. Ministru kabinetu
apstiprina Latvijas pilsoòu ievçlçtie 100
Saeimas deputâti. Es, piemçram, nevaru
iedomâties ministru tikai ar trîs gadu
vadîtâja darba pieredzi, kâ arî bez augstâkâs
vai tikai pirmâ lîmeòa augstâko izglîtîbu.
Esmu pârliecinâts, ka mani kolçìi Saeimâ
domâ lîdzîgi. Ja vçlamies ko mainît un
uzstâdît konkrçtas prasîbas Ministru
kabineta locekïiem, iestrâdâjot to likumâ,
tas jâdara apdomîgi, nevis steigâ uzrakstot
piecus teikumus un populistiski muïíojot
cilvçkus. Tâdçï esmu ‘par’ priekðlikumiem,
kuru izstrâdç òemtu vçrâ jau citus
normatîvos dokumentus un starptautisko
pieredzi.
Runâjot par prasîbâm atseviðíu nozaru
vadoðajiem darbiniekiem, piemçram,
bâriòtiesas priekðsçdçtâjiem vai slimnîcas
galvenajam ârstam un ministriem, tâs nav
îsti salîdzinâmas lietas. Lai pretendçtu uz
vienu vai otru amatu, jâiziet cauri
atðíirîgiem sietiem, un katram ir sava
atbildîbas joma. Patîk tas vai nepatîk,
ministrs ir politisks amats, un uz ðo vakanci
konkursus parasti nesludina. Cilvçks lîdz
ðim amatam audzis daudzus gadus un
nonâcis tajâ iegûto zinâðanu un grûta darba
rezultâtâ. Visi jaunâs valdîbas ministri
piedalîjâs 12. Saeimas vçlçðanâs, vienîgi
ekonomikas ministrs nesaòçma pietiekamu
atbalstu, lai iegûtu deputâta mandâtu.
Atbalstu to, ka ministrs nâk no politiskajâm
partijâm, un vçl izcilâk, ja viòð ieguvis
Saeimas deputâta statusu. Tad
pilnvarojumu strâdât Ministru kabinetâ
viòð nosacîti saòçmis arî no Latvijas
pilsoòiem.
Izglîtîba, uzdrîkstçðanâs un darba pieredze
ir pamats sekmîgai karjerai ikvienam.
Izglîtîba mûþa garumâ – tâds ir kopîgais ES
valstu redzçjums. Lîdz ðim mums Balvos
sekmîgi darbojâs Tâlâkizglîtîbas centrs. Ïoti
daudzi reìiona iedzîvotâji izmantoja
iespçju iegût jaunas zinâðanas un prasmes,
saòemot bakalaura un maìistra grâdus
daþâdâs specialitâtçs. Arî es trîs gadus
mâcîjos Daugavpils Universitâtç, lai iegûtu
profesionâlo maìistra grâdu programmâ
“Sabiedrîbas un iestâþu vadîba”. Tâs ir ïoti
labas un vçrtîgas zinâðanas, ko ieguvu tepat,
blakus mâjâm. Ðâda mâcîðanâs neïauj
smadzençm iesûnot, iekrist
paðapmierinâtîbâ un dod iespçju gût arvien
jaunas iemaòas, kas nepiecieðamas
mûsdienu mainîgajâ pasaulç. Arî daþâdi
kursi un programmas angïu valodas
prasmju papildinâðanâ un atjaunoðanâ
man nav sveði. Tâpçc personîgi mani
nebaida prasîbas iespçjai ieòemt augstus
mûsu valsts pârvaldes amatus.
Mûsuprât, sabiedrîbâ jâbût pârliecîbai, ka
konkrçtâ persona ir spçjîga visaugstâkajâ
lîmenî pildît tai deleìçtâs funkcijas un uzde-
vumus. Visiem noteikti vçl spilgtâ atmiòâ ir
vairâku augsto amatpersonu uzstâðanâs
starptautiskâ lîmenî, kad par viòu sveðvalodu
zinâðanâm un izteiksmes veidu smîkòâja gan
ârvalstu sabiedrîba, gan Latvijas iedzîvotâji.
Tas nedara godu valstij un nerada sabiedrîbas
uzticçðanos valsts varai. Valsts amatpersonâm
ir jâspçj skaidri un saprotami komunicçt un
pârstâvçt Latvijas intereses daþâdâs Eiropas
Savienîbas un Ziemeïatlantijas lîguma
organizâcijâs.
Personai, kura vçlas ieòemt amatu valsts
izpildvarâ, bûtu jâpiemît vadîtâja prasmçm.
Kâ kritçriju piedâvâjâm noteikt, ka kandi-
dâtam jâbût vismaz trîs gadu vadîtâja darba
pieredzei, kas var bût iegûta valsts, paðvaldîbu,
privâtajâ vai nevalstiskajâ sektorâ. Vadîtâja
darba pieredzei ir bûtiska loma, jo tâ parâda,
vai potenciâlajam ministram vai ministru
prezidentam piemît lîdera spçjas un vai viòð
spçs efektîvi vadît sev pakïautîbâ esoðos
darbiniekus un institûcijas, lai sasniegtu
izvirzîtos mçríus.
Ne mazâk svarîgs nosacîjums, ko likum-
projekts paredzçja amata kandidâtam, ir viòa
redzçjums par attiecîgâs nozares attîstîbas
stratçìiju un tâs realizâcijas plânu. Ministram
ir jâpârzina nozare, kuru pârvalda, lai
neveidotos gadîjumi, kuros priekðnieks nespçj
kompetenti novçrtçt situâciju, kâ arî saskatît
nozares problçmas un veidu, kâdâ tâs varçtu
risinât. Vadîtâjs nevar bût persona, kurai nav
vîzijas par sev pakïautîbâ esoðâs institûcijas
nâkotni un tâs iespçjamiem uzlabojumiem.
Ðâdu normu pieòemðana varçtu palîdzçt
novçrst praksi, kad viens un tas pats politiíis
tiek iecelts par ministru pilnîgi daþâdâs
ministrijâs – ðâdi piemçri redzami arî nupat
apstiprinâtajâ valdîbâ.
Diemþçl Latvijas Reìionu apvienîbas
frakcijas izstrâdâto likumprojektu Saeimas
vairâkums neatbalstîja, taèu priecç, ka
sabiedrîbâ ðis ierosinâjums guva lielu atsaucîbu,
tâdçï ceram, ka pakâpeniski kopîgiem spçkiem
mums izdosies panâkt valsts izpildvaras
profesionalitâti, nevis valdîbas amatu dalîðanu
tikai pçc piederîbas attiecîgajai partijai.
ReportâþaOtrdiena � 2016. gada 16.februârisV4.
Dâvana muzejam. Deputâti Ivans Baranovs, EgonsSalmanis, Aigars Puðpurs un Çriks Loèmelis savu garadarbu uzdâvinâja Balvu Novada muzejam. Tiesa, arpiebildi, ka autortiesîbas pieder viòiem!
“Esam vajadzîgi Balviem”
Kur atslçga? Balvu novada domes vadîtâjam AndrimKazinovskim un pilsçtas pârvaldniekam Sandim Meierambijuðâs muiþas îpaðnieces Anna Ðèerbatova (Aiga Maèa)un Emîlija Trabotti (Diâna Poðeva) uzdâvinâja pilsçtasatslçgu. Tagad droði var teikt, ka balvenieðiem nedraudsituâcija kâ filmâ “Vella kalpi vella dzirnavâs”:“Virspavçlnieks: Kur pilsçtas atslçga? Ahâ, jûs klusçjat.Labi, jauns papildus nodoklis Balvu pilsçtai atvçrs jumsmutes. Es jums tâdu nodokli, tâdu nodokli. Ç... Kâdunodokli? Padomnieks: Izdomâsim, virspavçlniek.Virspavçlnieks: Izdomâsim! Kam vilna, tas jâcçrp!”
Lappusi sagatavoja Z.Logina, E.Gabranovs
Dejas daþâdâm gaumçm. Skatîtâjiem Balvu Kultûras unatpûtas centrâ bija iespçja izbaudît 17 tautas mâkslaskolektîvu priekðnesumus, tostarp èigânu deju (foto).
Svçtku noslçguma koncerts. Balvu pilsçtas 88. un Balvu muiþas 250. dzimðanas dienas svinîbas noslçdzâs sestdienar koncertu “Esam vajadzîgi Balviem” Balvu Kultûras un atpûtas centrâ, kurâ piedalîjâs tautas mâkslas kolektîvi,izpildot dziesmas un dejas. Koncertu atklâja “Mazâ Rika” (foto) ar deju “Nâc, sçdies manâ diriþablî!”.
Apsveic balvenieðus unpilsçtas viesus. Balvu Kultûrasun atpûtas centra vadîtâja AnitaStrapcâne, uzrunâjot sestdiensvçtku koncerta dalîbniekus unskatîtâjus, uzsvçra, ka mçsesam nâkuði kopâ, lai gûtu unradîtu svçtku noskaòu. “Mçsesam vajadzîgi savai pilsçtai!”viòa piebilda. Tâpat direktoreatzina, ka mçs esam katrs kâzieds savâ pilsçtâ – ar savuskaistumu un smarþu, turklât,tâpat kâ ziedi pïavâ, dzîvojamsaskaòâ.
“Akvareïu krâsas”. Noslçguma koncertâ Mâksliniece(Zaiga Lâpâne) daþâdâs krâsâs iekrâsoja Balvu veikalusun uzòçmumus. Viòas darbu turpinâja “Notiòas” (foto),kuras skatîtâjus priecçja ar dziesmu “Akvareïu krâsas”.
Atver grâmatu. Uzreiz pçc operetes Balvu muiþâ notikavçstures skolotâjas Irçnas Ðaicânes grâmatas “SportsZiemeïlatgalç: ceïð lîdz Olimpiskajai medaïai” atvçrðanassvçtki. Irçna atklâja interesantus faktus - grâmatâ ir 585lappuses, tajâ skatâma 651 fotogrâfija, tekstâ (neskaitottabulas un foto pierakstus) minçts 1381 cilvçka vârds unuzvârds. Atgâdinâm, ka 26.februârî grâmatu atvçrs arîLatvijas Sporta muzejâ.
Bauda opereti. Pçc aktîvas un rosîgas dienas 11.februâravakarâ Balvu muiþâ uzstâjâs mûziíi no Latvijas un Itâlijas– Anta Jankovska, Nauris Indzeris, Miervaldis Jeòès(attçlâ), Inese Jasmane-Rûrâne un Agija Ozoliòa-Kozlovska.
Meistardarbnîcâs “Radi prieku”. Tie, kuri muiþâ ieradâssvçtku dienâ, uzzinâja, kâ izaudzçt garðaugus papîrâ(attçlâ), kâ izgatavot papîra lelles, pîtus groziòus nopapîra, kâ uzcept vafeles un iesaiòot konfektes. Tâpatvarçja iemâcîties veidot dzimtas koku, kâ arî piedalîtiescitâs aktivitâtçs no seno amatu pûra.
Vakara vadîtâji. Balvu muiþas ïaudis svçtkuapmeklçtâjus sagaidîja îpaðos tçrpos, kasvisiem ïâva labâk iejusties gadsimtiem senâmuiþas dzîvç. Vita un Modris Romanovski,pârstâvot Otto fon Tranzç dzimtu, vienu pçcotras pârðíîra muiþas vçstures lappuses.
* Sâkums 1.lpp.
* Vairâk foto - www.vaduguns.lv
ÎsumâSasniegums
Izglîtîba Otrdiena � 2016. gada 16.februârisV 5.
Lappusi sagatavoja Z.Logina
Atklâj izstâdi bibliotçkâ
Balvu Centrâlâs bibliotçkas izstâþu zâlç Balvu pilsçtas
dzimðanas dienâ, 11.februârî, atklâta Balvu Mâkslas skolas
radoðâ kolektîva darbu izstâde, veltîta savai pilsçtai.
Balvu Mâkslas skolas pedagogiem ðî nav pirmâ reize, kad
viòi sadarbojas ar bibliotçku. Kâ izstâdes atklâðanâ teica
bibliotçkas direktore Ruta Cibule, pedagogi savus darbus
skatîtâjiem ðeit izliek jau piecus gadus. Ðogad viòi bija
gatavojuðies îpaði, pie darbiem strâdâjot ar domu, lai tie
atbilstu tematiskajai izstâdes tçmai “Balts, vçl baltâks”. Darbi
veikti daþâdâs tehnikâs, meklçjot katra personîgo redzçjumu
par ðo tçmu. “Kâdam tie ir gaisîgi balti aizkari, mirdzoði
balts porcelâns, melnâ un baltâ asais kontrasts, citam - dzî-
vais ziedu gaiðums. Balts kalpo arî kâ lielisks fons koðumam,
un balta, gaiða noskaòa padara dzîves smagumus vieglâkus.
Atbildes ir daþâdas. Tâdas esam arî mçs - radoðas, atðíirîgas
un tomçr vienotas ðajâ ekspozîcijâ,” izstâdi atklâjot, teica
mâkslas skolas direktore Elita Teilâne. Izstâdç ar saviem
darbiem piedalâs ne tikai direktore, bet arî Elita Eglîte, Iveta
Pugeja, Anita Kairiða, Olga Reèe, Lîga Podkovirina, Liene
Ðaicâne, Skaidrîte Bankova un Lana Ceplîte. Ziedi, labi
vçlçjumi un aicinâjums nâkt skatît pedagogu darbus
lietainâs dienas gaisotni darîja sirsnîbas un mîlestîbas pilnu.
Paplaðina zinâðanas par Rîgu
9.februârî Baltinavas Kristîgâs internâtpamatskolas skolçni
apmeklçja Rîgu, lai paplaðinâtu savas zinâðanas par Eiropas
Savienîbas mâju, Rîgas radio un televîzijas torni, Latvijas
Nacionâlo bibliotçku, pilsçtas arhitektûru, baudîtu Rîgas
panorâmu no Zaíusalas televîzijas toròa, kâ arî Gaismas
pils spices. Vairâk par to stâsta skolotâja VIOLENTA
KUBULIÒA.
-Iebraucot Rîgâ, uzspîdçja saulîte, un tas ïâva no televîzijas
toròa skatu laukuma, kas atrodas 97 metrus virs Zaíusalas,
redzçt Vecrîgu, Rîgas centru, tâs augstâkâs celtnes,
Pârdaugavu, Rîgas lîci, kuìus tajâ un arî vienu lidmaðînu,
kas nolaidâs Rîgas lidostâ. No augðas skatoties, mûsu lielais
autobuss bija kâ mazs spçïu busiòð, mâjas - kâ sçrkociòu
kastîtes. Arî stiklotajâ, gaismas pârpilnajâ Latvijas
Nacionâlajâ bibliotçkâ, sauktâ par Gaismas pili, varçjâm
vçrot Rîgu un tâs arhitektûru. Mçs bijâm lepni un gandarîti
aplûkot çku, kas ir savdabîgs arhitektûras simbols, mûsdie-
nîga, daudzfunkcionâla bibliotçka, kas apmierina un
nodroðina 21.gadsimta informâcijas sabiedrîbas vçlmes un
prasîbas. Varçjâm salîdzinât Baltinavas bibliotçku ar Gaismas
pili, tâs iekârtojumu, aprîkojumu. Redzçjâm lielu, lielu
grâmatu plauktu ar grâmatâm, vismazâko un vislielâko
grâmatu, oriìinâlo Dainu skapi, lata naudas zîmju krâsas
un daudz ko citu. Eiropas Savienîbas mâjâ, kur vienuviet
atrodas Eiropas Parlamenta Informâcijas birojs, Eiropas
Komisijas pârstâvniecîba Latvijâ, kâ arî zinâðanu, sarunu
un mâkslas istabas, guvâm plaðu informâciju par Eiropas
Savienîbu un Latvijas dalîbu tajâ, Eiropas Parlamentu,
valodâm. Bijâm sajûsmâ par ðîs mâjas tehnisko nodroði-
nâjumu, izspçlçjâm piedâvâtâs spçles, aplûkojâm izstâdi.
Vizîtes noslçgumâ saòçmâm dâvanâ informatîvos bukletus
un suvenîrus. Atpakaïceïâ pârrunâjâm redzçto, dalîjâmies
iespaidos. Bçrni bija gandarîti par aizvadîto dienu, piedzîvo-
jumiem, iepazîstot Rîgas kultûru un pavadot laiku iepriekð
neredzçtâs vietâs.
Foto
- Z
.Login
aF
oto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Jau rakstîjâm, ka zinâmi skolotâji, kuri 2015./2016. gadâkïuvuði par Microsoft inovatîvajiem pedagogiem eksper-tiem. Trîs Latvijas skolotâju vidû ir arî Stacijas pamatskolasVîksnas filiâles matemâtikas un fizikas, arî informâtikasskolotâja ANITA ÞIGALOVA. Pamatojums iekïûðanaipedagogu ekspertu kârtâ ir spçja ar izciliem panâkumiemintegrçt tehnoloìijas mâcîbu procesâ.
Microsoft inovatîvie pedagogi eksperti ne tikai izmanto
tehnoloìijas tieðajâ skolotâja darbâ, bet dalâs arî ar idejâm,
izmçìina jaunas pieejas mâcîbu procesam, kâ arî mâcâs cits no
cita, lai uzlabotu skolçnu veikumu un mâcîbu procesu ar
tehnoloìiju palîdzîbu. Ekspertus aicina piedalîties daþâdâs
konferencçs un pasâkumos, informçjot par Microsoft tehnoloìiju
izmantoðanu mâcîbu procesa organizâcijâ un mâcîbu
programmu sastâdîðanâ.
Pilnveidos angïu sarunvaloduAnita Þigalova neslçpj, ka tagad viòai paveras plaðâkas inter-
neta resursu iespçjas, piemçram, pieeja daþâdiem mâcîbu
materiâliem, kâ arî pieeja Microsoft inovatîvo ekspertu platformai.
Tas ïauj iesaistîties diskusijâs un pieredzes apmaiòâ ar pedago-
giem no visas pasaules. Uz jautâjumu, kâdâ valodâ notiek
sarakste, tieðsaites videokonferences, Anita bilst, ka tâs ïauj viòai
pilnveidot savas angïu valodas zinâðanas, jo lasît angliski ir
viens, bet sarunâties pavisam kas cits, turklât ðâdu iespçju ikdienâ
nav daudz. “Uz Latvijas Universitâti, kur augustâ notiek mâcîbas
dabaszinîbu un matemâtikas skolotâjiem, braucu katru gadu.
Tur mûs Microsoft eksperti iepazîstina ar visu jaunâko, kas ir
pasaulç informâtikas jomâ. Vienâ no tâdâm tikðanâs reizçm,
zinot manu iepriekðçjo veikumu, kolçìi piedâvâja aizpildît
anketu. Aizpildîju un aizmirsu. Kad rudenî saòçmu e-pastu, kas
vçstîja, ka tieði es esmu apstiprinâta par Microsoft pedagoìi
eksperti, protams, bija gandarîjums,” stâsta A.Þigalova. Tas dod
iespçju veidot kopîgus projektus, mâcîbu aktivitâtes un iesaistîties
tajâs nu jau ne tikai Latvijas, bet visas pasaules lîmenî.
Izmantot tehnoloìijas sevispilnveidei
“Reizi mçnesî no sava mâjas datora piedalos videokonferencçs,
kur pieredzçjuðie un drosmîgâkie eksperti publiski dalâs ar savâm
zinâðanâm. Mçs varam viòiem uzdot jautâjumus un saòemt
atbildes,” piebilst skolotâja. Viòa neslçpj, ka ieguvusi tâdu kâ
sirdsmieru, jo arî pârçjie kolçìi citâs valstîs ir ar lîdzvçrtîgâm
zinâðanâm. Piemçram, Microsoft Office 365 tieðsaistes programmâ
ir daudzas labas lietas, ko var râdît skolçniem un, to pielietojot,
ïaut viòiem mâcîties âtrâk un efektîvâk. “Gribçtos, lai skolçni
paceï degunus no saviem viedtâlruòiem un uzzina, ka tur viòi
var ielûkoties arî, lai izglîtotu sevi. Fizikâ, piemçram, mâcîjâmies
visu par skaòu. Mudinâju telefonos atrast skaòas skaïuma
noteikðanas lietotni. Vçroju, kâds bija skolçnu prieks, mçrot
skaòas skaïumu. Mudinâju viòus izkliegties no sirds, bet ðoreiz
ar jçgu,” atklâj skolotâja. Viòa zina, ka tagad skolçniem vajag
daudz vairâk lidojuma efektu nekâ agrâk. Anita uzskata, ka
nevajag cînîties pret modernajiem viedtâlruòiem, planðetçm,
bet mudinât skolçnus tos pielietot sevis pilnveidoðanai. Nevie-
nam vairs nav noslçpums, ka dzîvâs sarunas un vârdiskâ
komunikâcija nereti vairs nav aktuâla, jo, pat fiziski esot lîdzâs,
jaunieði sazinâs ar tehnoloìiju palîdzîbu.
Darbojas ar modernâko mâcîbuplatformu
“Janvâra videokonferencç ar ekspertiem runâjâm par spçlçm,
kas skolçnus var virzît uz intelekta un stratçìiskâs domâðanas
attîstîbu. Tâ kâ es strâdâju apvienotajâs klasçs, tehnoloìijas ïoti
palîdz. Kamçr viena klase darbojas ar datoriem, ar otrâs klases
skolçniem mâcâmies, piemçram, runât un lasît. Esmu ievçrojusi,
ka skolçni zina un saprot daudz vairâk, nekâ prot izstâstît, vârdos
noformulçt savas zinâðanas citiem,” savus vçrojumus atklâj
skolotâja. Anita apguvusi arî mâcîbu platformu Moodle, kas ir
viena no populârâkajâm izglîtîbas iestâdçm paredzçtajâm e-
platformâm pasaulç, kuru mâcîbu procesa vadîbai aktîvi izmanto
arî izglîtîbas iestâdes Latvijâ. Tajâ pedagogs var veidot savu
mâcîbu kursu, izvietot mâcîbu materiâlus, tur var norâdît saites
uz citiem mâcîbu avotiem internetâ, lai skolçniem nevajadzçtu
tçrçt laiku, meklçjot nepiecieðamo informâciju. “Tur viss jau ir
Kïûst par Microsoftpedagoìi eksperti
sakopots pa tçmâm. Piereìistrçjies un lieto - ir testi, uzdevumi,
un katrs pats redz savu sasniegumu, redz, vai viss izpildîts pareizi.
Ir norâdes, ko darît, lai iegûtu pareizu rezultâtu. Es ar ðo mâcîbu
platformu strâdâju jau gadus seðus, îpaði izmantoju fizikâ un
matemâtikâ,” pastâsta Anita Þigalova. Dienâ, kad notika mûsu
saruna, skolotâja bija atvedusi 5.klases skolnieci Eviju Stoïenkovu
uz Balvu Valsts ìimnâziju, kur notika matemâtikas olimpiâde.
“Pçc nedçïas zinâðu rezultâtus. Domâju, lauku skolu skolçni
neatpaliek savâs zinâðanâs no pilsçtas skolu bçrniem,” sprieþ
A.Þigalova.
Vai viegli pateikt ‘paldies’?Skolotâja Aina Ðòukute no citiem kolçìiem uz Vîksnu atvedusi
ideju teikt ‘paldies’ par labiem darbiem, labâm lietâm. Anita par
to ilgi domâjusi un nu arî ar saviem skolçniem runâs par to, cik
viegli vai grûti ir pateikt ðo tik vienkârðo vârdiòu ‘paldies’. “Tam
vajadzçtu kïût par ieradumu, ko lietojam ik dienu. Ne vienmçr
ieraksts dienasgrâmatâ sasniedz adresâtu, turklât par ðo labo
darbiòu neuzzina citi bçrni. Tagad rakstîsim ‘paldies’ vârdus un
liksim visiem redzamâ vietâ. Vai tad ir grûti pateikt ‘paldies’,
piemçram, pavârçm par garðîgâm pusdienâm? Jau esmu teikusi,
ka uzreiz nav jâskrien sûdzçties, lai nesaasinâtu problçmas, bet
varbût jâpasaka sirsnîgs paldies, ka nerâtnis ðodien neapsau-
kâjâs, ka nepagrûda, jo tikai tâ mçs viens otram varam palîdzçt,”
uzskata skolotâja. Viòa domâ, ka bçrni ar katru gadu kïûst
gudrâki, - katrs ir personîba, atðíiras viens no otra, un tie uzde-
vumi, kurus pielietoja ðogad konkrçtai klasei, nâkamgad ir
jâmaina. Nevar bût vienâdu standartuzdevumu. Vçl viòa ievçro-
jusi, ka vecâki laikâ, kad bçrni sâk mâcîties, ïoti rûpîgi visam
seko lîdzi, bet vecâkâs klasçs ðî uzmanîba no viòu puses ir jau
zudusi. Tad bçrns jûtas kâ ûdenî iemests, jo mamma klât nesçþ,
jâ, arî varbût vairs nesaprot, kas bçrnam jâmâcâs, un nevar
palîdzçt ar padomu.
Jâizlaiþ caur sirdi un sajûtâmAnita saviem skolçniem stâsta par ieguvumiem, ko dod
mâcîbas tieði lauku skolâ, lai arî kâda ðobrîd pret to ir valdîbas
attieksme. “Laukos mçs esam bagâtâki. Kur vçl var izskrieties
basâm kâjâm pa pïavâm, kur vçl, ejot uz skolu, var klausîties
putnu dziesmâs, vçrot dabâ notiekoðos procesus? Tikai laukos!”
saka skolotâja. Tikai tas, ko bçrns izdzîvojis caur savâm sajûtâm
un emocijâm, paliek viòa zinâðanu krâtuvç, bet ne akadçmiskâs
zinâðanas vai kâdas zinâtniskâs teorijas. Tomçr skolotâjai ir
skumji, ka laukos cilvçki arvien bieþâk ieslîgst depresîvâ noska-
òojumâ, jo neredz nâkotni vietâ, kur dzîvo. Tas iespaido arî
viòu bçrnus, jo lauki vairs nav tie, kas dod stabilitâti, ienâkumus.
“Likvidçjot lauku skolas, izzudîs arî kultûrvide. Kura gan jaunâ
ìimene vçlçsies dzîvot laukos, kopt vecâku zemi vietâ, kur nav
skolas?” skumjâs pârdomâs dalâs skolotâja.
Ar pozitîvu skatu pa dzîvi“Ja tu esi atradis ðo ceïu, tas ir tavs ceïð. Kopçt nevienu nevar.
Es divus gadus pçc kârtas nevaru bçrniem mâcît vienu un to
paðu. Es visu veco varu izmest krâsnî bez þçlastîbas, jo tâ jau ir
vakardiena. Mainâs dzîve, bçrni, ðodien aktuâlas ir citâdas lietas
nekâ vakar. Esmu daudz ieguldîjusi savâ izglîtîbâ. Un tas ir mans,
neviens nav man lûdzis vai prasîjis maksât par tiem vai citiem
kursiem. Tikai pati esmu pieòçmusi ðos lçmumus. Jâ, arî ar domu,
lai varu dot saviem skolçniem arvien ko jaunu. Sçdçt un gausties
nav manâ dabâ,” domâ Anita Þigalova. Viòa atceras kâdu
ekskursiju vasarâ pa Latgales tematiskajiem ciemiem. Anitai nâca
smiekli, staigâjot pa tâdiem paðiem krûmiem un takâm kâ
Vîksnas pusç, cîkstoties ar parastâm malkas pagalçm, bet viòu
pârsteidza cilvçku izdoma. Lai nebût jâbrauc uz ârzemçm vistas
íidât vai kâpostus vâkt, viòi savâ ezera krastâ aicinâja tûristus
vienkârði atpûsties un mîlçt Latvijas dabu. Savu zemi. Un tas ir
pozitîvais skats uz dzîvi. “Neviens jau man nelika turp braukt,
es pati izvçlçjos. Es samaksâju par to paðu, kas varbût ir manâ
pagalmâ, tikai mçs neprotam to tâ pasniegt un aicinât pie sevis
it kâ ne uz ko, par to vçl iekasçjot naudu. Izeja ir vienmçr, tikai
jâdomâ pozitîvi un jâizmanto katra iespçja. Nav jâbaidâs arî no
zaudçjuma, tas norûda. Es saku, ka slauki kaut pagalmu, bet
dari to rûpîgi un kârtîgi, lai citi redz, ka uz tevi var païauties.
Tad tevi pamanîs, jo ðobrîd liela vçrtîba ir atbildîbai, kas kaut
kur nemanâmi izplçnçjusi. Kad labi izdarîsi mazos darbus, bûsi
tiesîgs gaidît lielus amatus un labu atalgojumu,” uzskata
skolotâja.
Vârds jaunieðiemV6. Otrdiena � 2016. gada 16.februâris
Piedalieties auto sacensîbâs tikai sievietçm!Ðî gada 12.martâ bijuðajâ Balvu rajona teritorijâ,
iespçjams, pat visas Latgales mçrogâ notiks nebijispasâkums sievietçm – izbrauciens ar auto, kura laikâbûs jâizpilda daþâdi uzdevumi, krâjot punktus. Tâs bûsatraktîvas sacensîbas tikai starp daiïâ dzimumapârstâvçm. Vairâk par plânotâ pasâkuma izveidi un norisijautâjâm idejas autorçm un organizatorçm ILZEIGÏAUDAI un DAGNIJAI VAICKOVSKAI.
Kâ Jûs izdomâjât rîkot auto sacensîbas sievietçm?-Mçs paðas grasîjâmies piedalîties “Sievieðu dienas rallijâ”
Rîgâ... Patiesîbâ abas tikai pirms pâris mçneðiem – pagâjuðâ
gada decembrî – ieguvâm tiesîbas (smejas) un autoapmâcîbu
kursu laikâ arî iepazinâmies... Kad apspriedâmies un izvçrtçjâm
visus par un pret, nolçmâm, ka ðogad to îsti atïauties nevaram,
un tad Mârtiòð (no aut. - Dagnijas vîrs - mâcîtâjs M.Vaic-
kovskis) pçkðòi saka: “Rîkojiet paðas savu pasâkumu!” Mçs,
protams, sâkumâ nedaudz apmulsâm, bet tad nolçmâm,-
rîkosim ar’! Un tâ ðî lieta sâka kustçties...
Organizçjot ðâda veida sacensîbas, Jûsu mçríis ir...-...galvenokârt sarîkot svçtkus gan sev paðâm, gan arî citâm
sievietçm. Dot iespçju izrauties no mâjas darbiem un ikdienas,
piedalîties aizraujoðâs sacensîbâs, kurâs varçs izmantot jau
esoðo pieredzi un arî iemâcîties ko jaunu. Tâ bûs lieliska iespçja
iepazîties ar jauniem cilvçkiem, varbût arî nezinâmâm vietâm
un, protams, gût daudz prieka un neaizmirstamas emocijas.
Kâdi ir galvenie kritçriji, lai varçtu startçtsacensîbâs?
-Sacensîbâs piedalîties un bût par piloti varçs jebkura sieviete
jebkurâ vecumâ, kura ieguvusi attiecîgâs kategorijas autova-
dîtâja apliecîbu un kurai ir konkrçtâs automaðînas tehniskâ
pase. Tâpat automaðînai jâbût lîdz pasâkuma beigâm derîgai
OCTA apdroðinâðanas polisei, jo sacensîbas notiks pçc iepriekð
izstrâdâta marðruta pa vispârçjâs lietoðanas ceïiem, kas nav
slçgti publiskai satiksmei. Protams, ekipâþâ obligâti jâbût vismaz
divâm personâm – pilotei un stûrmanei, bet kâ lîdzbraucçjas
lîdzi doties varçs arî vairâkas dâmas, galvenais – lai auto bûtu
tehniskâ kârtîbâ un visas dalîbnieèu vietas bûtu aprîkotas ar
droðîbas jostâm. Mçs esam par likumu ievçroðanu un droðîbu
uz ceïa!
Startçt varçs tikai mûsu èetru novadu sievietes?-Nç, pieteikties sacensîbâm var jebkura sieviete, un nav svarîgi,
kur viòa dzîvo – Balvos, Gulbenç, Alûksnç vai citviet. Brauciet
kaut no Liepâjas! Galvenais ir vçlme piedalîties.
Starta vieta, kâ noprotams, bûs Balvi?-Jâ, sacensîbas sâksies Balvos, tad marðruts tâlâk vedîs uz
Viïaku... un noslçgsies Bçrzpilî. Visus marðruta kontrolpunktus
tagad neatklâsim, tos ar kartçm dalîbnieces saòems sacensîbu
dienâ pirms starta. Galvenais - neaizmirst lîdzi paòemt telefonus
vai fotoaparâtus, lai varçtu sevi iemûþinât, uztaisot selfijus
kontrolpunktos. Tas bûs kâ viens no sacensîbu noteikumiem.
Þûrija arî bûs?-Kâ tad bez þûrijas! Tâ vçrtçs ne tikai ekipâþu precizitâti, bet
arî auto vizuâlo noformçjumu un komandas izskatu. Tâpçc
iesakâm jau savlaikus dâmâm padomât, kâ izrotât savus
spçkratus un sapost sevi ne tikai, lai atðíirtos no parastiem
satiksmes dalîbniekiem, bet lai arî iegûtu papildus punktus.
Kas Jums palîdzçs organizatoriskajâ darbâ?-Esam patîkami pârsteigtas, cik daudz mûsu novadâ ir
cilvçku, kuri, kad mçs viòus uzrunâjam, neatsaka palîdzîbu un
atbalsta mûs. Paldies par to! Mûsu lielâkais palîgs un, jâsaka,
arî organizators ir Balvu Sporta centra vadîtâjs Edgars Kaïva,
kâ arî Ziemeïlatgales biznesa un tûrisma centra direktore Inta
Kaïva. Protams, sadarbojamies arî ar citâm iestâdçm, piemçram,
policiju, kura palîdzçs uzraudzît pasâkuma norises kârtîbu un
ievçrot visus noteikumus. Tâpçc, mîïâs dâmas, 8.martu nesviniet
pârâk ilgi, jo sacensîbâs jautrâ prâtâ piedalîties nevarçs.
Informatîvi mûs atbalsta laikraksts “Vaduguns”, kas informçs
dalîbnieces par precîzâku norises vietu un laiku, kâ arî sekos
lîdzi notikumiem pasâkuma dienâ, lai pçc tam to varçtu
atspoguïot lasîtâjiem. Tâpat interneta vietnçs facebook.com,
draugiem.lv, balvi.lv, turisms.balvi.lv, balvusportacentrs.lv un arî
apdzîvotâs vietâs varçs redzçt afiðas, kas aicinâs piedalîties visas
kaislîgâs autobraucçjas, adrenalînu un piesâtinâtu emociju
alkstoðâs sievietes.
Ðâdos pasâkumos parasti ir arî dalîbas maksa...
-Kâ jau minçjâm, mçs paðas no domas piedalîties “Sievieðu
dienas rallijâ” Rîgâ atteicâmies samçrâ augstâs dalîbas maksas
dçï, tâdçï darîsim visu, kas mûsu spçkos, lai ðî dalîbas maksa
tieðâm bûtu demokrâtiska un pieejama.
Ar kâdâm balvâm Jûs jau tagad varat iekârdinâttopoðâs sacensîbu dalîbnieces?
-Tâ kâ mçs zinâm pasâkuma atbalstîtâjus, varam paèukstçt,
ka pirmo trîs vietu ieguvçjas noteikti godinâsim ar kausiem un
medaïâm. Neizpaliks fotoaparâtu zibðòi, uzslavas... Dâvanas
bûs piemçrotas sievietçm. Bûs arî simpâtiju balvas. Un, protams,
tas nav viss, jo uzòçmçju un atbalstîtâju Balvu novadâ netrûkst.
Noteikti bûs arî afterparty?-Jâ, plânots arî vakara noslçguma pasâkums ar dzîvo mûziku,
bet tas lai paliek intrigai. Tâpçc aicinâm visas kaislîgâs
autobraucçjas nenobîties un piedalîties! Jûs to nenoþçlosiet, jo
pasâkums bûs aizraujoðs!
3.februâra rîtâ Rugâju novada Eglaines pamatskolas 2. – 9.klaðu skolçni devâsmâcîbu ekskursijâ uz Valmieru, lai izbaudîtu nokavçtos ziemas priekus ledus hallçun noskatîtos Valmieras drâmas teâtrî izrâdi “Maija un Paija”.
Miegaini, taèu patîkama satraukuma pilni un labâ omâ devâmies ceïâ. Parakstîjuðies par
droðîbu, apsolîjâmies, ka ievçrosim droðîbas noteikumus un uzvedîsimies priekðzîmîgi.
Vçrojot skatu pa logu, ðíiet, ka iestâjies pavasaris, tâpçc jo vairâk priecçja iespçja paslidot
ledus hallç. Gandrîz visi skolçni, kuri devâs ekskursijâ, prata slidot, taèu tie, kas neprata,
nebaidîjâs un bija gatavi to iemâcîties. Skanot mûzikai un jautriem saucieniem, ar smaidu uz
lûpâm slidojâm un aizmirsâm par peïíçm uz ielâm.
Îsi pirms vienpadsmitiem, stâjuðies rindiòâ, devâmies no autobusa uz teâtra çku. Teâtra
telpas mûs sagaidîja visâ savâ krâðòumâ. Katrs apsçdâs savâ sçdvietâ un gaidîja, kad sâksies
izrâde. Skatuves noformçjums kopâ ar video un skaòu efektiem izskatîjâs ïoti iespaidîgi un
sniedza klâtbûtnes sajûtu. Izrâdei bija divi cçlieni. Lugas tçli nedaudz atðíîrâs no paðu lasîtâ
un iedomâtâ, taèu tas neliedza izbaudît lugas laimîgâs beigas. Maijas lomu atveidoja aktrise
Elîna Vâne, savukârt Paijas - Rûta Diðlere.
Kâ jau visâs ekskursijâs, neiztika arî bez veikala apmeklçjuma. Priecîgi, nopirkuði kârotos
saldumus, skolçni ar maisiòiem rokâs atgriezâs autobusâ. Pârliecinâjuðies, ka visi ir savâs
vietâs, devâmies mâjâs. Mâjâs atgriezâmies pçcpusdienâ, tâdçï visiem bija vçl laiks, lai sakârtotu
skolas somas, izpildîtu mâjasdarbus un atpûstos pirms nâkamâs darbadienas. Paldies
skolotâjâm Ilzei Burkai un Rasmai Zuðai, kuras noorganizçja ðâdu jauku un interesantu
ekskursiju!
Rugâju novada Eglaines pamatskolas
9.klases skolniece AGNESE IKSTENA
Bauda ziemas priekus un aizdomâjas par dzîves vçrtîbâmEkskursija
Nepalaid garâm
Pie Valmieras drâmas teâtra ieejas durvîm daudzi atradâs pirmo reizi. Ne vienamvien ðis teâtris asociçjas ar aktrisi Regînu Devîti, taèu ðoreiz skolçni aktrisi nesastapa.
Ekskursijâ patika izrâde, jo
bija interesanti pçc darba
izlasîðanas noskatîties lugu, kas
bija pamâcoða, lika aizdomâties
par vçrtîbâm.
Ekskursijas stiprina kolektîva
izjûtu, tâ ir iespçja kopâ atpûsties.
Nâkamreiz gribçtu aizbraukt
uz hokeja spçli.
BEATRISE MASLOVSKA,
8.klase
Ekskursijâ patika viss, îpaði
teâtris. Tajâ bija ïoti daudz
specefektu, kas piesaistîja.
Kopâ ar klasesbiedriem noteikti
jâbrauc atpûsties, jo pçdçjâ mâcîbu
gadâ ðajâ skolâ jâizbauda visi
kopâbûðanas mirkïi.
Nâkamreiz vçlçtos kopâ ar klases-
biedriem aizbraukt uz ârzemçm.
ANDA LAGANOVSKA, 9.klase
Ekskursijâ vislabâk man
patika slidotava, jo ïoti patîk
slidot.
Ar klasesbiedriem ekskursijâ
vçrts braukt tâpçc, ka kopâ ir
interesantâk un jautrâk.
Vçl labprât gribçtu aiz-
braukt uz Rçzeknes boulingu.
VIKTORIJA PASIKOVA,
6.klase
Man patika izrâde “Maija un Paija”.
Tâ bija interesanta, jo varçja vçrot
jautrus, smieklîgus un arî nopietnus
mirkïus.
Ar klasesbiedriem ekskursijâs jâbrauc,
jo kopâ viss izvçrðas daudz jautrâks, kâ
arî vienmçr garantçts labs garastâvoklis.
Nâkamreiz labprât aizbrauktu uz
ârzemçm, jo tad varçtu apskatît ko
jaunu, par ko paðam nebija ne jausmas.
RÛDIS KIKUSTS, 9.klase
Ronis - lielisks palîgs tiem, kas mâ-câs slidot. Arî Markuss Pokratnieks(foto) no 3.klases labprât trençjalîdzsvaru uz ledus ar ðo jautro draugu.
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
aF
oto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
“Jauno þurnâlistu skolas” lappusi sagatavoja S.Gugâne
Sarauj, meitenes! Ilze Gïauda un Dagnija Vaickovska (foto- no labâs) aicina pieteikties sievietes atraktîvam izbrau-cienam “Prieka tûre” ar saviem auto. Piedzîvojumi, pozitî-vas emocijas, ballîte un pârsteigumi garantçti!
Dzîve pansionâtâ
Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2016. gada 16.februârisV 7.
Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne
Piesaucot vârdu ‘pansionâts’, cilvçkiem ir
daþâdas izjûtas un arî izpratne, kas tâ par iestâdi
un kas tur notiek. Ir stâsti no iemîtnieku apciemo-
jumu reizçm vai kaimiòu sarunâm, ir pieredze,izbaudîta uz paðu âdas. Ir arî pansionâta darbinieku
pârdomas, ko nozîmç saskarsme ar slimiem cilvç-
kiem un viòu aprûpe. Pansionâts “Balvi” ir viena
no lielâkajâm Balvu novada paðvaldîbas iestâdçm,
ko par savu mâjvietu izvçlas ne tikai visu èetru
mûspuses novadu, bet visas Latvijas cilvçki.Sadarbîbâ ar ðîs iestâdes vadîbu laikrakstam radâs
iecere atspoguïot daþâdas ar pansionâta ikdienas
dzîvi saistîtas tçmas, lai lasîtâjos radîtu izpratni, kâ
cilvçki dzîvo un jûtas pansionâtâ, par ko priecâjas
vai raud.
Palîdzçs un sapratîsUz pansionâta pusi cilvçki sâk lûkoties, kad jûtas nonâkuði
dzîves krustcelçs. Kad tik ïoti saguruði no gadu nastas, no
negaidîti saðíobîjuðâs veselîbas vai arî no pçkðòiem pavçr-
sieniem, kad paðu spçkiem sevi aprûpçt vairs nav iespçjams.
Tad viòi droði var pârcelties uz lielo namu Kubulu pagastâ,
lai vadîtu te vecumdienas un dzîvotu iespçjami pilnvçrtîgâku
dzîvi. “Te viòiem palîdzçs un viòus sapratîs,” saka pansionâta
direktore JANA KOMANE.
Pansionâts ir Balvu novada paðvaldîbas iestâde, taèu tâs
pakalpojumus var izmantot arî visu pârçjo mûspuses novadu
- Baltinavas, Rugâju un Viïakas - iedzîvotâji. Un ne tikai.
Pârcelties uz dzîvi pansionâtâ “Balvi” var jebkurð Latvijas
iedzîvotâjs. Dzîvç gadâs daþâdas situâcijas. Kâds gados vecâks
cilvçks atbrauc tikai paciemoties Balvu pusç pie radiniekiem,
taèu negaidîti sagurst tik ïoti, ka atliek pârcelties un turpinât
dzîvi pansionâtâ. Direktorei prieks, ka lielais pansionâta nams
ir sakârtots, silts, te strâdâ pietiekami profesionâli darbinieki,
kuri prot aprûpçt vecus un slimus klientus. Taèu viòa arî
neslçpj, ka ðis pakalpojums nav lçts. Pagaidâm novada dome
vçl nav pieòçmusi lçmumu, vai ðogad mainîsies izcenojumi
par dzîvoðanu pansionâtâ. Direktore ïoti tic, ka marta sçdç,
kad deputâti balsos, viòi akceptçs lîdzðinçjos maksâjumus,
jo òems vçrâ cilvçku zemo ienâkumu lîmeni – mazâs pensijas.
Vidçji klienti no savâm pensijâm, kas ir 90% maksâjums no
pilnas pensijas, pansionâta budþetâ mçnesî iemaksâ tikai
179 eiro. Tâ ir maza summa. “Ja maksu paaugstinâs, tad
pansionâts noteikti zaudçs klientus,” ir direktores prognoze.
Ikmçneða dzîvoðanas izcenojumi pansionâtâ jau vairâkus
gadus bijuði nemainîgi, un Latvijas mçrogâ tie ir vieni no
zemâkajiem. Balvu novada iedzîvotâjiem ðis pakalpojums
sanâk lçtâks – ikmçneða maksa ir 305,23 eiro, savukârt visu
pârçjo paðvaldîbu iedzîvotâjiem mçneða maksâjums sasniedz
380,12 eiro. Direktore uzsver Balvu novada paðvaldîbas
atbalstu ikdienas vajadzîbu nodroðinâðanâ, kas, direktores
skatîjumâ, pansionâtam ïauj lîdzinâties gandrîz vai veselîbas
aprûpes iestâdei: “Iemîtnieks var ienâkt pie mums gluþi bez
nekâ, nodroðinâsim viòam visu ikdienai nepiecieðamo.” Ar
to domâts ne tikai apìçrbs vai mçbeles, bet arî higiçnas preces
un zâles. Bez tam nelielu naudas summu iemîtnieki saòem
arî uz rokâm un var tçrçt pçc paðu ieskatiem. Tie ir 10% no
viòu ikmçneða pensijas.
Trîs daþâdas iestâdesPaðvaldîbas pansionâta lielajâ çkâ zem viena jumta faktiski
atrodas trîs daþâdas iestâdes. Vislielâkâ, protams, ir pats
Kâ domâ citi
Vai pansionâtâ bûtu jâuzòem cilvçki,kuri dzîvi sev sabojâjuði ar alkoholu?
GUNA TÛMIÒA, lauksaimniece Bçrzpilî:-Ja bûtu jaunîbas maksimâlismâ, teiktu – nç! Taèu
tagad dzîvi vçrtçju kopsakarîbâs, un atbilde uz ðâdu
jautâjumu noteikti nav viennozîmîga. Arî dzçrâji ir
cilvçki, likteòa pabçrni, dzîves sistie. Nevar visu rçíinât
tikai naudâ un dzîvot pçc kâdreiz zinâmâ principa: nav
cilvçka, nav problçmas. Jâ, mûsu sabiedrîbâ ir daudz ðâdu
cilvçku, pansionâtâ dzîvo arî bçrzpilieði. Kopð paðai
iznâcis tuvplânâ iepazît pansionâta dzîvi, kad tur laiku
pavadîja mûsu ìimenei tuvs cilvçks, esmu izkâpusi no
stereotipa un ðo iestâdi vçrtçju citâdâk. Mana attieksme
ir mainîjusies uz pozitîvo pusi.
MÂRIS KOZLOVSKIS, dzîvo Balvu novadâ:-Man ir divçjâdas izjûtas. It kâ gribçtos teikt – nç, taèu
arî viòi ir cilvçki. Kur tad lai paliek ðie dzçrâji, kas sagandç-
juði savu veselîbu un kïuvuði dzîvei nederîgi? Varam tikai
iedomâties, kas notiks, ja viòus atstâsim uz ielas. Humâ-
nisma principi sabiedrîbai liek bût cilvçcîgai un iejûtîgai.
Zinu daudz ðâdus cilvçkus, viòu starp mums netrûkst.
Protams, ja tagad dzîvotu pçc dabas likumiem, tad gan -
lai paði atbild par sevi un savu dzîvi.
EVA SMIRNOVA, mâmiòa Balvos:-Kaut kur ðiem cilvçkiem jâpaliek, un pansionâtam
diemþçl jâuzòemas ðî loma. Tas ir labâk nekâ tad, ja viòi
dzîvo autoostâ vai pie atkritumu tvertnçm. Domâju,
pansionâta darbiniekiem ar ðâdu kontingentu nav viegli,
jo savus netikumus vairâk vai mazâk viòi turpina arî ðajâ
dzîvesvietâ. Kâ medicînai tuvu stâvoðs cilvçks uzsvçrðu,
ka alkoholisms ir slimîba, bet slimîbas ir jâârstç. Sâkotnçji
aizrauðanos ar grâdîgajiem dzçrieniem var raksturot kâ
netikumu, bet ar laiku tas diemþçl pârvçrðas slimîbâ.
pansionâts ar 73 darbiniekiem. Tâ uzdevums ir sniegt sociâlâs
aprûpes un rehabilitâcijas pakalpojumu. Taèu te ir arî dzîvokïi
sociâli mazaizsargâtâm personâm. Ðîs istabiòas îrç cilvçki,
nonâkuði dzîves grûtîbâs, neatkarîgi no vecuma. Tâpçc te
dzîvo arî gados jauni cilvçki, palikuði bez dzîvojamâs platîbas.
No 18 istabiòâm pagaidâm aizòemtas 13. Par çdinâðanu,
veselîbas pakalpojumiem un citâm ikdienas vajadzîbâm ðie
iemîtnieki rûpçjas paði, bet pansionâta darbinieki uzkopj tikai
koplietoðanas telpas. Treðâ iestâde ir grupu dzîvokïi cilvçkiem
ar garîga rakstura traucçjumiem. Ðîs kategorijas iemîtniekus
direktore raksturo kâ mazliet citâdâkus, taèu jaukus un
atvçrtus cilvçkus ar invaliditâti. Viòiem nav nepiecieðama
nepârtraukta stacionâra ârstçðana, taèu vieni paði savâs mâjâs
viòi tomçr dzîvot nespçj. “Atrodoties vidç, kur viòi ir vienâdi
ar citiem tâdiem paðiem lîdzcilvçkiem, viòi prot uzvesties un
dzîvot,” saka direktore. Grupu dzîvokïa iemîtnieki labprât
iesaistâs, piemçram, teritorijas uzkopðanâ, iesaistâs rehabili-
tâcijas pulciòos vai kultûras pasâkumos. Bûdami gados jauni
cilvçki, viòi ir enerìiski, tâdçï arî atvçrti daþâdâm aktivitâtçm,
ja tikai viòus pamâca.
Katrai no trim iestâdçm ikdienas dzîve rit noteiktâ teritorijâ,
savâ blokâ, kur pastâv iekðçjâs kârtîbas noteikumi. Taèu,
dzîvojot zem viena jumta, iemîtniekiem, protams, ir iespçja
brîvi pârvietoties pa visu teritoriju, taèu ar konkrçtu mçríi.
Visi var nâkt uz pansionâta lielo kultûras pasâkumu zâli un
skatîties tur sniegtos priekðnesumus. Ja ir vçlçðanâs, var
ciemoties viens pie otra.
Vîrieði ar dzîves rçtâmPansionâtâ dzîvo 164 iemîtnieki, no kuriem pârsvarâ ir
vîrieði – 91. Vecuma grupu sadalîjums uzkrîtoði pasvîtro faktu,
ka viena no lielâkajâm iemîtnieku kategorijâm, kas kïuvusi
par aprûpçjamajiem, ir tieði vîrieði darbaspçju vecumâ. Viòi
nonâkuði pansionâtâ pçc 51 gada vecuma. “Jâ, tie ir gadi,
kad cilvçki varçtu vçl strâdât un bût noderîgi sabiedrîbai.
Diemþçl liela daïa no ðiem cilvçkiem ðo faktu veicinâjuði ar
savu iepriekðçjo uzdzîvi, nopelnot sev tâdas dzîves rçtas, kas
likuðas nonâkt pansionâtâ,” atzîst direktore. Nav ko slçpt -
Kas dzîvo zem viena jumta lielajâ namâ
No sirds
JANA KOMANE, pansionâta direktore:-Darbiniekiem esmu teikusi: nâkt uz darbu un nâkt strâdât – tas izpauþas daþâdi. Es nâku uz
ðejieni strâdât, un tâpçc man nekad nav garlaicîgi. Arî paðai ir daþâdas izjûtas. Ne vienmçr var
tikai priecâties, taèu, lai cik grûta arî kâda darbdiena nebûtu, dzîvoju ar atziòu, ka nevienam
citam ðos pansionâta cilvçkus neatdotu. Mîlçt cilvçkus mani laikam iemâcîja vecmamma, kura
mani audzinâja. Mînuss darbdienâs tas, ka ne katru dienu ir laiks tikties ar iemîtniekiem.
Diemþçl birokrâtija tik liela, ka jâraksta ïoti daudz ‘papîru’. Taèu te izveidojusies sistçma, ko visi
labi zina: ja mana kabineta durvis ir vaïâ, ikviens droði var nâkt pie direktores. Ja aizvçrtas, tad
gan bûs jâpagaida. Mana ikdiena sastâv no runâðanas, runâðanas un runâðanas. Nebiju domâjusi, ka ðajâ darbâ tik ïoti
noderçs mana iepriekðçjâ pieredze. Joprojâm esmu naiva un ik reizi no jauna noticu cilvçkiem, lai arî viòi mani kâdreiz iegâþ.
Es viòus mîlu. Mani spçka avoti ir baznîca un pirts: vienâ spodrinu miesu, otrâ – dvçseli.
tâs pârsvarâ ir alkoholisma sekas. Protams, pansionâta
ikdiena vîrieðiem liek ievçrot citus noteikumus, pakïaujoties
ierobeþojumiem, taèu pilnîbâ vecos untumus viòi nespçj
aizmirst. Ja tikai vçlas, ikdienu var aizpildît ar citâm domâm
un nodarbçm. Var izmçìinât prasmes daþâdos pulciòos, var
veikt fizioterapeita ierâdîtos vingrinâjumus uz trenaþieriem,
var lasît grâmatas vai vasarâ daudz staigât svaigâ gaisâ.
Pansionâta vadîbas vçrojumi liecina, ka daïa ðo cilvçku diemþçl
nevçlas mainît savu dzîvi un pieturas pie iepriekðçjâm vçrtîbâm.
Taèu ir iemîtnieki, kuri pçc laika pansionâtu atstâj un atgrieþas
sev ierastajâ iepriekðçjâ vidç. Raksturîgi, ka ir arî tâdi vecâka
gadagâjuma cilvçki, kuri pansionâtâ dzîvo tikai ziemas laikâ,
vçlçdamies izmantot çrtâkus sadzîves apstâkïus. Pçc pârzie-moðanas viòi ðo iestâdi atstâj, atgrieþoties savâ lauku viensçtâ.
Kad durvis vaïâ, nâciet droði!
Foto
- M
.Spru
dzâne
Uzòçmçjdarbîba
V8. Otrdiena � 2016. gada 16.februâris Vietçjâs ziòas
Biedrîbas “Latvijas Lauku forums”Diþprojektu konkursâ Atzinîbas rakstusaòçma “Balvu rajona partnerîbas”izvirzîtais SIA “Amati projekts” îste-notais projekts par energoefektivitâtesveicinâðanu Latvijâ. Projekta autori unîstenotâji ir jauna ìimene no Balviem -ELÎNA un MÂRTIÒÐ KAÏVAS.
Biedrîba “Latvijas Lauku forums” jau sesto
gadu organizç projektu diþoðanâs akciju -
konkursu “Diþprojekts”, lai popularizçtu uni-
kâlas un reìionu teritorijâm un iedzîvotâjiem
nozîmîgas idejas. Konkursam bija izvirzîti 18
diþi projekti no visiem Latvijas reìioniem, ko
îstenojuðas biedrîbas, privâtpersonas,
uzòçmumi un paðvaldîbas. “Ikviens no
“Diþprojekta 2015” kandidâtiem ir aplie-
cinâjums tam, ka lauki ir lieliska vieta, kur
dzîvot, strâdât un atpûsties. Piesaistot
LEADER finansçjumu, projektu îstenotâjiem
ir izdevies rast radoðus risinâjumus, kas ir
nozîmîgi lauku attîstîbâ, spçcina vietçjo
ekonomiku, uzlabo dzîves kvalitâti un
iedvesmo apkârtçjos,” norâda “Latvijas
Lauku foruma” izpilddirektore.
Ðogad pirmo reizi lîdztekus Diþprojekta
titula pieðíirðanai un balvai par plaðâko iedzî-
votâju atbalstu savu atbalstu un simpâtijas
projektu autoriem pieðíîra divas Latvijas
nacionâla mçroga organizâcijas – asociâcija
“Lauku ceïotâjs” un biedrîba “Latvijas Zaïâ
kustîba”. Biedrîba “Latvijas Zaïâ kustîba”
Atzinîbas rakstu pieðíîra “Balvu rajona
partnerîbas” izvirzîtajam SIA “Amati pro-
jekts” îstenotajam projektam “Mazbudþeta
mârketinga un energoaudita, un projektç-
ðanas pakalpojumi Ziemeïlatgalç” par iegul-
dîjumu energoefektivitâtes veicinâðanâ Lat-
vijâ norâdot, ka energoaudita pakalpojumu
sniegðana ir sâkuma punkts virzîbai uz ener-
ìiju taupoðâm çkâm Latvijâ un atbildîgâku
enerìijas izmantoðanu, kas sniegs bûtisku
ieguldîjumu zaïâkas Latvijas veidoðanâ.
“Vienkârðâk runâjot, mûsu projekta bûtîba
ir nodroðinât enerìijas taupîðanu un ekono-
misku dabas resursu izmantoðanu, kâ rezul-
tâtâ samazinâs izmeðu daudzums. Piemçram,
izmantojot mazâk kurinâmâ, gaisâ nonâk
mazâk dûmu un citu videi nelabvçlîgu atkri-
tumu,” vçlâk sarunâ paskaidroja Elîna.
Iegûst labu izglîtîbuProjekta ieviesçji un Atzinîbas raksta saòç-
mçji Elîna un Mârtiòð ir ieguvuði labu izglîtîbu,
par ko liecina izglîtîbas iestâþu diplomi un
daþâdi sertifikâti. Mârtiòð ir ieguvis maìistra
grâdu programmâ “Siltuma, ûdens un gâzu
tehnoloìijas”, absolvçjot Rîgas Tehnisko uni-
versitâti. Ir studçjis Dânijas Tehniskajâ univer-
sitâtç. Viòam ir bûvprakses sertifikâti ûdens-
apgâdç, apkurç, ventilâcijâ, kâ arî energoau-
ditora sertifikâts. Lai iegûtu bûvprakses serti-
fikâtus, nepiecieðama gan atbilstoða izglîtîba,
gan darba prakse. Praktizçties viòð uzsâcis, vçl
studçjot bakalaura programmâ. “Piedalîjos
Nacionâlâs Bibliotçkas bûvniecîbâ kâ projekta
vadîtâja asistents, bet Rîgas Tehniskâs uni-
versitâtes Íîmijas fakultâtes inþeniertîklu
izbûvç - jau kâ projekta vadîtâjs. Uzòçmuma
“K- Rauta” veikalu tîklâ veicu izpçti, lai
optimizçtu energoresursu patçriòu, uzlabojot
klimatu telpâs,” stâsta Mârtiòð.
Lielâkâ daïa Rîgas Tehniskâs universitâtes
studentu jau 3. kursâ sâk strâdât, bet 4.kursâ
viòiem ir obligâta prakse, kas visbieþâk ir
iespçja izvçlçties pastâvîgu darbavietu. Piedâ-
vâjums ir plaðs - akciju sabiedrîba “Latvijas
Gâze”, uzòçmums “Rîgas ûdens”, “Rîgas
Siltums”. Darbu tur atrod aptuveni 60%
Atgrieþas mazpilsçtâ un dibina uzòçmumujauno speciâlistu. Daïa aiziet strâdât uz
privâtajiem uzòçmumiem. Mârtiòð darba
gaitas uzsâka uzòçmumâ SIA “Lafivents”, kas
projektç, bûvç un apkalpo ne tikai ventilâcijas
iekârtas un sistçmas, bet arî nodarbojas ar visu
çkas inþeniertîklu bûvniecîbu un ir tâdu
objektu kâ Rîgas pils, Galerija Centrs, Liepâjas
ledus halle, Latvijas Nacionâlâs mâkslas
muzejs un citu nozîmîgu çku inþeniertîklu
projektçtâjs un bûvnieks. “Taèu gribçjâs kaut
ko savâdâku,” viòð atzîst.
Elîna pabeigusi J.Rozentâla Mâkslas vidus-
skolas multimediju dizaina un datorgrafikas
nodaïu, Biznesa augstskolâ “Turîba” studçjusi
“Mârketinga un tirdzniecîbas” vadîbu, para-
lçli studijâm augstskolâ ieguvusi plaðu darba
pieredzi, strâdâjot reklâmas un mârketinga
nozarç. Pçdçjais un aizraujoðâkais darbs Rîgâ
bijis SIA “Laimalukss”, kur viòa bija mârke-
tinga un zîmola vadîtâja profesionâlajai matu
kosmçtikai. Elîna tur nostrâdâja 5 gadus un
droði vien strâdâtu joprojâm. “Taèu gribçjâs
jaunu izaicinâjumu un citu dzîvesveidu,”
neslçpj jaunâ mâmiòa.
Gribçjâs mâju sajûtuGan Elîna, gan Mârtiòð atzîst, ka tas, ko
gribçjâs citâdi, bija mâju sajûta. Lai gan Rîgâ
abiem bija labs un prestiþs darbs un galvas-
pilsçtas priekðrocîbas kultûras un izklaides
pasâkumiem, mâju sajûtas tomçr trûka. Vis-
vairâk jau piederîbu konkrçtai vietai mîloða-
jiem vecâkiem gribçjâs dot mazajai Enijai. Lai
viòa, tâpat kâ savulaik gan Mârtiòð, gan
Elîna, varçtu ârâ dauzîties, lai viòai ir savs
pagalms un sava pilnvçrtîga bçrnîba ar omâm
un opi rokas stiepiena attâlumâ. Un vecvec-
mammâm, no kurâm vienai laukos ir pilns
lopu komplekts, pat zirgu ieskaitot. Turklât
Balvos nebija rindas bçrnudârzâ, atkrita arî
rûpes par dzîvesvietu. Plusu katrâ ziòâ bija
vairâk, un jaunâ ìimene atgriezâs Balvos, no
kurienes katrs no viòiem bija aizgâjis mâcîties
uz galvaspilsçtu. Nebaidîja arî darba iespçjas
mazpilsçtâ. Liels atbalsts bija Elînas un
Mârtiòa vecâki, kuri iedroðinâja un atbalstîja
pieòemt svarîgus lçmumus. Turklât
Mârtiòam, piedaloties konkursâ par vadîtâja
amatu, izdevâs atrast darbu kaimiòu novadâ
- Alûksnç, enerìçtikas nozarç. Un, salîdzinot
ar galvaspilsçtu, dzîvei mazpilsçtâ ir savi plusi.
“Mârtiòð no Alûksnes mâjâs atbrauc pusstun-
das laikâ, bez sastrçgumiem un nervozçðanas.
Rîgâ ceïð lîdz darbavietai bija pat ilgâks,” seci-
na Elîna. Viòa savu turpmâko darbu Balvos
un Ziemeïlatgalç saistîja ar apgûto profesiju
- datorgrafiku, un arî Mârtiòa nodarboðanâs
ir saistîta ar projektçðanu, tâ radâs ideja
dibinât savu uzòçmumu, dodot tam
nosaukumu “Amati projekts”.
Saskata iespçju attîstîtiesUzòçmuma dibinâðana topoðajiem
uzòçmçjiem sakrita ar laiku, kad bija iespçja
piedalîties LEADER projektâ un iegût finan-
sçjumu turpmâkai darbîbai. Mçríis – iegâ-
dâties reklâmas izgatavoðanas un energo-
audita instrumentus, lai nodroðinâtu iedzîvo-
tâjiem nepiecieðamo pakalpojumu saòem-
ðanu tuvâk viòu dzîvesvietai. Rezultâtâ
uzòçmums ir apgâdâts ar tehnoloìijâm, kas
ïauj veikt tehnisko rasçjumu druku, plakâtu
un citas vizuâlâs reklâmas materiâlu izgata-
voðanu, kâ arî veikt termogrâfiju un energo-
audita slçdzienu, gaisa kvalitâtes mçrîðanu,
inþeniertîklu projektçðanu (apkure, venti-
lâcija, gaisa kondicionçðana, ûdens apgâde,
kanalizâcija), kâ arî bûvuzraudzîbu un çku
energoauditu atbilstoði bûvnormatîviem.
Elîna piebilst, ka viòa zina, ko vçl gribçtu un
Kalnos. Elîna ar Mârtiòunodarbojas ar kalnuslçpoðanu, bet pçrn
atklâjuði distanèuslçpoðanas trasi tepat -
Ðíilbçnu pagastâ,Balkanu kalnos. Abi dejo
arî Balvu Kultûras unatpûtas centra dejukolektîvâ “Nebçda”.
Lappusi sagatavoja I.Zinkovska
Atklâta tipa ofiss. SIA “Amatiprojekts” ofisu dala ar Elînas tçvu,kuram pieder montâþasuzòçmums SIA “AMATI”. Telpukopîga izmantoðana ïâvusi ne tikaioptimizçt izmaksas, bet arî radîjusiîpaðu “atvçrtâ tipa” ofisu, kasklientam ïauj iegût pilnvçrtîguinformâciju no idejas lîdzpraktiskâm lietâm. Nereti cilvçki,meklçjot vienu lietu, atrod pavisamkaut ko citu, kas ir tikpat nozîmîga,tâdçjâdi ikvienam ir iespçja iegûtplaðâku viedokïu un informâcijasdaudzumu. Elîna, Mârtiòð un mazâEnija ofisâ jûtas kâ mâjâs.
kas nav ðajâ reìionâ, tâdçï uzòçmums ir
iekârtu meklçjumos un gaida nâkamos
projektus.
Elîna stâsta: “Ziemeïlatgalç ir daudz uzòç-
mumu, kuri nevçlas un kuriem nav tik lielas
vajadzîbas pieòemt darbâ mârketinga vadî-
tâju, taèu jebkuram uzòçmumam vajag gan
sava uzòçmuma logo, gan formas tçrpus, gan
interneta mâjaslapu - kopçjo uzòçmuma
mârketinga virzîbu. Veiksmîga un radoða
sadarbîba SIA “Amati projekts” izveidojusies
jau ar daudziem Balvu un Ziemeïlatgales
reìiona uzòçmumiem.” Savukârt Mârtiòð
runâ par aktuâlajâm çku siltinâðanas problç-
mâm, kur balvenieði ir krietni atpalikuði no
citiem novadiem, kaut vai Alûksnes, kur viòð
strâdâ. Katra çka patçrç kâdu noteiktu ener-
ìijas daudzumu, tâdçï ir svarîgi, lai patçriòð
bûtu ekonomisks. To var aprçíinât un
noteikt, kas darâms. Aktuâla ir arî telpu
ventilâcija. “Nereti darbinieki sûdzas, ka
telpâs regulâri sâp galva. Viòi dzer “ibu-
metînu”, bet vaina parasti slçpjas tur, ka
telpâs trûkst skâbekïa,” viòð secina.
Dzîvesbiedri uzskata, ka viòu darbâ svarî-
gâkais ir telefons, dators, internets un auto-
maðîna, kas ïauj sniegt pakalpojumu plaðâ
râdiusâ, arî dzîvojot ârpus galvaspilsçtas.
“Turam roku uz pulsa un audzçjam musku-
ïus,” par savu uzòçmumu saka Elîna un
Mârtiòð.
SIA “AMATI projekts” ir jauns uzòçmums,
kas vçl ir tikai paðâ attîstîbas sâkumâ, un
jâatzîst, ka Atzinîbas raksta saòemðana bija
patîkams pârsteigums, kas ïauj nâkotnç
skatîties ar optimismu. “Degunu nenokârsim!
Uzòçmums strâdâ un domâ par attîstîbu,”
uzsver Elîna Kaïva.
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
aF
oto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2016. gada 16.februârisV 9.
Lappusi sagatavoja I.Tuðinska
10.februârî, izvçloties nâkotnes profesiju, jaunieðino visas Latvijas devâs çnot kâdas profesijas pârstâvisavâ vai kaimiòu novadâ. Seviðíi lielu interesi, kâvienmçr, izraisîja galvaspilsçtas uzòçmumu un iestâþupiedâvâjums çnotâjiem. Iegût pieredzi un jaunaszinâðanas uz Rîgu devâs arî mûspuses skoluaudzçkòi.
Dodas pârbaudît veikalu “Maxima”Rekavas vidusskolas 10.klases skolçns EGILS KEIÐS devâs
çnot Rîgas Pârtikas un veterinârâ dienesta speciâlistus. Puisis
apgalvo, ka nâkotnç izvçlçsies tieði ðo profesiju. “Ðíita, ka ir
interesanti strâdât pârtikas un veterinârajâ dienestâ. Turklât
uzzinâjis, kâdi mâcîbu priekðmeti labi jâpârzina, lai kïûtu
par pârtikas tehnologu, sapratu, ka man tie labi padodas,”
izvçles iemeslus atklâj jaunietis.
Tâ kâ tâ bija pirmâ Çnu diena, kurâ Egils piedalîjâs, pârtikas
un veterinârajâ dienestâ pavadîtais laiks viòam ðíirta aizrau-
joðiem notikumiem bagâts. Îpaði tâpçc, ka, noklausîjuðies
dienesta darbinieku stâstîjumu par ðîs profesijas niansçm,
çnotâji kopâ ar PVD speciâlistiem devâs pârbaudît kâda
“Maxima” veikala produkcijas atbilstîbu sanitârajiem
noteikumiem.
Çnu dienâ Egils uzzinâja, kurâs mâcîbu iestâdçs jâmâcâs,
lai pçc tam varçtu pretendçt uz pârtikas un veterinârâ
dienesta darbinieka statusu, un kâda ir dienesta darbinieku
ikdiena. Viòð apgalvo, ka nav vîlies izvçlçtajâ profesijâ, taèu
nâkotnç gribçtu izmçìinât arî citas iespçjas. Lîdz vidusskolas
absolvçðanai vçl paies pâris gadi, tâpçc jaunietis plâno
piedalîties Çnu dienâ arî nâkamgad. “Tâ kâ var pieteikties
trîs vakancçm, domâju nosûtît pieteikumus divâm vietâm,
kas saistîtas ar ðogad izvçlçto jomu, bet vienu – kâdâ citâ
profesijâ, pagaidâm gan vçl nezinu kurâ,” nâkotnes plânu
atklâj Egils.
Gatavojas kïût par ârstiBalvu Valsts ìimnâzijas 11.klases skolniece LÎVA SUPE
çnoja Rîgas Dzemdîbu nama mediíi. “Gribçju çnot kâdu ârstu,
un ðoreiz izdevâs nokïût dzemdîbu namâ,” atklâj jauniete.
Lîva iecerçjusi studçt medicînu, tâpçc ðajâ un nâkamajâ Çnu
dienâ vçlas iepazît daþâdu jomu mediíus, lai studçjot bûtu
vieglâk izvçlçties specialitâti. Ðoreiz Lîva izmantoja iespçju
vçrot neonatologa jeb zîdaiòu pediatra ikdienu.
“Neonatologs strâdâ ar bçrniem, kuri piedzimuði ar daþâdâm
patoloìijâm vai priekðlaikus. Mums parâdîja arî citas
dzemdîbu nama nodaïas, redzçjâm praktiski visu slimnîcu.
Bija ïoti interesanti, man ïoti patika,” stâsta Lîva. Îpaðu
iespaidu uz jaunieti atstâja piedalîðanâs reâlâ ârstniecîbas
procesâ: “Piedalîjâmies un redzçjâm, kâ iepriekðçjâ dienâ
dzimuðam mazulim ar elpoðanas problçmâm izdara
sonoskopiju un citas manipulâcijas.”
Lîva neslçpj, ka mediía profesija viòu ïoti saista, tomçr
Çnu dienâ viòa pârliecinâjâs, ka darbs nav viegls: “Arî
çnoðana mums beidzâs diezgan âtri, tâ kâ ârsti nevarçja mums
veltît visu darbdienu, jo ir pârâk aizòemti.” Pçc medicînas
iestâdç pavadîtâs dienas Lîva sâkusi mazliet ðaubîties par
profesijas izvçli, tomçr no ðî nodoma pilnîbâ nav atteikusies:
“Domâju, pastâv 70% varbûtîba, ka tomçr stâðos Stradiòa
Universitâtç. Mani biedç tas, ka ïoti daudz jâmâcâs un darbs
ir smags, jo ârstam ïoti daudz jâstrâdâ un neatliek laika
nekam citam. Bet profesija man ïoti patîk.”
Lîva nolçmusi piedalîties arî nâkamajâ Çnu dienâ un ðoreiz
ïoti cer, ka izdosies çnot anesteziologu. Viòa apgalvo, ka ir
ïoti grûti iegût iespçju çnot izvçlçto profesiju, vienkârði rakstot
vçstules Çnu dienu profilam internetâ, jo visas vakances tiek
tiem, kuri laikus tâs aizrunâ paði.
Dienu pavada sportojotBalvu Valsts ìimnâzijas 8.klases skolniece RAINA
PAVLOVA ðogad nolçma uzzinât, ko dara lielâkâs ielu sporta
un kultûras kustîbas “Ghetto Games” vadîtâjs Raimonds
Elbakjans. “Pirmo stundu sportojâm, pçc tam uzdevâm
jautâjumus un skatîjâmies video. Katrs no mums saòçma
“Ghetto Games” broðûru un kalendâru ar vadîtâja
autogrâfiem,” galvenos dienas notikumus uzskaita Raina.
Viòa stâsta, ka, izvçloties çnoðanas objektu, gribçja ðo dienu
pavadît sportojot, turklât “Ghetto Games” viòai ïoti patîk,
jo arî pati ir sportiska un trençjas volejbolâ un futbolâ.
Raina nolçmusi arî nâkamgad çnot “Ghetto Games”, jo ir
ðîs jaunieðu vidç populârâs nodarbes fane. Lîdz vidusskolas
Çno speciâlistus galvaspilsçtâabsolvçðanai jaunietei vçl jâmâcâs vairâki gadi, tâpçc viòa
nav izlçmusi, par ko vçlçtos strâdât nâkotnç. Pagaidâm
Raina domâ, ka nâkamâ profesija varçtu bût saistîta vai nu
ar sportu, vai þurnâlistiku.
Elpina AnniòuRekavas vidusskolas skolniece ELVITA KRAKOPE Çnu dienâ
iepazina neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas ârsta palîga
profesiju, jo kopð bçrnîbas vçlas kïût par mediíi. Ðis bija
pirmais solis pretim iecerçtajam mçríim.
Ar profesiju viòu un vçl trîs meitenes iepazîstinâja Neatlie-
kamâs medicîniskâs palîdzîbas dienesta (NMPD) Rîgas reìio-
nâlâ centra BAC “Purvciems” vecâkais ârsta palîgs Ìirts
Vçjiòð. “Apskatîjâm NMPD automaðînas, ar kurâm mediíi
dodas izsaukumos, un ierîces, kas tajâs atrodas. Uzzinâjâm,
kâ sniedz pirmo palîdzîbu, bet pirmo mâkslîgo elpinâðanu
mums bija iespçja izmçìinât uz tâ saucamâs Anniòas jeb
speciâlas lelles,” iespaidos dalâs çnotâja.
Elvita atklâj, ka uzzinâja arî, kurâs skolâs jâmâcâs, lai
apgûtu ðo profesiju. “G.Vçjiòð vairâkas reizes atkârtoja, ka
ir jâmâcâs, jo ârsta profesijâ nav datora ar pogu ‘delete’,
ârsts atbild par pacienta dzîvîbu. Viòð pastâstîja arî daþas
situâcijas iz dzîves, daþâdus traìiskus atgadîjumus, tomçr
tas mani nenobiedçja. Pçc çnoðanas es joprojâm vçlos kïût
par ârsti un strâdât ar moto “Glabât un sargât cilvçku
dzîvîbas!”,” apòçmusies jauniete.
Interesantâk, nekâ cerçtsRekavas vidusskolas 12.klases audzçkne SABÎNE
KONIÐEVA izvçlçjâs çnot Valsts ieòçmumu dienesta
Sabiedrisko attiecîbu daïas vadîtâju Aigu Ozoliòu, jo vçl îsti
nav izlçmusi, ko studçt. “Gribçju uzzinât, ko dara sabiedrisko
attiecîbu speciâliste, jo tas ir viens no studiju variantiem,”
atklâj jauniete. Pagâjuðajâ gadâ Sabîne çnoja Rîgas Biznesa
skolas mârketinga speciâlisti, jo bija nolçmusi apgût
mârketingu. Taèu Çnu diena viòai lika manît domas:
“Sapratu, ka tas nav îsti tas, ko gribu.”
Ieòçmumu dienestâ Sabînei ïoti patika. Viòa neslçpj, ka
diena izvçrtâs interesantâka, nekâ cerçts. “Kopâ mçs bijâm
11 çnotâji. Sâkumâ noskatîjâmies interesantu prezentâciju
par to, ko îsti dara VID. Pçc tam visi kopâ devâmies nelielâ
ekskursijâ pa galveno çku. Apskatîjâm arî vietas, kurâs VID
apmeklçtâjus neielaiþ. Pçc ekskursijas devâmies katrs pie
sava çnu devçja, proti, es pie A.Ozoliòas. Kopâ ar viòu
piedalîjos divâs tikðanâs ar citiem vadîtâjiem, kurâs kopâ
centâmies izveidot jaunu elektroniskâs deklarçðanas
sistçmas projektu, izsakot savas idejas, jo vadîtâjiem bija
svarîgi uzzinât jaunieðu domas,” iespaidos dalâs çnotâja.
Pçc pusdienâm kopâ ar çnu devçju jaunieði iepazinâs arî ar
VID ìenerâldirektori Inâru Pçtersoni un citâm
amatpersonâm. “Sâkotnçji man nebija priekðstata, ko dara
ieòçmumu dienestâ, bet tagad zinu ïoti daudz par VID, kâ
arî par sabiedrisko attiecîbu daïas vadîtâjas darbu,” atzîst
meitene. Sabîne neslçpj, ka joprojâm nav pârliecinâta, kâdu
profesiju izvçlçsies, tâdçï cenðas izmçìinât un norûdîties
visam, attîstot sevi daþâdâs jomâs.
Çno arî bçrnudârzâ10. februârî çnotâju netrûka arî Balvos. Piemçram,
Balvu pirmsskolas izglîtîbas iestâdç “Pîlâdzîtis” viesojâs
èetras audzçknes no Balvu Profesionâlâs un
vispârizglîtojoðâs vidusskolas - Samanta Kaïva, Daniela
Dimitrijeva, Senija Tupicina un Anastasija Borisenko.
Rîta cçlienâ viòas tikâs ar vadîtâju Antru Eizâni un
viòas vietnieci izglîtîbas jomâ Ilonu Loèmeli, lai
uzzinâtu par iestâdes dibinâðanas vçsturi un
aktualitâtçm ðodien. Çnas uzzinâja, ka ðî ir viena no
lielâkajâm pirmsskolas izglîtîbas iestâdçm novadâ, ka
te îsteno trîs programmas un strâdâ 29 pedagogi, 24
tehniskie darbinieki un viens asistents bçrnam ar
îpaðâm vajadzîbâm. Meitenes izteica vçlçðanos çnot
grupu skolotâjas, tâpçc skolotâjâm Ingûnai Pauliòai,
Irçnai Viïèukai, Ritai Skalovai un Ingai Mièulei ðajâ
dienâ bija iespçja ieinteresçt çnas grûtajai, atbildîgajai
un svarîgajai profesijai.
Dakteru çnas. Rîgas Dzemdîbu nams no saòemtajiemvairâk nekâ 160 pieteikumiem par çnâm izvçlçjâs 23jaunieðus, tostarp Lîvu Supi no Balvu Valsts ìimnâzijas(ceturtâ no kreisâs). Jaunieði çnoja tâdus speciâlistus kâneonatologs, anesteziologs, ginekologs - dzemdîbuspeciâlists, vecmâte un bçrnu aprûpes mâsa.
Kopâ ar çnojamo. Sabîne Koniðeva (no kreisâs) atzina,-par spîti tam, ka galvenajâ VID çkâ strâdâ 2000 darbinieku,viòi visi ir ïoti saliedçti, palîdz un atbalsta viens otru.
Interesanti. Egils Keiðs iejutâs Rîgas pârtikas unveterinârâ dienesta darbinieka lomâ.
Iepazîst mediíu darbu. Elvita Krakope kopâ ar citiemçnotâjiem ar interesi apskatîja neatliekamâs medicîniskâspalîdzîbas automaðînas, bet pçc saturîgi pavadîtâs dienassaòçma apliecinâjumu par iegûto pieredzi. “Ceru, ka pçcvairâkiem gadiem arî es kïûðu par ârsti un skolçniem bûsiespçja çnot mani,” teic meitene.
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
aF
oto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
aF
oto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
aF
oto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
DzîveOtrdiena � 2016. gada 16.februârisV10.
Lappusi sagatavoja S.Karavoièika, foto - A.Kirsanovs
101 GADÂMedòevas pagastâMelânija Dzanuðka
95 GADOSBaltinavas novadâAnna Zelèa
94 GADOSVectilþas pagastâJânis Melnacis
Vecumu pagastâZinaîda Meïòikova
Balvu pilsçtâBroòislavs Martukâns
93 GADOSTilþas pagastâLeontîna Martuzâne
Viïakas pilsçtâNadeþda Aleksejeva
92 GADOSMedòevas pagastâDevgasija Aleksandrova
Þîguru pagastâAleksandrs Kuzòecovs
Balvu pilsçtâAlma Treimane
PansionâtâDome Loèmele
91 GADÂBalvu pilsçtâOlga Pavlova
Bronislava Skraèa
90 GADOSBçrzpils pagastâGenovefa Tiltiòa
Medòevas pagastâMarija Dmitrenko
Ðíilbçnu pagastâStepans Ðakins
Vecumu pagastâAnastasija Kokorevièa
Sveiciens februâra jubilâriem cienîjamâ vecumâ!Viïakas pilsçtâAleksandra Brigadere
Balvu pilsçtâZinaida Puþule
Nedeþda Trahnova
Anastasija Pundure
Antons Maès
PansionâtâMarija Ruðina
89 GADOSBaltinavas novadâDomicella Logina
Lazdulejas pagastâLucija Þogota
Vîksnas pagastâMarija Puka
Rasma Spravòikova
Marija Barsova
Viïakas pilsçtâJadviga Dukaïska
Anele Kokorevièa
Balvu pilsçtâAnna Jegorova
88 GADOSBçrzpils pagastâJânis Kozâns
Medòevas pagastâBroòislava Kokorevièa
Vecumu pagastâValentîna Daðèenko
Valentîna Jakovïeva
Þîguru pagastâÏubova Zelèa
Balvu pilsçtâAleksandrs Beïikovs
Marija Lopotova
87 GADOSBaltinavas novadâAnna Keiða
Mâra Timohina
Lazdulejas pagastâHelçna Circene
Medòevas pagastâMihalina Ðtotaka
Balvu pilsçtâKatrîna Salmane
Pçteris Keiðs
Staòislavs Kurtiðs
86 GADOSTilþas pagastâLaima Pauliòa
Vecumu pagastâPaulîna Kokorevièa
Viïakas pilsçtâValerijans Rundzâns
Balvu pilsçtâArnolds Voiciðs
Antoòina Cibule
85 GADOSViïakas pilsçtâAleksandra Ivanovska
Jevgenija Zikova
Balvu pilsçtâAinis Kronîtis
Genovefa Zujâne
84 GADOSBrieþuciema pagastâValentîna Drozdova
Ðíilbçnu pagastâJevgçnijs Loèmelis
Anna Puþule
Vîksnas pagastâZinaîda Viïuma
Viïakas pilsçtâValçrija Locâne
Balvu pilsçtâStanislavs Jaudzems
Jevgenija Grigorjeva
Vilis Ozoliòð
83 GADOSBaltinavas novadâTamâra Bogova
Anna Daukste
Bçrzpils pagastâOlga Pimenova
Brieþuciema pagastâAnna Loèmele
Kubulu pagastâAnastasija Kalvîte
Lazdulejas pagastâAntoòina Coma
Susâju pagastâAnna Augustâne
Ðíilbçnu pagastâEvelîna Strupkova
Tilþas pagastâStaòislavs Loèmelis
Vectilþas pagastâVitâlijs Loèmelis
Vîksnas pagastâJuris Keiselis
Zinaida Melne
Velta Medniece
Balvu pilsçtâNikolajs Pokrovskis
Jausma Junkure
82 GADOSKriðjâòu pagastâJâzeps Pujats
Kubulu pagastâSelga Teilâne
Valentîna Ziediòa
Kupravas pagastâAnna Ðumska
Þîguru pagastâAnna Roþkova
Viïakas pilsçtâLidija Ðikova
Balvu pilsçtâZinaida Petrova
Pâvels Frolovs
Osvalds Sebris
Valentîna Zaèeste
81 GADÂBaltinavas novadâJadviga Grigorjeva
Savu otro atvasîti nosauc parDþastinu. 3.februârî pulksten 12.02piedzima meitenîte. Svars - 3,070kg,garums 50cm. Meitenîtes mammaAiva Reinerte no Alûksnes novadaIlzenes pagasta stâsta, ka ðis ir viòasotrais bçrniòð - mazo mâsiòu mâjâsgaida vecâkais brâlis Kristofers,kuram ir 2,3 gadi: “Tikai paðâ pçdçjâultrasonogrâfijas pârbaudç grûtnie-cîbas beigâs uzzinâju, ka mans otraisbçrniòð bûs meitiòa. Godîgi sakot,mani intuîcija nepievîla, jo ðoreizgrûtniecîba bija pavisam savâdâka,nekâ gaidot Kristoferu. Savukârttuvâko radu un draugu prognozes pargaidâmâ mazuïa dzimumu dalîjâs -vieni sprieda, ka bûs otrs puika, citipârliecinoði apgalvoja, ka tomçrmeitiòa.” Jaunâ mâmiòa skaidro, katûlît pçc mazulîtes nâkðanas pasaulçviòai deva vârdu Dþastina. Kâizrâdâs, par ðo vârda variantuvienojâs Aiva ar draugu Ivo. “Bijapadomâ arî citi vârdi, taèu ðis mumsabiem iepatikâs visvairâk. Turklâtgribçjâm, lai meitai ir vârdiòð kâ
nevienam,” skaidro nu jau divu bçrnu mamma. Viòa stâsta, ka arî pirmâ bçrna - Kristofera - vârdaautori ir abi vecâki. Tikai toreiz gan Aiva, gan Ivo abi cîtîgi ðíirstîja vârdadienu kalendâru un piemeklçjavârdus, kuri patika vislabâk. Savukârt Dþastinas vârdiòu jaunie vecâki kaut kur dzirdçja izskanam,un tas viòiem uzreiz palika prâtâ. “Iepatikâs tik ïoti, ka tâ nosaucâm arî savu mazulîti,” teic Aiva.
Valentîna Keiða
Balvu pagastâBiruta Gulbe
Bçrzpils pagastâMarcijanna Livzeniece
Susâju pagastâLeontîna Dvinska
Ðíilbçnu pagastâLucija Logina
Vecumu pagastâAntons Kokoreviès
Vîksnas pagastâDarja Frolova
Þîguru pagastâVelta Beèa
Viïakas pilsçtâMarija Strapcâne
Janîna Þeïezkina
Balvu pilsçtâValentîna Logina
80 GADOSBaltinavas novadâKonrâds Loèmelis
Bçrzpils pagastâStefânija Kaïva
Medòevas pagastâMalvîna Loèmele
Susâju pagastâValentija Keiða
Ðíilbçnu pagastâAnna Keiða
Balvu pilsçtâHelçna Kaïva
Olga Kokorevièa
Antoòina Jçriòa
Anna Ðèetòikova
Zinaida Zaèa
JaundzimuðieVislabâkâ dâvanaV a l e n t î n d i e n â .14.februârî pulksten16.24 piedzima puika.Svars - 4,260kg,garums 56cm. Puisçnamammai Marinai Dre-vai no Kupravas pa-gasta ðis ir pirmaisbçrniòð. “Grûtniecîbasvidû uzzinâju, ka mumsbûs puika, taèu, godîgisakot, pârsteigta neju-tos. Jau no paða sâku-ma iekðçji biju pârlieci-nâta, ka gaidâm dçlu,”stâsta jaunâ mâmiòa.Pçc jaundzimuðâ nâk-ðanas pasaulç vecâkiviòam deva vârduAlans. Marina skaidro,-viòai ðis vârds iepa-tikâs, un viss, savukârtvîrs Bendþamins jopro-jâm cer, ka sieva
piekâpsies un dçlam dos arî otru vârdu Maikls - par godu viòa tçvam. “Tâ sagadîjies,ka Alana tçtis tagad ir Anglijâ un nepieredzçja dçla nâkðanu pasaulç. Jau pirmajâdienâ pçc dçla piedzimðanas viòam nosûtîju Alana pirmâs bildîtes. Lai redz, cikpuika lîdzîgs tçtim!” skaidro Marina, kura jau piecus gadus dzîvo Anglijâ. Jaunâmâmiòa atklâj,- tiklîdz puika paaugsies, pçc mçneðiem trîs viòa atkal atgriezîsiesârzemçs, un ìimene atkal bûs kopâ.
Saruna
Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2016. gada 16.februârisV 11.
Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne
Bâriòtiesu likums nosaka, ka ne retâkkâ reizi gadâ tai jâsniedz pârskats par savudarbu konkrçtâs paðvaldîbas domei. Koðajâ ziòojumâ akcentçjusi Rugâju novadabâriòtiesa, aicinâju pastâstît novada bâriò-tiesas priekðsçdçtâju RASMU PILIÒU.Viòa ðajâ amatâ nostrâdâjusi aptuvenipusotru gadu.
Kâdas ir izjûtas atbildîgajâ darbâ?-Man ir sajûta, ka ðo darbu tikai sâku.
Lielâkajâs bâriòtiesâs locekïi katrs specializçjas
vienâ konkrçtâ jomâ, taèu mums tâ nav, tâpçc
jâorientçjas un jâizprot visa veida lietas, ar ko
nâkas saskarties. Mûsu bâriòtiesâ bez manis
strâdâ vçl priekðsçdçtâjas vietniece un trîs locekïi.
Bâriòtiesas locekïi saòem atalgojumu par
faktiski nostrâdâtajâm stundâm. Arî viòiem ir
jâzina un jâorientçjas mûsu kopçjâ darbâ.
Tâpçc ir obligâta apmâcîbu programma 192
stundu apjomâ. Taèu bûsim reâli: ja viòi nostrâ-
dâ mçnesî aptuveni desmit stundas, paralçli
strâdâjot savu tieðo darbu, tas ir daudz.
Aizvadîtajâ gadâ bâriòtiesa pieòç-musi 23 lçmumus. Visvairâk – seðilçmumi pieòemti par bçrnu aizgâdîbastiesîbu pârtraukðanu un atjaunoðanu.Ðíiet, lçmumu pârâk daudz nav bijis.Kâ pati uzskatât?
-Man gribçtos, lai nebûtu bijis neviena
lçmuma. Lai bçrni aug ìimençs un tâm nenâk-
tos saskarties ar bâriòtiesu vai citâm institûcijâm.
Taèu dzîvç ir cita realitâte. Daþus lçmumus var
uzskatît par pozitîviem. Tur gan bija ierosinâta
lieta par aizgâdîbas tiesîbu pârtraukðanu, taèu,
pârbaudot lietas apstâkïus, noskaidrojâs, ka
lieta izbeidzama, jo nav pamata aizgâdîbas
tiesîbu pârtraukðanai. Par pozitîvâm uzskatu
arî lietas, kad aizgâdîbas tiesîbas tika atjaunotas.
Likumdoðana tagad akcentç prasîbu, ka uzsvars
liekams uz to, lai bçrni augtu ìimençs. Protams,
99% to var vçrtçt pozitîvi, taèu paliek viens
procents, kad ar ìimençm neizbçgami jâstrâdâ
arî bâriòtiesai.
Vai bijusi vajadzîba pieòemt vienper-sonîgus lçmumus bçrnu izòemðanai noìimenes?
-Aizvadîtajâ gadâ nav neviena ðâda lçmuma.
Lai tâ bûtu arî uz priekðdienâm.
Bijis lçmums par ievietoðanu audþu-ìimenç. Taèu novadâ nav nevienasðâdas ìimenes. Uz kurieni bçrnsaizvests?
-Bçrns nonâca Vidzemç. Uzturçjâm kontak-
tus ar ðo audþuìimenes mammu, taèu tagad
bçrns ir atgriezies pie bioloìiskâs mâtes. Teiktu,
ka situâcija ðajâ ìimenç ir tâda, ka tur bçrns var
dzîvot. Ðîm ìimençm, uzskatu, vajadzçtu palikt
bâriòtiesas redzeslokâ, lai gan likumâ tas strikti
ierakstîts nav. Iespçju robeþâs cenðamies tâs
paturçt uzmanîbas lokâ. Novads ir neliels, vairâk
vai mazâk cits citu pazîstam.
Paraksturojiet, lûdzu, ìimeòu situâci-ju novadâ. Kâdas problçmas atklâ-juðâs?
-Tâ ir, ka par cietuðajiem kïûst gan bçrni, gan
vecâki. Problçmas tâdas paðas, kâ visur citur.
Alkoholisms, neprasme tikt galâ ar palaidnîgiem
bçrniem. Blçòas bçrni dara visâs ìimençs, jautâ-
jums tikai – kâ vecâki prot motivçt un panâk
pozitîvu rezultâtu. Neesmu gan saskârusies ar
faktiem, kad vecâki bçrnus sûtîtu zagt, sist un
tamlîdzîgi. Taèu ne velti saka, ka arî ar labiem
nodomiem tiek bruìçts ceïð uz elli. Vecâki saka
vienu, bçrni neklausa, un, problçmai samilstot,
vairs nav izpratnes, ko iesâkt. Bez tam vecâki
arî baidâs vçrsties pie institûcijâm un stâstît par
Bçrni blçòojas visâs ìimençs.Jautâjums - kâ viòus prot audzinât?
savâm problçmâm, jo viòi nav droði, vai tas
nepavçrsîsies pret paðiem. Viòi labi saprot, ka
tad sâksies pârbaudes, sarunas, vajadzçs pildît
konkrçtus uzdevumus… Cilvçki patiesîbâ dzîvo
trûcîgi, viòi ir nemitîgâ stresâ, un daudzi
patieðâm neredz izeju no savâm problçmâm.
Lai sameklçtu darbu, daudz kur pieprasa prasmi
vadît automaðînu, bet cilvçkam nav ðofera
tiesîbu. Mûspusç nav pieprasîta tâda profesio-
nâlâ izglîtîba un amata prasmes, kâdas ir
vairumam bezdarbnieku. Atnâkot uz bâriòtiesu,
cilvçks jautâ: ko man darît? Bet ko es varu
atbildçt?
Vai ðis uzkrîtoðais trûcîgums ietekmçarî bçrnu saskarsmi ârpus mâjas?
-Domâju, tas vairâk ir higiçnas jautâjums. Ja
nav tîru drçbju, matu griezuma,- to vienaudþi
noteikti ievçro. Tagad moderni ir sûtît pie
psihologa. Protams, viòð neiedos iztrûkstoðo
naudu, bet psihologs var palîdzçt sakârtot galvu,
lai cilvçks uz sevi, savâm problçmâm paskatîtos
citâdâk, lai pieòemtu kâdu lçmumu, kas var
izmainît viòa turpmâko dzîvi. Taèu arî padomu
apmeklçt psihologu cilvçki uztver ïoti daþâdi.
Vieni domâ, ka ðis speciâlists tikai rakâsies pa
otra galvu un tas neko nelîdzçs, citi uzreiz
noraida domu par kaut kâdâm sarunâm ar
psihologu.
Þagarus tagad nedrîkst i pieminçt.Kâda ir Jûsu attieksme pret stingrâkubçrnu audzinâðanu, kas ìimençs taèunotiek?
-Ðâda veida audzinâðana laikam nâk man-
tojumâ no mûsu senèu senèiem, jo þagars bija
ierasta lieta. Ir mainîjusies sabiedrîbas attieksme,
un tagad to sauc par vardarbîbu. Daudzas lietas
par tagadçjiem notikumiem neierosinâtu pirms
gadiem divdesmit, bet tagad tâs klasificç kâ
vardarbîgas izpausmes. Jâ, þagars ir nepieòe-
mams. Uzskatu, ka lielâkais resurss, kas jâiegulda
mûsu bçrnos, ir laiks. Ja vecâkiem vienmçr bûtu
laiks un pacietîba bçrnam izskaidrot katru
situâciju, kad rodas konflikts vai nesapraðanâs,
þagaram vispâr neatrastos vieta.
Kâdçï Jûs tâ domâjat?-Man ir èetrus ar pusi gadus vecs mazdçliòð.
Ar viòu visu var sarunât, bet viòam neko nevar
pavçlçt vai strikti norâdît. Rezultâts ir tikai tad,
kad viòam mierîgi izstâsta, ka tur nevajag iet,
jo notiks tas un tas un tad bûs slikti … Protams,
jâpanâk arî, lai viòð klausâs, ko stâsta mamma
vai vecmamma. Baþîjos vienîgi, kâ bûs vçlâk
skolâ, kur klasç daudz bçrnu un ðâdâm skaidro-
joðâm sarunâm ar katru bçrnu taèu nebûs laika.
Esmu domâjusi: skolâ mâca sareþìîtas matemâ-
tikas formulas, taèu nemâca prasmi dzîvot.
Tagad aizvien vairâk parâdâs gados jaunas
mâmiòas. Viena lieta ir izglîtot meitenes, kâ
izsargâties no grûtniecîbas, bet ne mazâk svarîgi
viòâm bûtu zinât, ko nozîmç kopt un audzinât
mazu bçrnu. Tâpçc vajadzçtu stâstît, ka meitenei
savs laiks un ienâkumi turpmâk bûs jâdala ar
mazuli, ka tâs bûs nemitîgas rûpes un atbildîba.
Pusaudþi ir visai egoistiski. Ja viòiem izklâstîtu
ðâdas ainas, iespçjams, jaunieði aizdomâtos, ka
tik agrînâ vecumâ tikt pie bçrna nav vajadzîbas.
Daudz kas ir jâpasaka priekðâ, kâ citâdi lai jauni
cilvçki bez dzîves pieredzes to zinâtu?
Pirms gada bâriòtiesa ierosinâjapieðíirt paðvaldîbas sociâlâs palîdzîbaspabalstu aizbildòiem, kuru aprûpç irdivi un vairâk aizbilstamie, maksâjotpar bçrna uzturçðanu mçnesî 54,07 eiro.Cik aizbildòu saòem ðâdu pabalstu?
-Jâ, tas ir mûsu novada paðvaldîbas pabalsts,
ko aizbildnim maksâ kâ sava veida algu par
viòa pûlçm, audzinot otro un katru nâkamo
aizbildnîbâ paòemto bçrnu. Ðobrîd mums ir
viens ðâds aizbildnis. Priekðlikums par pabalstu
radâs, jo izveidojâs atbilstoða situâcija.
Ko nozîmç tiesîbsarga noteiktâprioritâte - deinstitucionalizâcijas plânaizpilde - novada bâriòtiesas darbîbâ?
-Varam palepoties, ka jau vairâkus gadus
neviens mûsu novada bçrns nav ievietots
sociâlâs aprûpes un sociâlâs rehabilitâcijas
institûcijâ. Par ðo faktu saòçmâm valsts bçrnu
tiesîbu inspekcijas un Latvijas bâriòtiesas
darbinieku asociâcijas uzslavu. Mûsu plânos ir
nodibinât kâdu audþuìimeni. Esam uzrunâjuði
ìimenes, kuras solîjuðâs padomât par ðo lietu,
taèu pagaidâm atsaucîbas nav.
Kas finansiâlajâ ziòâ ir izdevîgâk –bût bçrnu aizbildnim vai audþuìimenei?
-Bçrnam nepiecieðamais jânodroðina abos
variantos. Materiâlajâ ziòâ izdevîgâka ir
audþuìimene, taèu tai jâspçj izpildît konkrçtas
prasîbas. Cilvçki ðo statusu nevçlas iegût arî
tâpçc, ka jârçíinâs ar pilnîgi sveðu bçrnu audzi-
nâðanu, ko ievietos audþuìimenç. Bet par
aizbildòiem daudzreiz kïûst radinieki.
Ko nozîmç novada bâriòtiesas sadar-bîba ar Apvienotâs Karalistes bçrnutiesîbu aizsardzîbas iestâdçm?
-Iespçjams, ðogad savâ jurisdikcijâ pâròemsim
bçrnu, kuram ir radinieki mûsu novadâ. Ja mçs
tam nepiekristu, viòu nodotu adopcijai
Anglijâ. Pagaidâm notiek dokumentu kârto-
ðana. Tas ir Latvijas pilsoòu bçrns, kam viens
no vecâkiem ir Rugâju novada iedzîvotâjs. Abi
vecâki dzîvo Anglijâ.
Ko bâriòtiesa var lîdzçt situâcijâs, kadskolçni neapmeklç mâcîbu iestâdes unnepakïaujas audzinâðanai?
-Ir pakâpienu sistçma, kâ ðâda veida jautâ-
jumus risina. Skolâs ir sociâlie pedagogi,
direktori, izglîtîbas pârvalde, ir sociâlais dienests,
paðvaldîbas policija. Ja konkrçtâ lieta beigu
beigâs nonâk lîdz bâriòtiesai, tad mûsu kom-
petencç ir lemt, cik labi vecâki pilda savus
pienâkumus bçrnu audzinâðanâ. Bçrna attîs-
tîbai nelabvçlîgi apstâkïi nav tikai nekurinâta
istaba vai vecâku pielietotâ rîkste. Ja bçrns
neapmeklç skolu, tas arî ir iemesls, lai lemtu par
aizgâdîbas tiesîbu pârtraukðanu.
Kâ bâriòtiesa uzzina par kritiskâmsituâcijâm ìimençs?
-Paziòo kaimiòi, informç skolas, sociâlais
dienests, pirmsskolas izglîtîbas iestâde. Problç-
mas var pamatîgi samilzt, ja ìimenei ilgâku
laiku izdodas noslçpt patieso situâciju vai arî
neviens to nezina un nepaziòo kâdai institûcijai.
Vai kâdreiz uz bâriòtiesu atnâk arîpaði bçrni?
-Manâ praksç tâ nav bijis. Taèu sarunâs, ja
viòi atveras, mçdz atklâties daudz kas. Daþreiz
bçrni, protams, ir ïoti noslçguðies, seviðíi, ja
vecâki piekodinâjuði ar institûcijâm nekontak-
tçties un neko nestâstît. Atklâtîba rodas, kad
bçrns kïûst par pusaudzi un pats saprot, un
novçrtç situâciju. Bâriòtiesai jâcenðas sajustbçrnu. Arî ar pieauguðajiem jârunâ pacietîgi.
Man nav iznâkusi tik agresîva saskarsme, ka
bûtu âtrâk jâmanâs uz durvîm, lai tiktu ârâ. Ja
arî atnâk kâds uzvilkts vecâks, tad sarunas laikâ
spçj nomierinâties. Protams, ir gadîjumi, kad
uz mâjâm braucam kopâ ar paðvaldîbas
policiju.
Nevaru nepajautât par konkrçtogadîjumu ar vecmammu InâruSproìi, no kuras ìimenes izòçmamazmeitu, nododot audzinâðanâcitiem. Vai domstarpîbas arbâriòtiesu turpinâs? Kriminâllieta,
Rugâju novada bâriòtiesas priekðsçdç-tâja. Rasma Piliòa atzîst, ka kolçìiem –Latvijas bâriòtiesu darbiniekiem - ir daþâ-da pieredze ðajâ darbâ, tâdçï mçdz bût arîatðíirîga pieeja, pieòemot lçmumus:“Sabiedrîba pçdçjâ laikâ daþkârt nosodî-jusi bâriòtiesu lçmumus un kritizçjusi ðîsinstitûcijas darbu. Presç parasti izskansâkotnçja informâcija par to vai citu gadî-jumu. Lai bûtu pilnîga informâcija, bûtujâapkopo visi tiesu spriedumi, saistîti arkâdu gadîjumu, lai saprastu, kâ bâriòtiesarîkojusies – pareizi vai nepareizi. Arî kon-krçtajâ Rugâju gadîjumâ izskan sâkotnçjainformâcija. Bet vçl jau nezinâm, kâds bûsgala lçmums. Ja bûs tâ, ka taisnîba bâriò-tiesai, tad ðî informâcija tik plaði vairs neiz-skançs. Un lasîtâjiem atmiòâ vairâk paliksbâriòtiesas nosodîjums.”
cik zinâms, ierosinâta nav.- Notikuðas vairâku institûciju pârbaudes,
kurâs nav konstatçts, ka mçs kâ bâriòtiesa bûtu
kaut ko pârkâpuði. Taèu mçs diemþçl
nedrîkstam bût atklâti sarunâs ar presi vai tele-
vîziju un teikt to, ko zinâm, lai sevi parâdîtu
labâkâ gaismâ, nekâ stâsta vecmâmiòa. Tâdçï
ðî lieta nav mums labvçlîga. Varu tikai pateikt,
ka likumdoðanâ noteiktajâ kartîbâ lieta jopro-
jâm turpinâs. Cilvçkiem ir tiesîbas pârsûdzçt
bâriòtiesas pieòemtos lçmumus, tâpat arî tiesas
lçmumus, tâdçï tik ilgi viss velkas.
Vai pastâv iespçja, ka meitene atgrie-zîsies pie vecmammas?
-Tas ðobrîd ir tiesas ziòâ. Katrâ ziòâ vecmam-
mai ir iespçjas kârtot jautâjumus, lai satiktos ar
bçrnu. Apstâkïi, kâdçï viòa nedrîkstçja satikties,
manuprât, sen ir zuduði. Telefoniski interesçties
par bçrnu skolâ vispâr neviens nav liedzis.
Gadîjums joprojâm izskatâsneskaidrs.
-Jau teicu, ka bâriòtiesa ir daudz sliktâkâ
situâcijâ, salîdzinot ar vecmammu, kura savu
viedokli drîkst publiski paust. Bâriòtiesa
uzskatîja, ka ir pamats pieòemt tâdu koleìiâlu
lçmumu, kâdu pieòçmâm. Tagad viss ir tiesas
ziòâ. Saprotu cilvçkus, kuri jûtas slikti
bâriòtiesas pieòemtâ lçmuma dçï.
Kas ðajâ darbâ, Jûsuprât, ir ar plusun kas – ar mînus zîmi?
-Pozitîvi, ka bçrniem varam radît labâkus
apstâkïus, nekâ viòi ir dzîvojuði pirms tam.
Slikti, ka mçs izòemam bçrnus no ìimençm un
vecâki viòus uz kâdu laiku zaudç. Protams,
vecâki mçdz bût daþâdi, bet atòemt mâtei bçrnu
– tas tik un tâ ir ïoti smagi.
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
AtpûtaOtrdiena � 2016. gada 16.februârisV12.
Uzdevums: visus maìiskos vârdus ierakstîtkrustvârdu mîklai lîdzîgâ tabulâ. Uzvarçtâjugaida pârsteiguma balva.
Maìiskie vârdi
2.
kârta
aukla
iedod
lauva
lai
mi
v a l s i
p l a t e
Lappusi sagatavoja E.Gabranovs
Fotokonkurss
Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors saòems balvu.
Fotogrâfijas var iesûtît pa pastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vaielektroniski – [email protected]. Pie foto obligâti norâdâms vârds,
uzvârds (vçlams - tâlrunis).
Alnis – Artis – asaka - asina - aukli – bikla – gaiss - gaume - divas – domât – iesit – Ikars - Jaltâ - jauka - Juris – kaste - kauja
- kauss – krâns – kobra - kodes - kurpe - kurus - labas – laipa – laikâ - lâses – lidot - ïauns - malka – maiss – mapes – marka -
miesa – Mikus - nauda - pasts – peles - pirts - plats – raibi – raiti - saite - sakta – sanes - sekli - sesks – sestâ - silts - skaïa – skats
– slejâ - spars – spice - stars – stils – taiga - taisa - takði – tâlâk - tilti – tinte - titri - traks
Jûsu atbildes tiek gaidîtas “Vaduguns” redakcijâ, Teâtra ielâ 8, lîdz 5.martam.
Maìisko vârdu mîklu atrisinâja: V.Loèmele (Lazdukalns), S.Kubaka-Hlebnaja (Rçzeknes novads), E.Íirsone, Z.Pulèa,
E.Usâns, J.Poðeika, S.Sirmâ, St.Lazdiòð, A.Naïivaiko, J.Voiciðs (Balvi), A.Siliòa, A.Sliðâns, A.Mièule (Tilþa), B.Sopule (Vîksna),
E.Pçrkone (Rugâju pagasts), D.Zelèa (Kriðjâòu pagasts), N.Mantone (Bçrzkalnes pagasts), I.Homko (Medòeva).
1.kârtâ veiksme uzsmaidîja E.USÂNAM no Balviem. Pçc balvas griezties redakcijâ (lîdzi òemt personu apliecinoðu
dokumentu).
Kas tas ir? Iesûtîja Daniels Kivkucâns no Balviem. Iepazîsimies! Iesûtîja Natâlija Zçìele no Baltinavas.
Partizâns. Iesûtîja Daniels Kivkucâns no Balviem.
Kurp doties? Iesûtîja Natâlija Zçìele no Baltinavas.
Jaunâkie þurnâlu numuri Ilustrçtâ Junioriem
� Lielâkais dzîvnieks Latvijâ
jeb alnis.
� Laipni lûgts galda spçïu
pasaulç.
� Fotostâstâ: trakulîgais
masku laiks.
� Svarîgais muskulis - sirds.
� Zaudçtie Daugavas
dârgumi.
� Ekspedîcija zemûdens
kanjonâ.
� Zem lupas - Vinnijs Pûks.
� Neparastie teleskopi.
� Ziemas prieki Somijâ.
� Iepazîsti frisbiju un iemâcies piespçles.
� Pilsçtas pazemç.
� Robotiòa droðîbas skola - par dzelzceïu.
� Kâpçc ðefpavâriem ir augstas cepures?
� Kas ir nanotehnoloìijas?
� Cik kâju îsti ir simtkâjim?
� Lîvas un Maijas ðokolâdes ðtricele.
� “Fizmix” dedzina, bet nesadedzina.
Ilustrçtâ Zinâtne
� Ârsts gatavojas 2017. gadâ
transplantçt galvu. Kâds íirurgsiecerçjis 2017. gadâ veikt pasaulçpirmo galvas transplantâcijasoperâciju. Tajâ paredzçts iesaistît100 ârstu un medicînas mâsu.� Eiropas jaunais
kosmodroms atrodas Arktikas
ârçs. Tâlu Zviedrijas ziemeïosatrodas Eiropas lielâkâ raíeðubâze - kosmosa centrs “Esrange”.� Sniegs skaitïos: fakti un
rekordi. Sniegpârsliòas krît nodebesîm ar âtrumu 5 km/h, un vienâ sniegpârsliòâ var bûtpat 200 ledus kristâlu.� Pirms 350 gadiem Huks ierauga vissîkâko dzîvîbas
vienîbu. Pagâjuði 350 gadi, kopð britu zinâtnieks RobertsHuks pirmo reizi novçroja un aprakstîja organismapamatelementus - ðûnas.� Jauns hidrofobs materiâls ir gludâks nekâ teflons.
Zinâtnieki izstrâdâjuði jaunu lâzerapstrâdes metodi, ar kuruvar radît nepârspçjamas hidrofobâs virsmas.� Zinâtnieki meklç jaunus risinâjumus nâkotnes
pilsçtâm. Nosauktas desmit piemçrotâkâs pilsçtplânoðanaspieejas nâkotnç. To vidû ir arî peldoðâs pilsçtas un pazemesçkas.� Interesanti fakti un pçtîjumi par kaíiem. Kaíi operâcijulaikâ jûtas labâk, klausoties klasisko mûziku, un viòu garðassajûtas ir atðíirîgas no cilvçka.� Zibenîgâ akadçmija: kosmiskais starojums. Ik sekundiZemes atmosfçras augðçjos slâòos nonâk augstas enerìijasdaïiòas no kosmosa.� Atklâjumi pasaulç. Nofretete ir apglabâta kopâ arTutanhamonu. Izveidota okeânu gultnes karte. Pirmo reizikvazâri novçroti kvartetâ.
Una
� Lelde Vikmane. Ar parîzietesðarmu.
� Juris Þagars. Baudupârdevçjs.� Labie darbi. Arî tâda var bûtmîlestîba.� Tavas tiesîbas. Bût par valdeslocekli – uzticîba, risks ungarantijas.� Sieviete gûst panâkumus
Latvijâ. Skolotâja DanaNarvaiða. Viena no 50
labâkajâm.� Dzîvesstâsts. Zane Eniòa. Sapnis. Piepildîts!� Pieauguðo meiteòu stâsti. Iekâro mani!
� Kur aizlido tauriòi? Ne èetri, bet seði acu pâri. Tauriòibçrna acîm.� Zvaigzne. Sliktais puisis - Dþoðs Brolins.� Drçbju skapis. Sindija Vilde-Spinga rûpçjas par sava tçlaharmoniju vienmçr.� Dzîvojam zaïi! Dabîga kosmçtika ir modç!� Ceïojums. Sagarðot Parîzi.
Robeþsardzç
Trîspadsmitâ V 13.Otrdiena � 2016. gada 16.februâris
Lappusi sagatavoja A.Loèmelis
Rekonstruçtajâ Vientuïu kompleksâ uzsâk darbu2014.gada 24.septembrî Vientuïu robeþkontroles
punktâ uzsâka rekonstrukcijas bûvdarbus, kas notika
èetrâs kârtâs. Kopð tâ brîþa pagâjis nepilns pusotrsgads, un 8.februârî Vientuïu rekonstruçtajâ kompleksâ
uzsâka robeþpârbaudes.
Jauno robeþðíçrsoðanas vietu uzbûvçja saskaòâ ar pârrobeþu
sadarbîbu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federâciju.
Bûvdarbu mçríis bija palielinât robeþkontroles punktu
Vientuïi-Ïudonka kvalitatîvo un kvantitatîvo caurlaidîbu,
tâdçjâdi uzlabojot arî vispârçjo Latvijas-Krievijas robeþ-
kontroles punkta infrastruktûras caurlaidîbu. Rekonstrukcijas
rezultâtâ tapa jauna robeþðíçrsoðanas vieta, kas atbilst visâm
Latvijas un Eiropas Savienîbas prasîbâm un spçj apkalpot
gan pasaþieru, gan arî kravas transportu, sniedzot bûtisku
ieguldîjumu robeþðíçrsoðanas vietu atslogoðanai uz Latvijas-
Krievijas robeþas. Rekonstruçtajâ robeþkontroles punktâ
izbûvçtas piecas kontroles joslas katrâ virzienâ, galvenâ
kontroles çka ar kontroles nojumçm un paviljoniem,
padziïinâtâs kontroles çka, saimniecîbas çka, ceïi, laukumi
un cita nepiecieðamâ infrastruktûra.
Vientuïu robeþkontroles punkta priekðnieks majors
VALÇRIJS VOROBJOVS stâsta, ka pilnîbâ rekonstrukcija gan
vçl nav pabeigta. Vçl atlikuði darbi, kas saistîti ar droðîbas
sistçmu uzstâdîðanu. Lîdz ar kompleksa rekonstrukciju
Vientuïos palielinâjies arî darbinieku skaits. Tagad, lai
nodroðinâtu normâlu darbspçju, norîkojumâ atrodas 8 – 10
robeþsargi. Iepriekð norîkojumâ bija pieci cilvçki. Savukârt
jautâts, vai tuvâkajâ nâkotnç caur Vientuïu robeþkontroles
punktu varçtu uzsâkt arî kravas automaðînu tranzîta plûsma,
V.Vorobjovs skaidro, ka dotajâ brîdî tas atkarîgs no Krievijas,
jo infrastruktûra Vientuïos tranzîta plûsmai ir pilnîbâ
sagatavota: “Neko sîkâk komentçt gan nevaru, jo ðie
jautâjumi tiek risinâti starpvalstu lîmenî, sadarbojoties Latvijai
un Krievijai.”
Bagâþas pârbaude. Attçlâ redzama telpa, kur ar speciâlâmiekârtâm pârbauda robeþðíçrsotâju bagâþu - lîdzîgi, kâtas notiek lidostâs. Jâpiebilst, ka lîdzðinçjâ (vecajâ)Vientuïu kompleksâ bija speciâli izbûvçtas bedres, laivarçtu pârbaudît automaðînu apakðas. Tâs gan nereti bijapielijuðas pilnas ar ûdeni. Tolaik, apmeklçjot Vientuïukompleksu, amatpersonas jokoja, ka ar ûdeni pilnajâsbedrçs nepiecieðams ielaist spoguïkarpas, tad robeþ-sargiem nevajadzçðot mçrcçt kâjas, bet, skatoties uzkarpâm, to atspulgâ varçs ieraudzît transportlîdzekïuapakðas. V.Vorobjovs ar smaidu sejâ stâsta, ka spoguï-karpas vairs nebûs nepiecieðamas, jo ðâda veidatransportlîdzekïu pârbaudei ierîkotas modernas automa-ðînu pacelðanas iekârtas. Ðoreiz laikrakstam “Vaduguns”tâs apskatîties gan neizdevâs, jo iekârtas atrodas muitaspunktâ.
Pie jaunajâm telpâm vçl jâpierod. Jautâts, kâ robeþsargiiejutuðies jaunajâs telpâs, Vientuïu robeþkontroles punktapriekðnieks V.Vorobjovs (attçlâ) neslçpa, ka darbapienâkumu pildîðana rekonstruçtajâ kompleksâ vismazpagaidâm ir nepierasta, bet patîkama, arî telpas ir krietniplaðâkas. Interesanti, ka robeþkontroles punkta bûvdarbipabeigti brîdî, kad V.Vorobjovs Vientuïos savus amatapienâkumus pilda jau apaïus desmit gadus. “Lîdzðinçjiedeviòi no tiem bija vecajâ kompleksâ,” pastâstîjarobeþkontroles punkta priekðnieks.
Ceïâ uz Krieviju. Kad laikraksts “Vaduguns” ciemojâsVientuïos, robeþkontroles punktâ pabija tikai vienaautomaðîna, kuras vadîtâjs devâs uz kaimiòzemi Krieviju.V.Vorobjovs paskaidroja, ka transportlîdzekïu plûsmasintensitâte ir sezonâla. Piemçram, atvaïinâjumu vai daþâdusvçtku – Lieldienu, Ziemassvçtku – laikâ robeþðíçrsotâjuir vairâk. Savukârt Vientuïu robeþkontroles punktapriekðnieka vietnieks kapteinis ALEKSANDRS ÐALAJEVSpastâstîja, ka kopumâ pçdçjos gados Valsts robeþsardzesViïakas pârvaldes pârraugâmâs teritorijas robeþðíçr-soðanas vietâs iezîmçjusies tendence samazinâties ganpersonu, gan arî transporta plûsmai. Piemçram,2013.gadâ robeþu ðíçrsoja 131 463 tûkstoði, 2014.gadâ– 115 486 tûkstoði, savukârt 2015.gadâ vairs tikai 96 327tûkstoði transportlîdzekïu. Tas skaidrojams gan arizmaiòâm likumdoðanâ par atïauju akcîzes preèupârvietoðanai reizi nedçïâ bez muitoðanas, gan arî ardemogrâfiskajâm izmaiòâm pierobeþâ.
Plaðas telpas, plaða apkârtne. Lîdz ar rekonstrukciju Vientuïu komplekss ieguvis ne tikai plaðas iekðtelpas, bet arîplaðu apkârtni. Tagad mûspuses iedzîvotâjiem doðanâs uz Krieviju un atpakaï mâjup ir krietni patîkamâka. Navaizmirsts arî par robeþðíçrsotâju komfortu - uzbûvçtas apsildâmas uzgaidâmâs telpas.
Aizturçto
labsajûtai.
Vientuïurobeþkontroles
punktâ ierîkotasdivas telpas
aizturçtajiem, kuratrodas guïamvieta
un labierîcîbas.Katra no telpâm
paredzçta vienaiaizturçtai personai.
Jâpiebilst, ka arîtâs izceïas ar
salîdzinoði lieluplaðumu.
Modernâs tehnoloìijas. Attçlâ redzama telpa, kur arspeciâlu tehnoloìiju palîdzîbu nepiecieðamîbas gadîjumârobeþsargi veic dokumentu padziïinâtu izpçti.
Kinologa kabinets. Kinologa telpa, kur novietots arîdienesta sunim paredzçtais voljçrs, atrodas rokasstiepiena attâlumâ no vietas, kur piebrauc robeþðíçrsotâjutransportlîdzekïi. Nepiecieðamîbas gadîjumâ kinologsautomaðînas dodas pârbaudît.
Foto
- A
.Kirsanovs
Foto
- A
.Kirsanovs
Foto
- A
.Kirsanovs
Foto
- A
.Kirsanovs
Foto
- A
.Kirsanovs
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
InformâcijaOtrdiena � 2016. gada 16.februârisV14.
Nakts DienaVeiksmes prognoze
Pareìe Ilga
* Veiksmes un laika ziòu prognozi lasiet arî vaduguns.lv, tâlr. 29365609
Ðogad jau astoto reizi februâra beigâs tiks
pasniegtas Latgalieðu kultûras gada balvas “Boòuks”,tâdçï, tuvojoties “Boòuks 2015” ceremonijai, kuras
norise bûs ðî gada 28.februârî Latgales vçstniecîbâ
“GORS”, noskaidroti balvas pretendenti 17 nominâ-
cijâs sabiedrîbas un kultûras, mûzikas un literatûras
sadaïâs. “Boòuks” ir vienîgâ balva, kas îpaði izceï un
godina sasniegumus latgalieðu kultûras dzîvç.
Latgalieðu kultûras gada balvas “Boòuks” mçríis ir veicinât
latgalieðu kultûrvides saglabâðanu un attîstîbu, kâ arî apkopot
un godinât spilgtâkos un nozîmîgâkos sasniegumus latgalieðu
kultûrâ pagâjuðâ gada griezumâ. Ðogad tika saòemts lîdz
ðim rekordskaits – 215 pieteikuma anketas, no kurâm
kopçjais balvas pretendentu skaits sasniedza 115 cilvçkus,
notikumus un aktivitâtes. No saòemtajiem pieteikumiem tika
izvçrtçti pretendenti, kas atbilda balvas nolikumam. Ðobrîd
tiek paziòoti balvas pretendenti 17 no visâm 19 balvas
nominâcijâm. Balvas pretendenti nominâcijâ “Radio hits”
un “Par mûþa ieguldîjumu latgalieðu kultûras attîstîbâ”
paziòos, tuvojoties pasâkumam. Otro gadu pasniegs balvas
nominâcijâ “Par latgalieðu kultûras popularizçðanu Latvijâ
un pasaulç (jebkurâ valodâ)”.
LATGALIEÐU KULTÛRAS GADA BALVAS “BOÒUKS
2015” NOMINANTI IR (nominâcijâs sakârtoti alfabçta
secîbâ):
SABIEDRÎBA UN KULTÛRAGada cilvçks kultûrâ� ANDRIS ERIÒÐ (dziesmu autors un dziesminieks)
� ANDRIS SLIÐÂNS (Nemateriâlâs kultûras mantojuma
centra “Upîte” direktors)
� ILGA ÐUPLINSKA (literatûrzinâtniece)
� IVETA APKALNA (çrìelniece, Izcilîbas balvas kultûrâ
saòçmçja)
� KRISTAPS RASIMS (aktieris un mûziíis)
Gada notikums� Interneta radio kanâla “Pieci latgalieði” izveide
� Latgales deju svçtki “Veèerinka Viðkûs”
� Lûznavas muiþas atklâðana – jauna vieta arî latgaliskâm
aktivitâtçm
� Rçzeknes latgalieðu kultûras biedrîbas aktivitâtes –
jaundibinâtâ Nikodema Rancâna balva un konkurss “Muna
sâta, muna ðkola”
� Starptautiskais folkloras festivâls “Baltica 2015”.
Latgaliskie pasâkumi Rçzeknç, Rçzeknes novadâ un Rîgâ
Par latgalieðu valodas popularizçðanu� Kârsavas novada paðvaldîbas projekta “saRedzi latgalîðu
volûdu” 2.posms
� Latgalieðu valodas apmâcîbu video (biedrîba “Bruoli
un Muosys”)
� Latgalisko gudrîbu un asprâtîbu lapa sociâlajâ tîklâ
facebook “Latgaïu humors i dzeivis gudreibys”
� Latvieðu valodas izlokðòu audio paraugu izdevums
“Viena zeme, vieni ïaudis, nav vienâda valodiòa”
� Rçzeknes vîru koris “Graidi” ar Latvijas valsts himnu
latgaliski
� SIA “Lietiðíâ Latgale” ar raidîjumiem “Breivdînuos iz
Latgolu”, “Pi myusim Latgolâ” un siþetiem Latvijas Radio
Gada amatnieks/saimnieks� Preiïu tirdzniecîbas centra “ÛGA” saimnieki Ingûna un
Aigars Zîmeïi
� SIA “SÂTYS” saimnieks Juris Vucâns
� Veikala “O! MARTA” un internetveikala taiseitslatgola.lv
saimnieks, “Latgolys Studentu centra” latgalieðu grâmatu
galda koordinators Artis Logins
� Veikala “ZAÏAIS” saimniece Iveta Aleksâne
� Zemnieku saimniecîbas “JURI” saimnieki Lidija un Juris
Lubâni
� Zemnieku saimniecîbas “ZVEJNIEKI” saimnieki Jânis un
Anna Macâni
Gada sniegums vizuâlajâ mâkslâ� Fotogrâfs IGORS PLIÈS ar fotoizstâdi “Daugav’ abas
malas”
� GÏEBS PANTEÏEJEVS ar izstâdi “Latgales rapsodija”
� Lietiðíâs mâkslas izstâde “Mantinieki. Ziemeïlatgale”
� VINCENTS FLIKIGERS ar zîmçjumu izstâdi “Latgale
laiku ritâ”
Gada sniegums skatuves mâkslâ� Daugavpils teâtra izrâde “Latgalieðu rulete”
� Festivâla “ORGANismi” uzvedums “Saule. Bçrni. Rainis”
� Starptautiskâ folkloras festivâla “Baltica 2015” koncerts
“Èetri vârdi””
Gada sniegums audiovizuâlajâ mâkslâ� Dokumentâlâ filma “Marðruts 6486”
� Dokumentâlâ filma par dziedâtâju Aiju Rimðu “Îsamirdzi
zvaigznem leidza”
� DVD “Satiec savu meistaru. Latgale”
� Latgalieðu valodas apmâcîbu video
� Raidîjumu cikls “Sajûti Latgali”
Par latgalieðu kultûras popularizçðanu Latvijâ unpasaulç
� ALDIS BUKÐS, detektîvromâna “Parâdu piedzinçji”
autors
� Grâmata “Ludzas igauòu pasakas”, tulkotâjs Guntars
Godiòð
� Latgalîðu kulturys gazeta LaKuGa.lv� Latvieðu folkloras krâtuves digitâlais arhîvs Garamantas.lv� Luisa Kerola grâmatas “Alise Brînumzemç” tulkojums
latgaliski Latvijâ un Îrijâ
MÛZIKALabâkais sniegums pop/rock mûzikâ� ARTÛRS SLIÐÂNS ar remiksiem dziesmâm “Kur tu skrîsi,
Vanadzini”, “Jaunis puiði, siermi zyrgi”, “Puor Gauju”
� “DABASU DUROVYS” ar dziesmu “Pâdys” un
koncertdarbîbu
� KÂRLIS KAZÂKS ar dziesmu “Kuo vairuok man vâg!”
� “SOVVAÏNÎKS” ar dziesmu “Ceïð” un koncertdarbîbu
� Vokâlâ studija “SKONAI” ar dziesmâm “Kod Tevis nav”
un “Muna zemeite”
Labâkais sniegums tautas mûzikâ� Etnogrâfiskais ansamblis “VABAÏIS” ar garîgo dziesmu
albumu “Lobais reits”
� Etnoroka grupa “LAIMAS MUZYKANTI” ar albumu
“Rodi” un koncertdarbîbu
� Folkloras kopa “UPÎTE" ar albumu “Vusi ïauds
breinovuos”
� “RÛÞUPIS VEIRI” ar albumu “Rûþupis veiri”
� “TAUTUMEITAS” ar spilgtu debiju, koncertdarbîbu un
dziesmâm “Aòòeite” i “Aiz azara”
Labâkais sniegums alternatîvajâ mûzikâ� Grupa “GONDREIÞ 10NÎK” ar koncertdarbîbu
� Poçtiskâ roka apvienîba “Kapïi” ar albumu “Aðòa dasys”
� Projekts “JEZUPS I MUOSYS” ar koncertdarbîbu
Labâkais sniegums akadçmiskajâ mûzikâ� ANDREJS SELICKIS “Ðyupeïdzîsme Jçzum”
� ANSGARS VALENHORSTS – çrìeïu improvizâcijas par
latgalieðu tautasdziesmu tçmu
� FESTIVÂLS “LATGALES ÇRÌEÏU DIENAS”
Labâkais mûzikas video� “KANEVA COLD” ar videoklipu dziesmai “Solts”
� “TAUTUMEITAS” ar videoklipu dziesmai “Aòòeite”
� Vokâlâ studija “SKONAI” ar videoklipu dziesmai “Kod
Tevis nav”
Gada debija mûzikâ� Grupa “KANEVA COLD”
� Grupa “KÂ GRIBAT”
� Grupa “TAUTUMEITAS”
� Grupa “UNKNOWN ARTIST”
� Projekts “JEZUPS I MUOSYS”
Labâkais sniegums ðlâgermûzikâ� “DVINSKAS MUZIKANTI” ar albumu “Dzymtuo puse”
� Grupa “GALAKTIKA” ar Latvijas koncerttûri
� Duets “INGA UN NORMUNDS” ar albumu “Munai
Latgolai” un jubilejas koncertu
� ANSIS ATAOLS BÇRZIÒÐ ar albumu “Pasaver”
� “GINC&ES” ar dziesmâm “Puor Gauju” un “Muorys
zemei”
LITERATÛRALabâkais sniegums literatûrâ� ANITA LOÈMELE (Danskovîte) ar lugu izlasi “Komedejas
“Ontans i Anne””
� ANITA MILEIKA ar dzejas krâjumu “mûþîgâ nepârtikusî
stirna”
� ILZE KEIÐA ar grâmatu “Muns laiks”
� INETA ATPILE-JUGANE ar dzejoïu krâjumu bçrniem
“Otkon giunu sapynus”
� LIGIJA PURINAÐA ar dzeju
Labâkais izdevums/grâmata� “Alise Breinumu zemç” Luisa Kerola grâmatas tulkojums
latgalieðu valodâ
� Anitas Loèmeles (Danskovîtes) lugu izlase “Komedejas
“Ontans i Anne””
� Anitas Mileikas dzejas krâjums “mûþîgâ nepârtikusî
stirna”
� Dzejas un foto albums “Latgales sirdspuksti”
� Latvieðu valodas izlokðòu audio paraugu izdevums
“Viena zeme, vieni ïaudis, nav vienâda valodiòa”
Svinîgâ balvas pasniegðanas ceremonija notiks ðî gada
28.februârî plkst. 16.00 Latgales vçstniecîbas “GORS” Lielajâ
zâlç. Ceremonijas pirmajâ daïâ uzvedums “Saule. Bçrni.
Rainis”, bet pasâkuma otrajâ daïâ godinâs notikumus,
cilvçkus, aktivitâtes, kas latgalieðu kultûrâ bijuði nozîmîgi
2015.gadâ.
Noskaidroti Latgalieðu kultûras gadabalvas “Boòuks 2015” nominanti
16.februâris. Ðodien labâk pabeigt iesâktos darbus un jaunus nesâkt. Katram jâdara tas, ko prot vislabâk - galdniekam
jâtaisa taburetes, maizniekam jâcep maize, bet skolotâjam jâmâca bçrni. Ðodien visiem ieteicami fiziski vingrinâjumi
pirkstiem, rokâm, locîtavâm un pleciem. Ja esi par slinku sportoðanai, tad aizej uz masâþu!
17.februâris. Draudzîgâ treðdiena draudzîgiem cilvçkiem. No plkst. 12.15 tiek dots starts jaunu darbu uzsâkðanai.
Ðodien lielu lomu spçlçs draudzîbas un radniecîbas saites, tâpçc grûtâ brîdî griezies pie savçjiem. Neuztraucies, palîdzçs!
Vakarâ vari sarîkot jauku pasçdçðanu pie aromâtiskas tçjas krûzes vai mîlçðanos sveèu gaismâ.
18.februâris. Laba ceturtdiena labiem cilvçkiem, kad vari gût daþâda veida labumu:
naudâ, graudâ, baudâ vai profesionâlajâ jomâ. Vçl ðodien Tu vari saskarties ar lîdzîgu
problçmu kâ 2015.gada novembra beigâs vai decembra sâkumâ, tâdçï pakustini smadzenes
un mçìini atcerçties, kâ Tu to atrisinâji, un centies nepieïaut vecâs kïûdas.
19.februâris. Ðîs piektdienas rîta puse (lîdz plkst. 14.10) vairâk piemçrota panâkumu
gûðanai nekâ pçcpusdiena un vakarpuse. Ja kaut kas neizdodas, nelec ar galvu sienâ – ne
visiem plâniem lemts piepildîties. Nepievçrs uzmanîbu intrigantiem un skauìiem, bet vadies
pçc principa: lai suòi rej, karavâna iet tâlâk.
Informâcija Otrdiena � 2016.gada 16.februârisV 15.
Valsts ieòçmumu dienests (turpmâk - VID) atgâdina,
ka saskaòâ ar likumâ “Par intereðu konflikta novçrðanu
valsts amatpersonu darbîbâ” noteikto valsts
amatpersonâm kârtçjâs valsts amatpersonu
deklarâcijas par 2015. gadu jâiesniedz VID
elektroniskajâ deklarçðanas sistçmâ (turpmâk - EDS)no 2016. gada 15. februâra lîdz 1. aprîlim ieskaitot.
Turpinot vienkârðot deklarâcijas aizpildîðanu, tajâ
automâtiski var iegût datus no VID rîcîbâ esoðâs informâcijas
par amatpersonas papildus ieòemamajiem amatiem. Visa cita
deklarâcijâ norâdâmâ informâcija ir identiska pagâjuðajâ
gadâ norâdâmajai informâcijai.
Papildus informçjam, ka deklarâcijas Publicçjamâ un
Nepublicçjamâ daïâ ir sadaïa “Cita informâcija”, kur ir
iespçjams norâdît informâciju, kas pçc deklarâcijas iesniedzçja
ieskatiem sniedz pilnîgâku priekðstatu par valsts
amatpersonas mantiskâ stâvokïa izmaiòâm deklarçðanas
periodâ.
Precizçt jau iesniegtâs deklarâcijas var, rakstveidâ vçrðoties
VID un pamatojot precizçjumus ne vçlâk kâ mçneða laikâ
pçc deklarâcijas publiskojamâs daïas publiskoðanas
elektroniskâ veidâ VID mâjaslapâ esoðajâ publiskojamo datu
bâzç.
Ja gadîjumâ ir nozaudçts VID pieðíirtais EDS identifikators
un parole, to vairs nav nepiecieðams atjaunot, lai iesniegtu
valsts amatpersonas deklarâciju vai jebkuru citu dokumentu
EDS. Dokumentu iesniegðana arî vairs nav jâapliecina ar VID
e-paraksta datni.
Atgâdinâm, ka jau kopð pagâjuðâ gada valsts
amatpersonâm valsts amatpersonas deklarâcijâ ir jânorâda
arî ðâda informâcija:
- ja tâ Noziedzîgi iegûtu lîdzekïu legalizâcijas un terorisma
finansçðanas novçrðanas likuma izpratnç ir patiesâ labuma
guvçjs no citai personai piederoðas vai pârvaldîðanâ nodotas
lietas vai tâs daïas;
- par to, vai ir veiktas iemaksas privâtajos pensiju fondos
un dzîvîbas apdroðinâðanas iemaksas.
Tâpat atgâdinâm, ka pçc attiecîgâs deklarâcijas sadaïas
atvçrðanas tajâ iespçjams iegût informâciju, kas par minçto
personu pieejama daþâdâs valsts informâcijas sistçmâs un ir
nepiecieðama deklarâcijas aizpildîðanai (par îpaðumâ vai
kopîpaðumâ esoðiem nekustamajiem îpaðumiem, kas reìistrçti
zemesgrâmatâ; par îpaðumâ vai valdîjumâ esoðiem
transportlîdzekïiem, kuri reìistrçti VAS “Ceïu satiksmes
droðîbas direkcija” pârziòâ esoðâ valsts informâcijas sistçmâ
“Transportlîdzekïu un to vadîtâju valsts reìistrs”; par gûtajiem
ienâkumiem, kas deklarçti VID, un dati (vârds, uzvârds,
radniecîba) par laulâto, vecâkiem, brâïiem, mâsâm un
bçrniem, kas pieejami Iedzîvotâju reìistrâ, kâ arî informâciju
par papildus ieòemamajiem amatiem no VID rîcîbâ esoðiem
datiem.
Plaðâka informâcija par to, kas ir valsts amatpersonas,
amatpersonu deklarâcijas iesniegðanas kârtîba un termiòi, kâ
arî uzskatâms metodiskais un informatîvais materiâls (ar
vizuâlu palîginformâciju) par valsts amatpersonu deklarâciju
iesniegðanu pieejams VID mâjaslapas sadaïâ “Noderîgi”/
“Informâcija valsts amatpersonâm”.
Jautâjumu vai neskaidrîbu gadîjumâ aicinâm valsts
amatpersonas konsultçties klâtienç pie VID Nodokïu
pârvaldes Valsts amatpersonu datu administrçðanas daïas
speciâlistiem vai arî zvanît uz VID informatîvo tâlruni
67120000, izvçloties tematu “Informâcija valsts
amatpersonâm”. Tâpat VID mâjaslapas sadaïâ “Kontakti” ir
iespçjams pieteikties padziïinâtai konsultâcijai noteiktâ vietâ
un laikâ, izvçloties tematu “Jautâjums par valsts
amatpersonas deklarâciju”.
Jâiesniedz valsts amatpersonudeklarâcijas par 2015.gadu
Informç VID Îsumâ
Alfa kurss BalvosIkvienam cilvçkam ir daudz jautâjumu - par
dzîves jçgu, savu eksistenci, Dieva esamîbu, par
laimes priekðnosacîjumiem, darbu, mâcîbâm,
atpûtu, ìimeni, par nâkotni. Alfa kurss ir vieta, kur
meklçt atbildes.
Kas ir Alfa kurss?
Tâ ir iespçja iepazît un izzinât kristîgo ticîbu. Tâ ir
vieta, kur cilvçki var atnâkt un uzdot jautâjumus,
iedziïinâties, kopîgi ar citiem meklçt atbildes. Viss notiek
ïoti vienkârði - brîvâ, draudzîgâ un jautrâ atmosfçrâ. Alfa
kurss sastâv no lekciju sçrijas, kas apskata tâdas tçmas
kâ: “Kas ir Jçzus?”, “Kâ iegût ticîbu?”, “Kâpçc un kâ man
lûgt?”, “Kâ un kâpçc lasît Bîbeli?”, “Kâ pretoties
ïaunumam”, “Vai Dievs dziedina ðodien?” “Kam
vajadzîga baznîca?” u.c. Lekcijas vadîs un pieredzç dalîsies
katoïu priesteri un citi kristieði.
Kas tajâ notiek?
Katras nodarbîbas sâkumâ ir kopîgas vakariòas, tad
seko lekcija un pçc tâs - diskusijas mazajâs grupâs. Katra
tikðanâs ilgst apmçram 2 stundas. Kursu ilgums - 10
nedçïas.
Kam Alfa domâta?
Alfa ir domâta visiem, îpaði tiem, kuri:
o vçlas iepazît kristietîbu,
o vienkârði meklç dzîves jçgu,
o grib kaut ko mainît savâ dzîvç,
o vçlas sagatavoties kristîbâm, Dievgaldam,
grçksûdzei,
o arî tiem, kas vçlas kristît savus bçrnus.
Cik tas maksâ?
Dalîbas maksas Alfa kursâ nav, bet kursa gaitâ
dalîbniekiem ir iespçja ziedot vakariòâm.
Kad un kur notiks Alfa?
Otrdien, 16.februârî plkst.19.00 Sakrâlâs kultûras centrâ
aicinâm uz Alfa kursa prezentâcijas pasâkumu. Vakara
gaitâ – muzikâls pârsteigums, tçja, kafija, uzkodas, lekcija
“Vai dzîvç ir vçl kas vairâk?”, Alfa kursa dalîbnieku
liecîbas.
Regulâras Alfa kursa nodarbîbas pieauguðajiem notiks
Sakrâlâs kultûras centrâ otrdienâs plkst. 19.00 sâkot ar
23.februâri. Sîkâka informâcija pa tâlruòiem 26426063
(Iveta) vai 26536916 (Evija).
Pieteikties platîbu maksâjumiem
varçs tikai elektroniskiLauku atbalsta dienests (LAD) informç, ka,
sâkot ar ðo gadu, pieteikties uz platîbu
maksâjumiem varçs tikai elektroniski, izmantojot
LAD Elektroniskâs pieteikðanâs sistçmu (EPS).
Lai varçtu lietot minçto sistçmu un iesniegt tajâ
iesniegumu, lauksaimniekiem jânoslçdz lîgums par LAD
elektroniskâs pieteikðanâs sistçmas pakalpojumu
izmantoðanu. LAD aicina visus lauksaimniekus, kuri nav
kïuvuði par EPS lietotâjiem lîdz ðim, noslçgt lietotâja
lîgumu tuvâkajâ laikâ, lai pavasarî savlaikus varçtu sâkt
lietot EPS un iesniegt iesniegumu maksâjumu saòemðanai.
Lîguma forma pieejama gan elektroniski LAD mâjaslapâ
www.lad.gov.lv izvçlnç “Kâ kïût par EPS lietotâju”, gan
arî jebkurâ LAD klientu apkalpoðanas centrâ. Aizpildîtu
lîgumu var iesniegt gan personîgi LAD klientu centros,
gan elektroniski, izmantojot elektronisko parakstu.
Pavasarî pirms uzsâksies platîbu maksâjumu iesniegðana
EPS, LAD organizçs atbalsta pasâkumus lauksaimniekiem
par EPS lietoðanu un pieteikðanos platîbu maksâjumiem
elektroniski. Atbalstu sniegs arî Latvijas lauku
konsultâciju un izglîtîbas centrs.
Jautâjumu un neskaidrîbu gadîjumos lauksaimnieki
var saòemt konsultâcijas jebkurâ LAD klientu
apkalpoðanas centrâ klâtienç, rakstot e-pastu:
[email protected] vai zvanot uz informatîvo tâlruni
67095000.
21.februârî plkst. 12.00 Balvu pagasta Pilskalnâ
Meteòdienas pasâkums ar vizinâðanos no kalna,
atrakcijâm un grûbas biezputru.
Afiða
Sâkot ar ðî gada 1. janvâri, ir noteiktas ðâdas mçrígrupas,
kurâm ir pieðíirts aizsargâta lietotâja statuss aizsargâtâ
lietotâja tirdzniecîbas pakalpojuma saòemðanai:
- trûcîga vai maznodroðinâta ìimene (persona);
- daudzbçrnu ìimene (ìimene, kurâ aug 3 un vairâk bçrni
lîdz pat 24 gadu vecumam, ja vien viòi turpina mâcîties);
- ìimene (persona), kuras aprûpç ir bçrns invalîds;
- persona – I grupas invalîds.
Kâds atbalsts tiks pieðíirts Aizsargâtajiemlietotâjiem 2016. gadâ?
Valsts atbalsta programmâ 2016.gadâ daudzbçrnu ìimenes
(ìimenes, kurâs aug 3 un vairâk bçrni lîdz 24 gadu vecumam,
ja bçrni mâcâs) katru mçnesi par pirmajâm 300 izlietotajâm
kilovatstundâm var norçíinâties par cenu, kas atbilst Starta
tarifam (ðo cenu veido elektroenerìija – 0,0131 EUR/kWh -
un attiecîgajâ norçíinu periodâ spçkâ esoðais tarifs par
sistçmas pakalpojumiem, OIK un PVN likme), bet par pârçjâm
– atbilstoði izvçlçtajam Elektrum produktam. Savukârt
maznodroðinâtas un trûcîgas mâjsaimniecîbas, I grupas
invalîdi, kâ arî ìimenes, kuru aprûpç ir bçrns invalîds katru
mçnesi var saòemt atbalstu pirmajâm 100 patçrçtajâm
kilovatstundâm.
Kâ atbalstu saòems trûcîga vai maznodroðinâtapersona?
Ar 1.janvâri maznodroðinâtâm un trûcîgâm personâm
atbalstu AS “Latvenergo” pieðíirs, katru mçnesi saòemot datus
no paðvaldîbu sociâlajiem dienestiem.
Trûcîga vai maznodroðinâta persona aizsargâtâ lietotâja
tirdzniecîbas pakalpojumu saòems, ja trûcîgas vai
maznodroðinâtas personas statuss tai ir bijis pieðíirts
iepriekðçjâ kalendâra mçnesî. Tâtad tâs trûcîgâs vai
maznodroðinâtâs personas, kurâm atbilstoðs statuss bijis 2015.
gada decembrî, jau par janvârî patçrçto elektroenerìiju varçs
norçíinâties, izmantojot atbalstu. Klientam, kïûstot par
aizsargâto lietotâju un sâkot saòemt atbalstu, tiks nosûtîta
informâcija ar paskaidrojumu par turpmâko norçíinu
kârtîbu.
Vai atbalsts var summçties, ja aizsargâtaislietotâjs ir gan daudzbçrnu ìimene, gan
maznodroðinâta persona?Nç. Vienlaikus ir iespçjams saòemt tikai vienu atbalsta veidu.
Piemçram, daudzbçrnu ìimene ar trûcîgâs ìimenes statusu
var saòemt tikai atbalstu, kas ir paredzçts daudzbçrnu
ìimençm, bet nevar vienlaicîgi saòemt atbalstu trûcîgâm
personâm.
Vai var saòemt valsts atbalstu, ja dzîvoju îrçtâmâjoklî?
Jâ, atbalstu varat saòemt, ja vien îpaðniekam vai apsaim-
niekotâjam ir noslçgts lîgums ar AS “Latvenergo”. Svarîgi, ka
valsts atbalstu var attiecinât uz jebkuru “Latvenergo” lîgumu.
Atbalstu var saòemt arî tad, ja ìimene dzîvo îrçtâ îpaðumâ
vai par elektroenerìiju norçíinâs ar apsaimniekotâju. Ðajâ
gadîjumâ klientam ir jânorâda lîguma numurs, uz kuru
atbalstu nepiecieðams attiecinât.
Kâ valsts atbalstu var saòemt daudzbçrnuìimenes, ìimenes, kurâs aug bçrns invalîds, vai1.grupas invalîdi?
Daudzbçrnu ìimençm, ìimençm, kuras aprûpç ir bçrns
invalîds, kâ arî 1.grupas invalîdiem atbalstam bûs jâpiesakâs
elektrum.lv vai arî klâtienç “Latvenergo” klientu apkalpoðanas
centrâ. 1. grupas invalîda vietâ pieteikumu var iesniegt arî
pilnvarots asistents vai tuvi radinieki. Piesakoties klâtienç,
vajadzçs uzrâdît personu apliecinoðu dokumentu un bçrna
personas apliecîbu (ja tiek kârtots atbalsts ìimenei ar bçrnu
invalîdu). Ja daudzbçrnu ìimene atbalstu ir saòçmusi
2015.gadâ, tirgotâjs atkârtoti pârbaudîs informâciju un
atbalstu pieðíirs automâtiski. Savukârt tâm daudzbçrnu
ìimençm, kurâs aug bçrni lîdz 24 gadu vecumam un kuri
turpina mâcîbas, bûs jâpiesakâs elektrum.lv. Atbilstoði Ministru
kabineta noteikumiem dati tiks pârbaudîti un tirgotâjs paziòos
klientam par atbalsta pieðíirðanu un turpmâko norçíinu
kârtîbu. Atbalsts tiek pieðíirts no tâ mçneða, kad aizpildîts
pieteikums, un lîdz 2016.gada beigâm.
Sîkâka informâcija par atbalstu pieejama portâlâ
elektrum.lv. Papildus jautâjumus par atbalstu cilvçki ar
1.grupas invaliditâti un ìimenes ar bçrniem invalîdiem var
uzdot e-pastâ, rakstot uz: [email protected] vai
zvanot pa bezmaksas tâlruni 80 200 400.
Iespçja saòemt atbalstu par elektrîbu
Der zinât
SludinâjumiOtrdiena � 2016.gada 16.februârisV16.
IZNÂK OTRDIENÂS, PIEKTDIENÂS
IZDEVÇJS
SIA “BALVU VADUGUNS”
adugunsVREDAKCIJAS ADRESE
TEÂTRA IELÂ 8BALVOS, LV-4501
NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ
Iespiests SIA “LatgalesDruka”, Rçzeknç,
Baznîcas 28TIRÂÞA - 3690
Datorsalikums-SIA “Balvu Vaduguns”,
G.LIELMANIS
e-pasts: [email protected]âjaslapa: vaduguns.lv
Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X
Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.
Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem
atbild to autors.
Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982
Indekss3004 REKLÂMA,
SLUDINÂJUMI
D.Dimitrijeva
T. 64507018
26161959FAKSS - 64522257 Tâlrunis-autoatbildçtâjs - 64520961
REDAKTORS E.GABRANOVS - T.64522534, 29360850ÞURNÂLISTI: S.KARAVOIÈIKA - T.64522126Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260A.LOÈMELIS -T.64520961KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019ÐOFERIS A.KIRSANOVS - T. 27870730
ÞURNÂLISTI- 29360851;
26555382
Apsveikums
Izðûpot gadus dzîves raibajâs ðûpolçs!
Pats liktenis tâ nolicis, ðíiet,
Lai, lai noreibst
Bez vîna, bez alus,
Lai iztur baisos salus,
Nenogurst svelmes tveicç,
Izðûpot, neaizmirsties skaitïos,
Atsijât visvisvçrtîgâkos,
Mîlestîbas apmirdzçtos!
Turpinât dzîves skaisto dziesmu,
Sargât dvçseles karsto liesmu,
Izðûpot augstu, augstu,
Tâds gâjums lemts,
Lai gadi visi pret sauli austu,
Ar lûgðanâs paceltu siltu plaukstu.
(A.Tomiòa)
Mîïi sveicam Ainâru Mârtuþu skaistajâ 50 gadu jubilejâ!
Vçlam veselîbu, mîlestîbu, laimi un Dieva svçtîbu
turpmâkajos gados.
Sveic: sieva, bçrni, vecâki, mâsas un brâïu ìimenes,
Dace, Aigars, Anna Poðeva
Sakarâ ar fermas
rekonstrukciju
saimniecîba “Kunturi”
piedâvâ cûkgaïu
tikai par
2.10 EUR/kg!
Tâlr. 26471205, www.kunturi.lv
Autoskola “Barons R”B kategorija 22.februârî
plkst. 17.00.Tâlr. 29336212, www.baronsr.lv.
5.martâ
brîvdienu
grupa
autoskolâ
“Delta 9V”.
Maksa tikai EUR 60!
Tâlr. 29208179.
AS “Moda Kapitâls” samazinâtas
procentu likmes bezíîlas
aizdevumiem! Balvi, Bçrpils iela 14.
Tâlr. 20292829.
Alkoholisma atkarîbas pârtraukðana
(Dovþenko). Tâlr. 29386443.
Rugâju pusç pazudis brûns taksîtis,
atsaucas uz vârdu ‘Maksis’.
Atradçjam lûdzu zvanît 26447383.
Skan tava ðûpïa dziesma krûtîs,
Tâ katrâ dzîves solî man ir klât.
Skan priekos, bçdâs, kad ir grûti,
Skan sirdî man, ak, mîïâ, labâ mât...
(A.Krûklis)
Lai mûsu patiesi mierinâjuma un
lîdzjûtîbas vârdi ir atbalsts JurimPokulim ar ìimeni, MÂMULÎTI
mûþîbas ceïâ pavadot.
SIA “Nita AM” darbabiedri
Es visu atstâju jums-
Savas skumjas un prieku, kas bijis,
Savu darbu un domas,
Kas kopâ ar jums kâ raibs dzîpars
vijies.
Mûsu vissiltâkie mierinâjuma un
lîdzjûtîbas vârdi Guntai Pulksteneiar ìimeni, mîïo vîru, tçvu ULDI
mûþîbâ pavadot.
Kolçìi Balvu tirgû
Pietrûka spçka, lai uzvarçtu,
Pârtrûka stîga, kas stipra bija,
Apklusa elpa, kas elpoja vçl vakar...
Un sirds vairs nekad tâ nepukstçs.
(A.Balode-Ðilde)
Lai mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba
Guntai un Unai, pavadot vîru un
tçvu ULDI PULKSTENI mûþîbas
ceïâ.
Ilona, Guntis
Z.s “Strautiòi”
iepçrk mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.Samaksa tûlîtçja. Labas cenas.
Tâlr. 29411033.
SIA RENEM
iepçrk jaunlopus, aitas,
liellopus, zirgus.ELEKTRONISKIE SVARI.
Paaugstinâtas cenas!Skaidrâ naudâ vai ar
pârskaitîjumu.Tâlr. 65329997, 29485520,
26393921, 29996309.
Pçrk meþus, cirsmas.
Tâlr. 29100239.
Pçrk meþa îpaðumus ar zemi un
cirsmas. Tâlr. 29433000.
100% latvieðu uzòçmums pçrk
meþus, zemi un cirsmas.
Tâlr. 22003161.
SIA “SENDIJA” pçrk zarus
ðíeldoðanai, zaru ðíeldu. Veicam
apaugumu novâkðanu no Jûsu
îpaðuma. Tâlr. 29495199.
Pçrk ZEMI ar augoðu vai daïçji
izcirstu meþu, aizauguðu
lauksaimniecîbâ izmantojamo zemi.
Var ar vecâm çkâm.
Iespçjami maiòas varianti.
Tâlr. 28718477.
Pçrk T-25 aizmugurçjo riepu.
Tâlr. 27464094.
SIA “Lauku Miesnieks”iepçrk mâjlopus.
Augstas cenas. Samaksa tûlîtçja. Svari.
Tâlr. 20207132.
SIA “AIBI” pçrkliellopus, jaunlopus,
aitas, zirgus.
Labas cenas! Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 26142514, 20238990.
SIA “Rçzeknes gaïas kombinâts”
IEPÇRK liellopus un jaunlopus.Samaksa 2-3 darba dienu laikâ.
Tâlr. 64622475, 25435533.
SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk liellopus, jaunlopus, aitas,
zirgus. Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 28761515.
BALVU SPORTA SKOLAS DIREKTORE LUDMILA BEÏIKOVAsirsnîgi pateicas Balvu novada paðvaldîbai un personîgipriekðsçdçtâjam Andrim Kazinovskim par ideju un finansiâlo atbalstu,Irçnai Ðaicânei par ieguldîto darbu grâmatas “SPORTSZIEMEÏLATGALÇ: CEÏÐ LÎDZ OLIMPISKAJAI MEDAÏAI” tapðanu,sporta veidu treneriem un sportistiem par sporta vçsturisko materiâluapkopoðanu.
Atvadu vârdi
Viss pâriet dzîvç,
Viss paliek mûþîbâ.
(Rainis)
2016.gada 11.februârî pârstâja pukstçt ViïakasValsts ìimnâzijas absolventes un Viïakas vidusskolasmâjturîbas skolotâjas ZINAÎDAS SAULÎTES (dzim.Kozlovska) sirds.
Zinaîda Saulîte dzimusi 1925. gada 16.martâLudzas apriòía Viïakas pagasta Lodumâ, zemniekuìimenç kâ jaunâkâ 7 bçrnu kuplâ saimç. Beigusi Bokovas pamatskolu,pçc tam mâcîjusies Viïakas Valsts ìimnâzijâ.
1949.gadâ Zinaîda tika apsûdzçta par atbalsta sniegðanu meþabrâïiem,un jauno skolotâju notiesâja uz 10 gadiem. 1953.gadâ atgriezusiesdzimtenç, Zinaîda pabeidza mâjturîbas skolotâju kursus RîgasPedagoìiskajâ institûtâ un uzsâka darba gaitas Viïakas vidusskolâ. Zinaîdakopâ ar dzîvesbiedru Rûdolfu Saulîti strâdâja par mâjturîbas skolotâjiem.Darba kolçìi un skolçni atceras skolotâju kâ sava aroda pratçju, kuraatstâjusi lielu ieguldîjumu kultûras vçrtîbu un tradîciju saglabâðanâ.
60.gados Saulîðu ìimene pârceïas uz dzîvi Ogrç, strâdâ Rîgâ - “Daiïradç”- dzintara apstrâdes jomâ.
Mûþa nogali Saulîtes kundze ir izvçlçjusies pavadît dzimtajâ novadâsavu radu un tuvinieku lokâ. Dzîves pçdçjos gadus pavadîja Viïakasaprûpes centrâ.
Cieòâ noliecam galvas bagâtâ mûþa priekðâ un izsakâm lîdzjûtîbutuviniekiem.
Atvadîðanâs no Zinaîdas Saulîtes 16.februârî plkst. 14.00 Ogreskapu kaplièâ.
VIÏAKAS VALSTS ÌIMNÂZIJAVIÏAKAS PAMATSKOLA
Koks nezin, kad vçtrâ tas lûzîs,Ne cilvçka sirds, Kad pukstçt tâ stâs...
Kad pçkðòi un negaidîti pârtrûkaULDA mûþs, izsakâm lîdzjûtîbuGuntai Pulkstenei un viòas
tuviniekiem, vîru, tçvu mûþîbasceïâ pavadot.
Tautas ielas 2.mâjas 1.ieejas kaimiòi
Aizvçruðies kad ir zemes vârti,Debess savus vârtus atdarîs,Mîlestîbas roþu gaismâ sârtâVisuaugstais mâtes ceïu vîs.
Sirsnîgâkie lîdzjûtîbas vârdi Tev,Laurij, mâti JANÎNU NAMSONI
Mûþîbâ aizvadot.Anda ar savçjiem
Tavai piemiòai, mât, es plaucçju vârdus -
Tos mîïos, bet nepateiktos, sevî glabâtos.Tavai piemiòai, mât, pie katra vârdaTev likðu savu mîlestîbu klât.
Skumju un sâpju brîdî izsakâmlîdzjûtîbu Svetlanai Pauliòai ar
ìimeni, MÂMULÎTI mûþîbas ceïâpavadot.
SIA “Lukoil Baltija R” Balvi kolektîvs
Klusiem soïiem mâmuliòa,Mûþam durvis aizvçrusi,Ne vârdiòa nebildusi,Skumjas sirdî atstâjusi. (V.Kokle-Lîviòa)
Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaSvetlanai Pauliòai ar ìimeni,
MÂMIÒU, VECMÂMIÒU unSIEVASMÂTI pavadot mûþîbas ceïâ.
Zita, Irçna
Tas visskumjâkais brîdis, kad mîïa sirdsUz mûþu mûþiem pârtrûkst un stâjas,Tad zvaigznes pie debesîm asarâs mirkstUn tukðas kâ klajums kïûst mâjas.Lai klusa un patiesa lîdzjûtîba palîdzpârvarçt atvadu smagumu Raisai
Larinai un bçrniem, pavadot VÎRU, TÇVU mûþîbas ceïâ.
Rokdarbu pulciòa meitenesEgïuciemâ
Z/S “Kotiòi” RAÞO un TIRGOpârtikas rapðu eïïu, pârtikasmiltus un lopbarîbas miltus
daþâdâm dzîvnieku sugâm. Irpiegâde. Tâlr. 26422231.
Pârdod malku. Tâlr. 29199444.
Pârdod 3-istabu dzîvokli Tilþâ,Pârupes 10. Tâlr. 28382334.
Pârdod 2-istabu dzîvokli Kubulos.Tâlr. 29872764.
Pârdod izremontçtu, siltu divistabudzîvokli Balvos. Tâlr. 27464094.
Pârdod 2-istabu dzîvokli Balvos.Tâlr. 26411724.
Pârdod zemi un meþu. Tâlr. 26150603.
Pârdod melnraibu govi.Tâlr. 26369241.
Pârdod slaucamu govi.Tâlr. 29435175.
Pârdod gaïas krustojuma ‘Hereford’bulli (11 mçn.). Tâlr. 25641479.
Bioloìiska saimniecîba pârdod 1,5 mçn. vecu bullîti.
Tâlr. 29341738.
Pârdod gadu vecas teles.Tâlr. 22046366.
Pârdod sienu. Tâlr. 29365352.
Pârdod VW Golf, 1992.g., pa daïâm,,mazlietotas riepas R14, R15.
Tâlr. 29330397.
Pârdod televizoru. Tâlr. 26262087.
Pçrk
Daþâdi
Pateicîba
Vislielâkais paldies pareizticîgo baznîcas Tçvam Sergijam, apbedîðanasbirojam “Ritums”, çdinâðanas uzòçmuma “Senda Dz” kolektîvam, radiem,draugiem, kaimiòiem, paziòâm un visiem, visiem, kuri bija ar mums kopâ,
izvadot pçdçjâ gaitâ mîïo vîru, tçti, vectçtiòu, vecvectçtiòuIvanu Bçrziòu.
SIEVA UN BÇRNI AR ÌIMENÇM
Vissirsnîgâkie pateicîbas vârdi prâvestam StaòislavamPrikulim, psalmu dziedâtâjâm: Genovefai, Leontînai, Marijai,Baltinavas çdnîcas pavârçm, SIA “Otems” puiðiem, pagastapârvaldes vadîtâjai A.Gabrânei, SIA “Rubate metal” Gulbenes filiâles vadîbaiun darba kolçìiem, bet îpaðs paldies Mârtiòa tuvâkajiem draugiem KasparamLoginam, Ivaram Loèmelim, Kasparam Pranckunam, visiem tuvajiem dçladraugiem, mîïajiem radiem, draugiem un kolçìiem, visiem, kuri sniedza patiesuatbalstu un bija kopâ ar mani dzîves tumðâkajâ dienâ, dçlu Mârtiòu Sliðânumûþîbâ pavadot.
MAMMA
Pârdod
Pazudis
Pateicîbas