SPORTA ĒTIKAS KODEKSS

Studiju palīglīdzeklisAutore: profesore, dr.phil.

A.Kuzņecova

SATURSIevads1.Sporta ētikas kodeksa devīze un

pamatatziņas2.Godīgas spēles ētiskie apsvērumi 3.Tradicionālie sporta pamatprincipi4.Sporta ētikas kodeksa

rekomendācijasSecinājumiLiteratūra

IEVADS Sports – visu veidu individuālas

vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās

[Sporta likums].

Sports ir kultūras sastāvdaļa,

kas bagātina sabiedrību un vairo draudzību starp tautām, ja vien tiek ievērots godaprāts.

Godprātīgi nodarbojoties ar sportu, indivīds var sevi labāk iepazīt, izteikt, attīstīt, piepildīt un parādīt savas spējas, pat sasniegt meistarību.

Vai ētikai sportā vajadzētu balstīties uz noteiktiem principiem,

uzvedības normām un ētiskām vērtībām Atbildi uz šiem

jautājumiem sniedz sporta ētika kā profesionālās ētikas paveids.

SPORTA ĒTIKA ir sporta filozofijas apakšnozare, mācība par darbības principiem,

uzvedības normām, ideāliem un ētiskām vērtībām, uz kurām sporta jomā iesaistītajiem cilvēkiem jābalstās savā praktiskajā rīcībā.

SPORTA ĒTIKA organiski iekļaujas sporta

izglītības sistēmā visos tās līmeņos, pildot dažādas funkcijas:

• izglītojošo, regulatīvo, • tikumiskās audzināšanas un

pasaules uzskata veidošanas funkciju, kā arī

prognozējošo funkciju.

SPORTA ĒTIKAizstrādā priekšrakstus,

kodeksus, kā saskaņot ētiskās vērtības ar sportā un sporta izglītības darbā iesaistīto cilvēku personiskajām interesēm un vēlmēm.

Studiju palīglīdzekļa mērķis:

raksturot Sporta ētikaskodeksa būtību un tā praktisko nozīmi

sportistu,izglītības un sporta

darbaspeciālistu dzīvē.

Studiju palīglīdzekļa uzdevumi:

1.Noskaidrot Sporta ētikas kodeksa devīzi un pamatatziņas;

2.Raksturot kodeksa pamatprincipa – godīgas spēles ētikas apsvērumus;

3.Noskaidrot tradicionālos sporta ētikas pamatprincipus;

4.Sporta ētikas kodeksa un Sporta likuma rekomendācijas.

1.SPORTA ĒTIKAS KODEKSA DEVĪZE

UN PAMATATZIŅAS

Jau Eiropas Hartā „Sports visiem”

tika atzīta nepieciešamība vienoties par kopējā darba turpināšanu sporta attīstībai Eiropā,

kurā pamatojas uz daudzpusīgas demokrātijas, likumu un cilvēku tiesību ievērošanu, un uz ētikas principiem, kuri jāietver Sporta ētikas kodeksā

[Eiropas Sporta Harta].

Profesionālās ētikas kodeksā jābūt:

• norādītam kodeksa mērķiem;• noteiktiem profesionālās darbības ētikas

standartiem (profesionālās ētikas principiem, personāla pienākumiem un tiesībām, uzvedības normām un ētiskām vērtībām, ko institūcija uzskata par svarīgām);

• precīzi izklāstītiem norādījumiem par to, kā organizācija vēlas, lai tās darbinieki rīkotos ne tikai pildot savus profesionālos pienākumus, bet arī problemātiskās vai neviennozīmīgās situācijās.

Profesionālās ētikas kodeksi

ir morālās regulācijas programmas, kas ietver pašas būtiskākās saistības, kuras katrā profesijā ir obligāti jāievēro, lai iespējami labāk noritētu profesionālā darbība, lai tā būtu jēgpilna un produktīva.

Profesionālās ētikas kodeksi

· sniedz profesionālās ētikas vadlīnijas uzņēmumu vadītājiem, konkrētu profesiju pārstāvjiem, speciālistiem, visiem strādājošiem, norādot prasības, kuras ir saistītas ar precīzu profesionālo pienākumu izpildi, lojalitāti pret uzņēmumu, citu cilvēku tiesību aizsargāšanu u.tml.

• Tā kā dažādu nozaru valsts amatpersonu un darbinieku grupām ir savas specifiskās funkcijas, dažādu nozaru un iestāžu personāla ētikas kodeksā iekļaujamo principu un normu kopums ir atšķirīgs.

Katrā profesijā īpaša nozīme ir profesionālās ētikas pamatprincipiem un morāles normām,

kas ietver sevī:• to obligāto standartu, kas jāievēro, lai

iespējami labāk noritētu profesionālā darbība;

• likumus, paraugus, etalonus, personības iekšējās pašregulācijas kārtību, kuras pamatā ir augsti ideāli,

• ētiskās, profesionālās vērtības un • tikumi, kuri sabiedrībā veido pievilcīgu

katras profesijas pārstāvja tēlu.

Ētiskās vērtības• norāda uz to, kādam ir jābūt

profesionālam darba darītājam, tās formulē jābūtību , t. i., ideālu, pēc kā tiekties.

• Ja norādītie profesionālās ētikas pamatprincipi un morāles normas darba procesā tiek realizētas, tās kļūst par ētiskām vērtībām.

Ētiskās vērtības, principi un normas vienmēr ir savstarpējā

mijiedarbībā• Savā kopumā tie ir darba un uzvedības kultūras

stūrakmeņi. • Ētikas normas var būt gan nerakstītas

(piemēram, sabiedrībā pieņemtās pieklājības normas), gan rakstītas, kad tās tiek iekļautas konkrētas profesijas vai institūcijas ētikas kodeksā.

Sporta ētikas kodeksu pieņēmusi

Eiropas Padomes Ministru komiteja

1992.gada 24.septembrī. Tas ir oficiāls vēstījums par

nodomiem, kuru pieņēmuši par

sportu atbildīgie Eiropas ministri.

Sporta ētikas kodeksa devīze:

GODĪGA SPĒLE – CEĻŠ UZ UZVARU !

GODĪGAS SPĒLES DEFINĪCIJA

Godīga spēle ir kas vairāk nekā

spēle noteikumu robežās. Tajā iekļauti tādi jēdzieni kā • draudzība, • citu respektēšana un spēle labvēlīgā noskaņojumā.

Sporta ētikas kodeksa galvenā rūpe un

mērķisir bērnu un jauniešu godīga

spēle,ņemot vērā, ka bērni un

jauniešiir nākamie pieaugušie

darbiniekiun sporta zvaigznes.

Sporta ētikas kodekss ir adresēts iestādēm

un visiem pieaugušajiem,

kam ir tieša vai netieša ietekme uz bērnu un jauniešu iesaistīšanu un piedalīšanos sportā.

Sporta ētikas kodekss atzīst sportu par

sociālu un kulturālu darbību

• kas godīgi praktizēta, bagātina sabiedrību un sekmē tautu draudzību.

• Sports tiek atzīts arī par indivīda darbību, kas godīgas spēles gadījumā dod iespēju sevis iepazīšanai, izteikšanai un pilnveidošanai, personīgiem sasniegumiem, prasmes apgūšanai un spēju demonstrēšanai, sociālai saskarsmei, priekam, labai veselībai un labsajūtai.

• Sports veicina iesaistīšanos sabiedrībā un atbildību par plašo klubu loku un vadītājiem, kas darbojas brīvprātīgi. Turklāt, atbildīga iesaistīšana aktivitātēs palīdz veicināt atbildību pret apkārtējo vidi.

2.GODĪGAS SPĒLES ĒTIKAS APSVĒRUMI

Godīgu spēļu sekmējošie ētikas apsvērumi ir neatņemami sporta

aktivitāšu, sporta politikas un

vadīšanas elementi, un tie ir

piemērojami visos sporta darbības līmeņos, t.i., kā izklaides sporta veidos, tā sporta sacīkstēs.

Sporta ētikas kodekss paredz stingras ētiskās robežas,

lai turētos pretī mūsdienu sabiedrības spiedienam, kas grauj tradicionālos sporta

pamatprincipus.

Godīga spēle ir ne tikai uzvedības, bet arī domāšanas veids.

Tā ietver jautājumus, kas saistīti ar:

• krāpšanās apkarošanu, • spēlētāja cienīgu izturēšanos, • dopingu, vardarbības (gan

fiziskas, gan vārdiskas) lietošanu,

• nevienādām iespējām,• pārmērīgu sporta

komercializāciju un korupciju.

GODĪGA SPĒLE IR POZITĪVS JĒDZIENS

• Kodekss atzīst sportu par sociālu un kulturālu darbību, kas godīgi praktizēta, bagātina sabiedrību un sekmē tautu draudzību.

• Sports tiek atzīts arī par indivīda darbību, kas godīgas spēles gadījumā dod iespēju sevis iepazīšanai, izteikšanai un pilnveidošanai, personīgiem sasniegumiem, prasmes apgūšanai un spēju demonstrēšanai, sociālai saskarsmei, priekam, labai veselībai un labsajūtai.

KODEKSĀ AKCENTĒTA ATBILDĪBAS NOZĪME

SPORTĀ• Sports veicina

iesaistīšanos sabiedrībā un atbildību par to plašo klubu loku un vadītājiem, kas darbojas brīvprātīgi.

• Atbildīga iesaistīšana aktivitātēs palīdz veicināt atbildību pret apkārtējo vidi.

GODĪGA SPĒLE,PIRMKĀRT, PAREDZ ATBILDĪBU,

jo bērnu un jauniešu iesaistīšanās un piedalīšanās sportā notiek plašākas sociālās vides ietvaros.

OTRKĀRT, GODĪGA SPĒLE PAREDZ,

ka potenciālais guvums sabiedrībai un indivīdam no sporta tikai pieaugs,

ja godīga spēle tiks izvirzīta uzmanības centrā, nevis atstāta nomaļus, kā tas ir pašlaik.

TREŠKĀRT, GODĪGA SPĒLE PAREDZ,

ka godīgai spēlei jādod priekšroka no to puses,

kas tieši vai netieši ietekmē un sekmē bērnu un jauniešu sportisko pieredzi.

Sporta ētikas kodeksā norādīts, ka

VISIEM SPORTĀ IESAISTĪTAJIEM IR

JĀRESPEKTĒ SPORTA TRADICIONĀLIE

PAMATPRINCIPI.

3.TRADICIONĀLIE SPORTA PAMATPRINCIPI

Tradicionālie sporta pamatprincipi

(latīņu principium – pamats, pirmsākums) ir morālās apziņas forma, kurā normas un prasības izpaužas maksimāli vispārināti):

• godīga spēle, • sportisks gars, • laba griba,• sportista cienīga izturēšanās un

brīvprātīga iesaistīšanās.

KODEKSĀ AKCENTĒTAS BĒRNU UN JAUNIEŠU

TIESĪBAS piedalīties gūstot

prieku par savu

piedalīšanos sportā.

Sporta ētikas kodekss valdībām rekomendē:

• atbalstīt tālāk izklāstīto Sporta ētikas kodeksu;• tulkot šo kodeksu nacionālajās valodās, • izplatīt sporta organizācijās un visur tur, kur

noris darbs ar jaunatni, izmantojot Sporta ētikas kodeksā izklāstītos principus, veidofiziskās audzināšanas programmas skolas un augstskolas apmācībai;

• rosināt reģionālās, nacionālās un starptautiskās sporta organizācijas savos centienos stiprināt sporta ētiku, ievērot kodeksa principus.

Sporta ētikas kodeksā atspoguļoti

morālo pienākumu principui un tikumi, kas nosaka to, kas ir labs un, kas ir slikts, un sniegtas rekomendācijas, kādiem būtu jābūt sportā iesaistītiem cilvēkiem, lai tie būtu labi un cienījami.

4.SPORTA ĒTIKAS KODEKSA REKOMENDĀCIJAS

Sporta ētikas kodeksa rekomendācijas

visos valdības līmeņos, ieskaitot struktūras, kas strādā ar valdību ir pienākums dot savu ieguldījumu godīgas spēles veicināšanai. .

Sevišķa atbildība ir tiem, kas iesaistīti oficiālā

izglītībā:• sporta un ar to saistītām

organizācijām, ieskaitot sporta federācijas un vadošos orgānus,

• fiziskās izglītības asociācijām,• treneru apvienībām un institūtiem,• medicīnas un farmakoloģijas

darbiniekiem un • plašsaziņas līdzekļiem, kam ir

pienākums dot savu ieguldījumu godīgas spēles veicināšanai.

Rekomendācijas komerciālajam

sektoram:• sporta preču ražotājiem,• mazumtirgotājiem.• tirdzniecības aģentūrām u.tml. ir pienākums dot savu

ieguldījumu godīgas spēles veicināšanai.

Pienākums dot savu ieguldījumu godīgas spēles

veicināšanai ir:VISIEM INDIVĪDIEM: • ieskaitot vecākus, sporta

pedagogus (sporta skolotājus, trenerus),

• tiesnešus, amatpersonas, sporta vadītājus, administratorus,

• žurnālistus, ārstus un farmaceitus, un tos atdarināšanas cienīgos augstas klases sportistus, kas sasnieguši panākumus un slavu sportā.

Katrai no šīm institūcijām un indivīdiem ir sava atbildība un loma.Sporta ētikas kodekss tikai tad būs efektīvs, ja visi, kas iesaistīti sportā, būs gatavi uzņemties to atbildību, kas noteikta šajā kodeksā.

Sporta ētikas uzmanības centrā ir sportista, sporta darbinieka un

speciālista: • personības profesionālā morāle, tās specifika

un veidošanas nosacījumi;• ētiskās kompetences veidošanas un attīstības

likumsakarības;• tikumiskās īpašības, kuras nodrošina

pienācīgu profesionālo pienākumu izpildi;• savstarpējās attiecības profesionālo kolektīvu

iekšienē, un tās specifiskās tikumiskās normas, kuras raksturīgas noteiktai profesijai;

• profesionālās un tikumiskās audzināšanas īpatnības.

Valsts iestāžu saistības un sporta darba vadītāju

pienākumi: • sekmēt minēto ētikas kritēriju

apgūšanu visur, kur saskarsme ar sportu;

• mudināt un atbalstīt ar sportu saistītās organizācijas, kas savās sporta aktivitātēs ievēro veselīgu ētiku;

• rosināt pasniedzējus un skolotājus, veidojot skolu fiziskās audzināšanas programmas, uzsvērt to, lai audzēkņi pievērstos sportam un to darītu godīgi.

Valsts iestāžu saistības un sporta darba

vadītāju pienākumi:• ierosināt veikt pētījumus vietējā un

starptautiskā mērogā, lai palīdzētu pārvarēt problēmas, kas rodas jauniešiem, nodarbojoties ar sportu, lai samazinātu nevēlamu rīcību un, lai sekmētu godīgu attieksmi;

• veicināt augstu ētisko principu ieviešanu visās sabiedriskajās jomās, kas saistītas ar sportu;

• stimulēt un atbalstīt tās organizācijas un indivīdus, kas apliecinājuši stabilus ētikas principus sporta darbā;

Valsts iestāžu saistības un sporta darba

vadītāju pienākumi:• veicināt profesionālo izglītību, iekļaujot sporta un

godīgas spēles sekmēšanu kā fiziskās izglītības mācību programmas centrālo daļu;

• atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt godīgu spēli sportā, sevišķi starp jauniešiem, kā arī rosināt institūcijas, lai tās savā darbā godīgai spēlei dotu priekšroku;

• veicināt gan nacionālos, gan starptautiskos pētījumus, kas padziļina mūsu izpratni par to jautājumu kompleksu, kas saistīts ar jauniešu iesaistīšanu sportā un, kas nosaka sliktas uzvedības pakāpi un godīgas spēles sekmēšanas iespējas.

Sporta un visām ar sportu saistītajām

organizācijām jāuzņemas atbildība:

• norīkot personas, kas atbild par ētikas normu ieviešanu;

• izplatīt norādījumus, kuros skaidri formulēta ētikai atbilstoša vai neatbilstoša izturēšanās, un sekot, lai apstiprinātais atzinības vai soda sankciju mērs un formula tiktu principiāli piemēroti neatkarīgi no sporta nodarbību līmeņa;

• rūpēties, lai visi norādījumi atbilstu Eiropā (un Latvijā) pieņemtajām konkrētā sporta veida ētikas normām;

• ar pedagoģisku un izglītojošu metožu palīdzību, ar atzinību un uzslavu panākt, lai visās sporta aktivitātēs tiek ievērots pamatprincips - godīga spēle;

• izveidot sistēmu, kas veicinātu godīgu spēli, stimulētu sportistu personīgo izaugsmi un ļautu sasniegt arvien labākus rezultātus sacīkšu laikā;

.• sniegt palīdzību un atbalstu godīgas

spēles popularizēšanai plašsaziņas līdzekļos;

• radīt nepieciešamos priekšnoteikumus godīgai spēlei;

• publicēt skaidrus norādījumus par to, ko uzskata par ētisku vai neētisku uzvedību un nodrošināt, lai jebkurā līdzdalības un ieskaites līmenī godīgas spēles principi tiktu pielietoti nemainīgi un piemēroti stimulēti;

• nodrošināt, lai visi lēmumi tiktu pieņemti saskaņā ar attiecīgā sporta veida ētikas kodeksu, kas, savukārt, atbilst Eiropas sporta ētikas kodeksam;

• sekmēt godīgas spēles izpratni savā ietekmes sfērā, izmantojot kampaņas, balvas, izglītojošus materiālus un apmācības iespējas. Tām ir arī jākontrolē un jānovērtē šādu iniciatīvu ietekme;

• izveidot sistēmu, kas veicinātu godīgu spēli un personīgos sasniegumus papildus tīri sportiskiem rezultātiem;

• sniegt palīdzību un atbalstu godīgas spēles popularizēšanai plašsaziņas līdzekļos.

Kodeksā akcentēta doma, ka darbā ar jaunatni, sporta un ar to saistīto iestāžu

uzdevums ir:• nodrošināt, lai sacensību struktūra

ievērotu jauniešu un augošu bērnu īpašās prasības un dotu iespēju iesaistīties dažāda līmeņa sportošanā, sākot no atpūtas līdz augsta līmeņa sacensībām;

• atbalstīt noteikumu izmaiņas, lai tie atbilstu jauno un nobriedušo bērnu vajadzībām, un likt uzsvaru vairāk uz godīgu spēli nekā uz sportiskiem rezultātiem;

• radīt drošas garantijas, lai nepieļautu bērnu ekspluatāciju, īpaši to bērnu, kam ir ļoti agri attīstītas spējas;

• nodrošināt, lai visi, kas darbojas vai ir saistīti ar sporta organizāciju, kura ir atbildīga par bērniem un jauniešiem, būtu pienācīgi kvalificēti, lai vadītu, apmācītu, izglītotu un trenētu bērnus, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai viņi izprastu ar bērnu nobriešanu saistītās bioloģiskās un psiholoģiskās izmaiņas.

Kodeksā norādīti arī pieaugušo pienākumi un personiskās uzvedības

nozīme:• uzvesties tā, lai sniegtu labu paraugu

un priekšzīmi bērniem un jauniešiem, nekādā veidā nepabalstīt un personīgi nedemonstrēt negodīgu spēli, kā arī nepiedot to citiem un piemērot attiecīgus sodus par sliktu uzvedību;

• gādāt, lai pašu trenētības un kvalifikācijas līmenis atbilstu bērnu vajadzībām, tiem izejot dažādas sportošanas pakāpes.

Strādājot ar jauniešiem:• kā prioritāti noteikt bērna un jaunā atlēta

veselību, drošību un labklājību, un gādāt, lai šie apsvērumi tiktu vērtēti augstāk par sportiskajiem sasniegumiem vai skolas, kluba, trenera vai vecāku reputāciju;

• nodrošināt bērniem tādu sportošanas pieredzi, kas veicina ilggadēju piesaisti veselīgām fiziskām aktivitātēm;

• izvairīties no apiešanās ar bērniem, kā ar maziem pieaugušajiem, apzināties fiziskās un psiholoģiskās izmaiņas, kas novērojamas augšanas periodā, un to ietekmi uz sportisko sniegumu;

Strādājot ar jauniešiem:• negaidīt no bērna tādus sasniegumus, kas

neatbilst viņa vai viņas iespējām;• uzskatīt piedalīšanās prieku par noteicošo un

nekad neizdarīt pārmērīgu spiedienu, kas apdraud bērna izvēles tiesības piedalīties vai nepiedalīties;

• pievērst vienādu uzmanību gan talantīgiem, gan mazāk talantīgiem bērniem un izcelt un apbalvot personiskā līmeņa sasniegumus un meistarības apgūšanu papildus ievērojamiem sportiskajiem rezultātiem;

• pamudināt bērnus izgudrot pašiem spēles ar saviem noteikumiem, uzņemties trenera, amatpersonas un tiesneša lomu papildus dalībnieka lomai, izgudrot savas balvas un sodus godīgai un negatīvai spēlei, un uzņemties personīgu atbildību par savu rīcību;

• sniegt bērniem un jauniešiem, un viņu ģimenēm iespējami daudz informācijas, lai rastu skaidru priekšstatu par potenciālo risku un guvumu, kas saistās ar augstu rezultātu sasniegšanu.

Sporta ētikas kodeksu noslēdz secinājumi:

• godīga spēle ir galvenais priekšnoteikums, lai veicinātu sporta attīstību un sportiskās kustības izplatību;

• godprātība sportā - godīga spēle - dara labu visiem- sportistam, indivīdam, organizācijām un visai sabiedrībai kopumā;

• mūsu pienākums veicināt šādu sportisku garu;

• godīga spēle - uzvaras ķīla .

Latvijas Olimpiskā komiteja nolēmusi Sporta ētikas kodeksu ieviest visas sportiskās kustības

ietvaros:• Latvijas Olimpiskajā

komitejā,• sporta klubos un

federācijās, • skolās un augstskolās, • reģionālajās un citās

sporta sabiedrībās.

Latvijas Olimpiskā komiteja

aicina visus vadītājus personīgi pievienoties šim Sporta ētikas kodeksam, tādējādi panākot,

lai godīgas spēles princips vienmēr un visur sportā kļūst par galveno.

Sporta ētikas prasības ir iekļautas arī Sporta

likumā. LATVIJAS SPORTA LIKUMU Latvijas Republikas

Saeima pieņēmusi 2002.gada novembrī.

Sporta likumā norādīts:

• Sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, nosaka Ministru kabinets.

• Sporta pedagogu kvalifikācijas prasības nosaka Izglītības likums, izņemot tos pedagogus, kuri īsteno sporta izglītības programmas.

Sporta likumā norādīti sporta jomā ievērojamie

pamatprincipi• vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir

tiesības nodarboties ar sportu;• godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta

izglītojošajā organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību;

• drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki;

Sporta likumā norādītas sportista

tiesības:• sportistam ir tiesības

piedalīties sporta treniņos un sacensībās;

• sportista pienākums, piedaloties sporta sacensībās, ir ievērot starptautisko un Latvijas sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, Antidopinga konvencijas noteikumus, kā arī normatīvos aktus;

Sporta likumā norādīta sportista atbildība:

• sportists ir atbildīgs par savu veselības stāvokli, regulē veselības pārbaužu veikšanu, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu;

• par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (personas, kas realizē vecāku varu) un sporta speciālisti.

Sporta likumā norādīti sporta darbinieku un speciālistu pienākumi

• sporta darbinieks ievēro starptautisko un Latvijas sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, Antidopinga konvencijas noteikumus, kā arī normatīvos aktus;

• sporta speciālists vada sporta treniņus (nodarbības) un organizētas sporta aktivitātes, piemērojot cilvēka organismam atbilstošas fiziskās slodzes, racionāli izmantojot sportu cilvēka veselības nostiprināšanai un saglabāšanai, augstas meistarības sasniegšanai;

SECINĀJUMI1.Sporta ētikas kodekss ir

ētikas principu, morāles normu un vērtību kopums, pēc kura savā profesionālajā darbā vadās sportisti, sporta darbinieki un izglītības un sporta darba speciālisti (sporta skolotāji, treneri, izglītības un sporta darba vadītāji, rekreācijas speciālisti u.c.).

2.Sporta ētikas kodekss ir adresēts iestādēm un visiem pieaugušajiem, kam ir tieša vai netieša ietekme uz bērnu un jauniešu iesaistīšanu un piedalīšanos sportā.

3.Sporta ētikas kodeksa devīze ir: godīga spēle – uzvaras ķīla. Godīga spēle ir galvenais priekšnoteikums, lai veicinātu sporta attīstību un sportiskās kustības.

4.Godīgas spēles sekmējošie ētikas apsvērumi ir neatņemami, nevis tikai iespējami sporta aktivitāšu, sporta politikas un vadīšanas elementi, un tie piemērojami visos sporta darbības līmeņos,- kā izklaides sporta veidos, tā sporta sacīkstēs.

5.Sporta ētikas kodeksā norādīti tradicionālie sporta ētikas pamatprincipi:

• godīga spēle, • sportisks gars, • laba griba,• sportista cienīga

izturēšanās un brīvprātīga iesaistīšanās.

6.Sporta ētikas kodeksa studijas veicina topošo izglītības un sporta darba speciālistu kompetences attīstību, sapratni par sporta ētikas principu, normu un vērtību praktisko nozīmi.

LITERATŪRA1.Eiropas Sporta Harta //Latvijas SP

informatīvais biļetens. – 1996. – Nr.5.2.Kuzņecova A. Profesionālās ētikas

pamati. Ievads sporta ētikā. - Rīga: RaKa., 2003, 202 lpp.

3.Kuzņecova A.Treneru un sportistu ētikas dilemmas. /LSPA zinātniskie raksti 2003. – Rīga: LSPA, 2004. 54.-59.lpp.

4.Sporta ētikas kodekss. – Rīga: LOK, 1994. - 7 lpp.

5.Sporta likums http://www.likumi.lv/doc.php?ld