LATVIJAS UNIVERSITĀTE

FIZIKAS UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTE

DATORZINĀTŅU MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

MAĢISTRA DARBA IZSTRĀDES UN AIZSTĀVĒŠANAS METODISKIE

NORĀDĪJUMI

Dokuments izstrādats, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu

Apstiprinājusi Latvijas Universitātes Datorzinātņu studiju programmu padome 2007. gada 9.maijā

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADS .....................................................................................................................................3 1. PAMATNOSTĀDNES UN PAMATDOKUMENTI ........................................................3 2. MAĢISTRA DARBA TĒMAS IZVĒLE...........................................................................4 3. MAĢISTRA DARBA NOFORMĒŠANA.........................................................................4

3.1. Maģistra darba struktūra...............................................................................................4 3.2. Titullapa........................................................................................................................5 3.3. Anotācija un atslēgvārdi ...............................................................................................5 3.4. Autoreferāts ..................................................................................................................5 3.5. Satura rādītājs ...............................................................................................................5 3.6. Apzīmējumu saraksts ...................................................................................................6 3.7. Ievads............................................................................................................................6 3.8. Pamatdaļa .....................................................................................................................6 3.9. Nobeigums un secinājumi ............................................................................................6 3.10. Pateicības .................................................................................................................7 3.11. Izmantotā literatūra un avoti ....................................................................................7 3.12. Pielikumi..................................................................................................................8 3.13. Dokumentārā lapa....................................................................................................9

4. MAĢISTRA DARBA TEHNISKAIS NOFORMĒJUMS...............................................10 4.1. Teksta formāts ............................................................................................................10 4.2. Literatūras saraksta, citātu un atsauču noformēšana ..................................................11 4.2.1. Atsauču paraugi .....................................................................................................12 4.2.2. Atsauču elementu rakstība.....................................................................................14 4.3. Tabulu un attēlu noformēšana ....................................................................................16 4.4. Formulu noformēšana.................................................................................................18

5. DARBA VALODA ..........................................................................................................18 6. MAĢISTRA DARBA IZSTRĀDES POSMI ..................................................................21

6.1. Temata izvēle un apstiprināšana.................................................................................21 6.2. Darba izstrāde.............................................................................................................22 6.3. Sadarbība ar darba vadītāju ........................................................................................22

7. MAĢISTRA DARBA IESNIEGŠANA UN AIZSTĀVĒŠANA.....................................22 7.1. Darba sagatavošana iesniegšanai................................................................................22 7.2. Darba iesniegšana.......................................................................................................22 7.3. Darba recenzēšana......................................................................................................23 7.4. Darba aizstāvēšana .....................................................................................................24 7.5. Darba vērtēšana ..........................................................................................................26

8. APELĀCIJAS KĀRTĪBA................................................................................................27 PIELIKUMI..............................................................................................................................28

1. pielikums Maģistra darba tēmas pieteikuma forma ...................................................28 2. pielikums Maģistra darba vāka noformējuma paraugs...............................................29 3. pielikums Titullapas noformējums.............................................................................30 4. pielikums Satura noformējuma paraugs .....................................................................31 5. pielikums Dokumentārās lapas forma ........................................................................32 6. pielikums Darba noformējuma kontrolsaraksts..........................................................33 7. pielikums Potenciālie maģistra darba kļūdu un problēmu avoti ................................34

IZMANTOTĀ LITERATŪRA ................................................................................................36

2

IEVADS

Metodiskie norādījumi aplūko dažādus maģistra darba datorzinātnēs izstrādāšanas un

aizstāvēšanas aspektus. Līdztekus formālajām prasībām šajā dokumentā ir apkopota līdzšinējā

pieredze, tradīcijas un citu augstskolu pieredze, kas noformēta gan formālu, gan neformālu

ieteikumu un padomu formā. Norādījumu mērķis ir palīdzēt autoriem uzlabot maģistru darbu

satura un noformējuma kvalitāti. Šo norādījumu pamatā ir Latvijas Universitātes normatīvie

dokumenti [7],[8],[9], kā arī iepriekš izstrādātie nobeiguma darbu rakstīšanas un

aizstāvēšanas norādījumi [1],[2],[3]. Materiāla strukturēšanas un izklāsta idejas ņemtas arī no

citās LU fakultātēs [4][4],[5],[13],[17],[18], un citās augstskolās [11][12],[14],[15],[25]

iztrādātajiem materiāliem.

Šo dokumentu pašu var ņemt par maģistra darba tehniskās noformēšanas paraugu,

izņemot to, ka nodaļas seko viena otrai (maģistra darbā katrai nodaļai jāsākas jaunā lappusē).

1. PAMATNOSTĀDNES UN PAMATDOKUMENTI

Maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana ir maģistra grāda iegūšanas nepieciešams

nosacījums. Latvijas Republikas Augstskolu likuma 58.pantā teikts: "Akadēmiskajām

bakalaura un maģistra studiju programmām jānoslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru

sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana." [6]

Saskaņā ar [7], Maģistra darbs ir "studenta veikts pētījums, kas apliecina teorētisko un

praktisko zināšanu, metodisko un organizatorisko iemaņu apguvi zinātņu nozarē vai

apakšnozarē studiju programmas noteiktā apjomā, kā arī spēju veikt pētījumu ar novitātes vai

praktiskā lietojuma elementiem, patstāvīgi izdarīt secinājumus."

Maģistra darbam:

• jābūt zinātniskam pētījumam vai praktiskai izstrādei datorzinātņu jomā,

• jāparāda studenta spēja orientēties speciālajā literatūrā un citos avotos, kā arī

prasme tos analizēt,

• jāapliecina studenta prasme radoši strādāt,

• jāsatur loģisks, pēctecīgs un vispusīgs izvēlētās tēmas izklāsts,

• jābūt noformētam atbilstoši šiem noteikumiem.

Maģistra darba apjoms ir 20 kredītpunkti, kas atbilst 800 darba stundām.

3

2. MAĢISTRA DARBA TĒMAS IZVĒLE

Par kādu tēmu rakstīt maģistra darbu? Viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais

noteikums ir – darba autoram šai tēmai ir jāšķiet interesantai. Daudz vērtīgāks būs pētījums,

kurā pats autors ir ieinteresēts. Tieši tāpēc ieteicams, lai pirms došanās pie potenciālā vadītāja

vai studiju programmas direktora, maģistrantam būtu skaidrs viens vai divi virzieni, kurā

visvairāk gribētos strādāt. Mazliet mazāk, bet arī vērtīga, ir sapratne par tām tēmām, kuras

galīgi neinteresē un darbs kurās tiktu veikts "ar gariem zobiem". Tā kā maģistra darbs tiek

izstrādāts laikā, kad studiju pamatprogramma ir apgūta, dabīgi būtu sagaidīt, ka maģistrantam

ir izveidojusies izpratne par tiem virzieniem, kas patīk un padodas vislabāk. Maģistrants, kam

ir pilnīgi vienalga, par kādu tēmu rakstīt, drīzāk uzskatāms par izņēmumu.

Maģistra darba tēmai jābūt saistītai ar datorzinātnēm. Maģistra darbam ir jābūt

izstrādātam maģistrantūras mācību procesa ietvaros. Tas nozīmē, ka kā maģistra darbu

nedrīkst piedāvāt darbu, ko students jau ir izmantojis kāda cita akadēmiskā grāda (piemēram,

bakalaura) vai nosaukuma iegūšanai. Agrāk izstrādātos darbus, protams, var tālāk attīstīt,

darbā skaidri nodalot autora iepriekšējos un maģistra darba izstrādes laikā iegūtos rezultātus.

Ja darbu paredzēts izstrādāt uzņēmumā, kurā ir īpašas prasības pret informācijas

neizpaušanu, vēlams savlaicīgi noskaidrot, vai neradīsies problēmas darba noformēšanas un

aizstāvēšanas laikā. Tā kā maģistra darbi tiek aizstāvēti atklātās sēdēs, tad darba rezultāts

nevar būt tikai konfidenciāla informācija. Netiks vērtēta tā darba daļa, kas atsauksies uz

publiski nepieejamiem avotiem un/vai datiem. Jebkurā gadījumā vēlams informēt uzņēmuma

priekšniecību par darba saturu un panākt akceptu (vislabāk rakstisku) šī darba publiskošanai.

3. MAĢISTRA DARBA NOFORMĒŠANA

3.1. Maģistra darba struktūra

Maģistra darba saturu un struktūru reglamentē LU izdotie noteikumi [8], un šajā

dokumentā atsevišķas šo noteikumu normas ir tikai precizētas.

Maģistra darbam norādītajā secībā ir jāietver šādas daļas:

1) titullapa;

2) anotācija, atslēgvārdi;

3) autoreferāts;

4) satura rādītājs;

5) apzīmējumu saraksts1;

1 Ja tas darbam nepieciešams.

4

6) ievads;

7) pamatdaļa;

8) nobeigums un secinājumi;

9) pateicības2;

10) izmantotā literatūra un avoti;

11) pielikumi3;

12) dokumentārā lapa.

3.2. Titullapa

Titullapa jānoformē saskaņā ar 3.pielikumu. Tajā jānorāda augstskolas nosaukums

(Latvijas Universitāte), nobeiguma darba veids (Maģistra darbs) un gads.

3.3. Anotācija un atslēgvārdi

Darbam jāpievieno anotācijas latviešu un angļu valodā. Anotācijā jāizklāsta problēmas

būtība, pētījuma mērķi, īsi jāraksturo iegūtie rezultāti. Anotācijas apjoms, ieskaitot intervālus

– no 700 līdz 850 zīmēm.

Labi uzrakstītai anotācijai ir liela nozīme. Darba aizstāvēšanas laikā vairākumam

komisijas locekļu nebūs laika iedziļināties Jūsu darba saturā, toties izlasīt anotācijas laika

pietiks. Nepieciešams, lai pēc anotācijas izlasīšanas kļūtu skaidrs, kas tieši darbā ir paveikts.

Pareizrakstības kļūdas anotācijās, salīdzinot ar pārējo tekstu, ir daudz "pamanāmākas", tāpēc

to atrašanai ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību.

Atslēgvārdiem jāraksturo darba temats, rezultāti un izmantotās metodes. Atslēgvārdu

skaitam jābūt robežās no 3 līdz 7. Atslēgvārdi jāievieto aiz anotācijas tajā pašā lapā.

Nepieciešams, lai pēc atslēgvārdiem lasītājam būtu skaidrs, kāda virziena darbs tas ir.

3.4. Autoreferāts

Atšķirībā no anotācijas, kurā galvenais uzsvars ir uz to, kas atrodams darbā, autoreferāta

mērķis ir īsi un precīzi parādīt autora paveikto.

3.5. Satura rādītājs

Satura rādītājā iekļauj visu nodaļu, apakšnodaļu un punktu nosaukumus to numerācijas

secībā un norāda atbilstošās sadaļas sākuma lappuses numuru.

2 Pēc autora izvēles. 3 Ja tie darbam nepieciešami.

5

Satura rādītājā kā pirmo iekļauj apzīmējumu sarakstu, bet, ja tāda nav, – ievadu. Satura

rādītājā kā beidzamo iekļauj izmantotās literatūras un avotu sarakstu. Satura rādītāja

noformēšanas paraugs dots 4.pielikumā.

3.6. Apzīmējumu saraksts

Maģistra darbā (īpaši, ja darba tēma saistīta ar jaunāko tehnoloģiju apskatu) bieži nākas

izmantot attiecīgajā virzienā plaši lietotus apzīmējumus un saīsinājumus (piemēram, HTTP,

TCP/IP, SQL, UML). Līdztekus vispārzināmiem (LU, EU) saīsinājumiem un apzīmējumiem

var būt arī tādi, kas ne katram lasītājam ir pazīstami, tāpēc tie jānoformē atsevišķā

apzīmējumu sarakstā. Šajā sarakstā jāietver arī terminu tulkojumi, kuriem latviešu valodā nav

apstiprinātu terminu, bet kas, darbu rakstot, ir bijuši nepieciešami. Vispārpieņemts princips ir

attiecīgo saīsinājumu skaidrot pēc tā pirmās parādīšanās darbā, norādot izvērstu atšifrējumu

iekavās, kā arī šo pašu skaidrojumu iekļaut apzīmējumu sarakstā. Slikts stils ir vienu un to

pašu skaidrojumu darba tekstā minēt vairākkārt, par kuru sliktāka ir tikai viena un tā paša

termina vai saīsinājuma atšķirīgu skaidrojumu došana darba tekstā.

3.7. Ievads

Darba ievadā nepieciešams pamatot temata izvēli un aktualitāti, kā arī aprakstīt pētāmās

problēmas, darba mērķi un uzdevumus, izmantotās metodes, iepazīstināt lasītāju ar darba

struktūru.

3.8. Pamatdaļa

Maģistra darba pamatdaļu, kurā ietverta problēmas teorētiskā analīze un praktiskā

veikuma apraksts, sadala nodaļās. Apjoma ziņā lielas nodaļas vēlams sadalīt apakšnodaļās.

Katrai nodaļai jādod virsraksts. Nodaļu un apakšnodaļu skaits netiek reglamentēts, tas izriet

no darba apjoma un satura. Apakšnodaļas var sadalīt punktos, savukārt punktus –

apakšpunktos. Nevienai augstāka līmeņa sastāvdaļai nedrīkst būt tikai viena zemāka līmeņa

sastāvdaļa – t.i. nodaļai nevar būt tikai viena apakšnodaļa, apakšnodaļai tikai viens punkts,

punktam tikai viens apakšpunkts.

Maģistra darba pamatdaļas ieteicamais apjoms ir 50 – 80 lappuses.

3.9. Nobeigums un secinājumi

Darba nobeigumā un secinājumos tiek izteikts plašāks vispārinājums par iegūtajiem

rezultātiem, kā arī tiek dots izvēlētā problēmu risinājuma pašvērtējums. Ja darba raksturs to

atļauj, vēlams norādīt turpmākos iespējamos pētījuma virzienus. Apjomīgākos pētījumos

6

rezultātu nodaļu ieteicams strukturēt. Labā maģistra darbā nobeigums ir cieši saistīts ar ievadu

– ja ievadā ir pārskaitīts, ko paredzēts paveikt darbā, tad nobeigumā loģiski ir "salikt punktus

uz i" ar līdzīgu pārskaitījumu, kurā dots katra apakšuzdevuma izpildē sasniegtais un norādīts,

vai attiecīgo mērķi ir izdevies sasniegt (uzdevumu atrisināt, sistēmu uzbūvēt utt.), paveikt to

daļēji, vai arī mērķi sasniegt nav izdevies. Arī negatīvu rezultātu nepieciešams pietiekami

kvalitatīvi un detalizēti pamatot, un tā zinātniskā vērtība var būt ne mazāka kā pozitīva

rezultāta gadījumā.

Nobeigums, kas vārds vārdā atkārto ievadu (nomainot tikai "darbā paredzēts paveikt ..."

ar "darbā tika paveikts ...") nav uzskatāms par pieņemamu risinājumu.

3.10. Pateicības

Pateicību izsaka personām, kas ir sniegušas būtisku palīdzību darba tapšanā (devušas

metodiskus ieteikumus, diskusijās ar kurām radušās interesantas idejas) un morālo atbalstu

darba izstrādē.

Ieteicams nepārspīlēt ar šajā sadaļā pieminamo personu skaitu. Atšķirībā no kinofilmu

titriem, kuros tiek uzskaitīti praktiski visi filmas tapšanas dalībnieki, pateicību vēlams izteikt

tikai tajos gadījumos, kad var teikt: "Bez šī cilvēka atbalsta darbs būtu pavisam citāds vai tas

nebūtu tapis nemaz." Parasti rakstisku pateicību šādā formā neizsaka darba tiešajam vadītājam

(toties ir pieņemts vadītājam pateikties mutiski darba aizstāvēšanas noslēguma daļā (sk.

7.4.apakšnodaļu "Darba aizstāvēšana")). Ja attiecīgās personas līdzdalība ir saistīta ar kādas

darba daļas izstrādi, vēlams apsvērt šīs personas ieguldījuma norādīšanu izmantoto avotu

sadaļā.

3.11. Izmantotā literatūra un avoti

Literatūras sarakstā tiek norādīta tā literatūra un avoti, kas izmantoti maģistra darba

tapšanā. Izmantotās literatūras un avotu saraksta veidošanas mērķis ir pateikties šo darbu

autoriem par viņu ieguldījumu, parādīt maģistra darba lasītājam, no kurienes autors ir ņēmis

attiecīgo informāciju un ļaut lasītājam pārbaudīt izmantoto informāciju no pirmavotiem.

Parasti kā informācijas avoti tiek izmantotas grāmatas, publikācijas zinātniskos žurnālos,

konferenču materiāli. Ļoti uzmanīgi kā izziņas avoti jāvērtē Tīmekļa resursi. Tīmeklī ir

atrodami arī tādu autoru darbi, kuri nav savas nozares eksperti un kuru domas varētu būt

nepietiekami stabils pamats, lai uz tām balstītu savus spriedumus. Būtu jāpievērš uzmanība arī

tam, cik attiecīgā vietne vai portāls ir uzticama informācijas organizēšanas un tehniskās

uzturēšanas ziņā, t.i., vai senāk publicētai informācijai nav tendence "pazust", piemēram,

nonākot portāla maksas daļā, kas praktiski padara šo resursu nepieejamu. Literatūras sarakstā

7

nevajadzētu likt tādus avotus, kuri lasītājam a priori ir nepieejami, piemēram, firmu iekšēji

dokumenti, kas paredzēti dienesta lietošanai, vairs nepieejamu Tīmekļa vietņu adreses.

Izņēmums ir atsaukšanās uz personisku sarunu vai saraksti. Šāda avota norādīšanas mērķis ir

pateikties attiecīgajai personai par vērtīgu ieguldījumu, nepretendējot uz to, ka lasītājs

mēģinās noskaidrot, vai šāda saruna vai sarakste ir notikusi un kas tieši ir apspriests.

Nav ieteicams lietot pārmērīgi daudz tiešu citātu. Tie tekstā iekļaujami tikai tad, ja tie ir

sevišķi nozīmīgi un nepieciešami izteiktās domas pamatošanai vai ilustrācijai.

Visnepatīkamākā parādība, ar ko iespējams saskarties maģistru darbu izstrādes un

vērtēšanas procesā, ir plaģiātisms (cita autora darba uzdošana par savu). Saskaņā ar [8],

studenti, kuru maģistra darbs tiek atzīts par plaģiātu, tiek atstādināti no pārbaudījuma un

eksmatrikulēti. Atkārtota maģistra darba aizstāvēšana tiek atļauta ne ātrāk kā pēc gada, un

maģistra darbs ir jāraksta par jaunu tematu.

Bieži plaģiātismu izraisa nekorekta citēšana vai atsauču neievietošana darba tekstā. "Ja

darbā izmanto precīzas citu autoru frāzes vai teksta fragmentus, tad nepietiek tikai ar atsauci,

šādos gadījumos jāizmanto citāts, kas jāliek pēdiņās."[13] Atsauce ir obligāta arī tad, ja

students pārfrāzē cita autora domas. Tas, cik gari fragmenti ir uzskatāmi par citātiem, ir

atkarīgs no konkrētas situācijas, jo pat divu vai trīs vārdu salikums, kas nozarē tiek plaši

lietots un kam ir zināms autors, ir citējams. Jebkurā gadījumā, par citātiem uzskatāmi

fragmenti, kas satur septiņus vai vairāk secīgus vārdus no pirmavota. Šaubu gadījumā arī

mazāka vārdu skaita gadījumā vēlams attiecīgo fragmentu citēt, tādējādi izvairoties no

nepatikšanām.

Atsauces nav nepieciešamas gadījumos, kad tiek pieminēti vispārzināmi fakti.

Piemēram, "Bils Geitss ir viens no firmas Microsoft dibinātājiem."

Sīkāka informācija par to, kas ir uzskatāms par plaģiātismu un kas nav, kā arī veidi, kā

no plaģiātisma izvairīties, ir atrodama vietnēs [21] un [22].

Literatūras sarakstā avots jānorāda tad un tikai tad, ja uz to ir atsauce darbā. Literatūras

saraksta noformēšana detalizēti ir aplūkota 4.2 apakšnodaļā "Literatūras saraksta, citātu un

atsauču noformēšana".

3.12. Pielikumi

Ja nepieciešams, dažādus palīgmateriālus, kas sava apjoma vai rakstura dēļ neiekļaujas

darba pamatsaturā, pievieno darbam kā pielikumus. Programmu teksti, fotogrāfijas, apjomīgas

shēmas, diagrammas, tabulas, anketas parasti tiek iekļautas pielikumā.

Pielikumu saturs netiek reglamentēts, tomēr ir pielikumi, kuru klātbūtne loģiski izriet no

darba tematikas. Piemēram, ja darba izstrādes gaitā autors ir izstrādājis lietojumprogrammu, tad

8

būtu loģiski, ja šīs programmas izpildāmais modulis būtu pievienots uz datu nesēja

(kompaktdiska). Vai, ja darbs satur stereoskopiskus attēlus, tad ir dabiski sagaidīt, ka darba

pielikumā būs brilles, kas ļaus šos attēlus aplūkot. Tajā pat laikā vēlams pārdomāt pielikumu

saturu, necenšoties mākslīgi pieaudzēt to kopējo apjomu.

Tekstuālos pielikumus noformē darba beigās ar kopīgu virsrakstu PIELIKUMI uz

atsevišķas lapas (horizontāli un vertikāli lappuses vidū) to sākumā.

Katru pielikumu sāk jaunā lappusē. Pielikumus numurē pēc kārtas ar arābu cipariem.

Numuru līdz ar vārdu "pielikums" raksta lapas labajā augšējā stūrī: 1. pielikums, 2. pielikums utt.

Zem šī uzraksta, nākamās rindiņas vidū, raksta pielikuma nosaukumu. Pielikuma nosaukumu

raksta ar izceltiem burtiem (treknrakstā, maziem burtiem ar lielu sākumburtu) simetriski

tekstam.

Ja darbam ir viens pielikums, tad arī to numurē kā pirmo pielikumu. Ja pielikumā tiek

pievienots kāds svešvalodā izstrādāts materiāls, tad to nav nepieciešams tulkot valsts valodā (to

drīkst pievienot oriģinālvalodā).

Tekstā attiecīgā vietā jādod atsauce uz pielikumu, piemēram: “Pilns programmas teksts

dots 3.pielikumā.”

Ja maģistra darbā pielikumu ir daudz, tos var apkopot atsevišķā sējumā.

Ja darbam ir kāds ne-tekstuāls pielikums (piemēram, datu nesējs), tad darbā jābūt

tekstuālam pielikumam, kurā ir dots šī ne-tekstuālā pielikuma satura apraksts. Nav pieļaujams

tāds pielikums, kurš nekādi nav aprakstīts darba tekstā.

3.13. Dokumentārā lapa

Šajā lapā ietver:

• darba nosaukumu, fakultāti;

• autora apliecinājumu, ka darbs veikts patstāvīgi, ka darbā izmantoti tikai tajā

norādītie informācijas avoti un ka darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai;

• vadītāja rekomendāciju darba aizstāvēšanai;

• atbildīgās personas atzīmi par darba iesniegšanu;

• recenzenta datus (vārds, uzvārds, amats, zin. grāds)

• darba vērtējumu.

Dokumentārās lapas forma dota 5.pielikumā.

9

4. MAĢISTRA DARBA TEHNISKAIS NOFORMĒJUMS

4.1. Teksta formāts

Maģistra darbam jābūt datorsalikumā uz A4 formāta lapām, kurām apdrukāta viena

lapaspuse. Burtu lielums ir 12 punkti, fonts – Times New Roman, nodaļu virsrakstu burtu

lielums – 14 punkti, atstarpe starp rindām – 1,5. Jāievēro atkāpes no lapas malām: 30 mm –

no kreisās puses, 20 mm – no labās puses un 20 mm – no augšas un apakšas.

Lappušu skaitīšanu sāk ar darba titullapu, uz kuras numuru neraksta. Lappušu numurus

neraksta arī uz anotāciju un virsrakstu lapām, ja uz tām ir tikai daļas (sadaļas) numurs un

nosaukums, lai gan kopējā lappušu skaitā tās ietilpst.

Lappuses numuru raksta lappuses apakšā lapas vidū ar arābu cipariem.

Katra jauna rindkopa jāsāk ar 1 cm lielu atkāpi. Rindkopas kārto bez atstarpēm. Lappusē

nedrīkst būt tikai viena teksta rinda.

Darbā var būt izdalītas šādas sadaļas: 1. līmenis – nodaļa, 2. līmenis – apakšnodaļa,

3. līmenis – punkts.

Virsraksta attālums no iepriekšējā un turpmākā teksta ir viena rinda. Virsrakstos vārdus

pārnest nav atļauts. Virsrakstus nepasvītro, to beigās punktu neliek. Lappuse nedrīkst beigties ar

virsrakstu.

Nodaļu (pirmā līmeņa) virsrakstus raksta ar izceltiem 1. LIELAJIEM BURTIEM (burtu lielums – 14 punkti, horizontālais novietojums - lapas vidū). Katrai nodaļai jāsākas jaunā

lappusē.

Apakšnodaļu (otrā līmeņa) virsrakstus raksta ar izceltiem 1.2. Mazajiem burtiem un

lielo sākuma burtu (treknrakstā, burtu lielums – 14 punkti, horizontālais novietojums - lapas

vidū).

Punktu (trešā līmeņa) virsrakstus raksta ar izceltiem 1.2.1. Mazajiem burtiem un lielo

sākuma burtu (treknrakstā, kursīvā, burtu lielums – 13 punkti, horizontālais novietojums - lapas

kreisajā malā).

Ja nepieciešams, teksta strukturizēšanai iespējams izmantot arī 4. līmeņa sadalījumu –

apakšpunktus ar nosaukumiem, bet tos neiekļauj satura rādītājā.

Apakšpunktu (ceturtā līmeņa) virsrakstus raksta ar izceltiem 1.2.1.1. Mazajiem burtiem

un lielo sākuma burtu (treknrakstā, kursīvā, burtu lielums – 12 punkti, horizontālais

novietojums - lapas kreisajā malā).

Darba galvenās sadaļas numurē un piešķirtos numurus raksta pirms sadaļas virsraksta.

Nodaļas numurē ar arābu cipariem, piemēram, 1., 2. Apakšnodaļas numurē attiecīgās nodaļas

10

ietvaros ar diviem arābu cipariem, numurus atdalot ar punktu. Piemēram, 1.2., 2.3.

Apakšnodaļas virsraksts un teksts seko uzreiz pēc iepriekšējā teksta tajā pašā lappusē. Ja

apakšnodaļa sastāv no vairākiem punktiem, tad tos numurē attiecīgās apakšnodaļas ietvaros ar

trim arābu cipariem, piemēram, trešās nodaļas otrās apakšnodaļas punkti tiks numurēti 3.2.1.,

3.2.2.

Apakšpunktu numerācijai var izmantot vai nu arābu ciparus ar punktu vai iekavu,

piemēram, 1., 2. vai 1), 2), vai arī lielos burtus ar punktu vai mazos burtus ar iekavu, piemēram,

A., B. vai a), b). Tekstu aiz punkta parasti sāk ar lielo burtu, bet aiz iekavas - ar mazo burtu.

Anotācijām, ievadam, nobeigumam un secinājumiem, literatūras sarakstam un saturam

numurus nepiešķir.

4.2. Literatūras saraksta, citātu un atsauču noformēšana

Literatūras saraksts nav mazsvarīga lieta kaut vai tā iemesla pēc, ka tas visai precīzi

raksturo darba tēmas apkārtni, un tāpēc literatūras sarakstu parasti pārskata ikviens, kas pat

tikai pavirši iepazīstas ar darbu.

Literatūras avotus apraksta oriģinālvalodā un tos sarindo alfabēta secībā pēc autora

uzvārda. Sarakstu kārto alfabētiskā secībā - vispirms uzrāda norādes latviešu valodā (latviešu

alfabēta secībā), tad uzrāda norādes latīņu cilmes valodās (angļu, vācu utt. - latīņu alfabēta

secībā) un pēc tam – norādes slāvu cilmes valodās (slāvu alfabēta secībā). Informācijas avotiem

jābūt numurētiem. Iespējami arī citi sakārtojuma kritēriji - atsauču (t.i., tādā secībā, kā atsauces

parādās tekstā) vai hronoloģiskā secībā. Atcerieties, ka literatūras saraksta mērķis ir padarīt

lasītajam tur minēto publikāciju atrašanu pēc iespējas vieglāku un literatūras saraksta

organizācijai un tur iekļautajai informācijai ir jākalpo šim mērķim.

Uz katru no literatūras sarakstā minētajiem avotiem pamattekstā jābūt atsaucei. To izdara,

tekstā aiz attiecīgā materiāla kvadrātiekavās ierakstot avota kārtas numuru literatūras sarakstā,

piemēram, [1]. Vairāku avotu gadījumā visus kārtas numurus raksta vienās iekavās, atdalot tos

ar komatiem [2, 6]. Dažkārt skaitļa vietā izmanto darba autora uzvārdu vai uzvārda sākumdaļu

un izdošanas gada skaitli. Piemēram, [Aho,1988].

Literatūras saraksta noformēšanā ieteicams vadīties pēc kāda no datorzinātnēs

starptautiski lietotajiem standartiem. Kā paraugs tālāk tiek doti ieteikumi atsauču

noformēšanai, kas adaptēti no ieteikumiem publikācijām IEEE Computer Society izdevumos.

Nepieciešamības gadījumā var lietot arī kādu citu vispārzināmu atsauču noformēšanas

formātu, bet nav pieļaujama atsauču rakstīšana bez formāta, pilnīgi jauna formāta izdomāšana

vai arī dažādu formātu sajaukums.

11

Tālāk doti datorzinātnēs visbiežāk lietoto atsauču piemēri, pēc tam tiek paskaidroti

galvenie šo atsauču noformēšanas principi.

4.2.1. Atsauču paraugi

4.2.1.1. Raksti neatkarīgos rakstu krājumos

A.J. Albrecht, “Measuring Application-Development Productivity,” Programmer Productivity Issues for the Eighties, 2nd ed., C. Jones, ed., IEEE CS Press, 1981, pp. 34-43.

4.2.1.2. Raksti konferenču rakstu krājumos

Centieties neiekļaut palīgvārdus (on, of the un tml.) konferences nosaukumā, ja tas ir

saprotams arī bez tiem, kā arī izmantojiet vispārpieņemtos saīsinājumus (piemēram, Ann.

vārdam Annual vai Proc. vārdam Proceedings). Lietojiet ciparus konferences kārtas numura

pierakstam (piemēram, 2nd, 14th). Ja konferences nosaukumam ir vipārpieņemts akronīms,

norādiet to iekavās – piemēram, (ICDE 98) – aiz (saīsināta) pilnā konferences nosaukuma.

M. Weiser, “Program Slicing,” Proc. 14th Int’l Conf. Data Eng. (ICDE 98), IEEE CS Press, 1998, pp. 439-449.

N. Zhong, “Toward Web Intelligence,” Advances in Web Intelligence: 1st Int’l Atlantic Web Intelligence Conf. (AWIC 2003), LNCS 2663, Springer, 2003, pp. 1-14.

4.2.1.3. Raksti žurnālos

I.E. Sutherland, R.F. Sproull, R.A. Schumaker, “A Characterization of 10 Hidden-Surface Algorithms,” ACM Computing Surveys, Mar. 1974, pp. 1-55.

4.2.1.4. Grāmatas

W.M. Newman, R.F. Sproull, Principles of Interactive Computer Graphics, McGraw-Hill, 1979, p. 402.

M.A. Arbib, ed., The Handbook of Brain Theory and Neural Networks, MIT Press, 1998.

4.2.1.5. Raksti sērijveida izdevumos

Y. Yao et al., “Web Intelligence (WI): Research Challenges and Trends in the New Information Age,” Web Intelligence: Research and Development, LNAI 2198, N. Zhong et al., eds., Springer-Verlag, 2001, pp. 1-17.

R. Focardi, R. Gorrieri, eds., Foundations of Security Analysis and Design, LNCS 2171, Springer-Verlag, 2001.

12

4.2.1.6. Raksti digitālā formātā uz datu nesējiem (CD-ROM, DVD u.c.)

Aiz publikācijas nosaukuma un datiem par izdevēju norādiet datu nesēja veidu

(piemēram, CD-ROM).

W.M. Newma, R.F. Sproull, Principles of Interactive Computer Graphics, CD-ROM, McGraw-Hill, 1979.

4.2.1.7. Disertācijas, maģistra darbi u.tml.

B. Fagin, “A Parallel Execution Model for Prolog,” doctoral dissertation, Dept. Computer Sciences, Univ. of California, Berkeley, 1987.

M. Nichols, “The Graphical Kernel System in Prolog,” master’s thesis, Dept. Computer Science and Eng., Rensselaer Polytechnic Inst., 1985.

A. Osīte, "Kvēpu noteikšana gaisā," bakalaura darbs, LU Ķīmijas fakultāte, Latvijas Universitāte, Rīga, 2000.

4.2.1.8. Organizāciju iekšējas publikācijas (Technical reports)

Norādiet organizāciju (universitāti, departamentu), kas publikāciju ir izdevusi, kā arī

izdevuma numuru, ja tāds ir lietots.

C. Hoffman, J. Hopcroft, Quadratic Blending Surfaces, tech. report TR-85-674, Computer Science Dept., Cornell Univ., 1985.

E. Yarwood, Toward Program Illustration, tech. report, Computer Systems Research Group, Univ. of Toronto, 1977.

The Unix System V Interface Definition, vol. 1, AT&T Bell Laboratories, Murray Hill, N.J., 1991.

4.2.1.9. Patenti

M. Hoff, S. Mazor, F. Faggin, Memory System for Multi-Chip Digital Computer, US patent 3,821,715, to Intel Corp., Patent and Trademark Office, 1974.

Digital-to-Analog Converting Unit with Improved Linearity, US patent 5,162,800, Patent and Trademark Office, 1992.

4.2.1.10. Standarti, rekomendācijas u.tml.

Recommendation ITU-R BT.601, Encoding Parameters of Digital Television for Studios, Int’l Telecommunication Union, 1992.

IEEE Std. 1596-1992, Scalable Coherent Interface (SCI), IEEE, 1992.

C. Evans et al., Web Services Reliability (WS-Reliability), v. 1.0, joint specification by Fujitsu, NEC, Oracle, Sonic Software, and Sun Microsystems, Jan. 2003; http://www.developers.sun.com/sw/platform/technologies/ws-reliability.html.

C. Perkins, E. Guttman, DHCP Options for Service Location Protocol, IETF RFC 2610, June 1999; http://www.rfc-editor.org/rfc/rfc2610.txt.

MPEG-21 Overview, ISO/MPEG N5231, MPEG Requirements Group, Oct. 2002.

13

4.2.1.11. White papers

“Consolidating the IT Infrastructure,” white paper, Oracle Corp., Dec. 2003.

4.2.1.12. Tīmekļa vietnes un elektroniskie izdevumi(publikācijas, kas pieejamas tikai

Tīmeklī)

F. Kaplan, “From Baghdad to Manila: Another Lousy Analogy for the Occupation of Iraq,” Slate, 21 Oct. 2003; – [atsauce 07.03.2007.]. Pieejams: http://slate.msn.com/id/2090114/.

Digital Needle – A Virtual Gramophone [tiešsaiste]. – [atsauce 07.03.2007.]. Pieejams: http://www.cs.huji.ac.il/~springer/

The On-Line Encyclopedia of Integer Sequences [tiešsaiste]. – [atsauce 07.03.2007.] Pieejams: http://www.research.att.com/~njas/sequences/

R. Bartle, “Early MUD History,” Nov. 1990 [tiešsaiste]. – [atsauce 07.03.2007.] Pieejams: http://www.ludd.luth.se/aber/mud-history.html

4.2.1.13. Izdevumi, kas pieņemti publicēšanai, bet nav vēl publicēti

Šajā grupā var iekļaut tos materiālus, kas jau ir pieņemti publicēšanai, bet ne tādus, kas

atrodas recenzēšanas stadijā. Centieties norādīt tik daudz informācijas par gaidāmo

publikāciju, cik tas dotajā brīdī ir iespējams.

R. Lee, “New-Media Processing,” pieņemts publicēšanai izdevumā IEEE Micro, Nov./Dec. 2006.

4.2.1.14. Izdevumi, ar nosaukumiem ne-latīņu alfabētā

Γ.Α. Αντωνιάδη, Εφαρµοσµένη Άλγεβρα, Ηράκλειο, 2000. [J.A. Antoniadis, Praktiskā algebra] (grieķu val.)

Г.Г. Рябов, В.А. Серов, “Отображение целочисленных множеств и евклидовы приближения”, Вычислительные методы и программирование, Том 8, 2007, стр. 10-19. [G.G. Rjabov, V.A.Serovs, “Veselo skaitļu kopu attēlojumi un to Eiklīda tuvinājumi”, Vičisļiķeļnije metodi i programmirovaņije] (krievu val.)

4.2.2. Atsauču elementu rakstība

4.2.2.1. Autoru vārdi

Literatūras sarakstā iekļaujiet autora iniciāļus un uzvārdu. Atstājiet atstarpi starp

uzvārdu un pēdējo iniciāli, bet ne starp iniciāļiem: E.F. Codd. Ja publikācijai ir vairāk par trīs

autoriem, atsaucē var pieminēt tikai pirmo autoru, kam seko “u.c.” vai “et al.”: T.G. Lewis et

al.

14

4.2.2.2. Datumi

Grāmatām noradiet tikai izdošanas gadu. Periodiskajiem izdevumiem noradiet vai nu

izdošanas gadu un mēnesi, vai arī sējuma (volume) numuru, izdevuma (issue) numuru un

izdošanas gadu. Ja izdevums tiek izdots biežāk kā reizi mēnesī, norādiet arī datumu.

Nenorādiet iznākšanas mēnesi/datumu, bet gan sējuma un izdevuma numuru, izdevumiem,

kas iznāk neregulāri: vol. 16, no. 5, 1997.

4.2.2.3. Elektroniskas atsauces

Atsauces uz elektroniskiem izdevumiem ir pieļaujamas, taču tās nav ieteicams lietot, ja

tā pati publikācija ir pieejama arī papīra formātā. Ja tas nav iespējams, tad norādiet šādas

atsauces tik detalizēti, cik vien tas iespējams. Ja norādītā interneta adrese nākotnē pārstās

darboties, šāda papildu informācija var būt noderīga, lai sameklētu šo pašu publikāciju kādā

citā Tīmekļa vietnē.

Ja atsauce uz Tīmekļa vietni tiek izmantota kā ieteikums, kur lasītajam atrast papildu

informāciju, to drīkst neiekļaut literatūras sarakstā, bet noformēt kā zemsvītras atsauci.

Atsaucoties uz dažādiem vienas Tīmekļa lapas objektiem, izdaliet šos objektus no

pamatteksta, rakstot tos kursīvā, treknrakstā vai liekot pēdiņās (piemēram,“...lai veiktu

meklēšanu šajā interneta lapā, nospiediet pogu "Go", meklēšanas rezultati būs atrodami

lapas sadaļā "Results"...”).

Pārbaudiet interneta adreses, iekopējot tās savā Tīmekļa pārlūkprogrammā!

4.2.2.4. Publikāciju nosaukumi

Kursīvā norādiet grāmatu, žurnālu u.c. nosaukumus. Rakstu, disertāciju u.c.

nosaukumus lieciet pēdiņās.

Pēc grāmatas, disertācijas vai cita grāmatas-tipa izdevuma nosaukuma, norādiet

izdevēju, izdošanas gadu un kopējo izdevuma apjomu lappusēs. Izlaidiet tādus izdevēja

nosaukuma komponentus kā: Co., & Co., Ltd., S.A., Publisher, and Publishing Co.;

saglabajiet: Press. Ja izdevējs ir universitāte, ieteicams noradīt tās atrašanās vietu, ja tas nav

viennozīmīgi saprotams no universitātes nosaukuma: Imperial College, London.

Atsaucoties uz konferenču rakstu krājumu, atsaucei jānorāda, kur lasītājs var atrast

minēto publikāciju, nevis, kur notikusi attiecīgā konference.

Lai atvieglotu lasītajam publikācijas atrašanu, norādiet tās nosaukumu identiski

oriģinālam.

15

4.3. Tabulu un attēlu noformēšana

Katrai tabulai maģistra darbā jābūt kārtas numuram un virsrakstam. Tabulas numurē

katras nodaļas ietvaros pēc kārtas. Tabulas numuru (nodaļas numurs un tabulas kārtas numurs

šajā nodaļā, aiz katra numura liekot punktu) līdz ar vārdu "tabula" raksta virs tabulas

slīprakstā lappuses labajā malā. Piemēram: 4.1. tabula, 4.2. tabula, 4.2. tab. turpinājums (virs

tabulas nākamajā lappusē pārnestās daļas). Tabulas virsrakstu izvieto tieši virs tabulas ar 11

punktu burtiem treknrakstā horizontālā virzienā lappuses vidū. Virsrakstu nepasvītro. Tukšā

tabulas rindā (ailē, šūniņā) ievelk svītriņu.

4.1. tabula

Numurēšanas formāts dažādiem maģistra darba objektiem

Objekts Numerācijas formāts Piemērs

Nodaļa <Naturāls skaitlis>. 7.

Apakšnodaļa <Nodaļas numurs>.<Naturāls skaitlis>. 10.3.

Tabula <Nodaļas numurs>.<Naturāls skaitlis>. tabula 2.2. tabula

Attēls <Nodaļas numurs> .<Naturāls skaitlis>. att. 3.4. att.

Formula (<Nodaļas numurs> .<Naturāls skaitlis>) (2.1)

Vārds attēls (att.) ietver zīmējumus, fotogrāfijas, shēmas, diagrammas un citas darba

ilustrācijas. Ja darba loģika prasa un attēlojamo objektu izmērs atļauj, tad vienā attēlā var

grupēt vairākus objektus (sk. 4.2. att.).

Katram attēlam jābūt savam nosaukumam. Zem attēla raksta tā numuru slīprakstā,

piemēram, 2.1. att., un nosaukumu ar 11 punktu burtiem treknrakstā. Attēla kārtas numuru

veido nodaļas numurs un attēla kārtas numurs.

16

4.1. att. Sešpadsmit virsotņu koks ar sanumurētām virsotnēm

4.2. att. Biroja programmatūras kļūdu dialoglogu paraugi:

(a) programmā Microsoft Word, (b) programmā Microsoft Excel

Attēlus un tabulas līdz ar virsrakstiem novieto horizontālā virzienā lapas vidū. Aiz

tabulu un attēlu virsrakstiem punktus neliek. Ja attēlam nepieciešams paskaidrojums, to raksta

zem nosaukuma centrā (tas jāraksta ar 11 punktu burtiem standartrakstā), šajā gadījumā aiz

nosaukuma liek kolu.

Tabulas un attēli tekstā izvietojami tā, lai tie būtu ērti pārskatāmi un lasāmi vai nu teksta

lasīšanas virzienā, vai pagriežot darbu pa 90 grādiem pulksteņa rādītāja virzienā. Darbā

ievietotie attēli un tabulas ir jāanalizē darba tekstā.

Ja attēls (vai tabula) ir ņemts no kāda avota, tad tas jāiekļauj izmantotās literatūras un avotu

sarakstā un attiecīgajā vietā obligāti jādod atsauce.

Formatējot tekstu, pārbaudiet, vai tabula un tās virsraksts (attēls un tā nosaukums)

atrodas vienā un tajā pašā lappusē!

17

4.4. Formulu noformēšana

Katra formula jāraksta savā rindā un jāiecentrē. Formulas numurē ar arābu cipariem pēc

kārtas katras nodaļas ietvaros. Aiz katras formulas apaļajās iekavās pretī formulai lapas labajā

malā raksta nodaļas un formulas kārtas numuru, kas atdalīti ar punktu. Aiz formulas kārtas

numura punktu neliek. Ja formula aizņem vairākas rindiņas, numuru raksta pēdējās rindiņas

labajā pusē. Formulas paskaidrojumi rakstāmi vai nu tekstā, vai arī zem formulas katrs savā

rindā:

∑=

=n

iijj as

1 (4.1)

υΩ

=2dR (4.2)

d – attālums starp diskiem,

υ – kinemātiskā viskozitāte,

Ω – diska rotācijas leņķiskais ātrums

Tekstā, atsaucoties uz kādu no formulām, apaļajās iekavās jāraksta tās numurs.

Piemēram, "Matricas j-tās kolonnas elementu summu sj aprēķina pēc formulas (4.1).",

"Reinoldsa skaitļa aprēķināšanai lieto (4.2).".

5. DARBA VALODA

Darba valoda ir valsts valoda. Iespējamie izņēmumi ir minēti [9] apakšnodaļā 4.1.

Rakstot darbu, jāievēro latviešu valodas pareizrakstības normas.

Svešvārdu rakstībā nepieciešams atcerēties, ka latviešu alfabētā nav burtu q,w,x,y, un

tāpēc tie nevar būt arī latviešu valodā aizgūtos vārdos. Burti q,w,x,y, latviešu valodas tekstos

var būt tikai tiešos, nelatviskotos pārcēlumos no citām valodām vai starptautiskos simbolos,

turklāt tad tie katrā ziņā rakstāmi tehniskā izcēlumā (parasti slīprakstā jeb kursīvā) [19].

Piemēram, Web, WWW, Linux. Jāpiezīmē, ka šī norma attiecas uz visiem nelatviskotajiem

pārcēlumiem – arī tādiem, kas sastāv tikai no latviešu alfabēta burtiem. Piemēram, Microsoft,

Curriculum Vitae.

Maģistra darbā nepieciešams ievērot datorzinātnēs izstrādāto terminoloģiju. Lai gan

ikdienā bieži (un, varbūt, pārsvarā) tiek lietots žargons, rakstot maģistra darbu ir vērts

painteresēties, kā viens vai otrs angliskais termins oficiāli tiek tulkots latviski. Nav

nepieciešams censties pašam latviskot vārdus, kuriem atbilstošie termini jau ir izveidoti.

Piemēram, angļu valodas vārda application latviskojums ir lietojumprogramma (nevis

18

aplikācija), vārda router – maršrutētājs (nevis rūteris vai routeris), vārda website – tīmekļa

vietne (nevis vebsaits). Nepieņemami ir, piemēram, šādi teikumi: "Dod iespēju nosist

taustiņu", "Atkarībā no tā, kurš batons nospiests".

Šaubu gadījumā ir vērts ielūkoties vietnēs [10] un [20]. Ja tomēr nepieciešamajam angļu

vai citas svešvalodas vārdam atbilstošais termins nav atrodams, vēlams piedāvāt savu termina

variantu, iekļaujot to saīsinājumu un terminu vārdnīcā.

Maģistra darbs ir akadēmisks sacerējums un rakstāms atbilstošā valodā [24]. Ir

pazīstams komunikācijas trīsstūris (sk. 5.1.att.).

5.1.att. Komunikācijas trīsstūris

Jebkuru darbu rakstot, autors izvēlas noteiktu tematu, un, lietojot noteiktus valodas

izteiksmes līdzekļus, raksta šo darbu noteiktam lasītāju lokam. Neiedziļinoties detaļās, var

atzīmēt, ka savā starpā atšķiras sprediķi, reklāmraksti, mācību grāmatas un romāni.

Akadēmisku sacerējumu raksturīgās iezīmes ir fakti, to analīze un argumenti. Šādos

sacerējumos tiek aprakstīta (no autora viedokļa) ārējā pasaule, tajā sastaptie fakti un idejas

(protams, kas attiecas uz darba tematu) ir dziļi un detalizēti jāanalizē. Analīzes mērķis ir vai

nu informēt, vai arī aizstāvēt kādu viedokli, vai arī abu šo mērķu kombinācija. Jebkurā

argumentācijā ir pārliecināšanas elementi. Akadēmiskā argumentācijā galvenais ir dot

detalizētu un loģisku aizstāvamās idejas pamatojumu.

Autoram jāfokusējas uz aplūkojamo tematu un jāatturas no pārmērīgas izklāsta

emocionalitātes – autoram jāraugās uz aplūkojamo tematu no malas. Jāizvēlas neitrāla leksika

un vārdi bez izteiktas emocionālas nokrāsas. Nav pieļaujama vārdu un izteiksmju lietošana,

kas tekstam piešķir ironisku vai nievājošu pieskaņu. Piemēram, nepieņemami ir tādi vārdu

salikumi kā "izcili stulbs risinājums", "reti ģeniāls gājiens" u.tml.

Darba izklāstam jābūt tādā detalizācijas līmenī, lai lasītājs spētu izsekot autora domai.

Piemēram, izvedot kādu sakarību, ne par vienu formulu izveduma gaitā lasītājam nedrīkstētu

rasties jautājums "no kurienes tas seko?". Domas izklāstam jābūt loģiskam un secīgam – nav

pieļaujama pēkšņa pārlekšana no vienas tēmas uz otru, faktu došana bez to analīzes, slēdziena

izdarīšana bez pienācīga pamatojuma. Vēlams, lai darbu varētu lasīt no viena gala līdz otram

19

bez nepieciešamības to nepārtraukti šķirstīt. Kā neveiksmīgi izvēlētas darba struktūras

piemērs būtu: pirmā nodaļa, kurā minēts galvenais darba rezultāts un tā pielietošana, bet visi

izvedumi, kas nepieciešami, doti tālākajās nodaļās, savukārt skaitliskie rezultāti atrodami tikai

pielikumos. Atšķirībā no Tīmekļa lapām, kur katrā lapā nepieciešamas hipersaites gan uz

iepriekšējām, gan sekojošām lapām, maģistra darbā nav vēlams pārlieku aizrauties ar tāda

veida atgādinājumiem kā: "tas jau tika apskatīts 2.nodaļā" (lasītājs to jau ir lasījis un droši

vien vēl atceras) vai "kā jau tika solīts, tas tiks apskatīts 7.nodaļā" (ja jau tas vienreiz ir

pateikts, tad lasītājs jau ir informēts, par to, kas viņu sagaida septītajā nodaļā, un nav vērts šo

"reklāmas rullīti" laist vēlreiz).

Maģistra darbos nav pieņemts lietot darbības vārdus vienskaitļa pirmajā un otrajā

personā (piemēram, "es atklāju, ka ...", "un tu pat nevari iedomāties, cik grūti bija ..."), toties

izplatītas ir trešās personas formas. Bieži darbības vārdus lieto ciešamajā kārtā. No laikiem

pārsvarā izmanto tagadni, no izteiksmēm – īstenības un vajadzības izteiksmes.

Lai gan ir iespējams lietot daudzskaitļa pirmo personu ("Ko tad mēs zinām par

divdesmit gadus veciem notikumiem? Neko mēs nezinām!","Tagad mums atliek pierādīt, ka

no A seko B.", "Tā kā mūžīgais dzinējs neeksistē, tad mums to neizdosies panākt." utt.),

tomēr lasītājam tas var izraisīt iekšēju protestu, jo stilistiski lasītājs ir padarīts par šo

spriedumu līdzdalībnieku un strīdīgos jautājumos lasītājs no autora teksta var iekšēji

norobežoties ("Nevis mēs nezinām, bet tu nezini!", "Nevis mums jāpierāda, bet tev!" utt.).

Kopumā var teikt, ka šādi rakstīti teksti ir draudzīgi jeb "čomiski", bet maģistra darbā tā var

nebūt labākā izvēle.

Labāk darbā izvēlēties vienskaitļa trešo peronu un vietās, kur atklāti nepieciešams

uzsvērt savu viedokli, saukt sevi par autoru: "Autoram bija iespēja iepazīties ar unikāliem

materiāliem.", "Šī pieeja, autoraprāt, nav pietiekami izpētīta.". Tekstos lietojama ciešamā

kārta: "Tiek pierādīts, ka no A seko B.", "Izvēlēts risinājums, kas ir efektīvs lielām N

vērtībām." u.tml.

Neatkarīgi no tā, kāds izteiksmes stils izvēlēts, tas jālieto konsekventi visā darbā.

Katram teikumam maģistra darbā vajadzētu būt noteiktā vietā ar noteiktu mērķi. Ideālā

gadījumā no maģistra darba nevar izņemt nevienu teikumu, kaut ko būtisku nepazaudējot.

Tajā pat laikā katrai domai jābūt pateiktai pietiekami precīzi, neliekot lasītājam pašam ko

pielikt klāt. Piemēram, ja darbā pateikts "No A vēl neseko B", neko precīzāk nepaskaidrojot,

tad iespējami vairāki šī teikuma skaidrojumi. Tas ir acīmredzams fakts (Kāpēc tad to vispār

pieminēt?); tas darbā tiks pierādīts tālāk (Tad to vajadzētu norādīt); ilgu laiku tika uzskatīts,

ka no A seko B, bet autors X pierādīja pretējo (Tad nepieciešama atsauce uz autora X darbu.);

tika mēģināts pierādīt, ka no A seko B, bet tas neizdevās (Tad vajadzētu to atklāti pateikt).

20

Maģistra darbā lietojamajiem vārdiem jābūt ar precīzu nozīmi. Pat tad, ja sarunvalodā ir

iegājies kāds nepareizs noteikta vārda lietojums, nepieciešams piedomāt pie precīza katra

vārda lietojuma. Kā negatīvs piemērs, kas parādījies beidzamajos gados, ir vārda "cipars"

lietojums vārda "skaitlis" vietā. Ja ar "liels skaitlis" dabīgi saprast "skaitlis ar lielu vērtību",

tad "liels cipars" vairāk asociējas ar plakātu uz daudzstāvu mājas sienas vai ciparu, kas tekstā

izcelts ar lielāku fontu. Katrā ziņā, ja darbošanās notiek ārpus pirmā desmita ietvariem, tad

"liels cipars" nekādi nav uzskatāms par vārdu salikuma "liels skaitlis" sinonīmu.

Maģistra darbs nav ne elektroniskā pasta vēstule, ne īsziņa, ne lekciju konspekts. Tajā

nav pieļaujami tādi teksta elementi kā nekorekta teksta īsināšana ("ne1 to nezin", "abi 2

varianti", "atkļūdošana & testēšana", u.tml.). Arī smailiju lietošana darbā nav pieļaujama (ja,

protams, darba tēma nav saistīta ar šāda veida teksta elementu izpēti).

Līdzīgi kā ķīmijā elementu apzīmēšanai tiek izmantota Mendeļejeva ķīmisko elementu

periodiskā tabula un ir noteiktas tradīcijas ķīmisko reakciju vienādojumu pierakstīšanā, arī

citās zinātņu nozarēs ir savas tradīcijas, kas ir jāievēro. Piemēram, matemātikā ir tādi

apzīmējumi kā π (riņķa līnijas garuma un diametra attiecība), e (naturālā logaritma bāze), Σ

(summas zīme) u.c., kuru izmantošanas noteikumi ir stingri noteikti. Līdzīgi, ar n parasti tiek

apzīmēts naturāls skaitlis, ar ε – ļoti mazs reāls skaitlis utt. Atkāpšanās no šiem principiem

bez pienācīga pamatojuma visdrīzāk izraisīs darba lasītāju asus iebildumus.

6. MAĢISTRA DARBA IZSTRĀDES POSMI

6.1. Temata izvēle un apstiprināšana

Studentam noteiktajā termiņā maģistrantūras sekretariātā jāiesniedz maģistra darba

tēmas pieteikums, kas saskaņots ar potenciālo darba vadītāju un kurā norādīts darba temats

latviešu un angļu valodā, kā arī studenta un darba vadītāja kontaktinformācija. Uz atsevišķas

lapas jāpievieno īss (apmēram ½ lappusi garš) darba satura izklāsts. Iesniegšanas brīdī uz

pieteikuma jābūt potenciālā darba vadītāja parakstam, ar ko tiek apliecināts, ka viņš piekrīt

vadīt šī studenta darbu par norādīto tematu. Pieteikuma forma dota 1.pielikumā.

Maģistra darba tematus un darbu vadītājus ne vēlāk kā 20 nedēļas pirms darba

iesniegšanas apstiprina Datorikas nodaļas Valdes sēdē. Ja darba temats un/vai vadītājs netiek

apstiprināts, nodaļas vadītājs piedāvā studentam divu nedēļu laikā precizēt izvēlēto tēmu vai

izraudzīties citu tematu un/vai darba zinātnisko vadītāju.

21

6.2. Darba izstrāde

Veiksmīga maģistra darba izstrāde parasti notiek, studentam sadarbojoties ar vadītāju.

Parasti darba izstrādē var izdalīt šādus posmus: koncepcijas izstrāde, plāna veidošana,

melnraksta izstrāde, tīrraksta izstrāde, darba aizstāvēšanas uzstāšanās (prezentācijas)

sagatavošana.

6.3. Sadarbība ar darba vadītāju

Darba vadītāja pienākumos ietilpst:

• palīdzības sniegšana zinātniskā pētījuma vai praktiskās izstrādnes virziena un darba

tēmas noteikšanā;

• konsultēšana par iespējamo darba struktūru, izmantojamo literatūru un citiem avotiem;

• darba melnraksta izskatīšana un norādīšana uz trūkumiem un nepilnībām, uz

nepieciešamajām izmaiņām un papildinājumiem;

• pabeigtā un iesietā maģistra darba izskatīšana, rakstiskas atsauksmes sagatavošana un

darba parakstīšana.

7. MAĢISTRA DARBA IESNIEGŠANA UN AIZSTĀVĒŠANA

7.1. Darba sagatavošana iesniegšanai

Darbs ir jāsagatavo divos datorizdrukas eksemplāros, no kuriem vismaz viens jāiesien

cietos vākos, bet otrs – vai nu cietos vākos, vai ar spirāli. Teksts uz iesietā darba vāka

jānoformē atbilstoši 2.pielikumā dotajam paraugam.

Noslēguma darba elektroniskajai kopijai jābūt sagatavotai PDF (Portable document

format) formātā un pirms darba aizstāvēšanas jābūt augšupielādētai Latvijas Universitātes

Informatīvajā Sistēmā (LUIS). Darba augšupielādēšanas detalizēti noteikumi atrodami [16].

Neatstājiet elektroniskās kopijas augšupielādēšanu uz pēdējo brīdi – ļoti ticams, ka

paaugstinātas noslodzes apstākļos var rasties tehniskas problēmas, kas var radīt juridiskas

sekas.

7.2. Darba iesniegšana

Cietos vākos iesieto darba eksemplāru dokumentārajā lapā paraksta students, tādējādi

apliecinādams, ka darbs veikts patstāvīgi, izmantojot tikai atļautos līdzekļus, un darba

vadītājs, tādējādi apliecinādams, ka maģistra darbs pēc satura un apjoma atbilst maģistra

22

darbam izvirzītajām prasībām, ir darba autora patstāvīgs rezultāts, kas uzrakstīta labā valodā

un rekomendē to aizstāvēšanai. Darba vadītāja parakstītu maģistra darba eksemplāru students

ne vēlāk kā nedēļu pirms paredzētās darba aizstāvēšanas dienas iesniedz maģistrantūras

sekretariātā. Maģistrantūras sekretāre pārbauda, ka darba elektroniskā kopija ir augšupielādēta

LUIS, un ar savu parakstu dokumentārā lapā apliecina darba saņemšanu. Sekretārei nav

tiesību pieņemt tādu darbu, kura dokumentārajā lapā trūkst kāds no nepieciešamajiem

parakstiem, vai arī darba elektroniskā kopija nav augšupielādēta Latvijas Universitātes

Informatīvajā Sistēmā (LUIS).

Ja darba vadītājs uzskata, ka darbs nav rekomendējams aizstāvēšanai, un to neparaksta,

bet darba autors šādam viedoklim nepiekrīt, darba autoram ir tiesības rakstiski griezties pie

maģistra studiju programmas vadītāja ar lūgumu atļaut darbu esošajā redakcijā tomēr

aizstāvēt. Maģistru studiju programmas direktoram ir tiesības to atļaut, pirms tam pieprasot

rakstisku paskaidrojumu no darba vadītāja un nozīmējot darbam vismaz vienu papildu

recenzentu.

7.3. Darba recenzēšana

Pēc darba reģistrēšanas maģistrantūras sekretāre ne vēlāk kā piecas dienas pirms

paredzētās darba aizstāvēšanas dienas nodod darbu recenzentam.

Recenzents raksta recenziju valsts valodā. Recenzijā tiek novērtēta darba uzbūve un

apjoms, temata aktualitāte, darba teorētiskā un praktiskā nozīme, atbilstība izvirzītajiem

mērķiem un uzdevumiem, secinājumu, priekšlikumu un ieteikumu kvalitāte, teksta izklāsta

loģiskums, terminoloģijas lietojums, darba valoda, noformējuma atbilstība prasībām, kā arī

tiek norādīti galvenie trūkumi un jautājumi, kas palikuši neatbildēti pēc darba izlasīšanas.

Viens no recenzenta darba pamatuzdevumiem ir saprast, kas recenzējamā darbā ir svarīgs, kas

mazāk svarīgs, kā arī kas ir autora veikuma galvenais rezultāts. Protams, recenzenta darbs tiek

jūtami atvieglots, ja darba autors ir skaidri norādījis (parasti nobeigumā) uz tiem

sasniegumiem, ar kuriem lepojas visvairāk.

Pēc recenzēšanas recenzents parakstās dokumentārajā lapā, tādējādi apliecinot, ka ir

recenzējis tieši šo darba eksemplāru.

Recenzentam ne vēlāk kā dienu pirms paredzētās maģistra darba aizstāvēšanas dienas

jādod iespēja ar rakstisko recenziju iepazīties recenzējamā darba autoram. Recenzija no

aizstāvēšanas dienā iesniedzamās var atšķirties tikai ar to, ka studentam var nebūt redzama

recenzenta ieteiktā atzīme.

23

7.4. Darba aizstāvēšana

Maģistra darba aizstāvēšana notiek noslēguma pārbaudījumu komisijas atklātā sēdē. Tas

nozīmē, ka sēdē bez ierobežojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba

autoram, vadītājam un recenzentam. Lai mazinātu iespējamo stresu aizstāvēšanās laikā un

labāk izprastu aizstāvēšanās sēdes norises gaitu, darba autoram vēlams piedalīties arī kādā

sēdē pirms sava darba aizstāvēšanas.

Pirms maģistra darba aizstāvēšanas sēdes komisijas rīcībā jābūt:

• cietos vākos iesietajam maģistra darbam ar parakstīto dokumentāro lapu;

• vadītāja rakstiskai atsauksmei;

• rakstiskai recenzijai.

Ja atsauksmi(recenziju) nenodod darba vadītājs(recenzents) personīgi, tai jābūt aizlīmētā

aploksnē. Maģistra darba aizstāvēšana notiek klātienē, tāpēc studenta piedalīšanās

aizstāvēšanas sēdē ir obligāta.

Maģistra darba aizstāvēšana noris šādi:

1) Darba autoram tiek dots līdz 15 minūtēm darba prezentēšanai. Ierastais

pasniegšanas veids ir datorprezentācija, bet ir atļauts izmantot arī citus uzskates

līdzekļus (rakstīt uz tāfeles, veikt kādas iekārtas demonstrēšanu utt.) Pirms sēdes ir

vēlams pārliecināties, ka nepieciešamie līdzekļi telpā ir pieejami. Datorprezentāciju

vēlams pirms sēdes sākuma uzkopēt uz prezentāciju datora un pārliecināties, ka tā

strādā korekti.

Iespējamais prezentācijas laika sadalījums varētu būt:

a) darba nosaukums un izvirzītie mērķi ( ~ ½ min.);

b) pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums (2 – 3 min.);

c) izvēlētais risinājums un tā pamatojums (8 – 10 min.);

d) iegūtie rezultāti un secinājumi (~2 min.);

e) paziņojums par prezentācijas beigām ("Paldies par uzmanību!").

Pirms publiskās uzstāšanās vēlams izmēģināt to mierīgos apstākļos ar laika kontroli.

Vienlīdz slikts ir gan pārmērīgi garš ievads, neatstājot pietiekami daudz laika saturīgajai daļai,

gan liels slīdu daudzums, kas liek tos ātri vienu pēc otra nomainīt, neļaujot klausītājam veltīt

pietiekamu laiku katram no tiem. Vēlams piedomāt pie izklāsta secīguma un loģiskuma.

Iespējams, ka prezentācijai atvēlētā ierobežotā laika dēļ kādu darba rezultātu labāk tikai

pieminēt, tajā pat laikā koncentrējoties tikai uz vērtīgāko sasniegumu.

2) Komisijas locekļu un citu sēdes dalībnieku jautājumi un darba autora atbildes. Šī

ir būtiska darba aizstāvēšanas daļa. Tiem, kam kaut kas ir palicis neskaidrs vai arī

kāda autora tēze šķiet diskutabla, šī ir iespēja darba aizstāvēšanas kontekstā to

24

autoram pajautāt. Savukārt autoram šī ir iespēja nodemonstrēt situācijas pārzināšanu

un spēju pārliecinoši un precīzi atbildēt uz jautājumiem. Uz jautājumiem jāatbild

tūlīt pēc to uzdošanas.

3) Darba vadītāja runa (atvēlētais laiks – līdz 5 minūtēm) un jautājumi vadītājam.

Savā runā darba vadītājs parasti raksturo izvēlētās tēmas aktualitāti, vērtē studenta

attieksmi pret darbu, savu un studenta sadarbību, problēmas, iesniegtā darba kvalitāti

un sasniegtos rezultātus. Savu uzstāšanos darba vadītājs parasti beidz ar vārdiem:

"uzskatu, ka maģistra darbs atbilst maģistra darbam izvirzītajām prasībām un ir

vērtējams ar pozitīvu atzīmi." Ieteicamā atzīme desmit ballu sistēmā atklātā veidā

parasti tiek minēta rakstiskajā atsauksmē. Tai var būt gan viena konkrēta vērtība

(piemēram, "labi"), gan var būt norādīts vēlamais diapazons (piemēram, "ne zemāk

kā 8(ļoti labi)"). Ja darba vadītājs nepiedalās sēdē, rakstisko atsauksmi nolasa

komisijas sekretārs.

4) Darba recenzenta uzstāšanās (atvēlētais laiks – līdz 10 minūtēm) un jautājumi

recenzentam. Recenzents var vai nu nolasīt savu sagatavoto recenziju, vai minēt

tikai svarīgākos punktus un paust savu attieksmi brīvā tekstā. Ņemot vērā, ka

students ir iepazinies ar rakstisko recenziju un ir varējis ņemt lielu daļu aizrādījumu

vērā, gatavojot savu uzstāšanos, recenzents var atzīmēt, kādi prezentācijā redzētie

aspekti atšķiras no rakstītā darba. Līdzīgi kā darba vadītājs, arī recenzents savu

uzstāšanos parasti beidz ar vārdiem: "uzskatu, ka maģistra darbs atbilst maģistra

darbam izvirzītajām prasībām un ir vērtējams ar pozitīvu atzīmi." Tāpat kā darba

vadītājs savā rakstiskajā atsauksmē, recenzents atzīmi desmit ballu sistēmā ieraksta

recenzijā. Ja recenzents uzskata, ka iesniegtajam darbam ir tādi trūkumi, kas neļauj

to uzskatīt par pilnvērtīgu maģistra darbu, recenzijas noslēgumā parasti izskan pēc

savas nozīmes pretēja frāze: "Uzskatu, ka darbs neatbilst maģistra darbam

izvirzītajām prasībām un nav vērtējams ar pozitīvu atzīmi." Ja recenzents nepiedalās

sēdē, rakstisko recenziju nolasa komisijas sekretārs.

5) Diskusija. Tajā var piedalīties visi sēdes dalībnieki, īsi izsakot savu viedokli un,

galvenokārt, uzdodot jautājumus darba autoram. Vēlams uzdot jautājumus tikai par

tādiem darba aspektiem, kas atklājās vadītāja un recenzenta runās. Ja darba vadītāja

un recenzenta uzstāšanās gaitā klātesošajiem jautājumi nav radušies, tad diskusiju

daļa var izpalikt.

6) Darba autora galavārds. Autoram tā ir pēdējā iespēja publiski atbildēt uz

recenzenta izteikto kritiku, kā arī labot vai precizēt savus iepriekšējos izteikumus.

Galējas nepieciešamības gadījumā var atkārtot kādas darba daļas vai pat visa darba

25

prezentāciju. Visbiežāk autors galavārdā pateicas darba vadītājam par darba

vadīšanu, recenzentam par iedziļināšanos darbā, komisijai un visiem klātesošajiem

par uzmanību. Autors var atteikties no galavārda, vai aprobežoties ar "Vēlreiz,

paldies visiem!". Galavārda ilgums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes un pēc tā nav

paredzēti nedz jautājumi, nedz diskusija. Pēc galavārda autoram jānovāc visi

izmantotie palīglīdzekļi (jāaizver datorprogrammas, jānodzēš tāfele utt.), atstājot

uzstāšanas apkārtni tādu, kāda tā bija pirms šī autora iznākšanas auditorijas priekšā.

Ne pirms sēdes, ne sēdes laikā nekāda autora (darba vadītāja, recenzenta, komisijas

locekļu) apsveikšana nav paredzēta.

7.5. Darba vērtēšana

Maģistra darbu vērtēšana notiek slēgtā noslēguma pārbaudījumu komisijas sēdē pēc visu

sēdē paredzēto darbu noklausīšanās. Tajā drīkst piedalīties tikai komisijas locekļi, darbu

vadītāji un recenzenti (gan vadītājam, gan recenzentam ir tikai padomdevēja balsstiesības).

Vērtējums tiek paziņots studentiem pēc sēdes beigām. Ja kāds no studentiem iebilst pret visu

vērtējumu publisku paziņošanu, vērtējums tiek paziņots katram studentam individuāli.

Maģistra darba vērtēšanā tiek ņemta vērā:

• Maģistra darba kvalitāte:

– darba temata aktualitāte, studenta prasme precīzi noformulēt maģistra darba mērķi;

– darba satura atbilstība izvēlētajam tematam;

– darba uzdevuma izpilde;

– izdarīto secinājumu patstāvība;

– novitātes elementi;

– darba struktūras loģiskums un atbilstība pētāmajai problēmai;

– adekvātas metodoloģijas izvēle;

– prasme veikt problēmas teorētisko analīzi un konkrētu teoriju pielietojums;

– iemaņas strādāt ar informācijas avotiem (meklēt, atlasīt, izvērtēt, analizēt);

– darba tehniskā noformējuma atbilstība šo norādījumu prasībām;

– korekta zinātniskās rakstu valodas stila lietošana, precīza datorzinātņu

terminoloģijas lietošana darbā;

– citu autoru veikuma atspoguļošana, precīza atsauču un norāžu lietošana.

• Darba vadītāja atsauksme.

• Recenzija.

26

• Darba autora ziņojums - prasme zinātniski, koncentrēti un argumentēti iepazīstināt

ar veikto pētījumu, zinātniski argumentēti pamatot savu viedokli, formulēt

secinājumus, norādīt turpmākos iespējamos pētījuma virzienus.

• Atbildes uz jautājumiem, prasme diskutēt un argumentēti aizstāvēt savu viedokli.

8. APELĀCIJAS KĀRTĪBA

Students var triju darba dienu laikā pēc pārbaudījuma rezultātu paziņošanas iesniegt

apelāciju fakultātes apelācijas komisijas priekšsēdētājam:

1. par nepielaišanu kārtot noslēguma pārbaudījumus;

2. par noslēguma pārbaudījumu norisi (tai skaitā par noslēguma darba aizstāvēšanas un

vērtēšanas procesu).

Detalizēti apelāciju izskatīšanas kārtība aprakstīta LU izdotajos dokumentos [9]

27

PIELIKUMI

1. pielikums

Maģistra darba tēmas pieteikuma forma

Maģistra darba nosaukums: __________________________________________________

___________________________________________________________________________

___________________________________________________________________________

Darba nosaukums angļu valodā: _______________________________________

___________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________.

Ziņas par darba autoru:

Vārds, uzvārds: ___________________________________________________________

Studenta apliecības numurs:__________________________________________________

Immatrrikulācijas gads:_____________________________________________________

Kontaktinformācija: tālrunis: ____________________________________________

e-pasta adrese:_______________________________________

___________________ ___________________________ (Datums) (Darba autora paraksts)

Ziņas par maģistra darba vadītāju:

Vārds, uzvārds: ___________________________________________________________

Zinātniskais grāds:_________________________________________________________

Darbavieta: ______________________________________________________________

Ieņemamais amats: ________________________________________________________

Kontaktinformācija: tālrunis: ____________________________________________

e-pasta adrese:_______________________________________

___________________ ___________________________ (Datums) (Maģistra darba vadītāja paraksts)

28

2. pielikums

Maģistra darba vāka noformējuma paraugs

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

MAĢISTRA DARBS

RĪGA 2007

29

3. pielikums

Titullapas noformējums

LATVIJAS UNIVERSITĀTE FIZIKAS UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTE

DATORIKAS NODAĻA

TĪMEKĻA RESURSU KVALITĀTES NOTEIKŠANA AR KVANTU SKAITĻOŠANAS PALĪDZĪBU

MAĢISTRA DARBS

Autors: Arnolds Auns Stud. apl. Nr. 00010

Darba vadītājs: profesore Dr. dat. Vineta Vilka

RĪGA 2007

30

4. pielikums

Satura noformējuma paraugs

SATURS

APZĪMĒJUMU SARAKSTS…………………………………...……………………..1

IEVADS………………………………………………………………….……….……2

1. NODAĻAS NOSAUKUMS ...……………………………………………………...4

1.1. Apakšnodaļas nosaukums……………………………………………………..4

1.1.1. Punkta nosaukums………………………………………………….…....4

1.1.2. Punkta nosaukums………………………………………………….…....9

1.2. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………………17

1.3. Apakšnodaļas nosaukums…..…………………………………………………21

2. NODAĻAS NOSAUKUMS ...……………………………………………….……..30

2.1. Apakšnodaļas nosaukums …………………………………………….………30

2.2. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………….……40

3. NODAĻAS NOSAUKUMS ……………………………………….……………….49

3.1. Apakšnodaļas nosaukums …………………………………….………………49

3.1.1. Punkta nosaukums……………………………………….……………....49

3.1.2. Punkta nosaukums……………………………………….……………....55

3.2. Apakšnodaļas nosaukums……………………………………….…………….60

REZULTĀTI…………………………………………………………….……………..70

SECINĀJUMI…………………………………………………………….…………....75

IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI……………………………….…………..78

PIELIKUMI………………………………………………………………….…………80

1. pielikums. Nosaukums…………………………………………………….…………80

2. pielikums. Nosaukums …………………………………………………….………...83

31

5. pielikums

Dokumentārās lapas forma

Maģistra darbs ______________________________________________________________

Ar savu parakstu apliecinu, ka pētījums veikts patstāvīgi, izmantoti tikai tajā norādītie informācijas avoti un iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai. Autors: _____________________________ (Autora paraksts)

Ar savu parakstu apliecinu, ka esmu lasījis augšminēto maģistra darbu un atzīstu to

par p i e m ē r o t u / n e p i e m ē r o t u (nevajadzīgo svītrot) aizstāvēšanai Latvijas Universitātes datorzinātņu maģistrantūrā. . Darba vadītājs(-ja): ______________________________ (Vadītāja paraksts)

Darbs iesniegts Datorikas nodaļā __________________________________. (Iesniegšanas datums)

Ar šo es apliecinu, ka darba elektroniskā versija ir augšupielādēta LU informatīvajā sistēmā.

Metodiķe: _____________________________. (Metodiķes paraksts)

Recenzents: ______________________________

(Recenzenta paraksts)

Darbs aizstāvēts maģistra gala pārbaudījuma komisijas sēdē

_________________________ prot. Nr. _________, vērtējums _______________________ (Darba aizstāvēšanas datums) Komisijas sekretārs: _______________________________ (Sekretāra paraksts)

32

6. pielikums

Darba noformējuma kontrolsaraksts

1. Vai darba vāks un titullapa ir noformēti atbilstoši šiem norādījumiem?

2. Vai satura rādītājā nodaļu, apakšnodaļu, punktu un apakšpunktu virsraksti atbilst

tekstā esošajiem?

3. Vai darba satura rādītājā ir uzrādītas lappuses?

4. Vai lappuses ir numurētas atbilstoši šiem norādījumiem?

5. Vai darba ievadā ir pamatota temata aktualitāte, izvirzīti darba mērķi un uzdevumi?

6. Vai darba ievadā ir norādīti visi autori, kuru darbi un/vai rezultāti ir izmantoti darba

izstrādē?

7. Vai katra jauna nodaļa ir sākta jaunā lappusē?

8. Vai nav nodaļu ar tikai vienu apakšnodaļu, apakšnodaļu ar vienu punktu, punktu ar

vienu apakšpunktu?

9. Vai teksts ir noformēts attiecīgajā šriftā un vai burtu lielums atbilst šiem

norādījumiem?

10. Vai uz visām darba tekstā minētajām citu autoru domām, idejām, citātiem u.c.

atrodamas atsauces?

11. Vai atsauces noformētas atbilstoši šiem norādījumiem?

12. Vai ir saprotams, kā teorētiskais materiāls saistās ar praktisko izstrādni vai pētījumu?

13. Vai ir interpretēti (aprakstīti un izskaidroti) eksperimentu (aptauju, novērojumu, utt.)

gaitā iegūtie rezultāti?

14. Vai visas tabulas, attēli un formulas ir numurēti saskaņā ar šiem norādījumiem?

15. Vai visām tabulām ir virsraksti un visiem attēliem - nosaukumi?

16. Vai tabulas un attēli ir saprotami arī tad, ja netiek lasīts darba teksts – t.i. tabulu

virsrakstos un attēlu nosaukumos ir atrodami visu simbolu skaidrojumi?

17. Ja kādi rezultāti diagrammās vai tabulās ir attēloti procentos, vai tie summā veido

100%?

18. Vai galvenie darba gaitā iegūtie rezultāti un priekšlikumi ir atspoguļoti secinājumos?

19. Vai literatūras saraksts ir noformēts saskaņā ar šiem norādījumiem?

20. Vai visi Tīmekļa resursi ir precīzi identificēti un ir pieejami?

21. Vai visi darba pielikumi ir numurēti un apzīmēti ar virsrakstu?

33

7. pielikums

Potenciālie maģistra darba kļūdu un problēmu avoti

Kļūda/problēma Skaidrojums/ieteikums "Aizmirsu ielikt atsauci" Šis ir viens no populārākajiem plaģiātisma cēloņiem, tāpēc

korektai atsauču ievietošanai darba tekstā veltāma īpaša uzmanība un šāda veida aizbildināšanās nav uzskatāma par attaisnojumu.

"Es paņēmu tikai vienu rindkopu (lappusi, nodaļu, ...)"

Datorikas nodaļā par plaģiātu tiek uzskatīti septiņi un vairāk secīgi vārdi. Maģistra darbs ir patstāvīgs pētījums, kurā citu autoru darbu lielu fragmentu iekļaušana nav pieņemama.

Pārņemtas frāzes neielikšana pēdiņās

Ja darbā izmanto precīzas citu autoru frāzes vai teksta fragmentus, tad nepietiek tikai ar atsauci, šādos gadījumos jāizmanto citāts, kas jāliek pēdiņās.

Pārņemtā tekstā pamaina dažus vārdus

Mākslīga precīzas frāzes pārveidošana "Hičkoka stilā", aizvietojot atsevišķus (katru septīto?) vārdus, lai teksts iekļautos "neplaģiāta" kategorijā nav uzskatāms par korektu risinājumu. Teksts jāpārņem vai nu pilnībā ar likšanu pēdiņās (sk. iepriekš), vai arī jāpārfrāzē, saviem vārdiem izsakot autora domu. Šajā gadījumā pietiek ar atsauci, bet tā joprojām ir obligāta.

Cita autora darbs vārds vārdā tiek tulkots no svešvalodas

Tiešs teksta tulkojums ir uzskatāms par precīzu citātu un tas liekams pēdiņās, norādot, ka tulkojumu veicis pats maģistra darba autors.

Viltus atsauces un darbi, kas neattiecas uz aplūkojamo tematu vai arī ir pārāk vispārīgi

Dažkārt tekstam tiek pievienotas atsauces uz avotiem, kas literatūras sarakstā nav atrodami, vai arī darbiem, kas neattiecas uz aplūkojamo tematu, vai arī ir pārāk vispārīgi. Kā piemēru varētu minēt atsaukšanos uz enciklopēdiju, neminot šķirkli, vai arī uz laikraksta portāla galveno lapu, ja tekstā minēts konkrēts raksts.

Teorētiskai daļai izmanto "pelēko literatūru"

Teorētiskajā daļā nedrīkst izmantot definīcijas, skaidrojumus, u.tml. no tā sauktās "pelēkās literatūras" (brošūrām, rokasgrāmatām praktiķiem u.tml.) vai neautoritatīvām Tīmekļa vietnēm. Teorētiskajā daļā jābalstās uz atziņām, kas atrodamas akadēmiskos pētījumos, zinātniskajā periodikā utt.

Aplūkoto teoriju neizmanto darba praktiskajā daļā

Darbam, kura atsevišķas daļas "neturas kopā" ir maza vērtība. Teorētiskās daļas esamību darbā attaisno tās saistība ar pārējo materiālu, neatkarīgi no tā, vai tiek aplūkota šīs teorijas tālāka attīstība, teorijas pielietošana praksē, vai arī pārliecinoši tiek pierādīts, ka praksē šī teorija nav pielietojama.

Oriģinalitātes trūkums Pārāk plašas tēmas izvēle un banālu plaši zināmu skaidrojumu piedāvāšana ir plaši izplatīta problēma. Ja tiek izvēlēta labi zināma tēma, tad jābūt divkārt lielākai pārliecībai, ka izdosies atrast kādu jaunu aspektu vai piedāvāt oriģinālu problēmas risinājumu. Pie "bīstamām" tēmām jāpieskaita tādas, ar kurām lielākajai daļai speciālistu nākas saskarties diendienā un komisijas locekļiem var būt viedoklis, ka šajā virzienā viss būtiskākais jau ir izpētīts un aprakstīts citu autoru darbos. Piemēram, "Cilvēka-datora interfeiss", "Lietojumprogrammas vadības elementu izvietojuma novērtēšana", "Tīmekļa vietņu uztveramības novērtēšana".

34

Novēlota darba uzsākšana Maģistra darba rakstīšana nav ātrs process pat tad, ja visi

materiāli jau "ir galvā" un tikai "jāuzliek uz papīra". Ja darbā paredzēts veikt tādas laikietilpīgas darbības kā aptaujas, anketēšanu, datoreksperimentus, tad objektīvi darbu nevar noformēt ne pāris dienās, ne nedēļā. Novēlota darba uzsākšana izraisa steigu un paviršību, kā rezultātā tiek saņemta zema atzīme vai pat netiek aizstāvēts maģistra darbs.

Neautoritatīvu avotu izmantošana

Izvēloties avotus, jāraugās, lai tie būtu pietiekami autoritatīvi. Piemēram, atsaukšanās uz tādu avotu kā Tīmekļa enciklopēdija wikipedia ir pieļaujama tikai tad, ja nekur citur attiecīgo materiālu atrast neizdodas, jo šajā avotā publicēto informāciju nepārbauda un nerediģē.

Viss darbs sastāv no citātiem un aizguvumiem

Darba būtiskajai daļai jābūt darba autora patstāvīgam pētījumam vai izstrādei, par kādu nav uzskatāms grāmatas konspekts. Pat fanātiska piekrišana viena autora viedoklim un pārliecība, ka "šī pieeja ir visspēcīga, jo tā ir pareiza", neatbrīvo studentu no nepieciešamības minēt nopietnus argumentus par labu izvēlētajai pozīcijai.

"Mans vadītājs teica ..." Maģistra darbs ir patstāvīgs viena autora sacerējums un tikai darba autors atbild par tajā rakstīto. Ir ārkārtīgi grūti pārliecinoši aizstāvēt kādu viedokli, ja personīgā pieredze liecina par kaut ko pilnīgi pretēju. Labāk visus jautājumus izdiskutēt ar darba vadītāju pirms darba iesniegšanas, un vai nu pārliecināties par vadītāja argumentu pārsvaru, vai arī pārliecināt vadītāju par savu pieeju. Ja vadītāju neizdodas pārliecināt, bet saglabājas pārliecība par savas pieejas pārākumu (un spēju to aizstāvēt komisijas priekšā!), no vadītāja atšķirīgo viedokli vai pieeju var atspoguļot darba tekstā, akadēmiski pieņemamā valodā.

Darbs nav lasāms Liels valodas gramatikas un citu noformēšanas kļūdu skaits var tiktāl nogurdināt lasītāju, ka autora domas aiz tām pazūd. Lai lieki nekaitinātu darba vērtētājus, vēlams piestrādāt pie darba valodas un pirms iesniegšanas izlabot gramatiskās kļūdas. Labs paņēmiens ir iedot darbu izlasīt kādam citas nozares pārstāvim. Ja darba teksts liksies loģisks un viegli lasāms nespeciālistam, tad ar lielu varbūtību var teikt, ka tāds tas šķitīs arī speciālistam.

Vēlme īsi pirms aizstāvēšanas darbu papildināt

Vērtēts tiek noteiktajā kārtībā iesniegtais darbs. Nekādas būtiskas korekcijas (piemēram, papildu pielikumu iesniegšana) pēc darba iesniegšanas nav iespējamas. Ja kaut kādu iemeslu dēļ pastāv risks, ka sākotnējā darba iecere var neizdoties (piemēram, iekārtas demonstrācijai paredzētās detaļas var nepienākt no internetveikala), darbs jānoformē tā, lai tas nebūtu atkarīgs no ārējiem faktoriem. Vēl labāk, protams, par to padomāt laikus, neatliekot visu uz pēdējo rītu, kad "laika ass sāk spiest". Nelielus papildinājumus (kuru nepieciešamību students, iespējams, ir sapratis pēc iepazīšanās ar recenziju) students var minēt savā prezentācijā maģistra darba aizstāvēšanas gaitā.

35

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

[1] Datorzinātņu bakalaura un maģistra darbs. Metodiskie norādījumi. - Latvijas Universitāte.

- Rīga, 1994. - 11 lpp.

[2] Datorzinātnes bakalaura un maģistra darbu rakstīšana un aizstāvēšana. Metodiskie

norādījumi. - Latvijas Universitāte. - Rīga, 1997. – 8 lpp.

[3] Freivalds, Rūsiņš. Metodiski norādījumi promocijas darbam. – Personīgā sarakste. – Rīga,

2006. – 10 lpp.

[4] Krūzs, K. Metodiskie norādījumi kursa, bakalaura un maģistra darbu izstrādāšanai un

aizstāvēšanai. - LU Ekonomikas un vadības fakultāte. - Tautsaimniecības institūts. Rīga,

2003. - 31 lpp.

[5] Kursa darbu, bakalaura darbu un maģistra darbu izstrāde. Metodiski norādījumi. - LU

Vēstures un filozofijas fakultāte. - Rīga, 2001. - 42 lpp.

[6] Latvijas Republikas Augstskolu likums: Likuma redakcija uz 24.02.2007.[tiešsaiste]. –

[atsauce 07.03.2007.]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=37967

[7] Latvijas Universitāte. Latvijas Universitātes studiju programmu nolikums.

(29.03.2004).[tiešsaiste]. – [atsauce 07.03.2007.]. Pieejams:

http://www.lu.lv/dokumenti/resursi/studiju-programmu-nolikums.doc

[8] Latvijas Universitāte. Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē ar

grozījumiem, kas izdarīti līdz 29.05.2006.[tiešsaiste]. – [atsauce 07.03.2007.]. Pieejams:

http://www.lu.lv/dokumenti/nolikums-nosleguma-parbaudijumi.html

[9] Latvijas Universitāte. Noslēguma darbu (bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un

kvalifikācijas darbu) izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība.(04.07.2006.) .[tiešsaiste]. –

[atsauce 07.03.2007.]. Pieejams:

http://www.lu.lv/dokumenti/resursi/kartiba-nosleguma-darbi.doc

[10] Lielā terminu vārdnīca. [tiešsaiste]. - [atsauce 25.01.2007.]. Pieejams:

http://www.termini.lv

[11] Maģistra darba izstrādāšanas metodiskie norādījumi. - Rīgas Starptautiskā ekonomikas

un biznesa administrācijas augstskola. - Rīga, 2006. - 14 lpp.

[12] Metodiskie ieteikumi maģistra darbu izstrādei pedagoģijā. - Rēzeknes

augstskola.Pedagoģijas fakultāte. - Rēzekne, 2004. - 34 lpp.

[13] Metodiskie norādījumi par kursa un bakalaura darba izstrādi un aizstāvēšanu

2006./2007.akadēmiskajam gadam. - Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte.

Politikas zinātnes studiju programma. – Rīga, LU, 2006 - 19 lpp.

36

[14] Metodiskie noteikumi inženierzinātņu maģistra darba izstrādei un aizstāvēšanai studiju

programmā "Informācijas tehnoloģijas". - Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Informācijas tehnoloģiju fakultāte. - LLU, Jelgava 2005. - 51 lpp.

[15] Norādījumi kvalifikācijas darba noformēšanai studiju programmā "Informācijas

tehnoloģija" / Izstr. L.Aleksejeva, J.Merkurjevs, Ģ.Vulfs. – Rīga: RTU, 2005. – 12 lpp.

[16] Noslēguma darbu elektronisko versiju iesniegšanas, glabāšanas un pieejas kārtība.(

05.05.2006.)[tiešsaiste] : - [atsauce 26.08.2006.]. Pieejams:

http://www.lu.lv/dokumenti/nosleguma-darbu-elektroniskas-versijas.html

[17] Pedagoģijas maģistra studiju programma. Norādījumi maģistra darba izstrādei un

aizstāvēšanai. - LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts. - Rīga, 2002. - 34 lpp.

[18] Prakses, kursa, bakalaura un maģistra darbu noformēšana. Metodiski norādījumi

Bioloģijas fakultātes studentiem. - Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte. - LU, Rīga

2002. - 19 lpp.

[19] Skujiņa, Valentīna. Latviešu valoda lietišķajos rakstos.- 2.,labotais izdevums. - Rīga,

Apgāds Zvaigzne ABC, 2003. - 150 lpp.

[20] Terminoloģijas portāls.[tiešsaiste]. - [atsauce 25.01.2007.]. Pieejams:

http://termini.letonika.lv

[21] Barnbaum C. A Student's Guide to Recognizing It and Avoiding It. [tiešsaiste]. -

[atsauce 25.01.2007.]. Pieejams:

http://www.valdosta.edu/~cbarnbau/personal/teaching_MISC/plagiarism.htm

[22] Indianas Universitātes vietne. [tiešsaiste]. - [atsauce 31.01.2007.]. Pieejams:

http://www.indiana.edu/~wts/pamphlets/plagiarism.shtml

[23] Writing at the University of Toronto.[tiešsaiste]. - [atsauce 22.01.2007.]. Pieejams:

http://www.utoronto.ca/writing

[24] Writing Centre. Wilfrid Laurier University. Academic writing resources. [tiešsaiste]. -

[atsauce 22.01.2007]. Pieejams: http://www.wlu.ca/page.php?grp_id=306&p=3111

[25] Ачкасова, В.А. Подготовка дипломных и курсовых работ: методические

рекомендации (спец. 350400, 350300) / СПбГУТ. - СПб, 2001. – стр.8.

37