Krona slimība
-
Upload
laura-vanka -
Category
Documents
-
view
133 -
download
7
Transcript of Krona slimība
Krona slimībaLaura Vanka
MF 4. kurss, 14 grupa
13.01.13
Definīcija
Iekaisīgā zarnu slimība, pie šīs grupa pieder Čūlainais kolīts un Krona slimība.
Imūnās sistēmas mediēts hronisks zarnu iekaisums
Etioloģija/Patofizioloģija Multifaktoriāla slimība Iespējams,ka IZS nosaka process, kuram būtu
jānormalizē zarnu iekaisums, pēc enterokolīta, kā arī kontrolē «fizioloģisko iekaisumu» zarnu gļotādā. Respektīvi viņš nestrādā.
Kad tiek aizsākta imūnās atbildes kaskāde: Koagulācijas asinsvados
Metālproteināžu aktivizācija
Kolagēna veidošanās
Endogēnie faktori(zarnu
epitēlijs)
Speciāli vides apstākļi(smēķēša
na)
Eksogēnie faktori(zarnu
m/f)
Mikrosopiski
Transmurāls iekaisums Saplūstošas granulomas Sākotnējām čūlām padziļinoties, rodas
fissūras, par cauri visai zarnu sieniņai. Fistulozs trakts,lokāls abscess Granulomas iepējams atrast blakus
esošajos limfvados, mezentērijā, aknās, pankreasā.
Makrosopiski
Var skart jebkuri KZT daļu no mutes līdz anālajai atverei.
Segmentāls ģļotādas iekaisums. «Bruģis»
Perirektālas fistulas, fissūras, abscesi, anāla stenoze.
Attīstoša fibroze, kura var radīt zarnas lūmenā saaugumus.
Zarnas sieniņa piebriest, kļūst biezāka, kas noved pie hroniskiem, biežiem aizcietējumie
Fistulozu traktu veidošanās.
Klīniskie simptomi
Akūta/ Hroniska gaita
Fibrostenotiska obstrukcija/penetrējošs fiztulozs
Klīniskie simptomi ir atkarīgi no iesaistītās zarnas daļas.
ILEOKOLĪTS
Biežākā iesaistītā zarnas daļa.Sāpes apakšējā labajā kvadrantā,palpējama masa. Pacientam caureja.
Diferenciāļdiagnoze ar apendicītu. Izspīlējums var nospiest arī labo uretru- disūrija, drudzis.
Ar gadiem attīstās fibrostenozējošs sašaurinājums.
Smags iekaisums, lokalizēta sienas tūska ar mikroperforāciju un fistulu veidošanos: uz blakus zarnu, urīnpūsli, vagīnu.
Enterovezikulāras, Enterorektālas, Enterovaginālas.
JEJUNOILEĪTS
Gremošanas, absorbcijas virsmas zaudēšana.Attīstās malabsorbcijas sindromas ar osteoporozi, B12 anēmiju, pelagru (niacīna deficīts).
Baktēriju savairošanās, obstrukcijas, fistulizācija.
Žultskābju malabsorbcija.
Dēļ zarnu iekaisuma samazināta ūdens absorbcija, ar elektrolītu zaudēšanu: caureja.
KOLĪTS un PERIANĀLS IEKAISUMS
Kolītu raksturo zema temperatūra, caureja, krampju sajūta vēderā, hematohēzija.
Sāpes dēļ fēču virzīšanās sašaurināta, iekaisušam resnās zarnas lūmenam.
Ja ar kolonskopu nevar tikt pāri striktūrai- indikācija operācijai.
10% sieviešu, kas slimo ar Krona slimību izveidosies, rektovagināla fistula.
GASTRODUODENĀLA Slikta dūša, vemšana, sāpes epigastrijā.
EKSTRAINTESTINĀLAS KOMPLIKĀCIJAS Dermatoloģiskas
Erythema nodosum , korelē ar zarnu iekaisuma aktivitāti
Pyoderma gangrenosum, neatkarīgi no slimības aktivitātes, sākas kā pustula, līdz pat 30 cm diametrā.
Pyoderma vegetans, īpaši starp pirkstu virsmām.
Psoriāze
Aftamatozs stomatīts
EKSTRAINTESTINĀLAS KOMPLIKĀCIJAS
Reimatoloģiski
Perifērais artrīts- korelē ar zarnu stāvokli, biežāk KS
Ankilizējošais spondilartrīts
Sakralītis
Hipertrofiska osteopātija
Redzes
Konjuktivīts, uveīts, irīts, episklerīts
Aknas
Hepātiskā steatoze ½ no abnormālā aknu biopsijām.
No malnutrīcijas, GK, ilgstošas, hroniskas saslimšanas.
Žultsakmeņu, dēļ žults malnutrīcijas
Primārs sklerozējoš holangīts, bet tas vairāk saistāms ar primāru sklerozējošu holangītu.
Paaugstināts Kolorektālā vēža risks, skrīniks 1x gadā.
UROLOĢIJA
Vezikulāras fistulas.
Nefrolitiāze, dēļ hiperoksalūrijas, jo tiek pastiprināti absorbēts oksalāts.
Ekstraintestinālās komplikācijas apkopojums
IZMEKLĒŠANAS METODES
Rentgenogrāfija ar kontrastvielu
Kolonoskopija
Kapsulas endoskopija.
CT enterogrāfija- Jāapēd kontrasmateriāls, lai redzētu tievo zarnu un tās lūmenu. Norāda uz gļotādas tūsku, sabiezēšanu.
Perianālo fistulu izmeklēšana- MR,
Slēptās asinis fēcēs
Fibrogastroskopija
MEDIKAMENTOZĀ TERAPIJA
ĶIRURĢISKĀ TERAPIJA
TIEVAJĀS ZARNĀS
Zarnu daļu rezekciju un striktūru dialtāciju.
RESNAJĀS ZARNĀS
Biežāk nepieciešana ķirurģiska terapija, zarnu daļu rezekcija, līdz pat stomas izveidei.