Kopienu rīcībspēja Kopienu rīcībspēja un identitāteun identitāte

Līga PaulaLLU SZF Socioloģijas katedra

Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku kongress III

Rīga, 2011, 24.-27. oktobris

Kopiena kāKopiena kā

vieta sociāla sistēma cilvēku kopums, kurus vieno

kopīga identitāte

Rīcībspēja

Indivīda sociālā rīcībspēja - indivīda „spēja izmantot sabiedrības piedāvātās darbības iespējas” (Zobena (zin.red.), 2005:12).

Kopienu līmenī rīcībspēja nozīmē, ka kopienai jāspēj mobilizēt tās rīcībā esošie resursi un spējas, jāapzina iespējas, kā arī aktīvi, mērķtiecīgi un atbilstoši jārīkojas izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Rīcībspēja

Lai indivīds varētu jeb spētu aktīvi rīkoties, viņam jāsasniedz konkrēts varēšanas līmenis, tātad – jābūt apveltītam ar noteiktām dotībām, zināšanām un prasmēm jeb spējām, kā arī ar iespējām jeb izdevībām mērķtiecīgi realizēt savas ieceres, aktīvi līdzdalību un rīcību.

Iespējas nereti nosaka ārēji apstākļi, ko indivīdam vienam pašam ietekmēt ir visai grūti, taču darbojoties kopienu līmenī, izmaiņas kopienas ārējā vidē var panākt.

Kopienas:-resursi -kapitāls-vērtības-mērķi-identitāte-u.c. elementi

RĪCĪBSPĒJA REZULTĀTI

Iespējas,izdevības

Kopiena un tās iekšējā vide

Spējas

Rīcība

r j videĀ ē ā

Kopiena un tās rīcībspēja (L. Paulas konstrukcija)

Rīcībspējas dimensijas (1)

Kultūras un sociālā dimensija - kopienas spēja apzināties un uzturēt savu identitāti, saglabāt savu kultūru dzīvu, atbalstīt kopienas locekļus un iestāties par viņu vajadzību apmierināšanu.

Rīcībspējas dimensijas (2)

Ekonomiskā rīcībspēja - indivīdu un kopienas pārstāvju iesaistīšanās ekonomiskajās aktivitātēs, kas pamatā ir uzņēmējdarbība un darba tirgus.

Rīcībspējas dimensijas (3)

Politiskā dimensija parāda kopienas spējas realizēties valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju darbībā. Šo dimensiju raksturo kopienu iesaiste un pārstāvniecība lokāla un nacionāla mēroga institūcijās, kuru darbība ietekmē pašu kopienu dzīvi.

Prakses kopienas

Prakses kopiena ir indivīdu grupa, kas darbojas dažādās sabiedriskās aktivitātēs, gūstot pieredzi un ilgstoši radot savu kopīgo identitāti, iesaistoties un dodot ieguldījumu kopienu praksēs (Wenger, 1998; Paula, Zobena, 2007).

Prakses kopienas atšķiras no interešu kopienas vai ģeogrāfiskās kopienas ar to, ka tās norāda uz kopīgu praksi, kas cilvēkus vieno. To definē caur trīs dimensijām:

kopīgu iniciatīvu, kādu definē un pastāvīgi izdiskutē vai pārformulē paši kopienas locekļi;

savstarpēju iesaistīšanos, kas veido kopienu par sociālu vienību;

laika gaitā radītu kopīgu repertuāru (Wenger, 1998b)

Kopienas resursi, kapitāls, vērtības, mērķi, u.c. elementi

RĪCĪBSPĒJA

REZULTĀTI

KopienaĀrējā vide

2.prakses kopiena

1.prakses kopiena 3.prakses

kopiena

Prakses kopienas un kopienu rīcībspēja (L. Paulas konstrukcija)

Secinājumi

Kopienu rīcībspēju ietekmē iekšējie un ārējie faktori. Identificēšanās ar kopienu jeb piederības sajūta kopienai ir ļoti būtisks faktors, kas ietekmē kopienas locekļu motivāciju un spēju mobilizēties iespēju (izdevību) izmantošanai.

Secinājumi Praktiskā līmenī rīcībspēja cieši saistīta ar

zināšanu pārnesi un radīšanu, pieredzes apmaiņu starp kopienas locekļiem vai starp kopienu un citiem sociālās struktūras elementiem no plašākas sabiedrības kā formālā, tā neformālā līmenī.

Identificējot prakses kopienas var konstatēt, kā kopienu rīcībspēja izpaužas un kā notiek jaunu zināšanu radīšana vai dalīšanās esošajā pieredzē.

Paldies !