[email protected] · - mācīšanās virtualizācija; ikdienas pieredzes izmantošana...
Transcript of [email protected] · - mācīšanās virtualizācija; ikdienas pieredzes izmantošana...
Par plānotajām izmaiņām mācību saturā
Ineta Upeniece, VISN nodaļas vadītāja
2015.gada 10.decembris
Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2014-2020
Rīcības virziens "Kompetenču attīstība" (42.-46.lpp.)
„[275] Lai cilvēkam būtu iespēja iegūt un strādāt cienīgudarbu un gādāt par sevi, saviem tuviniekiem un sniegtieguldījumu valsts attīstībā, nepieciešamas dažādaskompetences (zināšanu, prasmju un attieksmjukopums), piemēram, valodu prasmes, informācijas unkomunikācijas tehnoloģiju pārzināšana un lietošanasprasmes, saziņas un sadarbības prasmes, darba prasmes,uzņēmējspējas, pilsoniskā apziņa, radošums, spēja kritiskidomāt, plānot finanses, novērtēt riskus un rast tiemrisinājumus. Kompetences jāpilnveido visa mūža garumā, jomēs nevaram paredzēt nākotnes vajadzības.
Izglītības likums, 2015.gada 18.jūnija grozījumi
14.pants. Ministru kabinets nosaka:
38) nosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, izņemot augstskolas, tajā skaitā reglamentē Latvijas valsts simbolu —valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa — lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos neatkarīgi no izglītības iestādes juridiskā statusa, ņemot vērā normatīvo aktu prasības. Izglītības iestāde drīkst lietot lielo valsts ģerboni valstiskās audzināšanas ietvaros. Ministru kabinets nosaka pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs, izņemot augstskolas;
39) nosaka kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība šā likuma mērķī ietvertās izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus.
3
Vadlīniju un kārtības satura koncepta pamats. Satversme, Izglītības likums
4
Noteikumi par tikumiskās un valstiskās
audzināšanas vadlīnijām un kārtību, kādā izvērtējama
izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšana
Izglītības likums
Latvijas Republikas Satversme
Kādas ir pašreizējā izglītības satura un procesa stiprās puses?
Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami saistībā ar izglītības saturu un procesu?
Kompetenču pieeja izglītībā 21.gs.
Kompetence ir indivīda gatavība dzīves darbībai mūsdienu mainīgajāpasaulē; spēja izmantot zināšanas, prasmes un paust attieksmi, risinot problēmas mainīgās, reālās dzīves situācijās; spēja adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā kontekstā (izglītības, darba, personīgā vai sabiedriski politiskā)
Atšķirībā no prasmes (prasme - spēja veikt uzdevumus jeb māka veikt darbību un risināt problēmas) kompetence ir kompleksa, tā ietver: zināšanas (satura, epistēmiskas vai procedurālas); prasmes (kognitīvās, tehniskās, intrapersonālās u.c.); attieksmes (tās ir balstītas uz vērtībām un vienlaikus ir saistītas ar motivācijas un gribas elementiem)
6
Kompetenču pieeja izglītībā 21.gs.
Kompetenču pieeja ir balstīta uz pamata pieņēmumu:
būtiska ir indivīda spēja reflektēt, izmantot savas meta kognitīvās prasmes (domāt par domāšanu), būt radošam, patstāvīgam savā domāšanā, kā arī kritiski izvērtēt savu rīcību un uzņemties par to atbildību.
Jaunas mācīšanās un mācīšanas kultūras veidošanās nosacījumi:
izglītības procesa centrā ir skolēna mācīšanās, kompetenču veidošanās; attiecību maiņa starp skolēnu un skolotāju mediju pieredzes rezultātā - mācīšanās virtualizācija; ikdienas pieredzes izmantošana mācībās; skolotāju komandas, skolas kopienu veidošanās - sadarbības pedagoģija.
7
Kompetenču pieeja izglītībā 21.gs.
Pamatkompetences attīsta izglītības jomās/ saturiskajos virzienos
Caurviju kompetences ietver nozīmīgus skolēna darbības kognitīvos, afektīvos un sociālos aspektus, kas attiecas uz visiemcilvēka darbības virzieniem.
Caurviju kompetenču attīstība ir visu mācību priekšmetu uzdevums. Skolēni caurviju kompetences attīsta darbinot kompetences izglītības jomās daudzveidīgos kontekstos un, otrādi - konsekventi un sistemātiski izmantojot caurviju kompetences nostiprinās skolēnu kompetences jomās.
8
Mācību saturs
Pamatkompetences Caurviju kompetences Jomas/saturiskais virziens
Saziņas dažādās valodās Pašizziņa
Mācīšanās mācīties
Valodas
Matemātikas, dabaszinātņu un
tehnoloģiju kompetence
Problēmu risināšana un kritiskā
domāšana
Dabaszinātnes un tehnoloģijas
Digitālā kompetence Saziņa
Digitālā un mediju kompetence
Matemātika un datorika
Sociālā un pilsoniskā
kompetence
Sadarbība
Pilsoniskā līdzdalība
Sociālās zinātnes
Pašizziņas, pašiniciatīvas un
uzņēmējdarbības kompetence
Patstāvība un mērķtiecība Fiziskās audzināšana, drošība
un veselība
Kultūras izpratnes un
izpausmes kompetence Jaunrade un iniciatīva
Mākslas
Kompetenču standarta mācību satura struktūra
Vērtības/tikumi
Izglītošanās
Izglītības standartsAudzināšanas
vadlīnijas
ZināšanasPrasmes
AttieksmeApzināšana
PraktizēšanaĪstenošanaRadīšana
Sabiedrība Skola Ģimene
Līdzcietība un rūpesCieņa
SolidaritāteTaisnīgums
KrietnumsGodīgums
Brīvība
AtbildībaCentība
• Valodas• Matemātika un
datorika• Dabaszinātnes un
tehnoloģijas• Sociālās zinātnes• Kultūrizglītība un
radošā izpausme• Veselība, drošība un
fiziskā audzināšana
• Tikumiskās• Valstiskās
Caurviju kompetence
Problēmu risināšana un kritiskā domāšanaIdentificē, analizē un izvērtē situācijas, problēmas, idejas un informāciju, formulē atbilstošus spriedumus un risinājumus un sekmīgi tos lieto reālās dzīves situācijās. Jaunrade, pašiniciatīva un uzņēmējspējaIztēlojas un attīsta jaunus, inovatīvus risinājumus, izmantojot, sintezējot vai pārveidojot zināšanas, uzņemas iniciatīvu praktiski ieviešot šīs idejas dzīvē, demonstrējot uzņēmējspēju.Digitālā un mediju Lietpratīgi un atbildīgi izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iespējas, lai iegūtu, izvērtētu, pārvaldītu, apmainītos ar informāciju, sazinātos un sadarbotos virtuālajā vidē, radot jaunas zināšanas un risinājumus.Pašvadība un pašizziņaDarbojas patstāvīgi, mērķtiecīgi, efektīvi un atbildīgi kompleksā un mainīgā pasaulē.Mācīšanās mācītiesProt un ir motivēts pastāvīgi un patstāvīgi mācīties un pilnveidot sevi, ir zinātkārs un inletektuāli atvērts, apzināti meklējot intelektuālus, radošus un personīgus izaicinājumus, spēj saprast un sekot līdzi savai domāšanai un mācīšanās procesam, apzinās efektīvākos mācīšanās paņēmienus, plāno izziņas procesu un uzņemas atbildību, lai plānotais tiktu sasniegts. SaziņaProt un grib efektīvi un sociāli atbildīgi komunicēt atbilstoši auditorijai, mērķim un situācijai mutvārdos, rakstos, neverbālā, multimediālā un digitālā formā. SadarbībaProt darboties patstāvīgi un sadarbībā komandā, organizē un koordinē efektīvu komanddarbu, ved sarunas, pieņem kopīgus lēmumus, izprot, respektē un risina problēmas dažādu sociālo grupu, daudzkultūru un daudzvalodu vidē, mācās no un palīdz attīstīties citiem. Līdzdalība Domā un rīkojas kā atbildīgs savas kopienas, valsts un globāls pilsonis, balstoties uz dziļu izpratni par daudzveidīgām interesēm un vēlmi sadarboties ar citiem, lai kopīgi risinātu kompleksas problēmas, kas skar cilvēces nākotni un ilgtspējīgu attīstību.
Vērtības
Cieņa pret cilvēku un dzīvību ‒ rīkojas saskaņā ar cilvēktiesībām, ņemot vērā citu personu vajadzības un uzskatus. Atzīst otra tiesības uz citādību. Apzinās savu un citu dzīvības vērtību.Solidaritāte ‒ piederības apziņa savai valstij un sabiedrībai/cilvēcei, kas iekļauj rūpes par kopīgu labumu valstī, ne tikai par savu, bet arī citu labumu, un sekmē demokrātiska dialoga prasme attiecībās ar citiem.Taisnīgums ‒ rīkojas kopīga labuma vairošanai un izturas vienlīdzīgi pret citiem, sekmējot taisnīgas sabiedrības pastāvēšanu.Brīvība ‒ -tikumiskās izvēles nosacījums, kurš atklājas patstāvīgā lemšanā un rīcībā, skolēns ir apveltīts ar kritisku spriestspēju un spēj izsvērt tikumisku rīcību, no netikumiskas rīcības. Atbildība – nozīmīga vērtība, kura paredz savas rīcības sekas, atšķirīgu uzskatu/interešu sadursmju gadījumos rīkojas konstruktīvi un nevardarbīgi, izvēlas aktuālo situāciju ilgtspējīgus risinājumus. Ģimenes un sabiedrības dzīves stabilitātes nozīmīga vērtība.Centība ‒ izrāda iniciatīvu, ierosina idejas un piedalās to īstenošanā, jebkuru darbu veic pamatīgi, uzcītīgi, pēc iespējas kvalitatīvāk un produktīvāk, praksē demonstrējas kā darba tikums. Līdzcietība un rūpes ‒ ir empātisks, atzīst citu vajadzības, izvērtē savas spējas palīdzēt un rūpējas par sevi un citiem, ir solidārs’’Godīgums ‒ patiesums, vārdu un darbu saskaņa, ir uzticams
SAM 8.3.1.1.
«Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura
aprobācija un ieviešana»
Pasākuma mērķis: Nodrošināt kompetenču pieejā balstītavispārējās izglītības satura (turpmāk – mācību saturs)aprobāciju atbilstoši vispārējās izglītības obligātā saturaaprakstam un mācību satura ieviešanu pirmsskolasizglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.
Ministru Kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiNr. 670 «Darbības programmas «Izaugsme unnodarbinātība» Specifiskā atbalsta mērķa 8.3.1.«Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītībassaturu» 1.pasākuma «Kompetenču pieejā balstītavispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana»īstenošanas noteikumi
14
Rezultāts: Apstiprināto vadlīniju un standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu
Ieviešana
Izstrāde Aprobācija
Apspriešana
Pilnveide
Apstiprināšana MK
15
Mācību un metodiskie līdzekļi
• 6 mācību un metodiskie līdzekļi pirmsskolai (izglītojamajiem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem un vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem)
• 13 mācību un metodiskie līdzekļi 1.-6.klasei• 27 mācību un metodiskie līdzekļi 7.-12.klasei• 15 mācību un metodiskie līdzekļi adaptēti vieglajā
valodā 7.-9.klasei (izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām iekļaujošās izglītības īstenošanai)
• 10 mācību līdzekļi izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem
• 5 integrēti mācību līdzekļi izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem attīstības traucējumiem
16
Mācību satura specifiskas apguves mācību un metodiskie līdzekļi
• Mācību un metodiskie līdzekļi satura un valodas integrētai apguvei pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē
• Digitāls Eiropas Valodu portfelis svešvalodu (angļu franču, krievu, latviešu un vācu valodas) apguvei
• Pielāgotas mācību grāmatas Braila rakstā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē
17
Diagnostikas instrumenti
• Lasītprasmes novērtēšanas tests 4.-6.klases izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām
• Datorprogramma izglītojamajiem, kuriem ir lasīšanas traucējumi
• 20 diagnosticējošie darbi, tai skaitā 12 diagnosticējošie darbi matemātikā un dabaszinātnēs
• Dabaszinību, fizikas un ķīmijas eksāmenu satura projekts vidējās izglītības pakāpē
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas
• Aprobācijā iesaistīto izglītības iestāžu pedagogiem
• Pirmskolas izglītības iestāžu metodiķiem un vadītājiem
• Sākumskolu un pamatskolu direktoru vietniekiem mācību darbā (skolu vadībai)
• Vispārējās vidējās izglītības iestāžu direktoru vietniekiem mācību darbā (skolu vadībai)
• Svešvalodu skolotāju sagatavošana darbam ar EVP
• Speciālistu sagatavošana darbam ar DIBELS Next testu
• Pedagogiem iekļaujošas izglītības jomā
• Pirmskolas izglītības iestāžu pedagogiem
• Vispārizglītojošo skolu pedagogiem
Kopējais skaits – 6000 pedagogi
Vispārējās izglītības iestāžu atlase aprobācijai
• Tiks uzaicinātas 9 republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības nominēt to padotībā esošās ne vairāk kā trīs vispārējās izglītības iestādes (Rīga – ne vairāk kā 15 izglītības iestādes)
• Pēc pašvaldību pieteikto vispārējās izglītības iestāžu saraksta saņemšanas pēc noteiktiem kritērijiem tiks veikta izglītības iestāžu atlase, paredzot aprobācijā iesaistīt ne mazāk kā 80vispārējās izglītības iestādes, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādes, sākumskolas, pamatskolas, speciālās izglītības iestādes, vidusskolas, ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas, no visiem plānošanas reģioniem
• Vismaz 8 īsteno mazākumtautības izglītības programmas
• Vismaz 4 īsteno speciālās izglītības programmas
20
Izglītības iestāžu atlases kritēriji Pielikums 2015. gada 24. novembra
MK noteikumiem Nr. 670
Iestāžu tipi
VĢ vai pašvaldību ģimnāzijas
Vidusskolas
Pamatskolas/sākumskolas
Pirmsskolas
Speciālās izglītības iestādes
Sadalījums no reģiona
1
5 (6)
5 (6)
3
1
Atlases kritēriji
Rīgas pilsētā: vismaz vienu
valsts ģimnāziju vai ģimnāziju,
vismaz vienu vidusskolu,
vismaz vienu sākumskolu vai
pamatskolu, vismaz vienu
pirmsskolas izglītības iestādi un
vismaz vienu speciālās
izglītības iestādi.
Mācību satura ieviešanas uzsākšana
2017./2018.5 gadi
2018./2019 1.kl.; 4.kl.
2019./2020.
2.kl.; 5.kl.
7.kl.; 10.kl.
2020./2021.
3.kl.; 6.kl.
8.kl.; 11.kl.
2021./2022.
9.kl.; 12.kl.
22
Ineta Upeniece, VISN nodaļas vadītāja, [email protected]
2015.gada 10.decembris, Rīga