LV - ecb.europa.eu fileLV LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 1.10.2008 COM(2008) 602 galīgā...

LV LV

LV

LV LV

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

Briselē, 1.10.2008 COM(2008) 602 galīgā redakcija

2008/0191 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK izdara grozījumus attiecībā uz bankām, kas saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem

riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību

{SEC(2008) 2532} {SEC(2008) 2533}

LV 2 LV

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

ES vienotais finanšu tirgus ir būtisks faktors Eiropas ekonomikas konkurētspējas veicināšanā un uzņēmumu kapitāla izmaksu samazināšanā. Finanšu pakalpojumu rīcības plāna laika posmam no 1999. līdz 2005. gadam (FSAP) mērķis bija izveidot pamatu stabilam ES finanšu tirgum atbilstīgi trim stratēģiskajiem mērķiem:

• vienota tirgus nodrošināšana vairumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā;

• atvērti un droši mazumtirdzniecības tirgi un

• mūsdienu prasībām atbilstoši piesardzīgas uzraudzības noteikumi un pārraudzība.

Šajā kontekstā, pamatojoties uz G-10 panākto vienošanos „Bāzele II”, 2006. gada jūnijā tika pieņemta jauna prasību sistēma attiecībā uz kapitālu kā kapitāla prasību direktīva, kas ietver Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK. Šī priekšlikuma kopējais mērķis ir nodrošināt to, ka kapitāla prasību direktīvas efektivitāte netiek apdraudēta. Pārskatīšana attiecas uz šādiem aspektiem:

• no iepriekšējām direktīvām pārņemto noteikumu pārskatīšana, piemēram, par lielu riska darījumu režīmu un izņēmuma statusu banku tīkliem attiecībā uz piesardzīgas uzraudzības prasībām;

• tādu principu un noteikumu izveide, kas nav tikuši formulēti ES līmenī, piemēram, attiecībā uz sākotnējā pašu kapitālā ietilpstošiem kapitāla hibrīda instrumentiem;

• uzraudzības sistēmas precizēšana krīzes pārvaldībai un kolēģiju izveide uzraudzības efektivitātes un lietderības uzlabošanai.

Atsevišķu citu jomu pārskatīšanu rosināja svārstības finanšu tirgos, kas aizsākās 2007. gadā, un pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt kreditoru interešu atbilstīgu aizsardzību un kopējo finanšu stabilitāti.

Nepieciešams risināt kapitāla prasību direktīvu transponēšanas periodā konstatētās neatbilstības, lai nodrošinātu, ka kapitāla prasību direktīvu pamatā esošo mērķu efektivitāte netiek mazināta. Lielākā daļa šo neatbilstību ir tehniskas dabas un tiek risinātas ar atsevišķiem komitoloģijas procedūras pasākumiem.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

No 2008. gada 16. aprīļa līdz 17. jūnijam tika veikta atklāta interneta apspriešana. Komisija tās gaitā saņēma 118 komentārus. Izņemot tos, kurus paši komentāru autori klasificējuši kā konfidenciālus, visi pārējie komentāri pieejami šeit:

http://circa.europa.eu/Public/irc/markt/markt_consultations/library?l=/financial_services/cross-sector_issues&vm=detailed&sb=Title

LV 3 LV

Samērā daudz respondentu bija minējuši trīs jautājumus, un tādēļ tiem pievēršama īpaša uzmanība.

2.1. Lieli starpbanku riska darījumi

Komisija uzskata, ka starpbanku riska darījumi nav bez tiem piemītoša riska un būtu piesardzīgi pārvaldāmi. Komisija ierosina ierobežot visus starpbanku riska darījumus līdz 25 % no pašu kapitāla vai alternatīvi līdz 150 miljonu euro robežvērtībai atkarībā no tā, kura summa ir lielāka.

2.2. Kapitāla prasības pārvēršanai vērtspapīros

Apspriedes dokumentā bija ietverta prasība, ka iniciatoru turējumā jābūt konkrētai procentuālajai daļai no tā kapitāla, kas tiek izmantots riska darījumā, kurš tiek pārvērsts vērtspapīros. Atbildot uz apspriešanas procesā izteikto, šobrīd tiek ierosināts ieviest prasību, ka iniciatoriem un sponsoriem jāsaglabā daļa risku un ka investoriem jānodrošina šīs prasības faktiska ievērošana. Ņemot vērā turpmākā sabiedriskā apspriešanā izteiktos apsvērumus, Komisija neatkāpjas no savas obligātās prasības ieviest pasākumus, ar ko pierāda pienācīgu uzcītību un rūpību biznesa modeļa „radīt, lai izplatītu” (originate to distribute) gadījumā.

2.3. Uzraudzītāju kolēģijas

Apspriedes dokumentā pausta nepieciešamība izveidot uzraudzītāju kolēģijas visām pārrobežu bankām un tiek prasīta uzraudzītāju dalība šādās kolēģijās, lai diskutētu un vienotos par konkrētiem jautājumiem, izmantojot nesaistošu starpniecības mehānismu, ko sniedz Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (CEBS), bez nepieciešamības mainīt pienākumu sadalījumu starp izcelsmes valsts un uzņēmējas valsts uzraudzītājiem.

Atšķirīgu iemeslu dēļ šis priekšlikums vairākumam ieinteresēto personu šķita neapmierinošs.

Ir būtiski, lai kolēģijas paliktu efektīvas un lietderīgas attiecībā uz banku grupu darbības uzraudzību. Tādēļ Komisija uzskata, ka līdz ar informācijas plūsmu palielināšanu galīgais lēmums par diviem galvenajiem aspektiem būtu jāuztic konsolidētai uzraudzības iestādei (2. pīlārs – kapitāla prasības un pārskatu iesniegšanas prasības).

2.4. Īpašas zināšanas

Laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam Komisija izdeva vairākus aicinājumus CEBS sniegt konsultācijas par kapitāla hibrīda instrumentiem un lieliem riska darījumiem. Attiecībā uz kapitāla hibrīda instrumentiem CEBS ierosināja nosacījumus, kam jāatbilst katram hibrīda instrumentam, lai to uzskatītu par atbilstīgu ES 1. līmeņa kapitāla prasībām. Attiecībā uz lieliem riska darījumiem CEBS izteica priekšlikumus to definīcijām, lielu riska darījumu režīma darbības jomas piemērošanai, kā arī to apjoma ierobežojumiem un šo darījumu vērtību aprēķināšanai. Atbildēs norādītie principi tika vispārīgā līmenī ņemti vērā. CEBS konsultācijas ir publicētas šajā tīmekļa vietnē:

http://www.c-ebs.org/Advice/advice.htm

Komisijas dienesti izveidoja arī darba grupu no Eiropas Banku komitejas (EBC) ieceltiem dalībniekiem, kas 2007. un 2008. gadā rīkoja tikšanās deviņu dienu garumā. EBC apstiprināja šī priekšlikuma projektu savā 2008. gada 20. jūnija sēdē.

LV 4 LV

3. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Ietekmes novērtējuma ziņojums ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/internal_market/bank/regcapital/index_en.htm#capitalrequire

Pavisam kopā tika vērtētas vairāk nekā 60 dažādas politikas izvēles iespējas. Turpinājumā lasāmajā kopsavilkumā raksturotas vēlamās politikas izvēles iespējas katrā no sešām problēmjomām, kuras apskatīja ietekmes novērtējumā, kā arī to paredzamā ietekme uz galvenajām ieinteresētajām aprindām.

3.1. Lieli riska darījumi

Par visefektīvāko risinājumu tiek uzskatīts grozīts atbalsta režīms, kas balstītos uz ierobežojumiem, jo tas ir speciāli izstrādāts reaģēšanai uz atklātajiem trūkumiem spēkā esošajā režīmā. Turklāt izmaksu un ieguvumu sadalījums starp ieinteresēto personu grupām šajā izvēles iespējā ir viskonsekventākais. Gaidāms, ka banku nozarē notiks administratīvā sloga samazinājums, kuru ieviesīs ar harmonizētāku režīmu un tā ciešāku saskaņošanu ar maksātspējas režīmu. Dažu veidu ieguldījumu sabiedrības tiks atbrīvotas no šī režīma darbības jomas. Būtiski ir tas, ka finansiālo stabilitāti uzlabos pārliecība, ka konkrētas kredītiestādes maksimālais riska darījumu apjoms ar kādu trešo personu ir ierobežots.

3.2. Kapitāla hibrīda instrumenti

Vienota, reglamentējoša Eiropas mēroga sistēma risinātu pašreizējās situācijas nepilnības, veicinot konverģenci starp dalībvalstīm un nozarēm, tā rezultātā sniedzot ieguldījumu stabilāku, līdzvērtīgāku nosacījumu izveidē vienotajā tirgū. Skaidrs ES regulējums uzlabos kapitāla kvalitāti gan no nozares, gan arī uzraudzības viedokļa, vienlaicīgi piedāvājot plašāku izvēli un likviditāti investoriem.

3.3. Izcelsmes valsts un uzņēmējas valsts jautājumi un pasākumi krīzes pārvaldībai

Kolēģijas, kuru sastāvā būs dažādu dalībvalstu iestāžu uzraudzības grupu pārstāvji, risinās potenciālus konfliktus un uzraudzības pārklāšanos. To darbību atbalstīs konsolidētās uzraudzības iestādes uzlabotās pilnvaras. Krīzes situācijās ieinteresētās personas iegūs no uzlabotas sadarbības uzraudzības jomā un skaidrākas pienākumu sadales. Starpniecības mehānismi nodrošinās konfliktu atrisināšanu, bet regulāra informācijas apmaiņa ļaus savlaicīgi noteikt finansiāla spiediena situācijas.

3.4. Izņēmuma statuss banku tīkliem attiecībā uz dažām piesardzības prasībām

Ir lietderīgi "regularizēt" situāciju dalībvalstīs, kuras savā tiesību sistēmā pēc laika ierobežojumiem ir ieviesušas izņēmumus saskaņā ar kapitāla prasību direktīvas 3. pantu. Savukārt attiecībā uz citām dalībvalstīm tas var radīt iespēju ES banku tīkliem, kuru aktīvi pārsniedz 331 miljardu euro un kas pārstāv vairāk nekā 5 miljonus dalībnieku, kvalificēties minētajā pantā atrunātai uzraudzības procedūrai. Parasti šādi tīkli sastāv no kooperatīvām bankām, lai gan 3. pants neattiecas vienīgi uz tām.

LV 5 LV

3.5. Regulējums kopīgu ieguldījumu sabiedrībām atbilstīgi uz iekšējiem reitingiem balstītai (IRB) pieejai

Piemērojot mērķtiecīgāku standartizēto riska svērumu palielinājumu, tiktu nodrošināts stabils un pret risku sensitīvs alternatīvs regulējums kopīgo ieguldījumu sabiedrību riska darījumiem, kad procentuālais riska svērumu palielinājums būtu mazāks augstāk vērtētiem riska darījumiem un lielāks zemāk vērtētiem un nevērtētiem riska darījumiem.

3.6. Kapitāla prasības un riska pārvaldība attiecībā uz pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām

Potenciālie interešu konflikti modelī „radīt, lai izplatītu” jārisina, nodrošinot, ka kredītriska nodošanas iniciatori un sponsori uzņemas kādu daļu no riskiem, ko tie parakstījuši. Šā iemesla dēļ investoriem lūgs nodrošināt, ka iniciatori un sponsori uzņemas būtisku riska daļu un jebkurā gadījumā ne mazāk kā 5 procentus no kopējā riska, tādējādi gan iniciatoriem un sponsoriem, kuru darbību reglamentē kapitāla prasību direktīvas, gan arī tiem, kuru darbību šīs direktīvas nereglamentē, faktiski būs jāuzņemas daļa no riskiem. Stingrākai un precīzākai sistēmai pārvēršanai vērtspapīros, tostarp stingrākām prasībām pienācīgas rūpības nodrošināšanai, būtu jāveicina atbildīgāka riska parakstīšana un jāļauj izvairīties no atkārtotām tik milzīgām izmaksām, kādas investoriem un finanšu iestādēm radušās pēdējo 18 mēnešu laikā.

4. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Vispiemērotākais instruments ir direktīva, ar kuru tiek grozītas attiecīgās spēkā esošās direktīvas. Priekšlikums balstās uz EK līguma 47. panta 2. punkta, kas ir juridiskais pamats tādu Kopienas pasākumu pieņemšanai, kas paredzēti iekšējā tirgus izveidei finanšu pakalpojumu jomā.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, kā tas noteikts EK līguma 5. pantā, dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus, un tāpēc tos var vieglāk sasniegt Kopiena. Tās noteikumi nepārsniedz mērķa sasniegšanai nepieciešamo apjomu.

Tikai Kopienas tiesību akti var nodrošināt, ka kredītiestādes un kredītiestāžu grupas, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, ir pakļautas vienām un tām pašām prasībām attiecībā uz piesardzīgu uzraudzību, kas nodrošina līdzvērtīgus nosacījumus, palīdz izvairīties no nepamatotām atbilstības ievērošanas izmaksām pārrobežu darbībās un tādējādi veicina plašāku vienotā tirgus integrāciju. Kopienas rīcība arī nodrošina augsta līmeņa finansiālo stabilitāti visā ES.

Šis priekšlikums nepalielina administratīvo slogu dalībvalstīm vai uzņēmējiem. Tieši pretēji, lielu riska darījumu režīms tiek vienkāršots, un ziņošanas prasības tiek samazinātas. Kapitāla hibrīda instrumentu regulējuma harmonizēšana arī rezultātā rada vienkāršošanu un tādējādi arī administratīvā sloga samazinājumu bankām, kas veic pārrobežu darbību.

5. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

LV 6 LV

6. PRIEKŠLIKUMA PLAŠĀKS SKAIDROJUMS

6.1. Hibrīda kapitāls (Direktīvas 2006/48/EK 2. nodaļas 1. iedaļa)

Kapitāla hibrīda instrumenti (hibrīda instrumenti) ir vērtspapīri, kuriem piemīt gan kapitāla instrumentu, gan parāda vērtspapīru īpašības. Šādu instrumentu emitēšanas mērķis ir segt bankas kapitāla vajadzības, vienlaicīgi piesaistot investorus, kas būtu gatavi uzņemties lielāku risku nekā fiksēta ienākuma (parāda vērtspapīru) instrumentu gadījumā un kas tādēļ arī sagaida augstāku ienesīgumu. Šie instrumenti parasti tiek izstrādāti tādējādi, lai reglamentēšanas nolūkā atbilstu „sākotnējā pašu kapitāla” jēdzienam.

Tiesiskā regulējuma trūkums ES līmenī ir radījis situāciju ar atšķirīgiem atbilstības kritērijiem un ierobežojumiem dažādās ES dalībvalstīs. Tā rezultātā nepastāv līdzvērtīgi nosacījumi, un ir patvaļīgu rīkojumu iespējamība bankām, kuras darbojas vienotajā tirgū, jo atšķirības regulējumā dalībvalstu starpā ietekmē kapitāla hibrīda instrumentu emisiju izmaksas.

6.1.1. Atšķirība starp banku pašu kapitāla galveno sastāvdaļu un hibrīda instrumentiem, kas pieņemami kā banku sākotnējais pašu kapitāls (Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) un ca) apakšpunkts)

Pagaidām vēl nav formulēta skaidra terminoloģija, lai raksturotu tādus kapitāla hibrīda instrumentus, kas būtu pieņemami kā banku sākotnējais pašu kapitāls (1. līmeņa kapitāls). Tā kā jebkāds direktīvā iekļauts konkrētu instrumentu saraksts nepārtrauktu inovāciju rezultātā ātri vien kļūtu neaktuāls, ir izstrādāti principi, kas nosaka sākotnējam pašu kapitālam atbilstīgos hibrīda instrumentus.

Bankas sākotnējā pašu kapitālā ietilpstošais pamatkapitāls ietver visus instrumentus, kas atrunāti nacionālajā pašu kapitāla jēdziena definīcijā, pilnībā sedz zaudējumus, turpinot darbību, un ir vislielākā mērā pakārtotā prasība likvidācijas laikā. Konkrēti šiem instrumentiem vajadzētu būt jebkuras bankas „pēdējai aizsardzības līnijai” gan tās parastajā darbības režīmā, gan likvidācijas laikā. Visbiežāk šie instrumenti ir parastās akcijas un atbilstīgās prēmijas, tomēr vispārīgāk tie ir jebkura veida instrumenti, kas nesniedz priekšrocības tiesības negatīva ekonomiskā rezultāta gadījumā.

Tomēr pastāv arī instrumenti, kas neietilpst šajā jomā, piemēram, priekšrocības akcijas, kas dod priekšrocības tiesības uz dividenžu izmaksām un likvidācijas gadījumā, kas tādējādi arī ietilpst hibrīda instrumentu kategorijā.

6.1.2. Atbilstības kritēriji (Direktīvas 2006/48/EK 63.a pants)

Lai hibrīda instrumentus atzītu par sākotnējo pašu kapitālu, tiem jāspēj segt zaudējumus, pieļaut maksājumu atcelšanu krīzes laikā, jābūt dziļi pakārtotiem likvidācijas laikā un nepārtraukti pieejamiem, lai nebūtu šaubu, ka ar tiem var atbalstīt noguldītājus un citus kreditorus krīzes apstākļos. Vienošanās par šiem kritērijiem tika panākta G10 līmenī un izziņota 1998. gada paziņojumā presei, tomēr kritēriji nav pārņemti ES tiesību aktos. Atbilstīgi instrumenti iztur pastāvības pārbaudi, ja tie ir nedatēti vai to sākotnējais dzēšanas termiņš ir garāks par 30 gadiem. Tomēr tie var būt atsaucami ātrāk, bet tikai kā emitenta iniciatīva, ar uzraudzības iestādes sniegtu apstiprinājumu un aizstājot ar tādas pašas kvalitātes kapitālu, ja vien uzraudzības iestāde nekonstatē, ka ir pietiekams kapitāla apjoms. Tāpat uzraudzības iestādēm jābūt tiesībām apturēt datētu instrumentu dzēšanu atkarībā no bankas maksātspējas.

LV 7 LV

Tāpat atbilstīgiem instrumentiem jāļauj atcelt maksājumus vai tos dzēst, ja vien tiek izpildītas minimālās kapitāla prasības. Atbilstīgi instrumenti nevar būt kumulatīvi, t.i., jebkura neizmaksāta summa tiek atsavināta un vairs nav uzskatāma par izmaksājamu vai pienākošos. Tomēr ir jāpieļauj alternatīvs mehānisms maksājumiem natūrā (piem., emitējot jaunas akcijas), kurš darbotos, balstoties uz uzraudzības iestādes noteiktiem stingriem nosacījumiem (attiecīgās izmaksas sedz akcionāri ar sev piederošo daļu vērtības samazinājumu).

Atbilstīgiem instrumentiem jāsedz zaudējumi likvidācijas laikā, bet arī jāpalīdz iestādei turpināt darbību uz nepārtrauktas darbības principa pamata, un tiem nevajadzētu traucēt emitenta rekapitalizāciju. Tādējādi hibrīda instrumentiem jābūt augstāka ranga tikai par parasto akciju kapitālu un zemāka ranga par bankas papildu pašu kapitālā iekļautajiem hibrīda instrumentiem.

6.1.3. Kvantitatīvie ierobežojumi (Direktīvas 2006/48/EK 66. pants)

Bankām un ieguldījumu sabiedrībām nevajadzētu pārlieku paļauties uz kapitāla hibrīda instrumentiem par sliktu 57. panta a) apakšpunktā norādītajām galvenajām sastāvdaļām. Šajā nolūkā Komisija ierosina ierobežojumu struktūru, kas pieļauj vairāku kategoriju esamību.

Galvenais kategorijas nodalošais kritērijs – hibrīda instrumentu konvertējamība nepieciešamības gadījumā – sniedz stimulu attīstīt hibrīda instrumentus, kā rezultātā tiek iegūta augstāka kapitāla kvalitāte krīzes laikā (t.i., ar augstāku pamatkapitāla daļu). Uzraudzības iestādes var ārkārtas situācijās uz laiku atcelt ierobežojumus.

Vislielākā mērā pakārtotie instrumenti kādā kredītiestādē, kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav īpašnieku vai akcionāru, piemēram, dalībnieku sertifikāti dažās kooperatīvajās bankās, jāuzskata par konvertējamiem hibrīda instrumentiem, ciktāl to attiecīgais kapitāls ir apmaksāts, un tie ierindojas pēc visām citām prasībām.

6.1.4. Pārejas noteikumi (Direktīvas 2006/48/EK 154. panta 8. un 9. punkts)

Komisija atzīst hibrīda instrumentu kā vērā ņemamu finansējuma avotu nozīmību un nepieciešamību ierobežot jaunā regulējuma ietekmi. Šajā nolūkā priekšlikums atļauj sabiedrībām, kuras neatbilst jaunajiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem, 30 gadu laikā pakāpeniski pielāgoties jaunajiem noteikumiem.

6.1.5. Informācijas sniegšanas noteikumi (Direktīvas 2006/48/EK XII pielikuma 2. daļas 3. punkta a) un b) apakšpunkts)

Pēc kritēriju kopas noteikšanas kapitāla hibrīda instrumentiem, lai tie atbilstu sākotnējam pašu kapitālam, ir jāveic attiecīgi grozījumi XII pielikumā. Šīs izmaiņas iekļautas šajā priekšlikumā. Bankām tiek uzlikts par pienākumu sniegt konkrētu informāciju par hibrīda instrumentiem, it īpaši tiem, kuri ir atbilstīgi tikai pārejas periodā.

6.2. Lieli riska darījumi

Pašreiz spēkā esošie kapitāla prasību direktīvu noteikumi balstās uz vispārīgu pieņēmumu, ka bankas sadala savus riska darījumus starp saviem klientiem. Tomēr, neskatoties uz to, iestādēm var būt riska darījumi ar vienu klientu vai ar saistītu klientu grupu. Ārkārtas situācijās tas var novest pie visa riska darījuma vai tā daļas zaudējuma. Lielu riska darījumu režīma mērķis ir nepieļaut, ka kāda iestāde gūst nesamērīgi lielus zaudējumus, kas radušies no neveiksmīga darījuma ar vienu klientu (vai ar saistītu klientu grupu), iestājoties

LV 8 LV

neparedzētiem gadījumiem. Lai risinātu šādas situācijas, Eiropas Komisija 1987. gadā izdeva ieteikumu1, kam 1992. gadā sekoja direktīva2. Ņemot vērā to nelielo skaitu un kapitāla prasību direktīvu pieņemšanas laikā veikto izmaiņu apmēru, lielu riska darījumu režīms nav ticis pārskatīts 16 gadus. Atzīstot šo faktu, Direktīvas 2006/48/EK 119. pants un Direktīvas 2006/49/EK 28. panta 3. punkts prasa padziļinātu spēkā esošo prasību pārskatīšanu, „pievienojot piemērotus priekšlikumus”, kas iesniedzami Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pašreiz spēkā esošie kapitāla prasību direktīvu noteikumi uzrāda vairākus trūkumus: augstas nozares izmaksas, tai skaitā nepamatotas atbilstības ievērošanas izmaksas atsevišķiem ieguldījumu sabiedrību veidiem, skaidrības un līdzvērtīgu nosacījumu trūkums. Turklāt pašreiz spēkā esošais režīms nepietiekami efektīvi risina tirgus nepilnības attiecībā uz atsevišķiem riska darījumu veidiem (piemēram, riska darījumi ar iestādēm), uzliekot augstāku nodokļu slogu nodokļu maksātājiem un radot neefektīvu kapitāla izmantojumu. Šie trūkumi tiek risināti, kur tas iespējams, atceļot valstu rīcības brīvību, pieļaujot atsevišķu ieguldījumu sabiedrību veidu atbrīvošanu no režīma prasībām, vairāk saskaņojot izmantotās metodes ar tām metodēm, kas tiek izmantotas kapitāla pietiekamības nolūkā, stiprinot juridisko noteiktību ar precīzāku definīciju palīdzību un pielāgojot regulējumu atsevišķiem riska darījumu veidiem (piemēram, riska darījumi ar iestādēm).

6.2.1. Definīcijas (Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 45. punkts un 106. pants)

Attiecībā uz 4. pantā definēto saistītu klientu jēdzienu līdz šim uzraudzības iestādes ir koncentrējušas savu uzmanību tikai uz attiecīgo struktūru aktīvu daļu ar nolūku noteikt, vai viena struktūra var saskarties ar atmaksāšanas sarežģījumiem otras struktūras finansiālu problēmu dēļ. Nesenie notikumi tirgū pierāda, ka divas un vairāk sabiedrības var būt savstarpēji finansiāli atkarīgas (un radīt vērā ņemamu risku), jo tiek finansētas no viena un tā paša instrumenta. Tā rezultātā šis priekšlikums ņem vērā ne tikai to risku, kas izriet no divu struktūru komercdarbības un aktīviem, bet arī no to saistību vai finansējuma puses.

6.2.2. Lielu riska darījumu režīma vienkāršošana (Direktīvas 2006/48/EK 2. nodaļas 5. iedaļa)

Direktīvas 110. panta ziņošanas prasības ir tikušas vienkāršotas un harmonizētas. Tā bija viena no izplatītākajām nozares pārstāvju sūdzībām par spēkā esošo režīmu. Prasība par starpposma ziņošanu ir tikusi atcelta, un IRB pieeju izmantojošām iestādēm jāsniedz konsolidēts ziņojums par saviem 20 lielākajiem riska darījumiem, uz kuriem neattiecas izņēmumi.

Pašreizējie ierobežojumi lieliem riska darījumiem ir daudzveidīgi. Šo struktūru 111. pantā vienkāršo uz vienu ierobežojumu 25 % apmērā.

Direktīvas 113. pantā norādīto izņēmumu saraksts šobrīd ir garš un rada apgrūtinošas atšķirības dažādās dalībvalstīs un vienlīdzīgu nosacījumu trūkumu. Vienīgie izņēmumi, kas paliek spēkā, ir riska darījumi ar valsti, reģionālo valdību un pašvaldību, tādi, kas veido tipisku kooperatīvo banku darbību, grupas iekšējie riska darījumi, ja tiem piemērojams izņēmuma statuss atbilstīgi maksātspējas režīmam, riska darījumi, kas nodrošināti ar kādu ķīlu, un riska darījumi, kas izriet no neizmantotiem kredītiem, ar nosacījumu, ka faktiski izmantotais kredīts nepārsniedz noteikto ierobežojumu.

1 Ieteikums 87/62/EEK par kredītiestāžu lielu riska darījumu uzraudzību un kontroli. 2 Direktīva 92/121/EEK par kredītiestāžu lielu riska darījumu uzraudzību un kontroli.

LV 9 LV

Patreizējā atšķirīgu aprēķina metožu un riska mazināšanas metožu izmantošana nepalielina finanšu sabiedrību un to uzraudzības iestāžu vērtēto rezultātu pārskatāmību. 114., 115. un 117. pantā šīs metodes tiek precizētas un, cik tas iespējams, saskaņotas ar kapitāla pietiekamības režīmā izmantotajām metodēm. Šobrīd dalībvalstu ziņā esošais lēmums attiecībā uz minēto metožu piemērošanu ir mainīts uz izvēles iespējām pašām iestādēm ar nolūku uzlabot sabiedrību elastīgumu.

6.2.3. Starpbanku riska darījumi (Direktīvas 2006/48/EK 111. pants)

Starpbanku riska darījumi veido vērā ņemamu risku, jo bankas var bankrotēt, neskatoties uz to, ka to darbība tiek reglamentēta. Vienas iestādes bankrots var izraisīt citu iestāžu bankrotu, iespējams, arī sistēmas krīzi. Tieši šī iemesla dēļ lieliem starpbanku riska darījumiem nepieciešama ļoti piesardzīga pārvaldība. Tā kā problemātiski zaudējumi no riska darījumiem ar kādu iestādi var būt tikpat lieli, cik tie būtu no jebkura cita riska darījuma, Komisija ir secinājusi, ka pašreizējais režīms, kas balstīts uz sarežģītu sajaukumu no riska svērumiem un dzēšanas termiņu diferenciācijas, nav pietiekami piesardzīgs. Ņemot vērā zināmo pamatinformāciju, Komisija pēc vairāku pieejamo reglamentējošo pieeju izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem ir secinājusi, ka pastāv pamats regulēt starpbanku riska darījumus tāpat kā jebkurus citus riska darījumus neatkarīgi no to dzēšanas termiņa. Komisija ir risinājusi konkrētus jautājumus, pieļaujot alternatīvu robežvērtību 150 miljonu euro apmērā un atbrīvojumus bankām, kas darbojas tīklos, krājbankām ar dažiem nosacījumiem un dažiem riska darījumu veidiem saistībā ar mijieskaita un norēķinu darījumiem.

6.2.4. Atbrīvojumi atsevišķām ieguldījumu sabiedrībām (Direktīvas 2006/49/EK 28. pants)

Pašreizējais režīms paredz nepamatotu atbilstības ievērošanas izmaksu slogu ieguldījumu sabiedrībām, nesniedzot nekādu acīmredzamu sabiedrisku labumu. Tādēļ tiek ierosināts atbrīvot ieguldījumu sabiedrības „ar ierobežotām licencēm" un „ierobežotām darbībām” no Direktīvā 2006/49/EK noteiktā lielo riska darījumu režīma.

6.3. Uzraudzības pasākumi

6.3.1. Informācijas apmaiņa un sadarbība – Direktīvas 2006/48/EK 40., 42.a, 42.b, 49. un 50. pants

Ārkārtas situācijās raita un netraucēta daudzpusēja informācijas apmaiņa ir īpaši būtiska. Tieši tādēļ tiek ierosināts 42.a pantā uzlabot sistēmiski nozīmīgu filiāļu uzņēmējas valsts uzraudzības iestāžu informācijas tiesības un 49. un 50. pantā norādīt tiesisko sistēmu informācijas iesniegšanai finanšu ministrijām un centrālajām bankām.

Priekšlikuma 42.a pantā sniedz definīciju jēdzienam „sistēmiski nozīmīgas filiāles”. Pieeju attiecīgai informācijai veicinātu sistēmiski nozīmīgu filiāļu uzraudzības iestāžu iesaistīšanās uzraudzītāju kolēģijās. Par šādu dalību lemj konsolidētās uzraudzības iestāde atkarībā no apspriežamajiem jautājumiem.

Lūdzot iestādes ņemt vērā to pieņemto lēmumu ietekmi uz finansiālo stabilitāti citās dalībvalstīs, 40. panta 3. punkts iezīmē Eiropas līmeņa aspektus uzraudzības lēmumos, kas ir nozīmīgi sadarbības stiprināšanai starp iestādēm.

LV 10 LV

6.3.2. Uzraudzītāju kolēģijas – Direktīvas 2006/48/EK 42.a, 129. un 131.a pants (jauns)

Ierosināto grozījumu mērķis ir stiprināt pārrobežu banku grupu uzraudzības efektivitāti un lietderību, pieprasot:

• izveidot uzraudzītāju kolēģijas, lai atvieglotu konsolidētās uzraudzības iestādes un uzņēmējas valsts uzraudzītāju pienākumu izpildi,

• koplēmumu par diviem galvenajiem grupu uzraudzības aspektiem (2. pīlārs un ziņojumu sniegšanas prasības), kur gala lēmumu pieņem konsolidētās uzraudzības iestādes. To apvieno ar starpniecības mehānismu domstarpību gadījumiem,

• grupas uzraudzībā iesaistītām kompetentām iestādēm konsekventi jāpiemēro banku grupā direktīvā noteiktās piesardzības prasības.

Konsolidētās uzraudzības iestādēm būs jāinformē CEBS par kolēģiju darbību, lai visām kolēģijām piemērotu konsekventu pieeju. Tāpat kolēģijas būs nepieciešamas uzraudzītājiem, kuru darbības jomā ietilpst pārrobežu iestāžu uzraudzība, kurām nav meitasuzņēmumu citās dalībvalstīs, bet kurām ir sistēmiski nozīmīgas filiāles.

6.4. Tehniski grozījumi

6.4.1. Izņēmuma noteikumi ar galveno iestādi saistītām kredītiestādēm (Direktīvas 2006/48/EK 3. pants)

Direktīvas 2006/48/EK 3. pantā tiek ierosināts svītrot laika ierobežojumus (datumus „1977. gada 15. decembris” un „1979. gada 15. decembris”), kas ierobežo tās piemērošanu. Nesenā jaunu dalībvalstu pievienošanās atklāja nepieciešamību ieviest šajā pantā izņēmuma noteikumus, kas būtu pieejami visām dalībvalstīm, ne tikai tām, kas ES iestājušās pirms trim desmitgadēm.

6.4.2. Kapitāla prasības ieguldījumiem kopīgo ieguldījumu sabiedrībās (Direktīvas 2006/48/EK 87. pants)

Kredītiestādes uzskatīja, ka kapitāla prasības ieguldījumiem kopīgo ieguldījumu sabiedrībās, piemēram, kopieguldījumu fondos, saskaņā ar IRB pieeju bija pārāk striktas tajos gadījumos, kad bankas nevar vai nevēlas sniegt iekšējo reitingu riska darījumam, kas attiecas uz kopīgo ieguldījumu sabiedrību. Priekšlikumā ieteikts ievērojami samazināt kapitāla prasības mazāk riskantiem aktīviem kopīgo ieguldījumu sabiedrību turējumā, bet uzturētas augstas kapitāla prasības gadījumos, kad aktīvi ir ar augstu risku vai faktiskais risks nav zināms. Tas arī turpmāk būs stimuls nezināmus riskus bankas bilancē neslēpt aiz ieguldījumiem kopīgo ieguldījumu sabiedrībās bez atbilstīgām kapitāla prasībām.

6.4.3. Pārvēršana vērtspapīros (jauns Direktīvas 2006/48/EK 122.a pants)

Potenciālie interešu konflikti modelī „radīt, lai izplatītu” jārisina, nodrošinot, ka nepārredzamāku kredītriska nodošanas instrumentu iniciatori un sponsori uzņemas daļu no riska, kas tiek nodots investoriem. Šā iemesla dēļ no investoriem jāprasa nodrošināt, ka iniciatori un sponsori uzņemas būtisku riska daļu (ne mazāk kā 5 procentus), tādējādi gan iniciatoriem un sponsoriem, kuru darbību reglamentē šī direktīva, gan arī tiem, kuru darbību šī direktīva nereglamentē, faktiski būs jāuzņemas daļa no riskiem uz pašu rēķina. Papildus šai prasībai jānodrošina, ka investoriem ir pamatīga izpratne par to, ko tie iegādājas, tostarp par

LV 11 LV

attiecīgajiem riskiem un sarežģītajām strukturālajām iezīmēm. Lai būtu iespējams pieņemt lēmumu uz informācijas pamata, investoriem jābūt pieejamai detalizētai informācijai.

6.4.4. Darījumu partneru kredītrisks (Direktīvas 2006/48/EK III pielikums un 150. pants)

Šajā pielikumā detalizēti izklāstītas metodes kapitāla prasību aprēķināšanai attiecībā uz darījumu partneru kredītrisku. Ierosināto tehnisko grozījumu mērķis ir novērst vairākus kapitāla prasību direktīvu transponēšanas posmā konstatētos sarežģījumus. Grozījumi būtiski nemaina pielikuma saturu, bet gan precizē un atvieglo tā piemērošanu.

Turpmākos III pielikuma tehniskos grozījumus jāpieņem saskaņā ar komitoloģijas procedūru. Šobrīd izpildes pilnvarās skaidri neatsaucas uz šo pielikumu.

6.4.5. Likviditātes risks (Direktīvas 2006/48/EK V pielikums un XI pielikums)

Patreizējā tirgus nestabilitāte ir aktualizējusi faktu, ka likviditāte ir stabila banku sektora būtisks priekšnoteikums.

Ierosinātās izmaiņas īsteno CEBS un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas veikto darbu stabilu principu izstrādē likviditātes riska pārvaldīšanai. Ierosinātās V pielikuma izmaiņas uzsver nepieciešamību valdei noteikt atbilstīgu likviditātes riska pielaides līmeni. Ierosināto XI pielikuma izmaiņu mērķis ir nodrošināt bankām efektīvu iniciatīvu labāk izprast savu likviditātes riska profilu. Tam nepieciešams, lai valstu uzraudzības iestādes veicinātu šo sabiedrību izpratni par savu likviditātes riska profilu, un tas neizslēdz iespējamību zināmā mērā paļauties uz iekšēju metodiku, kas izstrādāta uzraudzības nolūkā.

Ņemot vērā šo grozījumu ieviestās būtiskās izmaiņas, ir pamatoti iekļaut grozījumus šajā priekšlikumā.

LV 12 LV

2008/0191 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK izdara grozījumus attiecībā uz bankām, kas saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem

riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu3,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu4,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu5,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu6,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru7,

tā kā:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu8 3. pants ļauj dalībvalstīm ieviest īpašus piesardzības režīmus kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi saistītas ar galveno iestādi kopš 1977. gada 15. decembra, ar nosacījumu, ka šie režīmi tikuši ieviesti valsts tiesību aktos ne vēlāk par 1979. gada 15. decembri. Šādi ierobežojumi neļauj dalībvalstīm, it īpaši tām, kas pievienojušās Eiropas Savienībai pēc 1980. gada, ieviest tādus pašus režīmus līdzīgām kredītiestāžu pārstāvniecībām, kas to teritorijā izveidotas vēlāk. Tādēļ ir piemēroti atcelt šādus 3. pantā noteiktos laika ierobežojumus, lai nodrošinātu vienādus konkurences nosacījumus kredītiestādēm dalībvalstīs. Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai būtu jāizstrādā nesaistošas pamatnostādnes, lai uzlabotu konverģences uzraudzības praksi šajā ziņā.

2) Kapitāla hibrīda instrumentiem ir būtiska loma kredītiestāžu nepārtrauktā kapitāla pārvaldībā. Šie instrumenti ļauj kredītiestādēm nodrošināt dažādotu kapitāla struktūru

3 OV C , , . lpp. 4 OV C , , . lpp. 5 OV C , , . lpp. 6 OV C , , . lpp. 7 OV C , , . lpp. 8 OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

LV 13 LV

un piekļūt plašam finanšu investoru lokam. 1998. gada 28. oktobrī Bāzeles Banku uzraudzības komiteja panāca vienošanos gan par atbilstības kritērijiem, gan par ierobežojumiem atsevišķu kapitāla hibrīda instrumentu veidu iekļaušanai kredītiestāžu sākotnējā pašu kapitālā.

3) Tādēļ ir svarīgi noteikt kritērijus šo kapitāla instrumentu atbilstībai kredītiestāžu sākotnējam pašu kapitālam un saskaņot Direktīvas 2006/48/EK noteikumus ar šīs vienošanās noteikumiem. Direktīvas 2006/48/EK XII pielikuma grozījumi tiešā veidā izriet no minēto kritēriju noteikšanas. Atbilstības kritērijiem jāattiecas uz vislielākā mērā pakārtotajiem kredītiestādes instrumentiem, kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav īpašnieku vai akcionāru, piemēram, atsevišķiem dalībnieka sertifikātiem kooperatīvajās bankās, ja vien attiecīgais kapitāls ir nomaksāts un tas ierindojams pēc visām citām prasībām.

4) Lai novērstu traucējumus tirgus darbībā un nodrošinātu nepārtrauktību visiem pašu kapitāla līmeņiem, ir lietderīgi paredzēt īpašus pārejas pasākumus jaunajam kapitāla hibrīda instrumentu režīmam.

5) Lai stiprinātu Kopienas sistēmu krīzes pārvaldībai, ir svarīgi, lai kompetentās iestādes efektīvi saskaņotu savu rīcību ar citām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar centrālajām bankām. Lai stiprinātu to mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestādes un kam atļaujas izsniegtas Kopienā, piesardzīgas uzraudzības efektivitāti un ļautu kompetentajām iestādēm labāk veikt banku grupas konsolidētu uzraudzību, būtu daudz efektīvāk jāsaskaņo uzraudzības pasākumi. Tādēļ būtu jāizveido uzraudzītāju kolēģijas. Kolēģiju izveidei nevajadzētu ietekmēt Direktīvā 2006/48/EK kompetentajām iestādēm noteiktās tiesības un pienākumus. To izveidei būtu jākalpo kā līdzeklim labākas sadarbības nodrošināšanai, ar kura palīdzību kompetentās iestādes vienojas par būtiskākajiem uzraudzības uzdevumiem. Kolēģijām būtu jāveicina nepārtraukta uzraudzība un ārkārtas situāciju risināšana. Konsolidētās uzraudzības iestāde sadarbībā ar citiem kolēģijas dalībniekiem var izlemt par tādu sanāksmju rīkošanu vai darbību veikšanu, kas nepiesaista vispārēju interesi, un tādējādi mērķtiecīgi piesaistīt ieinteresētos dalībniekus.

6) Kompetento iestāžu pilnvarojumā jāpievērš uzmanība Kopienas aspektam. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā to pieņemto lēmumu ietekme uz finanšu sistēmas stabilitāti visās pārējās dalībvalstīs.

7) Kompetentajām iestādēm jābūt iespējai piedalīties kolēģijās, kas izveidotas tādu kredītiestāžu uzraudzībai, kuru mātesuzņēmums atrodas trešajā valstī. Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, kur tas nepieciešams, sniedz nesaistošas pamatnostādnes un ieteikumus ar nolūku veicināt uzraudzības darbību prakses konverģenci atbilstīgi Direktīvai 2006/48/EK.

8) Informācijas apmaiņas trūkums starp izcelsmes valsts un uzņēmējas valsts kompetentajām iestādēm var izrādīties izšķirošs uzņēmēju dalībvalstu finansiālajai stabilitātei. Tādēļ ir jāstiprina uzņēmējas valsts uzraudzītāju informācijas tiesības, it īpaši sistēmiski nozīmīgu filiāļu krīzes gadījumā. Šajā nolūkā nepieciešams definēt sistēmiski nozīmīgas filiāles jēdzienu. Kompetentajām iestādēm ir jāsniedz informācija, kas ir būtiska centrālo banku un finanšu ministriju pienākumu izpildei attiecībā uz finanšu krīzēm.

LV 14 LV

9) Riska darījumu ar vienu klientu vai ar saistītu klientu grupu pārmērīga koncentrēšana var radīt nepieļaujamu zaudējumu risku. Šādu situāciju var uzskatīt par bīstamu attiecībā uz kredītiestādes maksātspēju. Tādēļ kredītiestāžu lielu riska darījumu uzraudzībai un kontrolei jābūt neatņemamai to uzraudzības sastāvdaļai.

10) Pašreizējais lielu riska darījumu režīms ieviests 1992. gadā. Tādēļ Direktīvā 2006/48/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību9 noteiktās spēkā esošās prasības lieliem riska darījumiem ir jāpārskata.

11) Kredītiestādes iekšējā tirgū ir iesaistītas tiešā konkurences cīņā, tāpēc ir nepieciešams turpināt kredītiestāžu lielu riska darījumu uzraudzības un kontroles pamatnoteikumu harmonizēšanu. Nolūkā samazināt administratīvo slogu kredītiestādēm ir jāsamazina dalībvalstīm pieejamo izvēles iespēju skaits attiecībā uz lieliem riska darījumiem.

12) Nosakot saistītu klientu grupas pastāvēšanu un tādējādi arī riska darījumus, kas veido vienotu risku, ir svarīgi ņemt vērā arī riskus, kas rodas no būtiska finansējuma kopēja avota, kuru nodrošina pati kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, tās finanšu grupa vai saistītās puses.

13) Kaut arī ir vēlams riska darījumu vērtības aprēķinus balstīt uz tiem aprēķiniem, kas paredzēti minimālo pašu kapitāla prasību nolūkā, ir lietderīgi pieņemt noteikumus lielu riska darījumu uzraudzībai, nepiemērojot riska svērumus vai riska kategorijas. Turklāt maksātspējas režīmā izmantotās kredītriska mazināšanas metodes tika izstrādātas ar pieņēmumu par pietiekami dažādotu kredītrisku. Lielos riska darījumos ar riska koncentrāciju vienuviet šis kredītrisks nav pietiekami dažādots. Tādēļ šo metožu rezultāti jāpakļauj piesardzīgiem aizsardzības pasākumiem. Šādā kontekstā ir nepieciešams nodrošināt efektīvu kredītaizsardzības atgūšanu attiecībā uz lieliem riska darījumiem.

14) Zaudējums, kas rodas no riska darījuma ar kredītiestādi vai ieguldījumu sabiedrību, var būt tikpat liels, cik zaudējums no jebkura cita riska darījuma, tāpēc šādiem riska darījumiem jāpiemēro tāda pati kārtība un par tiem jāziņo tāpat kā par jebkuru citu riska darījumu.

15) Ir svarīgi novērst nesaskaņotību starp to sabiedrību interesēm, kuras „pārdala” aizdevumus tirgojamos vērtspapīros un citos finanšu instrumentos (iniciatori), un to sabiedrību interesēm, kuras investē šajos vērtspapīros vai instrumentos (investori). Tāpēc ir svarīgi, lai iniciatori uzņemtos daļu riska no attiecīgajiem aizdevumiem. Jo īpaši tad, kad kredītrisku nodod, veicot pārvēršanu vērtspapīros, investoriem būtu jāpieņem lēmums tikai pēc rūpīgām pārdomām, un tādēļ tiem nepieciešama attiecīga informācija par pārvēršanu vērtspapīros.

16) Lai precizētu dažus noteikumus ar mērķi uzlabot uzraudzības prakses konverģenci, ir jāgroza Direktīvas 2006/48/EK III pielikums.

17) Nesenie notikumi tirgū ir aktualizējuši faktu, ka likviditātes riska pārvaldība ir kredītiestāžu stabilitātes būtisks priekšnoteikums. Direktīvas 2006/48/EK V un XI pielikumā noteiktie kritēriji jāstiprina nolūkā saskaņot šos noteikumus ar darbu,

9 OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

LV 15 LV

kuru paveica Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja un Bāzeles Banku uzraudzības komiteja.

18) Direktīvas 2006/48/EK īstenošanai nepieciešamie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību10.

19) It īpaši Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras grozīt Direktīvas 2006/48/EK III pielikumu nolūkā ņemt vērā izmaiņas finanšu tirgos vai grāmatvedības standartos vai prasības, kurās ņemti vērā Kopienas tiesību akti, vai attiecībā uz uzraudzības prakses konverģenci, un mainīt minētās direktīvas 111. panta 1. punktā noteikto procentuālo attiecību, lai ņemtu vērā notikumus finanšu tirgos. Tā kā šiem pasākumiem ir vispārīga darbības joma un tie ir izstrādāti ar mērķi grozīt Direktīvas 2006/48/EK nebūtiskus elementus, tie ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

20) Ierosinātās rīcības mērķus, t.i., noteikumu ieviešanu attiecībā uz kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu un to piesardzīgu uzraudzību, nevar pietiekamā mērā sasniegt pašas dalībvalstis, jo tas prasa harmonizēt lielu apjomu dažādu noteikumu, kuri pastāv katras dalībvalsts tiesiskajā sistēmā, un tādēļ to var labāk īstenot Kopienas līmenī, tādējādi Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts tai pašā pantā, šī direktīva nepārsniedz to, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

21) Tādējādi attiecīgi ir jāgroza Direktīva 2006/48/EK un Direktīva 2006/49/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2006/48/EK grozījumi

Direktīvu 2006/48/EK groza šādi.

1. Direktīvas 3. panta 1. punktu groza šādi:

a) pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

"Vienu vai vairākas kredītiestādes, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi saistītas ar kādu galveno iestādi, kura tās uzrauga un kura ir dibināta tajā pašā dalībvalstī, var atbrīvot no prasībām, kas noteiktas 7. pantā un 11. panta 1. punktā, ja attiecīgās valsts tiesību aktos noteikts, ka"

b) otro un trešo daļu svītro.

2. Direktīvas 4. pantu groza šādi:

a) panta 6) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

10 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

LV 16 LV

"6) "iestādes" V sadaļas 2. nodaļas 2., 3. un 5. iedaļas nolūkos ir iestādes, kā tās definētas Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā;"

b) panta 45) apakšpunkta b) daļu aizstāj ar šādu:

"b) divas vai vairāk fiziskās vai juridiskās personas, kuras cita citu nekontrolē, kā noteikts a) apakšpunktā, bet kuras ir uzskatāmas par tādām, kas veido vienu risku, jo tās ir savstarpēji saistītas tā, ka gadījumā, ja vienai no tām rastos finansiālas grūtības, jo sevišķi finansēšanas vai atmaksāšanas grūtības, otrai vai visām pārējām varētu būt finansēšanas vai atmaksāšanas grūtības."

c) iekļauj 48) apakšpunktu:

"48) „konsolidētās uzraudzības iestāde” ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par konsolidētas uzraudzības īstenošanu attiecībā uz ES kredītiestādēm, kas ir mātesuzņēmumi, un kredītiestādēm, kuras kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības."

3. Direktīvas 40. pantā iekļauj šādu 3. punktu:

"3. Kompetentās iestādes vienā dalībvalstī ņem vērā savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs un it īpaši ārkārtas situācijās."

4. Iekļauj šādu 42.a pantu:

"42.a pants

1. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var iesniegt pieprasījumu konsolidētās uzraudzības iestādei, ja piemērojams 129. panta 1. punkts, vai izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lūdzot, lai kādas kredītiestādes filiāli atzītu par sistēmiski nozīmīgu.

Pieprasījumā jānorāda pamatojums attiecīgās filiāles atzīšanai par sistēmiski nozīmīgu, īpašu uzmanību veltot šādiem jautājumiem:

a) vai attiecīgās kredītiestādes filiāles tirgus daļa noguldījumiem uzņēmējā dalībvalstī pārsniedz 2 %;

b) kredītiestādes darbības apturēšanas vai slēgšanas iespējamā ietekme uz uzņēmējas dalībvalsts maksājumu, mijieskaita un norēķinu sistēmām;

c) filiāles lielums un nozīmība klientu skaita ziņā uzņēmējas dalībvalsts banku sektora vai finanšu sistēmas kontekstā.

Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes un, ja piemērojams 129. panta 1. punkts, konsolidētās uzraudzības iestāde veic visus pasākumus, kas ir to kompetencē, lai panāktu kopīgu lēmumu par filiāļu atzīšanu par sistēmiski nozīmīgām.

LV 17 LV

Ja divu mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas netiek panākts kopīgs lēmums, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes turpmāko divu mēnešu laikā pašas pieņem lēmumu par to, vai attiecīgā filiāle ir uzskatāma par sistēmiski nozīmīgu. Pieņemot šādu lēmumu, iestāde ņem vērā jebkādu konsolidētās uzraudzības iestādes vai izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu viedokli un atrunas.

Šā punkta trešajā un ceturtajā daļā minētos lēmumus izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, nosūta attiecīgajām kompetentajām iestādēm, uzskata par galīgiem, un kompetentās iestādes tos piemēro attiecīgajās dalībvalstīs.

Filiāles atzīšana par sistēmiski nozīmīgu neietekmē šajā direktīvā kompetentajām iestādēm noteiktās tiesības un pienākumus.

2. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes tās uzņēmējas dalībvalsts, kurā ir dibināta sistēmiski nozīmīgā filiāle, kompetentajām iestādēm paziņo 132. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto informāciju un veic 129. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos uzdevumus sadarbībā ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē ārkārtas situāciju kredītiestādē saskaņā ar 130. panta 1. punktu, tā pēc iespējas ātrāk brīdina par šādu situāciju 49. panta ceturtajā daļā un 50. pantā minētās iestādes.

3. Ja nepiemēro 131.a pantu, kompetentās iestādes, kas uzrauga kredītiestādi ar sistēmiski nozīmīgām filiālēm citās dalībvalstīs, izveido un vada uzraudzītāju kolēģiju, lai atvieglinātu sadarbību atbilstoši 42. pantam un šī panta 2. punktam. Kolēģijas izveidošanas un darbības pamatā ir rakstiska kārtība, ko izstrādājušas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pēc konsultēšanās ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm."

5. Iekļauj šādu 42.b pantu:

"42.b pants

1. Veicot savus pienākumus, kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu pieņemto likumu, noteikumu un administratīvo prasību piemērošanā ņem vērā konverģenci attiecībā uz uzraudzības instrumentiem un uzraudzības darbību praksi. Šim nolūkam dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piedalās Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas darbībā un ņem vērā tās nesaistošās pamatnostādnes un ieteikumus.

2. Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja ik pēc trim gadiem, sākot no 2010. gada 31. decembra, ziņo Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai par panākto progresu saistībā ar uzraudzības konverģenci."


a) pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a) centrālajām bankām un citām struktūrām, kas kā monetāras iestādes pilda līdzīgas funkcijas, ja šī informācija ir nozīmīga, lai veiktu attiecīgus normatīvos aktos

LV 18 LV

paredzētus pienākumus, tostarp monetārās politikas īstenošanu, maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību un finanšu stabilitātes nodrošināšanu; un"

b) iekļauj šādu daļu:

"Direktīvas 130. panta 1. punktā minētajā ārkārtas situācijā dalībvalstis ļauj kompetentajām iestādēm nodot informāciju centrālajām bankām Kopienā, ja šī informācija ir nozīmīga, lai veiktu attiecīgus normatīvos aktos paredzētus pienākumus, tostarp monetārās politikas īstenošanu, maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību un finanšu stabilitātes nodrošināšanu."

7. Direktīvas 50. pantā iekļauj šādu daļu:

"Direktīvas 130. panta 1. punktā minētajā ārkārtas situācijā dalībvalstis ļauj kompetentajām iestādēm izpaust informāciju šā panta pirmajā daļā minētajiem departamentiem visās attiecīgajās dalībvalstīs."


a) panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a) kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta nozīmē tādā apjomā, kas ir apmaksāts, kā arī saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus; tas pilnībā sedz zaudējumus parastās situācijās un ierindojas pēc visām citām prasībām bankrota vai likvidācijas gadījumā;”

b) iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

"ca) instrumentus, kas nav minēti a) apakšpunktā un kas atbilst 63. panta 2. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā un 63.a pantā noteiktajām prasībām;”

9. Direktīvas 61. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Pašu kapitāla jēdziens, kā tas definēts 57. panta a) līdz h) apakšpunktā, ietver maksimālo posteņu un summu skaitu. Dalībvalstis var lemt par šo posteņu izmantošanu un to posteņu atskaitīšanu, kas nav 57. panta i) līdz r) apakšpunktā minētie posteņi.”

10. Direktīvas 63. panta 2. punktā iekļauj šādu daļu:

"Instrumenti, kas minēti 57. panta ca) apakšpunktā, atbilst šā panta a), c), d) un e) apakšpunktā noteiktajām prasībām.”


„63.a pants

1. Instrumenti, kas minēti 57. panta ca) apakšpunktā, atbilst šā panta 2. līdz 5. punktā noteiktajām prasībām.

2. Instrumenti ir nedatēti vai to sākotnējais dzēšanas termiņš ir vismaz 30 gadi. Šie instrumenti var ietvert vienu vai vairākas pirkšanas iespējas, kas ir tikai un

LV 19 LV

vienīgi emitenta ziņā, bet tos neatpērk agrāk kā piecus gadus pēc emisijas datuma. Ja nedatētu instrumentu darbību reglamentējošie normatīvo aktu vai līgumu noteikumi paredz kredītiestādei mērenu stimulu tos atpirkt, kā to nosaka kompetentās iestādes, šādu stimulu nepiemēro agrāk kā desmit gadus pēc emisijas datuma.

Datētos vai nedatētos instrumentus var atsaukt vai atpirkt tikai ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu. Kompetentās iestādes var dot atļauju, ja pieprasījumu iesniedz pēc kredītiestādes iniciatīvas un netiek nelabvēlīgi ietekmēti kredītiestādes finansiālie vai maksātspējas apstākļi. Kompetentās iestādes var pieprasīt kredītiestādēm aizstāt instrumentus ar tādas pašas vai labākas kvalitātes posteņiem, kas minēti 57. panta ca) apakšpunktā.

Kompetentās iestādes pieprasa apturēt datēto instrumentu atpirkšanu, ja kredītiestāde neatbilst 75. pantā noteiktajām kapitāla prasībām.

Kompetentā iestāde var jebkurā laikā dot atļauju datēto un nedatēto instrumentu pirmstermiņa atpirkšanai gadījumā, ja notikušas izmaiņas piemērojamajā nodokļu režīmā vai regulatīvajā klasifikācijā, ko nevarēja paredzēt emisijas brīdī.

3. Instrumenta darbību reglamentējošos normatīvo aktu vai līgumu noteikumos paredz iespēju, ka kredītiestāde var pēc nepieciešamības nekumulatīvi atcelt procentu un dividenžu maksājumus uz neierobežotu laiku.

Tomēr kredītiestāde atceļ šādus maksājumus, ja tā neatbilst 75. pantā noteiktajām kapitāla prasībām.

Kompetentās iestādes var prasīt šādu maksājumu atcelšanu, pamatojoties uz attiecīgās kredītiestādes finansiālo un maksātspējas situāciju. Šāda maksājumu atcelšana neskar kredītiestādes tiesības aizstāt procentu vai dividenžu maksājumus ar maksājumu tāda instrumenta veidā, kas minēts 57. panta a) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka jebkurš šāds mehānisms ļauj kredītiestādei saglabāt finanšu resursus. Šāda maksājumu aizstāšana var tikt pakļauta īpašiem kompetento iestāžu izvirzītiem nosacījumiem.

4. Instrumenta darbību reglamentējošos normatīvo aktu vai līgumu noteikumos nosaka, ka pamatsummai, neizmaksātajiem procentiem vai dividendēm jābūt tādiem, lai segtu zaudējumus un neradītu šķēršļus kredītiestādes rekapitalizācijai.

5. Kredītiestādes bankrota vai likvidācijas gadījumā šos instrumentus ierindo pēc 63. panta 2. punktā minētajiem posteņiem.

6. Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes uzraudzības prakses konverģencei attiecībā uz 1. punktā minētajiem instrumentiem un uzrauga to piemērošanu. Komisija līdz 2012. gada janvārim pārskata šā panta piemērošanu un ziņo Parlamentam un Padomei."

12. Direktīvas 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a) visas akcionāru vai dalībnieku mazākuma akcijas Direktīvas 83/349/EEK 21. panta nozīmē, ja izmanto vispārējas integrācijas metodi. Visi 57. panta ca) apakšpunktā minētie instrumenti, no kuriem izriet akcionāru vai dalībnieku

LV 20 LV

mazākuma akcijas, atbilst 63.a un 66. panta un 63. panta 2. punkta a), c), d) un e) apakšpunkta prasībām;"


a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Uz 57. panta d) līdz h) apakšpunktā minētajiem posteņiem attiecas šādi ierobežojumi:

a) 57. panta d) līdz h) apakšpunkta posteņu kopsumma nevar pārsniegt 100 % no minētā panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa; un

b) 57. panta g) līdz h) apakšpunkta posteņu kopsumma nevar pārsniegt 50 % no minētā panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa."

b) iekļauj šādu 1.a punktu:

"1.a Neskarot šā panta 1. punktu, uz 57. panta ca) apakšpunkta posteņu kopsummu attiecas šādi ierobežojumi:

a) instrumenti, kas ārkārtas situācijās jākonvertē 57. panta a) apakšpunktā minētajos posteņos iepriekš noteiktā diapazonā, un apmaksātais kapitāls, kuri pilnībā sedz zaudējumus parastajās situācijās un bankrota vai likvidācijas gadījumā tiek ierindoti pēc visām citām prasībām, kopumā nepārsniedz 50 % no 57. panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa;

b) šā punkta a) apakšpunktā noteiktā ierobežojuma robežās visi citi instrumenti nepārsniedz 35 % no 57. panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa;

c) šā punkta a) un b) apakšpunktā noteikto ierobežojumu robežās datētie instrumenti un visi instrumenti, kuru darbību reglamentējošos normatīvo aktu vai līgumu noteikumos paredzēts stimuls kredītiestādei tos atpirkt, nepārsniedz 15 % no 57. panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa;

d) uz šā punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktos ierobežojumus pārsniedzošo posteņu summu attiecas šā panta 1. punktā noteiktais ierobežojums."

c) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Pēc šā panta 1. punktā noteikto ierobežojumu piemērošanas vienu pusi no 57. panta l) līdz r) apakšpunkta posteņu kopsummas atskaita no minētā panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa, un otru pusi atskaita no minētā panta d) līdz h) apakšpunkta posteņu kopsummas. Ja puse no 57. panta l) līdz r) apakšpunkta posteņu kopsummas pārsniedz minētā panta d) līdz h) apakšpunkta posteņu kopsummu, starpību atskaita no minētā panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un

LV 21 LV

k) apakšpunkta posteņu summa. Šīs direktīvas 57. panta r) apakšpunkta posteņus neatskaita, ja 75. panta nolūkiem tie ir iekļauti riska svērto vērtību aprēķinā, kā norādīts IX pielikuma 4. daļā."

d) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4. Kompetentās iestādes var kredītiestādēm atļaut ārkārtas situācijās uz laiku pārsniegt 1. un 1.a punktā noteiktos ierobežojumus."



"11. Ja riska darījumi kopīgo ieguldījumu sabiedrību formā atbilst VI pielikuma 1. daļas 77. un 78. punkta kritērijiem un ja kredītiestādei ir zināmi visi kopīgo ieguldījumu sabiedrību attiecīgie riska darījumi vai daļa no tiem, kredītiestāde izskata minētos attiecīgos riska darījumus, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas saskaņā ar šajā apakšiedaļā izklāstītajām metodēm. 12. punkts attiecināms uz kopīgo ieguldījumu sabiedrību attiecīgo riska darījumu daļu, kas kredītiestādei nav zināmi un pamatoti nevar būt tai zināmi.

Ja kredītiestāde neatbilst nosacījumiem, lai varētu izmantot šajā apakšiedaļā minētās metodes visiem kopīgo ieguldījumu sabiedrību attiecīgajiem riska darījumiem vai to daļai, riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar šādām pieejām:

a) riska darījumiem, kas pieder 86. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, piemēro VII pielikuma 1. daļas 19. līdz 21. punktā izklāstīto pieeju;

b) visiem pārējiem attiecīgajiem riska darījumiem piemēro 78. līdz 83. pantā izklāstīto pieeju ar šādām izmaiņām:

i) riska darījumiem, kuriem piemēro īpašu riska svērumu, kas paredzēts kategorijām nepiederošiem riska gadījumiem, vai kuriem piemēro augstāku kredīta kvalitātes pakāpi riska svērumam attiecīgajā riska darījumu kategorijā, riska svērumu reizina ar koeficientu 2, bet tas nevar pārsniegt 1250 %;

ii) visiem citiem riska darījumiem riska svērumu reizina ar koeficientu 1,1 un tas nevar būt mazāks par 5 %."

Ja a) apakšpunkta nolūkiem kredītiestāde nespēj diferenciēt privātā kapitāla instrumentu, biržā tirgojamo un citu kapitāla instrumentu riska darījumus, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem. Ja šie riska darījumi kopā ar kredītiestādes tiešajiem riska darījumiem šajā riska darījumu kategorijā nav nozīmīgi 89. panta 2. punkta izpratnē, tad minētā panta 1. punktu var piemērot pēc kompetento iestāžu apstiprinājuma saņemšanas."

b) panta 12. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

LV 22 LV

"Kā alternatīvu pirmajā daļā izklāstītajai metodei kredītiestādes var pašas aprēķināt vai izmantot trešo personu aprēķinātās un paziņotās vidējās riska svērtās vērtības, kuru pamatā ir kopīgo ieguldījumu sabiedrības attiecīgie riska darījumi, saskaņā ar 11. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām pieejām, ja tiek pietiekami nodrošināta aprēķinu un ziņojumu precizitāte."

15. Direktīvas 89. panta d) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

"d) riska darījumi ar dalībvalstu centrālajām valdībām un to reģionālajām valdībām, pašvaldībām un administratīvajām struktūrām, ja"



„2. Riska darījumi nav jebkuri no šādiem darījumiem:

a) darījumos ar ārvalstu valūtu – riska darījumi, kas radušies parastajā norēķinu kārtībā 48 stundās pēc maksājuma;

b) vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas darījumos – riska darījumi, kas radušies parastajā norēķinu kārtībā piecās darbadienās pēc maksājuma vai pēc vērtspapīru piegādes, atkarībā no tā, kas notiek agrāk; vai

c) gadījumā, kad klientiem tiek nodrošināti naudas pārskaitīšanas vai vērtspapīru mijieskaita un norēķinu pakalpojumi, — kavējumi finansējuma saņemšanā un citi riska darījumi, kas radušies klientu darbības rezultātā un neilgst vairāk kā līdz nākamajai darba dienai.”

b) iekļauj šādu 3. punktu:

„3. Lai noteiktu saistītu klientu grupas pastāvēšanu attiecībā uz 79. panta 1. punkta m), o) un p) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem, ja notiek riska darījumi ar attiecīgajiem aktīviem, kredītiestāde izvērtē shēmu un attiecīgos riskus. Šajā nolūkā kredītiestāde novērtē darījuma ekonomisko būtību un tā struktūrai raksturīgos riskus.”

17. Direktīvas 107. pantu aizstāj ar šādu:

"107. pants

Riska darījumu vērtības aprēķināšanai saskaņā ar šo iedaļu termins „kredītiestāde” attiecas arī uz jebkuru privātu vai valsts uzņēmumu, tostarp tā filiālēm, kas atbilst „kredītiestādes” definīcijai un kam atļauja piešķirta trešā valstī.”


LV 23 LV

„110. pants

1. Kredītiestāde paziņo kompetentajām iestādēm šādu informāciju par katru lielu riska darījumu, tostarp par lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 111. panta 1. punktu:

a) tāda klienta vai tādas saistītu klientu grupas identifikācija, ar kuru kredītiestādei ir liels riska darījums;

b) riska darījuma vērtība, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, ciktāl tas iespējams;

c) fondētās un nefondētās kredīta aizsardzības veids, ja tādu izmanto;

d) 111. panta 1. punkta nolūkā aprēķinātā riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.

Ja uz kredītiestādi attiecas 84. līdz 89. panta noteikumi, tās 20 lielākie riska darījumi, izņemot tos, kuriem nepiemēro 111. panta 1. punktu, konsolidētā veidā jādara pieejami kompetentajām iestādēm.

2. Dalībvalstis nodrošina ziņojumu sniegšanu vismaz divas reizes gadā.

3. Dalībvalstis pieprasa kredītiestādēm analizēt, ciktāl tas iespējams, to riska darījumus ar nodrošinājuma devējiem un nefondētas kredīta aizsardzības sniedzējiem attiecībā uz iespējamu koncentrāciju un vajadzības gadījumā veikt pasākumus un ziņot attiecīgajai kompetentajai iestādei par jebkādiem būtiskiem konstatējumiem.”



„1. Kredītiestādei nevar būt riska darījums — pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 112. līdz 117. pantu — ar klientu vai ar saistītu klientu grupu, ja darījuma vērtība pārsniedz 25 % no tās pašu kapitāla.

Ja klients ir iestāde vai ja saistītu klientu grupā ir viena vai vairākas iestādes, šī vērtība nevar pārsniegt 25 % no kredītiestādes pašu kapitāla vai 150 miljonus euro atkarībā no tā, kura summa ir lielāka, ja riska darījumu vērtību summa pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 112. līdz 117. pantu, ar visiem saistītajiem klientiem, kas nav iestādes, nepārsniedz 25 % no kredītiestādes pašu kapitāla.

Dalībvalstis var noteikt ierobežojumu, kas ir mazāks par 150 miljoniem euro, un par to informē Komisiju."

b) panta 2. un 3. punktu svītro;

c) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

„4. Kredītiestāde vienmēr ievēro 1. punktā noteikto ierobežojumu. Ja izņēmuma gadījumā riska darījumi pārsniedz minēto ierobežojumu, par riska darījuma vērtību

LV 24 LV

tūlīt ziņo kompetentajām iestādēm, kuras – ja apstākļi to pamato – dot kredītiestādei ierobežotu laiku, lai panāktu atbilstību ierobežojumam."



"2. Ievērojot 3. punktu, gadījumos, kad saskaņā ar 113. līdz 117. pantu ir atļauta fondētā vai nefondētā kredīta aizsardzība, piemēro nosacījumu, ka ir izpildītas atbilstības prasības un citas obligātās prasības, kas ir noteiktas 90. līdz 93. pantā."


"4. Šīs iedaļas nolūkā kredītiestāde neņem vērā VIII pielikuma 1. daļas 20. līdz 22. punktā minēto nodrošinājumu, ja vien to nepieļauj 115. pants."


a) panta 1. un 2. punktu svītro;

b) panta 3. punktu groza šādi:

i) ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

"3. Šādus riska darījumus atbrīvo no 111. panta 1. punkta piemērošanas:"

ii) punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

"e) aktīvu posteņus, kas ir prasības pret dalībvalstu reģionālajām valdībām un pašvaldībām, ja prasībām pret tām būtu piešķirts 0 % riska svērums saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, un citus riska darījumus, kas ir veikti ar šādām valdībām un pašvaldībām vai ko tās ir garantējušas, ja prasībām pret tām būtu piešķirts 0 % riska svērums saskaņā ar 78. līdz 83. pantu;

f) riska darījumus ar darījumu partneriem, kas minēti 80. panta 7. vai 8. punktā, ja tiem būtu piešķirts 0 % riska svērums saskaņā ar 78. līdz 83. pantu; riska darījumus, kas neatbilst šiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atbrīvoti no 111. panta 1. punkta piemērošanas, pielīdzina riska darījumiem ar trešo personu;"

iii) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"i) riska darījumus, kas izriet no neizmantotiem kredītiem, kuri ir II pielikumā klasificēti kā zema riska ārpusbilances posteņi, un ar nosacījumu, ka ir noslēgts līgums ar klientu vai ar saistītu klientu grupu, saskaņā ar kuru kredītu iespējams izmantot tikai tad, ja ir gūta pārliecība, ka tas neizraisīs 111. panta 1. punktā minētā piemērojamā ierobežojuma pārsniegšanu."

iv) punkta j) līdz t) apakšpunktu svītro;

c) trešo, ceturto un piekto daļu svītro;

d) iekļauj šādu 4. punktu:

LV 25 LV

"4. Dalībvalstis var pilnībā vai daļēji atbrīvot turpmāk minētos riska darījumus no 111. panta 1. punkta piemērošanas:

a) segtās obligācijas, kas atbilst VI pielikuma 1. daļas 68., 69. un 70. punkta noteikumiem;

b) aktīvu posteņus, kas ir prasības pret dalībvalstu reģionālajām valdībām un pašvaldībām, ja prasībām pret tām būtu piešķirts 20 % riska svērums saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, un citus riska darījumus, kas ir veikti ar šādām valdībām un pašvaldībām vai ko tās ir garantējušas, ja prasībām pret tām būtu piešķirts 20 % riska svērums saskaņā ar 78. līdz 83. pantu;

c) neskarot šā panta 1. punkta f) apakšpunktu, kredītiestādes veiktos riska darījumus ar tās mātesuzņēmumu, citiem šī mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai saviem meitasuzņēmumiem, ciktāl šie uzņēmumi ir pakļauti konsolidētai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati kredītiestāde, saskaņā ar šo direktīvu vai trešā valstī spēkā esošiem līdzvērtīgiem standartiem; riska darījumus, kas neatbilst šiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atbrīvoti no 111. panta 1. punkta piemērošanas, pielīdzina riska darījumiem ar trešo personu;

d) aktīvu posteņus, kas ir riska darījumi ar reģionālām vai centrālām kredītiestādēm vai līdzdalība vai cita veida ieguldījumi šādās kredītiestādēs, ar ko aizdevēja kredītiestāde ir saistīta tīklā saskaņā ar tiesību normās paredzētiem noteikumiem un kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbildīgas par skaidras naudas mijieskaita operācijām tīklā;

e) aktīvu posteņus, kuri ir prasības pret kredītiestādēm un citi riska darījumi ar kredītiestādēm, kas rodas tām kredītiestādēm, kuras darbojas ārpus konkurences, sniedzot aizdevumus atbilstīgi likumdošanas programmām vai to statūtiem ar mērķi veicināt konkrētas ekonomikas nozares valdības īstenotā pārraudzībā un ievērojot ierobežojumus šo aizdevumu izlietojumā, ar nosacījumu, ka attiecīgie riska darījumi izriet no šiem aizdevumiem, kurus citas kredītiestādes nodod saņēmējiem;

f) aktīvu posteņus, kas ir prasības pret iestādēm un citi riska darījumi ar iestādēm, ar nosacījumu, ka šie riska darījumi nav šādu iestāžu pašu kapitāls, neilgst vairāk kā līdz nākamajai darbadienai un ir izteikti tās dalībvalsts valūtā, kura izmanto šo iespēju, ja šāda valūta nav euro."



"1. Ievērojot 3. punktu, kredītiestāde riska darījuma vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. punkta nolūkā var izmantot „pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību”, kuru aprēķina saskaņā ar 90. līdz 93. pantu, ņemot vērā kredītriska mazināšanu, no svārstībām izrietošās korekcijas un jebkura veida termiņu nesakritību (E*)."

b) panta 2. punktu groza šādi:

i) pirmo daļu aizstāj ar šādu:

LV 26 LV

"Ievērojot 3. punktu, kredītiestādei, kurai ir atļauts izmantot pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientus riska darījumu kategorijai saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, ja tā spēj izpildīt kompetento iestāžu prasību savu riska darījumu finanšu nodrošinājuma ietekmi novērtēt atsevišķi no citiem LGD aspektiem, ir atļauts ņemt vērā šo ietekmi, aprēķinot riska darījumu vērtību 111. panta 1. punkta nolūkiem."

ii) ceturto daļu aizstāj ar šādu:

"Kredītiestādēm, kurām ir atļauts izmantot pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientus riska darījumu kategorijā saskaņā ar 84. līdz 89. pantu un kuras riska darījumu vērtības aprēķināšanai neizmanto pirmajā daļā minēto metodi, riska darījumu vērtības aprēķināšanai var izmantot finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi vai 117. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto pieeju."

c) panta 3. punktu groza šādi:

i) pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Kredītiestāde, kas izmanto finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi vai kurai ir atļauts izmantot 2. punktā izklāstīto metodi riska darījuma vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. punkta nolūkā, regulāri veic kredītrisku koncentrācijas stresa testus, tostarp attiecībā uz jebkāda pieņemtā nodrošinājuma realizējamo vērtību."

ii) ceturto daļu aizstāj ar šādu:

"Gadījumā, ja šāds stresa tests uzrāda pieņemtā nodrošinājuma realizējamo vērtību, kas ir zemāka par vērtību, kuru būtu atļauts ņemt vērā, attiecīgi izmantojot finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi vai šā panta 2. punktā izklāstīto metodi, ir attiecīgi jāsamazina nodrošinājuma vērtība, ko atļauts atzīt riska darījumu vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. punkta nolūkiem."

iii) piektās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b) politika un procedūras gadījumiem, kad stresa tests uzrāda nodrošinājuma realizējamo vērtību, kas ir zemāka nekā tā, ko ņem vērā, izmantojot finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi vai šā panta 2. punktā izklāstīto metodi; un"

d) panta 4. punktu svītro.


"115. pants

1. Šīs iedaļas nolūkiem kredītiestāde var samazināt riska darījuma vērtību par ne vairāk kā 50 % no attiecīgā mājokļa vērtības, ja izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a) riska darījums ir nodrošināts ar mājokļa hipotēku vai ar daļām Somijas mājokļu sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada mājokļu sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem;

LV 27 LV

b) riska darījums attiecas uz nomas darījumu, saskaņā ar kuru iznomātājs saglabā pilnas īpašumtiesības uz iznomāto mājokli, kamēr nomnieks nav izmantojis izpirkuma tiesības.

Īpašuma vērtību aprēķina atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām, pamatojoties uz stingriem vērtēšanas standartiem, kas noteikti ar normatīviem un administratīviem aktiem. Vērtēšanu veic vismaz reizi gadā.

Mājoklis ir apdzīvojamā platība, kuru īpašnieks apdzīvo vai izīrē.

2. Šīs iedaļas nolūkiem kredītiestāde var samazināt riska darījuma vērtību par ne vairāk kā 50 % no attiecīgā komerciālā īpašuma vērtības tikai tad, ja saskaņā ar 78. līdz 83. pantu šādiem riska darījumiem būtu piešķirts 50 % riska svērums:

a) riska darījumi, kas nodrošināti ar biroju vai citu komerciālo telpu hipotēkām vai ar daļām Somijas mājokļu sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada mājokļu sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām; vai

b) riska darījumi, kas saistīti ar īpašuma izpirkumnomas darījumiem, attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām.

Komerciālajam īpašumam ir jābūt pilnībā uzbūvētam, pilnībā iznomātam un jāsniedz atbilstoši īres ienākumi."

24. Direktīvas 116. pantu svītro.



"1. Ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas izsniegtu nodrošinājumu, kredītiestāde var:

a) uzskatīt, ka riska darījuma garantētā daļa ir ar garantijas sniedzēju, nevis ar klientu, ja nenodrošinātajam riska darījumam ar garantijas sniedzēju tiktu piešķirts vienāds vai zemāks riska svērums nekā riska svērums nenodrošinātajam riska darījumam ar klientu saskaņā ar 78. līdz 83. pantu;

b) uzskatīt, ka riska darījuma daļa, kura ir nodrošināta ar atzītā nodrošinājuma tirgus vērtību, ir ar trešo personu, nevis ar klientu, ja riska darījums ir nodrošināts ar nodrošinājumu un ja nodrošinātajai riska darījuma daļai tiktu piešķirts vienāds vai zemāks riska svērums nekā riska svērums nenodrošinātajam riska darījumam ar klientu saskaņā ar 78. līdz 83. pantu.

Kredītiestāde neizmanto b) apakšpunktā minēto pieeju, ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu.

Šīs iedaļas nolūkā kredītiestāde var izmantot gan finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, gan pirmās daļas b) apakšpunktā paredzēto pieeju tikai gadījumos, kad ir atļauts izmantot gan finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, gan finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi 75. panta a) apakšpunkta nolūkiem."

LV 28 LV

b) panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

"Ja kredītiestāde piemēro 1. punkta a) apakšpunktu:"

26. Direktīvas 119. pantu svītro.

27. Direktīvas 2. nodaļā iekļauj šādu 7. iedaļu:

"7. iedaļa

Riska darījumi attiecībā uz nodotu kredītrisku

122.a pants

1. Ja kredītiestāde nav bijusi iesaistīta tiešajās sarunās par sākotnējo līgumu, ar kuru izveidotas saistības vai iespējamās saistības, vai šāda līguma strukturēšanā un dokumentēšanā, tad tā ir pakļauta kredītriskam attiecībā uz saistībām vai iespējamām saistībām, vai saistību portfeli, vai iespējamo saistību portfeli vienīgi tad, ja

a) personas vai struktūras, kas veikušas tiešās sarunas par sākotnējo līgumu ar parādnieku vai iespējamo parādnieku vai strukturējušas un dokumentējušas šādu līgumu, vai alternatīvi un attiecīgā gadījumā

b) personas vai struktūras, kas tieši vai netieši kredītiestādes vārdā pārvalda un pērk šādas saistības vai iespējamās saistības,

ir izteikušas kredītiestādei nepārprotamu apņemšanos pastāvīgi uzturēt būtisku tīro ekonomisko ieinteresētību, un jebkurā gadījumā ne mazāk kā 5 procentu apmērā, pozīcijās ar tādu pašu riska profilu, kādam ir pakļauta kredītiestāde.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro saistībām vai iespējamām saistībām, kas ir prasības vai iespējamās prasības pret turpmāk minētajām iestādēm vai ko garantējušas turpmāk minētās iestādes:

a) centrālās valdības vai centrālas bankas;

b) iestādes, kurām piemēro 3. vai augstāku kredīta kvalitātes pakāpi saskaņā ar VI pielikuma 1. daļas 29. punktu, un

c) daudzpusējās attīstības bankas.

Panta 1. punktu nepiemēro arī sindicētiem aizdevumiem vai kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumiem, ja šos instrumentus neizmanto, lai strukturētu saistības, uz kurām attiecas 1. punkts, un/vai lai ierobežotu risku attiecībā uz šādām saistībām.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro riska darījumiem, kas kredītiestādei radušies pēc 2011. gada 1. janvāra. Kompetentās iestādes var nolemt uz laiku apturēt prasību piemērošanu vispārējas tirgus likviditātes krīzes laikā.

4. Pirms investīciju veikšanas un pastāvīgi kredītiestādēm jāspēj par katru no to atsevišķajām pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām jebkurā laikā kompetentajām iestādēm rakstiski pierādīt, ka tām ir visaptveroša un pamatīga izpratne par turpmāk

LV 29 LV

minētajiem jautājumiem un ir īstenota oficiāla politika un kārtība, lai tos analizētu un reģistrētu:

a) iniciatoru un/vai sponsoru apņemšanās saskaņā ar 1. punktu uzturēt tīro ekonomisko ieinteresētību saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros un laika posms, par kādu izteikta šāda apņemšanās;

b) atsevišķu pārvēršanas vērtspapīros pozīciju riska raksturīgās iezīmes;

c) riska raksturīgās iezīmes riska darījumiem, kas attiecas uz pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām;

d) iniciatoru reputācija un zaudējumu pieredze saistībā ar agrāk veiktu pārvēršanu vērtspapīros attiecīgajā riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz pārvēršanas vērtspapīros pozīciju;

e) iniciatoru un sponsoru apliecinājumi par pienācīgu rūpību, kādu tie piemēro saistībā ar parādniekiem un attiecīgā gadījumā saistībā ar nodrošinājuma kvalitāti riska darījumos, kas attiecas uz pārvēršanas vērtspapīros pozīciju;

f) attiecīgā gadījumā metodika un koncepcijas, uz ko pamato novērtējumu par nodrošinājumu riska darījumos, kas attiecas uz pārvēršanas vērtspapīros pozīciju, un iniciatoru īstenotā politika vērtētāja neatkarīguma nodrošināšanai, un

g) pārvēršanas vērtspapīros visas strukturālās iezīmes, kas kredītiestādē var būtiski ietekmēt rezultātus saistībā ar pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām. Šajā nolūkā kredītiestādes pirms investēšanas un regulāri pēc tam veic un reģistrē pienācīgus stresa testus, veicot šādus stresa testus neatkarīgi no ĀKNI, kura vai kuras novērtēja pārvēršanu vērtspapīros, un pamatojot tos uz visu attiecīgo informāciju, ko šim mērķim sniedzis iniciators.

5. Kredītiestādes izveido oficiālas procedūras, lai pastāvīgi un savlaicīgi uzraudzītu informāciju par rezultātiem saistībā ar riska darījumiem, kas attiecas uz pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām. Attiecīgā gadījumā tā ietver vismaz šādu informāciju: riska darījuma veids; laiks, cik ilgi riska darījumi ir bijuši iniciatora valdījumā, tostarp, to riska darījumu procentuālā attiecība, kas iniciatora valdījumā bijuši mazāk nekā 2 gadus; to aizdevumu procentuālā attiecība, kuru termiņš nokavēts par 30, 60 un 90 dienām; saistību neizpildes līmenis; avansa maksājumu līmenis; aizdevumi, kam zaudētas tiesības ieķīlātā īpašuma izpirkšanai; nodrošinājuma veids un izmantojums; kredītreitingu vai citu kredītspējas mērījumu biežuma sadalījums pa attiecīgajiem riska darījumiem; nozaru un ģeogrāfiskā diversifikācija; aizdevuma un vērtības attiecības biežuma sadalījums pa intervāliem, kas veicina pienācīgu sensitivitātes analīzi. Ja attiecīgie riska darījumi paši ir pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, prasības par uzraudzību un iespējām piekļūt informācijai piemēro riska darījumiem, kas attiecas uz šīm pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām. Ja nav izpildītas 4. punkta un šā punkta prasības, kredītiestādes šīm pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām piemēro riska svērumu 1250 % apmērā saskaņā ar IX pielikuma 4. daļu.

6. Sponsores un iniciatores kredītiestādes riska darījumiem, ko pārvērš vērtspapīros, piemēro tos pašus pamatotos un rūpīgi definētos kredīta piešķiršanas kritērijus

LV 30 LV

saskaņā ar V pielikuma 3. punkta prasībām, kurus tās piemēro riska darījumiem, kas ir pašu iestāžu netirdzniecības portfelī. Šajā nolūkā sponsores un iniciatores kredītiestādes piemēro tos pašus procesus kredītu apstiprināšanai un attiecīgā gadījumā to grozījumiem, atjaunošanai un refinansēšanai. Kredītiestādes arī piemēro tos pašus analīzes standartus attiecībā uz līdzdalību un/vai parakstīšanu saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros, ko veic trešās personas, neatkarīgi no tā, vai šāda līdzdalība un/vai parakstīšana ir to tirdzniecības vai netirdzniecības portfelī.

7. Sponsores un iniciatores kredītiestādes izpauž investoriem, kādā līmenī ir to apņemšanās saskaņā ar 1. punktu uzturēt tīro ekonomisko ieinteresētību saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros. Sponsores un iniciatores kredītiestādes nodrošina, ka iespējamajiem investoriem ir viegli pieejami visi būtiski svarīgie dati par kredīta kvalitāti un atsevišķu attiecīgo riska darījumu rezultātiem, naudas plūsmām un pārvēršanas vērtspapīros riska darījuma nodrošinājumu, kā arī tāda informācija, kas nepieciešama, lai uz tās pamata veiktu visaptverošus stresa testus par naudas plūsmām un attiecīgo riska darījumu nodrošinājuma vērtībām. Ja nav izpildītas šīs prasības un 6. punkta prasības, iniciatore kredītiestāde nepiemēro 95. panta 1. punktu un tai nebūs atļauts vērtspapīros pārvērstos riska darījumus izslēgt no tās kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar šo direktīvu.

8. Šā panta 4. līdz 7. punktu pārvēršanas vērtspapīros emisijai piemēro no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas un jau veiktajai pārvēršanai vērtspapīros – kad pēc šīs dienas tiek pievienoti jauni vai aizstāti attiecīgie riska darījumi.

9. Kompetentās iestādes vismaz katru gadu publiski izpauž:

a) metodiku, kas pieņemta, lai pārskatītu atbilstību 1. līdz 7. punktam;

b) to pasākumu aprakstu un skaitu, kas pēdējo 12 mēnešu laikā veikti, lai pārskatītu atbilstību 1. līdz 7. punktam, un

c) to 1. līdz 7. punkta noteikumu nepildīšanas gadījumu skaitu un kopsavilkuma aprakstu, kas konstatēti pēdējo 12 mēnešu laikā.

Uz šo prasību attiecas 144. panta otrā daļa.

10. Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja katru gadu ziņos Komisijai par kompetento iestāžu atbilstību šā panta noteikumiem. Komisija vēlākais 2014. gada decembrī ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta piemērošanu un efektivitāti, ņemot vērā tirgus attīstību.”


a) panta 1. punktu groza šādi:

i) punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„b) uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana parastās situācijās, tostarp saistībā ar 123., 124., 136. pantā, 5. nodaļā un V pielikumā minētajām darbībām, sadarbojoties ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm;”

ii) iekļauj šādu c) apakšpunktu:

LV 31 LV

c) uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana sadarbībā ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm un, ja nepieciešams, ar centrālajām bankām, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, tostarp kredītiestāžu vai finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības laikā.

Šā punkta c) apakšpunktā minētā uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana ietver 132. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētos ārkārtas pasākumus, kas ir kopīgu novērtējumu sagatavošana, neparedzētu gadījumu plānu īstenošana un saziņa ar sabiedrību.”


„3. Konsolidētās uzraudzības iestāde un kompetentās iestādes, kas dalībvalstī atbild par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu kopīgu lēmumu:

a) par 123. un 124. panta piemērošanu, lai noteiktu grupas turētā pašu kapitāla konsolidētā līmeņa pietiekamību, ņemot vērā tās finanšu stāvokli un riska profilu, un tā rezultātā – pašu kapitāla līmeni, kas nepieciešams 136. panta 2. punkta piemērošanai, katrai banku grupā ietilpstošajai struktūrai un konsolidēti;

b) par ziņojumu vienotu formātu, biežumu un datumiem 74. panta 2. punkta piemērošanai visām banku grupā ietilpstošajām struktūrām.

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkā kopīgs lēmums jāpieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm iesniegusi ziņojumu par grupas riska novērtējumu saskaņā ar 124. un 123. pantu.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkā kopīgs lēmums jāpieņem līdz 2011. gada 30. jūnijam.

Pirmajā daļā minētais kopīgais lēmums tiek izklāstīts dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un konsolidētās uzraudzības iestāde to iesniedz ES mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde. Domstarpību gadījumā konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma konsultējas ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju. Konsolidētās uzraudzības iestāde var konsultēties ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju pēc pašas iniciatīvas.

Ja kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā nepieņem šādu kopīgu lēmumu, konsolidētās uzraudzības iestāde pieņemt pati savu lēmumu par 74. panta 2. punkta, 123. un 124. panta un 136. panta 2. punkta piemērošanu. Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas izteiktas sešu mēnešu termiņā. Konsolidētās uzraudzības iestāde lēmumu iesniedz pārējām kompetentajām iestādēm.

Gadījumos, kad notikusi konsultēšanās ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju, konsolidētās uzraudzības iestāde ņem vērā tās padomu un paskaidro jebkuru būtisku novirzi no tā.

LV 32 LV

Pirmajā daļā minētais kopīgais lēmums un sestajā daļā minētais lēmums tiek uzskatīts par noteicošu, un kompetentās iestādes to piemēro attiecīgajā dalībvalstī.”

29. Direktīvas 130. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp finanšu tirgu nelabvēlīga attīstība, kas var apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas uzņēmumiem vai kur ir dibinātas 42.a pantā minētās sistēmiski nozīmīgās filiāles, konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļu pēc iespējas ātrāk par to brīdina 49. panta ceturtajā daļā un 50. pantā minētās iestādes un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto būtisko informāciju. Šie pienākumi attiecas uz visām 125. un 126. pantā minētajām kompetentajām iestādēm, kā arī 129. panta 1. punktā noteikto kompetento iestādi.

Ja 49. panta ceturtajā daļā minētā iestāde konstatē šī punkta pirmajā daļā aprakstīto situāciju, tā pēc iespējas ātrāk brīdina par to 125. un 126. pantā minētās kompetentās iestādes.

Kompetentā iestāde un 49. panta ceturtajā daļā minētā iestāde pēc iespējas izmanto esošos saziņas kanālus.”


„131.a pants

1. Konsolidētās uzraudzības iestāde izveido uzraudzītāju kolēģijas, lai veicinātu 129. pantā un 130. panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildi.

Uzraudzītāju kolēģijas nodrošina konsolidētās uzraudzības iestādei un citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm sistēmu šādu uzdevumu izpildei:

a) informācijas apmaiņa;

b) vienošanās par brīvprātīgu uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu;

c) uzraudzības pārbaužu programmu noteikšana, balstoties uz grupas riska novērtējumu saskaņā ar 124. pantu;

d) uzraudzības efektivitātes palielināšana, novēršot uzraudzības prasību nevajadzīgu dublēšanos, tostarp saistībā ar 130. panta 2. punktā un 132. panta 2. punktā minētajiem informācijas pieprasījumiem;

e) konsekventa piesardzības prasību piemērošana saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz visiem banku grupas uzņēmumiem;

f) direktīvas 129. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana, ņemot vērā citu to forumu darbu, kas var tikt izveidoti šajā nozarē.

Uzraudzītāju kolēģijā iesaistītās kompetentās iestādes cieši sadarbojas. Direktīvas 1. nodaļas 2. iedaļā minētās konfidencialitātes prasības neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju uzraudzītāju kolēģijās.

LV 33 LV

Uzraudzītāju kolēģiju izveidošana neietekmē kompetento iestāžu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.

2. Kolēģijas izveidošana un darbība balstās uz 131. pantā minēto rakstisko vienošanos, kas noteikta pēc konsolidētās uzraudzības iestādes apspriešanās ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes kolēģiju operatīvai darbībai.

Uzraudzītāju kolēģijās var piedalīties kompetentās iestādes, kas atbild par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, un kompetentās iestādes no uzņēmējas dalībvalsts, kur dibinātas 42.a pantā minētās sistēmiski nozīmīgās filiāles, un attiecīgā gadījumā trešo valstu iestādes.

Konsolidētās uzraudzības iestāde vada kolēģijas sanāksmes un izlemj, kuras kompetentās iestādes piedalās sanāksmēs vai kolēģijas darbībās. Konsolidētās uzraudzības iestāde pastāvīgi un pilnīgi informē visus kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju un darbību organizēšanu un par minētajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem.

Konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumā ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību šīm iestādēm un 40. panta 3. punktā un 42.a panta 2. punktā minētos pienākumus.

Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļā minētajām konfidencialitātes prasībām ziņo Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai par uzraudzītāju kolēģijas darbībām, tai skaitā ārkārtas situācijās, un iesniedz minētajai komitejai visu informāciju, kas ir īpaši svarīga uzraudzības konverģences nolūkā.”


a) panta 1. punkta d) apakšpunktā atsauci uz 136. pantu aizstāj ar atsauci uz 136. panta 1. punktu;

b) panta 3. punkta b) apakšpunktā atsauci uz 136. pantu aizstāj ar atsauci uz 136. panta 1. punktu.


a) panta 1. punktu groza šādi.

ii) panta k) un l) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

"k) II un IV pielikuma ārpusbilances posteņu sarakstiem un klasifikāciju;

l) pielāgojumiem III un V līdz XII pielikuma noteikumos, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību, un jo īpaši jaunus finanšu pakalpojumus, vai izmaiņas grāmatvedības standartos vai prasībās, kur ņemti vērā Kopienas tiesību akti, vai ņemot vērā uzraudzības prakses konverģenci; vai"

LV 34 LV

ii) iekļauj šādu m) apakšpunktu:

"m) 111. panta 1. punktā minētās procentuālās daļas un summas grozījumu, lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos."

b) panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"c) 113. pantā paredzēto atbrīvojumu precizēšanu;"

33. Direktīvas 154. pantā iekļauj šādu 8. un 9. punktu:

"8. Kredītiestādes, kas līdz [4. pantā minētais datums – tiks iekļauts, kad taps zināms] neatbilst 66. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem ierobežojumiem, saskaņā ar 123. pantu izstrādā stratēģijas un procedūras pasākumiem, kas nepieciešami šīs situācijas atrisināšanai pirms 9. punktā minētajiem datumiem.

Šos pasākumus pārskata saskaņā ar 124. pantu.

9. Instrumenti, kas līdz [4. pantā minētais datums – tiks iekļauts, kad taps zināms] atbilstoši valsts tiesību aktiem tika uzskatīti par līdzvērtīgiem 57. panta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem posteņiem, bet neietilpst 57. panta a) apakšpunktā vai neatbilst 63.a pantā izklāstītajiem kritērijiem, arī turpmāk uzskatāmi par līdzvērtīgiem līdz [30 gadus pēc 4. pantā minētā datuma –tiks iekļauts, kad taps zināms], nepārsniedzot šādu apjomu:

a) 20 % no 57. panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta 57. panta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa, [10 līdz 20 gadus pēc 4. pantā minētā datuma –tiks iekļauts, kad taps zināms];

b) 10 % no 57. panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta 57. panta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa, [20 līdz 30 gadus pēc 4. pantā minētā datuma –tiks iekļauts, kad taps zināms];

34. Direktīvas III pielikumu groza šādi:

a) pielikuma 1. daļas 5. punktā iekļauj šādu tekstu:

"Saskaņā ar šī pielikuma 6. daļā minēto metodi (IMM) savstarpēju prasījumu dzēšanas kopumus ar vienu darījuma partneri var uzskatīt par vienu savstarpējo prasījumu dzēšanas kopumu, ja individuālu savstarpēju prasījumu dzēšanas kopumu negatīvas simulētās tirgus vērtības ir noteiktas kā 0 sagaidāmā riska darījuma (EE) aplēsēs."

b) pielikuma 2. daļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Ja kredītiestāde iegādājas kredītu atvasināto instrumentu aizsardzību pret netirdzniecības portfeļa risku vai CCR risku, tā var aprēķināt kapitāla prasības nodrošinātajam aktīvam saskaņā ar VIII pielikuma 3. daļas 83. līdz 92. punktu vai ar kompetento iestāžu piekrišanu – saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 4. punktu vai VII pielikuma 4. daļas 96. līdz 104. punktu.

LV 35 LV

Šādos gadījumos un ja Direktīvas 2006/49/EK II pielikuma 11. punkta otrajā teikumā minētā iespēja netiek piemērota, CCR riska darījuma vērtība šiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem ir nulle.

Tomēr iestāde var izvēlēties darījuma partnera kredītriska kapitāla prasību aprēķināšanai konsekventi iekļaut visus kredītu atvasinātos instrumentus, kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī un ir iegādāti aizsardzībai pret netirdzniecības portfeļa risku vai CCR risku, ja kredīta aizsardzība ir atzīta saskaņā ar šo direktīvu."

c) pielikuma 5. daļas 15. punktu aizstāj ar šādu:

"15. Katram atsauces parāda instrumenta emitentam ir viena riska ierobežošanas kopa, kas ir pamatā kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījumam. Uz „n-tās saistību neizpildes” (Nth to default) groza kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījumiem attiecas šāda kārtība:

a) riska pozīcijas lielums atsauces parāda instrumentā, kas ir „n-tās saistību neizpildes” kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījuma pamatā esošajā grozā, ir atsauces parāda instrumenta efektīvās nosacītās vērtības reizinājums ar „n-tās saistību neizpildes” atvasinājuma modificēto ilgumu attiecībā uz izmaiņām atsauces parāda instrumenta kredīta starpībā;

b) katram atsauces parāda instrumentam ir viena riska ierobežošanas kopa, kas ir „n-tās saistību neizpildes” kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījuma pamatā esošajā grozā; riska pozīcijas no dažādiem „n-tās saistību neizpildes” kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījumiem neiekļauj vienā un tajā pašā riska ierobežošanas kopā;

c) CCR reizinātājs, ko piemēro katrai riska ierobežošanas kopai, kas ir izveidota vienam no „n-tās saistību neizpildes” atvasinājuma atsauces parāda instrumentiem, ir 0,3 % atsauces parāda instrumentiem, kuriem atzīta ĀKNI ir devusi kredīta novērtējumu, kas ir līdzvērtīgs kredīta kvalitātes 1. līdz 3. pakāpei, un 0,6 % citiem parāda instrumentiem."

35. Direktīvas V pielikumu groza šādi:

a) pielikuma 14. punktu aizstāj ar šādu:

"14. Stabilām stratēģijām, politikām, procesiem un sistēmām ir jābūt, lai noteiktu, novērtētu un pārvaldītu likviditātes risku atbilstošos laika posmos, tostarp dienas laikā, tā lai nodrošinātu, ka kredītiestādes saglabā atbilstīgus likviditātes buferu līmeņus. Šīs stratēģijas, politikas, procesi un sistēmas ir jāpielāgo tirdzniecības darījumu līnijām, valūtām un juridiskajām personām un tajos ir jāietver atbilstīgi likviditātes izmaksu sadalījuma mehānismi."

e) iekļauj šādu14.a punktu:

"14.a Šā pielikuma 14. punktā minētās stratēģijas, politikas, procesi un sistēmas ir proporcionālas attiecībā pret sabiedrības sarežģītību, riska profilu un darbības jomu, kā arī pārvaldes iestādes noteikto riska pielaides līmeni, un atspoguļo

LV 36 LV

kredītiestādes sistēmisko nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā īsteno saimniecisko darbību."

f) pielikuma 15. punktu aizstāj ar šādu:

"15. Kredītiestādes izstrādā metodiku finansējuma pozīciju noteikšanai, novērtēšanai, pārvaldībai un uzraudzībai, īpaši ar ierobežojumu sistēmas starpniecību. Tie ietver naudas plūsmas, kas izriet no aktīviem, pasīviem un ārpusbilances posteņiem, tostarp iespējamās saistības un reputācijas riska iespējamo ietekmi.”

g) iekļauj šādu 16. līdz 22. punktu:

"16. Kredītiestādes nošķir ieķīlātos un neieķīlātos aktīvus, kas ir pieejami jebkurā brīdī, īpaši ārkārtas situācijās. Tās arī ņem vērā juridisko personu, kur atrodas aktīvi, kā arī to atbilstību un savlaicīgu mobilizēšanu.

17. Kredītiestādes arī pievērš uzmanību spēkā esošajiem juridiskajiem, regulatīvajiem un operatīvajiem ierobežojumiem attiecībā uz likviditātes un neieķīlāto aktīvu iespējamo nodošanu starp juridiskajām personām, gan EEZ, gan ārpus tās.

18. Kredītiestāde ņem vērā dažādus likviditātes riska mazināšanas instrumentus, tai skaitā likviditātes buferi, lai nodrošinātu iespēju pārvarēt dažādas stresa situācijas, un pietiekami daudzveidīgu finansējuma struktūru, un finansējuma avotu pieejamību. Šie faktori tiek regulāri pārskatīti.

19. Tiek ņemti vērā alternatīvie scenāriji par likviditātes pozīcijām un riska mazināšanu, kā arī tiek regulāri pārskatīti pieņēmumi, uz kuriem balstīti lēmumi attiecībā uz finansējuma stāvokli. Šajā nolūkā alternatīvie scenāriji attiecas, it īpaši, uz ārpusbilances posteņiem un citām iespējamajām saistībām, ieskaitot īpaši šim nolūkam izveidoto struktūru pārvēršanai vērtspapīros (SSPE) vai citu īpašam nolūkam paredzēto struktūru saistības, attiecībā uz kurām kredītiestāde darbojas kā sponsors vai nodrošina materiālu likviditātes atbalstu.

20. Kredītiestādes ņem vērā iestāžu, tirgus un kombinēto alternatīvo scenāriju potenciālo ietekmi. Tiek pievērsta uzmanība atšķirīgiem laika posmiem un stresa apstākļu dažādajām pakāpēm.

21. Kredītiestādes pielāgo savas stratēģijas, iekšējās politikas un ierobežojumus attiecībā uz likviditātes risku un izstrādā efektīvus neparedzētu izdevumu plānus, ņemot vērā 19. punktā minēto alternatīvo scenāriju rezultātu.

22. Likviditātes krīžu pārvarēšanai kredītiestādēm jābūt neparedzētu izdevumu plāniem, kuros izklāstītas adekvātas stratēģijas un atbilstoši īstenošanas pasākumi, lai risinātu problēmas saistībā ar iespējamajiem likviditātes deficītiem. Šos plānus regulāri pārbauda, atjauno, pamatojoties uz 16. punktā minēto alternatīvo scenāriju rezultātu, ziņo par tiem augstākajai vadībai, kas savukārt tos apstiprina, lai būtu iespējams atbilstīgi pielāgot iekšējās politikas un procedūras."

LV 37 LV

36. Direktīvas XI pielikumu groza šādi:

a) pielikuma 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"e) kredītiestāžu riska darījumus ar likviditātes risku, šī riska novērtēšanu un pārvaldību, tai skaitā alternatīvo scenāriju analīžu izstrādi, riska mazināšanas faktoru (it īpaši likviditātes buferu līmeņa, sastāva un kvalitātes) pārvaldību un efektīvus neparedzētu izdevumu plānus;”

b) iekļauj šādu 1.a punktu:

"1.a Šā pielikuma 1. punkta e) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes regulāri veic kredītiestāžu kopējās likviditātes riska pārvaldības visaptverošu novērtēšanu un veicina pareizu iekšējo metodiku izstrādi. Veicot šo pārskatīšanu, kompetentās iestādes ņem vērā kredītiestāžu nozīmi finanšu tirgos. Kompetentās iestādes vienā dalībvalstī pievērš uzmanību arī savu lēmumu potenciālajai ietekmei uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs."

37. Direktīvas XII pielikuma 2. daļas 3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a) informācijas kopsavilkums par pašu kapitāla visu posteņu un to sastāvdaļu galveno iezīmju noteikumiem un nosacījumiem, tai skaitā par 57. panta ca) apakšpunktā minētajiem instrumentiem, tādiem instrumentiem, kuru darbību reglamentējošie normatīvo aktu vai līgumu noteikumi paredz kredītiestādei stimulu tos atpirkt, un instrumentiem, uz kuriem attiecas 154. panta 9. punkta noteikumi;

b) sākotnējā pašu kapitāla summa, īpaši aprakstot visus pozitīvos posteņus un atskaitījumus; 57. panta ca) apakšpunktā minēto instrumentu kopējā summa un to instrumentu kopējā summa, kuru darbību reglamentējošie normatīvo aktu vai līgumu noteikumi paredz kredītiestādei stimulu tos atpirkt, arī tiek īpaši aprakstīta; šādas informācijas sniegšanas nolūkā tiek norādīti instrumenti, uz kuriem attiecas 154. panta 9. punkta noteikumi;"

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2006/49/EK

Direktīvu 2006/49/EK groza šādi.

1) Direktīvas 12. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Sākotnējais pašu kapitāls" ir Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) līdz ca) apakšpunkta summa, no kuras atņemta 57. panta i), j) un k) apakšpunkta summa.

2) Direktīvas 28. pantu groza šādi:


LV 38 LV

"1. Iestādes, izņemot ieguldījumu sabiedrības, kas atbilst šīs direktīvas 20. panta 2. vai 3. punktā minētajiem kritērijiem, uzrauga un kontrolē savus lielos riska darījumus saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 106. līdz 118. pantu."

b) panta 3. punktu svītro.

3) Direktīvas 30. panta 4. punktu svītro.

4) Direktīvas 31. pantu groza šādi:

a) pirmās daļas a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

"a) ārpus tirdzniecības portfeļa klienta vai attiecīgās klientu grupas riska darījumi nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. punktā un kas aprēķināts attiecībā uz pašu kapitālu, kā noteikts minētajā direktīvā, tā, ka atlikums rodas vienīgi tirdzniecības portfelī;

b) iestāde atbilst papildu kapitāla prasībai par tā ierobežojuma pārsniegšanu, kas noteikts Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. punktā, un šo papildu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar šīs direktīvas VI pielikumu;"

b) pirmās daļas e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"e) iestādes reizi trijos mēnešos ziņo kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, kad iepriekšējos trijos mēnešos pārsniegts Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. punktā noteiktais ierobežojums."

c) otro daļu aizstāj ar šādu:

"Attiecībā uz e) apakšpunktu visos gadījumos, kad pārsniegts ierobežojums, paziņo pārsnieguma apjomu un attiecīgā klienta nosaukumu/vārdu."

5) Direktīvas 32. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"1. Kompetentās iestādes nosaka procedūras, lai novērstu to, ka iestādes tīši izvairās no papildu kapitāla prasībām, kuras pretējā gadījumā rastos attiecībā uz riska darījumiem, kas pārsniedz ierobežojumu, kurš noteikts Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. punktā, ja šie riska darījumi ir uzturēti ilgāk par 10 dienām, minētos riska darījumus uz laiku nododot citai sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai tā pieder tai pašai grupai, vai ne, un/vai veicot mākslīgus darījumus, lai riska darījumu uz 10 dienām izslēgtu un radītu jaunu riska darījumu."

6) Direktīvas 38. pantā iekļauj šādu punktu:

"3. Direktīvas 2006/48/EK 42.a pantu, izņemot a) apakšpunktu, mutatis mutandis piemēro ieguldījumu sabiedrību uzraudzībai, ja vien ieguldījumu sabiedrības neatbilst šīs direktīvas 20. panta 2. punktā, 20. panta 3. punktā vai 46. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem."

7) Direktīvas 45. panta 1. punktā datumu "2010. gada 31. decembrim" aizstāj ar "2012. gada 31. decembrim".

LV 39 LV

8) Direktīvas 48. panta 1. punktā datumu "2010. gada 31. decembrim" aizstāj ar "2012. gada 31. decembrim".

3. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2010. gada 31. janvārim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2010. gada 31. marta.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā priekšsēdētājs priekšsēdētājs

LV - ecb.europa.eu fileLV LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 1.10.2008 COM(2008) 602 galīgā...

Documents

Transcript of LV - ecb.europa.eu fileLV LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 1.10.2008 COM(2008) 602 galīgā...