Eiropas Padome
description
Transcript of Eiropas Padome
Eiropas PadomeEiropas Padome
Svarīgākie vēsturiskie faktiSvarīgākie vēsturiskie fakti
50tie 1949.gada 5.maijs Londonas līgums – 10 valstis nodibina EP
1950.gada 4.novembris – paraksta ECtK (Eiropas Kultūras Konvencija)
Beļģija, Francija, Dānija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija Zviedrija,
Turcija, Lielbritānija (1949) Islande Vācija (1950) Austrija (1956)
60tie 1960.gads pirmā EctT sēde
Pirmās specializētās ministru konferences
1965.g. Stājas spēkā Eiropas Sociālā harta
Jaunu institūciju veidošana
1967.-69.g. Grieķijas krīze
Kipra (1961) Šveice (1963) Malta (1965)
70tie 1974.g. Grieķija atgriežas; Kipras krīze
1974-1976.g. Portugāles demokratizācija
1975.-1977.g. Spānijas demokratizācija
Portugāle (1976) Spānija (1977) Lihtenšteina (1978)
80tie 1981.-1984.g. Turcijas krīze
1985.g. CAE demokratizācija
1989.gada deklarācija
Sanmarino (1988) Somija (1989)
90tie 1993.gads – pirmā Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju tikšanās Vīnē: Tiesas reforma (98), minoritāšu tiesības (95), tolerances veicināšana
Ungārija (1990) Polija (1991) Bulgārija (1992)Igaunija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija (1993)Andora (1994)Albānija, Latvija, Maķedonija, Moldova, Ukraina (1995) Krievija, Horvātija (1996) Gruzija (1999)
2000-
45 dalībvalstis + 1 kandidātvalsts (Monako) +5 novērotāji MK
Armēnija, Azerbaidžāna (2001) Bosnija un Hercegovina (2002), Serbija un Montenegro (2003)
Eiropas Padome mērķiEiropas Padome mērķi
Aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un likuma varu Noslēgt vienošanās, kas standartizētu sociālo un tiesisko praksi Veicināt Eiropas identitāti, kas balstīta uz vienotām vērtībām
+ Politisko procesu un cilvēktiesību uzraugs post-komunisma valstīs Palīgs CAE valstīm politisko, tiesisko un konstitucionālo reformu
īstenošanā papildus ekonomiskai reformai Know-how devējs cilvēktiesību, vietējās demokrātijas, izglītības,
kultūras un vides aizsardzības jomās.
Dalība Eiropas PadomēDalība Eiropas Padomē
Dalībvalstij jāakceptē (3.p.): - likuma varas princips- Cilvēktiesības un pamatbrīvības- Padomes mērķi
“Valsts, kuru uzskata par tādu, kas spēj un vēlas pildīt 3.p. noteikumus var aicināt kļūt par EP dalībvalsti”
Asociētās dalībvalstis (5.p.) – īpašos apstākļosLatvijas gadījums: pieteikums 1991.gada 13.septembris. 1992.-1993.
Parlamentārais monitorings. 1994.gads pozitīvs atzinums ar uzdevumiem.
Dalības EP izbeigšanāsDalības EP izbeigšanās
Ja 3.panta normas ir pārkāptas darbību MK var:
- apturēt (9.p.);
- apturēt un lūgt izstāties (8.p.)
- var izslēgt (8.p.)
Pieļauta izstāšanās (7.p.)
Galvenās institūcijasGalvenās institūcijas
Ministru komitejaKonsultatīvā asamblejaSekretariāts Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību
kongressCilvēktiesību komisārs Dažādas ar MK lēmumu izveidotas
komitejas, līguminstitūcijas
Ministru komitejaMinistru komiteja
Sastāvs: dalībvalstu ārlietu ministri Kompetence: - veicināt Padomes mērķus pieņemot konvencijas,
līgumus, veidojot kopīgu politiku, rekomendācijas- ar saistošu spēku izlemt organizācijas iekšējos,
finansiālos, administratīvos jautājumus- Izveidot tehniskās un padomdevēju komisijas un
komitejas
Balsošana:
Vienbalsīgi(20.p. (a)): rekomendācijas valdībām, ziņojums KA un ar KA saistīti jautājumi, grozījumi 7., 15.,20. un 22.p.
2/3: dalībvalstu uzņemšana
Ar vienkāršo balsu vairākumu: kārtības ruļļa jautājumi un finansiāli administratīvie jautājumi
Sēdes konfidenciālas
Parlamentārā AsamblejaParlamentārā Asambleja
Proporcionāls vietu skaits valsts lielumam; šobrīd 626 pārstāvji
Nozīmē nacionālie parlamentiDarbs politiskās grupās un komitejāsRekomendējoša rakstura institūcija MKSanāksmes publiskas
EP darbība cilvēktiesību EP darbība cilvēktiesību aizsardzības jomāaizsardzības jomā
Eiropas Cilvēktiesību konvencija (1950)Eiropas Sociālā harta (1961; 1996)Konvencija par spīdzināšanas un
necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu (1987)
Mazākumtautību aizsardzības ietvarkonvencija
Kas ir mazākumgrupas? Kas ir mazākumgrupas?
Subjektīvais elements: – Pašidentificēšanās – Grupas atzinība– Valdības neiejaukšanās
Objektīvais elements:
Nacionālā vai etniskā izcelšanās, valoda, kultūra, reliģija, pilsonība (?)
Ilgstoša uzturēšanās valstī Skaitliskais faktors (mazāk par 50%)
Mazākumgrupu tiesību Mazākumgrupu tiesību pamatelementipamatelementi
Diskriminācijas nepieļaujamība Avoti: ANO Statūti, Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija, Starptautiskie pakti (1966), CERD (1965), CEDAW (1979), CRC (1989), SDO Nr. 111( 1958), Konvencija pret diskrimināciju izglītībā (UNESCO, 1978), ECtK (1950, 14.pants)Izņēmumi: ja pastāv leģitīms mērķis un pielietotie kritēriji ir saprātīgi un objektīvi
Īpašie pasākumiAvoti: Genocīda konvencija (1948), CERD, ICCPR, CRCIzņēmumi: nevar radīt privilēģijas, jo to mērķis ir nodrošināt pēc
iespējas lielāku vienlīdzību ar vairākumu
Mazākumgrupu tiesību īstenošanas Mazākumgrupu tiesību īstenošanas starptautiskā pārraudzībastarptautiskā pārraudzība
Politiska
pārraudzība
Neatkarīgās pārraudzības institūcijas
Tiesiskās un kvazitiesiskās
institūcijas Īpašie ziņotāji; darba grupas
Valstu ziņojumi (CtK, ECOSOC, RDIK, SDIK, BTK, SK, SDO, VMAK)
CTK, RDIK (14.pants)
Rezolūciju mehānismi (1235, 1503)
Starpvalstu sūdzības ILO, UNESCO
NVO, starpniecība (EDSO)
Pasaules Bankas Inspekcijas panelis (?)
ECtK
Vispārējā mazākumtautību Vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvencija (1995)aizsardzības konvencija (1995)
Tapšanas vēsture: 1949-1995
Mērķis: noteikt juridiski saistošus tiesiskos principus, kurus valstis apņemas ievērot, lai nodrošinātu mazākumtautību aizsardzību.
Pieeja un pamatjēdzieni:
1) Programmātiska tipa normas bez tiešas piemērojamības;
2) Nedefinē terminu ‘mazākumtautība’;
3) Neatzīst kolektīvās tiesības, bet tiesību realizāciju individuāli vai kopienā ar citiem.
VMAK struktūraVMAK struktūra
Preambula
I daļa – pamatprincipi
II daļa – specifisku principu katalogs
III daļa – Konvencijas interpretācija un piemērošana
IV daļa – īstenošanas pārraudzība
V daļa – standarta nobeiguma noteikumi
VMAK I daļaVMAK I daļa
Uzsvērts individuālais tiesību raksturs; Definēts mazākumtautības subjektīvais
elements; Mazākumtautības objektīvais elements
atstāts valstu kompetencē.
Igaunijas deklarācijaIgaunijas deklarācija
Igaunijas Republika saprot terminu ‘mazākumtautības’, kas nav definēts VMAK, sekojoši: par ‘mazākumtautību’ tiek uzskatīti tie Igaunijas pilsoņi, kuri:
- pastāvīgi dzīvo Igaunijas teritorijā; - uztur ilgstošas, ciešas un pastāvīgas saites ar Igauniju; - atšķiras no igauņiem pēc to etniskām, kulturālām,
reliģiskām vai lingvistiskām iezīmēm; - ir motivēti saglabāt savas kulturālās tradīcijas, savu
reliģiju vai valodu, kas kalpo par pamatu viņu kopīgai identitātei.
VMAK II daļaVMAK II daļa4.-6.pants: nediskriminācija un īpašie pasākumi (4); identitātes būtiskie
elementi un asimilācijas nepieļaujamība (5), neiecietības, diskriminācijas, vardarbības nepieļaujamība (6).
7.-9.pants: mazākumtautībām īpaši piemērots ECtK 9-11.panta formulējums
10.-11.pants: tiesības lietot savu valodu, vārdu un vietvārdus
12.-14.pants: starpkulturālais dialogs (sk. 6.pantu), tiesības dibināt skolas, mācīties valodu, mācīties savā valodā, pienākums apgūt valsts valodu, mācīties tajā.
15.-19.pants: efektīva piedalīšanās valsts dzīvē, asimilācijas nepieļaujamība (sk. 5.pantu), biedrošanās brīvība (sk. 7.pantu), starptautiskā sadarbība, iespējamie ierobežojumi.
VMAK III daļaVMAK III daļa
Mazākumgrupu idivīdu pienākumi (20.p.)VMAK attiecības ar:
- starptautiskām tiesībām;
- nacionālām tiesībām;
- Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
VMAK IV daļa VMAK IV daļa
Ministru komitejas pārraudzības funkcijas; Padomdevēju komitejas pienākumi; Valstu pienākums iesniegt regulārus
ziņojumus.