feihoas warmoebis agroteqnologia kulturis zogadi...
Transcript of feihoas warmoebis agroteqnologia kulturis zogadi...
feihoas warmoebis agroteqnologia
kulturis zogadi daxasiaTeba
laTinuri dasaxeleba Feijoa selloviana Berg.
botanikuri ojaxi Myrtaceae - tviasebrTa
sicocxlis xangrZlivoba 80-90 weli
ganviTarebis optimaluri temperatura 18-250C haeris optimaluri tenianoba 65-85% niadagis optimaluri tenianoba 40-70% niadagis ares optimaluri reaqcia - pH 6,5-7,9 gavrcelebis areali zRvis donidan 300-400 m saWiro aqtiur temperaტuraTa jami 3500-45000C kritikuli temperaturuli minimumi -16-180C kritikuli temperaturuli maqsimumi 350C sasurveli winamorbedi kulturebi parkosnebi, marcvlovnebi, soia, simindi arasasurveli winamorbedi kulturebi kartofili, Warxali, stafilo
kulturis botanikuri da agrobiologiuri daxasiaTeba
zogadi aRweriloba. feihoa (Feijoa sellowiana) maradmwvane, mravalwliani 2.5-3.5 m-mde buCqia gadaSlili varjiT. misi samSoblo samxreT amerikaa (brazilia, paragvai, urugvai, argentina), sadac is tropikul tyeebSi maradmwvane buCqebad izrdeba. misi varji kompaqturia, iSviaTad gaSlili. lamazi yvavilebisa da foTlebis Taviseburi Sefervis gamo (movercxlisfro mwvane) xe yvavilobis dros Zalian lamazia. mas sadekoracio miznisTvisac aSeneben. feihoas nayofi rbili, muqi mwvane kenkraa, marwyvisa da ananasis aromatiT. damokidebuleba agroklimaturi pirobebisadmi. feihoa sakmaod yinvagamZle da gvalvagamZle mcenarea. misi Rero-totebi -13°C-dan SesaZloa daziandes xolo -16-18°C-ze ki fesvis yelamde iyineba. feihoas kulturisaTvis mosuli wliuri naleqebis raodenoba 500-600 mm. savsebiT sakmarisia.
igi ver itans zafxulis gaxangრZlivebul naleqebsa da maRal SefardebiT tenianobas, gansakuTrebiT yvavilobis procesSi (ivnisi-ivlisi). saqarTveloSi feihoasaTvis saukeTeso agroklimatur zonad afxazeTi, samegrelo da kolxeTis dablobis (abaSa, senaki, lanCxuTi, foTi, xobi) regionebi moiazreba. rac Seexeba aWara-guriis regionebs aq feihoas zrdisTvis yvelaze kargi pirobebia, Tumca maRali tenianobis gamo, zogierT wlebSi msxmoiaroba dabalia. feihoa niadagis mxriv didad momTxovni araa. kargad viTardeba zRvis donidan 300 m-ze, saSualo, msubuq Tixnar, aseve aluviur, ewer, sust ewerian niadagebze, ver egueba Warbtenian, Zlier mJave da tute ares reaqciis mqone niadagebs. garda niadaguri faqtorisa, gasaTvaliswinebelia:
gruntis wylis siaxlove (cudad xarobs iq sadac gruntis wyali 1,5 m-ze ufro axlos dgas)
absoluturi minimumebis saSualo temperatura
civi da cxeli qanebis moqmedebis sixSire da siZliere. rac Seexeba aWara, guriis, samegrelosa da afxazeTis gorak-borcvian wiTelmiwa, yviTelmiwa, ewermiwa niadagebs aq feihoas kulturas zrda-ganviTarebisa da msxmoiarobis saukeTeso pirobebi aqvs. qimiuri Semadgenloba. feihoas nayofi Seicavs organizmisaTvis advilad SesaTvisebel iods, rac mas gansakuTrebul samkurnalo Tvisebebs aniWebs. feihoas mwife nayofi Seicavs: mSral nivTierebas 30.7-40.3%, Saqrebs 8.2- 12.5%, simJaves 2.3-3.1%.
feihoas gavrcelebuli jiSebi
andre
uxvadmsxmoiare jiSia. nayofis saSualo masa 90-dan 100 gramamdea. mwifdeba noember-dekemberSi.
Coiseana
uxvadmsxmoiare jiSia. nayofis saSualo masa 110-dan 130 gramamdea. mwifdeba oqtomber-noemberSi.
superma
uxvadmsxmoiare jiSia. nayofis saSualo masa 110-dan 130 gramamdea. mwifdeba noember-dekemberSi.
kuliji
uxvadmsxmoiare jiSia. nayofis saSualo masa 80-dan 100 gramamdea. mwifdeba noember-dekemberSi.
adgili TeslbrunvaSi
feihoas plantaciis gaSenebisas gasaTvaliswinebelia, rom misi gaSeneba naklebad sasurvelia iseT farTobebze, sadac wina wlebSi intensiurad iwarmoeboda Warxali, stafilo da ZaRlyurZenasebrTa ojaxis warmomadgeneli sasoflo-sameurneo kulturebi. feihoasTvis optimaluri winamorbedi kulturebia parkosnebi, marcvlovnebi, soia da simindi.
niadagis da nakveTis SerCeva
reliefi da niadagis mJavianobis are (pH). feihoasTvis gamosadegia samxreT–dasavleTis ferdobebi, ganlagebuli uSualod sanapiros siaxloves 150-350 m–dan 500-600 m–mde simaRleze zRvis donidan da zRvisgan 35-40 km–is daSorebiT. gamousadegaria mdinareTa daxuruli xeobebi da vake adgilebi, romlebic ar arian uzrunvelyofili sahaero drenaJiT. niadagebidan saukeTesoa humusiT mdidari wiTelmiwebi, neSompala–karbonatuli, yviTelmiwebi da maTi sustad gaewrebuli saxesxvaobebi. melioraciisa da gakulturebis Semdeg SesaZloa aluviuri niadagebis gamoyeneba. feihoas warmoebisaTvis saWiro mJavianobis are pH 6,5-dan 7,9-mdea. im SemTxvevaSi, Tu feihoas gasaSeneblad SerCeul farTobze niadagis ares reaqcia
aRniSnul parametrebze meti an naklebia, anu niadagis feihoas warmoebisaTvis SeuTavseblad mJave, an piriqiT tute reaqciisaa, am dros kulturis gaSenebamde saWiro iqneba niadagis mJavianobis ares xelovnuri regulireba Sesabamisi RonisZiebebis ganxorcielebiT. fiziologiurad mJave niadagebze pH-is regulirebis mizniT gamoiyeneba niadagis mokirianeba, xolo tute reaqciis ares mqone niadagebze ki pH regulirdeba moTabaSirebis saSualebiT.
mokirianebis an moTabaSirebis aucileblobis dadgena da zusti dozebis identificireba saWiroa ganxorcieldes Sesabamisi laboratoriuli analizis Sedegad, SerCeuli
meliorantis saxeobis, foრmis da agreTve, misi qimiuri da meqanikuri Semadgenlobis gaTvaliswinebiT.
niadagis ZiriTadi damuSaveba
feihoas plantaciaSi rigSi mcenareebs Soris amuSaveben xeliT, xolo rigTaSorisebSi ki tardeba kultivacia. plantaciis gaSenebis meore wels unda Catardes daRupuli, an meqanikurad Zlier dazianebuli mcenareebis axliT Secvla igive jiSebiT. dargvis me-2-3 wels mcenaris irgvliv 8-10 sm. siRrmeze unda Semoibaros. aucilebelia fosforiani da kaliumiani sasuqebis Setana. maTi zusti dozebis dadgena xdeba niadagis agroqimiuri analizis safuZvelze. gaSenebis Semdeg, pirveli 5 wlis ganmavlobaSi plantaciebSi iTeseba Semodgoma-zamTris an zafxulis sideratebi, Tesva warmoebs mcenaris Stambidan 60-70 sm-is daSorebiT. sasurvelia sideratebis niadagSi Caxvna-CakeTeba rac aumjobesebs mcenareTa kvebis reJims.
feihoas plantaciis gasaSebeli niadagis damuSaveba
niadagis momzadeba plantaciis gasaSeneblad. feihoas plantaciis gasaSeneblad gankuTvnil niadags amzadeben plantaciis gaSenebamde 1-2 wliT adre. nakveTze winaswar unda amoiZirkvos xeebi da buCqnarebi 50 sm-is siRrmeze ganTavisufldes niadagi fesurebisagan. feihoas plantacias aSeneben nakveTis mTliani plantaJis wesiT damuSavebis fonze, magram Tu nakveTi daqanebulia, maSin imis mixedviT, Tu rogoria daqanebis xasiaTi, SeiZleba gamoviyenoT zolebrivi damuSaveba an nakveTis dateraseba.
plantaciis gaSeneba
dasargavi ormos momzadeba-ganoyiereba da dargvis wesi. dargvis win moniSnul adgilebSi iTxreba 30-40 sm. siRrmis ormoebi, sadac SeaqvT 10 kg. torfkomposti, 250gr. superfosfati da 100 gr. kaliumis marili. rogorc wesi, nergebis fesvebs garSemo akravs miwis koSti da SefuTulia polieTilenis parkSi. aseT nergs dargvisas frTxilad aSoreben polieTilenis parks da miwis koStTan erTad aTavseben zemoT aRniSnuli wesiT momzadebul niadagis narevSi, Semdeg nergs asworeben vertikalurad, frTxilad ayrian niadags da tkepnian. nergi. dasargavad gamoiyeneba polieTilenis parkSi gamoyvanili 1 an 2 wliani standartuli nergebi. sasurvelia TviTdamamtverianebeli jiSebis warmoeba. xolo jvaredindamamtverianebeli jiSebis gaSenebis SemTxvevaSi gasaTvaliswinebelia damamtverianebeli jiSebis dargva. dargvis sqemebi. dargvis gavrcelebuli sqema aris 4 metri mwkrivebs Soris, 3 metri mwkrivSi mcenareTa Soris. dargvis dro. nergebiT plantaciis gaSeneba SesaZlebelia Semodgomaze 15 seqtembridan noembris bolomde. aseve dargva SesaZlebelia gazafxulze, pirveli martidan aprilis bolomde.
niadagis ganoyiereba da mcenaris kveba
niadagis ganoyiereba. feixoas plantaciaSi Sesatani mineraluri elementebis zusti dozebis dadgena saWiroa niadagis agroqimiuri analizis Sedegebis mixedviT. saorientacio gamokvebis sqema aseTia: msxmoiare nargaobaSi organuli sasuqebidan SeaqvT nakeli da torfkomposti 20-40kg/xe. aseve Seitaneba fosforiani da kaliumiani sasuqebis narevi. mineraluri sasuqebis Setanis saorientacio dozebia: 1-dan 3 wlamde asakis plantaciaSi:
azoti N: 130 gr./TiToeul xeze (sufTa nivTiereba).
fosfori P: 600 gr./TiToeul xeze (sufTa nivTiereba).
kaliumi K: 50 gr./TiToeul xeze (sufTa nivTiereba). 4-5 wlis plantaciaSi:
azoti N: 260 gr./TiToeul xeze (sufTa nivTiereba).
fosfori P: 600 gr./TiToeul xeze (sufTa nivTiereba).
kaliumi K: 100 gr./TiToeul xeze (sufTa nivTiereba). 6-10 wlis plantaciaSi:
azoti N: 450 gr./TiToeul xeze (sufTa nivTiereba).
fosfori P: 1000 gr./TiToeul xeze (sufTa nivTiereba).
kaliumi K: 200 gr./TiToeul xeze (sufTa nivTiereba). srulmsxmoiare plantaciaSi:
azoti N: 250 gr./TiToeul xeze (sufTa nivTiereba).
fosfori P: 1250 gr./TiToeul xeze (sufTa nivTiereba).
kaliumi K: 300 gr./TiToeul xeze (sufTa nivTiereba). Setanis vadebi. azotiani sasuqebi SeaqvT or vadaSi: mTliani raodenobis 60% gazafxulze gadabarvisTanave, xolo darCenili 40% ki yvavilobis Semdeg, araugvianes 10-15 ivlisisa.
sasuqebis ufro zusti dozebis dadgena SesaZlebelia mxolod niadagis agroqimiuri/laboratoriuli analiziT
feihoas integrirebuli dacva mavne organizmebisagan
ფეიჰოას ძირითადი მავნებლები
ციტრუსოვანთა წითელი ბეწვიანი ტკიპა
ლათინური დასახელება: Panonychus citri McGreg.
აღწერილობა. ზრდასრული მავნებლის სხეულის სიგრძე 0,3 მმ-ს აღწევს. სხეულის ფორმა
კვერცხისებრია, მუქი-წითელი ფერისაა. სხეულის ზედაპირზე აქვს გაფანტული ბურცობები
ბეწვებით.
ზიანი. მავნებლის მიერ დაზიანებული ფეიხოას ფოთლები უფერულდება და დეფორმირდება.
ფოთლების დაზიანების გამო, ნაყოფები და ყლორტები ვერ ვითარდებიან და იმ შემთხვევაში თუ
მავნებელი მასობრივადაა გავრცელებული, მოსალოდნელია მცენარეების, განსაკუთრებით
ახალგაზრდა ნერგების ზრდაში შეფერხება.
მავნეობის პერიოდები - გაზაფხული, ზაფხული, შემოდგომა
ბრძოლა/წამლობები:
მასობრივი გამრავლებისას ტარდება წამლობები, კულტურის განვითარების ეტაპების და
მავნებლის განვითარების ფაზების გათვალისწინებით. წამლობებისათვის გამოიყენება:
აბამექტინის, სპიროდიკლფენის, პროპარგიტის, ტებუფენპირადის და და მავნებლის წინააღმდეგ
ეფექტური სხვა მოქმედ ნივთიერებათა შემცველი აკარიციდები.
რბილი ცრუფარიანა
ლათინური დასახელება: Coccus hesperidum L.
აღწერილობა. ზრდასრული მავნებლის სხეულის სიგრძე 5-4 მმ-ია. სხეული მოყვითალო-
ყავისფერია, ზურგზე აქვს ყავისფერი ლაქები. სხეულის ფორმა კვერცხისებრია, ბრტყელი და
ოდნავ ამობურცული.
ზიანი. რბილი ცრუფარიანა ფეიხოას უზიანებს ფოთლებს, ახალგაზრდა ყლორტებს, ტოტებს და
ზოგჯერ ნაყოფებსაც. ახალგაზრდა პლანტაციებსა და სანერგეებში მავნებელს შეუძლია
კულტურათა ღეროებსაც მიაყენოს დაზიანებები. პირდაპირი ზიანის გარდა, მავნებლის მიერ
დაზიანებულ ორგანოებზე შესაძლოა განვითარდეს სოკოვანი დაავადებები.
მავნეობის პერიოდები - გაზაფხული, ზაფხული, შემოდგომა
ბრძოლა/წამლობები:
ხარისხიანი და დროული სხვლა-ფორმირება.
ნაკვეთების რეგულარული გაწმენდა ჩამოცვენილი ფოთლებისა და ნარჩენებისაგან.
ადრე გაზაფხულზე საჭიროა ზეთოვანი ემულსიების შესხურება.
კულტურის განვითარების შემდგომ პერიოდში კი მავნებლის განვითარება-გავრცელების
მიხედვით საჭიროა წამლობების ჩატარება. ამ მიზნით გამოიყენება: სპიროტეტრამატის,
პირიმიფოს-მეთილის, დიმეთოატის, ქლორპირიფოსის, ესფენვალერატის და მავნებლის
წინააღმდეგ ეფექტის მქონე სხვა მოქმედ ნივთიერებათა შემცველი პრეპარატები.
ფეიჰოას ძირითადი დაავადებები
ფეიხოას ფოთლის ლაქიანობა
(ცერკოსპოროზი)
გამომწვევი სოკო – Pseudocercospora feijoae sp. nov.
დაავადების განვითარების ოპტიმალური პირობები:
ტემპერატურა: 20-22°C.
ჰაერის შეფარდებითი ტენიანობა: 80%-ზე მეტი.
დაავადების სიმპტომები. დაავადების გაჩენისას, დაავადებულ ფოთლებზე ჩნდება ყავისფერი
ლაქები, ლაქის ადგილას ქსოვილები ჭკნება. დაავადებული მცენარის ფოთლები სუსტდება და
ცვივა.
ფოთლების ცვენა უარყოფითად მოქმედებს მცენარის ზრდა-განვითარების პროცესზე და ამცირებს
მის მოსავლიანობას.
სიმპტომების გამოვლენის ძირითადი პერიოდები: ზაფხული.
ბრძოლის/პრევენციის ღონისძიებები:
ნაკვეთების სისტემატური გაწმენდა მცენარეული ნარჩენებისაგან.
ქიმიური კონტროლი. კულტურის ვეგეტაციის ეტაპების გათვალისწინებით, დაავადების
წინააღმდეგ შესაძლებელია სპილენძის შემცველი ფუნგიციდების გამოყენება.
ფეიხოას ნაცრისფერი სიდამპლე
გამომწვევი სოკო – Botrytis cinerea Pers.
დაავადების განვითარების ოპტიმალური პირობები:
ტემპერატურა: 15-20°C.
ჰაერის შეფარდებითი ტენიანობა: 90%-ის ფარგლებში.
დაავადების სიმპტომები. ნაცრისფერი სიდამპლით დაავადებული ფეიხოას ნაყოფებზე
თავდაპირველად ჩნდება მუქი ფერის ლაქები. დროთა განმავლობაში ნაყოფი ლპება და იწყებს
ცვენას, ამავდროულად, მისი ზედაპირი იფარება ნაცრისფერი ფიფქით.
დაავადება ვითარდება ბაღებშიც და ასევე შენახვის პერიოდში.
სიმპტომების გამოვლენის ძირითადი პერიოდები: ზაფხული, შემოდგომა, ზამთარი.
ბრძოლის/პრევენციის ღონისძიებები:
ნაკვეთების სისტემატური გაწმენდა მცენარეული ნარჩენებისაგან.
ნაყოფების მექანიკური დაზიანებებისაგან დაცვა, მოკრეფის, ტრანსპორტირების და
დასაწყობებისას.
საწყობების სისტემატური დათვალიერება და დაავადებული ნაყოფების მოცილება
საწყობებიდან.
ქიმიური კონტროლი. კულტურის ვეგეტაციის ეტაპების გათვალისწინებით, დაავადების
წინააღმდეგ შესაძლებელია ფენჰექსამიდის, კრეზოქსიმ-მეთილის და პათოგენის წინააღმდეგ
ეფექტის მქონე სხვა მოქმედ ნივთიერებათა ბაზაზე წარმოებული ფუნგიციდების გამოყენება.
brZolis qimiuri meTodi feihoas mavnebel-daavadebebis da sarevelebis
winaaRmdeg
pesticidebis usafrTxo gamoyenebis ZiriTadi principebi
pesticidis usafrTxod da efeqturad gamoyenebisaTvis aseve aucilebelia:
gamoyenebis jeradobebis da dozebis dacva.
mowamvlisagan Tavdacvis saSualebebis gamoyeneba.
pesticidis Senaxvis wesebis codna.
wamlobis usafrTxod Catarebis ZiriTadi wesebis codna.
pesticidebis umravlesobas gaaCnia kanoniT gansazRvruli gamoyenebis jeradoba, rac
gvaZlevs informacias imis Sesaxeb, Tu ramdenjer SegviZlia gamoviyenoT konkretuli pesticidi erTi sezonis ganmavlobaSi. pesticidis jeradobis darRveva zrdis mcenareSi mavne nivTierebaTa dagrovebis riskebs da safrTxe eqmneba rogorc sasoflo-sameurneo produqcias, aseve adamianis janmrTelobas. wamlobisas aseve mniSvnelovania dozebis zusti dacva. pesticidis dozas gansazRvravs saxelmwifo, pesticidis mwarmoebeli da realizatori. Sesabamisad pesticidis SeZena unda moxdes mxolod specializirebul maRaziebSi, sadac SesaZlebelia miviRoT pesticidis dozebTan dakavSirebiT kvalificiuri konsultaciebi.
pesticidiT mowamvlis Tavidan asacileblad, aucilebelia Sesabamisi spectansacmlis, saTvalis da pirbadis gamoyeneba. tansacmeli, romliTac moxdeba wamlobis Catareba, unda gairecxos calke.
pirvel rigSi sasurvelia moxdes pesticidis im raodenobiT SeZena, ramdenic saWiro iqneba
kulturis erT savegetacio periodSi gamosayeneblad. amiT fermeri Tavidan aicilebs Warbi da narCeni raodenobis pesticidebis Senaxvis (dasawyobebis) aucileblobas. pesticidebis Senaxvis SemTxvevaSi aucilebelia daculi iqnes Sesabamisi wesebi. maT Sesaxeb informacia mocemulia pesticidis taris etiketze. pesticidis Senaxva saWiroa Tavisive, mWidrod Tavdaxurul taraSi. igi unda inaxebodes kvebis produqtebis, medikamentebis, cxovelTa sakvebis, sayofacxovrebo qimiuri saSualebebisgan gancalkevebiT – gril, mSral, sinaTlisgan dacul, kargad ganiavebad, daxurul SenobaSi, bavSvebisaTvis miuwvdomel adgilas, adamianebisa da cxovelebisgan moSorebiT. uSualod wamlobis Catarebisas aucilebelia gaTvaliswinebuli iqnas Semdegi mniSvnelovani sakiTxebi:
wamloba saWiroa Catardes mxolod uqaro amindSi dilis, an saRamos saaTebSi.
dauSvebelia qimiur preparatis (fxvnilis, xsnaris) Sexeba daucveli xelebiT,
akrZalulia wamlobis dros pesticidiT dabinZurebuli xelebiT sigaretis moweva, sakvebisa da sasmelis miReba.
dauSvebelia pesticidis carieli taris gamoyeneba Semdgomi moxmarebisaTvis.
wamlobis dasrulebis Semdeg saWiroa gamoyenebuli Semasxurebeli aparaturis guldasmiT garecxva da narecxi wylis gaxarjva damuSavebul nakveTSi.
feihoas wamlobebis tabula da misi gamoyenebis wesebi
wamlobebis tabulas umTavres daniSnulebas warmoadgens konkretuli sasoflo-sameurneo kulturis wamlobebis dagegmvis procesis gamartiveba. tabula iZleva saWiro preparatis SerCevis saSualebas, rogorc arakombinirebuli, aseve kombinirebuli wamlobis Casatareblad. garda amisa, tabulიs gamoyenebiT SesaZlebelia mTeli sezonis ganmavlobaSi gansaxorcielebeli profilaqtikuri wamlobebis sqemis Sedgena. arakombinirebuli wamloba. arakombinirebuli wamlobis Catareba SesaZlebelia tabulaSi mocemuli erTi konkretuli preparatis gamoyenebiT, konkretuli daavadebis, mavnebeli mweris an tkipas winaaRmdeg. am dros aucilebelia tabulaSi mocemuli wamlobis periodis, kulturis ganviTarebis fazis, pesticidis moqmedebis speqtris gaTvaliswineba da miTiTebuli dozebis dacva. kombinirebuli wamloba. kombinirebuli wamloba tardeba kulturaze erTze meti daavadebis an mavneblis arsebobis, an maTi gaCenis prevenciis mizniT. kombinirebuli wamlobebis Casatareblad pesticidebis martivad SerCevis mizniT, tabulaSi preparatebi moqmedebis tipebis mixedviT dayofilia Sesabamisi ferebiT: yviTeli – fungicidi. lurji - inseqticidi. TeTri – akaricidi. Sindisferi – fungicidebi, romelTa erTmaneTSi Sereva SesaZlebelia kombinirebuli wamlobis dagegmvisas TiToeul wamlobaSi mocemuli TiToeuli tipis preparati SesaZlebelia gamoyenebuli iqnas kombinaciaSi imave wamlobaSi mocemul gansxvavebuli tipis nebismier pesticidTan, anu SesaZlebelia TiToeul cxrilSi arsebuli fungicidis Sereva inseqticidTan da kombinirebuli wamlobis Catareba. iseve rogorc SesaZlebelia TiToeul cxrilSi mocemuli fungicidis, inseqticidis da akaricidis erTmaneTSi Sereva, sokovani daavadebebis, mavnebeli mwerebisa da tkipebis winaaRmdeg. damatebiTi instruqciebi:
dauSvebelia erTi moqmedebis tipis, anu ferSi arsebuli preparatebis erTmaneTSi Sereva (anu inseqticidis Sereva inseqticidTan, akaricidis Sereva akaricidTan, an fungicidis Sereva fungicidTan, garda Sindisfer zolebSi arsebuli fungicidebisa).
aucilebelia wamlobebis periodebis dacva.
mkacrad unda iqnas daculi tabulebSi miTiTebuli pesticidebis gamoyenebis reglamentebi – dozebis da gamoyenebis periodebis Secvla dauSvebelia specialistTan konsultaciebis gareSe.
Sesxurebisas aucilebelia pesticidebis usafrTxo gamoyenebis wesebis dacva.
miuxedavad imisa, rom tabulebi moicavs preparatebis farTo speqtrs, aRsaniSnavia rom pesticidebis bazarze arsebobs sxva, pesticidebi, romelTa gamoyenebac aseve efeqturia feihoas mavnebel-daavadebebis winaaRmdeg.
feihoas mavnebel-daavadebebis winaaRmdeg saWiro wamlobebis Sesadgeni tabula
pirveli wamloba
wamlobis
Catarebis
periodi
mavne obieqti
pesticidi
pesticidis
gamoyenebis
reglamentebi
pesticidis
tipi
moqmedi
nivTiereba
savaWro
dasaxeleba 1 ha-ze
vegetaciis dawyebamde
farianebi, crufarianebi, citrusebis da sxva mozamTre stadiebi
inseqto-akaricidi
parafinis zeTi 830
გ/ლ qei, ek 15 l
farianebi, crufarianebi, citrusebis da sxva mozamTre stadiebi
parafinis zeTi 80 %
sipkamoli e ek
30 l
farianebi, crufarianebi, citrusebis da sxva mozamTre stadiebi
imidaklopridi 4
გ/ლ+min. zeTi 704 გ/ლ
kompradori oili 004, sk
15 l
foTlis laqianoba
fungicidi
spilenZis hidroqsidi 400 g/kg
iroko 40, wdgr
2 kg
foTlis laqianoba
meTirami 420 გ/კგ + spilenZis dihidroqsidi 390
გ/კგ
kauritili wdgr
3 kg
foTlis laqianoba
spilenZis sulfati+kalciumis hidroqsidi, spilenZis mixedviT 220g/kg
bordos narevi
20 kg
foTlis laqianoba
samfuZiani spilenZis sulfati 345 g/l
kuproqsati sk
8-10 l
foTlis laqianoba
spilenZis sulfati+kalciumis hidroqsidi 200 g/kg
kupervali 20 sf
2 kg
meore wamloba
wamlobis
Catarebis periodi mavne obieqti
pesticidi
pesticidis
gamoyenebis
reglamentebi
pesticidis
tipi
moqmedi
nivTiereba
savaWro
dasaxeleba 1 ha-ze
nayofebis formirebisas
foTlis laqianoba
fungicidi
spilenZis hidroqsidi 400 g/kg
iroko 40, wdgr
2 kg
foTlis laqianoba
spilenZis metali
bordos narevi
10 kg
foTlis laqianoba
spilenZis sulfati+ kalciumis hidroqsidi 200 g/kg
kupervali 20 sf
2 kg
mavnebeli mwerebis kompleqsi
inseqticidi
deltametrini
25 გ/ლ
decis
fluqsi, ეკ 25
1 l
mavnebeli mwerebis kompleqsi
lambda-cihalotrini 50 gr/l
karate zeoni, mks
0,8 l
mavnebeli mwerebis kompleqsi
alfa-cipermetrini
100 გ/ლ fastaki, ეკ 0,3 l
mavnebeli mwerebis kompleqsi
esfenvalerati sumi-alfa 5, ek
0,7-1 l
mavnebeli mwerebis kompleqsi
alfa-cipermetrini
100 გ/ლ alpaki, ek 0,3 l
mesame wamloba
wamlobis
Catarebis periodi mavne obieqti
pesticidi
pesticidis
gamoyenebis
reglamentebi
pesticidis
tipi
moqmedi
nivTiereba
savaWro
dasaxeleba 1 ha-ze
mosavlis aRebamde 20-25 dRiT adre
foTlis laqianoba
fungicidi
spilenZis hidroqsidi 400 g/kg
iroko 40, wdgr
2 kg
foTlis laqianoba
spilenZis metali
bordos narevi
10 kg
foTlis laqianoba
spilenZis sulfati+ kalciumis hidroqsidi 200 g/kg
kupervali 20 sf
2 kg
ruxi sidample fenheqsamidi 500 g/kg
teldori 50, wxr
1 kg
foTlis laqianoba
samfuZiani spilenZis sulfati 345 g/l
kuproqsati sk
8-10 l
ruxi sidample
ciprodinili
375 გ/კგ+ fludioqsonili
250 გ/კგ
sviCi 62,5 wdgr
1 kg
ruxi sidample
boskalidi 267
გ/კგ+ piraklostrobini
67 გ/კგ
signumi, wdgr
1 kg
mavnebeli mwerebis kompleqsi
inseqticidi
deltametrini
25 გ/ლ
decis
fluqsi, ეკ 25
1 l
mavnebeli mwerebis kompleqsi
lambda-cihalotrini 50 gr/l
karate zeoni, mks
0,8 l
mavnebeli mwerebis kompleqsi
alfa-cipermetrini
100 გ/ლ fastaki, ეკ 0,3 l
mavnebeli mwerebis kompleqsi
esfenvalerati sumi-alfa 5, ek
0,7-1 l
mavnebeli mwerebis kompleqsi
alfa-cipermetrini
100 გ/ლ alpaki, ek 0,3 l
feihoas plantaciaSi gavrcelebuli sarevelebis winaaRmdeg Casatarebeli wamlobebis SesarCevi sqema
sqemis gamoyenebis wesebi. mavnebel-daavadebebis winaaRmdeg wamlobebis tabulebis msgavsad, sarevelebis winaaRmdeg Casatarebeli wamlobebis sqemac iZleva arCevanis saSualebas, TiToeuli kulturisaTvis. am SemTxvevaSi mocemulia konkretuli herbicidebi, maTi moqmedebis speqtri, gamoyenebis vadebi, sarevelaTa saxeobebi da herbicidebis gamoyenebis reglamentebi (dozebi: erT ha-ze da 100 l. wyalSi.). sqemis saSualebiT SesaZlebelia konkretuli wamlobisaTvis saWiro herbicidis SerCeva da wamlobis Catareba.
wamlobisaTvis herbiციdis SerCevisas gaTvaliswinebuli unda iqnas Semdegi mniSvnelovani faqtorebi:
erTi wamlobisaTvis saWiroa mxolod erTi herbicidis SerCeva.
dauSvebelia sqemaSi mocemuli herbicidebis erTmaneTSi Sereva.
aucilebelia sqemaSi mocemuli wamlobebis periodebis da dozebis dacva. maTi Secvla dasaSvebia mxolod specialistTan konsultaciebis Sedegad.
Sesxurebisas aucilebelia pesticidebis usafrTxo gamoyenebis wesebis dacva.
aRsaniSnavia, rom sqemaSi mocemuli herbicidebis garda, arsebobs sxva herbicidebi, romelTa gamoyeneba aseve efeqturia feihoas plantaciebSi gavrcelebuli sxvadasxva saxeobis sarevelebis winaaRmdeg. herbicidebis moxmarebisas mniSvnelovania herbicidis Sesatani specialuri teqnikis
swori SerCeva da herbicidis mwarmoeblis mier gansazRvruli wesebis dacviT Sesxureba, kulturis ganviTarebis etapisa da sarevelebis saxeobebis
gaTvaliswinebiT.
wamlobebi feixoas sarevelebis winaaRmdeg
ganviTarebis
stadia
sarevelebis
saxeobebi
herbicidi dozebi
moqmedebis
tipi moqmedi nivTiereba
savaWro
dasaxeleba 1 ha-ze
ვეგეტაციაში
მყოფი
სარეველebi
ერთწლიანი და
მრავალწლიანი
სარეველების
ფართო
სპექტრი (kulturis dacviT)
araseleqciuri herbicidi
glifosati izopropilaminis marili 486 g/l, glifosatis mixedviT 360 g/l
rumbo wx 36 3 l
glifosati 500 g/l, kaliumis marilis mixedviT
uragan forte wx
3 l
glifosatis izopropilaminis marili 480 g/l, (glifosatis mJavaze gadaangariSebiT 360 g/l)
klini, wx 3 l
glifosatis mJava, izopropilis spirti 360 g/l
dominatori, wx
3 l
feihoas teniT uzrunvelyofa feihoa ver itans zafxulis gaxangრZlivebul naleqebsa da maRal SefardebiT tenianobas, gansakuTrebiT yvavilobis procesSi. igi sakmaod gvalvagamZle mcenarea, magram im raionebSi sadac naleqebi 300mm. naklebia, aucilebelia morwyva, saSualod 3-4-jer sezonis ganmavlobaSi. TiToeuli morwyvis saorientacio norma 1 ha-ze aris 400-500 kub./m.
mosavlis aReba-Senaxva
feihoas plantacia msxmoiarobaSi Sedis gaSenebis meoTxe, mexuTe wels, nayofi mwifdeba oqtomber-noemberSi da momwifebisTanave iwyebs Camocvenas, amitom misi nayofis Segroveba periodulad xdeba. mokrefili da Segrovebuli nayofebi xarisxdeba. wvrili nayofebi gamoiyeneba gadamuSavebisaTvis. msxvili nayofebi ewyoba 10-12kg zomis yuTebSi da igzavneba sarealizaciod. feihoas nayofi ver egueba Senaxvas, Tumca specialur samacivro danadgarebis pirobebSi, misi Senaxvis periodi SesaZlebelia gaxangrZlivdes.
feihoas sxva movliTi samuSaoebi
varjis movla
mcenaris totebi Zalze mtvrevadia. amitom mcireodeni meqanikuri dawola iwvevs axalgazrda Rero-totebis dazianebas. dazianeba kidev ufro SesamCnevi xdeba didTovlianobis SemTxvevebSi. amisaTvis 6-7 wlis asakamde saWiroa axalgazrda nargaobis varjis Sekvra 3-4 adgilas rbili saxveviT. zrdasrul plantaciebSi didTovlianobis SemTxvevaSi aucilebelia nargaobis Tovlisagan dabertyva.
nergis warmoebis wesebi
arsebobs feihoas gamravlebis ori wesi: generaciuli (TesliT) da vegetatiuri (kalmebiT, gadawveniT). gamravlebis yvelaze advil wesad miCneulia TesliT gamravleba. TesliT gamravlebisas winaswar ori-sami wliT adre SeirCeva maRalmosavliani, kargi komerciuli niSanTvisebebis mqone sadede xeebi, romlebic TviTdamtverviT msxmoiaroben. amasTan kargi iqneba Tu gvecodineba sadede mcenaris jiSuri warmomavloba. sadede xeebidan nayofebs iReben sruli simwifis stadiaSi. umjobesia TavisTavad Camocvenili msxvili nayofebi. Segrovl nayofebs aTavseben sardafSi 10-15 dRiT, Teslis kargad momwifebis mizniT. Teslis dasamzadeblad nayofi iWreba sigrZeze, rbilobidan frTxilad iReben Teslis masas da aTavseben minis qilaSi. asxamen sufTa wyals da toveben 5-7 dRis ganmavlobaSi duRilis dawyebamde. aduRebul masas ureven minis wkirs sanam Tesli ar gamonTavisufldeba rbilobis ZiriTadi masisagan. miRebuli masa irecxeba 1,2,3 mm. diametris naCvretebian sacerze. garecxili Tesli wvrili da msubuqia 1 000 cali Tesli iwonis 1,6 grams. Teslnergebi gamohyavT oranJereaSi an kvalsaTburSi. oranJereaSi Tesli iTeseba xis yuTebSi (70x70x-15sm), yuTebis fskerze iyreba qviSa drenaJisTvis 2-3sm. sisqiT, Semdeg ki yuTebi ivseba niadagis xelovnuri nareviT. substratad iyeneben wiTelmiwa an aluviuri tipis niadags, gadamwvar nakels da mdinaris silas 2:1:1-ze SefardebiT. dasaTesad gamzadebul yuTebSi yoveli 4-5 sm-is dacilebiT gayavT 2-3 mm. siRrmis kvlebi. kvlebSi yovel 1sm-ze iTeseba Tesli. zemodan eyreba 2-3mm-sisqiT gacrili miwa, frTxilad itkepneba da irwyveba pulverizatoriT. oranJeriebSi Teslis Tesvis vadaa 15 dekembridan 1 Tebervlamde, kvalsaTburebSi 15 martidan 5 aprilamde. Teslis kargad aRmocenebis misaRebad oranJeriaSi da kvalsaTburebSi haeris temperatura unda iyos 22-250, aRmocenebis periodi grZeldeba 20-25 dRes, aRmocenebis unari 50-60% Seadgens.
aprilis bolos, rodesac naTesi ganiviTarebs 5-7 foTols (7-8 sm. simaRlis Reros) iwyeben mis gadargvas Ria gruntSi winaswar gamzadebul kvlebze, an specialuri sakvebi substratiT Sevsebul 20X15 sm-is zomis polieTilenis parkebSi. saerTaSoriso standartebiT sadReisod miRebulia nergebis gamozrda polieTilenis parkebSi, am mizniT parkebSi iyreba, aluviuri an fxvieri wiTelmiwa yamiri niadagisa da torfis narevi. yovel 1kg. niadagis narevs (erT parks) emateba 1,5 gr. superfosfati. Sevsili parkebi mWidrod ewyoba 150 sm-is siganis kvlebze, kargad irwyveba. gadargvis dros feihoas naTesaris fesvi 1/3-iT ikveceba da parkSi frTxilad irgveba 10-12 sm-is siRrmeze. gadargvis Semdeg tardeba
morwyva. zrdis dawyebamde mizanSewonilia nergebis daCrdilva mzis დawvisagan dasacavad. gaxafxul-zafxulis periodSi Teslnergebi 3-4 jer irwyveba amoniumis gvarjilis 0.3-0.5%-iani xsnariT. azotiani wyalxsnariT morwyvis Semdeg xdeba mcenareebis sufTa wyliT xanmokle morwyva. polieTilenis parkebSi gamoyvanili feihoas nergi imave wlis Semodgomaze aRwevs 30-40 sm. simaRles, xasiaTdeba kargi transportabelobiT da mudmiv adgilze gadargvisas 100%-iani gaxarebiT. feihoas maRalmosavliani erTgvarovani plantaciebis misaRebad mimarTaven vegetatiur gamravlebas mwvane kalmebis dafesvianebiT. kalmebs iReben mxolod axalgazrda, winaswar aprobirebuli sadede xeebidan, romlebic xasiaTdebian regularuli msxmoiarobiT da maRalxarisxovani mosavliT. kalmebis aWris optimaluri vada 15 agvistodan 15 seqtembramdea. kalmebs Wrian 8-10 sm. sigrZis 5-6mm. simsxos 2 zeda foTliT. dakalmeba warmoebs oranJeriebSi an kvalsaTburebSi. substratad vargisia wiTelmiwa niadagisa da frezirebuli torfis narevi 3:1 Tan SefardebiT. kvalsaTburebze da stelaJebze ewyoba karkasebi kalmebis gadasaxuravad. gadasaxurad umjobesia rZisebri polieTilenis firi. dakalmeba xdeba rigTaSoris 10sm. xolo rigSi kalmebs Soris 4-5sm. daSorebiT, 3-4sm. siRrmeze. maRali temperaturis SemTxvevaSi polieTilenis firs zemodan efareba dolbandi, an sxva TeTri feris maCrdilobeli qsovili. kalmebis maRali dafesvianebis mizniT xSirad gamoiyeneba zrdis-stimuliatorebis dabalkoncentriani xsnarebi, romelSidac dakalmebamde konebad Sekruli daWrili kalmebi Tavsdeba qveda fuZiT 24 saaTis ganmavlobaSi. dafesvianebis optimalur temperaturas warmoadgens: gruntSi 20-220C, karkasis SigniT haerSi 23-240C. morwyva tardeba pulivizatoriT, foTlebis Senamvamde. dauSvebelia kalmebis Warbi morwyva, aseve dauSvebelia niadagis substratis gamoSroba. feihoa Znelad dasafesvianebel mcenareTa jgufs miekuTvneba, Tumca idealuri pirobebisa da stimuliatorebis gamoyenebis fonze gaxareba-dafesvianeba 50-60%-is farglebSi meryeobs. Tu ki saamiso pirobebi arsebobs feihoas kalmebis dafesvianeba SesaZlebelia moxdes ara mxolod uSualod gruntSi, aramed winaswar substratiT Semzadebul polieTilenis parkebSi, romelSidac movlisa da nergebis gazrdis procedurebi gaiolebulia. meore wlis Semodgomaze feihoas dafesvianebuli nergi aRwevs 35-45 sm. simaRles da vargisia mudmiv adgilze dasargavad.
feihoas plantaciis gaSenebis agroteqnologiuri ruqa 1 ha-ze
პლანტაციის გაშენება
სამუშაოს/მასალის დასახელება
შესრულების დრო
ერთეული რაოდენობა ერთეულის
ღირებულება სულ
ღირებულება შენიშვნა
პლანტაციის
გასუფთავება-
მოსწორება
დეკემბერი ჰა 1 250 250
გადახვნა იანვარი ჰა 1 200 200
დაფარცხვა იანვარი ჰა 1 100 100
ორგანული სასუქი -
ნაკელის შეძენა იანვარი ჰა 10 20 200
ტრანსპორტირება
ნაკელის იანვარი ჰა 10 10 100
ორმოების ამოღება+
ნაკელის შეტანა იანვარი ჰა 500 0.6 500
ნერგის შეძენა თებერვალი ცალი 500 5 2500
წვეთოვანი სარწყავი
სისტემა +მონტაჟი თებერვალი მეტრი 3000 2.5 7500
ტრანსპორტირება
(ნერგის და მასალების) თებერვალი 500
ნერგის
დარგვა+მორწყვა თებერვალი ცალი 500 0.2 100
მინერალური სასუქები
NPK მარტ-ივლისი კგ 200 1,2 240 2-ჯერ
აზოტოვანი სასუქი აპრილი კგ 100 0.9 90 1-ჯერ
რიგთშორისების
კულტივაცია მაისი-აგვისტო ჰა 3 100 300
მცენარეების გარშემო
სარეველების მოცილება მაისი-აგვისტო ჰა 4 50 200
მცენარეების ჭიგოებზე
აკვრა მაისი-აგვისტო ცალი 833 0.5 400 3-ჯერ
სულ ჯამი 13320
feihoas plantaciis movlis agroteqnologiuri ruqa
farTobi: 1 ha. gaSenebis sqema: 4.0 X 5.0 metri. saSualo mosavlianoba: 10 tona/ha
მსხმოიარე პლანტაციის მოვლა
სამუშაოს/მასალის დასახელება შესრულების დრო რაოდენობა ერთეულის
ღირებულება სულ
ღირებულება
გასხვლა, + ნასხლავის გამოტანა იანვარი 500 0,6 600
მწვანე ოპერაცია ივლისი 500 0,2 100
მინერალური სასუქები NPK -
ფერტიგაცია მარტ-ივლისი 400 1,2 480
აზოტოვანი სასუქი - ფერტიგაცია აპრილი 250 0.9 225
რიგთშორისების კულტივაცია მაისი-აგვისტო 3-ჯერ 100 300
მცენარეების გარშემო სარეველების
მოცილება მაისი-აგვისტო 3-ჯერ 50 150
პესტიციდები მაისი-სექტემბ 350
მავნებელ-დაავადებებთან
ბრძოლა-შესხურება მაისი-სექტემბ 3-ჯერ 50 150
რწყვა - ფერტიგაცია აპრილ-სექტემბ 250
სულ ხარჯი 2605
პირველ წელს სულ ხარჯი 13320 + 2605 = 15920
ორი წლის ხარჯი სულ 15920 + 2605 = 18530
ნოემბერი ტონა 60 1600 მესამე წელს: კრეფა + დასაწყობება
სამი წლის ხარჯი სულ 18530+1600 = 20130
მესამე წელს მოსავალი (ტონა) 10
მოსავლის ღირებულება (ლარი) 1 ტონა - 1000 ლარი 10 000
მესამე წელს მოგება(ლარი) მოსავლის ღირებულება - სულ ხარჯი (10000 – 20130
= -10130) -10130
ოთხი წლის ხარჯი სულ 10130 + 1600 (კრეფა-დასაწყობება) = 11730 11730
მეოთხე წელს მოსავალი და
ღირებულება 12 ტონა 12000 ლარი 12000
მეოთხე წელს მოგება (ლარი) მოსავლის ღირებულება - სულ ხარჯი (12000 –
(10130+1600)) = -270
ხუთი წლის ხარჯი 270+1600 = 1870 1870
მეხუთე წელს მოსავალი და
ღირებულება 13 ტონა = 13000 ლარი 13000
მეოთხე წელს მოგება (ლარი) მოსავლის ღირებულება - სულ ხარჯი (13000 – 1870)
=11130 11130
Semdgenlebi
marieta Tabagari avTandil mesxiZe mziuri gabaiZe