ENERĢĒTISKĀS KOKSNES TIRGUS...

Enerģētiskās koksnes tirgus izpēte___________________________________________________________________________

SIA DATAKOM 2 2004

ENERĢĒTISKĀS KOKSNES TIRGUSIZPĒTE

Pasūtītājs: SIA Vides projekti

Izpildītājs: SIA DATAKOM

Projekta vadītāja: Antra Kundziņa

© Publicēšanas tiesības pieder ANO Attīstības programmai (ANO AP)Aizliegts publicēt bez rakstiskas saskaņošanas ar ANO AP


SIA DATAKOM 3 2004

SATURSKOPSAVILKUMS .................................................................................................................................5

SUMMARY.............................................................................................................................................7

1 LIKUMDOŠANAS ASPEKTI…………………………………………………………………..9

1.1 NACIONĀLĀS PROGRAMMAS ..................................................................................................91.1.1 Meža un saistīto nozaru nacionālās programma [2]........................................................91.1.2 Latvijas enerģētikas nacionālā programma, PHARE, 1997 [6].....................................11

1.2 LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMDOŠANA ................................................................................121.2.1 “Enerģētikas likums” [8] ...............................................................................................131.2.2 Likums ”Par pašvaldībām” [9]......................................................................................141.2.3 Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” [10] ..........................................151.2.4 Mežu apsaimniekošanu un izmantošanu reglamentējošie noteikumi..............................16

1.3 EIROPAS SAVIENĪBAS LIKUMDOŠANA...................................................................................181.3.1 Padomes Direktīva 2003/96/EK , kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļuuzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai [12] ..................................................................181.3.2 ES direktīva 99/32/EC par sēra satura samazināšanu (Council Directive 1999/32/EC of26 April 1999 relating to a reduction in the sulphur content of certain liquid fuels and amendingDirective 93/12/EEC) [14]............................................................................................................201.3.3 ES Atjaunojamās Enerģijas Direktīva 2001/77/EC (27.09.2001) [15] ..........................211.3.4 ES direktīvas, kuras attiecas uz mežu apsaimniekošanu.................................................24

2 KURINĀMO CENU ANALĪZE UN PROGNOZES………………………………………….25

2.1 LATVIJAS SILTUMAPGĀDĒ IZMANTOTO KURINĀMO CENU DINAMIKA ...................................252.2 LATVIJAS SILTUMAPGĀDĒ IZMANTOTO KURINĀMO CENU PROGNOZE ...................................322.3 KURINĀMO CENU UN CITU IZMAKSU IETEKME UZ SILTUMENERĢIJAS RAŽOŠANAS IZMAKSĀM

342.4 KURINĀMO UN ENERĢIJAS CENAS EIROPĀ............................................................................36

3 ENERĢĒTISKĀS KOKSNES IZMANTOŠANA....................................................................39

3.1 ENERĢĒTISKĀS KOKSNES IZMANTOŠANA EIROPAS VALSTĪS.................................................393.1.1 Enerģētiskā koksne Eiropas Savienības kopējā energobilancē ......................................393.1.2 Enerģētiskā koksne Eiropas Savienības atsevišķu valstu energobilancēs ......................42

3.2 ENERĢĒTISKĀS KOKSNES IZMANTOŠANA LATVIJĀ...............................................................503.2.1 Enerģētiskās koksnes sortiments.....................................................................................503.2.2 Enerģētiskā koksne Latvijas kopējā enerģijas un kurināmā bilancēs.............................523.2.3 Kurināmās koksnes izmantošana centralizētās siltumapgādes sektorā reģionālāgriezumā........................................................................................................................................56

3.3 KOPSAVILKUMS ...................................................................................................................59

4 KOKSNES RESURSU UN IZMANTOŠANAS ANALĪZE ....................................................60

4.1 MEŽU RESURSI EIROPAS VALSTĪS .........................................................................................604.2 MEŽU RESURSI LATVIJĀ .......................................................................................................61

4.2.1 Mežu resursu novērtējums Latvijā ..................................................................................614.2.2 Mežu industrija Latvijā...................................................................................................634.2.3 Ciršanas apjomu statistika [25] .....................................................................................65

4.3 KOKSNES IZMANTOŠANAS BILANCES ANALĪZE EIROPAS VALSTĪS.........................................674.4 KOKSNES IZMANTOŠANAS BILANCES ANALĪZE LATVIJĀ.......................................................67

4.4.1 Koksnes imports un eksports Latvijā[25] .......................................................................674.4.2 Vietējais patēriņš Latvijas būvniecības nozarē [25].......................................................68

4.5 KOPSAVILKUMS ...................................................................................................................70


SIA DATAKOM 4 2004

5 PROBLĒMAS SILTUMAPGĀDES UZŅĒMUMOS LATVIJĀ SAISTĪBĀ AR KOKSNESIZMANTOŠANU..................................................................................................................................72

5.1 CENTRALIZĒTĀS SILTUMAPGĀDES ORGANIZĀCIJA ...............................................................725.2 PROBLĒMAS LATVIJAS SILTUMAPGĀDES UZŅĒMUMOS.........................................................735.3 DAŽĀDU KURINĀMO IZMANTOŠANAS RISKU ANALĪZE..........................................................765.4 MAZVĒRTĪGĀS UN NELIKVĪDĀS KOKSNES IZMANTOŠANAS PRIEKŠNOSACĪJUMI ENERĢĒTIKĀ

78

6 ENERĢĒTISKĀS KOKSNES IZMANTOŠANAS VEICINĀŠANA ....................................80

6.1 EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTU LIKUMDOŠANA UN NODOKĻU POLITIKA ................................806.1.1 Lietuva ............................................................................................................................846.1.2 Igaunija...........................................................................................................................856.1.3 Dānija .............................................................................................................................856.1.4 Somija .............................................................................................................................866.1.5 Zviedrija .........................................................................................................................876.1.6 Apvienotā Karaliste ........................................................................................................88

6.2 ENERĢĒTISKĀS KOKSNES IZMANTOŠANAS SUBSIDĒŠANA LATVIJĀ ......................................886.2.1 Enerģijas nodokļa ieviešana...........................................................................................886.2.2 Valsts investīciju programma un struktūrfondu līdzekļi .................................................906.2.3 CO2 emisiju tirdzniecība ................................................................................................92

7 INFORMĀCIJA PAR ENERĢĒTISKĀS KOKSNES PATĒRĒTĀJIEM UNRAŽOTĀJIEM.....................................................................................................................................93

8 SECINĀJUMI .............................................................................................................................95

8.1 ENERĢĒTISKĀS KOKSNES RESURSI UN TO IZMANTOŠANA .....................................................958.2 KAVĒJOŠO UN VEICINOŠO FAKTORU ANALĪZE KOKSNES IZMANTOŠANAI SILTUMAPGĀDĒ ....968.3 IETEIKUMI KOKSNES IZMANTOŠANAI ENERĢĒTIKĀ...............................................................978.4 REKOMENDĀCIJAS PĒTĪJUMA REZULTĀTĀ IEGŪTĀS INFORMĀCIJAS UZTURĒŠANAI UNATJAUNOŠANAI...................................................................................................................................98

IZMANTOTĀ LITERATŪRA ...........................................................................................................99


SIA DATAKOM 5 2004

KOPSAVILKUMS

Biomasa ir bioloģiski noārdāms augu, dzīvnieku vai mikroorganismu izcelsmesmateriāls, piemēram, lauksaimniecības un mežsaimniecības produkti, blakusprodukti,atliekas un sadzīves atkritumi. Biomasa ietver arī gāzes un šķidrumus, ko iegūstbioloģiski noārdāmu organisko materiālu sadalīšanās procesā.

Biomasas enerģija ķīmiskās pārveides rezultātā var tikt pārvērsta siltuma,mehāniskajā vai elektriskajā enerģijā.

No biomasas var iegūt cieto (skaidas, šķeldu, malku, granulas), šķidro (bioetanolu,biodīzeļdegvielu, bioeļļas) un gāzveida (biogāzi, ūdeņradi un citas gāzes) kurināmos.Biomasu iespējams izmantot ne tikai kā kurināmo, bet arī dažādu šķiedru un cituproduktu ražošanai.

Šobrīd biomasas izmantošana dod aptuveni 14% kopējā pasaules energoresursubilancē (50 EJ/gadā no kopējā 406 EJ/gadā) [1]. Biomasas ieguve pamatā balstās uzmežsaimniecības, lauksaimniecības produktu, kā arī atkritumu izmantošanu. Pēdējālaikā intensīvi tiek strādāts tehnoloģiju attīstības jomā, lai izveidotu inženiertehniski,ekoloģiski un ekonomiski pamatotus risinājumus biokurināmā izmantošanai.

Koksne ir nozīmīgākais vietējais bioenerģijas resurss Latvijas mērogā gan pēcapjoma, gan pielietojuma. Kurināmā koksne ieņem stabilu vietu arī daudzu citu valstuenergobilancēs, un tās īpatsvars enerģijas ražošanā ir pieaugošs. Šāda tendence irvērojama gan globālā, gan vietējā mērogā, jo koksnes un citu biokurināmo īpatsvarsenergoapgādē visās attīstītajās valstīs pieaug jau kopš pagājušā gadsimtaastoņdesmitajiem gadiem. Šī procesa aizsākums visdrīzāk meklējams septiņdesmitogadu visaptverošajā enerģētiskajā krīzē. Līdztekus tam, aizvadītajos gadu desmitos iraugusi sabiedrības un valstu ekoloģiskā apziņa, kas ir materializējusies starptautiskosdokumentos par bioenerģijas resursu pielietošanas palielināšanu un izmešusamazināšanu.

ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda projekta ”Ekonomiski efektīvakoksnes atlikumu izmantošana Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās” mērķis irveicināt efektīvu koksnes biomasas izmantošanu Latvijas pašvaldību centralizētāssiltumapgādes sistēmās, lai veicinātu šo sistēmu sakārtošanu atbilstoši mūsdienustandartiem un lai mazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, tādā veidāuzlabojot vides kvalitāti Latvijā.

Šī darba mērķis ir esošās situācijas izpēte un analīze koksnes biomasas tirgū Latvijā.Lai izpildītu darba uzdevumus, ir veikts esošo situāciju un attīstības tendenčupētījums, kas skar gan enerģētikas, gan mežsaimniecības nozares. Līdz šim ir tikušiizstrādāti daudzi projekti, kuros detalizēti aplūkotas problēmas, kas skar koksnesizmantošanu enerģētikā un piedāvāti vērā ņemami tehnoloģiskie, ekonomiskie uninstitucionālie risinājumi, tāpat ir veikta virkne pētījumu mežsaimniecības jomā,tomēr samērā maz uzmanības ir veltīts tieši šo abu nozaru mijiedarbībai. Iespējams,ka tieši tā var izskaidrot arī šī darba gaitā radušās atsevišķās neskaidrības statistiskodatu nesakritībā un neatbilstībā, kuru cēloņu izpēte un šo datu precizēšana varētu būttemats atsevišķam pētījumam.


SIA DATAKOM 6 2004

Veicot darba izpildi, ir sagatavots pārskats par likumdošanas aspektiem, kuri gantiešā, gan netiešā veidā ietekmē procesus enerģētikā un mežsaimniecībā, tajā skaitā arīsiltumapgādē. Aplūkoti tiek gan Latvijas, gan Eiropas Savienības likumdošanasdokumenti.

Vēl viens ārējs faktors bez likumdošanas aspektiem, kas ievērojami ietekmē koksnesizmantošanu enerģētikā, ir koksnes un arī citu izmantojamo kurināmo cenas un toiespējamās prognozes nākotnē. Darbā ir dots pārskats par galveno Latvijassiltumapgādē izmantojamo kurināmo pašreizējām cenām, to attīstības dinamiku,prognozēm nākotnē un šīs cenas ietekmējošajiem faktoriem. Salīdzinājumam tiekdotas arī šo kurināmo veidu cenas Eiropas valstīs. Tāpat tiek analizēta arī kurināmocenu ietekme uz siltumenerģijas ražošanas izmaksām.

Darba ietvaros tiek analizētas Latvijas un Eiropas valstu energobilances, lainoskaidrotu atjaunojamo energoresursu un tajā skaitā arī koksnes vietu tajās. Latvijasenerģijas un kurināmā bilance tiek skatīta arī reģionālā griezumā, jo Latvijasenergoapgādē reģionos pastāv samērā lielas atšķirības attiecībā uz izmantotā kurināmāveidiem un it īpaši koksni.

Lai koksni varētu izmantot valsts energoapgādē, ir jābūt pieejamiem tās resursiemsavā valstī vai arī tā ir jāimportē; ja koksnes resursi ir pietiekami, pastāv iespēja toseksportēt. Attiecībā uz šo jautājumu ir dots pārskats par mežu resursiem Latvijā unEiropas valstīs, kā arī analizētas dažādu valstu koksnes izmantošanas bilances(importa, eksporta un iekšzemes patēriņa apjomi, atsevišķi skatot koksni izlietojumuenerģētikas un citām vajadzībām).

Tā kā Latvijā enerģētisko koksni pamatā izmanto siltumapgādē, tad tiek dots plašāksieskats siltumapgādes organizatoriskajos aspektos, kā arī uzskaitītas un analizētasgalvenās problēmas siltumapgādes uzņēmumos.

Lai veicinātu enerģētiskās koksnes izmantošanu, nepieciešams arī zināms valstsatbalsts, tāpēc darbā dots apskats par Eiropas valstu politiku un likumdošanasiniciatīvām atjaunojamo energoresursu, tai skaitā arī koksnes izmantošanasstimulēšanai. Ir apskatīti arī valsts atbalsta instrumenti koksnes izmantošanai Latvijā.Lai varētu veikt detalizētu vairāku Eiropas valstu politikas un likumdošanas analīziattiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, būtu nepieciešama sadarbība arārzemju ekspertiem šajā jomā, jo katras valsts politikai šajā virzienā ir noteiktasnianses, kuras precīzi var pārzināt tikai noteikta profila speciālisti.

Darba izstrādes gaitā ir apkopota samērā plaša informācija par enerģētiskās koksnespatērētājiem un ražotājiem. Šī informācija ir noformēta lietotājiem viegli apskatāmāveidā elektroniskā formā. Tāpat tiek sniegtas arī rekomendācijas savāktāsinformācijas uzturēšanai un atjaunošanai.

Nobeigumā ir izveidots kopsavilkums par kavējošajiem un veicinošajiem faktoriemkoksnes izmantošanai enerģētikā, kas izriet no darbā veiktā apskata, kā arī ieteikumipamatnostādnēm, kuras būtu jāievēro, lai nodrošinātu ilgtspējīgu koksnes resursuizmantošanu.


SIA DATAKOM 7 2004

SUMMARY

Biomass is a biologically degradable material of herbage, animal and micro-organismorigin - for example, agricultural and forestry products, by-products, scrap andhousehold waste. Biomass includes also gas and liquids, which are procured in thedecomposition process of biologically degradable organic materials.

As a result of the chemical conversion the biomass energy can be transformed intothermal, mechanical or electrical energy.

Solid fuel (chippings, woodchip, firewood, granule), liquid fuel (bio-derv, bio-ethanol, bio-oils) as well as gasiform (bio-gas, hydrogen, other gas) the can beobtained from the biomass. Biomass can be used not only as a firing material, but alsoin production of various fibres and other products.

Today biomass makes up 14% of the world’s total biomass balance (50 EJ/year fromthe total 406 EJ/year) [1]. Extraction of biomass is mainly based on the usage offorestry, agricultural as well as scrap material. Recently there has been an intensework on the development of technology to create technically, ecologically andeconomically grounded solutions for using of the bio fuels.

Wood is the most popular local bio-energy source in Latvia, both in available volumeand in practical use. Firewood is in stable position also in other country’s energybalances and its proportion in energy production is increasing. This tendency can beobserved locally and globally, as the proportion of wood and other bio-fuels in powersupply has been increasing since the eighties of the previous century. The originationof the process was most probably initiated by the energy crisis of seventies. Apartfrom that, in the several last centuries, the ecological consciousness of the society andcountries has increases. This has resulted in international treaties on utilisation of bio-energy resources and reduction of the amount of fumes.

The purpose of the project by United Nations Development Programme (UNDP) andGlobal Environmental Facility (GEF) “Economic and cost-effective use of woodwaste for municipal heating system in Latvia” is to promote effective use of biomassin central thermal energy supply systems of Latvian municipalities, in order to enablereforming of the systems according to modern standards and to lessen the emission ofthe fumes causing greenhouse effect, thus improving the environmental situation inLatvia.

The aim of this paper is to investigate of current situation on the wood biomassmarket of Latvia. To perform the tasks of the work, a research of current situation anddevelopment tendencies for power and forestry industries has been carried out. Manyprojects, having considerable technological, economical and institutional solutions,with detailed analysis of problems regarding usage of wood in power industry havebeen developed. There is also a number of investigations on forestry, however, littleattention has been paid to the interaction of the two fields. This might be theexplanation of the several discrepancies of the statistical data. Thus identification ofcauses and particularisation of data could be a reason for individual research. Duringthe research, an overview of legal aspects, having direct and indirect influence on the


SIA DATAKOM 8 2004

processes in energetics and forestry (including thermal supply) has been prepared.The analysis concerns legal acts of both – Latvia and European Union.

Another external factor, apart from the legal aspects, having a significant influence onthe use of wood in power industry, is the price of firewood and its perspective tochange in future. The paper includes overview of the current prices for firingmaterials used on the Latvian thermal supply market, as well as the dynamics of theprices, vision on future development as well as of factors influencing the fluctuationsof the prices. To be able to evaluate the situation, prices for the same firing material isgiven also for other European countries. The paper also includes the influence of theprices of the firing materials on the costs of thermal energy production.

In order to identify the proportional position of renewable energy resources as well aswood on the energy balances of Latvia and Europe, the work includes an analysis ofthe indices for several countries. The energy balance of Latvia is analysed also inregional cut, as there are significant differences in the used firing material andespecially wood, in different regions.

To be able to use wood for power supply, the country should have in-land resourcesof the material, or the possibility to import it. If there is amount of material issufficient of exceeds the needs of the country, it can be exported. To get a full picture,the paper includes a report on the forest resources of Latvia and European countries.There is also an analysis of balances of usage of wood (volumes of import, export,inland consumption, separating the usage of wood for power industry and otherneeds).

As in Latvia wood in energetics is mainly used for thermal supply, there is a detailedinsight in the organisational aspects of thermal supply. Apart from that, there is also alisting of main problems observed in thermal supply companies.

To promote the use of wood fuel, it is necessary to have a support from the state, thatis why the paper contains results of research on politics and legal initiatives ofEuropean countries regarding the usage of renewable energy resources, includingstimulation of usage of wood.

The analysis of instruments used in Latvia for the support of usage of wood has beenincluded in the paper. To carry out a more detailed analysis of the politics andlegislation regarding the use of renewable energy resources, it would be needed to co-operate with foreign specialists in the field, as politics of every country has specificnuances, which can be identified by specialists of regarding profile.

Quite extensive information on consumers and producers of the wood fuel has beencollected during the preparation of the work. This information has been provided in auser-friendly way, electronically. There is also a number of recommendations, whichhave been collected for the maintenance and updating of the information.

At the end of the paper, a summary of contributing and obstructive factors, deductiblefrom the research carried out for the paper, regarding the use of wood in energetics,has been added. There are also suggestions for basic approaches, which should beused in order to ensure sustainable use of wood resources.


SIA DATAKOM 9 2004

1 LIKUMDOŠANAS ASPEKTI

Šajā sadaļā tiek aplūkoti valsts politikas un likumdošanas aspekti, kuri skar koksnesizmantošanu enerģētikā.

Vispirms ir aplūkotas ”Meža un saistīto nozaru nacionālā programma” un”Enerģētikas nacionālā programma”, kuras definē attiecīgo nozaru attīstībaspamatprincipus un iezīmē to attīstības virzienus.

Tālāk sadaļā tiek aplūkoti svarīgākie Latvijas likumdošanas dokumenti (likumi,Ministru kabineta noteikumi), kuri reglamentē darbā apskatāmās nozares.

Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tās likumdošanai jābūt saskaņotai arES likumdošanu, tāpēc tekstā tiek analizētas atsevišķas ES direktīvas, kurām ir tiešavai pakārtota ietekme uz koksnes izmantošanu enerģētikā.

1.1 Nacionālās programmas

1.1.1 Meža un saistīto nozaru nacionālās programma [2]

2002. gada 24. jūlijā LR Ministru kabinets ar rīkojumu Nr. 391 “Par Latvijas Meža unsaistīto nozaru nacionālās programmas koncepciju” apstiprināja Latvijas Meža unsaistīto nozaru nacionālās programmas koncepciju un uzdeva Zemkopības ministrijaito izstrādāt atbilstoši koncepcijai. Paralēli 2003. gada martā Latvijas un ApvienotoNāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Tehniskās sadarbības programmasprojekta ietvaros tika apstiprināts projekts “Meža nozares stratēģisko mērķuformulēšana un cilvēkresursu attīstība stratēģiskajā plānošanā“ (Formulation ofStrategic Targets for the Forest Sector and Human Resource Development in StrategicPlanning) (TCP/LAT/2901 (A)).

Ar LR Ministru prezidenta 2002. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 323. “Par LatvijasMeža un saistīto nozaru nacionālās programmas koordinācijas padomi” programmasizstrādes koordinācijai tika izveidota Meža un saistīto nozaru nacionālās programmasKoordinācijas padome, kurā ietilpst meža un saistīto nozaru sabiedrisko organizāciju,ministriju un citu valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji.

2003. gada maija beigās ar Zemkopības ministra rīkojumu tika apstiprinātsprogrammas un projekta vadītājs, un reāli tika uzsākts darbs pie programmas satura,metodikas sagatavošanas šīs programmas izstrādei.

Meža un saistīto nozaru nacionālā programmas mērķis ir - saskaņā ar Latvijas Mežapolitiku izstrādāt programmu, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas mežuapsaimniekošanu un meža un saistīto nozaru attīstību kopējā valsts tautsaimniecībasattīstības kontekstā, palielinot uz augstāku pievienotu vērtību orientētu produkturažošanu, kas balstīti uz meža resursiem.

Latvijas Meža un saistīto nozaru programma tiek veidota kā vidēji ilga termiņa (laikaposmam no 2004. līdz 2013.gadam) stratēģiskās attīstības dokuments.


SIA DATAKOM 10 2004

Att. 1-1 Meža un saistīto nozaru kopa

Programmas darba uzdevums - formulēt meža un saistīto nozaru attīstības stratēģiskosmērķus un izstrādāt detalizētu, ar citu tautsaimniecības nozaru attīstību sabalansētuīstenošanas programmu, kas nodrošinātu:

− meža un meža zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

− Latvijas meža un saistīto nozaru produkcijas tirgus paplašināšanu,

− pasākumus atjaunojamo meža resursu produktu patēriņu palielināšanai iekšējātirgū,

− izglītības un zinātnes integrāciju meža un saistītajās nozarēs,

− meža produktu izmantošanas un enerģētikas sektora koordinētu attīstību,

− koksnes izmantošanas būvniecībā veicināšanu,

− transporta un loģistikas attīstību saistībā ar meža nozares attīstībasperspektīvām,

− normatīvo aktu pilnveidošanu, lai palielinātu meža un saistīto nozarukonkurētspēju un saskaņotu meža nozares likumdošanu ar starptautiskajāmtiesību normām,

− meža un saistīto nozaru informācijas sistēmas izveidi, ņemot vērā informācijassabiedrības un E - pārvaldes principus,

− meža un saistīto nozaru ieguldījumu ilgtspējīgā lauku attīstībā un efektīvāzemes izmantošanā,

− meža nozares starptautisko saistību izpildi.

Mežs

Mežsaimniecība

Enerģētika

Izglītība

Zinātne

Ķīmiskā rūpniecība Tūrisms

Būvniecība Informāciju tehnoloģijas

Kokapstrāde Konsultāciju pakalpojumi

Arhitektūra Valsts pārvalde

Iepakojums Transports, loģistika


SIA DATAKOM 11 2004

1.1.2 Latvijas enerģētikas nacionālā programma, PHARE, 1997 [6]

Latvijas enerģētikas nacionālā programma izstrādāta laika posmam līdz 2020. gadam.Tās mērķis ir noteikt pasākumu kompleksu Latvijas Republikas stabilainodrošināšanai ar energoresursiem patērētāju prasībām atbilstošā kvalitātē unkvantitātē ar iespējami zemām izmaksām un mazāku iespaidu uz apkārtējo vidi. Šismērķis sasniedzams, paaugstinot energoefektivitāti un pazeminot energoresursuīpatsvaru valsts importā, maksimāli izmantojot vietējos energoresursus.

Prognozējot kopējo primāro energoresursu patēriņu, tiek noteikts, kādi enerģijas unkurināmā veidi nodrošinās kopējo patēriņu. Ir izstrādāti divi scenāriji - bāzes unoptimistiskais. Abi scenāriji prognozē patēriņa pieaugumu, un tie atšķiras tikaipieauguma tempu ziņā - bāzes scenārijs paredz, ka 2020. gadā tas sasniegs 193 PJ, betoptimistiskais - 205 PJ.

Kurināmo un enerģijas patēriņa apjomus ietekmēs divi faktori:− enerģijas pieprasījums tautsaimniecībā;− energoefektīvu tehnoloģiju ieviešana.

Paredzams, ka dažādu enerģiju taupošu tehnoloģiju ieviešana nespēs kompensētpieaugošo tautsaimniecības pieprasījumu, tāpēc abos scenārijos prognozēts enerģijasun kurināmā patēriņa pieaugums.

Att. 1-2: Primāro energoresursu patēriņa scenāriji

0

50

100

150

200

250

1995 2000 2005 2010 2015 2020Pri

mār

o en

ergo

resu

rsu

patē

riņš

, PJ

Bāzes scenārijs Optimistiskais scenārijs

Kurināmā un enerģijas patēriņa bilances

Abos scenārijos paredzēts gāzes patēriņa pieaugums un mazuta īpatsvarasamazināšanās. Gāzes patēriņa pieauguma pamatā ir prognozes par:

− gāzes pastiprinātu izmantošanu koģenerācijas stacijās, kā arī koģenerācijasjaudu pieaugums;

− gāzes īpatsvara pieaugums lokālajā siltumapgādē;− vides aizsardzības aspekti.


SIA DATAKOM 12 2004

Pēdējā laikā tāds kurināmais kā ogles tiek izmantots pavisam nelielos apjomos.Pārsvarā ogles izmanto nelielas jaudas (līdz 2 MW) katlu mājās. Šo kurināmā veidu irsamērā vienkārši aizstāt ar kādu no vietējiem kurināmajiem - kūdru vai koksni, kasdaudzviet arī ir izdarīts. Paredzams, ka šāds aizstāšanas process varētu arī turpināties.Nacionālajā programmā tiek prognozēts vairākkārtīgs ogļu patēriņa pieaugums sākotar 2015. gadu, ja tiks uzbūvēta ogles izmantojoša kondensācijas elektrostacija.

Abos scenārijos plānots, ka palielināsies vietējo energoresursu - koksnes un kūdrasizmantošana. To izmantošanas palielināšana ir saistīta ar modernu tehnoloģiju(piemēram, tādu kā kūdras sadedzināšana verdošajā slānī) ieviešanu vidēji lieloscentralizētās siltumapgādes siltumavotos un koģenerācijas stacijās.

Enerģētikas nacionālās programmas apakšprogrammas

Energoefektivitātes apakšprogramma paredz maksimāli efektīvi izmantotenergoresursu potenciālu, samazinot enerģijas patēriņu, izmaksas un ietekmi uzapkārtējo vidi. Šo pasākumu rezultātā samazināsies patēriņš un līdz ar to arī kurināmāun enerģijas daudzums siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai. Prognozēts, kasiltumapgādes sistēmu kopējā efektivitāte, salīdzinot ar 1997. gadu paaugstināsies par28% bāzes un 39% optimistiskajā scenārijā. Elektroenerģijas patēriņš efektivitātespaaugstināšanas pasākumu realizācijas rezultātā varētu samazināties par aptuveni8,5%. Tā kā samazinās nepieciešamais kurināmā daudzums, tad attiecīgi samazināsarī kaitīgo izmešu daudzums.

Siltumenerģētikas apakšprogrammā pieprasījuma prognoze veidota, ņemot vērāiedzīvotāju skaitu, apdzīvojamo platību, rūpniecības attīstību un veicamosenergoefektivitātes pasākumus. Prognozētais siltumenerģijas patēriņš apskatāmajāperiodā lēni pieaug un 2020. gadā varētu sasniegt 91,5-92 PJ. Programmā paredzētajaunu koģenerācijas jaudu ieviešana. Perioda laikā tiek prognozētas pakāpeniskasizmaiņas siltumenerģijas ražošanai patērētā kurināmā struktūrā:

− pieaugs dabas gāzes īpatsvars uz mazuta samazināšanās rēķina;− pieaugs kvalitatīvu Rietumu tirgus ogļu īpatsvars;− mazuts ar augstu sēra saturu tiks aizvietots ar videi mazāk kaitīgu kurināmo un

vietējo kurināmo;− lauku apvidos tiks atbalstīta nelielas jaudas katlu māju pārbūve vietējā kurināmā

izmantošanai.

Nobeigumā jāpiezīmē, ka kopš Enerģētikas nacionālās programmas izstrādāšanas irpagājuši 7 gadi un pa šo laiku Latvijā ir attīstījušies procesi, kuri nav ņemti vērārakstot šo programmu. Tāpēc būtu nepieciešams programmu pārskatīt un aktualizēt.

1.2 Latvijas Republikas likumdošana

Mantotā padomju laika siltumsaimniecība, jau kopš deviņdesmito gadu vidus tiekpārstrukturizēta uz mūsdienīgu un ekonomisku apsaimniekošanas sistēmu, kura atbilstšī laika situācijai un vispārēji atzītām prasībām. Siltumsaimniecības modernizācijasrezultātā tiek samazinātas izmaksas, kas pretējā gadījumā būtu nemainīgas. Enerģijasekonomija un efektīva enerģijas izmantošana ir kļuvusi viena no svarīgākajāmpamatnostādnēm Enerģētikas saimniecībā, tāpēc nepieciešams noskaidrot, kā efektīviun ekonomiski organizēt siltumapgādes saimniecību, ievērojot Latvijas likumdošanu.


SIA DATAKOM 13 2004

Latvijas Republikas normatīvie likumdošanas akti attiecībā uz siltumapgādi nosaka:− siltumapgādes organizatoriskos pamatprincipus,− pašvaldības lomu siltumapgādē,− siltumenerģijas piegādātāju un lietotāju tiesības un pienākumus,− ēku apsaimniekošanas pamatprincipus;− norēķinu kārtību par patērēto siltumenerģiju.

1.2.1 “Enerģētikas likums” [8]

LR “Enerģētikas likums” (pieņemts 03.09.1998.) reglamentē enerģētiku kātautsaimniecības infrastruktūru, kas aptver energoresursu ieguvi, izmantošanu undažāda veida enerģijas ražošanu, iegādi, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali,piegādi enerģijas lietotājiem un energoresursu patēriņu, kā arī nosaka pārvades kārtībuenerģētikā un energoapgādes uzņēmumu darbības organizēšanas un attīstībasprincipus.

Viens no šī likuma mērķiem ir radīt labvēlīgus apstākļus vietējo, reģeneratīvo unsekundāro energoresursu izmantošanai un importēto energoresursu daudzveidībai, kāarī nodrošināt efektīvu enerģijas lietošanu un paaugstināt energoapgādes efektivitāti,sabalansējot enerģijas patēriņu.

Reģeneratīvie energoresursi likuma terminu skaidrojumā ir apzinātie energoresursi(ūdens potenciālā, saules, vēja, biomasas un zemes dzīļu siltuma - ģeotermālāenerģija), kuru rašanos un atjaunošanos nosaka dabas vai antropogēnie (cilvēkaizraisītie) procesi un kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai.

Saskaņā ar 41. pantu, Ministru kabinets nosaka vienotu kārtību, kādā licencētieelektroenerģijas apgādes uzņēmumi iepērk no savā licences darbības zonāizvietotajām ekspluatāciju uzsākošām koģenerācijas stacijām saražotāselektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilstvalstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem (detalizētāk izklāstīts MKnoteikumos Nr.9).

Koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģijas pārpalikumu sistēmas operators iepērkpar cenu, kuru nosaka atkarībā no izmantotā kurināmā un staciju nominālās jaudas:

- ja uzstādītā elektriskā jauda nav lielāka par 0,5 megavatiem un tās ražošanasprocesā izmantoti reģeneratīvie energoresursi, elektroenerģijas pārpalikumaiepirkšanas cena nosakāma, vidējam realizācijas tarifam attiecīgā sistēmasoperatora licences darbības zonā piemērojot koeficientu 1,12;

- ja uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 0,5 megavatiem, bet nepārsniedzčetrus megavatus un tās ražošanas procesā izmantoti reģeneratīvieenergoresursi, elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas cena nosakāma,vidējam realizācijas tarifam attiecīgā sistēmas operatora licences darbībaszonā piemērojot koeficientu 0,95;

- ja uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem,koģenerācijas ciklā saražotās elektroenerģijas pārpalikuma cenu nosakaregulators, ja attiecīgā stacija to pieprasa un sistēmas operators tā sistēmai


SIA DATAKOM 14 2004

nodoto elektroenerģijas pārpalikumu no šīm stacijām iepērk par regulatoranoteikto cenu.

Vienlaikus ir jāatzīmē nosacījums, ja stacijas koģenerācijas iekārtā gada laikā vidējine mazāk kā 75 % enerģijas saražo no reģeneratīvajiem resursiem, to klasificē kāstaciju, kas izmanto reģeneratīvos resursus. Arī kūdrai kā vietējam energoresursampielīdzināmi saražotās elektroenerģijas iepirkšanas nosacījumi, kas attiecas uzreģeneratīvajiem energoresursiem.

Likums nosaka, ka nepieciešams veicināt enerģētikas saudzējošu ietekmi uz vidi unvidi saudzējošu efektīvu tehnoloģiju izmantošanu.

Likumā noteikts, ka siltumapgādi veic energoapgādes uzņēmumi enerģijas lietotājunodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai un karstā ūdenssagatavošanai enerģijas lietotājiem visoptimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos,sociālos, vides aizsardzības nosacījumus.

Pašvaldības organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī veicinakonkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.

Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā videsaizsardzības noteikumus un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņarobežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību.

Tāpat likuma mērķis ir nodrošināt lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijasveidu. Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādesveidu. Likumā noteikts, ka atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas vaipieslēgšanās pie tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmaslietotājiem.

1.2.2 Likums ”Par pašvaldībām” [9]

Šis likums reglamentē Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus unekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, domes (padomes) un tās institūciju, kāarī domes (padomes) priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, pašvaldību attiecības arMinistru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārīgosnoteikumus.

Pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgirealizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta,ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arīja šāda darbība nav aizliegta ar likumu.

Pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības:1) veidot pašvaldību iestādes, uzņēmumus un ar saviem līdzekļiem piedalītiesuzņēmējsabiedrībās;2) iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašumaobjektus, slēgt darījumus, kā arī veikt citas privāttiesiska rakstura darbības;3) ieviest vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm unatbrīvošanu no nodokļu maksāšanas;4) iesniegt prasības tiesā un sūdzības administratīvajās iestādēs;5) saņemt informāciju no valsts iestādēm.


SIA DATAKOM 15 2004

Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums:1) izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu,nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojumaadministratīvo pārraudzību;2) izstrādāt un apstiprināt pašvaldības budžetu;3) racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu;4) iekasēt nodokļus un nodevas;5) atbilstoši paredzētajām saistībām realizēt valsts investīciju programmā iekļautosprojektus;6) atbilstoši apstiprinātajam pašvaldības budžetam racionāli un lietderīgi izlietotpašvaldības finansu līdzekļus;7) sniegt Ministru kabinetam un ministriem informāciju jautājumos, kas saistīti arattiecīgās pašvaldības darbību.8) uzkrāt, izmantot un saglabāt līdz nodošanai valsts arhīvā dokumentus, kas radušiespašvaldību darbībā.

Savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldībasizdod saistošus noteikumus. Saistošie noteikumi ir obligāti visām fiziskajām unjuridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Viena no svarīgākajām Pašvaldību pastāvīgajām funkcijām ir: organizēt iedzīvotājiemkomunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīvesatkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana)neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

1.2.3 Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” [10]

Šī likuma mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvussabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kāarī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs.

Siltumapgādi, kur ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija, savāadministratīvajā teritorijā regulē pašvaldības, izpildot vienu no likumā noteiktajāmpastāvīgajām - komunālo pakalpojumu organizēšanu iedzīvotājiem.

Pašvaldību regulējamās nozarēs, tai skaitā arī siltumapgādē, sabiedriskospakalpojumus regulē attiecīgās pašvaldības izveidota iestāde – regulators (sabiedriskopakalpojumu regulēšanas komisija). Pašvaldība ar savu lēmumu nosaka regulatorasastāvu un izpildinstitūcijas struktūru. Regulatora funkcijas ir aizstāvēt lietotājaintereses un noteikt tarifus, ja nozaru speciālie likumi neparedz citu tarifu notikšanaskārtību. Pašvaldību regulatori katru gadu līdz janvāra beigām informē attiecīgāspašvaldības par prognozējamo tarifu maiņu.


SIA DATAKOM 16 2004

1.2.4 Mežu apsaimniekošanu un izmantošanu reglamentējošie noteikumi

Mežu apsaimniekošanu un izmantošanu reglamentē virkne Ministru kabinetanoteikumu, kuri ir uzskaitīti Tab. 1-1.

Tab. 1-1 Meža apsaimniekošanu un izmantošanu reglamentējošie MK noteikumi

Nr. 398 MK noteikumi “Meža atjaunošanas noteikumi”, (11.09.2001.) spēkā no19.09.2001.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 18.09.2001. nr. 131

Nr. 370 MK noteikumi “Kārtība, kādā aprēķināmi mežam nodarītie zaudējumi”,(24.10.2000.) spēkā no 28.10.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 27.10.2000. nr. 380/383

Nr. 372 MK noteikumi “ Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs”, ( 24.10.2000.)spēkā no 28.10.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 27.10.2000. nr. 380/383

Nr. 367 MK noteikumi “Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu”, (07.08.2001.)spēkā no 30.08.2001.Publicēts:Latvijas Vēstnesis, 29.08.2001, nr.123

Nr. 416 MK noteikumi “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes”, (28.11.2000.)spēkā no 02.12.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 01.11.2000. nr. 435/437

Nr. 415 MK noteikumi “Noteikumi par valsts meža dienesta amatpersonu(darbinieku) papildu sociālajām garantijām”, (28.11.2000.).Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 01.12.2000. nr. 435/437

Nr. 434 MK noteikumi “Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”,(19.12.2000.) spēkā no 01.01.2001.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 22.12.2000. nr. 466/469

Nr. 90 MK noteikumi “Mežaudzes novērtēšanas kārtība”, (19.12.2000.) spēkā no01.01.2001.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 02.03.2001. nr. 35

Nr.94 MK noteikumi “Meža zemes transformācijas kārtība”, (27.02.2001.) spēkāno 03.03.2001.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 02.03.2001. nr. 35

Nr.108 MK noteikumi “Meža ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi”,(06.03.2001.) spēkā no 10.03.2001.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 09.03.2001. nr. 39

Nr.109 MK noteikumi “Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas prasībām mežainventarizācijai un meža apsaimniekošanas plānošanai”, (06.03.2001.)spēkā no 10.03.2001.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 09.03.2001. nr. 39

Nr.110 MK noteikumi “Zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas kārtība”,(06.03.2001.) spēkā no 10.03.2001.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 09.03.2001. nr. 39

Nr.189 MK noteikumi “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”,spēkā no 12.05.2001.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 11.05.2001. nr. 73


SIA DATAKOM 17 2004

Bez tam ir pieņemta virkne dabas un vides aizsardzības likumdošanas dokumentu,kuri tiešā vai netiešā veidā ietekmē mežu izmantošanu un apsaimniekošanu. Īsspārskats par šiem dokumentiem ir dots Tab. 1-2.

Tab. 1-2 Noteikumi, kas reglamentē dabas un vides aizsardzību

Nr.69 MK noteikumi “Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem”, (23.02.1999.)spēkā no 03.03.1999. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 02.03.1999. nr. 57

Nr.83 MK noteikumi “Noteikumi par dabas parkiem”, (09.03.1999.) spēkā no13.03.1999.. Šo noteikumu 1.11.apakšpunkts stājas spēkā ar 2000.gada1.janvāri. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 12.03.1999. nr. 75/78

Nr.212 MK noteikumi “Noteikumi par dabas liegumiem”, (15.06.1999.) spēkā no23.06.1999. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 22.06.1999, nr. 200/207

Nr.353 MK noteikumi “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzībasun izmantošanas noteikumi”, (10.10.2000.) spēkā no 14.10.2000. Publicēts:Latvijas Vēstnesis, 13.10.2000. nr. 360/362

Nr.396 MK noteikumi “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežotiizmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”, (14.11.2000.) spēkā no18.11.2000. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 17.11.2000. nr. 413/417

Nr.421 MK noteikumi “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”,(05.12.2000.) spēkā no 09.12.2000. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 08.12.2000.nr. 446/447

Nr.34 MK noteikumi “Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabaineraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvniekupopulācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība”,(23.01.2001.) spēkā no 27.01.2001. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 26.01.2001.nr. 15

Nr.45 MK noteikumi “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības unapsaimniekošanas noteikumi”, (30.01.2001.) spēkā no 03.02.2001. Publicēts:Latvijas Vēstnesis, 02.02.2001. nr. 19

Nr.117 MK noteikumi “Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamosugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu”, (13.03.2001.) spēkā no17.03.2001. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 16.03.2001. nr. 43

Nr.116 MK noteikumi “Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības unizmantošanas noteikumi”, (13.03.2001.) spēkā no 17.03.2001. Publicēts:Latvijas Vēstnesis, 16.03.2001. nr. 43

Nr.131 MK noteikumi “Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiemstādījumiem”, (20.03.2001.) spēkā no 24.03.2001. Publicēts: LatvijasVēstnesis, 23.03.2001. nr. 48

Nr.162 MK noteikumi “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika”, (10.04.2001.)spēkā no 19.04.01. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 18.04.2001. nr. 60

Nr.175 MK noteikumi “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem unģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”, (17.04.2001.) spēkā no25.04.2001. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 24.04.2001. nr. 63

Nr.263 MK noteikumi “Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika”,(19.06.2001.) spēkā no 23.06.2001.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 22.06.2001.nr. 97


SIA DATAKOM 18 2004

1.3 Eiropas Savienības likumdošana

Latvijas valdība ir apņēmusies saskaņot savu likumdošanu ar Eiropas Savienībasnosacījumiem, tāpēc ir jāievēro virkne ES izdoto direktīvu.

1.3.1 Padomes Direktīva 2003/96/EK , kas pārkārto Kopienas noteikumuspar nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai [12]

Eiropadome 2003. gada 27.oktobrī ir pieņēmusi jaunu direktīvu 2003/96/EC parnodokļu piemērošanu enerģijas resursiem un elektrībai (Council Directive2003/96/EC of 27 October 2003 restructuring the Community framework for thetaxation of energy products and electricity). Direktīva stājas spēkā 2004.gada1.janvārī, un tā paredz palielināt minimālo nodokļu slogu naftas produktiem, kā arīieviest nodokli tādiem enerģijas resursiem kā dabas gāze, elektrība, ogles, kokss u.c.

Ar jaunās direktīvas spēkā stāšanos spēku zaudē esošās direktīvas 92/81/EEC un92/82/EEC, kuras šobrīd nosaka akcīzes nodokļa struktūru un minimālās akcīzesnodokļa likmes naftas produktiem.

Enerģijas (akcīzes) nodokļa likmju pieaugums un nodokļa ieviešana jauniemproduktiem Latvijā parādīta Tab. 1-3.

Tab. 1-3Nodokļa likmju pieaugums enerģijas resursiem un elektrībai

LatvijaES minimālās likmes, EURLikme,LVL

Likme,EUR*

Pieaugums % salīdzinājumāar ES prasībām

Produktanosaukums

Šobrīd 01.01.2004 01.01.2010 Šobrīd Šobrīd 01.01.2004 01.01.2010Dīzeļdegviela, koizmanto parkurināmo, par1000 litriem

18 21 21 13 20 5% 5%

Dabasgāze, koizmanto parkurināmo, par 1GJ

- 0,15(0,3)**

0,15(0,3)** - - Ieviests jauns

nodoklisIeviests jauns

nodoklis

Ogles un kokss,par 1 GJ - 0,15

(0,3)**0,15

(0,3)** - - Ieviests jaunsnodoklis

Ieviests jaunsnodoklis

Elektrība, par 1MWh - 0,5

(1)**0,5

(1)** - - Ieviests jaunsnodoklis

Ieviests jaunsnodoklis

* Latvijas Bankas noteiktais valūtu maiņas kurss 01/10/2003 1EUR = 0,652 LVL

** Iekavās paradīta likme produktiem, ko izmanto nekomerciāliem nolūkiem

Dalībvalstis uzliek nodokļus energoproduktiem un elektroenerģijai saskaņā ar šodirektīvu.

Direktīvā paredzēts ar nodokļiem aplikt visa veida kurināmos atskaitot biokurināmos.Direktīva nosaka minimālo nodokļa apmēru arī tāda veida kurināmajiem, kas Latvijālīdz šim ar īpašiem patēriņa nodokļiem nav aplikti, tajā skaitā dabas gāzei, oglēm,koksam un citiem produktiem, ko izmanto par kurināmo (izņemot malku un kūdru).


SIA DATAKOM 19 2004

Direktīvā noteikts, ka neskarot citus Kopienas noteikumus, dalībvalstis, veicot fiskālokontroli, var piemērot pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus vai nodokļu līmeņasamazinājumus elektroenerģijai, ko ražo no biomasas vai produktiem, ko iegūst nobiomasas, energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto siltuma unelektroenerģijas iegūšanai koģenerācijas iekārtās, elektroenerģijai, kas iegūtakoģenerācijas procesā. Dalībvalstis var piemērot savas koģenerācijas definīcijas,kamēr Padome uz Komisijas ziņojuma un priekšlikuma pamata vienprātīgi navpieņēmusi vienotu definīciju;

Būtiskākais cenu pieaugums gaidāms dabas gāzei un oglēm. Šis pieaugums skarsgalvenokārt nelielos siltumapgādes uzņēmumus, kas siltumenerģiju neražokoģenerācijas procesā1, rūpniecības uzņēmumus un citus lietotājus, kas kurināmoizmanto savai autonomai siltumapgādei.

Aptuveni novērtējot kurināmā cenu pieauguma ietekmi uz siltumenerģijas cenām(siltumapgādes uzņēmumiem) un izmaksām (ja izmanto autonomai siltumapgādei),tās varētu pieaugt no 4 – 10 %.

Latvija pieprasīja Eiropas Komisijai atsevišķus pārejas periodus un atkāpes Direktīvas2003/96/EC ieviešanai Latvijā. Komisija visumā ir ņēmusi vērā Latvijas pieprasījumupar atsevišķiem pagaidu nodokļa atbrīvojumiem vai samazinājumiem un atbalstījusiviedokli, ka Latvijai būtu piešķirami noteikti pārejas periodi minimālo nodokļa likmjusaskaņošanai (Council Directive 2004/74/EC of 29 April 2004 amending Directive2003/96/EC as regards the possibility for certain Member States to apply, in respect ofenergy products and electricity, temporary exemptions or reductions in the levels oftaxation) [13].

Latvijai tiek dotas tiesības uz šādiem pārejas periodiem:

1. Direktīvā paredzēts Latvijai pārejas periods akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielaiun petrolejai palielināšanai līdz 2004. gada 1.maijam, lai ieviestu likmi 245 EUR par1000 litriem, līdz 2008.gada 1.janvārim, lai ieviestu likmi 274 EUR par 1000 litriem,līdz 2011.gada 1.janvārim, lai ieviestu likmi 302 EUR par 1000 litriem, un līdz2013.gada 1.janvārim, lai ieviestu likmi 330 EUR par 1000 litriem.

2. Direktīvā paredzēts Latvijai pārejas periods akcīzes nodokļa likmes svinunesaturošam benzīnam palielināšanai līdz 2004.gada 1.maijam, lai ieviestu likmi 287EUR par 1000 litriem, līdz 2008.gada 1.janvārim, lai ieviestu likmi 323 EUR par 1000litriem, līdz 2011.gada 1.janvārim, lai ieviestu likmi EUR 359 par 1000 litriem. Šispārejas periods atbilst Latvijas pieprasītajam periodam.

3. Direktīvā paredzēts Latvijai pārejas periods akcīzes nodokļa likmes degvieleļļai(mazutam), kuru izmanto siltuma ražošanai rajona siltumapgādei, saskaņošanai līdz2010.gada 1.janvārim, taču ar 2007.gada 1.janvāri nodokļa likmei ir jāsasniedz 50%no ES minimālās likmes.

1 - ja dabas gāzi vai ogles izmanto siltumenerģijas un elektroenerģijas iegūšanai koģenerācijas procesā,tad kurināmais ar enerģijas nodokli aplikts netiek


SIA DATAKOM 20 2004

4. Direktīvā paredzēts Latvijai pārejas periods akcīzes nodokļa elektrībai saskaņošanailīdz 2010.gada 1.janvārim, taču ar 2007.gada 1.janvāri nodokļa likmei ir jāsasniedz50% no ES minimālās likmes.

5. Direktīvā paredzēts Latvijai pārejas periods akcīzes nodokļa oglēm un koksamsaskaņošanai līdz 2009.gada 1.janvārim, taču ar 2007.gada 1.janvāri nodokļa likmei irjāsasniedz 50% no ES minimālās likmes.

1.3.2 ES direktīva 99/32/EC par sēra satura samazināšanu (CouncilDirective 1999/32/EC of 26 April 1999 relating to a reduction in thesulphur content of certain liquid fuels and amending Directive93/12/EEC) [14]

ES direktīva 99/32/EC par sēra satura samazināšanu noteiktiem šķidrā kurināmāveidiem, paredz, ka dalībvalstīm ir jānosaka ierobežojami sēra saturam vairākosšķidrās degvielas veidos ar mērķi samazināt sēra dioksīda emisiju un tā nodarītokaitējumu apkārtējai videi (Council Directive 1999/32/EC of 26 April 1999 relating toa reduction in the sulphur content of certain liquid fuels and amending Directive93/12/EEC). Direktīva nosaka maksimālo pieļaujamo sēra saturu degvieleļļā (mazutā)un noteiktiem preču nomenklatūras kodiem atbilstošā dīzeļdegvielā (gāzeļļā).Dalībvalstīm jāveic kontroles pasākumi, lai pārbaudītu, vai izmantoto degvielu sērasaturs atbilst direktīvā noteiktajam līmenim. Direktīva ierobežo degvieleļļu ar sērasaturu virs 1 % (masas procents) izmantošanu.

No Krievijas Federācijas, Latvijas uzņēmumi iepērka praktiski visu kurināmo mazutu,valsts standartā bija noteikts, ka pieļaujamais sēra saturs mazutā var būt līdz 3,5 %.,praktiski tas ir 1,8 % – 2,3 % robežās. Visaugstākais sēra saturs ir naftas produktiemno Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas, kur notiek dziļāka jēlnaftas pārstrāde un, līdzar to, pārstrādes pārpalikumā – mazutā paliek lielāks sēra daudzums.

Degakmens eļļu, kuru ieved no Igaunijas, lielajās sadedzināšanas iekārtās izmantonedaudz. Arī sēra saturs kurināmajā nepārsniedz 1 %. Tātad nepastāv problēmas ardirektīvas prasībām izmantojot degakmens eļļu.

Direktīvas prasības iespējams nodrošināt:

1. izmantojot speciālas dūmgāzu vai kurināmā atsērošanas iekārtas;

2. izmantojot kurināmo ar mazu sēra saturu (zem 1 %);

3. izmantojot citu kurināmā veidu, kurš nesatur sēru.

Pašlaik Latvijā ir tendence atteikties no mazuta izmantošanas un pāriet uz citiemkurināmā veidiem (gāzi, koksni ).

Tomēr ES nosacījumi un arī šie noteikumi pieļauj mazuta ar augstāku sēra saturu (virs1 %) pielietošanu, ja emisijas atbilst normatīvajos aktos (Ministru kabinetanoteikumos Nr.125 “Noteikumi par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrāsdegvielas veidiem”un Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 379“Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vieluemisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem”) minētajai.


SIA DATAKOM 21 2004

Saskaņā ar šo direktīvu Latvijā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.125“Noteikumi par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās degvielas veidiem”.Noteikumi nosaka:1. šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts importēt un

izplatīt;2. vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida transportlīdzekļiem, kuri

izmanto sēru saturošu šķidro degvielu;3. kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē sēra dioksīda emisiju no stacionārajām

iekārtām.

Dūmgāzu atsērošanas iekārtas, kas nodrošinātu iespēju lietot mazutu ar paaugstinātusēra saturu ir ļoti dārgas un to uzstādīšana var atmaksāties vienīgi lielām iekārtām(piemēram, TEC-2).

Katlu mājas, kur kā kurināmo izmanto mazutu, var iedalīt divās kategorijās:

1. katlu mājas, kurās izmanto mazutu un dabas gāzi (piemēram, TEC-2, DaugavpilsSC);

2. katlu mājas, kurās pamatā izmanto mazutu (nedaudz arī krāšņu kurināmo undegakmens eļļu) – (piemēram, Ventspils, Krāslavas un citas katlu mājas.

Latvijā ir aptuveni 130 mazās katlu mājas (ar siltuma jaudu mazāku par 50 MW),kurās kā kurināmais tiek izmantots mazuts. Mazās katlu mājas izmanto aptuveni 40 %no visa izmantojamā mazuta daudzuma.

Šo normatīvo aktu piemērošanai negatīvākā ekonomiskā ietekme ir attiecībā uziedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas izmanto siltumu no katlu mājām, kurās pagaidāmnav iespējams izmantot citu kurināmo kā mazutu. Iepērkot mazutu ar pieļaujamo sērasaturu, ar to saražotās siltumenerģijas cena paaugstinās par 20-30%. Tāpēcnepieciešams veicināt investīcijas, kas ļautu atteikties no mazuta izmantošanas katlumājās. Var secināt, ka mazuta patēriņa izmantošanas tempu samazināšanās atkarīgano citu kurināmā resursu cenu izmaiņām (dabas gāzes un koksnes cenas).

1.3.3 ES Atjaunojamās Enerģijas Direktīva 2001/77/EC (27.09.2001) [15]

Atjaunojamie enerģijas avoti ir definēti ES Atjaunojamās Enerģijas Direktīvā2001/77/EC (27.09.2001) (“On the Promotion of Electricity Produced fromRenewable Energy Sources in the Internal Electricity Market”), kuras mērķis irveicināt atjaunojamo (reģeneratīvo) resursu izmantošanu elektrības ražošanā iekšējāelektrības tirgū. Atjaunojamās Enerģijas Direktīva ļauj ES Dalībvalstīm izmantotdažādas atbalsta shēmas, lai veicinātu elektrības ražošanu no atjaunojamiem avotiem.Šī Direktīva nosaka Dalībvalstīm pienākumu apstiprināt un publicēt nacionālosindikatīvos mērķus (programmu) atjaunojamo resursu izmantošanas veicināšanainākamajiem 10 gadiem.

ES direktīvas 2001/77/EC Atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanaelektrības ražošanā iekšējā elektroenerģijas tirgū nodrošina juridisko bāzi atjaunojamoenergoresursu pilnvērtīgai izmantošanai. Direktīvā tiek izvirzīts mērķis līdz 2010.gadam ES iekšzemes kopējā enerģijas patēriņa segšanai izmantoto atjaunojamoenergoresursu īpatsvaru palielināt līdz 12%, bet elektroenerģijas ražošanā līdz 22,1%.


SIA DATAKOM 22 2004

Slēdzot ES pievienošanās līgumu, Latvija piekrita palielināt elektroenerģijas ražošanāizmantoto atjaunojamo energoresursu īpatsvaru no 42,4% 1997. gadā līdz 49,3%2010. gadā.

Tāpēc ir svarīgi ieviest uz tirgus principiem balstītu atjaunojamo energoresursuatbalsta modeli - atjaunojamo energoresursu sertifikātu tirdzniecības sistēmu, kasnodrošina konkurenci un izmaksu optimizāciju.

Atjaunojamo energoresursu sertifikātu tirdzniecības sistēmas vispārējs apraksts

Sistēmas galvenā īpatnība ir tā, ka katra atjaunojamos energoresursus izmantojošaelektrostacija rada divus produktus – elektrību un ieguldījumu apkārtējā vidē.

Sertificēšanas mērķis ir radīt pieprasījumu pēc atjaunojamās enerģijas, lai gan vairumsatjaunojamo energoresursu tehnoloģiju nav ekonomiski konkurētspējīgas. Pārdodotsertifikātus ir iespējams gūt ienākumus papildus elektrības tirdzniecībai un ļaujpotenciālajam tirgus dalībniekam veikt investīcijas atjaunojamo energoresursuizmantošanai.

Lai varētu realizēt sertifikātu tirdzniecību, ir nepieciešama tirgus vieta – birža.

Pieprasījums

Sertifikātu tirdzniecības shēmai jāveicina brīvprātīgais pieprasījums pēc zaļāselektrības, jo tiek novērstas neadekvāti augstas subsīdijas. Eiropas prakse rāda, kadaudzās valstīs brīvprātīgais zaļās elektrības pieprasījums ir nepietiekošs, lainodrošinātu saprātīgi augstas sertifikātu cenas un līdz ar to pietiekami straujuatjaunojamo energoresursu izmantojošo elektrostaciju būvniecību. Tāpēc jāradamākslīgs sertifikātu pieprasījums, uzliekot pienākumu pirkt sertifikātus noteiktaskvotas apmērā, t.i. valsts nosaka atjaunojamo energoresursu elektrības proporciju, kaselektrības piegādātājam jāpārdod, un, ja šī kvota netiek izpildīta, tiek piemērots sods.

Savukārt, lai netiktu kropļota konkurence, ir svarīgi sertifikātu iepirkšanas pienākumuuzlikt visiem savstarpējiem konkurentiem, arī tādiem kā autonomie ražotāji unimportētāji.

Svarīgi, lai pieņemtie sertifikātu tirdzniecības noteikumi būtu ilgstoši, tādā veidā radotstabilu tirgus situāciju un veicinot ilgtermiņa investīcijas atjaunojamo energoresursuizmantošanā.

Sertifikātu izdošana

Vienkāršākais sertifikātu izdošanas veids ir izdot viena veida sertifikātus visu veiduatjaunojamiem energoresursiem, balstoties tikai uz saražotās enerģijas daudzumu.

Sertifikātu izsniegšana jāveic valsts norīkotai neatkarīgajai institūcijai, piemēram,Pārvades sistēmas operatoram vai Regulatoram.

Sertifikātu derīguma termiņš un lietošana

Sertifikātus var uzkrāt, ar iespēju tos izlietot vai pārdot vēlāk. Sertifikātu uzkrāšana irnepieciešama, lai, piemēram, nodrošinātos pret ikgadējām saražotās elektroenerģijasdaudzuma svārstībām no tādiem atjaunojamiem energoresursiem kā vējš un ūdens.


SIA DATAKOM 23 2004

Sertifikātiem vajadzētu būt noteiktam derīguma termiņam. Savukārt sertifikāti var tiktpārdoti neierobežotu skaitu reižu līdz to izlietošanai vai termiņa beigām. Sertifikātuizlietošanai nav nekāda sakara ar saistītās elektrības izlietošanu – tas parāda abu tirgunodalījumu.

Sodi

Sertifikātu shēmā, kura balstīta tikai uz brīvprātīgo pieprasījumu, sodi nav saistoši.Turpretī, ja tiek ieviesta sertifikātu shēma ar mākslīgi stimulētu pieprasījumu, kurunodrošina ar prasību ieviešanu par obligāti iepērkamās zaļās elektrības apjomu, tadnepieciešams ieviest arī atbilstošus sodus par saistību nepildīšanu.

Soda lielums var ietekmēt sertifikātu cenu. Sertifikātiem var noteikt minimālo cenu uncenu griestus, lai pasargātu investorus no investīcijām neatbilstošiem maziemieņēmumiem par sertifikātiem, kā arī lai nepieļautu pārmērīgi augstu sertifikātu cenu.Piemēram, šāda shēma tiek realizēta Dānijā, kur ir noteikta sertifikātu minimālā cenaun sertifikātu cenas griesti, bet piemērojamais sods par to, ka nav iepirktsnepieciešamais sertifikātu apjoms, ir noteikts sertifikātu cenas griestu apmērā.

Vienots Eiropas sertifikātu tirgus

Starptautiskā sertifikātu tirgus izveidošana prasa sertifikātu izsniegšanas un tirgošanasnoteikumu saskaņošanu, jo katra valsts, kurā tiek ieviesta sertifikātu tirdzniecībasshēma, to organizē savādāk. Tāpēc paralēli Eiropas individuālo valstu sistēmāmdarbojas brīvprātīga atjaunojamo energoresursu sertifikātu sistēma RECS (RenewableEnergy Certificate System). RECS dalībnieki ir jau aptuveni 15 Eiropas valstukompānijas, t.sk. ražotāji, pārvades sistēmas operatori, tirgotāji, piegādātāji,elektroenerģijas biržas, utt.


SIA DATAKOM 24 2004

1.3.4 ES direktīvas, kuras attiecas uz mežu apsaimniekošanu

Pastāv vesela virkne ES direktīvu un noteikumi, kuri attiecas uz mežu nozari:1. Padomes direktīva 99/105/ EC - Meža reproduktīvais materiāls;2. Padomes direktīva 68/89/EEC - Nemizotās koksnes klasifikācija;3. Padomes direktīva 77/93/EEC - Augu veselība;4. Padomes direktīva 85/337/EEC - Ietekmes uz vidi novērtējums;5. Padomes noteikumi (EEC) 3528/86 - Atmosfēras piesārņojums;6. Padomes noteikumi (EEC) 1615/89 - Mežsaimniecības informācijas un

komunikāciju sistēma;7. Padomes direktīvas 92/43/EEC un 79/409/EEC - Biotopi, fauna un flora;8. Padomes noteikumi (EEC) 2158/922 - Aizsardzība pret meža

ugunsgrēkiem.


SIA DATAKOM 25 2004

2 KURINĀMO CENU ANALĪZE UN PROGNOZES

2.1 Latvijas siltumapgādē izmantoto kurināmo cenu dinamika

Latvijā biežāk izmantotie kurināmā veidi siltumapgādē ir dabas gāze, mazuts,dīzeļdegviela, ogles, koksne (malka, kokapstrādes atlikumi, šķelda u.c.), kā arī kūdra.

Dabas gāze

Dabas gāzes apgādi Latvijā nodrošina vertikāli integrēta akciju sabiedrība "LatvijasGāze". Tai izsniegtās licences aptver pilnu apgādes ar gāzi ciklu, ieskaitotuzglabāšanu.

Dabas gāzes apgāde ir valsts regulēta nozare un dabas gāzes tarifus apstiprinaSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Patērētājiem dabasgāzes realizācijas gala tarifus nosaka atkarībā no gāzes patēriņaapjomiem un mazuta kotācijas biržā pie siltumspējas 7900 kkal/m3 (Ls/tūkst.n.m3).Katrai patērētāju grupai tiek piemērotas atšķirīgas pārdošanas cenas un tās samazinās,palielinoties gāzes patēriņa apjomam.

Dabas gāzes realizācijas tarifi (bez PVN) no 2004. gada 1. jūlija parādīti Tab. 2-1.

Tab. 2-1 Dabas gāzes realizācijas gala tarifi [18]

Dabasgāzes patēriņa apjoms Mazuta kotācija biržā (FOB ARA)

Gadā līdz 80USD/t

līdz 112USD/t

līdz 121USD/t

līdz 128USD/t

līdz 140USD/t

virs 140USD/t

Līdz 0,5 tūkst.m3 88,29 90,58 92,24 93,15 93,80 94,90

No 0,5 tūkst.m3 līdz 25 tūkst.m3 80,28 82,57 84,22 85,14 85,78 86,89

No 25 tūkst.m3 līdz 126 tūkst.m3 78,43 80,72 82,37 83,29 83,93 85,04

No 126 tūkst.m3 līdz 1 260tūkst.m3

73,50 75,79 77,44 78,36 79,00 80,11

No 1 260 tūkst.m3 līdz 12 600tūkst.m3

69,80 72,09 73,74 74,66 75,30 76,41


67,33 69,62 71,28 72,19 72,84 73,94


60,55 62,84 64,50 65,41 66,06 67,16

Virs 126 000 tūkst.m3 55,25 57,54 59,20 60,11 60,76 61,86


SIA DATAKOM 26 2004

Mazuts

Mazuta cenai raksturīgas izteiktas svārstības, kas saistītas ar jēlnaftas cenusvārstībām, kā arī tām ir sezonāls raksturs. Cenu svārstības ir atkarīgas arī no tādiempilnīgi neprognozējamiem faktoriem kā karadarbība, spekulācijas biržās, globālasekonomiskās krīzes u.tml.

1999. gada otrajā pusē bija vērojams straujš naftas cenu, tostarp arī mazuta cenas,kāpums. Lai novērstu strauju naftas cenu kāpumu un krasas cenu svārstības, OPECvalstis ieviesa īpašu naftas cenu regulēšanas mehānismu, kas noteica, ka naftas cenastiks uzturētas cenu ”koridora” ietvaros - 22÷28 USD/bbl.

Tomēr praksē pierādījās, ka šāds naftas cenu regulēšanas mehānisms nav efektīvs.

Starptautiskās enerģētikas aģentūras apkopotie dati par 2003. gadu parāda, ka BRENTjēlnaftas vidējā cena bija 28.83 USD/bbl, kas ir augstāka par OPEC valstu noteiktācenu ”koridora” augšējās cenas robežu. Arī 2004. gadā naftas cena turpināja pieaugtun pārsniedza 30 USD/bbl. Naftas cenu pieauguma ietekmē palielinājās arī naftasproduktu, tostarp mazuta cenas [19].

Saglabājoties līdzšinējām tendencēm naftas produktu tirgū, var prognozēt, ka mazutacena saglabāsies pašreizējā līmenī vai turpinās pieaugt un cenas samazinājumstuvākajā nākotnē nav sagaidāms.

ES direktīva 99/32/EC par sēra satura samazināšanu noteiktiem šķidrā kurināmāveidiem nosaka maksimālo pieļaujamo sēra saturu degvieleļļā (mazutā). Direktīvaierobežo degvieleļļu ar sēra saturu virs 1 % (masas procents) izmantošanu.

Pirms ES direktīvas stāšanās spēkā mazuta cena Latvijā, atkarībā no piegādesavotiem, bija robežās 90-100 Ls/t. Izmantojot mazutu ar sēra saturu zem 1%, tā cenair 120-150 Ls/t.

Dīzeļdegviela

Dīzeļdegvielas cena tāpat kā mazuta cena ir cieši saistīta ar procesiem naftas produktutirgū, t.i. ar jēlnaftas cenu svārstībām. Attiecīgi, jēlnaftas cenu pieauguma iespaidāpēdējos gados vērojams dīzeļdegvielas cenas pieaugums un saglabājoties līdzšinējāmtendencēm naftas produktu tirgū, var prognozēt, ka dīzeļdegvielas cena saglabāsiespašreizējā līmenī vai turpinās pieaugt un cenas samazinājums tuvākajā nākotnē navsagaidāms.

Dīzeļdegvielas cena svārstās robežās 220-240 Ls/t.

Ogles

Ogļu tirgus Latvijā ir samērā oligopolisks - dominē nedaudzi piegādātāji, līdz ar tokonkurence ogļu tirgū ir neliela. Latvijā ogles galvenokārt tiek piegādātas no NVS untām ir dažāda kvalitāte.

Ogļu cena svārstās robežās no 35-45 Ls/t.


SIA DATAKOM 27 2004

Koksne

Koksni kā kurināmo izmanto sekojošos veidos:− malka;− šķelda;− zāģu skaidas;− koksnes briketes;− koksnes granulas.

Centralizētās siltumapgādes vajadzībām izmanto malku, šķeldu, kokapstrādesatlikumus un skaidas, kā arī ir uzsākta koksnes granulu izmantošana (Rīgā,Jaunpiebalgā, Ainažos). Mājsaimniecībās siltumapgādē galvenokārt izmanto malku,granulas un briketes.

Koksnes izmantošana Latvijas centralizētajā siltumapgādē līdz šim ir attīstījusiesdivos pamatvirzienos:

Šķeldas dedzināšana, pamatā izmantojot efektīvas importa tehnoloģijas, kas daudzvietieviestas ar dažādu ārvalstu fondu un valsts garantiju atbalstu. Šo projektu realizācijaibija nepieciešamas liela apjoma investīcijas, kā rezultātā siltumenerģijas cenā liels irkapitāla izmaksu īpatsvars.

Otrs koksnes izmantošanas veids ir malkas dedzināšana ievērojami lētākās, bet arīmazāk efektīvās Latvijā ražotās iekārtās. Šādos gadījumos, siltumenerģijas cenā visaiaugsts ir kurināmā un darbaspēka izmaksu īpatsvars.

Tādu koksnes kurināmo kā šķelda un malka cenas var ievērojami atšķirties atkarībāno reģiona vai apdzīvotās vietas, kur izmanto šos kurināmā veidus. Tam pamatā irsekojoši faktori: kurināmā kvalitāte, iegūšanas tehnoloģija, izmantošanas apjomi,resursu pieejamība, transportēšanas attālums, uzglabāšanas apstākļi.

Pēc Latvijas Enerģētikas aģentūras veiktajiem pētījumiem var secināt, ka uzsākotšķeldas izmantošanu (1994. gadā) tās cena bija gandrīz četras reizes augstāka nekāmalkai.. Tas izskaidrojams ar pēkšņo pieprasījuma pieaugumu un pieredzes trūkumušķeldas katlu māju ekspluatācijā un kurināmā sagatavošanā. Kā pierādīja prakse,šķeldas ražošanai šajā laikā bieži tika izmantoti nevis koksnes atlikumi, bet malka,kuras cenai jau bija vērojama tendence pieaugt. Zāģu skaidu izmantošana 90-to gaduvidū vēl nebija populāra, tāpēc nav datu par to cenu šajā laikā.

Meklējot lētākus un tehniski pareizākus šķeldas sagatavošanas veidus, šķeldas vidējācena nākamo gadu laikā sāka kristies. Malkas cena turpināja pakāpeniski pieaugt. Pēctam bija vērojams neliels šķeldas cenu pieaugums, ko noteica vispārēja koksneskurināmā cenu celšanās un pieprasījuma pieaugums. Siltumapgādē tiek uzsākta zāģuskaidu izmantošana. Tiek uzskatīts, ka optimālais īpatsvars zāģu skaidām sajaukumāar citiem kurināmā veidiem (šķeldu, kūdru) ir 20%. Zāģu skaidas ir kokapstrādesatlikums, kurš rodas zāģēšanas procesā. Sākotnēji šī kurināmā cena bija ļoti zema,bieži to veidoja gandrīz tikai transportēšanas izmaksas.


SIA DATAKOM 28 2004

Pēdējā laikā vērojams samērā straujš šķeldas, malkas un arī zāģu skaidu cenu kāpums.Dažviet, pie tam ar mežiem bagātos Latvijas novados, koksnes cena pārsniedz 8Ls/m³. Tam pamatā ir virkne cēloņu:

− samērā strauji ir pieaugušas mežizstrādes izmaksas - galvenokārt degviela un darbasamaksa;

− samazinājies koksnes piegādātāju skaits, jo īpaši mazo piegādātāju, kas daudzosgadījumos savos privātajos mežos jau ir izstrādājuši atļautās ciršanas tāmes;

− pēdējo 4-5 gadu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc dedzināmās koksnes, kārezultātā šķelda dažkārt tiek piegādāta pat no vairāk kā 100 km liela attāluma;

− augsto izmaksu dēļ maz tiek izmantoti koksnes atkritumi no cirsmām un mazajiempārstrādes uzņēmumiem;

− šķeldas cena Skandināvijas valstīs sasniedz līmeni, kad piegādātājiem ir izdevīgākvest šķeldu lielos attālumos uz ostām un eksportēt, nekā pārdot uz vietas.

Izvērtējot vidējos rādītājus, var secināt, ka malkas cena ir gandrīz sasniegusi šķeldascenu, dažviet tā ir pat dārgāka nekā šķelda.

Att. 2-1 Malkas un šķeldas cenu dinamika2, Ls/MWh

0,00,51,01,52,02,53,03,54,04,55,0

1994 1996 1998 2000 2002 2004

Ls/

MW

h

MalkaŠķeldaZāģu skaidas

Koksnes granulas un briketes galvenokārt izmanto mājsaimniecībās. Šī kurināmā cenaveidu cena ir aptuveni 40-45 Ls/t (8.2-8.8 Ls/MWh). Koksnes granulu un brikešucenas līmenis salīdzinājumā ar pārējiem koksnes kurināmā veidiem ir audzissalīdzinoši nedaudz, un tā pieauguma tendence ir bijusi lineāra.

2 - vidējie rādītāji Latvijā


SIA DATAKOM 29 2004

Kūdra

Kūdras cena lielā mērā ir atkarīga no transportēšanas izmaksām, kuras sastādaievērojamu daļu no kopējās cenas. Tās ir tieši proporcionāli atkarīgas notransportēšanas attāluma. Pieaugot degvielas cenai, pieaugs arī kūdras transportēšanasizmaksas. Optimālais kūdras transportēšanas attālums tiek lēsts 20 km [21].

Kūdras cenas Latvijā bija 10-12 Ls/t pie Qzd≈ 2100 kcal/kg. Līdz šim veiktie pētījumi

liecina, ka neskatoties uz visai plašo pieejamību kūdras kā kurināmā konkurētspēja irvisai zema un tās izmantošanas paplašināšanai būtu nepieciešams konsekvents valstsatbalsts. Pašlaik kūdru izmanto tikai jau ilgstoši ekspluatētās tehnoloģiskajās iekārtās,piemēram, a/s "Strūžāni" TEC. Šajos siltumavotos izmaksu struktūrā praktiski navkapitāla izmaksu, savukārt modernās kūdras izmantošanas tehnoloģijas ir raksturīgasar visaugstākajiem īpatnējiem kapitālieguldījumiem un attiecīgi - kapitāla izmaksām.Tādēļ jaunas kūdru izmantojošas tehnoloģijas Latvijā netiek uzstādītas.

Kopsavilkums

Apkopojot visu augstāk minēto informāciju, ir iegūti Tab. 2-2 attēlotie dati.

Tab. 2-2 Dažādu kurināmo veidu cenas, 2003 gads

Kurināmais Mērv. Vidējā cena, LsDabas gāze3 Ls/1000 m3 75,0Mazuts4 Ls/t 95,3Dīzeļdegviela Ls/t 195,9Ogles Ls/t 42,9Kūdra Ls/t 12,9Malka Ls/cieš.m3 6,3Šķelda Ls/ber.m3 2,8Zāģu skaidas Ls/ber.m3 1,3Koksnes granulas, briketes Ls/t 40

Tā kā katram no kurināmā veidiem naturālās daudzuma mērvienības ir dažādas, cenasnav iespējams savstarpēji salīdzināt. Lai to novērstu, kurināmā cenas ir jāpārrēķina nomasas vai tilpuma vienībām uz enerģijas vienību (Gcal, MWh, TJ vai citu). Šajāgadījumā visas cenas ir pārrēķinātas uz MWh. Šī mērvienība ir izvēlēta ar apsvērumu,ka arī maksu par saražoto un patērēto siltumenerģiju saskaņā ar Latvijas likumdošanumēra Ls/MWh.

Lai varētu orientēties sakarībās starp dažādām enerģijas mērvienībām, Tab. 2-3 dotikoeficienti pārejai no vienas enerģijas mērvienības uz citām.

3 - vidēja lieluma siltumapgādes uzņēmumam, kurš patērē no 1 260 tūkst.m3 līdz 12 600 tūkst.m3 gāzesgadā; uzņēmumiem ar lielāku patēriņu dabas gāze cena ir zemāka

4 - no Krievijas Federācijas pirktajam mazutam ar sēra saturu >1%


SIA DATAKOM 30 2004

Tab. 2-3 Koeficienti pārejai uz citām enerģijas vienībām

GJ MWh GcalGJ 1 0,278 0,239

MWh 3600 1 0,86Gcal 4,18 1,163 1

Tab. 2-4 savukārt dotas plašāk izmantojamo kurināmo veidu siltumietilpības. Kāredzams no tabulas, tad koksnes siltumietilpība ir 3-5 reizes zemāka nekā citiemkurināmā veidiem. Tas nozīmē, ka nepieciešams 3-5 reizes lielāks kurināmādaudzums, lai iegūtu to pašu siltumenerģijas daudzumu.

Tab. 2-4 Dažādu kurināmo siltumietilpība

Gcal/t GJ/t MWh/tDabasgāze 8,04 33,66 9,35Sašķidrinātā gāze 10,79 45,18 12,55Mazuts 9,27 38,80 10,78Dīzeļdegviela 10,18 42,62 11,84Ogles pasaulē 6,65 27,84 7,73Kokss 6,30 26,38 7,33Frēzkūdra (W=40%) 2,65 11,10 3,08Gabalkūdra (W=35%) 3,10 12,98 3,61Kūdras briketes (W=15%) 3,65 15,28 4,24Koksne (W=50%) 2,00 8,37 2,33Šķelda (W=50%) 2,03 8,50 2,36Koksnes granulas 4,40 18,42 5,12

Vēl jāpiezīmē, ka koksnes kurināmajam siltumietilpība ir stipri atkarīga no mitrumasatura. Kā redzams Att. 2-2, šai sakarībai ir izteikts lineārs raksturs.

Att. 2-2 Koksnes zemākais sadegšanas siltums atkarībā no mitruma

0,00,5

1,01,52,0

2,53,0

3,54,0

20 30 40 50 60 70

Mitrums, %

Siltu

mie

tilpī

ba, M

Wh/

t


SIA DATAKOM 31 2004

Tab. 2-5 Dažādu kurināmo cenas Ls/MWh, 2003. gads

Kurināmais Vidējā cena, Ls/MWhDabas gāze 8,02Mazuts 8,84Dīzeļdegviela 16,5Ogles 6,59Kūdra 4,18Malka 3,37Šķelda 3,95Zāģu skaidas 1.68Koksnes granulas, briketes 8.22

Uzskatāmākai salīdzināšanai dažādu kurināmo veidu cenas ir attēlotas Att. 2-3.

Att. 2-3 Dažādu kurināmo veidu cenas, Ls/MWh

0,002,004,006,008,00

10,0012,0014,0016,0018,00

Dab

as g

āze

Maz

uts

Dīz

eļde

gvie

la

Ogl

es

Kūd

ra

Mal

ka

Šķel

da

Zāģ

u sk

aida

s

Bri

kete

s,gr

anul

as

Ls/

MW

h

Kā redzams no attēla, tad koksnes kurināmā veidi (izņemot briketes un granulas) irlētākie Latvijā. Malkas un šķeldas cena ir aptuveni divas reizes zemāka nekā dabasgāzei un mazutam, četras reizes zemāka nekā mazutam un pusotru reizi zemāka nekāoglēm.

Šeit jāpiezīmē, ka koksnes kurināmā (izņemot briketes un granulas) cena ir rēķinātapie mitruma 50%.


SIA DATAKOM 32 2004

2.2 Latvijas siltumapgādē izmantoto kurināmo cenu prognoze

Importēto kurināmo – dabas gāzes, mazuta, dīzeļdegvielas un ogļu cenas ietekmēvispārējās svārstības pasaules tirgū, kā arī šajā sakarā izdotie likumdošanas akti.

Kā jau minēts, mazuta un dīzeļdegvielas cenām ir raksturīgas izteiktas svārstības, kassaistītas ar jēlnaftas cenu svārstībām. Cenu svārstības ir atkarīgas arī no tādiem pilnīgineprognozējamiem faktoriem kā karadarbība, spekulācijas biržās, globālasekonomiskās krīzes un tml.

1999. gadā naftas produktu cenas strauji palielinājās, un arī 2004. gadā naftas cena irturpinājusi pieaugt. Saglabājoties līdzšinējām tendencēm naftas produktu tirgū, varprognozēt, ka mazuta un dīzeļdegvielas cena saglabāsies pašreizējā līmenī vai turpināspieaugt un cenas samazinājums tuvākajā nākotnē nav sagaidāms.

Att. 2-4 Naftas produktu cenas Roterdamas biržā, USD/bbl5 (IEA [19] dati)

Pagaidām dabas gāzes cena Latvijā ir viena no viszemākajām Eiropā. Bez tam dabasgāzes realizācijas gala tarifi saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanaskomisijas padomes lēmumu ir atkarīgi no mazuta kotācijas biržā, tāpēc par dabasgāzes cenu nākotnē var teikt to pašu, ko par naftas produktu cenām – tā turpināspieaugt.

Att. 2-5 Dabas gāzes cena, USD/MBtu6 (IEA dati)

5 - 1bbl=159 l

6 - 1MBtu=0,293 MWh


SIA DATAKOM 33 2004

Akmeņogļu cena pasaules tirgū pēdējo divdesmit gadu laikā ir bijusi samērā stabila(tai pat vērojama krišanās tendence), taču pēdējā gada laikā Eiropā ir parādījušāsstraujāka pieauguma tendences. Tomēr kopumā var uzskatīt, ka ogļu tirgus ir samērāstabils.

Att. 2-6 Akmeņogļu cena, USD/t (IEA dati)

Importētais kurināmais sadārdzināsies vēl arī saskaņā ar Eiropas Padomes direktīvu2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanuenergoproduktiem un elektroenerģijai (skat. sadaļu 1.3.1).

Šis sadārdzinājums pamatā skar dabas gāzi un akmeņogles – šie kurināmā veidisadārdzināsies par aptuveni 10%. Dīzeļdegvielai un mazutam jau tiek piemērotsakcīzes nodoklis un sagaidāmais sadārdzinājums uz šo kurināmo cenas fona ir neliels.

Att. 2-7 Akmeņogļu un dabas gāzes sadārdzinājums apliekot tos ar enerģijasnodokli

0,00

2,00

4,00

6,00

8,00

10,00

Ls/

MW

h

Ogles Dabas gāze

Cenas pieaugumsPašreizējā cena

Mazutam sākot no 2004. gada cena paaugstinājusies (aptuveni par 25%) sakarā ar ESdirektīvas 99/32/EC par sēra satura samazināšanu ieviešanu.

Koksnes un kūdras cenas nākotnē pieaugs uz vispārējo cenu sadārdzināšanās fona,pieaugot darba algām, cenām par degvielu un elektroenerģiju. Tāpat koksnes produktucenu ietekmēs tirgus procesi kaimiņvalstīs šajā nozarē.


SIA DATAKOM 34 2004

Ņemot vērā visus augstāk apskatītos faktorus, ir izveidota Latvijā izmantojamokurināmā veidu cenu prognoze turpmākajiem 10 gadiem.

Sastādot šo prognozi tika pieņemts, ka nebūs krasu pārmaiņu Latvijas kurināmāpieprasījuma tirgū – t.i. kurināmā izmantošanas apjomi būtiski nemainīsies. Tāpat tiekpieņemts, ka nebūs strauju lēcienu atsevišķu nozaru un tautsaimniecības attīstībākopumā. Tā, piemēram, nav ņemta vērā iespēja uzbūvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, kasļoti stipri ietekmētu Latvijas koksnes izmantošanas bilanci un līdz ar to arī cenas. Laiizvērtētu, kādas būtu koksnes produktu cenas šādā gadījumā, nepieciešams apjomīgsun specifisks pētījums, kas neietilpst šī konkrētā darba uzdevumā.

Att. 2-8 Kurināmo cenu prognoze

0

5

10

15

20

25

30

2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014

Ls/

MW

h

Dabas gāze MazutsDīzeļdegviela OglesKūdra MalkaŠķelda Zāģu skaidasBriketes, granulas

2.3 Kurināmo cenu un citu izmaksu ietekme uz siltumenerģijasražošanas izmaksām

Procesi kurināmā tirgū neapšaubāmi ļoti būtiski ietekmē siltumapgādi, jo kurināmāizmaksu īpatsvars siltumenerģijas ražošanas izmaksās atkarībā no kurināmā veida ir50 - 80%.

Jāpiezīmē, ka kurināmā komponenti siltumenerģijas ražošanas izmaksās ietekmēpielietotā tehnoloģija un ar to saistītais siltumavota lietderības koeficients. Tā kāsiltumavotu lietderības koeficienti dažādiem kurināmā veidiem ievērojami atšķiras(skat. Tab 2-6), kurināmā komponentes var atšķirties no kurināmā cenām. Tā kā cietākurināmā siltumavotos lietderības koeficienti ir zemāki nekā dabas gāzes vai šķidrākurināmā siltumavotos, tad kurināmā komponentei īpatsvars palielinās.


SIA DATAKOM 35 2004

Tab. 2-6 Kurināmā izmaksu īpatsvars

Kurināmaiskatlu mājā

Siltumavota lietderībaskoeficients7

Kurināmā īpatsvarssiltumenerģijas ražošanas

izmaksās8

Dabas gāze 90% 77%Mazuts 85% 76%Dīzeļdegviela 90% 87%Ogles 55-60% 73%Kūdra 75% 52%Malka 60% 51%Šķelda 75% 48%

No izmantotā kurināmā veida pilnībā ir atkarīgas arī siltumavota ekspluatācijasizmaksas. Veiktā siltumapgādes uzņēmumu ražošanas tarifu analīze liecina, ka jolētāks ir kurināmā veids, jo nepieciešamas lielākas investīcijas iekārtās un augstākas irekspluatācijas izmaksas.

Ar ekspluatācijas izmaksām šeit jāsaprot personāla darba algas, remontu un materiāluizmaksas.

Kapitāla izmaksās savukārt ietilpst pamatlīdzekļu amortizācija un kredīta atmaksainepieciešamie līdzekļi, ja šāds kredīts ir ņemts.

Kā redzams no attēla Att.2-9, tad vislielākās ekspluatācijas izmaksas ir siltumavotos,kuros izmanto cieto kurināmo – ogles, koksni, kūdru. Dabas gāzes un šķidrā kurināmāsiltumavotos ekspluatācijas izmaksas ir aptuveni vienā līmenī, kurš ir aptuveni 2,5reizes mazāks nekā cietajam kurināmajam. To pašu var teikt arī par kapitālaizmaksām – cietā kurināmā katlu mājās tās ir 1,5-2 reizes augstākas.

Līdz ar to siltumenerģijas ražošanas cena cietā kurināmā (koksnes, kūdras) katlumājās, neskatoties uz salīdzinoši zemajām kurināmā cenām, tomēr ir vienā līmenī arcenām dabas gāzes katlu mājās un tikai nedaudz zemākas nekā mazuta katlu mājās.

Augsto cenu akmeņogļu katlu mājās var izskaidrot ar to, ka pārsvarā tiek kurinātassliktas kvalitātes ogles ar zemu sadegšanas siltumu un izmantotās iekārtas irnovecojušas ar ļoti zemu lietderības koeficientu.

Visaugstākā siltumenerģijas cena ir dīzeļdegvielas katlu mājās, ko var izskaidrot araugsto kurināmā cenu. To pašu varētu teikt arī par sašķidrinātās gāzes izmantošanukatlu mājās – cena saražotajai siltumenerģijai būtu aptuveni tādā pašā līmenī.

7 - vidējie rādītāji

8 - vidējie rādītāji


SIA DATAKOM 36 2004

Att. 2-9 Siltumenerģijas ražošanas izmaksu sadalījums

0,00

5,00

10,00

15,00

20,00

25,00

Ls/

MW

h

Dabas gāze Mazuts Dīzeļdegviela Ogles Kūdra Malka Šķelda

Kurināmais Ekspluatācijas izmaksas

Kapitāla izmaksas

2.4 Kurināmo un enerģijas cenas Eiropā

Šajā sadaļā dots īss pārskats par tādu kurināmo cenām dažādās Eiropas valstīs kādabas gāze, smagie un vieglie naftas produkti, kā arī koksne un koksnes atlikumi.

Tab. 2-1 Mazumtirdzniecības cenas (EUR/t) 2004. gadā

Valstis

Smagie naftasprodukti (mazuts),

S<1%

Vieglie naftasprodukti

(dīzeļdegviela)Austrija 180,25 432,62Dānija 257,86 781,02Somija 224,10 390,28Francija 176,58 401,69Vācija 167,53 355,35Īrija 253,71 452,99

Slovākija 172,40 298,13Zviedrija Nav datu 815,57Anglija 212,36 278,13Latvija9 176,00 330,00

Tab. 2-1 atšķirīgās cenas skaidrojamas ar katras valsts nodokļu politiku unizvirzītajām prioritātēm. Visdārgāk piedāvātie smagie naftas produkti ir Dānijā,Īrijā, Somijā un Zviedrijā. Šīs cenas atbilst katras valsts energoresursuizmantošanas politikai.

9 - detalizētākus datus par Latviju skatīt sadaļā 2.1


SIA DATAKOM 37 2004

Salīdzinot naftas produktu cenas Eiropas valstīs un Latvijā, var secināt, ka mazutaun zemākās dīzeļdegvielas cenas Eiropā ir aptuveni vienā līmenī ar šo kurināmocenām Latvijā.

Dabas gāzes cenas Eiropas valstīs svārstās robežās no 170 USD/1000m3 Somijā unPolijā līdz 200 USD/1000 m3 Apvienotajā Karalistē un 230 USD/1000m3 Francijāun Beļģijā.

Salīdzinot ar dabas gāzes cenām Latvijā, Eiropas valstīs dabas gāze ir par 30-70%dārgāka.

Akmeņogļu cenas Eiropas valstīs ir aptuveni tādā pašā līmenī kā Latvijā 50-70USD/t.

Lai varētu salīdzināt dažādu kurināmo cenas, tās ir pārveidotas EUR uz enerģijasvienību MWh.

Tab. 2-2 Kurināmā minimālā, maksimālā un vidējās cenas (EUR/MWh) 2003.gadā

KurināmaisMin

EUR/MWhMax

EUR/MWhVidējā

EUR/MWh

3.67 29.99 12.31Meža atlikumi (zari, galotnes u.c.)Vācija Itālija2.09 22.65 8.57Industriālie koksnes atkritumi (šķelda

u.c.) Rumānija Polija3.64 50.40 18.94Malka Slovākija Anglija

-14.40 11.92 3.49Koksnes atkritumi (rūpniecībāizmantotie) Īrija Polija

11.81 65.60 30.13Koksnes produkti(granulas, briketes) Latvija Vācija

2.99 43.20 16.85Citi biomasas resursi(salmi, lauksaimniecības atkritumi) Slovākija Polija

7.56 13.50 10.19Kūdra Somija, Latvija Īrija5.04 43.20 15.34Smagie naftas produkti (mazuts u.c.) Slovākija Dānija

11.16 51.48 24.27Vieglie naftas produkti (dīzeļdegviela) Slovākija Dānija3.96 58.36 20.88

Dabas gāze Slovākija,Rumānija Itālija

Ogles 4.28Polija

46.01Vācija 16.31

Kā redzams no savāktās informācijas, tad diference starp minimālo un maksimālocenu ir ļoti liela.


SIA DATAKOM 38 2004

Zemākās cenas gan fosilajiem, gan biomasas kurināmajiem pamatā ir jaunajās ESdalībvalstīs (Slovākijā, Polijā un Latvijā), kā arī tādā Austrumeiropas valstī kāRumānija. Augstākās cenas fosilajiem kurināmajiem ir Dānijā un Vācijā, betbiomasas kurināmajam Anglijā, Vācijā, Itālijā.

Ja analizējam vidējās kurināmo cenas, tad naftas produktiem tās ir par 15-20%,oglēm par 30-50%, dabas gāzei par 60-70% augstākas nekā Latvijā, bet biomasaskurināmie Eiropas valstīs ir 2-4 reizes dārgāki nekā Latvijā.

Att. 2-10 Kurināmo vidējo cenu salīdzinājums Eiropā un Latvijā

0,00

5,00

10,00

15,00

20,00

25,00

Dabas

gāze

Mazuts

Dīzeļdegv

iela

Ogles

Kūdra

Malka

Šķelda

Zāģu sk

aidas

Koksn

es gran

ulas, b

rikete

s

Ls/M

Wh

Latvijā Eiropā


SIA DATAKOM 39 2004

3 ENERĢĒTISKĀS KOKSNES IZMANTOŠANA

3.1 Enerģētiskās koksnes izmantošana Eiropas valstīs

3.1.1 Enerģētiskā koksne Eiropas Savienības kopējā energobilancē

Att. 3-1 parādīta energoresursu kopējā patēriņa pēdējo sešu gadu dinamika Eiropassavienības ”jaunajās10 un vecajās11” dalībvalstīs [27].

Att. 3-1 Energoresursu patēriņš, PJ

0

1000020000

3000040000

5000060000

70000

1997 1998 1999 2000 2001 2002

PJ

ES-15Jaunajās dalībvalstīs

Kā redzams no attēla, energoresursu patēriņš abu valstu grupās ir bijis samērāvienmērīgs ar nelielu pieauguma tendenci ES-15 valstīs (aptuveni 4% jeb 2700 PJ) unnelielu samazinājuma tendenci (4,5% jeb 450 PJ) jaunajās ES dalībvalstīs. Pieaugumatendenci iespējams izskaidrot ar stabilo un vienmērīgo ekonomisko attīstību ES-15valstīs. Savukārt jaunajās ES dalībvalstīs, līdzīgi kā Latvijā vērojami tautsaimniecībaspārstrukturēšanās procesi, kā arī pastāv lielāks potenciāls enerģijas taupīšanai.

Var prognozēt, ka arī 2003. gadā energoresursu kopējais patēriņš ir skaitliski līdzīgs2002. gada patēriņam, jo pēdējā gada laikā nav notikušas tādas būtiskas politiskas,ekonomiskas vai sociālas izmaiņas, kas varētu būtiski izmainīt Eiropas valstuenergopatēriņu.

Kopējais energoresursu patēriņš ES valstīs veidojas no tādu energoresursu kā cietofosilo kurināmo (akmeņogles, brūnogles, degakmens), naftas produktu, dabas gāzes,kodolenerģijas un atjaunojamo energoresursu patēriņa.

10 - Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija

11 - Beļģija, Dānija, Vācija, Spānija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande,Austrija, Portugāle, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste


SIA DATAKOM 40 2004

Uzskatāmi šīs kurināmā struktūras dinamika ir parādīta Att. 3-2.

Att. 3-2 Energoresursu patēriņa struktūra ES valstīs

0

20000

40000

60000

80000

100000

1997 1998 1999 2000 2001 2002

PJcietie kurināmie naftas produktidabas gāze kodolenerģijaatjaunojamie energoresursi

Kā redzams no attēla, tad pēdējo sešu gadu laikā lielas izmaiņas nav notikušas ne tikaikurināmā patēriņa, bet arī kurināmā struktūras jomā. Naftas produktu patēriņš šajālaika periodā praktiski nav mainījies, nedaudz samazinājies ir cieto fosilo kurināmoizmantošanas apjoms (8%), bet palielinājusies ir dabas gāzes (14%) atjaunojamoenergoresursu (14%) un kodolenerģijas (10%) izmantošana. Taču, kā jau minētsiepriekš, summāri energoresursu patēriņš ir palielinājies tikai par 3,5%.

Att. 3-3 Izmantoto energoresursu īpatsvari

18%

38%23%

15%6%

cietie kurināmie naftas produktidabas gāze kodolenerģijaatjaunojamie energoresursi

Att. 3-3 parādīti Eiropas Savienības valstīs izmantoto energoresursu īpatsvari. Kāredzams, tad dominējošā vieta ir naftas produktiem, kuru īpatsvars ir 38%, tālāk sekodabas gāze ar 23% un cietie kurināmie ar 18%. Samērā liels ir kodolenerģijasizmantošanas īpatsvars – 15%. Atjaunojamie energoresursi veido tikai 6% no visiemizmantojamajiem energoresursiem.


SIA DATAKOM 41 2004

Atjaunojamie energoresursi šajā gadījumā ietver sekojošus energoresursu veidus:hidroenerģiju, vēja enerģiju, saules enerģiju, ģeotermālo enerģiju, koksni, atkritumusun biogāzi. Att. 3-4 uzskatāmi ir parādīta atjaunojamo energoresursu izmantošanasdinamika ES valstīs.

Att. 3-4 Atjaunojamo energoresursu izmantošanas dinamika

0

1000

2000

3000

4000

5000

1997 1998 1999 2000 2001 2002

PJ

vējš saules enerģijaģeotermālā enerģija koksne, koksnes atkritumiatkritumi biogāzehidroenerģija

Kopumā atjaunojamo energoresursu izmantošana sešu gadu laikā ir pieaugusi par13%. Vērtējot atsevišķus energoresursu veidus, izmantošanas attīstība ir bijusi samērānevienmērīga. Tā, piemēram, laika periodā no 1997. līdz 2002. gadam vēja enerģijasizmantošana ir pieaugusi gandrīz piecas reizes, taču tā kā vēja enerģijas izmantošanasīpatsvars ir visai neliels (skat. Att. 3-5), tad tas neatstāj lielu iespaidu uz kopējoizmantošanas apjomu.

Vairāk nekā pusotras reizes palielinājies saules enerģijas un biogāzes izmantošanasapjoms, taču arī šo energoresursu izmantošanas īpatsvars ir neliels.

Hidroenerģijas izmantošanai laika posmā līdz 2001. gadam vērojams pakāpeniskspieaugums, bet 2002. gadā tās izmantošanas apjoms ir samazinājies. Taču šeitjāpiezīmē, ka hidroenerģijas izmantošana ir stipri atkarīga no laika apstākļiem (tāsaucamajiem ”sausajiem un slapjajiem” gadiem), tāpēc šī enerģijas veida izmantošanuir grūti prognozēt.

Par 30% ir palielinājies tāda atjaunojamā energoresursa kā sadzīves atkritumuizmantošanas apjoms. Atkritumu izmantošana ieņem samērā svarīgu vietuatjaunojamo energoresursu bilancē.

Visvairāk izmantotā no atjaunojamajiem energoresursiem ir enerģētiskā koksne, kurasīpatsvars 2002. gadā sasniedza 54%. Sešu gadu periodā enerģētiskās koksnesizmantošanas apjomi ir bijuši samērā vienmērīgi – vērojams neliels pieaugums paraptuveni 10%. Šādu izmantošanas pieaugumu var skaidrot ar Eiropas Savienībasenerģētikas politiku, kuras viena no prioritātēm ir pieaugošā enerģijas importaatkarības novēršana un klimatisko izmaiņu problēmu risināšana [28].


SIA DATAKOM 42 2004

Att. 3-5 Atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvari

27%

1%

54%

8% 3%

3%

4%

hidroenerģija vējšsaules enerģija ģeotermālā enerģijakoksne, koksnes atkritumi atkritumibiogāze

Aplūkojot atsevišķus atjaunojamo energoresursu veidus, var secināt, ka enerģētiskāskoksnes izmantošana ar 54% īpatsvaru ieņem vadošo vietu starp pārējiematjaunojamo energoresursu veidiem.

Atsaucoties uz iepriekš aplūkoto energoresursu patēriņu (skat. Att. 3-2 un Att. 3-3),kur atjaunojamie energoresursi veido aptuveni 6% no kopējā energoresursu patēriņa,var secināt, ka koksnes īpatsvars kopējā Eiropas Savienības energobilancē ir aptuveni3%.

3.1.2 Enerģētiskā koksne Eiropas Savienības atsevišķu valstuenergobilancēs

Iepriekšējā sadaļā aplūkotā informācija Eiropas Savienības valstu energobilance dodieskatu par vispārējo situāciju, taču nesniedz priekšstatu par atsevišķu (šajā gadījumākonkrēti – koksnes) energoresursu veidu izmantošanas apjomiem un īpatsvariem katrāno dalībvalstīm.

Tā kā koksnes izmantošana enerģētikā pārsvarā ir raksturīga tādām valstīm kā Somija,Zviedrija, Dānija, tad šajā sadaļā detalizēti tiek aplūkotas tieši šo valstuenergobilances [27]. Lai gūtu priekšstatu par enerģētiskās koksnes izmantošanukaimiņvalstīs, tiek analizēti Igaunijas un Lietuvas enerģētikas nozares dati [27].

Igaunija

Igaunijā kopējais energoresursu patēriņš laika posmā no 1997. gada līdz 2003. gadamir samazinājies par aptuveni 10% (skat. Att. 3-6).

Valsts energobilancē dominējošo vietu (57%) ieņem cietais kurināmais (Igaunijā plašiizmanto degakmeni un akmeņogles), lielos apjomos tiek izmantoti arī naftas produkti(21%). Dabas gāzes īpatsvars ir salīdzinoši neliels – 12%. Atjaunojamie energoresursiveido 10% no energobilances īpatsvara (skat. Att. 3-7).


SIA DATAKOM 43 2004

Att. 3-6 Kopējais energoresursu patēriņš, PJ

0

50

100

150

200

250

300

1997 1998 1999 2000 2001 2002

PJnaftas produkti cietie kurināmie

dabas gāze atjaunojamie energoresursi

Att. 3-7 Energoresursu īpatsvari energobilancē

57%21%

12%10%

cietie kurināmie naftas produkti

dabas gāze atjaunojamie energoresursi

Koksnes izmantošana enerģētikā pēdējo gadu laikā ir samērā stabila – aptuveni 20-22PJ gadā. Var minēt, ka no atjaunojamajiem energoresursiem koksne ir dominējošaisenergoresurss.


SIA DATAKOM 44 2004

Att. 3-8 Enerģētiskās koksnes izmantošanas dinamika

0

5

10

15

20

25

PJ

1997 1998 1999 2000 2001 2002

Lietuva

Lietuvā kopējais energoresursu patēriņš laika posmā no 1997. gada līdz 2000. gadamir samazinājies, bet pēc tam atkal pieaudzis līdz 1997. gada līmenim (skat. Att. 3-9).

Valsts energobilancē dominējošo vietu (39%) ieņem kodolenerģija (Lietuvā darbojasIgnalinas AES), lielos apjomos tiek izmantoti arī naftas produkti (28%) un dabas gāze(21%). Atjaunojamie energoresursi veido 7%, bet cietie kurināmie 2% noenergobilances īpatsvara (skat. Att. 3-10).


0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

1997 1998 1999 2000 2001 2002

PJ

cietie kurināmie dabas gāzenaftas produkti kodolenerģijaatjaunojamie energoresursi


SIA DATAKOM 45 2004


2%28%

24%

39%

7%


dabas gāze kodolenerģija

atjaunojamie energoresursi

Koksnes izmantošana enerģētikā pēdējo gadu laikā uzrāda pieaugošu tendenci – piecugadu laikā koksnes patēriņš ir pieaudzis no 20 līdz 29 PJ gadā. No atjaunojamajiemenergoresursiem koksne ir dominējošais energoresurss.


0

5

10

15

20

25

30

PJ

1998 1999 2000 2001 2002

Dānija

Dānijā kopējais energoresursu patēriņš laika posmā no 1997. gada līdz 2003. gadam irsamazinājies par aptuveni 9% (skat. Att. 3-12).


SIA DATAKOM 46 2004

Valsts energobilancē dominējošo vietu (44%) ieņem naftas produkti, lielos apjomostiek izmantota arī dabas gāze (23%) un cietie kurināmie (21%). Atjaunojamieenergoresursi veido 12%, no energobilances īpatsvara (skat. Att. 3-13).


0

200

400

600

800

1000

1200

1997 1998 1999 2000 2001 2002

PJ

cietie kurināmie naftas produktidabas gāze atjaunojamie energoresursi


21%

44%

23%

12%

cietie kurināmie naftas produktidabas gāze atjaunojamie energoresursi

Koksnes izmantošana enerģētikā pēdējo gadu laikā uzrāda pieaugošu tendenci – sešugadu laikā koksnes patēriņš ir pieaudzis no 37 līdz 49 PJ gadā. No atjaunojamajiemenergoresursiem koksne veido nepilnu pusi to izmantošanas apjoma – tātad koksnesīpatsvars valsts energobilancē ir aptuveni 6%.


SIA DATAKOM 47 2004


0

10

20

30

40

50

PJ

1997 1998 1999 2000 2001 2002

Koksnes patēriņš

Somija

Somijā kopējais energoresursu patēriņš laika posmā no 1997. gada līdz 2003. gadamir pieaudzis par aptuveni 6% (skat. Att. 3-15).

Valsts energobilancē dominējošo vietu (30%) ieņem naftas produkti, lielos apjomostiek izmantota arī dabas gāze (11%), kodolenerģija (17%) un cietie kurināmie (19%).Atjaunojamie energoresursi veido 23%, no energobilances īpatsvara un ieņem otrovietu izmantošanas apjoma ziņā (skat. Att. 3-16).


0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

1997 1998 1999 2000 2001 2002

PJ



SIA DATAKOM 48 2004


19%

30%

11%

17%

23%


dabas gāze kodolenerģija

atjaunojamie energoresursi

Koksnes izmantošana enerģētikā pēdējo gadu laikā uzrāda pieaugošu tendenci – sešugadu laikā koksnes patēriņš ir pieaudzis par 20%. No atjaunojamajiemenergoresursiem koksne veido aptuveni 80% to izmantošanas apjoma – tātad koksnesīpatsvars valsts energobilancē ir aptuveni 20%.


0

50

100

150

200

250

300

PJ

1997 1998 1999 2000 2001 2002

Zviedrija

Zviedrijā kopējais energoresursu patēriņš laika posmā no 1997. gada līdz 2003. gadamir bijis stabils un pieaudzis par aptuveni 2% (skat. Att. 3-18).

Valsts energobilancē dominējošo vietu (30%) ieņem kodolenerģija (33%) un naftasprodukti (31%), lielos apjomos tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi (28%),Dabas gāze un cietie kurināmie tiek izmantoti salīdzinoši nelielos apjomos (skat. Att.3-19).


SIA DATAKOM 49 2004


0

500

1000

1500

2000

2500

1997 1998 1999 2000 2001 2002

PJcietie kurināmie naftas produktidabas gāze kodolenerģijaatjaunojamie energoresursi


6%

31%

2%33%

28%


Koksnes izmantošana enerģētikā pēdējo gadu laikā uzrāda stabilu izmantošanastendenci – sešu gadu laikā koksnes patēriņš ir ap 300 PJ gadā. No atjaunojamajiemenergoresursiem koksne veido aptuveni pusi to izmantošanas apjoma – tātad koksnesīpatsvars valsts energobilancē ir aptuveni 15%.


SIA DATAKOM 50 2004


0

50

100

150

200

250

300

350

PJ

1997 1998 1999 2000 2001 2002

3.2 Enerģētiskās koksnes izmantošana Latvijā

3.2.1 Enerģētiskās koksnes sortiments

Enerģētiskā koksne ir iegūstama praktiski visos kokmateriālu pārstrādes posmos [22]:− Koksnes resursi mežos (malka, mežizstrādes atlikumi);− Koksnes pirmapstrāde un tālāka apstrāde (šķelda, skaidas, mizas,

gabalatlikumi, koksnes putekļi);− Otrreizējā pārstrāde (tara, mēbeles, būvju elementi).

Pašlaik enerģētikā pamatā tiek izmantoti sekojoši koksnes veidi:− Malka;− Mežistrādes atlikumi;− Kokapstrādes blakusprodukti – šķelda, skaidas, mizas, gabalatlikumi, koksnes

putekļi;− Speciālie produkti – briketes, granulas, kokogles;− Īscirtmeta enerģētiskās koksnes plantācijas.

Malka

Malka, kas tiek iegūta meža cirsmās, svārstās no 5-20% atkarībā no cirsmas veida unmeža tipa. Daļa malkas koksnes atbilst prasībām, kas atļautu to izmantot cita veidakokapstrādes produktu ražošanai. Tāpēc nopietna uzmanība jāpievērš koksnesizmantošanas racionalizēšanai.

Mežizstrādes atlikumi

Mežos ir ievērojams daudzums sīkkoku, mazvērtīgās koksnes un cirsmu atlieku un arkrūmājiem aizaugušu tīrumu. Sagatavojot kokmateriālus kailcirtēs, zarus un galotnesmežā sadedzina vai arī ar tiem ieklāj pievešanas ceļus un sabrauc. Kaut arī tas atvieglo


SIA DATAKOM 51 2004

kokmateriālu pievešanu savākšanas vietām, daudzos gadījumos šie ieklājumi kļūst partraucēkli normālai meža atjaunošanai.

Sarežģītāka varētu būt celmu izmantošana enerģētiskās koksnes sagatavošanai, jopagaidām pastāv problēmas ar atbilstošām tehnoloģijām celmu sagatavošanaikurināšanai.

Veicot meža kopšanas cirtes, katru gadu mežā paliek un satrūd liels apjoms nelikvīdāskoksnes, kuru varētu savākt un pārstrādāt šķeldā kurināšanai.

Gandrīz miljons hektāru lauksaimniecības zemju Latvijā ir aizaugušas ar krūmājiem.Ir aprēķināts, ka vidēji uz 1 ha aug aptuveni 40 m3 krūmāju. Veicot lauku unmeliorācijas darbus, kā arī aizaugušo tīrumu atjaunošanu, būtu iespējams sagatavotenerģētisko koksni, ko pašlaik visbiežāk sadedzina uz lauka vai sastumj kaudzēs unsapūdē. Šādas koksnes savākšanai pastāv atbilstošas tehnoloģijas.

Mežos ik gadus atmirst un sanitārajās cirtēs paliek samērā liels apjoms koksnes.Nelielu daļu no šīs koksnes savāc un sadedzina lauku iedzīvotāji. Tomēr arī pārējonesavāktās koksnes daudzumu potenciāli varētu izmantot enerģētikā.

Kokapstrādes atlikumi

Ievērojamu daudzumu kurināmās koksnes veido kokapstrādes atlikumi nokokzāģētavām, gateriem, kokapstrādes rūpnīcām. Visos kokapstrādes uzņēmumosnepārtraukti lielākos vai mazākos apjomos veidojas koksnes pārstrādesblakusprodukti. Atkarībā no pārstrādes veida paliek miza, nomaļi, līstes, finieragabali, serdeņi, frēzskaidas, lobskaidas, slīpēšanas putekļi un citi koksnes atlikumuveidi. Šos kokapstrādes atlikumus atkarībā no kvalitātes var izmantot celulozes unpapīra rūpniecībā, koksnes plātņu ražošana, bet var pārstrādāt kurināmajā šķeldā unizmantot enerģētikā.

Salīdzināšanai nākamajā tabulā dots dažādu koksnes apstrādes blakusproduktusadegšanas siltums.

Tab. 3-1 Dažādu kokapstrādes atlikumu sadegšanas siltums

Produkts Sadegšanas siltums, kcal/kgSvaigi cirsta koksne 2508Koksne (W=50%) 2000Sausa koksne 3700Šķelda (W=50%) 2030Koksnes granulas 4400Mizas 2150Svaigas zāģskaidas 2500Frēzskaidas zāģētavā 2985Frēzskaidas tālākā apstrāde 3560Koksnes putekļi 3940


SIA DATAKOM 52 2004

Speciālie produkti

Līdztekus koksnes pārstrādes atlikumu tiešai sadedzināšanai, iespējama to pārvēršanaspeciālos kurināmā veidos, ko var dedzināt cietā kurināmā katlos. Koksnes briketes ungranulas gatavo no sausas koksnes zāģskaidām vai frēzskaidām, kuru relatīvaismitrums ir 8-12%. Tās izgatavo speciālas presēšanas iekārtās bez papildussaistvielām. Kokogles ražo no nelikvīdas lapu koku koksnes – galvenie izejmateriāli iralkšņi un kārkli no aizaugušajām lauksaimniecības zemēm, pārstrādei nepiemērotiebērza apaļkoki, lapu koku sīkkoksne no galvenās cirtes un kopšanas cirtēm, kā arīfinierkluču gala ripas un serdeņi; izmanto arī lapu koku nomaļus.

Enerģētiskās koksnes plantācijas

Latvijā nav rūpniecisku enerģētiskās koksnes plantāciju. Šajā virzienā pašlaik notiekpētījumi. Kā vienu no projektiem var minēt ”Enerģētiskās koksnes ražošanas unizmantošanas komercializācija”. Projekta mērķis ir paaugstināt enerģētiskās koksnesražošanas un izmantošanas ekonomisko efektivitāti un samazināt siltumapgādessistēmu ietekmi uz vidi, veicinot biomasas izmantošanu apkurē. Šo mērķi plānotssasniegt, izveidojot ražošanas ciklu enerģētiskās koksnes ražošanai īscirtmeta kārkluplantācijās mazām un vidējām pašvaldībām, kas iekļaus notekūdeņu apstrādi,organisko atkritumu koksnes pelnu izmantošanu plantāciju mēslošanai. Projektaekonomisko efektu plānots sasniegt, pilnveidojot pašvaldību un privāto uzņēmumusadarbības mehānismu un plantāciju apsaimniekošanas organizatorisko struktūru

Jāpiezīmē, ka attiecībā uz šādu plantāciju izveides lietderību, speciālistu unsabiedrības domas dalās, tāpēc pētījumu rezultāti varētu ieviest zināmu skaidrību šajāsfērā.

3.2.2 Enerģētiskā koksne Latvijas kopējā enerģijas un kurināmā bilancēs

Latvijā izmanto importētos (dabas gāze, sašķidrinātā gāze, naftas produkti,akmeņogles) un vietējos (enerģētiskā koksne un kūdra) energoresursustautsaimniecības nozaru, komerciālo patērētāju un iedzīvotāju nodrošināšanai arkurināmo, elektroenerģiju un siltumenerģiju. Daļu elektroenerģijas saražo LatvijasHES un TEC, daļu – importē. Siltumenerģijas ražošanā galvenokārt izmantoimportēto kurināmo – dabas gāzi un mazutu. Mazākas jaudas katlu mājās izmantovietējo kurināmo un akmeņogles.

Energoresursu patēriņa struktūra Latvijā pēdējos piecos gados uzskatāmi parādītaTab. 3-2.


SIA DATAKOM 53 2004

Tab. 3-2 Energoresursu patēriņš Latvijā, PJ

1999 2000 2001 2002 2003Energoresursu patēriņš 167,9 154,1 168,2 187,4 192,9

dabas gāze 43,8 45,7 58,0 60,1 62,7gaišie naftas produkti 39,1 40,0 38,5 47,2 50,6

mazuts 26,4 11,9 7,9 6,8 4,9enerģētiskā koksne 38,1 37,1 43,2 53,0 54,3

ogles 3,5 2,8 3,6 2,9 2,6Elektroenerģija* 17,0 16,6 17,0 17,4 17,8

* - HES, vēja ģeneratori un no ārvalstīm importētā

Aplūkojot Latvijas energobilances procentuālo sadalījumu (skat. Att. 3-21), varsecināt, ka vislielākais īpatsvars - 33% ir dabas gāzei. Savukārt enerģētiskās koksnesīpatsvars Latvijas energobilancē ir 28%, kas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, irļoti augsts rādītājs.

Gaišie naftas produkti veido 26% no kopējā energoresursu patēriņa. Šeit ganjāpiezīmē, ka gandrīz visi gaišie naftas produkti (aptuveni 95%) tiek izmantotitransporta vajadzībām.

Vērā ņemams ir arī importētās un HES un VES saražotās elektroenerģijas īpatsvars –9%. Ogles, kūdra, mazuts veido tikai nelielu daļu no kopējā energoresursu patēriņa –aptuveni 4%.

Att. 3-21 Latvijas energobilance 2003. gadā

33%

26%3%

28%

1% 9%

dabas gāze gaišie naftas produktimazuts enerģētiskā koksneogles elektroenerģija*

Latvijai, atrodoties PSRS sastāvā, pārsvarā tika izmantots lētais fosilais kurināmais,tāpēc koksnes izmantošanas īpatsvars kopējā enerģijas un tai skaitā arī siltumenerģijasražošanas bilancē ar katru gadu samazinājās. Astoņdesmito gadu beigās koksnesīpatsvars sasniedza minimumu.

Pēc neatkarības atgūšanas izmainījās kurināmā cenu struktūra, tāpēc aktuāls kļuvajautājums par vietējo energoresursu - pirmkārt jau koksnes izmantošanu enerģētikā.


SIA DATAKOM 54 2004

Sākot ar 1991.gadu vērojama koksnes īpatsvara palielināšanās siltumenerģijasražošanas bilancē.

Att. 3-22 Koksnes izmantošana siltumenerģētikā

0

5

10

15

20

25

30

35

1965 1970 1975 1980 1985 1990 1995 2000 2005

%

Lai raksturotu koksnes vietu Latvijas kurināmā12 bilancē, ir jāaplūko valsts kopējābilance ilgākā laika periodā.

Kā redzams no Att. 3-22, tad koksnes īpatsvars Latvijas kurināmā bilancē irievērojams – no 33% 1997. gadā līdz 42% 2002. gadā.

Savdabīgās svārstības koksnes kurināmā īpatsvarā (lielais kritums 2000. gadā un pēctam straujais pieaugums 2001. un 2002. gados) iespējams izskaidrot vienīgi arstatistisko metožu pielietojuma maiņu nosakot izmantotā kurināmā apjomus.

12 - šeit tiek apskatīti tikai enerģijas ražošanai izmantotie kurināmā veidi


SIA DATAKOM 55 2004

Att. 3-23 Latvijas kurināmā bilance 1995.-2003. (pēc Centrālās statistikaspārvaldes datiem), PJ

0

20

40

60

80

100

120

140

160

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003*

Kūdra Ogles Citi Mazuts Dabas gāze Koksne

* - prognoze

Lai varētu analizēt koksnes izmantošanas tendences enerģētikā, tālāk dots detalizētākskoksnes bilances atšifrējums pēdējo 4 gadu laikā.

Tab. 3-3 Koksnes izmantošana enerģijas ražošanā, TJ [16], [17]1999 2000 2001 2002

Kopējais patēriņš 38244 34250 52669 53770Pārveidošanas sektors13 6017 8335 9313 10896

Vispārējas lietošanas TEC 0 0 208 637Vispārējas lietošanas katlu mājas 5025 5286 5829 6466

Uzņēmumu TEC 0 0 26 54Uzņēmumu katlu mājas 992 3049 3250 3739

Zudumi+enerģi jas sektors 47 147 201 308Gala patēriņš 32180 25768 43155 42566

Rūpniecība 6881 6821 7062 6901Transports 0 0 0 0

Mājsaimniecības 15410 13333 30519 30150Citi (lauksaimniecība, būvniecība, mežsaimniecība

u.c.)9889 5614 5574 5515

Kā redzams, tad pārveidošanas sektorā, kur koksne tiek izmantota pamatāsiltumenerģijas ražošanai, pēdējo 4 gadu laikā notiek pakāpeniska patēriņapalielināšanās, ko var izskaidrot ar mazuta aizstāšanu ar koksni pēc straujā mazutacenu kāpuma. Tāpat var minēt, ka koksnes izmantošana ir uzsākta agrākajās kūdras unakmeņogļu katlu mājās.

13 - siltumenerģijas un elektroenerģijas iegūšana


SIA DATAKOM 56 2004

Rūpniecībā, tāpat kā tādās nozarēs kā lauksaimniecība, būvniecība u.c. koksnespatēriņš turas aptuveni vienā līmenī.

Vislielākās izmaiņas skar mājsaimniecību sektoru – pēc CSP datiem 2001. gadākoksnes izmantošana šajā sfērā ir palielinājusies aptuveni divas reizes. Kā jau minēts,izskaidrot to iespējams ar statistisko metožu pielietojuma maiņu, nosakot izmantotākurināmā apjomus. Citu izskaidrojumu šeit neizdodas rast, jo Latvijā šajā laikaperiodā nav palielinājies iedzīvotāju un mājsaimniecību skaits tādā apjomā, lai sāktupatērēt koksni divas reizes vairāk. Šis fakts liek domāt par mājsaimniecību patēriņapatiesajiem apjomiem, jo analizējot šādus statistikas rādītājus nav pamata par pareizuun ticamu pieņemt nevienu no tiem – ne rādītāju 2000., ne 2001. un tālākajos gados.Šeit varētu rekomendēt veikt detalizētu pētījumu par mājsaimniecības sektorakurināmā patēriņa faktiskajiem apjomiem.

Att. 3-24 Enerģētiskās koksnes izmantošana dažādos sektoros

0

10

20

30

40

50

60

70

80

PJ

1999 2000 2001 2002

Pārveidošanas sektors RūpniecībaMājsaimniecības Citi

3.2.3 Kurināmās koksnes izmantošana centralizētās siltumapgādessektorā reģionālā griezumā

Dažādu kurināmo, tai skaitā arī koksnes, īpatsvars Latvijas kopējā kurināmā bilancēstipri atšķiras no īpatsvara reģionālā griezumā. Tāpat kurināmo īpatsvari atšķiras,aplūkojot atsevišķas nozares, kā piemēram, siltumapgādi, rūpniecību u.c.

Kurināmā izmantošanas apjomu un īpatsvaru noteikšanai Latvija tiek iedalīta sešosreģionos:

- Centrs (Rīga, Rīgas rajons, Jūrmala);

- Kurzeme (Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Tukuma rajoni);

- Zemgale (Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajoni);

- Latgale (Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Preiļu, Krāslavas un Balvu rajoni);

- Vidzeme (Aizkraukles, Cēsu, Gulbenes, Jēkabpils, Madonas, Ogres Alūksnes,Limbažu, Valkas, Valmieras rajoni).


SIA DATAKOM 57 2004

Kā jau iepriekš minēts, koksni enerģētikā izmanto siltumapgādes, rūpniecības,mājsaimniecību un citu (būvniecības, lauksaimniecības utt.) nozaru vajadzībām. Šīdarba ietvaros, saskaņā ar darba uzdevumu, tiek aplūkots siltumapgādes sektors.

Latvijā kopumā siltumapgādē koksnes izmantošanas īpatsvars ir aptuveni 20%.Visvairāk tiek izmantota dabas gāze – 69%, samērā nedaudz mazuts – 8% un pārējiekurināmie (dīzeļdegviela, akmeņogles, kūdra) veido 3%.

Att. 3-25 Kurināmo īpatsvars Latvijas kurināmā bilancē siltumapgādes sektorā,2003. gadā [16]

20%

69%

8% 3%

Koksne Dabas gāze Mazuts Citi

Reģionālā griezumā šie izmantošanas īpatsvari atšķiras, par ko var pārliecinātiesaplūkojot Att. 3-25.

Kā redzams no attēla, vislielākais koksnes izmantošanas īpatsvars ir Vidzemē, samērādaudz koksni izmanto arī Kurzemē un Latgalē, bet Zemgalē un Rīgas rajonā koksniizmanto visai maz.

Šādu kurināmo izmantošanas īpatsvaru sadalījumu var izskaidrot ar faktu, ka Rīgāsiltumenerģijas ražošana notiek tādos lielos siltumavotos kā TEC-1, TEC-2,siltumcentrālēs Imanta, Ziepniekkalns, Zasulauks, kur pamatā tiek izmantota dabasgāze. Zemgalē tāpat ir pieejama dabas gāze, bez tam šajā reģionā koksnes resursiapjoma ziņā ir vismazākie Latvijā.

Vidzemē koksnes īpatsvars veido gandrīz pusi no visiem izmantotajiemkurināmajiem. Šis reģions ir bagāts ar mežiem, to šķērso arī koksnes eksportatranzītceļi. Tāpat ne visos rajonos ir pieejama dabas gāze.

Kaut arī Kurzeme ir bagāta ar mežu resursiem, tomēr koksnes izmantošanas īpatsvarsšajā reģionā nav sevišķi liels. To izskaidro apstāklis, ka divās lielākajās pilsētāsizmanto citus kurināmā veidus – Liepājā dabas gāzi, bet Ventspilī mazutu; pārējoapdzīvoto vietu īpatsvars uz šo pilsētu fona ir salīdzinoši neliels.


SIA DATAKOM 58 2004

Latgalē lielo dabas gāzes īpatsvaru veido Daugavpils kā otra lielākā pilsēta Latvijā.2003. gadā Rēzeknē un Krāslavā vēl izmantoja mazutu, bet 2004. un 2005. gadā šajāspilsētās sāks izmantot dabas gāzi un koksni.

Att. 3-26 Kurināmo īpatsvars reģionu kurināmā bilancēs 2003. gadā

Kurzeme Vidzeme

Latgale Zemgale

Rīga

20,2%

1,0%

26,4%52,1%

0,2%

Koksne Akmeņogles

Mazuts Dabasgāze

Gaišie naftas produkti

20,2%0,2%1,0%

52,1% 26,4%0,4%14,6%

0,3% 48,0%36,7%

18,2%

1,7%

20,9%

0,8%

58,3%

4,7%

94,5%

0,1%0,8%

1,2%

98,5%

0,1%

Kopsavilkums par koksnes izmantošanas apjomiem centralizētajā siltumapgādēreģionālā griezumā ir dots Att. 3-27.


SIA DATAKOM 59 2004

Att. 3-27 Koksnes izmantošana siltumapgādē reģionālā griezumā, 2003.

340,2

768,7

322,6

24,7108,9

0,0

100,0

200,0

300,0

400,0

500,0

600,0

700,0

800,0tū

kst.

m3

Kurzeme Vidzeme Latgale Zemgale Rīga, Rīgasraj.

3.3 Kopsavilkums

Apkopojot sadaļā analizētos datus par dažādu Eiropas valstu, tai skaitā Latvijasenergopatēriņu, enerģētikā izmantojamajiem kurināmā veidiem un enerģētiskāskoksnes izmantošanu, var secināt, ka Latvijā koksnes izmantošanas īpatsvars irvislielākais Eiropā. Koksni enerģētikā intensīvi izmanto arī tādās valstīs kā Somija,Zviedrija, Igaunija, Lietuva un Dānija.

Absolūtā izteiksmē koksni vislielākajos apjomos izmanto Somijā, Zviedrijā, Vācijā unPolijā.

Tab. 3-1 Koksnes patēriņš dažādās Eiropas valstīs

ValstsKoksnes

patēriņš, PJĪpatsvars valsts

energobilancē, %Dānija 49 5,8%

Zviedrija 321 15,0%Somija 327 20,0%Igaunija 22 10,4%Lietuva 29 7,4%Latvija 54 28,0%Čehija 21 1,2%Beļģija 16 0,7%Vācija 191 1,3%Itālija 63 0,9%Polija 164 4,4%

Slovākija 10 1,3%


SIA DATAKOM 60 2004

4 KOKSNES RESURSU UN IZMANTOŠANAS ANALĪZE

4.1 Mežu resursi Eiropas valstīs

Meži klāj aptuveni 3870 miljonus ha jeb 29% no visas Zemes sauszemes platības.Vairāk nekā puse (56%) mežu atrodas ekvatoriālajā, tropu un subtropu joslās. Pārējie44% klāj mērenā un subarktiskā klimata teritorijas. No tām lielākās platības irKrievijas taiga. Eiropas valstu mežu platības aizņem tikai aptuveni 155 miljonus ha,kas ir tikai 4% no visas Zemes mežu daudzuma.

Tab. 4-1 dota informācija par dažādām Eiropas valstīm un to mežu platībām.

Tab. 4-1 Mežu raksturojums Eiropas valstīs [30]

Valstis Iedzīvotāji, milj.

Sauszemesplatība1000 ha

Mežuplatība,1000 ha

Mežuīpatsvars,

%

Mežakrāja

milj. m3

Tīraispieaugums

milj.m3

Austrija 8,1 8 275 3 840 46,4% 1 037,3 27,3Čehija 10,3 7 728 2 630 34,0% 668,2 20,4Dānija 5,3 4 239 445 10,5% 54,0 3,2Igaunija 1,5 4 227 2 016 47,7% 307,1 7,1Somija 5,1 30 460 21 720 71,3% 1 867,0 72,5Francija 58,3 53 758 15 156 28,2% 2 835,7 92,3Vācija 81,8 34 917 10 740 30,8% 2 820,0 75,6Ungārija 10,2 9 234 1 811 19,6% 295,3 9,9Īrija 3,6 6 889 591 8,6% 43,0 3,5Latvija 2,6 6 205 2 884 45,1% 409,3 16,5Lietuva 3,7 6 480 1 978 30,5% 314,3 8,5Norvēģija 4,4 30 683 8 710 28,4% 671,4 22,0Polija 38,6 30 442 8 942 29,4% 1 771,0 39,4Slovākija 5,4 4 808 2 016 41,9% 445,5 12,3Slovēnija 1,9 2 012 1 099 54,6% 292,5 6,1Zviedrija 8,8 41 161 27 264 66,2% 2 566,5 85,4ApvienotāKaraliste 58,7 24 088 2 469 10,2% 246,0 13,6

Kā redzams no tabulas, tad Eiropā ar mežiem visbagātākās valstis pēc to platības irZviedrija, Somija, Francija, Vācija, Norvēģija un Polija, bet pēc īpatsvara – Somija,Zviedrija, Slovēnija, Austrija, Igaunija, Latvija un Slovākija. Savukārt rēķinot mežaplatības uz iedzīvotāju, mežiem visbagātākās valstis ir Somija, Zviedrija unNorvēģija.

Mežu platību īpatsvars no kopējās valsts sauszemes platības uzskatāmi aplūkojamsAtt. 4-1.


SIA DATAKOM 61 2004

Att. 4-1 Mežu platības Eiropas valstīs

0

10 000

20 000

30 000

40 000

50 000

60 000

Aus

trija

Čeh

ija

Dān

ija

Igau

nija

Som

ija

Fran

cija

Vāc

ija

Ung

ārija

Īrija

Lat

vija

Lie

tuva

Nor

vēģi

ja

Polij

a

Slov

ākija

Slov

ēnija

Zvi

edri

ja

Ang

lija

1000

ha

Pārējā platībaMežu platība

4.2 Mežu resursi Latvijā

4.2.1 Mežu resursu novērtējums Latvijā

Latvijas vides nozīmīgākā sastāvdaļa ir meža ekosistēma. Meži ir svarīgstautsaimniecībā izmantojamo resursu avots, Latvijā tie ir nozīmīgākie atjaunojamiedabas resursi. Latvija ir viena no mežainākajām valstīm Eiropā, jo meži aizņem 45%no kopējās teritorijas. Kopējā mežu platība ir 2 923 miljoni ha. Latvija ir viena nomežainākajām valstīm Eiropa – vidēji 1,23 ha meža uz katru iedzīvotāju, kas ir 4,5reizes vairāk nekā vidēji Eiropa.

Izņemot Krieviju, vairāk mežu ir vienīgi Skandināvijas valstīs. Latvijas mežu resursusalīdzinājums ar kaimiņvalstu meža resursiem uz vienu iedzīvotāju ir parādītsnākamajā attēlā.

Att. 4-2 Mežu platības dažādās valstīs (ha uz iedzīvotāju)

0

1

2

3

4

5

6

Kri

evija

Som

ija

Zvi

edri

ja

Nor

vēģi

ja

Igau

nija

Lat

vija

Lie

tuva

Čeh

ija

Polij

a

Ung

ārija

Vāc

ija


SIA DATAKOM 62 2004

Latvijas mežu koksnes kopējā krāja ir 578 milj. m3 (2003. gadā). Pēckara periodā tā irievērojami palielinājusies gan mežaudžu produktivitātes un platību palielināšanāsrezultātā (aizaugušās lauksaimniecības zemes platības), gan vecuma struktūrasietekmē. Vidējais krājas lielums ir 174 m3/ha. Koksnes vidējais gada pieaugums irnoteikts 16.5 milj. m3 apmērā jeb 6.2 m3/ha gadā [24]. Liela daļa no šī pieauguma irkrūmi un mazvērtīgā koksne, kuru pagaidām neizmanto.

Att. 4-3 Latvijas mežu koksnes krājas dinamika

0

100

200

300

400

500

600

700

1935 1945 1955 1965 1975 1985 1995 2005

milj

. m3

Att. 4-4 Latvijas rajonu mežu īpatsvars %

Dobele

APZĪMĒJUMI

Mežainums 50-60%

Mežainums 40-50%

Mežainums 30-40%

Mežainums 25-30%

Jelgava

BauskaLiepāja

Kuldīga

Ventspils

Talsi

Rīga

AizkraukleJēkabpils

Madona

Cēsis

Limbaži

Rēzekne

Preiļi

Daugavpils

Saldus

Ogre

BalviGulbene

Valmiera

Valka

Alūksne

Ludza

Krāslava

Tukums

Latvijas rajonu mežu īpatsvars, %


SIA DATAKOM 63 2004

Sadalījuma pa administratīvajiem rajoniem, valsts teritorijas mežainums navvienmērīgs – tas mainās no 25-30% (Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Preiļu, Rēzeknesrajona) līdz pat 50-60% (Ventspils, Talsu, Aizkraukles rajona). Mežainumam valstī irtendence palielināties, galvenokārt privātajā sektora, apmežojot lauksaimniecībāneizmantotās zemes. Nākamajā attēlā ir parādīta Latvijas teritorija reģionālāsadalījumā un mežu īpatsvars katrā rajonā.

Tab. 4-2 Mežu platības Latvijas rajonos

ha % ha %1 Aizkraukles 256 677,9 139 532,8 54,4 140 087,6 54,62 Alūksnes 224 492,0 128 005,2 57,0 128 206,1 57,13 Balvu 238 121,0 96 877,8 40,7 97 972,7 41,14 Bauskas 188 058,0 58 597,1 31,2 58 601,0 31,25 Cēsu 306 198,0 156 238,3 51,0 156 335,6 51,16 Daugavpils 252 547,0 85 753,4 34,0 86 706,0 34,37 Dobeles 163 144,5 48 544,6 29,8 48 626,3 29,88 Gulbenes 187 608,0 96 015,1 51,2 96 614,9 51,59 Jēkabpils 299 731,0 124 611,7 41,6 129 047,9 43,1

10 Jelgavas 160 520,4 46 410,4 28,9 46 351,3 28,911 Krāslavas 228 784,0 82 061,7 35,9 82 897,0 36,212 Kuldīgas 249 987,0 130 193,3 52,1 130 153,3 52,113 Liepājas 359 274,0 153 288,2 42,7 153 742,7 42,814 Limbažu 260 192,0 132 379,3 50,9 132 248,7 50,815 Ludzas 241 153,1 86 641,7 35,9 87 508,8 36,316 Madonas 334 929,0 150 978,3 45,1 151 980,9 45,417 Ogres 184 321,7 90 476,1 49,1 90 937,8 49,318 Preiļu 204 223,0 56 159,2 27,5 58 894,9 28,819 Rēzeknes 280 899,9 83 393,0 29,7 84 520,4 30,120 Rīgas 304 333,0 160 726,4 52,8 161 724,7 53,121 Saldus 218 179,7 96 955,3 44,4 96 750,3 44,322 Talsu 274 829,0 157 434,3 57,3 156 725,0 57,023 Tukuma 245 712,0 101 574,9 41,3 101 346,1 41,224 Valkas 244 117,0 129 292,5 53,0 129 624,2 53,125 Valmieras 237 296,0 105 256,3 44,4 105 389,5 44,426 Ventspils 246 234,3 156 138,1 63,4 155 730,8 63,2

Kopā valstī: 6 458 865,2 2 861 487,0 44,3 2877226,2 44,5

Nr.p.k.Rajona

kopplatība (ha)

Meži MežiUz .01.01.2002. Uz .01.01.2003.

Rajoni

4.2.2 Mežu industrija Latvijā

Meža nozare ir viena no vissvarīgākajām nozarēm Latvijas ekonomikā, tās devumsIKP sasniedz 7,5%. Šis skaitlis ir jo īpaši svarīgs, jo vismaz trešdaļa no tā tiek radītaLatvijas reģionos, kur meža nozares uzņēmumi ir galvenais ienākumu avots.

Ar koksnes pārstrādi saistītajos uzņēmumos ir nodarbināti vismaz 34 000 cilvēku, betkopumā 67 000 cilvēku (Meža nozaru arodbiedrības vērtējums) daļu no saviemieņēmumiem gūst no meža. Tie nodrošina apmēram 5% no kopējās nodarbinātībasLatvijā.

Saistīta ar meža nozari ir arī transporta nozare, it īpaši nelielās ostas un kravaspārvadājumi, tādējādi padarot to ļoti jūtīgu pret izmaiņām nozarē –gan negatīvām, gan


SIA DATAKOM 64 2004

pozitīvām. Svarīgākais faktors, kas norāda, uz meža nozares nozīmīgumu Latvijasekonomikā, ir tirdzniecības bilance. Faktiski, visu Latvijas nozaru vidū meža nozare irvienīgā, kurai ir pozitīva tirdzniecības bilance – tā daļēji kompensē pašreizējo lielotirdzniecības bilances deficītu.

Kopējais nozares strādājošo uzņēmumu skaits sasniedz 1600. No šiem 1600uzņēmumiem apmēram 900 iesniedz statistikas datus (visi valsts uzņēmumi unuzņēmumi ar gada apgrozījumu virs Ls 300000 vai, kuros ir nodarbināti vairāk nekā20 darbinieku). Kopējais šo uzņēmumu apgrozījums 2001. gadā sasniedza 667 milj.Ls. Apmēram 300 šo uzņēmumu rada 85% no kopējā apgrozījuma, tādejādi veidojotšīs nozares pamatu.

Līdz ar to, ka Latvijā meža nozarē ietilpst gan liels uzņēmumu skaits, gan veicamodarbu kopums, var secināt, ka pakāpeniski meža nozare pārveidojas par nozarukopumu. Šīs nozares ir cieši saistītas. Uzņēmējdarbības līmenī cieši saistīti paliek netikai mežistrādes, meža apsaimniekošanas, pirms- un tālāk apstrādes uzņēmumi – betarī loģistikas, finansu nozares un celtniecības kompānijas, kā arī izglītības sektors.

Kokapstrāde ir otra lielākā nozare (apmēram 17% no rūpniecības pievienotāsvērtības). Tā ir nozare ar straujāko izaugsmi neatkarības gados. Kokapstrādesprodukcija šajā periodā palielinājusies apmēram 3 reizes. 2002. gadā nozaresizaugsmes temps bija 5,8% (iepriekšējā gadā 6,8%). Nelabvēlīgs kokapstrādei bijagada sākums, kad eksporta apjomi bija mazāki par iepriekšējā gada līmeni. Bet gadavidū situācija būtiski uzlabojās - palielinājās eksporta cenas, pieauga pieprasījums ESvalstīs. Jāatzīmē Latvijas kokapstrādes produkcijas eksporta palielinājums arī uzcitām valstīm, tai skaitā uz NVS valstīm un Lietuvu. Ievērojamais kokapstrādesrūpniecības produkcijas eksports nodrošina, ka meža resursu apstrādes un pārstrādesrūpniecības produkti veido pozitīvu Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci. Kokapstrādesrūpniecības attīstību nodrošina stabila izejvielu bāze. Ārvalstu investīcijas ļauj uzlabotprodukcijas kvalitāti, ieviešot jaunas tehnoloģijas, apmācot nozarē nodarbinātos,ieviešot uzņēmumos starptautiskās kvalitātes prasības.

Att. 4-5 Kokapstrādes uzņēmumu īpatsvars Latvijā pa ražošanas veidiem

Koksnes, koka un izstrādājumu ražošanas (NACE 20.grupa) uzņēmumu īpatsvars

Pārējo koka izstrādājumu

ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu

ražošana4%

Koka taras ražošana

2%

Koka zāģēšana, ēvelēšana un

impregnēšana76%

Finiera lokšņu, saplākšņu, līmēto

plātņu un citu paneļu un plātņu

ražošana2%

Koka celtniecības un galdniecības

izstrādājumu ražošana

17%


SIA DATAKOM 65 2004

4.2.3 Ciršanas apjomu statistika [25]

Intensīva koksnes ieguve Latvijā bija vērojama 20.gs divdesmitajos gados, kad tikacirsti vidēji 3,12 m3/ha gadā. Laika periods no 1930.-1940. gadam saistās arvisintensīvāko koksnes ieguvi, kad izcirta vidēji 4,02 m3/ha gadā, bet 1933.gadā šisrādītājs sasniedza pat 4,32 m3/ha gadā. Līdzīga situācijas attīstība vērojama arī pēcneatkarības atjaunošanas 1991.gadā, kad līdz ar valsts ekonomisko attīstību palielināsarī iegūtās koksnes apjomi. Pēdējos trīs gados tiek izcirsti vidēji 3,82 m3/ha gadā.

Att. 4-6 Koksnes ieguves intensitāte

3,12

4,02

2,44 2,33 2,521,96

1,78

2,56

3,82

00,5

11,5

22,5

33,5

44,5

m3 /h

a

1921

-192

9

1930

-193

9

1940

-194

9

1950

-195

9

1960

-196

9

1970

-197

9

1980

-198

9

1990

-199

9

2000

-200

3

2000. gada februārī pieņemtais “Meža likums” paredz, ka cirtes tāmi nosaka katraapsaimniekotāja mežam un ciršanas norma ir ikgadējais optimālais kokmateriāluapjoms, ko nosaka, ņemot vērā konkrēto mežu vecuma struktūru un stāvokli. Ciršanasnormu atsevišķos gados ir atļauts pārsniegt, taču jāraugās, lai norma netiktu pārsniegtaierīcības starpmeta (noteiktu gadu laikā) ietvaros.

Tā, piemēram, 1999. mežsaimnieciskajā gadā ciršanai tika izsniegti 15.62 milj. m3,kas ir par 87% jeb 7.27 milj. m3 vairāk nekā noteikts LR normatīvajos aktos – 8.35milj. m3. Pieaugums lielākoties radies uz privātīpašnieku mežu ciršanas apjomupalielinājumu. Tomēr jāpiezīmē, ka izrakstītais ciršanas apliecinājums vēl nenozīmē,ka tajā norādītā koksne kubikmetru izteiksmē tiek izcirsta – arī 1999.gadā tika izcirstsmazāk.

Koku ciršanas apjomu dinamiku ietekmē daudzi faktori- valsts attīstība, vispārējāekonomiskā situācija, kokmateriālu cenas tirgū, likumdošana utt.


SIA DATAKOM 66 2004

Att. 4-7 Ciršanas apjomi pa gadiem

5,3 5,3 5,0 4,5 4,04,8

5,76,9 6,8

8,910,0

13,4

11,0 10,511,3 11,7

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

12,0

14,0m

ilj. m

3

88 89 90 91 92 93 94 95 96 97 98 99* 00 01**02**03**

* - 1999. gadā ciršanas periods ir 01.10.98.-31.12.99

** - 2001.-2003. gados ciršanas apjoms ietver arī bez ciršanas apliecinājumiemnocirsto apjomu

Kā konstatēts “Meža un saistīto nozaru nacionālā programmas” sadaļā ”Meža resursustāvoklis un to apsaimniekošanu ietekmējošie faktori” [26], analizējot koksnesuzskaites sistēmu, jāsecina, ka var atrast nesakritību starp dažādu mežainventarizācijas līmeņiem, koksnes krājas iznākuma atšķirības. Analizējot oficiālipieejamo meža statistiku, uzmanība pievērsta sekojošām statistikas neprecizitātēm uncēloņiem kas tās izraisa:

1. Kopējais izcirstās koksnes apjoms pēc VMD datiem 2001.gadā bija 11,27milj.m3. Provizoriskie pētījumi liecināja, ka galvenās cirtes krājuinstrumentāli uzmērot un salīdzinot ar ciršanas apliecinājumos uzrādītokonstatēts, ka uzmērītā krāja ir par 10% līdz 30% augstāka. Tas nozīmē, kafaktiskā izcirstā krāja 2001.gadā bija lēšama aptuveni 12-13 milj.m3;

2. Kopējais eksportētās koksnes apjoms pēc LR ZM Meža departamentadatiem, zāģmateriāli un apstrādātas koksnes produkcija 3,8milj. m3,apaļkoki 3,99milj. m3, kopā 7,79milj.m3. Lai iegūtu šādu apjomunepieciešams nocirst aptuveni 13.9milj. m3, no kuriem likvidā krāja 11.59milj. m3

(zāģmateriālu iznākums no apaļkoksnes lēšams vidēji 50%). Šajosaprēķinos nav iekļauta vietējā patēriņa koksnes krāja, kā arī imports. Tasnozīmē, ka valstī pastāv nezināmas izcelsmes koksne.

Analizējot augstāk minēto, jāsecina, ka sīkākai krājas un izcirsto apjomu analīzeitrūkst nepieciešamās informācijas, tādēļ šajā virzienā būtu nepieciešams veiktspeciālu pētījumu.


SIA DATAKOM 67 2004

4.3 Koksnes izmantošanas bilances analīze Eiropas valstīs

Aplūkojot koksnes kurināmā importa/eksporta un patēriņa bilanci piecu gadu periodā(skat. Tab. 4-1), var secināt, ka Eiropas valstis nosacīti var iedalīt koksnesimportētājās (Austrija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Īrija, Itālija un Zviedrija) uneksportētājās (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Polija, Slovēnija un Slovākija).

Kā jau iepriekš minēts, tādās valstīs kā Beļģija, Dānija, Grieķija, Itālija, Īrija mežuresursi nav lieli, tāpēc nepieciešamos koksnes apjomus nākas importēt.

Tomēr tādās valstīs kā, piemēram, Zviedrija un Somija, mežu resursi ir vieni nolielākajiem, taču šīs valstis enerģētisko koksni vairāk importē nekā eksportē. Šoparādību var izskaidrot ar faktu, ka importētā koksne ir lētāka nekā pašu ražotā, tāpēcto ir izdevīgi ievest.

Tab. 4-1 Koksnes patēriņa un importa/eksporta bilance no 1999. gada līdz 2003.gadam [33]

Patēriņš Imports EksportsValsts 1999 2000 2001 2002 2003 1999 2000 2001 2002 2003 1999 2000 2001 2002 2003

1000 m3 1000 US $ 1000 US $ Austrija 3 201 2 981 3 053 3 202 3 498 4 751 4 989 6 320 7 271 12 723 369 691 1 038 2 093 6 039 Beļģija 545 570 551 498 509 959 396 445 912 1 399 1 307 934 782 1 342 2 466 Dānija 412 566 702 795 946 4 014 3 841 4 567 7 499 14 526 - - - 34 107 Somija 4 175 4 230 4 602 4 580 4 698 1 344 762 726 1 183 2 513 344 331 235 298 973 Francija 2 444 2 082 2 062 2 365 2 552 2 758 2 913 1 478 1 238 1 434 9 691 7 255 6 651 7 358 8 957 Vācija 2 559 2 623 3 006 4 680 4 701 847 2 014 2 344 3 559 4 752 1 092 1 260 1 386 836 310 Grieķija 1 397 1 798 1 665 1 224 1 204 9 254 5 812 7 276 4 183 5 595 155 362 164 944 899 Īrija 75 74 32 32 29 1 057 474 449 350 434 52 250 162 354 121 Itālija 7 293 6 170 5 660 5 488 6 216 13 972 18 764 19 348 25 995 31 803 92 80 47 53 199

Zviedrija 6 028 6 046 6 018 6 336 6 563 2 654 3 302 2 916 10 10617)371 767 1 080 1 333 1 919 1 187

Anglija 100 21 81 124 109 278 1 118 611 278 639 3 219 3 387 3 424 3 505 4 250 Čehija 670 771 805 798 961 29 52 79 61 - 4 628 5 000 6 100 6 170 8 366 Igaunija 691 1 465 1 679 1 673 1 564 3 0 4 2 3 2 432 2 747 3 148 5 739 14 211 Ungārija 2 326 2 295 2 039 2 045 2 435 40 141 122 178 835 8 613 9 808 9 093 12 537 17 203 Lietuva 1 125 1 447 1 469 1 279 1 267 22 5 10 7 32 140 173 364 851 4 005 Polija 1 403 1 511 1 606 2 095 2 289 200 100 100 100 100 1 200 1 300 1 900 2 800 4 600 Rumānija 3 219 3 028 2 615 3 054 2 310 - 0 - - - 60 170 110 293 3 141 Slovākija 222 215 268 160 149 3 0 2 869 - 50 1 552 2 164 2 852 4 122 7 906 Slovēnija 447 472 241 220 282 285 38 24 27 60 2 386 1 811 1 542 1 824 2 993

4.4 Koksnes izmantošanas bilances analīze Latvijā

4.4.1 Koksnes imports un eksports Latvijā[25]

Apkopojot Zemkopības ministrijas sniegtos statistikas datus par koksnes importa uneksporta apjomiem, var secināt, ka Latvijā koksnes eksports vairākkārtīgi pārsniedzimportu, tomēr gan eksportam, gan importam ir tendence pieaugt.

Latvijas mežrūpniecība un kokrūpniecība ražo produktus galvenokārt eksportam –aptuveni 85% no visas saražotās produkcijas eksportē. Galvenie eksporta produkti irzāģmateriāli, saplākšņi, kokskaidu plātnes, mēbeles, kurināmā koksne, kā arīapaļkoksne.


SIA DATAKOM 68 2004

Latvijas kokmateriālu eksports turpina strauji attīstīties. Latvijas meža nozarēieguldītas lielas investīcijas, uzbūvētas jaunas modernas zāģētavas. Meža nozaresprodukcijas eksportā no Latvijas dominējošās valstis ir Lielbritānija, Zviedrija, Vācijaun Dānija. Pēdējā laikā palielinās eksporta apjomi uz Japānu, ASV un Ēģipti.

Att. 4-8 Meža nozares eksports un imports

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

tūks

t. m

3

2000 2001 2002 2003

Eksports Imports

Pozitīva tendence pēdējos gados ir ievērojami pieaugošais apaļkoku imports,galvenokārt no Krievijas un Baltkrievijas, arī Lietuvas. Pieaug gan skuju koku, ganlapu koku apaļkoku imports.

4.4.2 Vietējais patēriņš Latvijas būvniecības nozarē [25]

Būvniecības nozare kopš 1995. gada joprojām ir viena no dinamiskākām nozarēmLatvijas tautsaimniecībā, un tās izaugsme konsekventi turpinās. No 1996. gada līdz2001. gadam nozares ražošanas apjoms vidēji gadā pieauga par 8,8%, 2002. gadā taspar 10,8% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Būvniecības daļa iekšzemeskopproduktā 2002. gadā bija 6,1%.

Pieaugusi aktivitāte ģimenes māju būvniecībā. Centrālās statistikas pārvaldes datiliecina, ka 2002. gadā pašvaldību būvvaldes izsniegušas 2263 atļaujas viendzīvokļamāju būvniecības uzsākšanai (kopējā platība 465251 m²), 66% no tām izsniegtasjaunu māju būvniecībai. Salīdzinot ar 2001. gadu, kad šādu māju būvniecībai tikaizsniegtas 1606 atļaujas (kopējā platība 337050 m²), no kurām 61% – jaunuviendzīvokļa māju būvniecībai, kopējais izsniegto būvatļauju skaits pieaudzis par41%. Pieaudzis būvējamo ģimenes māju labiekārtojums un platība, vidēji pārsniedzot202 m2. Tai pašā laikā samazinājies vasarnīcu un dārza māju būvatļauju skaits .

Viens no izplatītākajiem zāģmateriālu ražošanas indikatoriem ir jaunās būvniecības unrekonstrukciju pieauguma temps. Tomēr svarīga ir arī būvniecībā pielietotobūvmateriālu struktūra, kas Latvijā joprojām nav labvēlīga kokmateriāliem un kokaizstrādājumiem. Kokmateriālus pārsvarā izmanto būvniecībā kā palīgmateriālus un


SIA DATAKOM 69 2004

atsevišķās būvju daļās (piemēram jumta konstrukcijās), būvizstrādājumos (durvis,logi, kāpnes), kā arī apdarē (apšuvums, seglīstes). Lai gan vērojams pakāpeniskszāģmateriālu iekšējā tirgus patēriņa pieaugums, tomēr vēl nevar runāt par ievērojamukokmateriālu un koka izstrādājumu pielietojuma pieaugumu būvniecībā kopumā.

Jāatzīmē arī, ka ievērojama daļa no šķietamā zāģmateriālu iekšējā tirgus patēriņa tiekizmantota tālākapstrādātu koksnes izstrādājumu ražošanai eksportam. Zāģmateriālupatēriņa struktūra iekšējā tirgū rāda, ka māju būvei un dažādu būvizstrādājumu unbūvelementu ražošanai tiek patērēti 46% no iekšzemes zāģmateriālu patēriņa. Tomēriepriekš minēto apsvērumu dēļ nevar apgalvot, ka tas sastāda gandrīz pusi no šķietamāzāģmateriālu vietējā patēriņa, jeb aptuveni 0,5 miljoni m³.

Att. 4-9 Zāģmateriālu patēriņš iekšējā tirgū

0

0,2

0,4

0,6

0,8

1

1,2

milj

. m3

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002


SIA DATAKOM 70 2004

4.5 Kopsavilkums

Apkopojot augstāk minētos datus par ciršanas apjomiem, importa, eksporta un vietējāpatēriņa apjomiem, tiek iegūti sekojoši rezultāti:

Att. 4-10 Koksnes izmantošana Latvijā

��

��

��

��

��

��

-2

0

2

4

6

8

10

12

14

16

2000 2001 2002 2003

milj

. m3

Eksports�� Vietējais patēriņš (zāģmateriāli)�� Imports

Ciršanas apjoms

Tomēr Latvijā bez eksporta un vietējā patēriņa būvniecības nozarē pastāv arīenerģētiskās koksnes patēriņš, kurš detalizēti jau tika aprakstīts sadaļā 3.

Att. 4-11 Enerģētiskās koksnes patēriņš, milj. m3

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

0

2

4

6

8

10

2000 2001 2002 2003

milj

. m3

Pārveidošanas sektors��

Rūpniecība�� Mājsaimniecības

�� Citas nozares

Kā redzams no attēla, šis enerģētiskās koksnes patēriņš ir gandrīz 8 miljoni m3. Kautarī statistikas metožu pielietojuma dēļ savā ziņā apšaubāms varētu būtu patēriņš


SIA DATAKOM 71 2004

mājsaimniecībās, pārējās nozarēs izmantotā koksne veido 3,5 miljoni m3 lielupatēriņu.

Aplūkojot iegūtos rezultātus, var secināt, ka pastāv zināma nesakritība starp izcirstās,izmantotās un ievestās koksnes apjomiem – patēriņa un eksporta apjomi pārsniedzciršanas un importa apjomus. Tas nozīmē, ka diskutējams varētu būt arī koksneskrājas pieauguma rādītājs.

Tā kā koksnes krājas, ciršanas apjomu, eksporta, importa un vietējā patēriņa datuapkopojumam ir izmantoti vienīgi oficiālie statistikas dati (Centrālās statistikaspārvaldes, Valsts mežu dienesta, Zemkopības un Ekonomikas ministriju publicētāinformācija), tad jāsecina, ka šo datu iegūšanai tikuši izmantoti dažādi avoti, metodes,un tie netiek saskaņoti savā starpā. Tāpēc, kā jau minēts iepriekš, būtu nepieciešamspētījums, kurā tiktu precizēti ne tikai mežu nozares, bet arī enerģētikas statistikas dati,jo šīs nozares ir savstarpēji saistītas.


SIA DATAKOM 72 2004

5 PROBLĒMAS SILTUMAPGĀDES UZŅĒMUMOS LATVIJĀSAISTĪBĀ AR KOKSNES IZMANTOŠANU

5.1 Centralizētās siltumapgādes organizācijaAtbilstoši valsts pamatnostādnēm, siltumapgāde Latvijas teritorijā kopš 90-to gadusākuma ir nodota vietējo pašvaldību pārziņā. Pašvaldības veic savas administratīvāsteritorijas siltumapgādes plānošanu un organizēšanu (“Enerģētikas likuma” 51. pants):

(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādisavā administratīvajā teritorijā, kā arī veicina konkurenci siltumapgādes un kurināmātirgū.

(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērāvides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējoenergoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu unilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar regulatoru.

Viena no svarīgākajām Pašvaldību pastāvīgajām funkcijām ir: organizēt iedzīvotājiemkomunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīvesatkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana)neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

Drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sākās siltumapgādes (kurai bija augstacentralizācijas pakāpe) decentralizācija. Kā jau minēts, Valdība pārtrauca vienotusiltumapgādes attīstības vadību. Pašvaldībām bija jāpieņem lēmumi par centralizētāssiltumapgādes sistēmas saglabāšanu vai decentralizāciju.

Daudzviet, īpaši mazākās pašvaldībās, centralizētās siltumapgādes sistēmas tikalikvidētas. Tādu faktoru kā kompetences, finansu resursu trūkuma, iedzīvotāju zemāsmaksātspējas dēļ tika pieņemti arī pārsteidzīgi lēmumi. Tomēr jāpiezīmē, kadaudzviet siltumapgādes decentralizācija bija un ir pamatota. Pieņemot lēmumu parsiltumapgādes veidu, jāanalizē pieslēgto siltumslodžu blīvums (MW/ha), jāveicnepieciešamo investīciju un siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums.

Centralizētā siltumapgāde nav jāsaglabā par katru cenu, bet tikai gadījumos, kur tā irekonomiski pamatota. Tomēr arī siltumapgādes decentralizācija jāveic plānveidīgi,kas, diemžēl, daudzviet netika veikts. Tā vietā, lai risinātu šo jautājumu, pašvaldībaatstāja lokālās siltumapgādes izveidošanas jautājumus iedzīvotāju ziņā. Tā rezultātākatrs rīkojās pēc saviem ieskatiem, decentralizācija noritēja haotiski, bieži vienneņemot vērā drošības, ekoloģijas, tehniskās ekspluatācijas un citas prasības.

Pašlaik straujais decentralizācijas process ir beidzies, savā ziņā ir notikusi stāvokļastabilizācija, kaut gan joprojām no centralizētajām siltumapgādes sistēmām turpinaatslēgties atsevišķi patērētāji, pamatojot to ar augstajām centralizētās siltumapgādesizmaksām, kuras veidojas zudumu siltumtrasēs un augsto nepieciešamorekonstrukcijas izmaksu dēļ.

Līdz šim bieži satopama siltumapgādes uzņēmuma forma bija pašvaldības uzņēmums(PU), taču, saskaņā ar ”Komerclikumu” [11] šāda uzņēmējdarbības forma vairs netiek


SIA DATAKOM 73 2004

paredzēta. Līdz 2003. gada 31. decembrim valsts vai pašvaldības uzņēmumijāpārveido par kapitālsabiedrībām, piesakot ierakstīšanai komercreģistrā vai jāuzsākšo uzņēmumu likvidācija.

No ”Komerclikumā” saglabātajām uzņēmumu formām (individuālais komersants,pilnsabiedrība, komandītsabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), akcijusabiedrība (AS)) siltumapgādes uzņēmumos tiek pārstāvētas SIA un akciju sabiedrība.Galvenā atšķirība starp pašvaldības uzņēmumu un SIA vai AS ir tā, ka uzņēmumamanta nav pašvaldības īpašums, bet tiek pārreģistrēta uz pārveidojamā uzņēmumavārda Zemesgrāmatā, pretī saņemot akcijas vai SIA kapitāla daļas.

Ja dalībnieku skaits ir ierobežots, piemērotākā forma ir SIA, jo tai ir vienkāršākaorganizatoriskā struktūra, mazāks pamatkapitāla lielums un vienkāršāka juridiskāpārvalde. Atšķirībā no akciju sabiedrības, SIA var veidot arī viena persona. Šis faktorsir īpaši piemērots, ja pašvaldība vēlas saglabāt pilnu kontroli pār uzņēmumu.Lielākajiem uzņēmumiem tiek izmantota akciju sabiedrības forma – piemēram, Rīgā,Daugavpilī, Liepājā.

Ja struktūrai nav uzņēmuma statusa, uz to neattiecas arī ”Enerģētikas likuma” prasībaspar energoapgādes uzņēmuma licencēšanu, enerģētikas sfēras pārvaldi un regulēšanu.Tāpat tām nav saistošas Ministru kabineta apstiprinātās metodikas.

5.2 Problēmas Latvijas siltumapgādes uzņēmumos

Zināms iedzīvotāju skaits nodrošina (vismaz teorētiski) noteiktu kopējo minimālokurināmā patēriņu. Savukārt no iedzīvotāju maksātspējas ir atkarīgs par kādāmvajadzībām un cik lielā apjomā kurināmais tiek patērēts. Šeit, kā piemēru varētu minētkurināmā izmantošanu apkures un karstā ūdens vajadzībām.

Regulējot savu komforta līmeni iedzīvotājs regulē arī kurināmā patēriņu. Tādējādiatkarībā no savas maksātspējas iedzīvotājs vai nu ir gatavs (spējīgs) maksāt paraugstāku (prasīto) komforta līmeni - vai par minimālo un taupīt enerģiju, ierobežojotsavu patēriņu līdz līmenim, kāds nevar būt pieņemams civilizētās valstīs.

Iedzīvotāju maksātspēja ir cieši saistīta ar tautsaimniecības attīstības vispārējāmtendencēm, tā ir atkarīga no bezdarba līmeņa valstī, no strādājošo atalgojuma līmeņau.c. valsts ekonomisko situāciju raksturojošiem rādītājiem. Latvijā ekonomiskāsituācija ir krasi atšķirīga Latvijas lielākajās pilsētās, it īpaši Rīgā, un Latvijas laukurajonos.

Tā kā pārsvarā lielākā daļa ekonomisko aktivitāšu koncentrējas pilsētās, tad laukurajonu iedzīvotāju maksātspēja un tās pieauguma iespējas, salīdzinot ar Rīgasiedzīvotājiem, ir nelielas, un šobrīd ievērojamā daļā lauku rajonu iedzīvotājumaksātspējas līmenis ir sasniedzis kritisko robežu.

Pie tam, novērtējot vispārējās tautsaimniecības attīstības tendences un valstsreģionālās attīstības politiku, lauku reģionu iedzīvotāju ienākumu līmeņa straujapaaugstināšanās iespējas tuvākajos gados ir maz ticama [23].

Lielai daļai centralizētās siltumapgādes problēmu pamatā ir fakts, ka Latvijassiltumapgāde nav veidojusies no jauna, bet tā ir mantojums no bijušās PSRSsaimniekošanas sistēmas. Šī sistēma balstījās uz pilnīgi citiem principiem, nekā tas ir


SIA DATAKOM 74 2004

pašlaik – toreiz dominēja centralizētā plānošana, administratīvā ekonomikas vadībaun cenu politika. Pastāvēja pilnīgi citas cenu un izmaksu attiecības – kurināmais unelektroenerģija bija lēti, viegli pieejami un nebija nekāda iemesla tos taupīt, tāpēcatbilstoši netika ieguldīti līdzekļi energoefektivitātes pasākumos, ekspluatācijasizmaksas bija nelielas, tāpēc netika attīstītas automātiskās vadības sistēmas unregulēšana, kapitāla izmaksas to tagadējā izpratnē vispār netika iekļautassiltumenerģijas cenā, jo nepastāvēja komerckredīti, investīcijas tika veiktas no valstsbudžeta pēc plānošanas organizāciju rīkojumiem.

Zemāk uzskaitītas pamatproblēmas, kas joprojām pastāv salīdzinoši lielā daļācentralizētās siltumapgādes sistēmu:

1. Siltumavotos ir pieslēgtajām patērētāju siltumslodzēm neatbilstoši lielasuzstādītās jaudas, siltumtīkliem - neatbilstoši diametri, slikts tehniskaisstāvoklis un līdz ar to lieli siltumenerģijas zudumi. Savukārt ēkas ir sliktātehniskā stāvoklī un ar neapmierinošām norobežojošo konstrukcijusiltumtehniskajām īpašībām, kā rezultātā tiek patērēts nevajadzīgi daudzsiltumenerģijas telpu apkurei.

2. Nav sakārtota patērētās siltumenerģijas komerciāla uzskaite ēkās, un samaksapar telpu apkuri tiek noteikta kā konstanti maksājumi par apdzīvojamāsplatības kvadrātmetriem apkures sezonas garumā nevis atkarībā no patērētāssiltumenerģijas apjoma. Šāda apmaksas sistēma neveicina patērētājus veiktenergotaupības pasākumus ēkās.

3. Lai samazinātu maksājumu apjomu, tiek taupīts uz iedzīvotāju komfortarēķina, uzturot zemāku telpu temperatūru un ierobežojot karstā ūdens piegādi.Tas rada maksātspējīgo iedzīvotāju neapmierinātību ar sniegto pakalpojumukvalitāti, un tie bieži meklē alternatīvus siltumapgādes risinājumus unatslēdzas no CSS, tādā veidā vēl vairāk sadārdzinot maksājumus atlikušajiempatērētājiem.

4. Lai sakārtotu siltumapgādes sistēmas un optimizētu izdevumus, bieži vien irnepieciešamas lielas investīcijas, bet pašvaldību un siltumapgādes uzņēmumufinansu iespējas ir ierobežotas. Ierobežotas ir arī pašvaldību iespējas ņemtkredītus siltumapgādes sistēmu uzlabošanai, jo tam nepieciešamas attiecīgasgarantijas par spējām šos kredītus atdot, kas savukārt ir atkarīgas nopašvaldības kopējiem ienākumiem un citām vajadzībām jau ņemto kredītuapjoma.

5. Dažviet tiek ņemti lieli kredīti vērienīgiem siltumapgādes pasākumiem arpārāk optimistiskām nākotnes vīzijām – tiek prognozēts nepamatoti augstssiltumenerģijas patēriņš, siltumenerģijas zudumi rekonstruētajās siltumtrasēstiek plānoti nepamatoti zemi, balstoties tikai uz iekārtu ražotāju sniegtajiemmomentānajiem parametriem, nevis izvērtējot šādu siltumtīklu darbību gadagriezumā. Šajos gadījumos projektu faktiskā atmaksāšanās ne tuvu nesakrīt arplānoto, tāpēc uzņēmumiem vai pašvaldībām rodas problēmas kredītuatmaksai, kas, diemžēl, nereti noved pie maksātnespējas.

6. Ir gadījumi, kad tiek veikti apjomīgi un dārgi rekonstrukcijas pasākumi mērķusasniegšanai, kuri nebūt neattaisno lielos ieguldījumus. Šajos gadījumos pirms


SIA DATAKOM 75 2004

projektu īstenošanas nav veikta detalizēta iespējamo risinājuma alternatīvuizvirzīšana, analīze un salīdzinājums.

7. Populārs veids problēmu risināšanai ir siltumapgādes dotēšana no kopējāpašvaldības budžeta. Taču šis paņēmiens savā ziņā diskriminē tos patērētājus,kuri siltumapgādi nodrošina paši, bet viņu maksātie nodokļi tiek novirzītinoteikta patērētāju slāņa atbalstam.

8. Siltumapgādes uzņēmumi daudzviet nodarbojas nevis ar uzņēmējdarbību(komercdarbību), kā tam jānotiek saskaņā ar ”Enerģētikas likuma” 1. pantu(energoapgāde — enerģētikas jomā veicama uzņēmējdarbība, kurai irnepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijasražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi,uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju; enerģija(iegūtā elektroenerģija vaisiltumenerģija, kā arī gāze) — prece ar noteiktu vērtību), bet gan risinapašvaldības sociālās problēmas – siltumenerģijas tarifs netiek noteiktsatbilstoši uzņēmuma izmaksām, nemaksātājiem netiek atslēgta siltumenerģijaspadeve utt.

9. Siltumapgādes problēmas tiek izmantotas arī politisko problēmu risināšanai –siltumenerģijas tarifs (tā nepaaugstināšana atbilstoši izmaksu pieaugumam, betdažreiz pat nepamatota samazināšana) nereti kļūst par populistiskuinstrumentu pašvaldību priekšvēlēšanu periodā. Šajā sakarībā var minēt arīpiemērus, kad tiek darīts viss, lai izpildītu nepieciešamos kritērijus un saņemtulīdzekļus no kādas investīciju programmas, granta shēmas vai tml. un tādāveidā parādītu ieinteresētību par siltumapgādes sistēmas sakārtošanu. Aršādas darbības sekām saskarties un risināt problemātisko situāciju bieži viennākas jau pavisam citam pašvaldības sastāvam.

10. Siltumenerģijas tarifu saskaņā ar likumu ”Par sabiedrisko pakalpojumuregulēšanu” izskata un apstiprina pašvaldību regulatori. Deleģējotsiltumenerģijas regulatora funkcijas pašvaldībai, kas ir viena noieinteresētajām pusēm siltumapgādes problēmu risināšanā, bieži vien tiekpārkāpts neitralitātes princips objektīvu lēmumu pieņemšanai. Pašvaldībās vissir saistīts savā starpā – siltumapgādes uzņēmums, pašvaldība, un arī cilvēki,tāpēc ir ļoti grūti nodibināt neatkarību lēmumu pieņemšanā. Bez tam atsevišķiregulatori rīkojas ļoti atšķirīgi, un šis fakts negarantē vienlīdzīgusuzņēmējdarbības pamatprincipus dažādos reģionos vai pašvaldībās.

Rezumējot augstāk minēto, var secināt, ka ar siltumapgādi ir saistītas sekojošasproblēmas:

1. tehniskās;2. finansiālās;3. sociālās un politiskās.

Visas šīs problēmas ir saistītas savā starpā. Tomēr var teikt, ka tehniskās problēmas iriespējams vairāk vai mazāk veiksmīgi risināt atkarībā no finanšu resursu pieejamības.

Savukārt politiskās un sociālās problēmas pastāv kopš 90-to gadu sākuma un laikagaitā daudz nav mainījušās. Kā redzams, tad jāmeklē radikālāks risinājums, kas varētubūt siltumapgādes uzņēmumu īpašuma formas maiņa – privatizācija vai nodošana


SIA DATAKOM 76 2004

koncesijā. Šādus risinājuma variantus ir izvēlējušās Latvijas kaimiņvalstis Lietuva unIgaunija.

Lietuvā un Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, kur siltumapgādes nodrošināšana pamatā irpašvaldību kompetencē, ir izvēlēti citi siltumapgādes sistēmu attīstības veidi. Igaunijāvairāk nekā 80% siltumapgādes uzņēmumu ir privatizēti, un to jaunie īpašniekipamatā ir finansiāli un tehnoloģiski spēcīgās Ziemeļvalstu kompānijas. Tā, piemēram,kompānija Fortum ir iegādājusies 100% akciju kompānijā Viru Energia un 99% akcijuFortum Viimsi. Kompānija Vattenfall ir iegādājusies 95,6% akciju Pērnavas rajonasiltumapgādes uzņēmumā.

Lietuvā ir uzsākta siltumapgādes sistēmu sakārtošana piesaistot privāto kapitālu.Vairāk nekā puse siltumapgādes uzņēmumu ir nodoti koncesijā starptautiskajamkoncernam Dalkia.

5.3 Dažādu kurināmo izmantošanas risku analīze

Apgādes drošumu siltumenerģijas sektorā apdraud sekojoši riski:

1. Atkarība no kurināmā importa

Siltumenerģijas ražošanā gan centralizētās siltumapgādes sistēmās gan lokālajossiltumavotos kā kurināmo izmanto tādus importētos kurināmos kā degvieleļļu(mazutu), dabas gāzi, dīzeļdegvielu, ogles.

Tā, piemēram, tādam kurināmā veidam kā dabas gāzei (izmantošanas īpatsvarscentralizētajā siltumapgādē ir aptuveni 69%) ir tikai viens piegādātājs - Krievija, untas nozīmē, ka Latvijas siltumapgāde ir lielā mērā atkarīga no importa. Pārējiemimportētajiem kurināmā veidiem ir iespējami vairāki piegādātāji, kas samazina šorisku.

Tā kā koksne ir vietējais energoresurss, tad šo kurināmā veidu šis risks neskar.

2. Ekonomiskais risks

Ekonomiskais risks ir cieši saistīts ar atkarību no importa, jo izpaužas kā krasa,negaidīta cenu celšanās. Ja pēkšņi lielā mērā paaugstinās cenas kādam noizmantojamajiem kurināmā veidiem, tā rezultātā Latvija varētu spēt iepirkt tikai daļuno nepieciešamā apjoma.

Ekonomiskais risks var izpausties ne tikai kā importētā, bet arī kā eksportētā kurināmācenu celšanās. Kā piemēru var minēt enerģētiskās koksnes eksportu no Latvijas parizdevīgākām cenām un samaksas noteikumiem, kaut arī pieprasījums iekšzemē pēc tāir.

Kurināmā cenu celšanās var izsaukt siltumapgādes uzņēmumu un patērētājumaksātnespēju.

3. Politiskais risks

Politisko izmaiņu rezultātā var izveidoties situācija, kad piegādātājvalsts, piemēram,Krievija nevēlas eksportēt kurināmo uz Latviju. Šis risks ir cieši saistīts ar pirmo risku


SIA DATAKOM 77 2004

– atkarību no importa resursiem. Jo vairāk piegādātāju un dažādākos reģionos tieatrodas, jo šis risks ir mazāks.

Jāpiezīmē, ka šis risks attiecas uz importētajiem kurināmā veidiem.

4. Dabas katastrofas

Dabas katastrofu (zemestrīču) rezultātā var tikt sagrauti maģistrālie gāzes vadi vaibojāti autoceļi vai dzelzceļi, pa kuriem piegādā kurināmo.

5. Plānošanas risks

Ekstremālu klimatisko apstākļu laikā (gaisa temperatūra zem minimālās aprēķinatemperatūras ilgākā laika periodā) nepareizi aprēķinātas centralizētās siltumapgādesjaudas nespēj nodrošināt pieprasījumu.

Visu iepriekš minēto risku rezultātā apdraudētas ir visas patērētāju grupas, kurasizmanto siltumapgādes pakalpojumus: rūpniecība, iedzīvotāji un apkalpojošās sfērasuzņēmumi.

Tab. 5-1 Dažādu risku ietekme uz dažādiem kurināmā veidiem

Riski/Energoresursi

dabasgāze

mazuts gaišienaftasprodukti

ogles koksne

Atkarība no importapiegāžu kanāliem

*** * * * -

Ekonomiskais *** ** * * **Politiskais *** ** * * -Plānošanas * * * *Dabas katastrofas * * * * *

Risku iedalījums:

* - neliels risks; ** - vidējs risks; *** - liels risks

Kā redzams no Tab. 5-1, tad vislielākie riski apdraud dabas gāzi, jo šim kurināmāveidam ir tikai viens piegādātājs – Krievija, kas ir samērā neprognozējamstirdzniecības partneris, kas izceļas ar dažādu politisku lēmumu pieņemšanu, lairisinātu ekonomiska rakstura problēmas.

Mazuts ir kurināmā veids, kuram vēl nesenā pagātnē arī pamatā bija tikai vienspiegādātājs – Krievija. Pēdējā laikā situācija mainās, piegādes iespējas paplašinās unlīdz ar to samazinās importa atkarības un politiskie riski. Bez tam mazuta izmantošanair krasi samazinājusies, un šis process vēl aizvien turpinās.

Dīzeļdegvielas un ogļu piegādes riski apdraud visai maz, jo šiem kurināmā veidiem irliels skaits piegādātājvalstu un kompāniju.

Koksnei kā vietējam energoresursam nepastāv tādi riski kā atkarība no importa vaicitu valstu politiskajiem lēmumiem, tomēr pastāv tādi riski kā ekonomiskais jeb cenuun plānošanas riski. Ekonomiskā riska sekas ir vērojamas arī pašlaik, kad notiek


SIA DATAKOM 78 2004

strauja koksnes kurināmā cenu celšanās sakarā ar to, ka kaimiņvalstīs šo kurināmoiepērk par augstākām cenām nekā tas bija iekšzemes tirgū.

Tāpat koksnei pastāv plānošanas risks, jo bieži rodas problēmas ar nepietiekamāmsiltumavota jaudām, nepietiekamiem uzglabāšanas tilpumiem, transportēšanasapjomiem un tml. Koksnei šis risks ir izteiktāks nekā dabas gāzei un šķidrā kurināmāveidiem, jo, kā jau minēts agrāk, koksnes kurināmā siltumspēja ir stipri atkarīga nomitruma un sortimenta. Bieži vien šie faktori netiek ņemti vērā projektējotsiltumavotu, un rezultātā pie zemākām ārgaisa temperatūrām katlu mājas jauda irnepietiekama, lai nodrošinātu nepieciešamos parametrus. Risinājums, kas sekmīgi tiekpielietots praksē, ir kurināmā veidu dažādošana – pīķa slodžu segšanai koksnes katlumājās iespējams izmantot dabas gāzi vai šķidro kurināmo.

Tāpat šeit jāmin arī loģistikas problēmas, kas ir saistītas ar nepietiekamu kurināmāplūsmu plānošanu. Praksē ir gadījumi, kad katlu māja iepērk kurināmo koksni nopavisam cita reģiona, kas atrodas lielā attālumā, bet netālu esošais kokapstrādesuzņēmums pārdod koksnes atkritumus citiem siltumavotiem, kuri tāpat atrodaspietiekami tālu.

5.4 Mazvērtīgās un nelikvīdās koksnes izmantošanas priekšnosacījumienerģētikā

Var prognozēt, ka kurināmā šķeldas apjoms, ko iegūst mežistrādes procesā, tuvākajānākotnē samazināsies, jo kokapstrādes uzņēmumos kokapstrādes atlikumus arvienvairāk sāk izmantot tehnoloģiskos procesos, radot jaunas preces, piemēram, skaiduplāksnes vai kurināmā granulas un briketes. Nākotnē tās varētu būt arī izejvielaskartona ražošanai. Līdz ar to kurināmo šķeldu no koksnes tīrā veidā jeb kokagabaliņus no 3 līdz 45 milimetru garumā un ar mizu piejaukumu virs 2%kokzāģētavās ražos arvien mazāk [34].

Pieprasījums pēdējā laikā aug arī pēc augstvērtīgākiem kurināmiem - briketēm,granulām. Piemēram, granulas izmanto savrupmāju apkurei, briketes - vairākkamīniem. Ja lieto granulas, tad apkures procesa automatizācijas līmeni iespējamspielīdzināt dabas gāzes dedzināšanas procesam. Sagaidāms, ka šķeldu, ko šobrīdiegūst no koksnes un izmanto kā kurināmo, drīzumā varētu vēl lielākos apjomospārstrādāt produktos ar augstāku pievienoto vērtību, no kuriem kurināmie būs briketesun granulas.

Pēdējo gadu tendences mežrūpniecības nozarē ļauj cerēt, ka tādus koksnesblakusproduktus, kā kurināmā šķeldu, varēs aizstāt ar mežizstrādes atliekām vainelikvīdo koksni – zariem, galotnēm, celmiem, saknēm, sīkkokiem, kopšanas cirtēsiegūstamajiem sīkstumbriem, kā arī kritalu koksni. Tiek lēsts, ka no koka patlabannelikvīdās atliekās tiek ieskaitīts aptuveni 30% tā biomasas.

Maz ticams, ka Latvijā izmantos importēto kurināmo šķeldu. Importētos materiālusparasti izmanto, lai ražotu augstvērtīgus produktus, kaut vai tehnoloģisko šķeldu unpat celulozes šķeldu.

Kurināmās šķeldas deficīts var arī neizveidoties, pateicoties potenciālajiem resursiem– koksnes atliekām, kas pašlaik pēc izstrādes paliek mežā. Pakāpeniski notiektuvošanās laikam, kad tiks uzsākta šo potenciālo koksnes resursu apgūšana. To


SIA DATAKOM 79 2004

pierāda arī fakts, ka pirms dažiem gadiem bija izveidojusies situācija, kad praktiskineizmantoja šķeldu, kas radās no koksnes blakusproduktiem. Tagad šī problēmamazinās, jo strauji pieaug šķeldas cenas. Kopš 2000. gada šķeldas cenas iepirkumamaugušas par 40%.

Koksnes izmantošana kļūst par arvien noslēgtāku tehnoloģisko ciklu. Kokrūpniekicenšas strādāt bez ražošanas atlikumiem. Kad parādīsies deficīts pēc kurināmāsšķeldas, (to var prognozēt uz brīdi, kad cena pieaugs līdz Ls 10 par 1 m³), tad varprognozēt, ka kā kurināmo no mežiem un aizaugušām pļavām sāks izmantot zarus,sīkstumbrus, celmus utt.

No augstāk minētā var secināt, ka priekšnoteikumi, lai izmantotu mazvērtīgo jebnelikvīdo koksni – krūmus, zarus, galotnes, kā arī otrreizējo koksni pamatā irizmaiņas koksnes eksporta apjomos un sortimentā, kā arī apstrādes tehnoloģiskajosprocesos.

Tas savukārt ir saistīts ar koksnes izstrādājumu cenas pieaugumu, kas izsaucpieprasījuma izmaiņas koksnes produkcijai.

Zināmu ietekmi uz šī sortimenta koksnes izmantošanu enerģētikā atstāj arī citukurināmo cenu kāpums.


SIA DATAKOM 80 2004

6 ENERĢĒTISKĀS KOKSNES IZMANTOŠANASVEICINĀŠANA

6.1 Eiropas Savienības valstu likumdošana un nodokļu politika

Biomasas, tai skaitā arī enerģētiskās koksnes, izmantošanu enerģētikā var ierobežotvai sekmēt valsts politikas nostādnes un uz to pamata izdotie likumdošanas akti.Praksē tiek izmantotas dažādas finanšu atbalsta programmas, to ietvaros piešķirtāssubsīdijas un investīcijas, kā arī nodokļu likumdošana, kas nosaka atvieglojumus vaitieši otrādi apliek ar nodokli noteiktus kurināmā un enerģijas veidus.

Tab. 6-1 ir dots pārskats par dažādu valstu atbalsta instrumentiem atjaunojamoenergoresursu, tai skaitā koksnes, izmantošanai.

Tab. 6-2 dots pārskats par atsevišķu valstu enerģijas un kurināmā nodokļiemsekojošos aspektos:

Vispārējie enerģijas nodoklis;

CO2 nodoklis;

SO2 nodoklis;

Citi nodokļi.

Tab. 6-1 Eiropas valstu likumdošana atjaunojamo resursu veicināšanai [31]

Aus

trija

Beļ

ģija

Dān

ija

Som

ija

Fran

cija

Vāc

ija

Grie

ķija

Īrija

Itālij

a

Nīd

erla

nde

Portu

gāle

Spān

ija

Zvie

drija

Ang

lija

Igau

nija

Polij

a

Rum

ānija

Slov

ākija

Slov

ēnija

Emisijas ierobežojumi katlu mājām X X X X X X X X XĪpašie tarifi vai speciāls atbalstselektrības ražošanai, izmantojotatjaunojamos resursus

X X X X X X X X

Obligāta elektrības (izmantojotatjaunojamos resursus) iepirkšana X X X X X X X

Gaisa piesārņojuma kontrole X X X X X X X Nodokļu atmaksa/atvieglojumiatjaunojamajiem energoresursiem X X X X X X X X X X X X X

Investīcijas, subsīdijas atjaunojamoresursu izmantošanas atbalstam X X X X X X X X X X X X X X X

Sistēma vides aizsardzībai -ietekmes uz vidi novērtēšana X X X X X X

Atbalsts ilgtspējīgaimežsaimniecībai X

Atbalsts koksnes kurināmajam X Atjaunojamo resursu attīstībasprogramma X

Programma atjaunojamo resursuizmantošanas veicināšanai X X X X X X X X X X X X X X X

Vadlīnijas dabas resursu racionālaiizmantošanai X X X X X

Noteikumi par koku izciršanu uneksportu X

Tab. 6-2 Nodokļi kurināmajam un enerģijai dažādās Eiropas valstīs

ValstsVispārējais enerģijas

nodoklis

Ogļskābāsgāzes (CO2)

nodokļiSēra

nodokļi Citi nodokļi

Austrija

Pievienotāsvērtības nodoklis(PVN) 20%,nodokļaatvieglojumibiomasai 10%,nodokļa atlaidesbiodīzelim: 13,08EUR/t (dīzelis282,70 EUR/t)

Dānija

Oglēm: 170 EUR/t,Smagajiem naftasprod.(mazuts): 250EUR/t Viegliem naftasprod.(dīzeļdegviela):225 EUR/t Dabasgāzei: 190 EUR/1000m3

Oglēm:32EUR/tonnāSmagajiem naftasprod.(mazuts): 42EUR/tonnāViegliem naftasprod.(dīzeļdegviela): 36EUR/tonnā Dabasgāzei:20 EUR/1000 m3

Oglēm: 10EUR/tonnāSmagajiem naftasprod.(mazuts): 5,5EUR/tonnā Viegliemnaftas prod.(dīzeļdegviela): 0EUR/tonnā Dabas gāzei:0 EUR/1000 m3

Igaunija

Tikai enerģijasražotājiem ar katlumājas jaudu >50MW

PVN 18% visiemkurināmā veidiem

Somija

Akcīzes nodokliskurināmajam, koizmanto siltumapgādē:Kūdrai 0,42 EUR/GJKoksnei: 0 EUR/GJSmagajiem naftasprod.: 1,31 EUR/GJVieglajiem naftasproduktiem: 1,75EUR/GJ Dabas gāzei:0,48 EUR/GJ Oglēm:1,63 EUR/GJ

17,2 EUR/t parCO2; izņemotkūdru un dabasgāzi

Akcīzes nodokliskūdrai1,51EUR/MWh (jalieto ne mazāk par15000 MWh/a )Elektrības nodoklis4,2 EUR/MWh

Francija

Smagajiem naftas prod.1,7-2,2 EUR/MWhDabas gāzei0,7EUR/MWh Oglēm:0EUR/MWh

Pagaidām nav, betplānots - fosilaiskurināmais un tāblakusprodukti tiksaplikti ar nodokli39,63 EUR/ t

PVN 19,6 %,atvieglotaisPVN 5,5 %koksneskurināmajam

Vācija

PVN 16%; 7 %lauksaimniecības unmežsaimniecībasproduktiem. Nodokļifosilajam kurināmajam

Akcīzes nodoklis:vieglajiemnaftas produktiem:40,90 EUR/1000 lSmagajiem naftas


SIA DATAKOM 83 2004

ValstsVispārējais enerģijas

nodoklis

Ogļskābāsgāzes (CO2)

nodokļiSēra

nodokļi Citi nodokļiun elektroenerģijai.Ekoloģijas nodokļigāzes undīzeļkurināmajam 0,06EUR/litrā, elektrībai0,013 EUR/kWh.

prod.: 15,34 EUR/tGāzei: 0,24EUR/100 kWh

Īrija

Nodokļunoteikšanafosilajamkurināmajam unenergoapgādei tiekizskatīta

Polija

PVN cietajamfosilajamkurināmajam 22%,kūdrai 7% naftai,naftas produktiemun dabas gāzei 7%,lauksaimniecībasunmežsaimniecībasproduktiem unbioproduktiem 0%,siltuma unelektrībasražotājiem unpiegādātājiem 22%

Rumānija Ienākuma nodoklis38%, PVN 19%

Slovākija

PVN 10-23%(kurināmā unenerģijas piegādei:10%) Importam7% Nodoklisogļūdeņražakurināmajam uneļļām

SlovēnijaPVN 19% 0,015 EUR/kg CO2

Dažādi akcīzesnodokļi fosilajamkurināmajam

Zviedrija

0

Fosilajamkurināmajam 0,39-0,64EURcent/kWh,kūdra unbiokurināmais navaplikts ar nodokli

Smagajiem naftas prod.:0,11EURcent/kWh,oglēm:0,21EURcent/kWh,kūdrai0,11EURcent/kWh; citiekurināmie ar nodokļiemneapliekas

Nodoklis NOx(4,65EUR/kgNOx) emisijaikatlu mājām arjaudu >25 MW

AnglijaElektroenerģijaspārdošanai0,68EURcent/kWh


SIA DATAKOM 84 2004

6.1.1 Lietuva

Problēmas biomasas kurināmā izmantošanai centralizētajā siltumapgādē Lietuvā, irsekojošas:

pastāvošajā ekonomiskajā un sociālajā situācijā centralizētā siltumapgādessistēmas nedarbojas pietiekoši efektīvi;

siltumapgādes uzņēmumiem ir lieli finansiālie parādi kurināmā un iekārtupiegādātājiem;

siltumenerģijas patērētāju parādi centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem parsaņemto siltumenerģiju;

CSS pastāvēšanas risks sakarā ar patērētāju atslēgšanos;

lielie investīciju apjomi, kas nepieciešami CSS renovācijai;

koksnes atlikumu izmantošanas loģistika ir salīdzinoši sarežģīta un dārgasalīdzinot to ar dabas gāzes un šķidrā kurināmā loģistiku;

Viens no valsts enerģētikas politikas noteiktajiem mērķiem vides aizsardzības jomā irefektīvas enerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

Lietuvas valdības atbalsts atjaunojamo energoresursu ražošanā un izmantošanānoteikts Enerģētikas likumā un Nacionālajā Enerģētikas stratēģijā.

Nacionālā enerģētikas stratēģija pamatā balstās uz nodokļu sistēmas attīstību un zaļosertifikātu ieviešanu.

Nacionālā Enerģētikas stratēģija paredz:

palielināt koksnes kurināmā izmantošanu par 175 000 toe, t.i., salīdzinot ar2000. gada rādītājiem, paaugstināt tā izmantošanu līdz 2010. gadam par 30%;

esošo kaltu māju aizvietošanu ar koģenerācijas stacijām, lai paplašinātubiomasas kurināmā izmantošanas iespējas.

Likums par siltumapgādi un Pašvaldību Siltumapgādes Attīstības plāns atbalsta katlumājas un koģenerācijas stacijas, kuras par primāro kurināmo izmanto biomasasresursus.

Attiecībā uz nodokļu politiku, ar akcīzes nodokli Lietuvā tiek aplikti smagie (1259LTL/t) un vieglie naftas produkti (720 LTL/t), bet citi kurināmie (ogles, koksne,kūdra, kodoldegviela, dabas gāze bija atbrīvoti no aplikšanas ar akcīzes nodokli. No2004. gada 1. janvāra Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā stāsies spēkā ES direktīva2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanuenergoproduktiem un elektroenerģijai. Tā rezultātā ar enerģijas nodokli tiks aplikti arīpārējie kurināmā veidi, izņemot biokurināmo.

Kopš 2003. gada 31. decembra Lietuvā par siltumenerģiju ir jāmaksā PVN 9 %.


SIA DATAKOM 85 2004

6.1.2 Igaunija

Problēmas biomasas kurināmā izmantošanai centralizētajā siltumapgādē Igaunijā irlīdzīgas kā Lietuvā (skat. Sadaļu 6.1.1).

No 2004. gada 1. maija Igaunijai kā ES dalībvalstij jāpilda ES Elektroenerģijas unAtjaunojamo energoresursu direktīvu prasības. Līdz 2010. gadamIgaunijā 5,1% noelektroenerģijas pieprasījuma jāražo izmantojot atjaunojamos energoresursus.

Igaunijā 2003. gadā ir stājušies spēkā tādi jauni likumdošanas dokumenti kā likumspar elektroenerģijas tirgu un likumi par dabas gāzes, šķidro kurināmo unsiltumenerģijas izmantošanu (Electricity Market Act, Liquid Fuels Act, Natural GasAct und District Heating Act).

Lielākais Igaunijas energouzņēmums AS Eesti Energia veicina atjaunojamoenergoresursu izmatošanu Igaunijā izsniedzot zaļās enerģijas sertifikātus to ražotājiemun patērētājiem. „Zaļās enerģijas ražotāja sertifikāts” tiek piešķirts visiem tiemalternatīvās enerģijas ražotājiem, kas pārdod enerģiju „Eesti Energia”.

Jebkura kompānija, valsts institūcija un pastāvīgais pircējs, kas noslēdzis līgumu arAS Eesti Energia, var iegādāties elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamosenergoresursus. „Zaļās” elektroenerģijas cena ir tieši atkarīga no iepirktāelektroenerģijas daudzuma. Katrs Zaļās enerģijas patērētājs subsīdiju veidā atbalstaIgaunijas Dabas fondu.

6.1.3 Dānija

Tuvākajos 10 gados Dānijā sagaidāma dabas gāzes un elektroenerģijas tirgus tālākaliberalizācija.

Kā jau minēts iepriekš (skat. Tab. 6-2), Dānijā kurināmie un enerģija tiek apliekti arvispārējo enerģijas nodokli, CO2 un SO2 nodokļiem. Ar vispārējo enerģijas nodokli unCO2 nodokli tiek aplikti visi fosilie kurināmie, ar SO2 nodokli tiek apliktas ogles unnaftas produkti.

Kurināmā un enerģijas cenas Dānijā veidojas no trīs daļām: maksa par pieslēgumu,maksa par enerģiju un pīķa slodzes cena, kas fiksēta konkrētā dienā un nedēļā.

Tab. 6-3 Patērētāju cenas par siltumenerģiju un elektrību (EUR/MWh) ieskaitotnodokļus

CSS siltums, vienģimeņu mājās 50-70 EURCSS siltums, dzīvokļiem 50-70 EURElektroenerģija Aptuveni 200 EURDabas gāze, vienģimeņu mājās 70-85 EURDabas gāze, dzīvokļiem 70-85 EUR

Kā redzams no tabulas, tad Dānijā lētāka un ekonomiski izdevīgāka ir centralizētāssiltumapgādes izmantošana, kas tiek stimulēta ar valsts politikas palīdzību.


SIA DATAKOM 86 2004

Bez šīs trīs daļu cenu politikas pastāv nodokļu atlaides aptuveni 1 EURcent/kWh parkurināmā izmantošanu, kura izmeši ir bez CO2 un 2 EURcent/kWh par atjaunojamāsenerģijas ražošanu.

Kopš 2003. gada tiek subsidētas šādas attīstības aktivitātes un pētījumi siltumapgādesjomā:

koģenerācijas staciju projekti, kas saistīti ar kurināmā izmantošanassamazināšanu un procesu automatizāciju;

jaunāko tehnoloģiju izmantošana koģenerācijas stacijās, kurināmāizmantošanas samazināšanai, kā rezultātā uzlabojas vides stāvoklis;

katlu māju būvniecība, kurās par kurināmo izmantotu dabas gāzi, biomasu,biogāzi un atkritumus.

6.1.4 Somija

Somijai ir spēcīgs enerģētikas tirgus, kurā koksnes kurināmais ir viena no tāsvarīgākajām sastāvdaļām. Koksnes kurināmā izmantošanai ir veltīta vieta Somijasenerģētikas stratēģijā, jo koksnes izmantošana pasargā vidi no CO2 piesārņojuma, kāarī tiek garantēta no importa neatkarīga energoapgāde.

Subsīdijas energoapgādē tiek piešķirtas tiem projektiem, kas tiek izstrādāti ņemot vērāNacionālo Enerģētikas stratēģiju un Nacionālo Klimata Programmu, kuras galveniemērķi ir enerģijas efektīva izmantošana un vides piesārņojuma samazināšana. Īpašitiek atbalstīti un subsidētie tie projekti, kuros izmanto atjaunojamos.

Centralizētā siltumapgādes vai Koģenerācijas staciju projekti kā tādi netiek subsidēti,taču Valsts Padome ar lēmumu (625/2002) atbalsta sekojošus projektus:

Energoauditu un dažādu nodokļu aplikšanas sistēmu pētījumi (valsts atbalsts40 %);

Investīcijas saules un vēja enerģijas iegūšanā (valsts atbalsts 40%);

Investīcijas enerģijas iegūšanai izmantojot atjaunojamos energoresursus unpielietojot jaunākās tehnoloģijas (valsts atbalsts 40 %);

Investīcijas enerģijas iegūšanai izmantojot atjaunojamos energoresursus unpielietojot tradicionālās tehnoloģijas (valsts atbalsts 30 %)

Investīciju projekti, kas nodrošina drošu un neatkarīgu energoapgādi (valstsatbalsts 25%).

Projektiem, kuros tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas (modernizācija,automatizācija utt.), ir lielāka prioritāte tikt atbalstītiem ar valsts subsīdijām. Projekti,kuros tiek izmantota tradicionālā tehnoloģijas (renovācijas) piešķir mazāku valstsatbalstu.


SIA DATAKOM 87 2004

Tab. 6-4 Subsīdiju sadalījums enerģētikas sfērā 2002. gadā

Grants, milj. EUR

Sadalījums,%

Enerģijas ražošanaizmantojot koksni

12,1 57,5

Koksnes kurināmā ražošana 1,5 7,3Vēja enerģijas izmantošana 1,8 8,4Citu atjaunojamās enerģijasveidu izmantošana

1,6 7,6

Enerģijas ekonomija 2,0 9,3Pētījumi par

- enerģijas ekonomiju 2,0 9,3- atjaunojamo enerģiju 0,1 0,6

Kopā: 21,1 100

6.1.5 Zviedrija

Zviedrija ir viena no lielākajām koksnes biomasas izmantotājām. Lielāko daļu nobiomasas kurināmā veido koksne un koksnes atlikumi. Zviedrijas centralizētiesiltumapgādes uzņēmumi ir biomasas kurināmā pamatlietotāji. Vairāk nekā puse novisām katlu mājām izmanto biomasu kā primāro kurināmo.

Pateicoties subsīdiju sistēmai, kas atbalsta Zaļo sertifikātu ieviešanu, palielināselektroenerģiju ražošanas apjoms izmantojot biomasu.

Oglekļa dioksīda izmešu samazināšana tiek panākta ieviešot augstus nodokļus fosilākurināmā veidiem. Ja 1991. gadā par tonnu CO2 izmešu nācās maksāt 28 EUR, tad2003. gadā šī maksa sasniedza jau 84 EUR. Tādā veidā tiek veicināta energoapgādes,it īpaši siltumapgādes, kā arī mežsaimniecības attīstība. No 2003. gada tika ieviestasertifikācijas sistēma, kura piešķir kvotas elektroenerģijas ražotājiem, kas izmantoatjaunojamos energoresursus. Šīs sistēmas darbība veicina arī koģenerāciju stacijuattīstību, kas par kurināmo galvenokārt izmanto biomasu.

Tab. 6-5 Siltumenerģijas cenas vienģimeņu mājām un dzīvokļiem 2002. gadā

Elektriskā apkure 80 EUR/MWhApkure, izmantojot naftasproduktus

70 EUR/MWh

Gāzes apkure 60 EUR/MWhCentralizētā siltumapgāde(CSA)

40-80 EUR/MWh

Koksnes granulas 40 EUR/MWh


SIA DATAKOM 88 2004

6.1.6 Apvienotā Karaliste

Energoresursu ziņā, Anglijai ir lielas ogļu rezerves un nozīmīgas naftas un gāzesieguves. Lielākā daļa saražotās elektroenerģijas arī tiek saražotas atomelektrostacijās.Pēdējos gados naftas ieguvei ir tendence samazināties, tā kopš 1999. gada tā irsamazinājusies par 20%.

Atjaunojamās enerģijas apjoms no kopējā saražotā enerģijas apjoma ir tikai 1,1%.Tomēr valsts ir uzstādījusi mērķi līdz 2010. gadam samazināt izmešu daudzumu gaisāpar 20% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Anglijas atjaunojamās enerģijas politikasmērķi izvirzīti saskaņā ar Klimatisko izmaiņu programmu, kurā ir noteikts stimulētelektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamo enerģiju, kā arī izpildīt Kiotoprotokola prasības.

Anglijas Tirdzniecības un rūpniecības departaments atbalsta Anglijas atjaunojamāsenerģijas nozari. Šis departaments veicina atjaunojamo energoresursu konkurētspējuenerģētikas tirgū, kā arī palielina tehnoloģiju attīstības iespējas Anglijas enerģētikassfērā.

Jaunā Atjaunojamo Enerģiju programma paredz piešķirt grantus (kopējais grantufonds 4.2 milj.£ ) tiem koģenerācijas staciju projektiem, kuros kā kurināmo plānotsizmantos biomasu. Īpaši tiek atbalstītas arī lauksaimniecības nozares, kuru uzdevumsir ražot biomasu un nodrošināt biomasas resursu sagādi biomasas lietotājiem.

6.2 Enerģētiskās koksnes izmantošanas subsidēšana Latvijā

6.2.1 Enerģijas nodokļa ieviešana

Par vienu no netiešās subsidēšanas instrumentiem vietējā kurināmā, tai skaitā arīkoksnes izmantošanai enerģētikā ir uzskatāma ES direktīva 2003/96/EC par nodokļupiemērošanu enerģijas resursiem un elektrībai (Council Directive 2003/96/EC of 27October 2003 restructuring the Community framework for the taxation of energyproducts and electricity).

Kā jau minēts iepriekš (skat. sadaļu 1.3.1), direktīva paredz palielināt minimālonodokļu slogu naftas produktiem, kā arī ieviest nodokli tādiem enerģijas resursiem kādabas gāze, elektrība, ogles, kokss u.c.

Direktīva paredz ar nodokļiem aplikt visa veida kurināmos atskaitot biokurināmos.Direktīva nosaka minimālo nodokļa apmēru arī tāda veida kurināmajiem, kas Latvijālīdz šim ar īpašiem patēriņa nodokļiem nav aplikti, tajā skaitā dabas gāzei, oglēm,koksam un citiem produktiem, ko izmanto par kurināmo (izņemot malku un kūdru).

Latvijā šķidrais kurināmais, kas ražots no naftas produktiem, jau tiek aplikts arakcīzes nodokli tādā apmērā, kā to nosaka ES direktīvas prasības, tāpēc saistībā ar šīsdirektīvas prasībām dīzeļdegvielas un mazuta cenas nepaaugstināsies.

Būtiskākais cenu pieaugums gaidāms dabas gāzei un oglēm. Šis pieaugums skarsgalvenokārt nelielos siltumapgādes uzņēmumus, kas siltumenerģiju neražo


SIA DATAKOM 89 2004

koģenerācijas procesā, rūpniecības uzņēmumus un citus lietotājus, kas kurināmoizmanto savai autonomai siltumapgādei.

Mazuta cenas pieaugumu izraisa ES direktīva 99/32/EC par sēra satura samazināšanunoteiktiem šķidrā kurināmā veidiem, paredz, ka dalībvalstīm ir jānosaka ierobežojamisēra saturam vairākos šķidrās degvielas veidos ar mērķi samazināt sēra dioksīdaemisiju un tā nodarīto kaitējumu apkārtējai videi (Council Directive 1999/32/EC of 26April 1999 relating to a reduction in the sulphur content of certain liquid fuels andamending Directive 93/12/EEC). Direktīva nosaka maksimālo pieļaujamo sēra saturudegvieleļļā (mazutā) un noteiktiem preču nomenklatūras kodiem atbilstošādīzeļdegvielā (gāzeļļā). Dalībvalstīm jāveic kontroles pasākumi, lai pārbaudītu, vaiizmantoto degvielu sēra saturs atbilst direktīvā noteiktajam līmenim. Direktīvaierobežo degvieleļļu ar sēra saturu virs 1 % (masas procents) izmantošanu.

Latvijas uzņēmumi līdz šim praktiski visu kurināmo mazutu iepirka no KrievijasFederācijas, kur valsts standartā bija noteikts, ka pieļaujamais sēra saturs mazutā varbūt līdz 3,5 %., praktiski tas bija 1,8 % – 2,3 % robežās.

Līdz ar to mazuts ar sēra saturu zem 1% jāiepērk no citiem piegādātājiem, pamatāRietumeiropas valstīm. Šāda mazuta iepirkšanas cena ir par 30-40% augstāka nekālīdz šim pirktā mazuta cena. Līdz ar to paaugstinās arī saražotās siltumenerģijas cenamazuta katlu mājās.

Att. 6-1 Siltumenerģijas cenas izmaiņas

0,00

5,00

10,00

15,00

20,00

25,00

Ls/M

Wh

Dab

as g

āze

Maz

uts*

Dīz

eļde

gvie

la

Ogl

es

Kūd

ra

Mal

ka

Šķel

daPieaugumsPašreizējā cena

No Att. 6-1 redzams, ka, ieviešot enerģijas nodokli, koksnes katlu mājās saražotāssiltumenerģijas cena kļūst konkurētspējīgāka ar siltumenerģijas cenu dabas gāzeskatlu mājās.


SIA DATAKOM 90 2004

6.2.2 Valsts investīciju programma un struktūrfondu līdzekļi

Valsts investīciju programma

Valsts investīciju programmas uzdevumus, mērķus un funkcionēšanas kārtību nosaka2003.gada 16.dembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.377 “Valstsinvestīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un īstenošanas kārtība”.

Saskaņā ar to valsts investīciju programma (VIP) ir valsts investīciju politikasinstruments. Valsts investīciju programmu izstrādā nākamajam saimnieciskajamgadam un provizoriski turpmākajiem četriem gadiem.

VIP pieteikumu sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtību izstrādāpamatojoties uz Ministru kabineta 16.12.2003. noteikumiem Nr.734 „Valstsinvestīciju projektu pieteikumu sagatavošanas un īstenošanas kārtība.”

EM Enerģētikas departaments izskata, izvērtē un iesniedz projektus Nozaresinvestīcijas programmas ietvaros EM Investīciju un finanšu nodaļai un zināšanaiFinanšu ministrijai.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2003.gada 9.septembrarīkojumu Nr.839 „Par Valstsinvestīciju programmas investīciju projektu progresa pārskata veidlapu” 30.jūnijā,30.septembrī un 31.decembrī tiek veikts monitorings ejošajiem projektiem.

Tab. 6-1 Valsts investīciju programmas finansējums, milj. Ls

Kopā Valsts Pašvaldību Cits2000. gads Siltumapgāde

(36 projekti)28,833 1,524 16,125 11,183

2001. gads Siltumapgāde(29 projekti)

3,486 1,768 0,756 0,962


4,4823 1,204 0,45 2,8283


3,723 1,910 0,758 1,055


1,868 0,668 0,203 0,997


0,687 0,270 0,155 0,238

Eiropas struktūrfondu līdzekļi

Laika posmā no 2004. - 2006. gadam Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstijpirmo reizi ir pieejams struktūrfondu (SF) finansiālais atbalsts, kas ir ES reģionālāsizlīdzināšanas politikas īstenošanas instruments. Latvija ES SF kontekstā ir viensmērķa reģions.

Prioritātes un mērķus, kam Latvija paredzējusi lietot SF atbalstu, nosaka Attīstībasplāns jeb Vienotais programmdokuments (Single Programing Document).

Kopējie Latvijai SF ietvaros pieejamie līdzekļi, uz ko varēs pretendēt gala saņēmēji(uzņēmēji, pašvaldības, u.c.), veidojas no ES finansējuma (75%) un LR valsts un


SIA DATAKOM 91 2004

pašvaldību budžeta līdzfinansējuma (25%). Uzņēmējiem, lai pretendētu uz SFatbalstu, būs papildus jānodrošina arī savs līdzfinansējums.

No 2004. - 2006. gadam Latvijai SF ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 856,1milj. EUR (ES SF finansējums 625,6 milj. EUR un LR finansējums 219,8 milj. EUR).Finansējums tiks piešķirts Attīstības plānā noteikto prioritāšu virzienos:

1.prioritāte -Līdzsvarotas attīstības veicināšana;2.prioritāte - Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana;3.prioritāte - Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;4.prioritāte - Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana;5.prioritāte - Ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana.

Ekonomikas ministrijas kompetencē esošās Attīstības plāns prioritātes un/vai to daļas,kā arī tām atbilstošais finansējums un gala saņēmēji ir parādīti Tab. 6-2.

Tab. 6-2 Ekonomikas ministrijas kompetencē esošās prioritātes

Prioritāte

EM kompetencēesošais

finansējums2004-2006.g.,

milj. LVL

Gala saņēmējs

1.prioritāte - Reģionālās attīstībasveicināšana1.Pasākums - Vides un infrastruktūrasuzlabošana un tūrisma veicināšana4. aktivitāte - Siltumapgādes sistēmuuzlabošana atbilstoši vides prasībām unenergoefektivitātes palielināšana gansiltumapgādes sistēmās, gan galapatērētājiem5. aktivitāte - Tūrisma produktu radīšana untūrisma infrastruktūras uzlabošana, kā arīkultūras mantojuma saglabāšana un tāekonomiskā potenciālā palielināšana

27,06

Pašvaldības, valstsiestādes,

komersanti,nevalstiskās un

bezpeļņasorganizācijas

2.prioritāte - Uzņēmējdarbības un inovācijuveicināšana (visa prioritāte, izņemotpasākumu „Publisko pētījumu attīstība”)

119,90 nelauksaimnieciskeuzņēmumi

3.prioritāte - Cilvēkresursu attīstība unnodarbinātības veicināšana:1.Pasākums - Nodarbinātības veicināšana:1.Aktivitāte - Nodarbināto pārkvalifikācijaspaaugstināšanas veicināšana2. Aktivitāte - Nepieciešamo apmācību unkonsultāciju nodrošināšana uzņēmējdarbībasuzsākšanai

14,57

nelauksaimnieciskeuzņēmumi,

uzņēmējdarbībasuzsācēji


SIA DATAKOM 92 2004

Kā redzams, 1. prioritātes 4. aktivitāte skar siltumapgādes sistēmu uzlabošanaspasākumus.

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departaments izstrādā programmu līdzekļupiesaistīšanai no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF), kuras mērķis ir veicinātenergoefektivitātes paaugstināšanos energoapgādes uzņēmumos un enerģijas lietotājusistēmās, kurināmā konversiju (uz vietējo kurināmo), lai samazinātu enerģijasražošanas ietekmi uz vidi, kā arī koģenerācijas attīstībai.

6.2.3 CO2 emisiju tirdzniecība

Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts, ir sākusi ieviest Eiropas Parlamenta unPadomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefektagāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza PadomesDirektīvu 96/61/EK.

Galvenās direktīvas 2003/87/EK prasības iestrādātas likumā “Par piesārņojumu”.likumā "Par dabas resursu nodokli”, Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnijanoteikumos Nr.555 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība" unlikumā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (pieņemts Saeimā2004.gada 9.septembrī). Pārējās direktīvas prasības tiek pārņemtas ar šādiem Ministrukabineta noteikumiem:

- Ministru kabineta 2004.gada 3. augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādānotiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi"

- Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.400 “Siltumnīcasefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība”;

- MK 2004.gada 7.septembra noteikumus Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veiktssiltumnīcas efekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti unapstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcas efekta gāzu monitoringu"

Atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK prasībām, ir sagatavots un Ministru kabinetāapstiprināts Emisijas kvotu sadales plāns 2005.-2007.gadam. Eiropas Komisijai uncitām Eiropas Savienības dalībvalstīm plāns nosūtīts 2004.gada 7.maijā. Pašlaiknotiek aktīva plāna aizstāvēšana Eiropas Komisijā.

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK prasībām, Eiropas Komisijas ir sagatavojusi unapstiprinājusi siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas vadlīnijas (skat.Komisijas Lēmumu 2004/156/EK). Vadlīnijas nosaka kritērijus, lai kontrolētu unziņotu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iesaistīto iekārtu emitētajāmsiltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī kritērijus operatoru ziņojumiem un topārbaudei.


SIA DATAKOM 93 2004

7 INFORMĀCIJA PAR ENERĢĒTISKĀS KOKSNESPATĒRĒTĀJIEM UN RAŽOTĀJIEM

Darba gaitā ir izveidota datu bāze par enerģētiskās koksnes patērētājiem unražotājiem.

Datu bāzes izveide balstās uz statistikas iestāžu, siltumapgādes uzņēmumu,pašvaldību, dažādu vides institūciju un mežu nozares struktūrvienību sniegtoinformāciju. Datu bāzē, saskaņā ar darba uzdevumu, ir iekļauta informācija parLatvijas siltumapgādes uzņēmumiem, kuri siltumenerģijas ražošanai patērē koksni, unpar lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem.

Datu bāzē ir iekļauta sekojoša informācija par siltumapgādes uzņēmumiem:− Uzņēmuma nosaukums;− Adrese;− Kontakttelefons;− Koksnes patēriņš 2003. gadā tonnās.

Par kokapstrādes uzņēmumiem datu bāzē iespējams atrast sekojošu informāciju:− Uzņēmuma nosaukums;− Adrese;− Kontakttelefons.

Datu bāze veidota, izmantojot MS Excel programmu.

Atverot datu bāzes failu, lietotājs nokļūst sākuma lapā, kura piedāvā izvēli meklēt vainu koksnes patērētājus vai ražotājus.

Att. 7-1 Sākuma lapa

Enerģētiskās koksnes tirgus Latvijā

Koksnes patērētāji Koksnes ražotāji

Izvēloties vienu no iespējām, meklētājs nonāk attiecīgajā tabulā, kura ir sagrupēta, kātas ir parādīts Att. 7-2 vai Att. 7-3. Meklēšanu iespējams veikt pēc pilsētas vai rajonanosaukuma, kuru iespējams nomainīt iekrāsotajā lodziņā. Ja ir nepieciešamība redzētvisu datu bāzi, tad jāuzklikšķina uz lodziņa un jāizvēlas ”All”.


SIA DATAKOM 94 2004

Att. 7-2 Patērētāju datu bāzes informācijas lapa

Pilsēta vai rajons BalviPatēriņš, t

nosaukums adrese telefons TotalSIA 'Dažādas sistēmas' Brīvības iela 50 a, Balvi 239,0Balvu enerģija' Bērzpils ielā 67, Balvi, Balvu rajons, LV-4501 4522614 143,3

Vidzemes iela 9c, Balvi, Balvu rajons 4522614 195,6Grand Total 577,9

Att. 7-3 Ražotāju datu bāzes informācijas lapa

Rajons Talsu

Nosaukums Adrese Tālrunis Fakss E-pasts Mājas lapaINGRID D, AS "Ielejas", Laidzes pag., LV-3280 3296333, 9473613 3296333 [email protected] (blank)SILS, SIA "Virši", Dundagas pag., LV-3270 3232270 3232271 (blank) (blank)

Sākums Koksnes patērētāji

No patērētāju informācijas lapas iespējams atgriezties sākuma lapā, izvēloties”Sākums” vai arī atvērt koksnes ražotāju sarakstu, izvēloties ”Koksnes ražotāji”(līdzīgi iespējams rīkoties, atrodoties koksnes ražotāju datu lapā).

Att. 7-4 Izvēles iespējas

Sākums Koksnes ražotāji

Lielāko koksnes ražotāju un patērētāju (siltumapgādes uzņēmumu) saraksti dotipielikumā.


SIA DATAKOM 95 2004

8 SECINĀJUMI

8.1 Enerģētiskās koksnes resursi un to izmantošana

Apkopojot datus par dažādu Eiropas valstu energopatēriņu, enerģētikāizmantojamajiem kurināmā veidiem un enerģētiskās koksnes izmantošanu, varsecināt, ka Latvijā koksnes izmantošanas īpatsvars enerģijas bilancē ir vislielākaisEiropā – 28%. Koksni enerģētikā intensīvi izmanto arī tādās valstīs kā Somija,Zviedrija, Igaunija, Lietuva un Dānija.

ValstsKoksnes

patēriņš, PJĪpatsvars valsts

energobilancē, %Dānija 49 5,8%

Zviedrija 321 15,0%Somija 327 20,0%Igaunija 22 10,4%Lietuva 29 7,4%Latvija 54 28,0%Čehija 21 1,2%Beļģija 16 0,7%Vācija 191 1,3%Itālija 63 0,9%Polija 164 4,4%

Slovākija 10 1,3%

Reģionālā griezumā Latvijā koksni enerģētikā (siltumapgādē) visvairāk izmantoVidzemē, samērā daudz to patērē arī Kurzemē un Latgalē. Rīgas reģionā un Zemgalēkoksne enerģētikā tiek izmantota salīdzinoši nelielos apjomos.

Enerģētisko koksni izmanto gan centralizēto siltumapgādes uzņēmumu, gan lokālajāskatlu mājās, kā arī krāsnīs mājsaimniecībās.

Kaut arī dažādu koksnes kurināmo cenas Latvijā kopš 90-to gadu sākuma uzrādaaugošu tendenci, vidējās koksnes kurināmā cenas uz doto brīdi ir aptuveni 2-4 (un patvairāk) reizes zemākas nekā citās Eiropas valstīs.

Latvija ir viena no mežainākajām valstīm Eiropā, jo meži aizņem 45% no kopējāsteritorijas. Kopējā mežu platība ir 2 923 miljoni ha. Latvija ir viena no mežainākajāmvalstīm Eiropa – vidēji 1,23 ha meža uz katru iedzīvotāju, kas ir 4,5 reizes vairāk nekāvidēji Eiropa. Vairāk mežu ir vienīgi Skandināvijas valstīs.

Latvija ir koksnes, tai skaitā arī enerģētiskās, eksportētājvalsts. Pēdējo četru gadulaikā eksporta apjomi ir pakāpeniski pieauguši par aptuveni 20% un 2003. gadāeksporta apjoms sasniedza vairāk nekā 10 miljoni m3 gadā. Salīdzinājumā ar eksportu,koksnes importa apjomi ir visai niecīgi – 2003. gadā tie bija nedaudz vairāk kāmiljons m3. Tāpat arī vietējais patēriņš būvmateriālu tirgū 2003. gada laikā svārstās apmiljonu m3.


SIA DATAKOM 96 2004

8.2 Kavējošo un veicinošo faktoru analīze koksnes izmantošanaisiltumapgādē

Apkopojot iepriekš apskatīto informāciju, zemāk tiek nosauktas koksnes priekšrocībasun trūkumi salīdzinājumā ar citiem kurināmā veidiem.

Koksnes izmantošanas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kurināmā veidiem:− atjaunojams energoresurss;

− vietējais energoresurss – iespēja samazināt energoresursu importu;

− droša energoapgāde, jo koksne ir vietējais energoresurss un tā piegādes neskarpolitiskie riski;

− plaši pieejams un izmantojams reģionālā līmenī;

− konkurētspējīga kurināmā cena;

− videi draudzīgs kurināmais;

− iespējas gūt papildus ienākumus no emisiju tirdzniecības;

− tradicionāls siltumenerģijas avots;

− izmantošana saistīta ar nodarbinātības un sociālo problēmu risinājumiemreģionālā mērogā.

Koksnes izmantošanas trūkumi:

− samērā sarežģīta un salīdzinoši dārga loģistika (transportēšana, uzglabāšana,kraušana, padeve uz kurtuvi);

− samērā augstas siltumenerģijas ražošanas ekspluatācijas izmaksas, jo degšanasprocesu nepieciešams uzraudzīt;

− relatīvi dārgas sadedzināšanas iekārtas – izmantošanai nepieciešams piesaistītlielākas investīcijas;

− zema siltumspēja uz masas vienību salīdzinot ar dabas gāzi un šķidrokurināmo;

− nevienmērīga siltumatdeve (atkarīga no mitruma) – nepieciešami papildusorganizatoriskie pasākumi un investīcijas, lai uzglabājot koksni saglabātuvienmērīgu mitruma saturu;

− mazāk piemērota enerģijas ražošanai lielā mērogā, jo nepieciešamas kurināmāglabātuves un atbilstoši organizēta loģistikas shēma, lai nodrošinātupieprasījumam atbilstošu un drošu energoapgādi;

− pastāv draudi resursu noplicināšanai – nepieciešama visaptveroša izmantojamokoksnes resursu ilgtermiņa plānošana.


SIA DATAKOM 97 2004

8.3 Ieteikumi koksnes izmantošanai enerģētikā

Ļoti svarīga centralizētās siltumapgādes attīstības plānošanas komponente ir pareizaizmantojamo energoresursu veida izvēle. Te jāņem vērā ne tikai attiecīgo resursucenas patlaban, bet arī šo cenu prognozes nākotnē, ievērojot nodokļu politiku,nepieciešamos ieguldījumus uz jaudas vienību, vides aizsardzības jautājumus,piegādes drošumu, piegāžu izmaksas, paredzamās siltumnīcas efekta gāzu emisijukvotas un to izmaksas.

Koksne ieņem un var prognozēt, ka arī nākotnē saglabās nozīmīgu vietu Latvijaskurināmā bilancē, tomēr šī resursa izmantošanu nepieciešams saistīt ne tik daudz arkvantitātes, bet ar kvalitātes jeb efektivitātes ieviešanu tās izmantošanā. Šādanostādne jāliek par pamatu tālākajai koksnes izmantošanai. Lai nodrošinātuilgtspējīgu koksnes resursu izmantošanu, nepieciešams ņemt vērā galvenos principus,kas apskatīti zemāk.

(1) Izmaiņas koksnes sortimentā – palielināta mazvērtīgās koksnes izmantošana

Īpaša uzmanība jāpievērš kurināmās koksnes sortimentam - nākotnē tas būtu radikālijāmaina, pārejot uz mazvērtīgās koksnes un koksnes atkritumu izmantošanu. Pašlaikšos koksnes veidus neizmanto lielos apjomos to dārdzības dēļ, jo, lai mazvērtīgokoksni varētu kurināt, ir nepieciešams to sagatavot, transportēt un uzglabāt - tas visssadārdzina izmaksas.

Tomēr, kā rāda dažādu kurināmo un dažāda koksnes kurināmā sortimenta cenuanalīze, ir vērojama tendence vispārējam cenu kāpumam. Pie tam fosilais kurināmaistiek aplikts ar enerģētikas nodokli. Pie noteikta kurināmo cenas līmeņa arī mazvērtīgākoksne sāks kļūt konkurētspējīga.

(2) Izmaiņas koksnes izmantošanas tehnoloģijās

Nākamais aspekts koksnes izmantošanā ir novecojušo vai nekvalitatīvosadedzināšanas tehnoloģiju aizstāšana ar modernām un efektīvām. Pašlaik vēldaudzviet katlu mājās tiek izmantoti bijušajā PSRS ražotie vai jauni, bet samērāzemas kvalitātes katli.

Jaunu tehnoloģiju ieviešana un izmantošana prasa ievērojamus kapitālieguldījumus,ko pie pašreizējā iedzīvotāju dzīves līmeņa un pirktspējas (it īpaši lauku rajonos)realizēt ir sarežģīti, kaut arī tehniski pilnīgi iespējami.

Šī procesa attīstība ir saistīta ar tautsaimniecības attīstību, to varētu paātrināt līdzekļupiesaistīšana no Valsts investīciju programmas, Eiropas struktūrfondiem, kā arīdažādiem citiem finanšu avotiem, piemēram, vides fondiem un atbalsta programmām.

(3) Koksnes izmantošanas iespējas koģenerācijas procesā

Viens no virzieniem, kuru nākotnē iespējams apgūt koksnes izmantošanas jomā irkoksnes izmantošana koģenerācijas procesā. Pagaidām gan elektroenerģijas cena nokoksnes koģenerācijas stacijām nav konkurētspējīga, pat, ja tiek pielietoti pašreizējālikumdošanā (Enerģētikas likuma 40. pants 3. daļa un MK noteikumi Nr.9 „Prasības


SIA DATAKOM 98 2004

koģenerācijas stacijām un kārtība, kādā nosakāma saražotās elektroenerģijaspārpalikuma iepirkšanas cena”) noteiktie atvieglojumi.

Tomēr jau pārskatāmā nākotnē, pieaugot elektroenerģijas importa cenai, koksneskoģenerācijas staciju būve kļūs ekonomiski pamatota. Šeit būtu ieteicams piesaistītvalsts atbalstu, lai veicinātu jauno tehnoloģiju ātrāku ieviešanu un attīstībasveicināšanu.

8.4 Rekomendācijas pētījuma rezultātā iegūtās informācijasuzturēšanai un atjaunošanai

Izveidotā datu bāze aptver informāciju par koksnes patērētājiem enerģētikā –siltumapgādes uzņēmumiem, kā arī enerģētiskās koksnes potenciālajiempiedāvātājiem. Vēlreiz jāuzsver, ka datu bāzē ir ievietota informācija par lielākajiemkoksnes patērētājiem un ražotājiem, jo projekta laika un finanšu resursi bijaierobežoti, līdz ar to datu bāzes precizēšanai un papildināšanai jānotiek cita projektavai programmas ietvaros.

Kā var secināt no koksnes ražotāju analīzes, šajā tautsaimniecības sektorā norissamērā straujas izmaiņas, tāpēc nepieciešama iegūtās informācijas pastāvīgaatjaunošana.

Konsultantu rekomendācija būtu sekojoša:

1. Izveidotā datu bāze tiek nodota SIA ”Vides projekti”, kā arī projektamērķa auditorijai: pašvaldībām, siltumapgādes, kā arī lielākajiemkoksnes pārstrādes un transporta uzņēmumiem.

2. Uzņēmumi, kuri izsaka vēlēšanos vai nevēlēšanos tikt iekļautiem šajādatu bāzē, vēršas pie SIA ”Vides projekti”, kas veic nepieciešamāsizmaiņas.

3. Informācijas atjaunošana nepieciešama ne retāk kā reizi gadā.

4. Par informācijas atjaunošanu atbildīga ir SIA ”Vides projekti” vai tāsizvēlēta organizācija.

5. Informācija tiek aktualizēta izmantojot statistikas iestāžu,siltumapgādes uzņēmumu, pašvaldību, dažādu vides institūciju unmežu nozares struktūrvienību sniegto informāciju.

6. Informācijas aktualizēšanai ieteicams izmantot tiešās uzņēmumuaptaujas.

7. Iegūto informāciju ieteicams izvietot SIA ”Vides projekti” internetamājas lapā, lai tā būtu pieejama pēc iespējas vairāk interesentiem.


SIA DATAKOM 99 2004

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

[1] http://www.erec-renewables.org

[2] http://www.forestcluster.lv/

[3] http://europa.eu.int/eur-lex/en/index.html

[4] Latvijas statistikas gadagrāmata 2001. Latvijas Republikas Centrālā statistikaspārvalde. Rīga, 2002

[5] Latvijas statistikas gadagrāmata 2002. Latvijas Republikas Centrālā statistikaspārvalde. Rīga, 2003

[6] Latvijas enerģētikas nacionālā programma. - PHARE, 1997

[7] Latvia Energy Review. Energy Department of Ministry of Economics of theRepublic of Latvia, 2004

[8] Enerģētikas likums: LR likums// Latvijas Vēstnesis. – 1998. – Nr.15.

[9] Likums “Par pašvaldībām”: LR likums// Latvijas Vēstnesis. - 24.05.1994. – Nr.61

[10] Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”: LR likums// LatvijasVēstnesis. – 2002. – Nr.5

[11] Komerclikums ”: LR likums// Latvijas Vēstnesis. – 2000. – Nr. 158/160

[12] Council Directive 2003/96/EC of 27 October 2003 restructuring the Communityframework for the taxation of energy products and electricity

[13] Council Directive 2004/74/EC of 29 April 2004 amending Directive 2003/96/ECas regards the possibility for certain Member States to apply, in respect of energyproducts and electricity, temporary exemptions or reductions in the levels of taxation

[14] Council Directive 1999/32/EC of 26 April 1999 relating to a reduction in thesulphur content of certain liquid fuels and amending Directive 93/12/EEC

[15] 2001/77/EC “On the Promotion of Electricity Produced from Renewable EnergySources in the Internal Electricity Market”: Eiropas Savienības direktīva, 2001

[16] Energobilance 2003. gadā: Statistisko datu krājums. R.: LR Centrālā Statistikaspārvalde, 2003

[17] Energobilance 2000. un 2001. gadā: Statistisko datu krājums. R.: LR CentrālāStatistikas pārvalde, 2002

[18] http://www.sprk.gov.lv/

[19] http://www.iea.org


SIA DATAKOM 100 2004

[20] Atjaunojamo energoresursu programma, PHARE, 2000

[21] Kūdras ieguve un izmantošana enerģētikā, PHARE, 1997

[22] K.Būmanis. Koksnes pielietošana enerģētikā un celtniecībā, 2003. (ziņojumsLatvijas meža un saistīto nozaru nacionālās programmas ietvaros)

[23] Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, LR Ekonomikas ministrija,2004

[24] http://www.vmd.gov.lv

[25] http://www.zm.gov.lv/forestry/

[26] Meža un saistīto nozaru nacionālā programma. Meža resursu stāvoklis un toapsaimniekošanu ietekmējošie faktori, 2003

[27] Energy: Yearly statistics, European Communities, 2003

[28] „The share of renewable energy in EU”, Commision of European Communities{SEC (2004) 547}

[ 29] Weißbuch „Energie für die Zukunft –erneuerbare Energiequellen”, 1997

[30] Sustainable forestry and the European Union, European Communities, 2003

[31] Export&Import possibilities and fuel prices of biomass in European countries –Task 2” VTT energy, 2003

[32] „Evaluation of the policy and legal frameworks and barries of biomassCHP/DHP in Denmark.” Danish Technological institute, 2004.

[33] Timber bulletin, Forest Products Statistics 1999-2003

[34] A.Lācis, Energošķeldas avotu nepietrūks, Enerģētika un Automatizācija, 2002

ENERĢĒTISKĀS KOKSNES TIRGUS...

Documents

Transcript of ENERĢĒTISKĀS KOKSNES TIRGUS...