PĒTĪJUMS Koksnes biomasas izmantošanas enerģijas ieguvē ...
85
SIA „MEŽA UN KOKSNES PRODUKTU PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS INSTITŪTS” 2014.gada 12.novembrī PĒTĪJUMS Koksnes biomasas izmantošanas enerģijas ieguvē monitorings (2014) (Lauka atbalsta dienesta līguma Nr. 260514/S128) Projekta pasūtītājs: LR ZM Lauku atbalsta dienests Finansējums: Meža attīstības fonds Projekta vadītājs: M. sc. Kārlis Būmanis Izpildītāji: M.oec. Igors Krasavcevs, Dr.silv. Sigita Liše, M.sc. Astrīda Stepiņa. Jelgava, 2014
Transcript of PĒTĪJUMS Koksnes biomasas izmantošanas enerģijas ieguvē ...
1
SIA „MEŽA UN KOKSNES PRODUKTU
PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS INSTITŪTS”
2014.gada 12.novembrī
PĒTĪJUMS
Koksnes biomasas izmantošanas enerģijas ieguvē monitorings (2014) (Lauka atbalsta dienesta līguma Nr. 260514/S128)
Projekta pasūtītājs: LR ZM Lauku atbalsta dienests Finansējums: Meža attīstības fonds Projekta vadītājs: M. sc. Kārlis Būmanis Izpildītāji: M.oec. Igors Krasavcevs, Dr.silv. Sigita Liše, M.sc. Astrīda Stepiņa.
Jelgava, 2014
2
SATURS
ATTĒLU SARAKSTS ................................................................................................................ 3 TABULU SARAKSTS ............................................................................................................... 4 1. IEVADS .............................................................................................................................. 5
1.1. Konteksts un mērķis...................................................................................................... 5 1.2. Izvērtējuma ietvaros veicamie uzdevumi ...................................................................... 5 1.3. Izmantotā metodoloģija ................................................................................................. 5 1.4. Pētījuma sasniedzamais rezultāts ................................................................................ 7 1.5. Izmantotie saīstinājumi un termini ................................................................................ 8
2. Latvijas koksnes biomasas patēriņa analīze enerģijas ražošanā ............................... 9 2.1. Vispārējās lietošanas katlu mājas jeb pārveidošanas sektors ..................................... 9
3. KOKSNES BIOMASAS IZMANTOŠANA ENERĢIJA IEGUVE. ATTĪSTĪBAS TENDENČU UN IESPĒJU NOVĒRTĒJUMS .......................................................................... 15
3.1. KOKSNES BIOMASAS PATĒRIŅA NOVĒRTĒJUMS ............................................... 15 3.1.1. Patēriņš enerģijas ražošanā ................................................................................. 15 3.1.2. Patēriņš sadalījumā pa produktiem ...................................................................... 16 3.1.3. Patēriņš sadalījumā pa patēriņa vietām................................................................ 28 3.1.4. Koksnes biomasas saražotā elektroenerģija ........................................................ 33 3.2. KOKSNES BIOMASAS RAŽOŠANA UN ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA ............................. 34 3.2.1. Malkas ražošana un ārējā tirdzniecība ................................................................. 35 3.2.2. Šķeldu ražošana un ārējā tirdzniecība.................................................................. 39 3.2.3. Skaidu ražošana un ārējā tirdzniecība.................................................................. 41 3.2.4. Granulu ražošana un ārējā tirdzniecība ................................................................ 43 3.2.5. Brikešu ražošana un ārējā tirdzniecība................................................................. 45
4. KOKSNES BIOMASAS TIRGUS LATVIJĀ UN PASAULĒ ........................................... 47 5. KOKSNES BIOMASAS PIEPRASĪJUMA PROGNOZES LATVIJĀ .............................. 62 6. KOKSNES BIOMASAS UN IEGŪTAS ENERĢIJAS CENU DINAMIKA ....................... 66 7. PRIEKŠLIKUMI ENERGORESURSU PATĒRIŅA DATU IEGUVEI............................... 72 PIELIKUMI ............................................................................................................................... 74
3
ATTĒLU SARAKSTS
2-1.att. Kurināmās koksnes patēriņa prognozes pārveidošanas sektorā, tūkst. cieš. m3. .......................................................10
2-2.att. Enerģijas ražošanai nepieciešamās kurināmās koksnes patēriņa prognoze, (pārveidošanas un rūpniecības sektors),
tūkst. cieš. m3. ......................................................................................................................................................................11
3-1.att. Koksnes biomasas patēriņa dinamika enerģijas ražošanā Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.g. līdz 2013.g.
(tūkst.m3) ..............................................................................................................................................................................16
3-2.att. Latvijas malkas patēriņa dinamika no 2005.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3) ........................................................................17
3-3.att. Latvijas šķeldu patēriņa dinamika no 2005.g. līdz 2013.g. (tūkst.ber.m3) ...................................................................18
3-4.att. Latvijas skaidu patēriņa dinamika no 2005.g. līdz 2013.g. (tūkst.ber.m3) ...................................................................18
3-5.att. Latvijas granulu un brikešu patēriņa dinamika no 2005.g. līdz 2013.g. (tūkst.t) .........................................................19
3-6.att. Lietuvas granulu patēriņa dinamika no 2008.g. līdz 2012.g. (tūkst.t) .........................................................................19
3-7.att. Igaunijas malkas patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3) ......................................................................20
3-8.att. Igaunijas šķeldu patēriņa dinamika no 2007.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3) .......................................................................21
3-9.att. Igaunijas skaidas patēriņa dinamika no 2007.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3) .....................................................................21
3-10.att. Igaunijas granulu un brikešu patēriņa dinamika no 2008.g. līdz 2013.g. (tūkst.t) .....................................................22
3-11.att. Somijas malkas patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3) .....................................................................23
3-12.att. Somijas meža un industriālo šķeldu patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3) .......................................23
3-13.att. Somijas skaidu patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3) ......................................................................24
3-14.att. Somijas mizu patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3) .........................................................................24
3-15.att. Somijas granulu patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.t) ........................................................................25
3-16.att. Somijas melnā atsārma patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (PJ) ..................................................................25
3-17.att. Zviedrijas malkas patēriņa dinamika no 2005.g. līdz 2012.g. (tūkst.m3) ...................................................................26
3-18.att. Zviedrijas skaidu (bez mizas) patēriņa dinamika no 2006.g. līdz 2012.g. (tūkst.m3) .................................................27
3-19.att. Zviedrijas šķeldu (ar mizu) patēriņa dinamika no 2006.g. līdz 2012.g. (tūkst.m3) .....................................................27
3-20.att. Zviedrijas granulu patēriņa dinamika no 2005.g. līdz 2012.g. (tūkst.t)......................................................................28
3-21.att. Zviedrijas „melnā atsārma” patēriņa dinamika no 2006.g. līdz 2012.g. (tūkst.m3).....................................................28
2-22.att. Latvijas koksnes biomasas patēriņš pa patēriņa vietām no 2008.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3) ......................................29
3-23.att. Lietuvas koksnes biomasas patēriņš pa patēriņa vietām no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3).....................................30
3-24.att. Igaunijas koksnes biomasas patēriņš pa patēriņa vietām no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3) ....................................31
3-25.att. Somijas koksnes biomasas patēriņš pa patēriņa vietām no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3) .....................................32
3-26.att. Zviedrija koksnes biomasas patēriņš pa patēriņa vietām no 2005.g. līdz 2012.g. (tūkst.m3) ....................................33
3-27.att. No koksnes biomasas saražotās elektroenerģijas dinamika Baltijas valstīs no 2004.g.līdz 2013.gadam (GWh) ......34
3-28.att. No koksnes biomasas saražotās elektroenerģijas dinamika Somijā un Zviedrijā no 2004.g.līdz 2013.gadam (GWh)
.............................................................................................................................................................................................34
3-29.att. Koksnes biomasas ražošanas apjomi Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m3) .....................35
3-30.att. Malkas ražošanas apjomi Baltijas valstīs no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m3) .............................................................36
3-31.att. Malkas ražošanas apjomi Somijā un Zviedrijā no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m3) .....................................................37
3-32.att. Malkas eksporta un importa dinamika Baltijas valstīs no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m3) ..........................................38
3-33.att. Malkas eksporta un importa dinamika Somijā un Zviedrijā no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m3) ...................................39
3-34.att. Šķeldu ražošanas dinamika Baltijas valstīs un Somijā no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m3) .........................................40
3-35.att. Šķeldu ražošanas dinamika Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijāno 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m3) ...........................41
3-36.att. Skaidu ražošanas dinamika Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m3) ..........................42
3-37.att. Granulu ražošanas dinamika Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m3) ........................44
5-1.att. Kurināmās koksnes ražošanas un patēriņa apjomi vietējā tirgū .................................................................................62
5-2.att. Kurināmās koksnes produktu eksports 2013. gadā ...................................................................................................62
5-3.att. Meža šķeldu cenas, pie pircēja noliktavā, EUR/ber. m3 .............................................................................................64
5-4.att. Kurināmās koksnes patēriņš 2013. un 2016. gadā, milj. m3 .......................................................................................64
5-5.att. Pārveidošanas sektorā izmantoto resursu veidu procentuālais sadalījums,2013. gadā, provizoriskie dati ...........65
6-1.att. Malkas cenu dinamika pa valstīm no 2004.-2014.g., EUR/m3....................................................................................66
6-2.att. Malkas cenu dinamika pa valstīm no 2004.-2014.g., EUR/MWh ...............................................................................67
6-3.att. Šķeldu cenu dinamika pa valstīm no 2004.-2014.g., EUR/ber.m3 ..............................................................................68
6-4.att. Šķeldu cenu dinamika pa valstīm no 2004.-2014.g., EUR/MWh ................................................................................68
6-5.att. Skaidu cenu dinamika pa valstīm no 2004.-2013.g., (EUR/ber.m3) ............................................................................69
6-6.att. Skaidu cenu dinamika pa valstīm no 2004.-2012.g., (EUR/MWh)..............................................................................69
6-7.att. Granulu cenu dinamika pa valstīm no 2006.-2014.g., (EUR/t) ...................................................................................70
6-8.att. Granulu cenu dinamika pa valstīm no 2006.-2014.g., (EUR/MWh) ............................................................................71
4
TABULU SARAKSTS
1-1. Tabula Pārrēķinu koeficienti dažādām enerģijas mērvienībām ........................................................................................ 6
1-2. tabula Mērvienību daudzkārtņu vienības ......................................................................................................................... 6
1-3. tabula Neto siltumspējas vidējās vērtības dažādiem koksnes produktiem ....................................................................... 6
1-4. tabula Pārrēķina koeficienti statistikas datu apstrādei ..................................................................................................... 6
2-1.tabula Kurināmās koksnes pieprasījuma prognoze sadalījuma pa lielotāju grupām 2013-2020.gadiem, milj. m3 (ieskaitot
pēc MeKas prognozēm korigēto mājsaimniecību patēriņu) .................................................................................................... 9
2-2.tabula Informācija par lielākajiem jaunajiem projektiem pārveidošanas sektorā 2011.-2015. gadā, detalizēta informācija
pieejama pielikumā ................................................................................................................................................................ 9
2-3.tabula Informācija par lielajiem jauajniem projektiem rūpniecisko patērētāju sektorā 2011.-2015. gadā (enerģijas
ražošanai), detalizētā informācija pieejama pielikumā. ..........................................................................................................10
2-4.tabula Informācija par plānotājiem biomasas projektiem Latvijā ..............................................................................12
3-1.tabula Koksnes biomasas patēriņš enerģijas ražošanā Baltijas jūras reģiona valstīs, 2004-2013.g. tūkst.m3 ..................16
3-2.tabula Koksnes biomasas produktu patēriņš Latvijā no 2005.gada līdz 2013.gadam (tūkst.m3/ tūkst.t) ..........................17
3-3.tabula Koksnes biomasas produktu patēriņš Igaunijā no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3/ tūkst.t) ................................20
3-4.tabula Koksnes biomasas produktu patēriņš Somijā no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3/ tūkst.t/ PJ) ...........................22
3-5.tabula Koksnes biomasas produktu patēriņš Zviedrijā no 2004.gada līdz 2012.g. (tūkst.m3/ tūkst.t) ................................26
3-6.tabula Koksnes biomasas patēriņš Latvijā pa patēriņa vietām no 2008.gada līdz 2013.gadam (tūkst.m3) .......................29
3-7.tabula Koksnes biomasas patēriņš Lietuvā pa patēriņa vietām no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) ................................................29
3-8.tabula Koksnes biomasas patēriņš Igaunijā pa patēriņa vietām no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3,
/tūkst.t.) .................30
3-9.tabula Koksnes biomasas patēriņš Somijā pa patēriņa vietām no 2004.gada līdz 2013.g.(tūkst.m3) ................................31
3-10.tabula Koksnes biomasas patēriņš Zviedrijā pa patēriņa vietām no 2005.gada līdz 2012.g. (tūkst.m3) ..........................32
3-11.tabula No koksnes biomasas saražotais elektroenerģijas apjoms Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz
2013.g. (GWh) ......................................................................................................................................................................33
3-12.tabula Koksnes biomasas produktu ražošanas dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g.
(tūkst.m3) ..............................................................................................................................................................................35
3-13.tabula Malkas ražošanas dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) .........................36
3-14.tabula Malkas eksporta un importa dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3)...........37
3-15.tabula Malkas eksporta un importa dinamika Somijā un Zviedrijā no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) ..........................................38
3-16.tabula Šķeldu ražošanas dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) ..........................39
3-17.tabula Šķeldu eksporta un importa dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) ...........40
3-18.tabula Šķeldu eksporta un importa dinamika Somijā un Zviedrijā no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) .........................40
3-19.tabula Skaidas ražošanas dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) ........................42
3-20.tabula Skaidu eksporta un importa dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2009.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) ...........43
3-21.tabula Skaidu eksporta un importa dinamika Somijā un Zviedrijā no 2009.gada līdz 2012.g. (tūkst.m3) ..........................................43
3-22.tabula Granulu ražošanas dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) ........................43
3-23.tabula Granulu eksporta un importa dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) .........44
3-24.tabula Granulu eksporta un importa dinamika Zviedrijā un Somijā no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) .......................44
3-25.tabula Brikešu ražošanas dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) .........................45
3-26.tabula Brikešu eksporta un importa dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3) ..........45
3-27.tabula Brikešu eksporta un importa dinamika Zviedrijā un Somijā no 2004.gada līdz 2012.g. (tūkst.m3) ........................45
5-1.tabula Kurināmās koksnes patēriņa faktiskie un prognozētie apjomi, milj.m3 ...................................................................63
6-1.tabula Malkas cenu dinamika pa valstīm (EUR/m3 un EUR/MWh) ...................................................................................66
6-2.tabula Šķeldu cenu dinamika pa valstīm (EUR/ber.m3 un EUR/MWh) .............................................................................67
6-3.tabula Skaidu cenu dinamika pa valstīm (EUR/ber.m3 un EUR/MWh) .............................................................................68
6-4.tabula Granulu cenu dinamika pa valstīm (EUR/t un EUR/MWh) ....................................................................................70
6-5.tabula Brikešu cenu dinamika pa valstīm (EUR/t un EUR/MWh) .....................................................................................70
7-1.tabula Aptaujas jautājumi par malkas patēriņu Latvijas mājsaimniecībās 2010.gadā.......................................................72
7-2.tabula Ieteikumi mērvienību aizvietošanai malkas uzskaitē .............................................................................................73
7-3.tabula Monitorigna rokas grāmatā nepieciešāmas korekcijas ..........................................................................................73
5
1. IEVADS
1.1. Konteksts un mērķis
Lai regulāri sekotu koksnes biomasas tirgus izaugsmei, nepieciešams izvērtēt koksnes biomasas izmantošanas iespējas un turpmākās attīstības tendences enerģijas ieguvē, tostarp salīdzinot dažādu valstu pieredzi. Ir nepieciešams detalizēts izvērtējums - pētījums, kuru būtu izstrādājuši atbilstošās jomas eksperti
Pētījuma mērķis - Veikt koksnes biomasas izmantošana enerģijas ražošanā monitoringu un turpmākās koksnes biomasas izmantošanas attīstības tendences un iespējas enerģijas ieguvē aktualizāciju.
1.2. Izvērtējuma ietvaros veicamie uzdevumi
Pētījuma mērķa sasniegšanai tika nodrošināta šādu uzdevumu veikšana:
aktualizēt datus par situāciju un tendencēm Latvijā koksnes biomasas patēriņā enerģijas ražošanā (izvērtējot iepriekšējo gadu pētījumu rezultātus);
aktualizēt datus par Baltijas jūras reģiona valstīm koksnes biomasas izmantošanas enerģijas ieguvē monitoringam (LV,LT,EE,FI,SE);
identificēt un analizēt datus par koksnes biomasas tirgu ietekmējošiem faktoriem un procesiem Latvijā, Baltijas jūras reģionā, ES un pasaulē, tai skaitā analizēt ES 2020 Stratēģijas noteikto ES valstu AER mērķu iespējamo ietekmi uz Latvijas meža resursu izmantošanu;
sagatavot prognozi koksnes biomasas pieprasījumam Latvijā (vietējais patēriņš, pieprasījums no ES un pasaulē), sniedzot indikatīvu minimālo un maksimālo ikgadējo biomasas pieprasījuma apjomu 2013.-2020.gadu periodam;
apkopot informāciju par koksnes biomasas un iegūtās enerģijas cenām un to dinamika Latvijā un references valstīs sadalījumā par koksnes biomasas veidiem, veikt cenu prognozes.
izstrādāt priekšlikumus energoresursu patēriņa datu ieguves uzlabošanai, t.sk. priekšlikumus Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma anketas „Apsekojuma par energoresursu patēriņu mājsaimniecībā” jautājumu sadaļai par kurināmās koksnes patēriņu un ieguvi.
Apkopojamās informācijas specifikācija
Produktu iedalījums: šķeldas (arī saiņi) no mežsaimniecības; apaļkoksne no mežsaimniecības; kokrūpniecības blakusprodukti – šķeldas un skaidas (neskaitot tālākapstrādātus produktus); tālākapstrādāti produkti (granulas, briketes); citi koksnes biomasas produkti (piemēram, pirolīzes, torifikācijas, gazifikācijas, un citi tālākās pārstrādes produkti). Šo produktu patēriņš siltumenerģijas ražošanā.
Cita informācija:
No koksnes biomasas saražotās elektroenerģijas apjoms. No koksnes biomasas saražotās biodegvielas apjoms. Koksnes biomasas produktu enerģijas ražošanai, eksporta un importa apjomi un to prognozes
Latvijā un references valstīs līdz 2030. gadam.
1.3. Izmantotā metodoloģija
Lai sasniegtu izvirzītos uzdevumus, tiek izmantotas vairākas savstarpēji papildinošas pētījuma izstrādes metodes:
1. Projekta teorētiskā pamatojuma sagatavošana: informācijas avotu apzināšana, informācijas avotu un datu kvalitātes novērtēšana, esošās enerģētiskās koksnes tirgus situācijas novērtēšana;
2. Projekta eksperimentālās daļas realizācija:
informācijas apkopošana;
6
statistikas datu aktualizācija; metodikas un datu salīdzināšana ar CSP; cenu aktualizācija; komunikācija ar respondentiem references valstīs un nozares pārstāvjiem Latvijā;
3. Projekta analītiskās daļas realizācija:
cenu attīstības analīze un prognozes; atbalsta mehānismu un nodokļu ietekmi uz biomasas patēriņa un enerģijas ražošanas
ekonomisko izdevīgumu Latvijā, references valstīs un ES analīze; koksnes biomasas ilgtspējības kritēriju analīze.
Ticamības līmenis pašreiz uzkrātajiem statistikas datiem
Veicot uzkrātās datu izvērtējumu, ticamības līmenis pašreiz tika noteikts, balstoties uz katras valsts statistisko datu ticamības līmeņa novērtējumu. Katras valsts atbilstošās statistikas biroja datu gadījumā ticamības līmenis gandrīz visos gadījumos novērtēts kā augsts ar vidējo respondentu reprezentācijas pakāpi – aptuveni 90%. Turklāt tiek ņemti vērā tie gadījumi, ja kāds no respondentiem neiesniedz pārskatus vai anketas, lielākajā daļā gadījumā dati tiek imputēti (trūkstošos datus aizstājot ar izrēķinātiem datiem) vai arī tika pārrēķināti izlasē iekļuvušo respondentu svars konkrētā nozarē, tādējādi nodrošinot, ka jebkurā gadījumā, neiesniegtie respondentu dati tiek iekļauti kopējo datu aprēķinos, izņemot gadījumus, kad jāievēro konfidencialitāte uz datu neatspoguļošanu, tādējādi saglabājot augstu ticamības līmeni.
Pārrēķinu koeficienti
Veicot veiktu dažādu valstu uzkrāto datu salīdzināšanu, tika izmantoti dažādi pārrēķina koeficienti, lai salīdzinātu datus ar dažādām mērvienībām (Tabula Nr. 1-1. –1-4.)
1-1. Tabula Pārrēķinu koeficienti dažādām enerģijas mērvienībām
GJ MWh toe Kcal*
1 GJ 1 0.2778 0.02388 239*103
1 MWh 3.6 1 0.08598 860*103
1 toe 41.87 11.63 1 10*106
1 kcal 4.1868*10-6
1.163*10-3
0.1*10-6
1 * ārpus SI sistēmas mērvienība Avots: Wood fuels handbook
1-2. tabula Mērvienību daudzkārtņu vienības Apzīm.mērvien. Nosaukums Kārta Skaitlis
k Kilo 103 1 000
M Mega 106 1 000 000
G Giga 109 1 000 000 000
T Tera 1012
1 000 000 000 000
P Peta 1015
1 000 000 000 000 000
1-3. tabula Neto siltumspējas vidējās vērtības dažādiem koksnes produktiem
Produkts Mērv. GJ MWh toe
Koksnes granulas t 17.3 4.8 0.472
Zāģskaidas m3 2.16 0.6 0.053
Šķeldas m3 2.88 0.8 0.071
Svaigi zāģēta koksne (50%) t 8.5 2.36 0.203
Sausa koksne t 19-20,5 5,3-5,7 0,45-0,49
Skaidas** t 9.0-11.0 2.5-3.0 -
Granulas/ briketes** t 16.0-18.0 4.5-5.0 - **Pārrēķinu koeficienti, ko lieto Zviedrijas statistikas un Zviedrijas enerģētikas aģentūra
1-4. tabula Pārrēķina koeficienti statistikas datu apstrādei
Nr.p.k. Aprēķins
1. 1m3=2,5ber m
3
2. 1 ber m3 =0.4 m
3
3. 1m3=0.7 t
Avots: LR Centrālās statistikas pārvalde
7
Izmantotās definīcijas
Pētījuma ietvaros datu apstrādei tika izmantotas zemāk uzskaitītās definīcijas:
Papīrmalka Apaļkoki, kas paredzēti celulozes, kokskaidu vai kokšķiedru
plātņu ražošanai. Ietver apaļkokus, ka tiks izmantoti tam
paredzētajam mērķim apaļā, šķeltā vai sašķeldotā formā (avots
- Joint Forest Sector Questionnaire (JFSQ) (2001), Definitions,
UN-ECE/FAO/Eurostat/ITTO).
Kurināmā koksne Apaļkoki, kurus paredzēts izmantot kā kurināmo ēdiena
gatavošanai, apsildei vai elektroenerģijas ražošanai. Tā ietver
koksni no stumbriem, zariem un citām koku daļām (kas tiek
ievāktas kā kurināmais) un koksne, kas tiks izmantota kokogļu
ražošanai. Ietver arī kurināmās šķeldas, kas saražotas tieši no
apaļkoksnes. (avots - Joint Forest Sector Questionnaire (JFSQ)
(2001), Definitions, UN-ECE/FAO/Eurostat/ITTO).
Zāģbaļķi un finierkluči Apaļkoki sazāģēšanai (vai frēzēšanai) garenvirzienā
zāģmateriālu vai dzelzceļa gulšņu ražošanai vai finieru (lobītu
vai drāztu) ražošanai. Tie ietver arī apaļkokus (arī rupji
apzāģētus no četrām skaldnēm), kurus izmantos kādam no
sekojošiem mērķiem: jumta skaidu un taras klučiem, sērkociņu
klučiem un citiem speciāliem apaļkoku sortimentiem (piem.
māzeri un saknes utt.), kurus izmanto finieru ražošanā. (avots -
Joint Forest Sector Questionnaire (JFSQ) (2001), Definitions,
UN-ECE/FAO/Eurostat/ITTO).
Rūpniecība (industrial
consumption)
Koksnes biomasas patēriņš rūpniecības uzņēmumos.
Vispārējas lietošanas
katlu mājas jeb
pārveidošanas sektors
(district heating and CHP)
Centralizētās apkures katlu mājas, koģenerācijas stacijas
Lokālās katlu mājas (local
heating, households)-
Nelielo daudzdzīvokļu māju un privātmāju apkures sistēmas.
Lai datu grafiskajā attēlojumā būtu labāk redzamas tendences, vērtību skalas atskaite vairumā gadījumu nesākas no nulles, bet tās sākumpunkts tuvināts minimālajiem datu sērijas vērtību lielumiem.
1.4. Pētījuma sasniedzamais rezultāts
Izvērtējuma ietvaros iegūstamie rezultatīvie rādītāji ir:
aktualizēts 2012. un 2013.gada pētījuma „Koksnes biomasas izmantošanas enerģijas ieguvē monitorings” datus par Baltijas jūras reģiona valstīm (LV,LT,EE,FI,SE);
apkopota informācijas par koksnes biomasas tirgu ietekmējošajiem faktoriem un procesiem Latvijā, Baltijas jūras reģionā, ES un pasaulē;
sagatavota prognoze koksnes biomasas pieprasījumam Latvijā, sniedzot indikatīvu minimālo un maksimālo ikgadējo biomasas pieprasījuma apjomu 2013.-2020.gadu periodam;
apkopotas aktuālās koksnes biomasas un no tās iegūtās enerģijas cenas un veiktas to prognozes.
8
1.5. Izmantotie saīstinājumi un termini
Saīsinājums Skaidrojums
CSP Centrālā Statistikas pārvaldes
ZM Zemkopības ministrija
LR Latvijas Republika
ES Eiropas Savienība
LV Latvija
LT Lietuva
EE Igaunija
SE Zviedrija
FI Somija
JWEE Joint Wood Energy Enquiry MWh Megavatstunda
t Tonna
m3 Kubikmetrs
g. Gads
att. Attēls
GJ Gigadžouls
toe Naftas tonnas ekvivalents
TWh Teravatstunda
AER Atjaunojamie energoresursi
ktoe Naftas kilotonnas ekvivalents
GW Gigavats MW Megavats
TJ Teradžouls
MWe Megavats elektriskās jaudas
PJ Petadžouls
KW Kilovats
LTL Lits
LVL Lats
SEK Zviedrijas krona
9
2. Latvijas koksnes biomasas patēriņa analīze enerģijas ražošanā
2.1. Vispārējās lietošanas katlu mājas jeb pārveidošanas sektors
Latvijas 2013.gada energobilances dati pilnībā apstiprina “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” veiktās prognozes koksnes biomasas patēriņā. Pētījumā Koksnes biomasas izmantošanas enerģijas ieguvē monitorings (2013) bija aprēķināti prognozētie kurināmās koksnes koksnes patēriņa apjomi pārveidošanas sektorā, kur 2013. gadā bija sagaidāms patēriņa kāpums no 1,015 milj.m
3 līdz 1,420 milj.m
3 (skat. tabulu 2-1.). Pēc Latvijas energobilances datiem,
faktiskais koksnes biomasas patēriņš pārveidošanas sektorā 2013.gadā sastādīja 1,430 milj.m3,
kas pilnībā apstiprināja iepriekš veiktos aprēķinus.
2-1.tabula Kurināmās koksnes pieprasījuma prognoze sadalījumā pa lielotāju grupām 2013.-2020.gadam, milj. m
3 (ieskaitot pēc MeKas prognozēm koriģēto mājsaimniecību patēriņu)
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
Patēriņš pārveidošanas sektorā
Vēsturiskie dati no
CSP+DH/CHP jaunie projekti
1,42 1,76 1,76 1,76 1,76 1,76 1,76 1,76
Uzņēmumu pašpatēriņš
Vēsturiskie dati no
CSP+jaunie projekti.
1,98 2,04 2,17 2,54 2,54 2,54 2,54 2,54
Mājsaimniecību patēriņš
CSP dati koriģēti
balstoties uz MeKas
biomasas pētījumu
2,47 2,47 2,47 2,47 2,47 2,47 2,47 2,47
Kurināmās koksnes patēriņš (maksimālais) 6,3 6,4 6,8 6,8 6,8 6,8 6,8 6,3
2013.gadā darbību uzsāka centralizētās siltumapgādes katlu mājas Ventspilī (pašvaldības SIA “Ventspils Siltums”, jauda 46 MW), Liepājā (SIA “Liepājas enerģija”, 30 MW), Rīgā (AS “Rīgas siltums” siltumcentrāle „Zasulauks”, 20 MW) un Jelgavā (SIA “Fortum Jelgava”, 68 MW), kurās izmanto kurināmo koksni. Vairāki augstāk minētie objekti 2013.gadā darbu uzsāka tikai vasarā un rudenī, tāpēc 2014.gadā strādājot ar projektos paredzēto jaudu visu kalendāro gadu, patērēs papildus 0,330 milj.m
3.
2-2.tabula Informācija par lielākajiem jaunajiem projektiem pārveidošanas sektorā 2011.-2015. gadā, detalizēta informācija pieejama pielikumā
Nosaukums
Siltuma ģenerācijas nominālā jauda, MW
Elektrības ģenerācijas nominālā
jauda, MW
Kad uzsāks darbu Šķeldu nominālais
patēriņš, ber. M3
PSIA „Ventspils siltums” 46 3 2013/2014 300 000 SIA „Ošukalns” 5,5 1,4 Darbojas
10.2011 99 000
SIA „Liepājas enerģija" 12 2,3 Darbojas 10.2012 120 000
SIA „Liepājas enerģija" 30
10.2013 250 000
AS „RĪGAS SILTUMS”-Ziepniekkalns 22 4 10.2012 120 000
AS „RĪGAS SILTUMS”-Zasulauks 34
03.2013 210 000
SIA "Salaspils siltums" 7
12.2012 35 000
SIA “Kuldīgas siltumtīkli” 3 0,7 Darbojas 01.2012 50 000
SIA «Enefit Power & Heat Valka» 8 2,4 Darbojas 09.2012 120 000
AS „Remars - Rīga” 3,2
Darbojas 09.2012 35 000
SIA "Bioeninvest" 7 1 Darbojas 05.2012 60 000
SIA „Fortum Jelgava” 45 23 09.2013 570 000
10
SIA Madonas siltums 6
n.d. 44 700
AS Sātiņi Energo LM 3,8 0,7 n.d. 45 000
SIATukuma Siltums 32
11.2011 70 000
SIA Tukums DH 3 0,7 ? 50 000
AS Simone 5
06.2013 30 000
SIA SM Energo 10,4 1 11.2012 27 000
SIA Seces Koks 5 1,2 2013 54 000
Kopā (ber. m3)
2 289 700
Kopā (cieš. m3)
915 880
Provizoriskā informācija par 2014. gadu liecina par to, ka vietējā patēriņa pieaugums turpina mainīt kurināmas koksnes plūsmu Latvijā. Papildus patērētie apjomi pašlaik tiek atrasti pateicoties eksporta plūsmas pārorientācijai no eksporta uz vietējo tirgu. Malkas eksports 2013. gadā bija stabilizējies uz 0,221 milj, bet šogad strauji samazinājās par 35%. Šķeldu eksports arī turpina samazināties - 2013.gada sarūkot par 23% un 2014.gada astoņos mēnešos samazinoties vēl par 10% (līdz 0,961 milj. t).
Avots: MeKa
2-1.att. Kurināmās koksnes patēriņa prognozes pārveidošanas sektorā, tūkst. cieš. m3.
Industriālais patēriņš Latvijas kurināmās koksnes tirgu ietekmē industriālie patērētāji. Patēriņa apjoma pieaugums šajā segmentā ir saistīts ar granulu ražošanas paplašināšanu, kā arī koksnes plātņu ražotāju aktīvo darbību. Pirmā patērētāju grupa ražošanas vajadzībām izmanto malku, malkas un mežizstrādes atlieku šķeldas, kā arī skaidas. Otrā patērētāju grupa izmanto gan tradicionālo kurināmo koksni (malku, kurināmas šķeldas), kā arī zemas kvalitātes lietkoksni – papīrmalku un tehnoloģisko koksni. Uzņēmumu sniegtā informācija par plānotām izmaiņām kurināmās koksnes izmantošanā ļauj prognozēt pieauguma turpināšanos 2013. -2014. gadā.
2-3.tabula Informācija par lielajiem jauajniem projektiem rūpniecisko patērētāju sektorā 2011.-2015. gadā (enerģijas ražošanai), detalizētā informācija pieejama pielikumā.
Nosaukums
Siltuma ģenerācijas nominālā
jauda, MW
Elektrības ģenerācijas nominālā
jauda, MW
Kad uzsāks darbu
Šķeldu nominālais
patēriņš, ber. m3
SIA “KRONOSPAN Riga” 70
Darbojas 04.2012 400 000
SIA “”Granul Invest”, Launalne 15 6,5 Darbojas 05.2012 216 000 SIA “”Granul Pellets” Inčukalns 2.stādija (+60 000t+CHP) 22 7,9
2015 142 000
SIA “BETULA PREMIUM”/"Baltic Block" 10 1,9 2013 120 000
Saldus Enerģija” 8 1,8 01.2014 97 000
SIA “Latgran”, Krāslavas ražotne (160 000 t) n.d.
09.2011 210 000
SIA “NewFuels”” 17
Darbojas 09.2013 200 000
SIA “”SBE Latvia LTD” (paplašināšana)
2015 50 000
11
SIA “Latgran”, Gulbenes ražotne (+150 000 t)
Darbojas 07.2014 200 000
Kopā (ber. m3)
1 635 000
Kopā (cieš. m3)
654 000
Kā redzams lielāko ietekmi uz 2014. gada kurināmās koksnes patēriņu nodrošinās SIA “Latgran” jaunā ražotne Gulbenē, granulu ražotāja SIA “SBE Latvia Ltd” darbības paplašināšanās Kurzemes reģionā un uzņēmuma “Kronospan-Rīga” skujkoku plātņu materiālu ražošanas jaudu palielinājums Rīgā.
Kopējas prognozes enerģētikas sektoram
Saskaņā ar iepriekš prognozēto, kopējais kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā pieaugs no 0,8 milj. m
3 (2011.gadā) līdz 1,7 milj.m
3 (2015.gadā). Rūpniecībā (pašpatēriņam)
izmantotās kurināmās koksnes apjoma pieaugums tiek prognozēts no 1,5 līdz 2,1 milj.m3. Šogad veiktā projektu realizācijas analīze apstiprina iepriekš izteiktās prognozes par jauno projektu virzību un kurināmās koksnes patēriņa pieaugumu.
2-2.att. Enerģijas ražošanai nepieciešamās kurināmās koksnes patēriņa prognoze, (pārveidošanas un rūpniecības sektors), tūkst. cieš. m
3.
Neskatoties uz vietējā patēriņa straujo kāpumu, papildus patērētie apjomi neizraisa koksnes defīcītu un līdz ar to neizraisa cenu kāpumu uz kurināmās koksnes sortimentiem. Tieši otrādi, labvēlīgie apstākļi 2013./2014.gada apkures sezonā sekmēja kurināmo šķeldu pārpalikumu veidošanas. Tomēr tuvāko 2 gadu laikā situācija kurināmās koksnes tirgū var būtiski mainīties, jo koksnes patēriņš tuvosies un iespējams, pārsniegs to līdzsvara punktu, kad pieprasījums ir mazāks par tirgū potenciāli piedāvāto kurināmās koksnes apjomu. Ievērojot straujo pieprasījuma kāpumu kurināmas koksnes produktu sektorā ir nepieciešams veikt papildus pasākumus, kas ļautu noprecizēt malkas patēriņa apjomu Latvijā un nākamajos atskaites periodos informāciju apkopot atbilstoši faktiskajam patēriņam. 2015.gadā tas būs iespējams veicot padziļinātu mājsaimniecību aptauju “CSP Mājsaimniecību aptaujas 2015” sagatavošanas pasākumu ietvaros, apsekojot jauno projektu patēriņu reģionālā griezumā un detalizēti izvērtējot iespējamas izmaiņas specifisko kurināmās koksnes sortimentu grupās
12
Plānotie biomasas projekti (apkopojums no www.latforin.info
2-4.tabula Informācija par plānotājiem biomasas projektiem Latvijā
LatGran jaunā ražotne darbu sāks 2014.gada septembrī
/13.06.2014/
SIA LatgGran kokskaidu granulu ražotne, kuras būvniecība uzsākta pagājušā gada augustā Daukstu pastā Gulbenes – Madonas šosejas malā, darbu plāno uzsākt līdz septembrim, ziņo reģionālais laikraksts Dzirkstele. Tā uzņēmumam ir ceturtā šāda veida ražotne Latvijā. SIA LatGran ražošanas direktors un valdes loceklis Mārtiņš Zvjenieks stāsta, ka būvniecības darbi norit ļoti spraigi, tāpēc tiek cerēts, ka tos izdosies pabeigt, kā tika solīts – šā gada trešajā ceturksnī. Jau tiek iepirkts izejmateriāls kokskaidu granulu ražošanai. Gulbenes novada jaunās rūpnīcas jauda tiek plānota 150 tūkstošu tonnu kokskaidu granulu gadā. Gandrīz visa gatavā produkcija, izmantojot dzelzceļa un ostas pakalpojumus, tiek eksportēta uz Dāniju, Nīderlandi, Beļģiju un Zviedriju (vairāk informācijas skatīt šeit).
Nīcā būvēs vēl vienu koģenerācijas staciju
/04.04.2013/
Nīcas novada pašvaldība izsniegusi būvniecības atļauju SIA Piejūra Heat vēl viena biogāzes un koģenerācijas konteinera būvniecībai Jaunavotos, informē reģionālais medijs Kursas Laiks. Jaunā koģenerācijas stacija atrodas blakus jau esošajam uzņēmumam SIA Piejūra Energy. Abi uzņēmumi ir saistīti, un vecākais konsultēs iesācējus projekta realizācijas gaitā. Jaunavotu projekts pēc savas būtības ir biogāzes un koģenerācijas konteiners, gluži tāds pats kā jau uzbūvētie, kuru arī plānojam veidot zivju konservu fabrikas Piejūra vajadzībām, Kursas Laiku informējis SIA Piejūra Energy projekta vadītājs Ģirts Folmanis. Konteineru iecerēts būvēt tieši blakus esošajai biogāzes stacijai, mazliet tuvāk SIA Piejūra zivju konservēšanas fabrikai. Ģ. Folmanis apliecinājis, ka uzņēmums būtu gatavs uzsākt celtniecību jau tūdaļ. Tomēr projekta kopējās izmaksas ir gandrīz pusmiljons eiro, tādēļ tiek veikta aktīva investīciju piesaiste, un, līdz ko nauda būs, sāksies projekta realizācija (vairāk informācijas skatīt šeit).
Madonas Siltums ieguldīs 240 tūkstošus katlu mājas modernizācijā
/04.03.2014/
Madonas novada pašvaldībai piederošā SIA Madonas siltums grasās realizēt 240 tūkstošus Ls apjomīgu katlu mājas modernizācijas projektu. Projekts paredz samazināt kurināmā patēriņu, kā arī sarucināt siltuma zudumus, labiekārtojot kurināmā laukumu un izbūvējot kurināmā noliktavu (vairāk informācijas skatīt šeit).
Rīkos sabiedrisko apspriedi par kokogļu ražošanas kompleksa būvniecību Alūksnē
/05.02.2014/
Sakarā ar ieceri Alūksnē būvēt kokogļu ražošanas kompleksu ar vienlaicīgu elektroenerģijas koģenerāciju uzņēmums SIA "Carbon energy systems" plāno rīkot ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo sabiedriskās apspriešanas sanāksmi. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 2014. gada 18. februārī plkst. 17.30 Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas Mazā zāle, Dārza ielā 11, Alūksnē. Tajā tiks prezentēts projekts "Zaļā un inovatīvā kokogļu ražotne", kuru plānots attīstīt Alūksnes pilsētas rūpnieciskajā zonā - Rūpniecības ielā 2F. Projekta „Zaļā un inovatīvā kokogļu ražotne" mērķis ir izveidot efektīvu un modernu kokogļu ražotni, izmantojot jaunākās zināšanas un tehnoloģijas kokogļu ražošanas jomā. Realizējot plānoto, tiks izmantota lapu koku (bērzs vai alksnis) koksne, atbilstoši 48 000 - 59 000m3/gadā; plānots saražot līdz 8000 t kokogļu gadā (jauda līdz 12 000t/gadā). Koģenerācijas stacijas sadegšanas kamerā paredzēts sadedzināt pirolīzes gāzes no kokogļu ražotnes, kā arī kokogļu atlikumus, koksnes atgriezumus un smalko frakciju, kā arī vienlaikus ar kokoglēm koģenerācijas procesā plānots saražot elektroenerģiju ar 2 400 000 - 4 000 000 kWh gada apjomu. Projekta akcepta gadījumā sākotnēji tiks rekonstruēta teritorijā esošā ēka, izveidota inovatīvā ražotne un pēcāk sākta kokogļu, elektrības un siltumenerģijas ražošana (vairāk informācijas skatīt šeit).
13
Varakļānu novadā iecerēts izveidot biomasas granulu ražotni
/16.12.2013/
Kokapstrādes uzņēmums "Aļņi AS" papildus savam pamatbiznesam - zāģēto, ēvelēto un impregnēto zāģmateriālu ražošanai - plāno uzsākt koksnes atlieku pārstrādi augstākas pievienotās vērtības produkcijā - koksnes granulās. Ražotne taps, rekonstruējot bijušās linu rūpnīcas cehu (vairāk informācijas šeit).
Ropažu novadā plānota trešās koksnes biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība
/17.12.2013/
No 2013.gada 18.decembra līdz 2014.gada 22.janvārim Ropažu novada dome rīko publisko apspriešanu par koksnes biomasas koģenerācijas stacijas būvniecības ieceri Ropažu novada Ropažos. Kā norādīja būvniecības ierosinātāju pārstāvis Mārtiņš Riekstiņš, ja pašvaldība un iedzīvotāji būvniecības iecerei sniegs savu akceptu, tad provizoriski stacijas elektriskā jauda varētu būt aptuveni 200 kilovatu, bet siltumjauda - no 220 līdz 240 kilovatiem. Saražoto enerģiju plānots pārdot brīvā tirgū. Koģenerācijas stacijas būvniecības ierosinātājs ir SIA "RGSG", bet projektētājs - SIA "Ēku inženiertīklu projektēšanas birojs". Jau vēstīts, ka novembrī noslēdzās publiskā apspriešana par koksnes biomasas koģenerācijas stacijas būvniecības ieceri Ropažu novada Zaķumuižā, kurā piedalījās vien divi iedzīvotāji. Viens iedzīvotājs atbalstīja ieceri, bet otrs izteica neapmierinātību, savukārt pati pašvaldība atbalstīja šo projektu. Tāpat mēnesi iepriekš noslēdzās vēl viena publiskā apspriešana - par 4-6 miljonus latu vērtas koģenerācijas stacijas būvniecību Silakrogā, kas tiks kurināta ar šķeldu (skatīt vairāk šeit).
Varakļānu novadā iecerēts izveidot biomasas granulu ražotni
/16.12.2013/
Kokapstrādes uzņēmums "Aļņi AS" papildus savam pamatbiznesam - zāģēto, ēvelēto un impregnēto zāģmateriālu ražošanai - plāno uzsākt koksnes atlieku pārstrādi augstākas pievienotās vērtības produkcijā - koksnes granulās. Ražotne taps, rekonstruējot bijušās linu rūpnīcas cehu (vairāk informācijas šeit).
Bebru pagastā par vairāk nekā 1,8 miljoniem būvēs koģenerācijas staciju
/13.12.2013/
Bebru pagasta Ulda Krievāra zemnieku saimniecība Pilslejas iecerējusi ieguldīt vairāk nekā 1,85 miljonus latu biogāzes un koģenerācijas stacijas izveidē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājalapā. Konkursā savus pieteikumus iesniedza Liepājas uzņēmums SIA UPB Energy un Rīgas kompānija SIA P.M.G., un par uzvarētāju tika atzīti rīdzinieki. Biogāzes un koģenerācijas stacijas būve tiks veikta ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību (vairāk informācijas šeit).
Noslēdz 4,5 miljonu konkursu par katlumājas būvi Daugavpilī
/22.07.2013/
Šā gada februārī kompānija SIA Sprino noslēgusi vairāk nekā 4,57 miljonus latu vērtu konkursu par šķeldas katlumājas būvniecību Daugavpilī, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.15 megavatu (MW) šķeldas katlumājas būvniecība paredzēta Daugavpilī (vairāk informācijas šeit).
Kuldīgā vēlas būvēt vēl vienu koģenerācijas staciju
/02.04.2013/
Kuldīgas dome izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu SIA R.S.V. iecerei būvēt jaunu koģenerācijas staciju Kuldīgā. Projekta iniciatīva saistīta ar SIA Kurzemes finieris vēlmi paplašināt darbību un tam nepieciešamo
siltumenerģiju, db.lv informēja SIA R.S.V. pārstāvis Raimonds Spūls-Vilcāns. Projekta izmaksas ir vairāki miljoni latu, un to nodrošināšanai plānots piesaistīt ārvalstu investoru, kā arī kredītlīdzekļus. Šā gada 3.aprīlī paredzēta projekta prezentācija pašvaldībā. Objektu iecerēts būvēt ar elektrisko jaudu līdz 1 MW un siltuma jaudu līdz 3 MW. Būvi projektē Kuldīgas novada Padures pagastā reģistrētā SIA Struņķkrogs. Apspriešana noritēs līdz 21. aprīlim, savukārt novada dome lēmumu plāno pieņemt 25.aprīlī. Db.lv rakstīja, ka pērn Kuldīgā nodeva ekspluatācijā 3,67 miljonus latu vērtu koģenerācijas staciju, kuras jauda siltumenerģijas ražošanai ir 3,06 MW, elektroenerģijai – 0,727 MW. Stacija apgādā ar siltumu Kuldīgu un to apsaimnieko SIA Kuldīgas siltumtīkli (vairāk informācijas šeit).
Rīgas siltums realizēs 1,1 miljona latu vērtu projektu
/20.02.2013/
A/s Rīgas siltums investēs siltumavotu attīstībā un ražošanas efektivitātes uzlabošanā siltumcentrālē Daugavgrīva, informē Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmuma pārstāvji. Siltumcentrālē Daugavgrīva tiks uzstādīts biokurināmā ūdenssildāmais katls ar siltuma jaudu pieci megavati (MW), dūmgāzu kondensators un automatizētas sadedzināšanas iekārtas. Jaunuzstādīto biokurināmā ūdenssildāmo katlu plānots pieslēgt pie
14
siltumcentrāles siltumapgādes tīkla cauruļvadiem, izmantojot esošos tīkla sūkņus ,un tas tiks aprīkots ar atsevišķu siltuma uzskaiti. Biokurināmā katla uzstādīšana palielinās atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvaru Daugavgrīvas siltumcentrālē no 55% līdz 84%, norāda uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko. Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 1,1 miljons latu, un no tām 426 tūkst. Ls līdzfinansēs Kohēzijas fonds. Saistībā ar projekta īstenošanu a/s Rīgas siltums slēdzis līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Projektu paredzēts realizēt divu gadu laikā (vairāk informācijas šeit).
Ludzas novada uzņēmums SIA Je Enerģija ieguldīs 2,7 miljonus koģenerācijā
/15.02.2013/
SIA Je Enerģija grasās ieguldīt vairāk nekā 2,77 miljonus latu tehnoloģisko iekārtu piegādei koģenerācijas elektrostacijas vajadzībām, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Paredzēts, ka šķeldas gazifikācijas metodi izmantojošas koģenerācijas elektrostacijas tehnoloģisko iekārtu piegādi, montāžu un ieregulēšanu veiks Vācijas uzņēmums Pyrox GmbH. SIA Je Enerģija ir Ludzas novada Cirmas pagasta Tutānos, Dzintaros reģistrēta kompānija ar pamatkapitālu 35 tūkstoši latu. Uzņēmums dibināts 2006. gadā un nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, inženierdarbībām un ar tām saistītajām tehniskajām konsultācijām. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Edgars Romanovskis. (vairāk informācijas šeit).
15
3. KOKSNES BIOMASAS IZMANTOŠANA ENERĢIJA IEGUVE.
ATTĪSTĪBAS TENDENČU UN IESPĒJU NOVĒRTĒJUMS
Pētījuma ietvaros tika papildināta Baltijas jūras reģiona valstu statistiskā informācija par koksnes biomasas uzskaiti un to izmantošana enerģijas ieguvē, detalizētāk to aktualizējot šādās valstīs:
Latvijā; Igaunijā; Lietuvā; Zviedrijā; Somijā;
Analīze aptver sekojošu apjomu:
laika periodu no 2004. līdz 2013. gadam (ja aktuālā informācija pieejama); produktus:
malka;
šķeldas, skaidas un citi koksnes atlikumi;
granulas, briketes un citi tālākapstrādes produkti;
otrreizējā lietotā koksne. siltumenerģijas iedalījumu pa patēriņa vietām:
rūpniecība;
patērētāji, kas siltumenerģiju iegūst no vispārējās lietošanas katlumājām;
patērētāji, kas siltumenerģiju iegūst no lokālām apkures sistēmām. no koksnes biomasas saražotā elektroenerģija; neizmantotā siltuma apjomi no koksnes biomasas izmantošanas elektrības un citu enerģētikas
produktu ražošanā; transportā izmantotā degviela no koksnes biomasas.
Analizējot informāciju par Baltijas jūras reģiona valstu koksnes biomasas patēriņu, tika identificēti sekojoši statistikas dati:
Koksnes biomasas patēriņš enerģijas ražošanā; Koksnes biomasas patēriņš enerģijas ražošanā, sadalījumā pa biomasas veidiem ; Koksnes biomasas patēriņš enerģijas ražošanā, sadalījumā pa patēriņa vietām ; No koksnes biomasas saražotais elektroenerģijas apjoms.
Augstāk tekstā minēto datu labākai izpratnei, pētījuma ietvaros tiek piedāvāts grafisks datu atspoguļojums (skatīt zemāk).
3.1. KOKSNES BIOMASAS PATĒRIŅA NOVĒRTĒJUMS
3.1.1. Patēriņš enerģijas ražošanā
Pēdējā apkopotā informācija liecina, ka kopumā Baltijas jūras reģiona valstīs vērojams koksnes biomasas patēriņa kāpums. Protams, ka pasaules ekonomiskā un finanšu krīze atstāja zināmu ietekmi uz koksnes patēriņa apjomu atsevišķas valstīs. Latvijā pēdējo divu gadu laika ir vērojams neliels koksnes biomasas patēriņa pieaugums (attēls Nr. 3-1.).
16
3-1.att. Koksnes biomasas patēriņa dinamika enerģijas ražošanā Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Tomēr Latvijai ir visaugstākie koksnes patēriņa rādītāji Baltijā, kas ir aptuveni 1.5 reizes salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Somijas un Zviedrijas biomasas patēriņš ir ar pieaugošu tendenci (Tabula Nr. 3-1.).
3-1.tabula Koksnes biomasas patēriņš enerģijas ražošanā Baltijas jūras reģiona valstīs, 2004-2013.g. tūkst.m
3
Gads Latvija Lietuva Igaunija Somija Zviedrija
2004 7 158 3 544 3 463 20 557 -
2005 7 145 3 616 3 338 19 793 27 789
2006 7 174 3 716 3 538 20 912 32 350
2007 7 001 3 602 3 743 19 175 33 400
2008 6 621 3 750 3 613 21 032 36 400
2009 7 563 4 778 3 774 20 157 39 100
2010 7 329 4 766 4 415 22 719 43 850
2011 6 677 4 644 4 048 23 473 41 000
2012 7 314 5 093 4 493 24 526 43 850
2013 7 327 5 206 4 295 25 444 n.d.
3.1.2. Patēriņš sadalījumā pa produktiem
Sakarā ar to, ka katrā no references valstīm koksnes biomasas patēriņā izmanto atšķirīgas uzskaites mērvienības un iedalījumu pa koksnes produktiem, labākai izpratnei apkopotā informācija atspoguļota pa valstīm – Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija un Zviedrija.
Latvija
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
35 000
40 000
45 000
Latvija Lietuva Igaunija Somija Zviedrija
1000 m
3
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
17
Lai datu grafiskajā attēlojumā būtu labāk redzamas tendences, vērtību skalas atskaite vairumā gadījumu nesākas no nulles, bet tās sākumpunkts tuvināts minimālajiem datu sērijas vērtību lielumiem.
Latvijā visvairāk koksnes patērē malkas veidā, tad skaidu un šķeldu, uz visbeidzot granulu un brikešu veidā. Detalizētāku koksnes biomasas produktu patēriņa apjomus skatīt Tabulu Nr. 3-2., bet tendenču atspoguļošanā attēlos Nr. 3-2. līdz 3-5.
3-2.tabula Koksnes biomasas produktu patēriņš Latvijā no 2005.gada līdz 2013.gadam (tūkst.m3/
tūkst.t)
Gads Malka Šķeldas Skaidas Granulas, briketes
1000 m3 1000 ber.m
3 1000 t
2005 5127 1804 3142 28
2006 5113 2039 3023 26
2007 5046 2165 2616 30
2008 4880 1961 2287 30
2009 5426 2386 2868 26
2010 5073 2528 2951 31
2011 4439 2418 2988 33
2012 4573 2474 2956 136
2013 4237 4171 3120 96
2013.gadā malkas patēriņš enerģijas ražošanā sasniedzis zemāko punktu, veidojot tikai 4 237 tūkst.m3, kas ir par ~7% mazāk nekā gadu iepriekš un par 22% mazāk nekā 2009.gadā, kad šo gadu laikā tika sasniegts augstākais malkas patēriņa punkts (Attēls Nr. 3-2.).
3-2.att. Latvijas malkas patēriņa dinamika no 2005.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Laika periodā no 2008.gada līz 2013.gadam bija vērojams šķeldu patēriņa kāpums, taču ļoti straujš pieaugums ir 2013.gadā, sasniedzot 4 171 ber.m3, kas ir par 67% vairāk nekā gadu iepriekš (Attēls nr. 3-3.) (1 ber.m
3 – 0.4 m
3).
5127 5113 5046
4880
5426
5073
4439 4573
4237
4000
4250
4500
4750
5000
5250
5500
5750
6000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 m
3
18
3-3.att. Latvijas šķeldu patēriņa dinamika no 2005.g. līdz 2013.g. (tūkst.ber.m3)
Skaidu patēriņa zemākais punkts Latvijā tika sasniegts 2008.gadu ar 2 287 tūkst. ber.m3 (1 ber.m
3 –
0.4 m3). Kopš 2008.gada vērojams stabils skaidu patēriņa kāpums, ar nelielu samazinājumu
2012.gadā. 2013.gadā produkta patēriņš sasniedza 3 120 ber.m3, kas ir par 5.6% vairāk nekā gadu iepriekš (Attēls Nr. 3-4.).
3-4.att. Latvijas skaidu patēriņa dinamika no 2005.g. līdz 2013.g. (tūkst.ber.m3)
LR pieejamā statistika atsevišķi izdala granulu un brikešu patēriņu, tomēr lai šo koksnes produktu patēriņš būtu viegli salīdzināms ar citu valstu datiem, tie ir attēloti kopā. Laikā no 2005.-2012.gadam šo produktu patēriņš gandrīz palielinājies 5 reizes, sasniedzot 2012.gadā augstāko patēriņa punktu, t.i. 136 000 tūkst. t (1m
3 – 0.7t). Taču 2013.gadā šī produkcijas patēriņā vērojams
būtisks samazinājums uz 96 tūkst. t., kas ir par 29,4% mazāk nekā gadu iepriekš (Attēls Nr. 3-5.).
1804 2039
2165 1961
2386 2528
2418 2474
4171
1500
2000
2500
3000
3500
4000
4500
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 b
er.
m3
3142
3023
2616
2287
2868 2951 2988
2956
3120
1000
1250
1500
1750
2000
2250
2500
2750
3000
3250
3500
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 b
er.
m3
19
3-5.att. Latvijas granulu un brikešu patēriņa dinamika no 2005.g. līdz 2013.g. (tūkst.t)
Lietuva
Tendenču atspoguļošanai vērtību skalas atskaite nesākas no nulles, bet tās sākumpunkts tuvināts minimālajiem datu sērijas vērtību lielumiem.
Lietuvas statistika par koksnes produktu patēriņa dalījuma nav, izņemot no 2008.gada tiek uzskaitīti granulu patēriņa apjomi. Kopš 2008.gada granulu patēriņš ik gadu palielinājies, sasniedzot maksimālo patēriņu 2012.gadā ar 33 tūkst. t. (1m
3 – 0.7t), kas ir par 37.5% vairāk nekā gadu
iepriekš un par 1.5 reizes vairāk nekā 2008.gadā (Attēls Nr. 3-6.). Savukārt jaunākā informācija rāda, ka par 2013.gadu granumu patēriņš netiks apkopots Lietuvā.
3-6.att. Lietuvas granulu patēriņa dinamika no 2008.g. līdz 2012.g. (tūkst.t)
Igaunija
Tabulā Nr. 2-3. apkopots Igaunijas koksnes biomasas produktu patēriņš no 2004.gada līdz 2011.gadam, ja ir pieejama informācija vai/ un veikta šo produktu patēriņa statistiskā uzskaite. Attēlos no Nr. 3-7. līdz 3-10. atspoguļo katra koksnes biomasas patēriņa dinamika. Tendenču atspoguļošanai vērtību skalas atskaite nesākas no nulles, bet tās sākumpunkts tuvināts minimālajiem datu sērijas vērtību lielumiem.
28 26
30 30
26 31 33
136
96
10
30
50
70
90
110
130
150
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 t
13
20
23
24
33
0
10
20
30
40
2008 2009 2010 2011 2012
1000 t
20
3-3.tabula Koksnes biomasas produktu patēriņš Igaunijā no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3/
tūkst.t)
Gads Malka Šķeldas Skaidas Granulas Briketes
1000 m3 1000 ber.m
3 1000 t
2004 1589 - - - -
2005 1583 - - - -
2006 1527 - - - -
2007 1711 515 1098 - -
2008 1720 763 1180 6 19
2009 1736 1076 984 4 31
2010 1826 1518 1071 4 45
2011 1708 1859 781 11 46
2012 1560 1637 1299 11 21
2013 1615 1597 1084 12 31
Kopš 2004.gada Igaunijā malkas patēriņa apjomos vērojami kāpumi un kritumi, no 2006.gada līdz 2010.gada bija patēriņa kāpums, sasniedzot maksimālo patēriņu, t.i. 1 826 tūkst.m
3. Savukārt,
2012.gadā redzams malkas patēriņa kritums 8.7%, sasniedzot otro zemāko malkas patēriņa līmeni kopš 2004.gada. Taču 2013.gadā vērojams malkas patēriņa kāpums, sasniedzot 1615 tūkst.m3, kas ir 3,5% vairāk nekā gadu iepriekš (Attēls Nr. 3-7.).
3-7.att. Igaunijas malkas patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Kopš 2007.gadā šķeldu patēriņš Igaunijā ik gadu palielinājies un 2012.gadā sasniedz otru augstāko patēriņa apjomu, t.i. 1 637 tūkst. m
3, kas ir par 11.9% mazāk nekā gadu iepriekš un joprojām trīs
reizes vairāk nekā 2007.gadā. Arī 2013.gadā vērojams šķeldu patēriņa kritums 2,4% robežā attiecībā pret 2012.gadu (Attēls Nr. 3-8).
1589 1583 1527
1711 1720
1736
1826
1708
1560
1615
1400
1500
1600
1700
1800
1900
2000
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 m
3
21
3-8.att. Igaunijas šķeldu patēriņa dinamika no 2007.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Kopš 2007.gada Igaunijas skaidas patēriņš uzrāda lejupejošu tendenci, sasniedzot zemāko patēriņa apjomu tieši 2011.gadā un tas bija 781 tūkst. m
3, kas par gandrīz par trešdaļu mazāk nekā
2010.g. (27.1%) un 2007.gadā (28.9%). Taču 2012.gadā skaidu patēriņs būtiski palielinājies un sasniedzis maksimālo patēriņa punktu, t.i. 1 299 tūkst.m3, kas ir par 66.3% vairāk nekā gadu iepriekš un par 18.3% vairāk nekā 2007.gadā. Savukārt gadu vēlāk atkal vērojams skaidu patēriņa kritums. Igaunijā laika periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam vērojamas atšķirīgi procesi, t.i. te vienu gadu kāpums, te otru gadu – kritums (Attēls Nr. 3-9.).
3-9.att. Igaunijas skaidas patēriņa dinamika no 2007.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Kopš 2008.gadā Igaunijā kopējie granulu un brikešu patēriņa apjomi pieauguši dubultā un 2011.gadā – 57 tūkst. t. (1m
3 – 0.7t). Šo periodu laikā vērojams gan granulu, gan brikešu kāpums.
Vislielākais devums kopējā patēriņā ir briketēm, veidojot 2011.gadā 80% no kopējā apjoma. 2011.gadā straujāks patēriņā kāpums vērojams granulu patēriņā gandrīz trīs reizes un tikai neliels pieaugums – brikešu patēriņa apjomā (+2.2%). Taču 2012.gadā šajā sektorā patēriņš būtiski krities, t.i. gandrīz 43.9% apmērā. Galvenokārt, šis kritums noticis uz brikešu patēriņa samazinājuma, jo granulu patēriņš pēdējo divu gadu laikā palicis nemainīgs. Taču 2013.gada šo produktu pieaugums, protams uz brikešu patēriņa rēķina (Attēlā Nr. 3-10).
515
763
1075
1518
1859
1637
1597
200
500
800
1100
1400
1700
2000
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 m
3
1098
1180
984 1071
781
1299
1084
200
500
800
1100
1400
1700
2000
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 m
3
22
3-10.att. Igaunijas granulu un brikešu patēriņa dinamika no 2008.g. līdz 2013.g. (tūkst.t)
Somija
Tabulā Nr. 3-4. apkopoti dati par Somijas koksnes biomasas produktu patēriņu no 2004.gada līdz 2013.gadam. Dati par 2013.gadu ir provizoriski (iegūti sadarbības ietvāros ar Metla), oficiālo datu publikācija notiks 2013.gada decembrī. Attēlos no Nr. 3-11. līdz 3-16. atspoguļo katra koksnes biomasas patēriņa dinamika. Tendenču atspoguļošanai vērtību skalas atskaite nesākas no nulles, bet tās sākumpunkts tuvināts minimālajiem datu sērijas vērtību lielumiem.
3-4.tabula Koksnes biomasas produktu patēriņš Somijā no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3/
tūkst.t/ PJ)
Gads Malka
Meža šķeldas
Industriālās šķeldas
Skaidas Mizas Granulas Melnais atsārms
1000 m3 1000 t PJ
2004 5151 2308 984 2168 8383 47 148
2005 5151 2606 1008 1721 7625 55 132
2006 5151 3061 949 1694 8388 87 156
2007 5151 2661 867 1705 7460 117 153
2008 5363 4032 762 1606 7089 151 144
2009 5363 5421 798 1345 5370 156 110
2010 5363 6238 912 1752 6575 170 135
2011 5363 6847 859 1925 6562 178 132
2012 5363 7620 802 2026 6562 196 135
2013 5363 8022 1017 2287 6606 223 139
Somijā nenotiek ikgadēja mājsaimniecību malkas patēriņa uzskaite, bet reizi piecos gados. Zemāk esošajā attēlā var redzēt, ka starp divu atskaišu periodiem vērojams malkas patēriņa kāpums 4% apmērā (Attēlā Nr. 3-11.).
6 4 4
11 11 12
19
31
45 46
21
31 25
35
49
57
32
43
0
10
20
30
40
50
60
2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 t
GranulasBriketesKopā
23
3-11.att. Somijas malkas patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Somijā tiek izdalīta meža un industriālās šķeldas, uzskaitot to patēriņu atsevišķi. Lielāko šķeldu patēriņu veido meža šķeldas. Meža šķeldu patēriņš no 2004.gada ik gadu pieaudzis vairāk kā trīs reizes, izņemot 2007.gadā, kad bija patēriņa kritums. 2012.gadā tā patēriņš mērāms ap 7 620 tūkst.m
3, kas ir par 11.3% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savukārt industriālo šķeldu
patēriņš šā perioda laikā uzrādījis lejupejošu tendenci un 2012.gadā tas bija 802 tūkst.m3, kas ir
zemāks par 6.6% pret 2011.gadu un par 18.5% zemāks pret 2004.gadu. Taču 2013.gadā vērojams abu šķeldu veidu kāpums (Attēls Nr. 3-12.).
3-12.att. Somijas meža un industriālo šķeldu patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3)
No 2004.gada līdz 2009.gadam skaidu patēriņa apjoms ik gadu samazinājās attiecībā pret iepriekšējo gadu un pēc tam sāka pieaug, bet joprojām nesasniedzot augstāko skaidas patēriņa punktu ar 2 168 tūkst.m
3 2004.gadā. 2013.gadā to patēriņš bija 2 287 tūkst.m
3, sasniedzot
augstāko šā produkcijas patēriņa punktu (Attēls Nr. 3-13.).
5151 5151
5363 5363
5000
5100
5200
5300
5400
5500
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 m
3
2308 2606
3061 2661
4032
5421
6238 6847
7620 8022
984 1008 949 867 762 798 912 859 802 1017
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 t
Meža šķelda Ind. šķelda
24
3-13.att. Somijas skaidu patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Līdzīga patēriņā dinamiku kā skaidām uzrāda arī mizas patēriņš, t.i. kopš 2004.gada samazinoties un tikai kopš 2009.gadā vērojams mizu patēriņa kāpums. 2012.gadā mizu patēriņa apjoms mērāms 6 502 tūkst.m
3 apmērā, taču kopš 2010.gada mizas patēriņa līmenis stabilizējies (Attēlā Nr. 3-14.).
3-14.att. Somijas mizu patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Kopš 2004.gadā Somija granulu patēriņš nepārtraukti ir pieaudzis un 2013.gadā tas veidoja 223 tūkst. t., kas pret 2004.gadu ir gandrīz 5 reizes vairāk (Attēls Nr. 3-15.).
2168
1721 1694 1705
1606
1345
1752
1925 2026
2287
1000
1250
1500
1750
2000
2250
2500
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 m
3
8383
7625
8388
7460
7089
5370
6575 6562 6502
6 606
5000
5750
6500
7250
8000
8750
9500
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 m
3
25
3-15.att. Somijas granulu patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.t)
Sakarā ar celulozes nozares nozīmi Somijas meža nozarē, kā būtisks atlieku produkts rodas „melnais atsārms”. Laika periodā no 2004.gadam līdz 2013.gada „melnā atsārma” patēriņš nostabilizējies robežās no 110 līdz 160 PJ. Analizējot detalizēti, tad var secināt, ka ir vērojams patēriņa krituma, izņemot trīs gadus (2006., 2010. un 2013.gadu), kas vērojams tā kāpums attiecībā pret iepriekšējo gadu (Attēls Nr. 3-16.).
3-16.att. Somijas melnā atsārma patēriņa dinamika no 2004.g. līdz 2013.g. (PJ)
Zviedrija
Tabulā Nr. 3-5. apkopota Zviedrijas koksnes biomasas produktu patēriņš no 2005.gada līdz 2012.gadam, ja ir pieejama informācija vai/ un veikta šo produktu patēriņa statistiskā uzskaite. Attēlos no Nr. 3-17. līdz 2-21. atspoguļo katra koksnes biomasas patēriņa dinamika. Tendenču atspoguļošanai vērtību skalas atskaite nesākas no nulles, bet tās sākumpunkts tuvināts minimālajiem datu sērijas vērtību lielumiem. Šobrīd informācijas par 2013.gadu nav pieejama.
47
55
87
117
151 156
170 178
196
223
0
50
100
150
200
250
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
1000 t
148 132
156 153
144
110
135 132 135 139
0
50
100
150
200
250
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
PJ
26
3-5.tabula Koksnes biomasas produktu patēriņš Zviedrijā no 2004.gada līdz 2012.g. (tūkst.m3/
tūkst.t)
Gads Malka
Skaidas (bez mizas)
Šķeldas (ar mizu)
Melnais atsārms
Granulas
1000 m3 1000 t
2004 - - - - -
2005 5143 - - - 329
2006 4571 3 650 6763 19350 394
2007 4714 4 650 7175 20000 481
2008 4857 5 000 7407 18800 470
2009 5286 4 800 7023 18350 599
2010 5286 5 850 7478 19500 570
2011 7100 5300 7101 18300 560
2012 6700 5950 7440 18600 582
Zviedrijas malkas patēriņš no 2006.gadā katru gadu palielinājās un 2009. un 2010.gadā sasniedza 7 400 tūkst. m
3, kas ir lielākie patēriņā rādītāji no 2005.gada. Savukārt jau 2012.gadā vērojams
malkas patēriņa kritums par 4.1% apmērā attiecībā pret iepriekšējo gadu (Attēls Nr. 3-17.).
3-17.att. Zviedrijas malkas patēriņa dinamika no 2005.g. līdz 2012.g. (tūkst.m3)
Kopš 2006.gada valstī skaidu (bez mizas) patēriņa apjoms pieaudzis ar nelielu tā kritumu 2009.gadā un pēc tam atkal kāpums bija vērojams, sasniedzot augstāko rādītāju 2010.gadā – 5 850 tūkst.m
3 (Attēls Nr. 3-18.). Taču arī 2011.gadā skaitu patēriņa apjomos bija vērojams otrais
kritums, kas bija 9.4% apjomā.
7200
6400 6600
6800
7400
7400
7100
6700
6000
6250
6500
6750
7000
7250
7500
7750
8000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
1000 m
3
27
3-18.att. Zviedrijas skaidu (bez mizas) patēriņa dinamika no 2006.g. līdz 2012.g. (tūkst.m3)
Līdzīga dinamika vērojama šķeldu, ietverot mizas, patēriņā un 2010.gadā tas bija 7 478 tūkst.m3 jeb
par 6.5% vairāk nekā gadu iepriekš un par 10.6% vairāk nekā 2006.gadā. Arī 2012.gadā šķeldu patēriņā vērojams otrais samazinājums, kas ir par 5% apjomā (Attēls Nr. 3-19.).
3-19.att. Zviedrijas šķeldu (ar mizu) patēriņa dinamika no 2006.g. līdz 2012.g. (tūkst.m3)
Granulu izmantošana Zviedrijas enerģijas ražošanā ir ļoti populāra, to apstiprina statistikas dati, ka jau kopš 2005.gada granulu patēriņš valstī gandrīz visu laiku palielinājies, izņemot ar nelieliem kritumiem. Taču pēdējo trīs gadu laikā granulu izmantošana samazinājusies un 2012.gadā tās patēriņs bija 524 tūkst.t., kas ir par 6.4% mazāk nekā 2011.gadā (Attēls Nr. 3-20.).
3 650
4 650 5 000 4 800
5 850
5 300
5 950
3 000
3 750
4 500
5 250
6 000
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
1000 m
3
6763
7175
7407
7023
7478
7101
7440
6500
6750
7000
7250
7500
7750
8000
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
1000 m
3
28
3-20.att. Zviedrijas granulu patēriņa dinamika no 2005.g. līdz 2012.g. (tūkst.t)
Arī Zviedrijā spēcīgi attīstīta celulozes ražošana, kas sekmēt tāda produkta kā „melnais atsārms” izmantošanu. Šā produkta patēriņa attīstība gājusi roku rokā ar celulozes nozares izaugsmi vai lejupslīdi, ko ietekmēja globālā ekonomiskā krīze. „Melnā atsārma” patēriņā kritums vērojams no 2007.gada līdz 2009.gadam, kas tika sasniegts zemākais punkts ar 18 350 tūkst.m
3. Arī 2011.gadā
saglabājusies līdzīga tendence, kur produkta patēriņš samazinājies pret iepriekšējo gadu par 6.2% apjomā (Attēls Nr. 3-21.).
3-21.att. Zviedrijas „melnā atsārma” patēriņa dinamika no 2006.g. līdz 2012.g. (tūkst.m3)
3.1.3. Patēriņš sadalījumā pa patēriņa vietām
Sakarā ar to, ka katrā no references valstīm koksnes biomasas patēriņā izmanto atšķirīgas uzskaites mērvienības un dalījumu pa patēriņa vietām, labākai izpratnei apkopotā informācija atspoguļota pa valstīm – Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija un Zviedrija.
Lai datu grafiskajā attēlojumā būtu labāk redzamas tendences, vērtību skalas atskaite vairumā gadījumu nesākas no nulles, bet tās sākumpunkts tuvināts minimālajiem datu sērijas vērtību lielumiem.
329 394
481 470
599 570
560 582
0
250
500
750
1000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
1000 t
19350
20000
18800
18350
19500
18300 18600
17000
17750
18500
19250
20000
20750
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
1000 m
3
29
Latvija
Vislielākais koksnes biomasas patēriņš mājsaimniecības, pēc tam rūpnieciskajā ražošanā un vispārējās lietošanas katlu mājas darbībā (Tabula Nr. 3-6.).
3-6.tabula Koksnes biomasas patēriņš Latvijā pa patēriņa vietām no 2008.gada līdz 2013.gadam (tūkst.m
3)
Gads Rūpniecība Pārveidošanas sektors
Mājsaimniecības
2004 609 1065 4769 2005 713 943 4787 2006 851 966 4637 2007 692 931 4521 2008 753 900 4480 2009 1130 894 5002 2010 1336 926 4540 2011 1523 855 3859 2012 1734 1015 4033 2013 1794 1430 3499
Koksnes biomasas patēriņš mājsaimniecībās kopš 2009.gadā katru gadu samazinājies, kas saistīts ar ekonomiskās krīzes ietekmi mājsaimniecībās. 2013.gadā tā patēriņš mājsaimniecības bija 3 499 tūkst.m
3, kas ir par 13% mazāk nekā gadu iepriekš un par 30% mazāk nekā 2009.gadā, kad tik
sasniegts augstākais punkts mājsaimniecības koksnes biomasas patēriņa rādītājs. Vispārējās lietošanas katlu mājās koksnes biomasas patēriņš līdz 2011.gadam nostabilizējies ap 900 tūkst.m
3,
bet jau 2012.gadā tās apjoms palielinājies virs 1 milj.m3, bet 2013.gadā – jau 1,4 milj.m3.
Rūpniecības segmentā kopš 2008.gada vērojams kāpums katru gadu pat līdz 2013.gadam, sasniedzot 1,8 milj.m3 (Attēls Nr. 3-22.). Šobrīd Latvijas koksnes biomasas patēriņš rūpniecībā dati nav korekti un tie tiks precizēti (pēc CSP sniegtās informācijas).
2-22.att. Latvijas koksnes biomasas patēriņš pa patēriņa vietām no 2008.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Lietuva
Vislielākais koksnes biomasas patēriņš mājsaimniecības, pēc tam vispārējās lietošanas katlu mājas darbībā un tad tikai rūpniecībā (Tabula Nr. 3-7.).
3-7.tabula Koksnes biomasas patēriņš Lietuvā pa patēriņa vietām no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Gads Rūpniecība Vispārējās lietošanas katlu mājas
Mājsaimniecības Koeģenerācijas stacijas
Elektrostacijas
500
1250
2000
2750
3500
4250
5000
Rūpniecība Vispārējās lietošanas katlumājas
Lokālās lietošanas katlumājas (mājsaimniecības)
1000 m
3
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
30
Gads Rūpniecība Vispārējās lietošanas katlu mājas
Mājsaimniecības Koeģenerācijas stacijas
Elektrostacijas
2004 486 45 730 2765 2005 489 23 736 2836 2006 437 96 785 2931 2007 425 195 722 2820 2008 399 227 855 2926 2009 321 284 979 2983 2010 356 302 963 2929 2011 369 288 902 2850 2012 414 461 972 2861 2013 412 740 1058 2755
Protams, ka mājsaimniecības patērē visvairāk koksnes biomasas salīdzinājumā pret pārējiem izmantošanas sektoriem. Laika periodā no 2004.gada līdz 201.gadam tā patēriņš ir nostabilizējies apmēram robežās no 2 800 līdz 2 900 tūkst. m
3. Taču 2013.gadā koksnes biomasas patēriņš
mājsaimniecībās tika sasniegts zemākais punkts kopš 2004.gada. Otrajā vietā koksnes biomasas patēriņā ierindojās vispārējās lietošanas katlu mājas, t.i. koģenerācijas un elektrostacijas. 2013.gadā koksnes biomasas patēriņš koģenerācijas stacijās bija 41%- , bet elektrostacijās –59% un pie tam abos segmentos patēriņš nepārtraukti palielinās gadu no gada. Runājot par rūpniecībā koksnes biomasas patēriņu, redzams, ka no 2004.gada bija vērojams tā apjoma kritums un sākot ar 2009.gadu tā apjomi palielinājās, bet atpaliekot no 2004.gada rādītājiem (Attēls Nr. 3-23.).
3-23.att. Lietuvas koksnes biomasas patēriņš pa patēriņa vietām no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Igaunija
Vislielākais koksnes biomasas patēriņš mājsaimniecības, pēc tam vispārējās lietošanas katlu mājas darbībā un tad tikai rūpniecībā (Tabula Nr. 3-8.).
3-8.tabula Koksnes biomasas patēriņš Igaunijā pa patēriņa vietām no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3, /tūkst.t.)
Gads Rūpniecība,
1000 m3
Vispārējās lietošanas katlu mājas
Mājsaimniecības
Malka, 1000 m
3
Granulas, briketes, 1000 m
3
Šķeldas, skaidas,
1000 t
Malka + Granulas, 1000 m
3
Šķeldas, skaidas,
1000 t
2004 - 106 1274 2 1416 582 4 2005 - 74 1504 5 1430 236 6 2006 - 69 1425 2 1387 552 10 2007 628 62 973 3 1587 598 12 2008 613 53 1266 5 1619 607 18
0
750
1500
2250
3000
3750
Rūpniecība Vispārējās lietošanas katlumājas
Lokālās lietošanas katlumājas (mājsaimniecības)
1000 m
3
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
31
2009 612 54 1426 4 1654 608 28 2010 617 121 1971 4 1681 606 44 2011 320 47 2320 4 1646 314 48 2012 663 45 2271 6 2166 17 2013 631 34 1972 8 2105 14
Līdz 2009.gadam izteikta koksnes biomasas patērēšana bija mājsaimniecībās, bet no šī gada strauji palielinājās tā patēriņš vispārējās lietošanas katlu mājās un pēdējos divus gadus patēriņš abos segmentos ir līdzīgs, nedaudz virs 2 100 tūkst. m
3. 2011.gads zīmīgs ar to, ka šis ir pirmais
gads, kad koksnes biomasas patēriņš vislielākais bija tieši vispārējās lietošanas katlu mājās. Kopš 2011.gadā koksnes biomasas patēriņš samazinās. Ļoti vājš koksnes biomasas patēriņš ir rūpniecībā un tā dinamikā vērojamas te pieaugums, te samazinājums un 2011.gadā tā patēriņš sasniedza gandrīz vēsturiski viszemāko punktu, t.i. 320 tūkst.m
3 . Taču 2013.gada koksnes
biomasas patēriņš rūpniecībā atjaunojās aptuveni 600 tūkst.m3 apjomā (Attēls Nr. 3-24.).
3-24.att. Igaunijas koksnes biomasas patēriņš pa patēriņa vietām no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Somija
Vislielākais koksnes biomasas patēriņš vispārējās lietošanas katlu mājās, pēc tam mājsaimniecībās un tad tikai rūpniecībā (Tabula Nr. 3-9.).
3-9.tabula Koksnes biomasas patēriņš Somijā pa patēriņa vietām no 2004.gada līdz 2013.g.(tūkst.m
3)
Gads Rūpniecība Vispārējās lietošanas
katlu mājas (Heating and power plants)
Mājsaimniecības (Small-scale housing)
2004 - 14425
6142
2005 - 13661 6142
2006 - 14780 6142
2007 5 906 13042 6142
2008 5 440 14335 6696
2009 5 319 13460 6696
2010 5 290 16022 6696
2011 4 779 16676 6696
2012 4 707 17829 6696
2013 5 014 18747 6696
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
Rūpniecība Vispārējās lietošanas katlumājas
Lokālās lietošanas katlumājas (mājsaimniecības)
1000 m
3
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
32
Atšķirīga situācija ir Somijā, kur lielākie koksnes biomasas apjomi tiek patērēti vispārējās lietošanas katlu mājās un stipri mazāk mājsaimniecībās. Analizējot biomasas patēriņu vispārējās lietošanās katlu mājās, kur vairāk kā 90% patēriņš ir koģenerācijas stacijās un mazāk kā 10% elektrostacijās. 2012.gadā tās patēriņš mērāms 18 747 tūkst.m
3 apjomā.. Savukārt, mājsaimniecības patēriņš
noteiktā laika periodā noteikts viens patēriņa rādītājs, pēc šī perioda notiek tā pārrēķins, nosakot reālo koksnes biomasas patēriņu mājsaimniecības. Piemēram, 2012.gadā tas bija 6 696 tūkst.m
3,
kas pret iepriekšējo atskaites periodu ir lielāks par 9% (Attēls Nr. 3-25.).
3-25.att. Somijas koksnes biomasas patēriņš pa patēriņa vietām no 2004.g. līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Zviedrija
Vislielākais koksnes biomasas patēriņš vispārējās lietošanas katlu māju darbībā un tad tikai rūpniecībā un mājsaimniecībās (Tabula Nr. 3-10.).
3-10.tabula Koksnes biomasas patēriņš Zviedrijā pa patēriņa vietām no 2005.gada līdz 2012.g. (tūkst.m
3)
Gads Rūpniecība Vispārējās lietošanas katlu
mājas (Heating and power plants) Mājsaimniecības (Small-
scale housing)
2005 - - 7845
2006 6500 13300 7057 2007 6800 14250 7456 2008 7050 15200 7627 2009 6750 16300 8272 2010 7200 21700 8248 2011 6850 15800 7911 2012 7200 17950 7522
Arī Zviedrijā lielākais koksnes biomasas patēriņš ir vispārējās lietošanas katlu mājas un kopš 2005.gada tā patēriņā vērojams kāpums, sasniedzot 2010.gadā augstāko punktu, t.i. 21 700 tūkst.m
3, kas pret iepriekšējo periodu ir aptuveni par vienu trešdaļu vairāk. Taču 2011.gadā
vērojams būtisks kritums, sasniedzot 15 800 tūkst.m3, kas bija 27,2% mazāk nekā gadu iepriekšējā
gadā. Savukārt, 2012.gadā jau vērojams koksnes biomasas patēriņš vispārējās lietošanas katlu mājās pieaugums 14% apmērā. Zviedrijā, atšķirībā no Somijas, koksnes biomasas patēriņš rūpniecība un mājsaimniecība ir aptuveni vienāds, rūpniecībā tas ir nedaudz zemāks. Abos šajos segmentos koksnes biomasas patēriņš ir stabils (Attēls Nr. 3-26.).
0
2500
5000
7500
10000
12500
15000
17500
20000
Rūpniecība Vispārējās lietošanas katlumājas
Lokālās lietošanas katlumājas (mājsaimniecības)
1000 m
3
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
33
3-26.att. Zviedrija koksnes biomasas patēriņš pa patēriņa vietām no 2005.g. līdz 2012.g. (tūkst.m3)
3.1.4. Koksnes biomasas saražotā elektroenerģija
Lai datu grafiskajā attēlojumā būtu labāk redzamas tendences un salīdzināmi datu mērogi, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis grupētas atsevišķos grafikos. Zemāk esošajā tabulā Nr. 3-11. redzams no koksnes biomasas saražotais elektroenerģijas apjoms Baltijas jūras reģiona valstīs. Vislielākie apjomi ir Zviedrijai, bet vismazākie Lietuvai.
3-11.tabula No koksnes biomasas saražotais elektroenerģijas apjoms Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (GWh)
Gads Latvija Lietuva Igaunija Somija Zviedrija
GWh
2004 6 4 - - 5676
2005 6 3 - - 6316
2006 7 19 - - 5106
2007 5 48 - - 4894
2008 5 60 - 9800 4977
2009 4 87 286 8100 6088
2010 9 116 706 10400 8474
2011 13 121 740 10140 7993
2012 65 175 953 10100 8485
2013 318 279 621 n.d. 8063
Baltijas valstu vidū no koksnes biomasas saražotās elektroenerģijas apjomos dominē Igaunija, pēc tam Latvija un Lietuva. Līdz 2010.gadam Latvijā apjoms ir ļoti mazs jeb drīzāk varētu teikt, ka to praktiski nav. Pēc tam uzrāda jau pozitīvu tendenci, jo tieši 2013.gadā Latvija apsteidz Lietuvu no koksnes biomasas saražotātās elektroenerģijas apjoma Baltijas valstu vidū. Protams, ka vērojams to kāpums, bet apjomi vēl ievērojami atpaliek no Igaunijas un Lietuvas rādītājiem. Analizējot koksnes biomasas saražotās elektroenerģijas apjomu Latvijā 2013.gadā, redzams samērā būtisks tā kāpums, t.i. palielinājies 5 reizes, attiecībā pret 2012.gadu, bet 25 reizēs – pret 2011.gadu (Attēls Nr. 3-27.).
0
5000
10000
15000
20000
25000
Rūpniecība Vispārējās lietošanas katlumājas
Lokālās lietošanas katlumājas (mājsaimniecības)
1000 m
3
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
34
3-27.att. No koksnes biomasas saražotās elektroenerģijas dinamika Baltijas valstīs no 2004.g.līdz 2013.gadam (GWh)
Saražotās elektroenerģijas apjoms no koksnes biomasas Zviedrijā un Somijā ir aptuveni vienāds, nedaudz tas ir vairāk Zviedrijā. Kopš 2004.gadā Zviedrijā vērojams pieaugums gadu no gada, bet tajā pašā laikā Somijā svārstījās – te kāpums, te kritums. Jāpiezīmē, ka par pēdējiem četriem gadiem Zviedrijas biomasas saražotās elektroenerģijas apjoms stabilizējas (Attēls Nr. 3-28.).
3-28.att. No koksnes biomasas saražotās elektroenerģijas dinamika Somijā un Zviedrijā no 2004.g.līdz 2013.gadam (GWh)
3.2. KOKSNES BIOMASAS RAŽOŠANA UN ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA
Analizējot informāciju par Baltijas jūras reģiona valstīs, tiek identificētas sekojošas datu grupas, kā:
kopējie koksnes biomasas produktu ražošanas apjomi; malkas ražošanas, eksporta un importa apjomi; šķeldu ražošanas, eksporta un importa apjomi;
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
Latvija Lietuva Igaunija
GW
h
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
0
2500
5000
7500
10000
12500
15000
Somija Zviedrija
GW
h
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
35
skaidu ražošanas, eksporta un importa apjomi; granulu, brikešu ražošanas, eksporta un importa apjomi.
Lai datu grafiskajā attēlojumā būtu labāk redzamas tendences, vērtību skalas atskaite vairumā gadījumu nesākas no nulles, bet tās sākumpunkts tuvināts minimālajiem datu sērijas vērtību lielumiem.
Kopumā ņemot Baltijas jūras reģiona valstīs kopš 2004.gadā koksnes biomasas ražošanas apjomi palielinājušies, atsevišķās valstīs gadu no gada vērojams tā kāpums, savukārt, daļā – te kritumi, te kāpumi (Tabula Nr. 3-12.).
3-12.tabula Koksnes biomasas produktu ražošanas dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads Latvija Lietuva Igaunija Somija Zviedrija
1000 m3
2004 - 3556 3 773 19414 - 2005 8886 3675 3 708 18814 30000 2006 8964 3861 3 936 18810 28500 2007 8595 3718 3 844 19187 30000 2008 8307 3886 4 058 19259 30000 2009 9708 5096 4 347 19159 29000 2010 9551 5090 4 955 21502 33500 2011 9437 4995 4 974 22492 29900 2012 9829 5035 4 497 25764 32950 2013 8971 5236 4 672 29535 n.d.
2013.gada koksnes biomasas ražošanas apjomu kāpums bija vērojams tikai trījās valstīs – Somijā, Igaunijā un Lietuvā, pārējās Latvijā – kritums attiecībā pret iepriekšējo gadu. Šobrīd nav informācijas par Zviedrijas kopējo koksnes biomasas ražošanas apjomu 2013.gadā (Attēls Nr. 3-29.).
3-29.att. Koksnes biomasas ražošanas apjomi Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
3.2.1. Malkas ražošana un ārējā tirdzniecība
Sakarā ar to, ka katrā no references valstu koksnes biomasas ražošanā izmanto atšķirīgas uzskaites mērvienības. Lai datu grafiskajā attēlojumā būtu labāk redzamas tendences, vērtību skalas atskaite vairumā gadījumu nesākas no nulles, bet tās sākumpunkts tuvināts minimālajiem datu sērijas vērtību lielumiem.
0,0
5000,0
10000,0
15000,0
20000,0
25000,0
30000,0
35000,0
Latvija Lietuva Igaunija Somija Zviedrija
1000 m
3
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
36
Malkas ražošanas datus skatīt zemāk esošā Tabulā Nr. 3-13. Vislielākie malkas ražošanas apjomi ir Zviedrijā un Somijā, bet arī Latvija būtiski neatpaliek.
3-13.tabula Malkas ražošanas dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads Latvija Lietuva Igaunija Somija Zviedrija
1000 m3
2004 1 260 1 589 5 213 - 2005 5483 1 130 1 583 5 172 14 745 2006 5539 1 230 1 527 5 221 9 750 2007 5440 1 305 1 712 5 180 11 730 2008 5413 1 382 1 720 6 310 10 620 2009 6226 1 783 1 736 6 930 9 600 2010 5868 1 943 1 826 7 730 12 500 2011 5399 1 658 1 737 8 360 7 400 2012 5222 2 200 1 730 8 880 7 140 2013 4171 n.d. 1 915 8 840 n.d.
2013.gadā no Baltijas valstīm Latvijā malku saražo visvairāk, t.i. nedaudz virs 4 000 tūkst. m3. Visās
Baltijas valstīs malkas ražošana apjomi ir nostabilizējušies, bet Latvijā kopš 2009.gada ražošanas apjomos vērojama lejupslīde, kas varētu būtu signāls, ka malka kā produkts tiek pārstrādāts citos tālākapstrādes produktos (Attēls Nr. 3-30.).
3-30.att. Malkas ražošanas apjomi Baltijas valstīs no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Somijā un Zviedrijā tiek saražota malka aptuveni desmit reizes vairāk nekā Latvijā. 2013.gadā Somijā malka tika saražotā 8840 milj.m
3 apjomā, bet Zviedrijā – 7 140 milj.m
3 2012.gadā. Ziedrijā
laika periodā no 2010.-2013.gada saražotais malkas apjoms samazinās.
0
1500
3000
4500
6000
7500
Latvija Lietuva Igaunija
1000 m
3
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
37
3-31.att. Malkas ražošanas apjomi Somijā un Zviedrijā no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m3)
2013.gadā vislielākie malkas eksporta apjomi ir no Igaunijas, tādējādi apsteidzot līdzšinējo līderi – Latviju. Igaunija un Lietuva uzrāda eksporta kāpumu 92% un 82% apmērā 2013.gadā attiecībā pret 2012.gadu, bet Latvija –kāpumu tikai 6% apjomā. Savukārt, malkas importa apjoms visās valstīs ir salīdzinoši zems (Tabula Nr. 3-14.).
3-14.tabula Malkas eksporta un importa dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads
Latvija Lietuva Igaunija
1000 m3
Eksports Imports Eksports Imports Eksports Imports
2004 293 - - 217 22
2005 261 5 45 31 143 0
2006 304 2 86 13 70 2
2007 338 5 49 84 51 13
2008 354 0 65 83 106 7
2009 787 7 111 47 242 35
2010 999 2 116 53 214 37
2011 722 4 168 19 230 14
2012 297 4 135 21 211 16
2013 316 4 245 24 405 23
2014* 230 3 240 31 291 13
* Prognozes par 2014.gadu veiktas, balstoties uz eksporta un importa dinamikas izmaiņām 2013. un 2014.pusgada periodā
Kopš 2005.gada Lietuvā malkas eksporta apjomi ir pieauguši un 2012.gadā tie bija mērāmi 245 tūkst.m
3 apjomā, kas ir par 82% vairāk nekā gadu iepriekš un aptuveni 5,4 reizes vairāk nekā
2005.gadā. Lietuvā importa apjomos no 2007.gada vērojams lejupslīdošana tendence. Par Igaunijas malkas eksportu, jāsecina, ka kritums bija līdz 2007.gadam un pēc tam vērojams kāpums ar nelieliem kritumiem pēdējos trīs gadus. 2013.gadā eksporta apjomi 405 tūkst. m
3, kas ir par 92%
vairāk nekā gadu iepriekš, uzrādot augstāko eksporta punktu. Arī Igaunija malkas importa apjomi ir zemi, maksimālais tā apjoma punkts tika sasniegts 2010.gadā, pēc kura atkal vērojams tā importa samazinājums. Līdz 2012.gadam Latvija no pārējām Baltijas valstīm malkas eksporta apjoms
0
2 500
5 000
7 500
10 000
12 500
15 000
Somija Zviedrija
1000 m
3
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
38
atšķiras ļoti, pirmkārt, to apjomi ir daudz reizes lielāki nekā Lietuvā un Igaunijā un tā importa apjomi ļoti minimāli. No 2004.gada līdz 2010.gadam bija malkas eksporta kāpums, bet 2011., 2012. un 2013. gadā kritums attiecīgi par 28%, 59% un 6% (Attēls Nr. 3-32.).
Lietuva Igaunija Latvija
3-32.att. Malkas eksporta un importa dinamika Baltijas valstīs no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Zviedrijā ir izteikts malkas imports, kas laika periodā no 2009.-2011.gadam strauji kāpis, savukārt, bet 2012.gadā vērojams būtisks importa apjoma kritums gandrīz 39.7% apmērā. Savukārt, jau 2013.gadā vērojams neliels importa kāpums 4% robežā. Savukārt laika periodā 2008.-2010.gadam Somijai raksturīga malkas eksports, lai gan eksporta apjomi ir samērā svārstīgi šajā laika periodā, taču 2011. un 2012.gadā gadus situācija ir mainījusies, rezultātā malkas imports ir lielāks par tā eksportu. 2013.gadā situācija atkal mainījās, kad malkas eksports bija lielāks pār tā importu (Tabula Nr. 3-15.).
3-15.tabula Malkas eksporta un importa dinamika Somijā un Zviedrijā no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m3)
Gads Zviedrija Somija
1000 m3
Eksports Imports Eksports Imports 2004 38 217 6 158 2005 33 163 5 161 2006 43 238 8 156 2007 81 111 8 139 2008 109 147 6 216 2009 36 554 5 793 2010 45 533 17 136 2011 47 823 48 78 2012 27 496 79 86 2013 20 515 98 69 2014* 13 477 111 42
* Prognozes par 2014.gadu veiktas, balstoties uz eksporta un importa dinamikas izmaiņām 2013. un 2014.pusgada periodā
Būtisks malkas importa kāpums Zviedrijā bija 2009.gadā, kas turpmākos gados turpināja pieaugt un 2011.gadā sasniedza maksimālo punktu, t.i. 823 tūkst.m3, kas ir par 54% vairāk nekā gadu iepriekš un trīs reizes vairāk nekā 2004.gadā. Taču 2012.gadā vērojams malkas importa kritums gandrīz 40% apmērā un tikai neliels kāpums vērojams 2013.gadā. Zviedrijā malkas eksports tiek realizēts ļoti mazos apjomos, turklāt no 2008.gada tā eksporta apjomi samazinās gadu no gada. Savukārt, Somijā ir pretēja situācija, tur lielāki ir eksporta apjomi, lai gan to dinamikā vērojami kritumi un kāpumi. Vislielākais eksporta apjoms bija 2009.gadā, t.i. 242 tūkst.m3, bet vismazākie eksporta apjomi tika sasniegti 2011.gadā. 2013.gadā vērojams eksporta kāpums par 24% attiecībā pret 2012.gadu (Attēls Nr. 2-33.).
-150
-100
-50
0
50
100
150
200
250
300
`05`06`07`08`09`10`11`12`13
-100
0
100
200
300
400
500
`04`05`06`07`08`09`10`11`12`13-200
0
200
400
600
800
1 000
1 200
`04`05`06`07`08`09`10`11`12`13
39
Zviedrija Somija
3-33.att. Malkas eksporta un importa dinamika Somijā un Zviedrijā no 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
3.2.2. Šķeldu ražošana un ārējā tirdzniecība
Sakarā ar to, ka katrā no references valstu koksnes biomasas ražošanā izmanto atšķirīgas uzskaites mērvienības. Lai datu grafiskajā attēlojumā būtu labāk redzamas tendences, vērtību skalas atskaite vairumā gadījumu nesākas no nulles, bet tās sākumpunkts tuvināts minimālajiem datu sērijas vērtību lielumiem.
Šķeldu ražošanas datu uzskaite pieejama par Baltijas valstīm un Somiju, par Zviedriju – nepilnīgā apjomā. Starp references valstīm vislielākie šķeldu ražošanas apjomi ir Zviedrijā un Somijā. (Tabula Nr. 3-16.).
3-16.tabula Šķeldu ražošanas dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads Latvija Lietuva Igaunija Somija Zviedrija
1000 m3
2004 - - 1 331 3292 - 2005 1644 299 1 562 3614 - 2006 1528 391 1 007 4010 - 2007 1367 439 1 440 3528 11 729 2008 1380 455 1 120 4794 11 384 2009 1540 622 1 777 6219 - 2010 1699 752 2 063 7150 10 153 2011 1720 1 145 2 144 7706 10 191 2012 1647 817 2 299 8422 9 677 2013 1863 965 2 267 n.d. 9 353
Analizējomo valstu starpā, Somija ir vienīgā valsts, kura kopš 2008.gada uzrāda šķeldas ražošanas apjoma kāpumu, sasniedzot 2012.gadā savu maksimālo līmeni, t.i. 8 422 tūkst.m
3. Savukārt,
šķeldas ražošanas maksimālais punkts Zviedrijā tika sasniegts 2007.gadā un kopš tā laikā vērojams samazinājums ik gadu. Nepārtraukts šķeldu apjomu pieaugums katru gadu vērojams Lietuvā, sasniedzot maksimālo apjomu 2011.gadā, t.i. 1 145 tūkst.m
3, kas ir par 52% vairāk nekā
2010.gadā, taču 2012.gadā vērojams šķeldas ražošans kritums 28.6% apmērā, bet ar kāpumu jau 2013.gadā 18% apjomā. Arī Latvijā 2012.gadā šķeldas ražošana samazinājās, t.i. par 12.5%, bet 2013.gadā jau uzrādījuma pieaugumu 13% apjomā (Attēls Nr. 3-34.).
-1 000
-800
-600
-400
-200
0
200
`04 `05 `06 `07 `08 `09 `10 `11 `12 `13
Eksports Imports-1 000
-800
-600
-400
-200
0
200
`04 `05 `06 `07 `08 `09 `10 `11 `12 `13
Eksports Imports
40
3-34.att. Šķeldu ražošanas dinamika Baltijas valstīs un Somijā no 2004.g.līdz 2013.g.
(tūkst.m3)
Tendenču izvērtēšanā ļoti nozīmīgi ir koksnes biomasas produktu eksporta un importa apjomi valstīs, no kā var redzēt vai valsts orientēta uz produktu eksportu vai tā patēriņu (Tabulas Nr.3-17. un Tabulas Nr. 3-18.).
3-17.tabula Šķeldu eksporta un importa dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads
Latvija Lietuva Igaunija
1000 m3
Eksports Imports Eksports Imports Eksports Imports
2004 585 1 - - 956 5
2005 880 12 105 144 943 19
2006 702 13 47 183 777 16
2007 558 8 94 330 451 31
2008 504 10 70 439 378 9
2009 463 9 58 201 243 29
2010 662 - 152 344 425 51
2011 599 0 181 439 469 124
2012 511 29 159 188 565 110
2013 473 72 112 164 548 98
2014* 430 54 93 280 512 77
3-18.tabula Šķeldu eksporta un importa dinamika Somijā un Zviedrijā no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads Zviedrija Somija
1000 m3
Eksports Imports Eksports Imports 2004 507 2 371 159 2 084 2005 593 2 593 183 2 146 2006 705 2 023 146 2 198 2007 740 2 190 159 2 373 2008 824 2 209 204 3 475 2009 418 1 978 324 2 725 2010 396 2 019 352 3 644
0
1500
3000
4500
6000
7500
9000
Latvija Lietuva Igaunija Somija
1000 m
3
`04 `05`06 `07`08 `09`10 `11`12 `13
41
2011 467 1 906 342 3 288 2012 345 1 489 272 3 245 2013 202 1 411 179 3 038 2014* 177 1 406 161 2734
* Prognozes par 2014.gadu veiktas, balstoties uz eksporta un importa dinamikas izmaiņām 2013. un 2014.pusgada periodā
Galvenās valstis, kuras orientētas uz produktu eksportu, ir Latvija un Igaunija, bet pārējās uz to importu jeb patērēšanu. Nedaudz atšķirīga situācija vērojam Lietuvā, kur atsevišķos gados eksports pārsniedz importu un otrādi vai pat vienādi.
No Baltijas valstīm vislielākie šķeldu eksporta apjomi ir Igaunijai un nedaudz tikai atpaliek Latvijā, savukārt Lietuvā vismazākie. Kopš 2012.gada Igaunija šķeldu eksportā apsteigusi līdzšinējo līderi Latviju. 2013.gadā Latvija eksportēja šķeldas 473 tūkst. m
3, kas ir par 7% mazāk nekā gadu
iepriekš. Šķeldu imports ir ļoti mazs. Igaunija eksportēja 548 tūkst.m3, kas ir par 3% mazāk nekā
gadu iepriekš. Igaunijā un Latvijā šķelda imports sastāda ir robežās no 15-17% nok kopējā apjoma. Igaunijā importa apjomi no 2004.gada ir pieauguši, sasniedzot maksimālo apjomi tieši 2011.gadā. Savukārt, Lietuvā šķeldu eksports un importa apjomi kopš 2005.gada pieauguši, bet to īpatsvars katru gadu bijis atšķirīgs. Taču vērojama tendence, ka šķeldu imports samazinās, bet eksports pieaug (Attēls Nr. 2-35.).
Latvija Lietuva Igaunija
Somija Zviedrija
3-35.att. Šķeldu ražošanas dinamika Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijāno 2004.g.līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Skandināvijas valstis orientētas uz šķeldas importu, lai gan kopš 2010.gadā abās valstīs vērojams importa samazinājums gadu no gada (Attēls Nr. 2-35.).
3.2.3. Skaidu ražošana un ārējā tirdzniecība
Sakarā ar to, ka katrā no references valstu koksnes biomasas ražošanā izmanto atšķirīgas uzskaites mērvienības. Lai datu grafiskajā attēlojumā būtu labāk redzamas tendences, vērtību
-100
100
300
500
700
900
1100
`04`05`06`07`08`09`10`11`12`13
Eksports Imports
-500
-400
-300
-200
-100
0
100
200
300
`04 `05 `06 `07 `08 `09 `10 `11 `12 `13
Eksports Imports
-200
0
200
400
600
800
1000
1200
`04 `05 `06 `07 `08 `09 `10 `11 `12 `13
Eksports Imports
-4000-3500-3000-2500-2000-1500-1000-500
0500
1000
`04 `05 `06 `07 `08 `09 `10 `11 `12 `13
Eksports Imports -3000
-2500
-2000
-1500
-1000
-500
0
500
1000
`04 `05 `06 `07 `08 `09 `10 `11 `12 `13
Eksports Imports
42
skalas atskaite vairumā gadījumu nesākas no nulles, bet tās sākumpunkts tuvināts minimālajiem datu sērijas vērtību lielumiem.
Kopumā esošā statistika rāda, skaidu ražošanas apjomiem no 2004.gada ir tendence samazināties līdz 2009.gadam, tad no tā laika vērojams ražošanas apjoma pieaugums, kas atpaliek no sasniegtajiem rādītājiem 2004.gadā (Tabula Nr.3-19.).
3-19.tabula Skaidas ražošanas dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads Latvija Lietuva Igaunija Zviedrija Somija
1000 m3
2004 - 763 - 6 772
2005 1 366 425 904 - 6 135
2006 1 320 465 935 - 6 114
2007 1 132 575 893 - 6 239
2008 989 333 569 - 4 941
2009 1 206 335 436 7 396 4 036
2010 1 106 414 682 7 082 4 700
2011 1 157 446 662 7 052 4 875
2012 827 483 646 6 966 4 670
2013 1 309 592 647 6 911 5 050
2013.gadā Latvija sasniegušu aptuveni tādu pašu skaidas ražošanas apjomu kā 2004.gadā, neskatoties ar zināmiem kritumiem. Kopš 2009.gada Lietuvā vērojama skaidu ražošanas pieaugums ik gadu, taču Igaunijā vērojama lejuslīdzošana tendence, neskatoties ar kāpumiem atsevišķos gados. Arī abās Skandināvijas valstīs vērojama skaidas ražošanas apjoma samazinājums (Attēls Nr. 2-36.).
3-36.att. Skaidu ražošanas dinamika Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā no 2004.g.līdz 2013.g.
(tūkst.m3)
Skaidu eksporta un importa dati par visām valstīm un laika periodu kopš 2004.gada nav pieejami. Tikai kopš 2009.gadā valstis sistemātiski sākušas veikt skaidu uzskaiti par ražošanu, eksportu un importa apjomiem. Analizējot pēdējo piecu gadu statistikas datus var secināt, ka skaidu eksporta apjoms samazinās Latvijā un Igaunijā. Savukārt, Lietuvā, Somijā un Zviedrijā vērojama augšupejoša tendence skaidu eksporta dinamikā. Skaidu imports būtisku lielu ieņem Lietuvā, Somijā Zviedrijā. Pārējās valstīs skaidu eksporta apjomi ir lielāki par tā importa apjomiem. (Tabula Nr. 3-20. un 3-21.).
0
1500
3000
4500
6000
7500
Latvija Lietuva Igaunija Somija Zviedrija
1000 m
3
`04 `05
`06 `07
`08 `09
`10 `11
`12 `13
43
3-20.tabula Skaidu eksporta un importa dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2009.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads
Latvija Lietuva Igaunija
1000 m3
Eksports Imports Eksports Imports Eksports Imports
2009 53 10 20 55 45 17
2010 64 2 36 77 27 5
2011 47 5 35 90 57 20
2012 27 36 52 81 22 17
2013 25 17 33 86 - -
3-21.tabula Skaidu eksporta un importa dinamika Somijā un Zviedrijā no 2009.gada līdz 2012.g. (tūkst.m3)
Gads Zviedrija Somija
1000 m3
Eksports Imports Eksports Imports 2009 67 61 19 454 2010 24 82 278 328 2011 60 89 221 195 2012 102 161 203 136
3.2.4. Granulu ražošana un ārējā tirdzniecība
Visās valstīs kopš 2004.gadā vērojams granulu ražošanas kāpums, ļoti būtisks tas bijis Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā (vērojams kritums 2012.gadā). Somijā vērojams, ka līdz 2008.gadam bijis kāpums, bet tam kritums ar lejupslīdošu raksturu. Zviedrijā no 2010.gada vērojama negatīva tendence granulu ražošanā. Savukārt, Baltijas valstis 2012. un 2013.gadā uzrāda strauji augošu kāpumu (Tabula Nr. 3-22.).
3-22.tabula Granulu ražošanas dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads
Latvija Lietuva Igaunija Zviedrija Somija
1000 t
2004 - - 212,1 765,2 190,0
2005 287,0 - 267,0 1 093,4 192,0
2006 415,0 - 301,8 1 214,7 259,0
2007 461,0 - 404,9 1 302,8 326,0
2008 378,0 87,6 306,3 1 386,9 373,0
2009 526,0 157,8 378,6 1 387,8 299,0
2010 616,0 180,5 393,1 1 493,4 290,0
2011 722,0 183,9 364,0 1 319,7 308,0
2012 1 048,0 244,7 468,0 1 171,0 252,0
2013 1 103 289,0 610,0 1 024,0 252,0
Salīdzinājumā starp valstīm, vislielākie ražošanas apjomi ir Zviedrijā, kur 2013.gadā tie bija 1 024 tūkst. t, kas ir par 8% mazāks nekā gadu iepriekš. Nozīmīgākais ražošanas kāpums ir Igaunijā, sasniedzot 610 tūkst.t, kas ir par 30% vairāk nekā 2012.gadā. Mazāki ražošanas kāpumi vērojami Lietuvā un Latvijā, attiecīgi par 18% un 8% salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu (Attēls Nr. 3-37.).
44
3-37.att. Granulu ražošanas dinamika Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā no 2004.g.līdz 2013.g.
(tūkst.m3)
Analizējot Baltijas valstis, jāsecina, ka no 2004.gada līdz 2013.gadām abās vērojams granulu eksporta kāpums. 2013.gadā vislielāko granulu eksporta apjomu un tā kāpuma uzrāda Latvija un Lietuva, sasniedzot 1057 tūkst.t. un 321 tūkst. t. lielu eksporta apjomu, kas ir par 17% un 21% vairāk nekā 2012.gadā. Šajā gadā ir būtiskāk pieaudzis arī šī produkta importa apjomu uz Latviju. (Tabula Nr. 3-23.).
3-23.tabula Granulu eksporta un importa dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads
Latvija Igaunija Lietuva
1000 t
Eksports Imports Eksports Imports Eksports Imports
2004 - - 100 49 - -
2005 - - 290 83 - -
2006 - 24 353 82 - -
2007 - - 325 69 - -
2008 381 2 273 28 - -
2009 482 5 354 45 247 66
2010 590 9 391 51 213 44
2011 664 3 367 17 235 53
2012 902 34 335 15 265 40
2013 1 057 41 n.d. n.d. 321 58
Analizējot Ziemeļvalstu granulu eksporta datus, var secināt, ka Zviedrija ļoti orientēta uz granulu importu, kur tā apjomi 2013.gadā aptuveni 4.4 reizes pārsniedz eksporta apjomu. Līdz 2009.gadam Savukārt Somija ir orientēta uz granulu eksportu, lai gan to apjomi kopš 2008.gada samazinās (Tabula Nr. 3-24.).
3-24.tabula Granulu eksporta un importa dinamika Zviedrijā un Somijā no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads
Zviedrija Somija
1000 t
Eksports Imports Eksports Imports
2004 20 113 157 -
2005 144 155 194 -
2006 129 238 193 -
2007 54 172 186 -
2008 92 112 227 10
2009 88 537 136 50
2010 65 698 179 18
0,0
250,0
500,0
750,0
1 000,0
1 250,0
1 500,0
1 750,0
2 000,0
Latvija Lietuva Igaunija Zviedrija Somija
1000 t
2004 2005
2006 2007
2008 2009
2010 2011
2012 2013
45
2011 215 665 136 14
2012 195 488 61 28
2013 162 713 78 60
3.2.5. Brikešu ražošana un ārējā tirdzniecība
Informācijas dati par brikešu ražošanas apjomiem references valstīs ir ļoti skopa, projekta ietvaros bija iespējams atsevišķi brikešu ražošanas apjomus identificēt Latvijai, kur tās apjomi kopš 2005.gadā palielinājies trīs reizes. Savukārt, Lietuvā dati par brikešu ražošanas apjomiem tiek pieskaitīt granulu ražošanas apjomiem un attēloti kopā. Sākot ar 2008.gadu Igaunijā tiek veikta brikešu ražošanas apjomu uzskaite, kur 2012.gadā tā ražošanas apjomi bija 28 tūkst.t., kas ir par 47.2% mazāk nekā 2011.gadā. Par brikešu ražošanas apjomiem Zviedrijā un Somijā dati nav atrodami (Tabula Nr. 3-25.).
3-25.tabula Brikešu ražošanas dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads Latvija Lietuva Igaunija Zviedrija Somija
1000 t
2004 -
n.d.
n.d.
n.d. n.d.
2005 34
2006 32
2007 37
2008 29 42
2009 32 44
2010 46 54
2011 74 53
2012 93 28
2013 88 n.d.
Savukārt, brikešu ārējās tirdzniecības dati ir pieejami pa visām valstīm. Latvijā un Igaunijā vērojams tas, ka tās ir orientētas uz šīs produkcijas eksportu, bet Lietuvā – uz tās importu (Tabula Nr. 3-26.). Zviedrijā, kur brikešu importam 2013.gadā ir milzīgs pārsvars par eksportu. Somijā brikešu ārējās tirdzniecības dati rāda, ka līdz 2008.gada produkcija tika vairāk izvesta nekā ievesta un tikai pēc tam vērojama pretēja situācija, ka būtiski palielinājies importa apjoms un eksports būtiski samazinājies. Abas Skandināvijas valstīm raksturīga izteikti brikešu imports (Tabula Nr. 3-27.).
3-26.tabula Brikešu eksporta un importa dinamika Baltijas jūras reģiona valstīs no 2004.gada līdz 2013.g. (tūkst.m
3)
Gads
Latvija Igaunija Lietuva
1000 t
Eksports Imports Eksports Imports Eksports Imports
2004 0 - 107 6 - -
2005 25 - 42 14 - -
2006 18 - 104 25 - -
2007 15 - 82 29 - -
2008 17 - 66 47 - -
2009 24 4 61 11 41 34
2010 30 6 70 3 45 43
2011 56 6 45 9 50 65
2012 61 n.d. 50 42 41 75
2013 68 1 n.d. n.d. n.d. n.d.
3-27.tabula Brikešu eksporta un importa dinamika Zviedrijā un Somijā no 2004.gada līdz 2012.g. (tūkst.m
3)
Gads
Zviedrija Somija
1000 t
Eksports Imports Eksports Imports
2004 32 492 164 147
2005 86 526 219 152
46
2006 86 695 196 140
2007 57 649 168 83
2008 85 808 189 223
2009 17 513 6 126
2010 19 655 6 162
2011 10 925 6 167
2012 22 995 1 194
47
4. KOKSNES BIOMASAS TIRGUS LATVIJĀ UN PASAULĒ
ES koksnes produktu kopējais tirgus apskats
Ziņojums par biomasas resursu globālā pieprasījuma attīstības perspektīvām / 19.09.2014/
Starptautiskā Atjaunojamo energoresursu aģentūra (IRENA) publicējusi jaunu ziņojumu, kurā analizēts sagaidāmais biomasas resursu patēriņa kāpums elektroenerģijas, siltuma un šķidro degvielu ražošanas sektoros. Ziņojumā “Global Bioenergy Supply and Demand Projections for the Year 2030” prognozēts, ka līdz 2030.gadam biomasas īpatsvars atjaunojamo energoresursu gala patēriņā varētu pieaugt līdz 60% un sasniegt 20% no pasaules primārās enerģijas piegādes apjoma. Tāpat prognozēts būtisks biomasas patēriņa īpatsvara kāpums elektroenerģijas ražošanā un transporta sektorā. Līdzšinējai izaugsmei turpinoties, līdz 2030.gadam īstenosies scenārijs, kurā globālais pieprasījums pēc biomasas būs dubultojies, sasniedzot 108 eksadžoulus (EJ = 1018 J). Aptuveni 33% no šī apjoma tiks patērēts elektroenerģijas ražošanā un centralizētajā siltumapgādē, vēl aptuveni 30% - biodegvielas ražošanā un atlikusī trešdaļa – apkurē ražošanas un būvniecības sektoros. Prognozēts, ka ASV, Ķīnā, Indijā, Brazīlijā un Indonēzijā pieprasījums pēc biomasas 2030.gadā kopā veidos 56% no globālā biomasas pieprasījuma. Tomēr potenciāli lielākais biomasas noiets joprojām būs Āzijā un Eiropā (vairāk informācijas šeit).
Iezīmē bioenerģijas tirgus attīstības vidēja termiņa perspektīvas / 29.08.2014/
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA) publicējusi savu trešo gada ziņojumu par vidēja termiņa perspektīvām bioenerģijas tirgū “Medium-Term Renewable Energy Market Report 2014”. Pēc ziņojuma autoru aplēsēm bioenerģijas sektora attīstības tempi nākamajā piecgadē mazināsies, ja politiskā nenoteiktība nemazināsies. Elektroenerģijas ražošanas sektorā atjaunojamo energoresursu (AER) patēriņš 2013.gadā stabili palielinājās, saražotās zaļās enerģijas īpatsvaram sasniedzot gandrīz 22% no kopējā pasaulē saražotā elektroenerģijas apjoma. Sagaidāms, ka līdz 2020.gadam šis īpatsvars pieaugs līdz 26%. Tajā pašā laikā biodegvielas patēriņa kāpums transporta sektorā un AER patēriņa kāpums siltumapgādē kļūs mērenāks. Prognozēts, ka no AER pasaulē saražotās elektroenerģijas kopējais apjoms ik gadu palielināsies par vairāk nekā 5,4% 2020.gadā sasniedzot 7310 TWh. Šim sektoram stabili attīstoties Brazīlijā, Indijā un citviet Āzijas reģionā, izņemot Ķīnu, globālā bioenerģijas ražošanas jauda pieaugs no 88 GW 2013.gadā līdz 133 GW 2020.gadā. Pirmoreiz IEA ziņojumā iekļauts arī investīciju izvērtējums bioenerģijas nozarē. Saskaņā ar to, ikgadējais ieguldāmo līdzekļu apjoms bioenerģētikā līdz 2020.gadam pārsniegs 230 miljardus ASV dolāru (vairāk informācijas šeit).
Pieaug investīcijas siltumenerģijas ražošanā no biomasas /21.08.2014/
Lielbritānijas valdības ieviestā vides programma "Non-Domestic Renewable Heating Incentive" (RHI), kas paredz finansiālu atbalstu, lai stimulētu intensīvāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā un patēriņā, nesusi pirmos rezultātus. Saskaņā ar Lielbritānijas Atjaunojās enerģijas asociācijas datiem, komerciālajā, ražošanas un sabiedriskajā sektorā uz š.g. 15.augustu no atjaunojamiem energoresursiem tiek saražots viens gigavats (GW) siltumenerģijas un uzstādīto akreditēto koksnes apkures iekārtu kopējais skaits sasniedzis 4926 vienību. Īstenotā programma ievērojami sekmējusi arī investīciju piesaisti - laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam, saskaņā ar statistikas datiem, siltuma ražošanā, izmantojot biomasu, kopumā tika investēti 760 miljoni sterliņu mārciņu, kas veido 56% no visām investīcijām siltuma ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem. Prognozēts, ka no 2013. līdz 2020.gadam šis īpatsvars pieaugs līdz 85% (vairāk informācijas šeit).
Koksnes granulu patēriņš Eiropas Savienībā turpina pieaugt /06.08.2014/
2013.gadā ES valstīs tika patērēti vidēji 17,5 miljoni tonnu kurināmo koksnes granulu, kur aptuveni puse no visa apjoma izmantota rūpniecībā un otra puse - mājsaimniecībās.. Palielinoties investīcijām vidēja lieluma termoelektrostaciju izveidē, sagaidāms, ka līdz 2020.gadam šķeldu un brikešu patēriņš Eiropas Savienībā pieaugs līdz 28 miljoniem tonnu gadā. Lielākais tirgus izaugsmes potenciāls šajā sfērā ir Skandināvijai, kur pieprasījums pēc kurināmajām granulām to patēriņam mājsaimniecībās pēdējos trīs gadus stabili audzis par vidēji 15% gadā (vairāk informācijas šeit).
Klimata pārmaiņu samazināšanas projektiem piešķirts miljards eiro / 10.07.2014/
19 atjaunojamās enerģijas ražošanas un CO2 samazināšanas projektiem Eiropas Komisija š.g. 8.jūlijā piešķīra kopumā vienu miljardu eiro. Projekti tiks finansēti saskaņā ar pārrobežu projekta "NER 300" finansējuma programmas izsludināto otro uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Projektu finansējums gūts no emisiju kvotu pārdošanas Eiropas Savienības (ES) emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā. Pateicoties izvēlētajiem projektiem, ES varēs gadā saražot teju par 8 TWh (teravatstundām) vairāk enerģijas no atjaunojamiem avotiem. Ar šo enerģijas daudzumu pietiktu, lai segtu Kipras un Maltas kopējo gada elektroenerģijas patēriņu. Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekts ļaus piesaistīt 1,8 miljardus tonnu CO2 gadā - tikpat daudz, cik rada miljons automobiļu. Kopā ar 20 projektiem, kam finansējumu piešķīra pirmajā kārtā, "NER300" projekti arī radīs vairākus tūkstošus darbavietu gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā.Atbalstīto projektu vidū ir arī koksnes biomasas pārstrādes projekts Jelgavā, Latvijā, kura realizācijai piešķirti 3,9 miljoni eiro. Projektētais pirolīzes eļļas ražošanas apjoms ir 40 000 tonnu gadā, patērējot ap 100 000 tonnu koksnes šķeldu. Saražotā bioeļļa tiks eksportēta uz Zviedriju un Somiju mazuta aizstāšanai enerģētikas objektos (vairāk informācijas šeit).
48
Granulu patēriņš Eiropā 2015. gadā varētu pārsniegt 20 miljonus tonnu /25.07.2014/
Saskaņā ar Eiropas Komisijas jauno klimata pārmaiņu samazināšanas plānu, no biomasas saražojamā siltuma un elektroenerģijas īpatsvars kopējā energobilancē līdz 2020. gadam pieaugs līdz aptuveni 45%. Prognozēts, ka pieprasījums pēc kurināmām koksnes granulām līdz ar to palielināsies no 17,5 miljoniem tonnu 2013.gadā līdz 21 miljonam tonnu 2015.gadā. Līdzšinējām tendencēm saglabājoties, ASV varētu nodrošināt pusi no visa granulu importa Eiropas Savienībā, tirdzniecības kopējai vērtībai 2015.gadā sasniedzot 600 miljonus dolāru un 2020.gadā – vairāk nekā 1 miljardu dolāru. Patēriņa kāpums neapšaubāmi sekmēs arī ražošanas jaudu palielināšanu vietējā tirgū. Prognozēts, ka Eiropas Savienībā saražoto granulu apjomi pieaugs no 11,5 miljoniem tonnu 2013.gadā līdz 12,5 miljoniem tonnu 2014.gadā, 2015.gadā sasniedzot jau 13 miljonus tonnu. Pieprasījums pēc cietā biomasas kurināmā neaprobežojas ar granulu produkciju. ES tirgū tāpat intensīvi tiek patērētas arī koksnes šķeldas – kopā ap 14,5 miljoni tonnu gadā. Prognozēts, ka pieprasījums pēc šīs produkcijas 2020.gadā pieaugs līdz 28 miljoniem tonnu (vairāk informācijas skatīt šeit).
Gadskārtējā granulu rūpniecības konferencē iezīmē tirgus perspektīvas / 30.07.2014/
Ziemeļamerikas biomasas kurināmā ražotāju asociācijas (Pellet Fuels Institute) rīkotajā konferencē š.g. 28.-29.
jūlijā, Floridā, dominēja jautājums par granulu tirgus attīstību. Vairākos ziņojumos tika uzsvērts, ka Eiropas tirgus, visticamāk, turpinās paplašināties. Pieprasījums perspektīvā varētu pieaugt arī Āzijā. Tomēr kā vissvarīgākais atzīmēts lielāks kurināmo granulu patēriņš mājsaimniecībās, kas ražotājiem paver jaunas eksporta iespējas. Kā ziņojumā norādījis Kanādas granulu ražotāju asociācijas pārstāvis, kopējais pasaulē saražoto koksnes granulu apjoms ik gadu palielinās par aptuveni 2 miljoniem tonnu. Visvairāk granulu šobrīd tiek saražots Eiropā – ap 12 miljoniem tonnu gadā. ASV un Kanādā kopā tiek saražoti aptuveni 6 miljoni tonnu granulu gadā, Ķīnā – vidēji 2 miljoni tonnu, pārējās Āzijas valstīs kopā – aptuveni 1 miljons tonnu un citviet pasaulē – vēl aptuveni 0,6 miljoni tonnu koksnes granulu (vairāk informācijas skatīt šeit).
Atjaunojamo energoresursu attīstības tendences 21.gadsimtā / 05.06.2014/
No atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas jaudas aizvadītajā gadā sasniedza jaunu rekordu, palielinoties par 8% un sasniedzot 56% kopējā elektroenerģijas ražošanas jaudas struktūrā. Tā, piemēram, no biomasas ražojamās elektroenerģijas kopējā jauda pērn pasaulē sasniedza 88 GW (2012.g.- 83 GW un 2004.g.- 36 GW). Jaudu palielināšana sekmējusi zaļās elektroenerģijas saražotā apjoma palielināšanos no 350 tetravatstundām 2012.gadā līdz 405 tetravatstundām 2013.gadā. Saskaņā ar ziņojumā “Renewables 2014 Global Status Report” publicēto informāciju, aizvadītajā gadā pieprasījums pēc biomasas pakāpeniski turpinājis pieaugt kā siltuma un elektroenerģijas, tā transporta sektorā. Turklāt siltumenerģijas ražošanā biomasas resursi patērēti visvairāk, kur uzstādītās jaudas sasniegušas 296 GW (vairāk informācijas skatīt šeit).
Bioenerģijas ražošanas apjomi pasaulē pieaug /12.06.2014/
Saskaņā ar Starptautiskās Bioenerģijas asociācijas publicētajā ziņojumā “WBA Global Bioenergy Statistics 2014” sniegto informāciju, no atjaunojamiem energoresursiem pasaulē saražotās enerģijas īpatsvars kopējā energobilancē 2011.gadā sasniedza 18,3%, kur 14% enerģijas tika saražots, izmantojot biomasu. Pasaules mērogā lielākais bioenerģijas patērētājs 2011.gadā bija Āzija, kur lielāko daļu - 22,6 eksadžoulus (EJ) - no patēriņa, veidoja siltumenerģija. Transporta sektorā visvairāk bioenerģijas – 1,73 EJ – 2011.gadā tika patērēts Amerikā, kur 5,8 EJ bioenerģijas tika patērēts siltumapgādē un 0,4 EJ – elektroenerģijas ražošanā. Savukārt Eiropa ar 0,5 EJ izvirzījusies par vislielāko biomasas patērētāju elektroenerģijas ražošanā. 89% no pasaulē piedāvātās bioenerģijas iegūta, izmantojot cieto biomasas kurināmo, 5% - biodegvielu, 4% - atkritumus un 2% - biogāzi. No šiem resursiem 2011.gadā pasaulē saražoti aptuveni 54,9 EJ bioenerģijas (vairāk informācijas skatīt šeit).
Eiropā pieprasījums pēc dedzināmām koksnes granulām strauji pieaug / 24.06.2014/
2014.gada 12.jūnijā Pasaules Bioenerģijas asociācija (the World Bioenergy Association) publicēja pārskatu par attīstības tendencēm bioenerģijas tirgū “WBA Global Bioenergy Statistics 2014”. Tajā uzsvērts, ka kurināmo koksnes granulu eksports no ASV, pateicoties strauji augošajam pieprasījumam Eiropā, pērn teju dubultojies, no 1,6 miljoniem tonnu 2012.gadā eksportam palielinoties līdz 3,2 miljoniem tonnu 2013.gadā. Eiropas valstīs, galvenokārt Apvienotajā Karalistē, industriālās kvalitātes kokskaidu granulas tiek izmantotas, lai aizvietotu ogļu patēriņu siltuma un elektroenerģijas ražošanā. Šo aktivitāti iniciējis Eiropas Komisijas izstrādātais klimata un enerģētikas plāns 2020.gadam, saskaņā ar ko trīs galvenie sasniedzamie mērķi šobrīd ir: SEG emisiju samazināšana par 20% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana enerģijas gala patēriņā par 20% un energoefektivitātes paaugstināšana par 20%. 2013.gadā piecas lielākās ASV ražoto granulu importētājvalstis Eiropā bija Lielbritānija, Beļģija, Dānija, Nīderlande un Itālija. 2014.gadā, pēc tirgus ekspertu aplēsēm, ASV dedzināmo koksnes granulu eksportā būs vērojams jauns rekords (vairāk informācijas skatīt šeit).
Pieprasījums Eiropā sekmē koksnes granulu rūpniecības izaugsmi ASV / 23.05.2014/
Kurināmo koksnes granulu eksports ASV pērn teju dubultojies, kopējam izvestajam apjomam palielinoties no 1,6 miljoniem tonnu 2012.gadā līdz 3,2 miljoniem tonnu 2013.gadā. Jāatzīmē, ka vairāk nekā 98% no šī apjoma tika piegādāts uz Eiropu un 99% kurināmā eksportēts no ASV dienvidaustrumu un Vidusatlantijas reģionu ostām. Vēl salīdzinoši nesen - 2008.gadā – aptuveni 80% no visa ASV saražotā granulu apjoma tika patērēts vietējā tirgū. Situācija krasi mainījās līdz ar strauji augošo pieprasījumu pēc šī veida kurināmā Eiropā, kas pēdējos pāris gados kļuvis par galveno granulu rūpniecības attīstību veicinošo faktoru ASV. Eiropas valstīs koksnes granulas tiek izmantotas kā alternatīvs kurināmais oglēm elektroenerģijas un siltuma ražošanā.
49
Pāreju no fosilā kurināmā uz biomasas izmantošanu enerģētikā veicinājis Eiropas Komisijas izstrādātais klimata un enerģētikas plāns 2020.gadam. 2013.gadā piecas lielākās ASV granulu patērētājvalstis Eiropā bija Lielbritānija, Beļģija, Dānija, Nīderlande un Itālija. Jāatzīmē, ka Lielbritānijā kurināmo granulu imports audzis no 'nulles' 2009.gadā līdz vairāk nekā 3,5 miljoniem tonnu 2013.gadā (vairāk informācijas skatīt šeit).
Velsā aizvadīta ikgadējā starptautiskā granulu rūpniecības konference / 27.02.2014/
No 26. līdz 27. februārim Velsā, Austrijā, norisinājās ikgadējā starptautiskā koksnes granulu rūpniecības konference “European Pellet Conference 2014”. Tajā divu dienu gaitā sniegti ziņojumi par aktualitātēm granulu rūpniecībā un tirdzniecībā valstiskā un globālā mērogā. Kā viens no konferencē izskanējušiem faktiem jāatzīmē pieaugošais kurināmo koksnes granulu imports Lielbritānijā, kas 2013.gadā sasniedza 3,75 miljonus tonnu. Par stabili augošu pieprasījumu pēc šī veida kurināmā ziņojusi arī Itālijas pārstāvniecība. Ik gadu patēriņam palielinoties par 200 000 – 300 000 tonnu, Itālija ir izvirzījusies par lielāko koksnes granulu patērētāju Eiropas kontinentālajā daļā, gadā šobrīd patērējot jau vairāk nekā 3 miljonus tonnu granulu. Turklāt vietējiem granulu ražotājiem pārprofilējoties uz importēto granulu tirdzniecību, Itālijā ražoto granulu piedāvājums samazinājies no 750 000 tonnu 2007.gadā līdz 300 000 tonnu. Aktuālāko informāciju par atjaunojamo energoresursu patēriņu siltumapgādē Lielbritānijā un valsts atbalsta shēmām konferencē sniedza granulu un šķeldu tirdzniecības uzņēmuma “Billington Bioenergy” pārstāvis. Ziņojumā par granulu rūpniecības attīstību Krievijā tika izcelts Vācijas uzņēmuma “German Pellets” projekts Novgorodas reģiona ziemeļos. Savukārt spilgtākā atziņa no ziņojuma par situāciju ASV granulu rūpniecībā – vietējais patēriņš pieaug lēnām, tikmēr ražošanas apjomi turpina strauji palielināties, ko sekmē augošais pieprasījums no elektroenerģijas ražotājiem Eiropā (vairāk informācijas skatīt šeit).
EK: EK sagatavojusi jaunu plānu kā mazināt klimata pārmaiņas /22.01.2014/
2014.gada janvārī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu plānu attiecībā uz sasniedzamajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas patēriņā un siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanā. Respektīvi, līdz 2030.gadam SEG emisijas Eiropas Savienībā jāsamazina par 40%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni un atjaunojamās enerģijas īpatsvaram jāsasniedz vismaz 27%. Kā atzīmējis Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, samazināt SEG emisijas par 40% ir visrentablākais risinājums, virzoties uz mazoglekļa ekonomiku. Savukārt mērķis panākt, lai atjaunojamās enerģijas īpatsvars būtu vismaz 27%, ir nopietns signāls, ka ieguldītājiem ir garantēta stabilitāte, tiek stimulēta ekoloģiski atbildīga nodarbinātība un atbalstīta mūsu energoapgādes drošība. Tāpat ierosināts izveidot jaunu pārvaldības shēmu un kritērijus konkurētspējīgas un drošas energoapgādes sistēmas nodrošināšanai. Jaunais plāns izstrādāts balstoties uz iepriekš izvirzītajiem, līdz 2020.gadam sasniedzamajiem mērķiem, kas paredz samazināt SEG emisiju par 20%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas ieguvē līdz 20% un kāpināt energoefektivitāti par 20% (vairāk informācijas šeit).
Eiropā tiks ieviesta jauna cietā biokurināmā standartu sistēma /02.10.2013/
Jautājums par vienotu standartu sistēmas ieviešanu koksnes granulām tika aktualizēts pēc ugunsgrēka izcelšanās 'RWE Tilbury' elektrostacijā Lielbritānijā 2012.gada februārī, kā rezultātā Eiropas industriālo koksnes granulu tirgū izveidojās piedāvājuma pārpalikums. Šādi gadījumi uzskatāmi ilustrē, ka tirgū, lai veiksmīgi tiktu absorbēts liekais piedāvājums, ko izraisa negaidīti pārtraukumi piegādes ķēdē, nepieciešami vienoti standarti gan kurināmā fiziskās specifikācijas, gan ilgtspējības kritērijiem. Lielo enerģētikas koncernu veiktās darbības mērķis ir izveidot stabilu sertifikācijas un standartizācijas sistēmu (vairāk informācijas šeit).
Koksnes granulu imports Eiropā no Krievijas gada laikā audzis par 32% /24.04.2013/
Nīderlandes valdība atteikusies no stingrajām prasībām attiecībā uz biokurināmā izmantošanu, kā rezultātā valstī esošajās elektrostacijās sākta pāreja uz 100% ogļu patēriņu un industriālās kvalitātes koksnes granulu imports jau šā gada pirmajā ceturksnī vien valstī samazinājies par 41%, liecina 'Hawkins Wright Ltd.' sagatavotajā ziņojumā 'Forest Energy Monitor' sniegtā informācija. Ar līdzekļu trūkumu pārejas finansēšanai enerģētikā uz biokurināmo saskārušās arī citas Eiropas valstis, saistībā ar ko slēgta virkne dotāciju shēmu. Bez tam Nīderlandē tuvojas noslēgumam arī agrāk uzsāktā lielo elektrostaciju subsidēšanas programma (vairāk informācijas šeit).
Eiropas enerģētikas koncerni atsakās no biokurināmā izmantošanas /16.08.2013/
Krievija 2012.gadā izvirzījusies par trešo lielāko kurināmo koksnes granulu piegādātāju Eiropas tirgum. Gada laikā palielinot eksportu par 32% (līdz 627,2 tūkst. tonnu), Krievija pamazām kļūst par nozīmīgu šī biokurināmā piegādātāju ES dalībvalstīm, jo īpaši Eiropas ziemeļdaļā esošajām valstīm, tādām kā Dānija, Zviedrija un Somija. Energokompānijām pakāpeniski īstenojot pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem, pieprasījums pēc industriālās kvalitātes koksnes granulām Eiropā pēdējo pāris gadu laikā dramatiski audzis (vairāk informācijas šeit).
Nolemts slēgt vienu no lielākajām biomasas elektrostacijām Eiropā /22.07.2013/
Vadošā Lielbritānijas enerģētikas kompānija "RWE npower" nākusi klajā ar paziņojumu par Tilburijas siltumelektrostacijas slēgšanu un atjaunojamās enerģijas ražošanas pārtraukšanu. Tilburijas ogļu elektrostacijā ar jaudu 1131 MW, kuru līdz 2015.gadam bija plānots slēgt tās pārmērīgā gaisa piesārņojuma dēļ, 2012.gada sākumā tik īstenota pāreja uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Bija paredzēts, ka spēkstacija darbosies ar 750 MW jaudu un ik gadu patērēs ap 2,5 miljonus tonnu koksnes granulu, nodrošinot ar enerģiju 1,5 miljonus mājsaimniecību (vairāk informācijas šeit).
50
Granulu eksports no Ziemeļamerikas uz Eiropu turpina strauji pieaugt /06.02.2013/
ASV dienvidos un Kanādas provincē Britu Kolumbijā pieaugot kurināmo koksnes granulu ražošanas jaudām, aizvadītajā gadā strauji turpināja palielināties arī saražotās produkcijas eksports. Līdz ar vēl vairāku desmitu jaunu granulu rūpnīcu atvēršanu (galvenokārt ASV dienvidos) šīs produkcijas eksporta apjomi turpinās pieaugt. Vairākus vērienīgus projektus plānots realizēt jau šogad. Gada laikā kurināmo koksnes granulu eksports no ASV dienvidu reģiona palielinājies četrkārtīgi, ko sekmējusi sadarbības paplašināšanās ar lielākajām enerģētikas kompānijām Eiropā. Jau ziņots, ka Lielbritānijas elektroenerģijas ražošanas kompānija „Drax Group" uzstādījusi mērķi samazināt CO2 izmešu daudzumu un kļūt par, iespējams, vienu no lielākiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem pasaulē. Pēc provizoriskiem aprēķiniem 2017.gadā elektroenerģijas ražošanai kompānijai „Drax Group" būs nepieciešami jau aptuveni 7,5 miljoni tonnu biomasas (vairāk informācijas šeit).
Līdz 2020.gadam biomasas patēriņš enerģijas ieguvē Eiropā trīskāršosies /15.01.2013/
Ņemot vērā dažādās atbalsta sistēmas, kuru ietvaros tiek subsidēta videi draudzīgu energoresursu izmantošana, Eiropā pieprasījums pēc koksnes granulām elektroenerģijas ražošanā līdz 2020.gadam varētu palielināties vairāk nekā trīs reizes. Eiropā pieprasījums pēc koksnes granulām no 8 miljoniem tonnu 2010.gadā pieaugs līdz 29 miljoniem tonnu 2020.gadā, prognozē viena no vadošajām biznesa konsultāciju firmām pasaulē „Bain & Company". Turklāt aptuveni 66% no šī apjoma jeb 19 miljonus tonnu būs nepieciešams importēt no ārpus Eiropas valstīm, galvenokārt no Ziemeļamerikas, Krievijas un Brazīlijas. Jau tagad liela daļa no Eiropā patērējamo koksnes energoresursu tiek importēta (vairāk informācijas šeit).
Nozīmīgāko notikumu apskats ES valstīs un Krievijā
Lielbritānija Kurināmo koksnes granulu importa kāpums Lielbritānijā šogad mērenāks /07.07.2014/ 2013.gadā kurināmo skaidu granulu imports Lielbritānijā vairāk nekā divkāršojās, kopējam ievestajam apjomam sasniedzot 3,43 miljonus tonnu (2012.g.: 1,49 milj. t). Šogad koksnes granulu importa pieaugums Lielbritānijā ir salīdzinoši mērenāks - gada pirmajos trīs mēnešos Lielbritānijā ievests tikai par 13% vairāk granulu nekā 2013.gada 1.ceturksnī (vērtības izteiksmē - par 4% vairāk). Granulu importa samazināšanās galvenais iemesls Lielbritānijā ir RWE Innogy elektrostacijas slēgšana Tilburijā aizvadītā gada oktobrī, kur
ikgadējais granulu patēriņa apjoms bija 1,3 miljoni tonnu (teju trešdaļa no visa patēriņa valstī). Taču to drīzumā varētu kompensēt otrs lielākais granulu patērētājs - enerģētikas koncerns „Drax", kas uzsācis reorganizāciju Lielbritānijā esošajās ogļu elektrostacijās (vairāk informācijas šeit).
Lielbritānijā ieviesta programma AER patēriņa veicināšanai mājsaimniecībās /18.05.2014/ Ar 2014.gada aprīli Lielbritānijā funkcionē dotāciju programma, kas ieviesta ar mērķi atbalstīt no atjaunojamiem dabas resursiem ražotās elektroenerģijas un siltuma patēriņu mājsaimniecībās. "The Domestic Renewable Heat Incentive (RHI)" programmas īstenošanas mērķis ir panākt valstī nospraustos uzstādījumus enerģētikas jomā, saskaņā ar ko no atjaunojamiem resursiem iegūstamās enerģijas īpatsvaram līdz 2020.gadam jāsasniedz 15%. Tas, savukārt, liek prognozēt, ka Lielbritānijā gaidāms pieprasījuma kāpums pēc kurināmām granulām. Sākotnēji granulas valstī plānots ievest no ASV un Kanādas (vairāk informācijas šeit).
Pāreja uz biomasas patēriņu Lielbritānijas ogļu elektrostacijās turpinās /23.03.2014/ Aizvadītā gada decembrī Apvienotās Karalistes Enerģētikas un klimata pārmaiņu departaments nosauca desmit valsts atbalstāmos atjaunojamās enerģijas projektus, kuru vidū ir arī četri biomasas projekti: Lainmutas spēkstacijas pārveide, divi energokompānijas “Drax” projekti un pāreja uz kurināmās koksnes patēriņu Tīsas termoelektrostacijā. 2013.gadā Lielbritānijā no ASV tika importēti 1,5 miljoni tonnu koksnes granulu, kas ir vairāk nekā no ASV tika ievests visās pārējās ES valstīs kopā. Līdz ar Lainmutas spēkstacijas pārveidi, dedzināmo koksnes granulu ikgadējais patēriņš valstī pieaugs vēl par aptuveni 1,5 miljoniem tonnu. Šajā spēkstacijā kurināmo plānots piegādāt galvenokārt no Ziemeļamerikas, Baltijas valstīm, Portugāles un Krievijas. Nākamgad paredzēts laist ekspluatācijā arī britu energokompānijas “MGT Power Ltd” jauno biomasas termoelektrostaciju “Tees Renewable Energy Plant” ar jaudu 275 MW, kas būs pietiekami, lai ar elektroenerģiju apgādātu aptuveni 600 000 dzīvojamo māju. Savukārt “Drax” 700 miljonus sterliņu mārciņu vērtā projekta ietvaros pāreja no ogļu izmantošanas uz biomasu paredzēta trīs blokos no kopumā sešiem, kur uzstādītās jaudas ir 660 MW katrā. Visi minētie biomasas projekti ir daļa no uzstādījumiem, kas sasniedzami līdz 2020. gadam saskaņā ar vienoto klimata pārmaiņu samazināšanas politikas plānu. Respektīvi, visās ES valstīs jāpanāk, ka līdz 2020.gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas ieguvē
51
sastāda vismaz 20% (vairāk informācijas skatīt šeit).
Somija Koksnes granulu patēriņš Somijā 2013.gadā sasniedz rekordapjomu /25.04.2014/ Aizvadītajā gadā Somijā tika saražots par 18 000 tonnu jeb 7% vairāk kokskaidu granulu nekā 2012.gadā, kopumā 270 000 tonnu. Tomēr tas joprojām ir par 28% mazāk par 2008.gadā saražotajiem 373 000 tonnu. Saskaņā ar Somijas Meža pētniecības institūta (METLA) sniegto informāciju, no visa valstī saražotā apjoma uz ārvalstīm pērn eksportēti 78 000 tonnu granulu - par 28% vairāk nekā 2012.gadā, kad eksports saruka par 55%. Teju viss apjoms eksportēts tikai uz divām valstīm - Zviedriju un Dāniju (vairāk informācijas šeit).
«Fortum» Somijas pilsētā Joensu nodevis ekspluatācijā bioeļļas rūpnīcu /10.12.2013/ Skandināvijas koncerns «Fortum» Somijas pilsētā Joensu nodevis ekspluatācijā bioeļļas rūpnīcu, kurā no koksnes ražo bioeļļu. Tā ir pirmā šāda veida rūpnieciskā ražotne pasaulē. Bioeļļa tiek ražota no koksnes šķeldas, zariem un citas koksnes biomasas, piemēram, no meža industrijas blakusproduktiem. Joenso rūpnīca gadā saražos 50 000 tonnas bioeļļas, kas tiks integrēta arī «Fortum» siltumapgādes sistēmā. Bioeļļas ražošana palielinās «Fortum» izmantoto koksnes daudzumu Joensu koģenerācijas stacijā no 300 000 līdz 450 000 kubikmetriem gadā. Vēl bioeļļa var tikt izmantota katlu mājās siltumenerģijas ražošanai vai industriāla tvaika ražošanai, aizstājot šķidros kurināmos (vairāk informācijas šeit).
Zviedrija Skandināvijā pieprasījums pēc biomasas tuvākajā nākotnē tikai augs
/02.06.2014/ 2013.gadā pieprasījums pēc koksnes granulām Zviedrijā palielinājās par 20%, kas ekvivalents 330 000 tonnu jeb 1,6 teravatstundām (TWh), liecina Zviedrijas Bioenerģijas asociācijas Svebio statistikas dati. Tas ir krass pavērsiens, salīdzinot ar 2012.gadu, kad tirgus samazinājās par aptuveni 560 000 tonnu. Sekojot pieprasījumam, granulu ražošanas apjomi šajā Skandināvijas valstī pērn palielinājās par kopumā 10% jeb 140 000 tonnu un imports - par 45% jeb 222 000 tonnu. Savukārt granulu izvedums no valsts, pēc asociācijas datiem, aizvadītā gada laikā samazinājās par 17% jeb 33 000 tonnu (vairāk
informācijas skatīt šeit).
Zviedrijā pieprasījums pēc koksnes granulām audzis par 20% /09.04.2014/ 2013.gadā pieprasījums pēc koksnes granulām Zviedrijā palielinājās par 20%, kas ekvivalents 330 000 tonnu jeb 1,6 teravatstundām (TWh), liecina Zviedrijas Bioenerģijas asociācijas Svebio statistikas dati. Tas ir krass pavērsiens, salīdzinot ar 2012.gadu, kad tirgus samazinājās par aptuveni 560 000 tonnu. Sekojot pieprasījumam, granulu ražošanas apjomi šajā Skandināvijas valstī pērn palielinājās par kopumā 10% jeb 140 000 tonnu un imports - par 45% jeb 222 000 tonnu. Savukārt granulu izvedums no valsts, pēc asociācijas datiem, aizvadītā gada laikā samazinājās par 17% jeb 33 000 tonnu (vairāk
informācijas skatīt šeit).
Stokholmas energoapgādē fosilo kurināmo aizstāj ar atjaunojamo /01.04.2014/ Atjaunojamās enerģijas daļa Stokholmā sastāda 67% un turpina strauji pieaugt. Kā piemērs tiek minēts tas, ka uzņēmums Fortum patlaban Stokholmas vidū būvē pasaulē lielāko koģenerācijas staciju, kas ražos siltumu un elektroenerģiju. Koģenerācijas stacija izmantos biokurināmo, galvenokārt enerģētisko koksni. Šāda veida attīstība sākās pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Heselbijas (Hässelby) koģenerācijas stacija pārgāja no naftas produktu uz koksnes granulu izmantošanu. Heselbija joprojām ir Zviedrijas lielākais koksnes granulu patērētājs - aptuveni 250 tūkst. tonnu gadā. Fortum tikko ir uzcēlis koģenerācijas staciju Bristā (Brista). Tajā ir kurtuve koksnes šķeldas un mājsaimniecības atkritumu izmantošanai. Līdz Vertanas stacijas izbūvei lielākā koģenerācijas stacija atrodas Sēderteljē (Södertälje),kura nodrošina elektrību un siltumu 120 000 mājsaimniecību. Papildus iepriekš minētajām stacijām Stokholmas dienvidos atrodas arī uzņēmumam Vattenfall piederoša koģenerācijas stacija Jūrdbrū (Jordbro). Biomasas spēkstacijas Stokholmā ceļ ne tikai Fortum. Uzņēmums E.on plāno būvēt divas jaunas koģenerācijas stacijas Stokholmas ziemeļos. Vattenfall par 225 miljoniem eiro Upsalā būvē koģenerācijas staciju, kuras ražošanas jauda būs 135 MW. (vairāk informācijas skatīt šeit).
Vācija "German Pellets" investē apjomīgas koksnes granulu rūpnīcas izveidē Krievijā /04.06.2014/
Krievijā uzsākta vērienīga bioenerģijas projekta īstenošana - Vācijas granulu ražošanas kompānijas „German Pellets" nodibinātais meitas uzņēmums Krievijā „German Pellets Nizhny Novgorod" saņēmis atļauju uzsākt granulu rūpnīcas celtniecību, kurā uzstādītās iekārtas ļaus saražot līdz 500 000 tonnu kurināmo koksnes granulu gadā. Pēc laišanas ekspluatācijā šī būs otra lielākā koksnes granulu ražošanas rūpnīca Krievijā. Teju visa jaunajā rūpnīcā saražotā produkcija tiks eksportēta uz Eiropā esošajām biomasas
52
elektrostacijām. Pirmo kurināmo koksnes granulu partiju jaunajā vācu rūpnīcā Krievijā plānots saražot jau 2015.gada jūlijā (vairāk informācijas šeit).
Vācijas granulu ražotāja "German Pellets" pārdošanas apjomi pieaug /23.11.2013/
Vācijas kurināmo koksnes granulu ražotājkompānijas "German Pellets" konsolidētais apgrozījums gada laikā palielinājies par 13% - no 236,5 miljoniem eiro 2013. gada pirmajā pusgadā līdz 267,2 miljoniem eiro 2014. gada pirmajos 6 mēnešos, liecina kompānijas provizoriskie dati. Viens no šī kāpuma veicinošajiem faktoriem ir 2013.gadā ekspluatācijā laistā "Woodville" granulu rūpnīca Teksasas štatā, ASV. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka kompānijas izvirzītā stratēģija koncentrēties uz ražošanas paplašināšanu ASV izrādījusies pareiza. Tāpēc tagad uzņēmums pievērsies savas otrās kokskaidu granulu rūpnīcas izveidei ASV, Luiziānas štatā (vairāk informācijas šeit).
Vācijas granulu tirgū konkurenci saasina pieaugošais imports no ASV /20.11.2013/
Ņemot vērā to, ka granulu sertifikācija pēc Eiropas kopējā ENplus standarta prasībām Ziemeļamerikā paplašinās, sagaidāms, ka 2014.gadā A1 un A2 kvalitātes kokskaidu granulu eksports no Ziemeļamerikas uz Eiropu lielos tempos turpinās palielināties. Par pieaugošās konkurences apmēriem liecina arī fakts, ka četru Ziemeļamerikas granulu ražotāju kopējā jauda, kas ieguvuši atbilstošo sertifikātu, pārsniedz vienu miljonu tonnu gadā. Šiem ražotājiem nesen pievienojies arī Vācijas energokompānijas 'RWE Innogy' meitasuzņēmums 'Georgia Biomass', kas 2011.gadā Džordžijas štatā atvēra lielāko granulu rūpnīcu ASV (jauda 750 000 tonnu gadā). Nupat par ENplus sertifikāta saņemšanu jaunatvērtajā granulu rūpnīcā Teksasas štatā (jauda 500 000 tonnu gadā) informējis arī Vācijas uzņēmums 'German Pellets'. Jāatzīmē, ka līdz ar nesen jaunieviesto CANplus sertifikācijas programmu, tagad arī Kanādas granulu ražotājiem ir ENplus sertifikātam līdzvērtīgs noieta tirgus apgūšanas instruments. Paredzēts, ka līdz 2014.gada beigām atbilstoši ENplus vai CANplus standartu prasībām saražoto kokskaidu granulu kopējais apjoms Ziemeļamerikā varētu sasniegt vismaz trīs miljonus tonnu (vairāk informācijas šeit).
Kokskaidu granulu ražošanas apjomi un patēriņš apkurē Vācijā turpina pieaugt /09.09.2013/ 2012.gadā Vācijā tika saražots vēsturiski lielākais koksnes granulu apjoms valstī - aptuveni 2,2 miljoni tonnu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadā saražoto ir par 17% vairāk. Šogad augšupejoša tendence šajā rūpniecības sektorā turpinās. Tas liecina, ka uzņēmumu īstenotie pasākumi nolūkā saglabāt stabilu ražošanas līmeni, neskatoties uz ierobežoto zāģskaidu pieejamību tirgū, bijuši rezultatīvi. 90% no visa Vācijā saražoto granulu apjoma veido premium kvalitātes granulas, kas atbilst Eiropas kopējā ENplus standarta prasībām (vairāk informācijas šeit).
Vācijā saražots rekordliels kurināmo koksnes granulu apjoms /12.02.2013/ 2012.gadā Vācijā tika saražots vēsturiski lielākais koksnes granulu apjoms valstī - aptuveni 2,2 miljoni tonnu. Pieprasījuma pieaugumu pēc šī veida kurināmā sekmējis aptuveni 40 000 jaunu biomasas katlu un krāšņu uzstādīšana, kā rezultātā kopējais granulu patēriņš valstī palielinājies par 300 tūkst. tonnu jeb 21,4%. Koksnes granulu popularitāte Vācijā pieaug. Efektivitāte, ērti lietojamas tehnoloģijas apvienojumā ar salīdzinoši zemām izmaksām par augstas kvalitātes vietējā tirgū ražotu videi draudzīgu kurināmo ir noteicošie faktori, kas sekmē granulu tirgus attīstību (vairāk informācijas šeit).
Nīderlande Nīderlandē atklāta lielākā biomasas energostacija Beniluksa valstīs /01.02.2014/
Nīderlandes enerģētikas kompānija ''Eneco'' februāra sākumā atklāja savu jauno biomasas energostaciju ''Bio Golden Raand'', kas pēc ''Eneco'' vadības teiktā ir lielākā un efektīvākā šāda veida spēkstacija Beniluksa valstīs. Jaunā elektroenerģijas ražotne atrodas ostas teritorijā valsts ziemeļdaļā. Patērējot ne mazāk kā 50 šķeldu kravas dienā jeb aptuveni 300 000 tonnu koksnes biomasas gadā, šajā spēkstacijā tiks saražoti 49,9 MW elektroenerģijas (vairāk informācijas šeit).
Prognozē vismaz divkāršu granulu tirgus apjoma pieaugumu Beniluksa valstīs /28.01.2013/
Saskaņā ar Eiropas Savienības Klimata un enerģētikas likumdošanas paketi (CEP) un Atjaunojamās enerģijas direktīvu (RED), kas regulē biomasas tirgu Eiropas Savienības valstīs, no atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās enerģijas īpatsvaram kopējā enerģijas patēriņā ES līdz 2020.gadam jāsasniedz 20%. Lai sekmētu AER izmantošanu un sasniegtu individuāli uzstādītos sasniedzamos mērķus, Nīderlandes un Beļģijas valdības enerģētikas sektorā ieviesušas dažādas atbalsta programmas. Šajās valstīs, saskaņā ar Nacionālajiem Atjaunojamās enerģijas rīcības plāniem, lielākā daļa atjaunojamās enerģijas tiks saražota, izmantojot tieši biomasu. Tāpēc koksnes granulu patēriņš Beniluksa valstīs
53
laika periodā no 2012.gada līdz 2020.gadam, paredzams, palielināsies vairāk nekā divas reizes un sasniegs 5,7 miljonus tonnu, savukārt patēriņa tirgus vērtība sasniegs aptuveni vienu miljardu dolāru (vairāk informācijas šeit).
Dānija Dānijā granulu patēriņš līdz 2020.gadam varētu palielināties par trešdaļu /10.12.2013/
Sagaidāms, ka līdz 2020.gadam Dānijā kokskaidu granulu imports varētu sasniegt 3 miljonus tonnu gadā. Šādas prognozes izdarītas, balstoties uz oficiālajiem statistikas datiem, Dānijas valdības politisko nostāju šajā jautājumā un investīcijām privātajā sektorā. Dānijā koksnes granulas intensīvi tiek izmantotas kā privātajā sektorā, tā vidēja lieluma siltumcentrālēs un lielās koģenerācijas stacijās. Kopš 2010.gada tieši plašā pāreja lielajās koģenerācijas stacijās no fosilā uz cieto biomasas kurināmo valstī sekmējusi granulu patēriņa kāpumu. Patlaban šajā segmentā, pēc provizoriskiem datiem, tiek patērēts aptuveni 1 miljons tonnu kurināmo koksnes granulu (vairāk informācijas šeit).
Itālija Par kurināmo koksnes granulu importa līderi ES valstu vidū pērn izvirzījusies Itālija /27.01.2014/ 2013. gadā kurināmo koksnes granulu patēriņš Vācijā, Itālijā, Francijā un Austrijā pieauga par 32% līdz 6,1 miljonam tonnu. Tajā pašā laikā ražošanas apjomi - par 13% līdz kopumā 4,5 miljoniem tonnu. Par galveno koksnes granulu importētājvalsti aizvadītajā gadā Eiropā izvirzījusies Itālija. Saskaņā ar Itālijas asociācijas AIEL statistikas datiem, 2013.gadā kurināmo koksnes granulu patēriņš šajā valstī sasniedza 2,5 miljonus tonnu. Tajā pašā laikā vietējā tirgū saražoti tikai 300 000 tonnu, kas saistīts ar koksnes izejvielu cenu pieaugumu. Ņemot vērā topošo projektu jaudas, 2014.gadā koksnes granulu ražošanas apjomiem Itālijā vajadzētu pieaugt par 200 000 tonnu. Atzīmēts, ka 2003.gadā Itālijā importēti tikai 40 000 tonnu kurināmo koksnes granulu. 2012.gadā šis apjoms sasniedza jau 1,2 miljonus tonnu, veidojot 80% no visa Itālijas granulu tirgū piedāvātā apjoma. Tostarp lielākā daļa - 72% produkcijas - tika ievesta no 27 ES dalībvalstīm (vairāk informācijas šeit).
Kurināmo koksnes granulu imports Itālijā palielinājies par 19% /26.04.2013/ Sekojot nacionālajam atjaunojamās enerģijas rīcības plānam, kas paredz, ka cietā biokurināmā patēriņam siltumapgādes sektorā jāpalielinās no 1,6 miljoniem tonnu 2010.gadā līdz 5 miljoniem tonnu 2020.gadā, Itālijā kurināmo koksnes granulu imports 2012.gadā pieauga par kopumā 19% un sasniedza 1 197 272 tonnu. Lai arī lielākā daļa - 72% - granulu Itālijā ievests no Eiropas Savienības valstīm, ievērojami audzis eksports arī no valstīm ārpus ES robežām (+25%) (vairāk informācijas šeit).
Rumānija Rumānijā taps 150 miljonus eiro vērta koksnes produktu ražotne /12.04.2013/ Austrijas koksnes pārstrādes kompānija „Schweighofer" gatavojas paplašināt savu biznesu Rumānijā, jaunas kokapstrādes rūpnīcas izveidē investējot 150 miljonus eiro. Jaunā kokmateriālu ražotne atradīsies valsts centrālajā daļā un tās atvēršana plānota jau 2014.gadā. Ar siltumu un elektroenerģiju jauno rūpnīcu apgādās blakus esošā modernā termoelektrostacija ar jaudu 10 MW, kas tiks darbināta, izmantojot tikai koksnes biomasu. Saražotā siltumenerģija tiks izmantota zāģmateriālu žāvēšanai un kokskaidu granulu ražošanai. Paredzēts, ka eksportam uz Eiropas tirgiem „Schweighofer" jaunajā kokapstrādes rūpnīcā ik gadu tiks saražoti ap 100 000 tonnu biokurināmā (vairāk informācijas šeit).
Krievija Konferencē Sanktpēterburgā diskutē par aktuālāko bioenerģijas jomā /03.07.2013/
II Starptautiskā Krievijas Enerģētikas foruma ietvaros 2014.gada 19.jūnijā Sanktpēterburgā norisinājās konference par bioenerģiju - koksnes granulu un brikešu ražošanu, biokurināmā patēriņu apkurē, un biogāzi Krievijā un pasaulē. Virkne ražotāju atzinuši, ka pieprasījums pēc Krievijas produkcijas Eiropā samazinājies. Tajā pašā laikā Ziemeļamerikā ražotās produkcijas īpatsvars Eiropas biokurināmā tirgū turpina palielināties. ASV vien šogad jaunatvērto granulu rūpnīcu kopējā ražošanas jauda būs 3 miljoni tonnu gadā. Visas šīs rūpnīcas celtas ar nolūku saražoto produkciju eksportēt uz ES valstīm (vairāk informācijas šeit).
"German Pellets" investē apjomīgas koksnes granulu rūpnīcas izveidē Krievijā /04.06.2014/ Krievijā uzsākta vērienīga bioenerģijas projekta īstenošana - Vācijas granulu ražošanas kompānijas „German Pellets" nodibinātais meitas uzņēmums Krievijā „German Pellets Nizhny Novgorod" saņēmis atļauju uzsākt granulu rūpnīcas celtniecību, kurā uzstādītās iekārtas ļaus saražot līdz 500 000 tonnu kurināmo koksnes granulu gadā. Par saviem nodomiem attiecībā uz biokurināmā ražošanas uzsākšanu Krievijā, Vācijas kompānija informēja jau 2013.gadā. Pēc laišanas ekspluatācijā šī būs otra lielākā koksnes granulu ražošanas rūpnīca Krievijā. Teju visa jaunajā rūpnīcā saražotā produkcija tiks eksportēta uz Eiropā esošajām biomasas elektrostacijām. Pirmo kurināmo koksnes granulu partiju jaunajā
54
vācu rūpnīcā Krievijā plānots saražot jau 2015.gada jūlijā (vairāk informācijas šeit).
Krievijā uzsākts īstenot plānu nelikvīdās koksnes patēriņa sekmēšanai enerģētikā /23.11.2013/
Kokapstrādes atlikumu pārstrādes apjomi augstas pievienotās vērtības produktos Krievijā uzņem apgriezienus - jau līdz 2016.gadam Krasnojarskas apgabalā, Krievijas vidienē, tiks uzbūvētas trīs jaunas kokskaidu granulu rūpnīcas un atvērti divi liela mēroga koksnes brikešu ražošanas uzņēmumi. Ražošanas ēku būvniecība tiks īstenota investīciju projektu ietvaros par vietējo meža resursu apguvi. Šo projektu ietvaros līdz 2016.gadam paredzēts radīt jaudas koksnes atlieku pārstrādei granulās, briketēs un kokoglēs, kā arī īstenot esošajās katlumājās pāreju no fosilā kurināmā uz biomasu. Arī topošie un plānotie biokurināmā ražošanas objekti ir orientēti uz eksportu. Izvērtētas iespējas granulas realizēt ne tikai uz Eiropas valstu tirgiem, bet arī uz Dienvidkoreju, kur pieprasījums pēc biomasas kurināmā pieaug straujiem tempiem. Paralēli eksportam nolemts paplašināt kurināmo koksnes granulu, brikešu un šķeldu patēriņu arī Krasnojarskas apgabala teritorijā. Saskaņā ar Krievijas Federācijas Valdības šā gada jūnijā apstiprināto pasākumu plānu, kas paredz labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu plašākai koksnes resursu izmantošanai siltuma un elektroenerģijas ražošanā, līdz 2016.gadam Krasnojarskas apgabalā darbu uzsāks sešas jaunas biomasas katlumājas (vairāk informācijas šeit).
Krievijas granulu ražotājiem jaunas iespējas paver augošais pieprasījums Āzijā /14.11.2013/
Eiropas Savienībā līdervalstis pēc biokurināmā izmantošanas īpatsvara kopējā enerģijas bilancē 2020.gadā būs Zviedrija (49%), Latvija (40%) un Somija (38%). Šādas prognozes izskanēja 15.starptautiskajā mežrūpniecības forumā Sanktpēterburgā šā gada 8.-9.oktobrī. Ķīnā koksnes granulu rūpniecība nav attīstīta - uz šo brīdi valstī gadā tiek saražots ap 750 tūkst. tonnu granulu. Prognozēts, ka līdz 2015.gadam šī biokurināmā patēriņš Ķīnā varētu sasniegt 3 miljonus tonnu. Japānā kurināmo koksnes granulu imports kopš 2008.gada audzis par 78%, bet Dienvidkorejā - trīskāršojies. Tādējādi Krievijas granulu ražotājiem ir visas iespējas izmantot situāciju un sākt izvērst biznesu (vairāk informācijas šeit).
Kurināmo brikešu patēriņš Krievijā palielinās; eksports samazinās /07.10.2013/
2013.gada pirmo sešu mēnešu laikā no Krievijas tika eksportēti 47 000 tonnu kurināmo koksnes brikešu, liecina informatīvi analītiskās aģentūras „Infobio" veiktais brikešu tirgus pētījums. Tas ir mazāk nekā iepriekšējos gados. Eksporta apjomu samazinājums saistīts ar briketētās biomasas patēriņa palielināšanos vietējā tirgū. Krievijā briketētās koksnes biomasas patērētāji ir Dānijas, Vācijas, Somijas, Polijas, Īrijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Čehijas uzņēmumi. (vairāk informācijas šeit).
Krievija gatavojas palielināt koksnes resursu izmantošanu enerģētikā /12.07.2013/
Arvien aktuālākam kļūstot jautājumam par nelikvīdās koksnes materiālu (mazkvalitatīvās koksnes, mežizstrādes un kokapstrādes atlieku) pārstrādes iespējām, Krievijā izstrādāts rīcības plāns, kas paredz sekmēt šo resursu izmantošanu enerģētikā. Nelikvīdā koksne veiksmīgi var tikt izmantota gan kurināmo granulu un brikešu, gan siltuma un elektroenerģijas ražošanā. Šajā jomā kā labs piemērs varētu kalpot ārvalstu pieredze. Saskaņā ar Krievijas Federācijas Valdības jūnijā apstiprināto pasākumu plānu, kas paredz labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu plašākai koksnes resursu izmantošanai siltuma un elektroenerģijas ražošanā, biokurināmā izmantošanas sekmēšanai būs nepieciešama virkne izmaiņu likumdošanā. Apstiprinātais koksnes biomasas patēriņa veicināšanas plāns paredz 12 pasākumu īstenošanu, tostarp ārvalstu pieredzes un tās izmantošanas Krievijas apstākļos apzināšana un analīze, publiski pieejamas uzziņu bāzes izveide par pieejamajām mūsdienu tehnoloģijām un risinājumiem bioenerģētikā, kā arī ar mazutu darbināmo katlumāju pārveide par vietējo atjaunojamo energoresursu izmantojošām katlumājām (vairāk informācijas šeit).
Piemaskavā uzsāks pirmās torificēto koksnes granulu ražotnes būvniecību /19.02.2013/ Pirmā no plānotajām kopumā septiņām torificēto kokskaidu granulu ražotnēm Maskavas apgabalā tiks būvēta Šahovskas rajonā, Maskavas apgabala ziemeļrietumos. Uz šodienu šāda veida biokurināmais tiek patērēts galvenokārt Eiropā. Taču situācija mainās, un par šo ekoloģisko kurināmo, kā alternatīvu arvien vairāk sāk interesēties arī vietējā - Krievijas tirgū. Patlaban tiek runāts jau par deviņu šādu rūpnīcu būvniecību Piemaskavā. Kopējā projektētā granulu ražošanas jauda šajās rūpnīcās varētu sasniegt 630 000 tonnu gadā, savukārt ik gadu pārstrādājamo koksnes atlieku apjoms - aptuveni divi miljoni kubikmetru. Kompānija "Russian Biocoal" izstrādājusi programmu, kas Krievijas teritorijā paredz 52 rūpnīcu izbūvi ar kopējo ražošanas jaudu līdz 10 miljoniem tonnu kurināmo koksnes granulu gadā.
55
Saražotā produkcija tiks piegādāta gan elektrostacijām Eiropā, gan realizēta vietējā tirgū (vairāk informācijas šeit).
Baltkrievija Veiksmīgi noslēgti pirmie biržas darījumi par kurināmās koksnes piegādēm /16.09.2013/
Baltkrievijas Universālajā preču biržā rezultatīvi noslēgusies pirmo reizi organizētā koksnes brikešu un kurināmo granulu tirdzniecības sesija, kuras gaitā slēgti vairāki ilgtermiņa līgumi un realizēta visa pirkšanai piedāvātā produkcija. Kurināmo koksnes produktu tirdzniecības uzsākšana biržā pamatota ar to, ka pieprasījums pēc kurināmā pakļauts sezonālām svārstībām. Priekšlikums slēgt ilgtermiņa piegādes līgumus biržā pircējus ieinteresēja. Šādā gadījumā kurināmā pārdošanas cenas ir nemainīgas visu līguma izpildes laiku, kas biznesu padara krietni paredzamāku (vairāk informācijas šeit).
Kurināmās koksnes eksports no Baltkrievijas uz Eiropu pieaudzis par 6% /21.02.2013/
Tā kā viens no Baltkrievijas Republikas valdības galvenajiem uzdevumiem ir eksporta ieņēmumu palielināšana, biomasas kurināmā ražošana tiek atbalstīta visos līmeņos. Kurināmās granulas un briketes šajā valstī tiek ražotas kā privātajā, tā valsts sektorā. Taču liela apjoma granulu rūpnīcu Baltkrievijas teritorijā šobrīd nav, kas saistīts ar ražošanai nepieciešamo izejvielu pietiekamu pieejamību nelielā rādiusā.Izveidojot papildus ražotnes, līdz 2016.gadam saražojamo šķeldu apjomu plānots palielināt par 50% līdz 1,5 miljoniem kubikmetru gadā. Praktiski visas saražotās granulas tiek eksportētas uz Eiropu. Tajā pašā laikā briketes un skaldītā malka tiek realizēta gan ārvalstu, gan vietējā tirgū (vairāk informācijas šeit).
Āzija Malaizija gatavojas kļūt par lielāko koksnes granulu ražotājvalsti Āzijā /1.11.13/ Sekojot strauji augošajam pieprasījumam pēc kurināmās koksnes Japānā, Ķīnā un Dienvidkorejā, ko virza šajās valstīs īstenotā politika atjaunojamās enerģijas jomā, Malaizijas valdība nolēmusi izmantot valstī esošo resursu potenciālu un līdz 2020.gadam panākt, ka vietējā tirgū saražotais apjoms sedz līdz pat 70% no kopējā Āzijas koksnes granulu pieprasījuma. Āzijā pieprasījums pēc kurināmajām koksnes granulām līdz 2020.gadam varētu sasniegt aptuveni 10 miljonus tonnu gadā. Pirmie saprašanās memorandi par koksnes kurināmā piegādes apjomu palielināšanu starp Malaizijas granulu ražotājiem un potenciālajiem industriālo granulu pircējiem Ķīnā un Dienvidkorejā jau parakstīti (vairāk informācijas šeit).
Dienvidkorejā aug pieprasījums pēc Krievijā ražotām koksnes granulām /02.05.13/ Eksperti prognozē, ka enerģētiskās koksnes (cietā biokurināmā) eksports no Krievijas uz Dienvidkoreju jūtami palielināsies jau šogad. Tas saistīts ar valdības pieņemto lēmumu samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju. Respektīvi, energokompānijām īstenojot pāreju uz biokurināmā izmantošanu, granulu patēriņš galvenokārt palielināsies tieši šajā sektorā. Ņemot vērā bagātīgos meža resursus, Krievijas Tālie Austrumi var kļūt par lielu granulu rūpniecības reģionu. Dienvidkorejas energokompānijas apsver iespējas uzsākt koksnes granulu importu arī no Austrālijas, Vjetnamas, Indonēzijas, Kanādas un ASV. Raugoties īstermiņa perspektīvā, prognozēts, ka Dienvidkorejā granulu imports līdz 2015.gadam varētu pieaugt no līdzšinējiem 200 tūkst. līdz 1,8 - 2,0 miljoniem tonnu, savukārt Japānā - no 1,5 miljoniem līdz 3,0 - 3,5 miljoniem tonnu (vairāk informācijas šeit).
Amerika Britu energokompānija DRAX Amerikā būvē trešo granulu rūpnīcu /04.06.2014/ ASV uzsākta jau trešās Britu energokompānijas DRAX kurināmo koksnes granulu rūpnīcas būvniecība - maija beigās izsniegta būvatļauja par granulu rūpnīcas izveidi Magnolijā, Arkanzasas štatā. Šajā rūpnīcā plānotā ražošanas jauda gatavās produkcijas eksportam uz Lielbritānijā esošajām elektrostacijām ir 450 000 tonnu granulu gadā. Divas granulu rūpnīcas, kur katrā uzstādītās jaudas ļaus saražot līdz 450 000 tonnu biokurināmā gadā, patlaban top Luiziānas štatā. Paralēli granulu rūpnīcu izbūvei briti investējuši arī nepieciešamās infrastruktūras izveidē (vairāk informācijas šeit).
Granulu eksports no Ziemeļamerikas uz Eiropu 2 gadu laikā divkāršojies /06.05.2014/ Eiropā palielinoties pieprasījumam pēc biomasas kurināmā, koksnes granulu eksports no Ziemeļamerikas uz šo reģionu divu gadu laikā divkāršojies, 2013. gadā sasniedzot jau 4,7 miljonus tonnu, liecina jaunākajā 'North American Wood Fibre Review' pārskatā sniegtā informācija. Turklāt 2013. gada pēdējā ceturksnī no Ziemeļamerikas uz Eiropu piegādāts visu laiku lielākais granulu apjoms. Naudas izteiksmē granulu eksports no Ziemeļamerikas kopumā 2013. gadā pārsniedza 650 miljonus dolāru, kas ir dramatisks kāpums vairāk nekā
56
250% apmērā tikai divu gadu laikā. Ražošanas jaudu strauja pieauguma rezultātā ASV dienvidos, granulu izlaides apjomi šajā reģionā divu gadu laikā pat trīskāršojušies. Rūpniecības paplašināšanās, ko stimulējis galvenokārt pieprasījums pēc cietā biokurināmā Eiropā, vecinājis ASV dienvidu reģionā ražoto granulu eksporta pieaugumu no 800 000 tonnu 2011.gadā līdz 2,9 miljoniem tonnu 2013.gadā (vairāk informācijas šeit).
Līdz ar granulu rūpniecības attīstību ASV audzis papīrmalkas patēriņš /06.01.2014/ Vēsturiski lielākais priedes un lapu koku papīrmalkas patērētājs ASV dienvidos ir bijusi celulozes un papīra rūpniecība. Otra lielākā šo koksnes resursu patēriņa industrija ir orientēto kokskaidu plātņu (OSB) rūpniecība. Ņemot vērā biznesa paplašināšanās tempus kokskaidu granulu rūpniecības jomā, kā arī uzsākto un plānoto projektu apmērus, sagaidāms, ka līdzvērtīgs konkurents OSB plātņu ražotājiem vietējā priedes papīrmalkas tirgū būs parādījies jau tuvāko piecu gadu laikā. Granulu rūpniecība ASV dienvidos sākusi attīstīties salīdzinoši nesen. Vēl tikai 2008.gadā pieprasījums pēc priedes papīrmalkas šajā industrijā bija aptuveni 70 000 tonnu. Saskaņā ar vietējo tirgus analītiķu aplēsēm līdz 2020.gadam šis pieprasījums būs sasniedzis jau 20 miljonus tonnu, kas ir līdzvērtīgs apjoms priedes papīrmalkas patēriņam OSB plātņu rūpniecībā (vairāk informācijas šeit).
Koksnes granulu rūpniecības bizness ASV dienvidos turpina paplašināties /16.07.2013/ ASV dienvidos plānota kārtējās liela apjoma granulu rūpnīcas būvniecība saražotās produkcijas eksportam uz Eiropu. Kompānija „Green Circle Bio Energy", kas 2008.gada maijā Floridas štata ziemeļos ekspluatācijā laida pasaulē lielāko koksnes granulu rūpnīcu ar jaudu 560 tūkst. tonnu gadā, jaunā projekta īstenošanā grasās investēt 115 miljonus ASV dolāru. Otru granulu rūpnīcu kompānija būvēs Misisipi štatā un tās jauda būs 500 tūkst. tonnu granulu gadā. Ražošanu jaunajā rūpnīcā plānots uzsākt 2015.gada pavasarī. Saražotā produkcija tiks transportēta uz Eiropas tirgiem, kur tā tiks pārdota elektroenerģijas ražotājiem (vairāk informācijas šeit).
Pasaules granulu tirgū parādījies jauns biokurināmā ražošanas gigants /22.05.2013/ Divas lielas Eiropas un Amerikas kompānijas vienojušās par sadarbību vairāku jaunu granulu rūpnīcu izveidē Amerikas kontinentā ar mērķi saražoto produkciju piegādāt uz ES tirgu. Viena no šīm kompānijām ir lielākā slāpekļa mēslojuma ražošanas un kokapstrādes kompānija Kanādā „Rentech Inc", bet otra - Igaunijas kokskaidu granulu ražošanas kompānija AS „Graanul Invest". Šā gada pavasarī „Rentech Inc" no „Fulghum Fibres" pārpirka šķeldu rūpnīcu un kokšķiedru rūpnīcu nolūkā tās rekonstruēt par granulu ražošanas cehiem ar jaudu 360 000 tonnu un 125 000 tonnu gadā. Paziņojot par iegādāto rūpnīcu rekonstrukcijas uzsākšanu, Kanādas uzņēmums uzreiz parakstījis divus apjomīgus ilgtermiņa līgumus (uz 10 gadiem) par saražotās produkcijas piegādi uz Eiropas termoelektrostacijām. Pirmais līgums parakstīts ar enerģētikas koncernu „Drax" (vairāk informācijas šeit).
"Enviva" palielina granulu ražošanas jaudu līdz vienam miljonam tonnu gadā /25.04.2013/ ASV industriālo koksnes granulu ražotājs „Enviva" aprīļa beigās atvērs savu ceturto granulu rūpnīcu, kā rezultātā uzņēmuma kopējā granulu ražošanas jauda pārsniegs vienu miljonu tonnu gadā. Otrās granulu rūpnīcas būvniecība Ziemeļkarolīnā (ASV dienvidaustrumos) tika uzsākta jau 2011.gada vasaras sākumā. Uzstādītās iekārtas šajā rūpnīcā ļaus saražot līdz 500 000 tonnu biokurināmā gadā. Turpat netālu darbojas „Enviva" granulu ražotne ar jaudu 350 000 tonnu gadā, savukārt Misisipi štatā darbojas divas mazākas ražotnes - ar jaudu 90 000 tonnu un 136 000 tonnu gadā. Līdz šā gada beigām „Enviva" plāno pabeigt un laist ekspluatācijā arī piekto granulu rūpnīcu, kas top ASV austrumu piekrastē, Virdžīnijas štatā. Arī šīs rūpnīcas jauda būs 500 000 tonnu gadā, palielinot uzņēmuma kopējo industriālo koksnes granulu ražošanas jaudu virs 1,5 miljoniem tonnu gadā. Granulu rūpniecības attīstību ASV sekmē pieaugošais pieprasījums pēc industriālās kvalitātes koksnes granulām Eiropā (vairāk informācijas šeit).
Vācijas kompānija "German Pellets" turpina izvērst granulu ražošanu Ziemeļamerikā /19.04.2013/ Papildus nupat jaunatvērtajai kokskaidu granulu rūpnīcai Teksas štatā, kur uzstādītās jaudas ik gadu ļaus saražot līdz 578 000 tonnu biokurināmā, padarot to par vienu no lielākajām granulu ražotnēm visā pasaulē, Vācijas kompānija „German Pellets" nākusi klajā ar paziņojumu, ka blakus štatā - Luiziānā - drīzumā gatavojas uzsākt vēl vienas, krietni jaudīgākas rūpnīcas būvniecību. Otras granulu rūpnīcas būvniecību Ziemeļamerikā „German Pellets" plāno uzsākt jau tuvākajā laikā. Tās jauda būs divreiz lielāka nekā Teksasas granulu ražotnē - aptuveni 1 miljons tonnu gadā. Jaunās rūpnīcas izbūves vieta
57
izvēlēta labi attīstītās loģistikas un pieejamo bagātīgo koksnes resursu dēļ (vairāk informācijas šeit).
ASV dienvidos 2014.gadā tiks atvērtas vēl divas jaunas granulu rūpnīcas /02.01.2013/ Kompānija "Drax Biomass International Inc.", kas specializējusies rūpniecisko koksnes granulu ražošanā, 2013.gada pirmajā pusē ASV dienvidu reģionā gatavojas uzsākt divu jaunu granulu rūpnīcu būvniecību. Kā liecina kompānijas mājas lapā publicētā informācija, abu rūpnīcu kopējā projektētā ražošanas jauda būs 900 000 tonnu gadā. Saražotā produkcija tiks piegādāta māteskompānijas - Lielbritānijā lielākās energokompānijas „Drax Group" spēkstacijām 'zaļās' elektroenerģijas ražošanai. Viena rūpnīca, kas būs zināma ar nosaukumu „Morehouse BioEnergy" tiks būvēta Luiziānas štatā. Šajā kokskaidu granulu ražotnē „Drax" gatavojas investēt vairāk nekā 120 miljonus dolāru. Projekta īstenošanas rezultātā tiks radītas 63 jaunas tiešās darba vietas un papildus 143 netiešās darba vietas. Otru granulu rūpnīcu - „Amite BioEnergy" - kompānija plāno uzbūvēt blakus esošajā - Misisipi štatā. Vairāku miljonu dolāru vērtais investīciju projekts radīs 45 tiešās darba vietas, kā arī papildus netiešās darba vietas rūpnīcas būvniecības laikā un loģistikas un mežsaimniecības sektoros, kad rūpnīca uzsāks darboties (vairāk informācijas šeit).
Nozīmīgāko notikumu apskats Latvijā
Kurināmās koksnes īpatsvars pārveidošanas sektorā sasniedzis 22,2% /02.09.2014/ Samazinoties kurināmās koksnes īpatsvaram mājsaimniecībās, palielinājās tās īpatsvars pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Četru gadu laikā kurināmās koksnes īpatsvars pārveidošanas sektorā palielinājās par 7,8% un 2013. gadā tas sasniedza 22,2% no kopējā patēriņa sektoru griezumā. Pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā pārsvarā izmanto kurināmo šķeldu (84%). Visbūtiskākais kurināmās koksnes patēriņa pieaugums pārveidošanas sektorā tika novērots 2013. gadā, kad kurināmās šķeldas īpatsvars salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājās par 8,8%. Tas ir saistīts ar jaunām koģenerācijas stacijām, kuras sāka strādāt 2013.gadā (vairāk informācijas šeit).
Siltumapgādes sistēmu modernizācijai būs pieejami 14,6 miljoni eiro /12.08.2014/ Lai izmantotu Kohēzijas Fonda atbrīvojušos finansējumu 14,632 miljonu eiro apmērā un sniegtu iespēju komersantiem, kuri nodrošina centralizēto siltumapgādi, saņemt atbalstu siltumavotu un pārvades un sadales sistēmu modernizācijai, Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus atbalsta programmā. Plānots, ka projektu īstenošanu uzņēmumi varēs uzsākt jau 2015.gada pirmajā ceturksnī. Līdz 6.augustam aktivitātes ietvaros ir pabeigti 40 projekti par KF finansējumu 29,58 miljonu eiro apmērā un tiek īstenoti 68 projekti par KF finansējumu 40,23 miljonu eiro apmērā (kopā rezervēts KF finansējums 69,82 miljoni eiro) (vairāk informācijas šeit).
Bioeļļas rūpnīcas izveidei Jelgavā EK piešķīrusi 3,9 miljonus eiro /08.07.2014/ Eiropas Komisija (EK) ātrās pirolīzes tehnoloģiju koka biomasas pārstrādei par pirolīzes eļļu Jelgavā piešķīrusi 3,9 miljonus eiro. Ikgadējais pirolīzes eļļas ražošanas apjoms tiek prognozēts 40 000 tonnu, savukārt saražotā bioeļļa tiks eksportēta uz Zviedriju un Somiju mazuta aizstāšanai enerģētikas objektos, ziņo LETA. EK kopumā 19 klimata pārmaiņu apkarošanas projektiem piešķīrusi vienu miljardu eiro saskaņā ar pārrobežu projekta "NER 300" finansējuma programmas izsludināto otro uzaicinājumu iesniegt pieteikumus (vairāk informācijas šeit).
Koģenerācijas stacijās saražots 51% no visa elektroenerģijas daudzuma Latvijā /19.05..2014/ 2013.gadā Latvijā darbojās 166 koģenerācijas stacijas ar kopējo elektrisko jaudu 1251 megavati (MW), kas ir par 19% vairāk nekā 2012.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tās saražoja 3170 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 51% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma, un 5038 GWh siltumenerģijas, kas ir 69% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma. Koģenerācijas staciju skaits pērn pieaudzis par 33, kā arī palielinājusies to uzstādītā elektriskā jauda Latvijā. Ja 2007.gadā koģenerācijas staciju elektriskā jauda, kas darbojās ar biogāzi un kurināmo koksni, bija 6 MW, tad 2013.gadā šis rādītājs sasniedza jau 105 MW (vairāk informācijas šeit).
Latvijā otrs lielākais atjaunojamās enerģijas īpatsvars ES /10.03.2014/ Kopš 2004. gada visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir audzis atjaunojamās enerģijas patēriņš, liecina Eurostat dati. Lielākais patēriņa pieaugums laika posmā no 2004. gada līdz 2012. gadam bija Zviedrijā – no 38,7% līdz 51%, Dānijā – no 14,5% līdz 26% un Austrijā – no 22,7% līdz 32,1%. Lielākais atjaunojamās enerģijas īpatsvars 2012. gadā bija Zviedrijā – 51%, Latvijā – 35,8% un Somijā – 34,3%. Savukārt vismazākais īpatsvars bija Maltā, Luksemburgā un Lielbritānijā – zem 5% (vairāk informācijas šeit).
Kokskaidu granulu ražošanas līderi gatavojas uzrādīt jaunu kāpumu /18.02.14/ Daļa kokskaidu granulu ražotāju pērn kāpinājuši ražošanas apjomus, citi tos saglabāja iepriekšējo gadu līmenī. Vislielāko ražošanas apjomu kāpumu salīdzinājumā ar 2012.gadu - par 38% - uzrāda pašlaik visjaunākā ražotne SIA "Graanul Pellets". Savukārt lielākais kokskaidu granulu ražotājs SIA "Latgran" pērn palielināja ražošanas apjomus par 22 tūkst. tonnu jeb 5,4%. Tas panākts, pateicoties sekmīgai jaunākajai granulu ražotnei netālu no Krāslavas, kā arī pārējo ražotņu darbībai Krustpilī un Jaunjelgavā, skaidro SIA "Latgran"
http://www.db.lv/razosana/siltumapgades-sistemu-modernizacijai-bus-pieejami-14-6-miljoni-eiro-418717
58
valdes loceklis Mārtiņš Zvejnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd uzmanības degpunktā ir ceturtās - 15 milj. eiro vērtās granulu rūpnīcas nodošana ekspluatācijā netālu no Gulbenes ar jaudu 150 tūkst. tonnu gadā. Savukārt SIA "NewFuels" šogad atvēzējies uz 20 milj. eiro lielām investīcijām Rēzeknē, kur līdzās esošajai granulu ražotnei iecerēts uzstādīt 4 MW elektriskās jaudas koģenerācijas staciju, bet tajā radušos siltumu izmantot granulu ražošanas procesā. Tieši tāpēc ir ideja par vēl vienas granulu ražotnes turpat Rēzeknē izveidi ar jaudu 100 tūkst. tonnu gadā (skatīt vairāk informācijas šeit).
Igaunijā top Baltijas valstīs lielākā kurināmo kokskaidu granulu rūpnīca /03.02.2014/ Igaunijas granulu ražotājkompānijas AS Graanul Invest meitasuzņēmums OÜ Osula Graanul valsts dienvidos uzsācis Baltijas valstīs lielākās kurināmo kokskaidu granulu rūpnīcas būvniecību. Paredzētā ražošanas jauda jaunajā rūpnīcā ir 250 000 tonnu granulu gadā, patērējot līdz 600 000 cieškubikmetru koksnes biomasas. Turklāt iekārtas ļaus izmantot dažāda veida koksni, t.i., malku, papīrmalku, šķeldu un kokskaidas, tādējādi radot iespēju vietējās apkārtnes kokapstrādes uzņēmumiem utilizēt pārstrādes procesos radušos koksnes atlikumus, savukārt mežu īpašniekiem - realizēt mazkvalitatīvo apaļkoksni. Testa režīmā rūpnīca varētu sākt darboties jau 2014.gada beigās (vairāk informācijas šeit).
Mājsaimniecības saražoto «zaļo enerģiju» varēs nodot kopējā tīklā /10.10.2013/
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz norēķinu sistēmu mājsaimniecībām, kuras no atjaunojamiem energoresursiem ražoto elektroenerģiju nodod kopējā elektroenerģijas tīklā. Jaunā likuma redakcija paredz mājsaimniecībām veikt neto norēķinu, ja mājsaimniecība elektroenerģijas sadales sistēmas operatora tīklā ir nodevusi vairāk elektroenerģijas nekā izlietojusi. Jauno uzskaites sistēmu no nākamā gada 1.janvāra varēs lietot tie mājsaimniecību īpašnieki, kuri elektroenerģiju ražo un patērē pašu vajadzībām. Personas, kas veic komercdarbību, jauno sistēmu nevarēs izmantot. Pašreizējais regulējums neveicina mājsaimniecību ieinteresētību sākt enerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (vairāk informācijas šeit).
Pieprasījums enerģētikā motivē selekcionēto kārklu plantāciju audzēšanu /08.10.13/ Pieprasījums pēc dedzināmās koksnes enerģētikas sektorā stimulē selekcionēto kārklu plantāciju audzēšanu, kurus var izmantot arī citu produktu ražošanā. Skandināvijā, pretēji Latvijai, selekcionēto kārklu audzēšanai ir daudzu gadu desmitu pieredze. Taču Latvijā to audzēšanai ir savas nianses - audzējot meliorētās platībās, nevar saņemt ES tiešmaksājumus.Vidēji no 1 ha var iegūt ap 200 berkubikmetru dedzināmās šķeldas. „Ja rēķina, ka viena berkubikmetra cena ir 4 - 7 Ls, tad no ha var iegūt 800 - 1000 Ls, kas būtībā tik tikko nosedz visas augsnes sagatavošanas izmaksas," analizē viens no kārklu audzēšanas pionieriem Latvijā Kārlis Priedītis. Tāpēc, lai sekmīgi varētu startēt dedzināmās šķeldas iepirkuma konkursos, vajadzīgi nevis daži ha kārklu, bet aptuveni 200 ha (vairāk informācijas šeit).
Granulu ražotāji pērn uzrādījuši iespaidīgu apgrozījuma pieaugumu /03.10.13/
Galvenais faktors kokskaidu granulu ražotāju iespaidīgajam neto apgrozījuma pieaugumam pērn ir jaudu palielināšanās, raksta. Lielākais šīs nozares uzņēmums Latvijā SIA "Latgran" neto apgrozījumu pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu palielināja par 12,86 milj. Ls jeb 51,56%, savukārt SIA "Graanul Invest" apgrozījums pieauga par 4,05 milj. Ls jeb 46,39%."Pērn pabeidzām ražotnes paplašināšanas projektu (jaudas palielinātas no 110 tūkst. līdz 180 tūkst. tonnu gadā). Tika pabeigta arī koģenerācijas stacijas izveide Launkalnē. Tieši ar lielākiem kokskaidu granulu ražošanas apjomiem un jauno virzienu - elektroenerģijas ražošanu - panākts neto apgrozījuma pieaugums. Šogad, abas - Launkalnē un Inčukalnā esošās kokskaidu granulu rūpnīcas strādā pēc plāna, tāpēc arī neto apgrozījums šogad tiek sagaidīts vēl lielāks nekā pērn. 2014.gadā gan parādīsies problēma, kad spēkā stāsies subsidētās elektroenerģijas nodoklis, ar kuru tiks aplikts maksājums par saražoto elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem (vairāk informācijas šeit).
Valdība atbalsta subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu /17.09.2013/ Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz no 2014. gada 1. janvāra ieviest subsidētās enerģijas nodokli. Tāpat valdība atbalstīja EM izstrādāto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu. Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam. Paredzēts, ka ar subsidētās enerģijas nodokli apliekami tie elektroenerģijas ražotāji, kas saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto jaudu (vairāk informācijas šeit).
Meža nozare eksportu papildina par 50 miljoniem /28.08.13 /
Augstāka izstrādājumu pievienotā vērtība ir galvenais iemesls meža nozares eksporta vērtības kāpumam šogad par 50 milj. Ls jeb 8,2% salīdzinājumā ar analogo laiku periodu gadu iepriekš. Nozares pazinēji uzskata, ka šajos datos sava artava pienākas pērn iedarbinātajām jaunajām ražotnēm, kā arī jau agrāk strādājošu uzņēmumu pabeigto investīciju projektiem. Gan eksporta apjomu (+6,5%), gan naudas ienākumu (+10,3%) ziņā pieaugumu rāda kokskaidu granulas. Tajā pašā laikā šķeldu un skaidu eksporta apjoms sarucis par 27%, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, ka augstākas pievienotās vērtības produkcijas (granulu un skaidu plātņu) izlaides apjomi un eksports palielinās (vairāk informācijas šeit).
Kurināmās koksnes patēriņš vietējā tirgū palielinās /19.08.13/
Patlaban Latvijā kā kurināmo koksni iedzīvotāji visvairāk izmanto malku, ik gadus, pēc Centrālās statistikas
59
pārvaldes (CSP) datiem, nokurinot aptuveni 4,5 milj. m3. Tomēr mājsaimniecībām malkas tirgū aizvien sīvāk būs jākonkurē ar uzņēmumiem, kas šos atjaunojamos resursus izmantos gan elektrības, gan siltuma ražošanā. SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" ("MeKA") veiktais enerģētiskās koksnes produktu tirgus monitorings liecina, ka tuvāko divu gadu laikā pieprasījums pēc kurināmās koksnes īpaši augs rūpniecības un pārveidošanas sektoros, kas attīsta savas jaudas, pat pārsniedzot iepriekš plānotos ražošanas apjomus. Dati, kas iegūti no CSP 2012. gadā, nepārprotami liecina, ka kurināmās koksnes eksports pārorientējas uz vietējo tirgu, malkas eksportam samazinoties par 51%. Tas nozīmē, ka vietējā tirgū pērn atstāti vismaz 500 000 m3 koksnes (vairāk informācijas šeit).
Kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā pērn audzis par 20,5% /11.06.13/
Kopējais energoresursu patēriņš Latvijā 2012. gadā bija 183 petadžouli (PJ), kas ir par 0,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2011. gadu, kopējais energoresursu imports ir palielinājies par 3,9%, savukārt eksports ir audzis par 10,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Elektroenerģijas ražošana 2012.gadā sasniedza 6163 gigavatstundas (GWh), kas ir par 1,1% vairāk nekā 2011. gadā. Ievērojami pieaudzis no biogāzes (par 107,5%) un biomasas (4 reizes) saražotās elektroenerģijas daudzums. Rūpniecības sektora patēriņš palielinājās par 19,3%, bet patēriņš mājsaimniecībās saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Enerģētikas sektorā elektroenerģijas patēriņš ir samazinājies par 15,4%, kas skaidrojams ar energoefektīvāku iekārtu ieviešanu un izmantošanu (vairāk informācijas šeit).
Valdība atbalsta enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju /28.05.2013/
Šodien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu «Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai» («Stratēģija 2030»). Tās virsmērķis ir veicināt ekonomikas konkurētspēju, veidojot sabalansētu, efektīvu, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku. Viens no sasniedzamajiem politikas rezultatīvajiem rādītājiem, kas liecinās par palielinātu energoapgādes drošību un ilgtspēju, ir plašāka atjaunojamo energoresursu izmantošana. Tāpēc «Stratēģijā 2030» noteikts nesaistošs mērķis 2030.gadā nodrošināt 50% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā (vairāk informācijas šeit).
Koģenerācijas stacijas saražo 63% no kopējā siltumenerģijas daudzuma Latvijā /17.05.2013/
Pērn Latvijā darbojās 133 koģenerācijas stacijas ar kopējo elektrisko jaudu 1021 megavats (MW), liecina Centrālā statistikas biroja dati. Koģenerācijas stacijas saražoja 2339 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas un 4688 GWh siltumenerģijas, kas ir 62,9% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma. Rīgā no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā siltumenerģijas daudzuma saražoti 70,1%. Salīdzinājumā ar 2011. gadu koģenerācijas staciju skaits palielinājies par 60,2%, elektriskā jauda - par 6%. Pērn koģenerācijas stacijās siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai pārsvarā izmantoja dabasgāzi (85,7%), kā arī biogāzi, kurināmo koksni, ogles, mazutu un biodīzeļdegvielu. Koģenerācijas stacijās dabasgāzes patēriņš samazinājies no 92,3% (2011. gadā) uz 85,7% (2012. gadā) (vairāk informācijas šeit).
Rēzeknē par gandrīz 20% samazina siltuma tarifus /08.05.2013/
Aprīlī Rēzeknē sāka izmantot koģenerācijas iekārtas, kas, līdz ar visu trīs katlumāju rekonstrukciju, ļāvis efektivizēt siltuma ražošanu un iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā projektu siltuma tarifa samazināšanai gandrīz par 20%. Tuvākajā nākotnē plānots ieviest koģenerāciju arī pilsētas Ziemeļu mikrorajona katlumājā Atbrīvošanas alejā 155a, kas rezultātā ļaus samazināt siltuma tarifus arī nākotnē (vairāk informācijas šeit).
Celulozes šķeldu eksporta apsīkums pagaidām netiek prognozēts /10.04.13/
Lai arī dedzināmās šķeldas eksporta apjomi līdz ar iekšējā tirgus pieprasījuma pieaugumu saruks, celulozes ražošanai vajadzīgo šķeldu eksporta apsīkums tuvākajā laikā nav gaidāms. Virziena maiņa no ārvalstu celulozes rūpnīcām uz vietējām katlumājām vismaz pagaidām prognozēta netiek, jo celulozes šķelda ir dārgāka par dedzināmo šķeldu (par ~20%) un Skandināvijas celulozes ražotājiem to ir pat izdevīgāk importēt nekā papīrmalku. Tomēr netiek izslēgts, ka, pieaugot spiedienam no katlumājām, arī celulozes ražotājiem nāksies atbildēt ar cenas paaugstināšanu. Jau ziņots, ka dažādos attīstības posmos ir vairākas lielas koģenerācijas stacijas un uzbūvētas vairākas kokskaidu granulu ražotnes, kas mazvērtīgo koksni izmanto gan kā malku, gan kā izejvielu. Tieši tādēļ tiek prognozēts dedzināmās koksnes eksporta samazinājums, perspektīvā cenu pieaugums un mazvērtīgās koksnes deficīts (vairāk informācijas šeit).
Kokskaidu granulu ražošanas apjomi Latvijā turpina pieaugt /19.02.13/
Granulu rūpniecību neapšaubāmi pērn spēcinājušas arī jaunās ražotnes, ko apliecina laikraksta "Dienas Bizness" veiktais pētījums par lielākajiem kokskaidu granulu ražotājiem Latvijā. Saskaņā ar aptaujāto uzņēmēju sniegtajiem datiem, deviņi lielākie granulu ražotāji vien 2012.gadā saražojuši ap 980 tūkst. tonnu šīs produkcijas, kas ir par 72,8% vairāk nekā 2010.gadā. Šogad kokskaidu granulu ražotāju pulku papildinājusi SIA "Baltic Biogran". Rīgas ostā bāzētā kompānija ražošanu uzsākusi janvārī. Pagaidām saražotās granulas lielākoties pērk pašmāju pircēji, taču perspektīvā uzņēmums raugās uz iespēju granulas realizēt arī ārpus Latvijas, galvenokārt uz Skandināvijas valstīm (vairāk informācijas šeit).
Nodibina Atjaunojamās enerģijas federāciju /04.02.2013/
Līdz šim Latvijas atjaunojamo energoresursu nozares asociācijas ne vienmēr ir spējušas darboties saskaņoti un vienoti, īpaši sarunās ar likumdevēju. Ar mērķis ir saskaņot un koordinēt dažādu AER apvienojošu nevalstisku organizāciju rīcību, Latvijas atjaunojamo energoresursu (AER) nozares organizācijas vienojušās
60
par kopīgas biedrības Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) izveidi (vairāk informācijas šeit).
No aprīļa elektrības OIK pieaugs par 54% /29.01.2013/
No šā gada 1. aprīļa obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugs par 54%, jo divkārši pieaudzis iepirktās elektroenerģijas apjoms no ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), un par 32% pieaugusi gāzes cena lielajām koģenerācijas stacijām. Līdz ar to obligātā komponente no šā gada 1. aprīļa pieaugs no 1,23 sant./kWh līdz 1,89 sant./kWh. Atbilstoši obligātā iepirkuma komponenšu aprēķinam, koģenerācijas komponente no 2013. gada 1. aprīļa palielināsies no 0,94 sant./kWh līdz 1,33 sant./kWh (+42%), savukārt atjaunojamo energoresursu komponente pieaugs no 0,29 sant./kWh līdz 0,56 sant./kWh (+93%) (vairāk informācijas šeit).
AS "Rīgas Siltums"
"Rīgas Siltums" pārsniedz 1 000 000 MWh slieksni zaļās enerģijas ražošanā /18.06.2014/
AS "RĪGAS SILTUMS" pārsniedz grandiozu 1 000 000 MWh slieksni saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Atjaunojamie energoresursi - koksnes šķelda tiek izmantoti četrās AS "RĪGAS SILTUMS" siltumcentrālēs - Daugavgrīvā, Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā un Zasulaukā. Vērienīgākos biokurināmā modernizācijas un ražošanas attīstības projektus var minēt 2004.gadā, kad siltumcentrālē "Daugavgrīva" darbu uzsācis tvaika turbīnas koģenerācijas bloks. 2010.gadā siltumcentrālē "Vecmīlgrāvis" uzstādīti biokurināmā katli ar siltuma jaudu 2x7 MW. 2013.gadā nodots ekspluatācijā biokurināmā koģenerācijas energobloks siltumcentrālē "Ziepniekkalns" ar siltuma jaudu līdz 22 MW un elektrisko jaudu līdz 4 MW. 2013.gadā izbūvēta arī jauna biokurināmā ūdenssildāmā katlumāja siltumcentrālē "Zasulauks" ar siltuma jaudu līdz 24 MW (vairāk informācijas šeit).
Rīgas siltums pieaudzē šķeldas patēriņu 13 reižu /28.05.2013/ Pabeidzot 20 MW jaudas šķeldas katlumāju Zasulaukā, a/s Rīgas siltums (RS) pieaudzējusi biomasas īpatsvaru savā kurināmā bilancē līdz 20%. «Līdz ar to mēs kā uzņēmums pilsētu mēru paktu par atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru savā bilancē esam izpildījuši, Rīgā kopumā gan AER īpatsvars ir tikai 6%. Pārejot uz biomasu, esam ieguvēji, jo šis energoresurss ir krietni lētāks nekā dabasgāze, tāpēc esam lūguši regulatoram apkures tarifa samazinājumu rīdziniekiem par 3%,» DB sacīja (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, piebilstot, ka, pateicoties Zasulauka katlumājai, RS savu dabasgāzes patēriņu samazinās par 12 milj. m3 gadā, bet šķeldas patēriņš pieaugs līdz 413 berkubikmetriem gadā, kas ir 13 reižu lielāks apjoms, nekā RS patērēja 2010. gadā (vairāk informācijas šeit).
Sāk darbu jaunā koģenerācijas stacija Ziepniekkalnā /01.03.2013/ Atklātajā siltumcentrāles Ziepniekkalns biokurināmā koģenerācijas stacija, kura kā kurināmo izmantos šķeldu. Koģenerācijas stacijas siltuma jauda ir 22 megavati (MW) un elektriskā jauda – četri MW. Pašlaik tā ir viens no lielākajiem centralizētās siltumapgādes siltumavotiem Latvijā, kur koģenerācijas procesā kā kurināmo izmanto šķeldu. Patlaban, bez jaunās koģenerācijas stacijas Ziepniekkalns, a/s Rīgas siltums darbojas trīs biokurināmā katli - kopš 1996. gada šāds katls darbojas siltumcentrālē Daugavgrīva ar jaudu 7,5 MW, un kopš 2010. gada darbojas divi katli siltumcentrālē Vecmīlgrāvis, kuru kopējā jauda veido 14 MW (vairāk informācijas šeit).
SIA „Liepājas enerģija”
SIA "Liepājas enerģija" kurināmo šķeldu piegādās 16 uzņēmumi /30.04.2014/ Noslēdzies iepirkums par kurināmās šķeldas piegādi SIA "Liepājas enerģija" laika posmā no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada maijam. Uzņēmums ir izvērtējis iesniegtos piedāvājumus un tuvākās nedēļas laikā sadarbības līgumus slēgs ar 16 piegādātājiem. 2014. gadā vairāk kā 60% siltumenerģijas SIA "Liepājas enerģija" saražos izmantojot vietējo, atjaunojamo energoresursu šķeldu, līdz ar to uzņēmumam ikdienas nepieciešams noteikts kurināmā daudzums. 2013. gadā SIA "Liepājas enerģija" izmantojusi 1964 automašīnu kravas jeb 165 943 beramo kubikmetru šķeldas. Kurināmā iepirkuma apjoms 2014./2015. gadā būs aptuveni par 50% lielāks kā gadu iepriekš. Lai nodrošinātu abu siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību, uzņēmumam gadā nepieciešami 250 000 beramie kubikmetri šķeldas. Ar šādu daudzumu uzņēmums gadā aizvietos aptuveni 22 milj.nm3 importētās dabas gāzes apjoma (vairāk informācijas šeit).
Liepājas enerģija audzējusi peļņu /25.04.2014/ Pagājušajā gadā SIA Liepājas enerģija strādāja ar 20 miljonu eiro apgrozījumu, un peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 3,76 miljoni eiro, informē uzņēmuma pārstāvji. Šāds rezultāts panākts, pateicoties biomasas katlumājas darbības uzsākšanai pirms plānotā termiņa. Pērn uzņēmums noslēdza Investīciju un attīstības plānu 2009.-2013. gadam un panāca kurināmā diversifikāciju, aizvietojot 65% no dabas gāzes ar vietējo atjaunojamo kurināmo – šķeldu. Pērn uzņēmums turpināja īstenot Investīciju un attīstības programmu, izbūvējot jauno ar šķeldu kurināmo 30MW katlumāju, kas ir lielākā komponente ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Siltumavota rekonstrukcija Liepājā (vairāk informācijas šeit).
61
SIA"LatGran" "Latgran" 2013.gadā saražojis 432,65 tūkst.tonnu kokskaidu granulu /21.03.2014/
Kokskaidu granulu ražotājs SIA LATGRAN iesniegtajā pārskatā ziņo, ka aizvadītajā gadā ar pilnu jaudu strādājušas visas trīs uzņēmuma granulu ražotnes - Jaunjelgavā, Jēkabpilī un Krāslavā. Kopumā uzņēmums 2013.gadā saražojis 432,65 tūkst. tonnu kokskaidu granulu. Lai paplašinātu savu saimniecisko darbību, SIA LATGRAN aizvadītajā gadā pieņēmis lēmumu par vēl vienas granulu ražotnes celtniecību Latvijā. Gulbenē iecerēto rūpnīcu paredzēts pabeigt 2014.gada pēdējā ceturksnī (vairāk informācijas šeit).
„Fortum Jelgava”
Atklāj lielāko biomasas koģenerācijas staciju Latvijā /11.09.2013/ Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Somijas Republikas prezidents Sauli Nīniste Jelgavā svinīgā ceremonijā atklāja Fortum koģenerācijas staciju, kurā par kurināmo izmantos biomasu. Jaunā koģenerācijas stacija nodrošinās ar centralizētu siltumapgādi Jelgavas pilsētas iedzīvotājus un uzņēmumus, bet elektroenerģija tiks pārdota brīvā tirgū. Fortum jaunā koģenerācijas stacija par kurināmo izmantos šķeldu un aizstās novecojušās jaudas, kurās kā kurināmo izmantoja dabasgāzi, samazinot CO2 izmešu daudzumu par aptuveni 44 000 tonnām gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu. Jelgavas koģenerācijas stacijas elektriskā jauda ir 23 MW, bet siltumenerģijas jauda - 45 MW. Gadā tā saražos 110 GWh elektroenerģijas un 230 GWh siltumenerģijas. Īpaša tehnoloģija ļaus izmantot arī citus cietos kurināmā veidus – kūdru un koksnes atlikumus (vairāk informācijas šeit).
SIA „Ventspils Siltums”
Ventspils siltumapgādē pāriet no mazuta uz šķeldu /10.07.2013/ SIA Ventspils siltums 10.jūlijā svinīgi atklāj jaunbūvēto katlumāju, kas ir pirmais posms 12,5 miljonus latu vērtā projektā pārejai no siltuma ražošanas ar mazutu uz daudz efektīvāko siltuma ražošanu ar šķeldu. Projekta ietvaros uzstādīti jauni, patērētāju siltumslodzei atbilstošas jaudas šķeldas katli, kuri tika iedarbināti jau šā gada februārī. Uzstādītas arī nepieciešamās palīgiekārtas - kurināmā padeves iekārtas, kurināmā noliktavas, elektroiekārtas un veikti atbilstošie pieslēgumi u.c. Kopējā projekta ietvaros tiek veikta arī otras centrālās katlu mājas rekonstrukcija, kuru plānots pabeigt 2014.gada sākumā. Plānots, ka pēc Ventas labā krasta katlu mājas rekonstrukcijas pabeigšanas jautājumu par siltuma tarifa samazināšanu varēs skatīt vēlreiz. Ja līdz rekonstrukcijai ar šķeldu saražoja ap 16% siltumenerģijas, tad pēc abu katlu māju rekonstrukcijas ar šķeldu tiks saražots jau ap 80% no kopējā siltumenerģijas daudzuma (vairāk informācijas šeit).
AS „Graanul Invest”
"Graanul Invest" biomasas koģenerācijas stacija Inčukalnā taps nākamgad /15.04.2013/ Igaunijas kompānija AS "Graanul Invest" š.g. 8.aprīlī vienojusies ar Austrijas tērauda un enerģijas uzņēmumu "Urbas Maschinenfabrik GmbH" par biomasas koģenerācijas stacijas būvniecību Inčukalnā. Jaunās koģenerācijas stacijas jauda būs 11,3 MW siltuma un 3,99 MW - elektroenerģijas. Saražotā siltumenerģija tiks izmantota pašu vajadzībām - blakus esošajā kokskaidu granulu rūpnīcā, savukārt no atjaunojamiem energoresursiem saražotā elektroenerģija tiks nodota kopējā elektroenerģijas tīklā. Koģenerācijas stacijā pamatā tiks izmantotas koksnes mizas un šķeldas. Jauno spēkstaciju plānots atvērt 2014.gada oktobrī. Nākotnes perspektīvā AS "Graanul Invest" plāno šādas koģenerācijas stacijas uzcelt blakus katrai savai granulu rūpnīcai (vairāk informācijas šeit).
SIA „Seces Koks”
Izveidojot jaunu koģenerācijas staciju, Preiļu iedzīvotājiem sola lētākus siltuma tarifus /26.04.2013/ 2013.gada 30. aprīlī, uzņēmums Seces koks Preiļos atklās jaunu šķeldas koģenerācijas staciju, kuras izveide Preiļu iedzīvotājiem samazinās siltuma tarifus, informēja uzņēmuma pārstāvji. Koģenerācijas stacijā, dedzinot šķeldu, tiks ražota siltuma enerģija, kas būs aptuveni 75% no visa saražotā, un elektroenerģija. Koģenerācijas stacijas elektriskā jauda ir 1,15 MW. Degkameras siltuma jauda ir 5,5 MW. Saražoto siltuma enerģiju Seces koks pārdos pašvaldības uzņēmumam Preiļu saimnieks, kas nodrošina siltumapgādi daļā Preiļu pilsētas. Savukārt elektroenerģiju Seces koks pārdos energoapgādes uzņēmumam Latvenergo (vairāk informācijas šeit).
62
5. KOKSNES BIOMASAS PIEPRASĪJUMA PROGNOZES LATVIJĀ
5.1. KOKSNES BIOMASAS ENERGORESURSU PIEEJAMĪBA UN TO
IZMANTOŠANAS TENDENCES LATVIJĀ Latvijā katru gadu pieejamie tradicionālās kurināmās koksnes apjomi (malka, kurināmās
šķeldas, skaidas un citi kokapstrādes atlikumi) svārstās ap 9 milj.m3. Kurināmās koksnes koksnes
ikgadējais patēriņa apjoms Latvijā tradicionāli svārstījās ap 7 milj.m3, pārējais kurināmās koksnes
apjoms tika eksportēts. Sākot ar 2012. gadu kurināmās koksnes patēriņš Latvijā palielinājās pateicoties vairāku kurināmās koksnes izmantošanas projektu realizācijai. Par nozīmīgākiem projektiem var uzskatīt Ventspils, Liepājas un Jelgavas pilsētu centralizētās apkures sistēmu pārorientāciju no gāzes un mazuta uz kurināmo šķeldu izmantošanu, kā arī jaunu granulu ražošanas projektu uzsākšanu un kokapstrādes uzņēmumu enerģētikas sektoru modernizāciju. Neskatoties uz tik iespaidīgo projektu ieviešanu, Latvijai joprojām ir lielas rezerves kurināmās koksnes izmantošanā vietējā enerģētikā.
Avots: CSP
5-1.att. Kurināmās koksnes ražošanas un patēriņa apjomi vietējā tirgū
Pieaugošais vietējais patēriņš daļēji samazināja eksportam pieejamās kurināmās koksnes apjomu, bet neskatoties uz to kurināmās koksnes eksporta apjomi saglabāja iespaidīgu apjomu. 2013.gadā no Latvijas tika eksportēti 2,9 milj.m
3 malkas un koksnes atlikumu, tajā skaitā 1,2 milj.m3
celulozes šķeldu1. Papildus tika eksportēti arī kurināmās koksnes produkti - 1,1 milj. tonnu
granulu. Saražotu granulu apjomu turpmākajos aprēķinos ir ieteicams neuzskatīt kā resursu vietējai enerģētikai divu iemeslu dēļ: pirmkārt, granulu ražošanas process ietver sevī vietējam patēriņam liekas ražošanas izmaksas (granulēšanas process), otrkārt, granulas ir produkts ar salīdzinoši augsto pievienoto vērtību un to eksports pozitīvi ietekmē valsts ekonomiku. Ievērojot augstāk teikto, vietējām patēriņam piemēroto kurināmās koksnes produktu eksports 2013. gadā ir atspoguļots attēlā 5-2.
5-2.att. Kurināmās koksnes produktu eksports 2013. gadā
63
Analizējot 2013. gada eksporta statistiku var secināt, ka tikai veicot kurināmās koksnes eksporta plūsmas pārorientāciju uz vietējo tirgu, Latvijas enerģētikai kļūst pieejami papildus vismaz 1,7 milj.m
3 kurināmās koksnes (kurināmās šķeldas, skaidas, malka). Vēsturiskie dati par 2012., 2013. gadu un provizoriskie dati par 2014. gada pirmo ceturksni parāda, ka šis process jau notiek tirgus faktoru ietekmes dēļ. Kurināmās koksnes plūsmas pārorientācija uz vietējo tirgu ir sākusies no viszemākās pievienotās vērtības kurināmās koksnes produkta - malkas. Tirgus faktoru ietekmē arī pārējie kurināmās koksnes produkti var pakāpeniski pārorientēties uz vietējo tirgu, aizvietojot dārgo fosilo energoresursu patēriņu. Faktiskais Latvijas enerģētikas uzņēmumiem pieejamais kurināmās koksnes apjoms ir vēl lielāks, jo samazinoties pieprasījumam no papīra un celulozes ražotājiem Ziemeļvalstīs, daļa no celulozes kvalitātes šķeldu eksporta apjomiem arī var tikt izmantota enerģijas ražošanai. 2013. gadā Latvija eksportēja 1,2 milj.m
3celulozes šķeldu.
SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” kopš 2011. gada izstrādā kurināmās koksnes patēriņa prognozes, veicot ikgadējo pētījumu “„Koksnes biomasas izmantošanas enerģijas ieguvē monitorings”, kura ietvaros tiek sastādītas prognozes kurināmās koksnes patēriņā. Prognozes tiek veidotas ciešā sadarbībā ar nozares dalībniekiem, analizējot jauno projektu ietekmi uz pieprasījumu pēc koksnes resursiem un ļauj ar augstu precizitāti modelēt pieprasījuma attīstību. Jaunākajā pētījumā veiktās prognozes par koksnes pieprasījuma izmaiņām centralizētās apkures sistēmās par 2013. gadu izpildījās ar precizitāti vairāk nekā 98%. Tabula Nr. 5-1 atspoguļo kurināmās koksnes pieprasījuma izmaiņas sadalījumā pa lielākiem patērētāju veidiem - rūpniecības sektors, pārveidošanas sektors (centralizētās apkures sistēmas) un mājsaimniecības.
5-1.tabula Kurināmās koksnes patēriņa faktiskie un prognozētie apjomi, milj.m3
Gads Pieprasījums no rūpniecības
Pārveidošanas
sektors
Mājsaimniecības Kopā
2010 1,34 0,93 4,54 6,80
2011 1,52 0,86 3,86 6,24
2012 1,73 1,02 4,03 6,78
2013 1,98 1,44 3,85 7,26
2014 2,04 1,75 3,85 7,63
2015 2,18 1,75 3,85 7,77
2016 2,54 1,75 3,85 8,13
2017 2,54 1,75 3,85 8,13
2018 2,54 1,75 3,85 8,13
2019 2,54 1,75 3,85 8,13
2020 2,54 1,75 3,85 8,13
Avots: CSP un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts
Lielākais pieprasījuma pieaugums pēdējos gados notika centralizētās apkures sistēmu segmentā, kur patērētais apjoms palielinājās no 0,85 milj.m
3 līdz 1,44 milj.m3 - t. i. vairāk nekā
uz pusi, jeb par 70%. Neskatoties uz tik strauju pieprasījuma pieaugumu, izmaiņas Latvijas patēriņā nerādīja slodzi uz koksnes resursu piegādātājiem, par ko liecina joprojām praktiski nemainīgās kurināmās koksnes koksnes resursu cenas. Pēc koksnes resursu monitoringa datiem, ko “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” veic katru mēnesi, aptaujājot lielākos patērētājus, meža šķeldu cenas joprojām nepārsniedz 2012.gada līmeni. Cenas paliek stabilas, jo lielākā daļa no izlietotiem papildus apjomiem tiek iegūta bez papildus izmaksām, aizvietojot eksportu.
64
Avots: MeKA
5-3.att. Meža šķeldu cenas, pie pircēja noliktavā, EUR/ber. m3
Analizējot pieprasījuma pieaugumu pēc kurināmās koksnes 2014.-2016. gadā, var prognozēt, ka jau realizētie un pašlaik realizējamie projekti (kokrūpniecības nozarē un centralizētās apkures sistēmās) nākamajos trijos gados palielinās pieprasījumu pēc kurināmās koksnes par 0,8 milj. m
3
salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni. Šī pieauguma salīdzinājums ar kurināmās koksnes eksporta apjomu - 1,7 milj. m
3- ļauj secināt, ka arī pēc visu iesākto projektu realizācijas, 2015. gadā būs
iespējams eksportēt 0,9 milj. m3 kurināmās koksnes, kas faktiski nodrošina rezervi vietējo
atjaunojamo resursu patēriņa palielināšanai. Papildus nepieciešams atzīmēt arī turpmāko iespējamo kurināmās koksnes patēriņa samazinājumu mājsaimniecībās, ko ietekmē izmaiņas demogrāfiskajā situācijā, apkures iekārtu nomaiņā uz energoefektīvākām, ka arī precizējumi mājsaimniecību aptaujas metodoloģijā un statistikas datu uzskaitē.
5-4.att. Kurināmās koksnes patēriņš 2013. un 2016. gadā, milj. m3
Attiecībā uz pārveidošanas sektoru papildus 0,9 milj. m3 kurināmās koksnes teorētiski ļauj
palielināt patēriņu pēc 2015. gada vēl par 52% (no 1,7 līdz 2,6 milj. m3). Faktiskās atjaunojamo
resursu izmantojošo jaudu palielināšanas iespējas var atšķirties no teorētiskiem līmeņiem. AER jaudu pieaugumam jābūt sabalansētām un ekonomiski izdevīgam Latvijas patērētājiem un tautsaimniecībai kopumā. Tāpēc jaunā rekomendējamā AER izmantošanas līmeņa noteikšanai nepieciešams veikt vairāku faktoru izvērtējumu:
fosilo resursu izmantojošo siltuma ģenerācijas jaudu analīze, to rekonstrukcijas lietderības aprēķini ievērojot tādus faktorus, kā esošo iekārtu nolietojums, uzstādītās jaudas, patēriņa sezonalitāte, resursu piegādes loģistikas jautājumi;
koksnes resursu pieejamības izmaiņas no piedāvājuma puses (koksnes mobilizācijas iespējas) un no pieprasījuma puses (ražošanas apjomu samazinājums celulozes un papīra industrijā, jauns pieprasījums no biodegvielas un citu jaunu produktu ražotājiem). Latvijas energobilances dati norāda uz plašām iespējām kurināmās koksnes izmantošanā
tieši pārveidošanas sektorā, t.i. centralizētās apkures sistēmās. 2012. gadā kurināmās koksnes īpatsvars pārveidošanas sektorā izmantotajos energoresursos sastādīja tikai 19%, un 2013. gadā, pēc provizoriskiem datiem, palielinājās līdz 27%. Neskatoties uz šīm pozitīvām izmaiņām lielāka daļa (67%) no siltumenerģijas valstī tiek iegūta no dabas gāzes, kas dod ļoti labu potenciālu šī resursa aizvietošanai ar tautsaimniecībai izdevīgākiem, vietējās izcelsmes, atjaunojamiem resursiem. Latvijā pagaidām neizmantotās kurināmās koksnes rezerves ļauj palielināt kurināmās koksnes īpatsvaru pārveidošanas sektora patēriņā pat līdz 40-45%.
65
Avots: CSP, MeKa.
5-5.att. Pārveidošanas sektorā izmantoto resursu veidu procentuālais sadalījums,2013. gadā, provizoriskie dati
Paralēli nepieciešams veikt jau esošo mazo un vidējo kurināmo koksni patērējošo katlu māju modernizāciju, kas ļautu izmantot koksnes resursus efektīvāk. 2013. gadā “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” veiktā katlu māju (ar jaudu virs 1 MW) aptaujas rezultātā tika secināts, ka 28% no kurināmo koksni izmantojošo katlu māju energoiekārtu lietderības koeficients nepārsniedz 75%. Pārveidošanas sektora turpmākā pārorientācija uz kurināmās koksnes izmantošanu un iekārtu modernizācija varētu veicināt šādu iekārtu un tehnoloģiju ražošanu Latvijā. Nepieciešams akcentēt uzmanību uz fakta, ka Eiropas Komisija atbalsta programmas 2014.-2020. gadu plānošanas periodā, kā arī Ziemeļvalstu lielāko kokrūpniecības kompāniju paziņojumi par jauniem projektiem, liecina par plāniem attīstīt biomasas (t.sk. koksnes) izmantošanu transporta degvielas ražošanā un veicināt koksnes izmantošanu kā izejvielu ķīmijas rūpniecībā, aizvietojot naftas produktus.
66
6. KOKSNES BIOMASAS UN IEGŪTAS ENERĢIJAS CENU
DINAMIKA
Šajā nodaļā tiek apkopota vienotās tabulās koksnes biomasas produktu cenu dinamika gan eiro uz vienu fizisko vienību, gan eiro uz vienu megavatstundu.
Malka
Dati par Somijas malkas tirgus un tā cenām nav pieejami, savukārt par Zviedriju nav aktuālās informācijas par pēdējiem gadiem. Tādēļ analizēti Baltijas valstu cenu dati. Kopš 2004.gada malkas cenas ir pieaugušas. 2013.gada malkas cena Lietuvā un Latvijā ir līdzīgas, bet Igaunijā malkas cena ir augstāka. 2013.gada cenas salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu, visstraujāk palielinājies Latvijā, t.i. par 5.7%% un pēc tam Igaunijā – par 1.3%. Savukārt, Lietuvā malkas cena samazinājusies par 1.3%. (Tabula Nr. 5-1.). 2014.gada prognozes rāda, ka būtisks malkas cenu kāpums 24% apmērā būs Lietuvā. Latvijā būs vērojamas cenu izmaiņas ar negatīvu iezīmi, bet Igaunijā – ar pozitīvu. Malkas cenu tendenču atspoguļojums attēlā Nr.6-1., bet cenas EUR/MWh dinamikas tendenču – attēlā Nr. 6-2.
6-1.tabula Malkas cenu dinamika pa valstīm (EUR/m3 un EUR/MWh)
Valsts Malka
Mērvien. 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014*
Latvija EUR/m
3 n.a 9,57 11,17 13,5 20,01 18,62 19,92 23,971 20,98 22,17 21,30
EUR/MWh n.a. 5,79 6,76 8,17 12,11 11,27 12,06 14,51 12,70 13,42 12.89
Lietuva EUR/m
3 8,78 12,39 14,12 18,53 22,91 17,90 20,60 27,62 22,03 22,20 27,54
EUR/MWh 5,31 7,50 8,55 11,22 13,87 10,84 12,47 16,72 13,33 13,44 16,67
Igaunija EUR/m
3 13,04 16,49 17,26 23,01 23,97 21,79 24,29 24,17 25,57 25,89 26,06
EUR/MWh 7,893 9,982 10,45 13,93 14,51 13,19 14,70 14,63 15,48 15,67 15,77
Zviedrija EUR/m
3 n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a.
EUR/MWh n.a. n.a. n.a. 17,90 18,91 20,50 22,43 n.a. n.a. n.a. n.a.
Somija EUR/m
3 n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a.
EUR/MWh n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a.
6-1.att. Malkas cenu dinamika pa valstīm no 2004.-2014.g., EUR/m3
0
5
10
15
20
25
30
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
EUR
/m3
Latvija Lietuva Igaunija
67
6-2.att. Malkas cenu dinamika pa valstīm no 2004.-2014.g., EUR/MWh
Savukārt, aktuālie 2014.gada dati liecina, ka būs vērojama stabila malkas cenu pieaugoša tendence Igaunijā. Arī Latvijā 2014.gadā malkas cenas samazināsies pēc to pieauguma gadu iepriekš. Nedaud atšķirīga situācija vērojama Lietuvas tirgū, kur malkas cena 2012. un 2013.gadā samazinājušās, bet 20114.gadā – prognozē cenu kāpumu.
Šķeldas
2014.gadā Latvijā un Igaunijā bija vērojams šķeldu cenu kāpums, visstraujāk tas bijis Igaunijā, gandrīz 6% apjomā. Arī Latvija nav spējusi sasniegt augstāko cenu punktu, kāds tas bijis 2008.gadā. Igaunijai katru gadu šķeldu cenas pieauga, tikai pēdējos gados pieauguma tempi nedaudz samazinājušies. Abas Ziemeļvalstis uzrāda cenu kāpumu (Tabula Nr. 6-2.). Šķeldu cenu tendenču atspoguļojums eiro uz ber.m
3 skatīt attēlā Nr.6-3., bet cenas eiro par MWh – attēlā Nr.6-4.
6-2.tabula Šķeldu cenu dinamika pa valstīm (EUR/ber.m3 un EUR/MWh)
Valsts Šķeldas
Mērvien. 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014*
Latvija EUR/ber.m3 - - 5,64 8,54 9,57 6,97 7,2 8,43 8,30 8,45 8,76
EUR/MWh - - 7,05 10,68 11,96 8,71 9,00 10,54 10,37 10,56 10,95
Lietuva EUR/ber.m3 - - - - 14,14 11,90 9,82 12,62 10,93 10,34 10,14
EUR/MWh - - - - 17,68 14,88 12,27 15,78 13,66 12,92 12,68
Igaunija EUR/ber.m3 4,35 4,47 6,2 7,29 9,97 12,4 12,53 12,97 14,07 11,73 12,40
EUR/MWh 3,48 5,59 7,75 9,113 12,46 15,5 15,66 16,21 17,59 14,66 15,50
Zviedrija EUR/ber.m3 12,5 12,42 13,23 14,32 15,13 16,40 15,86 18,95 19,58 - -
EUR/MWh 15,63 15,52 16,54 17,90 18,91 20,50 19,82 23,69 24,47 - -
Somija EUR/ber.m3 - - - 10,3 12,22 13,98 14,42 14,79 14,96 16,76 17,08
EUR/MWh - - - 12,88 15,27 17,48 18,03 18,49 18,7 20,95 21,35
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
EUR
/MW
h
Latvija Lietuva Igaunija
68
6-3.att. Šķeldu cenu dinamika pa valstīm no 2004.-2014.g., EUR/ber.m3
6-4.att. Šķeldu cenu dinamika pa valstīm no 2004.-2014.g., EUR/MWh
Savukārt, 2014.gada esošā informācijas rāda, ka kopumā būs vērojams cenu kāpums šķeldu produkcijai, izņemot Lietuvā, kurā būs vērojams neliels cenu pieaugums. Visstraujākais cenu kāpums būs Somijā, pēc tam Igaunijā (Tabula Nr. 6-2.).
Skaidas
Dati par skaidu cenām sistemātiski tiek apkopotās kopš 2007.gadā, taču pētījuma ietvaros nav pieejama jaunākā informācija pa references valstīm. Kopumā, ja salīdzina 2012.gada skaidu cenas pret to gadu, no kura sākta apkopota cenu statistika, var secināt, ka skaidu cenas pieaugušas Latvijā un Igaunijā, taču samazinājušās - Lietuvā un Skandināvijas valstīs. Visstraujākais cenu pieaugums vērojams Igaunijā, bet visstraujākais cenu kritums – Zviedrijā (Tabula Nr. 6-3.). Aktuālākā informācija par 2013. un 2014.gadu šobrīd nav pieejama plašākai analīze un prognožu veikšanai. Skaidu cenu tendenču atspoguļojumu eiro par ber.m
3 skatīt attēlā Nr.6-5., bet cenas eiro
par MWh – attēlā Nr.6-6.
6-3.tabula Skaidu cenu dinamika pa valstīm (EUR/ber.m3 un EUR/MWh)
Valsts Skaidas
Mērvien. 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014*
Latvija EUR/ber.m3 - - - 6,29 6,71 5,15 5,95 7,46 7,69 8,50 8,90
EUR/MWh - - - 10,48 11,18 8,58 9,92 12,43 12,81 14,17 14,83
0
5
10
15
20
25
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
EUR
/be
r. m
3
Latvija Lietuva Igaunija
Zviedrija Somija
0,00
5,00
10,00
15,00
20,00
25,00
30,00
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
EUR
/MW
h
Latvija Lietuva Igaunija
Zviedrija Somija
69
Lietuva EUR/ber.m3 - - - - - 6,27 5,62 7,48 6,22 - -
EUR/MWh - - - - - 10,44 9,36 12,46 10,39 - -
Igaunija EUR/ber.m3 - - - 5,11 6,01 8,12 7,03 9,72 14,98 9,04 -
EUR/MWh - - - 8,517 10,02 13,53 11,717 16,2 24,97 15,07 -
Zviedrija EUR/ber.m3 - - - 9,11 10,67 11,55 12,16 12,23 8,20 - -
EUR/MWh - - - 15,18 17,78 19,25 20,27 20,38 13,67 - -
Somija EUR/ber.m3 - - - - - 10,02 9,95 9,48 - - -
EUR/MWh - - - - - 16,7 16,58 15,8 - - -
6-5.att. Skaidu cenu dinamika pa valstīm no 2004.-2013.g., (EUR/ber.m3)
6-6.att. Skaidu cenu dinamika pa valstīm no 2004.-2012.g., (EUR/MWh)
Nepietiekamas informācijas dēļ, grūti veikt skaidu cenu dinamikas progrnozi par 2014.gadu references valstīs. Balstoties uz granulu ražošanas un importa apjomu kritumu Zviedrijā, vietējā tirgū samazinājās granulu pieprasījums, rezultātā izraisīja skaidas cenu samazinājumu.
Granulas un briketes
Informācijas par brikešu cenām praktiski nav atrodama, izņemot brikešu cenas Latvijā. Statistika par granulu cenām valstu dalījumā ir daudz plašāka. 2013.gadā visās valstīs granulu cenas samazinājās, izņemot Igaunijā. Pētījuma ietvaros esošā operatīvā informācija liecina, ka 2014.gadā granulu cenu kāpums būs vērojams Lietuvā un Somijā, bet kritums – Latvijā. Par pārējām datu šobrīd nav pieejama (Tabulas Nr. 6-4. un 6-5.). Granulu cenu tendenču atspoguļojums eiro par tonnu skatīt attēlā Nr. 6-7, bet cenas eiro par MWh – attēlā Nr.6-8.
0
2
4
6
8
10
12
14
16
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
EUR
/be
r. m
3
Latvija Lietuva Igaunija
Zviedrija Somija
0,00
5,00
10,00
15,00
20,00
25,00
30,00
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
EUR
/MW
h
Latvija Lietuva Igaunija
Zviedrija Somija
70
6-4.tabula Granulu cenu dinamika pa valstīm (EUR/t un EUR/MWh)
Valsts Granulas
Mērvien. 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014*
Latvija EUR/t n.a. n.a. 101,4 130,0 134,3 137,1 121,4 142,9 134,0 133,0 131,0
EUR/MWh n.a. n.a. 21,13 27,08 27,98 28,57 25,30 29,76 27,92 27,71 27,29
Lietuva EUR/t n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. 128,8 129,9 141,1 143,9 139,3 150,6
EUR/MWh n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. 26,83 27,06 29,39 29,98 29,02 32,41
Igaunija EUR/t n.a. n.a. n.a. 118,4 120,5 107,3 123 123 127 138 -
EUR/MWh n.a. n.a. n.a. 24,67 25,10 22,35 25,625 25,63 26,46 - -
Zviedrija EUR/t n.a. n.a. n.a. 132,6 147,3 162,0 165,26 n.a. n.a. n.a. n.a.
EUR/MWh n.a. n.a. n.a. 27,64 30,69 33,75 34,43 n.a. n.a. n.a. n.a.
Somija EUR/t n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a.
EUR/MWh n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a.
6-5.tabula Brikešu cenu dinamika pa valstīm (EUR/t un EUR/MWh)
Valsts Briketes
Mērvien. 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014*
Latvija EUR/t n.a. n.a. 114,00 148,00 154,00 124,00 121,00 121,00 110,00 n.a. n.a.
EUR/MWh n.a. n.a. 24,00 31,16 32,42 26,11 25,47 25,47 23,16 n.a. n.a.
Igaunija
EUR/t n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. 58,4 73,8 n.a. n.a. n.a. n.a.
EUR/MWh n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. 12,295 15,537 n.a. n.a. n.a. n.a.
6-7.att. Granulu cenu dinamika pa valstīm no 2006.-2014.g., (EUR/t)
0
40
80
120
160
200
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
EUR
/t
Latvija
Lietuva
Igaunija
Zviedrija
71
6-8.att. Granulu cenu dinamika pa valstīm no 2006.-2014.g., (EUR/MWh)
Analizējot operatīvos 2014.gada datus, var secināt, ka Baltijas valstīs granulu cenas gan samazināsies (Latvijā), gan palielināsies (Lietuvā). Pieaugošu cenu kāpumu uzrādīs arī Somija (Tabula Nr. 6-4.).
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 201 2014
EUR
/MW
h
Latvija
Lietuva
Igaunija
Zviedrija
72
7. PRIEKŠLIKUMI ENERGORESURSU PATĒRIŅA DATU IEGUVEI
Projekta ietvaros tika analizēta LR Centrālas Statistikas pārvaldes 2010. gadā veiktas aptaujas “Par enerģijas patēriņu mājsaimniecībā 2010.gadā” metodika un rezultāti. Detalizēta analīze veikta ar mērķi novērst iespējamas neprecizitātes, izvērtēt aptaujas rezultātā iegūto informāciju un dot novērtējumu faktiskajam malkas patēriņam Latvijas mājsaimniecībās 2010.gadā. Sadarbībā ar LR Statistikas Pārvaldes Vides un enerģētikas statistikas departamentu tika saņemta aptaujas anketas aktuālā versijā. Uz malkas patēriņu ir attiecināma anketas 7. sadaļa, kurā no respondentiem tika pieprasīta informācija par malkas patērēto apjomu, malkas izcelsmi, un iegādes izmaksām.
Tabulā 7-1. dati par malkas patēriņu no respondentiem tika pieprasīti steros vai ciešajos m3.
Izvēlētās mērvienības atbilst kurināmās koksnes uzskaites sistēmai, kas ir definēta MK noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi" un 17.02.2009 MK noteikumiem Nr.141 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi". Pirmajā normatīvajā dokumentā (06.11.2006 MK noteikumi Nr. 922) ir noteikts, ka malkas uzskaites mērvienība ir ciešais m
3, savukārt 17.02.2009 MK noteikumos ir noteikti pārrēķinu
koeficienti. Līdz ar to var secināt, ka no metodoloģiskā viedokļa LR aptaujas “PAR ENERĢIJAS PATĒRIŅU MĀJSAIMNIECĪBĀ 2010.GADĀ” respondentiem izpildīšanai piedāvātās mērvienības metodoloģiski izvēlēti pareizi.
7-1.tabula Aptaujas jautājumi par malkas patēriņu Latvijas mājsaimniecībās 2010.gadā
MeKa Informācijas centrs Latvijas apaļkoksnes tirgus ikmēneša monitoringu veic no 2005.gada. MeKA IC rīcībā esošā informācija norāda uz to, ka juridisko personu darījumos un uzņēmumu kurināmas koksnes uzskaitēs, kā galvenā mērvienība tiek lietots koksnes ciešais m
3.
Savukārt privātajā sektorā kurināmās koksnes uzskaitē privātajā sektorā pārsvarā tiek lietots beramais m
3 (skaldītā malka). Mērvienības sters un ciešais m
3 izmanto izņēmumu gadījumos.
Uzmērīšana sters notiek, ja malka tiek piegādāta uz saliktā veidā uz paletēm. Eksporta darījumos piegāde un uzskaite steros ir bieži izplatīta, jo tas samazina transporta izmaksas uz vienu cieš. m
3, kas ir būtisks faktors transportēšanai uz tālākām piegādes vietām. Vietējā tirgū tād
73
viegādes veids nav ekonomiski izdevīgs. Transportēšanas attālumi parasti nepārsniedz 20-30 km un papildus kravu veidošanas operācijas tikai nepamatoti palielina izmaksas.
Tāpēc ievērojot augstāk minētās nepilnības, nepieciešāms veikt korekcijas gan CSP “Par enerģijas patēriņu mājsaimniecībā 2015.gadā” aptaujas anketā, gan intervētāju rokas grāmatā:
mājsaimniecību aptaujās anketā iekļaut jautājumu par to, kādā veidā tika piegādātā malka. Piegādes mājsaimniecībām notiek sekojošos veidos: saskaldītā malka (beramais m
3/
sters) vai nesaskaldītā malka klučos (cieš. m3).
mājsaimniecību aptaujā 7. grupas jautājumos (malkas patēriņš) lietot tādas mērvienības, kas atbilst faktiski piegādātas malkas veidam. Līdz atbildes variantos nepieciešams iekļaut mērvienību “beramais m
3”, lietojot to kā galvēno mērvienību aptaujas laikā.
7-2.tabula Ieteikumi mērvienību aizvietošanai malkas uzskaitē
2010.gada aptaujā lietotā mērvienība
2015.gada aptaujā rekomendējamā mērvienība
ciešmetrs ietotārvienība Ciešais m3 (tiek piemēros neskaldītai malkai)
sters Sters (tiek piemērots saskaldītai malkai, kas ir piegātāta sakrāmētā veidā, uz paletēm).
- Beramais m3 (tiek piemērots saskaldītai malkai, kas
piegātāta sabērtā veidā).
monitoringa rokas grāmatā veikt izmaiņas malkas patēriņa aprakstošā daļā sekojošā redakcijā:
7-3.tabula Monitorigna rokas grāmatā nepieciešāmas korekcijas
4.4.5. Malkas patēriņš Malkai ir ievērojama loma Latvijas mājsaimniecību enerģijas bilancē, it īpaši laukos. Malkas patēriņa uzskaite ir viens no visgrūtākajiem uzdevumiem. Tas ir tāpēc, ka malka bieži tiek sagatavota pašu spēkiem un tās apjomi vispār netiek uzskaitīti. Ja malka tiek pirkta, tās daudzums tiek mērīts diezgan aptuveni. Malka – skuju un lapu koki, kas sazāģēti īsos bluķos, kā arī skaldītos apaļkokos vai pagalēs. Atbildot par malkas patēriņu, respondents var izvēlēties, vai to uzrādīt bēramajos m
3, steros vai
ciešmetros. Mērvienības beramais m3 un sters parasti tiek izvēlētas, ja malka tiek piegādāta
saskaldītā formā. Ciešmetrs kā mērvienība tiek izvēlēts, ja malka tiek piegādāta no meža nesaskaldītā formā, klučos vai 3m baļķos. Informācijai: Ciešais m
3 (ciešmetrs) parasti tiek piemērots malkas krāvu uzmerīšanai, ja tā tika atvesta no meža
ar kokvēdēju, 1-3 garajos klučos. 1 ciešais m
3 atbilst koksnes klucim ar izmēriem 1 m x 1 m x 1 m, kas tiek aprēķināts matemātiski
balstoties uz baļķu diamatera un garumu parametriem. Malkas objektīvākā mērīšanas vienība ir beramkubs, proti, kravas kastes tilpums, kurā malka ir samesta (sabērta), nevis sakrauta. 1 beramkubs ir nosacīti iedomāta kaste 1 m x 1 m x 1 m = 1 m
3 ar tajā sabērto malku.
Beramā m3 un ciešmetra attiecība ir šāda – vienā ber. m
3 ir 0,40 ciešmetri,
Sters ir tilpuma mērvienība sakrautai malkai. 1 sters ir nosacīti iedomāta kaste 1 m x 1 m x 1 m = 1 m
3 ar tajā cieši sakrauto malku.
Steru un ciešmetru attiecība ir šāda – vienā sterā ir 0,65 ciešmetri. Ja intervējamā persona nemāk nosaukt daudzumu, bet zina sagatavotās vai iegādātās malkas kravu daudzumu, intervētājam pašam jāizrēķina attiecīgais daudzums steros vai ciešmetros. Piemēram, smagās automašīnas saldītas malkas 1 krava = 6 beramie m
3 = 3,9 steri.
Augstāk minēto jautājumu risināšanai tiek izveidota CSP, ZM un MeKa darba grupa, kas augstāk minētus norādījumus iestrādas 2015.gada aptaujas dokumentos.
74
PIELIKUMI
75
Pielikums Nr. 1 Jaunie un plānotie biomasas projekti Latvijā, to realizācijas statuss
uz 2014.gada septembri
Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
Uzstādītā jauda
Projekta statuss: - uz papīra - apstiprināts (darbi vēl nav nav uzsākti) - tiek realizēts - nodots
Plānotais palaišanas datums
Saražotās enerģijas veids (siltums, koģenerācija, cits)
Vai aizvieto fosilo, kādu? Kāda bija jauda pirms aizvietošanas
Koksnes patēriņš gadā. Kāda veida? (škelda, malka, granulas)
Saražotie siltuma un elektrības apjomi (MWh)
Cenas, izmaksas. Saražota siltuma cena (siltums MWh, elektrība MWh)
1. PSIA “Ventspils Siltums”
Ventspils, pilsētas siltumapgāde. Ventas kreisajā krastā Brīvības ielā 38
46 MW (abos krastos pa divi jauni šķeldu katli; katrs ar jaudu 10 MW + viens esošais katls ar jaudu 6 MW). Mazutu vairs neizmantos; viena krasta katlumājā avārijas gadījumam uzstādīs papildus dīzeļdegvielas katlu ar jaudu 14 MW; un paliek viens ogļu katls. El.3,0 MW
Nodots 2013.g. I pusē
Siltums, tvaiks
Aizvieto mazutu
Acīmredzot maksimālais patēriņš: 530 000 ber.m3 šķeldu (abos krastos kopā) un 13 000 ber.m3 mizu Meža šķelda 96%; mizas - 3%. Faktiskais šķeldu patēriņš 2013.gadā - 110 576 m3 Prognozētais patēriņš 2014.gadā- 140 110 m3, plānotais 2015.gadā- 128 859 m3
2013.gadā ar šķeldu saražots 71 590 MWh siltuma
Pašlaik Ls 38/MWh; zaļās enerģijas pārdošanas cena būs zemāka; Projekta kopējās izmaksas – ap 15 miljoni latu. siltumenerģijas gala tarifs – 59,58 EUR/MWh
1.1 PSIA “Ventspils Siltums”
Ventas labajā krastā Talsu ielā 69
Nodots
2014.g. I pusē (ofic.) Testa režīmā darbināta jau 2013.g. rudenī
Siltums, tvaiks
Faktiskais šķeldu patēriņš 2013.gadā - 14 600 m3 Prognozētais patēriņš 2014.gadā- 30 826 m3, plānotais 2015.gadā- 41 008 m3
2013.gadā ar šķeldu saražots 9 244 MWh siltuma
2. SIA „Liepājas enerģija" („Siltumavota rekonstrukcija Kaiju ielā 33, Liepājā”) (dabasgāzi
Liepājā, Kaiju ielā 33
30 MW (2 katli pa 15 MW)
Nodots
2013.g. 30. oktobrī
Siltums ar biomasu kurināmie katli aizstās dabasgāzes patēriņu vēl par 40%. Vismaz 60%
Pamatā (~90%) meža šķelda 2013.g.- 2/3 no nominālā
8 milj. Ls Siltums: 47 Ls MWh Pārdošanas cenas rēķinās balstoties uz dabasgāzes
76
Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
Uzstādītā jauda
Projekta statuss: - uz papīra - apstiprināts (darbi vēl nav nav uzsākti) - tiek realizēts - nodots
Plānotais palaišanas datums
Saražotās enerģijas veids (siltums, koģenerācija, cits)
Vai aizvieto fosilo, kādu? Kāda bija jauda pirms aizvietošanas
Koksnes patēriņš gadā. Kāda veida? (škelda, malka, granulas)
Saražotie siltuma un elektrības apjomi (MWh)
Cenas, izmaksas. Saražota siltuma cena (siltums MWh, elektrība MWh)
aizvietos daļēji)
siltuma tiks saražots, izmantojot šķeldu (sk.) Pie zemākām t' piekurina ar gāzi.
patēriņa gadā, t.i. ~250 000 ber.m3 Noliktava viena. 2014.gadā plānotais patēriņš katlumājā un koģ.stacijā kopā - 250 000 ber.m3
cenām 2014. gada septembrī noteiktais siltumenerģijas tarifs ir: 60,32 EUR/MWh + PVN
2.1 SIA „Liepājas enerģija (“Biokoģenerācijas stacijas izveide Liepājā”) (dabasgāzi aizvietos daļēji)
Ludviķa 15, Liepāja, LV-3401
10 MW siltumenerģijas un 2,3 MW elektroenerģijas
Nodots 2012.g. oktobrī
Siltums, elektroenerģija
jauna bio-koģenerācijas stacija; dabasgāzes līdzšinējo patēriņu aizstās par 20%
šķeldu patēriņš: '12.g.- 42 000 ber.m3 '13.g.- 165 000 ber.m3 vasarā koģ.st. darbina uz pusslodzi; ziemā - ar pilnu jaudu
~ 6,9 milj. Ls Siltums: orientējoši 46 Ls /MWh. Pārdošanas cenas rēķinās balstoties uz dabasgāzes cenām
3.
AS „RĪGAS SILTUMS” („Siltumcentrāles „Zasulauks” biokurināmā katla ar siltuma jaudu 20 MW
Rīgā, Kandavas ielā 16
Nominālā jauda katlu mājā ir 210,73 MW; t.sk. biokurināmā katla jauda - 20 MW
NODOTS (atklāta 2013.g. maijā)
2013.g. 30.maijā
siltumenerģija
biokurināmā katls aizstās mazutu, kas līdz šim izmantots kā rezerves kurināmais. Šķeldas katla izmantošana būs atkarīga no dabasgāze iepirkuma cenas
Koksnes šķeldas patēriņš '13.g.- 79 800,75 ber.m3
2013.g.- 70 259,39 MWh siltuma
8,79 milj. Latu Siltums: 37 Ls/MWh 57,40 EUR/MWh bez PVN
3.1 AS „RĪGAS SILTUMS” (SC„Ziepniekkalns” koģenerācijas energobloka izbūve, Tīraines ielā 5a)
Rīgā, Siltuma iela 6
Nominālā jauda katlu mājā ir 110 MW; Koģ.stacijā- līdz 22 MW siltums un līdz 4 MW elektrība
NODOTS
2013.g. 28.februārī
Siltums, elektroenerģija
Aizstās dabasgāzi
Koksnes šķeldas patēriņš siltuma raž. '13.g.: 108 450,94 ber.m3; elektroen. ražošanai: 25 998,85 ber.m3 KOPĀ: 134 449,79 ber.m3
87 722,83 MWh siltuma un 15 533,217 MWh elektroenerģijas
virs 11 milj. Latu Siltums: 37 Ls/MWh 57,40 EUR/MWh bez PVN
3.2 AS „RĪGAS SILTUMS”
Rīga, Lēpju
Nominālā jauda katlu
NODOTS 1996.gadā veikta
Siltums, elektroenerģ
Koksnes šķeldas
19 863,08 MWh
77
Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
Uzstādītā jauda
Projekta statuss: - uz papīra - apstiprināts (darbi vēl nav nav uzsākti) - tiek realizēts - nodots
Plānotais palaišanas datums
Saražotās enerģijas veids (siltums, koģenerācija, cits)
Vai aizvieto fosilo, kādu? Kāda bija jauda pirms aizvietošanas
Koksnes patēriņš gadā. Kāda veida? (škelda, malka, granulas)
Saražotie siltuma un elektrības apjomi (MWh)
Cenas, izmaksas. Saražota siltuma cena (siltums MWh, elektrība MWh)
(SC„Daugavgrīva”) (SC„Daugavgrīva”)
iela 4
mājā ir 31,78 MW; Koģ.stacijā- 4,8 MW siltums un 0,6 MW elektrība+tvaika katls ar šķeldas priekškurtuvi 7,5 MW
tvaika katla modernizācija un šķeldas priekškurtuves 7,5 MW uzstādīšana; 2004.gadā uzstādīta tvaika turbīna
ija patēriņš siltuma raž. '13.g.: 34 083,17 ber.m3; elektroen. ražošanai: 2 389,30 ber.m3 KOPĀ: 36 472,47 ber.m3
siltuma un 2 152,92 MWh elektroenerģijas
3.3 AS „RĪGAS SILTUMS” (SC„Vecmīlgrāvis")
Rīga, Atlantijas iela 51
Nominālā jauda katlu mājā ir 63,2 MW; Biokurināmā katli ar siltuma jaudu 2x7 MW+dūmgāzu kondensators ar jaudu 3,3 MW
NODOTS Biokurināmā KM izbūve- 2010.g. novembris; 2013.g. 2.decembrī nodots dūmgāzu kondensators
siltumenerģija
Koksnes šķeldas patēriņš '13.g.- 93 504,60 ber.m3
2013.g.- 67 135,37 MWh siltuma
4. SIA Cēsu siltumtīkli (ļaus samazināt pašreizējo gāzes patēriņu par 78 %)
Rūpniecības iela 13, Cēsis, Cēsu novads
7 MW Projekta līguma slēgšanas datums: 2011-06-14 NODOTS
Katlu māja nodota
ekspluatācijā 2013.
gada martā
siltums katlu mājas Rūpniecības ielā 13a modernizācija uzstādot divus jaunus šķeldas apkures katlus- ar jaudu 5 MW un 2 MW un ekonomaizeru ar jaudu 1 MW
Šķelda 36 000 ber.m3 gadā
Pilsētas siltumapgāde SIA „Cēsu siltumtīkli” tarifi ir noteikti tabulas veidā – SKATĪT TARIFU TABULU.
5.
SIA "Salaspils siltums"
Uzņēmuma katlu mājas teritorijā Miera ielā 31A, Salaspilī
7 MW NODOTS (atklāta 2012.g. decembra vidū)
2012.g. beigās
siltums jauna šķeldas katlu māja. daļēja pāreja no dabasgāzes – jaunā katlu māja nodrošinās papildus jaudas Tuvāko 2 gadu laikā plānota 5 MW šķeldas katla un dūmgāzu kondensatora uzstādīšana
Meža šķelda 2013./14.g. apkures sezonā patērētais: 36 165 ber.m3
2013./14.g. apkures sezonā saražotais: 23 148 MWh siltuma
1,37 miljoni latu Saskaņā ar projektu siltumenerģijas ražošanas tarifu plānots samazināt līdz 20,37 Ls/MWh 1.1.1
siltumenerģijas
tarifi 2014.gadā (bez 12%PVN) - 56,52 EUR/MWh
78
Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
Uzstādītā jauda
Projekta statuss: - uz papīra - apstiprināts (darbi vēl nav nav uzsākti) - tiek realizēts - nodots
Plānotais palaišanas datums
Saražotās enerģijas veids (siltums, koģenerācija, cits)
Vai aizvieto fosilo, kādu? Kāda bija jauda pirms aizvietošanas
Koksnes patēriņš gadā. Kāda veida? (škelda, malka, granulas)
Saražotie siltuma un elektrības apjomi (MWh)
Cenas, izmaksas. Saražota siltuma cena (siltums MWh, elektrība MWh)
6. SIA „Madonas Siltums”
Madona, Cesvaines 24
Papildus esošajiem diviem katliem 2012.g. uzstādīts trešais šķeldu katls ar jaudu 3 MW. Kop.jauda katlumājā = 6 MW
NODOTS 2012.g. siltums Apkures katlu mājas rekonstrukcija Cesvaines ielā 24, Madonā (Darbojas cauru gadu)
~90% meža šķelda; ~10% - baltā, nomaļu šķelda Patēriņš: '12.g.- 44 685 ber.m3 '13.g.- 51 749 ber.m3
'12.gadā saražots 22 738 MWh siltuma; '13.gadā - 26 302 MWh
484 464,6 latu Siltums: 35 Ls/MWh Siltumenerģijas tarifs : 50,68 EUR/MWh
6.1 SIA „Madonas Siltums”
Augu iela 27a, Madona
Papildus malkas katlam 2008.g. uzstādīts šķeldu katls ar jaudu 2,5 MW. 2013.gadā malkas katls noņemts.
siltums Darbina apkures sezonā
Kurināmā (laikam meža) šķelda. Patēriņš: '12.g.- 19 611 ber.m3 (+malkas katls - 1 094 cieš.m3); '13.g.- 8 163 ber.m3 šķeldu
'12.gadā saražots 12 279 MWh siltuma; '13.g.- 8 905 MWh
6.2 SIA „Madonas Siltums”
Zābera iela 6, Madona
2000.g. uzstādīts šķeldu katls. Jauda - 2 MW
siltums Darbina apkures sezonā
'12.g. patērēts 12 312 ber.m3 kurināmo šķeldu; '13.g.- 19 887 ber.m3
'12.g. saražots 7 036 MWh siltuma; '13.g.- 7 387 MWh
7.
SIA „Tukuma siltums”
Tukums Asteru ielā 6
2 jauni šķeldu katli pa 5 MW papildus jau esošajiem 2 šķeldu katliem, arī pa 5 MW katrā. Katlumāju kopējā uzstādītā jauda SIA "Tukuma siltums" ir 20 MW + 2 MW, ko dod dūmgāzu kondensatori = 22 MW Uz 08.11.2013.g. siltuma jauda 32,0 MW
Nodots
2011.g. novembrī
siltums
katlu mājas rekonstrukcija Asteru ielā 6, nomainot mazuta katlus un pilnībā pārejot uz biomasas patēriņu
Baltā šķelda '12.g.- 78 904 ber.m3 '13.g.- 42 565 ber.m3 Šogad līgums par KRŪMU ŠĶELDU piegādi
'12.g. - 47 332 MWh; '13.g.- 28 568 MWh (mazāk, jo sācis iepirkt siltumu no Tukuma DH)
2 613 297 lati. Siltums: 42 Ls/MWh (2011.g.- 39 Ls) Tarifs audzis saistībā ar uzstādīto jauno jaudu izmaksām siltumenerģijas tarifs: 61,13 EUR/MWh
7.1 SIA „Tukuma siltums”
Zemītes 5
Uzstādītā jauda abās
Nodots siltums Notiek rekonstru
'12.g.- 8 330,6
'12.g.- 4 628 MWh;
79
Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
Uzstādītā jauda
Projekta statuss: - uz papīra - apstiprināts (darbi vēl nav nav uzsākti) - tiek realizēts - nodots
Plānotais palaišanas datums
Saražotās enerģijas veids (siltums, koģenerācija, cits)
Vai aizvieto fosilo, kādu? Kāda bija jauda pirms aizvietošanas
Koksnes patēriņš gadā. Kāda veida? (škelda, malka, granulas)
Saražotie siltuma un elektrības apjomi (MWh)
Cenas, izmaksas. Saražota siltuma cena (siltums MWh, elektrība MWh)
katlumājās uz 2013.gadu - 28,86 MW bet pieprasītā- 20,36 MW
kcija - veco katlu nomaiņa. Jauda paliks nemainīga: 1 šķeldu katls (3 MW) + 1 malkas katls (2,5 MW), izmantošanai pie zemākām temp.
ber.m3 '13.g.- 8 532 ber.m3
'13.g.- 4 730 MWh
8. AS „Simone” (siltumapgādes uzņēmums – piegādā siltumu Alūksnes pilsētai)
Parka iela 2c, Alūksne, LV-4301
12,2 MW NODOTS 2013.g. jūnijā
siltums Papildus esošajiem šķeldu katliem (5 MW un 3 MW) uzstādīts jauns šķeldu katls. Ar šīs katlu mājas modernizāciju pērn rudenī slēgtas Torņa un Apes ar malku darbināmās katlu mājas. Ziemeru katlu mājā '12.g. patērētas 364 tonnas granulu; '13.g.- 357 tonnas; saražotais siltums: '12.g.- 1318 MWh; '13.g.- 1295 MWh.
Koksnes šķelda (zaru piejaukums ne vairāk kā 20%) '13.g. patērēts 26 666 ber.m3 šķeldu; reālais patēriņš (šogad) - ap 31 200 ber.m3 (~19 500 MWh).
'13.g. saražoti 15 685 MWh siltuma
1,03 milj. Latu Siltums: pakalpojumu gala tarifs – 40,59 Ls/MWh
80
Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
Uzstādītā jauda
Projekta statuss: - uz papīra - apstiprināts (darbi vēl nav nav uzsākti) - tiek realizēts - nodots
Plānotais palaišanas datums
Saražotās enerģijas veids (siltums, koģenerācija, cits)
Vai aizvieto fosilo, kādu? Kāda bija jauda pirms aizvietošanas
Koksnes patēriņš gadā. Kāda veida? (škelda, malka, granulas)
Saražotie siltuma un elektrības apjomi (MWh)
Cenas, izmaksas. Saražota siltuma cena (siltums MWh, elektrība MWh)
9. SIA „VTU Valmiera” („Jaunu šķeldas katlu uzstādīšana SIA „VTU Valmiera” katlu mājā") modernizētas uzņēmuma katlu mājas iekārtas - vecie tvaika katli nomainīti pret diviem ar šķeldu kurināmiem ūdenssildāmajiem katliem
Valmierā 2 ar šķeldu kurināmi ūdenssildāmajie katli ar kopējo jaudu 2,3 MW
Nodots 2010.g. novembrī
siltums vecie ar šķeldu kurināmie katli nomainīti pret diviem jauniem
Šķelda (70% meža un 30% malkas) '13.gadā patērēts 6301 ber.m3 šķeldu
'13.g. saražoti 3076 MWh siltuma
227 430,38 latu Realizētās siltumenerģijas tarifs - 48,24 EUR/MWh
10. SIA “Kuldīgas siltumtīkli”
Stacijas ielā 6, Kuldīgā
3 MW siltums, 0.72 MW elektr.
Nodots 2012.g. janvārī
Siltums, elektroenerģija
jauna katlumāja papildus esošajai ar šķeldu darbināmajai (11,5 MW)
20 000 ber.m3 biomasa (t.sk.meža šķelda, koksnes atlikumi)
3,6 milj. latu Siltums: 35 Ls/MWh
11. SIA «Enefit Power & Heat Valka»
Rūjienas 5, Valka, LV-4701
8 MW siltums un 2,4 MW elektroenerģija
NODOTS (2012.g. 4.oktobrī)
2012.gadā Līdz ar apkures sezonas sākšanos
Siltums, elektroenerģija
koģenerācijas stacijas ēkas un kurināmā krātuves kompleksa jaunbūve
koksnes šķelda un nomaļi; kopā '13.gadā patērēts 117 000 ber.m3 Plāno atrast vēl kādu siltuma patērētāju, kas ļautu pilnīgāk izmantot uzstādītās jaudas, jo pagaidām ar maksimālo noslodzi nestrādā.
'13.g. - 24 992 MWh siltuma un 16 491 MWh elektrības;
~10 miljoni eiro (7 miljoni latu) Mazāk par 34.10 Ls/MWh
12.
AS „Remars - Rīga” (pāriet no dabasgāzes uz biomasu. Taču vajadzības gadījumā apkures sezonā tiks papildus izmantota arī dabasgāze)
Gāles iela 2, Rīga
3,2 MW
NODOTS 2012.gada oktobrī
Siltums šķeldas ORC koģenerācijas stacija
šķelda 40 000 ber.m3 gadā
3,045 milj. latu Visu saražoto pārdos Rīgas brīvostai par ~20 Ls/MWh
81
Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
Uzstādītā jauda
Projekta statuss: - uz papīra - apstiprināts (darbi vēl nav nav uzsākti) - tiek realizēts - nodots
Plānotais palaišanas datums
Saražotās enerģijas veids (siltums, koģenerācija, cits)
Vai aizvieto fosilo, kādu? Kāda bija jauda pirms aizvietošanas
Koksnes patēriņš gadā. Kāda veida? (škelda, malka, granulas)
Saražotie siltuma un elektrības apjomi (MWh)
Cenas, izmaksas. Saražota siltuma cena (siltums MWh, elektrība MWh)
13. SIA "Bioeninvest"
Miera iela 17, Gulbene
0,999 MW elektrības un 4,1 MW siltuma
Nodots 2012.g. maijā
Siltums, elektroenerģija
Aizstās mazutu (kādreizējās ar mazutu kurināmās koģenerācijas stacijas telpas rekonstrukcija)
'12.g.- 42 008 ber.m3 baltās šķeldas; '13.g.- 52 026 ber.m3; '14.g.I pusgadā - 29 659 ber.m3
'12.g.- 29 920 MWh siltuma un 5640 MWh elektrības; '13.g.- 26 149 MWh siltuma un 6343 MWh elektrības;
~ 3,34 milj. latu
14. SIA „Fortum Jelgava” („Biokurināmā koģenerācijas elektrostacijas izveide Rūpniecības ielā 73, Jelgavā”) (aizvietos dabasgāzi)
Rūpniecības ielā 73, Jelgavā
23 MW elektroenerģija un 45 MW - siltums
Nodots 2013.g. vasarā darbosies testa režīmā; oficiālā nodošana – 11.septembrī.
Siltums, elektroenerģija
Pamatā darbosies jaunā koģenerācijas stacija. Ar dabasgāzi darbināmos katlus izmantos tikai pie maksimālās slodzes.
Šķelda 570 000 ber.m3
29,38 milj. latu Siltums: orientējoši 41 Ls/MWh Elektrība: Nevar pateikt
15. SIA "Rēzeknes Eko Enerģija"
Dagdas ielā 12, Ludzā
1 MW elektrība 2 MW siltums
„Iet uz apstiprināšanas pusi”
~2013.g.
Siltums elektrība
jauna biomasas koģenerācijas stacija
Pārsvarā šķelda ap 40 000 ber.m3
~ 3 miljoni latu. Siltums: pārdošanai savam otram uzņēmumam; elektrība – pilsētai par sadales tīkla cenu.
16. SIA “Madonas bioenerģija”
Raina 23a-20, Madona
2,2 MW elektrība 13 siltums
Tiek realizēts Nav nekādas info!
2012.gada decembrī
Siltums, elektrība
Jauns Šķelda 115 000 ber.m3
Siltums: 20 Ls/MWh pašpatēriņam un pārdošanai (vairāk nekā 90%)
17. “Saldus Enerģija” (laikam aizvieto gāzi)
Kuldīgas ielā 88A, Saldū, Saldus novadā
1,8 MW elektrība 8 MW siltums
Nodots 2012.okt. Siltums, elektrība
Jauns Malkas šķelda 40 500 ber.m3 + mizas 49 500 ber.m3 gadā
Siltums: 35 Ls/MWh Siltumu pārdod vienam lielam klientam Saldus MR (kokmateriālu) žāvēšanai
82
Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
Uzstādītā jauda
Projekta statuss: - uz papīra - apstiprināts (darbi vēl nav nav uzsākti) - tiek realizēts - nodots
Plānotais palaišanas datums
Saražotās enerģijas veids (siltums, koģenerācija, cits)
Vai aizvieto fosilo, kādu? Kāda bija jauda pirms aizvietošanas
Koksnes patēriņš gadā. Kāda veida? (škelda, malka, granulas)
Saražotie siltuma un elektrības apjomi (MWh)
Cenas, izmaksas. Saražota siltuma cena (siltums MWh, elektrība MWh)
18. SIA "SM Energo" ("8CBR" meitas uzņēmums, kas dibināts, lai pārņemtu no sava mātes uzņēmuma siltumražošanas nozari)
Smiltene, Rīgas iela 16a
Šobrīd esošo šķeldu katlu siltuma ražošanas jauda ir 6,5 MW Jaunuzbūvētās koģ.stacijas jauda: silt. 10,4 MW el. 1,0 MW
2012.gada pavasarī uzsākta stacijas celtniecība. Projekts realizēts, bet darbojas tikai kā papildus jaudas NODOTS
Plāno pieslēgt jau n 2012.gada novembrī
Siltums, elektrība
Jauna koģenerācijas stacija (lai siltuma ražošanu padarītu efektīvāku un palielinātu jaudas)
Šķelda Siltums: 30,23 Ls/MWh ~11 250 cieš.m3 gadā
stacijā ražoto siltumu jaunajā apkures sezonā piegādās visiem centralizētās siltumapgādes sistēmas klientiem pilsētā, bet elektroenerģiju pārdos "Latvenergo"
19. SIA "Tukums DH"
Tulpju iela 2, Tukums, Tukuma nov., LV-3101, Latvija
Koģ.st. Jauda: silt.3,0 MW + el. 0,7 MW
Licence enerģijas ražošanai izsniegta no 2010.g.21.okt. Nodots
Siltums, elektrība
Jauna biomasas koģenerācijas stacija
biomasa
20. SIA Brocēnu Enerģija
Skolas iela 21A, Brocēni, Brocēnu novads, LV-3851
Silt. 5,7 MW El. 0,9 MW
2012.g.augustā uzsākta katlu mājas rekonstrukcija un biomasas koģenerācijas stacijas celtniecība NODOTS
Siltums, elektrība
Jauna katlumāja
Šķelda 56 000 ber.m3 gadā
21. AS Sātiņi Energo LM
Novadnieku pag., Saldus novads
Silt. 4,7 MW El. 0,7 MW
NODOTS
(Atklāta 2011.g. 22. novembrī)
Siltums, elektrība
Jauna biomasas koģenerācijas stacija
'13.g. patērēts ap 47 350 ber.m3 šķeldu (90% malkas šķelda un 10% meža šķelda).
'13.g. saražoti 26 500 MW siltuma un 5 300 MW el.
Saražotā elektroenerģija piegādāta AS „Latvenergo”, bet siltumenerģiju iepērk SIA „ Saldus siltums”
83
Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
Uzstādītā jauda
Projekta statuss: - uz papīra - apstiprināts (darbi vēl nav nav uzsākti) - tiek realizēts - nodots
Plānotais palaišanas datums
Saražotās enerģijas veids (siltums, koģenerācija, cits)
Vai aizvieto fosilo, kādu? Kāda bija jauda pirms aizvietošanas
Koksnes patēriņš gadā. Kāda veida? (škelda, malka, granulas)
Saražotie siltuma un elektrības apjomi (MWh)
Cenas, izmaksas. Saražota siltuma cena (siltums MWh, elektrība MWh)
Šogad meža šķeldu īpatsvars palielināts līdz 15%.
22. SIA “Kalnciema Bloks”
Jelgavas iela 27, Kalnciems, Jelgavas raj.
Biomasas koģ.stacija Uzst.jauda- 0,98 MW el un 1,4 MW silt.
Šobrīd notiek projekta pārprojektēšana atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām
2014.g. apkures sezonā (vēlākais)
Siltums, elektrība
Aizvietos līdzšinējo katlu, kas patērēja dabasgāzi
Šķelda ~37 500 m3 gadā. Šķ. Patēriņš 1h = 1,2 tonnas; paredzēts strādāt 8000 h
Tirgos siltumu Pašvaldībai Proj. izmaksas būs zināmas pēc projekta pabeigšanas
23. SIA „Seces koks" TAGAD- SIA Preiļu siltums
Preiļi, Kārsavas ielā 1b
1,2 MW el 5,0 MW siltums
Būvniecība uzsākta 2012.g. augustā NODOTS
Eksperimentālā kārtā uzsāka darboties jau 2012.g. decembrī
Siltums, elektrība
Jauna biomasas koģenerācijas stacija
90% meža šķelda + 10% nomaļu šķelda Kop.pateriņš: 45 000 ber.m3 ('13.g.) '14.g. plānoti ~ 50 000 ber.m3
'13.g. saražoti 4500 MW el. un 18000 MW siltuma
5 – 6 miljoni latu. nodrošinās elektroenerģiju un siltumenerģiju Preiļu iedzīvotājiem.
24. SIA “BETULA PREMIUM” (un SIA „RDN”)
Sauleskalns, Bērzaunes pagasts, Madonas novads
1,9 MW elektrība 10 MW siltums
NODOTS
2012.gada decembrī
Siltums, elektrība
Jauna koģenerācijas stacija
Šķelda Ap 10 000 – 12 000 ziemā un ap 8 000 ber.m3 vasarā. Gadā – ap 100 000 ber.m3.
~ 10 miljoni eiro Daļu siltuma pārdos uzņēmumam, daļu pagastam; elektrību – „Latvenergo” Pārdošanas cenu nosaukt nemācēja.
25. SIA „Ošukalns” (Daļu saražotās siltumenerģijas pārdod pilsētai, tādējādi samazinot pilsētas dabasgāzes patēriņu)
Uzņēmuma teritorijā, Jēkabpilī
Kopējā jauda = 6,7 MW (t.sk. 5,5 MW – siltums un 1,4 MW – elektrība)
Nodots
Atklāta 10.2011.
Siltums, elektro- enerģija
Jauna koģenerācijas termoelektrocentrāle
Mežizstrādes un kokapstrādes atlikumi (pēc situācijas – cenām tirgū): 300 ber.m3/ diennaktī; =99 000 ber.m3/gadā
~4,56 milj. latu Siltums: Ziemas sezonā - 21 Ls/MWh; Vasaras sezonā- 18 Ls/MWh.
26. SIA „Vudlande” Valka, Launkalnes pagasts
5 MW siltums 4 MW elektroenerģija
Projekts IESALDĒTS uz nezināmu laiku
Bija plānots 2013.g.
Siltumenerģija; elektroenerģija
Jauna koģ.stac.
šķelda
-
27. SIA “KRONOSPAN Rīga“ (aizvieto gāzi)
Rīga, uzņēmuma teritorijā
70 MW (Trīs šķeldu katli – 30+30+10 MW)
Nodots
2012.g. vidū (aprīlī)
Siltums, tvaiks
Pilnībā izvieto dabasgāzi
400 000 ber.m3
Projekta izmaksas – firmas noslēpums. Siltums
84
Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
Uzstādītā jauda
Projekta statuss: - uz papīra - apstiprināts (darbi vēl nav nav uzsākti) - tiek realizēts - nodots
Plānotais palaišanas datums
Saražotās enerģijas veids (siltums, koģenerācija, cits)
Vai aizvieto fosilo, kādu? Kāda bija jauda pirms aizvietošanas
Koksnes patēriņš gadā. Kāda veida? (škelda, malka, granulas)
Saražotie siltuma un elektrības apjomi (MWh)
Cenas, izmaksas. Saražota siltuma cena (siltums MWh, elektrība MWh)
pašpatēriņam
28. SIA „New Fuels”
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 169a
Jauda - 145 000 tonnu gadā
Nodots Granulu ražotne atvērta 2010.g. II pusē.
granulas Jauna rūpnīca
Malkas šķelda (30%), šāļu šķelda (30%) un skaidas (40%). Kopā '13.g. patērēti 106 000 ber.m3
'13.g. bija ražošanas pārtraukums. Četros mēnešos tika saražots 40 000 tonnu granulu
10,5 miljoni latu
28.1
SIA „New Fuels”
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 169a
4,5 MW Nodots 2015.gada septembrī plānots pabeigt koģ.stacijas būvniecību ar jaudu 15 MW.
siltums Katlu māja Zaru šķelda (60%) un mizas (40%); 2013.gadā patērēti ~ 60 000 ber.m3 kopā
pašpatēriņam (granulu ražošanas izejvielu žāvēšanai), tāpēc netiek aprēķināts
29. Latgran, Krāslavas ražotne
Krāslava Ūdrīšu pagasts, Krāslavas novads
- Nodots 2011.g. septembrī
- Granulas Jauns 300 000 m3 skaidu un 600 000 ber.m3 šķeldu (% skaidu un šķeldu patēriņa attiecība – 1:3)
150 000 tonnu granulu
29.1
Latgran, Gulbenes ražotne
Gulbene - Plānots nodot 2014.g. beigām
Granulas Jauns/ 150 000 tonnu granulu
30. SIA "Graanul Invest"
Uzņēmuma teritorijā, Launkalnes pagastā
15 MW siltumenerģijas un 6,5 MW elektroenerģijas
NODOTS 2012. gada maijā
Siltums, elektroenerģija
Jauna koģenerācijas stacija
visa veida koksnes atliekas: miza- ap 108 000 ber.m3 un šķelda- ap 216 000 ber.m3
Vairāk kā 20 milj. latu Siltums pašpatēriņam; elektroen.-pārdošanai Par 110 Ls/MWh (!!!)
30.1
SIA "Graanul Invest"
Inčukalnā
Silt. 11,3 MW El.4,0 MW
Būvniecības uzsākšana plānota 2014.gadā
2014.g. Siltums, elektroenerģija
Jauna koģenerācijas stacija
visa veida koksnes atliekas: ~71 330 ber.m3 mizas un ~142 660 ber.m3 šķeldas
Siltums pašpatēriņam; elektroen.-pārdošanai
31. SIA SBE Latvia
"Griķi" Laucienes pagasts Talsu
Kapacitāte - ap 100 000 t Turpat
Nodots 1997.g. Kokskaidu granulas
Granulu ražošanai iepērk no turpat esošā
'13.g. saražots ap 70 000 tonnu granulu.
85
Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
Uzstādītā jauda
Projekta statuss: - uz papīra - apstiprināts (darbi vēl nav nav uzsākti) - tiek realizēts - nodots
Plānotais palaišanas datums
Saražotās enerģijas veids (siltums, koģenerācija, cits)
Vai aizvieto fosilo, kādu? Kāda bija jauda pirms aizvietošanas
Koksnes patēriņš gadā. Kāda veida? (škelda, malka, granulas)
Saražotie siltuma un elektrības apjomi (MWh)
Cenas, izmaksas. Saražota siltuma cena (siltums MWh, elektrība MWh)
novads objektā kopš 97.g. darbojas liels apkures katls ar jaudu 9,4 MW siltums pašpatēriņam, malkas šķeldas patēriņš tiks precizēts nākamned.
Vika Wood skaidas. Vienas tonnas granulu saražošanai patērēts 2,5 - 3 tonnas skaidu
Šogad plānotais- 80 000 tonnu
