Dārza ielas 10 radošā kvartāla attīstības koncepcijas projekts

Radošo industriju centra Dārza ielā 10

attīstības koncepcija un stratēģija

LIEPĀJA 2015

Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde” sadarbībā ar “nēbetjā”

Saturs

Ievads Radošums pilsētvidē

Radošums kā resurss tautsaimiecības attīstībā Ilgstpējīgas un sabalansētas attīstības vīzijas dimensijas Radošās vietrades priekšnoteikumi un formas Radošā vietrade mazo pilsētu problemātikas kontekstā

Lokālais konteksts Liepājas pagātne Liepājas tagadne Liepājas nākotne Lokāli risināmās problēmas un lokāli pieejamie resursi

Koncepcija Stratēģija Sagaidāmie rezultāti, rādītāji un investīciju atdeve

2


Ievads Liepāja ir pilsēta, kas Latvijas kontekstā neprasa komentārus. Tā vienmēr ir bijusi vieta, kur dzimst vējš un dzīvo cilvēki, kas kopīgiem spēkiem sekmējuši gan savas pilsētas, gan visas valsts radošo pašpietiekamību, radot harmonisku vidi, kurā realizēties augstas pievienotās vērtības kultūras un mākslas procesiem. Tomēr, ņemot vērā otrās brīvvalsts pēdējās desmitgades notikumus, kurus spilgti eksponē ne tikai arvien demokrātiskākas politiskās iekārtas ieviešana, pievienošanās ES un NATO, bet arī “pārdzīvotā” ekonomiskā krīze un tās ietekmes uz vidi tās plašākajā izpratnē, ir pamats atzīt, ka daļa ikoniskās Liepājas ir likumsakarīgi zaudēta pagātne. Lai sabiedrībā rosinātu plašu diskusiju un realitātē ienestu Liepājas pašvaldības definēto radošās Liepājas zīmolu, Liepājas Kultūras pārvalde sadarbībā ar vietrades komandu “nēbetjā” ir veikusi Radošo industriju centra Dārza ielā 10 attīstības koncepcijas un stratēģijas izstrādi . 1

Šis projekts:

● Iztirzā radošuma jēdzienu un apskata to kā vienu no pilsētvides attīstības resursiem;

● Piedāvā izpētē balstītu viedokli par Liepājas pilsētvides komplekso problēmu kontekstu;

● Piedāvā atvērtu koncepciju un stratēģiju, kā, attīstot teritoriju un rekonstruējot ēku Dārza ielā 10, transformēt vispārpieņemtās dzīvestila un darba prakses, lai attīstītu Liepājas radošā kapitāla apgūšanu visu ilgtspējas dimensiju ietvaros.

Projekta pamatā ir fokusēšanās uz problēmu un risinājumu kritisko saturu, kā arī pilsētvides veidojošo apstākļu interpretācija visaptverošakā veidā, par pamatu ņemot tautsaimniecības, vides, sociālo un kultūras dimensiju savstarpējo mijiedarbību un atdevi. Tādā kontekstā šī projekta mērķis ir uzsākt ilgtermiņa pozitīvi-transformatīvu procesu, kura pamatnostādnes (radošums, radošās industrijas, kultūra, ilgtspēja u.c.) kā juridiski saistoši subjekti ir iekļauti visos Liepājas attīstības plānošanas dokumentos.

1 Darbs veikts 2015. gada janvārī un februārī.

3


Projekta izstrādē ņemts vērā šāds saistošais ietvars: ● Likumi:

○ Attīstības plānošanas sistēmas likums ; 2

○ Teritorijas attīstības plānošanas likums ; 3

○ Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves

noteikumi ; 4

○ Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā 5

● Plānošanas dokumenti: ○ Starptautiska līmeņa:

■ “AGENDA 21”. ANO, 1992 ; 6

■ Olborgas harta, 1994 ; 7

■ Leipcigas harta, 2007 8

○ Nacionāla līmeņa: ■ Ilgtermiņa konceptuālais dokuments - Latvijas izaugsmes

modelis ; 9

■ Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ; 10

■ Latvijas nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020. gadam ; 11

○ Nozaru politikas plānošanas dokumenti: ■ Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020.

gadam ; 12

○ Reģionālā līmeņa plānošanas dokumenti: ■ Kurzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības

stratēģijas projekts ; 13

■ Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmas projekts ; 14

○ Vietējā līmeņa plānošanas dokumenti : 15

■ Liepājas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam;

■ Liepājas pilsētas attīstības programma 2015. - 2020.gadam STRATĒĢISKĀ DAĻA ar pielikumiem;

■ Liepājas pilsētas teritorijas plānojums; ■ Rīcības programma vides pieejamības nodrošināšanai

Liepājā;

2 http://likumi.lv/doc.php?id=175748 3 http://likumi.lv/doc.php?id=238807 4 http://likumi.lv/doc.php?id=256866 5 http://likumi.lv/doc.php?id=197033 6 https://sustainabledevelopment.un.org/content/documents/Agenda21.pdf 7 http://ec.europa.eu/environment/urban/pdf/aalborg_charter.pdf 8 http://ec.europa.eu/regional_policy/archive/themes/urban/leipzig_charter.pdf 9 http://heliosweb.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LM0815_0#b 10 http://heliosweb.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LM0815_0#b 11 http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/ilgtsp_att/?doc=13858 12 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4823 13 http://www.kurzemesregions.lv/sakums/KPR_Attistibas_padome/AP_dokumentu_vietne 14 http://www.kurzemesregions.lv/sakums/KPR_Attistibas_padome/AP_dokumentu_vietne 15 www.liepaja.lv

4

http://likumi.lv/doc.php?id=175748




https://sustainabledevelopment.un.org/content/documents/Agenda21.pdf

http://ec.europa.eu/environment/urban/pdf/aalborg_charter.pdf

http://ec.europa.eu/regional_policy/archive/themes/urban/leipzig_charter.pdf

http://helios-web.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LM0815_0#b

http://helios-web.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LM0815_0#b

http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/ilgtsp_att/?doc=13858

http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4823

http://www.kurzemesregions.lv/sakums/KPR_Attistibas_padome/AP_dokumentu_vietne

http://www.kurzemesregions.lv/sakums/KPR_Attistibas_padome/AP_dokumentu_vietne

http://www.liepaja.lv/


■ Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas attīstības plāns 2008. - 2017. gadam;

■ Liepājas kultūrpolitikas stratēģija 2009. - 2014.gadam Radošo industriju centra Dārza ielā 10 attīstības koncepcijas un stratēģijas dokumentu veido piecas nodaļas, kurās tiek iztirzāta:

● Teorētiskā bāze, kas attiecināma uz radošumu kā resursu pilsētvides un tautsaimniecībasi transformācijām;

● Esošā situācija, kas raksturo Liepājās lokālo kontekstu, ietverot kritisko problēmu un pieejamo resursu bāzi;

● Koncepcija, kas piedāvā radošo industriju centra attīstības vīziju; ● Stratēģija, kurā tiek apskatīti konkrēti soļi un veicamās darbības, lai praksē

realizētu radošo industriju centra projektu; ● Sagaidāmie rezultāti un rādītāji.

ATSLĒGAS VĀRDI: radošums, radošās industrijas, pilsētvide, ilgtspēja, kultūra, prasmes, Liepāja.

5


Radošums pilsētvidē “Brīdī, kad radošums no statusa un cenu zīmes kļūs par instinktu un būtību, mēs

spēsim radīt kultūru, kas mainīs Pasauli!” 16

16 Nezināms autors

6


Radošums kā resurss tautsaimiecības attīstībā Mūsdienu laikmetu raksturo nozīmīgas pārmaiņas visās dzīves jomās, kas liek pārvērtēt dominējošos uzskatus un prakses. Daži no šiem pārmaiņu procesiem sākušies pēdējo dekāžu laikā, kā, piemēram, digitalizācija un straujā tehnoloģiju attīstība, tomēr vienlaikus arvien pamanākas kļūst arī ilgstošu pārmaiņu sekas, kuru cēloņi meklējami daudz senāk. Par piemēru minama globalizācija, urbanizācija, industrializācija (un tās noriets), tautsaimnieciskā restrukturizēšanās, vērtību nomaiņa, augstās un zemās kultūras sadalījuma pazušana u.c. 17

Šīs sociālekonomiskās pārmaiņas rezultējušās ne tikai tajā, kā mainījusies vīzija par labklājību un iespējām kā uz to virzīties, bet arī tajā, kā esošie, vispārpieņemtie pārvaldības instrumenti sabiedrības labklājības veicināšanai gan makro, gan mikro līmenī kļuvuši neefektīvi, novecojuši, neatbilst laika diktētajām prasībām un izrādījušies sociāli un ekoloģiski bezatbildīgi. 18

Ekonomikas teorijas ietvaros, atbildot uz šādiem izaicinājumiem, tiek pārskatīti jautājumi par to, kas tad, mūsuprāt, veicina attīstību. Pretstatā (neo-)klasiskajām izaugsmes teorijām (exogenous growth theories), kurās par ekonomiskās izaugsmes un līdztekus arī labklājības galvenajiem resursiem tiek uzskatīti zeme, darbaspēks un kapitāls, kas ir ierobežoti un to atdeve laika gaitā samazinās, jaunās izaugsmes teorijas (new growth theories) izaugsmes centrā izvirza cilvēkkapitālu un tā spēju veicināt inovāciju attīstību. 19

Šajā kontekstā, līdzās tādām cilvēkkapitāla formām kā zināšanas un uzņēmējdarbība, īpaša uzmanība tiek pievērsta radošumam kā būtiskam, neizsīkstošam resursam. Līdzīgi kā zināšanu tautsaimniecības vai gudrās izaugsmes ideju gadījumā, radošas ekonomikas jeb radošas tautsaimniecības 20

prizma ļauj meklēt un atrast atbildes uz jautājumiem par to, kā atrast alternatīvus instrumentus attīstības veicināšanai, kas aizstātu vai dažādotu esošos, izmantojot cilvēku radošumu un kultūras kapitālu kā pamata tresursus. 21

Radošums ir daudznozīmīgs un grūti definējams jēdziens, kas secīgi ietver divas problēmas:

1. Tas īpaši viegli pakļaujas vispārinājumiem, jo ne visi to interpretē vienādi;

17 Tony Fry, ‘The Picture Beyond the Big Picture’, opening talk for Design, Action, Leadership and the Future: Brisbane HotHouse, Griffith University, Queensland College of Art, 2224 July 2011 18 Leadbeater, C. (2000). Living on thin air: The new economy. Penguin. 19 Solow, R. M. (2000). Growth theory: an exposition. OUP Catalogue. 20 Dokumenta autori uzstāj uz termina “radošā tautsaimniecība” lietošanu. Ekonomika, lai gan bieži lietots kā sinonīms saimniecībai, apzīmē zinātni, tādēļ tautsaimiecība uzskatāms par atbilstošāku un latviskāku terminu. Līdzīgi arī angļu valodā economics apzīmē zinātni un economy tautsaimiecību. 21 Landry, C. (2008). The creative city: A toolkit for urban innovators. Earthscan.

7


2. Šādu vispārinājumu sekas var novest pie tā, ka projekti, kuros radošums tiek uzskatīts par centrālu jēdzienu, var nesniegt gaidītos rezultātus.

Tas gan nenozīmē, ka tas būtu jānoraida kā neizmantojams resurss; tomēr šī jēdziena specifika nosaka, ka ir ļoti skaidri jāformulē, par ko tieši tiek runāts. Uz šādu piesardzīgu pieeju arī uzstāj šī dokumenta autori. Radošums vispārīgi var tikt definēts kā spēja radīt ko jaunu. Šī spēja jeb 22

īpašība var tikt piedēvēta cilvēkiem, produktiem un pakalpojumiem, procesiem un vietām. Lai gan bieži vien šis jēdziens tiek universāli saistīts ar mākslu un kultūru, īpaši jāatzīmē, ka radošums nav eksluzīva šo nozaru speciālistu īpašība. Secīgi, ne visas ar mākslu un kultūru saistītās aktitivātes ir radošas un ne visas radošās aktivitātes ir balstītas mākslā vai kultūrā. Radošuma teorijā un pētniecībā pastāv daudz un dažādas versijas par to, kas tieši būtu definējams kā radošums, tomēr tām visām ir kopīgas divas idejas:

1. Radošu spēju, procesu rezultātā tiek radīts jauns risinājums (negaidīts, oriģināls);

2. Šim risinājumam jābūt funkconālam, sociāli nepieciešamam un pielāgojamam konkrētajā kontekstā . 23

Vienkāršojot - radošums var būt gan individuāla, gan kolektīva spēja, bet, lai to uztvertu par vērtīgu attīstības resursu, radošajām izpausmēm jābūt noderīgām kādam sabiedriskam mērķim. Šie mērķi var būt dažādi, sākot ar kopienas pašizpausmi un labsajūtas uzlabošanu, beidzot ar milzīgu, sarežģītu sociālu un ekonomisku problēmu risinājumiem. Tomēr tiem nevajadzētu aprobežoties ar savtīgu indivīda vēlmi izpausties uz nodokļu maksātāju rēķina. Tāpēc pilsētvides attīstības kontekstā varam runāt par pilsētu radošo kapitālu, kas saprotams kā pilsētas ekonomisko un sociālo elementu spēja radīt zinātniskas, tehnoloģiskas, sociālas un mākslinieciskas inovācijas , kurām pamatā ir pilsētā (vai 24

attiecīgajā vietā) pieejamie resursi . Tomēr radošā kapitāla esamība pilsētā vēl 25

nenozīmē, ka tas tiek veiksmīgi realizēts inovāciju formātā. Līdzīgi kā ar zināšanām un jebkurām citām spējām, arī radošuma vērtība ir pilnīgi atkarīga no tā kāpēc un kā tas tiek pielietots. Pilsētu radošais kapitāls var izpausties vairākos līmeņos, no konkrētiem, vietai un telpai piesaistītiem procesiem, līdz tik abstraktam līmenim, kā visa pilsētas tautsaimiecība. Vispārīgie līmeņi paskaidroti 1. attēlā.

22 Howkins, J. (2002). The creative economy: How people make money from ideas. Penguin UK. 23 Batey, M. (2012). The measurement of creativity: From definitional consensus to the introduction of a new heuristic framework. Creativity Research Journal,24(1), 5565. 24 Praksē realizētas konceptuālas idejas, kuras raksturo pašpietiekamība. 25 Krätke, S. (2012). The creative capital of cities: interactive knowledge creation and the urbanization economies of innovation (Vol. 79). John Wiley & Sons.

8


Attēls 1: Radošās tautsaimniecības līmeņi. 26

● Radošā tautsaimniecība: vienlaicīgi tautsaimniecības (ekonomikas)

virziens un daļa, kas balstīta idejās, inovācijās, daudzveidībā, zināšanās, sadarbībā un radošumā. Tā ietver tās ekonomiskās darbības, kurās idejas un intelektuālais īpašums rada pievienoto vērtību un labklājību. 27

● Radošās un kultūras industrijas: plaša industriju un ekonomisko aktivitāšu grupa, kuras attīstību virza inovatīvas idejas un intelektuālais kapitāls. Latvijas Republikas Kultūras Ministrijas definīcija šajā sarakstā 28

ietver šādas nozares: arhitektūra, dizains, kino, izpildītājmāksla, vizuālā māksla, mūzika, izdevējdarbība, televīzija, radio un interaktīvie mediji, reklāma, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojums, kultūras izglītība, atpūta, izklaide un citas kultūras darbības. 29

● Radošās profesijas: Latvijas Republikas Kultūras Ministrija šobrīd joprojām aktīvi nodarbojas ar radošo personu likumprojekta sagatavošanu, līdz ar to oficiālas definīcijas šim jēdzienam vēl nav. Tomēr pētījumā, kas tika veikts šī likumprojekta izstrādes ietvaros, tika izšķirtas septiņas nozares, kurās strādājošie uzskatāmi par radošām personām: arhitektūra, dizains, kino, literatūra, mūzika, teātris (ietverot dejas mākslu u.c.) un vizuālā māksla. 30

● Radošās vietas: centri, teritorijas, kvartāli, apkaimes vai citas dabas un cilvēka radītas telpiskas vienības, kas var apvienot gan radošo industriju uzņēmumus, bezpeļņas organizācijas, mākslas iestādes, individuālus

26 Attēls autoru izstrādāts, daļēji balstīts uz Applied Geomatics Research Group. (n.d.). Mapping Glossary. Retrieved March 10, 2015, from http://agrg.cogs.nscc.ca/Mapping_Glossary 27 Howkins, J. (2002). The creative economy: How people make money from ideas. Penguin UK. 28 Flew, T. (2002). Beyond ad hocery: defining creative industries. 29 http://www.km.gov.lv/lv/starpnozares/radosas_industrijas.html 30 http://www.satori.lv/raksts/5460/Radosas_personas_statuss

9

http://agrg.cogs.nscc.ca/Mapping_Glossary

http://www.km.gov.lv/lv/starpnozares/radosas_industrijas.html

http://www.satori.lv/raksts/5460/Radosas_personas_statuss


māksliniekus, gan cita veida organizācijas, uzņēmumus un iestādes. Šādas vietas rada iespējas sabiedrības līdzdalībai, tīklošanās procesiem un kultūras radīšanai. Tās kalpo kā radošās uzņēmējdarbības un inovatīvu ideju inkubācijas vietas, un piedāvā nepieciešamo infrastruktūru, lai veicinātu sadarbību un veiksmīgi radītu jaunus risinājumus vietējām problēmām. Sociāli atbildīgais radošo vietu uzdevums ir realitātē ienest jauna veida, alternatīvus risinājumus, kas ir spējīgi aizstāt sevi izsmēlušās prakses. 31

Šāds dalījums ļauj labāk izprast, ka, lai gan trīs pēdējie jēdzieni uzskatāmi par pilsētas radošās tautsaimniecības daļām, tie aplūko savstarpēji atšķirīgus līmeņus. Tas norāda uz to, ka politiskās stratēģijas un instrumenti jebkurā no šiem līmeņiem būs atšķirīgi ļoti daudzējādā ziņā - gan mērķauditorijas un iespēju, gan taustāmības jeb atdeves ziņā. Klasiskas tautsaimniecības, industriālo stratēģiju, kā arī darbaspēka attīstības politiku instrumenti nav tādi paši kā vietrades instrumenti - un no tiem nevar sagaidīt vienādu atdevi. Dārza ielas radošo industriju centra projekts esošajā stadijā ir attiecināms uz pēdējo, radošo vietu līmeni. Radošo vietu līmenis ir “zemākais” tādā ziņā, ka tas ir ļoti piesaistīts noteiktiem telpiskiem apstākļiem, ir konkrēts un samērīgs savās ambīcijās. Radošās vietrades formu daudzveidība, iespējas un to robežas tiek aplūkotas tupmāk tekstā, tomēr jau šobrīd ļoti būtiski atzīmēt, lai šādas iniciatīvas izdotos, pilsētā nepieciešama noteikta attīstības pakāpe arī pārējos līmeņos. Tikai izmantojot jau esošos resursus un tos attīstot, iespējams panākt atgriezenisku saikni ar augstākiem ilgtspējas līmeņiem.

31 Richards, G., & Wilson, J. (2007). The creative turn in regeneration: Creative spaces, spectacles and tourism in cities. Tourism, Culture and Regeneration, Wallingford: CABI, 1224.

10


Ilgstpējīgas un sabalansētas attīstības vīzijas dimensijas Kā iespējams secināt pēc ievaddaļas, par radošo tautsaimniecību lielākoties tiek runāts ekonomiskā ziņā. Balstoties uzskatos, ka globalizācijas laikmetā post-industriālas, augsti attīstītas valstis vairs nevar sacensties ražošanas izmaksu ziņā ar valstīm vai pilsētām, kurās darba spēks ir lētāks un attīstības līmenis ir zemāks, kā vienīgais veids atšķirties un konkurēt tiek piedāvāts izmantot zināšanas un radošumu jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā, kuriem būtu augsta pievienotā (kultūras) vērtība. Kultūras vērtības tiek uzskatītas par finansiālā izsteiksmē vērtīgākām, jo tām piemīt augsta nematieriālā jeb emocionālā vērtība, par ko cilvēki ir gatavi maksāt vairāk. 32

Šī iemesla dēļ radošums bieži vien tiek uzsvērts kā ekonomiskās izaugsmes resurss. Tomēr šāda pieeja, īpaši ilgtspējīgas un sabalansētas attīstības kontekstā, uzskatāma par paviršu, jo netiek ņemtas vērā citas sabiedrībai svarīgas jomas. Šī projekta izstrāde ir balstīta pārliecībā, ka jebkurai iecerētai pārmaiņu iniciatīvai sevī jāietver apsvērumi par visiem labklājības aspektiem. Tāpēc, piedāvājot radošo industriju centra Dārza ielā 10 attīstības koncepciju un stratēģiju, tiek izšķirtas četras ilgtspējas dimensijas, kuru ietvaros iespējamas radošas intervences: tautsaimniecība, sabiedrība, vide un kultūra. Tas izriet no teorijām, kas uzsver, ka kultūra ir uzskatāma par atsevišķu ilgstpējas pīlāru, līdztekus pārējiem trīs tradicionāli izšķirtajiem pilāriem - sabiedrībai, videi un tautsaimniecībai. 33

Jāatzīmē, ka katras dimensijas ietveros var definēt nosacītas apakškategorijas, kuras paskaidro, par kādiem dabas un cilvēka radītās vides labklājības un esamības aspektiem iespējams runāt (Attēls 2) . 34 35

32 O'connor, J. (2010). The cultural and creative industries: a literature review. Creativity, Culture and Eduction. 33 Duxbury, N., & Jeannotte, M. S. (2011). Introduction: culture and sustainable communities. Culture and Local Governance, 3(1), 110. 34 Magee, L., Scerri, A., James, P., Thom, J. A., Padgham, L., Hickmott, S., ... & Cahill, F. (2013). Reframing social sustainability reporting: towards an engaged approach. Environment, development and sustainability, 15(1), 225243. 35Axelsson, R., Angelstam, P., Degerman, E., Teitelbaum, S., Andersson, K., Elbakidze, M., & Drotz, M. K. (2013). Social and cultural sustainability: Criteria, indicators, verifier variables for measurement and maps for visualization to support planning. Ambio, 42(2), 215228.

11


Attēls 2: Četras pilsētvides ilgtspējas dimensijas

Tabula nr. 1 tālāk īsi paskaidro katras dimensijas galvenos jautājumus, uzdevumus un resursus. 36

Tabula 1: Četru attīstības perspektīvu pārskats.

Perspektīva Atbildība par VIDI

KULTŪRAS vitalitāte

Vienlīdzīga SABIEDRĪBA

EKONOMISKĀ dzīvotspēja

Pamatjautājums

Kas mums pieder?

Kurp mēs vēlamies virzīties?

Kurš izlemj? Kurš gūst no tā labumu?

Rada, izplata un uztur:

Resursus Idejas Varas struktūras Bagātību

Ko var paveikt šīs dimensijas

ietvaros?

Veidot fizisko un resursu

ietvaru jebkurām sociālajām aktivitātēm

Palīdzēt veidot un izmainīt

kopīgas vīzijas un mērķus, un

ietekmēt to saturu

Izmainīt sociālo struktūru

Ietekmēt ražošanas

asptākļus, veidus un specifiku

Svarīgākais uzdevums

Daudzveidība Dzīvīgums Integrēšana Ētika

36 Hawkes, J. (2005). Cultural Displays. Projection sheets for presentations on a culturalperspective. Downloaded from: http://www.mch.govt.nz/files/cultural_displays_jon_hawkes.pdf

12

http://www.mch.govt.nz/files/cultural_displays_jon_hawkes.pdf


Sabiedriskā funkcija

Kartēšana Plānošana Pārvaldība Kopējais labums

Īss pārskats Ekoloģiskā dinamika, kurā mēs

dzīvojam. Visi resursi:

ierobežoti un atjaunojami; cilvēkresursi

un fiziskie resursi; dabas

un antropogēnie

resursi; materiāli un nemateriāli

resursi.

Jēga, vīzija, vēlmes, nodomi,

vērtības, mērķi tam, ko mēs darām un ko

ceram nākotnei.

Veidi, kuros lietas

tiek darītas, sasniegtas;

struktūras, kuru ietvaros nodomi

tiek realizēti.

Iedzīvotāju labklājība:

taisnīga pārdale ir tik pat svarīga

kā efektīva ražošana.

Šāda pieeja ļauj izvairīties no vairākām iespējamām problēmām. Pirmkārt, tā uzsver nepieciešamību rūpēties par esošo kultūras resursu saglabāšanu, tajā pašā laikā neaizmirstot par jaunu resursu radīšanu. Tādējādi, kultūra un radošums nav tikai instruments citu jomu attīstīšanai, bet gan mērķis pats par sevi. Tas ir jo īpaši svarīgi ņemot vērā, ka instrumentalitāte radošās tautsaimniecības kontekstā bieži tiek minēta kā galvenā kritika, ar to domājot, ka radošuma izmantošana kā ekonomisks vai reģenerācijas resurss degradē esošos un neveido jaunus, kvalitatīvus kultūras resursus. Otrkārt, šo četru dimensiju ietvaros klasificējot lokālās problēmas un pieejamos resursus, vienlaicīgi iespējams iezīmēt konkrētās vietas problēmas, vēlamās prioritātes, problēmu risināšanas iespējas un to robežas (ar to arī uzsverot, kas pavisam noteikti nav iespējams). Treškārt, daudz skaidrāk tiek eksponēta saistība starp dažādiem šķietami nesaistītiem aspektiem, ļaujot stiprināt iecerētās iniciatīvas potenciālu. Visbeidzot, izšķirot šīs četras dimensijas, kļūst skaidrs, ka jebkurai transformācijai var būt dažādi mērķi, un tas, kādi mērķi tiks prioritizēti, arī lielā mērā noteiks virzības kursu un projekta beidzamo veidolu. Šādu modeli aplūkojot radošuma kontekstā, iespējams izveidot pārskatu jau par tām jomām, kuras iespējams pozitīvi transformēt ar tieši radošumā balstītu iniciatīvu un projektu palīdzību (Attēls 3).

13


Attēls 3: Radošuma izpausmes un iespējas četrās pilsētvides ilgtspējas dimensijās 37

Šī ir vispārīga shēma, kas attēlo pilsētu radošā kapitāla apgūšanas iespēju plašo spektru. Turpmāk tekstā aplūkojot radošās vietrades formas, tomēr tiek uzsvērts, ka katra iniciatīva nespēj pievērsties visiem jautājumiem, bet gan tikai konkrētai problēmu grupai. Tās mērogs lielā mērā ir atkarīgs no pieejamiem resursiem un izvēlēm, kas veiktas, veidojot vietas attīstību laikā un telpā. Turklāt, lai izvairītos no ilūzijas, ka radošumā balstītas iniciatīvas un pilsētplānošanas projekti piedāvā universālu instrumentu jebkuru problēmu risināšanai, jānorāda uz biežāk minēto radošās tautsaimniecibas kritiku, kas vienlaicīgi ļauj saprast, no kā būtu jāuzmanās: 38

1. Jau iepriekš minētā kultūras resursu instrumentalizācija un komercializācija var novest pie tā, ka plānotās stratēģijas izmanto radošās personas un uzņēmumus ekonomiskiem, sociāliem un vides uzlabošanas mērķiem, bet

37 Rozentale, I., De Jong, V. & Kinasts, J. (2015). CREATIVE PLACEMAKING: Towards a Practical Framework for Conceptualization and Evaluation of Creative Places. Paper Proposal for the international symposium ‘Cultural quarters and clusters: developing a global perspective', University of Angers and Creative Regions Network. 38 Gibson, C. (2012). Cultural economy: achievements, divergences, future prospects. Geographical research, 50(3), 282290.

14


nerūpējas par šo aģentu interesēm, kā rezultātā rodas konflikta situācijas, un kultūras resursi netiek pienācīgi attīstīti ; 39

2. Nestabils darbs un radošā darbaspēka ekspluatācija - zemas algas vai barteris, sociālās drošības trūkums radošās personas statusa nenoteiktības dēļ ; 40

3. Tā saucamā hipsteru ģentrifikācija , kur radošās vietrades projekti ir 41

interesanti tikai noteiktai, ļoti šaurai sabiedrības daļai ar specifiskām interesēm un dzīvesstilu ; 42

4. Elitārisms un disharmoniskas sociālās vides radīšana, kurā tiek prioritizētas konkrētā attīstības stratēģijā ietilpstošas sabiedrības grupas ; 43

5. Tendence kopēt iniciatīvas no vietām, kuras nav pielīdzināmas viena otrai, tādejādi zaudējot saikni starp vietas identitāti, vajadzībām un kopēto ieceri.

44

39 Novy, J., & Colomb, C. (2013). Struggling for the right to the (creative) city in Berlin and Hamburg: new urban social movements, new ‘spaces of hope’?.International Journal of Urban and Regional Research, 37(5), 18161838. 40 Banks, M., & Hesmondhalgh, D. (2009). Looking for work in creative industries policy. International journal of cultural policy, 15(4), 415430. 41 Process, kura laikā esošā kopiena un tās radītā specifiskā kultūrvide paaugstina nekustamo īpašumu vērtību, tādējādi piesaistot attīstītājus, kas izspiež vēsturiskos iedzīvotājus 42 Hae, L. (2011). Gentrification and politicization of nightlife in New York City. ACME: An International EJournal for Critical Geographies, 11(3), 564584. 43 Catungal, J. P., Leslie, D., & Hii, Y. (2009). Geographies of displacement in the creative city: The case of Liberty Village, Toronto. Urban Studies, 46(56), 10951114. 44 Jayne, M. (2004). Culture that works? Creative industries development in a workingclass city. Capital & Class, 28(3), 199210.

15


Radošās vietrades priekšnoteikumi un formas Sniegtais radošo taustaimniecības ideju izklāsts ļauj turpmāk aplūkot jau konkrētākas idejas, kas saistītas tieši ar šim projektam atbilstīgo radošās vietas līmeni. Šādā kontekstā, kā jau minēts, ir svarīgi iztirzāt vietradi. Vietrade kā redirektīva prakse ir ontoloģiska dizaina process, kura 45 46

laikā telpa kļūst par vietu, ar to saprotot fiziskas vides un to elementu transformēšanu par dzīvu metabolismu, kuru raksturo tādas īpašības kā identitāte, apziņa un visaptveroši integrēta piederīgā kopiena. Vietrades ideju pamatā ir šī transformatīvā procesa virzība uz alternatīvu risinājumu ieviešanu, lai rekonstruētu sevi izsmēlušās pieejas, kas ilgtermiņā izraisa dažāda veida krīzes. Tas nozīmē, ka vieta ir process, kas top un realizējas, savienojoties dažādiem telpas elementiem, kas satiekas šī procesa laikā. Pilsētplānošanas un konkrēti publiskās ārtelpas veidošanas kontekstā vietrade ir problēmās balstīts, uz risinājumiem virzīts process, kurā tiek sapludinātas top-down un bottom-up pieejas. Tas nozīmē, ka maksimāli efektīvi tiek iesaistīta vietējā sabiedrība jeb kopiena, kas ir profesionālākie savas vides lietotāji - līdz ar to veidotāji. Vietrades pamata (kolektīvie) uzdevumi ir:

● Apzināties atrašanās punktu laikā (attiecībā pret citiem notikumiem) un telpā (attiecībā pret citiem ģeogrāfiskiem punktiem);

● Definēt lokālās problēmas; ● Saprast to veidošanās cēloņus; ● Izprast šo cēloņu savstarpējo mijiedarbību; ● Izstrādāt lietderīgākos risinājumus un aģentus to īstenošanai; ● Ar šo risinājumu palīdzību dekonstruēt apstākļus, kas radījuši un turpina

radīt problēmas; ● Uzsākt procesu, kura laikā veidojas jauni, pašradoši apstākļi - realizējas

mobila kopiena, kas arī ir šī vieta. Radošā vietrade secīgi uzskatāma tikai par vienu no vietrades formām, kuras ietvaros valsts, pilsētas vai apkaimes tautsaimniecība, sociālā struktūra un vide kopumā ir uzskatāmas par infrastruktūru, kurai piemīt konkrēts radošā kapitāla apjoms. Tā funkcionē kā rīks šī kapitāla, jeb radošuma kā resursa aktivizēšanai. Tādejādi radošo vietradi iespējams definēt kā procesu, kurā apvienojas dažādas iesaistītās puses (cilvēki), un pielieto mākslu, kultūru, radošumu un sociālo kapitālu kā galvenos resursus , lai radītu 47

45 Fry, T. (2007). Redirective practice: an elaboration. Design philosophy papers, 2(1), 122. 46 Willis, A. M. (2006). Ontological designing. Design philosophy papers, 4(2), 6992. 47 Markusen, A., & Gadwa, A. (2010). Creative placemaking. Washington, DC: National Endowment for the Arts.

16


kvalitatīvas vietas, kur cilvēki vēlētos dzīvot, strādat, atpūsties un mācīties, tādējādi veidojot integrētu kopienu. 48

Vietrade kā visaptveroša pieeja ļauj objektīvi paraudzīties uz radošā kapitāla apguves un realizēšanas komplekso procesu, un ir izmantojama jebkura pilsētvides projekta konceptualizēšanā, ieviešanā, uzturēšanā un novērtēšanā. Lai veiksmīgi konceptualizētu jaunas radošās vietas ieceri (kā šajā gadījumā), vai izprastu jau esošas vietas attīstības procesu un īpatnības, nepieciešamas iedziļināties vispārējos radošās vietrades aspektos. Pirmkārt, radoša vieta nav nošķirta pilsētvides vienība, tā nepārtraukti mijiedarbojas ar vidi, kurā tā atrodas. Tādejādi vieta un apkārtējā vide ir nošķirami mērogi, kas sastāv no dažādiem procesiem un elementiem, bet ir nepieciešams apkatīt abus, lai saprastu, kā darbojas vai darbosies konkrētā vieta (Attēls 4). Attēls 4: Mijiedarbības process starp radošo vietu un tās vidi. 49

Šī shēma vienkāršā veidā ilustrē, ka gan iekšējā radošās vietas vidē, gan ārejā pilsētvidē ir dažādi aktieri, ieinteresētās puses, procesi un īpatnības. Kā jau minēts,

48 Wyckoff, M. (2014). DEFINITION OF PLACEMAKING: Four Different Types. Retrieved from: http://www.miplace.org/sites/default/files/FOUR%20TYPES%20O F%20PLACEMAKING2.pdf on February 25, 2015. 49 Martin, R., & Sunley, P. (2011). Conceptualizing cluster evolution: beyond the life cycle model?. Regional Studies, 45(10), 12991318.

17


iesaistītās puses ir īpaši nozīmīgas, jo tās būs aģenti, kas realizēs konkrēto ieceri. Katrai no šīm pusēm:

● Var būt dažādas lomas radošās vietas attīstībā; ● Jāsaprot, ka arī intereses un mērķi konkrētās iniciatīvas sakarā

atšķirsies.

Tādejādi, izstrādājot radošās vietrades projektus, būtu jāapzina gan ārējās, gan iekšējās iesaistītās puses, un būtu jātiecas, lai intereses un mērķi tiktu savstarpēji harmonizēti un saskaņoti. Dažas no sastāvdaļām, kā piemēram kultūra, pārnese vai institucionālā vide, kas būtībā ir sociālas institūcijas, nevis indivīdi, vai to grupas, vairāk iezīmē robežas un iespējas, nevis konkrētas intereses vai mērķus. Tomēr saskaņošanas procesa laikā tie obligāti jāņem vērā. Otrkārt, radošās vietrades formas var būt dažādas - sākot ar vienreizējām mākslas iniciatīvām, beidzot ar specializētiem radošo uzņēmumu klasteriem, vai pat reģionāla mēroga projektiem. Tā vietā, lai uzskaitītu dažādus radošo vietu tipus, kuri jebkurā gadījumā neatspoguļos iespējamo daudzveidību, autori piedāvā katru radošo vietu uztvert kā specifisku izvēļu un lēmumu kopumu, kas attiecināmi uz daudz un dažādām jomām. To kombinācija galu galā veido radošās vietas veidolu un tās nepārtraukto attīstību. Tabula nr. 2 sniedz vispārīgu pārskatu par to, kāda veida lēmumu kategorijas iespējamas, veidojot radošo vietu (saraksts nav pilnīgs). Tabula 2: Iespējamo lēmumu pārskats. 50

Lēmumi saistībā ar: Iespējamā foma:

Mērogs -Neliela telpa -Ēka -Teritorija -Apkaime -Pilsēta -Reģions

Laika periods -Vienreizējs pasākums -Pagaidu -Pastāvīga

Vertikālais piedāvajums

-Aprindas (notikumi šaurām sabiedrības grupām) -Kvartāli (uzsvars uz izstādīšanu un pārdošanu, patēriņa vietas) -Klasteri (uzsvars uz ražošanu un dažādu radošo industriju sadarbību)

50 Mommaas, H. (2004). Cultural clusters and the postindustrial city: towards the remapping of urban cultural policy. Urban studies, 41(3), 507532.

18


-Kombinēti, hibrīdveida risinājumi (vislabāk atbilst vairāku mērķu īstenošanai)

Horiziontālais piedāvājums

-Specializācija viena sektora ietvaros -Iesaistīto pušu sekotorāla daudzveidība

Iesaistītie aktieri -Radošie uzņēmumi -Kultūras (bezpeļņas) organizācijas -Atbalsta nozaru uzņēmumi -Radošās personas -Sociālie uzņēmumi -Izglītības organizācijas -Valsts un pašvaldības iestādes -Personas, uzņēmumi un organizācijas no šķietami nesaistītām nozarēm

Organizācijas struktūra (iekšējā)

-Kopīga vadība/menedžments -Formāla sadarbošanās -Neformāla sadarbošanās -Nekādu savstarpēju saistību starp piederīgajiem aktieriem

Galvenie finansu avoti

-Neatkarīgi -Privātā sektora finansējums -Publiskā sektora finansējums -Starptautiski fondi -Jaukts

Atvērtibas līmenis (gan attiecībā uz patērātājiem, gan uz sadarbību)

-Atvērts -Slēgts -Daļēji atvērts

Attīstības scenārijs (pārvaldības jomā)

-Top-down -Bottom-up -Kombinēts (multi-sektoru sadarbība)

Atrašanās vieta -Pilsētas centrs -Perifērija

Ģeogrāfiskā specializācija un atpazīstamība: (iekšēji/ ārēji)

-Teritorija -Apkaime -Pilsēta -Reģions -Valsts -Starptautiski

Galvenie mērķi (balstīti vīzijā/misijā)

-Radošā darbība -Kopienas attīstība -Kultūras stiprināšana -Vides revitalizācija -Ekonomiskās aktivitātes veicināšana -Jaukti

Šīs apzinātās vai nejaušās radošajā vietradē pieejamās izvēles uzskatāmas par radošo vietu pamatelementiem. Tos apzinoties un

19


artikulējot, iespējams labāk izprast iespējas dažādu mērķu sasniegšanai, problēmu risināšanai vai pārmaiņu stratēģijas izveidei. Protams, ne katrā gadījumā šie ir obligāti lēmumi, tomēr tie palīdz saprast katras vietas specifiku. Turklāt, pieņemot, ka jebkuras pilsētvides attītsības iniciatīvas mērķis ir risināt konkrētas pilsētas un tās kopienas/-u problēmas, ir skaidrs, ka katra izvēle ietver sevī ierobežojumus, kurus diktē gan pati izvēle, gan pieejamie resursi, gan ārējā vide. Piemēram, izveidojot pašvaldības finansētu kvartālu, kurā apvienojas ar skatuves mākslām saistītas nevalstiskas un valstiskas bezpeļņas organizācijas, kuras ir savstarpēji neatkarīgas, un to starpā iespējama labākajā gadījumā formāla sadarbība, var izveidot atvērtu, uz kultūras patēriņu orientētu vietu, kas būtu interesanta gan vietējiem, gan tūristiem, un veicinātu kultūras piedāvājuma daudzveidību un vērtību uzturēšanu, atdzīvinātu vietu u.tml., bet tā diez vai dotu daudz radošās taustaimniecības izaugsmei ekonomiskā ziņā, ja vien tam netiktu pievienoti alternatīvi biznesa modeļi un sadarbības formas. Savienojot radošās vietrades procesa specifiku vienotā ietvarā, iespējams izšķirt jebkuras šādas iniciatīvas attīstības procesa soļus:

1. Apzināt vietas problēmas visās četrās ilgtspējas dimensijās; 2. Apzināt pieejamos resursus un iespējas šo četru dimensiju ietvaros; 3. Izvirzīt mērķus, kas būtu balstīti esošajās problēmās; 4. Kartēt iesaistītās un ieinteresētās puses; 5. Savienot mērķus un puses, noteikt katra aktiera/puses lomu un robežas

mērķu sasniegšanā; 6. Veidot fleksiblu vīziju par radošo vietu un noteikt vēlamo un diktēto

lēmumu kombināciju, kas to palīdzēs realizēt; 7. Izstrādāt iespējamos attīstības scenārijus un stratēģiju; 8. Pēc iespējas ātrāk praksē realizēt pirmos vietrades pasākumus

un mikro risinājumus - vietas iezīmēšana kartē, notikumi publiskajā ārtelpā, fiziskā labiekārtošana, kopienas tikšanās, diskusijas, tīklošanās u.c.

20


Radošā vietrade mazo pilsētu problemātikas kontekstā Lai gan radīšanas spējas aspekts uzskatāms par būtiskāko radošās vietrades atribūtu, pilsētvides plānošanas kontekstā īpaši svarīgi uzsvērt arī dzīvotspējas un funkcionalitātes aspektus. Funkcionalitātes aspekts jau ticis vairākkārt uzsvērts teorētiskajā pārskatā, uzsverot nepieciešamību sasaitīt konkrēto iniciatīvu ar pilsētas problēmām un tai pieejamajiem resursiem. Kopsavilkuma secinājumi:

1. Pilsētas radošais kapitāls saprotams kā konkrētā pilsētā dzīvojošo un strādājošo cilvēku spēja radīt inovācijas dažādās jomās;

2. Radošais kapitāls izpaužas vairākos, savstarpēji saistītos, bet atšķirīgos līmeņos, kur katram no tiem ir savi pilsētvides uzdevumi;

3. Radošā kapitāla pieejamība vēl nenozīmē, ka tas tiek veiksmīgi realizēts;

4. Radošā vietrade var tikt pielietota kā instruments radošā kapitāla aktivizēšanai;

5. Radošās vietas uzskatāmas par dažādu lēmumu kopumu, kuriem ideālā scenārijā būtu jābūt saskaņotiem ar sapratni par pilsētas problēmām, vīziju par to risinājumiem, iesaistīto pušu iespējām un pilsētvidē pieejamajiem resursiem;

6. Radošās Industrijas ir tikai viens no radošā kapitāla apguves instrumentiem un realizācijas formām!

Savienojot šos secinājumus ar mazo pilsētu problemātiku, iespējams noformulēt jautājumus, kas attiecināmi uz radošās vietrades iniciatīvu dzīvotspēju:

1. Kas jāņem vērā, lai vieksmīgi realizētu iecerēto iniciatīvu? 2. Kādi ir priekšnoteikumi veiksmīgai radošu vietu izveidei? 3. Kādi priekšnoteikumi būtu izšķirami mazo pilsētu problemātikas kontekstā?

Atbildot uz šiem jautājumiem, izdalāmi vispārēji veiksmes faktori, par kuriem jādomā konceptualizējot jebkādas nelielu pilsētu radošās vietrades iniciatīvas. Veiksmes faktori: 51

a. Mikrofaktori (iekšēji): i. Vienota vīzija, identitāte un piederības sajūta;

ii. Skaidri sadalītas lomas; iii. Iesaistīto pušu ilgtermiņa apņemšanās iesaistīties procesos

un attīstības veicināšanā; iv. Menedžmenta modelis, kas veicinātu kopēju sadarbību un

visu iesaistīto pušu interešu samierināšanu. Menedžmenta

51http://www.berlin.de/projektzukunft/fileadmin/user_upload/pdf/studien/Report_Impact_Assessment_2013web.pdf

21

http://www.berlin.de/projektzukunft/fileadmin/user_upload/pdf/studien/Report_Impact_Assessment_2013-web.pdf

http://www.berlin.de/projektzukunft/fileadmin/user_upload/pdf/studien/Report_Impact_Assessment_2013-web.pdf


jomā svarīgi, lai visi iesaistītie jūtas aicināti, piederīgi un ieinteresēti līdzdarboties;

v. Ilgstpējīgs biznesa modelis, kurš no vienas puses ir dzīvotspējigs, neprasot lielus ārējus ieguldījumus, un no otras puses dotu iespēju attīstīt aktivitātes, kuras ne vienmēr ir peļnu nesošas;

vi. Vienotas organizācijas kultūras veicināšana; vii. Sadarbības un pārneses aktivitāšu veicināšana;

viii. Atbilstoša infrastruktūra (administratīva, fiziska, informācijas);

ix. Atbalsta infrastruktūra biznesam un jebkurām citām iniciatīvām;

x. Daudzveidība (satura un sadarbības); xi. Formāla un neformāla iespēja mācīties (iesaistītajiem

aktieriem); b. Makrofaktori (ārēji):

i. Nepieciešamo resursu (t.sk. cilvēkresursu) pieejamība; ii. Atbilstoša infrastruktūra (zināšanu un tehnoloģijas,

tautsaimniecības, kultūras); iii. Veiksmīga (ārējo) iesaistīto pušu atdeve un ieinteresētība

sadarboties; iv. Finansu attiecības ar ārējiem sponsoriem, kas neietekmētu

radošās vietas lēmumums un saturu; v. Iekļaušanās vispārējos pilsēvides procesos;

vi. Pilsētai draudzīga un saprotama identitāte, kas uzrunātu patieso pieprasījumu un tikai daļēji radītu jaunu (sabalansētība starp esošām problēmām un nākotnes risinājumiem);

vii. Institucionālais ietvars, kas nevis kontrolē, bet nodrošina atbalsta struktūru eksperimentiem un inovācijām, nepieturoties pie iesūnojušām idejām par lietu kārtību, tādejādi ļaujot risināt pašai kopienai svarīgas problēmas. 52

Esošajā praksē un pētījumos, kas attiecas uz radošās vietrades praksi mazās pilsētās, par galveno problēmu atzīta tā, ka bieži pilsētas gluži vienkārši nav sasniegušas post-industriālas attīstības līmeni. 53

Nereti šīs pilsētas joprojām ir ļoti vai daļēji atkarīgas no industriālas ražošanas. Lai gan paralēli tiek veicināta cilvēkkapitāla attīstība, tautsaimnieciskā bāze jaunam attīstības posmam vēl nav gatava. Šīm problēmām līdzi nāk arī strukturāla bezdarba un demogrāfijas problēmas, kā arī nepavisam ne urbāna dzīvestila

52 Kagan, S., & Hahn, J. (2011). Creative cities and (un) sustainability: from creative class to sustainable creative cities. Culture and Local Governance,3(1), 1127. 53 Jayne, M. (2004). Culture that works? Creative industries development in a workingclass city. Capital & Class, 28(3), 199210.

22


identitāte. Līdz ar to vēlme pielietot klasiskus, pārkopētus politikas instrumentus radošās tautsaimniecibas attīstībai, rezultējas nespējā atpelnīt sevi bez lielas valsts vai pašvaldību līdzekļu piesaistes. Likumsakarīgi tiek stimulēta arī ģentrifikācija, kas galu galā izstumj no spēles tās sabiedrības grupas (radošos, vietējo kopienu), uz kurām sākotnēji tikušas vērstas šīs iniciatīvas. 54

Atceroties radošās taustaimniecības līmeņus, jāsecina, ka bez pietiekamas radošā kapitāla un gana attīstītas vietējās kultūras patēretāju bāzes, daudzas radošās vietrades iniciatīvas to tradicionālajā formā nav iespējamas. Šīs probēmas gan nenozīme, ka radošā vietrade mazās pilsētās nav iespējama. Šādā kontekstā radošuma kā resursa galvenā vērtība ir nevis komercializācija vai novitāte, bet gan lietderība. Tādejādi, šis pārskats tikai vēlreiz akcentē to, ka 55

radošajai vietradei mazās pilsētās jābūt patiesi balstītai uz jau pieejamiem resursiem un vietējo problēmu risinājumiem, pielietojot inovatīvus pārvaldes un menedžementa risinājumus.

54 Richards, G., & Wilson, J. (2007). The creative turn in regeneration: Creative spaces, spectacles and tourism in cities. Tourism, Culture and Regeneration, Wallingford: CABI, 1224. 55 Mayes, R. (2010). Postcards from somewhere:‘marginal’cultural production, creativity and community. Australian Geographer, 41(1), 1123.

23


Lokālais konteksts Kā noskaidrots līdz šim, radošums ir kritiski aplūkojams jēdziens, kam atšķirīgos kontekstos iespējamas dažādas interpretācijas, tāpēc arī jebkura vietrades projekta pārnešanā no teorijas uz praksi, secīgi jāatbild uz šādiem jautājumiem:

● Kāpēc (pamatojums) Kāpēc šis projekts ir lietderīgs un kāda veida konkrētai vietai (lokalitātei) piemītošas problēmas tas ir spējīgs risināt?

● Kas (koncepcija) Kas ir iespējamie projekta ieviešanas aģenti (risinājumu kopa)?

● Kā (stratēģija) Kā šādi risinājumi ir ieviešami (rīcības plāns un procesa apraksts)? Diemžēl lielākajai daļai radošo iniciatīvu un projektu piemīt nespēja risināt tiešām būtiskas lokālās problēmas, ieviešot drīzāk dekoratīvus nevis funkcionālus risinājumus. Tam ir dažādi iemesli, bet izplatītākie divi ir pavisam vienkārši - profesionāla nevēlēšanās un individuālo ambīciju uzvara pār kolektīvo lietderību. Nereti to izraisa nepilnīga sapratne par vietradi kā transformatīvu dizaina pieeju, kas savā fundamentālajā būtībā ir kolektīvs un radošs problēmu definēšanas process, kura laikā tiek apzināti atklāts disfunkcionālais konteksts, lai uz tā bāzes būtu iespējama lietderīgu un ilgtspējīgu risinājumu ieviešana. Līdz ar to šī nodaļa ir veidota kā koncentrēts Liepājas problemātikas apskats, aplūkojot Liepājas pagātni, tagadni un nākotni, par pamata ietvaru ņemot četras ilgtspējas dimensijas, kas ļauj efektīvi definēt kritiskās problēmas un lokāli pieejamos resursus. Lokālā konteksta apraksts veidots, balstoties uz Liepājas vēstures izpētes materiāliem, aktuālākajiem Liepājas plānošanas dokumentiem , kā arī rezultātiem 56

no diskusijām, kurās piedalījās šādi radošo jomu eksperti (projekta ekspertu panelis):

● Atis Egliņš-Eglītis (Liepājas pašvaldības iestāde kultūras pārvalde, starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītājs);

● Vilis Brūveris (Publiskā finansējuma un projektu konsultants); ● Krista Kalnarāja (“Ideju Bode” vadītāja); ● Mārtiņš Gineitis (“ADdiction” vadītājs, konferences “Subject:Creativity”

organizators); ● Indulis Kalns (Liepājas galvenais arhitekts); ● Santa Mazika (LiepU, mākslas pētījumu laboratorijas vadītāja);

56 http://www.liepaja.lv/page/3309 Skatīts 02.04.15.

24

http://www.liepaja.lv/page/3309


● Maija Kalniņa (režisore, koncertuzveduma “Es Esmu Liepāja” autore); ● Mārtiņš Kuzmins (kultūras notikumu vietas “18.23” izveidotājs); ● Ernests Štāls (TechHub Riga līdzdibinātājs); ● Indra Ķempe (arhitekte); ● Ieva Zībārte (arhitekte, kritiķe, žurnālu “Creative Coast” un “Modernists”

redaktore); ● Evelīna Ozola (arhitekte un urbāniste, radošo industriju komunikācijas

platformas “FOLD” redaktore); ● Helvijs Valcis (Liepājas 1.ģimnāzijas direktors); ● Zane Skuja (projektu “SOCIFACTION” un “Not Perfect Education”

koordinatore); ● Paula Lūse un Alise Upmale (Mākslas zinātne, Latvijas Mākslas akadēmija); ● Guna Dancīte (Liepājas Muzejs).

Kā papildus resursi izmantoti aptaujas rezultāti, kurā piedalījās vairāk kā 100 respondenti no Liepājas, kuriem tika uzdoti jautājumi par Liepājā mītošajām 57

prasmēm pagātnes, tagadnes un nākotnes griezumā, tādējādi eksponējot sabiedrības (kolektīvo) viedokli par Liepājā pieejamajiem cilvēku radošā kapitāla resursiem , kas adaptējami un integrējami Dārza ielas radošo 58

industriju centra attīstībā. Akumulētā sapratne nodaļas beigās ir strukturēta, balstoties uz četru ilgtspējas dimensiju modeli, katrā no dimensijām lokālā konteksta ietvaros definējot:

● Konkrētas lokāli risināmās problēmas; ● Konkrētus lokāli pieejamos resursus.

Uz šāda veida teorētiskās bāzes un datu analīzes pamata izstrādāta radošo industriju centra attīstības koncepcija un stratēģija.

57Potenciāli apgūstamais radošais un zināšanu kapitāls, kas pieejams pilsētvides struktūras ietvaros 58https://www.surveymonkey.com/analyze/oLH5RCq_2BhGuzR7s6OYtTVy5FoH4GQceDjhaDyacmP64_3D

25

https://www.surveymonkey.com/analyze/oLH5RCq_2BhGuzR7s6OYtTVy5FoH4GQceDjhaDyacmP64_3D

https://www.surveymonkey.com/analyze/oLH5RCq_2BhGuzR7s6OYtTVy5FoH4GQceDjhaDyacmP64_3D


Liepājas pagātne “Ir 1625. gads. Mūsdienu Latvijas robežās esošā teritorija vairākus gadsimtus ir kolonizēta ne vien fiziski, te ieceļojot imigrantiem, bet arī sociāli - uzslāņojot šeit dabiski neeksistējošas kultūras domāšanas slāni. Baltu ciltis un to proto-valstiskie veidojumi jau sen ir transformēti tiešas koloniālās interakcijas rezultātā. Lai arī mūsdienu izpratnei grūti saprotamā veidā, Latvijas teritorija un tajā iedzimti mītošā sabiedrība ir resurss, kuru apsaimnieko dažādas laicīgās un sakrālās institūcijas.” Liepāja vēl pirms krustnešu ierašanās ir uzskatāma par vietu uz kartes (1253. gadā Līvas ciems tiek minēts līgumā starp Kurzemes bīskapu un Livonijas mestru, kas liek domāt, ka apmetne šeit atradusies jau senāk), kuras fizisko struktūru ilgstoši veido neliels ciems ar dabiskas ostas apstākļiem - vienu no Baltijas jūras lielākajām vērtībām. Visticamākais, ka plašākā telpā šo teritoriju jau gadsimtiem apdzīvojušas iedzimtās Baltu ciltis un to veidojumi, tomēr arheoloģiskie izrakumi norāda uz apmetņu veidošanās un nometniecieskā dzīvesveida attīstības procesu aktīvāku norisi nedaudz vairāk iekšzemē - ap Grobiņu. Arī Zobenbrāļu un vēlāk Livonijas ordeņa okupācijas rezultātā aktīvāk un intensīvāk tehnoloģisku izaugsmi piedzīvo tieši Grobiņa. Tomēr laika gaitā, pateicoties dažādiem ģeopolitiskiem procesiem, Liepāja ir kļuvusi par visa reģiona centru, sekmīgi izmantojot ģeogrāfisko apstākļu sniegtās priekšrocības, iebraucēju ambīcijas un cilvēkkapitālu, kuru radošais potenciāls atklājas kā baroka laika kokgriezumos, tā jūgendstila motīvu kosmopolītismā. Liepājas pagātne līdz mūsdienām saglabājusi gan vecāko darbojošo latviešu teātri, gan pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, liekot ticēt pilsētas radošajam garam. Līdz ar to Liepājas pagātne ir ne tikai pasīvs fons, bet gan aktīvs konteksts, kas sevī ietver dažadus notikumus, kuru cēloņi un sekas ir pamats mūsdienu Liepājas vaibstiem un identitātei. Problēmas

● Tautsaimniecība: ○ Specializēšanās uz apstrādes rūpniecību (specifiski metālapstrāde);

● Vide:

○ Militārie konflikti Latvijas teritorija kopumā ir bijis placdarms gandrīz visiem lielākajiem Eiropas un Pasaules militārajiem konfliktiem, tādējādi stimulējot ļoti izteiktu vietas gara 59

59 Genius Loci

26


traumatismu, kas būtiski ietekmējis spēju netraucēti attīstīties stabilām apbūves un sabiedrības struktūrām;

○ Degradētas apbūves mantojums Dažādu sociāl-ekonomisku un politisku apsvērumu dēļ veidojusies negatīva raksturiezīme, kas pamatā liecina par nesaimnieciskas darbošanās iezīmēm;

● Sabiedrība: ○ Slimību epidēmijas (mēra epizodes)

Nekontrolētas, postošas epidēmijas atstāj iespaidu gan uz sabiedrības kolektīvajām atmiņām, gan kopējo ģenētisko materiālu;

○ Dezintegrēta sabiedrība un etnocentriski aizspriedumi (latvieši pret krieviem, kristieši pret ebrejiem, muižniecība pret zemniekiem utt.)

Negatīvās sekas visam augstākminētajam, kas arī pašlaik veido būtiskas sociālās problēmas;

● Kultūra: ○ Koloniāls konteksts

Liepājas kā pilsētas izcelšanās viennozīmīgi ir sekas krustnešu uzsāktajai Latvijas teritorijas kolonizēšanai, līdz ar to tieši norādot uz šīs vietas identitāti, ko veido mijiedarbība starp dažādām tautām, kultūrām un tradīcijām;

● Okupācijas Liepājas atrašanās dažādu varu valdījumā, kas vēsturiski stimulējis pretošanās gara (spītības) veidošanos; Resursi:

● Tautsaimniecība: ○ Prasmes:

■ Amatniecība: ● Dzintara apstrāde; ● Metālapstrāde (rūpnieciskos apmēros); ● Tekstila apstrāde; ● Kuģu un laivu būve; ● Rotu izgatavošana;

■ Zvejniecība; ■ Tirdzniecība;

● Vide:

○ Ģeogrāfiskie apstākļi: ■ Osta; ■ Kūrorta potenciāls; ■ Ezers-kanāls-jūra apstākļi; ■ Vēja resursi;

○ Izteikti urbāna apbūves struktūra; ○ Neliels izmērs;

27


● Sabiedrība: ○ Multikulturālas sabiedrības konteksts;

● Kultūra:

○ Oportūnisma un radošuma gars; ○ Māksla un kultūra:

■ Teātris; ■ Simfoniskā mūzika.

28


Liepājas tagadne “Above all, as we hear from the past as it foretells the future, the city is the illusion of permanence – whereas it is but a passing moment, which may be brief or linger. Cities fail, fall, crumble, decay, are destroyed, abandoned, are washed away. Consequently, there is no stable urban foundation on this planet and permanence is an illusion. That ‘we’ act as if this were so, is merely an indicator of how little ‘we’ understand of the fundamental nature of time as change within planetary and cosmic dynamics.” 60

Liepāja ir vējš un mūzika, kas leģendām apvīto, nepieradināto pillsētu Latvijas kopainā iezīmē kā ikonu. Tā ir pilsēta pie jūras ar tērauda rūdījumu ne tikai Metalurga kalvēs, bet arī rokenrolam uzticīgo kurzemnieku sirdīs. Lai arī Liepājas mūsdienu zīmols ir pazīstams visā Latvijā un tā saturu veido gan māksla un sports, gan rūpniecība un vasaras festivāli - aktuāls kļuvis jautājums, kas no tā atbilst realitātei un kāda ir patiesā šodienas Liepāja. Problēmas:

● Tautsaimniecība: ○ Bezdarbs (13%); ○ Ceturtā zemākā bruto alga Latvijā (577 eiro); ○ A/S “Liepājas Metalurgs” maksātnespēja un darbības pārtraukšana

izraisīja bezdarba palielināšanos par 32%; kopējā neto apgrozījuma samazināšanos par 35%; kopējā apstrādes rūpniecības izlaides apjoma samazināšanos par 53.3%; kopējā realizētā apstrādēs rūpniecības izlaides apjoma samazināšanos par 47.2%;

○ Zemākie rūpnieciskās produkcijas apjomi pēdējo deviņu gadu laikā; ○ Puse no 20 lielākajiem uzņēmumiem pārstāv ražošanas nozari; ○ Pilsētā reģistrēti tikai 3% no Latvijas uzņēmumiem; ○ Lielākās rūpniecības nozares: metālu ražošana, apģērbu ražošana,

pārtikas ražošana, metālizstrādājumu ražošana; ○ Rūpniecība tiek uzsvērta kā vienīgais būtiskais; ○ Izteikts tūrisma aktivitātes pīķis, atkarība no sezonalitātes; ○ Zems TIC apmeklējums; ○ Liepājas kaimiņu novados tūristi uzturas ilgāk kā Liepājā; ○ Lielākais tūristu skaita kritums starp republikas pilsētām; ○ Pēdējo četru gadu laikā krities iebraukušo jahtu skaits; ○ Slikta sasniedzamība - pašlaik slēgti avioreisi, samazināta vilciena

kustība, darbojas tikai divas prāmju līnijas; ○ Izteikts tramvaja lietotāju skaita kritums; ○ Iepriekšējā plānošanas periodā 79% finansējuma realizēti

būvniecības projektos;

60 Kalantidou, E., Fry, T., “Architecture In The Borderlands Unsustainability In The Afterlife Of Colonialism And Designing The City Of Sustainment”, UIA2014 DURBAN Architecture OTHERWHERE, pp. 14931499.

29


○ Izteikta eksporta atkarība no notikumiem ārējos tirgos (zema fleksiblitāte);

● Vide:

○ Klimata mainības negatīvās ietekmes draudi - postoši vētruzplūdi, kāpu atkāpšanās, ezeru eitrofikācija, gruntsūdens līmeņa izmaiņas u.c.;

○ Pilsētas ziemeļu daļā vērojama krasta erozija, dienvidu daļā - uzskalošanās;

○ Nepietiekama apstādījumu kvalitāte un pieejamība dzīvojamo namu iekškvartālos (labiekārtojums kopumā);

○ Ostas termināļu un lielo rūpniecības uzņēmumu izraisīts gaisa piesārņojums;

○ Vēsturisks naftas un smago metālu piesārņojums (3 vietās pēc LVĢMC);

○ 3.7% no Liepājas vēsturiskā centra teritorijas veido degradētas teritorijas;

○ Slikta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem; ○ Motorizētā autotransporta dominance;

● Sabiedrība:

○ Pēdējo astoņu gadu laikā par 13.4% samazinājies iedzīvotāju skaits (sarūkošas pilsētas apstākļi, izteikta depopulācija);

○ Latvijā augstākā demogrāfiskā slodze; ○ Augsta iedzīvotāju saslimstība un neapmierinošs ārstu skaits; ○ No 2005. - 2013. gada par 17.2% audzis izdarīto noziegumu skaits; ○ Latvijā augstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju īpatsvars; ○ 2007. - 2013. gada plānošanas periodā tikai 9.2 no 293.5 mlj eiro

investēti cilvēkresursos, sociālajā jomā, tūrismā un izglītībā; ○ Pieaugoša vajadzība pēc sociālajiem pabalstiem; ○ Garas rindas pēc medicīnas pakalpojumiem; ○ Neefektīva un pārlieku birokrātiska komunikācija starp pašvaldības

struktūrvienībām un sabiedrību; ○ Mazattīstīta demokrātijas diskusija; ○ Polarizēta politiskā vide; ○ Letarģiska sabiedrība; ○ Gandrīz neiespējama kritiskā masa;

● Kultūra:

○ Apmeklētākie pasākumi ir Summer Sound, Kurzemes rallijs un Līvas tirgus - vai gribam ar to lepoties?;

○ Nav īsti skaidrs, kas tad ir Liepājas tēls - radošā pilsēta, pilsēta pie jūras, festivālu pilsēta, rūpniecības pilsēta?

○ Neapgūts kultūrvēsturiskais (Berči arhitektūra), dabas (kūrorts) un biznesa (konferences, semināri, simpoziji, forumi) tūrisms;

30


○ Tūristu apmeklētākie objekti ir LOC, Karostas cietums un Trīsvienības baznīca;

○ Viesmīlības trūkums. Resursi:

● Taustaimniecība: ○ 10.7% no bezdarbniekiem ir nereģistrēti vai nodarbināti individuālā

darbā; ○ No 2005. - 2013. gadam bezdarbnieku skaits palielinājies par 75.1%; ○ 12% no darbaspēka nodarbināti izglītības sektorā, 8% sniedz cita

veida pakalpojumus; ○ 424 aktīvie uzņēmumi atbilst radošo industriju un to saistīto nozaru

klasifikācijai (pēc NACE 2.redakcijas); ○ Kopējais radošajās industrijās un to saistītajās nozarēs nodarbināto

skaits 2014.decembrī ir 4475; ○ Kopējais radošo industriju un saistīto nozaru apgrozījums 2013. gadā

bija 95 mlj eiro; ○ 53% ārvalstu investīciju tiek saņemtas no Dānijas, Zviedrijas un

Igaunijas; ○ Apģērbu ražošanas nozarē darbojas vairāk kā 70 uzņēmumu; ○ Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmumi reģistrēti divreiz vairāk kā likvidēti; ○ Daļa no lielākajiem uzņēmumiem var būt tieši ieinteresēti augstas

pievienotās vērtības radīšanā; ○ Tūrisma saiknes ar Vāciju; ○ No 2005. - 2013. gadam pasažieru skaits Liepājas ostā audzis no 13

698 līdz 42 607 pasažieriem gadā; ○ Amatniecības prasmes;

● Vide:

○ Ģeogrāfiskie apstākļi: ■ Osta; ■ Kūrorta potenciāls; ■ Ezers-kanāls-jūra apstākļi; ■ Vēja resursi;

○ Izteikti urbāna apbūves struktūra; ○ Neliels izmērs; ○ Liepājas funkcionālā 50km ietekmes zona; ○ Šķeldas kurināmā ieviešana;

● Sabiedrība:

○ Cilvēki vēlas piedalīties tādu vietu radīšanā ar kurām var lepoties; ○ 14.5% no bezdarbniekiem ir ar augstāko izglītību, 39.1% ar

profesionālo izglītību, 26.1% ar vispārējo vidējo izglītību (tiek skaitīta arī nepabeigta augstākā izglītība);

○ Raksturīga ļoti izteikta emocionālā piesaiste un lokālpatriotisms, kas izmantojams kā attīstības platforma;

31


○ Neliels iedzīvotāju skaits; ○ Pieejama augstākās izglītības infrastruktūra (tostarp attīstīta lietišķā

mākslas, dizaina un mūzikas izglītība);

● Kultūra: ○ Teātris ar stabilu apmeklējumu un augstvērtīgu repertuāru; ○ Simfoniskās mūzikas bāze (tradīcijas kopā ar infrastruktūru un

topošo koncertzāli); ○ Eksponēta laikmetīgās un alternatīvās kultūras kustība; ○ Interese par radošumu un ar to saistītajiem procesiem, kā arī

atbilstīgas prakses pazīmes ; 61

○ Aktīva kultūras pārvalde

61 Žurnāls “Creative Coast”, 2014

32


Liepājas nākotne “Liepāja ir radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki pilnvērtīgi dzīvo, izglītojas, strādā un atpūšas.” 62

Ar šādiem vārdiem sākas Liepājas hierarhiski augstākais, ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, tādējādi norādot gan uz pašvaldības definētajiem unikālajiem resursiem, gan izvēlēto specializāciju. Pašvaldības attīstības plānošanas dokumentus ierasti veido divas sadaļas - esošās situācijas analīze un nākotnes darbību un aktivitāšu stratēģija, kas veido t.s. plānošanas vidi. Par plānošanas vidi saucami tie apstākļi, kas jau tagad konceptuālā veidā ir radījuši noteiktas, iespējamās Liepājas nākotnes, tādējādi arī to ietvaros iespējams izšķirt problēmas un pieejamos resursus. Definētais Liepājas pašvaldības virsmērķis līdz 2030. gadam ir stiprināt Liepājas lomu un atpazīstamību starptautiskā mērogā, piesaistot pilsētai zinošus un radošus cilvēkus, investīcijas, tūristus. Lai sasniegtu šādu mērķi ir noteikti četri attīstības virzieni un telpiskā perspektīva:

1. Liepājnieki un viņu labklājība. Liepāja ir labklājības pilsēta - draudzīga ģimenēm un radošiem cilvēkiem (M1-2030):

a. Liepāja ir starptautiski atpazīstams nacionālās nozīmes attīstības centrs un vienlaikus svarīgs reģiona pakalpojumu centrs;

b. Liepāja ir izglītības, zinātnes un pētniecības centrs; c. Liepāja ir Kurzemes vadošais veselības aprūpes centrs un

atpazīstams rehabilitācijas centrs (kūrorts); d. Liepāja ir kultūras un radošuma centrs; e. Liepāja ir sportisko sasniegumu un augsta līmeņa sporta pasākumu

vieta 2. Liepājas dzīvesvide. Liepājā ir kvalitatīva dzīves vide iedzīvotājiem un

pilsētas viesiem (M2-2030) : a. Liepāja ir ilgtspējīgi apsaimniekota pilsēta; b. Liepājā ir uzlabotas rekreācijas teritorijas; c. Liepāja ir unikāla un vērtībās balstīta pilsēta

3. Liepājas ekonomika. Liepājā ir līdzsvarota un dažada ekonomika - ražošanas un pakalpojumu nozares ir konkurētspējīgas starptautiskā mērogā (M3-2030):

a. Liepāja ir modernās industrijas centrs; b. Liepāja ir kūrortoloģijas un veselības tūrisma centrs; c. Liepāja ir kvalitatīvu kultūras un augsta līmeņa sporta pasākumu

vieta 4. Liepājas sasniedzamība, atpazīstamība. Liepāja ir ērti sasniedzams attīstības

centrs Baltijas jūras reģiona un starptautiskā mērogā (M4-2030):

62 Liepājas vīzija 2030. Liepājas pilsētas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.

33


a. Liepāja ir ērti un droši sasniedzams starptautiskas nozīmes attīstības centrs;

b. Atjaunoti avioreisi; c. Izveidotas jaunas prāmju līnijas; d. Attīstīta jahtu osta

5. Liepājas telpiskā perspektīva: a. Sabalansētas dzīvojamās, ražošanas, atpūtas un

rekreācijas teritorijas; b. Ērti sasniedzama ar visiem transporta veidiem; c. Veiksmīgi darbojas osta; d. Attīstītas radošās industrijas, e. Attīstījies kūrorts un veselības tūrisma nozare; f. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir saglabājies pašreizējā līmenī; g. Uzbūvēts Lielais Dzintars, rekonstruēti “Pūt Vējiņi”,

izveidots radošais kvartāls. Liepājas ekonomisko specializāciju raksturo:

1. Tradicionāli spēcīgākās, vadošās un starptautiski konkurētspējīgākās nozares:

a. metālizstrādājumu ražošana; b. apakšveļas un tekstilizstrādājumu ražošana; c. transports, loģistika, osta; d. tirdzniecība un remonts; e. būvniecība

2. Nozares, kuru lomu nepieciešams stiprināt: a. pārtikas ražošana; b. kokapstrāde; c. mēbeļu ražošana; d. zivsaimniecība; e. komercpakalpojumi;

3. Perspektīvās ekonomikas nozares, kuras maina un dažādo pilsētas ekonomisko profilu, stiprinot pakalpojumu sfēras pozīcijas Liepājas ekonomikā un sekmējot virzību uz zināšanu un radošuma ekonomiku:

a. kurortoloģija; b. rehabilitācija un veselības tūrisms; c. kultūra; d. sports; e. radošās industrijas; f. enerģētika un energoresursi; g. informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare.

34


Problēmas: Kopumā plānošanas vidi raksturo sarežģīta struktūra un pārāk izteikta multi-funkcionālitāte jeb cenšanās attīstības plānošanas dokumentos ielikt visu. Tiek nepietiekoši iztirzāta arī klimata mainība un tās potenciālā ietekme uz vidi, kas Liepājas ģeogrāfiskā novietojuma ziņā ir būtiska nepilnība.

● Tautsaimniecība: ○ Sarūk cilvēku skaits un mazinās patēriņš, bet dokumentu nostādnes

stimulē tieši pretējo - visaptverošo attīstību ārpus pieejamiem resursiem un patēriņa audzēšanu;

● Vide:

○ Relatīvi neliela pilsēta vēlas ieviest policentrisku attīstību, neņemot vērā sarūkošas pilsētas tendences, kuras vēsturiskais centrs piedevām noteikts kā prioritāri attīstāma teritorija (kā tiks sadalītas pašvaldības investīcijas?);

○ Uz visas pilsētas fona izšķirtas trīs īpašas identitātes daļas - Vecliepāja, Brīvības ielas darījumu un industriālā teritorija un Karosta kā militārais mantojums (bez konkrēta pamatojuma);

○ Tramvajs noteikts kā sabiedriskā transporta prioritāte, lai arī pēdējos gados ļoti krītas pasažieru skaits;

● Sabiedrība:

○ Pārāk apjomīgs, komplekss un grūti izprotams plānošanas dokumentu klāsts;

● Kultūra:

○ Radošuma un zināšanu kapitāls, kā arī radošās industrijas tiek izdalīti kā unikāli, ārpus kārtas risinājumi, kas attiecināmi vai nu uz kultūras vai ekonomikas dimensijām.

Resursi: Kopumā:

● AP2015-2020 definētās rīcībpolitikas (atbilst visas); ● AP2015-2020 definētās rīcības un investīciju projekti; ● AP2015-2020 definētā alternatīvā projetka ideja ar specifisko

atbalsta mērķi SAM 5.6.2. - teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas.

● Tautsaimniecība:

○ Liepājas funkcionālā zona 50km rādiusā ap Liepāju; ○ Dabas un kultūras objekti uzskatāmi par attīstības resursu ar tiešu

un netiešu atdevi; ○ Ekonomiskā specializācija; ○ Uzņēmējdarbības dažādošana, ieviešot inovācijas (savienojot

nozares, radot pievienoto vērtību, pārfokusējot noieta tirgus);

35


● Vide:

○ Jūra, ezeri, kanāls, kāpas, svaigs gaiss, minerālūdeņi; ○ Saglabājams pilsētas vēsturiskais centrs, kas noteikts kā prioritāri

attīstāmā teritorija (saņems tiešas investīcijas); ○ Pilsētas telpiskā struktūra, apbūves blīvums un izmērs ļauj ieviest

visaptverošu lietišķās velosatiksmes infrastruktūru; ○ Augsts kultūras pieminekļu skaits (Berči arhitektūra un vēsturiskais

plānojums, kā arī ainava);

● Sabiedrība: ○ Liepājā ir divi konceptuāli horizonti - ezers saullēktam un jūra

saulrietam, kas dod iespējas integrēta zīmola izstrādei, kurā iesaistāma visa sabiedrība;

○ Lokālpatriotisms un emocionāla jaunu iedzīvotāju (Liepājas vēstnieku) piesaiste

● Kultūra:

○ Noteikts, ka nacionālā un staprtautiskā mērogā Liepāja ir profesionālās kultūras un radošo industriju centrs, radošu personību rezidence. Diemžēl par šo nekas nav minēts lokālā un reģionālā kontekstā;

○ Liepājas identitātes slāņi jeb dažādās apkaimes; ○ Augsts kultūras pieminekļu skaits (Berči arhitektūra un vēsturiskais

plānojums, kā arī pilsētvides ainava).

36


Lokāli risināmās problēmas un lokāli pieejamie resursi Tautsaimniecība Problēmas

● Vēsturiska fokusēšanās uz smago apstrādes rūpniecību kopā ar zemākajiem izlaides apjomiem pēdejo deviņu gadu laikā;

● Bezdarbs 13%; ● Zemi ienākumi (ceturtā zemākā bruto alga Latvijā); ● Atkarība no A/S „Liepājas Metalurgs”; ● Ekonomiskās aktivitātes kritums; ● Pilnībā neapgūts ostas potenciāls; ● Mazattīstīts tūrisms; ● Eksporta atkarība no notikumiem ārējos tirgos; ● Sarūk cilvēku skaits un mazinās patēriņš, bet attīstības dokumenti stimulē

izaugsmi ārpus pieejamiem resursiem Resursi

● Vēsturiskās amatniecības prasmes; ● Izglītota cilvēkkapitāla potenciāls; ● 424 aktīvie uzņēmumi atbilst radošo industriju un to saistīto nozaru

klasifikācijai (pēc NACE 2.redakcijas); ● Kopējais radošajās industrijās un saistītajās nozarēs nodarbināto skaits

2014.decembrī ir 4475; ● Kopējais radošajās industrijās un saistīto nozaru apgrozījums 2013. gadā

bija 95 mlj eiro; ● Investīciju iestrādes ar Skandināviju; ● Apģērbu ražošanas nozare ar vairāk kā 70 uzņēmumiem, kas pašlaik

piedzīvo krīzi un kuriem nepieciešama inovatīva iejaukšanās; ● Lielāko uzņēmumu interese radīt augstas pievienotās vērtības produkciju; ● Tūrisma saiknes ar Vāciju; ● Liepājas tiešās ietkmes zona; ● Dabas un kultūras objekti; ● Ekonomiskā specializācija; ● Tradicionālās prasmes un meistari (dzintara apstrāde, aušana, laivu būve,

rotu kalšana); ● Sociālo tīklu sniegtās iespējas kopā ar digitālajām un virtuālajām

tehnoloģijām Vide Problēmas

● Klimata mainības iespējamās negatīvās ietekmes; ● Militāro konfliktu mantojums; ● Degradēta apbūve; ● Nepietiekama apstādījumu un labiekārtojuma kvalitāte; ● Vēsturisks piesārņojums;

37


● Autotransporta dominance; ● Slikta vides pieejamība CAKT; ● Vēlme pēc policentriskas attīstības; ● Izšķirtas nepamatotas īpašās identitātes daļas

Resursi ● Ģeogrāfiskie apstākļi; ● Osta; ● Kūrorta potenciāls; ● Ezers-kanāls-jūra apstākļi; ● Vēja resursi; ● Izteikti urbāna apbūves struktūra; ● Neliels izmērs; ● Liepājas tiešās ietekmes zona; ● Šķeldas kurināmā ieviešana; ● Vēsturiskais centrs kā prioritāri attīstāma teritorija; ● Arhitektūras mantojums

Sabiedrība Problēmas

● Dezintegrēta sabiedrība ar etnocentriskiem aizspriedumiem; ● Izteikta depopulācija—sarūkoša pilsēta; ● Augsta demogrāfiskā slodze; ● Augsta saslimstība; ● Audzis noziegumu skaits; ● Proporcionāli nelielas investīcijas cilvēkkapitālā; ● Neefektīva komunikācija starp pašvaldību un sabiedrību; ● Polarizēta politiskā vide; ● Letarģiska sabiedrība; ● Kritiskās masas neiespējamība; ● Sabiedrībai nesaprotami plānošanas dokumenti

Resursi

● Multikulturālas sabiedrības konteksts ● Cilvēki vēlas piedalīties tādu vietu radīšanā, ar kurām var lepoties; ● Izteikta emocionālā piesaiste un lokālpatriotisms; ● Neliels iedzīvotāju skaits; ● Pieejama augstākās izglītības infrastruktūra; ● Sociālo tīklu sniegtās iespējas

Kultūra Problēmas

● Koloniāls konteksts; ● Okupācijas sekas; ● Apmeklētākie pasākumi ir Summer Sound, Kurzemes rallijs un Līvas svētki; ● Nav skaidra pilsētas identitāte; ● Neapgūts kultūrvēsturiskais mantojums;

38


● Apmeklētākie objekti ir LOC, Karostas cietums un Trīsvienības baznīca; ● Viesmīlības trūkums; ● Radošums kā kapitāls un radošās industrijas tiek izdalīti kā unikāli, ārpus

kārtas risinājumi, kas attiecināmi vai nu uz kultūras vai ekonomikas dimensijām.

Resursi

● Oportūnisma un radošuma gars; ● Teātris un simfoniskā mūzika; ● Aktīva laikmetīgās un alternatīvās kultūras kustība; ● Interese par radošumu un pirmie prakses piemēri; ● Aktīva kultūras pārvalde; ● Liepājas dažādie identitātes slāņi; ● Augsts kūltūrvēsturisko pieminekļu skaits

39


Koncepcija Koncepcijas izklāsts ir veidots kā atvērts saturs, kas paredzēts ikdienas lietošanai un papildināšanai projekta tālākās attīstības procesā. Šīs nodaļas sākumā tiek sniegts provokatīvs un reizē emocionāli - praktisks redzējums par Liepājas nākotni no radošo industriju centra Dārza ielā 10 skatupunkta. Tāda vīzija līdz ar to ir uzskatāma par vienu no scenārijiem, kas ļauj vizualizēt iespējamo attīstības virzienu daudzveidību. Attēls 4: Potenciālais radošo industriju centrs Dārza ielā 10 (attēlā pa kreisi) kopā ar sociālās aprūpes iestādi “Liepāja” (attēlā pa labi). Skats no Amatnieku nama puses.

Vīzijai seko mērķu uzskaitījums un telpiski-saturiskās struktūras izklāsts, sniedzot konceptuālus piedāvājumus jau konkrētam funkcionālajam zonējumam. Nodaļu noslēdz iespējamie ieviešanas un apsaimniekošanas partnerību modeļi.

40


Vīzija Ir 2027. gada 13.aprīlis. Liepājā tikko ir beigusies viena no siltākajām ziemām metereoloģisko novērojumu vēsturē, taču to nevar saukt par unikālu notikumu, jo pēdējos gados arvien straujāk tikušas novērotas novirzes (mainība) no klimatiskās normas un to izraisītas dažādās ietekmes uz vidi. Spēcīgi vētruzplūdi, sausuma periodi un ilgstošas lietavas, kad nav iespējama normāla saimnieciskā dzīve, ir pieredzētas daudzkārtīgi, tomēr liepājnieki ir iemācījušies adaptēties šādiem, arvien mainīgākiem apstākļiem, pateicoties fundamentāli transformējošam procesam, kas uzsācies pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem. Tas sākās pavisam vienkārši - pilsētas pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem izrādīja tam laikam vēl nebijušu iniciatīvu, kopā veidot tādu pilsētu, kas ir atvērta notikumiem Pasaulē (migrācija, kultūrais transformācija, globalizācija, krīzes), bet koncentrējas uz tiešām lokālām problēmām (vietējie iedzīvotāji = pilsēta). Tolaik šīs problēmas bija hronisks depopulācijas process un tā izraisīta tautsaimniecības recesija, bezdarbs, zemi ienākumi, kā arī kolektīva atrašanās pseido pārējas fāzē, ko raksturo specifiski post-industrāli apstākļi un saspīlēta politiskā vide, kas sekmēja arvien mazāku iedzīvotāju uzticību pārvaldes efektivitātei un godīgumam. Iedzīvotāju skaits pilsētā ir neliels un neviens nelolo ilūzijas, ka tas pārsniedz 70 000 cilvēkus, kuri ikdienā te dzīvo un lieto pilsētas sniegtos pakalpojumus. Daži runā par tikai nedaudz vairāk kā 50 000, un ir atradušies pat daži pierādījumi, kas to apstiprina. Šādas atklātas norādes uz patieso situāciju tiek izmantotas kā problēmrisinājumu platformas, nevis iegansti, lai polarizētu sabiedrību radikālās “par” un “pret” grupās. Līdz ar to Liepājā tiek radīti apstākļi, kas vēl 20. gadsimta beigās Latvijā tika uzskatīti par neiespējamiem - pilsētas sociālekonomiskā un politiskā vide tiek veidota, cienot dabas vidi un pilnībā balstoties cilvēku zināšanās un radošumā, kas ļāvis nepazaudēt tik vajadzīgās tradicionālās prasmes, tās integrējot un adaptējot laikmetam atbilstošā veidā. Liepāja tādējādi ir kļuvusi par Baltijas jūras reģiona kultūras un mākslas vienu no īpašākajiem centriem, jo tā iedzīvotājiem un viesiem piedāvā iespējas realizēties sociāli atbildīgā un pašpietiekamā veidā, fokusējoties uz resursu radīšanu, nevis patēriņu. Pāri visam - Liepāja internacionālā mērogā ir pierādījusi, ka tieši kultūra kā sabiedrību vienojošais vērtību kopums ir atslēga uz t.s. ilgtspēju. Kad cilvēkiem tiek uzdots jautājums, kas ir tas īpašais un unikālais risinājums, kas transformējis visu pilsētnieku ikdienu, ļāvis tiem katram individuāli sākt nodarboties ar pilsētvides dārzniecību, atkritumu augšup-ciklēšanu (tos padarot

41


par izmantojamiem resursiem ar pievienot vērtību), integrētu digitālo tehnoloģiju izmantošanu savu uzņēmējdarbību attīstībā un kolektīvu iesaisti pilsētas pārvaldes un vietrades procesos, tie atbild: “Laikam jau tā ir Dārza iela, bet .. ziniet, grūti spriest, jo šķiet, ka tā te ir bijusi vienmēr”. Dārza ielas 10 radošo industriju centrs ikdienas sarunvalodā jau labu laiku ir ieņēmis daudz vienkāršaku palamu - “Dārza Desmit”. Kā uzskata pilsētas vadība, tas ir likumsakarīgi, ņemot vērā šīs vietas lietderību un popularitāti visas vietējās (un ne tikai) sabiedrības kontekstā. “DD”, kā to sauc daži vēl arvien par ne-hipsteriem dēvējušies jaunieši, ir vienkārši vieta, bez kuras nevar iedomāties Liepāju. Vidējās paaudzes cilvēki velk paralēles ar Lielo Dzintaru, citi ar pilsētas slavenajiem kāpu parkiem, vēl citi - ar tikai nesen UNESCO mantojuma sarakstā iekļauto Liepājas pludmali un tās saulrietiem. Praktiski noskaņotie pilsētas uzņēmēji un investori šo vietu dēvē par lielāko radošuma revolūciju, kāda īstenota tik racionālā procesā kā uzņēmējdarbība. “Dārza Desmit” menedžmenta komandu, kas ikdienā koordinē vietas darbību, mēs satiekam pagalmā, kur tā kopā ar darbnīcu rezidentiem apspriež nākamo pasākumu, kas norisināsies Liepājā - Baltijas Modes Nedēļu, kurā savu dalību apstiprinājuši visi spēcīgākie reģiona (ar to domājot Baltijas jūras reģionu) apģērbu dizaineri un ražotāji. Tajā sevi pieteiks arī trīs jauni Latvijas modes zīmoli, kuru dizaina nodaļas un ražošanas darbnīcas atrodas Liepājā. Ņemot vērā, ka par ikdienas praksi ir kļuvusi atbildīga izturēšanās pret materiāliem un resursiem, šim pasākumam par godu uz vietas tiek būvēta arī publiskajā ārtelpā integrējama skatuve. Tā radīta, izmantojot Liepājas arhitektu un produktu dizaineru “know-how”, kā arī “Dārza Desmit” prototipēšanas laboratorijās izgatavototus moduļus, kas stiprināmi uz unikālas, izjaucamas un pārvietojamas, tepat Liepājā ražotas metāla konstrukcijas. Skatuve pēc visiem notikumiem tiks izmantota par Latvijas EXPO paviljona pamata platformu - lai visiem pārādītu simbolisku mēli un pateiktu, ka izprotot kopā darīšanas spēku, mums zuda šaubas, vai šajā valstī vispār kas ir iespējams. Zīmīgi, ka kopā ar apspriedes beigām “DD” pēkšņi atdzīvojas un teju visi 300 cilvēki, kuri ikdienā uzturas šajā vietā, sanāk pirmā stāva ēdamzāles daļā, lai satiktos un ēstu šī gada pirmo, vietējo tomātu zupu. Tomāti, starp citu, ir audzēti turpat teritorijā - Eiropā pirmajā kultūrvēsturiskajā apbūvē integrētajā kopienas siltumnīcā. Kad jautājam, kā tad liepājniekiem kārtējo reizi izdevies tik ambiciozs projekts, saņemam piktu repliku - ne jau tikai liepājniekiem. Šī pilsēta, līdzīgi kā tās vēstures gaitā, esot saņēmusi drosmi kļūt atvērta visiem cilvēkiem. Šobrīd nu jau neskatoties uz to tautību, rasi, politisko vai reliģisko pārliecību.

42


“Pie mums Liepājā uzskata, ka reliģija ir mūsu kopīgās vērtības un politika ir līdzeklis, kā tās piedzīvot. Tieši tik vienkārši.” Beigu beigās jauna meitene sarkanā beretē, kura ir atbildīga par šīs vietas rašanos, atklāj: “Ziniet, šī vieta tomēr dzima grūtībās. Tas prasīja ilgu laiku, lai sabiedrība noticētu, ka ir iespējams citādāk. Ka viss ir iespējams citādāk. Ka izglītība var kļūt par ikdienas praksi un neformāla tīklošanās ir pamats nejaušām inovācijām. Ka darbs var būt veids, kāpēc mēs realizējamies, nevis kā mēs sevi nodrošinām. Ar to arī tas radošums toreiz sākās - ar nedaudz vairāk darbiem, kā runām!”

43


Mērķi Radošo industriju centra Dārza ielā 10 projekta izveides mērķi ir radīt vietu, kas:

● Akumulē alternatīvas un lietderīgas zināšanas un sapratni (it sevišķi neformālās un mūžizglītības kontekstā);

● Pilsētas iedzīvotājiem un viesiem piedāvā citādu atpūtu un izklaidi; ● Esošajiem un jaunajiem uzņēmējiem nodrošina radošumā un zināšanās

balstītas izaugsmes iespējas; ● Risina kompleksas pilsētvides problēmas; ● Stimulē Liepājas kultūrvēsturiskā un biznesa tūrisma attīstību; ● Papildina laikmetīgo ainavu un kulūrvidi (sinerģijā ar blakus esošo

Amatnieku namu un Lietišķās mākslas centru, kā arī ciešā sadarbībā ar Liepājas teātri un Kungu ielas radošo kvartālu);

● Nodrošina nejaušas interakcijas un inovācijas visās ilgtspējas dimensijās (tautsaimniecība, vide, sabiedrība, kultūra);

● Atbalsta blakus esošā sociālās aprūpes iestādes “Liepāja” darbību, kopīgi veidojot un realizējot pilsētas sociālās integrācijas programmu.

Tādējādi ar Dārza ielas radošo industriju centra palīdzību iespējams radīt unikālu precedentu, kas spilgti eksponē alternatīvu un radošu risinājumu dzīvotspēju!

44


Struktūra Šajā apakšnodaļā tiek sniegts konceptuālā satura un telpiskās struktūras piedāvājums, sevī ietverot paskaidrojumu par risinājumiem un to savstarpējo sinerģiju. Vēlreiz būtiski uzsvērt to, ka šis ir atvērts piedāvājums, kas uzskatāms par stadiju, kas sagatavota ārējas ekspertīzes ietvaros. Jebkurš tālākais detalizācijas solis veicams, obligāti realizējot visaptverošu publiskā, privātā un NVO sektora līdzdalību! Attēls 5: Radošo industriju centra Dārza ielā 10 konceptuālā struktūra

Pirmais stāvs: iekšā aicināšana Pirmais stāvs idejiski tiek veidots kā sabiedrībai pilnībā atvērtas telpas, kuras izmantojamas, lai plašākai publikai radītu interesei par šo vietu, tai piesaistītu apmeklētājus un ar pakalpojumu piedāvājuma palīdzību risinātu ikdienas problēmas un apmierinātu elementāras vajadzības. Pirmā stāva satura pamatā ir iekšā aicināšana. ● Izklaides notikumi Izklaides un saturīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju piedāvājums ir, iespējams, pirmais, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Tomēr viena no lielākajām problēmām, kas saistāma ar Latvijā pastāvošo izklaides un brīvā laika pavadīšanas kultūru, ir kolektīvais post-padomju mantojums, kurā vienu no centrālajām lomām spēlē pārspīlēta fokusēšanās uz alkohola lietošanu. Lai arī publiski pieejams un

45


augstvērtīgs bārs ir absolūta nepieciešamība arī Dārza ielas radošo industriju centrā, nepieciešams saprast, cik ļoti šāds elements ir komplimentējošs vai centrāls. Tāpēc šajā koncepcijā papildus ierastai izklaides zonai kā galvenais risinājums pirmajā stāvā tiek piedāvāts ierīkot telpas, kas modulāri un primāri būtu piemērojamas tādiem notikumiem kā:

● neformālās izglītības pasākumi (lekcijas, diskusijas); ● populārzinātniskas konferences; ● mākslas izstādes; ● mūzikas koncerti; ● deju un citi kustību mākslas uzvedumi ● visa veida izklaides notikumi ar augstu pievienoto vērtību

Avots - https://www.flickr.com

46

https://www.flickr.com/photos/afelix/11055505506/in/contacts/


● Ēdināšana Augstas kvalitātes ēdināšanas pakalpojumi, kas uzsvaru liek uz ēdienkartes sezonalitāti, vietējiem produktiem un izcilu kvalitāti, tikai pēc tam akcentējot interjera un dekoratīvās funkcijas nozīmi. Šāda ēdamzāle funkcionāli ir veidojama kā vakara neformālo pasākumu norises un vienkārši tikšanās vieta, kurā pieejams arī minētais bārs un vienkārša skatuves platforma. Cenu kategorijas ziņā šāds pakalpojums veidojams finansiāli pieejams pēc iespējas plašākai sabiedrībai, tādejādi veicinot arī tuvākajā apkārtnē strādājošos pusdienot tieši Dārza ielā. Kā ambīcija tiek piedāvāts izsvērt iespēju par lokālas siltumnīcas būvniecību, kurā būtu iespējama pārtikas audzēšana, izglītības un pētniecības notikumi - darbnīcas, meistarklases, kā arī elementāra iespēja nodrošināt sociālās rehabilitācijas un nodarbinātības funkciju.

avots - https://www.pinterest.com

47

https://www.pinterest.com/pin/536983955544138040/


● Konsultatīvais atbalsts Dažādu publiskā un privātā sektora institūciju vietējā vēstniecība. Tā darbojas kā pašvaldības un sabiedrības komunikācijas vidējais posms, kas aicina iekšā un saprotami skaidro jautājumus (saistītus ar pilsētvides radošuma procesiem), kurus citkārt ir neiespējami uzdot pastāvošās birokrātiskās sistēmas ietvaros.Iespējama integrācija ar tūrisma informācijas centru, tādējādi pievienojot arī ārvalstu viesu iesaistes iespējas. Šāda konsultatīvā atbalsta funkcija pamatā realizējama ar paša radošo industriju centra menedžmenta pozīciju izveidi. Konsultatīvais atbalsts sniedzams no uz vietas strādājošā personāla puses, kas ikdienā ir atbildīgs par centra darbības koordinēšanu.

Avots - https://www.pinterest.com

● Kopienu tikšanās telpas Telpas, kas piemērotas vietējo iedzīvotāju forumu, sapulču un semināru rīkošanai, kā piemēram, dažādu projektu publiskajām apspriešanām ar uzsvaru uz kolektīvu darbu un ieguldījumu sociālu problēmu risināšanā, nevis brīvā laika pavadīšanu. Šādas kopienu tikšanās telpas var būt pirmais solis, kā Dārza ielas radošo industriju centram piesaistīt esošos uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas, tajās rīkojot pirmās sapulces un darba grupu tikšanās.

48

https://www.pinterest.com/pin/386957792954918071/


Avots - www.buzzfeed.com

● Sociālais reaktors Brīvpieejas telpas, kuras iespējams izmantot dažādu citu pasākumu rīkošanai. Ikdienā darbojas kā bērnu - jauniešu - pieaugušo - pensionāru dienas centrs, kur pieejama bibliotēka, internets, bāzes biroja tehnika un neformālas satikšanās telpas. Autori piedāvā arī šādās telpās izskatīt iespēju ieviest mākslas terapijas funkciju, kas tieši atbalstītu sociālās aprūpes centra darbu un Liepājā kopumā attīstītu garīgās rehabilitācijas un kūrorta iespējas.

49

http://www.buzzfeed.com/


Otrais stāvs: nākamais pakāpiens Dārza ielas radošo industriju centra otrais stāvs idejiski tiek veidots kā nākamais pakāpiens, ar to domājot radošās un sociālās uzņēmējdarbības (tostarp industriju) funkciju stiprināšanu. Otrais stāvs laikā gaitā ir veidojams kā likumsakarīgs centra izmantošanas turpinājums, kurā privātajam, publiskajam un NVO sektoram tiek sniegtas iespējas uzsākt vai pārnest savu profesionālo darbību, balstoties radošumā un no tā izrietošās tautsaimniecības principos. ● Sociālās uzņēmējdarbības zona Sociālā uzņēmējdarbība ļauj risināt sociālās problēmas ar biznesa instrumentiem - uzņēmums ražo preces vai sniedz pakalpojumus ar mērķi risināt sociālu problēmu, nevis ar mērķi gūt finansiālu labumu uzņēmuma īpašniekiem. Pirmā izpratne par sociālo uzņēmējdarbību kā īpašu sociālo problēmu risināšanas metodi radās 20.gadsimta astoņdesmito gadu beigās Itālijā, kad sabiedrībai bija jāmeklē risinājumi neparasti lielai bezdarba problēmai. Šodien sociālā uzņēmējdarbība ir atzīta un atpazīstama uzņēmējdarbības forma gandrīz ikvienā Eiropas valstī. Sociālie uzņēmumi rada darba vietas invalīdiem, labo tiltus un ceļ mājas, drukā grāmatas un iestudē teātri, kā arī piedāvā iespējas no atkarībām sirgstošiem jauniešiem iegūt profesiju vai papildināt zināšanas.

Avots - www.under30ceo.com

50

http://www.under30ceo.com/


Pasaulē tiek lietotas vairākas definīcijas un kritēriji, kas raksturo sociālo uzņēmējdarbību, taču visizplatītākais kritēriju piecinieks ir šāds:

1. uzņēmuma mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgu sociālo problēmu, radot novērtējamu un derīgu sabiedrisko labumu;

2. tas organizē darbību atbilstoši komercdarbības praksei, radot preces un sniedzot pakalpojums tirgum;

3. peļņa tiek novirzīta sociālo mērķu sasniegšanai, uzņēmuma darbības attīstībai vai rezerves fonda veidošanai;

4. darbiniekiem tiek maksāts samērīga un tirgum atbilstoša atlīdzība par darbu;

5. uzņēmuma pārvaldes metodes un īpašumtiesību īstenošana balstās uz demokrātiskiem un līdzdalības principiem, uzņēmuma pārvaldē iesaistot darbiniekus vai ieinteresētās puses.

Sociālā uzņēmējdarbība nav un nevar aizstāt sociālo palīdzību (piemēram, pabalstus, kurus sniedz valsts un pašvaldība vai NVO) un tā nav uzņēmējdarbība, kuras mērķis primāri gūt finanšu ienākumus īpašniekiem vai investoriem. 63

Avots - www.dalamdarbavietu.lv / https://vimeo.com/90745072

63 “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”. Biedrības mājas lapa: http://www.socialauznemejdarbiba.lv/kasirsocialauznemejdarbiba/. Skatīts 10.03.2015.

51

http://www.dalamdarbavietu.lv/

https://vimeo.com/90745072

http://www.socialauznemejdarbiba.lv/kas-ir-sociala-uznemejdarbiba/


● Kopā strādāšanas telpas ○ Individuālajiem profesionāļiem ○ Komandām

Kopā strādāšanas (co-working) jeb kopdares / koprades telpas ir individuāli pašnodarbinātiem vai radošās komandās strādājošiem cilvēkiem pielāgotas darba telpas, kuras iespējams īrēt, pielietojot klasisku abonomenta metodiku. Tā ir darba vide, kurā tiek nodrošināta visa nepieciešamā materiāltehniskā bāze jeb t.s. biroja funkcionalitāte, vienlaicīgi piedāvājot sociāli daudzveidīgākus un neformālākus apstākļus, kas ir īpaši piemēroti cilvēkiem, kuri:

● Strādā attālināti; ● Ir pašnodarbināti; ● Strādā nelielās komandās, kuras vēl nevar atļauties atsevišķas telpas; ● Vēlas radošāku un nepiespiestāku darba atmosfēru; ● Strādā neformētu darba laiku un kuriem galds ir nepieciešams tikai dažas

reizes nedēļā; ● Savā profesionālajā darbībā ir ieinteresēti uz sadarbību un tīklošanos; ● Vēlas strādāt vidē, kurā vienlaicīgi pieejams teju neizsmeļams un

konsultatīvs prasmju klāsts.

Avots - www.dalamdarbavietu.lv / https://vimeo.com/90745072

52

http://www.dalamdarbavietu.lv/

https://vimeo.com/90745072


Trešais stāvs: izmēģinājumu laboratorija Radošo industriju centra Dārza ielā 10 trešais stāvs veidojams kā izmēģinājumu laboratorija, kurā jau pie kopīgiem projektiem strādāt esošajiem uzņēmējiem un otrā stāva lietotājiem, kas vēlas pāriet nākamajā sadarbības fāzē, kā arī visiem tiem, jebkāda sektora pārstāvjiem, kas Dārza ielas centra darbību jau iepazinuši un vēlas kopīgiem spēkiem radīt savu ideju prototipus mērogā. ● FabLab FabLab jeb “Fabrication Laboratory” tiešā tulkojumā nozīmē ražošanas laboratorija, kas mūsdienu kontekstā uzskatāma par atvērta tipa darbnīcu, kuras darbību nodrošina augsto tehnoloģiju inventārs. Ierasti šādas FabLab ir aprīkotas ar dažāda tipa digitāli-virtuāliem, kā arī augsti attīstītiem mehāniskiem instrumentiem, kuru vadība iespējama ar datora palīdzību. Ar šādu risinājumu palīdzību, kas spējīgi apstrādāt visdažādākos materiālus un kuru vadības principi ir pielāgojami vai programmējami pēc lietotāja ieskatiem (3D printeri, CNC frēzes u.c.), iespējamas visdažādākās materiāltehniskās manipulācijas un jaunu produktu radīšana.

Avots - www.psfk.com

Šādu FabLab lielākā priekšrocība ir to atvērtība vietējai kopienai, kurai tiek sniegta iespēja eksperimentēt ar savām idejām, kas citkārt masu ražošanas sistēmas ietvaros nebūtu iespējama.

53

http://www.psfk.com/


● Uzņēmumu multi-nozaru prototipēšanas zāle Šis savas izpausmes ziņā ir visdaudzveidīgākais radošo industriju centra Dārza ielā 10 risinājums, jo paredz plaša spektra aktivitāšu atbalstīšanu, tajā pašā laikā fokusējoties jau uz ražošanas potenciāla ambīcijām. Multi-nozaru prototipēšana ir jēdziens, kas skaidro savas funkcijas pamata būtību - ļaut dažādu industriju nozarēm veidot savstarpējas partnerības, realizēt projektus, kā arī iegūt ārēju konsultatīvu palīdzību, kas var palīdzēt realizēties dažādām inovācijām. Kā piemēru var minēt esošu Liepājas vai tās reģiona uzņēmumu, kas ir ieinteresēts jaunas produkcijas ražošanā, tomēr uzsākšanas process nereti ir sarežģīts, jo nav pieejamas vajadzīgās komptetences un prasmes.

Avots - www.builtbykids.com / http://thehappyheathen.com

Šādā gadījumā radošo industriju centra primārais uzdevums būtu sniegt iespēju uzņēmuma pārstāvjiem iepazīties ar centra radošo portfolio, kas konkrēti skaidro, kāda veida konsultācijas un prasmes ir iespējams iegūt šajā centrā, norādot arī uz pieejamiem maksas un bezmaksas pakalpojumiem. Piemēram, trešā stāva prototipēšanās zālē ir iespējams īrēt abonomentu, lai kopā ar ārēji nolīgtu iepakojumu dizaineri, kas pašnodarbināti strādā otrā stāvā kopdares zonā, radītu pirmos idejas prototipus. To izstrādes procesa laikā iespējamas diskusijas ar vēl

54

http://www.builtbykids.com/

http://thehappyheathen.com/


dažādu profesiju pārstāvjiem, kas ne tikai nodrošina t.s. agrīnu izpētes stadiju, bet arī sniedz iespēju pievienot līdz tam nedefinētu pievienoto vērtību.

Zināšanas, pieredze, radšums (no kreisās). Avots - www.lastbackpack.com

55

http://www.lastbackpack.com/


Ceturtais stāvs: durvis uz Liepāju Radošo industriju centra ceturtais stāvs ir pagrieziena punkts visā koncepcijas stāstā, jo ir veidojama kā vieta durvis uz Liepāju. Tas paredzēts kā proaktīvs aicinājums visdažādāko radošo jomu pārstāvjiem ierasties Liepājā un tajā pavadīt noteiktu periodu, kura laikā, izpildot rezidentūras kritērijus, rezidentiem ir pieejamas indivuduālas dabnīcas un nelieli apartmenti. Lai papildinātu visu radošo industriju centra saturu un tam pievienotu vajadzīgo neparedzamības dimensiju, ceturtajā stāvā izveidojams arī ērti pieejams hostelis. Tādējādi kopā ar pārējiem stāviem centrā veidojas specifiska funkciju un satura daudzveidības sinerģija, kuru raksturo divi galvenie virzieni:

● Vietējo liepājnieku iespēja iepazīt centra piedāvājumu un lēnām doties pa stāviem augšup, lai realizētu savas idejas;

● Liepājas viesu un rezidējošo profesionāļu iespēja iepazīt Liepāju un tajā realizēt lietderīgus projektus, kura īstenošanai noteikti ir nepieciešams arī vietējo atbalsts, kas iegūstams dodoties pa stāviem lejup.

● Rezidences Šādu rezidenču ideju lieliski pamato Kuldīgas mākslinieku rezidences izvirzītie uzdevumi, kas adaptējami arī Liepājas radošo industriju centra kontekstā: “ .. rezidences uzdevums ir atbalstīt mākslas darbu radīšanas procesu.

Atslēgas vārdi rezidences programmu plānošanā ir profesionalitāte, jaunrade un

mākslas darba filozofiskais vēstījums. Rezidences programmas pamatā ir jaunu

talantu izaugsme un enerģētiski spēcīgas idejas, ko atspoguļo izstādes

Mākslinieku rezidences galerijā ar iespējami tālejošu nacionālu un starptautisku

rezonansi. Rezidences darbībā noteicoši ir trīs darbības virzieni – sadarbība ar

Latvijas un ārvalstu Mākslas akadēmijām studentu radošo prakšu rīkošanai,

vizuālās mākslas projekti un mākslas galerijas darbība, kā arī radošo industriju

(dizaina, arhitektūras) projekti .. “ 64

64 Kuldīgas pilsētas portāls. http://kuldiga.lv/lv/kultura/kuldigasmaksliniekurezidence Skatīts: 09.03.15.

56

http://kuldiga.lv/lv/kultura/kuldigas-makslinieku-rezidence


Lieliska iespēja, ko sniedz rezidences, kas apvienotas ar plašāku lietderīgo telpu un turpat stāvā esošu hosteli, ir tieši dažādi ar izglītību saistīti projekti. Tās var būt visa veida un tematikas vasaras skolas, gan starptautiski plenēri vai meisarklases.

Avots - www.remodelista.com

Šāda tipa rezidencēm ir iespēja iestāties dažādās mākslinieku un citu radošo jomu programmās, tādējādi paverot plašas iespējas starp-kultūru sadarbības projektiem. Ceturtajā stāvā ierīkojot apstākļus, kas pietuvināti mājīgai dzīves videi, Dārza ielas radošo industriju centrs var kļūt par spēcīgu Liepājas pilsētas zīmola elementu, kas tieši komunicē radošuma tēlu. Augsts potenciāls piemīt arī dažādu literatūras un izdevniecības projektu realizēšanai, rezidences izmantojot par platformu kopīgam izdevēju, grafikas dizaineru un rakstnieku darbam. ● Darbnīcas Atsevišķas darbnīcas no otrajā un trešajā stāvā ierīkotajām radošās darbības zonām nepieciešamas, lai nodrošinātu iespējas vajadzības gadījumā centru izmantot dažādiem paralēliem projektiem vienlaicīgi. Tās arī ļautu, piemēram, klusas sezonas ietvaros, kad nav pieprasījuma pēc otrā un trešā stāva telpām, tik un tā nodrošināt nepieciešamo minimumu no materiāltehniskās bāzes.

57


Avots - www.tumblr.com

Šāda it kā hibrīdisku risinājumu kopa sniedz iespēju variēt ar apsaimniekošanas formām un veidiem. Tas ilgtermiņā ļauj veidot iekšēji autonomas struktūras, katrai no tām piešķirot konkrētu, arī ekonomiski izmērāmu funkciju.

58

http://www.tumblr.com/


● Hostelis Hosteļus pieņemts uzskatīt par tikai un vienīgi jauniešu auditorijai domātu īslaicīgās naktsmītnes tipu, tomēr ir pamats šo stereotipu atmest jau agrīnā projekta attīstības stadijā, lai izvairītos no liekiem pārpratumiem. Hosteļi piedāvā budžeta klases naktsmītnes, kuras raksturo izteikta tīklošanās un sociālā interakcija, kas ir saistoša arvien lielākai daļai globālās sabiedrības.

Avots - www.homedsgn.com

59

http://www.homedsgn.com/


Alternatīvie tūristi, nomadi, jaunieši un vienkārši citādas ceļojumu pieredzes tīkotāji ir cilvēki, kuri hosteļus izvēlas par pamata naktsmītņu opcijām. Tomēr svarīgi norādīt, ka hostelis nenozīmē lētumu un prastu izpildījumu. Tā funkcionalitāte ir veidojama sinerģijā ar pārējo centra ēkas daļu un tās kvalitātēm, lai iespējami biežāk rosinātu interakciju starp rezidentiem, lietotājiem, viesiem, tūristiem u.c.

60


Pagalms: galma dārzs Dārza ielas 10 vislielākā pievienotā vērtība ir šīs ēkas pagalms, ko papildina garāžu komplekss pieguļošajā teritorijā, kā arī potenciālās telpas Amatnieku nama un Lietišķās mākslas centra pagalmā. Tieši pagalms ir vieta, kur sākt rīkot pirmos publiskos pasākumus ar mērķi iedzīvināt līdz šim nolaisto teritoriju. ● Ražošanas telpas

Avots - www.remodelista.com

61

http://www.remodelista.com/


Ņemot vērā visu augstminēto un paturot prātā, ka arī Berči projektētais Liepājas cietuma komplekss, kas atrodas turpat blakus, ir iespējams kā telpisks

Avots - www.thedesignfiles.com

62

http://www.thedesignfiles.com/


paplašinājums, ja laika gaitās veidotos tāda nepieciešamība, Dārza ielas centram piemīt liels potenciāls attīstīt uz vietas realizētu ražošanu plašam augstas pievienotās vērtības produktu spektram. Arī ar šādu telpu piedāvājumu primāri jāsniedzas pie esošajiem uzņēmumiem, kuri vēlas paplašināt ražošanas apjomus vai ir ieinteresēti šādā neformālākā vidē, kurā pieejami koncentrēti intelektuālie resursi. ● Publiskā ārtelpa Ar teritoriju saistītā ielu telpa, transporta infrastruktūra, ietves, pagalmi, ielu stūri un pats Dārza ielas 10 pagalms ir lieliska publiskās ārtelpas struktūra, kas ar savu novietojumu kopējā Liepājas vēsturiskā centra zonā ir ērti sasniedzama gan kājām, gan izmantojot kādu no transporta veidiem. Šī izteiktā iekšējā sasniedzamība ir viena no lielākājām visas Liepājas vērtībām. Tā ir izmantojama, lai attīstītu vienotu publisko ārtelpu, veidojot to vienlīdz ērtu visiem tās lietotājiem, uzsvaru liekot uz vispārpieņemamu hierarhiju gājējs-velosipēds-sabiedriskais transports-privātais autotransports.

Pats adreses toponīms Dārza iela jau sevī ietver spēcīgu kodu par šai vietā iederīgiem konceptiem. Esošo pagalmu un ar to saistīto publisko ārtelpu tematiski veidojot par savdabīgu pilsētvides dāzu, iespējama agrīna sabiedrības iesaiste, teritorijā rīkojot talkas un simboliskus robežu iezīmēšanas pasākumos, kuru laikā var tikt eksponēta gan māksla, gan organizēti dažādi komercpasākumi - koncerti, festivāli, tirgus u.c.

63


Partnerības modeļi Dažādu sektoru savstarpējās partnerības var tikt definētas kā iniciatīvas, kurās vienotu un praktisku mērķu sasniegšanai, risku pārdalei, kompetenču apvienošanai, kā arī resursu, izmaksu un ieguvumu efektivizēšanai apvienojas:

● Privātais sektors: ● Publiskais sektors: ● NVO sektors: ● Kopienas (pilsoniskā sabiedrība kopumā):

Rekomendācijas visām pusēm

1. Projekta pirmajās fāzēs adaptēt un par morālu normu pieņemt problēm-centrētu, nevis biznesa-centrētu partnerības modeli, kas jāizprot visām iesaistītajām pusēm;

2. Jebkura partnerība veidojama kā process nevis īstermiņa risinājums no A līdz B. Šis process jābalsta vēlmē nemitīgi mācīties;

3. Ārējas konsultācijas tāpat kā konflikti ir nepieciešamas, lai būtu iespējams definēt patiesās problēmas un pieejamos resursus;

4. Praksē nepastāv ātru risinājumu; 5. Visām iesaistītajām partnerības pusēm jābūt iespējai izteikties, kritizēt,

rīkoties, uzņemties atbildību .. un izstāties; 6. Fleksiblu iestāšanās kritēriju noteikšana pēc iespējas agrākā projekta fāzē

ļauj identificēties pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai; 7. Procesā obligāti jāpiedalās lēmējvarai, kas ir tiesīga veidot juridiski saistošu

politiku;

64


8. Personības izšķir vairāk kā viedokļi! Rekomendācijas privātajam sektoram

1. Pārliecinieties, vai šāda partnerība atbilst jūsu uzņēmējdarbības principiem un attīstības vīzijai;

2. Konsultējieties ar iespējami plašāku iespējamo sadarbības partneru loku, pat ja tas nerezultējas kvalitatīvā risinājumā;

3. Problemātiska projekta vai ieceres gadījumā piesaistiet respektētas personības un/ vai NVO

Rekomendācijas NVO

1. Nelūdziet naudu - piedāvājiet savas prasmes un zināšanas; 2. Izceliet savus unikālos resursus un ar tiem piesaistiet atbilstīgākos

partnerus; 3. Esiet vizionāri un iedvesmojiet privāto sektoru uz sociāli atbildīgām

pārmaiņām apmaiņā pret biznesa konsultācijām - kļūstiet pašpietiekami. Bezpeļņa nenozīmē nabadzību;

Rekomendācijas publiskajam sektoram

1. Partnerības ideju vispirms apspriediet un izmēģiniet savu iekšējo struktūru ietvaros (piemēram, kultūras un attīstības pārvaldēs);

2. Projekta pirmajā (pašā!!) fāzē iesaistiet sabiedrību, lai nodrošinātu procesa caurspīdību;

3. Izstrādājiet fleksiblas politikas (paredziet iespēju ātri reaģēt uz izmaiņām un tās izmantot kā resursu);

4. Meklējiet partnerus, kas izaicinās birokrātiskos spēles noteikumus Rekomendācijas kopienām

1. Pieprasiet savu lomu procesā; 2. Sekojiet līdzi un atgādiniet, ka visām iesaistītajām pusēm ir vienādas

tiesības; 3. Uzstājiet uz reāliem mērķiem un lietderīgiem risinājumiem; 4. Piesaistiet līdzekļus atsevišķu kapacitāšu stiprināšanai, piemēram, iespējai

apgūt programmēšanas pamatus; 5. Veidojiet neformālus manifestus un vadlīnijas, kas sakņojas internacionāli

atzītās praksēs - izmantojiet tos kā piemērus un argumentus!

65


Ekonomiskais pamatojums Par

● Esošā tautsaimniecības bāze – lielākie uzņēmumi, kas var būt ieinteresēti inovācijās, jaunu nišu apgūšanā (tostarp tirgu), kā arī pievienotās vērtības radīšanā;

● 10.7% no bezdarbniekiem ir nereģistrēti vai nodarbināti individuālā darbā; ● No 2005. - 2013. gadam bezdarbnieku skaits palielinājies par 75.1%; ● 12% no darbaspēka nodarbināti izglītības sektorā, 8% sniedz cita veida

pakalpojumus; ● 424 aktīvie uzņēmumi atbilst radošo industriju un to saistīto nozaru

klasifikācijai (pēc NACE 2.redakcijas); ● Kopējais RI un saistītajās nozarēs nodarbināto skaits 2014.decembrī ir

4475; ● Kopējais RI un saistīto nozaru apgrozījums 2013. gadā bija 95 mlj eiro; ● 53% no ārvalstu investīcijām iegūtas no Dānijas, Zviedrijas un Igaunijas; ● Apģērbu ražošanas nozarē darbojas vairāk kā 70 uzņēmumu; ● Kopējo radošajiem projektiem, kas ir attiecināmi uz radošo industriju centru

Dārza ielā, rezervēto investīciju paketi (AP2015-2020) veido šādi projekti: ○ Liepājas radošo industriju klastera darbības nodrošināšana,

paaugstinot pašnodarbināto personu kultūrā un radošajās industrijās konkurētspēju (Pr_50): 250 000 eiro;

○ Veikt pētījumu par kultūras un radošo industriju ietekmi uz Liepājas ekonomiku (kā arī uz Kurzemes, valsts ekonomiku) (Pr_51): 25 000 eiro;

○ Attīstīt profesionālās mākslas koncertu, izrāžu u.c. radošo performanču pieejamību (Pr_52): 1 000 000 eiro;

○ Atbalstīt amatiermākslas iniciatīvas Liepājā (Pr_55): 70 000 eiro; ○ Atbalstīt radošās darbnīcas laboratorijas, starptautiskas rezidences

Liepājā (Pr_56): 35 000 eiro; ○ Atbalstīt ielas kultūras aktivitātīšu attīstību un tīklu pilsētas parkos

un skvēros, pie riteņbraucēju celiņiem [street dance, 3D gleznojumi, mazās arhitektūras formas, pop up izstādes, zibakcijas, brīvdabas kino utt.] (Pr_57): 50 000 eiro;

○ Kultūras darbinieku starptautiskās mobilitātes un tīkla attīstība (Pr_58): 50 000 eiro;

○ Radošo industriju attīstība, veicinot kultūrā un radošumā balstītu uzņēmējdarbību (Pr_110): 2 500 000 eiro;

○ Liepājas radošo industriju klastera izveide un darbības nodrošināšana (Pr_217): 50 000;

○ Izdot žurnālu par radošo industriju potenciālu Liepājā (Pr_218): 6000 eiro (projekts realizēts)

○ Kopā sastādot 4 036 000 eiro

66


Pret

● Pilsētā samazinās cilvēku skaits, kas tieši ietekmē iekšējā patēriņa daudzveidību un apjomus;

● Iespējamais nepieciešamo prasmju un kompetenču trūkums; ● Pilsētvides pakārtotība industriālai rūpniecībai (nav sasniegti

post-industriāli apstākļi); ● Nepieciešamas lielas kapitālinvestīcijas, kas iespējams būtu novirzāmas

citiem, svarīgākiem mērķiem; ● Šāda projekta realizācija ir ilgtermiņa process, kura laikā nepieciešams visu

iesaistīto pušu vienots izpratnes un atbildības līmenis par notiekošo. Tā ierasti izrādās lielākā problēma, ja projekts nesniedz gaidīto atdevi, tāpēc jau agrīnā stadijā nepieciešama vienošanās, kurā norādītas savstarpējās intereses un pušu partnerības.

67


Stratēģija Šajā nodaļā iztirzātas konkrēti veicamās darbības un aktivitātes, lai šo projektu īstenotu atbilstoši tā teorētiskajām nostādnēm un realizācijas mērķiem. Būtiskākie apsvērumi turpmākās plānošanas procesā

● Radošā klastera loma 2014.gadā Liepājas Kultūras pārvalde izveidoja Radošo industriju klasteri, kura uzdevums ir apvienot radošajās industrijās strādājošos - uzņēmumus, kultūras institūcijas, izglītības un pētniecības institūcijas, lai veicinātu informācijas, zināšanu apmaiņu un sadarbību. Klastera darbības ietvaros jau notikuši daudzi nelieli projekti, izdots žurnāls, kas atspoguļo radošo industriju situāciju Liepājā, kā arī tika nodrošināta šī dokumenta izstrāde. Klasteris savas neilgās darbības laikā, neskatoties uz asām diskusijām un daudzveidīgiem sabiedrības viedokļiem par tā nepieciešamību, ir spējis efektīvi uzsākt sabiedrībā augošu diskusiju par radošuma lomu sadzīvē, kā arī veicinājis šo jautājumu iekļaušanu pašvaldības lēmējvaras dienaskārtībā. Šī kultūras pārvaldes iniciatīva ir uzskatāma par piemērotāko, lai koordinētu pašreizējo attīstības un vēlāko radošo industriju centra apsaimniekošanas procesu. Klastera izveidošanās apstākļi un juridiskais ietvars neizslēdz iespēju to veidot par ilgtspējīgu dažādu sektoru partnerību, kas savu darbību realizē kā sociālais uzņēmums, radošās pilsētvides fonds vai pašvaldības SIA.

● Darba grupas izveide Lai turpinātu šī projekta realizāciju, Radošā klastera ietvaros nepieciešams izveidot radošo industriju centra darba grupu, kuras sastāvā aicināt ekspertus no attīstības pārvaldes, kultūras pārvaldes, izglītības pārvaldes, būvvaldes, lielākajām un aktīvākajām NVO, ieinteresētiem uzņēmējiem un citām fiziskām personām, kuru profesionālā pieredze var būt papildinoša procesa laikā. Šādas darba grupas galvenais uzdevums ir jau agrīnā stadijā kopā savest dažādu jomu pārstāvjus, lai nodrošinātu kritiskas diskusijas par patiesajām problēmām un to risinājumiem. Izveidotās komandas svarīgākā īpašība ir nevis tās izmērs, bet dalībnieku spēja koncentrēti veltīt laiku projektam, kura realizēšanai nepieciešams atvirzīties no birokrātiskās sistēmas un personiskajām ambīcijām. Lai korekti izturētos pret profesionālo ieguldījumu šādā darba grupā, nepieciešams pārdomāt algotu pozīciju izveidi. To papildina arī nepieciešamība pēc paša Radošā klastera juridiskā ietvara precīzas definēšanas.

68


Ņemot vērā šos apsvērumus, stratēģijā likts uzsvars uz divām savstarpēji atšķirīgām, bet savienojamām metodikām - designing back from Future pieeju, kas paredzēta scenāriju veidošanai un vietrades notikumiem, kuri ļauj uzsākt tūlītēju pasākumu organizēšanu. Apraksts par designing back from Future pieeju 65

Viens no pamata dizaina instrumentiem ir dažādu potenciālu attīstības scenāriju veidošana, kas ļauj vizualizēt dažādus iespējamos virzienus, kā arī to savstarpējo mijiedarbību. Lai no scenāriju izstrādes būtu iegūstama vislielākā atdeve, pirmkārt, šo modelēšanu nepieciešams veikt dažādos mērogos - no ikdienas sīkumiem un produktiem līdz globālām problēmām un cilvēku emocijām. Otrkārt, risinājumu radīšanai ir lietderīgi izmantot gan reaktīvas, gan proaktīvas metodes, tādējādi papildinot piedāvātā scenārija satura daudzveidību. Viena no šādām proaktīvām metodēm ir designing back from Future. Tā līdzīgi kā citas scenāriju veidošanas metodes (attīstības plānošanas kontekstā) balstās uz esošās situācijas izpēti, datu ievākšanu, analīzi un racionālāko attīstības virzienu izvērtēšanu. Vienīgā atšķirība pastāv Laika mēroga pielietošanā, kas konvencionālas plānošanas gadījumā varētu būt ilgtermiņa periods - nākamie 30 gadi, kuru laikā nepieciešams īstenot noteiktas aktivitātes. Problēma slēpjas aspektā, ka šādā gadījumā tik un tā tiek radīta salīdzinoši abstrakta plānošanas telpa, kas neveicina iedzīvotāju identificēšanos ar definētājiem mērķiem. Designing back from Future pieeja šajā gadījumā sniedz iespēju izvēlēties konkrētu punktu Laikā (piemēram, 2027.gads), kuru nepieciešams aprakstīt, izmantojot ne tikai abstraktus procesus, bet konkrētas darbības, izvēles, tēlus, produktus, situācijas, emocijas, sajūtas utt. Tam seko veicamo uzdevumu un pasākumu saraksts, kas iztirzāts apgrieztā virzienā, sākot no koncepcijas vīzijā minētā 2027. gada līdz mūsdienām

65 Willis A.M., Designing back from Future: scenarios, fictions, methods. Conference on Architecture and Design JICAD “Reality and Future Challenges” 2930 April 2014, Amman, Jordan. Pieejams https://www.academia.edu/11432730/Designing_Back_From_the_Future_scenarios_fictions_methods

69

https://www.academia.edu/11432730/Designing_Back_From_the_Future_scenarios_fictions_methods

https://www.academia.edu/11432730/Designing_Back_From_the_Future_scenarios_fictions_methods


Vietrades notikumi Vietrades notikumi ir dažāda veida pasākumi, kas realizējami, izmantojot esošo telpu un teritorijas stāvokli, tajā organizējot visa veida brīvā laika un izklaides notikumus, kas pamatā vērsti uz ēkas un teritorijas apgūšanu - tās uznešanu uz iedzīvotāju prāta kartes. Tie primāri var būt teritorijas uzkopšanas pikniki, neformāli koncerti, pop-up tirdziņi un bāri, kas var bagātināt tuvojošos vasaras sezonu. Paralēli iespējamas arī dažādu radošo profesiju darbnīcas un pat meistarklases, kurās pieaicināt akadēmiķus un praktiķus, kas praksē saskārušies ar šādiem projektiem. Pirmo skiču un maketu prezentācijas un to apspriešanas iespējamas kādā no ēkas piemērotākajiem stāviem, kamēr pagalms var tikt pielāgots jebkurai citai īslaicīgai izmantošanai. Šo notikumu mērķis ir pēc iespējas plašākai sabiedrībai stastīt par šo projektu un iesaistīt to radīšanas procesā. Piemēri

● Robežu iezīmēšana Risinājumu kopa, kas paredz gan integrētas PR, gan vienkāršas komunikācijas aktivitātes, kas ar dažādu kanālu starpniecību veic sabiedrības informēšanu par uzsākto procesu. Tie papildināmi ar fiziskiem pasākumiem uz vietas teritorijā, kas simboliski kartē iezīmē topošo radošo centru.

● Telpu apzināšana Augstvērtīgu foto un video materālu sagatavošana, kas saprotami un skaidrojoši parāda esošo situāciju, kā arī nodrošina procesa caurspīdību un jaunākās paaudzes ieinteresētību. Šādas rīcības ietvaros iespējama arī plenēra vai darbnīcas rīkošana LiepU jauno mediju mākslas studentiem.

● Teritorijas iekopšana Fiziska vietējās kopienas un pilsētas pašvaldības intervence, rīkojot talkas un kopīgus labiekārtošanas pasākumus, stimulējot netradicionālus īslaicīgās izmantošanas veidus (nišā starp radošo industriju centra un blakus esošo ēku iespējams uzstādīt ekstrēmā dēļu un skrituļu sporta instalācijas līdzīgi kā MANUAL URBAN SPORTS AND ARCHITECTURE gadījumā. 66

● Satura iedzīvināšana

Projekta ieviešanas laikā radušies dokumenti nemitīgi jāpiedāvā sabiedriskai apspriešanai un individuālu viedokļu paušanai, kā arī jānodrošina efektīva

66 Kuļikovska, G., Provokācija skeitparks Vecrīgā. Pieejams: http://manariga.com/provokacijaskeitparksvecriga/

70

http://manariga.com/provokacija-skeitparks-vecriga/


uzņēmēju iesaiste to papildināšanā. Tas iespējams, izstrādājot mērķētas prezentāciju formas, kas piemērotas noteiktām auditorijām un kurās saprotamā valodā izskaidroti topošā radošo industriju centra pamata mērķi, vērtības un piedāvātie pakalpojumi. Nākamais solis ir pirmo ideju eksperimentāla ieviešana praksē, kas iespējama arī situācijā, ja vēl nav pieejamas telpas Dārza ielā. Pašvaldībai jāapzinās, ka ļoti svarīgs priekšnoteikums ir apstākļu sagatavošana vēl pirms centra atklāšanas, lai jau laicīgi radītu ieinteresēto kopienu.

● Kopienas veidošana Veiksmīga idejas komunikācija ir tik pat svarīga kā ēkas rekonstrukcija, tāpēc ir svarīgi apzināties, ka uzsāktais process būs ilgstošs un prasīs veikt līdz šim neierastas izvēles un lēmumus, kā arī apgūt jaunas darba iemaņas. Viens no šādiem uzdevumiem ir organizēt radošo industriju centra darba grupas diskusijas ar Liepājas un tās reģiona uzņēmumiem, paralēli veidojot sadarbības tīklus arī tuvējā Baltijas jūras reģionā. Par šo projektu nepieciešams stāstīt un apkopot būtiskāko kritiku, lai akumulētu daudzveidīgāku sapratni par radošajām industrijām kā tādām.

● Precedentu un piemēru radīšana Kā minēts iepriekš, nepieciešama arī radošo industriju centra portfolio izveide, kas var būt virtuāls risinājums vai ikgadēja skate un izstāde. Lielisks piemērs līdz šim paveiktajām iestrādēm ir žurnāls “Creative Coast”, kurā pirmo reizi specifiski aplūkots Liepājas radošo industriju konteksts un prakses piemēri. Šāds portfolio veidojams laika gaitā kā vienkārši pieejama informācija, kas sniedz pirmās uzziņas par centra darbības profilu, dalības kritērijiem un pārvaldes nosacījumiem.

● Ilgtermiņa darīšana Liepājas radošuma stāsts nav sācies 2015. gadā. Tā saknes un izcelšanās punkts atrodas nenosakāmā attālumā un virzienā, taču vienmēr te pat - pa rokai. Liepājas unikālā iezīme ir tās nepieradinātā ģeogrāfija un cilvēki, kas, no tās ietekmējoties, radījuši pilsētu, kura šai valstij nepieciešama daudz vairāk, kā liepājnieki spēj iedomāties. Tomēr nekas nestāv uz vietas un nekas nebūtu jāuztver par pašsaprotamu, tāpēc šis dokuments ir aicinājums apzināties Liepājas pilsētas veidojošo faktoru daudzveidību un uz to bāzes veidot pilsētu, kas sevi spēj iztēloties un nodrošināt ilgākā periodā par 30 gadiem.

71


Designing back from Future un vietrades notikumu scenārijs atbilstoši stratēģijas principiem

● 2027

Liepājā norisinās Baltijas Modes Nedēļa, kurā savu dalību apstiprinājuši visi spēcīgākie reģiona (ar to domājot Baltijas jūras reģionu) apģērbu dizaineri un ražotāji. Tajā sevi piesaka arī trīs jauni Latvijas modes zīmoli, kuru dizaina nodaļas un ražotnes atrodas Liepājā. Radošo industriju centrs ir šī pasākuma kurators un galvenā notikumu platforma.

● 2026 Pateicoties veiksmīgiem piemēriem un mērķtiecīgai komunikācijai, šogad Liepājā tiek organizētas četras vasaras skolas (veltītas radošai tautsaimniecībai, vides pārvaldībai, sabiedrības integrācijai un kultūras veidošanai), divi mākslinieku un dizaineru plenēri un trīs starptautiski forumi, kas veltīti kurortoloģijai, laikmetīgās kultūras bagātināšanai un ilgtspējīgai sociālo uzņēmumu pārvaldībai.

● 2025 Liepājas radošo industriju centra menedžmenta komanda piedalās vairākās starptautiskās konferencēs, kurās stāsta par savu 10 darbības gadu laikā iegūto pieredzi un jauniegūtajiem izaicinājumiem. Vienā no konferencēm, kas norisinās Somijā, tiek prezentēts arī radošo un tekstila industriju sadarbības veiksmes stāsts. Paralēli Liepājā kā “Dārza Desmit” produkti tiek patentēti jauns elektrodivritenis un trīs saliekamu laivu tipi.

● 2024 Liepājas radošo industriju centrs ievieš bez-atkritumu saimniecības sistēmu, pāri palikušajiem organiskajiem materiāliem nodrošinot pārstrādi uz vietas. Centram blakus esošajā nu jau bezizmešu ražošanas kompleksā, kas atrodas vecajās cietuma telpās, ievācas Nīderlandes pilsētas velosipēdu ražotājs, lai kopā ar Liepājas “Blue Shock Bike” uzsāktu kopīgu darbu pie elektrodivriteņu pētniecības projektiem.

● 2023 “Dārza Desmit” projektā norisinās nozīmīgas pārmaiņas, jo lietošanā tiek nodotas bijušā cietuma ēku kompleksa telpas, kas pielāgotas dažādu alternatīvu un radošu industriju uzņēmumiem, kuru darbībai nepieciešama daudz plašāka teritorija. Tūlītēju interesi par šādām telpām un tām pieejamo infrastruktūru izrāda vairāki vietēji un ārzemju divriteņu ražotāji.

72


● 2022 Baltijas jūras Kurzemes piekrastē šogad tiek organizēti dažādi starptautiski un vietēji ekstrēmo sporta veidu pasākumi, kuros liela daļa no Latvijas kaitbordistiem izmanto tieši Liepājā ražotus dēļus un pūķus. Vēl tikai ziemas beigās agrīnie šie produktu prototipi tika izgatavoti “Dārza Desmit” trešā stāva eksperimentālajās zālēs un pagalma darbnīcās.

● 2021 Šogad tiek piedzīvots pirmais lielais “Dārza Desmit” veiksmes stāsts, jo tiek patentēts četru inženieru un tekstila dizaineru radīts materiāls, kas kā organiska šķiedra pielietojams visdažādāko konstrukciju veidošanā un stiprināšanā. Rudenī rīkotajā radošo industriju konferencē un biennāllē, kas pirmoreiz norisinās Liepājā, par šo produktu interesi izrāda gan vietējie buru, gan apģērbu un divriteņu ražotāji.

● 2020 Ceturtā stāva rezidenču radošās pētniecības programmas ietvaros tiek organizēts Baltijas jūras rakstnieku plenērs, kura laikā tiek sarakstīts ikoniskais īsstāsts par Liepājas aklo skroderi un tā vienīgo drēbi - vēju. Šis prozas darbs izsauc lielu sabiedrības rezonansi un kļūst par sava veida radošo industriju centra identitātes zīmi, jo kontekstā tiek asociēts ar dārzu, kurā tiek izaudzināts jūrmalā piedzimušais vējš.

● 2019 Tiek piedzīvots īpaši lietains un vētrains pavasaris ar vairākām plūdu epizodēm, kuru laikā cieš arī Liepājas vēsturiskais centrs. Īsi pēc tam pašvaldības iniciētas publiski privātās partnerības ietvaros “Dārza Desmit” tiek organizēts atklāts konkurss, lai izvērtētu iespējas veidot Liepājas pilsētas civilo laivu floti.

● 2018 Gada beigās “Dārza Desmit” svin sava pirmā darbības gada jubileju, kas sakrīt ar Latvijas valsts simtgadi. Šī iemesla dēļ Liepājas radošais klasteris visā pilsētā organizē radošās tautsaimniecības un mākslas festivālu “Latvija Liepājā - otrais gadsimts”. Tas ir veltīts utopisku projektu prezentācijām un diskusijām, lai plašākā sabiedrībā diskutētu par mums svarīgākajiem ilgtermiņa izaicinājumiem, problēmām, kā arī iespējamiem risinājumiem, kuru idejas meklējamas vietējā kopienā, reģionā vai kultūrvidē.

● 2017

73


Visu gadu intensīvi norit radošo industriju centra ēkas rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana. Tam paralēli “Dārza Desmit” darba grupa turpina veikt mārketinga un publisko attiecību aktivitātes, lai projektu popularizētu arī ārpus kultūras un radošuma dimensijām. Gada beigās centrs uzsāk savu darbību un atklāšanas konferencē prezentē detalizētu pirmā darbības gada programmu un galvenās vērtības.

● 2016 Kopā ar tehniskā projekta izstrādi, tiek veidots arī Dārza ielas radošo industriju centra zīmols, kas rada noteiktu identāti un unikālās vērtības, tādējādi skaidri formulējot centra darbības formas un vēstījumu. Gada otrās puses sākumā tiek uzsākta ēkas rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana.

● 2015 Liepājas Radošais klasteris tiek pārveidots par autonomu juridisku formu, kuras ietvaros darbību uzsāk radošo industriju centra darba grupa. Tās uzdevumi ir koordināt tālāko attīstības procesu, izstrādājot nepieciešamās izpētes, iesaistot vietējo kopienu un piesaistot ārējas konsultācijas. Jau pavasara otrajā pusē tiek organizēti pirmie vietrades notikumi, kuru izklāsts sniegts nodaļas sākumā. Kā piemērus var minēt: robežu iezīmēšanu, telpu apzināšanu un teritorijas iekopšanu.

74


Sagaidāmie rezultāti, rādītāji un investīciju atdeve Kā vairākkārtīgi uzsvērts šī dokumenta satura izklāstā, šādu projektu izdošanās vai neizdošanās nosacījumi ir veido ļoti kompleksu notikumu ķēdi. Ņemot vērā, ka “Dārza Desmit” netiek konceptualizēts kā klasisks kultūras centrs un pašvaldības iestāde, kas sabiedrībai nodrošina bezmaksas kultūras pasākumus un dažādu veida mēģinājumu telpas, nepieciešams ieskicēt šī projekta biznesa jeb uzņēmējdarbības pusi, kuru raksturo divas galvenie mērķi:

1. “Dārza Desmit” jākļūst par vietu, kas resursus ģenerē, nevis patērē; 2. “Dārza Desmit” veidojams kā semi-autonoms centrs, kas vienā vietā

pārstāv visu sektoru intereses. Eiropas Komisija 2014.gada 11.novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto Kohēzijas politikas fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmu „Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk - darbības programma). Darbības programmas ietvaros ir paredzēts īstenot 5.6.2.atbalsta mērķi, kura ietvaros paredzēts veikt teritoriju revitalizāciju, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību attīstības programmām, nodrošinot videi draudzīgu un vides ilgtspēju veicinošu teritoriālo izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. 5.6.2.atbalsta mērķis paredz ieguldījumus tikai degradētajās teritorijās, kas ir vieta (teritorija (ne visos gadījumos ar negatīvu ietekmi uz vidi), ēka vai ēku komplekss), kas iepriekš tikusi izmantota vai apbūvēta, bet pašlaik pamesta vai netiek pilnīgi izmantota. Tā var būt nolaista vai piesārņota, neapdzīvota vai daļēji apdzīvota vai citādi izmantota teritorija, kurai ir negatīva kumulatīva ietekme uz apkārtējām teritorijām, vidi un vietējiem iedzīvotājiem. Veicot degradēto teritoriju revitalizāciju, pamatnosacījums ir šo teritoriju labiekārtošanas rezultātā veicināt ekonomisko aktivitāti, par ko liecina komersantu radīto jauno darbavietu skaits. Jaunu darbavietu rādītāja sasniegšanai tiek plānots, ka piešķirtā finansējuma ietvaros vienas jaunas privātā sektora darbavietas radīšanai publiskajā infrastruktūrā iegulda ne vairāk kā 41 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma. 67

Ņemot vērā visu augstākminēto, kā arī Liepājas Domes noteikto alternatīvo projekta ideju ar specifisko atbalsta mērķi (SAM) 5.6.2. - teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas, radošo industriju centra attīstībai Dārza ielā 10 noteiktas ERAF investīcijas 2 500 000 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka, vadoties pēc stingriem matemātiksiem aprēķiniem “Dārza Desmit” jāspēj radīt aptuveni 60 jaunas darba vietas.

67 Ministru kabineta noteikumu projekta „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa „Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” īstenošanas noteikumi” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

75


Lai detalizētu plānoto ienākumu gūšanas formu un veidu, nepieciešama ilgtspējīga biznesa modeļa izstrāde, tomēr jau šobrīd iespējams definēt “Dārza Desmit” darbības pamata principus un atdevi visās četrās ilgtspējas dimensijās. Tabula 3: “Dārza Desmit” darbības principi

Stāvs / elements

Identitāte Platība Funkcija Ieņēmumu gūšana

Pirmais stāvs

Iekšā aicināšana 862,9 m2 Kapacitāte uzņemt 150-250 cilvēkus

Izklaide, ēdināšana, sociālā funkcija

Ieejas biļetes uz pasākumiem, ēdināšana, bārs, citi izklaides notikumi Nodokļi

Otrais stāvs Nākamais pakāpiens

822,2 m2 Kapacitāte uzņemt 100 cilvēkus

Kopā strādāšanas telpas un sociālās uzņēmējdarbības funkcija

Telpu un inventāra īre Nodokļi

Trešais stāvs

Eksperimentāla laboratorija

873,4m2 Kapacitāte uzņemt 100 cilvēkus

FabLab un multi-nozaru eksperimentu funkcija ar ilgtspējīgas ražošanas iezīmēm

Telpu un inventāra īre Nodokļi

Ceturtais stāvs

Durvis uz Liepāju 600m2 (pieņemts) Kapacitāte uzņemt 60 cilvēkus

Rezidenču un naktsmītņu funkcija

Hostelis Saistītie izdevumi pakalpojumos Nodokļi

Pagalms Galma dārzs 136m2 + neuzmērītā pagalma daļa ar garažām Kapacitāte nav noteikta

Publiskās ārtelpas un neliela mēroga ilgtspējīgas (bezizmešu) ražošanas funkcija

Ieejas biļetes uz pasākumiem, ēdināšana, bārs, izklaides notikumi Ražošanas telpu īre Nodokļi

76


Tabula 4: Sagaidāmās investīciju atdeves dimensijas un formas

Tautsaimniecība Vide Sabiedrība Kultūra

Min 60 jaunas darba vietas

Revitalizēta teritorija un rekonstruēta ēka Liepājas vēsturiskajā centrā

Jauns tikšanās, brīvā un darba laika pavadīšanas punkts

Ieguldījums vietējā lokālpatriotismā Vieta ar kuru lepoties

Inovācijas uzņēmējdarbībā

Sakārtots kultūrvēsturiskais mantojums

Sociālās integrācijas pakalpojumi un tīklošanās notikumi

Liepājas kā radošas pilsētas zīmola veicināšana un popularizēšana Spēcīga identitātes vietzīme

Tieši ienākumi no pakalpojumiem un saistītās uzņēmējdarbības Nodokļu ieņēmumi

Apgūta esošā nevis jauna apbūve

Dažādu valodas plūsmu sapludināšana

Kultūrvides paplašināšana un papildināšana

Nekustamo īpašumu vērtība

Netiek stimulēta jauna attīstības teritorija

Sociāli degradētas apkaimes revitalizācija

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un laikmetīga adaptācija

Ražošana un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību

Tiek izmantoti vietējie resursi

Pašvaldības sociālās iestādes “Liepāja” darbības atbalstīšana

Tradicionālo prasmju integrēšanā laikmetīgā sadzīvē un uzņēmējdarbībā

77

Dārza ielas 10 radošā kvartāla attīstības koncepcijas projekts

Documents

Transcript of Dārza ielas 10 radošā kvartāla attīstības koncepcijas projekts