Koncepcijas projekts 'Elektroniskās muitas datu apstrādes ... FMKonc_190710_EMDAS; Elektroniskās...

Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas darbības koncepcijas apraksts

FMKonc_190710_EMDAS; Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas

(EMDAS) darbības koncepcija

1. no 65

Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas

DARBĪBAS KONCEPCIJAS APRAKSTS

Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas Darbības koncepcijas apraksts

FMKonc_190710_EMDAS; Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas darbības koncepcija 2. no 65

2010



Saturs

1. Ievads .......................................................................................................................................... 4

1.1. Definīcijas, apzīmējumi un saīsinājumi .............................................................................. 4

1.2. Dokumenta mērķis .............................................................................................................. 6

1.3. Dokumenta pārskats ............................................................................................................ 6

1.4. Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas pārskats ....................................................... 7

1.5. Sistēmas izstrādi reglamentējošie dokumenti ...................................................................... 9

2. Esošā situācija .......................................................................................................................... 10

2.1. Esošās muitas informācijas sistēmas ................................................................................. 10

2.1.1. Eksporta kontroles sistēma, t.sk. Importa kontroles sistēma, Tranzīta kontroles

sistēmas komersanta lietotāja saskarne un Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma

10

2.1.1.1. EKS, IKS un TKS KLS tehniskā arhitektūra ................................................. 10

2.1.1.2. Eksporta kontroles sistēma ............................................................................. 15

2.1.1.3. Importa kontroles sistēma ............................................................................... 22

2.1.1.4. Tranzīta kontroles sistēmas komersanta lietotāja saskarne ............................ 30

2.1.1.5. Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma (EORI) .......................... 32

2.1.2. Automatizētā muitas datu apstrādes sistēma (ASYCUDA++)................................ 34

2.1.3. Jaunā datorizētā tranzīta sistēma (NCTS) ............................................................... 35

2.2. Lietotāji un ietekmētais personāls ..................................................................................... 38

2.3. Atbalsta stratēģija .............................................................................................................. 38

2.3.1. Prasības sistēmu infrastruktūras apkalpošanai ........................................................ 38

2.3.2. Izmaiņu vadības padome ......................................................................................... 39

2.3.3. Akcepttestēšana un ieviešana .................................................................................. 40

2.3.4. Autoruzraudzība un uzturēšana ............................................................................... 41

3. Izmaiņu pamatojums un to būtība ............................................................................................ 43

3.1. Izmaiņu pamatojums ......................................................................................................... 43

3.2. Nepieciešamo izmaiņu apraksts ........................................................................................ 45

3.3. Izmaiņu prioritātes ............................................................................................................. 49

3.4. Pieņēmumi un ierobežojumi .............................................................................................. 50

4. Izstrādājamā sistēma un tās raksturojums ................................................................................ 51

4.1. Bāze, mērķis un darbības sfēra .......................................................................................... 51

4.1.1. Plānotie ieguvumi.................................................................................................... 51

4.1.2. Ieviešanas un uzturēšanas finansējums un tā avoti ................................................. 52

4.2. Sistēmas apraksts ............................................................................................................... 54

4.3. Atbalsta stratēģija .............................................................................................................. 57

4.4. Drošība .............................................................................................................................. 58

4.4.1. Piekļuves tiesības .................................................................................................... 58

4.4.2. Audita ieraksti ......................................................................................................... 58

4.4.3. Audita pārbaudes pārvaldīšana................................................................................ 58

4.4.4. Lietotāji ................................................................................................................... 59

4.5. Darbības scenārijs ............................................................................................................. 59

5. Piedāvātās sistēmas analīze ...................................................................................................... 61

5.1. Paredzamās ietekmes ......................................................................................................... 62

5.2. Priekšrocības ..................................................................................................................... 63

5.2.1. Galvenie ieguvumi komersantiem ........................................................................... 63

5.2.2. Galvenie ieguvumi muitas iestādēm ....................................................................... 63

5.3. Trūkumu un ierobežojumu kopsavilkums ......................................................................... 63

5.4. Novērtētās alternatīvas un atšķirības starp tām ................................................................. 64

5.5. Ierobežojumi...................................................................................................................... 64

5.5.1. Tiešsaiste ................................................................................................................. 64

5.5.2. Sistēmas ātrdarbība ................................................................................................. 64

5.5.3. Tehniskās prasības resursdatoriem .......................................................................... 64



1. Ievads

1.1. Definīcijas, apzīmējumi un saīsinājumi

Dokumentā tiek lietoti šādi saīsinājumi:

Saīsinājums Atšifrējums

AEO Authorized Economic Operator – Eiropas Savienībā

reģistrētie atzītie komersanti

AER Sagaidāmā eksporta ieraksts

AES Automatizētā eksporta sistēma

AIS Automatizētā importa sistēma

AIX Operētājsistēma

ĀLR Ārējo lietotāju reģistrs

ASYCUDA++ Muitas deklarāciju automatizētās apstrādes sistēma

ATA Admission Temporaire/Temporary Admission –

starptautisks muitas dokuments, kas atļauj tā turētājam

ievest preces uz laiku (līdz 1 gadam), nemaksājot muitas

nodokļus, kā arī PVN.

CCN/CSI Common Communication Network/Common Systems

Interface – Eiropas Kopienas kopējais komunikāciju tīkls/

Kopējā sistēmas saskarne

CMIS Centrālā muitas informācijas sistēma

CS/MIS Central Services/Management Information System

CS/RD Central Services/Reference Data – atsauču dati

DB Datubāze

DNS Datu noliktavas sistēma

DOS Disk Operating System

e-AAD Elektroniskais AAD

EAD Export Accompanying Document – eksporta

pavaddokuments

ECN+ Eiropas Komisijas uzturētā lietojumprogramma

EDIFACT Electronic Data Interchange For Administration,

Commerce and Transport – Elektronisko datu savstarpējā

apmaiņa administrācijai, tirdzniecībai un transportam

EDS/ĀLR Elektroniskās deklarēšanas sistēmas Ārējo lietotāju

reģistrs

EK Eiropas Komisija

EKS Eksporta kontroles sistēma

EMCS Excise Movement and Control System – Akcīzes preču

pārvietošanas un kontroles sistēma




EMDAS Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma

e-muita Elektroniskā muita

ENS Ievešanas kopsavilkuma deklarācija

EORI Economic Operator Registration and Identification

System – Komersantu reģistrācijas un identifikācijas

sistēma

EOS Economic Operator System – Eiropas Komisijas centrālā

Ekonomisko operatoru sistēma

ES Eiropas Savienība

GMS Guarantee Management System – Galvojumu

administrēšanas sistēma

HTTPS Hypertext Transfer Protocol Secure

IE Information Exchange – Informācijas apmaiņa

IKS Importa kontroles sistēma

IP Izmaiņu pieprasījums

IRIS Integrētā riska informācijas sistēma

IS Informācijas sistēmas

IT Informāciju tehnoloģijas

ITVS Integrētā tarifa vadības sistēma

IVP Izmaiņu vadības padome

JDBC Java Database Connectivity – Standarta saskarne

piekļuvei dažādām datubāzēm no Java vides

JSP Java Server Pages

KLS Komersanta lietotāja saskarne

Linux Operētājsistēma

MCC Minimal Common Core – NCTS muitnieka modulis –

Tranzīta deklarāciju apstrādes programma

MDLS Muitas darbinieka lietotāja saskarne

MRN Kustības atsauces numurs

NCTS New Computerised Transit System – Jaunā datorizētā

tranzīta sistēma

NIS Nodokļu informācijas sistēma

Oracle

Application

Server

Aplikāciju programmatūra

Oracle

Database

Datu bāzu vadības sistēma

PVN Pievienotās vērtības nodoklis

PZ Problēmu ziņojums

SESMI RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts

SOAP Simple Object Access Protocol




TIN Trade identification number

TIR Transit International Routier

TKS KLS Tranzīta kontroles sistēmas |Komersanta lietotāja saskarne

UNCTAD United Nations Conference on Trade and Development

VAD Vienotais administratīvais dokuments

VID Valsts ieņēmumu dienests

WS Web-serviss

XSS Cross-site scripting

1.2. Dokumenta mērķis

Šī dokumenta pamatuzdevums ir raksturot šobrīd darbojošās muitas

sistēmas, kā arī pamatot jaunās Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas

izveides nepieciešamību. Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas

(EMDAS) darbības koncepcija tiks izmantota par pamatu programmatūras

prasību specifikācijas un sākotnējā projektējuma izstrādāšanai. Dokuments ir

sagatavots saskaņā ar Latvijas Valsts standarta LVS 75:1996 prasībām.

1.3. Dokumenta pārskats

Šis dokuments sastāv no piecām nodaļām:

“Ievads” – aprakstīts dokumenta mērķis, vispārējs esošo sistēmu

pārskats, dotas definīcijas, apzīmējumi un saīsinājumi, dota informācija

par normatīvajiem aktiem, uz kuriem jābalsta EMDAS ieviešana;

“Esošās muitas informācijas sistēmas” – aprakstītas šobrīd esošās

muitas informācijas sistēmas, to funkcijas, iespējas un ierobežojumi,

informācijas apmaiņas organizācija, kā arī lietotāju un atbalsta

stratēģija;

“Izmaiņu pamatojums un būtība” – aprakstīts nepieciešamo izmaiņu

pamatojums un būtība, kā arī izmaiņu prioritātes, pieņēmumi un

ierobežojumi;

“Izstrādājamā sistēma un tās raksturojums” – sniegts pamatojums

jaunas sistēmas (EMDAS) ieviešanai, aprakstīta informācijas apmaiņa

starp dažādām muitas informācijas sistēmām, jaunās sistēmas

funkcionalitāte, sistēmas drošības, kā arī lietotāju un atbalsta stratēģija;

“Piedāvātā sistēmas analīze” – sniegts ietekmju, priekšrocību, trūkumu

un ierobežojumu kopsavilkums jaunajai sistēmai.

EMDAS koncepcijas dokumenta īpašnieks ir Valsts ieņēmumu dienests.

Neatkarīgi no izmantojamiem līdzekļiem nevienu daļu no šī dokumenta

nedrīkst reproducēt, pārraidīt, pārrakstīt, uzglabāt elektroniskā meklēšanas



sistēmā vai tulkot kādā citā valodā bez iepriekš saņemtas Valsts ieņēmumu

dienesta atļaujas.

1.4. Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas pārskats

Lai paaugstinātu muitas kontroles un riska analīzes efektivitātes līmeni,

samazinātu krāpniecības iespējas un vienkāršotu muitošanas procesu,

samazinot muitas formalitāšu kārtošanai nepieciešamo laiku un izmaksas gan

komersantiem, gan valsts iestādēm, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību un

legālu tirdzniecību, EK un ES dalībvalstis pieņēmušas lēmumu veidot

integrētu elektronisku informācijas apmaiņas sistēmu, kas balstīta uz

tirdzniecības sistēmām un šo sistēmu informācijas atkārtotu izmantošanu

muitas vajadzībām. Atbilstoši minētajai stratēģijai EK un ES dalībvalstīm

jāizstrādā elektroniskas sistēmas, kuras nodrošinās datu apmaiņu gan starp

muitas iestādēm un uzņēmējiem visās ES dalībvalstīs, gan starp muitas

iestādēm un citām valsts institūcijām, kas iesaistītas preču muitošanas un

kontroles procesā, tādējādi nodrošinot elektroniskas jeb bezpapīru muitas vidi.

Atbilstoši ES normatīvajos aktos noteiktajam ES dalībvalstu muitas iestādēs

līdz 2013.gadam jāievieš elektroniska jeb bezpapīru muitas vide.

Nodrošinot ES normatīvo aktu prasību izpildi, Latvijas muitā kopš

2006.gada tiek uzsākta e-muitas projekta īstenošana. Saskaņā ar EK un ES

dalībvalstu izstrādāto Daudzgadu stratēģisko e-muitas ieviešanas plānu

e-muitas projekta ieviešana notiek vairākos posmos.

Iepriekšējā posmā, kas noslēdzās 2009.gada 1.jūlijā, tika ieviesta

Eksporta kontroles sistēma un Importa kontroles sistēma, kas nodrošina

eksporta deklarāciju, kā arī izvešanas un ievešanas kopsavilkuma deklarāciju

elektronisku iesniegšanu un apstrādi, automātisku riska analīzi par Kopienas

riska kritērijiem un elektronisku datu apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Līdz ar

jaunajām sistēmām – Eksporta kontroles sistēmu un Importa kontroles

sistēmu – Latvijas muitā tika ieviesta jauna komersanta lietotāja saskarne, kas

nodrošina elektronisku TIR/tranzīta deklarāciju iesniegšanu. Sistēmās tiek

integrēta Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma (EORI), kas

sasaistīta ar EK centrālo Ekonomisko operatoru sistēmu (EOS) un nodrošina

datu apmaiņu par Latvijā un citās ES dalībvalstīs EORI sistēmā reģistrētām

personām, tai skaitā atzītajiem komersantiem.

Līdz 2013.gadam jāturpina e-muitas ieviešana, realizējot turpmākos

projekta posmus. Turpinot elektronizēt muitas procesus, uz pirmajā posmā

izstrādāto sistēmu bāzes tiks ieviestas jaunas muitas informācijas sistēmas,

tādējādi veidojot vienotu Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu

(EMDAS). EMDAS sastāvēs no trijām pamata apakšsistēmām:

Automatizētās eksporta sistēmas (AES), tai skaitā Eksporta

kontroles sistēmas;



Automatizētās importa sistēmas (AIS), tai skaitā Importa kontroles

sistēmas;

Tranzīta kontroles sistēmas (TKS).

Kā deklarēšanas sistēmu atbalsta funkcionalitātes EMDAS tiks integrēta

Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma (EORI), Muitas fizisko

kontroļu bloks un Galvojumu administrēšanas sistēma.

EMDAS tiks izmantots kā pamats, lai nodrošinātu “Viena loga” vides

ieviešanu muitā.

EMDAS ieviešanas mērķis ir nodrošināt pilnībā automatizētu muitošanas

procesu saskaņā ar ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām

prasībām, kā arī EK izstrādāto funkcionālo un tehnisko dokumentāciju.

Sistēma jāizstrādā centralizēti, izmantojot vienotu infrastruktūru, kopīgus

sistēmu funkcionālos apstrādes moduļus, paredzot vienotas lietotāja saskarnes

un datubāzes, tajā pašā laikā nodrošinot sistēmas komponenšu neatkarīgu

darbību. EMDAS izstrādē jāizmanto Eksporta kontroles sistēmas (EKS) un

Importa kontroles sistēmas (IKS) izstrādē pielietotās tehnoloģijas un principi.

Šīs koncepcijas ietvaros tiks veiktas šādas galvenās darbības:

tiks ieviesta Automatizētā importa sistēma un Automatizētā

eksporta sistēma, tādējādi nodrošinot pilnībā automatizētu muitas deklarācijas

datu apstrādi un kontroli neatkarīgi no iesaistīto dalībvalstu muitas iestāžu

skaita un atrašanās vietas, kā arī neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī procedūru

uzsāk un kurā noslēdz. Tiks nodrošināta efektīvāka muitas procedūru

veikšana, realizējot centralizētas muitošanas pieeju;

Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma (EORI) tiks

papildināta ar muitas atļauju datiem, nodrošinot datu apmaiņu ar EK centrālo

Ekonomisko operatoru sistēmu un citām muitas informācijas sistēmām;

tiks ieviests Vienots elektroniskās piekļuves punkts, kas

komersantiem nodrošinās vienotu lietotāja saskarni muitas dokumentu

iesniegšanai jebkuras dalībvalsts muitas iestādē;

tiks ieviesta “Viena loga” sistēma, kur tiks nodrošināta kravas

pavaddokumentu, t.sk. pieteikumu un atļauju, sertifikātu un licenču

elektroniskas datu apmaiņas iespēja starp komersantiem un muitas

administrāciju un valsts institūcijām. Komersants muitas formalitāšu

kārtošanai nepieciešamos datus iesniegs elektroniski tikai vienu reizi, un tie

būs pieejami attiecīgo kontroļu veikšanai visām iesaistītajām institūcijām.

“Viena loga” sistēmu ES dalībvalstīs paredzēts ieviest pakāpeniski – pirmo

posmu līdz 2013.gadam un turpmākajos gados pārējos posmus;

EMDAS tiks papildināts ar muitnieka lietotāja saskarni tranzīta

procedūru apstrādei, ieskaitot arī Galvojumu administrēšanas sistēmas

funkcionalitāti.

Līdz šim ieviestās sistēmas tika finansētas no valsts budžeta. Valsts

ieņēmumu dienests ir esošo informācijas sistēmu resursu īpašnieks.



1.5. Sistēmas izstrādi reglamentējošie dokumenti

Sistēmas darbību reglamentē un tai izvirzāmās prasības nosaka šādi

dokumenti:

Padomes 1992.gada 12.oktobra Regula (EEK) Nr.2913/92 par

Kopienas Muitas kodeksa izveidi;

Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regula (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka

īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas

Muitas kodeksa izveidi;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa Regula (EK)

Nr.450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas

kodekss);

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 15.janvāra Lēmums

70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi.



2. Esošā situācija

2.1. Esošās muitas informācijas sistēmas

Šobrīd Latvijā muitošanas process tiek veikts, izmantojot šādas muitas

informācijas sistēmas:

1) Eksporta kontroles sistēmu, kurā tiek formētas eksporta muitas

procedūras, tai skaitā izvešanas kopsavilkuma deklarācijas;

2) Muitas deklarāciju automatizētās apstrādes sistēmu ASYCUDA++,

kurā tiek formētas importa (ievešanas) muitas procedūras;

3) Importa kontroles sistēmu (IKS), kurā tiek elektroniski iesniegtas un

apstrādātas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas, kas paredzētas riska analīzes

veikšanai pirms preču faktiskās ievešanas;

4) Tranzīta kontroles sistēmas Komersanta lietotāja saskarni (TKS KLS)

un Jauno datorizēto tranzīta sistēmu (NCTS) (muitnieka moduli), kurā tiek

formētas tranzīta procedūras, tai skaitā ar TIR karnetes izmantošanu.

2.1.1. Eksporta kontroles sistēma, t.sk. Importa kontroles sistēma,

Tranzīta kontroles sistēmas komersanta lietotāja saskarne un

Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma

Eksporta kontroles sistēma (EKS), Importa kontroles sistēma (IKS) un

Tranzīta kontroles sistēmas Komersanta lietotāja saskarne (TKS KLS) ir

savstarpēji integrētas sistēmas, kas ieviestas Latvijas muitā ar 2009.gada

1.jūliju. Sistēmā ir integrēta arī vienota Komersantu reģistrācijas un

identifikācijas sistēma (EORI).

2.1.1.1. EKS, IKS un TKS KLS tehniskā arhitektūra

Eksporta kontroles sistēmā, uz kā platformas tika izstrādāta arī IKS un

TKS KLS, visu komersanta lietotājam paredzēto darbību atbalsts ir apvienots

komersanta saskarnē, visu muitas darbiniekiem paredzēto darbību atbalsts ir

apvienots muitas darbinieka saskarnē. Muitas darbinieka saskarne iekļauj arī

sistēmas administrēšanas funkcionalitāti, kā arī vienotu Komersantu

reģistrācijas un identifikācijas sistēmu (EORI).

EKS nodrošina datu apmaiņu ar vairākām ārējām un iekšējām

informācijas sistēmām. 1.attēlā shematiski attēlotas EKS saskarnes un datu

apmaiņa ar citām informācijas sistēmām.



1.att. EKS datu apmaiņas shēma

EKS tiek sasaistīta ar:

NCTS – tranzīta deklarāciju un to izmaiņu dati, informācija par

galvojumu;

DNS – dati par lietotāju darbībām EKS;

ĀLR – dati par VID informāciju sistēmām, lietotājiem,

dokumentiem un tiesībām tos lietot;

NIS – klasifikatoru dati, piemēram, Latvijā reģistrēto fizisko un

juridisko personu saraksts;

AD – EKS sūta pieprasījumu AD par lietotāja autentifikācijas datu

korektumu;

CMIS – EKS no CMIS saņem klasifikatoru datus (piemēram, muitas

noliktavas, dokumentu veidi); EKS sūta CMIS eksporta deklarācijas

un to izmaiņu datus, kā arī EORI un AEO datus;

ASYCUDA++ – EKS nodod EORI un AEO datus;

IRIS – izmantojot EKS saskarni ar IRIS, eksporta un izvešanas/

ievešanas kopsavilkuma deklarācijām tiek veikta riska novērtēšana,

nodrošinot ziņojumu nosūtīšanu uz IRIS un riska novērtējuma

atbildes automātisku saņemšanu;



ITVS – EKS nosūta uz ITVS pieprasījumu katrai deklarācijas preču

pozīcijai veikt saistošo nosacījumu pārbaudi, kā arī EKS nodrošina

nepieciešamo VAD datu nodošanu ITVS Statistikas apakšsistēmai;

ja kādai no pārbaudāmajām preču pozīcijām būs pārkāpti saistošie

nosacījumi, ITVS atsūtīs uz EKS kļūdas paziņojumu;

CS/MIS – EKS ziņojuma veidā nosūta informāciju uz CS/MIS par

sistēmu nepieejamību un saņem no CS/MIS informāciju par citu

valstu sistēmu nepieejamību;

CS/RD – EKS no CS/RD saņem klasifikatoru datus (piemēram,

muitas iestāžu informācija, iepakojumu veidi, mērvienības);

EOS – EK Komersantu reģistrācijas un identifikācijas dati, atzīto

komersantu dati – EKS nodod datus par Latvijas EORI sistēmā

reģistrētām fiziskām un juridiskām personām, saņem datus no EOS

par ES reģistrētiem atzītiem komersantiem (AEO), kā arī citās ES

dalībvalstīs EORI sistēmā reģistrētām personām;

citu valstu IS – izmantojot CCN/CSI tīklu, EKS sūta un saņem

eksporta, izvešanas un ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datus;

komersantu IS – EKS programmiskā saskarne nodrošina

komersantiem iespēju strādāt ar EKS sistēmu, izmantojot Web

servisu tehnoloģijas.

EKS arhitektūru var iedalīt trīs līmeņos:

“Web Tier” – datu prezentācijas līmenis;

“Middle Tier” – datu apstrādes līmenis;

“DB Tier” – datu glabāšanas līmenis.

EKS sastāv no trīs moduļiem – kopīgās daļas, Komersanta lietotāja

saskarnes (KLS), Muitas darbinieka lietotāja saskarnes (MDLS).

EKS kopīgā daļa iekļauj šādas komponentes:

JSP (Java Server Pages) formas, kuras nodrošina pamata ekrāna

formas;

kopīgas nozīmes JSP formas;

“Servlet”, kuri nodrošina formu navigāciju;

datu konteineri, ko izmanto “WEB Tier” līmenis;

“Middle Tier” līmeņa klases, nodrošinot kopējo loģiku

(savienojumu(-s) ar datubāzi, dažādu datu glabāšanu kešatmiņā

u.c.);

datu konteineri, kurus izmanto “Middle Tier” līmeņa komponentes.



EKS Komersantu lietotāja saskarne (KLS)

KLS modulī realizēta komersantiem paredzētā funkcionalitāte, kas sastāv

no šādām komponentēm:

JSP formas, specifiskas komersanta modulim;

“Servlet”, kuri nodrošina saistīto JSP formu apstrādi;

“Middle Tier” līmeņa klases, nodrošinot biznesa loģiku, kas saistīta

ar attiecīgo servletu.

KLS nodrošina komersantiem šādas funkcionalitātes:

darbs ar eksporta deklarācijām;

darbs ar izvešanas un ievešanas kopsavilkuma deklarācijām;

darbs ar tranzīta deklarācijām.

EKS Muitas darbinieka lietotāja saskarne (MDLS)

MDLS modulī realizēta muitas amatpersonām paredzētā funkcionalitāte,

kas sastāv no šādām komponentēm:

JSP formas, specifiskas muitnieka modulim;

“Servlet”, kuri nodrošina saistīto JSP formu apstrādi;

“Middle Tier” līmeņa klases, nodrošinot biznesa loģiku, kas saistīta

ar attiecīgo servletu.

MDLS tiek nodrošinātas muitniekiem šādas funkcionalitātes:

darbs ar EORI sistēmu;

darbs ar ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām;

darbs ar eksporta deklarācijām.

Web serviss

EKS programmiskā saskarne nodrošina komersantiem iespēju strādāt ar

EKS, tai skaitā IKS un TKS KLS, izmantojot Web Serviss (WS)/SOAP

tehnoloģijas.

Autorizējoties WS, jānorāda komersanta EORI numurs (lieto arī

apzīmējumu TIN pie tehniskajiem parametriem), lietotāja vārds un parole.

Papildus tiek nodrošināta iespēja norādīt, vai vēlas veikt vietējo muitošanu, lai

komersantam, kam ir vietējā muitošanas atļauja, būtu iespēja to neizmantot.

WS lietotājam (klientam) tiek nodrošinātas šādas iespējas:

nosūtīt ziņojumus;

pieprasīt pēdējo vai visus atbildes ziņojumus iepriekš nosūtītajam

ziņojumam;

nosūtīt deklarācijas paraugus;

nosūtīt vairākas deklarācijas (apvienotas vienā ZIP failā);

pieprasīt iepriekš nosūtīto deklarāciju apstrādes rezultātus

(apvienotus vienā ZIP failā);

pieprasīt deklarācijas pavaddokumentu (Accompanying document).

IE ziņojumu nosūtīšana tiek izpildīta ar SOAP (Simple Object Access

Protocol), izmantojot HTTPS (Hypertext Transfer Protocol Secure). EKS



apstrādā saņemtos ziņojumus asinhronā režīmā, citiem vārdiem sakot, reālā

laikā notiek ziņojuma saņemšana un saglabāšana saņemto ziņojumu rindā vai

ziņojumu nosūtīšana no nosūtāmo rindas pēc ārējā lietotāja pieprasījuma, bet

ziņojuma apstrāde un ar to saistīto biznesa procesu izpilde notiek asinhroni.

Programmiskās saskarnes funkcionalitāti var sadalīt trīs loģiskās daļās:

saņemto ziņojumu apstrāde, atbildes vai nosūtāmo ziņojumu izveidošana un

iekārtošana nosūtīto ziņojumu rindā, nosūtīto ziņojumu nodošana WS

klientam.

2.att. EKS tehniskās arhitektūras shēma

EKS tehnisko arhitektūru raksturojošie elementi:

operētājsistēmas – AIX, Linux;

datubāzu vadības sistēma – Oracle Database 10g vai jaunāka;

aplikāciju programmatūra – Oracle Application Server 10g vai

jaunāka.



Drošības prasības

Ar EKS/IKS/TKS KLS un EORI programmatūru var strādāt tikai

autentificētie un autorizētie lietotāji.

Nepieļaut Cross-site scripting (XSS) ievainojamības web

lietojumprogrammā, kad ir iespējams izsaukt formu ar mainītiem parametriem,

kas izpilda JavaScript kodu.

Nepieļaut SQL injekcijas tipa ievainojamību un nekorekto SQL

vaicājumu izsaukumu, pielietot parametrizēto SQL vaicājumu izsaukumu.

Ievades kontroles visiem EKS lietojuma formu laukiem. Izmantot

filtrāciju saskaņā ar atļauto vērtību sarakstu (white-list).

EKS programmatūras konfigurācijā veikti uzstādījumi, kas

pieļauj tikai HTTP GET, HTTP POST, HTTP HEAD metožu izmantošanu

serveru pieprasījumos.

EKS programmatūra lietotājam nesniedz informāciju, kas varētu

apdraudēt sistēmas drošību, tai skaitā nepieļauj iespēju lietotājam veikt analīzi

par kļūdas un veikto sistēmas pārbaužu raksturu. Kļūdas situācijās lietotājam

tiek parādīta nepieciešamā informācija, detalizētu tehnisko informāciju nosūtot

sistēmas administratoram un veicot informācijas ierakstīšanu sistēmas žurnālā,

lai pārāk detalizēti kļūdu paziņojumi neļautu lietotājam iegūt nevēlamu

informāciju par izmantotajām tehnoloģijām, sistēmas arhitektūru un veiktajām

drošības pārbaudēm, kas varētu atvieglot tālākus uzbrukumus sistēmai.

EKS datu apmaiņas procesi tiek veikti tikai ar tehnoloģisko

lietotāju kontiem, kuriem informācija ir pieejama tikai tādā apjomā, kas

nepieciešama attiecīgās datu apmaiņas nodrošināšanai, lai augstu privilēģiju

izmantošana, kur tas nav nepieciešams, neradītu nevajadzīgus datu

integritātes, konfidencialitātes un pieejamības riskus.

2.1.1.2. Eksporta kontroles sistēma

Eksporta kontroles sistēma (EKS) ir Automatizētās eksporta sistēmas

pirmā fāze.

EKS nodrošina elektronisku eksporta muitas deklarāciju, tai skaitā

reeksportam un izvešanai pārstrādei, kā arī izvešanas kopsavilkuma

deklarāciju, kas ir paredzētas savlaicīgai riska analīzes veikšanai pirms preču

faktiskas izvešanas, iesniegšanu un apstrādi, automātisku riska analīzi,

izmantojot sasaisti ar Integrēto riska informācijas sistēmu (IRIS) atbilstoši

nacionālajiem un Kopienas riska kritērijiem, elektronisku ziņojumu apmaiņu

starp eksporta un izvešanas muitas iestādēm, ja tās atrodas dažādās ES

dalībvalstīs, kā arī iespēju preču izvešanu noformēt, noslēdzot eksporta

procedūru, izvešanas procesu turpinot ar tranzīta procedūru vai TIR režīmu.



Pilnās Automatizētās eksporta sistēmas (AES) ieviešanas mērķis ir

nodrošināt elektronisku datu apmaiņu starp komersantiem un visu ES

dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī citām iesaistītajām valsts institūcijām,

tādējādi pilnīgi elektronizējot eksporta procedūras.

Šobrīd EKS nodrošina šādu muitas procedūru elektronisku noformēšanu:

1. Eksports – piemēro Kopienas preču izvešanai ārpus ES muitas

teritorijas. Preču eksporta procedūra ietver preču izvešanas formalitātes,

tirdzniecības politikas pasākumus, ja nepieciešams, attiecīgos maksājumus,

preces izvedot. Eksportam deklarētās preces ir pakļautas muitas kontrolei no

muitas deklarācijas pieņemšanas brīža līdz brīdim, kamēr tās atstāj Kopienas

muitas teritoriju vai tiek iznīcinātas, vai arī muitas deklarācija tiek anulēta.

2. Pagaidu eksports – Kopienas preces var uz laiku izvest no Kopienas

muitas teritorijas ar nosacījumu, ka preces tiks reimportētas, saņemot

atbrīvojumu no izvedmuitas nodokļiem.

3. Izvešana pārstrādei – Kopienas preces atbilstoši normatīvo aktu

prasībām var tikt uz laiku izvestas no Kopienas muitas teritorijas termiņā līdz

trīs gadiem.

Ar EKS ieviešanu tika nodrošināts efektīvs eksporta procedūru kontroles

mehānisms, kas ļauj samazināt kontrabandas un konvencionāli aizliegto preču

plūsmu, kā arī novērst citas krāpnieciskas darbības (piemēram, ar PVN

krāpšanām saistītos zaudējumus), nekavējot preču plūsmu.

Ieviešot AES, EKS funkcionalitāte tiks papildināta ar iespēju veikt

elektronisku datu apmaiņu par kontrolei pakļautajām lauksaimniecības precēm

(Kontroleksemplārs T5) un akcīzes precēm, kā arī automatizēs eksporta

procedūras, kas kombinētas ar TIR vai ATA procedūrām u.c. Tā kā visu ES

dalībvalstu AES/EKS tiks savstarpēji sasaistītas, komersanti varēs iesniegt

izvešanas kopsavilkuma un eksporta deklarācijas savā dalībvalstī arī tad, ja

faktiskā preču izvešana notiks caur citas ES dalībvalsts muitas iestādi –

deklarācija tiks elektroniski pārsūtīta par preču pārbaudi un izvešanu

atbildīgajai muitas iestādei, tādējādi nodrošinot centralizētas muitošanas

pieeju.

Informācijas apmaiņai starp EKS un ES dalībvalstu atbilstošām sistēmām

tiek izmantots Kopienas kopējais komunikāciju tīkls (CCN/CSI) un kopējā

domēna informācijas apmaiņas (IE) ziņojumi. IE ziņojumi tiek nosūtīti

EDIFACT formātā.

1.tab.

EKS IE ziņojumi starp eksporta muitas iestādi un izvešanas muitas iestādi

IE501 Deklarācijas AER (sagaidāmā eksporta ieraksts)

IE502 AER pieprasījums

IE503 Atbilde uz AER pieprasījumu



IE510 Lēmums par deklarācijas anulēšanu

IE518 Izvešanas muitas iestādes kontroles rezultāti

IE524 Informācija par maršruta maiņu

IE527 Informācijas pieprasījums par eksporta deklarāciju

IE538 Atbilde uz eksporta deklarācijas informācijas pieprasījumu

IE584 Informācijas pieprasījums par nenoslēgtu eksporta procedūru

IE586 Paziņojums, ka krava nav ieradusies

IE601 Izvešanas kopsavilkuma deklarācija

IE603 Atbilde uz deklarācijas AER pieprasījumu

IE901 Anulēšanas apstiprinājums

IE904 Deklarācijas statusa pieprasījums

IE905 Atbilde par deklarācijas statusu

2.tab.

EKS IE ziņojumu struktūra starp komersanta lietotāja saskarni,

eksporta muitas iestādi un izvešanas muitas iestādi

IE504 Deklarācijas izmaiņu pieņemšana

IE505 Deklarācijas izmaiņu noraidīšana

IE507 Ierašanās paziņojums

IE508 Ierašanās paziņojuma noraidīšana


IE513 Deklarācijas izmaiņas

IE514 Deklarācijas anulēšanas pieprasījums

IE515 Eksporta deklarācija

IE516 Deklarācija noraidīta

IE521 Maršruta maiņa noraidīta

IE522 Izvešana aizliegta

IE525 Preces atļauts izvest/novietot

IE528 MRN (Kustības atsauces numurs) piešķirts

IE529 Izlaists eksportā

IE547 Manifests

IE548 Manifesta validācija

IE551 Eksports aizliegts

IE554 Pieprasījums izlaist eksportā

IE560 Lēmums par kontroli eksporta muitas iestādē

IE561 Lēmums par kontroli izvešanas muitas iestādē

IE562 Pieprasījuma izlaist eksportā noraidīšana

IE582

Informācijas pieprasījums par kravu, kurai nav saņemti kontroles

rezultāti

IE583

Atbilde (nosūtītam IE582) pieprasījumam par kravu, kurai nav

saņemti kontroles rezultāti



IE590 Izvešanas paziņojums

IE599 Preces izvestas

IE604 Paziņojums par izmaiņu pieņemšanu kopsavilkuma deklarācijai

IE605 Paziņojums par izmaiņu noraidīšanu kopsavilkuma deklarācijai

IE613 Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas izmaiņu pieprasījums

IE615 Izvešanas kopsavilkuma deklarācija

IE616 Kopsavilkuma deklarācijas noraidīšanas paziņojums

IE628 Kopsavilkuma deklarācijas pieņemšanas paziņojums

Eksporta

muitas

iestādeIzvešanas

muitas

iestāde

IE501

IE503

IE524

IE904

IE510

IE502

IE518

IE905

IE901

IE538

IE584

IE527

IE586

IE601

IE603

Komersants

(Pārvadātājs)

Izvešanas

muitas

iestādē

IE508

IE521

IE522

IE525

IE548

IE561

IE590

IE547

IE507

IE613

IE604

IE605

KLS

IE515

IE513

IE615

IE554

IE516

IE528

IE505

IE504

IE560

IE628

IE551

IE562

IE616

IE529

IE599

IE583

IE514

IE509

IE582

3.att. Informācijas apmaiņa starp Komersanta lietotāja saskarni, Eksporta

muitas iestādi un izvešanas muitas iestādi

EKS ir divu veidu lietotāji:

ārējie lietotāji – juridiskas un fiziskas personas;

iekšējie lietotāji – muitas amatpersonas, kas veic ar eksporta

procedūrām un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju apstrādi saistītās

darbības.

Nepieciešamo darbību veikšanai reģistrētam lietotājam tiek piešķirtas

atbilstošas tiesības piekļūt sistēmas funkcionalitātei un datiem.



EKS Komersanta lietotāja saskarne (KLS) ietver šādu funkcionalitāti:

deklarācijas ievadīšanu un iesniegšanu;

deklarācijas izmaiņu iesniegšanu;

deklarācijas anulēšanas pieprasīšanu;

eksporta pavaddokumenta izdrukāšanu (ja ir vietējās muitošanas

atļauja);

eksporta pavaddokumenta darba versijas izdrukāšanu;

VAD 3.formulāra izdrukāšanu;

ierašanās paziņojuma iesniegšanu;

atgadījumu ceļā reģistrēšanu;

manifesta iesniegšanu;

izvešanas paziņojuma iesniegšanu;

informācijas iegūšanu par deklarācijas pašreizējo statusu;

atbildes sniegšanu uz izmeklēšanas pieprasījumu par nenoslēgtu

eksporta procedūru;

sistēmā esošo dokumentu meklēšanu;

tiešsaistes palīdzības sistēmu;

deklarācijas statusa pieprasīšanu;

paraugu un failu veidošanu.

Muitas darbinieka lietotāja saskarne (MDLS) ietver šādu funkcionalitāti:

deklarācijas iesniegšanu un pieņemšanu;

deklarācijas noraidīšanu;

deklarācijas labojumu pieņemšanu/noraidīšanu;

riska pārbaudes informācijas nosūtīšanu;

riska pārbaudes informācijas saņemšanu;

deklarācijas anulēšanu/anulēšanas pieprasījuma noraidīšanu;

deklarācijas izlaišanu/neizlaišanu eksportā;

eksporta pavaddokumenta un tā darba versiju drukāšanu;

izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanu un apstrādi;

deklarācijas saņemšanu;

ierašanās paziņojuma ievadīšanu/reģistrēšanu;


manifesta iesniegšanu un apstrādi;

eksporta paziņojuma iesniegšanu un apstrādi;

kontroles rezultātu ievadīšanu;

ar maršruta maiņu saistītās darbības;

kontroles rezultātu reģistrēšanu;

atļauju izvest preces/novietot noliktavā;

eksporta apturēšanu izvešanas muitas iestādē;

preču izvešanas apstiprināšanu;

sistēmā esošo dokumentu meklēšanu un pārskatu veidošanu;




anulēšanas atcelšanu;

atkārotu ziņojumu nosūtīšanu;

izmeklēšanas darbību veikšanu;

procedūras slēgšanu;

deklarācijas paraugu un failu veidošanu.

EKS muitas iestāžu lomas:

1. Eksporta muitas iestāde ir muitas iestāde, kurā notiek eksporta

deklarācijas datu iesniegšana un apstrāde, tai skaitā uz riska analīzi balstīta

kontrole, lai noteiktu no Kopienas muitas teritorijas izvedamajām precēm

piemērojamo muitošanas vai izmantošanas režīmu.

2. Izvešanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kur eksporta muitas

procedūra tiek noslēgta, kad preces tiek izvestas no Kopienas muitas

teritorijas, vai precēm tiek uzsākta tranzīta muitas procedūra.

3. Šajā muitas iestādē tiek iesniegta un apstrādāta izvešanas

kopsavilkuma deklarācija.

4. Iesniegšanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kura pārsūta izvešanas

kopsavilkuma deklarācijas datus izvešanas muitas iestādei.



Eksportēšanas muitas iestāde

Izvešanas muitas iestāde

Deklarācija pieņemta

( Accepted )

Kontrole pirms eksportēšanas

(Under control)

Apstādināts

Eksports atļauts(Under release)

Exports aizliegts(Not released for

Export)

AER saņemts(AER Created)

Preces uzrādītas izvešanas muitas iestādē(Goods presented at Exit)

Atļauts izvest /novietot

(Goods ready to be released)

Exports apturēts(Goods not

allowed to exit)

Preces ievietotas noliktavā

(Goods held for storing)

Ieradies citur

(Arrived elsewhere)

AER pieprasīts

(AER Requested)

Preces izlaistas eksportam

(Goods released for export)

Atļauts izvest(Goods released

for immediate Leave)

Preces daļēji izvestas

(Partially exited)

Exports apturēts pie izvešanas

(Export stopped. discrepan

cies at Exit)

Preces izvestas(Exited)

Ekspotēts(Exported)

Izmeklēšana ieteikta

Notiek izmeklēšana

AER anulēts

(AER Cancelled)

Deklarācija iesniegta ( Declaration

submitted)

Deklarācija noraidīta

(Declaration Rejected)

Nē Jā

Vienkāršotā muitošana

ar zaļo ceļu?

(Is simplified procedure?)

Muitnieks pieņem deklarāciju(Declaration Is Valid?)

„Automātiskās izlaišanas” taimeris

(Timer „Awaiting for automatic release”)

Jā

Kontrole nepieciešama?(Is control required?)

Jā

Mazas neatbilstības(minor discrepancies)

Lielas neatbilstības(major discrepancies)

Muitnieka lēmums(Custom officer decision)

Kontrole nepieciešama?

(Is control required?)Jā Nē

Kontrole pirms izvešanas

( Under control)

Kontroles rezultāts

„A”

Kontroles rezultāts

„B”

Deklarācija anulēta (Cancelled)

Nē

Nē

Nav neatbilstību(satisfactory)

Iesniegtā deklarācija atcelta

Maršruta maiņa noraidīta

(Diversion rejected)

Jauna deklarācija

(New)

Jā

Izmaiņas

deklarācijai

iesniegtas Muitnieks pieņem deklarācijas

izmaiņas JāNē

4.att. Eksporta deklarācijas statusa diagramma Nr.1



Iesniegta

(Submitted)

Jauna

(New)

Pieņemta

(Accepted)

Noraidīta

(Rejected)

Eksporta muitas iestāde

Izvešanas muitas iestāde

AER saņemts

(AER created)

Preces uzrādītas

izvešanas muiitas iestādē

(Goods presented at exit)

Kontroles rezultāti

(Exit office

Control passed)

Apmierinoši

NeapmierinošiEksports apturēts

(not allowed to exit)

Atļauts izvest/

novietot

(Released for Exit)

AER pieprasīts

(AER requested)

Deklarācijas dati

tiek mainīti

(Declaration under

amendment)

Preces ievietotas

noliktavā

(Goods held for storing)

Atļauts izvest

(Goods released

for immediate

leave)Preces daļēji

izvestas

(Partially exited)Preces izvestas

(Exited)

Anulēta

(Cancelled)

Aizliegts izvest

(Rejected by Office

of Lodgement)

5.att. Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas statusa diagramma Nr.2

2.1.1.3. Importa kontroles sistēma

Preču ievešanas process sākas ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijas

iesniegšanu. Saskaņā ar ES normatīvo aktu prasībām noteiktajā laikā pirms

faktiskās preču ievešanas muitas iestādēm jāsniedz ievešanas kopsavilkuma



deklarācija, kas ietver noteiktos datus par preci, lai savlaicīgi veiktu riska

analīzi atbilstoši kopējiem ES riska kritērijiem. Šo funkcionalitāti nodrošina

Importa kontroles sistēma (IKS), kura ir Automatizētās importa sistēmas (AIS)

pirmā fāze un Latvijas muitā ieviesta 2009.gada 1.jūlijā.

IKS ir veidota uz Eksporta kontroles sistēmas platformas. IKS nodrošina

ievešanas kopsavilkuma deklarācijas (ENS) elektronisku iesniegšanu, apstrādi,

labošanu, maršruta maiņas ziņojumu pieteikšanu, apstrādi un pārsūtīšanu,

riska analīzes veikšanu, kontroles datu reģistrāciju un korekciju veikšanu, kā

arī ENS un riska kontroles datu apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Kopumā pilnas

IKS funkcionalitātes nodrošināšanai tiks izmantoti 24 ziņojumi, t.sk. gan

saņemtie, gan nosūtāmie ziņojumi, kas nodrošina datu apmaiņu starp ārējiem

un iekšējiem lietotājiem, un ES kopējā domēna ziņojumi, kas nodrošina datu

apmaiņu starp ES dalībvalstīm.

Informācijas apmaiņai starp IKS un ES dalībvalstu atbilstošām sistēmām

izmanto CCN/CSI tīklu un kopējā domēna IE ziņojumus. Nosūtītie un

saņemtie IE ziņojumi tiek reģistrēti IKS.

3.tab. IKS IE ziņojumi

IE301 Ievešanas kopsavilkuma deklarācija – ENS.

Ziņojumā ir iekļauti ievešanas kopsavilkuma deklarācijas (ENS) dati

un riska analīzes dati.

IE302 Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas (ENS) pieprasījums

IE303 Atbilde uz pieprasījumu (IE302) vai arī paziņojums par maršruta

maiņu, kurš tiek sūtīts uz faktisko pirmo ievešanas (ierašanās) muitas

iestādi.

Ziņojumā ir iekļauti ievešanas kopsavilkuma deklarācijas (ENS) dati

un attiecīgi riska analīzes dati.

IE319 Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas (ENS) dati un attiecīgi riska

analīzes dati, sūtīti uz sekojošās ievešanas muitas iestādi

4.tab. IKS IE ziņojumu struktūra

IE315 Pilna ievešanas kopsavilkuma deklarācija

IE316 Atbilde, ka iesniegtā ievešanas kopsavilkuma deklarācija ir noraidīta

IE328 Atbilde, ka iesniegtā ievešanas kopsavilkuma deklarācija ir pieņemta

IE313 Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas izmaiņu pieprasījums

IE305 Atbilde, ka iesniegtās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas izmaiņas ir

noraidītas

IE304 Atbilde, ka iesniegtās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas izmaiņas ir

pieņemtas

IE323 Novirzīšanās paziņojums

IE324 Paziņojums, ka novirzīšanās paziņojums nav korekts

IE325 Paziņojums, ka novirzīšanās paziņojums ir korekts un ir saņemts M-IP



IE347 Ierašanās paziņojums pirmās ievešanas muitas iestādē

IE348 Atbilde uz IE347 ziņojumu, ka ierašanās paziņojums

piereģistrēts/noraidīts

IE349 Atbilde uz IE347 ziņojumu, ka ierašanās paziņojums noraidīts

IE344 Ierašanās paziņojums sekojošajā ievešanas muitas iestādē

IE345 Atbilde uz IE344 ziņojumu, ka ierašanās paziņojums

piereģistrēts/noraidīts

IE346 Atbilde uz IE344 ziņojumu, ka ierašanās paziņojums noraidīts

IE351 Paziņojums komersantam par preventīvo pasākumu veikšanu –

izkraušanas aizliegšana

IE361 Paziņojums komersantam par fiziskās kontroles veikšanu

IE330 Atļauts ievest preces

IE329 Kontroles laikā koriģētie dati

IE322 Kontroles rezultāti nav apmierinoši – ievešana nav atļauta

IKS ir divu veidu lietotāji:

ārējie lietotāji – juridiskas un fiziskas personas;

iekšējie lietotāji – muitas amatpersonas, kuras veic ar ievešanas

kopsavilkuma deklarācijas apstrādi saistītās darbības.

Nepieciešamo darbību veikšanai reģistrētam lietotājam tiek piešķirtas

atbilstošas tiesības piekļūt sistēmas funkcionalitātei un datiem.

Komersanta lietotāja saskarne (KLS)

Visu komersanta lietotājam paredzēto darbību atbalsts ir apvienots

Komersanta lietotāja saskarnē (arī Web servisa programmiskajā saskarnē).

Komersanta lietotāja saskarne (arī Web servisa programmiskā saskarne)

nodrošina:

ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datu ievadīšanu un to

iesniegšanu IKS;

ievešanas kopsavilkuma deklarācijas izmaiņu iesniegšanu pēc

deklarācijas pieņemšanas;

ierašanās paziņojuma ievadīšanu un iesniegšanu;

ievešanas pavaddokumenta izveidošanu PDF formātā un tā

izdrukāšanu;

novirzīšanās paziņojuma ievadīšanu un iesniegšanu;


tiešsaistes palīdzības sistēmas izmantošanu;

informācijas par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas pašreizējo

statusu iegūšanu;

informācijas par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas apstrādes

procesa gaitu (ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšana,



pieņemšana, novirzīšana kontrolei un atļaušana ievest preces

pirmās ievešanas un sekojošās ievešanas muitas iestādēs) iegūšanu;

informācijas par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas, tās izmaiņu

vai ierašanās paziņojuma noraidījuma iemesliem iegūšanu;

ievešanas kopsavilkuma deklarācijas saglabāšanu lokāli;

ievešanas kopsavilkuma deklarāciju paraugu veidošanu turpmākai

izmantošanai.

Muitas darbinieka lietotāja saskarne (MDLS)

Ar Muitas darbinieka lietotāja saskarnē muitas amatpersonas sistēmā

(IKS) ENS pieņem, pārbauda un analizē iesniegtās ievešanas kopsavilkuma

deklarācijas, elektroniski nosūta datus uz deklarēto pirmās ievešanas muitas

iestādi un sekojošām muitas iestādēm un reģistrē deklarēto preču ievešanu.

Izmantojot MDLS, var veikt virkni darbību:

ievadīt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai ievešanas

kopsavilkuma deklarācijas izmaiņas;

ievadīt ierašanās paziņojumu;

izpildīt ar maršruta maiņu saistītās darbības;

novirzīt deklarēto kravu uz kontroli;

ievadīt kontroles rezultātus;

aizliegt preču ievešanu;

atļaut preču ievešanu;

izdrukāt ievešanas pavaddokumentu;

izdrukāt ievešanas pavaddokumentu darba versiju, kuru nevarēs

pielietot kā reālu pavaddokumentu (Office copy);

apskatīt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datu izmaiņu vēsturi

un ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju saistītos

nosūtītos/saņemtos IE ziņojumus;

veikt sistēmā esošo dokumentu meklēšanu un pārskatu iegūšanu;

saglabāt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas lokāli;

veidot ievešanas kopsavilkuma deklarāciju paraugus turpmākai

izmantošanai;

atkārtot ziņojumu nosūtīšanu.

IKS muitas iestāžu lomas:

ENS apstrāde tiek nodrošināta atbilstoši IKS noteiktajām muitas iestāžu

lomām:

ENS datu iesniegšanas muitas iestāde;

pirmā ievešanas muitas iestāde;

sekojošā muitas iestāde.



6.att. Informācijas apmaiņa starp komersantu un muitas iestādēm

Iesniegšanas muitas iestāde (Office of Lodgement)

Šajā muitas iestādē notiek ENS datu ievade un apstrāde. Šī iestāde var

atrasties gan tajā ES dalībvalstī, kurā notiks ievesto preču imports, gan arī

Komersants, kurš iesniedz kopsavilkuma

deklarāciju

Sekojošā muitas iestāde

Pirmā

ievešanas muitas iestāde

Datu

iesniegšanas muitas iestāde

Komersants

Komersants, kurš iesniedz

maršruta

maiņas paziņojumu

Faktiskā pirmā

ievešanas muitas iestāde

IE 315

IE 316

IE 328

IE 324

IE 325

IE 323

IE 351

IE 328

IE 303

IE 328

IE 315

IE 316

IE 328

IE 313

IE 304

IE 319

IE 302

IE 301

IE 305

IE 351

IE 303



kādā citā ES dalībvalstī. IKS tiek pārbaudīta datu formālā pareizība, ja kļūdas

netiek konstatētas, deklarācija tiek pieņemta un tai tiek ģenerēts MRN. Tiek

veikta ENS riska analīze, tiek reģistrēti riska analīzes rezultāti un nodoti uz

pirmo ievešanas muitas iestādi kopā ar ENS datiem, kā arī informācija par

ENS pieņemšanu tiek nodota deklarācijas iesniedzējam un kravas

pārvadātājam.

Jauns

(None)

ENS reģistrēts

(ENS registered)

Deklarācijas datu iesniegšanas muitas iestāde

Validēšana veiksmīga

Validēšana

neveiksmīga

ENS pārsūtīts uz

pirmās ievešanas

muitas iestādi

(ENS forwarded to

Office of first Entry)

Veikta riska analīze

Reģistrēti ENS riska

analīzes rezultāti

(ENS-common risk

analysis registered)

Dati nodoti uz

pirmās ievešanas

muitas iestādi

7.att. ENS datu iesniegšanas un apstrādes process

iesniegšanas muitas iestādē

Pirmā ievešanas muitas iestāde (Office of First Entry).

Šī ir muitas iestāde, caur kuru preces tiek ievestas ES muitas teritorijā.

Šajā muitas iestādē, ja nepieciešams, var veikt ENS datu labošanu un maršruta

maiņas paziņojuma pieņemšanu. Pie preču faktiskās ierašanās tiek saņemts

preču ierašanās paziņojums un veiktas atbilstošās preču kontroles. Ja ENS

riska analīzes procesa rezultātā tiek noteikta preču kontrole, šajā muitas

iestādē tiek veiktas visas noteiktajam kontroles veidam atbilstošās kontroles,

kā arī kontroles datu ievade un gadījumos, ja kontroles rezultātā konstatētas

nelielas neprecizitātes, tiek veikta atbilstoša ENS datu korekcija.



Ja pirmā ievešanas muitas iestāde ir arī kopsavilkuma deklarācijas

iesniegšanas muitas iestāde, tajā tiek veikta arī ENS datu ievade, apstrāde un

riska analīzes process.

Jauns

(None)

ENS reģistrēts

(ENS registered)



(ENS-common risk


Riska analīzes rezultāti

saņemti

Pirmās ievešanas muitas iestāde

Validēšana veiksmīga

Validēšana

neveiksmīga

Novirzīšana reģistrēta

(Diversion registered) Novirzīšanas

pieprasījums

Novirzīšanas

pieprasījums

Novirzīšanas

paziņojums reģistrēts

(Diversion notification

registered)

Reģistrēta liela

riska pakāpe,

ievešana aizliegta

(ENS-common

risk analysis

registered ENS

stopped)

Izmaiņas deklarācijai

iesniegtas

ENS anulēts

(ENS cancelled)

Atbildēts uz ENS

pieprasījumu

(ENS declaration

response sent)

„A” tipa

Riska

analīze

Izmaiņas

pieprasītas

Validēšana

veiksmīga

Izmaiņas

pieprasītas

Pieprasīts IE303

Taimeris

iztek

Taimeris

iztek

Pieprasīts IE303

Validēšana

neveiksmīga

Preces uzrādītas

ievešanas muitas iestādē

(Arrived at entry)

Maršruta maiņa

noraidīta

(Presentation rejected)

ENS dati saņemti

(IE303)

ENS pieprasīts

(ENS for Presentation

requested)

ENS reģistrēts

(ENS registered)

Ierašanās

paziņojums

piesaistīs

Pieprasījums noraidīts

(IE303) Riska analīze ievadāmām precēm

Pirms kravas ierašanās

Kravas ierašanās

Ievešana aizliegta

(Stopped at Entry)Ievešana atļauta

(Entry allowed)

Fiziskā kontrole pirms

ievešanas

(Under control)

Apmierinoši

kontroles rezultāti

Reģistrēti kravas riska


(Arriaval risk analysis

registered)

Fiziskā kontrole

nepieciešama?

(Is control required?)

Jā

Nē,

Dokumentu

kontroles

rezultāti ir

apmierinoši

Neapmierinoši


Iesniegts un piesaistīts

ierašanās paziņojumsIesniegts un piesaistīts

ierašanās paziņojums

Saņemts

IE303

8.att. ENS datu iesniegšana pirmajā muitas iestādē

Sekojošā muitas iestāde (Office of Subsequent Entry).

Šī ir muitas iestāde faktiskajā preču ievešanas vietā. Ja tiek veiktas

korekcijas preču ievešanas maršrutā, šī ir tā muitas iestāde, kas saņem

maršruta maiņas ziņojumu. Pie preču faktiskās ierašanās tiek saņemts preču



ierašanās paziņojums un veiktas atbilstošās preču kontroles. Ja ENS riska

analīzes procesa rezultātā tiek noteikta preču kontrole, tiek veiktas visas

noteiktajam kontroles veidam atbilstošās kontroles, kā arī kontroles datu

ievade un gadījumos, ja kontroles rezultātā konstatētas nelielas neprecizitātes,

tiek veikta atbilstoša ENS datu korekcija. Šī ir arī tā muitas iestāde, kurā tiks

veiktas preču importa formalitātes.

Preces uzrādītas

ievešanas muitas iestādē

(Arrived at entry)



Sekojošās ievešanas muitas iestāde

Maršruta maiņa

noraidīta

(Presentation rejected)



(ENS-common risk


ENS dati saņemti pildnībā

(IE303)

ENS pieprasīts

(ENS for presentation

requested)

ENS reģistrēts

(ENS registered)



Pieprasījums noraidīts

(IE303)

Riska analīze ievadāmām precēm

ENS dati saņemti daļēji

(IE303)

ENS Anulēts

(ENS cancelled)

taimerī uzstādītais

laiks beidzas

taimerī uzstādītais

laiks beidzas

Ievešana aizliegta

(Stopped at Entry)

Ievešana atļauta

(Entry allowed)

Fiziskā Kontrole pirms

ievešanas

(Under control)

Apmierinoši


Reģistrēti kravas riska


(Arriaval risk analysis

registered)

Fiziskā Kontrole

nepieciešama?

(Is control required?)

Jā

Nē,

Dokumentu

kontroles

rezultāti ir

apmierinošiNeapmierinoši


9.att. ENS datu iesniegšana sekojošajā muitas iestādē



2.1.1.4. Tranzīta kontroles sistēmas Komersanta lietotāja

saskarne

Komersanti tranzīta procedūras noformēšanai kopš 2009.gada 1.jūlija

izmanto vienotu Komersanta lietotāja saskarni. Eksporta kontroles sistēmā

integrētā funkcionalitāte – Tranzīta kontroles sistēmas Komersanta lietotāja

saskarne (TKS KLS) nodrošina komersantiem ērti lietojamu elektronisko vidi

tranzīta muitas procedūru noformēšanai. TKS KLS izmanto tranzīta un

TIR/tranzīta deklarāciju, kā arī tranzīta un TIR/tranzīta deklarāciju ar

kopsavilkuma deklarācijas datiem iesniegšanai. Komersanti, kuriem piešķirts

muitas atzītā nosūtītāja/saņēmēja statuss, TKS KLS lieto atbilstoši savam

statusam.

TKS KLS izmanto ārējie lietotāji – juridiskas vai fiziskas personas, kas ir

noslēgušas līgumu ar VID par sistēmas izmantošanu.

TKS KLS nodrošina informācijas apmaiņu ar:

Jaunās datorizētās tranzīta sistēmas (NCTS) apakšsistēmu Minimal

Common Core (MCC), kas ir modulāra programma un nodrošina

pamata funkcionalitāti muitas darbiniekam, kas nepieciešama

tranzīta procedūras apstrādei;

NCTS apakšsistēmu Guarantee Management System (GMS), ko

izmanto muitas darbinieki datorizētai galvojumu reģistrēšanai un

kontrolei tranzīta procedūras ietvaros.

TKS KLS informācijas apmaiņai ar MCC un GMS izmanto NCTS

apakšsistēmas ECN (Electronic Data Interchange CSI Node) saskarni, kas

darbojas kā mezglpunkts starp NCTS moduļiem. Informācijas apmaiņa starp

EKS un MCC, GMS sistēmām notiek ar IE ziņojumu palīdzību.

Informācijas aprite starp minētajām sistēmām notiek, izmantojot

elektroniskus informācijas apmaiņas ziņojumus (sk. 5.tab.), tādā veidā

nodrošinot tranzīta funkcionalitāti.

5.tab. TKS IE ziņojumi

IE04 Labojumu apstiprinājums

IE05 Labojumu noraidījums


IE08 Ierašanās paziņojums noraidīts

IE09 Lēmums par anulēšanu

IE13 Deklarācija labota

IE14 Deklarācijas anulēšanas pieprasījums

IE15 Deklarācija iesniegta

IE16 Deklarācija noraidīta

IE25 Preču izlaišanas paziņojums



IE28 MRN (Kustības atsauces numurs) piešķirts

IE29 Preces izlaistas tranzītā

IE34 Pieprasījums par galvojumu

IE35 Paziņojums par piedziņas procedūru

IE37 Atbilde uz pieprasījumu par galvojumu

IE38 Atbilde uz pieprasījumu par pārvadājumu

IE43 Izkraušanas atļauja

IE44 Izkraušanas piezīmes

IE45 Paziņojums par procedūras slēgšanu

IE51 Preces tranzītā netiek izlaistas

IE54 Izlaišanas pieprasījums

IE55 Galvojums nav derīgs

IE58 Izkraušanas piezīmes noraidītas

IE60 Kontroles lēmuma paziņojums

IE62 Izlaišanas pieprasījuma atteikums

IE140 Paziņojums par nepabeigtu tranzīta procedūru

IE141 Atbilde par nepabeigtu tranzīta procedūru

Tranzīta kontroles sistēmas Komersanta lietotāja saskarnes (TKS KLS)

pamata funkcionalitāte ietver:

deklarācijas iesniegšanu;

deklarācijas datu ielādi no iepriekš izveidotas eksporta deklarācijas;

kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanu;

deklarācijas labošanu;

deklarācijas anulēšanas pieprasīšanu;

galvojuma pārbaudi;

galvojuma pārbaudes rezultāta saņemšanu;

deklarācijas drukāšanu;

ierašanās paziņojuma reģistrēšanu;


informācijas iegūšanu par deklarācijas pašreizējo statusu;

atbildes sniegšanu uz izmeklēšanas pieprasījumu par nenoslēgtu

tranzīta procedūru;


tiešsaistes palīdzības sistēmu;


paraugu un failu veidošanu;

komersanta identificēšana;

vienkāršotās tranzīta procedūras noformēšanu;

vienkāršotā tranzīta procedūrā noformētu deklarāciju izdrukāšanu;

vietējās muitošanas atļauju datu pārņemšanu.



TKS KLS lomas:

1) komersants nosūtītājs – komersants vai atzītais komersants, kas ir

reģistrēts TKS lietotājs un piesaka tranzīta procedūru nosūtītājai muitas

iestādei;

2) komersants saņēmējs – komersants vai atzītais komersants, kas ir

reģistrēts TKS lietotājs un piesaka tranzīta procedūru saņēmējā muitas iestādē.

2.1.1.5. Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma

(EORI)

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prasībām, sākot ar 2009.gada 1.jūliju,

visām personām, kas pastāvīgi iesaistītas muitas formalitāšu kārtošanā,

jāizmanto vienots reģistrācijas numurs – EORI numurs.

EORI numura norādīšana ir obligāta prasība, kārtojot muitas formalitātes:

importa procedūras (saņēmējam un deklarētājam);

eksporta procedūras (nosūtītājam un deklarētājam);

tranzīta procedūras principālam, tajā skaitā TIR turētājam;

iesniedzot ievešanas kopsavilkuma deklarācijas (iesniedzējam/

pārvadātājam);

iesniedzot izvešanas kopsavilkuma deklarācijas (iesniedzējam/

pārvadātājam);

muitas atļauju, galvojumu u.c. saņemšanai;

slēdzot līgumu par deklarāciju elektronisku iesniegšanu muitas

informācijas sistēmās.

EORI sistēma nodrošina komersantu reģistrāciju un identifikāciju.

Latvijas EORI sistēma izstrādāta, paplašinot EKS funkcionalitāti, un nodrošina

komersantu un citu personu datu reģistrēšanu, atjaunošanu un validāciju,

formējot muitas deklarācijas, kā arī datu par Latvijā reģistrētām personām

izgūšanu no Nodokļu informācijas sistēmas (NIS), datu apmaiņu ar EK

centrālo Ekonomisko operatoru sistēmu (EOS), datu izgūšanas web servisu

citām muitas informācijas sistēmām (Centrālajai muitas informācijas sistēmai

(CMIS), Muitas deklarāciju automatizētās apstrādes sistēmai ASYCUDA++),

Integrētajai riska informācijas sistēmai (IRIS)). Tāpat EORI sistēma ietver

datus par atzītajiem komersantiem, t.i., komersantiem, kam ir piešķirts atzītā

komersanta statuss, un nodrošina šo atzīto komersantu datu lejupielādēšanu no

EK EOS.



10.att. EORI datu plūsmu shēma

Datu plūsmu uzskaitījums saistībā ar EORI esošo informāciju:

no NIS uz Latvijas EORI – VID Nodokļu maksātāju reģistra (NMR)

dati;

no Latvijas EORI uz CMIS – EORI datu replikācija uz CMIS, kas

iekļauj informāciju gan par Latvijas komersantiem (CMIS to

izmantos kā pazīmi, ka tie ir EORI reģistrā), gan par citu valstu

EORI komersantiem – kas reģistrēti citās ES dalībvalstīs, gan kā

trešo valstu komersanti, kas reģistrēti Latvijas EORI reģistrā;

no Latvijas EORI uz IRIS – EORI datu replikācija uz IRIS, kas satur

pilnu Latvijas EORI reģistrā esošo EORI ierakstu komplektu;

LV EORI

EK EOS

MCC

A ++

IRIS

CMIS

NIS

ĀLR

Aktu

aliz

ēšan

a Ārpus ES

dibinātu komersantu datu

reģistrēšana

NMR (LV EORI)

Asin

hro

ni iz

lād

e –

izm

aiņ

as

Smart replication

EKS/IKS/ TKS KLS Ad hoc-

pagaidu numura reģistrēšnaa

- Web Serviss : 1 . izmaiņas laika

periodā: piepr./atbilde 2 . viena EO dati



no Latvijas EORI uz ASYCUDA++ – EORI datu replikācija uz

ASYCUDA++, kas satur pilnu Latvijas EORI reģistrā esošo EORI

ierakstu komplektu.

Datu plūsmu uzskaitījums ar EK Ekonomisko operatoru sistēmu (EOS):

uz EK EOS no Latvijas EORI asinhrona datu plūsma – 1) jaunie

Latvijas EORI ieraksti, gan Latvijas komersantu, par kuriem pamata

informācija tiek balstīta uz NIS NMR datiem, gan trešo valstu

komersanti, kas tiks reģistrēti Latvijas EORI; 2) izmaiņas Latvijas

EORI/AEO datos;

no EK EOS uz Latvijas EORI asinhrona datu plūsma – to

komersantu aktuālā informācija, kuru dati tiks iegūti, izmantojot tā

saucamo smart replication funkcionalitāti, kā arī AEO datu aktuālā

informācija;

sinhronā datu izgūšana no EK EOS, izmantojot EK speciāli tam

paredzētu WEB servisu (tā saucamā smart replication).

EORI sistēma paredzēta tikai iekšējiem lietotājiem (muitas

darbiniekiem), kas veic EORI numuru piešķiršanu un administrēšanu.

2.1.2. Muitas deklarāciju automatizētās apstrādes sistēma

ASYCUDA++

Šobrīd Latvijā preču deklarēšanu importa procedūrām – importa

deklarāciju datu iesniegšanai un apstrādei – nodrošina UNCTAD (United

Nations Conference on Trade and Development) izstrādātā Muitas deklarāciju

automatizētās apstrādes sistēma ASYCUDA++, kura darbojas Latvijas muitā

kopš 1999.gada. ASYCUDA++ ir bāzēta uz DOS operētājsistēmu un izstrādāta

trīs līmeņu arhitektūrā – klienta programmatūra, servera programmatūra un

datubāze.

ASYCUDA++ ir divu veidu lietotāji:

ārējie lietotāji – komersanti;

iekšējie lietotāji – muitas amatpersonas, kuras veic ar deklarāciju

apstrādi saistītās darbības.

Lai saņemtu piekļuves tiesības ASYCUDA++, ārējiem lietotājiem jābūt

vai nu atbilstošai atļaujai vai jāslēdz atsevišķs līgums ar VID. Nepieciešamo

darbību veikšanai reģistrētam lietotājam tiek piešķirtas atbilstošas tiesības

piekļūt sistēmas funkcionalitātei un datiem.



2.1.3. Jaunā datorizētā tranzīta sistēma (NCTS)

Tranzīta muitas procedūru noformēšana un kontrole pēc Latvijas

iestāšanās ES 2004.gada 1.maijā tiek veikta elektroniski tiešsaistes režīmā

NCTS (New Computerized Transit System, Jaunā datorizētā tranzīta sistēma).

Kopš 2009.gada 1.jūlija NCTS (muitas moduļi MCC un GMS) tika sasaistīta ar

jaunu Tranzīta kontroles sistēmas Komersanta lietotāja saskarni (TKS KLS),

aizvietojot līdz šim lietoto NCTS komersanta moduli Trade Made Easy.

NCTS izmanto iekšējie lietotāji – VID darbinieki, kuri, pildot savus

dienesta pienākumus, lieto NCTS – VID Muitas pārvaldes, tai skaitā muitas

kontroles punktu, darbinieki.

VID muitas iestādēs tiek izmantotas NCTS lietojumprogrammas Minimal

Common Core (Minimālā kopējā prasība) (MCC) (Tranzīta deklarāciju

apstrādes programma) un Guarantee Management System (Galvojumu

administrēšanas programma).

NCTS veido šādas komponentes:

MCC (Minimālā kopējā prasība) – modulāra programma, kura

nodrošina pamata funkcionalitāti, kas nepieciešama tranzīta

procedūras apstrādei;

GMS (Galvojumu administrēšanas sistēma) – modulāra programma,

kas nodrošina datorizētu galvojumu reģistrāciju un kontroli tranzīta

procedūras ietvaros;

ECN (EDI/CSI mezgls) – programma, kas darbojas kā mezglpunkts

starp NCTS moduļiem un CCN/CSI vārteju.

MCC un GMS raksturo trīs līmeņu arhitektūra, kurā nodalāma klienta

programmatūra, servera programmatūra un datubāzes. ECN pilda mezglpunkta

funkcijas un nodrošina datu apmaiņu starp pārējām komponentēm, kā arī starp

MCC un Tranzīta kontroles sistēmas Komersanta lietotāja saskarni (TKS

KLS). ECN raksturo divu līmeņu arhitektūra – servera programmatūra un

datubāzes.

Informācijas apmaiņai starp NCTS un ES dalībvalstu atbilstošām

sistēmām izmanto CCN/CSI tīklu un kopējā domēna IE ziņojumus. Nosūtītie

un saņemtie IE ziņojumi (skat. 6.tab.) tiek reģistrēti NCTS. IE ziņojumi tiek

nosūtīti EDIFACT formātā.

6.tab. NCTS IE ziņojumi

IE01 Deklarācijas AAR (sagaidāmā tranzīta ieraksts)

IE02 AAR pieprasījums

IE03 Atbilde uz AAR pieprasījumu



IE18 Saņēmējas muitas iestādes kontroles rezultāti

IE20 Neatbilstību novēršanas apstiprinājums



IE24 Informācija par saņēmējas muitas iestādes maiņu

IE27 Informācijas pieprasījums par tranzīta deklarāciju

IE34 Galvojuma datu pieprasījums

IE37 Atbilde uz galvojuma datu pieprasījumu

IE38 Atbilde uz tranzīta deklarācijas informācijas pieprasījumu

IE50 Deklarācijas ATR (sagaidāmā tranzīta ieraksts) tranzīta muitas iestādē

IE59 Izmeklēšanas pieprasījuma atcelšana

IE63 Paziņojums par piedziņu

IE110 Papīra kontroles rezultāti saņemti

IE111 Pieprasījums par atzīto saņēmēju

IE112 Atbilde uz pieprasījumu par atzīto saņēmēju

IE114 ATR pieprasījums tranzīta muitas iestādē

IE115 ATR atbilde tranzīta muitas iestādē

IE118 NCF (robežšķērsošanas) apstiprinājums tranzīta muitas iestādē

IE142 Izmeklēšanas pieprasījums

IE143 Atbilde uz izmeklēšanas pieprasījumu

IE144 Izmeklēšanas informācija

IE145 Izmeklēšanas informācijas pieprasījums

IE150 Piedziņas pieprasījums

IE151 Paziņojums par piedziņas pieņemšanu

IE152 Paziņojums par piedziņu

IE200 Galvojuma pārbaude

IE201 Atbilde uz galvojuma pārbaudes pieprasījumu

IE203 Galvojuma izmantojums

IE204 Galvojuma izmantojuma atcelšana

IE205 Atbilde par galvojuma izmantojumu

IE209 Galvojuma apjoma kreditēšana

IE901 Anulēšanas apstiprinājums

IE904 Deklarācijas statusa pieprasījums

IE905 Atbilde par deklarācijas statusu

IE906 Funkcionālā kļūda

IE907 EDIFACT kļūda

IE931 Muitas iestāžu dati

IE932 Kopējie atsauces dati

IE971 Nepieejamību datu saraksts

IE980 Riska informācija

IE981 Atbilde uz riska informāciju

NCTS ir sasaistīta ar:

EKS – saņem komersantu klasifikatoru datus, saņem/sūta TIR/

tranzīta deklarāciju datus, informāciju par galvojumu;



CMIS – NCTS no CMIS saņem klasifikatoru datus (piemēram, datus

par vietējām muitošanas atļaujām); NCTS sūta CMIS TIR/tranzīta

deklarācijas;

IRIS – izmantojot NCTS saskarni ar IRIS, deklarācijām tiek veikta

riska novērtēšana, nodrošinot ziņojumu nosūtīšanu uz IRIS un riska

novērtējuma atbildes automātisku saņemšanu;

CS/MIS – NCTS ziņojuma veidā nosūta informāciju uz CS/MIS par

sistēmu nepieejamību un saņem no CS/MIS informāciju par citu


CS/RD – NCTS no CS/RD saņem klasifikatoru datus (piemēram,

muitas iestāžu informācija, iepakojumu veidi, mērvienības);

citu valstu IS – izmantojot CCN/CSI tīklu, NCTS sūta un saņem

tranzīta/TIR deklarāciju datus, kā arī TIR/tranzīta izvešanas un

ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datus.

NCTS muitas iestāžu lomas:

nosūtītāja muitas iestāde – oficiāla muitas iestāde, kura pieņem

deklarāciju, kā arī TIR/tranzīta kopsavilkuma deklarāciju par

TIR/tranzīta procedūras piemērošanu precēm;

saņēmēja (galamērķa) muitas iestāde – oficiāla muitas iestāde, kurā

jāuzrāda preces un tranzīta deklarācija, lai pabeigtu tranzīta

procedūru;

garantijas muitas iestāde – muitas iestāde, kurā saskaņā ar katras

valsts kompetento institūciju lēmumu galvinieki iesniedz

galvojumus;

tranzīta muitas iestāde – oficiāla muitas iestāde, kas atrodas:

1) iebraukšanas punktā:

a) kopējā tranzīta gadījumā kādā līgumslēdzēja pusē, kas nav

nosūtītāja līgumslēdzēja puse;

b) Kopienas tranzīta gadījumā Kopienas muitas teritorijā pēc

tam, kad preces tranzīta procedūras piemērošanas laikā ir

šķērsojušas kādas trešās valsts teritoriju;

2) izbraukšanas punktā:

a) kopējā tranzīta gadījumā no kādas līgumslēdzēja puses,

kad preču krava tranzīta procedūras piemērošanas laikā

atstāj šīs līgumslēdzēja puses muitas teritoriju, šķērsojot

robežu starp šo līgumslēdzēja pusi un kādu trešo valsti;

b) Kopienas tranzīta gadījumā no Kopienas muitas teritorijas,

kad preču krava tranzīta procedūras piemērošanas laikā

atstāj Kopienas muitas teritoriju, šķērsojot robežu starp

kādu dalībvalsti un trešo valsti, kas nav EBTA valsts.



2.2. Lietotāji un ietekmētais personāls

Esošo muitas informācijas sistēmu lietotāji ir VID darbinieki un

komersanti, kuriem tiek piešķirts lietotāja identifikators un parole. Katrs

lietotājs tiek identificēts pēc piederības kādai no sistēmas lietotāju grupām.

Sistēmas lietotāju grupas tiks veidotas atbilstoši lietotāju izpildāmajām

funkcijām un kompetencei:

VID informācijas sistēmu un DB administratori – veic lietotāju

un DB pārvaldības funkcijas, kā arī pārrauga datu transformāciju

procesu grafiku un to izpildes rezultātus, konfigurē sistēmas

parametrus un nodrošina citu lietotāju piekļuves tiesību

administrēšanu;

VID Muitas pārvalde – veic darbības ar komersantu iesūtītajām

deklarācijām;

reģistrēti komersanti - iesūta, labo un apskata savas un savu

uzņēmumu deklarācijas.

2.3. Atbalsta stratēģija

2.3.1. Prasības sistēmu infrastruktūras apkalpošanai

Tiek nodrošinātas šādas prasības sistēmas infrastruktūras apkalpošanai:

infrastruktūras iekārtu apkalpošanas darbi tiek veikti saskaņā ar

ražotāja noteiktajām prasībām:

o sistēmas infrastruktūras iekārtu uzturēšanas vai apkalpošanas

līgumos tiek iekļautas prasības, kas paredz sistēmas

infrastruktūras iekārtas ražotāja garantiju;

sistēmas serveriem izmanto bojājumpiecietīgos risinājumus:

o sistēmu serveru kritiskie mezgli tiek dublēti, un sistēmas

darbības nodrošinošie serveri ir bojājumpiecietīgi;

o līgumos par sistēmas infrastruktūras uzturēšanu tiek izvirzītas

noteiktas prasības par bojājumu novēršanas termiņiem, lai

tādējādi tiktu izpildīta prasība par sistēmas infrastruktūras

pieejamību un sankcijas par to neievērošanu;

sistēmas aplikācija nošķirta no sistēmas datiem fiziskā līmenī:

o sistēmas aplikācijas un datubāzu vadības sistēmas ir fiziski

atdalītas un atrodas uz atsevišķiem serveriem;

sistēmas testa vide ir fiziski nodalīta no produkcijas vides.



2.3.2. Izmaiņu vadības padome

VID laika gaitā ir radīta efektīva IT projektu pārvaldības sistēma, kas

balstās uz Izmaiņu vadības padomi (IVP) un vienotu izmaiņu pieprasījumu un

problēmu ziņojumu reģistru (Remedy sistēma).

IVP sastāvā tiek iekļauti VID un izstrādātāju (ieskaitot apakšuzņēmējus)

pārstāvji. Pēc IVP lēmuma nepieciešamības gadījumā un, nepārkāpjot

konfidencialitātes nosacījumus, IVP darbā var tikt iesaistīti arī ārējo

organizāciju pārstāvji (eksperti, konsultanti u.c.), kuri var tieši piedalīties IVP

sēdēs vai arī gatavot dažāda veida atzinumus, ieteikumus un citu informāciju.

IVP sēdēs tiek apspriesti un pieņemti lēmumi par visiem VID IS

izstrādes un uzturēšanas vai atbilstošā projekta norises operatīvajiem

jautājumiem, tajā skaitā:

saskaņots un apstiprināts atsevišķu darba uzdevumu detalizēts saturs

un atbilstošo nodevumu veids, saturs un forma;

noteikti darbu izpildes apjomi;

apstiprināta vienošanās par darbu izpildes termiņiem vai to

izmaiņām;

ierosinātas un apstiprinātas darbu izpildes prioritātes vai to izmaiņas;

apstiprināta atsevišķu darbu uzsākšana vai pabeigšana;

saskaņotas un apstiprinātas īpašas prasības;

apstiprināti apskašu un nodošanas – pieņemšanas pasākumu

rezultāti;

risināti citi jautājumi, kuri ir attiecīgās IVP sastāvā iekļauto VID

amatpersonu kompetencē.

IVP sēdēs vienojas par izmaiņu pārvaldības dokumentēšanas formām,

kuras EKS gadījumā varētu būt šādas:

dokumenta formā elektroniski iesniegtam nodevumam izmaiņu

atsekošanas režīmā (track changes) pievienotie komentāri,

papildinājumi un labojumi;

problēmu ziņojumi (PZ);

izmaiņu pieprasījumi (IP);

nodevumu apskašu protokoli;

IVP sēžu protokoli;

PZ un IP apstrādes pārskati.

Izmantojot iepriekš norādītās dokumentēšanas formas, projekta norises

laikā partneru savstarpējā sadarbība tiek organizēta šādā secībā:

pieraksta atklātās problēmas vai nepieciešamās izmaiņas, izmantojot PZ

un IP formas vai pievienojot (izmaiņu atsekošanas režīmā) dokumenta

formā elektroniski iesniegtam nodevumam komentārus, papildinājumus

vai labojumus;



veic atklāto problēmu vai izmaiņu analīzi un novērtē to novēršanai vai

īstenošanai nepieciešamos resursus;

ja nepieciešams, problēmu novēršanai formulē izmaiņu pieprasījumu

(vienkāršākos gadījumos par izmaiņu pieprasījumu var kalpot pats

problēmu ziņojums vai dokumenta formā elektroniski iesniegtajam

nodevumam izmaiņu atsekošanas režīmā pievienotie komentāri,

papildinājumi un labojumi);

IVP sēdē vai nodevuma apskates laikā pieņem lēmumu (izmaiņas

apstiprina un nodod izpildīšanai vai noraida);

realizē apstiprinātās izmaiņas;

novērtē paveiktās izmaiņas.

Pēc rakstiska (elektroniska) IP saņemšanas no VID saņemtā informācija

līgumā noteiktajā darba dienu laikā tiek apstrādāta un VID iesniegts

piedāvājums par izmaiņu pieprasījuma realizēšanai nepieciešamo termiņu un

darbietilpību.

Ja atsevišķu lēmumu pieņemšanai nepieciešama papildu informācija

(piemēram, detalizēts izmaiņu pamatojums, paredzamā un faktiskā izmaiņu

darbietilpība), šo informāciju noformē tai piemērotā formā un dokumentē kā

attiecīgā pamatdokumenta (PZ vai IP) pielikumu.

Attiecībā uz Remedy ziņojumiem (RZ) abu līmeņu IVP sēdēs var tikt

pieņemti šādi lēmumi:

RZ atzīšana par IP vai PZ;

RZ realizācijas prioritātes maiņa;

IP realizēšanas novēršanas darba apjoma un nodevumu termiņu

noteikšana, kas ir saistoša VID un izstrādātājiem;

PZ novēršanas un nodevumu termiņu noteikšana:

RZ realizācijas fakta, izlietoto resursu u.c. apstiprināšana strīdu

gadījumos;

risinājumi citās strīdīgās situācijās, kas ir radušās RZ reģistrēšanas,

klasificēšanas un apstrādes procesā;

to RZ apstrādes kārtības noteikšana, kuri nav pakļauti

autoruzraudzībai;

IP formulējumu saskaņošana, precizēšana vai mainīšana, kā arī

vajadzības gadījumā jauna IP sagatavošana, pamatojoties uz

apspriesto RZ;

IP realizācijas algoritma saskaņošana un apstiprināšana;

RZ novirzīšana izskatīšanai citā projektā.

2.3.3. Akcepttestēšana un ieviešana

Akcepttestēšana ir testēšana, kuru veic, lai noteiktu, vai izstrādātais

produkts apmierina vai neapmierina tā akceptēšanas kritērijus, un dotu iespēju



pasūtītājam izlemt, vai programmatūra/sistēma ir akceptējama, t.i., ir vai nav

pieņemama. Akcepttestēšanu veic VID savās telpās un reālos (vai reāliem

tuvos) darba apstākļos.

Akceptēšanas kritēriji ir kritēriji, kas sistēmai vai citam nodevumu

veidam jāapmierina, lai VID to pieņemtu.

Kvalifikācijas testēšana ir testēšana, kas tiek veikta, lai demonstrētu

VID, ka nodevums apmierina tam noteiktās prasības.

Visas akcepttestēšanas laikā atklātās problēmas tiek fiksētas kā Remedy

ziņojumi un apstrādātas atbilstoši “Problēmu ziņojumu un izmaiņu

pieprasījumu pieteikšanas un apstrādes procedūrai” (Nr. FM VID 2005/628

0.1.1.pielikums) kā autoruzraudzībai nenodotu sistēmu ziņojumi.

Tiek uzskatīts, ka sistēma ir izturējusi akcepttestēšanu, ja tā atbilst

akcepttestēšanas kritērijiem un akcepttestēšanas laikā nav atrastas 1., 2. vai

3.klases problēmas (sk. 8.tab.) vai arī pēc īpašas abu pušu rakstiskas

vienošanās.

Ja akcepttestēšanas laikā tiek atrastas 1., 2. vai 3.klases problēmas

(sk. 8.tab.), par turpmāko darbību abu pušu pilnvarotie pārstāvji vienojas

atsevišķi.

8.tab. Problēmu klasifikācija

Klase Problēmas īss raksturojums

1. Neļauj izpildīt būtisku funkciju vai īstenot kritiskas prasības

2. Traucē izpildīt būtisku funkciju, nav zināms cits izpildes variants

3. Traucē izpildīt būtisku funkciju, ir zināms cits izpildes variants

4. Sagādā neērtības darbā, bet neiespaido būtisko funkciju

5. Rada jebkuru citu efektu

2.3.4. Autoruzraudzība un uzturēšana

Autoruzraudzība tiks nodrošināta ne mazāk kā 1 (vienu) gadu no

pieņemšanas – nodošanas akta abpusējas parakstīšanas brīža. Ja sistēmā tiek

veiktas izmaiņas pēc tās nodošanas ekspluatācijā, sistēmas autoruzraudzība

tiks nodrošināta ne mazāk kā 1 (vienu) gadu no attiecīgā pieņemšanas –

nodošanas akta abpusējas parakstīšanas brīža par pēdējām veiktajām izmaiņām

sistēmā.

Autoruzraudzība ietver izstrādātāja vainas dēļ radušos kļūdu

(programmatūras, datubāzes u.c.) bezmaksas novēršanu (labošanu,

konsultācijas – telefoniski, izmantojot elektronisko pastu, faksu u.c.) viena

gada laikā no attiecīgā pieņemšanas – nodošanas akta abpusējas parakstīšanas

brīža par pēdējām veiktajām izmaiņām sistēmā. Atbalsta garantijas ir spēkā, ja

pasūtītājs nav veicis nesaskaņotas modifikācijas izstrādātajā programmatūrā.

Pieteikumu apstrāde, kā arī kļūdu un neatbilstību novēršana notiek saskaņā ar



savstarpēji saskaņotu procedūru, kurā tiek definētas kļūdu kategorijas, kļūdu

reģistrēšanas un uzskaites kārtība, reakcijas laiki u.c. ar šo procesu saistīti

nosacījumi. Operatīvo pārvaldības jautājumu risināšanu, kas saistīta ar

autoruzraudzību, nodrošinās projekta IVP, kas izskatīs atklātās problēmas,

izmaiņu pieprasījumus un komplicētu problēmu gadījumā noteiks to

novēršanas vai izmaiņu pieprasījumu realizēšanas termiņus.

Sistēmu uzturēšana ietver konsultācijas un atbalstu sistēmu darbināšanas

laikā gan neklātienē (telefoniski, izmantojot elektronisko pastu, faksu u.c.),

gan klātienē, datu integritātes atjaunošanu, apmācību u.c. līguma darbības

laikā neparedzētu pasākumu veikšanu.



3. Izmaiņu pamatojums un to būtība

3.1. Izmaiņu pamatojums

Atbilstoši ES normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ES dalībvalstīm

pakāpeniski jāievieš drošas, integrētas un mijiedarbīgas elektroniskas muitas

sistēmas, lai nodrošinātu datu, kas iekļauti muitas deklarācijās, preču

pavaddokumentos, muitas atļaujās un citos muitas dokumentos, elektronisku

iesniegšanu un apmaiņu visā ES, kā arī lai apmainītos ar cita veida

informāciju, kas saistīta ar muitas funkciju nodrošināšanu un kontroli

(piemēram, riska analīzes rezultātiem).

Līdz 2004.gada 1.maijam Latvijas muitā tranzīta, eksporta un importa

muitas procedūru noformēšanai tika izmantota Muitas deklarāciju

automatizētās apstrādes sistēma ASYCUDA++, kura ir bāzēta uz DOS

operētājsistēmu, kas ir morāli novecojusi, nav elastīga un tādējādi nespēj

nodrošināt ES izvirzītās prasības attiecībā uz jaunajām muitas informācijas

sistēmām. To nav iespējams modificēt tā, lai tā nodrošinātu tiešsaistes datu

apmaiņu ar citām ES dalībvalstīm.

Tādējādi kopš Latvijas iestāšanās ES 2004.gada 1.maijā, kad atbilstoši

ES normatīvo aktu prasībām bija jānodrošina elektroniska datu apmaiņa starp

ES dalībvalstīm par tranzīta procedūru datiem, tika ieviesta Jaunā datorizētā

tranzīta sistēma (NCTS).

2007.gada 1.jūlijā stājās spēkā ES normatīvo aktu prasība nodrošināt

elektronisku datu apmaiņu ar ES dalībvalstīm ar eksporta muitas procedūru

datiem. Tādējādi Latvijā sākotnēji kā pagaidu risinājums tika ieviesta EK

izstrādātā programmatūra ECN+ un paralēli tika veikts darbs pie jaunās

nacionālās Eksporta kontroles sistēmas izstrādes, uz kā platformas tika

izstrādāta arī Importa kontroles sistēma, kuras arī veiksmīgi tika ieviestas

2009.gada 1.jūlijā. Minētās sistēmas nodrošina arī ES normatīvo aktu prasības

drošības un drošuma jomā – ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju

iesniegšanu un apstrādi.

Nākamā prasība, kas tiek izvirzīta ES dalībvalstīm, skar importa

procedūru elektronizēšanu. Līdz 2013.gadam ES dalībvalstīm jānodrošina

elektroniska importa procedūru datu apmaiņa, paredzot centralizētas

muitošanas principa ieviešanu. ASYCUDA++ nespēj nodrošināt ES normatīvo

aktu prasības attiecībā uz sistēmu savietojamību un datu apmaiņu starp ES

dalībvalstīm.

Papildus tam ASYCUDA++ datubāze ir izstrādāta bez datu tabulu

relācijām, tādējādi tā nenodrošina arī aizsardzību pret datu integritātes

bojājumiem. Datubāzes struktūrā un sistēmā nav paredzēta vēsturiskas

informācijas uzturēšana un izmantošana klasificētajiem datiem, kas apgrūtina

muitas deklarāciju labošanu, veicot pēcmuitošanas auditu. ASYCUDA++

neatbalsta arī virkni darbību, kas ir nepieciešamas efektīvai importa muitas



procedūru noformēšanai, piemēram, preču izlaišanas fakta fiksēšanu, preču

iepriekšējo dokumentu strukturētu ievadi, atsauci uz iepriekšējo vienoto

administratīvo dokumentu (VAD), ja kādu iemeslu dēļ VAD tiek anulēts un tā

vietā noformēts cits, u.c. ASYCUDA++ nav elastīgas funkcionalitātes riska

profilēšanai automātiskai riska analīzes veikšanai par nacionālajiem un

Kopienas riska kritērijiem, kas arī apgrūtina turpmāko šīs informācijas

izmantošanu citās riska analīzes un statistikas apkopošanas sistēmās. Tāpat

ASYCUDA++ nav iespējams pielāgot, lai nodrošinātu tiešsaistes maksājumu

pakalpojumu sistēmas ieviešanu un nodrošinātu operatīvu informācijas par

veiktajiem muitas maksājumiem saņemšanu muitas iestādēs.

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu ES normatīvu aktu prasības attiecībā

uz importa procedūru elektronizēšanu, Latvijas muitā jāievieš jauns

risinājums, kas tiktu balstīts uz jaunākajām tehnoloģijām.

Papildus minētajam jānodrošina arī virkne ES normatīvo aktu prasību

attiecībā uz:

eksporta procedūru pilnu elektronizāciju, ieviešot Automatizēto

eksporta sistēmu;

muitas atļauju elektronizāciju un datu apmaiņu ar centrālo Eiropas

Komisijas sistēmu (EOS), papildinot EORI sistēmu;

vienota elektroniska piekļuves punkta un “Viena loga” principa

ieviešanu.

Atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām līdz 2013.gadam jānodrošina

vienkāršoto tranzīta procedūru elektronizēšana un elektronisku

pavaddokumentu iesniegšana. Pašreizējā NCTS sistēma, ko izmanto muitas

darbinieki tranzīta procedūru apstrādei, ir atsevišķa un mazāk elastīga sistēma

ar ierobežotu funkcionalitāti – tikai tranzīta procedūrām. Tādējādi nav

iespējams nodrošināt sekojošu muitas procedūru izsekojamību (piemēram, kad

eksportam seko tranzīts), kā arī jebkādu izmaiņu iestrāde prasa lielus finanšu

resursus, jo tās tiek veidotas uz citas platformas ar atsevišķu datubāzi un

elektroniskai datu apmaiņai izmanto citu formātu nekā jaunā Eksporta

kontroles sistēma un Importa kontroles sistēma. Muitas darbiniekiem tiek

apgrūtināts darbs, jo jāizmanto atsevišķas sistēmas eksporta, importa un

tranzīta procedūru noformēšanai. Tādējādi, lai nodrošinātu vienotu saskarni

muitas darbiniekiem, paaugstinātu muitas kontroles efektivitātes līmeni un

optimizētu muitas informācijas sistēmu uzturēšanas un pilnveidošanas

izmaksas, Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) projekta

ietvaros tiek paredzēts izstrādāt arī jaunu tranzīta kontroles sistēmu muitas

darbiniekiem, paredzot arī galvojumu administrēšanas funkcionalitāti ne tikai

tranzīta, bet arī importa un eksporta procedūrām. Tranzīta kontroles sistēma

muitas darbiniekiem tiks izstrādāta, papildinot Tranzīta kontroles sistēmas

Komersanta lietotāja saskarni, tādējādi samazinot izstrādei nepieciešamās

izmaksas.



Iekļaujot EMDAS jaunas funkcionalitātes importa un tranzīta procedūru

apstrādei, tiks izveidota vienota sistēma, kas nodrošinās muitas procesu

automatizāciju. Tiks atvieglota ne tikai sistēmas uzturēšana, divu dažādu

sistēmu vietā uzturot vienu muitas deklarēšanas sistēmu, bet arī muitas darbu,

jo visas ar muitu saistītas darbības varēs veikt vienā sistēmā.

EMDAS ieviešana nodrošinās ES normatīvo aktu prasību izpildi,

elektronizējot muitas vidi, un ietvers elektronisku muitas deklarāciju un

kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanu un apstrādi, datu apmaiņu starp

komersantiem, ES dalībvalstu muitas iestādēm un citām kompetentajām

iestādēm, kā arī pakāpeniski tiks elektronizēti kravu pavaddokumenti. Ieviešot

EMDAS, tiks sasniegti šādi būtiski minēto normatīvo aktu mērķi –

paaugstināts muitošanas procesa, riska analīzes un kontroles efektivitātes

līmenis, samazinātas administratīvās izmaksas gan komersantiem, gan valsts

iestādēm, samazinātas krāpniecības iespējas.

Projekta īstenošanas rezultātā:

tiks izpildītas šādu ES normatīvo aktu prasības:

o Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula

(EK) Nr.450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu

(Modernizētais muitas kodekss);

o Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 15.janvāra Lēmums

70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi;

tiks nodrošināta elektroniska muitas informācijas apmaiņa starp

komersantiem, ES dalībvalstu muitas iestādēm un citām kompetentajām

iestādēm;

tiks nodrošināta vienota darba vide gan komersantiem, gan muitas

darbiniekiem;

harmonizējot un standartizējot iesniedzamos datus un esošos muitas

procesus, tiks samazināts iesniedzamo datu un dokumentu apjoms, kā

arī nodrošināta iespēja atkārtoti izmantot vienreiz iesniegto informāciju,

tai skaitā to, kas nepieciešama arī citām kontrolējošām valsts iestādēm;

tiks paaugstināts muitošanas procesa, riska analīzes un kontroles

efektivitātes līmenis, samazinātas krāpniecības iespējas;

kā valsts iestādēm, tā uzņēmējiem samazināsies administratīvās

izmaksas, kā arī paātrināsies finanšu līdzekļu aprite uzņēmējiem (t.sk.

PVN atmaksu saņemšana, galvojumu atbrīvošana u.c.).

3.2. Nepieciešamo izmaiņu apraksts

EMDAS tiek veidota uz esošās Eksporta kontroles sistēmas, tai skaitā

Importa kontroles sistēmas, Tranzīta kontroles sistēmas Komersanta lietotāja

saskarnes un Komersanta reģistrācijas un identifikācijas sistēmas (EORI)



platformas un papildus jau esošajai funkcionalitātei nepieciešami šādi

papildinājumi:

1. Eksporta kontroles sistēmai

Eksporta kontroles sistēmas funkcionalitāte jāpaplašina un jāattīsta,

veidojot Automatizēto eksporta sistēmu, kura paredz centralizētas muitošanas

pieejas realizēšanu un elektronisku datu apmaiņu, tai skaitā arī ar citām valsts

iestādēm.

2. Importa kontroles sistēmai

Importa kontroles sistēma jāpapildina ar importa procedūru deklarēšanas

funkcionalitāti un citu ar preču ievešanu saistītu darbību elektronizēšanu,

veidojot vienotu Automatizēto importa sistēmu, kura paredz centralizētas

muitošanas pieejas realizēšanu un elektronisku datu apmaiņu, tai skaitā arī ar

citām valsts iestādēm. Ieviešot AIS, tiks aizstāta līdz šim importa muitas

procedūru formēšanai izmantotā sistēma ASYCUDA++.

AIS jānodrošina šādu muitas procedūru elektroniska piemērošana un

apstrāde:

Pagaidu uzglabāšanas procedūra

Ja precēm uzreiz netiek piemērota kāda no muitas procedūrām vai tās nav

novietotas brīvajā zonā, uzskata, ka muitai uzrādītās ārpuskopienas preces ir

novietotas pagaidu uzglabāšanā.

Pagaidu uzglabāšanas procedūra var tikt piemērota ārpuskopienas precēm

uzreiz pēc pirmsmuitošanas darbībām vai tranzīta procedūras. Novietojot

preces pagaidu uzglabāšanā, tiek noformēta pagaidu uzglabāšanas deklarācija,

kas var būt ievešanas kopsavilkuma deklarācija vai tranzīta dokuments.

Precēm netiek piemēroti ievedmuitas nodokļi, netiek iekasēti citi maksājumi

saskaņā ar atbilstošajiem spēkā esošiem nosacījumiem, kā arī netiek piemēroti

tirdzniecības politikas pasākumi.

Laišana brīvā apgrozībā

Ārvalstu statusa preces ar muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā –

piemērošanu iegūst Kopienas preču muitas statusu. Muitas procedūra – laišana

brīvā apgrozībā – paredz jebkuru ievedmuitas nodokļu iekasēšanu, citu

maksājumu iekasēšanu saskaņā ar atbilstošajiem spēkā esošiem nosacījumiem,

tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu, kā arī citu formalitāšu

pabeigšanu attiecībā uz šo preču importu. AIS jāparedz iespēja iesniegt muitas

deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā kopā ar ievešanas kopsavilkuma

deklarāciju datiem.

Atpakaļievestas preces

Atpakaļievestas preces ir preces, kas sākotnēji kā Kopienas statusa preces

bijušas eksportētas no Kopienas muitas teritorijas. Ja šādas preces trīs gadu

laikā kopš eksportēšanas tiek ievestas atpakaļ Kopienas muitas teritorijā un

deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, tās tiek atbrīvotas no ievedmuitas

nodokļiem.



Īpašās procedūras

o Uzglabāšana

Saskaņā ar uzglabāšanas procedūru (muitas noliktavās un brīvajās zonās)

ārpuskopienas preces var uzglabāt Kopienas muitas teritorijā, nepiemērojot

šīm precēm ievedmuitas nodokļus, citus maksājumus saskaņā ar spēkā

esošiem noteikumiem un tirdzniecības politikas pasākumus. Kopienas preces

var uzglabāt muitas noliktavās vai brīvajās zonās saskaņā ar tiesību aktiem

muitas jomā vai citiem Kopienas aktiem, vai arī, lai gūtu labumu no

ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas vai atbrīvošanas.

o Muitas noliktavas procedūra

Muitas noliktavas procedūra var tikt piemērota ārpuskopienas precēm

uzreiz pēc pirmsmuitošanas darbībām vai tranzīta procedūras. Novietojot

preces muitas noliktavā, tiek noformēta muitas noliktavas procedūras

deklarācija. Precēm muitas noliktavā netiek piemēroti ievedmuitas nodokļi,

netiek iekasēti citi maksājumi saskaņā ar atbilstošajiem spēkā esošiem

nosacījumiem, kā arī netiek piemēroti tirdzniecības politikas pasākumi.

Muitas noliktavā var tikt uzglabātas Kopienas statusa preces, ja ir

ekonomiska nepieciešamība, t.i., preces tiek pārstrādātas atbilstoši muitas

procedūrai – ievešana pārstrādei – vai galapatēriņa procedūrai, atbilstoši

procedūru nosacījumiem.

o Brīvās zonas

Brīvajā zonā var uzglabāt gan Kopienas, gan ārpuskopienas preces.

Kopienas precēm brīvajās zonā netiek piemērota brīvās zonas procedūra.

Ārpuskopienas precēm, kamēr tās ir brīvajās zonās, var piemērot muitas

procedūras – laišana brīvā apgrozībā, ievešana pārstrādei, pagaidu ievešana

vai galapatēriņa procedūra. Šajos gadījumos neuzskata, ka precēm ir

piemērota brīvās zonas procedūra.

o Pagaidu ievešanas procedūra

Ārpuskopienas preces, kuras paredzēts izvest atpakaļ var izmantot

Kopienas muitas teritorijā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas

nodokļiem, citiem maksājumiem saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem un

tirdzniecības politikas pasākumiem.

o Galapatēriņa procedūra

Preces var laist brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no nodokļa vai ar

samazinātu nodokļa likmi sakarā ar to īpašo izmantošanu. Preces paliek muitas

uzraudzībā. Muitas uzraudzība saskaņā ar galapatēriņa procedūru beidzas, ja

preces izmantotas mērķiem, kas noteikti, lai piemērotu atbrīvojumu no

nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi, ja preces eksportē, iznīcina vai, ja

atsakās par labu valstij, ja preces netika izmantotas mērķiem, kas noteikti, lai

piemērotu atbrīvojumu no nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi, un

piemērojamie ievedmuitas nodokļi ir samaksāti.



Ievešana pārstrādei

Procedūra atļauj Kopienas muitas teritorijā izmantot preces vienai vai

vairākām pārstrādes darbībām, nepiemērojot šīm precēm ievedmuitas

nodokļus, citus maksājumus saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem un

tirdzniecības politikas pasākumiem.

Precēm, kurām iepriekš bijusi piemērota muitas procedūra – ievešana

pārstrādei –, pārstrādes produkti tiek reeksportēti. Importējot pārstrādes

produktus, tiek iekasēti atbilstošie nodokļi.

Īpašajām procedūrām (izņemot tranzītu) ir nepieciešama muitas dienestu

atļauja. Īpašā procedūra ir pabeigta (izņemot tranzītu), kad precēm vai

pārstrādes produktiem tiek piemērota nākamā muitas procedūra, tie ir izvesti

no Kopienas muitas teritorijas vai iznīcināti, neatstājot pārpalikumus, vai kad

no tiem atsakās par labu valstij.

Preču atsavināšana, iznīcināšana un atteikšanās

Ja muitas dienestiem ir pamatojums tā rīkoties, tie var pieprasīt, lai muitai

uzrādītās preces tiktu iznīcinātas. No ārpuskopienas precēm un precēm, kas

pakļautas galapatēriņa procedūrai, procedūras izmantotājs vai preču valdītājs

var attiekties ar muitas dienestu iepriekšēju atļauju. Tiek uzskatīts, ka

ārpuskopienas precēm, no kurām atsakās par labu valstij, kuras ir aizturētas

vai konfiscētas, ir piemērota pagaidu uzglabāšanas procedūra.

AIS jānodrošina mehānisms pievienotās vērtības nodokļa aprēķinam,

jānodrošina saskarne ar Galvojumu administrēšanas sistēmu importa

procedūrām, muitas fiziskās kontroles bloku, IRIS – automātiskai riska

analīzes veikšanai un riska novērtējuma saņemšanai, ITVS – tarifu nosacījumu

pārbaudei un muitas nodokļa aprēķināšanai, kā arī ar citām muitas

informācijas sistēmām. AIS jāparedz efektīvs mehānisms muitas maksājumu

apstrādei, izmantojot tiešsaistes maksājumu pakalpojumu sistēmu, lai

nodrošinātu operatīvu informācijas par veiktajiem maksājumiem saņemšanu

muitas iestādēs. Izstrādājot AIS, jāparedz arī sekojošu muitas procedūru

izsekojamība, kā arī ievešanas kopsavilkuma deklarāciju un attiecīgu muitas

deklarāciju datu kontrole.

3. Tranzīta kontroles sistēmai

Lai nodrošinātu vienotu saskarni muitas darbiniekiem, optimizētu

sistēmas uzturēšanas un pilnveidošanas izmaksas, kā arī paaugstinātu muitas

kontroles efektivitātes līmeni, Tranzīta kontroles sistēma KLS jāpapildina ar

muitnieka lietotāja saskarni TIR/tranzīta procedūru apstrādei, kā arī galvojumu

administrēšanas sistēmu, paredzot iespēju turpmāk to izmantot arī eksporta un

importa muitas procedūrām. Attīstot TKS, jānodrošina arī vienkāršoto tranzīta

procedūru elektronizēšana un elektronisku pavaddokumentu iesniegšana.



4. Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēmai (EORI)

EORI sistēmu paredzēts papildināt ar muitas atļauju datiem, kuru

izsniegšanā vai piemērošanā ir iesaistītas vairākas ES dalībvalstis, tādējādi

nodrošinot vienotu muitas atļauju piešķiršanu, administrēšanu un izmantošanu

visās ES dalībvalstīs. EORI sistēmai jānodrošina datu apmaiņa ar centrālo

Eiropas Komisijas sistēmu (EOS), kur minētie muitas atļauju dati tiks

uzglabāti.

5. Citi EMDAS papildinājumi

“Viena loga” sistēma – paredz vienotu saskarni komersantiem

dokumentu un pieteikumu iesniegšanai, datu apmaiņu ar citām muitas

formalitāšu kārtošanā iesaistītajām iestādēm, nodrošinot arī

pavaddokumentu elektronizāciju. “Viena loga” sistēmā jānodrošina, lai

elektroniski iesniegtie dati nav jāiesniedz atkārtoti – tiklīdz dati ir

iesniegti, tos var izmantot visas muitas formalitāšu kārtošanā iesaistītās

iestādes. Sistēmas tehniskais risinājums jāizstrādā saskaņā ar

starptautiski atzītiem standartiem, izmantojot standartizētus failu

kodējumus, ņemot vērā citu dalībvalstu risinājumus, lai nodrošinātu ar

plašāk izmantotajiem IT risinājumiem savietojamu galaproduktu.

“Viena loga” sistēmu ES dalībvalstīs paredzēts ieviest pakāpeniski –

pirmo posmu līdz 2013.gadam un turpmākajos gados pārējos posmus.

“Viena loga” principa vienotu ieviešanu, citu ES institūciju iesaistīšanu

un sadarbības koordinēšanu veiks EK;

Vienots elektroniskais pieejas punkts nodrošina iespēju komersantiem

elektroniski iesniegt jebkuras ES dalībvalsts muitas iestādē muitas

deklarācijas un pavaddokumentus no sava uzņēmuma telpām. Tā ir

saskarne starp komersantu sistēmām un ES dalībvalstu muitas

sistēmām. Iesniegtie dati tiks automātiski nosūtīti atbildīgajai muitas

iestādei, kur tiks piegādātas preces, neatkarīgi no dalībvalsts, kurā šī

muitas iestāde atrodas. Tādējādi komersantam nav jānodrošina saskarne

ar citu ES dalībvalstu muitas sistēmām.

6. Izmaiņas citās VID IS

Ieviešot EMDAS, būs nepieciešamas izmaiņas arī saistītajās VID IS.

3.3. Izmaiņu prioritātes

1) EMDAS projekta – AIS, AES, t.sk. EORI papildinājumu ar citu

muitas atļauju datiem, kā arī Vienota elektroniska piekļuves punkta un “Viena

loga” sistēmas ieviešanas pamatojums ir ES normatīvie akti, kuros ir noteiktas

prasības attiecībā uz elektronisku datu apmaiņu, kā arī termiņi sistēmu

ieviešanai. Nepieciešamās izmaiņas noteiktas ES normatīvajos aktos, kuru

izpilde ir obligāta visām ES dalībvalstīm.



2) Muitnieka lietotāja saskarnes iestrāde EMDAS tranzīta procedūru

noformēšanai ir nacionālā prasība, kura tiek pamatota ar tehniskiem un

ekonomiskiem apsvērumiem, tai skaitā:

atsevišķas sistēmas (NCTS) uzturēšana, kā arī izmaiņu iestrāde

ekonomiski nav izdevīga un prasa gan lielākus finanšu, gan cilvēku

resursus;

sistēmas administratoriem nepieciešams apgūt un pārzināt vairāk

sistēmu;

muitas darbiniekiem nav nodrošināta vienota vide muitas procedūru

noformēšanai, kas apgrūtina muitas darbinieku darbu un kavē

muitas procedūru noformēšanas procesu.

3.4. Pieņēmumi un ierobežojumi

EMDAS projekta, tai skaitā Automatizētās importa un eksporta sistēmas,

EORI papildinājumu, Vienota elektroniskā piekļuves punkta un “Viena loga”

sistēmas, apjoms ir atkarīgs no tā, kas tiks iekļauts kopējās funkcionālajās un

tehniskajās specifikācijās, ko izstrādā EK un apstiprina ES dalībvalstis.

Termiņi sistēmas vai tās atsevišķu komponenšu ieviešanai var mainīties, par to

EK un dalībvalstīm vienojoties.



4. Izstrādājamā sistēma un tās raksturojums

4.1. Bāze, mērķis un darbības sfēra

Atbilstoši e-muitas sistēmu ieviešanas stratēģijai Elektroniskās muitas

datu apstrādes sistēmas (EMDAS) ieviešanas mērķis ir nodrošināt pilnībā

automatizētu muitošanas procesu saskaņā ar ES un nacionālajos normatīvajos

aktos noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši EK izstrādātajai funkcionālajai un

tehniskajai dokumentācijai. EMDAS ietvers elektronisku muitas deklarāciju

un kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanu un apstrādi, datu apmaiņu starp

komersantiem, ES dalībvalstu muitas iestādēm un citām muitošanās procesā

iesaistītajām valsts iestādēm, kā arī pakāpeniski tiks elektronizēti kravu

pavaddokumenti.

Sistēma jāizstrādā centralizēti, izmantojot vienotu infrastruktūru, kopīgus

sistēmu funkcionālos apstrādes moduļus, paredzot vienotas lietotāja saskarnes

un datubāzes, tajā pašā laikā nodrošinot sistēmas komponenšu neatkarīgu

darbību. Visām EMDAS komponentēm ir jābūt loģiski neatkarīgām – ja viena

no komponentēm ir nepieejama, pārējām ir jābūt darboties spējīgām un

funkcionējošām.

4.1.1. Plānotie ieguvumi

Elektroniskās muitas vides ieviešanas rezultātā tiks nodrošināta

elektroniska muitas deklarēšana un datu apmaiņa starp ES dalībvalstu muitas

iestādēm, komersantu un citām preču pārvietošanas procesā iesaistītajām

valsts institūcijām. Papīra muitas deklarācijas un to pavaddokumenti tiks

aizstāti ar elektroniskiem dokumentiem, tiks veikta datu un procesu

harmonizācija un standartizācija, samazinot muitas un citām institūcijām

iesniedzamo datu un dokumentu apjomu, tādējādi palielinot muitošanas

procesa un tā kontroles efektivitāti, samazinot administratīvās izmaksas, preču

muitošanā ieguldāmo laiku. Vidēji gadā Latvijā tiek noformēti 450 000 muitas

deklarāciju (tranzīts – 187 263 dekl., ievešana – 141 261 dekl., eksports –

91 998 dekl. u.c.). Vidēji vienas papīra deklarācijas noformēšanu veic

40–50 min. Deklarācijas elektroniskai noformēšanai vidēji nepieciešams

10–20 min.

Automatizētās importa un eksporta sistēmas, Vienotais piekļuves punkts

un “Viena loga” vide tiks izstrādāta uz Eksporta kontroles sistēmas un Importa

kontroles sistēmas bāzes, platformas, pēc iespējas izmantojot jau izstrādātās

veidnes, izmantojot esošos klasifikatorus. Elektroniskās muitas sistēmas

plānots realizēt kā integrētu kopumu – Elektroniskās muitas datu apstrādes

sistēmu. Tādējādi samazinās gan izstrādes, gan uzturēšanas izmaksas, kas

kopā veido aptuveni 30 % ietaupījumu.



Papildus ieguvumi:

- komersants vienreiz elektroniski ievadītos datus var izmantot atkārtoti

(gan sadarbībā ar tirdzniecības partneri, gan formalitāšu kārtošanā ar

robežinstitūcijām);

- komersants vienā vietā elektroniski iesniedz dokumentu paketi, un tās

dati pieejami visām preču pārvietošanā iesaistītajām robežinstitūcijām, tas

nodrošina arī racionālu valsts institūcijām finanšu un personāla resursu

izmantošanu;

- samazinātas krāpšanas iespējas;

- automātiska riska analīze palielina tās efektivitātes līmeni, kā arī

muitas darbiniekam iespējams savlaicīgāk un efektīvāk sagatavoties kontroļu

veikšanai;

- elektroniska muitas deklarāciju noslēgšana un izmeklēšana samazina

muitas iestāžu izmaksas attiecībā uz nenoslēgto deklarāciju izmeklēšanu

(vidēji gadā no kopējā noformēto eksporta deklarāciju skaita izmeklēšana tiek

veikta par 300–500 nenoslēgtajām eksporta deklarācijām);

- palielinās valsts budžetā iekasētie nodokļi (vienkāršots muitas process

veicina komersantu interesi par starptautisko tirdzniecību; ievešanas muitas

procedūru pilnīga kontrole samazina krāpšanās iespējas attiecībā uz PVN

nodokļa nomaksu u.c.);

- telpu, finanšu un personāla resursu ietaupījums, jo nav nepieciešami

arhīvi papīra dokumentu glabāšanai;

- operatīva PVN atmaksu saņemšana, muitas galvojumu atbrīvošana u.c.

paātrina finanšu līdzekļu apriti un tādējādi peļņas gūšanas iespēju

komersantiem.

4.1.2. Ieviešanas un uzturēšanas finansējums un tā avoti

9.tab. Projekta izpildes posmi un maksājumi pa gadiem

Plānotie projekta izpildes posmi,

maksājumi

(mm.gggg., LVL)

Maksājumi no ES struktūrfondu

līdzekļiem*

Automatizētās importa sistēmas

nacionālo tehnisko prasību izstrāde

un apstiprināšana – 13.12.2011.

Ls 189 000

Automatizētās importa sistēmas

funkcionalitātes ieviešana –

15.05.2013.

Ls 1 347 000

Automatizētās eksporta sistēmas

nacionālo tehnisko prasību izstrāde

un apstiprināšana – 31.12.2011.

Ls 81 000

Automatizētās eksporta sistēmas


Ls 270 000



15.05.2013.

Vienotā elektroniskā piekļuves

punkta nacionālo tehnisko prasību

apstiprināšana – 31.07.2012.

Ls 90 000

Vienotā elektroniskā piekļuves

punkta funkcionalitātes ieviešana –

01.06.2014.

Ls 260 000

“Viena loga” sistēmas

dokumentācijas izstrāde –

2012.gads

Ls 180 000

“Viena loga” sistēmas


01.07.2014.

Ls 551 000

Tranzīta kontroles sistēmas

Muitnieka lietotāja saskarne –

30.06.2012.

Ls 200 000

Kopā: Ls 3 168 000

* Atkarībā no projektu virzības ES līmenī, kā arī nacionālā iepirkuma virzības,

plānotie uzdevumi un finansējuma izlietojums pa gadiem var mainīties

Pēc EMDAS ieviešanas 2013.gada vidū nākamos piecus gadus

uzturēšanas izdevumus plānots segt no VID piešķirtā budžeta informātikas

jomai. Tā kā EMDAS tiek izstrādāta uz EKS bāzes, tās uzturēšanā iekļaujamas

arī EKS uzturēšanas izmaksas. Kopš EKS ieviešanas 2009.gadā tās

uzturēšanai ik gadu tiek paredzēti aptuveni 20 % no ieviešanas izmaksām, kas

ir aptuveni Ls 50 000 gadā.

10.tab. EMDAS uzturēšanas izdevumi no valsts budžeta līdzekļiem

Gads Uzturēšanas izdevumi

pēc EMDAS

ieviešanas (LVL)

Uzturēšanas izdevumi

EKS, uz kā bāzes tiek

izstrādāts EMDAS

(LVL)

2013.g. 369 250* 50 000

2014.g. 633 000 50 000

2015.g. 633 000 50 000

2016.g. 475 000 50 000

2017.g. 475 000 50 000

2018.g. 475 000 50 000

* Uzturēšana sākas pēc ieviešanas 2013.gada jūnijā, tādējādi šeit norādītā

summa ir no 2013.gada jūnija līdz 2013.gada decembrim.



4.2. Sistēmas apraksts

Esošo sistēmu, kas ir izstrādātas uz EKS bāzes, tai skaitā EKS, IKS, TKS

KLS un EORI, funkcionalitāte ir jāpapildina, realizējot un ieviešot šādas

funkcionalitātes:

Automatizēto eksporta sistēmu (komersantu un muitnieku saskarnes);

Automatizēto importa sistēmu (komersantu un muitnieku saskarnes);

Tranzīta kontroles sistēmu (muitnieku saskarne TIR/tranzīta procedūru

apstrādei, kā arī ar vienkāršotām tranzīta procedūrām papildinātas

komersanta un muitnieku saskarnes);

Galvojumu administrēšanas sistēmu visām muitas procedūrām;

paplašinot EORI sistēmu;

“Viena loga” sistēmu, paredzot EMDAS ietvaros elektronisku datu

apmaiņu starp komersantiem un citām preču robežšķērsošanas un

muitošanas procesā iesaistītajām iestādēm;

Vienotu elektronisko pieejas punktu, realizējot EMDAS projektu,

nodrošinās iespēju komersantiem elektroniski iesniegt jebkuras ES

dalībvalsts muitas iestādē muitas deklarācijas un pavaddokumentus no

sava uzņēmuma telpām. Tā ir saskarne starp komersantu sistēmām un

ES dalībvalstu muitas informācijas sistēmām. Iesniegtie dati tiks

automātiski nosūtīti atbildīgajai muitas iestādei, kur tiks piegādātas

preces, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī šī muitas iestāde atrodas.

Tādējādi komersantam nav jānodrošina saskarne ar citu ES dalībvalstu

muitas sistēmām;

izstrādājot EMDAS, tiks izvērtēta arī iespēja nodrošināt muitas iestāžu

administrēto maksājumu veikšanu, izmantojot sistēmu, kas nodrošina

operatīvu informācijas apmaiņu par veiktajiem maksājumiem.

11.attēlā ir attēlota EMDAS datu apmaiņas shēma, kurā ir parādīts, ar

kādām informācijas sistēmām EMDAS jāsasaista, kā arī kādi moduļi kādās

saskarnēs ir jāiestrādā EMDAS projekta ietvaros.



11.att. EMDAS datu apmaiņas shēma

EMDAS tiks sasaistīts ar:

DNS – nosūtot datus par lietotāju darbībām;

ĀLR – saņemot datus par VID informāciju sistēmu lietotājiem;

NIS – saņemot klasifikatoru datus, piemēram, Latvijā reģistrēto

fizisko un juridisko personu sarakstu;

AD – nosūtot pieprasījumu AD par lietotāja autentifikācijas datu

korektumu;

CMIS – no CMIS saņemot klasifikatoru datus (piemēram, muitas

noliktavas, dokumentu veidi); EMDAS jāsūta uz CMIS eksporta,

importa un tranzīta muitas deklarācijas un to izmaiņu dati, kā arī

EORI dati;

IRIS – izmantojot EMDAS saskarni ar IRIS, deklarācijām tiek

veikta riska novērtēšana, nodrošinot ziņojumu nosūtīšanu uz IRIS

un riska novērtējuma atbildes automātisku saņemšanu;

ITVS – nosūtot uz ITVS pieprasījumu katrai deklarācijas preču

pozīcijai veikt saistošo nosacījumu pārbaudi, kā arī EMDAS

nodrošina nepieciešamo muitas deklarāciju datu nodošanu ITVS

Statistikas apakšsistēmai; ja kādai no pārbaudāmajām preču

pozīcijām būs pārkāpti saistošie nosacījumi, ITVS jāatsūta uz



EMDAS kļūdas paziņojums; importa muitas deklarācijām ITVS

jānosūta muitas maksājumu aprēķins;

CS/MIS – ziņojuma veidā nosūtot informāciju uz CS/MIS par

sistēmu nepieejamību un saņemot no CS/MIS informāciju par citu


CS/RD – no CS/RD saņemot klasifikatoru datus (piemēram, muitas

iestāžu informācija, iepakojumu veidi, mērvienības);

EOS – EMDAS nodod datus par Latvijas EORI sistēmā reģistrētām

fiziskām un juridiskām personām un saņem datus no EOS par ES

reģistrētiem atzītiem komersantiem (AEO), citās ES dalībvalstīs

EORI sistēmā reģistrētām personām, kā arī saņem un apstrādā citus

EOS iekļautus muitas atļauju datus;

citu valstu IS – izmantojot CCN/CSI tīklu, EMDAS sūtīs un saņems

eksporta, ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas, kā arī

importa un tranzīta deklarācijas datus;

Komersantu IS – EMDAS programmiskā saskarne nodrošinās

komersantiem iespēju strādāt ar EMDAS sistēmu: iesniegt eksporta,

importa, tranzīta, kā arī izvešanas un izvešanas kopsavilkuma

deklarācijas, izmantojot Web servisu tehnoloģijas.



12.att. EMDAS tehniskās arhitektūras shēma

EMDAS tehnisko arhitektūru raksturojošie elementi:

operētājsistēmas – AIX, Linux;

datubāzu vadības sistēma – Oracle Database 10g vai jaunāka;

aplikāciju programmatūra – Oracle Application Server 10g vai

jaunāka.

EMDAS programmatūra jāizstrādā uz programmēšanas valodas JAVA

bāzes, izmantojot tādas tehnoloģijas kā JDBC, Web services, JMS, servlets,

JSP un JAVA beans.

Sistēmai jāspēj normāli funkcionēt arī tādā gadījumā, ja tās

funkcionēšanas apjoms vai konfigurācija tiek mainīta, piemēram, lietotāju

skaita palielināšana nedrīkst samazināt sniegto pakalpojumu apjomu, pāreja uz

citu operētājsistēmu netraucē normālu sistēmas funkcionēšanu.

4.3. Atbalsta stratēģija

Attiecībā uz EMDAS izstrādi un ieviešanu tiks piemērota atbalsta

stratēģija, kas aprakstīta šī dokumenta 2.3.apakšpunktā.

Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas darbības koncepcijas apraksts

FMKonc_190710_EMDAS; Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas

(EMDAS) darbības koncepcija

58. no 65

4.4. Drošība

4.4.1. Piekļuves tiesības

EMDAS sistēmā tiks veikta lietotāju autorizācija un autentifikācija

atbilstoši VID drošības prasībām. Iespēju sistēmā veikt noteiktas darbības

noteiks lietotājam piešķirtās piekļuves tiesības. Atkarībā no komersanta

vai muitas iestādes lomas, kā arī muitas darbinieka autorizācijas pakāpes,

atsevišķas funkcijas būs vai nu ierobežotas vai nepieejamas. Piemēram,

EAD dokumentu drukāšana ir atļauta tikai autorizētiem komersantiem.

Turklāt komersantiem var būt piekļuve tikai tai informācijai, kas saistīta

ar viņu darījumiem. Kas attiecas uz muitas ierēdņiem, papildu piekļuves

tiesības EMDAS tiks dotas atbilstoši veicamajiem darba pienākumiem,

piemēram, lai varētu rakstīt un aplūkot statistikas pārskatus, uzraudzīt

citu muitas ierēdņu veiktās operācijas u.c. Atsevišķiem lietotājiem var tikt

piešķirtas administratīvās tiesības, lai varētu pievienot un anulēt lietotājus

un mainīt piešķirtās piekļuves tiesības.

Sistēma nodrošinās iespēju lietotājiem ar noteiktām tiesībām

administrēt sistēmu. Tas ietvers funkcionalitāti, lai, piemēram, pievienotu

lietotājus un dotu tiem piekļuves tiesības, kā arī uzstādītu dažādus

sistēmas konfigurācijas parametrus. Sistēmā tiks veidoti lietotāji ar

tiesībām analizēt audita ierakstus, un šīs tiesības varēs piešķirt ar

atsevišķu VID rīkojumu personām, kurām tās ir nepieciešamas darba

pienākumu veikšanai.

4.4.2. Audita ieraksti

Sistēmā tiks veikti audita ieraksti par datu vienumu izmantošanu, kas

fiksēs atbilstošās darbības ar datu vienumiem. Sevišķi būtiski tas ir

attiecībā uz sensitīvu informāciju saturošiem vienumiem, kā:

personas dati;

deklarācijas dati;

nodokļu maksātāju reģistrs;

citi dati.

4.4.3. Audita pārbaudes pārvaldīšana

EMDAS lietotājiem ar speciālām piekļuves tiesībām būs iespējams

aplūkot visu lietotāju audita ierakstus, turpretim citiem lietotājiem būs

tiesības aplūkot tikai tos audita ierakstus, ko atļauj viņu autorizācija.

Šajos audita ierakstos būs informācija, kuru varēs lietot dažādos



gadījumos, tai skaitā problēmziņojumu un izmaiņu pieprasījumu

pārvaldībai. Reģistrētā informācija ietvers:

darbības/notikuma datumu;

darbības veidu;

darbības veicēja (lietotāja) identifikāciju;

vienuma, ar kuru tika veikta atbilstošā darbība, identifikāciju.

4.4.4. Lietotāji

EMDAS lietotāji:

ārējie lietotāji – juridiskas vai fiziskas personas, kas ir

noslēgušas līgumu ar VID par sistēmas izmatošanu;

iekšējie lietotāji – VID darbinieki:

VID darbinieki, kuri, pildot savus dienesta

pienākumus, lieto EMDAS – VID Muitas pārvaldes,

tai skaitā muitas kontroles punktu, darbinieki;

citu VID struktūrvienību (piemēram, Muitas

kriminālpārvaldes, Nodokļu pārvaldes) darbinieki,

kuriem, pildot savus dienesta pienākumus, ir

nepieciešama piekļuve EMDAS datiem;

VID EMDAS administratori.

4.5. Darbības scenārijs

13.att. EMDAS sistēmas darbības scenārijs

1. Komersants noslēdz līgumu ar VID par muitas informācijas sistēmu

izmantošanu.



2. Komersants elektroniski iesniedz informāciju par precēm, ko ieved vai

izved no Kopienas teritorijas, pirms to faktiskas ievešanas vai

izvešanas, iesniedzot ievešanas un izvešanas kopsavilkuma

deklarācijas. Kad ir iesniegta ievešanas un izvešanas kopsavilkuma

deklarācija, muitas iestādes veic riska analīzi IRIS sistēmā.

3. Automatizētā eksporta sistēma un Automatizētā importa sistēma

nodrošinās pilnībā automatizētu muitas deklarācijas datu saņemšanu,

apstrādi un kontroli neatkarīgi no iesaistīto dalībvalstu muitas iestāžu

skaita un atrašanās vietas, kā arī neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī

procedūru uzsāk un kurā noslēdz. Tas nozīmē, ka tiks nodrošināta

elektroniska datu apmaiņa starp komersantiem un muitas iestādēm

jebkurā dalībvalstī, arī tad, kad faktiska preču izvešana/ievešana

notiek citā dalībvalstī, nevis tajā, kur komersants ir reģistrēts un ir

iesniedzis datus. Tādējādi tiks nodrošināta efektīvāka muitas

procedūru veikšana, realizējot centralizētas muitošanas pieeju.

4. Jaunā sistēma paredz, ka elektroniski tiks iesniegti kravas

pavaddokumenti, t.sk. atļauju, sertifikātu un licenču elektroniskas datu

apmaiņas iespēja starp komersantiem, muitas administrācijām un

citām valsts institūcijām. Komersantam tiks nodrošināta iespēja muitas

formalitāšu kārtošanai nepieciešamos datus iesniegt elektroniski tikai

vienu reizi, un tie būs pieejami arī attiecīgo kontroļu veikšanai visām

iesaistītajām institūcijām.



5. Piedāvātās sistēmas analīze

Jaunās sistēmas priekšrocības, salīdzinot ar esošo sistēmu:

Visu muitas procedūru elektronizēšana atbilstoši ES un

nacionālo normatīvo aktu prasībām.

Pirms projekta ieviešanas:

ES normatīvo aktu prasības paredz līdz 2013.gadam izstrādāt un

ieviest elektronisku muitas vidi. Sistēmu ieviešana ES un arī Latvijā tiek

veikta pa posmiem. Līdz 2009.gada 1.jūlijam tika ieviesta Eksporta

kontroles sistēma, kas nodrošina eksporta deklarāciju, kā arī izvešanas un

ievešanas kopsavilkuma deklarāciju elektronisku iesniegšanu un apstrādi,

elektronisku datu apmaiņu starp dalībvalstīm, automātisku riska analīzi

par Kopienas riska kritērijiem. Vienots komersantu modulis nodrošina

komersantiem ne tikai elektronisku eksporta deklarāciju iesniegšanu, bet

arī elektronisku tranzītu deklarāciju iesniegšanu. Sistēmā ir integrēta

vienota Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma (EORI).

Šobrīd netiek nodrošināta elektroniska datu apmaiņa, kas saistīta ar

preču ievešanu, starp komersantiem un muitas iestādēm visā ES.

Atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām tā jānodrošina līdz 2013.gadam.

Ņemot vērā to, ka muitas procedūru, kas saistīta ar preču ievešanu,

formēšana notiek atsevišķā sistēmā – ASYCUDA++ –, netiek nodrošināta

vienota darba vide komersantiem un muitas darbiniekiem, kā arī nav

iespējams efektīvi nodrošināt secīgu muitas procedūru kontroli.

Pēc projekta ieviešanas:

ES normatīvie akti paredz, ka Automatizētā importa sistēma,

Automatizētā eksporta sistēma un Vienots elektroniskais piekļuves

punkts jāievieš līdz 2013.gadam.

Ieviešot Automatizēto importa sistēmu, tiks nodrošināta elektroniska

datu apmaiņa, kas saistīta ar preču ievešanu, starp komersantiem un

muitas iestādēm visā ES.

Automatizētā eksporta sistēma un Automatizētā importa sistēma,

papildinot līdz 2009.gada 1.jūlijam ieviesto Eksporta kontroles sistēmu,

papildus arī nodrošinās pilnībā automatizētu muitas deklarācijas datu

saņemšanu, apstrādi un kontroli neatkarīgi no iesaistīto dalībvalstu muitas

iestāžu skaita un atrašanās vietas, kā arī neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī

procedūru uzsāk un kurā noslēdz. Tiks nodrošināta efektīvāka muitas

procedūru veikšana, realizējot centralizētas muitošanas pieeju.

Ieviešot Vienotu elektroniskās piekļuves punktu, komersantiem tiks

nodrošināta vienota lietotāja saskarne muitas dokumentu iesniegšanai

jebkuras dalībvalsts muitas iestādē.



Pilna muitošanas procesa kontrole, nodrošinot elektronisku

datu apmaiņu starp komersantiem un muitas administrācijām un valsts

institūcijām visās ES dalībvalstīs un “Viena loga” sistēmas ieviešanu.

Pirms projekta ieviešanas:

Muitas kravu pavaddokumenti tiek iesniegti muitas iestādē kā papīra

dokumenti. Pieteikumu atļauju saņemšanai un atļauju aprite starp valsts

institūcijām pamatā notiek ar papīra dokumentiem. Netiek nodrošināts

“Viena loga” princips komersantam attiecībā uz formalitāšu kārtošanu ar

visām pār ES muitas robežai pārvietojamo preču kontrolē iesaistītajām

institūcijām. Nav iespējams nodrošināt muitas maksājumu veikšanu un

apstrādi tiešsaistes režīmā, kas kavē preču izlaišanas procesu.

Tranzīta kontroles sistēmas muitnieku modulis ir izstrādāts kā

atsevišķa sistēma, kas nozīmē, ka nepieciešams gan uzturēt vairākas

aplikācijas, gan muitniekiem strādāt ar vairākām sistēmām.

Pēc projekta ieviešanas:

Tiks nodrošināta kravas pavaddokumentu, t.sk. pieteikumu un

atļauju, sertifikātu un licenču, elektroniskas datu apmaiņas iespēja starp

komersantiem un muitas administrāciju un valsts institūcijām.

Tiks ieviesta “Viena loga” sistēma, kas nodrošinās komersantam

iespēju muitas formalitāšu kārtošanai nepieciešamos datus iesniegt

elektroniski tikai vienu reizi, un tie būs pieejami attiecīgo kontroļu

veikšanai visām iesaistītajām institūcijām. “Viena loga” sistēmu ES

dalībvalstīs paredzēts ieviest pakāpeniski – pirmo posmu līdz

2013.gadam un turpmākajos gados pārējos posmus.

5.1. Paredzamās ietekmes

Ieviešot EMDAS, tiks atvieglots muitas ierēdņu darbs attiecībā uz

procedūru noformēšanu, tādējādi liekot uzsvaru uz kontroli.

VID regulāri organizē mācību kursus muitas darbiniekiem un

komersantiem darbam ar jaunajām muitas informācijas sistēmām, kā arī

jaunumiem muitas normatīvajos aktos un citām izmaiņām muitas jomā.

Mācības tiek organizētas sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes

Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtu (SESMI). Mācību

kursu laikā muitas darbiniekiem un komersantiem tiek sniegtas

prezentācijas par izmaiņām muitas jomā, ieviesto sistēmu būtību un

funkcionalitāti, kā arī notiek praktisks darbs ar jaunajām sistēmām.

Ieviešot EMDAS, tiks rīkotas attiecīgās mācības muitas darbiniekiem un

komersantiem darbam arī jauno funkcionalitāti – importa procedūru

noformēšanu EMDAS.

Ieviešot EMDAS, būs nepieciešams arī pārskatīt arī ārējos un

iekšējos normatīvos aktus muitošanas jomā un, ja nepieciešams, veikt

papildinājumus un grozījumus.



5.2. Priekšrocības

Jaunās sistēmas priekšrocības, salīdzinot ar esošo sistēmu:

plašāka, jaunajām EK prasībām atbilstoša funkcionalitāte, kas

ietver attīstītu dialogu starp komersantu, muitas darbinieku un citu

dalībvalstu muitas iestādēm un nodrošina iespēju visām

iesaistītajām pusēm iegūt maksimālu informāciju par preču

muitošanas procesu;

labāka integrācija ar ārējām sistēmām un integrācija ar sistēmām,

ar kurām iepriekš integrācijas nebija, izmantojot automatizētas,

mūsdienu prasībām atbilstošas saskarnes.

5.2.1. Galvenie ieguvumi komersantiem

paātrināta un vienkāršota muitas procedūru noformēšana

elektroniskā veidā, izmantojot vienotu lietotāja saskarni, kā arī

paātrināta preču izlaišana;

iespēja kārtot muitas formalitātes no sava biroja neatkarīgi no tā

atrašanās vietas un ES dalībvalsts;

samazinātas administratīvās izmaksas;

nodrošināts muitas procedūru piemērošanas vienveidīgums visās

ES dalībvalstīs;

samazināts iesniedzamo datu un dokumentu apjoms, iespēja

atkārtoti izmantot vienreiz sagatavotos un iesniegtos datus.

5.2.2. Galvenie ieguvumi muitas iestādēm

paātrināta un vienkāršota muitas procedūru noformēšana;

palielināta muitas kontroles efektivitāte;

samazinātas administratīvās izmaksas, tai skaitā optimizējot

sistēmu uzturēšanas un pilnveidošanas izmaksas (nav jāuztur

vairākas atsevišķas sistēmas, samazināsies izmaksas nākotnes

izmaiņu un papildinājumu iestrādei).

5.3. Trūkumu un ierobežojumu kopsavilkums

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām līdz 2013.gadam e-muitas

ieviešana jāturpina, realizējot nākamos projekta posmus, t.i., ieviešot

Automatizēto eksporta sistēmu, Automatizēto importa sistēmu un

Vienotu elektroniskās piekļuves punktu. Pasākuma neizpildes gadījumā

Latvijas muita nespēs veikt savas funkcijas atbilstoši ES normatīvo aktu

prasībām, t.sk. nodrošināt muitas datu elektronisku iesniegšanu un

apstrādi, kā arī elektronisku datu apmaiņu starp dalībvalstīm.



Latvijas uzņēmējiem palielināsies ar preču muitošanas procesu

saistītās izmaksas, kā rezultātā mazināsies to konkurētspēja tirgū.

5.4. Novērtētās alternatīvas un atšķirības starp tām

Kā alternatīva EMDAS ieviešanai, balstoties uz EKS platformu un

papildinot to ar jaunu funkcionalitāti, ir izstrādāt pilnībā jaunu

Elektroniskās deklarēšanās apstrādes sistēmu.

Alternatīvas – pilnībā jaunas Elektroniskās deklarēšanās apstrādes

sistēmas ieviešana – trūkumi:

nepieciešams lielāks finansējums gan sistēmas izstrādei, sasaistei

ar citām muitas informācijas sistēmām, gan arī sistēmu turpmākai

uzturēšanai;

Eksporta kontroles sistēmas ietvaros jau ir ieviesta liela daļa

funkcionalitātes, kas nepieciešama EMDAS.

5.5. Ierobežojumi

5.5.1. Tiešsaiste

Ņemot vērā to, ka sistēmas lietotāja saskarnes faktiski būs Web

lietojumprogrammas, to darbināšana nebūs iespējama bez tiešsaistes

savienojuma ar VID centrālajiem serveriem. Tādējādi visiem

potenciālajiem sistēmas lietotājiem jāizmanto tiešsaistes pieslēgums.

5.5.2. Sistēmas ātrdarbība

Būtisku sistēmas ātrdarbību nosakošs faktors būs datu pārraides tīkla

caurlaidība starp Web serveri un pārlūkprogrammu uz lietotāja datora.

Tādējādi jautājums par sistēmas ātrdarbību jāskata ne tikai datubāzes,

aplikāciju un Web servera, bet arī datu pārraides tīkla kontekstā. Sistēmas

izstrādātājs ātrdarbības testēšanu un sistēmas optimizēšanu veiks,

izmantojot 100Mbit Ethernet tīklu.

Sistēmas ātrdarbību tiešā veidā ietekmēs arī datu daudzums uz

konkrētām lietotāja saskarnes formām. Tādējādi izstrādātājs vērsīs

pasūtītāja uzmanību uz formām, kurās esošo datu apjoms var būt par

šķērsli pieņemamu ātrdarbības rādītāju sasniegšanai.

5.5.3. Tehniskās prasības resursdatoriem

Ņemot vērā to, ka visas muitas deklarācijas, kā arī kravu

pavaddokumenti, kuri pašlaik tiek iesniegti muitas iestādēs papīra veidā,

tiks iesniegti elektroniski, būtiski pieaugs sistēmas nodarbinātība un



tādējādi arī prasības pret to. Tādēļ jānodrošina vismaz šādas prasības

resursdatoriem:

11.tab. Darbināšanai nepieciešamā aparatūra un programmatūra

Līmenis

Minimālā

nepieciešamā

aparatūra

Operētājsistēma Programmatūra

WWW un

aplikāciju

serveri

64 bitu x86 tipa

2 x 3.3Ghz

procesori

RAM 4GB ECC

HDD 100GB

RedHat Linux

EL 4.0 64Bit

Oracle AS 10g

Java Edition

Datubāzu

serveris

64 bitu RISC tipa

4 x 1.5GHz

procesori

RAM 16 GB ECC

HDD 200GB

AIX 5L

Oracle DB 10g

R2 Standard

Edition

Lai sasniegtu prasīto ātrdarbību pie maksimālā vienlaicīgu lietotāju

skaita, nepieciešamības gadījumā tiks izmantota klasterēšana. Sistēmas

projektēšanas un izstrādes gaitā tiks precizēts pielietojamās klasterēšanas

veids. Tas savukārt noteiks minimālo nepieciešamo WWW serveru un

aplikāciju serveru skaitu.

Tāpat regulāri jāveic sistēmas ātrdarbības testi un jāplāno

resursdatoru uzlabošanas procesi, ja tiek novērota tāda nepieciešamība,

un jāsaglabā esošās sistēmas prasības attiecībā uz tās fizisko atrašanās

vietu (serveru telpu).

Finanšu ministrs E.Repše

16.07.2010. 14.50

13 202

Kreicberga 67111338

[email protected]

Koncepcijas projekts 'Elektroniskās muitas datu apstrādes ... FMKonc_190710_EMDAS; Elektroniskās...

Documents

Transcript of Koncepcijas projekts 'Elektroniskās muitas datu apstrādes ... FMKonc_190710_EMDAS; Elektroniskās...