Koncepcijas detalizācija
Transcript of Koncepcijas detalizācija
Koncepcijas „Koncepcija par jauna Latvijas Sabiedriskā elektroniskā medija izveidi” pielikums
Jauna Latvijas
sabiedriskā elektroniskā medija
izveides koncepcijas detalizācija
2 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Saturs
Ievads ....................................................................................................................................................................................... 11
Izmantotie saīsinājumi un termini ............................................................................................................................... 13
Kopsavilkums ........................................................................................................................................................................ 14
Misija, vērtības un mērķi ...................................................................................................................................... 14
Sabiedriskā labuma novērtējuma sistēma .................................................................................................... 15
Auditorijas segmentācija ...................................................................................................................................... 17
Medija saturs ............................................................................................................................................................. 18
Satura veidošana ...................................................................................................................................................... 22
Sabiedriskā medija juridiskais modelis .......................................................................................................... 23
Korporatīvā pārvaldība ............................................................................................................................. 24
Personālvadība ......................................................................................................................................................... 25
Mācību centra programma .................................................................................................................................. 29
Nozīmīgākie Mācību centra sadarbības partneri ....................................................................................... 31
Tehnoloģiju platformas ......................................................................................................................................... 32
Telpu risinājums ...................................................................................................................................................... 36
Mārketinga stratēģija ............................................................................................................................................. 39
Konsolidētais budžets ............................................................................................................................................ 39
Finansējuma modelis ............................................................................................................................................. 43
Pārmaiņu aktivitāšu plāns ................................................................................................................................... 45
1. MISIJA, VĒRTĪBAS UN MĒRĶI ............................................................................................... 49 1.1. LR un LTV misija, vērtības un mērķi ................................................................................................................... 49
1.2. Ārvalstu sabiedrisko mediju misija, vērtības un mērķi .............................................................................. 50
1.3. Darbinieku viedokļi .................................................................................................................................................... 51
1.4. Jaunā sabiedriskā medija misija, vērtības un mērķi ..................................................................................... 52
1.5. Jaunā sabiedriskā medija vadības mērķi ........................................................................................................... 52
2. SABIEDRISKAIS LABUMS ...................................................................................................... 54 2.1. Kopsavilkums ............................................................................................................................................................... 54
2.2. Ārvalstu sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmu piemēri .......................... 54
2.2.1. BBC sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēma.............................................................................. 55
2.2.2. Nīderlandes sabiedriskā medija (NPO) novērtēšanas sistēma ................................................ 56
2.3. Jaunā Latvijas sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes novērtējuma modelis .................................. 58
2.4. Raidījumu izvērtēšanas modelis ........................................................................................................................... 60
2.5. Sistēmas ieviešanas process un laika plāns ..................................................................................................... 61
2.6. Specifikācija iepirkumiem ....................................................................................................................................... 63
3. AUDITORIJAS SEGMENTĀCIJA ............................................................................................. 64 3.1. Segmentēšanas risinājumi ...................................................................................................................................... 64
3.1.1. Sabiedrisko pakalpojumu sektors ........................................................................................................ 64
3.1.2. Sabiedrisko mediju auditorijas segmentēšana ............................................................................... 64
3.1.2.1. Vecuma grupas .............................................................................................................................. 65
3.1.2.2. Sociālā stratifikācija .................................................................................................................... 65
3.1.2.3. Etniskā piederība un valoda .................................................................................................... 65
3.1.2.4. Ģimenes (mājsaimniecības) tips ............................................................................................ 66
3 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
3.1.2.5. Attieksmju segmentācija ........................................................................................................... 66
3.2. Segmentācijas modelis .............................................................................................................................................. 67
3.2.1. Segmentācijas principi .............................................................................................................................. 67
3.2.2. Vispārīgais segmentācijas modelis....................................................................................................... 67
3.3. Segmentu raksturojums ........................................................................................................................................... 69
3.3.1. Pirmsskolas vecuma bērni (3–6 gadi) ................................................................................................ 69
3.3.2. Jaunāko klašu skolēni (7–13 gadi) ....................................................................................................... 70
3.3.3. Pusaudži (14–17 gadi)............................................................................................................................... 70
3.3.4. Jaunieši (18–25 gadi) ................................................................................................................................. 71
3.3.5. Vidējā vecuma grupa (26–59 gadi) ...................................................................................................... 72
3.3.6. Seniori (60+ gadi) ........................................................................................................................................ 73
3.3.7. Neizmanto latviešu valodas medijus ................................................................................................... 75
4. SABIEDRISKAIS PASŪTĪJUMS .............................................................................................. 76 4.1. Metodoloģija ................................................................................................................................................................. 76
4.2. Sabiedriskā pasūtījuma izvērtējums ................................................................................................................... 76
4.2.1. LTV satura izvērtējums kanālu griezumā .......................................................................................... 76
4.2.2. LR satura izvērtējums kanālu griezumā ............................................................................................ 77
4.2.3. LTV un LR interneta satura izvērtējums ............................................................................................ 77
4.3. Jaunā sabiedriskā medija saturs ........................................................................................................................... 79
4.3.1. Auditorijas ...................................................................................................................................................... 79
4.3.2. Satura prioritātes ........................................................................................................................................ 79
4.3.3. Jaunais TV kanālu pozicionējums ......................................................................................................... 81
4.3.4. Jaunais radio kanālu pozicionējums .................................................................................................... 82
4.3.5. Jaunais interneta kanālu pozicionējums ............................................................................................ 82
4.4. Ziņas ................................................................................................................................................................................. 86
4.4.1. Ziņas LTV ........................................................................................................................................................ 86
4.4.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums ................................................................................... 86
4.4.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV ................................................................... 87
4.4.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums................................................................................... 87
4.4.1.4. Ieteikumi .......................................................................................................................................... 88
4.4.2. Ziņas LR ........................................................................................................................................................... 90
4.4.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums ................................................................................... 90
4.4.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem radio ............................................................. 90
4.4.2.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums................................................................................... 90
4.4.2.4. Ieteikumi .......................................................................................................................................... 91
4.4.3. Ziņas LR un LTV interneta lapās ........................................................................................................... 93
4.4.3.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums ................................................................................... 93
4.4.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem .................................................................................. 94
4.4.3.3. Auditorijas un darbinieku novērtējums ............................................................................. 96
4.4.3.4. Ieteikumi .......................................................................................................................................... 96
4.5. Informatīvi dokumentālie un analītiskie raidījumi ....................................................................................... 98
4.5.1. Informatīvi dokumentālie raidījumi LTV .......................................................................................... 98
4.5.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums ................................................................................... 98
4.5.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV ................................................................... 99
4.5.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums................................................................................... 99
4.5.1.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................101
4.5.2. Informatīvi analītiskie raidījumi LR ..................................................................................................103
4 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.5.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................103
4.5.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem radio ...........................................................104
4.5.2.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums.................................................................................104
4.5.2.4. Ieteikumi.......................................................................................................................................105
4.5.3. Informatīvi analītiskais saturs LR un LTV interneta lapās .......................................................106
4.5.3.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................106
4.5.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem ................................................................................106
4.5.3.3. Auditorijas un darbinieku novērtējums ...........................................................................107
4.5.3.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................108
4.6. Izglītības un zinātnes raidījumi ...........................................................................................................................109
4.6.1. Izglītības un zinātnes raidījumi LTV ..................................................................................................109
4.6.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................109
4.6.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem TV ................................................................110
4.6.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums.................................................................................111
4.6.1.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................111
4.6.2. Izglītības un zinātnes raidījumi LR.....................................................................................................113
4.6.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................113
4.6.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem radio ...........................................................114
4.6.2.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums.................................................................................114
4.6.2.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................115
4.6.3. Izglītības saturs LR un LTV interneta lapās ....................................................................................116
4.6.3.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................116
4.6.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu medijiem ...................................................................................116
4.6.3.3. Ieteikumi ........................................................................................................................................117
4.7. Kultūras raidījumi .....................................................................................................................................................118
4.7.1. Kultūras raidījumi LTV ............................................................................................................................118
4.7.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................118
4.7.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV .................................................................119
4.7.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums.................................................................................119
4.7.1.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................120
4.7.2. Kultūras raidījumi LR ..............................................................................................................................123
4.7.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................123
4.7.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem radio ...........................................................124
4.7.2.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums.................................................................................124
4.7.2.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................124
4.7.3. Kultūras saturs LR un LTV interneta lapās .....................................................................................125
4.7.3.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................125
4.7.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem ................................................................................126
4.7.3.3. Ieteikumi ........................................................................................................................................126
4.8. Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumi ...........................................................................................................127
4.8.1. Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumi LTV ..................................................................................127
4.8.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................127
4.8.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV .................................................................128
4.8.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums.................................................................................128
4.8.1.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................129
4.8.2. Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumi LR .....................................................................................133
4.8.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................133
4.8.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem medijiem ..................................................133
5 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.8.2.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums.................................................................................133
4.8.2.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................133
4.8.3. Bērnu, pusaudžu un jauniešu saturs LR un LTV interneta lapās ...........................................135
4.8.3.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................135
4.8.3.2. Ārvalstu prakse bērnu un jauniešu saturam interneta platformā .........................135
4.8.3.3. Ieteikumi ........................................................................................................................................136
4.9. Izklaides raidījumi ....................................................................................................................................................138
4.9.1. Izklaides raidījumi LTV ...........................................................................................................................138
4.9.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................138
4.9.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV .................................................................140
4.9.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums.................................................................................140
4.9.1.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................141
4.9.2. Izklaides raidījumi LR ..............................................................................................................................143
4.9.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................143
4.9.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem medijiem ..................................................143
4.9.2.3. Ieteikumi ........................................................................................................................................144
4.9.3. Izklaides saturs LR un LTV interneta lapās ....................................................................................144
4.9.3.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................144
4.9.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem ................................................................................145
4.9.3.3. Ieteikumi ........................................................................................................................................145
4.10. Sporta raidījumi ......................................................................................................................................................147
4.10.1 Sporta raidījumi LTV ..............................................................................................................................147
4.10.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums ..............................................................................147
4.10.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām televīzijām ..............................................148
4.10.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums ..............................................................................148
4.10.1.4. Ieteikumi .....................................................................................................................................149
4.10.2 Sporta raidījumi LR .................................................................................................................................150
4.10.2.1 2012. gada sabiedriskais pasūtījums ...............................................................................150
4.10.2.2 Salīdzinājums ar ārzemju medijiem .................................................................................150
4.10.2.3 Ieteikumi ......................................................................................................................................150
4.10.3 Sporta saturs LR un LTV interneta lapās .......................................................................................151
4.10.3.1 2012. gada sabiedriskais pasūtījums ...............................................................................151
4.10.3.2 Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem ..............................................................................152
4.10.3.3 Ieteikumi ......................................................................................................................................152
4.11. Cits saturs ..................................................................................................................................................................153
5. SATURA VEIDOŠANA ........................................................................................................... 154 5.1. Metodoloģija ...............................................................................................................................................................154
5.2. Kopsavilkums .............................................................................................................................................................154
5.3. Satura veidošanas menedžmenta struktūra ..................................................................................................156
5.3.1. Medija organizācijas struktūras nozīme ..........................................................................................156
5.3.2. Satura veidošanas menedžmenta struktūra LTV .........................................................................157
5.3.2.1. Jauni projekti ...............................................................................................................................158
5.3.2.2. Informācijas plūsmas ...............................................................................................................159
5.3.2.3. Jaunu projektu attīstības gaita un virzītāji ......................................................................159
5.3.2.4. Attiecības ar neatkarīgajiem producentiem ...................................................................161
5.3.2.5. Satura kvalitātes vērtēšanas process .................................................................................161
5.3.2.6. LTV satura veidošanas procesa apkopojums .................................................................161
6 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
5.3.3. Satura veidošanas menedžmenta struktūra LR ............................................................................162
5.3.3.1. Jaunu projektu attīstības gaita un virzītāji ......................................................................164
5.3.3.2. Satura kvalitātes vērtēšanas process .................................................................................165
5.3.3.3. Attiecības ar neatkarīgajiem producentiem ...................................................................165
5.3.3.4. LR satura veidošanas procesa apkopojums ....................................................................165
5.3.4. Citu valstu sabiedrisko mediju pieredze ..........................................................................................165
5.3.4.1. BBC satura veidošanas stuktūras galvenie elementi ...................................................166
5.3.4.2. YLE satura menedžmenta struktūra ..................................................................................167
5.3.4.3. Sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem ...................................................................170
5.3.5. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas modeļi ..................................................................172
5.3.5.1. Galvenie principi ........................................................................................................................172
5.3.5.2. 1. modelis ......................................................................................................................................173
5.3.5.3. 2. modelis ......................................................................................................................................173
Sabiedriskā medija redkolēģija ............................................................................................................173
Programmu daļa .........................................................................................................................................173
Satura daļa ....................................................................................................................................................173
Producēšanas daļa .....................................................................................................................................173
5.3.5.4. 3. modelis. .....................................................................................................................................174
5.3.6. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas procesa detalizācija ........................................174
5.3.6.1. Satura veidošanas procesa shēma ......................................................................................174
5.3.6.2. Satura daļa ....................................................................................................................................175
5.3.6.3. Producēšanas daļa .....................................................................................................................179
5.3.6.4. Programmu daļa .........................................................................................................................179
5.3.6.5. Kopējais serviss ..........................................................................................................................180
5.3.7. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūra .............................................................180
5.3.7.1. Jaunu satura projektu veidošanas process ......................................................................180
5.3.7.2. Sabiedriskā medija satura novērtēšanas kritēriji .........................................................184
5.3.7.3. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas modeļa ieviešanas laika plāns ....187
5.3.7.4. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūras SVID analīze ................188
6. JURIDISKAIS MODELIS ........................................................................................................ 189 6.1. Aplūkotie juridiskie modeļi: Juridiskais statuss ...........................................................................................189
6.1.1. 1. iespēja: Esošo institūciju patstāvība .............................................................................................189
6.1.2. 2. un 3. iespēja: Jauna institūcija .........................................................................................................189
6.1.3. 1. scenārijs: Valsts kapitālsabiedrība ................................................................................................189
6.1.4. 2. scenārijs: Sabiedriskā medija padome .........................................................................................190
6.1.5. 3. scenārijs: Sabiedriskā medija padome kā kapitāla daļu īpašnieks un turētājs ......................190
6.2. Veicamās darbības scenāriju ieviešanai ..........................................................................................................191
6.3. Pārvaldes modeļi .......................................................................................................................................................192
6.4. Piedāvāto scenāriju priekšrocības un trūkumi.............................................................................................194
6.5. Secinājumi un ekspertu darba grupas viedokļi ............................................................................................195
6.6. NEPLP konceptuāli atbalstītais juridiskais modelis ...................................................................................196
6.7. Juridiskā modeļa ieviešanas opcijas ..................................................................................................................197
6.8. Juridiskā modeļa ieviešanas plāns .....................................................................................................................203
6.9. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos ................................................................................................205
7. UZRAUDZĪBAS MODELIS ..................................................................................................... 208 7.1. Sabiedriskā medija padome .....................................................................................................................................208
7 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
7.1.1. Sabiedriskā medija padomes locekļa kritēriji ...............................................................................209
7.1.2. Sabiedriskā medija padomes locekļu motivācija..........................................................................210
7.1.3. Sabiedriskā medija padomes locekļu iecelšanas kārtība ..........................................................210
7.1.4. Sabiedriskā medija padomes locekļu atbrīvošana no amata ..................................................211
7.1.5. Sabiedriskā medija padomes funkcijas ............................................................................................211
7.1.6. Sabiedriskā medija padomes darbības nodrošinājums .............................................................212
7.2. Sabiedriskā medija uzraudzība un sabiedrības iesaiste ...........................................................................212
7.2.1. Auditorijas padome ..................................................................................................................................213
7.2.2. Ombuda funkcijas ......................................................................................................................................213
8. KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA ............................................................................................. 215 8.1. Valde, tās pienākumi un atbildība ......................................................................................................................215
8.2. Valdes sastāvs un valdes locekļiem izvirzāmās prasības .........................................................................216
8.3. Interešu konfliktu identificēšana valdes locekļu darbībā ........................................................................217
8.4. Sabiedriskā medija padome, tās pienākumi un atbildība .........................................................................217
8.5. SMP sastāvs un SMP locekļiem izvirzāmās prasības ..................................................................................218
8.6. Interešu konfliktu identificēšana SMP locekļu darbībā ............................................................................218
8.7. Labākie korporatīvās pārvaldes piemēri ........................................................................................................219
8.8. Iekšējā kontrole un risku vadība ........................................................................................................................219
8.9. Pārvaldības, riska vadības un atbilstības (PRA) vienotais modelis .....................................................220
8.10. PRA modeļa dimensijas .......................................................................................................................................221
9. ORGANIZĀCIJA ..................................................................................................................... 224 9.1. LTV struktūra .............................................................................................................................................................224
9.2. LR struktūra ................................................................................................................................................................226
9.3. Darba izpildes vadības sistēma ...........................................................................................................................228
9.3.1. LTV darba vērtēšanas kritēriji un process ......................................................................................228
9.3.2. LR darba vērtēšanas kritēriji un process .........................................................................................229
9.4. Vadītāju kompetenču modelis .............................................................................................................................229
9.5. Motivācijas un atalgojuma sistēma ....................................................................................................................230
9.6. Attīstības un izaugsmes plānošana ....................................................................................................................230
9.7. Sadarbība ar arodbiedrībām ................................................................................................................................231
9.8. Darba devēja tēls .......................................................................................................................................................234
9.9. Esošās situācijas kopsavilkums...........................................................................................................................235
9.10. Piedāvātais organizācijas attīstības scenārijs ............................................................................................238
9.10.1. Organizācijas struktūra, funkcijas, amati, darbinieki ..............................................................239
9.10.2. Darba izpildes vadības (DIV) sistēma ............................................................................................242
9.10.3. Organizācijas valde: funkcijas un kompetences .........................................................................246
9.10.4. Motivācijas un atalgojuma sistēma .................................................................................................249
9.10.4.1. Pamatalgas sistēma ................................................................................................................250
9.10.4.2. Mainīgā atalgojuma noteikšanas pamatprincipi ........................................................251
9.10.5. Attīstības un izaugsmes plānošana .................................................................................................251
9.10.6. Sadarbība ar arodbiedrībām ..............................................................................................................255
9.10.7. Personāla budžets ..................................................................................................................................255
9.10.8. Ieteikumi pārmaiņu vadībai ...............................................................................................................256
9.10.9. Pārmaiņu ieviešanas aktivitāšu secība ..........................................................................................259
10. MĀCĪBU CENTRS ................................................................................................................ 260
8 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
10.1. Mācību centra un mācību programmu veidošanas pamatojums .......................................................260
10.1.1. Īss esošās situācijas raksturojums ...................................................................................................260
10.1.2. Sasaiste ar vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepciju ......................................262
10.2. Mācību centra attīstības vīzija ..........................................................................................................................263
10.3. Ieteicamā stratēģija Mācību centra un mācību programmu veidošanā ...........................................265
10.4. Mācību centra izveides un mācību apjoma realizācijas taktiskais plāns .......................................267
10.4.1. Mācību centra veidošana .....................................................................................................................267
10.4.2. Mācību centra attīstības īstermiņa uzdevumi .............................................................................269
10.4.3. Mācību centra struktūra ......................................................................................................................271
10.4.4. Priekšlikumi atbildību sadalījumam par mācību un attīstības funkcijas īstenošanu 272
10.5. Mācību programmu veidošana .........................................................................................................................273
10.6. Personāla profesionālo un sociālo kompetenču attīstības vajadzību modelis .............................273
10.7. Jaunā sabiedriskā medija personāla kompetenču attīstības realizācijas modelis.......................277
10.7.1. Pamatnostādnes ......................................................................................................................................277
10.7.2. Labākā prakse mācību organizācijā ................................................................................................278
10.7.3. Nozīmīgākie Mācību centra sadarbības partneri.......................................................................278
10.7.4. Citas programmas mācību centrā ....................................................................................................279
11. TEHNOLOĢIJU PLATFORMAS ........................................................................................... 280 11.1. Ievads ..........................................................................................................................................................................280
11.2. Būtiskākie pieņēmumi .........................................................................................................................................280
11.3. Satura ražošanas tehniskās saimniecības esošo apjomu un galveno satura ražošanas
pamatfunkciju izvērtējums ....................................................................................................................................281
11.3.1. Projekta realizācijas pieeja .................................................................................................................281
11.3.2. LTV esošā ražošanas tehnoloģiskā aprīkojuma situācija .......................................................281
11.3.3. LR esošā situācija ....................................................................................................................................288
11.4. Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiskā platforma ...................................................................................291
11.4.1. Trafika un scheduling sistēma (pārraides un plānošanas) ....................................................292
11.4.2. NRCS ziņu sistēma (ziņu vadība) .....................................................................................................292
11.4.3. Mediju programmas publicēšanas/izlaišanas (Playout) sistēma .......................................292
11.4.4. Media Asset Management (medija aktīvu pārvalde) ..................................................................293
11.4.5. Remote production sistēma (attālinātā filmēšanas sistēma) ...............................................293
11.4.6. Jaunā sabiedriskā medija interneta portāls .................................................................................293
11.4.6.1. Jaunā sabiedriskā medija interneta portāla satura veidošanas principi ..........293
11.4.6.2. LTV portāla arhitektūras plānotās izmaiņas ................................................................294
11.4.6.3. Jaunā sabiedriskā medija interneta portāla arhitektūra .........................................296
11.4.7. Jaunā sabiedriskā medija resursu datu glabāšanas risinājums ...........................................298
11.4.7.1. Jaunā sabiedriskā medija resursu datu glabāšanas risinājuma izveides
pamatprincipi ..............................................................................................................................298
11.4.7.2. Jaunā sabiedriskā medija datu glabāšanas risinājuma realizācijas varianti ...299
11.5. Telpu scenārijs tehnoloģiju platformu ieviešanai .....................................................................................301
11.6. Tehnoloģisko platformu attīstības laika grafiks ........................................................................................304
11.7. Tehnoloģisko platformu attīstībai nepieciešamo investīciju novērtējums ....................................304
11.8. Nepieciešamā tehniskā personāla novērtējums ........................................................................................305
11.9. Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiju sinerģija .........................................................................................307
12. MEDIJA APRAIDES TEHNOLOĢIJAS ................................................................................ 309 12.1. Esošais apraides risinājums, tehnoloģiskās platformas .........................................................................309
9 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
12.1.1. Virszemes TV (DVB-T) platforma.........................................................................................310
12.1.2. Globālās tendences TV apraides platformās ....................................................................311
12.1.3. Latvijai raksturīgās tirgus un TV apraides platformu tendences .......................................313
12.1.4. TV apraides tehnoloģisko platformu vērtējums ........................................................................314
12.1.5. Sabiedriskā medija radio programmu apraides vērtējums ...................................................314
12.2. Tehnoloģiju attīstības radītās izmaiņas mediju patērētāju ieradumos ...........................................315
12.3. Mediju patēriņa paradumi ..................................................................................................................................319
12.3.1. Televīzija ....................................................................................................................................................319
12.3.2. Radio ............................................................................................................................................................320
12.4. Mediju industrijas prioritātes ...........................................................................................................................321
12.4.1. Otrais ekrāns .............................................................................................................................................321
12.4.2. Multi-platformu satura nodrošināšana .........................................................................................324
12.5. Sabiedriskā medija apraides koncepcijas ieteikumi ................................................................................325
13. TELPU RISINĀJUMS ........................................................................................................... 326 13.1. Esošās situācijas novērtējums ..........................................................................................................................326
13.1.1. Latvijas Televīzijas ēkas tehniskais stāvoklis .............................................................................326
13.1.2. Latvijas Radio ēkas tehniskais stāvoklis .......................................................................................326
13.1.3. Sabiedriskā medija telpu vajadzības ...............................................................................................327
13.2. Jaunās organizācijas nākotnes prasības pret telpu funkcijām, apjomiem un aprīkojumu ......327
13.3. Jaunās organizācijas telpu scenāriji ................................................................................................................328
14. MĀRKETINGA STRATĒĢIJA .............................................................................................. 336 14.1. Kopsavilkums ...........................................................................................................................................................336
14.2. Pārmaiņas mediju vidē un auditorijas ieradumos ....................................................................................336
14.3. Ārvalstu sabiedrisko mediju komunikācijas un zīmolvedības piemēri ...........................................337
14.4. Mērķa auditorija .....................................................................................................................................................340
14.5. Esošais LTV, LR un to lielāko konkurentu pozicionējums .....................................................................344
14.6. LTV un LR galvenās mārketinga aktivitātes ................................................................................................348
14.7. Galvenās barjeras, iespējas un draudi ...........................................................................................................351
14.8. Jaunā sabiedriskā medija vērtības ..................................................................................................................354
14.9. Stratēģiskie mārketinga mērķi 2014.–2018. gadam ................................................................................354
14.9.1. Galvenās aktivitāšu grupas auditorijas paplašināšanai ..........................................................354
14.9.2. Kvalitatīva satura pieprasījuma veicināšana ..............................................................................355
14.9.3. Sabiedriskā medija tēla uzlabošana ................................................................................................355
14.10. Mārketinga aktivitāšu plānošana ..................................................................................................................356
14.11. Jaunā sabiedriskā medija identitāte.............................................................................................................357
14.12. Jaunā sabiedriskā medija mārketinga organizācija ...............................................................................359
15. FINANSĒJUMA MODELIS ................................................................................................... 361 15.1. Vispārīgie finanšu aprēķinu pieņēmumi ......................................................................................................362
15.2. Izmaksu struktūra ..................................................................................................................................................362
15.2.1. 1., 2. posmi: LR un LTV aktuālā finanšu informācija un konsolidētās izmaksas .........362
15.2.2. 3. posms: Medija resursu plānošana, izmaksu un investīciju aprēķins ............................363
15.2.3. 4. posms: Naudas plūsmas aprēķins ...............................................................................................364
15.3. Finansējuma avoti ..................................................................................................................................................365
15.3.1. Ārvalstu mediju finansējuma struktūra un nodevu apjoms..................................................365
15.3.2. Finansējuma nepieciešamība un avoti ...........................................................................................367
10 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
15.3.2. Koncepcijas ietvaros aplūkotie citi finansēšanas avoti ...........................................................371
15.3.2.2. Medija nodeva no iedzīvotājiem .......................................................................................371
15.3.2.3. Medija nodevas iekasēšana no kabeļtelevīziju abonentiem ..................................371
15.3.2.4. Privātā mediju sektora finansējums ................................................................................371
16. PĀRMAIŅU AKTIVITĀŠU PLĀNS ....................................................................................... 373
11 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Ievads
Jaunā Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija koncepcijas detalizācijas izstrāde notika no 2012. gada
2. augusta līdz 31. decembrim. Koncepcijas izstrādi vadīja konkursa kārtībā izvēlēti projekta vadītāji
Zane Čulkstēna un Gints Miķelsons. Zanei Čulkstēnai bija uzticēta vienotā sabiedriskā medija koncepcijas
detalizācija satura menedžmenta jomā, savukārt Gints Miķelsons bija atbildīgs par vienotā sabiedriskā
medija koncepcijas detalizāciju mediju pārvaldības, tehniskā risinājuma un finanšu jomā. Koncepcijas
izstrādi uzraudzīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Gints Grūbe.
Koncepcijas detalizācija ir balstīta uz 2012. gada aprīlī prezentēto koncepciju par jauna Latvijas
sabiedriskā elektroniskā medija izveidi, kas paredzēja trīs sabiedriskā medija attīstības scenārijus.
Koncepcijas detalizācijas saturu veido piecpadsmit saistītas daļas. Katru no šīm daļām izstrādāja atbilstošās
jomas eksperti un īpaši veidotas darba grupas, kurās strādāja NEPLP locekļi, Latvijas Televīzijas (LTV)
un Latvijas Radio (LR) darbinieki, reģionālo un vietējo televīziju pārstāvji, Sabiedriski konsultatīvās
padomes (SKP) pārstāvji, Latvijas mediju nozares speciālisti, biznesa jomu speciālisti, asociāciju
pārstāvji, akadēmiskie eksperti un EM, SM, TM, KM, FM, IzM ministriju pārstāvji (pilns darba grupu
dalībnieku saraksts atrodams NEPLP mājas lapā).
Projekta gaitā notika 45 darba grupu diskusijas, kurās piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku un kuras
vadīja zemāk uzskaitītie eksperti.
1) Misija, vērtības, mērķi – projektu vadītāji Zane Čulkstēna, Gints Miķelsons;
2) Sabiedriskais labums – pētījumu uzņēmuma GfK vadītāja Māra Tauriņa;
3) Auditorijas segmentācija – pētījumu uzņēmuma Factum direktors Aldis Pauliņš;
4) Sabiedriskais pasūtījums – LTV kultūras, izklaides un bērnu raidījumu satura redaktore Daina
Markova, žurnālists, LTV un LR raidījumu vadītājs, jauniešu medija “39. kabinets” producents
Kārlis Dagilis, LTV un LR apvienotā portāla atbildīgā redaktore Marta Cerava;
5) Satura veidošana – mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju
katedras vadītāja Anda Rožukalne.
6) Juridiskais modelis – KPMG juristes Ieva Tillere-Tilnere, Una Petrauska;
7) Uzraudzības modelis –Politika.lv producente Ilze Straustiņa;
8) Korporatīvā pārvaldība –KPMG Vecākais menedžeris Edgars Voļskis;
9) Organizācija – personālvadības konsultante Marina Pavlova;
10) Mācību centrs – SIA ODA personālattīstības konsultante Gitāna Dāvidsone;
11) Tehnoloģiju platformas – tehnoloģiju konsultanti Ģirts Kleinbergs, Aivars Orbidāns;
12) Mediju apraides tehnoloģijas – SIA Corporate Solutions tehnoloģiju eksperts Jurijs Švecovs;
13) Telpu risinājums – SIA Colliers International Latvia izpilddirektors Jānis Ozols;
14) Mārketinga stratēģija – mārketinga eksperte Liene Kupča;
15) Medija budžets un finansējuma modelis – KPMG finanšu vadības konsultante Armine Movsisjana.
Koncepcijas detalizācijas saturs tika izstrādāts, analizējot esošo situāciju LTV un LR, apzinot labākos
Eiropas sabiedrisko mediju piemērus, aptaujājot sabiedrību par tās mediju vajadzībām, aptaujājot LTV
un LR darbiniekus un organizējot nozares ekspertu diskusijas.
12 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Eiropas labāko sabiedrisko mediju pieredzes apkopošanai tika īstenotas vizītes uz Igaunijas
sabiedrisko mediju ERR, Somijas sabiedrisko mediju YLE, Vācijas – Bavārijas sabiedrisko mediju BR,
Zviedrijas sabiedriskajiem medijiem SVT, SR un UR un Lielbritānijas sabiedrisko mediju BBC, kā arī
starptautiskās mediju tehnoloģiju konferences IBC.ORG 2012 apmeklējums. Atzinumu par Latvijas
jaunā sabiedriskā medija koncepciju un ieskatu sabiedrisko mediju nākotnē Eiropā sniedza Somijas
sabiedriskā medija YLE padomnieks stratēģiskajā un korporatīvajā attīstībā (1997–2007) un
programmu attīstības vadītājs (2003–2005), pašreiz Tamperes Universitātes mediju menedžmenta
profesors un Eiropas Mediju menedžmenta asociācijas (European Media Management Association)
prezidents Gregorijs Lovs (Gregory Lowe).
Sabiedrības vajadzību noskaidrošanai tika veikts kvalitatīvais pētījums (sešas fokusa grupas) un kvantitatīvs
pētījums (1149 respondentu aptauja).
LTV un LR darbinieku viedoklis tika apzināts ar piecu elektronisko aptauju palīdzību, kurās piedalījās
vairāk nekā 200 darbinieku.
Ņemot vērā projekta īso termiņu un plašo jautājumu loku, tika izvēlēta sarežģīta agile projektu vadības
metode (dažādu projekta sfēru paralēla virzīšana un nepārtraukta saskaņošana, pielāgošana). Projekta
darba organizācija bija veidota sekojoši: darba grupas definēja uzdevumus konkrēto jomu ekspertiem,
eksperti ar konkrēto jomu speciālistu komandām veica esošo medija jomas izpēti un piedāvāja
vairākus alternatīvos attīstības scenārijus, izveidoja tiem augsta līmeņa ieguvumu un risku salīdzinājumus.
Noslēgumā darba grupas apstiprināja pamata scenārijus, kuriem tika izveidoti augsta līmeņa koncepcijas
apraksti, aktivitāšu laika plāni ar atbilstošu investīciju un uzturēšanas izmaksu budžetu aprēķini piecu
gadu termiņam. Projekta noslēgumā visu 15 projekta sfēru rezultāti tika integrēti vienotā koncepcijas
dokumentā. Projektu vadītāji projekta gaitā nodrošināja darba grupu izveidi, ekspertu piesaisti,
informācijas apmaiņu starp darba grupām un jomu ekspertiem, kā arī noslēguma koncepcijas materiālu
izstrādi, projekta administratīvo darbu organizāciju un nepārtrauktu komunikāciju sabiedrībai.
Projekta norise tika atspoguļota trīs preses konferencēs, projekta starprezultāti tika prezentēti LTV un
LR arodbiedrībām, darba materiāli ir pieejami www.neplpadome.lv.
Projekta budžets 80 000 LVL (bruto, jeb PVN ieskaitot) tika izmantots sekojoši: 19 500 LVL (2 projektu
vadītāji, 5 mēneši), 7 200 LV pētījums par mediju satura interesēm, 4 200 LVL 5 ārzemju komandējumi,
49 000 LVL – 18 ekspertu, konsultantu darba apmaksa (vidēji 1 eksperts 909 LVL mēn.).
13 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Izmantotie saīsinājumi un termini
Saīsinājums,
termins Skaidrojums
BBC Lielbritānijas sabiedriskais medijs BBC
DRE Dānijas sabiedriskais medijs DRE
EPL Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi
EPLL Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums
ERR Igaunijas sabiedriskais medijs ERR
ES Eiropas Savienība
FTE The number of employees converted into full-time equivalents –
darbinieku skaits, kas izteikts pilnas slodzes vienībās
HD Augstas izšķirtspējas (High-definition)
IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IP Interneta protokols (Internet Protocol)
IT Informācijas tehnoloģijas
Koncepcija Koncepcija par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi
LR VSIA “Latvijas Radio”
LTV VSIA “Latvijas Televīzija”
LVL Latvijas lats
Medijs Jaunais sabiedriskais medijs
MK Latvijas Republikas Ministru Kabinets
NEPLP Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
NPO Nīderlandes sabiedriskais medijs NPO
NRK Norvēģijas sabiedriskais medijs NRK
Satversme Latvijas Republikas Satversme
SD Standarta izšķirtspēja (Standard-definition)
SKP Sabiedriskā konsultatīvā padome
SMP Sabiedriskā medija padome
SVT Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT
Valsts
kapitālsabiedrību
likums
Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”
VNĪ VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Ziņojuma projekts KPMG 2012. gada 19. oktobra ziņojuma projekts “Par jauna Latvijas
sabiedriskā elektroniskā medija pārvaldības un juridisko modeli”
YLE Somijas sabiedriskais medijs YLE
WI-FI Bezvadu interneta pieslēguma tehnoloģija Wireless Fidelity
14 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Kopsavilkums
Misija, vērtības un mērķi
Vīzija. Stipra Latvijas demokrātija un nacionālā identitāte.
Misija. Informēt, izglītot un iedvesmot katru Latvijas iedzīvotāju. Nodrošināt platformu sabiedrības
diskusijām. Būt par vadošo mediju Latvijā.
Vērtības. Profesionalitāte un neatkarība, atbildība, radošums un inovācijas, atvērtība un tolerance.
Mērķi:
nacionālās identitātes, valodas, kultūras un sociālās atmiņas stiprināšana;
demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošana;
piederība pie Eiropas un starptautiskās kopienas;
izglītības un zināšanu izplatīšana;
radošuma un uzņēmības veicināšana;
bērnu un jauniešu iesaiste.
Jaunā sabiedriskā medija vīzija, misija un vērtības ir pārskatāmas reizi piecos gados, mērķi – reizi divos
gados. To dara sabiedriskā medija padome, balstot savus atzinumus uz sabiedriskā labuma novērtējuma
izpētes materiāliem, raidorganizāciju vadības un nozares viedokļu līderu ieteikumiem, kā arī ārvalstu
piemēriem un vispārējām attīstības tendencēm.
Vadības mērķi
Vadības mērķi 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
1. Sasniegtā unikālā auditorija
(reach daily, kopējā)* – 50% 55% 60% 65% 70% 70%
LTV 36% 37% 39% 40% 42% 44% 45%
LR 25% 27% 30% 34% 35% 39% 40%
internets 5% 7% 10% 15% 20% 25% 30%
2. Satura kvalitāte
(auditorijas apmierinātība, kopējā) – 70% 80% 90% 90% 90% 90%
LTV 60% 65% 70% 80% 85% 85% 85%
LR 90% 90% 91% 92% 92% 92% 92%
internets – 50% 60% 70% 80% 85% 85%
3. Uzticēšanās indekss – 70% 80% 90% 90% 90% 90%
LTV 76% 76% 80% 90% 90% 90% 90%
LR 63% 65% 70% 75% 80% 80% 80%
internets – 50% 60% 70% 70% 70% 70%
4. Finansējuma pieaugums 5% 10% 15% 20% 5% 15% 5%
5. Medija tēls (zīmolu tops) – – Top100 Top60 Top40 Top30 Top20
15 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Jaunā sabiedriskā medija vadības mērķus ik gadu nosaka sabiedriskā medija padome. Vadības mērķu
pamatkategorijām nevajadzētu pārsniegt piecus mērķus, no kuriem trīs (sasniegtā auditorija, kvalitāte,
uzticamība) būtu jāpaliek nemainīgiem, bet divi var mainīties katru gadu atkarībā no prioritātēm vai
situācijas. Katras kategorijas mērķu skaitliskās izteiksmes noteikšana ir jābalsta uz Eiropas labāko
sabiedrisko mediju pieredzi un ikgadējo sabiedriskā labuma novērtējumu. Uzstādīto skaitlisko mērķu
pieaugumam jābūt sabalansētam ar finansējuma pieaugumu, un būtiskākā prasība ir ikgadējs visu
rezultatīvo rādītāju pieaugums.
Sabiedriskā labuma novērtējuma sistēma
Lai izvērtētu jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildi, tiks ieviesta novērtējuma sistēma, ar kuras
palīdzību regulāri sekot medijam nosprausto mērķu īstenošanai. Atbilstoši izvirzītajiem mērķiem
sabiedriskā labuma novērtējums tiks balstīts uz četriem kritērijiem:
1) sasniegtā auditorija;
2) kvalitāte;
3) medija uzticamība, neatkarība;
4) finanšu efektivitāte.
Kritēriji sastāvēs no kvantitatīvi izmērāmiem parametriem, kas ir salīdzināmi starp mediju platformām,
laika periodiem un dažādām mērķa grupām.
Novērtējuma datu avoti:
Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuras veicējs tiks izvēlēts iepirkuma procedūras rezultātā uz vienu
gadu. Tiks veikta aptauja to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri ir vecumā no 15 līdz 74 gadiem,
divas reizes gadā aptaujājot 2000 mērķa grupas respondentu. Izlasē jāparedz kvotas, lai varētu
veikt datu analīzi viedokļiem, kurus pauduši cilvēki ar īpašām vajadzībām, latgaliešu valodas
lietotāji un mazākumtautību cilvēki, kā arī citas specifiskas auditorijas;
TV un radio auditorijas pētījumu dati, ko patlaban tirgū veic mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia;
interneta auditorijas pētījumu dati, ko patlaban tirgū veic TNS un Gemius;
medija iekšējie finanšu un žanru raidlaiku dati.
Kritērijs Dimensijas Mērāmie parametri Novērtējuma
metode
1. Sasniegtā
auditorija
Kopējā sasniegtā
auditorija
(reach daily) un
skatīšanās/
klausīšanās laika
daļa (share)
Kopējā auditorija
Specifiskas mērķgrupas, piem.,
mazākumtautības, jaunieši
Atsevišķu TV, radio žanru/
raidījumu bloku auditorijas
Kopējie – 2000
Latvijas iedzīvotāju
aptauja vecumā
15–74 gadi, 2 x gadā
TV un radio – TNS
dati
Internets – TNS vai
Gemius
Iknedēļas, ikmēneša
un pusgada dati
16 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Kritērijs Dimensijas Mērāmie parametri Novērtējuma
metode
2. Kvalitāte 1.1. Sabiedrības
apmierinātība
Kopumā un katrai platformai,
kanāliem
TV, radio žanru/ raidījumu
blokiem
2000 Latvijas
iedzīvotāju aptauja
vecumā 15–74 gadi,
2x gadā
1.2. Mediju
novērtējums
saskaņā ar
sabiedriskā medija
mērķiem
un TV, radio žanru/
raidījumu bloku
mērķiem
Nacionālās identitātes, valodas,
kultūras un atmiņas stiprināšana
Demokrātiskas un saliedētas
sabiedrības veidošana
Starptautiskā un Eiropas
orientācija
Izglītības un zināšanu izplatīšana
Radošuma un uzņēmības
veicināšana
Bērnu un jauniešu iesaiste
1.3. Tēla atbilstība
sabiedriskā medija
vērtībām
Profesionalitāte
Neatkarība
Atbildība
Radošums un inovācija
Atvērtība un tolerance
1.4. Satura, formātu
sabalansētība
Dažādu žanru, formātu raidlaika
īpatsvars
Medija iekšējo datu
analīze
Iknedēļas, ikmēneša
un pusgada dati
3. Uzticamība,
neatkarība
2.1. Uzticēšanās
kopumā
Kopumā un katrai platformai,
kanāliem
2000 Latvijas
iedzīvotāju aptauja
vecumā 15–74 gadi,
2x gadā
2.2. Ziņu un
informatīvi
analītisko raidījumu
neatkarība
Uzticēšanās ziņu atspoguļojumam
Objektivitāte ziņu atspoguļojumā
4. Finanšu
efektivitāte
1 stundas vidējās
izmaksas uz
1 skatītāju/
klausītāju/ lietotāju
Finanšu dati pret sasniegto
auditoriju noteiktā laika vienībā
TV, radio un interneta platformai
Atsevišķiem TV, radio žanriem/
raidījumu blokiem
Medija iekšējo datu
analīze un
interneta auditoriju
pētījuma dati
Iknedēļas, ikmēneša
un pusgada dati
17 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Auditorijas segmentācija
Auditorijas segmentācijas modelis sastāv no divām daļām – sociāli demogrāfiskiem segmentiem, kas
aptver sabiedriskā medija auditoriju kopumā (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14 gadiem, izmanto medijus
latviešu valodā) un kur segmenti savstarpēji nepārklājas, un vajadzību segmentiem kā atsevišķu
iedalījumu, kas ietver konkrētas sabiedriskā medija lietotāju apakšgrupas.
Katra segmenta vajadzības ir detalizēti aprakstītas kopējā koncepcijā, references grupas vērtējums ir
izmantots par pamatu visu satura bloku (ziņu, informatīvi dokumentālo raidījumu u.c.) stratēģijas
izstrādē. Pašlaik sabiedriskie mediji nesasniedz lielāko daļu bērnu, pusaudžu, jauniešu un krievvalodīgo
auditorijas, tādēļ šīm grupām tika veltīta padziļināta kvalitatīvā izpēte, kuras ietvaros tika secināts:
Bērnu auditorijas sasniegšanai primāra būs TV un interneta platforma un katrai vecuma
grupai īpaši veidots izglītojoši izklaidējošs saturs, kas aicina darboties līdzi vai pamudina uz
dažādām aktivitātēm. Tikpat svarīgi būs informējoši raidījumi par Latviju, dabu, dzīvniekiem
un interneta platformā pieejamās pavadošās spēles un citi interaktīvi materiāli. TV platformai
ir jāveicina ģimenes rituālus un tradīcijas. Radio kā medijs šajā vecumā nav svarīgs, taču ir
jānodrošina raidlugu un citu ierakstu pieejamība internetā. Internetā ir jāveido atsevišķs
portāls, kurā ir pieejami visu TV un radio programmu arhīvi un liels pavadošo materiālu kopums.
Atsevišķs portāls nepieciešams, lai novērstu iespēju bērniem netīšām nonākt sabiedriskā medija
interneta satura daļās, kuras nav bērniem piemērotas (piemēram, ar karadarbību saistītu ziņu
fotoattēlu sadaļā).
Pusaudžu un jauniešu auditorijas sasniegšanai izšķiroša nozīme būs interneta platformai un
dinamiskam, modernam saturam. Šīs auditorijas interese par visām tēmām, izņemot izklaidi,
mūziku un kino, ir nedaudz mazāka nekā references grupai, taču kopumā tā īpaši neatšķiras.
Lielākais iebildums pret esošo sabiedrisko mediju piedāvājumu ir saistīts ar to pasniegšanas
veidu – jaunieši uzskata, ka LTV piedāvājums ir novecojis, nepietiekoši pievilcīgs, un tāds, kas
nespēj noturēt uzmanību. Televīzijai un radio pusaudži un jaunieši velta samērā mazu laiku,
18 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
taču internets tiek lietots daudz un dažādos veidos (informācijai, izklaidei, komunikācijai).
Jaunajam sabiedriskajam medijam ir jānodrošina atsevišķs interneta un radio kanāls, kurā
būtu liela daļa pašu pusaudžu un jauniešu veidota satura.
Mazākumtautības auditorijas sasniegšanai būtiskākais būs šīs auditorijas pārstāvniecība visā
jaunā sabiedriskā medija TV, radio un interneta saturā. Valodas barjera vairākumam nav
noteicošais faktors mediju satura izmantošanai latviešu valodā (no tiem, kam latviešu valoda
nav dzimtā, 85% skatās TV raidījumus latviešu valodā, 54% klausās radio raidījumus latviešu
valodā, 53% lasa presi latviešu valodā). Lielākā problēma pašlaik saistīta ar sabiedrisko mediju
satura kvalitāti (kas ievērojami atpaliek no Krievijas, jo īpaši televīziju, piedāvātā), mazākumtautību
auditorijas pārstāvniecības iztrūkumu un tēlu, ar kuru mazākumtautību auditorija nespēj sevi
identificēt. Jaunajā sabiedriskajā medijā ir jāturpina attīstīt LR4, jānodrošina iespēja izvēlēties
interneta portāla saturu krievu valodā. TV platformā turpmākos piecus gadus ir jāsaglabā un
jāattīsta esošais krievu valodā sagatavotais saturs (ziņas un informatīvi analītiskais raidījums),
kuram ir jānodrošina maksimāla pieejamība citās mediju platformās – internetā,
komercmedijos u.c. Pēc pieciem gadiem jāizvērtē nepieciešamība veidot saturu krievu valodā.
Jāparedz atsevišķas mārketinga aktivitātes tieši šai mērķa auditorijai.
Medija saturs
Balstoties uz auditorijas mediju patēriņa analīzi, katram auditorijas segmentam tika noteiktas galvenās
mediju platformas, kurās ir jābūt proporcionāli lielākam apjomam atbilstošai auditorijai veidota satura
(attēlā iezīmēts ar treknu pārtraukto sarkano līniju).
Katram satura blokam (ziņām, informatīvi dokumentāliem raidījumiem u.c.) izstrādāti detalizēti ieteikumi visās trīs platformās, taču būtiskākās septiņas izmaiņas attiecas uz visu jaunā sabiedriskā medija saturu.
1. Interneta platformai ir izšķiroša nozīmē gados jaunas un ekonomiski aktīvas sabiedrības sasniegšanā.
Tādējādi internets kļūst par dominējošo platformu. Praktiski tas nozīmē, ka interneta platformā ir
jāparādās visam LTV un LR saturam (autortiesību ietvaros), un papildus jāveido speciāls, vēl tikpat liels
satura apjoms.
2. Jaunā sabiedriskā medija saturā ir noteiktas piecas satura prioritātes un paredzēts būtisks to apjoma
īpatsvara pieaugums:
ziņas;
informatīvi analītiskais saturs;
izglītojošais saturs;
kultūras programmas;
saturs bērniem, pusaudžiem un jauniešiem.
19 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
LTV,
2012
LTV,
2018
LR,
2012
LR,
2018
Internets, 2018
No LTV un
LR (50%)
Papildu
(50%) Kopā
Ziņas 6,3% 8% 10,4% 10,4% 9% 35% 22%
Informatīvi
dokumentālie
raidījumi
6,6% 15% 16,3% 16,3% 16% 15% 15%
Izglītība un
zinātne 5,5% 10% 2,9% 9% 10% 20% 15%
Bērnu un
pusaudžu
raidījumi
1,8% 8% 0,9% 2% 5% 15% 10%
Kultūras
raidījumi
(t. sk. reliģija)
4,7% 8% 11,6% 11,6% 10% 5% 7%
Sports 13,4% 7% 0,4% 1% 4% 5% 5%
Mūzika 42,6% 40% 20% 5% 13%
Ekranizējumi 40,8% 16% 8% 4%
Izklaidējošas
programmas 6,1% 8% 12,2% 8% 8% 4%
Cits saturs 10% 5% 3%
Pašreklāma,
reklāma 15,8% 10% 2,9% 2,9% 6% 3%
3. Plānots būtiski palielināt oriģinālraidījumu apjomu. zemāk norādīto mērķi sasniedzot 2018.gadā.
RAIDĪJUMI LTV LR Internets
h % h %
Oriģinālstundu skaits
(bez ekranizējumiem TV
gadījumā, bez mūzikas
LR gadījumā)
2012 2800 22% 10200 30%
3 jauni
portāli 2018, kopā 4900 40% 12675 40%
2018, pieaugums +2100 +53% +2475 +21%
4. Atklātu konkursu ietvaros tiks palielināta neatkarīgo producentu radītā satura proporcija, lai paaugstinātu
satura kvalitāti, veicinātu konkurenci un attīstītu Latvijas mediju industriju.
RAIDĪJUMI LTV LR
h % h %
Neatkarīgo producentu radīta satura
apjoms (bez ekranizējumiem TV
gadījumā, bez mūzikas LR gadījumā)
2012 408 7% – –
2018, kopā 1299 16% 2723 11%
2018, pieaugums 891 218% – –
20 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
5. Jāpalielina reģionālās informācijas apjoms. Lai nodrošinātu reģionālās informācijas kvalitāti un
neatkarību, darba grupās tika ierosināts izveidot četrus reģionālos sabiedriskā medija punktus, kas
sagatavotu saturu visām trijām platformām. Šāda risinājuma izmaksas un riski ir detalizēti apskatīti
sadaļā par satura veidošanu. Piedāvājums neizslēdz iespējas sadarboties ar reģonālajām televīzijām un
radio.
6. Ieteikts ieviest iekšējā monitoringa sistēmu, kas palīdzētu nodrošināt līdzvērtīgu sabiedrības grupu
pārstāvniecību jaunā sabiedriskā medija saturā. Pēc Zviedrijas sabiedriskā medija piemēra plānots
ieviest “grupu pārstāvju” uzskaiti ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos, lai:
nodrošinātu reprezentatīvu etnisko grupu pārstāvniecību,
nodrošinātu reprezentatīvu reģionu iedzīvotāju pārstāvniecību,
novērstu disproporcionālo politiķu pārstāvniecību raidījumos.
7. Jaunā sabiedriskā medija darbības centrā ir jābūt atgriezeniskās saites nodrošināšanai un maksimālai
auditorijas iesaistei. Visiem raidījumiem ir jāparedz obligāta klātbūtne sociālajos medijos. Sabiedrība
ir jāiesaista datu vākšanas kampaņās un citās iesaistes aktivitātēs.
Jaunais TV kanālu pozicionējums
Kanāls LTV1 LTV2 (LTV7)
Saturs VADOŠAIS TV KANĀLS
Aktualitāšu kanāls ar dinamisku
programmu plānojumu, kas atspoguļo
lielākos nacionāla mēroga notikumus
sabiedrībā, politikā, kultūrā, sportā, kā arī
starptautiska mēroga ziņas, notikumus
nacionālo aspektu kontekstā, starptautiski
nozīmīgus projektus kultūras un izklaides
jomā, starptautiskas sporta sacensības.
Pirmais ir arī galvenais kanāls Latvijā
veidotiem bērnu raidījumu
oriģinālformātiem, piesaistot medija
vērtībām un misijai bērnus un jauno
auditoriju. Pirmais kanāls ir LTV
oriģināliestudējumu un oriģinālseriālu
kanāls, tendenču līderis jaunos televīzijas
formātos izklaides un dzīvesstila
tematikās.
PADZIĻINĀTĀ SATURA KANĀLS
Padziļināta satura izglītojošs kanāls,
ietverot kultūras, vēstures, izglītības un
zinātnes programmas un daudzveidīgus
dzīvesstila raidījumus.
LTV otrajā kanālā tiek pārraidītas
programmas dažādām sabiedrības
interešu grupām, nišas raidījumi
šaurākām auditorijām. Kanāla saturu
veido arī sporta notikumu pārraides,
kas nesasniedz LTV1 uzstādījumam
atbilstošu nacionāla un starptautiska
mēroga nozīmi.
Tēmas Sabiedrība, politika, ekonomika, sociālā
tematika, dzīvesveids, sports, kultūras
notikumi, kultūras informācija, izglītojošā
un informējošā izklaide plašai auditorijai,
filmas, seriāli plašai auditorijai, kā arī
Latvijā kvalitatīvākais bērnu programmu
piedāvājums.
Kultūra, izglītība, zinātne, vēsture,
dzīvesstils, sporta pārraides, arhīva
adaptācijas, lielie kultūras formāti
(koncerti, teātru izrādes, pasākumi),
informatīvie raidījumi surdotulkojumā.
21 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Kanāls LTV1 LTV2 (LTV7)
Formāti Dinamiskie formāti – ziņas, analītiskie
raidījumi, diskusiju raidījumi, aktuālie
informatīvi dokumentālie formāti, kā arī
oriģinālseriāli, filmas, seriāli, nacionāla
mēroga pasākumu, lielkoncertu un sporta
spēļu tiešraides, izklaides formāti, t.sk. šovi.
Starpžanri un inovatīvas pieejas tēmu un
satura pasniegšanas veidos.
Dokumentālās filmas, intervijas,
diskusiju raidījumi, debašu raidījumi,
arhīvu adaptācijas, koncertu ieraksti,
teātru izrādes u.c. padziļināta satura
formāti, eksperimentāli formāti, arī
sporta spēļu translācijas, atsevišķu
kultūras pasākumu tiešraides.
Starpžanri un inovatīvas pieejas tēmu
un satura pasniegšanas veidos.
Auditorija Visa sabiedrība. Pamatā 4+ un bērnu
auditorija attiecīgajās programmas laika
joslās.
25+ ( kanālā segmentēts saturs
mērķauditorijai 15–40 – dzīvesstila,
populāri zinātniskie raidījumi), kā arī
30+ (kultūras, vēstures formāti, gan
formas inovācijas, gan klasiskie formāti)
Jaunais radio kanālu pozicionējums
Kanāls LR1 LR2 LR3 LR4 LR5
Saturs PAMATKANĀLS
Ziņas, informatīvi
analītiskās
programmas,
kultūras un
izglītojošie
raidījumi, bērnu
raidījumi,
raidījumi
ģimenēm,
reliģijas raidījumi,
izklaide, sports,
mūzika,
radioiestudējumi,
valstisku
notikumu
translācijas
LATVIEŠU
MŪZIKAS UN
REĢIONU KANĀLS
Mūzika latviešu
valodā, muzikāli
izklaidējoši
raidījumi,
tematiskas ziņas,
spēles un konkursi
+
reģionu ziņas un
saturs, izglītojošs
un jauniešu saturs
KLASISKĀS
MŪZIKAS UN
KULTŪRAS
KANĀLS
Latviešu un
ārzemju klasiskā
mūzika, ziņas,
kultūras ziņas,
muzikāli
izglītojošie un
kultūras
raidījumi,
koncertu
tiešraides
+
informatīvi
dokumentālie
raidījumi par
kultūru un
mūziku
INFORMATĪVS
KANĀLS
KRIEVU
VALODĀ
Ziņas,
informatīvi
analītiskie
raidījumi,
mūzika,
izklaide, sports,
kultūras un
izglītības
raidījumi
+
pētnieciskā
žurnālistika,
raidījumi
bērniem
JAUNIEŠU
KANĀLS
Mūzika, ziņas,
izklaide,
informatīvi
izglītojoši
raidījumi
+
atbalsta
platforma
internetā
Auditorija 3–11, 26+ 12+ 26+ 3–11, 26+ 15–30
Jaunais interneta kanālu pozicionējums
Sabiedriskā medija portāls nodrošina uzticamu un kvalitatīvu informācijas atlasi par reģionāliem,
nacionāliem un globāla mēroga notikumiem. Tas atspoguļo sabiedrībai nozīmīgus notikumus un procesus,
vairāk satura veltot skaidrošanai un konteksta radīšanai. Sabiedriskā medija interneta portāls arī
tiecas auditoriju padarīt informētāku, izglītotāku un pilsoniski aktīvāku.
22 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Portāls atšķirībā no komercmedijiem nodrošinātu platformu nacionālās informācijas ilgtspējībai un
identitātes stiprināšanai, ekonomikas attīstības un sociālās integrācijas veicināšanai.
Interneta medija piedāvātais arhīvs (meklētājs) atbalstīs indivīdu iespējas aktīvi meklēt informāciju un
attīstīt notikumu, procesu un problēmu izpratni katram nepieciešamajā izziņas dziļumā.
Vienota sabiedriskā medija interneta portāla priekšrocība atšķirībā no citiem tirgus partneriem ir arī
ievērojamais audio un audiovizuālais saturs, ko ēterā raida abas organizācijas. Šī satura atrādīšanas
apjoms internetā un tālāka attīstīšana būtiski atšķiras no citiem portāliem. Portāls izmanto arī jaunākos
tehniskos risinājumus, lai lietotājpieredze plašā audio un audiovizuālā materiāla patērēšanā būtu ērta.
Portāls atspoguļo saturu, ko veidojušas spēcīgas nozares personības/līderi, kas ap sevi pulcē auditoriju.
Šī auditorija attiecīgi nodrošina kvalitatīvāku diskusiju vidi, kas ar laiku tiek ierobežota tikai reģistrētiem
lietotājiem.
Sabiedrisko mediju trešais kanāls internetā arī rada plašākas iespējas startplatformu sadarbībai, kas
nav iespējama interneta komercmedijiem. Sabiedriskais medijs var sākt projektu (sākot no izklaidējoša,
beidzot ar pētniecisku) vienā no platformām, reklamēt un turpināt to nākamajā, kā arī internetā
apkopot visu saražoto materiālu. Šāda starpkanālu sadarbība konkrētiem projektiem var raisīt ievērojamu
popularitāti un auditorijas dalību.
Kopumā paredzēti trīs portāli – pamatportāls trijās valodās, jauniešu portāls un bērnu portāls.
Satura veidošana
Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūras galvenie principi:
unikāla, profesionāli sagatavota un pasniegta satura veidošana Latvijas auditorijai un Latvijas
valstspiederīgajiem citās valstīs;
sabiedriskā medija satura radīšana nozīmē radošuma, visu iesaistīto darbinieku
profesionālisma un augsta līmeņa tehnisko risinājumu apvienošanu;
satura inovācijas – radošās, formātu, tehnoloģiskās un programmu veidošanas;
augsta satura kvalitāte – skaidri noteikta pozīcija, mērķi;
profesionālisms – žanru un formātu daudzveidība, profesionālo prasmju pastāvīga attīstīšana;
sociālais atbildīgums un tā skaidra demonstrācija – diskusiju rosināšana, dažādu sabiedrības
grupu iesaistīšana;
auditorijas iesaiste – iespēja līdzdarboties, satura radīšana un izmantošana, iesaistīšanās;
atbilstība sabiedriskā labuma testa prasībām: uzticamība, viedokļu dažādība, ietekme,
iedarbība, izmaksu efektivitāte, sasniegtā auditorija.
Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas pieeja un struktūra paredz radikāli mainīt sabiedriskā
medija satura plānošanas, vadības un ražošanas procesus.
1) Priekšlikumi paredz izmainīt projektu pieeju (LTV) un kanālu orientāciju (LR) satura
veidošanas procesā, lai satura veidošanu koncentrētu satura redakcijās, programmu attīstības
daļas un producēšanas daļas ietvaros.
2) Satura veidošanas menedžmenta piedāvājumā ir samazināts formālo procedūru un vadības
līmeņu skaits, palielinot vidējā līmeņa vadītāju atbildību un redakcionālo autonomiju, kā arī
sabiedriskā medija profesionāļu sadarbību. Vienlaikus piedāvātā struktūra paredz palielināt
kanālu plānošanas un tehnisko servisu pārstāvju iesaisti satura veidošanā.
3) Sabiedriskā medija satura veidošanas modelis paredz jaunas struktūras “Jauno satura projektu
attīstības daļas” izveidošanu ar mērķi konkrētu satura daļu katru gadu atjaunot, radot jaunus
23 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
projektus, formātus un attīstot sabiedriskā medija saturisko piedāvājumu. Lai novērtētu jaunā
sabiedriskā medija raidījumus, izveidota novērtēšanas sistēma un kritēriju saraksts.
Piedāvājums ietver caurskatāmu un pamatotu jauno satura projektu ideju attīstīšanas un
izvērtēšanas modeli, kas paredz regulāru iekšējo un ārējo konkursu organizēšanu. Projekts
paredz, ka katru gadu sabiedriskā medija saturs tiek pārveidots un atjaunots par 20%.
4) Lai palielinātu sabiedriskā medija satura daudzveidību, projektā izteikti priekšlikumi
neatkarīgo producentu radītā satura iekļaušanai sabiedriskā medija programmās, aptverot
visas redakcijas un tematus, izņemot ziņu raidījumus. Tā kā tuvākajos gados paredzēts
ievērojami palielināt informatīvi dokumentālo, izglītojošo, kultūras un bērniem un jauniešiem
adresēto programmu skaitu, ap 50% no šī palielinājuma plānots ražot, piesaistot neatkarīgos
producentus (ap 20% no kopējā sabiedriskā medija satura).
5) Kvalitatīva un neatkarīga reģionālā satura nodrošināšanai paredzēts reģionos izveidot četrus
sabiedriskā medija punktus.
Sabiedriskā medija juridiskais modelis
Jaunā sabiedriskā medija koncepcijas detalizācijas projekta ietvaros tika salīdzinātas 3 definētās
iespējas: 1) LTV un LR juridiskās un operatīvās neatkarības saglabāšanu, 2) abu mediju juridisko un
operacionālo apvienošanu vai 3) ārpakalpojumu piesaisti abu mediju satura veidošanā, izvērtējot katras
iespējas ieņēmumu un izdevumu struktūru un lielumu, kā arī satura veidošanas un mediju uzturēšanas
un investīciju sinerģiju iespējas, priekšroka tiek dota 2. iespējai, kas paredz LTV un LR
apvienošanu.
Stratēģiskie ieguvumi no apvienošanās:
spēcīgāka sabiedriskā medija izveide (1+1=3) (TV, Radio, Internets);
resursu (fizisko, finansiālo un intelektuālo) apvienošana konkurences uzlabošanai;
profesionālākas un dinamiskākas pārvaldes izveide, gatavība nākotnei, attīstībai;
efektīvāka finanšu programma (kopīgas investīcijas un iepirkumi, atbalsta funkcijas);
medija auditorijas sasniedzamības uzlabojumi, multikanāli, kopīgs marketings;
satura kvalitātes un apjomu pieaugums, medija lietotāju apmierinātības uzlabojumi;
mediju nozares labāko profesionāļu piesaiste;
satura ražošanas sinerģija (multimediju formāti, radošo jomu dažādība).
Projekta gaitā tika salīdzināti trīs iespējamie juridiskā modeļa scenāriji un trīs reorganizācijas opcijas
2.iespējas realizācijai.
1. scenārijs. Tiek izveidota vienota valsts kapitālsabiedrība, kuras organizatorisko uzraudzību
nodrošina kapitālsabiedrības padome. Šādā gadījumā netiek atrisināts jautājums, kuras valsts
pārvaldes iestādes turējumā tiek nodotas valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļas, kā arī netiek
nodrošināta Sabiedriskā medija neatkarība no izpildvaras . (SMP nebūtu Saeimas institucionālā
padotībā).
2. scenārijs. Tiek mainīts LTV un LR organizāciju tiesiskais statuss uz atvasinātu publisko tiesību
juridisko personu un tiek izveidota jauna atvasināta publisko tiesību juridiska persona – Sabiedriskā
medija padome (SMP). NEPLP darbojas tikai kā nozares regulators, savukārt Sabiedriskā medija
uzraudzības funkcija tiek nodota jaunizveidotajai SMP. NEPLP un SMP ir Saeimas institucionālā
padotībā.
24 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
3. scenārijs. Tiek izveidots jaukts modelis, uz EPL likuma grozījuma pamata tiek izveidota jauna
atvasināta publisko tiesību juridiskā persona – Sabiedriskā medija padome (SMP). Tiek izveidota
vienota kapitālsabiedrība, kur LR un LTV kapitāla daļas tiek nodotas SMP turējumā, kas realizē satura
un organizatoriskās darbības, kā arī stratēģiskās pārvaldes un uzraudzības funkciju. NEPLP nodrošina
nozares regulatora funkciju. SMP atrodas Saeimas institucionālā padotībā.
Projektā veiktās analīzes ietvaros izvērtējot piedāvātos juridiskās un pārvaldes modeļu scenārijus, kā
atbilstošākais tiek piedāvāts 3. scenārijs – jauna sabiedriskā medija stratēģiskā padome (SMP)
kā vienotas valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs . Tādā veidā medijam tiktu
nodrošināta politiski neatkarīga stratēģiskā pārvaldība (tai pat laikā medijs saglabātu saiti ar valsts
pārvaldi budžeta dotāciju jautājumos), kas nodalīta no nozares regulatora, un operatīvā pārvaldē
medijs spētu sniegt nākotnē arī komercpakalpojumus.
Sabiedriskā medija reorganizācijas ietvaros tika aplūkotas trīs iespējamās opcijas.
1. opcija. Reorganizācija (apvienošana) pievienošanas ceļā, kur viena no esošajām kapitālsabiedrībām
tiek pievienota otrai.
2. opcija. Reorganizācija (apvienošanas) saplūšanas ceļā, kur abas esošās kapitālsabiedrības tiek
apvienotas, izveidojot jaunu kapitālsabiedrību.
3. opcija. Jaunas kapitālsabiedrības izveide un esošo kapitālsabiedrību likvidācija.
Salīdzinot opcijas no izmaksu, personāla vadības un juridiskās puses, kā ieteicamā opcija tika izvēlēta
esošo kapitālsabiedrību reorganizācijas process (saplūšanas ceļā) (2. opcija), kas nerada papildu
grūti prognozējamus personālvadības, finanšu un juridiskus riskus.
Saistībā ar piedāvātā jaunā sabiedriskā medija juridiskā un pārvaldes modeļa operatīvu ieviešanu ir
jāizstrādā un jāpieņem grozījumi EPL likumā.
Korporatīvā pārvaldība
Projekta gaitā ir izstrādāti ieteikumi sabiedriskā medija korporatīvās pārvaldes uzlabošanai.
Tiek ierosināts izveidot SMP 5 cilvēku sastāvā, kas pārraudzītu jaunā sabiedriskā medija mērķu
sasniegšanu, stratēģiju, sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanu un risku pārvaldi, kā arī finanšu rezultātu
caurskatīšanu. SMP būtu jāizskata visas sūdzības un interešu konflikti, kas varētu rasties jaunā sabiedriskā
medija darbībā. Padomes uzturēšanas izmaksas ir iekļautas jaunā sabiedriskā medija budžetā.
Tiek ierosināts arī izveidot sabiedriskā medija valdi piecu cilvēku sastāvā, kas pārraudzītu visus ar
medija darbību svarīgos aspektus, izstrādātu darbības mērķus un plānu, pārraudzītu to ieviešanu un
izpildi, regulāri pārraudzītu medija resursu efektīvu un lietderīgu izlietojumu. Par minēto valde ir
atbildīga Sabiedriskā medija padomei (SMP).
Jaunā sabiedriskā medija vadībai, lai nodrošinātu medija efektīvu darbību, būs jāizveido efektīvu
iekšējās kontroles un iekšējās uzskaites sistēmu. Ieteicams laikus identificēt visus ar medija darbību
saistītos riskus un ieviest attiecīgas preventīvas metodes pret nelietderīgu medija resursu izlietojumu.
Vismaz reizi gadā jāveic sabiedriskā medija iekšējā un ārējā revīzija.
Tiek piedāvāts ieviest auditorfirmas KPMG izstrādāto pārvaldības, riska vadības un atbilstības (PRA)
vienoto modeli, kurš piedāvā efektīvāku liela mēroga pārmaiņu procesu vadību un dalījumu, ņemot
vērā galvenos ar šo procesu saistītos riskus, kas apdraud efektīvu un ētisku darbības procesu nodrošināšanu.
Ieteiktais PRA modelis prasa no jaunā sabiedriskā medija vadības skaidrus darbības mērķus. PRA
modelis sastāv no trīs dimensijām:
1) Stratēģiskā dimensija piedāvā atbalstu jaunā sabiedriskā medija lēmumu pieņemšanai un
pārliecībai par tā darbības atbilstību noteiktajām normām, izmantojot izpildvaras
25 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
pārraudzības iespējas, datu formas un makro līmeņa analītiku, kas balstīta uz jaunā sabiedriskā
medija darbības stratēģiskajiem mērķiem un riska profilu mainību.
2) Taktiskā dimensija atbalsta PRA vadību, piedāvājot krātuvi, lai dokumentētu darbības
procesus, politiku, kontroles mērķus un riskus. Kontroles novērtējums un sanācijas vadība tiek
automatizēta ar darba plūsmas un apstiprinājumu saņemšanas palīdzību; ziņojumi piedāvā
informāciju par risku un atbilstības vadību.
3) Operacionālā dimensija atbalsta PRA operatīvo modeli, piedāvājot konfigurējamu kontroļu
uzraudzību, pieejas kontroli/ pienākumu sadali, automātiskās pieejas tehnoloģijas, periodisku
sistēmas pieeju atjaunošanu un darbības analīzi.
Izmantojot šo modeli, jaunais sabiedriskais medijs spētu uzturēt sabalansētu stratēģisko un operatīvo
plānošanu un realizāciju.
Personālvadība
LTV un LR organizācijām būtu plānveidīgi jānodrošina personāla plānošana, piesaiste, vadība, attīstība,
noturēšana. Galvenie uzdevumi būtu stratēģiskās un operatīvās vadības sistēmas uzlabojumi, organizācijas
struktūras pielāgošana multimediju satura ražošanai un izplatīšanai, kā arī tirgus situācijai atbilstošas
darbinieku noslodzes un jaunas darba novērtēšanas un motivācijas sistēmas izveide un ieviešana.
Jaunās personālvadības stratēģijas pamats:
nākotnes talantu attīstīšana un piesaiste;
elastīga pieeja darba organizācijai, pārmaiņu un jauninājumu atbalstīšana;
orientācija uz mērķi un rezultātu (konkurētspējas paaugstināšanai);
vadības prasmju attīstība un stiprināšana, vidējā līmeņa vadītāju kapacitātes stiprināšana;
medija procesu izstrāde un ieviešana, kas atbalsta modernu, dinamisku, uz attīstību orientētu
darba devēja tēlu.
Koncepcijas ietvaros skatot citu valstu sabiedrisko mediju organizāciju piemērus, kā arī skatot jaunos
medija stratēģiskos mērķus un satura pasūtījuma stratēģiju un ražošanas modeli, personālvadības
darba grupā tika analizēti iespējamie LR un LTV un interneta medija organizācijas modeļi: 1) nodalīta
satura ražošana TV, radio un internetam un atbalsta funkciju apvienošana, 2) pilnīgs multimediju
matricas modelis, 3) vienota pārvalde ar atsevišķām TV, radio, interneta redakcijām un producentiem
un atsevišķu kanālu vadību.
No personāla vadības viedokļa katram scenārijam ir savi potenciāli ieguvumi un riski:
1. scenārijam būtu lielākas personāla izmaksas, jo atsevišķo organizāciju pastāvēšana neļauj
optimizēt administratīvo un atbalsta funkciju personālu, kā arī izmantot iespējamus
apjomradītus ietaupījumus. Augstāk aprakstītas personāla vadības stratēģijas īstenošana šajā
gadījumā prasītu vairāk laika un finanšu resursu. Būtu arī grūtāk veicināt atsevišķu organizāciju
darbinieku sadarbību, lai veidotu multimediju risinājumus un attīstītu jaunus produktus, nekā
tad, ja šie projekti norisinās vienas organizācijas ietvaros.
2. scenārija riski ir saistīti ar divu dažādu organizāciju apvienošanu. Ilgtermiņā šis scenārijs
būtu tas, kas ļautu gan efektivizēt medija biznesa procesus, gan nodrošināt attīstību atbilstoši
iecerētajai vīzijai “veidot vadošo multimediju organizāciju Latvijā”. Apvienojot resursus un
izvēloties vadības pozīcijām spēcīgākus un zinošākus kandidātus, pastāv lielāka varbūtība
veiksmīgi īstenot personāla vadības stratēģiju.
26 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
3. scenārija galvenais izaicinājums no personāla vadības viedokļa ir mainīt organizācijas
pamatdarbību no satura ražošanas uz satura iepirkšanu, kas prasa būtiski mainīt organizācijas
procesus un struktūru, kā arī ietekmē prasības, kas tiktu izvirzītas darbiniekiem.
Izvērtējot iespējamos scenārijus arī no citiem viedokļiem un diskutējot par tiem dažādās darba grupās,
par pamatu attīstībai tika izvēlēts organizācijas 2. scenārijs, jo tas potenciāli ļautu visefektīvāk
nodrošināt satura apjoma un kvalitātes pieaugumu, multimediju risinājumu attīstību, kā arī ir efektīvāks
no organizāciju pārvaldības un atbalsta funkciju apvienošanas un efektivitātes viedokļa.
Organizācijas vadība
Jaunās organizācijas vadību nodrošinātu valde, kas sastāvētu no pieciem valdes locekļiem: valdes
priekšsēdētāja, programmu attīstības direktora, tehniskā direktora, personāla vadības direktora un
finanšu un administratīvā direktora. Valdes locekļiem būtu vienoti mērķi, kuri nodrošinātu sabalansētu
medija satura un organizācijas attīstību un nepārtrauktu darbības efektivitāti.
Vadības un darbinieku kompetences
Projekta gaitā tika identificētas vadītāju kompetences, kas būtu svarīgas sabiedriskā medija valdes
locekļiem un arī citiem direktoriem; 6 būtiskākās kompetences – pārmaiņu vadība, komunikācijas
prasmes, organizēšanas prasmes, radošums, konceptuālā domāšana un mediju tehnoloģiju izmantošana.
Savukārt darbiniekiem būtiskākas kompetences būtu: analītiskā domāšana, elastība un spēja pielāgoties
pārmaiņām, komunikācijas prasmes (iekļauj attiecību veidošanu un uzturēšanu), organizēšanas prasmes
(orientācija uz rezultātu), radošums un attīstība, mediju tehnoloģiju izmantošana.
Piedāvātā organizatoriskā varianta potenciālie ieguvumi:
neatkarīgs un spēcīgs ziņu dienests;
programmu vadības komanda nodrošina izpratni par mērķa auditorijām, satura pakošanu da
žādos kanālos;
virsatbildība par radošo produktu koncentrēta Satura daļas komandā, kopumā par satura
kvalitāti atbild Redkolēģija;
27 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Sadarbības un sinerģijas iespējas, pateicoties tam, ka redakcijas apvieno radošo personālu
visām platformām (TV, radio, interneta);
atsevišķiem darbiniekiem būtu iespēja strādāt paralēli TV un radio, kas dotu iespēju vairāk
nopelnīt un veicināt radošo attīstību;
programmu vadība īsteno pasūtītāja lomu attiecībā pret redakcijām, stimulē orientāciju uz
rezultātu un produktu kvalitāti;
tehniskā atbalsta personāla iekļaušana Satura pārvaldē sekmē kopīgu atbildību par produktu
un ciešāku sadarbību;
atbildība par attīstību direktoru līmenī sekmē inovācijas;
atbildība par personāla vadību direktoru līmenī nodrošina pastiprinātu uzmanību personāla
motivēšanai (īpaši pārmaiņu laikos) un attīstībai;
salīdzinājumā ar esošo situāciju samazinās administratīvās/atbalsta funkcijas slodžu skaits.
Organizācijas apjoms
# Funkcija
Esošais FTE
(pilna laika
darbinieku) skaits
Piedāvātais FTE
jaunai
organizācijai
Salīdzinājums
ar citām
organizācijām
LTV LR kopā FTE
% no
kopējā
skaita
% no kopējā
skaita
1 Programmu/kanālu vadība
mārketings/PR/reklāmas
pārdošana
49 19 68 60 10% ~14%
2 Satura ražošanas radošais
process 69 126,5 195,5 240 41% ~37%
3 Satura ražošanas tehniskais
process 87,5 46 133,5 145 25% ~25–30%
(tehniskais
personāls kopā) 4 Tehnikas un tehnoloģiju
vadība 73 16 89 55 9%
5 Organizācijas vadība 2 3 5
5
(valde) 1% Līdz 1%
6 Juriristi, lietvedība;
personāla vadība; finanšu
uzskaite un vadība; iekšējais
audits; apsaimniekošana
70,5 16 86,5 75 13%
~13%
(vai ~6% bez
telpu servisa)
KOPĀ 351 226,5 577,5 580 100%
2013.g. LTV ir 435 štata vietas, LR ir 235 štata vietas, pēc organizāciju apvienošanas 2014.g. štata
vietu skaits tiktu samazināts, no 670 uz ~600 (~10% samazinājums). Taču, ņemot vērā, ka tiek
izveidots jauns interneta medijs un TV un Radio oriģinālraidījumu apjoms pieaugs vidēji par 6% gadā
turpmākajos gados ir ieplānots radošo un tehniskā nodrošinājuma slodžu pieaugums:
2014 2015 2016 2017 2018
640 713 690 730 740
28 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Darba izpildes vadība
Lai nodrošinātu strukturētu pieeju mērķu izstrādes un to izpildes kontroles procesam, kā arī lai saistītu
darbinieku motivāciju ar organizācijas stratēģiskām prioritātēm, tiek piedāvāts veidot vienoto darba
izpildes vadības sistēmu:
mērķu un standartu definēšana, mērķu kaskadēšana organizācijas ietvaros no augstākā vadības
līmeņa līdz ierindas darbiniekiem;
vadītāju un darbinieku individuāla darba snieguma novērtējums;
vadītāju un darbinieku attīstības plānošana, vadoties pēc darba snieguma un kompetenču
novērtējuma;
vadītāju un darbinieku izaugsmes (karjeras) plānošana, vadoties pēc darba snieguma un
kompetenču novērtējuma, kā arī no organizācijas pēctecības plāna;
vadītāju un darbinieku mainīgā atalgojuma noteikšana, vadoties pēc darba snieguma novērtējuma.
Būtu ieteicams izmantot līdzsvarotās mērķu kartes (angļu val. balanced scorecard) principus, izvirzot
gan organizācijas mērķus, gan arī struktūrvienību un darbinieku individuālus mērķus. Organizācijas
kopējie mērķi atbilstoši projekta darba grupas priekšlikumiem (kā piemērs):
sasniegtā unikālā dienas auditorija;
satura kvalitāte, auditorijas apmierinātība;
finansējuma pieaugums;
medija tēls;
uzticamības indekss.
No vērtējamiem kritērijiem mērķu izpildi var ieteikt sasaistīt ar atalgojuma mainīgo daļu. Ja kādai amatu
grupai mērķu izvirzīšana un mērīšana kādu iemeslu dēļ ir apgrūtināta, var piemērot šādus kritērijus:
radošajiem darbiniekiem – raidījumu kvalitātes kritērijus, var salāgot kritērijus, kas jau ir
izstrādāti LTV un LR;
tehniskajiem darbiniekiem – efektivitātes kritērijus, var izmantot attiecīgu procesu KPI
(key performance indicators – svarīgi darba rādītāji), kas ir saistīti ar darba ātrumu, precizitāti
un citiem līdzīgiem aspektiem;
atbalsta funkciju darbiniekiem – amata pienākumu prasību izpildi, vēlams definēt attiecīgus
KPI vai cita veida standartus, ar kuriem salīdzināt darba izpildi.
Pamatatalgojuma sistēma
Projekta ietvaros tika pārskatīts LTV un LR darbinieku fiksētais atalgojums, atbilstoši jaunajai organizācijai
tiek piedāvāts vienkāršot un sinhronizēt amata grupas, kā arī līdzsvarot fiksētā atalgojuma likmes
uz augšu.
29 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Amatu grupa/līmenis
Tagad Nākotnē
Mainīgais
atalgojums**
LTV vid.* LR vid.* piedāvājums 2014. g
h likme h likme h likme mēneša
alga
1 Ģenerāldirektors/valdes
priekšsēdētājs 15 10,71 15 2520 Līdz 15 %
2 Direktori/valdes locekļi 13,28 8,33 12 2016 Līdz 15 %
3 Direktori/1. līmeņa
struktūrvienības vadītāji/
kanāla vadītāji
7,305 6,28 7,5 1260 Līdz 15 %
4 2. līmeņa struktūrvienību
vadītāji 6,47 5,47 6,5 1092 Līdz 10%
5 Kvalificēti speciālisti
(arī galvenie, vecākie);
programmas/raidījuma
vadītāji, redaktori un
radošie amati
5,73 3,97 5,7 958 Līdz 10%
6 Speciālisti 3,15 3,45 3,5 588 Līdz 5%
7 Strādnieki/vienkārša
darba darītāji 1,83 2,97 2,5 420 Līdz 5%
* Vidējā atalgojumā nav iekļauts darba devēja sociālais nodoklis.
** Mainīgais atalgojums kā piemaksas papildus mēneša fiksētajam atalgojumam.
Mainīgais atalgojums
Ņemot vērā, ka – no vienas puses – sabiedriskā medija labākie speciālisti tiek pārvilināti uz komercsektoru,
kur atalgojuma līmenis ir augstāks vidēji par 20–30%, taču no otras puses visiem medija darbiniekiem
automātiski palielināt darba atalgojumu arī nebūtu iespējams, projekta darba grupa rekomendē ieviest
mainīgā atalgojuma sistēmu, kuru varētu novirzīt organizācijas mērķu sasniegšanai un labāko
darbinieku atalgojuma palielinājumam. Kā arī jaunā satura ražošanas budžets tiktu novirzīts
galvenokārt radošo un medija satura tehniskam personālam.
Personāla budžets
2014 2015 2016 2017 2018
LVL LVL LVL LVL LVL
Bāzes pamatatalgojums, piemaksas (7 156 796) (6 556 796) (6 556 796) (6 156 796) (6 156 796)
Jaunais saturs (TV, Radio, WEB) (1 845 580) (2 703 620) (3 436 025) (4 112 390) (4 720 257)
Neatkarīgie producenti (525 347) (540 357) (570 377) (600 397) (630 417)
Mācību centra programma
Piedāvātā koncepcija paredz, ka mācību centrs veic vairākas profesionāli un sociāli nozīmīgas lomas:
tas kļūst par reģionāla mēroga mācību un attīstības centru, kas nodrošina daudzveidīgas
zināšanu un prasmju attīstības iespējas jaunā apvienotā sabiedriskā medija darbiniekiem, kā
arī citiem nozares speciālistiem no Latvijas un kaimiņvalstīm;
30 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
tas piedāvā platformu jaunu radošo ieceru izmēģinājumiem un aprobācijai, ko nodrošina
metodiski vadīti un pārraudzīti eksperimenti ar jaunām mācību metodēm;
tas nodrošina radošu vidi kā inkubatoru jaunu talantu atklāšanai un esošo tālākai attīstīšanai;
tas nodrošina sabiedrības izglītošanu, piedāvājot daudzveidīgas moderno tehnoloģiju un mediju
prasmju apguves iespējas ikvienam interesentam;
Mācību centra ietvaros tiek attīstīts profesionālās sertifikācijas centrs un jaunā sabiedriskā
medija satura kvalitātes monitoringa procesi, nodrošinot sistemātisku darbinieku prasmju
novērtēšanu un atgriezenisko saiti prasmju pilnveidošanai, kas atspoguļojas raidījumu kvalitātē.
Mācību centra raksturojošās pazīmes ir atvērta un radoša vide, socializēšanās iespēja medija darbinieku
starpā un ar citiem nozares speciālistiem, kas ir augsti novērtēti gan vietējā, gan starptautiskā mērogā,
jauni eksperimenti ar mācību metodēm un formām, neradot riskus medija ikdienas darbam u.tml.
Mācību centra veidošanā, kas varētu ilgt 1–3 gadus, var nodalīt vairākus savstarpēji saistītus posmus:
1. Mācību centra veidošana: struktūras un pamatprocesu izstrāde un ieviešana. Mērķis – vienotas, uz
attīstību orientētas organizācijas un mācīšanās kultūras veidošana un nostiprināšana.
2. Mācību centra attīstības īstermiņa uzdevumu izpilde:
mācību pamatprogrammu izstrāde, vadīšana un iepirkšana kritiski svarīgo kompetenču attīstībai;
darbinieku kompetenču novērtēšanas un profesionālās meistarības pilnveidošanas sistēmas
izstrāde un iedzīvināšana;
citu attīstības programmu (Prakses programma, Talantu programma u.c.) izstrāde un sākšana;
3. Mācību centra un programmu attīstība saskaņā ar labāko starptautisko un vietējo praksi atbilstoši
jaunā sabiedriskā medija un nozares attīstības vajadzībām.
Jaunā sabiedriskā medija kritiskās funkcijas un amatu grupas
Pārskatāmībai tabulā sniegts kritisko funkciju un amatu uzskaitījums, kas sagatavots, izmantojot jaunā
vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā iekļauto informāciju par medija struktūras scenāriju.
Nr. Funkcija Amati
1 Vadības funkcija augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, programmu
un nodaļu vadītāji, kuru amata pienākumi
ietver administratīvās un personāla vadības
funkcijas
2. Programmu un kanālu vadība, raidījumu
producēšana
programmu vadītāji, kanālu vadītāji,
producenti, projektu vadītāji
3. Satura ražošanas radošais process: ātra un
kvalitatīva ziņu un raidījumu sižetu
veidošana
žurnālisti, producenti, režisori un citi amati
Ziņu dienestā, Saturu daļā un Programmu
vadības pārvaldē
4. Moderno tehnoloģiju izmantošana satura
sagatavošanai pārraidei dažādos kanālos
visi amati iesaistīti satura ražošanā
5. Personāla vadība augstākā un vidējā līmeņa vadītāji
7. Mācību un attīstības funkcija augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, mentori un
iekšējie treneri, Mācību centra darbinieki
8. Sadarbība un informācijas apmaiņa satura
ražošanā un pārraides nodrošināšanā
visi amati
31 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
9. Mārketings un sabiedriskās attiecības mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālisti,
jauno projektu vadītāji, programmu vadītāji
10. Citas organizācijas pamatdarbības atbalsta
funkcijas
atbalsta funkciju amati (finanses, grāmat-
vedība, juridiskais atbalsts u.c.)
Piedāvātā koncepcija paredz mācību programmu veidošanu, pamatojoties uz attīstāmajām kompetencēm
vai prasmēm. Prasmju orientēta mācību programmu veidošana palielina darbinieku attīstības elastību
un vidējā perspektīvā (3–5 gadu laikā) plašākas iespējas darbinieku rotācijai starp dažādām funkcijām
un jaunas darbinieku karjeras iespējas, kas ir svarīga motivācija jaunās paaudzes darbiniekiem.
Lai nodrošinātu jaunajam medijam kritiski nepieciešamās prasmes, vismaz pirmajos divos gados varētu
veidot mācību “obligāto programmu”, turpmākajos gados palielinot individuālās mācību programmu
izvēles iespējas.
Jaunā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā piedāvātas šādas pamatkompetences:
pārmaiņu vadība (uzvedības elastība);
komunikācijas prasmes (ietver attiecību veidošanu un uzturēšanu);
organizēšanas prasmes (orientācija uz rezultātu);
radošums un attīstība;
analītiskā domāšana;
tehnoloģiju izmantošana.
Pamatojoties uz pašreizējo mācību vajadzību analīzi sarunās ar LTV un LR esošajiem un bijušajiem
darbiniekiem, kritisko funkciju un amatu uzskaitījumu, kā arī medija organizācijas koncepcijā piedāvāto
kompetenču modeli, īstermiņā ieteicams mācību programmas veidot vai izvēlēties šādās pamatprasmju
grupās:
vadības prasmes (piemēram, darba plānošana un organizēšana, personāla vadība);
sociālās prasmes (piemēram, sadarbība un informācijas apmaiņa, komandas darbs);
tehnoloģiju prasmes (piemēram, moderno tehnoloģiju veidi, sociālo mediju izmantošana);
žurnālistika un satura producēšana (piemēram, informācijas atlase, analīze, ziņu gatavošana).
Nozīmīgākie Mācību centra sadarbības partneri
Pārskatāmībai tabulā sniegta informācija par Mācību centra iekšējiem un ārējiem sadarbības partneriem.
Partneris Sadarbības joma
Augstskolas Latvijā Jauno speciālistu sagatavošana, prakses programmu veidošana,
atsevišķu mācību moduļu sagatavošana un vadīšana
profesionālo prasmju attīstībai
Mācību centri un izglītības iestādes
mediju speciālistiem ārvalstīs
Mācību un stažēšanās programmas ārvalstīs, pieredzes apmaiņas braucieni, ārvalstu treneru vadīti mācību moduļi u.tml.
Piedāvā mācību kursus un programmas studentiem un
darbiniekiem, ietverot plašu jauno tehnoloģiju izmantošanu
Vietējie mācību pakalpojumu
sniedzēji, treneri
Sociālo un vadības prasmju programmas vai atsevišķi mācību
moduļi, prasmju treniņi, metodisks atbalsts dažādu mācību
programmu sagatavošanā
Attīstības konsultanti Mācību programmu metodiskā vadība, kvalifikācijas
novērtēšanas metodikas izstrāde, individuālas attīstības
32 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
konsultācijas (koučings)
IT&T nozares uzņēmumi, to
mācību centri
Moderno tehnoloģiju mācību moduļu sagatavošana un/vai
vadīšana, pieredzes apmaiņa
Vietēja un starptautiska mēroga
nozares eksperti
Profesionālo mācību moduļu sagatavošana un/vai vadīšana,
meistarklases, pieredzes nodošana, konferences, meistarklases
Ņemot vērā medija budžeta nepietiekamību mācību programma tiktu orientēta uz vadošajiem ~ 200
medija darbiniekiem, kur vidēji uz katru izmaksas veidotu 126 LVL/mēn.
Mācību programmas izmaksas
2014 2015 2016 2017 2018
0,2 milj. LVL 0,3 milj. LVL 0,3 milj. LVL 0,3 milj. LVL 0,4 milj. LVL
Tehnoloģiju platformas
Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiju attīstības koncepcija tika izstrādāta sadarbībā ar LR un LTV vadošajiem
tehniskiem speciālistiem un mediju un IT ekspertiem, ievērojot nozares attīstības tendences un izvērtējot
LTV un LR pašreizējo tehnoloģiju un tehnisko līdzekļu stāvokli.
Jaunā sabiedriskā medija satura ražošanas jaunveidojamo tehnoloģisko platformu raksturo HD formāta
filmēšana, pilns bezlenšu ražošanas tehnoloģiskais cikls un savstarpēji saistītu IT sistēmu komplekss,
kas ļauj nodrošināt augstu darba efektivitāti ražošanas un vadības līmeņos.
Medija nākotnes tehnoloģiskā satura ražošanas, apstrādes un apraides platformu arhitektūru skatīt
zemāk shēmā.
33 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
1. Pārraides (traffic) un plānošanas (scheduling) sistēma
Nodrošina medija pamatfunkciju plānošanu, satura ražošanu un izveidotās programmas pārdošanu. Ar
tās palīdzību tiek plānota pamata stratēģiskā (master planning) darbība, izveidojot programmu tīklu
budžeta gadam, kuram plāno nepieciešamos izpildes resursus (programmu iegādi, producēšanu, adaptāciju).
2. Ziņu vadības (NRCS) sistēma
Nodrošina ziņu žurnālistu darba organizēšanu un satura producēšanu, kā arī datu nosūtīšanu tehnolo-
ģiskajām iekārtām publicēšanai/noraidīšanai medijos. Ar NRCS palīdzību veic ienākošo ziņu pārlūkošanu,
materiālu meklēšanu gan starp esošajiem medija materiāliem, gan no ziņu aģentūrām tikko ienākušajiem
materiāliem, RSS plūsmām, sociālajiem tīkliem un citu digitālo materiālu avotiem.
3. TV tiešraides vadības (playout) sistēma
Paredzēts integrēt ar iepriekš aprakstīto pārraides un plānošanas sistēmu. Katram medijam tiek saglabāta iespēja strādāt ar tam vispiemērotāko programmas ražošanas sistēmu. Līdz ar to ir iespējas nesarežģīt operatīvos darba procesus starp trīs mediju platformām, jo tehnoloģiski universāla platforma trīs medijiem iespējama, bet tā var ieviest savus ierobežojošos nosacījumus pielietoto tehnoloģiju jomā.
4. Medija satura aktīvu pārvaldes (MAM) sistēma
Visu trīs mediju platformu otrs apvienojošais elements ir medija satura vadības (MAM, DAM) un
glabāšanas (arhīva) sistēma, kura nodrošina visa radītā satura jeb digitālo notikumu saglabāšanu,
publicēšanu un meklēšanas iespējas visu trīs mediju satura ražotājiem un programmas izlaišanas sistēmām.
Šī ir atvērta sistēma, kurā tiek saglabāts digitālais notikums, kuru iespējams nepārtraukti papildināt ar
jauniem metadatiem (video, skaņu, attēlu, montāžas projektu, rakstītu materiālu, citu mediju reakciju,
RSS ziņu u.c, kas ir digitālā formātā). Izveidojot piekļuvi, visiem ar programmu ražošanu saistītiem
medija darbiniekiem ir iespēja paplašināt atspoguļojamo notikumu izklāstu atkarībā no katra medija
specifikas. Piemēram, TV var parādīt mazu sižetu no visa safilmētā, radio var atskaņot pilnu interviju,
interneta platforma spēj piedāvāt piekļūt pilnai informācijai, kas saistīta ar notikuma vēsturi. Šī
sistēma arī uztur visu materiālu, ko potenciāli var piedāvāt interneta platformā kā patstāvīgu piekļuvi
noteiktām arhīva sadaļām vai kā VoD (Video on Demand) pakalpojumu.
5. Attālinātās ražošanas (remote production) sistēma
Lai nodrošinātu sekmīgu un efektīvu medija darbu, jāveido atvērta IT un tehnoloģisko signālu infra-
struktūra starp esošajām un nākotnes vietām. Infrastruktūra tiek papildināta arī ar sabiedrisko objektu
pieslēgumiem, izmantojot optisko šķiedru tīklus. Šāda infrastruktūras arhitektūra nodrošina visu
mediju platformu piekļuvi tiešo notikumu vietām vienlaikus, saglabājot materiālu digitālā notikuma
veidā. Papildus tas dod iespēju vietās ar nemainīgu notikumu veidu (sports, izrādes) izveidot attālinātās
ražošanas (remote production) modeli, kad nav nepieciešams lietot pārvietojamo TV vai radio staciju,
bet izmantot video vai skaņu veidojošās tehnoloģiskās iekārtas un operatorus.
6. Interneta portālu, lapu (web) vienotā platforma
Par optimālāko medija interneta portāla modeli tomēr ir uzskatāms risinājums, kad jaunajam portālam
tiek attīstīta tikai sava “front-end” sadaļa (web serveris) un jaudīgs un mērogojams satura vadības
risinājums (CRM), iekšējais informācijas meklēšanas rīks (Enterprise MAM) un darba plūsmas pārvaldības
(Workflow) risinājums, bet straumēšana (gan audio, gan video satura daļai) vai VoD pakalpojumu daļa
tiek izmantota no LTV vai LR resursiem.
7. Resursu datu glabāšanas risinājums
Jaunajam medijam tiek plānots izveidot vienotu datu glabāšanas risinājumu, ar to saprotot gan operatīvās
informācijas (darba faili, priekšstatīšanas (preview) materiāli, metadati utt.), gan ilglaicīgo materiālu
34 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
glabāšanu. Jaunā medija tehnoloģiskās platformas izstrādes ietvaros ir sagatavots augsta līmeņa arhitektūras
risinājums, kurā ir iekļauti sekojošu datu glabāšanas resursi:
tiešsaistes (on-line) resursi, kas vajadzīgi galvenokārt montāžas un raidīšanas (playout) daļas
atbalsta nodrošināšanai;
arhīvsaistes (near-line) datu glabāšanas risinājumu izmantošana montāžas, datu ievades
(ingest) un operatīvā arhīva realizācijai;
datu arhīva realizācija.
Projekta gaitā tika izvērtēti trīs tehnoloģiju attīstības scenāriji:
1. scenārijs – LR un LTV paliek savās ēkās un telpās;
2. scenārijs – LR un LTV pārceļas uz jaunām kopīgām telpām;
3. scenārijs – LR pārceļas uz Zaķusalu, bet Centrā tiek saglabātas ziņu tiešraides studijas.
Par pamatscenāriju tiek piedāvāts 3. scenārijs (ja tiek saglabāts stratēģiskais mērķis – apvienot TV,
radio un interneta medijus vienā organizācijā un vienotā telpu risinājumā).
Svarīgākie posmi:
1) jaunā ražošanas platforma Zaķusalā;
2) ilgtermiņa arhīva risinājuma ieviešana;
3) esošo sistēmu integrācija/migrācija jaunajā platformā;
4) vienots interneta portāls;
5) mobilās sakaru iekārtas medija darbiniekiem;
6) divu lielo esošo TV studiju HD apgreids Zaķusalā;
7) jauno telpu Zaķusalā sagatavošana;
8) radio infrastruktūras pārcelšana uz Zaķusalu (jaunās telpās);
9) tiešā ētera studiju izveide Vecrīgā;
10) otra rezerves Datu centra izveide.
35 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Medija tehnoloģisko platformu, sistēmu un iekārtu uzturēšanai un administrēšanai nepieciešamais tehniskais
personāls:
2014 2015 2016 2017 2018
69 71 74 74 76
Jaunā medija vajadzībām no kopējā investīciju budžeta ~ 17 milj. LVL piecos gados ~70% attiektos uz
TV platformām, ~10% uz radio platformām, 20% būtu koplietošanas sistēmas (MAM, NRCS, trafika
sistēma, datu centri, IT aplikācijas). Šī ir optimālā tehnoloģiju attīstības programma, kur katras sistēmas
iegādei pirms iepirkuma tiktu izvērtētas alternatīvas. Taču galvenais secinājums – mediju tehnoloģiju
konverģence nākotnē piedāvās tehnoloģiski sarežģītākus un uz IT sistēmām integrētus risinājumus,
kas radīs papildu uzturēšanas izmaksas, ja sabiedriskais medijs plāno iet līdzi citu valstu un Latvijas
komercmediju tehnoloģiju attīstības tempiem. 2018.g. investīciju apjoms varētu būt ~ 0,9 M LVL, kā
rezerves atbiltoši koncepcijas sākotnējiem pieņēmumiem par medija optimālo vienoto ražošanas
infrastruktūru.
2014 2015 2016 2017
KOPĀ
(2014-2017)
Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)399 796 302 850 290 750 753 440 1 746 836
Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)442 860 3 297 860 2 624 342 6 030 083 12 395 146
Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)302 500 89 061 145 200 48 400 585 161
Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)72 600 1 657 700 508 200 677 600 2 916 100
1 217 756 5 347 471 3 568 492 7 509 523 17 643 242
Latvijas Radio
Latvijas Televīzija
Jaunais WEB medijs
Vienotais SAB MED
TOTAL CAPEX (ar PVN)
Sabiedriskā medija apraides stratēģija
Ņemot vērā sabiedriskā medija pamatmērķi – maksimāla Latvijas auditorijas sasniegšana un tehnoloģisko
platformu daudzveidību un mediju tehnoloģiju un lietotāju ieradumu izmaiņu attīstības iespējas,
jaunajam sabiedriskajam medijam būtu jāturpina multiplatformu apraides stratēģija, īpašu uzmanību
un investīcijas novirzot uz TV apraidi interneta platformās.
2013.– 2017. gadā sabiedriskā medija TV programmu bezmaksas (free-to-air) apraidei visā
Latvijā (pārklājumā >99%) izmantot LVRTC DVB-T tehnoloģisko platformu, neparedzot pāreju
uz DVB-T2 apraides standartu.
Sākot ar 2014.–2015. gadu DVB-T 1. programmu izplatīšanas tīklā, kura pārklājums pārsniedz
99% Latvija teritorijas, apraidīt sabiedriskā medija vienu HD televīzijas kanālu un 1–2 SD
televīzijas kanālus.
Sākot ar 2015. gadu samazināt TV apraides izmaksas izmaksas (sabiedriskā medija TV
programmu apraide DVB-T platformas tīklā, kuru nodrošinās LVRTC).
Visos apraides tīklos (kabeļtelevīzija, IP TV, DVB-S, DVB-T) sabiedriskā medija TV programmu
apraide tiek nodrošināta, nosakot obligātās bezmaksas retranslēšanas pienākumu:
sabiedriskais medijs nepiemēro maksu par sabiedrisko programmu apraidi šajos apraides tīklos;
apraides tīklu operatori nepiemēro maksu sabiedriskajam medijam par sabiedriskā medija
programmu apraidi savos tīklos.
36 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Sabiedriskā medija radio programmas apraidīt FM diapazonā (stereo vai mono), neparedzot
pāreju uz ciparu apraides DAB vai DAB+ tehnoloģiju.
Sabiedriskā medija jauniešu radio LR5 programmas apraidi vēlams realizēt, piešķirot tiesības
izmantot Latvijas teritorijā brīvās FM frekvences (vai tās, kuras piecu gadu laikā tiks atbrīvotas).
Ņemot vērā galalietotāju mobilo iekārtu (viedtālruņi un planšetdatori) straujo attīstību un
izmaiņas lietotāju ieradumos, piedāvāt mediju saturu, izmantojot adaptīvo mobilo interneta
tehnoloģiju (vairāku ekrānu koncepcija).
Telpu risinājums
Medija koncepcijas scenāriji paredz vairākus telpu risinājumus. 1. scenārijs paredz, ka TV saglabā savu
izvietojumu, Radio savu, bet kādā no ēkām tiktu izvietots jaunais interneta medijs. Savukārt 2. scenārijs
paredz, ka visas organizācijas, 600–700 darbinieku, (ziņu dienests, redakcijas, studijas) atrodas vienā
ēkā. 3. scenārijs paredz, ka jaunā vienotā medija administrācija ir vienā ēkā, bet satura ražošana
intensīvi tiek iepirkta ārējā tirgū, līdz ar to TV studijas atrastos citos objektos.
Jaunā sabiedriskā medija telpu nākotnes apjomu vajadzības
Telpu funkcijas Apjoms, tūkst. m2
Darba vietas (administrācija, redakcijas, sanāksmju telpas) ~8
Studiju telpas (TV, radio tiešraides un ierakstu vajadzībām) ~5
Tehniskas telpas (dekorācijas, inventārs, arhīvi, tehniskie sakaru mezgli) ~1
Auto garāžas (speciālā tehnika ziemas sezonā ir jāuztur noteiktos apstākļos) ~1
Kopā ~16
Kā redzams, no kopējās Zaķusalas ēkas platības (~38 tūkst. m2) nākotnē jaunā sabiedriskā medija
vajadzībām tiktu izmantoti tikai 50% platību, savukārt Radiomājā (platība 5,2 tūkst. m2) visu nebūtu
fiziski iespējams izvietot. Savukārt radio studiju un biroju telpu nākotnes lietderīgā platība būtu ~ 3
tūkst. m2.
Telpu prasībās ir jāņem vērā vairāki specifiskie papildu faktori: izvietojums, Rīgas centra tuvums,
transporta pieejamība, telpu augstums, gaismošana, skaņas izolācija, sakaru mezgli, elektrības padeves,
apsaimniekošanas elementi un attīstības iespējas.
Telpu priekšrocības un trūkumi tika vērtēti no saimnieciskās efektivitātes – investīcijas (capex) un
uzturēšanas izmaksas (opex) – viedokļa, gan arī no jaunā sabiedriskā medija nākotnes organizācijas
darbības modeļa viedokļa, skatot koncepcijas scenārijus, kuros visas struktūras ir vienās telpās, kas
nodrošina medija satura multimediju izstrādes un personālvadības sinerģijas un vairāku organizācija
darbības funkciju apvienošanu.
37 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Projekta ietvaros tika salīdzināti sekojoši scenāriji:
Scenārijs
Uz mediju attiecinātas
izmaksas milj. LVL bez PVN
(10 gadu perspektīvā,
(capex un opex), atskaitot
iespējamo ēku realizāciju)
Priekšrocības Trūkumi
1.1
LTV un LR paliek abās
ēkās, 50% Zaķusalas
rekonstrukcija
14,3 daļēji uzlabotas ēkas
salīdzinoši mazs
capex
nav pilnībā
uzlabota ēka, nav
paredzēts realizēt
vienoto mediju
1.2
LTV un LR paliek abās
ēkās + minimāla
Zaķusalas rekonstrukcija
14,5 daļēji uzlabotas ēkas nav paredzēts
realizēt vienoto
mediju
1.3
LTV optimāla
rekonstrukcija, radio
pārvietošana, radio un
TV studijas Vecrīgā
10,3 VNĪ rekonstruē
Zaķusalas ēku (labs
t.s. “eiroremonts”),
iespējams vienots
medijs, Vecrīgā
paliek studijas
LR pārvietošanas
negācijas, paralēla
ēkas izmantošana
un rekonstrukcija,
riskants projekts
2.1
LTV ziņu dienests un
administrācija Vecrīgā,
LTV studiju noma
komercsektorā
14,9 daļēji apvienots
medijs –
administrācija
būtiski pieaug
opex, investīcijas
nomātās telpās,
kuras nebūs
atgūstamas
2.2
LTV ziņu dienests un
administrācija Vecrīgā,
jaunu LTV studiju izbūve
17,7 daļēji apvienots
medijs, LTV iegūst
jaunas studijas
problemātiski
izvietot TV
Vecrīgā, pieaug
opex
3.1
Kopīgas LTV un LR
nomātas telpas un
studijas Vecrīgā
16,7 relatīvi īsā laikā
vienots medijs,
uzlaboti darba
apstākļi
būtiski pieaug
opex, pēc termiņa
beigām iespējami
zaudēti
ieguldījumi
4.1
Jaunas kopīgas ēkas
būvniecība
25,9 ilgtermiņā
efektīvākais
variants, apvienots
medijs
būtisks capex un
opex pieaugums
Zaķusalas ēkas novērtējums
Ēkas tehniskā stāvokļa novērtējums ir balstīts uz 2006. gadā SIA “LBS konsultants” sagatavoto
tehniskās apsekošanas atzinumu un šī projekta ietvaros (2012. gadā) veikto eksperta, kurš sagatavoja
atzinumu, atkārtotu interviju. Saskaņā ar eksperta pausto viedokli, galvenie secinājumi un atzinumi
38 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
joprojām ir tie paši un var uzskatīt, ka ēkas tehniskais stāvoklis nav būtiski mainījies un vērtējams kā
apmierinošs.
Galvenie secinājumi un atzinumi:
Latvijas Televīzijas kompleksa ēkas nesošās būvkonstrukcijas spēj uzņemt projektā paredzēto
slodzi un nodrošināt kompleksam normālu ekspluatācijas režīmu;
esošie defekti ir novēršami un nespēj ietekmēt ēkas konstrukciju nestspēju un noturību;
pamati labi pilda savas funkcijas un ir apmierinošā stāvoklī;
dzelzsbetona kolonnu, rīģeļu, pārseguma paneļu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs;
sienu paneļi ir darbspējīgi un ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.
Salīdzinot esošo situāciju ar jebkuru no attīstības scenārijiem, viennozīmīgi var apgalvot, ka attīstība ir
saistīta ar izmaksu pieaugumu. Proti, pašlaik ēku uzturēšanas un komunālo pakalpojumu kopējās
izmaksas ir zemas, salīdzinot ar vidējo tirgus līmeni. Ēku uzturēšanas izdevumi ierobežotā finansējuma
apstākļos ir samazināti līdz minimumam, turklāt tas daļēji panākts, neveicot kārtējos nepieciešamos
remontdarbus, kā arī uz darba apstākļu komforta rēķina. Arī komunālo pakalpojumu izmaksu
ekonomija, visticamāk, būtu panākama, tikai samazinot Zaķusalas ēkā aizņemto telpu platību un brīvās
telpas nododot, piemēram, VNĪ. Savukārt telpu kvalitatīvi uzlabojumi līdzi nesīs arī izmaksu pieaugumu.
Piemēram, labākām telpām būs nepieciešama biežāka un rūpīgāka uzkopšana, kā arī būs vajadzīga
gaisa kondicionēšanas sistēmu ierīkošana telpās, kurās to iepriekš nebija, tas daļēji kompensēs
ekonomiju no energoefektivitātes pasākumu ieviešanas.
Izvērtējot visus scenārijus, par pamata scenāriju tiek piedāvāta Zaķusalas ēkas renovācija, pēc
renovācijas Zaķusalas ēku paredzot pielāgot moderna TV, radio un interneta medija koplietošanas
redakcijām un studijām. Zaķusalas ēkas renovācija ietvertu galvenokārt telpu kosmētiskos uzlabojumus,
telpu pārplānošanu un kritisko elementu (logu, iekšējo inženiertehnisko sistēmu u.c.) uzlabošanu vai
nomaiņu, kā arī papildu izdevumus, kas būtu saistīti ar telpu pielāgošanu radio specifiskajām
vajadzībām; uzlabojumi un risinājumi būtu vērsti uz iespējami mazākiem kapitālieguldījumiem, tādējādi,
salīdzinot ar esošo situāciju, tiktu panākts telpu kvalitātes uzlabojums, tajā pašā laikā tas būtu krietni
zemāks salīdzinājumā ar jaunu ēku. Projekta koncepcijas budžetā 2014-2016.g. ir iestrādātas
investīcijas ~ 3 M LVL apjomā, kuras būtu nepieciešamas, lai Zaķusalas ēku pielāgotu radio darbinieku
biroju un studiju vajadzībām. Papildus pilnas ēkas rekonstrukcijas vai jaunas ēkas būvniecības
izmaksas būtu jāskata atsevišķi, kontekstā ar ideju nodot abas ēkas VNI uzturēšanā, apsaimniekošanā
un attīstības vadībā.
Ēku attīstības ieteikumi
1) Izstrādāt ekonomiski pamatotu ēku nodošanas, uzturēšanas, apsaimniekošanas, attīstības modeli
ar VNI
2) Zaķusalas ēkas pilns rekonstrukcijas budžets nevar tikt attiecināts tikai uz jauno mediju, jo tas
nespēs nākotnē nomāt visu platību, izskatot sadarbības modeli ar VNĪ un iespējamo ES
līdzfinansējuma piesaisti, kā arī šāda apjoma objekta sarežģītību, precīzas investīcijas būs
iespējams noteikt pēc detalizēta rekonstrukcijas projekta izstrādes);
3) Vecrīgā izveidojot TV un Radio tiešraides studijas (1 tūkst. m2) (izvērtējot Radiomājas 1–2 stāvu
vai citu VNĪ objektu iespējas);
4) Pēc Zaķusalas ēkas pielāgošanas LR vajadzībām 2015. - 2017. gada pārvietot Latvijas Radio uz
Zaķusalu (atstājot centrā tikai vienoto medija ziņu dienesta studiju);
5) Pēc rekonstrukcijas ~50% Zaķusalas ēkas var tikt izīrēta radošai industrijai un Radiomāja var
tikt lietota citiem mērķiem (VNĪ kompetence);
6) LR ēka Vecrīgā tiek atbrīvota, paredzot citu valsts publisko funkciju īstenošanai.
39 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Lai tālāk precizētu telpu koncepciju, NEPLP un medijam būtu jāizstrādā detalizēta jaunā sabiedriskā
medija struktūru un telpu vajadzību (tehniskais uzdevums) plāns Zaķusalas ēkā, tad būtu jāizvērtē VNI
ēkas uzturēšanas piedāvājums, iespējams jānoslēdz sadarbības līgums ar VNI, tad jāizstrādā iekštelpu
un/vai ārtelpu modernizācijas skiču projekts, tam sekotu būvdarbu organizācijas budžeta plāna
izstrāde un detalizēts renovācijas un /vai rekonstrukcijas (pilnas ēkas) izmaksu aprēķins uz kā pamata
medijs un/vai VNI varētu nākotnē piesaistīt atbilstošus finansējuma avotus un uzsākt ēkas renovācijas
un/vai rekonstrukcijas projektu vadību, atbilstošos iepirkumu projektus.
Pēc koncepcijas apstiprināšanas NEPLP un LTV/LR, kopā ar KM, FM, VNI 6 mēn. laikā izstrādātu
detalizētu zaķusalas ēkas daļējas renovācijas (pielāgošana LR vajadzībām) projektu un 12 mēn. laikā
pilnas zaķusalas ēkas rekonstrukcijas konceptuāli iespējamā risinājuma projektu.
Mārketinga stratēģija
Lai īstenotu jaunā sabiedriskā medija misiju: informēt, izglītot un iedvesmot katru Latvijas iedzīvotāju;
nodrošināt platformu sabiedrības diskusijām un kļūt par vadošo mediju Latvijā, jāpārvar divas galvenās
barjeras:
komerckanāli piedāvā aizraujošāku un modernāku saturu, kas ir viegli pieejams;
mūsdienu mediju patērētājam ir pārāk maz laika, lai “skatītos TV” vai “klausītos radio”, tāpēc
informācijas iegūšanai tiek izmantoti vairāki ekrāni (TV, dators, mobilais tālrunis), liela nozīme
ir informācijas dinamikai, iespējai patērēt medijus kustībā, iespējai izvēlēties interesējošo saturu
ērtā laikā un vietā.
Izvirzītajiem vadības mērķiem definēti atbilstošie mārketinga mērķi 2013.–2018. gadam:
paplašināt sabiedriskā medija auditoriju visās mērķa grupās, nodrošinot katram interesējošu
saturu un pārstāvot dažādus sabiedrības viedokļus;
veicināt kvalitatīva satura pieprasījumu auditorijā, piedāvājot augstas kvalitātes interaktīvu
saturu sabiedriskajos medijos;
uzlabot sabiedriskā medija tēlu Latvijā, ar atklātu un uzticamu pārvaldi, radošu un kvalitatīvu
saturu, skaidru finanšu plūsmu un saturisko neatkarību no politiskajiem vai komerciālajiem
avotiem.
Šo mērķu sasniegšanai jāatbalsta taktiskās aktivitātes un programmas, kas pamatā ietvertu sabiedriskā
medija mērķus manifestējošu raidījumu reklāmu, visu raidījumu obligātu klātbūtni sociālajos medijos
un sociālo kampaņu iniciēšanu. Jāapsver pilnīgi jauna zīmola veidošana jaunajam sabiedriskajam
medijam, balstoties arī uz citu valstu pieredzi, kā izveidoti spēcīgi sabiedriskie mediji. Piedāvājums
www.lsm.lv, saglabājot LR un LTV zīmolus un iespējams ieviešot jaunus kanālu, vai produktu zīmolus.
Konsolidētais budžets
Tika apkopotas izmaksu prognozes 2014.–2018. gadam, balstoties uz LR un LTV faktiskajiem izdevumu
apmēriem 2012./2013. gadā un nākotnē paredzamajām restrukturizācijas izmaksām, kā arī darba
grupu sapulču rezultātā iegūto informāciju par nākotnē paredzētajām attīstības aktivitātēm (oriģinālstundu
apjoms, darbinieku skaits un atalgojums, kā arī nepieciešamie ieguldījumi infrastruktūrā un ēkās).
Darba gaitā tika veikta citu valstu pieredzes par sabiedriskā medija finansējuma strukturēšanu izpēti,
lai izvēlētos Latvijai vispiemērotāko pieeju (valsts finansējums, reklāmas ieņēmumi, mediju
nodeva/nodoklis, utt.). Tika pieņemts, ka investīcijām nepieciešamā naudas plūsma tiktu segta no
valsts tiešajām dotācijām vai piesaistītā ES līdzfinansējuma.
40 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
LR un LTV aktuālā finanšu informācija un konsolidētās izmaksas
(modeļa izveidošanas posmi)
LR
LTV
Apvienotās
izmaksas
Tehnoloģijas
Cilvēkresursi
Telpas
Nodokļi
Naudas
plūsmaFinansējuma
avoti+
1 2 3 4 5
Peļņas vai
zaudējumu aprēķins
Finansējuma
struktūra
Finansējuma
lielums
Aktuālie dati Operatīvās izmaksas, investīcijas 2014-2018
Balstoties uz LTV un LR 2011. gada revidētajos finanšu pārskatos uzrādītajiem iepirkto pakalpojumu
un preču apmēriem, KPMG noteica medija apvienotās izmaksas 2014. gadam, uz kuru bāzes tika
veiktas prognozes par atsevišķu izmaksu turpmāku attīstību līdz 2018. gadam. Finanšu plānošanas
periodā šo izmaksu pieaugums tika noteikts, piemērojot ikgadējo inflācijas pieaugumu 3%, kā arī uz
ikgadējo saražoto satura oriģinālo stundu skaita palielinājumu vidēji 5% apmērā. Izmaksas, kuras ir
aprēķinātas pēc šāda principa, ietver maksājumus par precēm un pakalpojumiem: iepirktās licences,
dalības maksas raidorganizācijās un starptautiskajās organizācijās, apraides izmaksas, informācijas
iegāde ziņu veidošanai, aktuālie krājumi (ierakstu materiāli, kasetes, raidījumu rekvizīti, kancelejas
preces u.c.), transporta izmaksas, reklāmas izmaksas un citas izmaksas.
Papildus minētajām konsolidētajām izmaksām, uz kurām balstītas prognozes, finansējuma modelī ir
iekļautas prognozes par investīcijām jaunu tehnoloģiju iegādei un to uzturēšanas un remonta izmaksām,
personāla izmaksām, investīcijām telpu renovācijai un citām saistītajām izmaksām, balstoties uz darba
grupu sniegtajiem datiem par 2014.–2018. gadā plānotajiem resursiem.
41 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Uzturēšanas izmaksas
Personāla izmaksas. Personāla izmaksas, kuras ietver darba algas, darba devēja valsts sociālās
apdrošināšanas iemaksas, piemaksas par darba rezultātiem un nosprausto mērķu sasniegšanu, kā arī
maksājumi neatkarīgajiem producentiem, kā arī jauno oriģinālraidījumu pieaugums veido kopā veido
~59% no visām medija uzturēšanas izmaksām. Personāla izmaksas ir aprēķinātas, balstoties uz
pieņēmumu, ka pieaug mainīgais atalgojums, turklāt radošajās un tehniskajās nodaļās strādājošo
speciālistu un projektu vadītāju skaita pieaugums ir sasaistīts ar ikgadējo satura saražoto oriģinālstundu
pieaugumu.
Apraides izmaksas. TV apraide virszemes platformās un LR apraides izmaksas, maksājumi LVRTC
kopā 2014.g. varētu nedaudz samazināties, kopumā tās veidotu ~15% no visām izmaksām.
Citas izmaksas. Medija pārmaiņu vadības izmaksas, komandējumi, transports, tehnoloģiju
uzturēšana, preces un inventārs, biroju pakalpojumi, biedru naudas maksājumi, kā arī marketinga un
sabiedriskās attiecības, sabiedriskā labuma tests, 4 reģionālie korespondentpunkti kopā veido ~ 13%
no uzturēšanas izmaksām.
Nodokļu maksājumi. LTV un LR iepērkot pamatlīdzekļus un licences, pārdodot pakalpojumus uz PVN
proporcijas pamata katru gadu valstij atgriež ~ 9% no budžeta uzturēšanas izmaksām.
Ēkas izmaksas. Ēku uzturēšanas izmaksas, pieņēmums, ja medijs atrastos vienā ēkā un ēkas
uzturēšana tiktu nodota VNI, kur tiktu optimizētas uzturēšanas izmaksas, jeb joprojām gadā tās veido
5% no kopējām izmaksām.
Investīcijas
Jaunu tehnoloģiju iegādes investīcijas. 2014.–2018. gadā plānota pakāpeniska jaunā sabiedriskā medija
pamatlīdzekļu bāzes atjaunošana un modernizācija. Jāņem vērā, ka papildus tiek izveidota jaunā
sabiedriskā medija interneta ziņu portāla redakcija, kas prasa jaunas investīcijas IT infrastruktūrā.
Kopumā 2014.–2018. gadā jaunā sabiedriskā medija ražošanas un apraides un IKT platformās tiktu
investēti 18,2 milj. LVL (70% TV, 10% Radio, 20% koplietošanas sistēmām). Papildus iepirktās satura
licences arī šeit tiek uzskatītās kā investīcijas, kuras tiek nākamajos periodus izmantotas un
amortizētas.
Investīcijas jaunu telpu un ēku īrei un renovācijai. Plānots, ka no 2014. gada Latvijas Televīzijas
ēka tiktu pielāgota Latvijas Radio vajadzībām. Plānotie kapitālieguldījumi būtu ~ 3 M LVL. Ja ēkas tiek
nodotas VNI un tiek realizēta Zaķusalas ēkas rekonstrukcija vai arī jaunas ēkas celtniecība, tad tās
nevajadzētu uzskatīt par medija investīcijām, bet medijam nākotnē būtu jāattiecina tikai telpu nomas
un komunālās (elektrība, ūdens, apkure) izmaksas.
Investīcijas darbinieku apmācībās Plānots, kad darbinieku apmācībās (žurnālistika, vadības
prasmes, komunikāciju prasmes, digitālie mediji, satura producēšana un digitālās tehnoloģijas) būs
nepieciešams investēt ~1,5 M LVL.
42 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Kopējās investīcijas M LVL
Naudas plūsmas aprēķins
Balstoties uz konsolidētām izmaksu un ieņēmumu prognozēm, tika aprēķināta detalizēta naudas plūsma
pēc tiešās metodes 2014.–2018. gadam. Naudas plūsmas aprēķins ietver prognozētos ieņēmumus no
reklāmas, sponsorēšanas, un citām komercdarbībām, kā arī visas personāla, satura ražošanas un
medija uzturēšanas izmaksu aprēķinus, ieskaitot aprēķinātos nodokļus.
43 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Naudas plūsmas aprēķins 2014.–2018. gadam
SAB MED naudas plūsma 2014 2015 2016 2017 2018
Summas ar PVN LVL LVL LVL LVL LVL
Valsts budžeta dotācijas 13 762 478 12 343 103 11 947 436 13 762 478 12 343 103
Saņemtie pašu ieņēmumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425
Reklāmas klipu ieņēmumi 2 371 180 2 509 747 2 691 438 2 940 790 3 138 383
Sponsorēšanas ieņēmumi 790 057 813 759 838 172 863 317 889 216
Saimnieciskās darbības ieņēmumi 1 032 267 1 063 235 1 095 132 1 127 986 1 161 826
Ražošanas izmaksas (16 196 973) (17 453 578) (17 875 287) (19 496 612) (18 194 946)
Bāzes pamatatalgojums, piemaksas (7 156 796) (6 556 796) (6 556 796) (6 156 796) (6 156 796)
Jaunais saturs (TV, Radio, WEB) (1 845 580) (2 703 620) (3 436 025) (4 112 390) (4 720 257)
Neatkarīgie producenti (525 347) (540 357) (570 377) (600 397) (630 417)
Komandējumi (141 356) (151 107) (155 949) (162 722) (165 315)
Sabiedriskā medija pārmaiņu vadība (96 542) (99 438) (102 421) (105 494)
Telpu nomas maksa - (31 733) (32 685) (33 665) (34 675)
Sakaru izmaksas (212 715) (212 715) (212 715) (212 715) (212 715)
Apraides izmaksas (2 934 036) (2 609 036) (2 609 036) (2 609 036) (2 609 036)
Tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (239 690) (263 659) (290 025) (319 027) (350 930)
Telpu uzturēšana un komunālie
izdevumi(854 857) (854 857) (854 857) (854 857) (854 857)
Transporta izmaksas (186 024) (198 857) (205 229) (214 142) (217 555)
Preces un inventārs (280 871) (300 246) (309 868) (323 325) (328 478)
Citas izmaksas (EBU, reklāma, Reģ.) (971 191) (946 099) (994 251) (1 054 196) (1 130 128)
Budžeta iestāžu nodokļu maksājumi (751 968) (1 985 058) (1 545 052) (2 737 849) (783 787)
Kopā pamatdarbības naudas
plūsma(12 003 468) (13 066 838) (13 250 545) (14 564 519) (13 005 521)
Nemateriālo ieguldījumu iegāde,
satura formātu licences(1 131 970) (1 165 929) (1 200 907) (1 236 934) (1 274 042)
Pamatlīdzekļu iegāde (1 938 556) (6 715 471) (5 346 492) (7 787 523) (976 878)
Tehnoloģiju iegāde (1 217 756) (5 347 471) (3 568 492) (7 509 523) (608 878)
Ieguldījumi ēku renovācijā (500 000) (1 000 000) (1 500 000)
Darbinieku apmācība (220 800) (368 000) (278 000) (278 000) (368 000)
Kopā ieguldīšanas NP (3 070 525) (7 881 399) (6 547 399) (9 024 457) (2 250 920)
Nepieciešamā naudas plūsma (1 311 516) (8 605 134) (7 850 508) (9 826 498) (2 913 338)
Finansējuma modelis
Jaunajam sabiedriskajam medijam katru gadu būs jānosedz operatīvās darbības izmaksas
(oriģinālraidījumu apjomu pieaugums, darbinieku, tehnoloģiju uzturēšanas un citas tiešās satura
ražošanas izmaksas) un ikgadējās tehnoloģiju un telpu un darbinieku apmācību investīcijas.
Koncepcijas piedāvājums ir sadalīt šo finansējumu divās daļās.
1. Investīciju programma 2014.–2018. gadam.
Koncepcija paredz, kad sabiedriskais medijs saglabā savu darbību reklāmas tirgū un tas piesaista
sekojošus komercdarbības ieņēmumus:
reklāmas ieņēmumi;
sponsorēšanas ieņēmumi;
ieņēmumi no tehnikas un telpu nomas, kā arī audiovizuālo darbu izgatavošana.
44 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Modelī tiek prognozēts, ka reklāmas ieņēmumi pieaugs min ~5% gadā. Pieaugums plānots uz
sekojošiem pieņēmumiem: a) medijs aktīvi piesaista gados jaunāku auditoriju, kas ir interesanta
reklāmas devējiem b) medijs piedāvā reklāmas multimediju piedāvājumu (TV, Radio, Internets) c) tiek
uzlabots reklāmas piesaistes process (proaktīva darbība ar lielajiem reklāmas devējiem). Sabiedriskais
medijs 2016.g. nodrošinātu sev ~ 10% no TV, Radio un Interneta reklāmas apgrozījuma tirgus.
Medija attīstības investīciju programma (28,7 M LVL) tiek segta galvenokārt no pašu reklāmas
ieņēmumiem un atlikusī starpība (~5,4 M Ls) 2015-18.g. varētu tikt segta no ES (ERAF un ESF)
līdzfinansējuma programmām mūžizglītības (darbinieku apmācībām), WEB-platformu,
kultūrvēsturiskā mantojuma arhīva digitalizācijas projekts un sabiedrisko IKT e-pakalpojumu izveides
projektiem. Ja ES līdzfinansējuma programmas nebūs pieejamas sabiedriskais medijs varētu palielināt
reklāmas ieņēmumu apjomus vai arī izskatīt iespēju ieviest maksas no TV operatoriem, līdzīgi, kā tas
2013.g. ir nacionālajiem komerckanāliem, kā arī pastāv iespēja pretendēt papildus valsts budžeta
finansējumu, gadījumā, ja valsts budžetam veidojas pārpilde.
2014 2015 2016 2017 2018 Kopā
Pašu ieņēmumi 4,19 4,39 4,62 4,93 5,19 23,33
Investīcijas 3,07 7,88 6,55 9,02 2,25 28,77
Starpība 1,12 -3,49 -1,92 -4,09 2,94 -5,45
Summas M LVL
2. Uzturēšanas programma 2014.–2018. gadam.
Sabiedriskais pasūtījuma izpildei sabiedriskais medijs ražotu vairāk oriģinālsaturu, kas kopumā veidotu
ražošanas izmaksu pieaugumu. Pēc mediju apvienošanas uzturēšanas izmaksu sinerģija ir iekļauta šajās
jaunajās darbības izmaksās. Sabiedriskais pasūtījums tiktu finansēts galvenokārt no valsts dotācijām.
Operatīvās izmaksas 2014 2015 2016 2017 2018 Kopā
Jaunās izmaksas -16,20 -17,45 -17,88 -19,50 -18,19 -89,22
Valsts budžets - bāze 13,76 12,34 11,95 13,76 12,34 64,16
Papildus nepieciešams -2,43 -5,11 -5,93 -5,73 -5,85 -25,06
Summas M LVL
Sabiedriskā medija pasūtījuma realizācijai, jeb papildus oriģinālsaturs izveides izmaksu segšanai būtu
jāpiesaista papildus valsts finansējums, kur būtu iespējami sekojoši avoti:
a) valsts NAP programmas plānotie ~ 12 M LVL;
b) ES līdzfinansējuma ESF programmas attiecībā uz jaunu medija saturu, sabiedrības integrācijas,
izglītības, kultūras, informēšanas raidījumiem ~ 1,2 M LVL;
c) papildus palielināt medija paša un reklāmas ieņēmumu apjomus ~3,5 M LVL;
d) medija darbības efektivitātes programma ~2,2 M LVL;
e) valsts budžeta dotācijas, pie nosacījuma, ja ekonomika attīstās un valsts budžetā veidojas
pieaugums pret plānoto ~6,2 M LVL.
Zemāk tabulā redzama medija uzturēšanas un investīciju programmas apjomi, apjomu, kādus medijs
pats var finansēt un apjomi, kādus iespējams piesaistīt no ES līdzfinansējuma programmām un valsts
budžeta dotācijas, plānotās un papildus, kuras 5 gadu laikā veido 18,2 M LVL (no kuriem 12 M LVL ir
iekļauti NAP plānā). Jaunā sabiedriskā medija jaunās uzturēšanas izmaksas gadā veidotu ~0,3% pret
valsts budžetu un ~0,09% pret IKP, kas joprojām ir mazāk, kā piemēram Igaunijā.
45 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
SAB MED finansējuma avoti 2014 2015 2016 2017 2018 Kopā
Uzturēšanas izmaksas -16 196 973 -17 453 578 -17 875 287 -19 496 612 -18 194 946 -89 217 397
Investīcijas -3 070 525 -7 881 399 -6 547 399 -9 024 457 -2 250 920 -28 774 701
Pašu ienākumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425 23 326 505
Valsts dotācijas 13 762 478 12 343 103 11 947 436 13 762 478 12 343 103 64 158 598
Investīciju programma vajadzības 1 122 979 -3 494 659 -1 922 657 -4 092 364 2 938 505 -5 448 196
ES programmas infrastruktūra 2 371 680 1 922 657 1 153 859 5 448 196
Uzturēšanas programma vajadzības -2 434 495 -5 110 475 -5 927 851 -5 734 134 -5 851 843 -25 058 799
Papildus ienākumu avoti: 3 100 000 4 900 000 5 500 000 6 050 000 5 550 000 25 100 000
a) Valsts finansējums programma NAP 1 500 000 2 000 000 2 700 000 3 100 000 2 700 000 12 000 000
b) ES programmas saturs 300 000 300 000 300 000 300 000 1 200 000
c) Medijs papildus ienākumi 500 000 600 000 800 000 800 000 800 000 3 500 000
d) Medijs papildus efektivitāte 300 000 400 000 400 000 550 000 550 000 2 200 000
e) Valsts papildus budžets 800 000 1 600 000 1 300 000 1 300 000 1 200 000 6 200 000
Summas M LVL
Tomēr ja šie papildus finansēšanas avoti nebūs pieejami, tad medijam būs attiecīgi jāsamazina
proporcionāli plānoto jauno oriģinālraidījumu pieauguma apjoms, attiecīgi koriģējot medija
auditorijas un kvalitātes mērķus un sabiedriskā pasūtījama apjomus.
Rekomendējamais finansējuma scenārijs paredz, ka periodā 2014.-2018.g. medijs finansētos no
valsts budžeta dotācijām, pašu ienākumiem un piesaistot ES līdzfinansējuma programmas uz
atsevišķiem satura izstrādes, medija pieejamības, darbinieku apmācības un iespējams ēkas
renovācijas/rekonstrukcijas projektiem. Taču, lai nodrošinātu oriģinālprogrammu kvantitātes un
kvalitātes pieaugumu medijam būtu jārealizē izmaksu efektivitātes programmas, kā arī jāizskata
iespējas palielināt pašu komercdarbības ienākumus. Lai ilgtermiņā atslogotu valsts budžetu un
nodrošinātu medija neatkarību un ciešāku saikni ar sabiedrību 2016.g. medijs varētu atkārtoti izskatīt
iespēju nākotnē pāriet uz mediju nodevas finansēšanas modeli, ja turpmāko 3 gadus laikā (2013.-16.g.)
medijs būs realizējis lielāko daļa no šiem mērķiem (kas kalpotu par sabiedrības lielāku gatavību
maksāt par medija pakalpojumiem):
uzlabota auditorijas sasniedzamība;
uzlabota satura kvalitāte;
organizācijas pārvaldes efektivitāte;
finansējuma caurskatāmība;
uzlabots kopējais LTV un LR tēls;
medijs starp tirgus līderiem.
Pārmaiņu aktivitāšu plāns
Lai izveidotu jaunu kvalitatīvu sabiedrisko mediju, tika apkopotas visas svarīgākās pārmaiņu aktivitātes:
jaunu mērķu apstiprināšanas un izpildes sistēma, jaunas sabiedriskā labuma mērījumu sistēma, jaunas
pārvaldības un juridiskā modeļa ieviešana, jaunas organizācijas izveide, mācību centra programmas
izveide, satura kvalitātes un oriģinālraidījumu apjomu uzlabojumi, tehnoloģiju platformu uzlabojumi,
telpu renovācijas/rekonstrukcijas, marketinga tēla un pašreklāmas uzlabojumi, jauns konsolidēts
finanšu budžets un jaunu finansējuma avotu piesaiste.
Lai uzsāktu mediju reformu medijam būs nepieciešams saskaņojums EK (~ 6 mēn), saskaņā ar Eiropas
Savienības līgumu par valsts atbalstu virs 15 M EUR uzņēmumiem, kuri sniedz sabiedriskos
pakalpojumus.
46 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Kopējais pārmaiņu plāns, aktivitātes piecu gadu programmai
SAB MED pārmaiņu aktivitāšu plāns 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Aktivitātes Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4
Pārmaiņu projekta vadība
Saskaņojums EK
EPL u.c. juridiskie grozījumi
Jaunā stratēģiskā padome
Jaunā auditorijas padome
Paplašinātā LTV/LR, SAB MED valde
Sabiedriskā labuma sistēma
Finansējuma modeļa izmaiņas
Konsolidētā budžeta ieviešana, pārskati
Reorganizācija (juridiski un organizācija)
Apvienošana aktīvi, grāmatvedība
Pārvaldības modelis
Motivācijas/atalgojuma sistēma
Darbinieku kompetenču modelis
Mācību programma
Satura ražošanas procesu izveide
Ziņu apjomu pieaugums, uzlabojumi
Kultūras raidījumu uzlabojumi
Bērnu un jauniešu, Internetā
Reģionālā satura pieaugums
Vienota satura plānošanas sistēma
Raidījumu kvalitātes sistēmas ieviešana
Raidījumu audiovizuālie uzlabojumi
LR5 izveide
Satura izstrādes sistēma Internetam, sociālie, citas valodas, B2B
Medija zīmolu uzlabojumi
Tehnoloģiju arhitektūras izveide
ES līdzfinansējuma piesaiste
Vienotās Interneta platformas izveide
Mobilās mediju aplikācijas
Vienotais arhīvs
Satura digitalizācija arhīvam
Datu centru risinājums
Vienotās sistēmas (Traf, MAM, NRCS, workf), integrācija ar IT
TV studiju pāreja uz HD
Jauni komutācijas mezgli
Jaunas studijas (LR, TV) un upgrade uz HD
Reģionālie centri
Radio pārvietošana
Apraide HD (sākumā kabeļos, vēlāk VTV)
LR5 apraides uzlabojumi (LV apraide)
Zaķusalas telpu renovācijas, rekonstrukcijas modelis ar VNI
Renovācijas realizācija
Zaķusalas pilna rekonstrukcija
Pārmaiņu vadības realizācijai būtu nepieciešams sekojošs papildu budžets 2013./14. gadam.
Pozīcija Summa LVL ar PVN
Pārmaiņu projekta vadība 20 000
Juridiskās konsultācijas 20 000
Personālvadības un finanšu vadības konsultācijas 20 000
Telpu renovācijas/rekonstrukcijas projektu izstrāde 30 000
Tehnoloģisko platformu arhitektūras un detalizētu prasību izstrāde 20 000
Sabiedriskā labuma sistēma 20 000
Marketinga komunikācija 20 000
Kopā 150 000
47 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Koncepcijas trīs iespēju ekonomiskais salīdzinājums
Ņemot par pamatu jaunā medija optimālo investīciju un uzturēšanas budžetu, tika veikti aprēķini, iespē-
jamām darbības uzturēšanas un investīciju sinerģijām katrai no medija attīstības iespējām.
1. iespējā trīs organizāciju pārvaldība un uzturēšana ir dārgāka, saimnieciskās darbības efektivitāte ir
mazāka, satura ražošanas un reklāmas ieņēmumu sinerģija ir mazāka, satura informācijas un citu
pakalpojumu iepirkumi ir dārgāki, taču tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas ir nedaudz zemākas, jo nav
ietvertas radio pārvietošanas izmaksas. Taču vienas kopīgas ēkas komunālās izmaksas būtu zemākas.
Šī iespēja vienā kalendārā gadā veido ap 650 tūkst. LVL izmaksu neefektivitāti. 2. iespējā tika
saskatītas vairāk satura ražošanas izmaksu sinerģijas, gan satura iepirkumos, gan personālizmaksās,
gan pārvaldībā, gan citos administratīvajos pakalpojumu iepirkumos. Šī iespēja veido vienā kalendārajā
gadā ap 1 milj. LVL izmaksu efektivitāti. Savukārt 3. iespēja arī veido salīdzinājumā ar 1. iespēju lielāku
izmaksu efektivitāti, jo ir kopīga administrācija un koplietošanas resursi, bet pastāv liels finansiāls
risks, jo satura iepirkšana lielos apjomos no neatkarīgajiem producentiem kā ārpakalpojumi vidējā
termiņā var radīt lielu izmaksu pieaugumu. Šī iespēja pret jaunā medija optimālo budžetu iespēju veido
ap 0,92 milj. LVL izmaksu efektivitāti, taču šī iespēja var radīt lielus darbības nepārtrauktības un izmaksu
pieaugumu riskus (jo neatkarīgo producentu tirgus nespētu nodrošināt satura apjomus un kvalitāti un
izmaksas). Zemāk tabulā redzams iespēju salīdzinājums, efekts uz medija kopējo papildus budžetu:
1.iespē ja 2014 2015 2016 2017 2018 Kopā
Uzturēšanas izmaksas -16 846 973 -18 103 578 -18 525 287 -20 146 612 -18 844 946 -92 467 397
Investīcijas -3 070 525 -7 881 399 -6 547 399 -9 024 457 -2 250 920 -28 774 701
Apstiprinātais valsts finansējums 13 762 478 12 343 103 11 947 436 13 762 478 12 343 103 64 158 598
Pašu ienākumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425 23 326 505
Papildus nepieciešamais
finansē jums -1 961 516 -9 255 134 -8 500 508 -10 476 498 -3 563 338 -33 756 995
2.iespē ja
Uzturēšanas izmaksas -16 196 973 -17 453 578 -17 875 287 -19 496 612 -18 194 946 -89 217 397
Investīcijas -3 070 525 -7 881 399 -6 547 399 -9 024 457 -2 250 920 -28 774 701
Apstiprinātais valsts finansējums 13 762 478 12 343 103 11 947 436 13 762 478 12 343 103 64 158 598
Pašu ienākumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425 23 326 505
Papildus nepieciešamais
finansē jums -1 311 516 -8 605 134 -7 850 508 -9 826 498 -2 913 338 -30 506 995
3.iespē ja
Uzturēšanas izmaksas -16 296 973 -17 553 578 -17 975 287 -19 596 612 -18 294 946 -89 717 397
Investīcijas -3 070 525 -7 881 399 -6 547 399 -9 024 457 -2 250 920 -28 774 701
Apstiprinātais valsts finansējums 13 762 478 12 343 103 11 947 436 13 762 478 12 343 103 64 158 598
Pašu ienākumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425 23 326 505
Papildus nepieciešamais
finansē jums -1 411 516 -8 705 134 -7 950 508 -9 926 498 -3 013 338 -31 006 995
Savukārt jaunā medija investīciju programmai šajās iespējās liels sinerģijas efekts neveidojas, jo satura
ražošanai modernizētas telpas un jaunas tehnoloģiju platformas ir nepieciešamas jebkurā no iespējām.
Kā arī TV un radio platformām būtiski atšķiras izmaksas, lai arī nākotnē ir iespējamas vairākas kopīgās
platformas, piemēram, interneta portāli, arhīvs, datu centri, resursu vadības un komunikāciju IT sistēmas,
un medija izvietošana vienā ēkā – Zaķusalā, kas kopumā veidotu ~6,5 M LVL koplietošanas investīcijas.
Rezultātā NEPLP lēmums ir atbalstīt 2. iespēju, jo tā piecu gadu programmā veidos vislielāko
ekonomisko medija uzturēšanas izmaksu sinerģijas efektu, kā arī investīciju programma būs
efektīvākā, jo medijs izmantos kopīgas telpas un vairākas medija satura ražošanas tehnoloģiju un IKT
sistēmas.
48 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Jaunā sabiedriskā medija 3.iespēju ekonomiskās efektivitātes salīdzinājums
1.scenārijs
(paliek
3 mediji)
Pieņēmumi
2. scenārijs
(vienots
medijs)
Pieņēmumi 3.scenārijs
(ārpakalpojumi) Pieņēmumi
Satura izstrāde Sinerģija
minimāla
3 satura mediji
turpina savu satura
izstrādi, atsevišķās
jomās kopprojekti
Sinerģija
iespējama
Tiek saglabāta
piemēram ziņu
redakcionālā
neatkarība, bet rodas
jauni multimediju
formāta raidījumi,
1(TV)+1 (radio)=2,5
(TV, radio, internets)
Sinerģija apšaubāma,
jo saturs tiek iepirkts
tirgū
Ņemot vērā, kad saturu
piegādās dažādi
piegādātāji, tad nodrošināt
vienotu integrētu
multimediju formātus būs
sarežģīti, pat neiespējami,
piemēram radio
Reklāmas
ieņēmumi
25 000 Daļa no Interneta
reklāmas apjomiem
280 000 10% nāktu klāt, jo
klientiem interesē
multikanālu reklāmas
25 000 Pieņēmums, kad sinerģija
būtu tikai interneta
reklāmas jomā, jo TV un
radio šajā scenārijā
pieaugtu tikai barteri
Vadība -57 600 3 papildus 1.līmeņa
vadītāji
150 000 Apvienotas
organizācijas ietvaros ir
iespējams organizēt
1.līmeņa vadību ar
6 vadītājiem
150 000 Apvienotas organizācijas
ietvaros ir iespējams
organizēt 1.līmeņa vadību
ar 6 vadītājiem
Personālizmaksas -288 000 Rodas
nepieciešamība pēc
papildus ~ 20 štata
vietām
(interneta medijs)
288 000 Interneta medija darba
slodzes un štata vietas
var izveidot esošo
orgaizāciju apjomu
ietvaros
831 600 Pieņēmums, kad 30% no
satura redakcijām un
producentiem varētu tikt
iepirkti kā ārpakalpojumi
Satura iepirkšana minimāla atbilstoši
koncepcijai 10-15%
tiek iepirkti kā
ārpakalpojumi
iespējama atbilstoši koncepcijai
10-15% tiek iepirkti kā
ārpakalpojumi, kur 50%
iespējams ir
multimediju formāti
-665 280 Pastāv būtisks, risks, kad
lielu apjomu gadījumā no
neatkarīgajiem
producentiem, iepirktā
satura cenas sāk pieaugt
straujāk, pieaugums līdz
80%, ja salīdzina LTV 1h
izmaksas vs tirgus cenas
Apmācības -85 000 3 dažādu
organizāciju
apmācību
neefektivitāte
85 000 vienotas organizācijas
apmācību efektivitāte
331 200 pieņēmums, kad 30% no
redakciju darbiniekiem
apmācības nebūs
nepieciešamas
Apraides
izmaksas
minimāla jo katra organizācija
iepērk atsevišķi
2 000 Interneta pieslēgumu
efektivitāte
2 000 Interneta pieslēgumu
efektivitāte
Pakalpojumu
iepirkšana
-25 000 3 dažādu
organizāciju
iepirkumu
neefektivitāte
25 000 vienotas organizācijas
iepirkumu efektivitāte
25 000 vienotas organizācijas
iepirkumu efektivitāte
Satura licences nemainās 26 000 pieņēmums, kad
iepirkumu spēks ir
lielāks
26 000 pieņēmums, kad
iepirkumu spēks ir lielāks
Transporta
izmaksas
-12 000 papildus 2 auto 22 900 ekonomija uz degvielas
rēķina, jo būtu ~ 10%
kopīgie braucieni
22 900 ekonomija uz degvielas
rēķina, jo būtu ~ 10%
kopīgie braucieni
Reklāmas
izmaksas
-60 000 rodas papildus, jo 3
organizācija
25 000 kopīgā reklāmas
kampaņu efektivitāte
25 000 kopīgā reklāmas kampaņu
efektivitāte
Tehno opex
(uzturēšanas
izmaksas)
1 832 396 pilna TV, Radio,
Interneta medija
investīciju
programma
1 862 310 papildus pilnai
investīciju programmai
ir studiju pārvietošanas
izmaksas
1 862 310 papildus pilnai investīciju
programmai ir studiju
pārvietošanas izmaksas
Telpu opex
(uzturēšanas
izmaksas)
751 400 2 ēku uzturēšana un
komunālie
601 200 Lai arī saglabājot
vecrīgā 1k qm, abas
organizācijas vienā ēkā
būtu efektīvāk uzturēt
601 200 Lai arī saglabājot vecrīgā
1k qm, abas organizācijas
vienā ēkā būtu efektīvāk
uzturēt
Kopā opex
sinerģija
-652 800 1 054 100 921 620
49 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
1. MISIJA, VĒRTĪBAS UN MĒRĶI
Izstrādājot jaunā sabiedriskā medija misiju, vērtības un mērķus, tika ņemta vērā atbilstošā Latvijas
Republikas likumdošana, ārvalstu piemēri, darbinieku viedoklis un darba grupas darba rezultāts.
Jaunā sabiedriskā medija misijas, vērtību un mērķu pirmā versija tika testēta darbinieku lokā ar elek-
troniskās aptaujas palīdzību. Balstoties uz darbinieku labojumiem un papildinājumiem, sākotnējā
misijas, vērtību un mērķu versija tika būtiski pārstrādāta.
Nākotnē ir ieteicams pārskatīt jaunā sabiedriskā medija mērķus katru otro gadu, bet misiju un vērtī-
bas – reizi piecos gados vai lielāku izmaiņu apstākļos.
1.1. LR un LTV misija, vērtības un mērķi
MISIJA
LR
Uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinot objektīvas, operatīvas un
daudzveidīgas informācijas pieejamību. Veidot informētu, izglītotu un pilsonisku sabiedrību.
LTV Uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veidojot jēgpilnu programmu saturu, kas
informē, iesaista, izglīto un iedvesmo.
VĒRTĪBAS
LR Demokrātiskas vērtības, sociālas vērtības, kultūra, izglītība. Stabilitāte un uzticamība.
Auditorijas interešu un vēlmju izpratne. Jaunas izpausmes saturā, formā un tehnoloģijās.
Racionālisms un efektivitāte darbībā.
LTV Vienota sabiedrība. Dialogs ar sabiedrību, kurai kalpojam. Redakcionālā neatkarība. Unikāls
un pievilcīgs programmu saturs. Modernās tehnoloģijas sekmīgai misijas izpildei. Fiskāli
atbildīgi lēmumi. Uzticama partnerība. Visaptveroša pieejamība. Nacionālas un pilsoniskas
sabiedrības veidošana. Profesionalitāte, daudzveidība, radošais gars, sociālā atbildība.
MĒRĶI
LR Sabiedriskā pasūtījuma izpilde, atbilstoši jaunajam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.
Piedāvāt daudzveidīgu un augstā profesionālā līmenī sagatavotu raidījumu programmu,
kurā tiek pārstāvētas visas sabiedrības intereses.
Saglabāt informācijas līdera lomu Latvijā.
LTV Saglabāt informācijas līdera lomu Latvijā.
Piedāvāt daudzveidīgu un augstā profesionālā līmenī sagatavotu raidījumu programmu,
kurā tiek pārstāvētas visas sabiedrības intereses.
Veidot demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem atbilstošas programmas.
50 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
1.2. Ārvalstu sabiedrisko mediju misija, vērtības un mērķi
MISIJA
BBC Bagātināt cilvēku dzīvi ar programmām un pakalpojumiem, kas informē, izglīto un izklaidē.
YLE Stiprināt demokrātiju un somu kultūru. Veidot atvērtu sabiedrību, nodrošināt uzticamu
informāciju, dalīties ar pieredzi un mediju saturu Somijas iedzīvotāju dzīves bagātināšanai.
DRE Ar kvalitatīvām programmām un pakalpojumiem informēt, izglītot un iedvesmot katru
Dānijas iedzīvotāju.
ERR Būt par vadošo profesionālas un atbildīgas informācijas piegādātāju dažādām sabiedrības
grupām. Attīstīt un saglabāt Igauniju.
VĒRTĪBAS
BBC Neatkarība, objektivitāte un godīgums, kvalitāte un efektivitāte, radošums, savstarpējā
cieņa un daudzveidība, viena organizācija un kopdarbs.
YLE ‘Somiskums’, uzticamība, neatkarība, daudzveidība, cieņa pret katru.
DRE Uzticamība, neatkarība, sabalansētība, daudzveidība, kvalitāte.
ERR Uzticamība, neatkarība, radošums, profesionalitāte, efektivitāte, atvērtība.
MĒRĶI
BBC Stiprināt pilsoniskumu (citizenship) un pilsonisko sabiedrību;
sekmēt izglītību un zināšanas;
veicināt radošumu un izcilību kultūrā;
reprezentēt Lielbritāniju, tās tautas, reģionus un kopienas;
nest Lielbritāniju pasaulē un pasauli Lielbritānijā;
palīdzēt sabiedrībai gūt labumu no jaunajām tehnoloģijām un pakalpojumiem.
YLE Atbalstīt demokrātiju un sabiedrības līdzdalību, sniedzot daudzveidīgu informāciju,
atšķirīgus viedokļus un nodrošinot diskusijas;
producēt darbus, kas attīsta Somijas kultūru, mākslu un piedāvā iedvesmojošu izklaidi;
attīstīt izglītojošus un kvalitatīvus raidījumus, īpašu uzmanību veltot raidījumiem bērniem;
piedāvāt programmas sāmu, romu un citu valodu grupu klausītājiem un skatītājiem,
nodrošinot līdzvērtīgu saturu somu un zviedru valodā runājošajai auditorijai;
atbalstīt toleranci un multikulturālismu, nodrošinot programmas minoritātēm un īpašām
sabiedrības grupām;
atbalstīt kultūru savstarpējo mijiedarbību un nodrošināt programmas auditorijai ārvalstīs.
51 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
ERR Nodrošināt pasaules kultūras sasniegumu pieejamību sabiedrībai;
radīt un pārraidīt daudzveidīgu, objektīvu un sabalansētu programmu atbilstoši
augstākajiem žurnālistikas, mākslas un tehniskajiem standartiem;
atspoguļot sabiedrībai svarīgus kultūras un vēstures notikumus;
nodrošināt daudzveidīgu satura piedāvājumu dažādām sabiedrības grupām;
atbalstīt igauņu nacionālās kultūras attīstību un tās unikālo bagātību saglabāšanu;
būt par līderi digitalizācijas procesā un aktīvu dalībnieku jauno mediju ieviešanā Igaunijas tirgū;
nodrošināt ārvalstu filmu un raidījumu demonstrēšanu oriģinālvalodā ar subtitriem;
apmierināt visu sabiedrības grupu, ieskaitot minoritātes, informācijas vajadzības;
radīt informācijas, kultūras, izglītojošās un izklaides programmas;
radīt publisku sabiedrības viedokļu apmaiņas forumu diskusijai par Igaunijas valsts attīstību.
1.3. Darbinieku viedokļi
Uz esošo LR un LTV misijas, vērtību un mērķu un ārvalstu piemēru bāzes darba grupā tika izstrādāts
jaunā sabiedriskā medija misijas, vērtību un mērķu darba variants.
Šis darba variants tālāk tika nodots LTV un LR darbiniekiem labošanai un papildināšanai. Uz darbinieku
elektroniskās aptaujas jautājumiem par jaunā sabiedriskā medija misiju, vērtībām un mērķiem kopumā
atbildēja 145 jeb 22% LTV un LR darbinieku, no kuriem vairākums jeb 61% uzskatīja izstrādāto jaunā
sabiedriskā medija vērtību darba variantu par pilnīgu. Biežāko vērtību papildinājumu lokā ietilpa sekojošas
vērtības:
Vērtības Ierosinājumu skaits
Mūsdienīgums, inovācijas un tehnoloģiju
izpratne
7
Objektivitāte 6
Atbildība 5
Patriotisms 5
Spēja strādāt komandā 5
Papildinājumu lokā bija arī virkne ierosinājumu, kas tieši attiecas uz organizācijas personālvadības un
vadības jautājumiem. Tika uzsvērts darbinieku motivācijas, lojalitātes, humora izjūtas, valodu zināšanu,
labas iekšējās un ārējās komunikācijas, vadības godīguma pret darbiniekiem, laba kolektīva, darba
novērtējuma, drošas un ērtas darba vides, vīzijas un stratēģijas nozīmīgums.
Papildus tika norādīts, ka piedāvātās vērtības ‘godīgums’ un ‘uzticamība’ idejiski pārklājas, tāpēc gala
variantā būtu atstājama tikai viena no šīm vērtībām. ‘Radošas pieejas’ vērtību tika ierosināts paskaidrot
detalizētāk, ‘cieņu pret katru’ bija ierosinājums skaidrot gan kā pašcieņu, gan kā cieņu pret kolēģiem
un citādi domājošajiem (minoritātēm).
Vēl lielāks skaits darbinieku jeb 73% uzskatīja, ka jaunā sabiedriskā medija mērķu darba variants nav
papildināms, un visi 145 darbinieki mērķus sarindoja sekojošā svarīguma secībā:
1) nacionālās kultūras un atmiņas saglabāšana;
2) izglītības un zināšanu sekmēšana;
3) pilsoniskas un vienotas sabiedrības stiprināšana;
52 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4) radošuma un uzņēmības veicināšana;
5) bērnu un jauniešu iesaiste.
Visbiežāk minētie papildinājumi jaunā sabiedriskā medija mērķu darba variantam bija sekojoši:
Mērķi Ierosinājumu skaits
Informēšana un kvalitatīvas notiekošā analīzes nodrošināšana 7
Patriotisma veicināšana 5
Pozitīvas domāšanas un rīcības veicināšana 4
Domājošanas un tolerantas sabiedrības veidošana 4
Valodas saglabāšana 3
Tika arī ierosināts konkretizēt mērķus attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem un sabiedrisko
pasūtījumu. Balstoties uz augšminētajiem ierosinājumiem, tika pārstrādāta jaunā sabiedriskā medija
misija, vērtības un mērķi, kā arī pievienoti skaitliski mērāmie vadības mērķi.
1.4. Jaunā sabiedriskā medija misija, vērtības un mērķi
VĪZIJA
Stipra Latvijas demokrātija un nacionālā identitāte.
MISIJA
Informēt, izglītot un iedvesmot katru Latvijas iedzīvotāju. Nodrošināt platformu sabiedrības diskusijām.
Būt par vadošo mediju Latvijā.
VĒRTĪBAS
Profesionalitāte un neatkarība, atbildība, radošums un inovācija, atvērtība un tolerance.
MĒRĶI
1) nacionālās identitātes, valodas, kultūras un sociālās atmiņas stiprināšana;
2) demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošana;
3) piederība Eiropas un starptautiskai kopienai;
4) izglītības un zināšanu izplatīšana;
5) radošuma un uzņēmības veicināšana;
6) bērnu un jauniešu iesaiste.
Būt par vadošo mediju Latvijā nozīmētu :sasniegt ikdienā lielāko daļu auditorijas, noteikt dienas kārtību
citiem medijiem, nodrošināt augstus profesionālās žurnālistikas standartus. Jaunā sabiedriskā medija vīzija,
misija, vērtības ir pārskatāmas reizi piecos gados, mērķi – reizi divos gados. To dara sabiedriskā medija
padome, balstot savus atzinumus uz sabiedriskā labuma novērtējuma izpētes materiāliem, raidorganizāciju
vadības un nozares viedokļu līderu ieteikumiem, kā arī ārvalstu piemēriem un vispārējām attīstības
tendencēm.
1.5. Jaunā sabiedriskā medija vadības mērķi
Jaunā sabiedriskā medija vadības mērķi tika noteikti pēc BBC un Skandināvijas sabiedrisko mediju parauga,
izceļot tos sabiedriskā medija darbības aspektus, kas ir visu sabiedrisko mediju misijas pamatā
53 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
(piemēram, sasniegt lielāko daļu no sabiedrības) un kas Latvijas situācijā ir īpaši kritiskā stāvoklī
(piemēram, palielināt finansējuma apjomu).
Konkrēto mērķu lielums tika noteikts, par izejas punktu ņemot esošo situāciju un paredzot būtisku
pieaugumu, kam līdz 2018. gadam vajadzētu sasniegt Eiropas labāko sabiedrisko mediju līmeni.
Piemēram, YLE vadības mērķi ir zināmi ar nosaukumu “100–90–80”, kas nozīmē to, ka YLE mērķis ir
gada laikā sasniegt 100% no sabiedrības, panākt 90% sabiedrības interesi par YLE saturu un ikdienā
sasniegt 80% no sabiedrības (neatkarīgi no platformas). 2011. gadā YLE ikdienā sasniedza 74% no
sabiedrības ar visu plaftormu palīdzību (60% ar TV, 44% ar Radio un 37% ar Internetu)1.
Vadības mērķi 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
1. Sasniegtā unikālā auditorija
(Daily Reach, kopējā)* – 50% 55% 60% 65% 70% 70%
LTV 36% 37% 39% 40% 42% 44% 45%
LR 25% 27% 30% 34% 35% 39% 40%
internets 0,5% 7% 10% 15% 20% 25% 30%
2. Satura kvalitāte
(auditorijas apmierinātība,
kopējā)
– 70% 80% 90% 90% 90% 90%
LTV 60% 65% 70% 80% 85% 85% 85%
LR 90% 90% 91% 92% 92% 92% 92%
internets – 50% 60% 70% 80% 85% 85%
3. Uzticēšanās indekss – 70% 80% 90% 90% 90% 90%
LTV 76% 76% 80% 90% 90% 90% 90%
LR 63% 65% 70% 75% 80% 80% 80%
internets – 50% 60% 70% 70% 70% 70%
4. Finansējuma pieaugums
(%) 5% 10% 15% 20% 5% 15% 5%
5. Medija tēls (zīmolu tops) – – Top100 Top60 Top40 Top30 Top20
* Kopējā ikdienā sasniegtā auditorija procentos. TV – kopējais sasniegtais televīzijas kanāla, programmas,
reklāmas rullīša skatītāju skaits, izteikts procentos no mērķa grupas noteiktā laika intervālā – cik %
iedzīvotāju no mērķa grupas redzējuši analizējamo kanālu, programmu vai reklāmas rullīša izvēlētajā laika
periodā. Radio – kopējais radiostacijas klausītāju skaits mērķa grupā vidēji dienā noteiktā laika periodā (%).
Jaunā sabiedriskā medija vadības mērķus nākotnē vajadzētu ikgadēji noteikt sabiedriskā medija
padomei. Vadības mērķu pamatkategorijām kopskaitā nevajadzētu pārsniegt 5 mērķus, no kuriem 3
(sasniegtā auditorija, kvalitāte, uzticība) būtu jāpaliek nemainīgām, bet 2 var mainīties atkarībā no
ikgadējām prioritātēm vai situācijas. Katras atsevišķās kategorijas mērķu skaitliskās izteiksmes
noteikšana ir jābalsta uz labāko Eiropas sabiedrisko mediju pieredzi un ikgadējo sabiedriskā labuma
novērtējumu. Uzstādīto skaitlisko mērķu pieaugumam ir jābūt sabalansētam ar finansējuma
pieaugumu, un būtiskākā prasība ir ikgadējs visu rezultatīvo rādītāju pieaugums.
1 YLE 2011. gada pārskats. http://yle.fi/yleisradio/sites/default/files/attachments/yle_financial_statements_2011.pdf
54 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
2. SABIEDRISKAIS LABUMS
2.1. Kopsavilkums
Lai izvērtētu jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildi, jāievieš novērtējuma sistēma, ar kuras
palīdzību regulāri sekot medijam izvirzīto mērķu īstenošanai.
Izpildes novērtējuma modelis paredz vērtēt gan jaunā sabiedriskā medija kopumā, gan katras tā
platformas – televīzijas, radio un interneta, pasūtījuma izpildi, kā arī katra tajos pārstāvētā žanra jeb
tēmu bloka sasniegtos mērķus un izpildīto uzdevumu saskaņā ar sabiedrisko pasūtījumu.
Jaunais sabiedriskais medijs un tā sniegtais labums sabiedrībai tiks vērtēts gan pēc kvalitatīviem kritē-
rijiem – kvalitātes un uzticamības, gan pēc kvantitatīviem kritērijiem – sasniegtās auditorijas un finanšu
efektivitātes.
Kvalitāte tiks noteikta pēc sabiedrības (medija auditorijas) novērtējuma par medija darbību, īstenojot
sabiedriskā medija mērķus, un medija komunicēto vērtību atbilstību sabiedriskā medija koncepcijā
paustajām vērtībām. Sabiedrība novērtēs arī savu apmierinātību ar medija sniegumu. Analizējot medija
saturu, tiks vērtēta žanru jeb tematisko bloku un formātu sabalansētība.
Medija uzticamība un neatkarība tiks mērīta pēc sabiedrības uzticēšanās medijam kopumā un katrai
tā platformai, kanālam. Īpaši liels uzsvars vērtējumā tiks likts uz ziņu un informatīvi analītisko raidījumu
neatkarības novērtējumu auditorijas skatījumā.
Sasniegtā auditorija tiks vērtēta pēc kopējās sasniegtās auditorijas un skatīšanās/klausīšanās laika
daļas televīzijas un radio platformai. Interneta platformai – pēc tās kopējās sasniegtās auditorijas un
lietotāja internetā pavadītās laika daļas.
Finanšu efektivitāte tiks vērtēta pēc vienas stundas vidējām izmaksām uz vienu skatītāju/klausītāju
televīzijas un radio platformai un izmaksām uz vienu auditorijas pārstāvi interneta platformai.
Efektīvai un tūlītējai medija pasūtījuma izpildes novērtēšanas rezultātu piekļuvei un analīzei tiks
izveidota pasūtījuma izpildes novērtēšanas rezultātu tiešsaistes monitorēšanas sistēma.
2.2. Ārvalstu sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmu piemēri
Sabiedriskā labuma testus (Public Value Test) veic, lai izvērtētu jau darbojošos un potenciālu programmu,
raidījumu vai medija kopumā lietderību no sabiedriskā medija mērķu un uzdevumu skatapunkta.
Sabiedriskā labuma testa mērķis ir noteikt, vai un cik lielā mērā sabiedriskie mediji izpilda sabiedrisko
pasūtījumu.
Sabiedriskā labuma izvērtējums tiek veikts saskaņā ar:
sabiedriskā medija pamatmērķiem;
programmu un pakalpojumu mērķiem;
sabiedrisko pasūtījumu.
Lai izstrādātu Latvijas jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes novērtējuma modeli un metodoloģiju,
ir izvērtētas divu Eiropas valstu – Lielbritānijas un Nīderlandes sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma
vērtējuma sistēmas.
55 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
2.2.1. BBC sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēma
BBC uzdevums ir īstenot tam nosprausto sabiedriskā medija mērķu izpildi saskaņā ar BBC misiju. Lai
uzraudzītu mērķu īstenošanu no sabiedrības interešu viedokļa, BBC pirmais no sabiedriskajiem
medijiem Eiropā ieviesa Sabiedriskā labuma testu (Public Value Test), kas ir būtisks elements BBC
sistēmas pārvaldībā, ko piemēro, pirms tiek pieņemti lēmumi par jebkādām būtiskām izmaiņām
sabiedriskajā pakalpojumā, ko sniedz BBC.
BBC darbību uzraugošās institūcijas BBC Trust vieni no galvenajiem uzdevumiem ir licences maksas
maksātāju (skatītāju) interešu aizstāvība un efektīva BBC sabiedrisko mērķu izpildes veicināšana.
Līdztekus tam BBC Trust ir vispārējs pienākums ņemt vērā BBC darbības ietekmi uz konkurenci tirgū,
tajā skaitā citiem pakalpojumiem mediju tirgū.
Sabiedriskā labuma testi tiek veikti attiecībā uz jauniem pakalpojumiem, tehnoloģiskiem risinājumiem,
iespējamām būtiskām izmaiņām pakalpojumā. Tests sastāv no 2 sastāvdaļām – Sabiedriskā labuma
izvērtējuma (Public Value Assessment) un Ietekmes uz tirgu izvērtējuma (Market Impact Assessment).
Sabiedriskā labuma izvērtējumu veic BBC Trust, bet Ietekmes uz tirgu izvērtējumu veic Lielbritānijas
elektroniskos medijus uzraugošā institūcija Ofcom 2.
Ja pilnu Sabiedriskā labuma testu veic pēc attiecīga BBC vadības lūguma saņemšanas un izvērtēšanas, tad Sabiedriskā labuma izvērtējums tiek veikts regulāri, izmantojot kompleksu tirgū jau pieejamu un speciāli dizainētu pētījumu sistēmu.
Par galvenajiem Sabiedriskā labuma izvērtējuma kritērijiem ir noteikti3:
1) Sasniegtā auditorija, kas ļauj sekot BBC universālajai pieejamībai un nozīmīgumam saistoša
satura nodrošināšanā ikvienam skatītājam.
2) Kvalitāte – satura vērtējums attiecībā uz tā izcilību, atšķirīgumu, oriģinalitāti un inovācijām.
3) Ietekme – iedarbības spēcīgums saskaņā ar BBC mērķiem.
4) Ieguldīto līdzekļu novērtējums – ieguldītie līdzekļi pret saņemto labumu – efektivitāte un
ekonomiskums sabiedriskā labuma nodrošināšanā.
Sasniegtās auditorijas mērījumiem tiek izmantoti dati par sasniegto auditoriju (reach)4 un
skatīšanās/ klausīšanās laika daļu (share)5 no televīzijas, radio un interneta auditoriju pētījumiem.
Kvalitātes un ietekmes novērtējumam tiek veikti vairāki pētījumi – regulārs ikmēneša satura novērtējuma
(raidorganizācijas, kanālu, žanru un raidījumu) pētījums (Pan BBC Tracking Study); BBC kā sabiedriskā
medija mērķu īstenošanas pētījums (Purpose Remit Surevy) divas reizes gadā; satura novērtējums
saskaņā ar sabiedriskās apraides mērķiem (Quality and Impact Tracker) divas reizes gadā un satura
novērtējums žanru līmenī reālā laikā (Pulse).
Par ieguldīto līdzekļu novērtējuma indikatoriem tiek izmantotas izmaksas uz skatītāju/ klausītāju
stundā, unikālo lietotāju, kā arī sabiedrības subjektīvs vērtējums regulārajā ikmēneša satura novērtējuma
pētījumā (Pan BBC Tracking Study) 6.
2 BBC Trust. (2007). PublicValueTest (PVT): Guidanceon the Conduct of the PVT. London: BBC Trust 3 Day, S. (2008). Measuring and monitoring public value – the BBC approach. 4 Reach – kopējā sasniegtā auditorija procentos. Kopējais sasniegtais televīzijas/ radio kanāla, programmas skatītāju/
klausītāju skaits, izteikts procentos no mērķa grupas noteiktā laika intervālā. Cik % iedzīvotāju no mērķa grupas redzējuši analizējamo kanālu, programmu izvēlētajā laika periodā.
5 Share – skatīšanās/ klausīšanās laika daļa procentos televīzijas/ radio kanāla skatītāju/ klausītāju skaita un visas televīzijas skatītāju/ radio klausītāju skaita procentuālā attiecība noteiktā laika intervālā.
6 Day, S. (2008). Measuring and monitoring public value – the BBC approach.
56 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
BBC Sabiedriskā labuma izvērtējuma pētījumu sistēma
Raidorganizācija
kopumā Televīzija Radio Internets
1. Sasniegtā
auditorija
BBC starpmediju
sasniegtās
auditorijas pētījums
Kopējā sasniegtā
auditorija (reach)
un skatīšanās
laika daļa (share)
Kopējā sasniegtā
auditorija (reach)
un skatīšanās
laika daļa (share)
Kopējā sasniegtā
auditorija
(claimed reach)
2. Kvalitāte un
ietekme
Regulārs ikmēneša satura novērtējuma (raidorganizācijas, kanālu, žanru un
raidījumu) pētījums (Pan BBC Tracking Study)
BBC kā sabiedriskā medija mērķu īstenošanas pētījums
(Purpose Remit Surevy) 2 reizes gadā
Satura novērtējums saskaņā ar sabiedriskās apraides mērķiem.
(Quality and Impact Tracker) 2 reizes gadā
Satura novērtējums žanru līmenī reālā
laikā (dati pieejami 36 stundu laikā pēc
pārraides) (Pulse)
Rekomendētāji
(Net Promoter)
3. Ieguldīto
līdzekļu
novērtējums
Mājsaimniecību
vērtību pētījums
Regulārs ikmēneša
satura novērtējuma
pētījums (Pan BBC
Tracking Study)
Izmaksas uz
skatītāju stundā
(CpVH)
Izmaksas uz
klausītāju stundā
(CpLH)
Izmaksas uz
unikālo lietotāju
(CpUU)
Avots: Day, S. (2008). Measuring and monitoring public value – the BBC approach
Izmantojot šos mērījumus, BBC regulāri monitorē medija kopējo, katras platformas, kanālu, žanru un
raidījumu sniegto labumu sabiedrībai.
2.2.2. Nīderlandes sabiedriskā medija (NPO) novērtēšanas sistēma
Nīderlandes sabiedriskais medijs (Nederlandse Publieke Omroep, saīsināti NPO) apvieno vairāk nekā
20 sabiedriskās raidorganizācijas, no kurām katrai ir savs uzdevums un mērķis, kopumā nodrošinot
daudzveidīgu programmu piedāvājumu un satura dažādību.
Viens no NPO uzdevumiem ir veikt neatkarīgus pētījumus, lai novērtētu īstenotās apraides kvalitāti. Ir
izstrādāta kvalitātes novērtējuma karte, ko NPO izmanto, lai novērtētu sabiedriskās apraides sniegumu
medijiem izvirzīto mērķu kontekstā. Tiek vērtēti gan televīzijas kanāli, radiostacijas un interneta
platformas kopumā, gan to individuāli raidījumi.
Sabiedrisko raidorganizāciju kvalitātes novērtēšanas sistēma balstīta uz trīs dimensiju kvalitātes karti7:
1. dimensija – atšķirīgi, kvalitatīvi raidījumi;
7 Van Meurs, L., de Vos, B., van den Putte, B. (2006). Mapping programme quality. Evaluating the quality of television
programmes using an online Appreciation Panel (2006).
57 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
2. dimensija – sabiedriskā pasūtījuma īstenošana;
3. dimensija – finansiālā atbildība.
Atšķirīgu, kvalitatīvu raidījumu aspekts tiek monitorēts ar regulāra pētījuma palīdzību, novērtējot gan
žanru, gan katra raidījuma kvalitāti, kā arī medija komunicētās vērtības un tēlu. Būtiska loma
kvalitātes vērtējumā ir medija objektivitātei, neatkarībai, īpaši attiecībā uz ziņu un aktuālo notikumu
atspoguļošanu. Medija attīstība, ieviešot jaunas programmas un formātus, ir vēl viena no kvalitātes un
oriģinalitātes dimensijām.
Sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu NPO izvērtē pēc medijā paustās viedokļu dažādības, medija mijiedarbības
ar sabiedrību un sasniegtās auditorijas.
Finansiālās atbildības dimensija sastāv no izmaksām par katru raidlaika stundu un medija izmaksu
struktūras analīzes.
Pilnu NPO kvalitātes kartes kritēriju aprakstu skatīt tabulā.
NPO kvalitātes kartes kritēriji
Dimensijas Mērāmie indikatori
1 Atšķirīgi, kvalitatīvi raidījumi
1.1 Raidījumu kvalitāte – Kvalitatīvu
raidījumu nodrošināšana un
sistemātiska rezultātu uzraudzīšana
Novērtējums raidījumu līmenī reālā laikā
(dati pieejami 36 stundu laikā pēc pārraides)
Sabiedrisko televīzijas kanālu tēls
Raidījumu kvalitātes novērtējums žanru līmenī
Sabiedrisko raidorganizāciju komunicēto vērtību uztvere
Dažādu žanru raidlaika īpatsvars un žanru dažādības indekss
1.2 Uzticēšanās, neatkarība –
auditorijas uzticēšanās NPO, īpaši
ziņām
Uzticēšanās ziņām
Priekšstats par ziņu objektivitāte
Neatkarība no komerciālas ietekmes
Dažādība aktuālo notikumu atspoguļojumā
1.3 Inovācijas – NPO attīstības
novērtējums
Raidījumu portfelis: “jaunās”, “joprojām aktuālās”,
“novecojušās”
Jauno formātu skaits
Citām valstīm pārdoto jauno formātu skaits
Jaunajā sezonā turpināto formātu skaits
NPO tēls: mūsdienīgs, oriģināls, inovatīvs
2 Sabiedriskā pasūtījuma īstenošana
2.1 Viedokļu dažādība Sabiedrības uztvere par politiska un sociāla satura
raidījumos atspoguļoto viedokļu dažādību
Raidījumu satura monitorings par dažādu sociālo grupu
viedokļu pārstāvniecību
2.2 Sociālā mijiedarbība un ietekme uz
sabiedrību
Tēla aspekti
Izglītojošu un diskusiju tipa raidījumu īpatsvars no kopējā
raidlaika
Sabiedrības iesaistīšanās (interaktīva līdzdalība starpmediju
aktivitātēs, līdzdalība NPO pasākumos)
58 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Reakcija un atsauces uz pausto informāciju, saturu citos medijos
2.3 Sasniegtā auditorija (reach) un
skatīšanās laika daļa (share)
Kopējā un mērķgrupās sasniegtā auditorija dienā
Kopējā skatīšanās laika daļa un skatīšanās laika daļa
mērķgrupās
3 Finansiālā atbildība
3.1 Izmaksu efektivitāte Izmaksas uz raidlaika stundu (kopējās)
Izmaksas uz raidlaika stundu (pa žanriem)
3.2 Lietderīgums
Tiešo un netiešo izmaksu īpatsvars
Pieskaitāmās izmaksas
Avots: Van Meurs, L., de Vos, B., van den Putte, B. (2006). Mapping programme quality.
Evaluating the quality of television programmes using an online Appreciation Panel (2006).
Šie mērījumi ir viena no sastāvdaļām un kalpo par pamatu sabiedriskās apraides izvērtējumam, lai
pārliecinātos par sabiedrības kopējo līdzekļu izmantošanas lietderību.
2.3. Jaunā Latvijas sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes novērtējuma modelis
Balstoties uz ārvalstu sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmu analīzi, jāatzīst to
būtiskā loma sabiedriskā pasūtījuma izpildes uzraudzībā.
Lai monitorētu jaunā Latvijas sabiedriskā medija pasūtījuma izpildi, jāievieš novērtējuma sistēma, kas
ļauj regulāri sekot medija mērķu īstenošanai.
Par svarīgākajiem kritērijiem iesakām izraudzīties:
1) sasniegtā auditorija;
2) kvalitāti;
3) medija uzticamību, neatkarību;
4) finanšu efektivitāti.
Katram no šiem kritērijiem jāsastāv no kvantitatīvi izmērāmiem parametriem, kas ir salīdzināmi starp
mediju platformām, laika periodiem un dažādām mērķa grupām.
Kvalitāte tiks mērīta 4 dimensijās:
1) sabiedrības apmierinātība ar medija sniegumu kopumā un ar katru platformu, kanālu;
2) medija novērtējums pēc tā darbības saskaņā ar sabiedriskā medija mērķiem, izstrādājot
katram mērķim atbilstošu indikatoru (apgalvojumu) kopumu;
3) sabiedrības uztvere par medija un katras tā platformas, kanālu tēla atbilstību sabiedriskā
medija vērtībām;
4) satura, formātu sabalansētība.
Uzticamība, neatkarība tiks mērīta 2 dimensijās:
1) sabiedrības uzticēšanās medijam kopumā un katrai platformai, kanālam;
2) ziņu un informatīvi analītisko raidījumu neatkarība, ko veido uzticēšanās ziņām un ziņu
objektivitāte auditorijas skatījumā.
59 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Sasniegtā auditorija tiks vērtēta pēc 2 parametriem:
1) kopējā sasniegtā auditorija (reach) un skatīšanās/ klausīšanās laika daļa (share) TV un radio
platformai;
2) kopējā sasniegtā auditorija (reach) un pavadītā laika daļa (time share) interneta platformai.
Finanšu efektivitāte tiks vērtēta pēc vienas stundas vidējām izmaksas uz vienu skatītāju/ klausītāju
TV un radio platformai un izmaksām uz vienu auditorijas pārstāvi interneta platformai.
Detalizēti novērtējot katras platformas – TV, radio un interneta – pasūtījuma izpildi, jāvērtē katra tajā
pārstāvētā žanra jeb tēmu bloka specifiskie mērķi un uzdevumi saskaņā ar sabiedrisko pasūtījumu,
pielietojot līdzīgus novērtējuma kritērijus ar attiecīgu detalizācijas pakāpi.
Novērtējumā jāizmanto pēc iespējas vienots datu avots, lai izvairītos no atšķirīgu metodoloģiju, datu
avotu ietekmes uz rezultātu precizitāti un salīdzināmību.
Novērtējuma datu avoti:
1) Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuras veicējs tiks izvēlēts iepirkuma procedūras rezultātā uz vienu
gadu. Tiks veikta aptauja to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri ir vecumā no 15 līdz 74 gadiem,
divas reizes gadā aptaujājot 2000 mērķa grupas respondentu. Izlasē jāparedz kvotas, lai varētu
veikt datu analīzi par viedokļiem, kurus pauduši cilvēki ar īpašām vajadzībām, latgaliešu
valodas lietotāji un mazākumtautību cilvēki, kā arī citas specifiskas auditorijas.
2) TV un radio auditorijas pētījumu dati, ko patlaban tirgū veic mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia.
3) Interneta auditorijas pētījumu dati, ko patlaban tirgū veic TNS Latvia un interneta pētniecības
aģentūra Gemius.
4) Medija iekšējie finanšu un žanru raidlaiku dati.
Pilns novērtējuma kritēriju un metodes apraksts sniegts tabulā.
Latvijas elektroniskā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes novērtējuma kritēriji
Kritērijs Dimensijas Mērāmie parametri Novērtējuma
metode
1. Kvalitāte 1.1 Sabiedrības
apmierinātība
Kopumā un katrai platformai, kanāliem
TV, radio žanru/ raidījumu blokiem
Aptauja 2000
Latvijas
iedzīvotājiem
15–74 gadu
vecumā 2 reizes
gadā
1.2 Mediju
novērtējums saskaņā
ar sabiedriskā medija
mērķiem
un TV, radio žanru/
raidījumu bloku
mērķiem
Nacionālās identitātes, valodas,
kultūras un atmiņas stiprināšana
Demokrātiskas un saliedētas
sabiedrības veidošana
Piederība Eiropas un starptautiskai
kopienai
Izglītības un zināšanu izplatīšana
Radošuma un uzņēmības veicināšana
Bērnu un jauniešu iesaiste
60 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
1.3 Tēla atbilstība
sabiedriskā medija
vērtībām
Profesionalitāte
Neatkarība
Atbildība
Radošums un inovācija
Atvērtība un tolerance
1.4 Satura, formātu
sabalansētība
Dažādu žanru, formātu raidlaika
īpatsvars
Medija iekšējo
datu analīze
Iknedēļas,
ikmēneša un
pusgada dati
2. Uzticamība,
neatkarība
2.1 Uzticēšanās
kopumā
Kopumā un katrai platformai, kanāliem Aptauja 2000
Latvijas
iedzīvotājiem
15–74 gadu
vecumā 2 reizes
gadā
2.2 Ziņu un
informatīvi analītisko
raidījumu neatkarība
Uzticēšanās ziņām
Priekšstats par ziņu objektivitāte
3. Sasniegtā
auditorija
Kopējā sasniegtā
auditorija (daily
reach) un skatīšanās/
klausīšanās laika daļa
(share)
Kopējā auditorija
Specifiskas mērķgrupas, piem.,
mazākumtautības, jaunieši
Atsevišķu TV, radio žanru/ raidījumu
bloku auditorijas
Aptauja 2000
Latvijas
iedzīvotājiem
15–74 gadu
vecumā 2 reizes
gadā
TV un Radio –
TNS Latvia,
mediju dati
Internets – TNS
Latvia vai Gemius
Iknedēļas,
ikmēneša un
pusgada dati
4. Finanšu
efektivitāte
Vienas stundas
vidējās izmaksas uz
vienu skatītāju/
klausītāju/ lietotāju
Finanšu dati pret sasniegto auditoriju
noteiktā laika vienībā
TV, radio un interneta platformai
Atsevišķiem TV, radio žanriem/
raidījumu blokiem
Medija iekšējo
datu analīze
Interneta
auditoriju
pētījuma dati
Iknedēļas,
ikmēneša un
pusgada dati
2.4. Raidījumu izvērtēšanas modelis
61 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Ārvalstīs (gan Lielbritānijā, gan Nīderlandē) izmantotā pieeja katra individuālā raidījuma, programmas
vērtēšanai ir balstīta uz specializētiem tiešsaistes pētījumu dalībnieku paneļiem (Appreciation Panel
System), kas katru dienu novērtē iepriekšējā dienā redzētos/ dzirdētos gan sabiedriskā, gan komerciālo
mediju radījumus. Tiek iegūts atsevišķu raidījumu kvalitātes novērtējums pēc vairākiem pamat-
rādītājiem – konkrētā raidījuma kopējais novērtējums, skatīšanās mērķtiecīgums un raidījuma
skatīšanās, klausīšanās apjoms. Izmantojot šo mērījumu, mediju uzraugs reālā laikā (36 stundu laikā
pēc raidījuma pārraides ēterā) iegūst katra interesējošā raidījuma novērtējumu salīdzinājumā ar
attiecīgās jomas vidējiem rādītājiem (benchmark). Šos datus analizē arī apkopotā veidā par raidījumu
kopumā, žanru līmenī, visa kanāla vai raidorganizācijas līmenī8.
Lai Latvijā ieviestu šādu vērtēšanas sistēmu, būtu jāveido specializēts mediju satura novērtējuma
dalībnieku panelis ar vismaz 3000 respondentiem, jāievieš specializēts tehniskais aprīkojums, pro-
grammatūra datu ieguvei un atskaišu sistēmu izveidošanai.
Šāda paneļa provizoriskās gada izmaksas ir 80 000 latu pirmajā gadā un 70 000 latu turpmākajos gados.
Kā papildu nosacījums būtu arī augstāka interneta lietošanas izplatība mūsu sabiedrības vecākajās
iedzīvotāju grupās, kas veido ievērojamu medija mērķauditorijas segmentu, bet ko šobrīd tiešsaistes
aptauju risinājumi nesasniedz.
Ņemot vērā šāda modeļa operativitāti un precizitāti, nākotnē varētu izskatīt tā ieviešanu.
Atbilstošāks risinājums pašreizējai situācijai ir atsevišķu – līdz 10 televīzijas, 10 radio raidījumu atlasīšana
un to padziļināts novērtējums gadījumos, ja kāda raidījuma sasniegtā auditorija krītas, bet trūkst detalizēta
izvērtējuma, lai pieņemtu lēmumu par tālāko attīstību, saglabāšanu. Līdzīgi ieteicams izvērtēt konkrētus
raidījumus, ja kādam no televīzijas/ radio žanriem jeb tematiskajiem blokiem kopumā ir vājš vērtējums –
jāveic tā detalizēta analīze, lai celtu attiecīgā žanra sabiedrisko labumu.
Izvērtējumam var kalpot kā kvalitatīvās, tā kvantitatīvās pētījumu metodes. Šādi pētījumi jāveic pēc
pieprasījuma, sekojot sabiedriskā medija pasūtījuma mērķiem un novērtējumam noteiktajiem kritērijiem.
2.5. Sistēmas ieviešanas process un laika plāns
Sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmai pilnībā jāsāk darboties pusgada laikā pēc jaunā sabiedriskā
medija darbības sākšanas.
Papildus jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes novērtēšanas modelī paredzētajām datu iegūšanas
un apkopošanas metodēm ir nepieciešams ieviest specializētu rezultātu tiešsaistes monitorēšanas
sistēmu. Šāda tiešsaistes sistēma ļautu ērtā veidā apkopot un piekļūt visiem novērtējuma rezultātiem
gan par aktuālo periodu, gan vēsturiskajiem datiem.
Tabulā zemāk norādīti sistēmas ieviešanas procesa posmi un to izpildes laiks.
Sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmas ieviešanas posmu laika plāns
Nr.
p.k. Posms
Uzsākšanas
termiņi
Pabeigšanas
termiņi
1. Regulāra monitoringa uzsākšana par medija satura,
formātu sabalansētību, sasniegto auditoriju un finanšu
efektivitāti 2014. g. pirmais
pusgads
2014. g. pirmais
pusgads/ pēc
ieviešanas
nepārtaukti
8 Intomart GfK GfK. Appreciation Panel System. A tool for direct adaptation of programmes (2012).
62 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Nr.
p.k. Posms
Uzsākšanas
termiņi
Pabeigšanas
termiņi
2. Publiskā iepirkuma “Latvijas iedzīvotāju aptauja par
jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes
novērtēšanu” nolikuma izstrāde
2014. g.
februāris
2014. g.
februāris
3. Publiskā iepirkuma par “Jaunā sabiedriskā medija
pasūtījuma izpildes novērtēšanas tiešsaistes
monitorēšanas sistēmas izstrādi” nolikuma izstrāde
2014. g.
februāris
2014. g.
februāris
4. Publiskā iepirkuma izsludināšana 2014. g. marts 2014. g. marts
5. Izvērtēšana un piegādātāja izvēle 2014. g. marts 2014. g. marts
6. “Latvijas iedzīvotāju aptauja par jaunā sabiedriskā medija
pasūtījuma izpildes novērtēšanu” pētījuma instrumen-
tārija sagatavošana un saskaņošana, izlases veidošana
2014. g. aprīlis 2014. g. aprīlis
7. “Latvijas iedzīvotāju aptauja par jaunā sabiedriskā
medija pasūtījuma izpildes novērtēšanu” 1. viļņa lauka
darba īstenošana
2014. g. maijs 2014. g. jūnijs
8. Jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes
novērtēšanas tiešsaistes monitorēšanas sistēmas
ieviešana
2014. g. aprīlis 2014. g. jūnijs
9. “Latvijas iedzīvotāju aptauja par jaunā sabiedriskā
medija pasūtījuma izpildes novērtēšanu” 1. viļņa
rezultātu apkopošana
2014. g. jūlijs 2014. g. augusts
10. “Latvijas iedzīvotāju aptauja par jaunā sabiedriskā
medija pasūtījuma izpildes novērtēšanu” 1. viļņa
rezultātu iesniegšana pasūtītājam
2014. g. augusts
11. Sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes novērtējuma
dimensiju, indikatoru rezultātu apkopojums tiešsaistes
monitorēšanas sistēmā
2014. g. augusts
12. “Latvijas iedzīvotāju aptauja par jaunā sabiedriskā
medija pasūtījuma izpildes novērtēšanu” 2. viļņa lauka
darba īstenošana
2014. g.
novembris
2014. g.
decembris
13. “Latvijas iedzīvotāju aptauja par jaunā sabiedriskā
medija pasūtījuma izpildes novērtēšanu” 2. viļņa
rezultātu apkopošana
2015. g. janvāris 2015. g.
februāris
14. “Latvijas iedzīvotāju aptauja par jaunā sabiedriskā
medija pasūtījuma izpildes novērtēšanu” 2. viļņa
rezultātu iesniegšana pasūtītājam
2015. g.
februāris
Lai nodrošinātu jaunā sabiedriskā medija sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmas ieviešanu un
īstenošanu 2014. gadā, ārējo pakalpojumu iepirkšanai jāparedz budžets 119 000 latu apmērā. Tajā
ietvertas mediju auditoriju monitoringa izmaksas, tiešsaistes monitorēšanas sistēmas izstrāde un
2000 Latvijas iedzīvotāju aptaujas veikšana divas reizes gadā.
63 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
2.6. Specifikācija iepirkumiem
Iepirkuma priekšmets ir “Latvijas iedzīvotāju aptauja par jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes
novērtēšanu”.
Divu aptaujas viļņu īstenošana – pirmais 2014. gada pavasarī–vasarā, otrais 2014. gada rudenī–ziemā.
Vispārīgā informācija un aptaujas mērķis – aptauja tiek īstenota saskaņā ar jaunā sabiedriskā medija
pasūtījuma izpildes novērtēšanas sistēmas ieviešanu. Aptaujas mērķis ir noskaidrot Latvijas sabiedrības
un atsevišķu tās mērķa grupu apmierinātību ar sabiedrisko mediju kopumā, televīzijas, radio un interneta
platformu, atsevišķiem kanāliem un raidījumu tematiskajiem blokiem. Jāizvērtē medija darbība un tēls
saskaņā ar sabiedriskā medija mērķiem un vērtībām.
1. Darba uzdevums:
1.1. Sagatavot aptaujas anketu atbilstoši pētījuma mērķiem. Paredzamais anketas apjoms līdz
40 minūtēm. Aptaujas anketa tiek sagatavota latviešu un krievu valodā. Abu aptaujas viļņu
anketas pamatā būs vienādas, otrajā vilnī var paredzēt 15–20% jautājumu aizvietošanu ar
jauniem jautājumiem, ievērojot iepirkuma mērķus un nepieciešamību saglabāt rezultātu
salīdzināmību.
1.2. Aptaujas metode – tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, izmantojot stratificētās
nejaušības izlases principu. Intervija notiek latviešu vai krievu valodā pēc respondenta
izvēles.
1.3. Aptaujas vieta – visa Latvijas teritorija.
1.4. Mērķa grupa – Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
1.5. Izlases lielums – vismaz 2000 respondentu katrā aptaujas vilnī. Izlasē jāparedz kvotas, lai
varētu veikt datu analīzi par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, latgaliešu valodas lietotājiem un
mazākumtautībām.
1.6. Izlases veids – nejaušā izlase/ reprezentatīva izlase no norādīto mērķa grupu. Izlasi rēķina,
balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas pastāvīgajiem
iedzīvotājiem.
1.7. Stratifikācijas pazīmes:
ģeogrāfiskā (administratīvi teritoriālā),
nacionālā.
2. Darba rezultāts
Pēc katra aptaujas viļņa veikšanas izpildītājs iesniedz pasūtītājam darba rezultātu, kas satur:
2.1. tehnisko informāciju par aptaujas metodoloģiju, norisi, respondentu skaitu, nerespondences
iemesliem;
2.2. respondentu sociāli demogrāfisko profilu detalizētu raksturojumu;
2.3. rakstisku kopsavilkumu par aptaujas rezultātiem, ietverot rezultātu atspoguļojumu
diagrammās un tabulās. Otrajā vilnī rezultāti jāsalīdzina ar pirmā viļņa rezultātiem;
2.4. pielikumu:
statistiskās kļūdas novēršanas tabulu;
aptaujas anketu;
atskaitē izmantoto terminu skaidrojumu.
64 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
3. AUDITORIJAS SEGMENTĀCIJA
3.1. Segmentēšanas risinājumi
3.1.1. Sabiedrisko pakalpojumu sektors
Līdzšinējie auditoriju segmentācijai veltītie pētījumi orientēti galvenokārt uz segmentēšanas metožu
pielietojumu komerciāliem mērķiem, interpretējot auditoriju kā klientus vai patērētājus, kas sastāv no
segmentiem vai grupām ar līdzīgām vajadzībām, vēlmēm, izturēšanos. Trūkst akadēmisku pētījumu
par tirgus segmentācijas metožu izmantošanas pieredzi, kā arī to adaptēšanas iespējām vai ierobežojumiem
saistībā ar publiskā sektora pakalpojumiem, kas vērsti uz sabiedrībai būtisku kopējo interešu vai
sabiedrības dažādu grupu iesaistes nodrošināšanu.
Atšķirībā no komerciālā lietojuma, kur segmentācijas mērķis ir identificēt viendabīgas patērētāju
grupas ar noteiktu tirgus vērtības potenciālu un izstrādāt konkrētajiem segmentiem atbilstošu mārketinga
komunikācijas stratēģiju, sabiedriskajā sektorā uzdevumi zināmā mērā ir pretēji – nodrošināt attiecīgā
pakalpojuma pieejamību visai sabiedrībai, visiem tās slāņiem un grupām, vadoties pēc sabiedrības
kopējā labuma un kopējām vērtībām, pretstatā indivīdu vai grupu subjektīviem priekšstatiem par to
šībrīža vajadzībām vai vēlmēm. Līdz ar to sabiedrisko pakalpojumu jomā segmentēšanas metodes
izmantojamas plašāk definētu sociālo stratēģiju vai politikas ietvaros un atbilstoši konkrētajam pakal-
pojumam izvirzītajiem mērķiem, attiecīgi publiskā sektora vadības lēmumu pieņemšanā segmentēšana
kalpo ne vairs tikai par “aprakstošu” rīku, bet tai jākļūst par integrētu sastāvdaļu un normatīvu
instrumentu izvēlētās stratēģijas vai izvirzīto mērķu īstenošanas procesā.9
3.1.2. Sabiedrisko mediju auditorijas segmentēšana
Visai daudzveidīgas un uz dažādiem teorētiskiem modeļiem balstītas mediju auditorijas segmentēšanas
metodes (ietverot vajadzības, vērtības un uzvedības modeļus, dzīves stilu, patēriņa ieradumus u.tml.)
laika gaitā ir izstrādātas un plaši tiek piemērotas komerciālo raidorganizāciju skatītāju un klausītāju
auditoriju analīzei. Lai gan lielākajai daļai šādu metožu ir pietiekami ilga praktiskas izmantošanas
pieredze un pieejami plaši empīriskie dati, tomēr tās tiešā veidā nevar tikt izmantotas vispārējai
sabiedrisko mediju auditoriju segmentēšanai. Tiesa, šādiem, no tirgus segmentēšanas metodēm aizgūtiem
modeļiem, var būt svarīga papildinoša loma sabiedrisko mediju darbībā, ciktāl sabiedriskais medijs
pats piedalās tirgū kā reklāmas tirgus dalībnieks.
Sabiedrisko mediju auditorijas vispārējo segmentēšanas modeļu izmantošanas pieredze ir mazāka
salīdzinājumā ar tirgus segmentēšanu, un auditorijas dalījums galvenajās grupās vai segmentos
sabiedriskajos medijos parasti tiek noteikts pēc samērā vispārīgām pazīmēm, dažkārt aprobežojoties
vienīgi ar pamata demogrāfiskiem rādītājiem. Lielā mērā tas saistīts gan ar sabiedriskā medija uzdevumiem
(nepieciešamību aptvert iespējami plašāku sabiedrības daļu un ievērot dažādo sabiedrības grupu
informācijas vajadzības), gan vēl tikai topošo izpratni par sabiedriskā labuma jēdzienu un tā saturu,
tajā skaitā diskusiju par sabiedrības vispārējo un atsevišķu sabiedrības locekļu vai grupu individuālo
interešu līdzsvarojumu.10
9 C.Barnett, N.Mahony . Segmenting Publics. National Co-ordinating Centre for Public Engagement, 2011
(www.publicengagement.ac.uk) 10 D.Coyle, C.Woolard. Public Value in Practice. Restoring the ethos of public service. BBC Trust, 2009
(www.bbc.co.uk/bbctrust)
65 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Visbiežāk sabiedrisko mediju auditorijas vispārējas segmentēšanas vajadzībām tiek izmantotas
vecuma grupas, sociālā stratifikācija, piederība etniskai grupai vai ģimenes (mājsaimniecības) tips.
Dažkārt tiek izcelti atsevišķi segmenti pēc to lomas un ietekmes uz sabiedrības norisēm, piemērojot
konvenciālus priekšstatus (“stabilā vidusšķira”, BBC) vai attieksmes rādītājus (“nācijas veidotāji”
SABC, DĀR).
3.1.2.1. Vecuma grupas
Sabiedrisko mediju auditoriju vecuma grupu segmentiem parasti izmanto dalījumu, kas līdzīgs
vispārējās psihosociālās attīstības posmu teorijā izmantotajām vecuma grupu robežām11, neietverot
vienīgi divas pašas jaunākās grupas (līdz 1 gadam un 1–3 gadi). Saskaņā ar šo teoriju katram psihosociālās
attīstības posmam ir noteiktas īpatnības un sasniedzamie rezultāti, bet sekmīga to izpilde nodrošina
harmoniskas personības veidošanos un spēju iekļauties sabiedrībā. Attīstības posmiem atbilstošās
vecuma grupas ir rotaļu vecums 3–5 gadi, jaunākie skolas gadi līdz pubertātei, pusaudža vecums līdz 18
gadiem, jaunietis no 18 līdz 30–35 gadiem, pieaugušais līdz 55–65 gadiem, seniors pēc 55–65 gadiem.
Konkrētās vecuma posmu robežas var būt atšķirīgas dažādās sabiedrībās atbilstoši to vēsturiskajām
tradīcijām, kultūrai, institucionalizētiem socializācijas modeļiem (izglītības sistēma u.tml.).
Latvijas iedzīvotāju segmentēšanai vecuma grupās jāievēro izglītības sākšanas un beigšanas vecums,
līdz ar to auditorijas analīzei var tikt izmantotas šādas vecuma grupas – (a) pirmsskolas vecums 3–6 gadi,
(b) jaunāko klašu skolēni 7–13 gadu vecumā, (c) pusaudži 14–17 gadu vecumā, (d) jaunieši 18–25 gadu
vecumā, (e) iedzīvotāji aktīvas darbspējas vecumā 26–59 gadi, (f) seniori 60 un vairāk gadu vecumā –
tie ir iedzīvotāji pirmspensijas posmā vai pēc darbspējas vecuma.
3.1.2.2. Sociālā stratifikācija
Virknē valstu mediju auditoriju pētījumos tiek izmantots dalījums pēc sociālās stratifikācijas pazīmes,
lai raksturotu piederību noteiktai šķirai vai sociālajam slānim. Lielbritānijā lieto dalījumu kategorijās
no A (augstākā vidusšķira, ietver augstākos vadītājus, administratīvo personālu un profesionāļus) līdz
E (zemākā šķira – gadījuma darbu strādnieki un tie, kas atkarīgi no valsts atbalsta)12. Eiropas tirgus un
sociālo pētījumu asociācija ir izveidojusi savu sociāli ekonomisko grupu klasifikāciju, kur, mēģinot novērst
Lielbritānijas modeļa trūkumus un piemērot klasifikāciju dažādām valstīm ar atšķirīgu sociālo struktūru
un tradīcijām, izmantoti trīs mainīgie (galvenā ienākumu guvēja nodarbošanās, izglītības pabeigšanas
vecums un mājsaimniecības īpašumā esošās ilgtermiņa lietošanas iekārtas vai sadzīves tehnika), kas
dod iespēju ar algoritma palīdzību attiecināt uz personu kādu no sociālajām šķirām vai apakšgrupām.13
Tomēr šādas pieejas nav guvušas plašāku lietojumu – sabiedrības attīstība mūsdienās mazina vertikālās
stratifikācijas lomu un nozīmi sabiedrības dzīvē. Sociālo slāņu dalījums un to norobežojums kļūst
arvien mazāk izteikts arī tajās valstīs, kur iepriekš to uzturēja vēsturiski izveidojušās tradīcijas. Latvijā
šādas tradīcijas nav bijušas izteiktas, vienas mājsaimniecības locekļi vienlaikus var pārstāvēt pēc
sociālās stratifikācijas pazīmēm ļoti atšķirīgus segmentus, nepastāv arī būtiskas vertikālās mobilitātes
barjeras sociālā statusa maiņai pietiekami īsā laika posmā.
3.1.2.3. Etniskā piederība un valoda
11 A.F.Harder. The Developmental Stages of Erik Erikson. 2012 (http://www.support4change.com) 12 National Readership Survey (www.nrs.co.uk) 13 ESOMAR Social Grades (www.esomar.org)
66 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Līdzās citiem viens no biežāk izmantotiem mainīgajiem mediju auditoriju analīzē ir piederība etniskai
vai rasu grupai. Tirgus segmentēšanā šāds dalījums ir pamatots, jo raksturo kultūras, uztveres, gaumes
atšķirības, kas var būt svarīgas produkta vai pakalpojuma pozicionēšanai un mārketinga kampaņu
izstrādei, bet attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem virkne autoru, analizējot rasu un etniskās piederības
izmantošanu mediju auditoriju segmentēšanā, norāda uz šādas pieejas riskiem (balstīšanās uz ārējiem
pieņēmumiem par etnisko/rasu grupu atšķirībām nevis indivīdu pašidentifikāciju, iespējamo negatīvo
iespaidu uz integrācijas procesiem u.c.) un iesaka vispār izslēgt no auditorijas demogrāfiskajiem rakstu-
rojumiem tādas pazīmes kā rase vai etniskā piederība.14
Nenoliedzot ar etnisko piederību saistītās atšķirības, tomēr sabiedrisko mediju auditorijas segmentēšanā
šī pazīme nav primārā – auditorijas dalījums pēc etniskās piederības vai valodas pazīmes var nonākt
pretrunā ar sabiedrības kopējo vērtību uzturēšanas un sabiedrības saliedēšanas mērķiem. Pieņēmums,
ka etniskā piederība vai valoda nosaka arī atšķirīgas vajadzības pēc mediju satura vai komunicēšanas
formāta, ne vienmēr ir pamatots, jo neņem vērā to, ka pastāv citas, būtiskākas pazīmes, kas nosaka
dažādu iedzīvotāju grupu intereses un vajadzības un diferencē vai vieno segmentus lielākā mērā nekā
dalījums pēc valodas.
Lai gan Latvijā pastāv izteiktas divu valodu informatīvās telpas, tomēr tas nedod pamatu pieņemt, ka
tikpat izteikti nodalītas ir arī šo mediju kopu auditorijas. Saskaņā ar pētījumu datiem ievērojama
sabiedrības daļa vienlaikus izmanto abu valodu medijus – piemēram, to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuru
dzimtā valoda nav latviešu, 85% mēdz skatīties televīzijas raidījumus latviešu valodā, 54% klausās
radio raidījumus un 53% lasa presi latviešu valodā.15 Izvērsta analīze par Latvijas sabiedrību
vienojošiem faktoriem, ietverot kopējās pilsoniskās vērtības, teritoriālās piederības sajūtu, etniskos un
identitātes aspektus, sniegta arī 2010./2011. gada Pārskatā par tautas attīstību.16
3.1.2.4. Ģimenes (mājsaimniecības) tips
Segmentācija atbilstoši ģimenes struktūrai balstīta uz sešām ģimenes dzīves cikla stadijām – pieaugušo
bērnu nošķiršanās no ģimenes, jauna pāra kopdzīves uzsākšana, jauna ģimene ar mazgadīgiem bērniem,
ģimene ar bērniem pusaudžu vecumā, ģimene ar vecākiem un viņu bērniem jauniešu vecumā, “tukšā
ligzda” (ģimene pēc tam, kad to atstājuši pieaugušie bērni). Šāda veida segmentēšana var tikt piemērota
sabiedrībām, kurās ģimenes dzīves cikla secību uztur un nodrošina pietiekami stingras sabiedriskās
tradīcijas. Latvijā līdzīgs modelis būtu grūti piemērojams, ievērojot ģimeņu struktūru daudzveidību,
iedzīvotāju mobilitāti izglītības iegūšanas posmā un darba meklējumos, kā arī Latvijas tradīcijas
nenosaka nepieciešamību pieaugušiem bērniem noteikti veidot atsevišķu mājsaimniecību, drīzāk
pretēji – tradicionālas un izplatītas ir mājsaimniecības, kurās pārstāvēti visu paaudžu ģimenes locekļi.
3.1.2.5. Attieksmju segmentācija
Sabiedrisko mediju auditoriju segmentēšana pēc attieksmēm un vērtībām tiek salīdzinoši maz izmantota.
Viens no piemēriem ir SABC (South African Broadcasting Corporation) izstrādātais auditorijas segmentācijas
modelis17, kurā ar īpašu statistisku procedūru kvantitatīvā pētījumā iegūtās atbildes uz 100 attieksmes
jautājumiem tiek apvienotas 26 grupās, kas kalpo par pamatu turpmākai faktoranalīzei. Iegūtie faktori
savukārt ļauj veikt klasteru analīzi un noteikt sešus galvenos iedzīvotāju segmentus (nation builders,
now generation, established, survivors, global citizen un the rooted). Veidojot sabiedriskās televīzijas 14 O.H.Gandy. Audience segmentation: Is it racism or just good business? (www.waccglobal.org) 15 Pētījums: Valoda. Latviešu valodas apguves valsts aģentūra / Baltic Institute of Social Sciences, 2008 16 Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. LU Sociālo un politisko
pētījumu institūts, 2011 17 Introducing the SABC’s Audience Segmentation Model. SABC Market Inteligence, 2008 (www.sabc.co.za)
67 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
piedāvājumu (SABC uztur gan sabiedriskos, gan vairākus komerciālus televīzijas kanālus), īpaša vērība
tiek veltīta segmentam ar nosaukumu “nācijas veidotāji” (nation builders) – šo auditorijas daļu raksturo
augstāks patriotisma līmenis, interese un iesaiste sabiedriskajās norisēs, kultūras aktivitātēs, ieradumu
un tradīciju uzturēšanā, šai grupai svarīga ir vietējā valoda (vai valodas) un jautājumi, kas skar valsts
nākotni un nācijas vēsturi. Šās vai līdzīgu metodiku galvenais trūkums ir par katru respondentu iegūstamais
visai lielais datu apjoms, kas prasa ievērojamu pētījumam atvēlēto resursu daļu un tādējādi ierobežo
to pielietojumu regulārajos auditoriju pētījumos.
3.2. Segmentācijas modelis
3.2.1. Segmentācijas principi
Piedāvātais sabiedriskā medija auditorijas segmentācijas modelis veidots, vadoties pēc šādiem principiem:
Modelī ievēroti segmentēšanas pamatprincipi – segmenti pēc iespējas pilnīgi aptver
mērķauditoriju, segmentu lielums ir pietiekams statistiskai analīzei, segmentu raksturojumi ir
noturīgi ilgākā laika posmā, to skaits ir ierobežots, segmenti ir iekšēji homogēni un savstarpēji
atšķirīgi, piederība segmentam ir pietiekami vienkārši un skaidri identificējama un
interpretējama.
Segmentu noteikšanai izmantojamie kvantitatīvie indikatori atbilst mediju auditoriju
pētījumos izmantotajām sociālajām un demogrāfiskajām pazīmēm vai arī ir iegūstami
kvantitatīvos pētījumos bez komplicētu statistisko metožu piemērošanas.
Modelis nodrošina iespēju izmantot segmentu dalījumu mediju esošās situācijas analīzei,
sabiedriskā pasūtījuma izpildes novērtēšanai, sabiedriskā medija turpmākās darbības
plānošanai, kvantitatīvu rezultatīvo kritēriju noteikšanai un snieguma novērtējumam.
Segmentācijas modelis pieļauj tā turpmāku adaptāciju atbilstoši mediju vides un mediju
lietošanas ieradumu izmaiņām.
Segmentācijas modelis ietver likumdošanā īpaši noteiktās iedzīvotāju grupas (bērni, jaunatne,
mazākumgrupas, cilvēki ar īpašām vajadzībām), kuru vajadzību un interešu nodrošināšana
atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem ietilpst sabiedriskā medija uzdevumos.
3.2.2. Vispārīgais segmentācijas modelis
Auditorijas segmentācijas modelis sastāv no divām daļām – sociāli demogrāfiskiem segmentiem, kas
aptver sabiedriskā medija auditoriju tās kopumā (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14 gadiem, izmanto
medijus latviešu valodā) un kur segmentu dalījums savstarpēji nepārklājas, un vajadzību segmentiem
kā atsevišķu iedalījumu, kas ietver konkrētas sabiedriskā medija lietotāju apakšgrupas.
Sociāli demogrāfisko segmentu dalījums balstīts uz piederību noteiktai vecuma grupai (dzīves cikla
posmam), papildus diferencējot vidējo grupu (iedzīvotāji aktīvā darbspējas vecumā no 26 līdz 59 gadiem)
pēc to piederības izjūtas Latvijai un intereses par sabiedriski politiskajām norisēm.
Vecuma posmu segmentu dalījums vienlaikus raksturo paaudžu lomu Latvijas iedzīvotāju kopējās nacionālās
identitātes (valodas, vērtību, uzvedības modeļu, kultūras simbolu un sociālās atmiņas) veidošanā un
uzturēšanā: jaunatne kā izmaiņu rosinātājs, pieņemot, noraidot vai koriģējot pastāvošos priekšstatus
par vērtībām un uzvedības modeļiem; vidējā paaudze kā sociālās struktūras stabilitātes uzturētāja, tās
atražošanas un adaptācijas nodrošinātāja atbilstoši sociāli ekonomisko, sabiedrisko un politisko apstākļu
68 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
izmaiņām; vecākā paaudze kā konservatīvāku priekšstatu nesēja, kas nodrošina ilgākā laikā veidotu un
nacionālās identitātes uzturēšanai svarīgu vērtību pārmantojamību.
1. attēls. Segmentācijas modelis
Vidējās vecuma grupas dalījums pēc piederības izjūtas un intereses par sabiedriskajām norisēm izmantojams
references grupas noteikšanai sabiedriskā medija piedāvājuma un snieguma vērtējumiem (sabiedriskā
pasūtījuma apjoma, tematiskā dalījuma, žanru, satura novērtējums). Piederības references grupai noteikšanai
izmantota konstruēta pazīme, kas ietver vairākus kvantitatīvā pētījumā ietveramus piederību un interesi
raksturojošus mainīgos lielumus:
A. Piederība – izjūt saikni ar Latviju (atbildes “drīzāk jā” vai “noteikti jā”) un izvēlētos dzīvot Latvijā
(atbildes “drīzāk Latvijā” vai “noteikti Latvijā”).
B. Interese – biežāk nekā reizi nedēļā izmanto vismaz divus dažādus ziņu avotu veidus (dienas
laikraksti, TV ziņas, radio ziņas, interneta ziņu portāli).
Jautājumu formulējumi kvantitatīvam pētījumam:
A.1. “Cilvēki dažādi izjūt piederību valstij, kurā dzīvo. Vai Jūs varat teikt, ka izjūtat saikni ar Latviju?”
Atbilžu varianti: Noteikti nē, Drīzāk nē, Drīzāk jā, Noteikti jā, Grūti pateikt.
A.2. “Ja Jums būtu iespēja izvēlēties, kur Jūs vēlētos dzīvot – Latvijā vai kādā citā valstī?” Atbilžu
varianti: Noteikti citā valstī, Drīzāk citā valstī, Drīzāk Latvijā, Noteikti Latvijā, Grūti pateikt.
B. “Cik bieži Jūs ...
B.1. ...skatāties televīzijas ziņas?
B.2. ...klausāties radio ziņas?
B.3. ...lasāt interneta ziņu portālus?
69 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
B.4. ...lasāt dienas avīzes?”
Atbilžu varianti: Katru dienu vai gandrīz katru dienu, 2–3 reizes nedēļā, Vidēji reizi nedēļā,
Retāk nekā reizi nedēļā, Nemaz, Grūti pateikt.
Vajadzību segmentos iekļautas iedzīvotāju grupas, kurām sabiedriskajam medijam jānodrošina no
kopējā piedāvājuma atšķirīgi satura, formas vai pieejamības risinājumi. Vajadzību segmenti turpmāk
var tikt papildināti atbilstoši nepieciešamībai, ja grupai ir atšķirīgas mediju vajadzības, īpašs sabiedrisks
nozīmīgums, piederība grupai ir identificējama pēc noteiktas pazīmes un ir zināms vai nosakāms
grupas lielums. Vajadzību segmentos netiek iekļautas vajadzības vai intereses, kurām ir vispārīgs
raksturs un kas nav attiecināmas uz konkrētiem sabiedrības segmentiem (kultūra, māksla, mūžizglītība,
reģionu informācija u.tml.).
3.3. Segmentu raksturojums
Segmentu pārskatā sniegts vispārīgs vecuma grupu segmentu raksturojums, izmantojot galvenos mediju
auditorijas kvantitatīvās un kvalitatīvās izpētes secinājumus, kā arī TNS Latvia auditoriju pētījumu
datus par mediju lietojumu. Detalizētāka un plašāka informācija par mediju lietošanas ieradumiem,
sabiedriskā medija piedāvājuma vērtējumu, auditorijas interesi par dažādas tematikas raidījumiem un
žanriem, kā arī citiem ar sabiedrisko mediju darbību saistītiem jautājumiem sniegta pētījuma kvantitatīvās
daļas un kvalitatīvās daļas atskaitēs.18
Līdz ar vecuma grupu segmentiem pārskatā iekļauts papildu vajadzību segments, kas ietver to Latvijas
iedzīvotāju daļu, kura neizmanto medijus latviešu valodā. Pārskatā nav iekļautas atsevišķas vajadzību
grupas (segmenti), attiecībā uz kurām sabiedrisko mediju uzdevumus un pienākumus nosaka pastāvošie
normatīvie akti.
3.3.1. Pirmsskolas vecuma bērni (3–6 gadi)
Vispārīgais vecuma posma raksturojums: iniciatīvas attīstība vai vainas sajūta. Vecumā no trīs gadiem
līdz skolas vecumam bērni sāk biežāk sevi aizstāvēt un pastāvēt uz savu izvēli. Viņi sāk plānot
aktivitātes, izdomāt spēles un iesaistīt darbībā citus. Ja šādas iespējas tiek dotas, bērni attīsta iniciatīvu
un gūst pārliecību par savām spējām vadīt citus un pieņemt lēmumus. Pretēji, ja šādi centieni tiek
nomākti ar kritiku vai kontroli, bērni attīsta sevī vainas sajūtu. Viņi var justies par traucēkli citiem un
tāpēc palikt sekotājos ar zemu pašiniciatīvas līmeni.
13,1%
86,9%
Latvijas Televīzija
Unikālais skatītājuskaits dienā, 4-6 gadiTNS Latvija, VIII-X 2012
8.7 tūkst.
18 Pētījums: Sabiedrības vajadzību un mediju lietošanas paradumu izpēte. NEPLP / FACTUM, 2012
70 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
2. attēls. Latvijas sabiedriskās televīzijas aptvertā segmenta daļa
Televīzija šajā vecumā palīdz vecākiem organizēt bērnu laiku un dienaskārtību, televīzijas skatīšanās
laiks atkarīgs no ģimenes dzīves rima, izvēli visbiežāk nosaka citi ģimenes locekļi. Televīzijas raidījumi
palīdz arī veidot ģimenes rituālus un tradīcijas. Bērniem galvenokārt interesē raidījumi, kas aicina
darboties līdzi vai pamudina uz dažādām aktivitātēm, kā arī izglītojoši un informējoši raidījumi par
Latviju, dabu, dzīvniekiem.
Atbilstoši vecāku ieteikumiem, šajā vecumā bērniem varētu interesēt arī valodu raidījumi, raidījumi
par dzīves stilu un modi, ja tajos piedalās pirmsskolas vecuma dalībnieki.
Radio kā medijs šajā vecumā nav svarīgs, bērni nejūt pēc tā nepieciešamību, pēc vecāku domām, radio
nav liela nepieciešamība veidot speciālus raidījumus tieši bērnu auditorijai. Dažkārt radio tiek izmantots
aktivitātēm vai spēlēm kopā ar vecākiem. Radio klausīšanos (raidījumus noteiktā laikā) ierobežo
nepieciešamība šajā laikā atrasties pie radio, kā arī tas, ka šī vecuma bērniem adresēts audio saturs ir
pieejams ierakstos un izmantojams bērniem un vecākiem ērtā laikā.
3.3.2. Jaunāko klašu skolēni (7–13 gadi)
Vispārīgais vecuma posma raksturojums: spēju apliecināšana vai mazvērtības sajūta. Vecumā 6–7 gadi
līdz pubertātei bērnos veidojas lepnuma sajūta par viņu sasniegumiem. Viņi sāk veidot lietas vai darīt ko
jaunu, pārdzīvo neveiksmes un gūst gandarījumu par sasniegto. Šajā posmā pieaug skolotāja un
padomdevēja loma bērna attīstībā. Ja bērnu iniciatīvas saņem atbalstu un iedrošinājumu, viņi sāk justies
varoši un iegūst pārliecību par savām spējām sasniegt izvēlētos mērķus. Ja iniciatīva nerod atbalstu, ja
vecāki vai skolotāji to ierobežo, bērnam veidojas mazvērtības sajūta un viņš sāk šaubīties par savām spējām.
17,2%
82,8%
Latvijas Televīzija
Unikālais skatītājuskaits dienā, 7-13 gadiTNS Latvija, VIII-X 2012
21.4 tūkst.
0,8%
99,2%
Latvijas Radio
Unikālais klausītāju skaits dienā, 12-13 gadiTNS Latvija, VIII-X 2012
0.3 tūkst.
3. attēls. Sabiedrisko raidorganizāciju aptvertā segmenta daļa
Šajā vecumā mazinās interese par animācijas filmām un pieaug interese par izziņas satura raidījumiem
un televīzijas seriāliem. Interesē televīzijas spēles, sacensības un konkursi, kuru dalībnieki demonstrē
vai apliecina savas spējas.
Radio izmanto reti, ja izmanto, tad biežāk kā fona mūziku. Internetu izmanto galvenokārt izklaidei,
spēlēm un saziņai sociālajos tīklos ar vienaudžiem. Pēc bērnu vecāku domām, internetā trūkst kvalitatīvas,
bērniem piemērotas informācijas tieši latviešu valodā.
3.3.3. Pusaudži (14–17 gadi)
71 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Vispārīgais vecuma posma raksturojums: identitātes veidošana vai lomu apjukums. Pusaudža posmā
svarīgākais ir pārejas process no bērnības uz pieaugušā statusu. Bērni kļūst patstāvīgāki un sāk vērtēt
savu nākotni no iespējamās karjeras, attiecību, ģimenes u.tml. viedokļa. Šajā periodā izmēģina dažādas
iespējas, un šī pieredze kļūst par pamatu, lai sāktu paša identitātes veidošanu. Ja pašapzināšanās
sajūtas veidošana tiek traucēta vai kavēta, var rasties apjukums (“Es nezinu, kas es vēlētos būt, kad
būšu pieaudzis”) par sevi un savu vietu pasaulē.
Pusaudžu segments veido 4% no kopējās mediju auditorijas (vecumā no 14 gadiem).
18,6%
81,4%
Latvijas Televīzija
Unikālais skatītājuskaits dienā, 14-17 gadiTNS Latvija, VIII-X 2012
17.4 tūkst.
2,4%
97,6%
Latvijas Radio
Unikālais klausītāju skaits dienā, 14-17 gadiTNS Latvija, VIII-X 2012
1.8 tūkst.
4,9
3,2
2,5
1,7
2,9
3,8
Vidēji (15-74 gadi)
15-19 gadi
Televīzija Radio Internets
Medijiem veltītais laiks(stundas dienā, vidēji)
TNS Latvija, II-V 2012
4. attēls. Sabiedrisko raidorganizāciju aptvertā segmenta daļa un mediju lietošana
Televīzijai un radio šajā vecumā velta salīdzinoši mazāku laika daļu nekā citās vecuma grupās, bet vairāk
laika pavada pie datora un internetā – no medijiem vidēji patērētā laika 3,2 stundas velta televīzijai,
1,7 stundas radio un 3,8 stundas internetam.
Televīziju skatās biežāk kopā ar citiem ģimenes locekļiem, interesē izklaidējoši seriāli, populārzinātniski un
izziņas raidījumi, raidījumi par dzīves stilu, modi, mūziku, sportu. No sabiedriskās televīzijas piedāvājuma
šīs auditorijas pozitīvi vērtētu raidījumu piemēri ir Likteņa līdumnieki, Neprāta cena, Smalkais stils. Pozitīvi
vērtēts tiek arī Latvijas Televīzijas 7. kanāla populārzinātnisko un dokumentālo filmu piedāvājums.
Radio klausās neregulāri, vairāk kā fonu pa ceļam uz skolu vai mājām. Klausās rīta izklaidējošo raidījumu
blokus. Latvijas sabiedriskā radio raidījumi pusaudžu vidū nav populāras, raidstacijas pārsvarā izvēlas
pēc interesējošā mūzikas stila, tajā skaitā klausās radio, kad apnīk pašu izveidotie ieraksti.
Internetu izmanto gan izklaidei, gan komunikācijai un izziņai.
3.3.4. Jaunieši (18–25 gadi)
Segmenta lielums ir 13% no mediju kopējās auditorijas (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14 gadiem).
72 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Paši jaunieši uzskata, ka televīziju skatās maz, tomēr ir labi informēti par televīzijas piedāvājumu.
Patērēto stundu skaita ziņā televīzijas skatīšanās laiks ir tikai nedaudz mazāks par visas auditorijas
vidējo rādītāju. Televīziju skatās kopā ar citiem ģimenes locekļiem, vakaros fonā citām aktivitātēm vai
pasākumos ar draugiem, kopīgi skatās sporta pārraides vai televīzijas šovus. Ja interesējošais saturs
pieejams internetā, cenšas to iegūt agrāk, nekā tas pieejams televīzijā. Televīzijā interesē ziņas, diskusijas,
sporta pārraides un seriāli, īpaši pašlaik pasaulē aktuālākie seriāli un filmas.
Jaunieši pieļauj iespēju, ka, kļūstot vecākiem, viņi varētu atsākt biežāk skatīties televīziju, ja tās saturs
un kvalitāte būs atbilstoša. Sabiedriskās televīzijas piedāvājumu jauniešu auditorijai vērtē kritiski.
Televīzijas formāts tiek raksturots kā novecojis, nepietiekoši atraktīvs, tāds, kas nespēj noturēt uzmanību.
15,9%
84,1%
Latvijas Televīzija
Unikālais skatītājuskaits dienā, 18-25 gadiTNS Latvija, VIII-X 2012
37.1 tūkst.
7,9%
92,1%
Latvijas Radio
Unikālais klausītāju skaits dienā, 18-25 gadiTNS Latvija, VIII-X 2012
21.1 tūkst.
4,9
4,5
2,5
2,6
2,9
4,4
Vidēji (15-74 gadi)
20-29 gadi
Televīzija Radio Internets
Medijiem veltītais laiks(stundas dienā, vidēji)
TNS Latvija, II-V 2012
5. attēls. Sabiedrisko raidorganizāciju aptvertā segmenta daļa un mediju lietošana
Radio klausās vairāk nekā pusaudžu grupa, kaut paši uzskata, ka klausās maz (līdzīgi kā vērtē televīzijas
skatīšanos). Radio klausīšanās situācijas biežāk ir no rītiem, pa ceļam, dienas laikā klausās kā fonu,
daļa klausās interneta radio stacijas (datorā vai telefonā). Radio programmu izvēli galvenokārt nosaka
saturs (ziņas un interesējošie tematiskie raidījumi – tehnoloģijas, sports) vai raidstacijas mūzikas stils.
Par radio priekšrocību salīdzinājumā ar televīziju tiek uzskatīta iespēja saņemt informāciju neatkarīgi
no atrašanās vietas.
3.3.5. Vidējā vecuma grupa (26–59 gadi)
Šī vecuma grupa veido plašāko auditorijas segmentu (54% no kopējās auditorijas), uz kura vajadzībām
un interesēm galvenokārt tiek balstīta sabiedrisko mediju piedāvājuma veidošana un satura plānošana.
Šiem mērķiem, kā arī atsevišķu kanālu, programmu vai raidījumu pozicionējuma izstrādei segmenta
ietvaros var tikt piemērotas papildu segmentēšanas metodes pēc atsevišķu šī segmenta apakšgrupu
vajadzībām, interesēm vai mediju lietošanas ieradumiem.
73 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
32,4%
67,6%
Latvijas Televīzija
Unikālais skatītājuskaits dienā, 26-59 gadiTNS Latvija, VIII-X 2012
332.3 tūkst.
21,0%
79,0%
Latvijas Radio
Unikālais klausītāju skaits dienā, 26-59 gadiTNS Latvija, VIII-X 2012
221.2 tūkst.
6. attēls. Sabiedrisko raidorganizāciju aptvertā segmenta daļa
Televīzijai un radio veltītais laiks grupas ietvaros ir līdzīgs, vienīgi interneta lietošanas līmenis atšķiras
un ir augstāks jaunāka vecuma apakšgrupās.
4,9
5,2
4,8
5,0
2,5
2,4
2,6
2,5
2,9
3,7
2,6
1,9
Vidēji (15-74 gadi)
30-39 gadi
40-49 gadi
50-59 gadi
Televīzija Radio Internets
Medijiem veltītais laiks(stundas dienā, vidēji)
TNS Latvija, II-V 2012
7. attēls. Mediju lietošana vecuma grupās
3.3.6. Seniori (60+ gadi)
Veido būtisku Latvijas sabiedrisko mediju pašreizējās auditorijas daļu (vairāk nekā 95% šīs vecuma
grupas iedzīvotāju skatās Latvijas Televīziju un vairāk nekā 85% klausās kādu no Latvijas Radio
programmām reizi nedēļā vai biežāk). Šis segments veido 29% no Latvijas iedzīvotāju kopuma, kas
vecāki par 14 gadiem.
55,8%44,2%
Latvijas Televīzija
Unikālais skatītājuskaits dienā, 60+ gadiTNS Latvija, VIII-X 2012
269.4 tūkst.
50,4%
49,6%
Latvijas Radio
Unikālais klausītāju skaits dienā, 60-74 gadiTNS Latvija, VIII-X 2012
179.1 tūkst.
74 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4,9
5,7
2,5
2,8
2,9
0,5
Vidēji (15-74 gadi)
60-74 gadi
Televīzija Radio Internets
Medijiem veltītais laiks(stundas dienā, vidēji)
TNS Latvija, II-V 2012
8. attēls. Sabiedrisko raidorganizāciju aptvertā segmenta daļa un mediju lietošana
Salīdzinot ar citām grupām, vecāka gadagājuma cilvēki vairāk interesējas par politiku, vēsturi, kultūras
dzīves notikumiem, bet mazāk viņus interesē izklaides joma, ar tehniku un tehnoloģiju attīstību saistīti
raidījumi.
75 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
3.3.7. Neizmanto latviešu valodas medijus
Balstoties uz pētījumu un statistikas datiem, šī segmenta lielums ir aptuveni 10–15% no Latvijas iedzīvotāju
kopskaita. Mazāko segmenta daļu (ap 3% Latvijas iedzīvotāju) veido cilvēki, kuru latviešu valodas
zināšanas ir nepietiekamas un kam latviešu valodas mediji nav pieejami valodas barjeras dēļ. Pārējiem
latviešu valodas mediju nelietošana nav saistīta ar valodas barjeru.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem latviešu valoda nav dzimtā valoda 42% iedzīvotāju,
savukārt pētījumu dati liecina, ka latviešu valodu neprot vismaz pirmajā (zemākajā) pakāpē tikai 7%
cilvēku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda.19 Ņemot vērā, ka pētījums veikts pirms vairākiem
gadiem un pēdējo piecpadsmit gadu laikā latviešu valodas nepratēju skaits ir turpinājis samazināties
(1997. gadā 21%, 2003. gadā 12%, 2008. gadā 7%), šobrīd šādu cilvēku daļa varētu būt vēl mazāka un,
visticamāk, nepārsniedz 3% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Lielākoties tie ir vecāka gadagājuma
cilvēki – pēc 2008. gada pētījuma datiem valodu zemākajā līmenī nezināja 1% iedzīvotāju 15–34 gadu
vecumā, 8% iedzīvotāju 35–49 gadu vecumā un 10% iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem.
19 Pētījums: Valoda. Latviešu valodas apguves valsts aģentūra / Baltic Institute of Social Sciences, 2008
76 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4. SABIEDRISKAIS PASŪTĪJUMS
4.1. Metodoloģija
Sabiedrisko mediju satura veidošana visā pasaulē ir balstīta uz to misiju un konkrēto valstu tradīcijām.
Latvijā sabiedrisko pasūtījumu vēsturiski ir izstrādājušas pašas raidorganizācijas, par pamatu katra
gada jaunajam pasūtījumam ņemot iepriekšējā gada pasūtījumu un reti kad būtiski vai sistēmiski
pārskatot pasūtījuma tēmu bloku proporcijas vai to piepildījumu.
Jaunais sabiedriskais pasūtījums tika izstrādāts, analizējot esošo sabiedrisko pasūtījumu, salīdzinot to
ar Eiropas sabiedrisko mediju saturu, aptaujājot sabiedrību par LTV un LR saturu, aptaujājot LTV un
LR darbiniekus par mediju saturu un organizējot nozares ekspertu diskusijas. Arī nākotnē sabiedriskā
medija pasūtījums ir jāpārskata reizi gadā, paredzot satura uzlabojumus, kas balstīti uz sabiedriskā
labumu novērtējumu, visu raidījumu izvērtējumu (sīkāka informācija sadaļā par satura veidošanu),
Eiropas sabiedrisko mediju labākajiem piemēriem, darbinieku vērtējumu un nozares ekspertu diskusi-
jām. Koncepcija paredz, kad sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas turpmāk izstrādātu jaunā sabiedriskā
medija padome, savukārt medijs pats izstrādātu detalizētu sabiedriskā pasūtījumu, kuru sabiedriskā
medja padome apstiprinātu.
4.2. Sabiedriskā pasūtījuma izvērtējums
4.2.1. LTV satura izvērtējums kanālu griezumā
Kanāls LTV1 LTV7 Nepietiekami
Saturs Ziņas, informatīvi
dokumentālie
raidījumi, kultūra,
izglītojošie raidījumi,
bērnu raidījumi,
izklaide, filmas
Sports, ziņas krievu
valodā, izglītojošā
izklaide, informatīvā
izklaide, filmas, seriāli,
reģionālo raidījumu
“logi”
Raidījumi bērniem, pusaudžiem,
jauniešiem,
raidījumi par zinātni, vēsturi,
izglītību,
kultūras raidījumi,
raidījumi ģimenēm (mājoklis, brīvais
laiks),
raidījumi mazākumtautībām
Auditorija Mērķauditorija: 4+
Sasniegtā auditorija:
55+, latvieši,
pārsvarā sievietes
Mērķauditorija:15–45
Sasniegtā auditorija:
50+, pamatā latvieši,
nedaudz vairāk vīrieši
Bērni, pusaudži, jaunieši,
pieaugušie vecumā līdz 50, ģimenes,
mazākumtautību pārstāvji
77 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.2.2. LR satura izvērtējums kanālu griezumā
Kanāls LR1 LR2 LR3 LR4 Nepietiekami
Saturs Pamatkanāls
Ziņas, informatīvi
analītiskās
programmas,
kultūras un
izglītojošie
raidījumi, bērnu
raidījumi,
raidījumi ģimenēm,
reliģijas raidījumi,
izklaide, sports,
mūzika,
radioiestudēj.,
valstisku notikumu
translācijas
Mūzika latviešu
valodā, ziņas,
muzikāli
izklaidējoši
raidījumi,
tematiskas ziņas,
spēles un
konkursi
Latviešu un
ārzemju
klasiskā
mūzika, ziņas,
kultūras ziņas,
muzikāli
izglītojošie un
kultūras
raidījumi,
koncertu
tiešraides
Ziņas,
informatīvi
analītiskie
raidījumi,
mūzika,
izklaide,
sports,
kultūras un
izglītības
raidījumi
Aktualitātes no
novadiem, izglītības
raidījumi,
audioiestudējumi
(t.sk. krievu
valodā), pētnieciskā
žurnālistika, saturs
jauniešiem,
sporta tiešraides,
raidījumi bērniem
kino raidījums
Auditorija Mērķauditorija:
25–74
Sasniegtā
auditorija: 55+
Mērķauditorija:
12–74
Sasniegtā
auditorija: 45+
Mērķauditorija:
45–74
Sasniegtā
auditorija: 55+
Mērķaudito-rija: 25–74
Sasniegtā
auditorija: 55+
Bērni, pusaudži,
jaunieši
Pieaugušie vecumā
līdz 50, ģimenes
4.2.3. LTV un LR interneta satura izvērtējums
Lapa www.ltv.lv Nepietiekami
Saturs Video saturs no LTV ziņu raidījumiem
+ informatīvi dokumentālajām
programmām, ziņu lente,
pašreklāmas un video saturs.
Dominē ziņas (politika, sabiedrība,
kriminālistika), informatīvi analītisko
raidījumu un sporta spēļu tiešraides.
Saturs par izglītību un zinātni, novadu
aktualitātēm,
ārzemju ziņas un informatīvi analītiskā
informācija,
aktuālās kultūras ziņas,
ekonomikas un biznesa ziņas,
saturs mazākumtautībām.
Forma Galvenokārt video saturs un aģentūru
ziņas.
Raidorganizāciju pašu veidots un
kvalitatīvs teksts,
lapas dinamika, žanru dažādība.
Komunikācija Ir komentēšanas iespēja – gan
autorizēta ar draugiem.lv/facebook,
gan arī anonīma. Iespēja izvēlēties arī
tikai lietotāju ieteiktos komentārus.
Lapā komunikācija caur populārākā
ziņu raidījuma Panorāma sociālo tīklu
kontiem. Integrēts tviterkonta saturs.
Pašas lapas ltv.lv konti aktīvi
izmantoti tīklos, vedot turp lasītājus.
Sociālo tīklu satura integrācija (vairāk
integrēt komentārus par konkrētām
saitēm, tematiem, kas atspoguļoti lapā),
skaidra sociālo tīklu kontu/interneta
domēnu izmantošana starpkanālu
kontekstā – kad jāpopularizē apmeklēt
lapu.
Auditorija Mērķauditorija: pusaudži, jaunieši,
pieaugušie vecumā līdz 50, ģimenes,
mazākumtautību pārstāvji.
Kopējais apjoms.
78 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Tiek uzturētas arī atsevišķas LTV1 un LTV7 kanālu lapas, kā arī atsevišķas raidījumu/notikumu lapas,
piemēram, Eirovīzijas lapa un Finanšu tango lapa. Kanālu lapas galvenokārt kalpo par raidījumu
programmas satura anotāciju vietni, kā arī vietu, kur iegūt informāciju par kanāliem, to pārvaldību.
Speciālajās lapās ir arī aktuāla/dinamiska informācija par konkrēto saturu.
Lapa www.latvijasradio.lv Nepietiekami
Saturs Foto, teksta un audio saturs par
tiešraidēm visos kanālos (saturs mainīgs
atkarībā no diennakts stundas).
Izceltas Top 4 svarīgākās ziņas un kopējā
ziņu lente. Aktuālā intervija, kā arī sadaļa,
ko vērts noklausīties vēlreiz, ar
informatīvi analītisku/izklaidējošu
saturu no visiem kanāliem.
Dominē ziņas un to dažādās kategorijas,
kā arī kultūras saturs, ko piedāvā pārējie
kanāli.
Sporta, novadu, sociālpolitikas un
izglītības satura,
informācijas par mazākumtautībām
vai to valodās,
ziņu analīze/pētnieciskā žurnālistika.
Forma Neliels teksts, fotogrāfijas un failiem
pievienots links uz audio failu.
Formas dažādība,
saturs (ētera) netiek pietiekami
adaptēts lasīšanas formātam,
maza satura dinamika.
Komunikācija Piedāvāts sekot tikai organizācijas
oficiālajiem kontiem
twitter/draugiem.lv/facebook.
Nav atgriezeniskās saites –
komentēšanas iespēju,
nav komunikācijas ar organizācijas
ziņu kontiem un nav to integrācijas
saturā,
komunicējot ar personību saturu,
netiek piedāvāta iespēja komunicēt ar
šīm personībām sociālajos kontos.
Auditorija Mērķauditorija: pusaudži, jaunieši,
pieaugušie vecumā līdz 50, ģimenes,
mazākumtautību pārstāvji.
Kopējais apjoms.
Tiek uzturētas arī katra kanāla lapas. LR1 lapā tiek piedāvātas atsevišķu raidījumu lapas, anotācijas
par gaidāmo saturu, kā arī sadaļa, ko vērts noklausīties vēlreiz. LR2 lapu veido aktuālais kanāla saturs,
konkursi un projekti. LR3 lapu veido atsevišķu raidījumu lapas, anotācijas par gaidāmo saturu, kā arī
sadaļa, ko vērts noklausīties vēlreiz. LR4 lapa ir vienīgā sabiedrisko mediju lapa krievu valodā un tā ir
arī visnesenāk veidotā lapa. Tajā ir dinamisks saturs par to, kas aktuāls izskanējis ētera raidījumos,
tiek piedāvāta sasaiste ar sociālajiem medijiem (Facebook satura integrācija). Kopumā visas kanālu
lapas funkcionē arī kā organizācijas informatīvās lapas.
79 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.3. Jaunā sabiedriskā medija saturs
4.3.1. Auditorijas
Balstoties uz auditoriju mediju patēriņa analīzi, katram no auditorijas segmentiem tika noteiktas
galvenās mediju platformas, kurās ir jābūt proporcionāli lielākam apjomam atbilstošai auditorijai
veidota satura (skat. darba grupās izveidoto diagramu 9. attēlā, galvenās platformas iezīmētas ar
sarkanu līniju). Šāds dalījums nenozīmē, ka tajās platformās, kuras attiecīgajos segmentos tiek lietotas
mazāk, konkrētajai auditorijai veidotam saturam nav jāparādās vispār. Tā, piemēram, bērnu auditorija
minimāli klausās radio, taču radio platformā noteikti ir jāietver kaut neliels skaits raidījumu, kas veltīti
bērniem. Papildus ir jānodrošina iespēja piekļūt speciāli bērniem veidotajam audio saturam bērniem
un vecākiem ērtā laikā un veidā – tātad izmantojot interneta un mobilo aplikāciju platformas.
Būtiskākās izmaiņas šādā kontekstā ir tādas, ka interneta platformai ir izšķiroša nozīme gados jaunas
un ekonomiski aktīvas sabiedrības sasniegšanā. Tādējādi internets kļūst nevis par TV un radio satura
izplatītāju, bet gan trešo un dominējošo platformu. Praktiski tas nozīmētu, ka interneta platformā ir
jāparādās visam LTV un LR saturam (autortiesību ietvaros), un papildus Internetam ir jāveido speciāls
vēl tikpat liels satura apjoms.
9. attēls. Sabiedrības segmenti un mediju platformas
4.3.2. Satura prioritātes
Pirmās būtiskās izmaiņas jaunā sabiedriskā medija saturā ir saistītas ar satura prioritāšu noteikšanu
un to apjoma īpatsvara pieaugumu. Šīs satura prioritātes tika noteiktas darba grupās, balstoties uz jaunā
sabiedriskā medija misiju, Eiropas sabiedrisko mediju tradīciju, tā saukto ‘tirgus kļūdu’ (konkrēto
saturu nekad nespēs nodrošināt brīvā tirgus dalībnieki), kā arī auditorijas un darbinieku sniegto vērtējumu
par atsevišķu satura tēmu nozīmi. Tika nolemts, ka satura prioritātes veidos pieci tematiskie raidījumu
bloki:
ziņas;
informatīvi analītiskais saturs;
izglītojošais saturs;
kultūras raidījumi;
saturs bērniem, pusaudžiem un jauniešiem.
Konkrētais tēmu bloku proporcionālais sadalījums tika noteikts, par pamatu izmantojot Eiropas labākos
sabiedriskos medijus. LTV un LR tēmu bloku proporcionālais sadalījums attiecas uz kopējo raidstundu
apjomu, bet interneta tēmu bloku proporcionālais sadalījums – uz satura vienību apjomu.
80 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
LTV,
2012
LTV,
2018
LR,
2012
LR,
2018
Internets, 2018
No LTV un
LR (50%)
Papildus
(50%) Kopā
Ziņas 6,3% 8% 10,4% 10,4% 9% 35% 22%
Informatīvi doku-
mentālie raidījumi 6,6% 15% 16,3% 16,3% 16% 15% 15%
Izglītība un zinātne 5,5% 10% 2,9% 9% 10% 20% 15%
Bērnu un pusaudžu
raidījumi 1,8% 8% 0.9% 2% 5% 15% 10%
Kultūras raidījumi
(t.sk. reliģija) 4,7% 8% 11,6% 11,6% 10% 5% 7%
LTV,
2012
LTV,
2018
LR,
2012
LR,
2018
Internets, 2018
No LTV un
LR (50%)
Papildus
(50%) Kopā
Sports 13,4% 7% 0,4% 1% 4% 5% 5%
Mūzika 42,6% 40% 20% 5% 13%
Ekranizējumi 40,8% 16% 8% 4%
Izklaidējošas raidījumi 6,1% 8% 12,2% 8% 8% 4%
Cits saturs 10% 5% 3%
Pašreklāma, reklāma 15,8% 10% 2,9% 2,9% 6% 3%
Būtiskas izmaiņas ir saistītas arī ar ievērojamu oriģinālraidījumu skaita pakāpenisku pieaugumu,
zemāk norādīto mērķi sasniedzot 2018.gadā.
Raidījumi LTV LR
Internets h % h %
Oriģinālstundu skaits
(bez ekranizējumiem TV
gadījumā, bez mūzikas LR
gadījumā):
2012 2800 22% 10200 30%
3 jauni
portāli 2018 4900 40% 12675 40%
Jauns pieaugums +2100 +53% +2475 +21%
% pret kopējo raidlaiku
Trešās izmaiņas paredz atklātu konkursu ietvaros palielināta neatkarīgo producentu radīta satura
proporciju, lai celtu satura kvalitāti, veicinātu konkurenci un attīstītu kopējo Latvijas mediju industriju.
Raidījumi LTV LR
h % h %
Neatkarīgo producentu radīta satura
apjoms (bez ekranizējumiem TV
gadījumā, bez mūzikas LR gadījumā):
2012 408 7% – –
2018 kopā 1299 16% 2723 11%
2018 pieaugums 891 218% – –
81 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Ceturtās izmaiņas ir saistītas ar nepieciešamību palielināt novadu informācijas apjomu. Lai nodrošinātu
novadu informācijas kvalitāti un neatkarību, darba grupās tika ierosināts izveidot četrus novadu
sabiedriskā medija punktus, kas sagatavotu saturu visām trīs platformām. Šāda risinājuma riski un
izmaksas ir detalizētāk apskatīti sadaļā par satura veidošanu.
Piektās izmaiņas paredz ieviest iekšējā monitoringa sistēmu, kas palīdzētu nodrošināt līdzvērtīgu
sabiedrības grupu pārstāvniecību sabiedriskā medija saturā. Pēc Zviedrijas sabiedriskā medija
piemēra ir plānots ieviest ‘grupu pārstāvju’ uzskaiti ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos, lai:
nodrošinātu reprezentatīvu etnisko grupu pārstāvniecību;
nodrošinātu reprezentatīvu novados dzīvojošo pārstāvniecību;
novērstu disproporcionālo politiķu pārstāvniecību.
Pēc padziļinātas mazākumtautību pārstāvju auditorijas izpētes tika secināts, ka šīs auditorijas piesaistes
problēmas nav saistītas ar valodas barjeru, bet gan ar mazākumtautību auditorijas pārstāvniecības
iztrūkumu, Latvijas sabiedrisko mediju satura kvalitāti un tēlu, ar kuru mazākumtautību auditorija
nespēj sevi identificēt.
Atbilstoši sestās būtiskākās izmaiņas jaunā sabiedriskā medija saturā paredz mazākumtautību pārstāv-
niecību visā medija saturā (t.sk. jaunā sabiedriskā medija darbinieku un ētera personību lokā), krievu
valodā veidotā satura uzlabošanu, kā arī atsevišķas mārketinga aktivitātes tieši šai mērķa auditorijai. Pēc
pieciem gadiem jāizvērtē nepieciešamība veidot saturu krievu valodā.
4.3.3. Jaunais TV kanālu pozicionējums
Kanāls LTV1 LTV2 (LTV7)
Saturs VADOŠAIS TV KANĀLS
Aktualitāšu kanāls ar dinamisku programmu
plānojumu, kas atspoguļo lielākos nacionāla
mēroga notikumus sabiedrībā, politikā,
kultūrā, sportā, kā arī starptautiska mēroga
ziņas, notikumus nacionālo aspektu
kontekstā, starptautiski nozīmīgus kultūras
un izklaides projektus, starptautiskas sporta
sacensības. Pirmais ir arī galvenais kanāls
Latvijā veidotiem bērnu raidījumu
oriģinālformātiem, piesaistot medija
vērtībām un misijai bērnus un jauno
auditoriju. Pirmais kanāls ir LTV
oriģināliestudējumu un oriģinālseriālu
kanāls, tendenču līderis jaunos televīzijas
formātos izklaides un dzīvesstila tematikās.
PADZIĻINĀTĀ SATURA KANĀLS
Padziļināta satura izglītojošs kanāls,
ietverot kultūras, vēstures, izglītības
un zinātnes raidījumus un
daudzveidīgus dzīvesstila raidījumus.
LTV 2. kanālā tiek pārraidīti raidījumi
dažādām sabiedrības interešu
grupām, nišas raidījumi šaurākām
auditorijām. Vienlaikus kanāla saturu
veido arī sporta notikumu pārraides,
kas nesasniedz LTV1 uzstādījumam
atbilstošu nacionāla un starptautiska
mēroga nozīmi.
Tēmas Sabiedrība, politika, ekonomika, sociālā
tematika, dzīvesveids, sports, vērienīgi
kultūras notikumi, kultūras informācija,
izglītojošā un informējošā izklaide plašai
auditorijai, filmas, seriāli plašai auditorijai,
kā arī Latvijā kvalitatīvākais bērnu
raidījumu piedāvājums.
Kultūra, izglītība, zinātne, vēsture,
dzīvesstils, sporta pārraides, arhīva
adaptācijas, lielie kultūras formāti
(koncerti, teātru izrādes, pasākumi),
informatīvie raidījumi
surdotulkojumā.
82 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Kanāls LTV1 LTV2 (LTV7)
Formāti Dinamiskie formāti – ziņas, analītiskie
raidījumi, diskusiju raidījumi, aktuālie
informatīvi dokumentālie formāti, kā arī
oriģinālseriāli, filmas, seriāli, nacionāla
mēroga pasākumu, lielkoncertu un sporta
spēļu tiešraides, izklaides formāti, t.sk. šovi.
Starpžanri un inovatīvas pieejas tēmu un
satura pasniegšanas veidos.
Dokumentālās filmas, intervijas,
diskusiju raidījumi, arhīvu
adaptācijas, koncertu ieraksti, teātru
izrādes u.c. padziļināta satura formāti,
eksperimentāli formāti, arī sporta
spēļu translācijas, atsevišķu kultūras
pasākumu tiešraides.
Starpžanri un inovatīvas pieejas tēmu
un satura pasniegšanas veidos.
Auditorija Visa sabiedrība. Pamatā 4+ un bērnu
auditorija attiecīgajās programmas laika
joslās.
25+ (kanālā segmentēts saturs
mērķauditorijai 15–40: dzīvesstila,
populāri zinātniskie raidījumi), kā arī
30+ (kultūras, vēstures formāti, gan
formas inovācijas, gan klasiskie formāti)
4.3.4. Jaunais radio kanālu pozicionējums
Kanāls LR1 LR2 LR3 LR4 LR5
Saturs PAMAT-KANĀLS
Ziņas, informatīvi
analītiskie
raidījumi,
kultūras un
izglītojošie
raidījumi, bērnu
raidījumi,
raidījumi
ģimenēm,
reliģijas raidījumi,
izklaide, sports,
mūzika,
radioiestudējumi,
valstisku
notikumu
translācijas
LATVIEŠU
MŪZIKAS UN
NOVADU
KANĀLS
Mūzika latviešu
valodā, muzikāli
izklaidējoši
raidījumi,
tematiskas ziņas,
spēles un
konkursi
+
novadu ziņas un
saturs, izglītojošs
un jauniešu
saturs
KLASISKĀS
MŪZIKAS UN
KULTŪRAS
KANĀLS
Latviešu un
ārzemju klasiskā
mūzika, ziņas,
kultūras ziņas,
muzikāli
izglītojošie un
kultūras
raidījumi,
koncerttiešraides
+
informatīvi
dokumentālie
raidījumi par
kultūru un
mūziku
INFORMATĪVS
KANĀLS
KRIEVU
VALODĀ
Ziņas,
informatīvi
analītiskie
raidījumi,
mūzika,
izklaide, sports,
kultūras un
izglītības
raidījumi
+
pētnieciskā
žurnālistika,
raidījumi
bērniem
JAUNIEŠU
KANĀLS
Mūzika, ziņas,
izklaide,
informatīvi
izglītojoši
raidījumI
+
atbalsta
interneta
platforma
Auditorija 3–11, 26+ 12+ 26+ 3–11, 26+ 15–30
4.3.5. Jaunais interneta kanālu pozicionējums
Prioritātes
Sabiedriskā medija portāls nodrošina uzticamu un kvalitatīvu informācijas atlasi par novadiem, nacio-
nāliem un globāla mēroga notikumiem. Tas atspoguļo sabiedrībai nozīmīgus notikumus un procesus,
83 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
vairāk satura veltot skaidrošanai un konteksta radīšanai. Sabiedriskā medija interneta portāls arī
tiecas auditoriju padarīt informētāku, izglītotāku un pilsoniski aktīvāku.
Portāls atšķirībā no komercmedijiem nodrošinātu platformu nacionālās informācijas ilgtspējībai un
identitātes stiprināšanai, ekonomikas attīstības un sociālās integrācijas veicināšanai.
Interneta saturu veido (tai skaitā pārpublicētais ētera saturs) plašs žurnālistu loks novadu, nacionālā
un globālā mērogā (žurnālisti Beļģijā, Vācijā, Lielbritānijā, ASV utt.), kas nav pieejami komcerckanāliem.
Interneta medija piedāvātais arhīvs (meklētājs) atbalstīs indivīdu iespējas aktīvi meklēt informāciju un
attīstīt notikumu, procesu un problēmu izpratni katram nepieciešamajā izziņas dziļumā.
Vienota sabiedriskā medija interneta portāla priekšrocības atšķirība no citiem tirgus partneriem ir arī
ievērojamais audio un audiovizuālais saturs, ko ēterā raida abas organizācijas. Šī satura atrādīšanas apjoms
internetā un tālāka attīstīšana būtiski atšķiras no citiem portāliem. Portāls izmanto arī jaunākos
tehniskos risinājumus, lai lietotājpieredze plašā audio un audiovizuālā materiāla patērēšanā būtu ērta.
Portālā saturu veido un tas atspoguļo saturu, ko veidojušas spēcīgas nozares personības/līderi, kas ap
sevi pulcē auditoriju. Šī auditorija attiecīgi nodrošina kvalitatīvāku diskusiju vidi, kas ar laiku tiek
ierobežota arī tikai reģistrētiem lietotājiem.
Sabiedrisko mediju trešā platforma internetā rada plašākas iespējas startplatformu sadarbībai, kas nav
iespējama interneta komercmedijiem. Sabiedriskais medijs var sākt projektu (sākot no izklaidējoša,
beidzot ar pētniecisku) vienā no platformām, reklamēt un turpināt to nākamajā, kā arī atkal internetā
apkopot visu saražoto materiālu. Šāda starpkanālu sadarbība konkrētiem projektiem var raisīt
ievērojamu popularitāti un auditorijas dalību.
Sociālie mediji un atgriezeniskā saite
Interneta medijam saturs jākomunicē no saviem sociālo tīklu kontiem. Piemēram, LTV gadījumā
komunikācijai tīklā vairāk jābūt ar ltv.lv kontu nekā ar Panorāmu. Katrai organizācijai ir jāuztur savi
individuālo raidījumu konti, kas ir jau zīmoli, un caur tiem jākomunicē sava raidījuma aktuālais saturs
un personības.
Interneta saturs ir komentējams, ievērojot likumdošanu un ētikas principus. Palielinoties kopējam
komentāru skaitam, plānots šo funkciju piedāvāt, tikai autorizējoties ar kādu no sociālo tīklu kontiem.
Interneta redakcija var izvēlēties, kuros gadījumos saturu nevar komentēt (kāda nelaime, nāve, kontra-
versāls notikums).
Ar visiem ierakstiem – tekstiem, audio, vizuālo u.c. saturu – interneta medija lietotājiem ir jāspēj dalīties,
ieteikt vai nosūtīt saviem kontaktiem. Vispopulārākie komentāri un saturs, ar ko lietotāji visvairāk
dalījušies, aplūkojams atsevišķi izveidotā topā.
Konkrētiem stāstiem, notikumiem, informatīvi analītiskajam saturam redakcijas izvēlas to apzīmējošu
nosaukumu, ko vēlāk var lietot Twitter kā atslēgas vārdu (#). Šis atslēgas vārds tiek gan popularizēts
internetā un organizācijas sociālo tīklu kontos, gan arī sadarbībā ar ētera raidījumiem radio un TV, tiek
aicināta auditorija tos izmantot. Arī ēterā var tikt lasīti šie auditorijas komentāri un viedokļi (BBC
piemērs – reklamē # gan Twitter komentāriem, gan arī Facebook kontu adreses, kur auditorija var izteikties
par šo tēmu). Tādējādi ne vienmēr ir jālūdz auditorija zvanīt, kā tas notiek pašlaik. Šāds atslēgas vārdu
radīts kopums var kļūt arī par individuālu saturu interneta lapās. Piemēram, sverigesradio.se izmanto šādus
atslēgas vārdus, lai lapā veidotu Twitter komentāru izlasi par stihijām – pirmais sniegs pilsētā.
Pie konkrētiem interneta tekstiem un arī visā lapā kopumā auditorija ir aicināta iesūtīt savus papildinājumus,
ieteikumus tekstam vai informēt par kādiem faktiem, nosūtīt papildinošus foto/dokumentus, tādējādi
84 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
kļūstot par iespējamiem informācijas avotiem medijam. Auditorijai ir arī regulāra iespēja izteikties par
to, kas uzlabojams interneta lapās un to loģistikā.
Sabiedrisko mediju organizācija atbalsta arī lojālu darbinieku sociālo tīklu kontu popularizēšanu un to
satura integrāciju interneta lapās. Īpaši populāri un ietekmīgi tas kļūst konkrētu notikumu laikā.
Piemēram, kādas valsts vēlēšanu reportāžās organizācija aicina sekot jaunākajām ziņām ziņu kontā,
bet notikumu detaļām, operatīvajam saturam vai novērojumiem šī korespondenta kontā. Tāpat personu
konti izmantojami, popularizējot ētera saturu sociālajos tīklos (un to interneta lapās), piemēram,
aicinot uzdot jautājumus/izteikt komentārus par ētera viesi.
Sabiedriskā medija personībām ir pienākums (BBC, YLE) arī sociālo tīklu kontos vai lapas blogu sadaļā
stāstīt, kāpēc pieņemts tāds vai citāds lēmums satura veidošanā, darbības organizēšanā. Tādējādi
auditorijai tiktu rādīts, ka medijs un tā darbinieki apzinās savas izvēles un patiešām strādā sabiedrībai.
Raidījumu zīmolu kontos, kas attiecīgi ir integrēti arī šo raidījumu interneta lapās, var publicēt arī
organizācijas sabiedrisko attiecību informāciju – par jauniem darbiniekiem, viņu sasniegumiem; par
jaunām darba telpām, izmantojamām tehnoloģijām; par stratēģiskiem plāniem un iecerēm; par jubilejām
vai svētkiem. Šāda tipa informācija auditorijai žurnālistus un ar tiem saistītos darbiniekus padarītu auditorijai
tuvākus un sasniedzamākus.
Sekmīgai komunikācijai sociālajos tīklos un atgriezeniskās saites radīšanai organizācijā ir jāveido
sociālo tīklu stratēģija un lietošanas kodekss. Individuāli noteikumi piemērojami arī konkrētās redakcijās.
Kopumā lietošanas kodeksam ir jābūt komunikāciju veicinošam, ne strikti ierobežojošam – likuma un
ētikas (tai skaitā uzņēmuma) robežās. Darbiniekiem tiek piedāvātas apmācības sociālo tīklu lietošanā
un komunicēšanā ar auditoriju. Tāpat redakcijās tiek izvēlēts viens vai divi darbinieki, kam šī komunikācija
ir pazīstama (vai arī šie darbinieki tiek apmācīti), un tad tos izmanto par atbalsta mehānismu redakcijā,
kā arī par zināšanu izplatītājiem.
Sabiedriskais medijs ar interneta redakciju priekšgalā seko līdzi nozares attīstībai un eksperimentē
jaunās platformās, tādējādi kļūstot par flagmani to izmantošanā un, iespējams, iedzīvināšanā sabiedrībā.
Tehniskās iespējas
Sabiedriskā medija interneta kanāls darbojas atbilstoši laikmetīgākajiem tehnoloģiskajiem standartiem,
ļaujot publicēt un atskaņot pārbaudītus mūsdienīgākos mediju formātus. Tāpat interneta kanāla
tehniskais risinājums no lietotāju viedokļa piedāvā visērtākos risinājumus.
Visdarbietilpīgākā un vērtīgākā portāla tehniskā un reizē arī saturiskā iespēja sabiedriskajam medijam
ir arhīva izveide un pieejamības nodrošināšana. No autortiesībām brīvā satura daļa pieejama publiski
(arī lejupielādējāma podcast formātā), bet darbinieku satura veidošanas vajadzībām izveidots rīks
(BBC Jupiter/Davina), ar kuru var pārvaldīt (meklēt, izmantot un organizēt) visu sabiedrisko mediju
saražoto saturu.
Interneta medijam, radot kādu rīku satura atskaņošanai un lietošanai, jāpiedāvā atvērta tipa kodi, ko
var izmantot arī citas organizācijas. Sabiedriskais medijs dalās zināšanās, ja vien citu nolūks nav tos
izmantot komerciāliem nolūkiem. Daloties ar pašu radītām interneta tehnoloģijām, sabiedriskais
medijs kļūst par tehnoloģiju attīstītāju un, iespējams, pat par flagmani kādreiz.
Sabiedriskā medija interneta kanāls ir spējīgs piedāvāt dažāda satura un līmeņu tiešraides. Tai skaitā
piedāvāt arī žurnālista tiešsaistes tekstu, kas ir multimediāls īsformāta regulāri atjaunojams ziņojums
no notikuma vietas. Tāpat nodrošināta iespēja darbiniekiem vai komentētājiem (komentāros) attālināti
publicēt multimediju failus, tādējādi papildinot informatīvi analītisko materiālu saturu. Portāls arī
nodrošinātu speciāli atzīmētu (#) vai ar medija publikācijām sociālajos tīklos saistītu ierakstu parādīšanos
arī medija satura komentāros.
85 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Valodas
Valoda LV RUS ENG
Apjoms Viss saturs. Krievu valodā veidotā satura daļa
internetā ir proporcionāla tai, kas
ir ēterā LR un LTV krieviski. Tā kā
LR 4 daļa ir ievērojami lielāka
nekā TV, tad arī interneta saturs
balstās uz LR4 un LR1 krievu ziņu
dienesta paveikto.
Aktivitātes sociālajos tīklos tikpat
lielā apjomā kā latviešu valodā.
Angļu valodā tiek tulkota
svarīgākā nacionālā
informācija – politikā,
sabiedrībā, kultūrā un sportā.
Atšķirības Oriģinālsaturs
atbilstoši
sabiedriskajam
pasūtījumam.
Saturu veido mazākumtautību
pārstāvji, un tas ir oriģinālsaturs,
ne tulkotā informācija. Tulkotā
informācija piedāvāta 24h
informācijas plūsmas
nodrošināšanai, kad to
nenodrošina ēters.
Izmantot tos sociālos tīklus, kuros
ir aktīvi mazākumtautību
pārstāvji, piemēram, Facebook.
Papildu saturs
(izglītojošs/informējošs) par
valsts iekārtu, pārvaldību un
nacionālajām kultūras
vērtībām un īpatnībām.
Tulkota arī informācija par
mediju un tā darbības
principiem, kā arī svarīgas
relīzes par organizācijas
darbību.
Arhīvi
Digitāls sabiedriskā medija arhīvs ir nepieciešams Latvijas kultūras identitātes un kolektīvās atmiņas
saglabāšanai. Tehnoloģijas un formāti nepārtraukti mainās, taču mums ir jāpadara pieejami – lasāmi,
skatāmi, klausāmi – dokumenti un ieraksti arī no iepriekšējiem gadiem.
Sabiedriskā medija arhīvs paredz saglabāt, digitalizēt un komercializēt. Tādējādi tas var tikt izmantots
jaunā sabiedriskā medija darbības nodrošināšanai (publikāciju sagatavošanā) un vēstures uzkrāšanai,
auditorijai – izziņas procesam, kā arī eventuāli iespējamas komercijas veikšanai, kā tas tiek darīts,
piemēram, Beļģijas RTBF – Sonuma gadījumā.
Arhīvs tiek veidots, reģistrējot ēterā un internetā publicēto saturu un tā metadatus (autorus, faila radīšanas
vietu, laiku). Arhīvs ir multimediāls – formā neierobežots. Tas krāj un organizē informāciju visās
valodās, kādā saturs ir radīts.
Arhīva saturs tiek dalīts tēmās, personās, vietvārdos, hronoloģijā, raidījumos (alfabētiskā kārtībā).
Arhīva saturs ir atlasāms, lietojot izvērstu meklēšanu.
86 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Portālu uzbūve
2013 – kopīgs ziņu portāls
www.ltv.lv
www.latvijasradio.lv
ZIŅAS
100% no satura
Latvija Novadi Ārvalstis Bizness Kultūra Zinātne u.c.
2014 – kopīgs portāls, fokuss uz visu saturu
Piemēram www.lsm.lv (LTV un LR kanālu lapām paliek tikai korporatīvs raksturs)
+
www.berni.lv (idejas līmenī)
www.jauniesi.lv (idejas līmenī)
Laika ziņas Sports Raidījumi
Tiešaiste uz lielākajiem satura blokiemTiešsaistes uz kanālu lapām
Latvija Novadi Ārval-stis
Bizness Kultūra Zinātne u. c.
ZIŅAS1/2 no satura
RAIDĪJUMI1/2 no satura
ZiņasRadio TV
LR1 LR2 LR3 LR4 LR5 LTV1 LTV7
Info
Dok. filmas
Kultūra
Filmas
Izglītība
Mūzika
Bērni
u. c.
4.4. Ziņas
4.4.1. Ziņas LTV
4.4.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
ZIŅAS Abi
kanāli, h
Abi
kanāli,
%
Abi kanāli,
vidēji
h/dienā
LTV1,
h
LTV1,
%
LTV7,
h
LTV7,
%
Kopā: 787,5 6,3% 2,16 631,0 10% 156,5 2,5%
Oriģinālsaturs 787,5 100% 631,0 10% 156,5 2,5%
Atkārtojumi 0 0% 0 0% 0 0%
Neatkarīgie
producenti 0 0% 0 0% 0 0%
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums.
LTV LR
87 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.4.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV
ZIŅAS LTV 2012 BBC YLE DR STV NRK
% raidapjoma 6% 39% 8% 9% 10% 32%
h gadā, h dienā
788 h gadā
2,2 h dienā
3378 h gadā
9,3 h dienā
(tikai BBC1-4)
1574 h
gadā
4,3 h dienā
10,480 h gadā
28,7 h dienā
2272h gadā
6,2 h dienā
4361h gadā
12 h dienā
Kanālu skaits,
kuros ir ziņas 2 6 3 7 4 4
Speciāls ziņu
kanāls – 2 – 1 – –
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums, BBC Annual Report and Accounts 2011/12, Public Service Media in the Nordic Countries/ Facts & Figures, Nordicom, 2012, YLE Annual Report 2012
4.4.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums
Saskaņā ar sabiedrības aptauju, ziņas un aktualitātes ir tēma, par kuru ir vislielākā interese – 97%
respondentu vecumā 26–59 gadi apgalvo, ka viņus interesē šī tēma. Senioru vidū (60+) šī interese ir
vēl nedaudz lielāka (98,2%), bet jauniešu (14–25) vidū – mazāka, kaut kopumā arī augsta (79,4%). Lai
arī kopējais LTV ziņu apjoms tiek vērtēts kā pietiekams (86% respondentu) un kvalitāte kā atbilstoša
(63% respondentu), tēmas svarīgums paredz palielināt gan ziņu apjomu, gan kvalitāti.
88 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Avots: Sabiedrības vajadzību un mediju lietošanas paradumu izpēte. NEPLP / FACTUM, 2012
10. attēls. LTV ziņu vērtējums
No aptaujātiem LTV darbiniekiem 74% uzskata, ka ziņu apjoms ir pietiekams, 26% – ka tas ir nepietiekams.
56% darbinieku ziņu kvalitāti vērtē kā augstu, 28% – kā vidēju, un 16% – kā zemu.
4.4.1.4. Ieteikumi
Attiecībā pret esošo situāciju, nākotnes medijā nepieciešams pastiprināt ziņu raidījumu apjomu un
tematisko daudzveidību, kā arī ziņu raidījumu žanru daudzveidību. Nepieciešams strādāt pie ziņu
raidījumu satura detalizētākas segmentācijas (ārzemju ziņas, novadu ziņas). Strukturāli un redakcionāli
novadu ziņas jāveido sabiedriskā medija redakcijām vai korespondentiem novados. Provizoriski
nepieciešamas četras reģionālo ziņu redakcijas Latvijas novados (Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē).
Vienlaikus ziņu saturs, tāpat kā mediju industrija kopumā, šobrīd strauji attīstās jaunāko tehnoloģiju
iespēju ietekmē. Ziņu satura veidošana nākotnē, iespējams, prasīs jaunus, šeit neparedzētus risinājumus,
transformējot ziņu satura realizācijas principus atbilstoši jaunajām iespējām.
ZIŅAS 2012, h 2012, % Jauns, % Izmaiņa, % Jauns, h Jauns, +h
Kopā 787,5 6,3% 8% +27,0% 999,8 +212,3
Oriģinālsaturs 787,5 100% 100% 999,8 +212,3
Atkārtojumi 0 0% 0% 0 0
N.producenti 0 0% 0% 0 0
Papildinājumi un ieteikumi ziņu raidījumu saturam jaunā sabiedriskā medija TV platformā
(balstoties uz iepriekšminētajiem aspektiem – auditorijas pētījumu, ekspertu darba grupas atzinumu
un LTV darbinieku anketu kopsavilkumu):
Saturs
Lielāka ziņu apjoma proporcija programmā.
Kvalitatīvs un plašāks novadu ziņu piedāvājums, sabiedriskā medija žurnālisti/ redakcijas
novados, sabiedriskā medija redakcionālā vadība.
Plašāka ziņu pieejamība cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, ziņu izlaidumi surdotulkojumā.
Ziņas papildus tematiskajām līnijām – ārzemju ziņas, ekonomikas un biznesa ziņas, kultūras ziņas.
Mazākumtautību pārstāvniecība ziņu saturā.
Ārvalstīs dzīvojošo latviešu pārstāvniecība ziņu saturā.
Ārvalstu ziņas ar sabiedriskā medija izbraukuma korespondentiem.
Forma
Paplašināt ziņu raidījumu formātus – ziņu žurnāli, analītiskās pārraides, ziņas un komentāri,
speciālreportāžas, tiešā ētera pieslēgumi aktuālo norišu vietām.
Ziņu pieejamība visplašākajai auditorijai – titrēšana, surdotulkojums, ziņas krievu valodā.
Ziņu veidošana modernajiem komunikācijas līdzekļiem atbilstošos formātos.
Vizualitāte
Vizuālās stilistikas būtiski uzlabojumi un jaunāko tehnoloģiju iespēju izmantošana.
Komunikācija
Satura neierobežota pieejamība visās mediju platformās.
Sociālie tīkli, Interaktivitāte, auditorijas iesaistīšana.
89 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Raidījumu veidi un apjoms
Galvenie dienas ziņu izlaidumi (Latvija šodien, Panorāma, Nakts ziņas, ziņu bloki rīta programmā).
Paplašināts novadu ziņu apjoms un kvalitāte – medija korespondentu vietu izveide novados.
Palielināts tiešo pieslēgumu īpatsvars no aktuālajām norisēm Latvijā un ārvalstīs.
Ziņu raidījumu krievu valodā apjoma saglabāšana un tematikas dažādošana.
Sporta ziņas.
Laika ziņas.
Jauni raidījumi
Ārvalstu ziņas.
Ekonomikas un biznesa ziņas.
Ziņas zīmju valodā (surdotulkojums).
Kultūras ziņas.
Jaunais ziņu raidījumu apjoms LTV
Ziņas Skaits dienā,
2012
Skaits
dienā, jauns Skaits nedēļā Reizes gadā
Galvenie ziņu raidījumi
latviešu valodā 3 4 katru dienu
Laika ziņas 10 10 katru dienu
Ziņu bloki rīta programmā 4 4 katru dienu
Ziņu žurnāli – – 4
Ārzemju ziņas – 1 5 (darbdienās)
Ziņas – komentāru daļa – 2 5 (darbdienās)
Ekonomikas un biznesa ziņas 1 1 5 (darbdienās)
Novadu ziņas 1 3 7
Ziņas krievu valodā 2 3 katru dienu
Kultūras ziņas (informatīvo
funkciju veic 100g
kultūras un Labrīt,
Latvija)
1
Vizualitātes atjaunošana * – 2
* Jauno projektu izveidē vizualitāte ietverta katra projekta sagatvošanas izdevumos
90 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.4.2. Ziņas LR
4.4.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
ZIŅAS
Visi
kanāli,
h
Visi
kanāli,
%
Visi
kanāli,
h/dien
ā
LR1,
h
LR1,
%
LR2,
h
LR2,
%
LR3,
h
LR3,
%
LR4,
h
LR4,
%
Kopā 3505,9 10% 9,61 2053,7 23% 446,3 5,1% 317,0 4% 688,9 7,8%
Oriģināl-
saturs 3174,7 91% 1740,7 85% 428 96% 317,0 100% 688,9 100%
Atkārtojumi 331,3 9% 313,0 15% 18,25 4% 0 0% 0 0%
Neatkarīgie
producenti 0 0% 0 0 0% 0 0% 0 0% 0 0%
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
4.4.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem radio
ZIŅAS LR 2012 BBC YLE DR SR NRK
% no raidapjoma 10% – 11% 9% 9% 9%
h gadā, h dienā 3352 h gadā
9,2 h dienā
10544 h gadā
28,8 h dienā
5796 h gadā
15,6 h dienā
10600 h dienā
29 h dienā
19809 h gadā
54 h dienā
2372 h gadā
6,4 h dienā
Kanālu skaits,
kuros ir ziņas 4 8 6
3
+ reģionālie,
digitālie
4
+ reģionālie,
digitālie
3
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums, BBC Annual Report and Accounts 2011/12, Public Service Media in the Nordic Countries/ Facts & Figures, Nordicom, 2012, YLE Annual Report 2012
4.4.2.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums
Kā jau iepriekš minēts, ziņas un aktualitātes ir tēma, par kuru Latvijas iedzīvotājiem ir vislielākā interese –
97% respondentu vecumā no 26 līdz 59 gadiem apgalvo, ka viņus interesē šī tēma. Senioru vidū (60+) šī
interese ir vēl nedaudz lielāka (98,2%) un jauniešu (14–25) vidū – mazāka, kaut kopumā arī augsta (79,4%).
LR piedāvātais ziņu apjoms tiek vērtēts kā pietiekams (84%) un kvalitāte kā augsta (82%).
Vairākums LR darbinieku uzskata, ka LR piedāvātais ziņu daudzums ir pietiekams (86%), un daļa
darbinieku (13%) ziņu apjomu pat vērtē kā pārmērīgu. LR ziņu kvalitāte tiek kopumā vērtēta kā
augsta (65%) un vidēja (30%).
91 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Avots: Sabiedrības vajadzību un mediju lietošanas paradumu izpēte. NEPLP / FACTUM, 2012.
11. attēls. LR ziņu vērtējums
4.4.2.4. Ieteikumi
LR kopējais ziņu apjoms ir pietiekams, kvalitāte – laba, uzlabojumi nepieciešami informācijas atlases
un pasniegšanas kontekstā. Jāpaplašina tematu loks un informācijas apjoms par notikumiem reģionos
un ārvalstīs. Brīvdienās jāpaplašina sporta ziņu apjoms.
Izglītība un
zinātne
2012,
h
2012,
%
Jauns,
%
Izmaiņa,
%
Jauns 4
kanāli,
h
Jauns 4
kanāli,
+h
Jauns 5
kanāli,
h
Jauns 5
kanāli,
+h
Kopā: 3506 10% 10% 0% 3506 0 4540,1 1034,2
Oriģinālsaturs 3174,7 91% 91% 3190,4 15,7 4131,5 956,8
Atkārtojumi 331,3 9% 9% 315,5 -15,7 408,6 77,4
Neatkarīgie
producenti 0 0% 0 0 0 0
Saturs
Kvalitatīvāks un plašāks novadu ziņu piedāvājums, sabiedriskā medija žurnālisti novados;
profesionālāks tematiskais atspoguļojums, katra temata pārraudzību uzticot vecākajiem
korespondentiem;
pilnvērtīgāka ārvalstu informācijas iekļaušana ziņu saturā, ārvalstu korespondentu loka
paplašināšana;
tematisko ziņu veidošana specializētajos radio kanālos;
92 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
ziņu apjoma un ziņu daudzveidības paplašināšana mazākumtautību auditorijai LR4 (ziņas
krievu val.), mazākumtautību pārstāvniecība ziņu saturā LR1;
atsevišķu ziņu veidošana jauniešu kanālam, veidojot tematisku pienesumu konkrētai
mērķauditorijai;
ārvalstīs dzīvojošo latviešu pārstāvniecība ziņu saturā;
ārvalstu ziņas ar sabiedriskā medija izbraukuma korespondentiem.
Forma
Žanru dažādošana ziņu pārraidēs – tiešās pieslēgšanās, komentāri, reportāžas, intervijas;
pastāvīga audio stilistikas attīstība, kvalitatīvāku ierakstu tehnoloģiju izmantošana, bezvadu
sistēmu izmantošana operatīvai materiālu pārraidei.
Komunikācija
Konta @LRzinas attīstīšana tviterī, LR ziņu konta izveidošana Facebook, LR ziņu konta
izveidošana draugiem.lv;
interaktivitāte, auditorijas iesaistīšana.
Raidījumu veidi un apjoms
Kvalitatīva un dinamiska esošo ziņu raidījumu Labrīt (pakāpeniski samazinot mūzikas apjomu),
Pusdiena, Dienas notikumu apskats, kā arī 5 minūšu ziņu apaļā stundā attīstība;
reģionālo ziņu korespondentu skaita palielināšana, satura iekļaušana LR1 un LR2 ziņu saturā;
ārvalstu ziņu korespondentu skaita palielināšana, satura iekļaušana LR1 ziņu saturā;
ziņu raidījumi par ārzemju latviešu aktualitātēm;
sporta ziņu īpatsvara palielināšana brīvdienās.
Jauni raidījumi
Sporta ziņas brīvdienās (jo ir daudz sporta notikumu);
reģionālās ziņas un reģionālo notikumu apskats + ārzemju latviešu notikumi;
ārzemju notikumiem veltīts apskats sestdienu rītos;
īsas un dinamiskas ziņas jauniešu kanālā.
93 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.4.3. Ziņas LR un LTV interneta lapās
4.4.3.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Ziņu saturs LTV.LV
Ziņas Skaits
dienā Vērtējums
Latvijā: sabiedrība, politika,
ekonomika, valsts pārvalde,
veselība, vide, tehnoloģijas, De
facto, laika ziņas, kriminālziņas,
bez komentāriem.
10< Oriģinālas laika ziņas, arī video materiāli,
Panorāmas sižeti – neatšifrēti.
Novadi: Vidzeme, Latgale,
Kurzeme, Latgale, Rīga
<1 Parādās pa retam sižetam – neatspoguļo novadu
aktualitātes.
Pasaule: Baltija, Eiropa, ASV,
Krievija, cits.
3–5 Reti ziņas, nav skaidras prioritātes, maz oriģinālo
produktu – nav LTV raidījumos sagatavoto sižetu.
Sports: hokejs, basketbols, futbols,
auto/moto, citi, LTV sports
1–2 Daudz pašreklāmu, tiešraides, taču ir arī
interakcija, kas piesaista daudz apmeklētāju un
komentāru.
Kultūra: teātris, māksla, teātris.zip,
Rīga 2014, kino, mūzika
1 Panorāmas un kultūras raidījumu sižeti. Arī
piemeklēta informācija no arhīviem.
Izklaide: atpūta, Eirovīzija, TV <1 Galvenokārt pašreklāmas.
Video Atkarībā no
raidījumu
ētera.
Operatīva ievietošana, bez atšifrējuma, kas tur
atrodams.
Galerijas Reti Nav skaidras funkcijas un satura.
Ziņu lente 1–2 reizes
h
Vienīgie atvasinātie teksti portālā.
Ziņas krievu valodā 6 Ievērojams skaits, tomēr atrašanās vieta –
neefektīva. Zem video satura.
Daudz ziņu aģentūru materiālu, kā arī savas organizācijas video materiālu. Tomēr nav kompilāciju, kā
arī nepietiekami atspoguļoti ārzemju notikumi. Saturs mazākumtautību pārstāvjiem ir, bet tas ir
jāmeklē.
94 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Ziņu saturs/apjoms latvijasradio.lv/zinas un http://lr4.latvijasradio.lv/
Ziņas Izvērstu
sižetu sk./d Vērtējums
Latvija (no Labrīt, Pusdiena, Apskats) <10 Nevar uztvert svarīgākos dienas notikumus.
Ekonomika (bizness) <2 Maz izvērstu ziņu.
Ārvalstis 4 Ir analītika, intervijas, aktuālie notikumi. ES
tēmas plaši atspoguļotas.
Sports 1–2 Maz aktuālo spēļu rezultātu. Maz starptautiskā
mēroga. Ir analīze, pa reizei intervijas.
Kultūra 1–2 Īpaši izvēlētu notikumu afiša, nav kopainas.
Vairāk par teātri un mūziku, maz par ko citu.
Laika ziņas 1
Vairāk: Rīta intervija, Rīta temats,
Tvitera apskats, Reģionālās preses
apskats, Londonas olimpiskās spēles
1 Pa reizei ievietoti papildu skaņu faili – garākas
intervijas, preses konferences, fotogrāfijas.
Plašāk: Eirozonas krīze, ES
daudzgadu budžets, Ķīļa izglītības
reformas, notikumi Sīrijā,
pašvaldību vēlēšanas 2013,
zinātne ikdienā.
Nav
regularitātes
Nav skaidras redakcijas tematu prioritātes.
Sadaļās nav atrodami visi sižeti par šo tēmu,
tikai tie, kas iekļaujas lapas izkārtojumā.
Interesanti <1 Maza dinamika – vairāk oriģinālsatura radīts.
Ziņu lente 3–4 reizes/h
Ziņas/analīze krievu valodā LR4 4–6 Dinamika palielinās. Maza sasaiste ar dienas
notikumiem.
Interneta videi nepiemēroti/neatšifrēti teksti, ar interpunkcijas kļūdām. Ziņu saturs plašs un proporciāls.
4.4.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem
Ārvalstīs sabiedrisko mediju ziņu lapas internetā ir vienas no populārākajām saitēm. Par to liecina arī
to apmeklēšanas statistika.
LTV LR BBC YLE DR SR SVT NRK
TOP visā
internetā20 182 320 5 9 9 37 23 11
TOP pēc
pašu ziņām
(reach)
37 (58 milj/
mēn.) 5 3 1921; 7 1122
2
(23,1%;
7,6%)
20 www.alexa.com/topsites/countries – aptuvens tops starp visām lietotajām interneta saitēm valstī; dod priekšstatu,
bet ne patiesos datus. 21 Public Service Media in the Nordic Countries: Facts & Figures. Ed., by Harrie E., Sweden: NORDICOM, 2012., p. 150 22 Turpat.
95 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Lai gan sabiedrisko mediju portāli ziemeļvalstīs ir populāri, topu priekšgalā Somijā, Dānijā un Norvēģijā,
tāpat kā Latvijā, ir portāli, kas piedāvā saturu, ko sabiedriskais medijs nepiedāvā – slavenību tenkas,
ceļošana, auto utml. Salīdzinājumam, yle.fi pērn maijā nedēļas laikā apmeklēja 1,6 miljoni lietotāju, kas
bija uz pusi mazāk nekā tirgus līderim – tabloīdam – iltalehti.fi. Uzņēmumā pieļauj, ka šis arī varētu būt
maksimālais kvalitatīvas žurnālistikas auditorijas apjoms Somijā (pieprasījuma griesti). Visiem aplū-
kotajiem ārvalstu piemēriem ir interneta lapas arī oficiālajās minoritāšu vai citās valodās.
Pēc 2011. gada rudens datiem23 tikai Norvēģijas un Zviedrijas sabiedriskie mediji iekļuvuši Top 10 pēc
to interneta lapu lietojamības mobilajās ierīcēs.
Yle.fi interneta ziņu saturs un dinamika
Yle.fi interneta ziņu iedalījums: ārzemes, politika, specializācijas, ekonomika, kultūra, izklaide, zinātne,
daba, veselība, tehnoloģijas, satiksme, mediji, internets, parādības un blogi. Tam visam papildu
publicēta uzņēmuma YLE ziņu aģentūras ziņu lente, kas piegādā dažādas tematikas un svarīguma ziņu
tekstus ar biežu regularitāti (ap 15 ziņām stundā). Tas ir nozīmīgs papildinājums interneta ziņu
redakcijai, kas var tālāk vērtēt, kurus no šiem stāstiem attīstīt, kā arī tas attiecīgi nodrošina pilnīgu
oriģinālmateriālu nodrošinājumu.
Portālā Yle.fi ir ļoti plaša sporta sadaļa, kas atspoguļo aktualitātes vismaz 20 sporta veidos. To
aktivitāte ir atkarīga no sezonas. Ir arī plaša novadu ziņu sadaļa, kas pārklāj visus novadus. Katrā no
šīm sadaļām arī tiek nodrošināta regulāra publicitāte. Tas ir iespējams, jo šajos reģionos arī ir lokālās
sabiedriskā medija ziņu raidījumi, kas ģenerē saturu tieši tām.
Yle.fi 2011.gada darbības ziņojums24 liecina, ka pērn internetā visplašāk (35%) pārstāvētas ziņas vai
aktuālie notikumi, tam seko izklaide (29%), izglītība un zinātne (17%), kultūra – 13%, un sports – 6%.
Katras sadaļas apjoms nav iepriekš noteikts, bet saistīts ar pasaules aktualitātēm. Tā, piemēram,
olimpisko spēļu gadā sporta apjoms divkāršojas.
Ziņu saturs tiek nodrošināts arī otrajā oficiālajā valodā – zviedru, arī krievu, angļu, sāmu valodā, kā arī
vienkāršotā somu valodā tiem, kam somu valoda nav dzimtā valoda vai arī ir grūtības saprast
sarežģītākus tekstus. Yle.fi piedāvā jaunākās ziņas arī zīmju valodā.
Ziņas Yle.fi ir galvenokārt tekstuālas, papildinātas ar foto attēliem, bet iespējams arī noskatīties vai
noklausīties pēdējos radio un televīzijas ziņu izlaidumus, kā arī nokļūt tradicionālo kanālu tiešraidēs
vai arhīvos. Pa reizei sižetiem ir arī kāds multimediāls papildinājums, tomēr tas nav darbības
pamatprincips.
NRK.no/nyheter saturs un dinamika
NRK interneta ziņu iedalījums: Norvēģija, pasaule, ekonomika, sports, kultūra un izklaide, veselības
aprūpe un dzīvesveids, zinātne un tehnoloģijas, specializācijas (kā analītiskāki teksti), brīvība (komentāri,
blogi) un laika ziņas.
Atšķirībā no Yle.fi sports nrk.no tiek iedalīts vienā no ziņu katergorijām. Tomēr arī nrk.no katru
reģionu nodala atsevišķā sadaļā. Arī tās galvenokārt balstās uz reģionālajiem birojiem un tradicionālajiem
kanāliem, kas ir šajās vietās. Pēc nrk.no 2011. gada darbības pārskata datiem25 reģionālie biroji ir bijuši
būtiski ziņu lapas satura nodrošinātāji gan ar sporta ziņām, gan ar citiem tematiem. Piemēram, pērn
12 Norvēģijas novadi ziņu lapā publicējuši ap 42 tūkstošiem rakstu, kas ir gandrīz puse no visām
publikācijām. (Zviedrijas radio piemērs savukārt rāda, ka šīs sadaļas tiek atjaunotas tikai dienas
beigās, un lapas netiek uzturētas dinamiskas 24 h lietošanai.)
23 Public Service Media in the Nordic Countries: Facts & Figures. Ed., by Harrie E., Sweden: NORDICOM, 2012., p. 151 24 http://yle.fi/yleisradio/sites/default/files/attachments/yle_annual_report_2011.pdf 25 http://fil.nrk.no/contentfile/file/1.8123664!nrk_annual_report_english_summary_2011.pdf
96 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Yle.fi savās ziņās uzsvaru liek uz saturīgiem virsrakstiem un tekstiem, bet nrk.no pievērš uzmanību ar
attēliem vai trekniem virsrakstiem.
Arī nrk.no piedāvā saturu sāmu valodā, tā teleteksta serviss piedāvā BBC ziņas angļu valodā.
4.4.3.3. Auditorijas un darbinieku novērtējums
Pirmajos ltv.lv darbības mēnešos portālā populārākās bijušas: sporta ziņas – Olimpisko spēļu publikācijas –
Štromberga zelts, kā arī florbola čempionāts (tas skatītājus piesaistīja arī ar piedāvāto interakciju
mājaslapā – iespēju uzdot jautājumus), arī laika ziņas un kriminālziņas – nāvējošas traumas, slepkavības,
kā arī neparastās aktivitātes – šaudīšanās, krokodili, suņu kodieni. Apmeklētājus interesējusi šovbiznesa
ziņa par Olgas Rajeckas izraidīšanu no kultūras nama vai ziņa bez komentāriem, ka ceļu apzīmējumi
uzkrāsoti pa virsu rudens lapām.
LR ziņu lapā šajā pašā laika periodā populārākās ziņas pēc Google analytics datiem bijušas laika ziņas,
kriminālās ziņas – korupcija (Tukuma novada deputātu tiesās par amata ļaunprātīgu izmantošanu,
Naudas atmazgāšanā iesaistīti namu apsaimniekotāji), tam seko sports – Olimpisko medaļu saņēmēji –
gan Štrombergs, gan volejbolisti, kā arī ziņu stāsti par instalāciju Vecrīgā Par dzīvību un Parīzes
skoliņu, kur bērni mācās tradīcijas un valodu.
LTV un pakāpeniski arī LR ziņu lapu apmeklējuma statistikā redzama ievērojama sociālo tīklu lomas
palielināšanās. LTV.lv pirmajā lapā (kas ir arī ziņu lapa) apmeklētāji 9 reizes biežāk nonāk caur
draugiem.lv, nevis tiešā veidā. LR populārāka iesaiste ziņu lapā ir caur interneta meklētājiem vai tiešā
veidā (tas tieši saistāms ar nelielo aktivitāšu apjomu sociālajos tīklos).
LTV ir salīdzinoši liela auditorija draugiem.lv, Youtube un Twitter, bet LR tāda ir tikai tviterī. Ap abu
mediju personībām pulcējas lielas auditorijas, kas uzskata šīs personas par viedokļu līderiem. Reizēm
pat šo personību konti ir populārāki par viņu veidotajiem raidījumiem.
Organizācijās (LR un LTV) jau ir sākts pārmaiņu process un, pieņemot jaunus darbiniekus, to darba
uzdevumos tiek prasītas darbības auditorijas piesaistei internetā, tomēr pārējais paliek uz atsevišķu
darbinieku entuziasma pamata. Pārējiem darbiniekiem nepieciešamas apmācības, jo trūkst prasmes
interneta satura lietošanā.
4.4.3.4. Ieteikumi
LR un LTV interneta ziņu lapās ziņu apjoms ir nepietiekams, salīdzinot ar ārvalstu un citu Latvijas
portālu pieredzi. Uzlabojumi nepieciešami tekstu kvalitātes, satura veidošanas un pasniegšanas jomā.
Jāmaina jaunāko ziņu realizācijas principi – plaši zināmo netaupot konkrētam ētera laikam, bet jau
pirms tam piedāvājot internetā (kā dara yle.fi). Mazāk jāpaļaujas uz ziņu aģentūru saturu, bet pašiem
tāds jāveido, vai šim nolūkam ir jāizmanto jau abu organizāciju savāktā informācija (tās savākšanai un
publicēšanai jāveido pārskatāma informācijas loģistika starp organizācijām).
Saturs
Paplašināt ziņu tematu loku (ziņu lentes formātā), ļaujot lietotājiem pašiem izvēlēties, kas
viņiem šķiet interesantākais/svarīgākais.
Kultūras sadaļā piedāvāt plašāku oriģinālo ziņu materiālu klāstu par mūziku, kino, literatūru,
vizuālo mākslu vai arhitektūru. Tas daļēji iespējams, jau izmantojot saražoto ētera saturu.
Paplašināt un padarīt dinamiskāku ārzemju ziņu saturu.
Ieviest ziņas mazākumtautības valodā un starptautiskai auditorijai (krievu un angļu val.).
Paplašināt LTV un LR ziņu arhīvu izmantošanas iespējas – atšifrēti citāti, ērtāka navigācija.
Sadarbībā ar novadu reportieriem gatavot vairāk ziņu par aktualitātēm novados.
97 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Ekonomikas ziņu sadaļu papildināt arī ar biznesa ziņām un lokālo un globālo ekonomisko
procesu analīzi.
Piedāvāt arī sporta ziņu saturu par sporta notikumiem ārvalstīs.
Ieviest ciešāku sasaisti ar sociālajiem tīkliem. Komentāri sociālajos tīklos par portāla
publikācijām parādās arī pie ziņu komentāriem.
Izmantot auditoriju datu vākšanai (crowd-sourcing).
Forma
Interneta lapu navigācijas un lietojamības uzlabošana.
Žanru dažādošana – tiešraides – notikumu un interviju, tiešsaistes teksti.
Ziņu satura atspoguļošana interneta auditorijai populārā veidā – grafiki, kartes, saites, papildu
materiāli. Pasniegšanas formai ir jābūt multimediālai.
Komunikācija
Popularizēt aktuālo ziņu, raidījumu un personību sociālo tīklu profilus. Katram satura
veidotājam jāizvirza par pienākumu izmantot sociālo tīklus un tur publicēt savu produktu –
kaut no organizācijas konta.
Par unikālu informāciju informēt sociālajos tīklos (ziņu raidījuma kontā vai reizē arī privātajā).
Organizāciju darbiniekiem sociālajos tīklos sarunāties/diskutēt, nevis lietot robotizētus mediju
kontus.
Sociālos medijus lietot plašāk dažādās domubiedru/interešu grupās, uzrunājot auditorijas ar
konkrētu informāciju individuāli.
Ieviest paziņojumus presei vai cita veida informēšanas rīku par gaidāmo oriģinālo saturu
programmās, lai veicinātu atsauces un rezonansi par abu organizāciju oriģinālo saturu.
Informēt par dienas svarīgāko/vai vairākām ziņām arī angliski, piemēram, speciāli veidotā
tvitera kontā.
Izmantot sociālos medijus informācijas avotu meklēšanai.
Jaunas sadaļas
Veidot tematiskās sadaļas ievērojamiem nacionāliem un globāliem notikumiem vai procesiem,
kam LR vai LTV pievērsis īpašu uzmanību.
Attīstīt sadaļas pie publikācijām atgriezeniskās saites un diskusijas uzturēšanai (piemēram,
informē, ka zini ko vairāk).
Ziņu aģentūras principa ieviešana, lai palielinātu konkurenci interneta ziņu tirgū un paši
veidotu savu dienaskārtību un nodrošinātu plašu informācijas plūsmu.
Ziņu apkopojumus regulāri veidot arī vieglajā valodā.
Ieviest ziņas sadaļas arī krieviski/angliski.
Auditorija
Tiekties pēc daudzveidīgāka vecuma auditorijas – jauniešiem, ekonomiski aktīvajiem.
Paplašināt mazākumtautību pārstāvju auditoriju.
Lietošanas biežumā tuvoties citiem kvalitatīviem interneta medijiem (TOP 15 – pēc Gemius).
Piesaistīt auditoriju arī caur tradicionālajiem radio un televīzijas kanāliem, popularizējot
vietni, sociālo tīklu kontus.
98 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.5. Informatīvi dokumentālie un analītiskie raidījumi
4.5.1. Informatīvi dokumentālie raidījumi LTV
4.5.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Informatīvi
dokumentālie
raidījumi
Abi
kanāli,
h
Abi
kanāli,
%
Abi kanāli,
vidēji h
dienā
LTV1,
h
LTV1,
%
LTV7,
h
LTV7,
%
Kopā 828,0 6,6% 2,27 828,0 13,1% 0 0
Oriģinālsaturs 520,0 63% 520,0 63%
Atkārtojumi 309,0 37% 309,0 37%
Neatkarīgie
producenti 124,7 24% 124,7 24%
Raidījumi 2012. gadā
Laiks Raidījums
Pirmdiena Informatīva rīta programma
Diskusija, viedokļu krustpunkti
Sabiedriski aktuālu notikumu TV žurnāls
Latvijas uzņēmējdarbību un konkurētspēju veicinošs raidījums
Otrdiena Informatīva rīta programma
Ārpolitikas raidījums
Trešdiena Informatīva rīta programma
Debates par sabiedriski svarīgiem notikumiem ar sabiedrības pārstāvju līdzdalību
Ceturtdiena Informatīva rīta programma
Raidījums par ES tematiku/ Izglītojoša spēle uzņēmējdarbībā
Piektdiena Informatīva rīta programma
TV preses klubs
Sestdiena Vides tematikas raidījums
Svētdiena Lauku dzīves tematikas raidījums
Analītisks nedēļas raidījums
Informatīvi dokumentālie raidījumi ir lielākā LTV raidījumu tematiskā sadaļa, kuras saturu veido
neatkarīgie producenti, kas vērtējams kā pozitīvs fakts, tomēr būtiska, nu jau vēsturiska medija
problēma ir šo raidījumu kopuma finansējuma modelis – LTV tieši finansē tikai daļu no informatīvi
dokumentālo raidījumu satura – tos raidījumus, kurus raidorganizācija veido pati. Neatkarīgo
producentu veidotā satura finansējumu veido vai nu pašu neatkarīgo producentu piesaistītie sponsori,
vai valsts institūcijas, veltot īpašus budžetus sev saistoša satura izveidei un pārraidei sabiedriskajā
televīzijā, vai citi finansējuma avoti. Šāda sistēma pēc būtības nevar nodrošināt vienlīdzīgu neatkarīgas
redakcionālās politikas realizāciju raidījumu kopumam, tādēļ nākotnē sabiedriskajai televīzijai
99 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
nepieciešams papildu finansējums neatkarīgo producentu veidotajiem raidījumiem – to iegādei par
naudu.
Informatīvi dokumentālais saturs LTV platformā redakcionāli ir tieši saistāms ar ziņu dienesta darbu,
veidojot vienotu redakcionālu TV un interneta medija platformu.
4.5.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV
Informatīvi
dokumentālie
raidījumi
LTV 2012 BBC YLE DR STV NRK
% raidapjoma 7% 2% 11% 8% 13% 10%
h gadā, h dienā 826 h gadā
2,26 h dienā
843 h gadā
2,3 h dienā
2163 h gadā
5,9 h dienā
2754 h gadā
7,5 h dienā
2934 h dienā
8 h dienā
2034 h gadā
5,6 h dienā
Kanālu skaits, kuros
ir Informatīvi doku-
mentālie raidījumi
1 4 3 5 4 3
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums, BBC Annual Report and Accounts 2011/12, Public Service Media in the Nordic Countries/ Facts & Figures, Nordicom, 2012, YLE Annual Report 2012
Informatīvi dokumentālie raidījumi Eiropas sabiedriskajās televīzijās aptver līdzīgu tematiku loku
(politika, ekonomika, sociālie jautājumi, aktuālie sabiedrības jautājumi, vides jautājumi). Pēc žanra tos
var iedalīt divos virzienos – aktuālie jautājumi (current affairs) un laikmeta dokumentācija (factual).
Atbilstoši šiem diviem virzieniem tiek veidots informatīvi dokumentālais saturs, kas ir ciešā saistībā ar
ziņu dienestu darbu, realizējot redakcionālu satura korelāciju programmā. Informatīvi aktuālie, analītiskie
un dokumentālie raidījumi tiek plānoti raidorganizāciju galveno kanālu programmās, piesaistot plašu
skatītāju interesi.
Savukārt dokumentālās pārraides ieņem nedaudz citu pozīciju programmu plānos un kanālu satura
pozicionējumā, jo šī joma kā laikmeta dokuments un padziļināta analīze, kas prasa ilgstošu pētniecisku
darbu, atbilstoši tematikai var būt gan programmu galvenajos, gan arī specializētākos nišas kanālos –
tās ir dokumentālās analītiskās filmas par dažādiem procesiem sabiedrībā, valstī, politikā.
Trešais virziens, kas skar sociālos, politiskos u.c. sabiedrībai aktuālus jautājumus, realizējas arī starpžanra
formās, veidojot starptematiskas pieejas un pielietojot citu žanru raidījumu izveides paņēmienus. Tie
ir informatīvi izklaidējošā tipa raidījumi – pašu televīziju radīti oriģinālformāti un realitātes šovi. Šo
formātu mērķis ir atraktīvā veidā pievērst sabiedrības uzmanību sabiedrībai kopumā vai atsevišķām
sabiedrības grupām aktuāliem jautājumiem.
4.5.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums
Informatīvi dokumentālo raidījumu tēmu un formātu loks ir ļoti plašs, tāpēc sabiedrības aptaujā par šo
raidījumu nozīmīgumu, LTV piedāvātā satura apjomu un kvalitāti var spriest netiešā veidā. Daļa no
informatīvi dokumentālajiem raidījumiem atbilst iepriekš aprakstīto “ziņu un aktualitāšu” novērtējumam,
saskaņā ar kuru interese par šiem raidījumiem ir ļoti liela (97%). Interese par tādām atsevišķām
tēmām kā politika, ekonomika un bizness ir mazāka. Politika interesē 62% auditorijas vecumā no 26
līdz 59 gadiem, ekonomika un bizness – 74% respondentu atbilstošajā vecuma grupā. Abas tēmas vairāk
interesē respondentus vecumā virs 60 gadiem (politika – 81%, ekonomika – 77%), un daudz mazāk
100 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
respondentus vecumā 14–25 gadi (politika – 31%, ekonomika – 45%). Ar politiku saistīto raidījumu
apjoms vērtēts kā pietiekams (64%) vai pat pārmērīgs (21%), un kvalitāte kā apmierinoša (63%).
Savukārt ekonomikas un biznesa raidījumu piedāvājums vērtēts kā pietiekams (60%) vai nepietiekams
(16%), lielai daļai atlikušo respondentu izvēloties atbildi – grūti pateikti (19%). Vēl grūtāk skatītājiem
ir klājies ar ekonomikas un biznesa raidījumu kvalitātes novērtējumu – 25% respondentu uz atbilstošo
jautājumu ir izvēlējušies atbildēt ar “grūti pateikt”, 60% šo raidījumu kvalitāti vērtējuši kā atbilstošu.
No aptaujā ietvertajiem formātiem par diviem visatbilstošākajiem informatīvi dokumentālo raidījumu
blokam ir uzskatāmi – diskusijas, sarunas studijā un dokumentālās filmas, raidījumi. Diskusiju raidījumu
apjomu būtiska daļa respondentu (21%) vecumā 26–59 gadi vērtēja kā pārmērīgu, pārējiem to
lielākoties vērtējot kā pietiekamu (57%). Šo raidījumu kvalitāte kopumā tika vērtēta kā atbilstoša
(57%), kaut lielai daļai respondentu bija grūtības uz šo jautājumu atbildēt (17%). Dokumentālo filmu
un raidījumu vērtējums bija daudz pozitīvāks – 24% respondentu references grupā uzskatīja, ka šo
raidījumu ir par maz, 64% – ka pietiekami, 30% – ka kvalitāte ir augsta, 51% – ka atbilstoša.
Avots: Sabiedrības vajadzību un mediju lietošanas paradumu izpēte. NEPLP / FACTUM, 2012.
12. attēls. LTV informatīvi dokumentālo raidījumu vērtējums
Līdzīgi sabiedrības vērtējumam, liela daļa aptaujāto LTV darbinieku uzskatīja, ka politikas ir par daudz
(37% – par daudz, 50% – pietiekami, 13% – par maz) un ekonomikas un biznesa ir par maz (48% – par
maz, 50% – pietiekami, 2% – par daudz). Abu tēmu kvalitātes novērtējums pamatā vērtēts kā “vidējs”,
kaut politikas tēmu atspoguļojums kopumā saņēmis atzinīgāku novērtējumu (30% – augsta kvalitāte)
nekā ekomikas un biznesa tēmu atspoguļojums (18% – zema).
Attiecībā uz formātiem, 50% darbinieku uzskatīja, ka informatīvi dokumentālo raidījumu apjoms ir
nepietiekams (40% – pietiekams, 10% – par daudz), 53% – ka dokumentālo filmu un raidījumu apjoms
ir pietiekams (47% – par maz), 50% – ka diskusiju un sarunas studijā apjoms ir pietiekams (35% – par
maz, 15% – par daudz). Informatīvi dokumentālo raidījumu kvalitāte vērtēta pamatā kā vidēja (59%)
vai augsta (33%), dokumentālo filmu un raidījumu kvalitāte – pamatā kā augsta (65%) vai vidēja
(31%), un diskusijas, sarunas studijā vērtētas kā vidējas kvalitātes (70%).
101 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.5.1.4. Ieteikumi
Balstoties uz Factum NEPLP uzdevumā veikto pētījumu par LTV raidījumu kvalitāti, kā arī LTV darbinieku
anketās pausto vērtējumu un diskusiju rezultātiem nozares ekspertu darba grupās, sabiedriskā medija
televīzijas platformā ir jāpalielina raidījumu apjoms, aptverot plašāku tēmu loku, kā arī jāpalielina
formātu daudzveidība ar mērķi uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju.
Informatīvi
dokumentālie
raidījumi
2012,
h
2012,
%
Jauns,
%
Izmaiņa,
%
Jauns,
h
Jauns,
+h
Kopā: 828,0 6,6% 15% +126,4% 1874,6 +1046,6
Oriģinālsaturs 520,0 63% 70% 1312,2 +792,2
Atkārtojumi 309,0 37% 30% 562,4 +253,4
Neatkarīgie
producenti 124,7 24% 40% 524,9 +400,2
Papildinājumi un ieteikumi informatīvi dokumentālajam saturam jaunā sabiedriskā medija TV platformā,
balstoties uz iepriekšminētajiem aspektiem – auditorijas pētījumu, ekspertu darba grupas atzinumu
un LTV darbinieku anketu kopsavilkumu.
Saturs
Paplašināt raidījumu tematiku.
Palielināt pētnieciskās žurnālistikas apjomu – raidījumu skaitu, tēmu daudzveidību un esošo
pētnieciskās žurnālistikas raidījumu resursus.
Debates – nepieciešams vairāk raidījumu par dažādām sociālām un aktuālām tēmām.
Vairāk LTV un neatkarīgo producentu veidoto dokumentālo filmu vai apskata raidījumu par
sabiedrībai aktuālām tēmām (sociālie jautājumi, izglītība, problēmsituācijas, krīzes situācijas
un problēmprocesi sabiedrībā, ģimenes vērtības, politika, ekonomika utt.).
Lielāks analītisko raidījumu īpatsvars – iekšpolitika, ārpolitika, ekonomika, personības.
Plašāks sociālo jautājumu aptvērums, sadzīve – sociālā tematika, ikdienas dzīves
problēmsituāciju risinājumi, u.tml., t.sk. jauni dzīvesstila raidījumi.
Raidījumi atsevišķām demogrāfiskajām un sociālajām grupām – jaunās ģimenes, seniori,
cilvēki ar invaliditāti.
Plašāks un objektīvāks novadu atspoguļojums – cilvēki, norises, pašvaldību darba analīze.
Veidot sadarbību ar radio un interneta platformām, starpvalstu pētnieciskās žurnālistikas
centriem.
Laikmeta dokumentācija dažādos formātos.
Satura sasaiste ar ziņu saturu.
Forma
Nepieciešams palielināt raidījumu formātu daudzveidību – lielāks klasisko formātu skaits,
daudzveidīgāks analītisko raidījumu formātu pielietojums, inovatīvi formāti, informatīvās
izklaides formāti.
Starpžanru formātu attīstība.
Vizuālā stilsitika
Vizuālās stilistikas pastāvīga attīstība un jaunāko tehnoloģiju iespēju izmantošana.
Komunikācija
102 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Satura pieejamība visās platformās, starpmediju projekti.
Komunikācija sociālajos tīklos, skatītāju iesaistīšana, līdzdalība satura veidošanā.
Programmu mārketings.
Jaunais informatīvi dokumentālo raidījumu apjoms LTV
Raidījumi Skaits nedēļā, 2012 Skaits nedēļā, jauns
Pētnieciskā žurnālistika – TV žurnāli 1 3
Klasiskās (publiskās) debates 1 2–3
Diskusiju raidījumi 3 3–5
Speciālo raidījumu kopums īpaši svarīgu
sabiedriskās dzīves norišu atspoguļošanai
(vēlēšanas, referendumi)
9 speciālizlaidumi
Vēlēšanu dienas un
nakts programmas
20 speciālizlaidumi
Vēlēšanu dienas un nakts
programmas
Valsts svētku un oficiālās tiešraides
(11., 18. novembris, 4. maijs)
9 gadā 9 gadā
Dienas žurnāls – sociālā, sabiedriskā
tematika
– 5
Raidījumi atsevišķām demogrāfiskajām
grupām (pieaugušie)
– 6
Dokumentālās filmas – 8 gadā
Intervija – 1–2
Izglītojošie formāti – politika, sabiedrība 1 2–4
Izglītojoši izklaidējošie formāti par
sabiedriski aktuāliem jautājumiem
1–2 2–3
Latvijas cilvēki (portreti) 1 3
Raidījumi par vidi 1 1
Dokumentālie raidījumi 4 6
Ārpolitika 1 2
Sociālās kampaņas 1–2 mēnesī 1–2 mēnesī
Iepirktās dokumentālās filmas
(pasaules personības, vēsturiskie
sabiedriskie procesi utt.)
1 2–3
Raidījumi cilvēkiem ar invaliditāti 1 2
Vizualitātes atjaunošana * 2
Cits saturs 10%
*Jauno projektu izveidē vizualitāte ietverta katra projekta sagatavošanas izdevumos
103 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.5.2. Informatīvi analītiskie raidījumi LR
4.5.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Informatīvi
dokumentālie
raidījumi
Visi
kanāli, h
Visi
kanāli,
%
Visi
kanāli,
h dienā
LR1,
h
LR1,
%
LR2,
h
LR2,
%
LR3,
h
LR3,
%
LR4,
h
LR4,
%
Kopā 5505,2 16,3% 15,08 2936,4 33,2% 185,9 2,2% 0 0 2382,9 27,7%
Oriģinālsaturs 3646,0 66% 1766,3 60% 185,9 100% 1693,8 71%
Atkārtojumi 1859,2 34% 1170,1 40% 0 0% 689,1 29%
Neatkarīgie
producenti 0 0% 0 0% 0 0% 0
Raidījumi 2012. gadā
LR1 LR2 LR3 LR4
Mēs kopā – raidījums par cilvēkiem ar
dažādām invaliditātēm
Kā labāk dzīvot – pamācības un
diskusijas par dažādām praktiskai dzīvei
nepieciešamām lietām
Krustpunktā – diskusiju raidījums par
aktuālitātēm
Lata spogulī – finanšu aktualitāšu
analīze
Monopols pie stūres – raidījums par
automašīnām un ar tām saistītām sfērām
Radio par radio – informatīvs raidījums
par radio aktualitātēm
Pēcpusdiena – pēcpusdienas raidījums
par ikdienas aktualitātēm
Svētdienas vitamīns – raidījums par
veselību
Uzticības sarunas – psiholoģisko
padomu raidījums
Šīs dienas acīm – atskats uz vēsturi no
mūsdienu skatpunkta
Ģimenes studija – raidījums par
tematiem, kas aktuāli ģimenēm
Viensētu stāsti – par latviešu viensētām
un dzimtām, kas tajās dzīvo
Kustoņu pasaule – raidījums par
dzīvniekiem
Aktuālais temats – valsts aktualitāšu
apskats
21. gadsimta latvietis – raidījums par
latviešiem ārzemēs
LR2 tirgus – pirkšanas
un pārdošanas
raidījums
No pamatiem līdz
jumtam – raidījums
par visu, kas saistās ar
māju un tās celtniecību
Aleksandra studija –
sarunu raidījums
Darbojošās personas – pie
varas esošās personas atbild
uz jautājumiem
Diena pēc dienas –
informatīvas un analītiskas
diskusijas
Doma laukums – rīta
programma
Zaļā krājkasīte
Kas bijis, tas bijis –
raidījums par vēsturi
Kuļtpohod – raidījums par
kultūru
Latgale – raidījums par
Latgalē notiekošo
Lietas būtība
Noasa šķirsts – raidījums
par dabu un dzīvniekiem
Radio Brīvība
Vietējais jautājums –
novadu ziņas
104 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.5.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem radio
Informatīvi
dokumentālie
raidījumi
LR 2012 BBC YLE DR SR NRK
% raidapjoma 16% – 15% 44% 11% 11%
h gadā,
h dienā
5505 h gadā
15 h dienā
2120 h gadā
5,8 h dienā
6570 h gadā
14.4 h dienā
23760 h gadā
65 h dienā
24211 h gadā
66 h dienā
2890,8 h gadā
7,92 h dienā
Kanālu skaits,
kuros ir
Informatīvi
dokumentālie
raidījumi
3 4 5 3
4
+ reģionālie,
digitālie
3
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums, BBC Annual Report and Accounts 2011/12, Public Service Media in the Nordic Countries/ Facts & Figures, Nordicom, 2012, YLE Annual Report 2012
4.5.2.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums
Ar informatīvi analītisko raidījumu saistīto tēmu svarīgums jau apskatīts iepriekšējā sadaļā par LTV.
LR piedāvātā satura apjoma kontekstā – 67% respondentu vecuma grupa no 26 līdz 59 gadiem uzskata,
ka politikas tēma ir pietiekami apskatīta (14% uzskata, ka par daudz apskatīta, 17% ir grūti atbildēt),
un 59% uzskata, ka ar ekonomiku un biznesu saistītās tēmas ir pietiekami apskatītas (11% uzskata, ka
par maz apskatītas, un 27% ir grūti atbildēt). Kvalitātes vērtējums abām tēmām ir līdzīgs un abām
atbilstošs, kaut liela daļa respondentu nav varējusi atbildēt uz šo jautājumu. Vēl lielākas grūtības
respondentiem bija novērtēt dokumentālos raidījumus – 42% respondentu nevarēja novērtēt ne to ap-
jomu, ne kvalitāti, kas liek domāt, ka atbilstošais raidījuma formāta apzīmējums nav pazīstams plašākā
publikā. No tiem respondentiem, kas bija gatavi novērtēt dokumentālos raidījumus – 45% vērtēja to
apjomu kā pietiekamu un 43% to kvalitāti kā atbilstošu. Tikmēr diskusiju un sarunu studijā apjoms 68%
respondentu likās pietiekams, un 54% respondentu to kvalitāte šķita atbilstoša vai 21% – pat augsta.
No LR aptaujātajiem darbiniekiem 62% uzskata, ka analītisko raidījumu apjoms ir pietiekams, bet
34% – ka to apjoms nav pietiekams. Diskusiju un sarunu studijā apjoms savukārt vērtēts kā pilnībā
pietiekams – 75%. Kvalitātes ziņā analītiskie raidījumi vērtēti nedaudz augstāk (67% – augsta un ļoti
augsta, 28% – vidēja kvalitāte) nekā diskusijas un sarunas studijā (61% – augsta un ļoti augsta, 34% –
vidēja kvalitāte). Tēmu ziņā 71% darbinieku uzskatīja, ka ar politiku saistīto raidījumu apjoms ir
pietiekams, 27% – ka šādu raidījumu ir par daudz. Būtiski piebilst, ka politikas un reliģijas tēmas ir
vienīgās tēmas, kuras liela daļa darbinieku novērtējā kā pārmērīgi atspoguļotas. Ekonomikas un
biznesa tēmu apjomus savukārt 28% darbinieku atzina kā nepietiekamus (61% – pietiekami, 11% –
par daudz). Abu tēmu kvalitātes novērtējums bija līdzīgs, abos gadījumos atbilstošs, politikas tēmas
raidījumiem esot kopumā nedaudz labāk novērtētiem nekā ekonomikas un biznesa raidījumiem.
105 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Avots: Sabiedrības vajadzību un mediju lietošanas paradumu izpēte. NEPLP / FACTUM, 2012.
13. attēls. LR analītisko raidījumu vērtējums
4.5.2.4. Ieteikumi
Līdzšinējais LR piedāvājums informatīvi analītisko raidījumu kontekstā ir labs un visaptverošs. Nepieciešams
attīstīt pētnieciskās žurnālistikas raidījumus, izveidot speciālus raidījumus par tehnoloģijām, kā arī
vairāk izmantot arhīvu materiālus raidījumos par vēsturi.
Izglītība un
zinātne
2012,
h
2012,
%
Jauns,
%
Izmai-
ņa,
%
Jauns 4
kanāli, h
Jauns 4
kanāli, +h
Jauns 5
kanāli, h
Jauns 5
kanāli, +h
Kopā: 5505 16,3% 16,3% 0% 5505,2 0 7129,1 1623,9
Oriģinālsaturs 3646,0 66% 70% 3853,7 207,7 4990,4 1344,4
Atkārtojumi 1859,2 34% 30% 1651,6 -207,7 2138,7 279,5
Neatkarīgie
producenti 0 0% 10% 385,4 385,4 499 499
Saturs
Attīstīt pētniecisko žurnālistiku radio formātā.
Veidot sadarbību ar TV un interneta platformām, izpētes aģentūrām, starpvalstu pētnieciskās
žurnālistikas centriem.
Sasaistīt saturu ar ziņu saturu.
Forma
Tematu turpinājumi no LTV uz LR un otrādi.
106 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Kvalitatīva video tiešraide sarunu un diskusiju raidījumiem.
Radio dokumentālo reportāžu žanra attīstīšana.
Starpžanru formātu attīstība.
Komunikācija
Sadarbība ar LTV analītiskajiem un pētnieciskajiem raidījumiem, savstarpēja diskusiju
koordinēšana.
Sadarbības veidošana ar nevalstiskiem pētniecības centriem.
Sadarbības veidošana ar inovatīvās žurnālistikas rīku veidotājiem.
Iedzīvotāju iesaiste datu vākšanā (crowdsourcing).
Sadarbības veicināšana ar citu valstu sabiedriskajām raidorganizācijām un pētnieciskās
žurnālistikas centriem.
Sociālo tīklu izmantošana diskusiju raidījumu veidošanā.
Jauni raidījumi
Raidījums, kurā tiek pārbaudīts amatpersonu un politiķu izteikumu patiesums.
Pētnieciskajai žurnālistikai veltīts raidījums.
Informatīvi dokumentālie raidījumi par latviešu dzīvi ārzemēs.
4.5.3. Informatīvi analītiskais saturs LR un LTV interneta lapās
4.5.3.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Abos sabiedriskajos medijos informatīvi analītisko un dokumentālo raidījumu atspoguļojums internetā
ir neliels. Ne LR, ne LTV interneta lapās nav sadaļas ziņu/procesu analīzei.
LR
Internetā tiek plaši atspoguļoti informatīvi analītiskie vai dokumentālie raidījumi, kas veidoti Ziņu
dienestā, kā arī daļēji LR4 ziņu/procesu analīze. Saturs ārpus šīm struktūrvienībām atrodams vien
pašreklāmas formā, kur tiek akcentēta tikai tēma un viesi, bet ne pētnieciskajā materiālā atklā-
tais/secinātais. Nav arī iespējams iepazīties ar analīzē izmantotajiem materiāliem. Tiek gan piedāvātas
visu šo raidījumu tiešraides un arhīvi. Internetā netiek realizēti speciāli projekti, izņemot 2 reizes sadarbībā
ar Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centru Re:Baltica organizētā datu vākšana no sabiedrības. LR gan
bija tikai banera turētājs un sižetu gatavotājs, tomēr ne informācijas vācējs, atlasītājs vai apkopotājs.
LTV
Interneta lapās tiek piedāvātas informatīvi analītisko raidījumu tiešraides, kā arī visu raidījumu arhīvs.
Ir gaidāmo analītisko raidījumu De facto sižetu pieteikumi – video rullīši. Sižeti tiek arī aprakstīti vai
atšifrēti un noformēti paziņojumu presei formā un katru svētdienas pēcpusdienu nosūtīti mediju
organizācijām, kas rezultējas plašā publicitātē – ārpus organizācijas interneta lapām. Arī citi informatīvi
dokumentālie raidījumi atrodami ltv.lv video arhīvā. Īpaša pozicionējuma tiem nav.
4.5.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem
Ārvalstu pieredze liecina, ka medijiem interneta lapās tiek veidotas gan atsevišķas interneta ziņu/analītikas
sadaļas, gan arī to saražotie produkti tiek integrēti pārējā saturā. Informatīvi analītiskā satura atspogu-
ļojums lapās saistīts ar to, vai organizācijām ir speciāli cilvēki, kas strādā ar šiem produktiem internetā.
Raidsabiedrībās pakāpeniski tiek pieņemti darbinieki (piemēram, nrp.no un yle.fi), kuriem prasmes ir
specifiskas – datu žurnālisti, infografiku veidotāji, analītiķi. Līdz ar to arī produkti kļūst specifiskāki.
107 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Yle.fi
Pērn yle.fi radio un tv interneta arhīvā ievietoti 12 tūkstoši video un 21 tūkstotis audio materiālu, tam
visam papildus neizmērīts skaits publikāciju. Somu piemērs liecina, ka ziņu lapās tiek izdalītas
atsevišķas retas sadaļas, kur tiek publicēti analītiski produkti, vai produkts, kam medijs šajās dienās
pievērš vairāk uzmanības – tā, piemēram, 2012. gada rudenī tās ir pašvaldību vēlēšanas. Tur ir
plašākas infografikas, analītiskie materiāli, par ko kurš ir vēlējis, kādus secinājumus no tā var izdarīt;
saistītās publikācijas, blogi un intervijas. Citkārt datu analīzes projekti tiek integrēti arī ziņu saturā (arī
sporta ziņu sadaļā) – skat.:
http://yle.fi/urheilu/visualisointi_nain_suomalaiset_ovat_paenneet_nhln_tyosulkua_-_kuka_on_ollut_
tehokkain/6385253 .
Yle.fi ir arī spēcīga blogu – viedokļu – sadaļa – Blogit. Tiek publicēti politikas žurnālistu, redaktoru, NVO
pārstāvju, rakstnieku darbi. Šie ieraksti arī papildina ziņu publikācijas ar analītiskāku skatu uz notiekošo.
Šādām publikācijām nav vienas jomas specifikas, bet tās var būt gan par kultūru, gan par iekšpolitiku.
Atšķirībā no latvijasradio.lv satura, bet līdzīgi kā ltv.lv, yle.fi piedāvā savus sižetus komentēt. Ir arī
sadaļa Suora linja, kur speciāli tiek veicināta auditorijas diskusija par konkrētām redakcijas noteiktām
aktualitātēm, kas arī izraisījis lielu auditorijas aktivitāti.
Nrk.no
Ik gadu nrk.no publicē ap 85 000 rakstu. Arī Norvēģijas sabiedriskā medija mājaslapā līdzīgi kā yle.fi ir
atsevišķa sadaļa saturam, kas neiekļaujas nekādās kategorijās, bet tiek jau novietotas atsevišķā sadaļā –
Specializācijas. Tie ir sociāli teksti ar plašu analīzi – kā līdz kam tādam varēja nonākt.
Tematiski – speciāliem notikumiem, piemēram, 2011. gada uzbrukumam Ūtejas salā vai attiecīgi
decembrī Nobela balvas pasniegšanai, tiek veidoti multimediju, vēstures fragmentēšanas projekti:
www.nrk.no/multimedia/1.7822014. Tie tiek pozicionēti atbilstošajā ziņu sadaļā pie tēmām, bet
glabājas arī atsevišķi – multimediju sadaļā. To regularitāte ir reta – pāris reižu gadā. Šie projekti gan
nav vērtējami kā analītiskās žurnālistikas projekti – tomēr tiem ir dokumentāla vērtība, piemēram,
projekts par slēpošanu, riteņbraukšanu vai arī misiju Afganistānā.
NRK ir arī brīvā stila (Ytring) sadaļa, kur mediju darbinieki, kas sasnieguši tādu respekta/pieredzes
statusu, raksta savus novērojumus, komentārus u.tml. Šai sadaļai ir arī ārštata autori – pētnieki,
politologi, kādas nozares eksperti (arī sporta komentētāji) un pat politiķi. Nrk.no piedāvā arī tematisko
blogu – Blogger – sadaļu, kur arī publicējas kolēģi, tomēr specializējušies par futbolu, Ziemeļpolu,
Eirovīziju vai gejiem.
4.5.3.3. Auditorijas un darbinieku novērtējums
LTV un LR interneta lapu lietošanas mērījumi neliecina, ka abu organizāciju informatīvi analītiskie un
dokumentālie raidījumi ir visvairāk skatīto vai klausītāko lokā (populāras ir laika ziņas, sports,
kriminālistika un izklaide). Tomēr raidījumu minimālā un vienveidīgā reprezentācija internetā
(neskaitot arhīvus) nav radījusi iespēju interneta auditorijai šīs publikācijas atbilstoši lietot, novērtēt
un vēl jo mazāk papildināt.
Pretēji interneta lapām informatīvi analītisko un dokumentālo raidījumu vadītāju sociālo tīklu konti ir
ļoti populāri uz raidījumu vai citu personu fona. Piemēram, diskusiju raidījumam Sastrēgumstunda
tviterī seko (2012.19.11.) 567 personas, bet raidījuma vadītājam 1852; raidījumam Krustpunktā seko
1580, bet tā vadītājam – 4740. Šie rādītāji apliecina auditorijas interesi un pozitīvo novērtējumu,
tomēr reizē arī parāda nepieciešamību būt reprezentētiem sociālajos tīklos.
108 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Aktivitāti dažādās formās aptur arī zināšanu, iemaņu un motivācijas trūkums. Arī retais pētījumu un
analītisko raidījumu apjoms un daudzās platformas, kur potenciāli šie produkti būtu atrodami, izkliedē
jau tā nepietiekamos resursus un attiecīgi arī auditoriju. Tomēr arī šajā virzienā ir parādījušās pirmās
iestrādes un, iespējams, jau 2013. gada pavasarī pirms pašvaldību vēlēšanām tiks veidots pirmais
pētnieciskais kopprojekts – LTV, LR un interneta portālam.
4.5.3.4. Ieteikumi
Informatīvi dokumentālo raidījumu apjoms abu organizāciju interneta lapās jāpalielina, jāizceļ, kā arī
īpaši jāapstrādā. Atzinīgi novērtējama LTV De facto (arī reizēm LR4) prakse šifrēt sižetus un šos
materiālus paziņojumu presei veidā nosūtīt pārējiem medijiem. Tomēr realitātē citos medijos šis
saturs parādās ātrāk nekā pašas organizācijas interneta lapā. Praksi – informēt citus par savu informāciju –
jāpārņem arī citiem satura ražotājiem sabiedriskajos medijos. Tāpat mediju darbiniekiem ir jāraisa un
jāuztur diskusija par saviem oriģinālajiem tematiem internetā, kā arī šī auditorija jāizmanto par
informācijas avotu.
Informatīvi dokumentālos raidījumus internetā jāpiedāvā daudzveidīgākos formātos ar papildu saturu.
Organizācijām arī jāveic apmācības un jāpalielina darbinieku resursi ar nepieciešamajām prasmēm
(datu žurnālisti, interneta vizualizāciju veidotāji u.c.) Abas organizācijas var veidot vienu interneta
satura atbalsta komandu (Internet plus – yle.fi), ko var izmantot abu organizāciju darbinieki. Tas
palīdzētu vizualizēt/pasniegt/ iesaistīt auditoriju savos raidījumos un radīt jaunu saturu.
Saturs
Jāpaplašina tematiskais aptvērums, kas veltīts tādām nozarēm kā kultūra un izklaide, izglītība,
vide vai ārpolitika ar mērķi uzrunāt un iesaistīt pēc iespējas plašāku auditoriju.
Jāpaplašina sociālo jautājumu aptvērums, plašāk iesaistot novadus.
Jārada speciāls skaidrojošs/ analītisks saturs/ sadaļas nacionālu un globālu, kā arī vēsturisku
notikumu kontekstā.
Jāveido sadarbība ar TV un radio platformām, izpētes aģentūrām, starpvalstu pētnieciskās
žurnālistikas centriem.
Forma
Paplašināt satura formātu daudzveidību (multimedialitāti): pētniecībā izmantotie dokumenti,
saites uz pētījumiem, citām publikācijām, fotogrāfijas, papildu skaņu/ video faili, kartes.
Radīt hronoloģijas rīku vēstures vai nozīmīgu notikumu attīstības dinamikas atspoguļošanai.
Radīt iespēju auditorijai iesūtīt/ pievienot materiālus.
Radīt jaunus inovatīvus formātus. Izzināt un sekot informācijas meklēšanas un pasniegšanas
tendencēm internetā.
Komunikācija
Nodrošināt satura pieejamību visās interneta platformās (ne tikai arhīvā).
Visiem analītisko sižetu autoriem (vai raidījumiem) veidot kontus sociālajos tīklos, kur arī
jāpiedāvā savi pētniecības temati apspriešanai, informācijas vākšanai.
Veidot sinerģiju starp nelielajiem pētnieciskajiem resursiem abās organizācijās, iesaistot
interneta redakciju kā jaunu kanālu. Šim nolūkam nepieciešama menedžmenta vienošanās.
Jāveic satura un personību mārketings – starp dažādiem kanāliem.
Jaunas sadaļas
Papildināt pieejamo saturu ar pētnieciskiem, analītiskiem materiāliem arī krievu valodā.
Radīt notikumu/ procesu skaidrojošās un hronoloģiskās sadaļas – šķirkļus.
109 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Veidot datu bāzes – ja pieejama kāda informācija, izmantot gan savu publikāciju veidošanai,
gan ar to dalīties ar citiem medijiem. Pašiem kļūt par resursu.
Veidot pētnieciskos projektus, kuros dati tiek vākti no sabiedrības (crowdsourcing), bet
popularizēti elektroniskajos medijos.
Ieviest karikatūras/ komiksus, izmantojot dažādu multimediju saturu.
Papildināt raidījumus internetā ar saturu, kas paliek ārpus ētera – novērojumiem/ blogiem/
brīvā stila formātu.
Auditorija
Sociālie mediji jāizmanto auditorijas piesaistei un paplašināšanai (jaunie, ekonomiski aktīvie).
Jāņem vērā, ka kvalitatīvai un pētnieciskai žurnālistikai var būt arī auditorijas griesti.
Vairāk radīt un izcelt saturu mazākumtautībām.
Atgriezeniskā saite/ informācijas avoti.
4.6. Izglītības un zinātnes raidījumi
4.6.1. Izglītības un zinātnes raidījumi LTV
4.6.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Izglītība un
zinātne
Abi
kanāli, h
Abi kanāli,
%
Abi kanāli,
vidēji h/dienā
LTV1,
h
LTV1,
%
LTV7,
h
LTV7,
%
Kopā: 682,6 5,5% 1,87 297,0 4,7% 385,6 6,3%
Oriģinālsaturs 327,6 48% 138,0 46% 189,6 49,2%
Atkārtojumi 355,0 52% 159,0 54% 196 50,8%
Neatkarīgie
producenti 39,7 12% 39,7 28,7% 0 0%
Raidījumi 2012. gadā
Laiks Raidījums
Pirmdiena Dokumentālie raidījumi
Otrdiena Mūžizglītības raidījums
Trešdiena Raidījums par satiksmes drošību
Ceturtdiena Izglītojošā izklaide
Mūžizglītības raidījums
Piektdiena Populāri zinātniskā dokumentālā filma
Sestdiena Dzīvesstila raidījums
Padomu raidījums
Populāri zinātniskā dokumentālā filma
Svētdiena Populāri zinātniskā dokumentālā filma
Ceļojumu filma
110 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
LTV7
Katru darba dienu
Deutsche Welle TV žunāls (dzīvesstils, aktualitātes par kultūras norisēm, medicīnu, zinātnes
sasniegumiem utt.) angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā.
Dokumentālā izklaides sleja (aktīvais dzīves veids, ceļojumi, pasaules valstis utt.). Pārsvarā
adaptēts latviešu valodā.
Dzīvesstila programma darba dienās (daba, ceļojumi, vide, kulinārija, aktīvs dzīvesveids).
Adaptēts latviešu valodā.
Nedēļas slejas
Dokumentālā filma pirmdienā. Civilizācijas atklājumi. Atkārtojums svētdienās.
Dokumentālā filma otrdienā. Dzīvnieki, daba. Atkārtojums trešdienās.
Dokumentālā filma trešdienā. Populārā zinātne. Atkārtojums ceturtdienās.
Dokumentālā filma ceturtdienā. Sabiedrība, aktualitātes. Atkārtojums sestdienās.
Dokumentālā programma piektdienā. Dokumentālā realitāte. Atkārtojums sestdienās.
Sezonālās slejas
Latvijas dokumentālo filmu cikls Ceļā ar kameru. Gadā ap 10 filmām.
Projekts 1000 jūdzes.... Latvijas TV videofilmu cikls. Tiek plānots pavasara un rudens sezonā,
katrā no sezonām pa 10 sērijām.
4.6.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem TV
Izglītība un
zinātne LTV 2012 BBC YLE DR* STV NRK
% raidapjoma 5,5% 13% 23% 20% 6% 4%
h gadā, h dienā 683 h gadā
1,9 h dienā
6879 h gadā
19 h dienā
4524 h gadā,
12,4 h dienā
3815h gadā
8,7 h dienā
1412 h dienā
3,9 h dienā
827 h gadā
2,3 h dienā
Kanālu skaits,
kuros ir izglīto-
joši raidījumi
2 4 4 3 5 3
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums, BBC Annual Report and Accounts 2011/12, Public Service Media in the Nordic Countries/ Facts & Figures, Nordicom, 2012, YLE Annual Report 2012
*Izglītojošie raidījumi ir vienā sadaļa ar kultūru
Izglītojošie raidījumi Eiropas sabiedriskajās televīzijās ieņem ļoti nozīmīgu vietu un apjomu. Eiropas
televīzijās ir izveidoti arī atsevišķi kanāli ar izglītojošu ievirzi – Kunskapskanalen Zviedrijā, Yle Teema
(padziļināta satura kanāls). Izglītojošā tematika aptver plašu spektru – no mūžizglītības tēmām –
dzīvesveids, hobiji, sadzīviski jautājumi, veselības jautājumi, līdz populāri zinātniskām pārraidēm,
izglītojošiem raidījumiem par sabiedrībā būtiskiem procesiem, vēstures jautājumiem, raidījumiem par
dabu tās daudzveidībā.
Radošās pieejas izglītojošā satura piedāvājumam ir ļoti plašas – klasiskie formāti (dokumentālās filmas,
žurnāli, apskata raidījumi), kā arī izglītojoši izklaidējošie formāti, kas ieņem arvien plašāku vietu
televīziju programmās.
111 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Izglītojošā un vienlaikus arī dokumentālā un informatīvi dokumentālā tematika ir stabila tendence arī
lielbudžeta televīzijas filmu un projektu veidošanā (BBC, Francijas, Skandināvijas valstu televīziju un
neatkarīgo producentu veidotā produkcija).
Vienlaikus izglītojošie raidījumi ietver plašāku skatījumu uz izglītību cilvēka dzīvē kopumā. Tās
Eiropas valstu televīzijās pamatā nav raidījumi – palīgs vai uzskates materiāls izglītības sistēmai, tās
metodiskajām programmām. Izglītojošo raidījumu tematika visbiežāk nav saistīta ar izglītības sistēmas
atspoguļojumu vai to programmu atspoguļojumu. Izglītības raidījumi ir integratīvs formāts, kas sniedz
skatītājiem plašāku un daudzveidīgāku pasaules izziņu, rosina domāšanu un pašizglītību, ieinteresējot
ar izglītojošu raidījumu piedāvāto saturu.
4.6.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums
Latvijas sabiedrībā interese par zinātnes, izglītības, vēstures un it īpaši dabas, medicīnas un ar dzīvesstilu
(mājoklis, ģimene, brīvais laiks) saistītiem raidījumiem ir augsta, savukārt LTV piedāvājums –
nepietiekams. 71% respondentu vecuma grupā 26–59 gadi norādīja, ka viņus interesē vēstures
raidījumi, 75% – zinātne, 86% – veselība un medicīna, 89% – daba, vides jautājumi. Visas ar dzīvesstilu
saistītās tēmas interesēja vairāk nekā 80% references grupas. Gandrīz visas tēmas, izņemot brīvais
laiks, seniorus (60+) interesē ievērojami vairāk nekā jauniešus (14–25).
Liela daļa respondentu uzskatīja, ka izglītības tēmai veltīto raidījumu apjoms LTV ir pietiekams (45%),
bet daudzi arī uzskatīja, ka tas ir nepietiekams (30%) vai arī nevarēja atbildēt uz jautājumu (24%). Šo
raidījumu kvalitāte lielākoties (54%) novērtēta kā apmierinoša. Ļoti līdzīgs apjoma un kvalitātes
novērtējums ir vēstures, zinātnes, medicīnas un tehnoloģiju tēmām. Dabai un videi veltīto raidījumu
apjoms un kvalitāte jau ir vērtēti augstāk – 63% respondentu uzskata, ka šo raidījumu apjoms ir
pietiekams, 62% respondentu uzskata, ka šo raidījumu kvalitāte ir atbilstoša, 20% – ka tā ir pat augsta.
Savukārt ar dzīvesstilu (mājoklis, ģimene, brīvais laiks) saistīto raidījumu apjomu par nepietiekamu
uzskatīja ap 30% respondentu.
Darbinieku aptaujā visvairāk darbinieku jeb 77% aptaujāto uzskatīja, ka tieši izglītība ir tēma, kas
visnepietiekamāk pārstāvēta LTV saturā. 72% darbinieku uzskatīja, ka zinātnes ir par maz, 66% –
medicīnas, 62% – vēstures. Līdzīgs novērtējums bija ar dzīvesstilu saistītajām tēmām – 68% darbinieku
kā nepietiekamu novērtēja mājoklim veltīto raidījumu apjomu, 65% – dzīves stilam, ģimenei, mājsaim-
niecībai, 63% – brīvā laika pavadīšanai. Kvalitātes ziņā viszemāk novērtētie raidījumi bija dzīvesstila
kategorijā. 40% darbinieku uzskata, ka mājoklim veltīto raidījumu kvalitāte ir zema un ļoti zema, 38%
respondentu snieguši šādu vērtējumu arī ģimenei veltīto raidījumu kvalitātei, 36% – brīvā laika
pavadīšanai veltītajiem raidījumiem. Izglītībai, zinātnei un vēsturei veltīto raidījumu kvalitāte
lielākoties vērtēta kā vidēja.
4.6.1.4. Ieteikumi
Veidojot jauno izglītojošā satura proporciju jaunajā sabiedriskajā medijā, precīzāk definējama izglītojošo
raidījumi tematika. Līdzīgi kultūras raidījumu pozicionējumam dažādām auditorijām, arī izglītojošie
raidījumi veido pamatā divus attīstības raidījumu izveides un iepirkto programmu izvēles virzienus –
analītiskās, izzinošās, padziļinātās izglītības raidījumi un mūžizglītība – dzīvesstils, izglītojoši izklaidējošie
formāti.
Ņemot vērā satura daudzpusību un raidījuma starpžanru satura pozicionējumu, tematika definējama
kā starpžanrs arī raidījuma satura definējumā. Piemēram, izglītība/kultūra, izglītība/sabiedrība,
izglītība/izklaide utt. Šāda prakse raidījumu tematikas definējumam tiek piemērota vairāku Eiropas
valstu televīzijās – ZDF, NRK, SVT, YLE.
112 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Izglītojošo raidījumu ietvaros potenciāli attīstāma sadarbība ar dažādām mācību iestādēm, izstrādājot
saturu un pielāgojot tā publicēšanu atbilstoši mācību programmām.
Izglītība a apriori ir virsmērķis arī bērnu raidījumu veidošanā un iepirkto programmu izvēlē, par ko
tālāk lūdzam skatīt aprakstu bērnu raidījumu sadaļā.
Izglītība un zinātne 2012, h 2012,% Jauns, % Izmaiņa, % Jauns, h Jauns, +h
Kopā 682,6 5,5% 10% +83,1% 1249,8 +567,2
Oriģinālsaturs 327,6 48% 40% 499,9 +172,3
Atkārtojumi 355,0 52% 60% 749,9 +394,9
Neatkarīgie
producenti 39,7 12% 40% 200,0 +160,3
Saturs
Vēsture, Latvijas vēsture
Zinātne
Daba
Tehnoloģijas
Veselība
Mūžizglītība (vērtīborientējošie un dzīvesstila raidījumi)
Izglītība
Starpžanru saturs
Forma
Formātu daudzvedība – žurnāli, dokumentālie raidījumi, dokumentālās filmas, izglītojoši
izklaidējoši formāti, spēles u.c.
Starpmediju (Transmedia) projekti ar saistīto/ dalīto saturu TV platformā un interneta
platformā.
Komunikācija
Satura pieejamība visās platformās, starpmediju projekti
Komunikācija sociālajos tīklos, skatītāju iesaistīšana
Programmu mārketings
113 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Jaunais izglītības un zinātnes raidījumu apjoms LTV
Raidījumi Skaits nedēļā, 2012 Skaits nedēļā, jauns
Raidījumi par vēsturi – 1
Raidījumi par vēsturi, zinātni, tehnoloģijām
(žurnāls)
1 2
Dzīvesstila raidījumi (žurnāls) 1 2–3
Dzīvesstila raidījums – formāts – 2
Populāri zinātniskie raidījumi – 1
Populāri zinātniskās filmas (iepirktās) 2 3,5
Dokumentālās filmas par dabu, vidi (iepirktās) 2 2
Dokumentālās filmas par pasaules valstīm,
ceļojumu filmas
1 3
Ceļojumu raidījumi (piem., Ziemeļu puse) cikliski 24 gadā 24 gadā
Izglītojošie formāti – politika, sabiedrība 2 4
Izglītojoši izklaidējošie formāti par sabiedriski
aktuāliem jautājumiem
– 5
Vizualitātes atjaunošana *
Cits saturs 10%
* Jauno projektu izveidē vizualitāte ietverta katra projekta sagatvošanas izdevumos
4.6.2. Izglītības un zinātnes raidījumi LR
4.6.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Izglītība un
zinātne
Visi
kanāli,
h
Visi
kanāli,
%
Visi
kanāli,
h/ dienā
LR1,
h
LR1,
%
LR2,
h
LR2,
%
LR3,
h
LR3,
%
LR4,
h
LR4,
%
Kopā 964,7 2,9% 2,64 551,3 6,2% 23 0,3% 189,4 2,1% 201 2,3%
Oriģināl-
saturs 446,9 46% 230,6 42% 23 100% 57,8 31% 135,5 67%
Atkārtojumi 517,8 54% 320,7 58% 0 0% 131,6 69% 65,5 33%
Neatkarīgie
producenti 0 0% 0 0% 0 0% 0 0% 0 0%
114 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Raidījumi 2012. gadā
LR1 LR2 LR3 LR4
Zināmais
nezināmajā –
raidījums par
aktuālo dažādās
zinātnes sfērās
Eiropēdija –
erudīcijas
jautājumu šovs
par ES
Post factum –
muzikāli analītisks
raidījums
Nošu domino – radio
spēle mūzikas skolu
audzēkņiem
Odiseja – raidījums
par pasaules tautu
mūziku
Dzīvā vesture – raidījums par vēsturi
Lai kas arī nenotiktu – psihologa
komentārs
Mantojums
Meistarklase – praktiski padomi
mājās dzīvē
Pastaigas pa Rīgu – stāsti par
galvaspilsētu
Stāstiņi iz dzīves
Vedaju – filozofisks raidījums
4.6.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem radio
Izglītība un
zinātne LR 2012 BBC YLE DR SR NRK
% raidapjoma 2,9% – 10%
Ietilpst
citās
sadaļās
Ietilpst citās
sadaļās
4%
h gadā,
h dienā
964,7 h gadā
2,6 h dienā
2359 h gadā
6,5 h dienā
4,380 h gadā
12 h dienā
701 h gadā
1,9 h dienā
Kanālu skaits,
kuros ir izglīto-
joši raidījumi
4 – 5 2
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums, BBC Annual Report and Accounts 2011/12, Public Service Media in the Nordic Countries/ Facts & Figures, Nordicom, 2012, YLE Annual Report 2012
4.6.2.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums
Sabiedrības interese par izglītības, zinātnes un mūžizglītības tēmām ir detalizēti apskatīta iepriekšējā
sadaļā par LTV. Sabiedrības novērtējums par LR piedāvāto izglītojošo raidījumu apjoma un kvalitātes
novērtējumu ir augstāks nekā LTV. 50% respondentu vecumā 26–59 gadi uzskata, ka izglītībai veltītie
raidījumi ir pietiekamā apjomā un kvalitātē. Lielākai daļai no pārējiem par šo tēmu nav viedokļa.
Vēstures, zinātnes un medicīnas tēmas jau nedaudz vairāk respondentu (20%) ir novērtējuši kā
nepietiekami pārstāvētas, lielākai daļai (40–42%) tomēr atbildot, ka apjoms ir pietiekams. Šo tēmu
apskata kvalitāte kopumā vērtēta kā apmierinoša. Par dzīvesstilam (mājoklis, ģimene, brīvais laiks)
veltīto raidījumu apjomu un kvalitāti lielai daļai respondentu (40–46%) nebija viedokļa, bet pārējiem
lielākoties šķita, ka apjoms ir pietiekams un kvalitāte ir atbilstoša.
Pretēji LTV darbiniekiem, LR darbinieki izglītībai (71%), zinātnei (70%), vēsturei (65%) un medicīnai
(78%) veltīto raidījumu apjomu vērtē kā pilnībā pietiekamu. Tomēr būtiski arī minēt, ka retais no
darbiniekiem uzskatīja, ka šo raidījumu būtu par daudz, līdz ar ko vidēji 25% darbinieku tomēr
norādīja uz izglītojošo raidījumu apjoma nepietiekamību. Kvalitātes ziņā visu iepriekšminēto tēmu
raidījumi vērtēti kā augstvērtīgi.
Dzīvesstilam veltīto raidījumu apjomu vairāk nekā 80% darbinieku ir novērtējuši kā pietiekamu.
Kvalitāte vērtēta kā nedaudz zemāka nekā izglītības un zinātnes raidījumiem (piemēram, 40% darbinieku
uzskata, ka mājoklim veltīto raidījumu kvalitāte ir zema).
115 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Vienīgā tēma šajā sadaļā, ko darbinieki uzskatīja par nepietiekamu, ir datori un IT tehnoloģijas (56%).
4.6.2.4. Ieteikumi
Izglītojošie raidījumi daudzviet pārklājas ar citiem raidījuma formātiem kā informatīvi dokumentālajiem,
piemēram, Kā labāk dzīvot un Ģimenes studija vai arī kultūras tematiku, piemēram, raidījums par
džezu. Tomēr nepieteikami tiek skatīti jautājumi, kas skar tieši izglītību visos tās līmeņos.
Izglītība un
zinātne
2012,
h
2012,
%
Jauns,
%
Izmaiņas
%
Jauns 4
kanāli, h
Jauns 4
kanāli, +h
Jauns 5
kanāli, h
Jauns 5
kanāli, +h
Kopā 964,7 2,9% 9% 215,7% 3045,7 2081,0 3944,2 2979,5
Oriģinālsaturs 446,9 46% 50% 1522,9 1076,0 1972,1 1525,2
Atkārtojumi 517,8 54% 50% 1522,9 1005,1 1972,1 1454,3
Neatkarīgie
producenti 0 0%
30% 456,9 456,9 591,6 591,6
Saturs
Attīstīt tematiski dažādus izglītojošos raidījumus visās programmās.
Attīstīt izglītojušus raidījumus par Latvijas un pasaules vēsturi.
Analizēt izglītības kvalitāti un iespējas mācīties ārvalstīs.
Aktualizēt mūžizglītību radio kanālos, kas aptver novadus.
Atspoguļot izglītības saturu jaunajā LR5 kanālā.
Atspoguļot zinātniskos pētījumus LR ziņu saturā un raidījumos.
Attīstīt izglītojošus raidījumus par vidi, aktīvu dzīvesveidu un zaļo domāšanu.
Forma
Izglītības tematikas iekļaušana ziņu raidījumos, analītiskajos un diskusiju raidījumos.
Speciālizētu tematisku raidījumu izveidošana LR1 un LR2.
Radio dokumentālo raidījumu veidošana par populārzinātniskām lietām un parādībām.
Komunikācija
Sadarbība ar izglītības institūcijām visā Latvijā.
Sadarbība ar zinātniskajiem institūtiem pētījumu atspoguļošanā sabiedriskajos medijos.
Sadarbība ar izglītības jomā strādājošām nevalstiskajām organizācijām.
Konta @LRizglītība izveide tviterī.
Jauni raidījumi
Analītisks raidījums par izglītības kvalitāti un aktualitātēm LR1.
Raidījums par tehnoloģijām, izglītību un uzņēmējdarbu LR1.
Raidījumi par izglītību, studijām jauniešu kanālā (diskusijas, informatīvi dokumentālie
raidījumi).
Izglītojošs raidījums par Latvijas un pasaules vēsturi, izmantojot arhīva un interneta
materiālus LR1 un LR4.
Sadarbība ar augstskolām (studentu iesaiste mediju darbā – prakse dažādās sfērās).
Raidījums par augstākās, profesionālās, mūžizglītības un ārvalstu izglītības iespējām LR2.
Izglītojošs raidījums par uzņēmējdarbību LR2.
Raidījumi par izglītību LR4.
Jauni izglītojoši raidījumi bērniem brīvdienās LR1 un LR4.
116 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.6.3. Izglītības saturs LR un LTV interneta lapās
4.6.3.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Situācijas raksturojums LR interneta lapās
LR interneta lapās izglītība nav iekļauta kā atsevišķa sadaļa. Arī ziņu lapā nav izglītības kategorijas,
taču šāda veida saturs iekļaujas sadaļā Latvija. Visos kanālos ir attiecīgs saturs ēterā, tomēr interneta
lapās to ir grūti izšķirt un atrast. LR1 vietnē ir lapas visiem šiem raidījumiem – Zināmais nezināmajā,
Kā labāk dzīvot, Burtu burvis, arī LR 3 vietnē ir raidījums Nošu domino, kas ir jauniešu spēle par
mūziku, kā arī LR3 raidījums Odiseja, kas piedāvā ceļojumu stāstus, intervijas, konkursus un balvas. Arī
LR 4 vietnē ir sadaļa Krievijas un Īrijas vēstures skaidrošanai, kā arī dažādu ES procesu skaidrošanai.
Gan LR4, gan LR1 vietnē ir arī sadaļa Šī diena vēsturē. Tomēr lapās tikai tiek atrādīts ētera izglītojošo
raidījumu anotatīvais saturs, ne tas, kas izskanējis ēterā. Anotācijai gan visbiežāk ir arī pievienots
audio fails un iespējams ēteru noklausīties – Kā labāk dzīvot – tas ir aptuveni 40 minūšu garš fails.
Visi raidījumu logi ir formas ziņā vienkārši, strukturēti izskanēšanas secībā bez satura pārvaldības,
meklēšanas iespējām. Nedaudzos gadījumos raidījumi ir sadalīti pa gadiem, lai to meklēšana būtu
vienkāršāka.
Situācijas raksturojums LTV
Izglītojošie raidījumi nav izcelti vai atdalīti no pārējā LTV interneta lapu satura. Liela daļa no ētera
izglītojošajiem raidījumiem ir ārvalstu adaptētie vai tulkotie raidījumi, kas netiek atrādīti internetā.
LTV1 vietnē ir dažādu raidījumu anotācijas, tostarp dokumentālo, skaidrojošo raidījumu, tomēr šajās
sadaļās lielākoties tikai piedāvāts apraksts par raidījumu vai gaidāmajām tēmām, ne tajā atspoguļotais
saturs. Situācija līdzīga kā LR interneta lapās.
4.6.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu medijiem
Ārvalstu mediji piedāvā plašu izglītojošo saturu, kas jau uzkrāts ilgu gadu laikā, bet tiek arī atjaunināts
atbilstoši mācību standartiem skolās. Tas māca gan pasaules izziņas lietas, gan arī valsts kultūrvērtības.
Yle.fi pieredze
Yle.fi kopējās satura lapās nav atsevišķas sadaļas, kas veltītas informācijai par izglītību, tomēr ziņu
sadaļā ir iedalījums Zinātne. Tālāk šajā sadaļā ievietoti janākie šai kategorijai piederošie raksti.
Atsevišķa, ar informatīvi analītisko saturu nesaistīta, ir mācīšanās sadaļa – Opiminnen. Tā piedāvā
plašus materiālus par dažādām valstīm, piemēram, Krievu stāstus par Pēteri Lielo, Maizes muzeju,
greideriem vai japāņu valodu, kā arī izziņas materiālus par zvaigznēm, sēnēm, siltumu. Šie skaidrojumi
ir piedāvāti dažādos mediju formātos – kā 1,5 h raidījums vai kā neliels video, audio klips, zināšanu
testi vai uzdevumi, piemēram, jautājumu virkne par hokeju Somijā. Sadaļa piedāvā arī dinamisku
atslēgas vārdu karti (mind map), ar kuru mēģināts lapas lietotājus uzvedināt uz kādu no izglītojošajām
sadaļām. Kopumā izglītojošais saturs piedāvāts kategorijās: daba un vide, kultūra un sabiedrība, valodas,
atpūta, karjera. Tajā atrodami 5747 video, 686 audio klipi, 3615 uzdevumu, kā arī 516 interneta lekciju.
Yle.fi ir arī atsevišķas interneta sadaļas, kas māca strādāt ar video saturu, sākot no vietas izgaismošanas
un beidzot ar satura montēšanas pamācībām. Tāpat ir atsevišķa lapa, kur māca fotografēt. Vēl ir lapa
Skolotāju televīzija, kur ir publicēts daudz materiālu, ko skolotāji vai vecāki var izmantot bērnu
mācīšanai, piemēram, prezentācijas par to, kā mācīt matemātiku, rakstīt stāstus. Šī platforma tiek arī
izmantota starpmediju projektu veidošanā, piemēram, internets + sadarbība ar skolām + filmiņa bērniem.
117 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Yle.fi ir arī kanāls Teema, kas veltīts dokumentālajam kino, mākslai, vēsture u.tml., un tam ir plaša
vietne ar visu šo saturu multimediālā formā.
Visām izglītojošajām lapām izveidota tāda loģistika, ka lietotājiem ērti atrodams saturs arī somu
vienkāršotā valodā ārzemniekiem vai citiem ar zemāku sapratnes līmeni.
NRK.no pieredze
Norvēģijas sabiedriskais medijs internetā piedāvā atsevišķu skolas/mācību sadaļu Skole. Tajā atrodamas
izglītojošās sadaļas par: filozofiju, ģeogrāfiju, vēsturi, kultūru, tieslietām, pārtiku un veselību, matemātiku,
dabu, Norvēģiju, politiku, psihiatriju, psiholoģiju, reliģiju, kopienām, sociālo sfēru, valodām, tehnoloģijām,
izglītības iespējām, spēlēm, zinātni un ekonomiku. Sadaļu veido arī personvārdu datu bāze, kā arī
dažādu radio vai TV programmu datu bāze. Katru no tematiskajām sadaļām veido apakšsadaļas ar
klipu arhīvu un attēliem. Šis saturs pieejams visiem, bet ir paredzēts izmantot skolēniem un
skolotājiem pamatizglītības un vidējās izglītības mācību procesā. Sadaļu plānots vēl attīstīt. Ar visu tās
saturu ir iespēja dalīties sociālajos tīklos. Izglītības sadaļā atrodami arī uzdevumi valodas, zinātnes,
reliģijas un ekonomikas zināšanu pārbaudei.
4.6.3.3. Ieteikumi
Saturs
Izglītojošu saturu papildināt ar lokāli radītu saturu par nacionālām problēmām, kultūras
vērtībām, vēsturi un valodu.
Jau izveidotos (LR, LTV) vēstures raidījumus ēterā atspoguļot savās interneta vietnēs. Radīt
tiem hronoloģisku izvietojumu.
Piedāvāt skaidrojumus, padziļinošu informāciju par sabiedrībai nozīmīgām aktualitātēm.
Forma
Starpžanru izglītojošo raidījumu veidošana – valodu apmācības, skatoties seriālu, lasot komiksu.
Izglītojošs saturs caur spēli, testu, uzdevumu.
Starpkanālu izglītojošā satura veidošana.
Satura skaidrāka grupēšana pa kategorijām – nepieciešamā izglītojošā informācija var būt ļoti
specifiska.
Informācijas formas izvēle atkarībā no tās mērķauditorijas.
Komunikācija
Komunikācija un sadarbība ar konkrētām interešu grupām (NVO, izglītības iestādes,
institūcijas), ne tikai ar masu kanāla auditorijām.
Saturs vienkāršotā latviešu valodā auditorijai, kam latviešu valoda nav dzimtā vai kam
uztveres līmenis ir zemāks.
Komunikācija ar auditoriju, kurai ir cita kultūras bagāža, skaidrot un mācīt Latvijai nozīmīgu
saturu.
Jaunas sadaļas
Dzīvesstila sadaļas – mācīties taupīt naudu, enerģiju, dzīvot ekoloģiski.
Izglītojošas sadaļas sadarbībā ar izglītības iestādēm.
Valodas apmācība reģionālās attīstības kontekstā, piemēram, kopīga sadaļa ar kaimiņvalstīm.
Skaidrojošie notikumu, personu šķirkļi.
Hronoloģijas radīšana (vēstures skaidrošana) ar tajā laikā svarīgākajiem notikumiem, ko
nevajag aizmirst, kas ir bijuši svarīgi valsts attīstībai un vēsturei.
118 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Analīze par izglītības kvalitāti (skolu, augstskolu oficiālie vērtējumi, vidējie
eksāmenu/olimpiāžu rezultāti) un iespējām mācīties ārvalstīs.
Sadaļa par tehnoloģijām (un medijiem), skaidrot to attīstības tendeces.
Sadaļa zinātnei un tās attīstībai.
Auditorija
Piesaistīt gados jauno auditoriju.
Piesaistīt auditoriju, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda.
Var iesaistīt auditoriju daļējā satura radīšanā (wikipedia princips).
4.7. Kultūras raidījumi
4.7.1. Kultūras raidījumi LTV
4.7.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Kultūras
raidījumi
Abi
kanāli,
h
Abi
kanāli,
%
Abi kanāli,
vidēji
h/dienā
LTV1,
h
LTV1,
%
LTV7,
h
LTV7,
%
Kopā 489,0 3,9% 1,34 489,0 7,7% 0 0
Oriģinālsaturs 142,0 29% 142,0 29%
Atkārtojumi 347,0 71% 347,0 71%
Neatkarīgie
producenti 18,4 13% 18,4 13%
Raidījumi 2012. gadā
Raidījumi Oriģinālstundas %
Kultūras informācija, aktualitātes (100g kultūras) 52,0 36%
Arhīvu adaptācija (100g kultūras. Nacionālie dārgumi) 21,7 15%
Priekšvārds mākslas faktam (Kino klubs, priekšvārds operas
izrādēm, koncertiem u.c.) 2,2 1,5%
Dokumentālie raidījumi par Latvijas kultūras personībām 5,2 3,6%
Mūzika 6,0 4%
Autorraidījumi (Ielas garumā) 10,0 7%
Pasākumi (Gada balvas nozarēs, īpaši notikumi) 6,8 4,7%
LTV drāma (Eņģeļu māja) 16,5 11%
Teātra izrāžu ieraksti 10,0 7%
Teātra izrāžu demonstrējumi 15,0 10%
Kopā 145,2 100%
119 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.7.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV
Kultūras raidījumi LTV 2012 BBC YLE DR STV NRK
% raidapjoma 3,9% – 41%
Ietilpst
citās
sadaļās
7% 5%
h gadā, h dienā 489 h gadā
1,3 h dienā
505 h gadā
1,4 h dienā
8064 h gadā,
22 h dienā
1580 h dienā
4,3 h dienā
805 h gadā,
2,2 h dienā
Kanālu skaits, kuros
ir kultūras raidījumi 1 3 4 5 3
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums, BBC Annual Report and Accounts 2011/12, Public Service Media in the Nordic Countries/ Facts & Figures, Nordicom, 2012, YLE Annual Report 2012
Kultūras raidījumi Eiropas sabiedriskajās televīzijās samērā maz tiek plānoti galveno kanālu programmās.
Iemesls – nepietiekamais skatītāju skaits, kāds jānodrošina pirmajam televīzijas kanālam. Pirmo kanālu
programmās tiek pārraidīti vai nu īpaši nozīmīgi kultūras notikumi nācijas dzīvē vai arī kultūras
informācija dinamiskos formātos.
Taču bagātākās Eiropas valstu televīzijas pēdējo gadu laikā ir izveidojušas vairākus nišas kanālus tieši
kultūras tematikai (BBC Four, YLE Teema, Kunskapskanalen, NRK2, ZDF Kultur u.c.), skojot celmlauzim
šajā jomā – Francijas un Vācijas radītajam Eiropas kultūras programmu etalonam – kanālam ARTE. Lai
arī šie kanāli sasniedz ļoti nelielas auditorijas – skatīšanās daļu 1–3%, raidorganizācijas uzskata šo par
būtisku atspoguļojumu sabiedriskās televīzijas misijai. Somijas televīzija YLE kanālu Yle Teema
uzskata par ļoti pozitīvu aspektu sava zīmola kvalitatīvajam vērtējumam un Somijas sabiedriskās
televīzijas tēlam.
Īpaša nozīme televīzijās ir arī tādam būtiskam TV oriģinālžanram kā televīzijas drāma jeb nacionālie
seriāli/videofilmas.
Kopumā kultūras saturs Eiropas sabiedriskajās raidorganizācijās pašlaik strukturēts šādi:
raidījumi ar padziļinātu saturu – dokumentālās filmas, koncerti, filmas, izrādes – klasiskie
formāti nišas kanālos vai mazākā apjomā – galvenajos kanālos nabadzīgākajās valstīs;
inovatīvie izglītojoši izklaidējošie formāti – galvenajos kanālos;
starpmediju projekti un projekti interneta platformai.
4.7.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums
Sabiedrības interese par kultūras un mākslas raidījumiem Latvijas medijos kopumā ir augsta, atšķirība
starp mākslas žanriem ir salīdzinoši neliela. Līdzīgi kā visu iepriekšējo tēmu ietvaros, senioru interese
par mākslas un kultūras raidījumiem (visiem, izņemot mūzikas un kino) ir ievērojami lielāka.
Lielākais vairums (46%) to respondentu vecumā 26–59 gadi, kas skatās LTV vismaz reizi nedēļā,
apgalvo, ka koncertu un teātra izrāžu apjoms ir paz mazu, kaut kvalitāte apmierinoša (55%) vai augsta
(18%). Daudzi atbilstošās grupas respondenti vēlētos, lai LTV programmā būtu vairāk mūzikas (36%),
skatuves mākslas (39%), literatūras, mākslas, arhitektūras (22%), kino (31%). Kvalitāte visiem
iepriekš minēto tēmu raidījumiem kopumā vērtēta kā apmierinoša.
Arī aptaujātie darbinieki lielā vairumā uzskata, ka kultūras raidījumu (54%) un koncertu, teātra izrāžu
pārraižu (65%) apjoms ir nepietiekams, kaut kvalitāte vidēja vai pat augsta. Arī atbilstošo tēmu
apjoms novērtēts kā nepietiekami pārstāvēts – mūzika (72%), skatuves māksla (53%), literatūra,
māksla, arhitektūra (54%), kino (36%). Šo raidījumu kvalitāte savukārt kopumā novērtēta kā augsta.
120 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Avots: Sabiedrības vajadzību un mediju lietošanas paradumu izpēte. NEPLP / FACTUM, 2012.
14. attēls. LTV kultūras un mākslas raidījumu vērtējums
4.7.1.4. Ieteikumi
Kultūra 2012, h 2012, % Jauns, % Izmaiņa, % Jauns, h Jauns, +h
Kopā 489,0 3,9% 8% 104,5% 999,8 +510,8
Oriģinālsaturs 142,0 29% 40% 399,9 +257,9
Atkārtojumi 347,0 71% 60% 599,9 +252,9
Neatkarīgie
producenti 18,4 4% 40% 160 +141,6
Saturs
Būtiski palielināt kultūras raidījumu oriģinālstundu skaitu.
Paplašināt kultūras jēdziena izpratni, definējot kultūru ne vien tradicionālo nozaru robežās,
bet arī kā sabiedrības dzīves veidu, vērtību sistēmu utt.
Veidot analītiskus un diskusiju raidījumus par dažādiem kultūras aspektiem sabiedrībā
iepriekš minētajā un citos kontekstos.
Paplašināt formātu daudzveidību TV platformā.
Veidot raidījumus par dažādām kultūras nozarēm (mūzika, teātris, kino, literatūra, vizuālā
māksla, arhitektūra u.c.).
Veidot kultūras raidījumus dažādām auditorijām – plašai auditorijai un nišas auditorijām.
Palielināt kultūras notikumu (izrāžu un koncertu) ierakstu skaitu un pieejamību plašam
skatītāju lokam – ierakstīt vismaz 15 koncertus un lielos notikumus, kā arī vismaz 15 teātra
izrādes gadā.
Izveidot kultūras ziņas.
121 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Izveidot kultūras diskusiju raidījumus.
Izveidot regulāru raidījumu par tradicionālo kultūru.
Izveidot projektu, parādot amatiermākslas (kori, deju kolektīvi, tautas teātri, pūtēju orķestri,
tautas lietišķās mākslas studijas u.c.) daudzveidību un norises Latvijā.
Palielināt autorraidījumu daudzveidību un skaitu.
Palielināt dokumentālo raidījumu daudzveidību un skaitu par izcilām Latvijas kultūras
personībām, dažādiem kultūras vēstures aspektiem dažādās kultūras nozarēs.
Iesaistīties starptautiskos TV projektos. Attīstīt kopražojuma raidījumus.
Iesaistīties Latvijas kino procesu līdzfinansēšanā un kopražošanā.
Veidot vairāk plašai auditorijai adresētus TV projektus – notikumus – pasākumu tiešraides
inovatīvos formātos.
Veidot izglītojoši izklaidējošas kultūras tematikas raidījumus un formātus plašai
mērķauditorijai.
Veidot vērtīborientējošus nacionālos seriālus un videofilmas.
Paplašināt LTV arhīva izmantošanas iespējas – padarīt arhīvu pieejamu mūsdienu audiovizuālo
mediju platformās.
Veidot raidījumus, ietverot to saturā arī mazākumtautībām saistošu kultūras procesu
atspoguļojumu.
Paplašināt kultūras raidījumu pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Veidot
multimediālus kultūras projektus jaunākajām auditorijām.
Paplašināt jēdziena ‘kultūra’ izpratni.
Veidot raidījumu par reliģiju.
Forma
Kultūras raidījumu formātu paplašināšana.
Kultūras pieejamība visplašākajai auditorijai.
Vienotas interneta platformas izveide – plašākais un kvalitatīvākais kultūras multimediju
portāls Latvijā.
Apjoma palielināšana tiešraidēm.
Vizualitāte
Vizuālās stilistikas pastāvīga attīstīšana un jaunāko tehnoloģiju iespēju izmantošana.
Darbinieku apmācība, režijas kursi u.c.
Komunikācija
Satura neierobežota pieejamība visās mediju platformās.
Sociālie tīkli.
Ar sadarbības partneru – dažādu kultūras institūciju starpniecību veidots projektu mārketings,
medija kultūras platformu mārketings.
Interaktivitāte, auditorijas iesaistīšana projektu veidošanā.
Sadarbība ar LR3, LR1.
122 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Jaunais kultūras raidījumu apjoms LTV
Raidījumi
Skaits
nedēļā,
2012
Skaits
nedēļā,
jauns
Skaits
mēnesī,
2012
Skaits
mēnesī,
jauns
Kultūras notikumi – analīze (100g kultūras) 3 4 12 16
Nedēļas notikumu apskats – žurnāls – 1 – 4
Arhīvu adaptācija mūsdienīgā kontekstā 1 2–3 3 3
Pasākumu/ koncertu/ izrāžu tiešraides un ieraksti – dažādi 1–2 3–4
Diskusiju un analītiskie raidījumi Ap 13 gadā 1 4
Kultūras ziņas – 5 – 20
Raidījumi svētku programmām (tradicionālās
vērtības mūsdienu kontekstos)
– 1 gadā – 4–6 raidī-
jumi gadā
Dokumentālas filmas par Latvijas kultūras
vēsturi (fakti, notikumi, personības)
– 6 gadā Dažādi 10
Dokumentāli raidījumi/ videofilmas par
šodienas kultūras personībām
– 1 – 3–4
Autorraidījumi 1 2 4 8
Raidījums (formāts) par tradicionālo kultūru,
amatiermākslu (kori, deju kolektīvi u.c.)
– 1–4 gadā – 4
Nozaru raidījumi (piem., cikli – tematika –
mūzika, teātris, vizuālā māksla, literatūra utt.),
cikli un autorraidījumi
– 2 raidīj. cikli
gadā, autor
15 raidījumi
– 2 raidīj. cikli
gadā, autor
15 raidījumi
Nozīmīgu kultūras notikumu ieraksti un
arhivēšana (koncerti, teātru izrādes)
– 1 dažādi 3–4
Izklaidējošie kultūras formāti – 1 dažādi 20–30 gadā
Nacionālie seriāli – drāma 3 5 3 20–30 gadā
Starptautiski kopprojekti 1 gadā – – 2–3 gadā
Dokumentālās filmas par pasaules mākslas un
kultūras personībām, notikumiem utt., t.sk.
latviešu mākslas personībām pasaulē (iepirktās
dokumentālās filmas)
– 1–2 – 4–8
Klasisikās mūzikas koncerti (klasika, džezs, etno,
populārās mūzikas klasika – iepirktie koncerti)
6–7
gadā
30 gadā Dažādi 30 gadā
Populārās mūzikas koncertu ieraksti – LTV
producētie
1–3
gadā
10–15 gadā dažādi 10–15 gadā
Populārās mūzikas koncerti – iepirktie – 1–2 mēnesī dažādi 20 gadā
Augstvērtīgs kino (kino baudītājiem, filmas ar
pievienoto vērtību)
2 4 8 16
Dievkalpojumi, reliģija 1 1 4 1
Cits saturs 10%
123 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.7.2. Kultūras raidījumi LR
4.7.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Kultūras
raidījumi
Visi
kanāli,
h
Visi
kanāli,
%
Visi
kanāli,
h/ dienā
LR1,
h
LR1,
%
LR2,
h
LR2,
%
LR3,
h
LR3,
%
LR4,
h
LR4,
%
Kopā: 3783,2 11,2% 10,36 1527,0 17,3% 14,7 0,2% 2041,5 26,3% 200 2,3%
Oriģināl-
saturs 2482,4 66% 856,3 56% 14,7 100% 1484,4 73% 127 64%
Atkārtojumi 1300,8 34% 670,7 44% 0 0% 557,1 27% 73 37%
Neatkarīgie
producenti 0 0% 0 0% 0 0 0% 0 0%
Kultūras raidījumi 2012. gadā
LR1 LR2 LR3 LR4
Augstāk par zemi –
raidījums par
filozofiju un kultūru
Džeza klubs –
raidījums par džeza
aktualitātēm
Dzied Latvijas
Radio koris
Kultūras rondo –
kultūras aktualitātes
Laika rata riti – par
latviešu folkloru
Literārais vakars
Monopola viesis –
iedvesmojoši viesi
Ielūdz Radio
teātris – teātra lugu
radio lasījumi
Talanti un
pielūdzēji –
raidījums par
talantīgiem
cilvēkiem
Lasāmlaiks –
raidījums par
jaunāko
literatūru
Benefice – par mūziķu
dzīvesgaitām
Bolero. Mūzikas stunda
visiem – interesanti mūzikas
pasaules notikumi un viesi
Diena sākusies – aktuālā
informācija par kultūras pasaules
notikumiem
Radiokompozīcija – klasiskās
mūzikas raidījums
Eiroradio – pasaules klasiskās
mūzikas apkopojums
Latvijas koncertzālēs –
koncertu retranslācijas
Mana mūzika – sarunas ar
populāriem cilvēkiem
Pa ceļam ar Klasiku – aktuāla
informācija kultūras jomā
Sestdienas vakars Operā –
ieraksti no pasaules operu zālēm
Vakara autorprogramma –
raidījums par mūziku pēc autora
izvēles
Est-Lat kopprojekts
Dzejas dienu laiks – raidījums
par Dzejas dienām
Art forums – kultūras
dzīves jaunumi
Ekskluzīvs –
raidījums par vokālo
mūziku
Grāmatu tārps –
raidījums par
literatūru
Kultūras biedrību
raidījums
Literārās pastaigas –
sarunas par literatūru
Mana filharmonija –
klasiskās mūzikas
raidījums
124 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.7.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem radio
Kultūras
raidījumi LR 2012 BBC YLE DR SR NRK
% raidapjoma 11,2%
Ietilpst
mūzikas
sadaļā
21%
Ietilpst
mūzikas
sadaļā
7% 7%
h gadā,
h dienā
3783 h gadā
10,.4 h dienā
10492 h gadā
29 h dienā
15407 h gadā.
42 h dienā
1928 h gadā.
5,3 h dienā
Kanālu skaits,
kuros ir kultūras
raidījumi
4 6 – 3
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums, BBC Annual Report and Accounts 2011/12, Public Service Media in the Nordic Countries/ Facts & Figures, Nordicom, 2012, YLE Annual Report 2012
4.7.2.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums
Kopumā LR piedāvāto kultūras raidījumu apjoms tiek vērtēts kā pietiekams un kvalitāte kā apmierinoša
vai augsta. 75% respondentu vecumā no 26 līdz 59 gadiem uzskatīja, ka mūzikas apjoms ir pietiekams,
50% – ka skatuves mākslai, literatūrai, vizuālajai mākslai un arhitektūrai veltīto raidījumu apjoms ir
pietiekams (ap 30% gan arī nespēja atbildēt uz šo jautājumu). Būtiska daļa respondentu (20–25%)
uzskata, ka nepietiekams ir radio iestudējumu, koncertu ierakstu un kino veltītu raidījumu apjoms.
Visu iepriekš uzskaitīto raidījumu kvalitāte tiek vērtēta kā apmierinoša vai augsta, liela daļa
respondentu (ap 40%) tomēr nebija spējīgi atbildēt uz šo jautājumu.
Arī darbinieki uzskata, ka koncertu ierakstu (61%), mūzikas (76%), skatuves mākslas (65%), literatūras,
mākslas, arhitektūras (59%) raidījumu apjoms ir nepietiekams. Par nepietiekamu tiek uzskatīti radio
iestudējumu (56%) un kino veltīto raidījumu (51%) apjoms. Visu kultūras un mākslas raidījumu kvalitāti
darbinieki vērtē kā augstu.
4.7.2.4. Ieteikumi
LR kultūras raidījumi ir salīdzinoši augstas kvalitātes. Saturu veido profesionāli žurnālisti ar pieredzi
kultūras jautājumos. Pārstāvēta plaša spektra tematika. Ir viens galvenais kultūras notikumu apskata
raidījums Kultūras rondo. Gan pamatkanālā, gan citos kanālos iekļauti specializēti kultūras raidījumi.
Kultūras
raidījumi
2012,
h
2012,
%
Jauns,
%
Izmaiņa,
%
Jauns 4
kanāli, h
Jauns 4
kanāli, +h
Jauns 5
kanāli, h
Jauns 5
kanāli, +h
Kopā 3783,2 11% 11% 0% 3783,2 0 4899,1 1115,9
Oriģinālsaturs 2482,4 66% 70% 2648,2 165,8 3429,4 947,0
Atkārtojumi 1300,8 34% 30% 1135,0 -165,8 1469,7 168,9
Neatkarīgie
producenti 0 0%
20% 529,6 529,6 685,9 685,9
Saturs
Palielināt ārvalstu kultūras notikumu atspoguļošanu (ne tikai lielie kinofestivāli, bet arī
kultūras apskati par citām valstīm).
Amatiermākslas atspoguļošana (jaunajā jauniešu kanālā, arī pamatkanālos.
Radio iestudējumu skaita palielināšana.
125 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Atraktīvi kultūras raidījumi bērniem brīvdienu rītos.
Etnisko minoritāšu kultūras iekļaušana ikdienas kultūras raidījumos.
Forma
Attīstīt diskusijas formātu kultūras tematikas atspoguļošanā.
Arhīvu izmantošana kultūras mantojuma saglabāšanā (der arī jauniešu kanālā).
Tiešraides koncerti no 1. studijas (jauniešu kanālam).
Kultūras raidījumu izvēršana Latvijas Radio 3. kanālā, samazinot to apjomu pamatkanālā LR1.
Portretinterviju skaita palielināšana.
Komunikācija
Sadarbība ar kultūras un mākslas institūcijām.
Atsevišķa sociālo tīklu konta LRkultura izveide.
Jauni raidījumi
Raidījums par kino.
Raidījums par teātri.
Radioiestudējumi.
Raidījums par minoritāšu kultūru Latvijā.
Raidījumi par populāro kultūru (pašlaik to atspoguļo Ziņu dienests atsevišķu sižetu ietvaros).
4.7.3. Kultūras saturs LR un LTV interneta lapās
4.7.3.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Situācijas raksturojums LR
Organizācijas radītais kultūra saturs atrodams visos kanālos, līdz ar to arī visās LR interneta lapās.
Kopējā organizācijas lapā kultūra ir arī atsevišķa satura kategorija, tomēr tur atrodams tikai Ziņu
dienesta saražotais kultūras saturs. Pārējais kultūras saturs atrodams neregulāros kanālu pieteikumos
noklausīties raidījumu LR1 mājaslapā, tāpat kā citās sadaļās, ir arī kultūras raidījumu lapas, tai skaitā
raidījumam Kultūras rondo, Talanti un pielūdzēji. Lapā atrodamas raidījumu anotācijas, kā arī pēc tam
noklausāms viss (neatšifrēts) raidījuma ieraksts. Arī LR3 mājaslapā atrodami galvenokārt notikumu
(gaidāmo raidījumu) pieteikumi, kā arī sadaļā Iesakām noklausīties vēlreiz ir aktuālā informācija vienā
teikumā un noklausāmais ieraksts. Kopumā lietotājs negūst pilnvērtīgu ainu, ko LR piedāvā šajā jomā,
bet ēterā piedāvāts ļoti daudz.
Situācijas raksturojums LTV
LTV.lv piedāvā saturu vienotā ziņu kategorijā Kultūra – tur pieejami visi organizācijas raidījumi par
kultūru. Iztrūkst dinamiskas informācijas par nozares jaunumiem. Tāpat saturs netiek piedāvāts tekstā.
Kanāla LTV1 lapā arī ir informācija par televīzijas kultūras raidījumiem. Tie ir sadaļā Kultūra un
reliģija. Šajā sadaļā ir kultūras raidījumu lapas: Teātris.zip, 100g kultūras, 100g kultūras. Nacionālie
dārgumi, 100g kultūras iesaka, Kinotēka, Ielas garumā (+ reliģiskie raidījumi). Lielākajai daļai
raidījumu ir savas atsevišķas lapas ar aprakstu, kā arī ar gaidāmo raidījumu saturu, tādējādi nodrošinot
aktuālu informāciju, bet ļoti tālās (vairāku klikšķu attālumā) lapās un nepiedāvājot informāciju par
iepriekšējiem raidījumiem.
LTV1 mājaslapā ir sadaļa Filmas, zem kuras atrodama dinamiska informācija par ēterā gaidāmajām
filmām un nelielas to anotācijas. Saturs iedalīts sadaļās: visas filmas, dokumentālās filmas, mākslas filmas,
filmas visai ģimenei. Sadaļā nav noskatāmas jau iepriekš ekranizētās LTV filmas.
126 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Arī LTV7 vietnē ir sadaļa dokumentālajām un mākslas filmām, taču tur atrodamas tikai gaidāmo sēriju
anotācijas.
4.7.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem
Sverigesradio.se piemērs
Interneta lapas sadaļā Kultūra atrodams: Tiešraide, Ziņas, Programmā, Recenzijas, Filmas/TV,
Forma/mode, Māksla, Literatūra, Mediji, Politika, Scenogrāfija, Kultūras notikumu kalendārs, Kultūras
blogi, Radio teātris. Iespējams programmas klausīties dažādās ērtās formās (atsevišķā logā, lapā,
pašizveidotā sarakstā audio failu atskaņošanās rīkā). Ar visu saturu iespējams dalīties sociālajos tīklos.
Tāpat saturam var dot “patikšanas” zvaigznes un tad ar to dalīties sociālajos tīklos. Iespējama
komentēšana – gan autorizēti, gan anonīmi (ir īpaši iekšējās kārtības noteikumi komentējot).
NRK.no piemērs
Izklaide kopā ar kultūru: Kultūras ziņas, izklaides ziņas, Grāmatas un mūzika. Datorspēļu apskats,
Māksla NRK, Klasikas kanāla jaunumi. Piedāvāti gan radio, gan TV raidījumi par šo tēmu. Norvēģijas
sabiedriskais medijs arī piedāvā konkrētas interneta lapas kādiem kultūras dzīves notikumiem, piemēram,
Melodi Grand Prix. Šādā lapā piedāvāts arī forums auditorijai par to, kas saistīts ar šo notikumu.
NRK mūzikas kanālam P3 arī interneta lapā ir kultūras saturs. Tas gan mijas ar izklaidējošu informāciju.
Lapā ir šādas sadaļas: Mūzika, Filmu policija, dokumentālie raidījumi, humors, seriāli, mp3, atskaņošanas
saraksts, foto un atsevišķas sadaļas, kas saisītas ar konkrētā kanāla saturu, ne tematisko iedalījumu.
Šajā lapā kultūras saturs nav atspoguļots tāpat kā citur, bet tā forma atgādina žurnālu, saturā cieši
integrēta arī auditorijas atgriezeniskā saite – komentāri. Tiek izmantots arī cits burtu fonts, kolonnu
un attēlu izvietošanas struktūra.
DR.dk piemērs
Dānijas sabiedriskajā medijā kultūra atrodama sadaļā zem ziņām. Šī sadaļa tad tālāk iedalīta sadaļās:
Modes blogs, Kultūras programmas, Podkāsts, Lasīšanas klubs, Mākslas klubs, filmas, grāmatas, mūzika,
performances, mediji, māksla, cita kultūra, kā arī konkrētos raidsabiedrības produktos. Šī sadaļa
piedāvā arī kultūras saturu no citu valstu sadarbības sabiedriskajām raidsabiedrībām. Piedāvāts
saturs no Norvēģijas NRK.no, Zviedrijas SVT.se, britu BBC, kā arī vācu NDR. Viss piedāvātais saturs gan
ir valodās, kuras reprezentē šie mediji, taču tās ir valodas, ko dāņi bieži vien pārvalda.
Visas dr.dk sadaļas cieši salinkotas ar tiešraidēm ēterā vai kādos kanālos atrodamo kultūras tematikas
saturu. Savukārt atsevišķās radio un TV kultūras raidījumu lapas atrāda galvenokārt video un audio
saturu, kas izskanējis ēterā.
www.svt.se/kultur/
4.7.3.3. Ieteikumi
Saturs
Piedāvāt gaidāmo kultūras notikumu apskatu nedēļas, mēneša, gada nogrieznī.
Piedāvāt plašu kultūras afišu un kultūrpolitikas ziņu klāstu.
Dinamisko saturu papildināt ar arhīva materiāliem – ierakstītām izrādēm, to fragmentiem, kam
ir brīva skatāmība no autortiesību puses.
Attīstīt tradicionālās kultūras sadaļu (varētu būt starpžanra projekts ar izklaidējošiem elementiem).
Attīstīt kultūras sadaļu arī krievu valodā.
Piedāvāt viedokļu/portretintervijas ar nozares profesionāļiem.
127 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Forma
Visu kultūras saturu piedāvāt vienā vietā (tai skaitā arī radio teātra iestudējumus, teātra izrāžu
ierakstus/tiešraides).
Attīstīt jaunus (inovatīvus) formātus sadarbībā ar nozares profesionāļiem.
Filtrēt arī ziņu lentes piedāvāto ziņu klāstu pēc šīs kategorijas.
Attīstīt arhīva pieejamību (vienotu TV, radio un interneta saturam) un tā sasaistes iespējas ar
pārējo (šajā gadījumā kultūras vēstures) saturu.
Piedāvāt dokumentālo vai citu LTV filmu skatīšanos agrāk vai tiešraidē internetā.
Kultūras saturu ārpus ziņu satura atspoguļot citādi – brīvākā formā, dodot vietu radošajai
iztēlei un asociācijām.
Piedāvāt lejupielādējamus podkāstus vai iespēju veidot savu klausāmo, skatāmo materiālu
sarakstu atskaņošanas rīkā.
Komunikācija
Viedokļu līderu (kultūras jomā) sociālo tīklu komunikācijas integrācija kultūras sadaļā
interneta lapās.
Diskusiju raisīšana par nozares aktualitātēm sociālajos tīklos vai ar ierakstu komentēšanas
iespējām.
Starpmediju pašreklāmas un auditorijas iesaistes pasākumu veidošana. Aicinājums ētera
raidījuma laikā izteikt viedokli, balsojumu internetā.
Jaunas sadaļas
Piedāvāt balsojumus (un plašu pārskatāmu materiālu par nacionālajiem kultūras pasākumiem)
par gada/sezonas kultūras balvām.
Palielināt tiešo pieslēgumu (tiešraides) īpatsvaru no aktuālajām kultūras norisēm Latvijā un ārvalstīs.
Ieviest sabiedriskā medija darbinieku (reizē arī nozares profesionāļu)
komentāru/novērojuma – blogu – saturu.
Iekļaut recenzijas, ieteikumus par gaidāmajiem kultūras notikumiem – multimediālā veidā.
Nodrošināt vairāk informācijas par literatūru, kino un arhitektūru.
Izveidot foto galerijas ar kvalitatīviem nozares satura attēliem.
Ieviest modes sadaļu.
Veidot sadaļu par minoritāšu kultūrām valstī vai kaimiņu kultūras jaunumiem/tradīcijām.
Auditorija
Ļaut auditorijai saturu novērtēt pēc iespējas dažādos veidos, piem., kā “patikšanu” (Facebook
princips). Var vērtēt arī kādā sajūtu gammā – recenzējot izrādes, izstādes.
Iesaistīt auditoriju gada/sezonas notikumu novērtēšanā – tādējādi auditorija radītu savu simpātiju.
Piedāvāt auditorijai iesaistīties kokrētu nozares notikumu vizualizēšanā, papildināšanā.
4.8. Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumi
4.8.1. Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumi LTV
4.8.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Bērnu un
jauniešu
Abi
kanāli,
Abi
kanāli,
Abi kanāli,
vidēji h/dienā
LTV1,
h
LTV1,
%
LTV7,
h
LTV7,
%
128 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
raidījumi h %
Kopā 224,0 1,8% 0,61 224,0 3,5% 0 0
Oriģinālsaturs 43,0 43,0 0,7%
Atkārtojumi 181,0 181,0 2,9%
Neatkarīgie
producenti 4,8 11% 4,8 11%
Raidījumi 2012. gadā
Raidījuma nosaukums Kopā stundas Kopā stundas, %
Kas te? Es te! 118,3 53%
Nepaej garām! Labdarības akcija 14 6%
Nāc līdzās Ziemassvētkos 5,3 2%
Balss pavēlnieks 10 4%
Bērnu raidījumu arhīvi 76 34%
Kopā 223,6 100
4.8.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV
Runājot par raidījumiem vai programmu politiku, visās Eiropas valstīs ir plaši attīstījušās interneta
platformas bērniem, kuru saturs ir cieši saistīts ar ētera programmas bērnu raidījumiem. Tā ir droša
vide bērniem un viņu vecākiem, kas atraktīvā veidā (spēles, interaktīvs saturs, video un izglītojošā
informācija) veicina dažādu vecumu bērnu pasaules izziņu.
Bagātākās Eiropas televīzijas ir izveidojušas īpašus kanālus tieši bērnu auditorijai (BBC – Cbeebies un
CBBC, SVTB Zviedrijā – bērnu raidījumi tiek pārraidītas bērnu kanālā Barnkanalen, NRK Norvēģijā –
kanālā NRK Super.
Bērnu un
jauniešu
raidījumi
LTV 2012 BBC YLE DR STV NRK
% raidapjoma 1,8% – ~6,3% 14% 23% 24%
h gadā,
h dienā
224 h gadā
0,6 h dienā
11145 h gadā
30,5 h dienā
1241 h gadā,
3,4 h dienā
5369 h gadā,
15 h dienā
5256 h dienā
14 h dienā
4892 h gadā,
13,.4 h dienā
Kanālu skaits,
kuros ir bērnu un
jauniešu raidījumi
1 4 3 – 3 –
Speciāli bērnu,
jauniešu kanāli 0 2 0 1 1 1
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums, BBC Annual Report and Accounts 2011/12, Public Service Media in the Nordic Countries/ Facts & Figures, Nordicom, 2012, YLE Annual Report 2012
4.8.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums
Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumu auditorijas novērtējums izpētes ziņā atšķiras no visiem
pārējiem raidījumiem, jo šo raidījumu auditorija nav aptaujājama (bērni) vai tā lielākoties neskatās
129 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
LTV (pusaudži un jaunieši). Atbilstoši lielākā daļa (40–45%) respondentu references grupā no 26 līdz
59 gadiem nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai raidījumi bērniem pirmsskolas vecumā, raidījumi
jaunāko klašu skolēniem un pusaudžiem (14–17 gadi) ir pietiekamā apjomā un kvalitātē. Tie respondenti,
kas tomer atbildēja uz šo jautājumu, vairumā uzskatīja, ka šo raidījumu apjoms ir nepietiekams. Zīmīgi,
ka 35% pusaudžu vecumā 14–25 gadi uzskatīja, ka viņiem veltīto raidījumu apjoms ir nepietiekams,
kaut kvalitāte ir apmierinoša vai augsta.
Avots: Sabiedrības vajadzību un mediju lietošanas paradumu izpēte. NEPLP / FACTUM, 2012.
15. attēls. LTV bērnu un jauniešu raidījumu vērtējums
Pretēji auditorijai, aptaujātie LTV dalībnieki ir vienisprātis – no visiem raidījumu veidiem tieši raidījumu
bērniem pirmsskolas vecumā, jaunāko klašu skolēniem un pusaudžiem ir daudz par maz. Tā, piemēram,
97% darbinieku uzskata, ka pusaudžu raidījumu apjoms ir par mazu. Atbilstoši no visiem raidījuma
veidiem tieši šiem raidījumiem bija arī viszemākais kvalitātes novērtējums.
4.8.1.4. Ieteikumi
Lai gan, veidojot programmas piedāvājumu bērnu auditorijai, par kritērijiem ir izvēlēti visi iepriekšminētie
aspekti, LTV veidotais izglītojošais oriģinālsaturs bērnu auditorijai ir vairāk nekā nepietiekams.
Izklaidējoši izglītojošajais raidījums Kas te? Es te! ir vienīgais regulārais LTV veidotais raidījums
bērniem mērķauditorijā 7–10 gadi. Šāda situācija izveidojusies ilgstošā laika posmā, konsolidējot LTV
struktūru un budžeta apjomu. Taču bērnu attīstība dažādos vecuma posmos ir atšķirīga, un katrai no
vecuma grupām sabiedriskajai televīzijai ir jāpiedāvā atbilstošs saturs. Papildus raidījumam Kas te? Es
te! ir nepieciešami raidījumi segmentētākām auditorijām – gan pavisam maziem bērniem (2–4 g.v.) ,
gan pirmsskolas vecuma bērniem, gan bērniem 8–12 gadu vecumā, kā arī dažādi formāti pamatskolas
un vidusskolas vecuma aditorijām.
130 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Bērnu un jauniešu
raidījumi
2012,
h
2012,
%
Jauns,
%
Izmaiņa,
%
Jauns,
h
Jauns,
+h
Kopā 224,0 1,8% 8% 346,3% 999,8 775,8
Oriģinālsaturs 43,0 19% 50% 499,9 456,9
Atkārtojumi 181,0 81% 50% 499,9 318,9
Neatkarīgie
producenti 4,8 11%
20% 100 95,2
131 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Saturs
Latvijas situācijā ievērojami jāpalielina bērnu auditorijai paredzētais saturs, veidojot dažādu tematiku
raidījumus dažādām vecuma grupām, kā arī ietverot šo saturu daudzveidīgos formātos. Lai uzlabotu
un ievērojami palielinātu nacionāla oriģinālsatura piedāvājumu bērnu auditorijai, piedāvājam ievērojami
palielināt programmā satura proporciju bērnu auditorijām, tostarp ievērojami palielinot Latvijā
veidotā oriģinālsatura piedāvājumu bērniem.
Bērnu auditorijai
Oriģinālraidījumu apjoma palielināšana, veidojot raidījumus dažādām vecuma grupām (2–5, 6–8,
9–12).
Raidījumu veidošana, veicinot daudzveidīgu pasaules izziņu, iepazīstinot ar sabiedības
kopējām vērtībām.
Temati – izglītība, zinātne, kultūra, sports, sevis un līdzcilvēku iepazīšana, dzīve sabiedrībā,
ģimenes vērtības, tradīcijas un radošums, talantu attīstība, atbalsts u.c.
Starmediju projekti (TV un internetā).
Sporta, mākslas skolu iesaiste, konkursu, spēļu formāti.
Vienota interneta platforma bērnu auditorijai.
Kvalitatīvs iepirktais saturs bērnu auditorijai un ģimenes auditorijai.
Jauniešu (pusaudžu) raidījumi
Galvenā satura platforma – interneta platforma.
Raidījumu izveides mākslinieciskie līdzekļi – izklaidējoša pieeja (izklaidējošā veidā par
izglītojošiem tematiem).
Saturs – visu sabiedrību interesējošs saturs – aktuālie notikumi sabiedrībā u.c.; piesaistīt
jauniešu auditoriju programmai kopumā, pārstāvot programmā jauniešu viedokli.
Fleksibilitāte satura organizācijā un ražošanā.
Eksperimentāli projekti ar pašu jauniešu piedalīšanos.
TV platformā – seriāls jauniešu auditorijai (attiecības, vērtības, dzīves pieredze).
Kopējā satura dinamika veidā, kas uzrunā jauniešu auditoriju.
Forma
Raidījumu formātu daudzveidība – iestudējumi, dokumentālie raidījumi, spēles, pasākumu
ieraksti un TV iniciēti radošie konkursi bērniem.
Vizualitāte
Vizuālās stilistikas pastāvīga dinamiska attīstība un jaunāko tehnoloģiju iespēju izmantošana.
Spēcīgu nacionālo bērnu TV produktu zīmolu – tēlu radīšana (arī saturs).
Darbinieku apmācība, režijas kursi u.c.
Komunikācija
Interneta platformu izveide bērnu un jauniešu auditorijām, izvēršot daudzveidīgu un
interaktīvu saturu mājaslapās, veidojot starpmediju projektus dažādām auditorijām.
Jauno tehnoloģiju piedāvāto iespēju izmantošana produktu satura komunikācijai, attīstot ne
tikai TV formātus, bet arī īpašu saturu lietošanai mobilajos rīkos.
Sociālie tīkli un interaktīvā iesaiste.
Jaunākām auditorijas grupām – programmu komunikācija vecāku un ģimenes auditorijās.
132 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Jaunais bērnu raidījumu apjoms LTV
Raidījumi
Skaits
nedēļā,
2012
Skaits
nedēļā,
jauns
Skaits
mēnesī,
2012
Skaits
mēnesī,
jauns
Izglītojošs raidījums bērniem 2–5 g.v. – 2 – 8
Izglītojošs raidījums bērniem 5–8 g.v. 2 3 7 12
Izglītojošs raidījums bērniem 8–12 g.v. – 1 – 4
Animācijas filmas jaunākā vecuma
bērniem 2–5 g.v. 2 2 8 8
Animācijas filmas jaunākā skolas vecuma
bērniem 6–8 g.v. 2 2 8 8
Rīta animācijas filma bērniem 3 3 12 12
Vakara raidījums bērniem
(oriģinālraidījums) – 5 – 20
Izglītojošās populāri zinātniskās iepirktie
raidījumi bērniem 1–2 2 4–8 8
Filmas bērniem (iepirkts saturs) dažādi 40 gadā 40 gadā
Flmas ģimenei (iepirkts saturs) 1 1 4 4
Pasākumu/ koncertu tiešraides un ieraksti 2 gadā dažādi – 7 gadā
Ziņas bērniem – 5 – 20
Raidījumi svētku programmām
(tradicionālās vērtības mūsdienu
kontekstos)
– – – 4
Dokumentālie raidījumi par Latvijas
bērniem – 7–10 gadā Dažādi 7–10
Spēles (erudīcijas spēles, sports u.c.) – 1 – 4
Talantu konkursi Vienreizēji
projekti 8** dažādi 8**
LTV seriāls bērniem 8–12 g.v. 15 gadā 15 gadā
LTV seriāls jauniešiem 14–17 g.v. – 15 gadā – 15 gadā
Starptautiski kopprojekti – – – 1–2 gadā
Cits saturs 10%
Interneta saturs***
Vizuālā stilistika
** Raidījumu skaits divos projektus (4 + 4 raidījumi)
*** Interneta platformas izveides un administrēšanas izmaksas,
tās nepieciešams iekļaut projektu budžetos papildus projektu TV formātu izmaksām.
133 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.8.2. Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumi LR
4.8.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Bērnu un
jauniešu
raidījumi
Visi
kanāli, h
Visi
kanāli,
%
Visi
kanāli,
h/ dienā
LR1,
h
LR1,
%
LR2,
h
LR2,
%
LR3,
h
LR3,
%
LR4,
h
LR4,
%
Kopā: 312,7 0,9% 0,86 217,3 2,5% 95,4 1%
Oriģinālsaturs 198,9 64% 151,2 70% 47,7 50%
Atkārtojumi 113,8 36% 66,1 30% 47,7 50%
Neatkarīgie
producenti 0 0% 0 0% 0 0%
LR1 LR2 LR3 LR4
Greizie rati – mīklu minēšanas raidījums ģimenei
Kāpēc? Tāpēc! – izglītojošs raidījums bērniem
Burtu burvis – raidījums bērniem, kas stāsta par
literatūru
Labu nakti – nakts pasaka
Radio teātris bērniem – aktieru ierunātas bērnu
lugas
Kad tu esi mājās –
izklaidējošs raidījums
bērniem un vecākiem
4.8.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem medijiem
Eiropas kopējā tendence ir tāda, ka raidījumi bērniem un jauniešiem arī BBC, YLE u.c. sabiedriskajos
radio aizņem ļoti maz no kopējā raidlaika. BBC tās ir tikai 483 h gadā, savukārt YLE mazāk nekā 1% no
kopējā ētera. Šie raidījumi tematiski ir līdzīgi tam, ko piedāvā LR – radio spēles, informatīvi izklaides
raidījumi.
4.8.2.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums
Līdzīgi kā gadījumā ar LTV, bet vēl lielāka daļa respondentu (54–58%) nespēja novērtēt raidījumu
bērniem pirmsskolas vecumā, jaunāko klašu skolēniem un pusaudžiem (14–17 gadi) apjomu un kvalitāti,
kas ir skaidrojams gan ar niecīgo šo raidījumu skaitu (0,9% no visa apjoma), gan ar to, ka jaunāki
cilvēki gandrīz neklausās LR.
LR darbinieku vidū arī bija diezgan vienprātīga nostāja, no visiem raidījumu veidiem novērtējot tieši
bērniem, pusaudžiem un jauniešiem veltīto raidījumu daudzumu kā nepietiekamu (54–65%). Iztirzāto
raidījumu kvalitāti darbinieki kopumā vērtē kā vidēju, kas ir daudz sliktāks novērtējums nekā citām
raidījumu grupām.
4.8.2.4. Ieteikumi
Bērnu, pusaudžu un jauniešu auditorijā veidoto raidījumu apjomam būtu jāpalielinās. Radio veidotā
satura pieejamība tiek būtiski palielināta ar šī satura ievietošanu jaunā sabiedriskā medija bērnu un
jauniešu portālos.
134 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Bērnu un
jauniešu
programmas
2012,
h
2012,
%
Jauns,
%
Izmaiņa,
%
Jauns 4
kanāli,
h
Jauns 4
kanāli, +h
Jauns 5
kanāli,
h
Jauns 5
kanāli,
+h
Kopā 312,7 0,9% 2% 116,4% 676,8 364,1 876,5 563,7
Oriģinālsaturs 198,9 64% 60% 406,1 207,2 525,9 327,0
Atkārtojumi 113,8 36% 40% 270,7 156,9 350,6 236,8
Neatkarīgie
producenti 0 0% 20% 81,2 81,2 105,2 105,2
Saturs
Bērni 3–5
Muzikāls radio raidījums bērniem LR2 – dziesmas, kurām var dziedāt līdzi.
Bērnu lugu radioiestudējumi brīvdienu rītos LR1.
Vakara pasaciņas Labu nakti saglabāšana LR1 vakaros.
Bērni 6–10
Bērnu lugu radioiestudējumi brīvdienu rītos LR1.
Esošo raidījumu saglabāšana un attīstīšana.
Bērnu dziesmu konkursi un erudīcijas spēles brīvdienu rītos LR1.
Forma bērnu raidījumiem vecumā 3–10
Bērniem draudzīgu ētera personību piesaistīšana.
Arhīvu izveidošana bērnu raidījumiem bērnu portālā.
Uzsvars uz satura publicēšanu un pieejamību internetā, integrējot to dažādās interaktīvās
spēlēs.
Jauniešu kanāla koncepcija
Saturs
Dot jauniešiem iespēju runāt par jauniešiem.
Nepieciešami raidījumi, kuros runāts par jauniešu veselību, par seksuāli transmisīvajām
slimībām utt.
Veidot saturu dinamiskāku un izklaidējošāku, taču ne mazāk vērtīgu.
Mūzika
30% Latvijā radīta populārā mūzika, kas nepārklājas ar LR2 un LR3 repertuāru un/vai kuras
mērķauditorija sakrīt ar radio noteikto auditoriju.
40% Top 40 hiti – visā pasaulē pašlaik aktuāla popmūzika.
30% jauna pasaulē populārā mūzika, kas izpelnījusies kritiķu un speciālistu uzmanību, taču vēl
nav iegājusies masu tirgū tik ļoti, lai to atskaņotu parastās popmūzikas raidstacijas.
Forma
Ētera personību un jauniešu autoritāšu piesaistīšana.
Arhīvu izveidošana jauniešu raidījumiem.
Uzsvars uz satura publicēšanu un pieejamību internetā, integrējot to dažādās interaktīvās
spēlēs.
Komunikācija
Spēcīga zīmolvedība.
135 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Precīza un mērķtiecīga komunikācija sociālajos tīklos.
Atgriezeniskās saites veidošana sociālajos tīklos.
Auditorijas aktīva iesaistīšana satura veidošanā.
Ļaut jauniešiem ieteikt tēmas un komunicēt ar radio, izmantojot interneta rīkus.
Sekot līdzi tendencēm, kas saistošas jauniešiem, un pielāgoties tām.
Speciāla radio TV pārraide LTV.
Mājaslapa ar unikālu pievienoto saturu un raidījumu arhīvu.
Jauni raidījumi
Latvijas labākais izklaidējošais brokastu raidījums par mērķauditorijai svarīgām aktualitātēm
un plaša spektra, aktualitātēm atbilstošiem, studijas viesiem.
Specializēti mūzikas raidījumi par žanriem, kas ap sevi Latvijā sapulcējuši interesentu
komūnas.
Izvērsti ziņu raidījumi un radio dokumentālie raidījumi par mērķauditorijai svarīgām tēmām.
Informatīvi raidījumi par izglītības un darba iespējām, precīzi sadalīti trim klausītāju grupām:
skolas vecumam, studentiem un jaunajiem speciālistiem.
Progresīvu psihologu un terapeitu publiskās konsultācijas.
Specializēti raidījumi latviešu un krievu kopienas integrācijai.
Raidījumi, kas paredzēti jauniešiem – Latvijas pilsoņiem, kas mācās vai strādā ārzemēs.
4.8.3. Bērnu, pusaudžu un jauniešu saturs LR un LTV interneta lapās
4.8.3.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Pašreizējā sabiedrisko mediju bērnu un jauniešu satura piedāvājums interneta platformā ir grūti
pārskatāms, fragmentārs, izsvaidīts un nepietiekams. LTV1 vietnē bērnu un jauniešu raidījumi ir
atrodami trešā līmeņa lapās, turklāt tajos pārsvarā ir tikai raidījumu, animācijas filmu vai seriālu
apraksti. Atsevišķos gadījumos pieejamas atsevišķo raidījumu lapas vai arī saite uz raidījuma ierakstu.
Informācija šajā sadaļā tiek papildināta ar TV programmu, kurā ir atzīmēti tikai bērniem un jauniešiem
domātie raidījumi. Atsevišķi bērnu raidījumu ieraksti ir atrodami LTV kopējā vietnē sadaļā Video. Šāds
princips izmantots arī LR vietnē, kur gandrīz vienīgais bērnu saturs meklējams to raidījumu
programmas un arhīva sadaļā. Atsevišķi raidījumi norādīti LR1 vietnē, taču tajos ir tikai iespēja klausīties
vienu konkrētu raidījumu un uzzināt par tā saturu. Pašreiz ne LTV, ne LR lapās netiek nodrošināts
interaktīvs saturs bērniem, kur viņi varētu līdzdarboties vai spēlēt dažādas izglītojošas spēles.
Atsevišķi izceļams LR un Latvijas Universitātes kopīgi realizētais interneta portāls www.naba.lv. Tajā
apkots neatkarīgā producenta Radio NABA ētera saturs, aktuālās latviešu un ārzemju alternatīvās
mūzikas apskati un LR jauno žurnālistu komandas 39. kabinets radītais saturs par jauniešiem aktuāliem
tematiem un parādībām, piemērām, izglītības kvalitāti, jauniešu nodarbinātību, jauno uzņēmējdarbību,
tehnoloģiskiem sasniegumiem. Saturs šajā portalā tiek piedāvāts multimediāls ar fotogalerijām, audio
ierakstiem (lejupielādējamiem) un infografikām. Šo saturu pilnībā nodrošina jaunie žurnālisti, ieskaitot
fotografēšanu, tekstu rakstīšanu, audio ierakstu veidošanu un infografiku zīmēšanu.
4.8.3.2. Ārvalstu prakse bērnu un jauniešu saturam interneta platformā
Ārvalstu sabiedrisko mediju vietnēs ir vērojama atšķirīga pieeja bērnu un jauniešu lapu vai sadaļu veidošanā.
Dānijas sabiedriskajā medijā ir nodalītas divas lapas atbilstoši vecuma grupām – vispirms pašiem
mazākajiem, kur saturs tiek nodrošināts ar interaktīvām spēlēm un audio grāmatām. Audiogrāmatas
piedāvā dažādu autoru stāstus, ko bērni paši var klausīties vai vecāki var ieslēgt savām atvasēm pirms
136 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
miega. Tāpat ir iespējams skatīties sabiedriskā medija veidotus raidījumus, kas ir paredzēti šai
auditorijai. Tas viss notiek, sglabājot lapas dizainu – krāsainu, ar multeņu tēliem. Cauri visam lapas
dizainam iet viens konkrēts tēls – bite. Tas bērniem rada viegli saprotamu un draudzīgu vidi.
Savukārt jauniešu lapā ir atsevišķa TV stacija un mūzikas kanāls. Arī šeit izvietotas izglītojošas spēles.
Lapa ir modernāka, mazāk multenīga, salīdzinot ar bērniem paredzēto lapu. Šeit ir daudz vairāk informācijas
par popkultūru. Lapa ir sarežģītāka ar krietni vairāk kustīgiem elementiem. Daudz informācijas par
pasaules popmūzikas elkiem un slavenībām. Katra raidījuma/podkāsta sadaļa piedāvā savu unikālo vizuālo
noformējumu. Ir aptaujas un iespēja pieslēgties un dalīties savos sociālajos tīklos ar saturu.
Zviedrijas sabiedriskais medijs atsevišķi nesadala bērniem un jauniešiem veltīto saturu, bet to izvieto
kopīgā lapā. Taču tajā tiek nodalīti atsevišķi temati, kas veltīti skolai, sportam, mūzikai, dzīvniekiem,
attīstošām spēlēm, bērnu radio teātrim, bērnu pasakām. Jau atverot pirmo lapu, augšējā rīkjoslā ir
redzama atsevišķa sadaļa bērniem, kas ir izcelta ar krāsainu animācijas tēlu. Apakšlapas noformējums
vizuāli atšķiras no pārējās medija lapas, šeit tas ir krāsaināks ar vairāk animācijām, piesaistošāks
bērniem. Katrai apakšadaļai ir savs noformējums. Spēles, kas spēlējamas portālā, ir izglītojošas ar
mērķi bērniem palīdzēt apgūt vai nu valodu, matemātiku vai citas zināšanas. Portālā ir arī speciālas
aptaujas, kas paredzētas bērnu auditorijai, lai noskaidrotu, kas viņus vairāk interesē.
Somijas sabiedriskais medijs izvēlējies veidot vairākas atsevišķas interaktīvo spēļu lapas, kā arī
atsevišķu sadaļu ar TV un radio raidīto raidījumu arhīviem. Atsevišķajās interneta vietnēs iespējams
nonākt no yle.fi galvenās lapas, kur pieejams arī links uz areena.yle.fi (TV un radio programmu arhīvu).
Bērniem paredzētās lapas sadalītas divās dažādās vecuma kategorijās – pirmsskolas un skolas vecuma
bērniem. Katrai vecuma grupai paredzētas divas vietnes, kuru saturs galvenokārt sastāv no spēlēm.
Tajās integrēts arī programmu arhīva saturs. Atsevisķā vietne jauniešu saturam nav paredzēta. Tas
integrēts yle.fi un areena.yle.fi pamatsaturā.
Norvēģijas sabiedriskā medija galvenajā lapā pieejami saites uz bērnu un jauniešu saturu. Lapās,
kurās atrodams bērnu un jauniešu saturs, integrēta arī daļa no pārējā nrk.no satura – gan radio, gan
video. Bērniem paredzētas trīs lapas, kurās iekļauts gan radio, gan TV programmu saturs, kā arī spēles.
Viena lapa īpaši paredzēta populārzinātniskam saturam, bet pārējās divas dalāmas pēc vecuma
grupām – bērniem un pusaudžiem. Atsevišķa lapa paredzēta jauniešu attiecību un seksuālās veselības
jautājumiem.
4.8.3.3. Ieteikumi
Bērniem 3–10
Saturs
Saturu šai bērnu grupai veido vairākos virzienos.
Mājaslapas oriģinālais saturs ir izzinoši un interaktīvi materiāli par pasauli un vērtību sistēmu,
kuras iezīmētas arī sabiedrisko mediju koncepcijās.
Šo saturu papildina ar interaktīvām un izglītojošām bērnu spēlēm, kurās dominē tie paši
varoņi, kuri tiek izmantoti radio un TV programmās.
Svarīgi ir bērnu saturu interentā sasaistīt ar viņu vecākiem, piemēram, spēles, kuru izpildīšanā
vajadzīga vecāku līdzdalība un atbalsts.
Būtiska sadaļa interneta platformā ir audio grāmatām, kur bērni ar vecākiem var klausīties
pasakas vai radio iestudējumus, kas nodrošina kultūras mantojuma saglabāšanu.
Svarīgi šo saturu veidot atbilstoši bērnu izglītības standartiem bērnudārzos un skolas pirmajās
klasēs kā atblasta mehānismu zināšanu pastiprināšanai un pielietošanai praksē.
Bērnu interešu satura atspoguļošanā jāizmanto pirmsskolas vecuma iestādes un skolas.
Bērniem jābūt satura radītājiem un prezentētājiem.
Interneta platformā jabūt arhīvu sadaļai ar bērnu TV raidījumu arhīvu.
137 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Interneta platformai jākalpo par labāko bērnu mākslas izpausmju krātuvi – zīmējumi,
dziesmas, rokdarbi, priekšnesumi.
Mājaslapā jābūt interaktīvam gidam, kas palīdz orientēties satura piedāvājumā.
Forma
Interaktīvas un izglītojošas spēles.
Radio un TV raidījumu podkāsti.
Daudz vizuālo materiālu – attēli un fotogrāfijas.
Satura pieejamība vājdzirdīgajiem un vājredzīgajiem bērniem.
Komunikācija
Sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādājot pedagoģiskas spēles, ko var lietot gan
bērnudārzos, gan arī pamatskolas pirmajās klasēs.
Sadarbība ar bērnu radošās un fiziskās attīstības organizācijām sabiedriskā medija satura
interneta platformā izstrādāšanā.
Auditorija
Iespēja bērniem ar vecākiem kopīgi lietot saturu, klausīties audio grāmatas, šķirstīt bilžu
galerijas vai kopīgi spēlēt spēles, papildinot bērna zināšanas.
Iespēja bērniem patstāvīgi piedalīties dažādās interesantās spēlēs un apskatīt citu bērnu veikumu.
Pusaudžiem 10–16
Saturs
Atbilstoša TV satura ievietošana interneta lapā (oriģinālie jauniešu seriāli).
Populārā kultūra + kultūras personības kā instrumenti jauniešu intereses palielināšanai par
kultūru.
Skolas stāsti + psihologu padomi.
Bērnu sasniegumi mākslā, mūzikā, sportā, mācību olimpiādēs.
Populārzinātniski audio un video materiāli par Latviju un pasauli.
Jauniešu seriālu pievienošana interneta saturam.
Izglītojošas un iesaistošas spēles par sabiedrības kopējām vērtībām un jauniešu problēmām.
Forma
Interaktīvas un izglītojošas spēles.
Radio un TV raidījumu podkāsti.
Daudz vizuālo materiālu – attēli un fotogrāfijas.
Satura pieejamība vājdzirdīgajiem un vājredzīgajiem bērniem.
Komunikācija
Mērķtiecīgi veidoti sociālo tīklu konti satura dalīšanai un komentāriem.
Sadarbība ar bērnu radošās un fiziskās attīstības organizācijām, izstrādājot sabiedriskā medija
saturu interneta platformā.
Sadarbība ar jauniešu organizācijām, sporta klubiem un citām interešu izglītības struktūrām.
Satura lietošanas iespēja mobilajā aplikācijā viedtālruņos.
Auditorija
Iespēja balsot par jauniešu radošajiem darbiem – mūziku, video vai kādu citu izpausmi.
Iesaistīšanās forumos par dažādiem bērnu skolas, uzvedības, attiecību jautājumiem,
nepieļaujot vardarbīga vai uzbrūkoša satura publicēšanu tajā.
Satura savienošana ar aktuālajiem sociālajiem tīkliem internetā.
138 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Interaktīvas aptaujas par dažādiem jautājumiem.
Sava satura pievienošanas iespēja, nodrošinot bērnu iesaisti satura veidošanā.
Jaunieši 15–29
Saturs
Ētera satura atbalsts interneta platformā.
Populārās kultūras recenzijas un domapmaiņa.
Pašmāju mākslinieku radošo darbu publicēšana (īsfilmas, fotogalerijas, mūzikas ieraksti u.c.).
Sadaļa par izglītību – analīze un domapmaiņa par iespējām mācīties Latvijā un ārzemēs.
Sadaļa par aktīvo atpūtu – medija patērētāju piedzīvojumu stāsti ar video un audio materiāliem.
Sadaļa par populārzinātniskiem pētījumiem.
Ziņu sadaļa (atsevišķi materiāli no sabiedriskā medija ziņu portāla).
Ētera personību blogi, konkursi.
Forma
Interaktīvas kartes ar kultūras, izglītības un izklaides pasākumiem.
Domapmaiņas forums par kādu nedēļas tēmu, kas paralēli radio un TV tiek atspoguļota arī
interneta platformā.
Multimediāli audio, video, infografiku un foto stāsti par cilvēkiem, procesiem un parādībām
(39. kabinets)
Podkāsti labākajiem radio un TV raidījumiem.
Komunikācija
Sadarbība prakses organizēšanā ar Latvijas augstskolām, kurās studenti apgūst žurnālistiku.
Prasmīga zīmolvedība sociālajos tīklos.
Atbalsta kampaņas parējos sabiedriskā medija kanālos.
Auditorija
Iespēja balsot par mūziku, video vai kādu citu izpausmi.
Satura savienošana ar aktuālajiem sociālajiem tīkliem internetā.
Interaktīvas aptaujas par dažādiem jautājumiem.
4.9. Izklaides raidījumi
4.9.1. Izklaides raidījumi LTV
4.9.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Izklaidējošas
raidījumi
Abi
kanāli, h
Abi kanāli,
%
Abi kanāli,
vidēji h dienā
LTV1,
h
LTV1,
%
LTV7,
h
LTV7,
%
Kopā: 760,6 6,1% 2,08 303,0 4,8% 457,6 7,4%
Oriģinālsaturs 316,2 42% 156,0 51% 160,2 35%
Atkārtojumi 444,4 58% 147,0 49% 297,4 65%
Neatkarīgie
producenti 179,4 57% 37,7 24% 141,7 88%
2012. gadā LTV veido šādus raidījumus/ formātus izklaides žanrā:
Zināšanu spēles formāts plašai auditorijai – spēle VIP.
139 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Realitātes šovs par dzīvi laukos Lauku sēta.
Spēle jauniešiem Sekotāji.
Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss.
Izglītojoša spēle jauniešiem.
Populārās mūzikas koncerti, 2–4 gadā.
Populārās mūzikas raidījumi plašai auditorijai – Latvijas šlāgeraptauja.
Dzīvesstila raidījumi LTV7.
Raidījums jauniešiem SEMS LTV7.
Izklaides jomā LTV prioritāte ir filmas dažādām auditorijas interešu grupām. Bez seriāliem un sestdienas
vakara filmām plašākai auditorijai LTV1 regulāri pārraida latviešu dokumentālās filmas, spēlfilmas, kā
arī augstvērtīgus iepirktos seriālus un drāmas.
Eirovīzija
Lielākais un finansiāli apjomīgākais izklaides projekts LTV ir Eirovīzijas dziesmu konkurss. Lai gan
projektam ir neviennozīmīga publicitāte, tas šobrīd ir vērienīgākais un apjomīgākais EBU sadarbības
projekts, kura veidošanā iesaistījušās tik daudzas valstis. Katru gadu 45 valstis ir šī konkursa aktīvās
dalībnieces, neskaitot virkni citu valstu televīziju – “pasīvās” raidorganizācijas, kuras konkursu tikai
pārraida.
Ekranizējumi
Par izklaides saturu var tikt uzskatīts arī filmu apjoms, kas tiek pārraidīts abos kanālos un
sabiedriskajā pasūtījumā definēts kā “ekranizējumi”. Šajā sadaļā ietilpst dažādu tematiku iepirktais
saturs. Tā kā šobrīd neeksistē tematiskais filmu iepirkumu dalījums, bet filmu satura daļā ievērojama
proporcija ir atvēlēta tieši seriāliem un filmām, par izklaides saturu LTV kanālos daļēji uzskatāma arī
filmu produkcija (seriāli un filmas).
Ekranizējumi Abi
kanāli, h
Abi kanāli,
%
Abi kanāli,
vidēji h
dienā
LTV1,
h
LTV1,
%
LTV7,
h
LTV7,
%
Kopā: 5104,6 40,8% 13,99 2364,0 37,3% 2740,6 44,5%
Oriģinālsaturs 2147,2 42% 1188,0 18,7% 959,2 15,6%
Atkārtojumi 2957,4 58% 1176,0 18,6% 1781,4 28,9%
Raidījumi 2012. gadā
Raidījumi Oriģinālstundas
Eirovīzijas starptautiskais dziesmu konkurss 21,2
Kas var būt labāks par šo 26
Lauku sēta 6
Vecgada un Līgo svētku programmas 6,2
Spēle VIP 24,7
Latvijas šlāgeraptauja 45
Daudz laimes 35,3
Kopā 164
140 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.9.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV
Izklaides
raidījumi
LTV
2012 BBC YLE DR STV NRK
% raidapjoma 6,1% – 13% 4% 9% 10%
h gadā,
h dienā
760,6 h
gadā
2,08 h dienā
2831 h
gadā
7,8 h dienā
2557 h
gadā,
7 h dienā
1528 h
gadā,
4,2 h dienā
2148 h
dienā
5,9 h dienā
2024 h
gadā,
5,5 h dienā
Kanālu skaits,
kuros ir izklaides
raidījumi
2 4 4 4 3 3
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums, BBC Annual Report and Accounts 2011/12, Public Service Media in the Nordic Countries/ Facts & Figures, Nordicom, 2012, YLE Annual Report 2012
Izklaidējošie raidījumi Eiropas sabiedriskajās televīzijās ir nozīmīga programmas daļa, lai gan procentuāli
neaizņem lielāko programmas apjomu. Izklaides raidījumi plašai auditorijai tiek pārraidītas galvenajos
raidorganizāciju kanālos (BBC One, BBC Two, ZDF, SVT1, NRK1, Yle Areena) Izklaidējošie raidījumi
ieņem nozīmīgu vietu raidorganizācijās, kuras ir izveidojušas jaunus televīzijas kanālus jauniešu vai
ekonomiski aktīvajai auditorijai (ZDF Neo, DR Mama), tomēr šo kanālu izklaides produkcija sasniedz
samērā šauru auditoriju. Taču tieši izklaides žanrs ir ierocis, ko bagātākas sabiedriskās raidorganizāci-
jas izvēlas, lai piesaistītu jaunāku auditoriju.
Vienlaikus izklaidei ir būtiska loma programmu izveidē kā paņēmienam. Arvien biežāk tieši izklaidējošā
formā sabiedriskās televīzijas veido formātus, lai uzrunātu skatītājus par citiem sabiedrībai būtiskiem
jautājumiem – sociālajiem jautājumiem, vides jautājumiem, kultūras jautājumiem u.c.
Izklaide tradicionāli ir arī viens no nacionālās drāmas žanriem (nacionālie attiecību seriāli, humora
seriāli – ZDF, ORF, BBC u.c.).
Joprojām lielākais un vērienīgākais šovs un vienlaikus plašākais starptautiskais kopprojekts Eiropas
sabiedrisko raidorganizāciju sistēmā ir Eirovīzijas starptautiskais dziesmu konkurss.
Izklaides tematikā ietilpst arī katras raidorganizācijas filmu iepirkumu politika.
4.9.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums
Par izklaides nozari kā mediju tēmu interesējas 71% pusaudžu un jauniešu (14–25 gadi), 54% pamat-
auditorijas (26–59 gadi), 33% senioru (60+ gadi). Mākslas filmas interesē 92% aptaujāto vecumā virs
26 gadiem, un 75% jauniešu un pusdaudžu. Seriāli interesē 71% jauniešu un pusaudžu un 50%
respondentu vecumā virs 26 gadiem. Absolūts vairākums respondentu (82–96%) arī norāda uz
interesi par dokumentālajām filmām. Tikai vidēji 45% respondentu interesējas par TV spēlēm. Par
televīzijas šoviem interesējas 35–50% respondentu. References grupas vērtējums par izklaides
raidījumu un ekranizējumu apjomu ir sekojošs – filmu apjoms ir pietiekams (45%) vai ‘par maz’ (39%),
seriālu apjoms ir pietiekams (50%) vai pārmērīgs (22%), dokumentālo filmu apjoms ir pietiekams
(64%) vai ‘par maz’ (24%), televīzijas šovu apjoms ir pietiekams (42%) vai ‘par daudz’ (18%). Lielākā
daļa respondentu visu iepriekš minēto programmu kvalitāti ir novērtējuši kā apmierinošu.
Darbinieki savukārt lielāko daļu izklaides un ekranizējumu raidījumu apjomu novērtējuši kā pietiekamus.
Kā nepietiekams ir norādīts televīzijas spēļu un šovu apjoms. Visu šo raidījumu kvalitāte lielākoties ir
novērtēta kā vidēja.
141 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Apjoma vērtējums Par maz Pietiekams Par daudz
Filmas 20% 73% 7%
Seriāli, ekranizējumi 20% 71% 8%
Dokumentālās filmas, raidījumi 47% 53% 0%
Televīzijas spēles, šovi 73% 20% 7%
4.9.1.4. Ieteikumi
Izklaide 2012, h 2012, % Jauns, % Izmaiņa, % Jauns, h Jauns, +h
Kopā 760,6 6,1% 8,0% 31,4% 999,8 239,2
Oriģinālsaturs 316,2 42% 40,0% 399,9 83,7
Atkārtojumi 444,4 58% 60,0% 599,9 155,5
Neatkarīgie
producenti 179,4 57% 60,0% 240,0 60,6
Saturs
Paplašināt izklaides formātu daudzveidību TV platformā, ieviest jaunus formātus.
Paplašināt formātu saturu vairākās platformās – televīzijā un interneta formātā.
Daudzveidot dzīvesstila radījumu klāstu TV un interneta platformās.
Veidot nacionālos seriālus, iestudējumus izklaidējošā formātā.
Daudzveidot izklaides raidījumu tematiku.
Izmantot izklaidi kā paņēmienu un formu arī sabiedriski nozīmīga satura pasniegšanai
televīzijas skatītājiem (izglītojoši izklaidējošie formāti).
Iesaistīties starptautiskos TV projektos. Attīstīt kopražojuma programmas.
Iegādāties veiksmīgus informatīvās izklaides vai izglītojošās izklaides žanra formātus
realizācijai LTV adaptācijā.
Filmas – lielfilmu un seriālu iegāde.
Forma
Regulāri radīt vai adaptēt jaunus, inovatīvus formātus.
Uzlabot industrijas profesionāļu prasmes un zināšanas mūsdienīgu formu pielietojumam
izklaides žanra raidījumos (režija, daudzkameru režija, scenārijs, formātu veidošanas
metodoloģija u.c.).
Vizualitāte
Vizuālās stilistikas pastāvīga attīstība un jaunāko tehnoloģiju iespēju izmantošana.
Komunikācija
Satura neierobežota pieejamība visās mediju platformās visā pasaulē maksimāli iespēju
robežās.
Maksimāla sociālo tīklu un jauno tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošana projektu satura
mārketingā.
Ar sadarbības partneru – dažādu kultūras institūciju starpniecību (projektu mārketings,
medija kultūras platformu mārketings).
Interaktivitāte, auditorijas iesaistīšana projektu veidošanā.
142 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Sadarbība ar LR un citiem medijiem.
Jaunais izklaides raidījumu apjoms LTV
Raidījumi Skaits nedēļā,
2012
Skaits nedēļā,
jauns
Skaits mēnesī,
2012
Skaits mēnesī,
jauns
Eirovīzijas dziesmu konkurss 6 raidījumi
gadā
6 raidījumi gadā 6 raidījumi gadā 6 raidījumi
gadā
Populārās mūzikas formāts
(Latvijas šlāgeraptauja)
1 1 4 4
Izklaidējošs/ izglītojošs šovs
brīvdienu vakariem
– 30 raid. gadā – 30 raid. gadā
Dzīvesstila formāti (kulinārija,
ceļojumi, hobiji)
4 8–10 formāti
ar dažādas
regularitātes
ciklu – piem.,
2 nedēļas formāti,
1 ikdienas formāts
(kā Gandrīz
ideālas vakariņas)
16 40
Nacionālais izklaidējošais
seriāls (piem., attiecību seriāls,
humora formāts) – 2 seriāli –
ikdienas seriāls un nedēļas
formāts
4 (viens
pusgads)
4 – ikdienas
formāts
1–2 nedēļas
formāts
16 18
Izklaidējoši raidījumi svētku
programmām (Vecgada vakara
programma, Jāņi u.c.)
2 gadā 4 gadā – 4 gadā
Izklaidējošie seriāli – dienas
formāts
4 seriāli
(4 x 5 sērijas)
4 seriāli
(4 x 5 sērijas)
80 80
Romantiskās filmas – nedēļas
formāts
1 1 4 4
Piedzīvojumu filmas – nedēļas
formāts
2 2 8 8
Detektīvi – nedēļas formāts 3 3 3 3
Koncerti – pēc īpaša plānojuma Dažādi 10 koncerti gadā Dažādi 10 koncerti
Kvalitatīvas spēlfilmas –
nedēļas formāts
3 3 12 12
Filmas plašai auditorijai –
nedēļas formāts
1 2 4 8
Eirovīzijas dziesmu konkurss 6 raid. gadā 6 raid. gadā 6 raid. gadā 6 raid. gadā
Vizualitātes atjaunošana – jauno
projektu izveidē vizualitāte
ietverta katra projekta
sagatavošanas izdevumos
3 projekti,
atkarīgs no
jauno projektu
skaita
143 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Filmu sadaļā Skaits nedēļā / jauns paredzētais saturs ietver sēriju skaitu nedēļā. Gada laikā filmu
oriģinālu un atkārtojumu proporcija ir aptuveni 40% oriģināli – 60% atkārtojumi.
4.9.2. Izklaides raidījumi LR
4.9.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Izklaide
Visi
kanāli,
h
Visi
kanāli,
%
Visi
kanāli,
h/ dienā
LR1,
h
LR1,
%
LR2,
h
LR2,
%
LR3,
h
LR3,
%
LR4,
h
LR4,
%
Kopā 4125,3 12,2% 11,30 322,0 3,6% 2456 28,4% 584,0 6,6% 763,3 8,8%
Oriģinālsaturs 3932,5 95% 201,0 62% 2456 100% 559,0 96% 716,5 94%
Atkārtojumi 192,8 5% 121,0 38% 0,0 0% 25,0 4% 46,8 6%
Neatkarīgie
producenti 0 0% 0 0% 0 0% 0 0% 0 0%
Raidījumi 2012. gadā
LR1 LR2 LR3 LR4
Dzīves ritmi
mūzikā –
autorraidījums par
mūziku un tās
aktualitātēm
Mākslinieka
darbistabā –
intervijas ar
māksliniekiem
Lieliskais
piecinieks –
erudīcijas raidījums
Piramīda –
radiospēle
Tirgus laukums –
pirkšanas un
pārdošanas raidījums
Svētdienas dienas programma –
mūzikas raidījums
Nedēļas mūzika – nedēļas
mūzikas apskats
Lielā vēstuļu balle – apsveikumi
jubilāriem
Muzikālā banka – mūzikas
raidījums
Rīta programma
Latviešiem pasaulē – mūzikas un
sveicienu raidījums
Kantrī mūzikas nedēļas
apskats – raidījums par kantrī
mūziku
Parunāsim par ceļojumu –
raidījums par tūrismu
Muzikantu dziesmas – raidījums,
kur tiek aicināti Latvijas mūziķi
Mājas telefona stāsti – jautrie
stāsti, kas saistīti ar telefonu
Atspere –
sestdienas rīta
programma
Rīta regtaims –
rīta programma
Desmitniekā –
izklaidējoša rīta
programma
Ekstra
4.9.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem medijiem
Ārzemju radio stacijas velta izklaidei salīdzinoši lielu daļu laika. Taču izklaides raidījumu īpatsvars ir
atkarīgs no radio kanāla. Tie kanāli, kas ir veltīti ziņām un nopietnam saturam, izklaidei velta tikai
dažus procentus. Somu YLE dažādos radio kanālos velta 5–25% sava raidlaika izklaidei. Norvēģu radio
izklaidei kopā atvēl apmēram 24% ētera laika.
144 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
4.9.2.3. Ieteikumi
LR izklaidējošie raidījumi ir pieteikamā daudzumā. Tās pārstāv plašu tematiku un interešu loku,
apvienojot izklaidi ar izglītošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu. Raidījumi tiek veidoti dažādos
žanros, taču to pamatā pārsvarā dominē mūzika. Paplašināma ir klausītāju iesaistīšana šādu izklaides
raidījumu laikā, it sevišķi izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, sociālos tīklus.
Izklaide 2012,
h
2012,
%
Jauns,
%
Izmaiņa,
%
Jauns 4
kanāli, h
Jauns 4
kanāli, +h
Jauns 5
kanāli, h
Jauns 5
kanāli, +h
Kopā 4125,3 12,2% 8% -34,4% 2707,3 -1418,0 3505,9 -619,4
Oriģinālsaturs 3932,5 95% 80% 2165,9 -1766,6 2804,7 -1127,8
Atkārtojumi 192,8 5% 20% 541,5 348,7 701,2 508,4
Neatkarīgie
producenti 0 0% 30% 649,8 649,8 841,4 841,4
Saturs
Turpināt izklaidējošus raidījumus attīstīt ar pievienoto vērtību, pimēram, atraktīvā veidā var
stāstīt par teātri.
Izklaides raidījumu veidošanā piesaistīt spilgtas personības.
Forma
Veidot radio šovu, izmantojot skaņas efektus, dzīvu mūziku un klausītājus uz vietas.
Uzlabot un padarīt interaktīvāku spēli Lieliskais piecinieks.
Uzlabot raidījuma Greizi Rati dramaturģiju un sagatavošanos ierakstam.
Komunikācija
Iesaistīt klausītājus satura veidošanā un raidījuma laikā, izmantojot arī jaunās tehnoloģijas.
Jauni raidījumi
Atraktīva vakara radio pārraide – šovs LR2 un LR4 kanālos.
4.9.3. Izklaides saturs LR un LTV interneta lapās
4.9.3.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Situācijas raksturojums LR
LR lapām nav atsevišķas sadaļas Izklaide. Tomēr tradicionāli izklaides kanāls bijis LR2. Tā vietnē ir
jaunākās izklaides (populārās mūzikas) ziņas. Kanāls arī strādā, lai popularizētu savas personības.
Katrai no tām ir veltīta sava sadaļa/apraksts, tomēr vienīgās komunikācijas iespējas ar viņiem ir norādītais
epasts. Nav piedāvāta komunikācija sociālajos tīklos.
Katram LR2 izklaides raidījumam ir sava lapa, t.sk. arī Muzikālajai bankai. Šim gada projektam ir arī
sava oficiālā Draugiem.lv lapa, tomēr par tās esamību nevar nojaust, ieejot LR2 interneta lapā. LR interneta
lapa piedāvā arī sadaļu Horoskopi, kas ir sadarbības projekts ar lapu Astrologi.lv; ir arī neaktīva lapa
Jubilāri un citas, kas saistītas ar vietējo mūzikas dzīvi. Ir arī sadaļa Galerijas, kur piedāvātas fotogrāfijas
no kanāla rīkotajiem pasākumiem.
Situācijas raksturojums LTV
145 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Ltv.lv ir izklaides sadaļa ar apakšsadaļām TV (LTV akcijas, raidījumu pašreklāmas), Atpūta (par
koncertiem, izstādēm) , Eirovīzija (Eirovīzijas jaunumi). Eirovīzijas saturam izveidota arī atsevišķa
satura lapa ar visu aktuālo par šo projektu.Video satura sadaļā ir skatāmas realitātes šova Lauku sēta
sērijas. Video saturu var ieteikt noskatīties draugiem.lv, Facebook vai Twitter, tomēr nevar komentēt
atšķirībā no pārējā ltv.lv satura. Šis saturs nav arī pieejams ārpus valsts robežām.
Vairākiem jauniešu projektiem – Sekotāji, Finanšu tango – izveidotas raidījumu lapas ar aktuālo TV
projekta informāciju un video saturu.
LTV1 vietnē ir atsevišķa sadaļa seriāliem – gan Latvijā, gan ārvalstīs ražotajiem. Sadaļā ir aktuālā
informācija par to, kad tie skatāmi, kā arī nelielas sēriju anotācijas. Seriāla Eņģeļu māja lapā tiek
piedāvāts arī foto saturs (galerija).
Arī LTV7 lapā ir izklaides saturs ar seriālu aprakstiem, kas tiek izrādīti šajā kanālā, kā arī ar anotācijām
par to, kādas īpašās pārraides (cirka priekšnesumi, slavenību koncerti u.c.) tiks pārraidīti ēterā.
4.9.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem
Izklaide Yle.fi
YLE ir ziņu sadaļa – Izklaide. Tajā stāsta par jaunākajām filmām, apbalvojumiem, par svētkiem un
tradīcijām (piparkūku cepšanu), popmūzikas un klasiskās mūzikas koncertiem.
Katru sadaļu veido vēl atsevišķi marķējumi, kur var būt arī ārzemju ziņas, dabas ziņas, kultūras vai
kādas pilsētas ziņas – līdz ar to ievedot dziļākās portāla sadaļās, tomēr nedodot pilnvērtīgu priekšstatu
par konkrēto atvērto saturisko sadaļu.
Somijas Yle–TV Areena sadaļā izklaide ir kopā ar kultūru. Glabājas liela izmēra raidījumi un klipi.
Sadalījums: izklaide, kultūra, humors, mūzika, pops, roks, džezs, klasiskā mūzika, koncerti un notikumi,
kā arī literatūra. Var tikt veidotas sadaļas ārpus ierastajām, ja jomā ir kāds festivāls vai, piemēram,
sadaļa Neatkarības dienas svinībām.
Yle–Radio Areena lapās, kur atrādīts radio saturs – kategorijas ir citas, un izklaide nodalīta no kultūras
atsevišķās sadaļās. Izklaides sadaļas nosaukums – Mūzika un izklaide. Tur atrodamas sadaļas: jaunie
mūziķi un konkursi, nedzirdētais, izklaides programmas, humors, populārā mūzika, džezs un etno
mūzika, tautas un patriotiskās dziesmas, klasiskā mūzika un intervijas. Forma – piedāvā skatīties\klausīties
populārākos ierakstus, meklēt alfabētiski.
Kultūrai un izklaide ir arī kopīga sadaļa Yle.fi ierakstu arhīvā, kas piedāvā auditorijai sašaurināt meklēšanu.
Izklaide dr.dk
Izklaides saturs dāņu sabiedriskā medija mājaslapā nav izcelts ārpus pārējā satura. Tomēr izklaides
tematika iekļaujas sadaļā Kultūra (plašāk tajā sadaļā).
Izklaides saturu arī nodrošina raidsabiedrības arhīvs (Bonanza). Visvairāk digitalizētās sadaļas ir
mūzika, izklaide un seriālu saturs gan no TV, gan no radio ētera.
4.9.3.3. Ieteikumi
Saturs
Palielināt pasaules vēstures, kultūras un politikas satura izziņu caur izklaides saturu.
Ieviest video saturu par LTV drāmām un radīt fanu/skatītāju grupu ap to. Tas turpināms arī
sociālajos tīklos.
146 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Palielināt tiešo pieslēgumu īpatsvaru no aktuālajām kvalitatīvas izklaides norisēm Latvijā un
ārvalstīs (Jaungada, Jāņu pasākumi).
Piedāvāt plašāku informāciju par kino, pasaules un vietējās populārās mūzikas jaunumiem.
Forma
Pēc iespējas straujāka interneta lapas dinamika, atbilstoši izklaides industrijas kultūrai.
Piedāvāt plašu foto un audiovizuālo saturu, mazāk teksta.
Vairāk satura, kur auditorija var piedalīties, balsot, spēlēt, klišķināt, izvēlēties turpinājumus.
147 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Komunikācija
Konkrētiem izklaides projektiem veidot savas sociālo tīklu vietnes – ar īsāku vai garāku ilgumu.
Komunicēt projektus starp kanāliem.
Komunicēt saturu brīvākā, neformālā, piesaistošā stilā.
Jaunas sadaļas
Attīstīt izglītojošās izklaides saturu – dažādi testi, uzdevumi, spēles. Spēles var attīstīt arī starp
kanāliem.
Topi – ar īsu ilgumu, interakcijas veidošanai vai vēsturiskus, izmantojot daudz arhīvu
materiālu un rādot nozares attīstību.
Recenzijas par jauniem albumiem, koncertiem.
Latvijas ceļojumu plānotājs (Norvēģijas NRK piemērs).
Auditorija
Iesaistīt auditoriju lielu izklaides pasākumu laikā komentēt notiekošo.
Pasākumu laikā organizēt tiešsaistes balsojumus.
Interesēties/aptaujāt auditoriju par viņiem interesējošo saturu, ko būtu nepieciešams attīstīt.
Satura izvēle kā spēle, bet rezultātā auditorija var piedalīties satura veidošanā.
4.10. Sporta raidījumi
4.10.1 Sporta raidījumi LTV
4.10.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Sports
Abi
kanāli,
h
Abi
kanāli,
%
Abi kanāli,
vidēji
h/dienā
LTV1,
h
LTV1,
%
LTV7,
h
LTV7,
%
Kopā 1668,8 13,4% 4,57 1668,8 27,1%
Oriģinālsaturs 700,9 42% 700,9 11%
Atkārtojumi 967,9 58% 967,9 16%
Neatkarīgie
producenti 41,3 6% 41,3 6%
LTV pārraidītās sporta ziņas ir ieskaitītas ziņu kopējā apjomā.
Sporta raidījumi
Augsta līmeņa sporta sacensības
LTV7 prioritāte ir augsta līmeņa sporta sacensību translācijas – olimpiskās spēles, pasaules un Eiropas
čempionāti komandu un individuālajos sporta veidos. 2012. gads ir tieši minēto lielo sporta notikumu
gads: 2012. gada jūlijā un augustā divu nedēļu garumā, 24 h režīmā LTV7 pārraidīja Londonas Vasaras
olimpiskās spēles, bet 2012. gada jūnijā pilnā apjomā, pārraidot pilnīgi visas spēles, tika translēts EČ
futbolā. Papildus LTV7 piedāvā augsta līmeņa sacensības, kas izpelnījušās skatītāju atzinību – PČ
vieglatlētikā, PČ un EČ daiļslidošanā u.c. Pēc vairāku gadu pārtraukuma 2011. gada nogalē un
2012. gada sākumā LTV7 ēterā ir atgriezies bobslejs un skeletons, kur sekmīgi startē Latvijas sportisti.
148 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Gaidot Londonas 2012. gada olimpiskās spēles, LTV7 sadarbībā ar LOK atspoguļoja mūsu olimpiešu
gatavošanos vasaras lielākajam sporta notikumam.
Latvijas nacionālo sporta izlašu sacensības
2012. gadā, atbilstoši definētajai prioritātei – kļūt un nostiprināt savas kā nacionālā sporta kanāla
pozīcijas, LTV7 translēja Latvijas nacionālo izlašu spēles hokejā, basketbolā, futbolā, volejbolā, handbolā
un citos sporta veidos.
Basketbols
Pēc izstrādātā Rīgas Dinamo un arī Jaunatnes hokeja līgas modeļa, par LTV7 sadarbības partneri kļuvis
arī basketbola klubs VEF Rīga. LTV7 tiek pārraidītas Latvijas futbola un volejbola klubu spēles, kā arī
citu komandas sporta veidu cīņas atkarībā no to nozīmīguma.
Individuālie sporta veidi (vasaras un ziemas)
LTV7 programmā iekļautas sacensības ar Latvijas sportistu piedalīšanos individuālajos sporta veidos.
LTV7 piedāvāja Pasaules čempionātu vieglatlētikā telpās, Eiropas čempionātu vieglatlētikā, kas notika
Somijā. Bijušas translācijas no PČ biatlonā, kā arī citos sporta veidos.
Sporta apskati
LTV7 iekļauti sporta raidījumi, kurus veido neatkarīgo producentu kompānijas, kas apskatu veidā
informē par to vai citu sporta veidu. Piemēram, Autosporta programma Nr.1, Pludmales volejbola apskats.
4.10.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām televīzijām
Eiropas sabiedriskajās televīzijās sports ieņem stabilu vietu kā nāciju vienojošs saturs. Lielie sporta
notikumi, kas pārsniedz sporta kā žanra robežas, visbiežāk ir sociāli nozīmīgi notikumi un kā tādi tiek
plānoti arī raidorganizāciju galveno kanālu programmās. Ir valstis, kurās sporta saturam ir izveidoti
atsevišķi kanāli (Čehija, Slovēnija u.c.).
Sports LTV 2012 BBC YLE DR STV NRK
% raidapjoma 13,4% – 7% 6% 6% 8%
h gadā,
h dienā
1668,8 h
gadā
4,6 h dienā
1375 h
gadā
3,8 h dienā
1377 h
gadā,
3,77 h dienā
1036 h
gadā,
2,8 h dienā
1317 h
dienā
3,6 h dienā
1633 h
gadā,
4,5 h dienā
Kanālu skaits, kuros
ir sports 1 4 3 3 4 2
Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums, BBC Annual Report and Accounts 2011/12, Public Service Media in the Nordic Countries/ Facts & Figures, Nordicom, 2012, YLE Annual Report 2012
4.10.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums
Salīdzinājumā ar citām tēmām, par sportu interesējas nedaudz mazāka daļa Latvijas sabiedrības (58% –
jaunieši, 48% – pamatauditorija, 58% – seniori). Interesanti, ka uz jautājumiem par konkrētu sporta
raidījumu formātiem uzrādās daudz lielāka interese. Par sporta ziņām interesējas 83% no pamatauditorijas
(26–59 g.v.), par sporta apskatiem, intervijās, reportāžām – 74%, pasaules sporta notikumu translācijām –
81% un Latvijas sporta notikumu translācijām – 82%. Ar starptautisko sporta translāciju apjomu LTV
vairākums skatītāju ir apmierināti (49%), un kvalitāte tiek vērtēta kā apmierinoša un augsta. Gandrīz
identisks vērtējums ir arī Latvijas sporta pārraidēm.
149 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Arī LTV darbinieki vērtē televīzijā piedāvātā sporta satura apjomu kā pietiekamu, taču īpaši izceļ tā
kvalitāti (sporta raidījumu vērtējums LTV ir visaugstākais).
4.10.1.4. Ieteikumi
Ņemot vērā Eiropas sabiedrisko televīziju pieredzi un sabiedrības vērtējumu par sporta nozīmīgumu
salīdzinājumā ar citiem tematiskajiem blokiem (ziņām, bērnu raidījumiem, u.c.), sporta raidījumu
īpatsvaru kopējā programmā ir ieteicams samazināt, taču oriģinālraidījumu skaitu nedaudz palielināt.
Sports 2012, h 2012, % Jauns, % Izmaiņa, % Jauns, h Jauns, +h
Kopā 1668,8 13,4% 7% -47,6% 874,8 -794,0
Oriģinālsaturs 700,9 42% 85% 743,6 42,7
Atkārtojumi 967,9 58% 15% 131,2 -836,7
Neatkarīgie
producenti 41,3 6% 10% 74,4 33,1
Tā kā LTV ir kvalitatīvas sporta pārraides, kas aptver plašu sporta veidu spektru, sporta raidījumu
pārplānošana kanālos būtu veicama pakāpeniski, vairākos posmos:
Jādefinē notikumus, kas prognozē LTV1 un LTV7 auditoriju summāru ieguvumu.
Par nacionālajām interesēm uzskatīt tādus raidījumus, kuru RTG26 PT laikā būs > par 10%.
Otra būtisko raidījumu grupa ir tāda, kas pārsniedz 7% no auditorijas. Šādu raidījumu
izvietošana ir ieteicama LTV1. Nolūkā nemulsināt skatītājus, ilgstošo sporta translāciju,
piemēram, vieglatlētikas pārraidīšanu atstāt LTV otrajā kanālā, lai arī atsevišķas vakara
translācijas, kurās latviešiem ir cerības uz medaļām, var pārsniegt 7% RTG.
Nacionālo izlašu līmeņa spēles, kā arī citas populāras sporta translācijas, kuru auditorija
nesasniedz 7% RTG, atstāt LTV otrajā kanālā.
Būtiski jāsamazināt LTV7 sporta atkārtojumu bloku, turpmāk pārraidot atkārtojumus ne kā
stabilu joslu, bet kā atsevišķus, speciāli plānotus raidījumu atkārtojumus.
Palielinoties finansējumam, jāizņem no programmas obligātos papildinājumus pie bartera
licenču līgumiem un sākt pirkt licences par naudu, neapgrūtinot programmu ar saistību kārtā
rādāmiem raidījumiem (basketbols, hokejs).
Pie visām LTV1 ziņām rādīt sporta ziņas. Sestdienās un svētdienās sporta ziņu garums varētu
palielināties.
LTV1 programmā izvietot nacionālās intereses sporta raidījumus, par pamatu ņemot
neaizskaramās ētera zonas, kā arī abu kanālu reitingu summas lielumu.
LTV1 programmā, informatīvā slejā vai citā sociāli informējošu raidījumu joslā, tiek izvietoti
Sporta studijas raidījumi, kas tiek veidoti tieši pirms sabiedrībai svarīgiem sporta notikumiem.
Saturs
Nacionāla mēroga sporta translāciju definēšana, metodika.
Formātu attīstība – Sporta studija, dokumentālās filmas, tiešraides u.c.
Tautas sporta popularizēšana, veselīga dzīvesveida popularizēšana.
Starptautiski sacensību tiešraides un pārraides.
Lielo starptautisko sporta notikumu atspoguļošana – Olimpiskās spēles, Pasaules kauss futbolā u.c.
Sporta ziņu apjoma pieaugums.
26 (Reitings %) – vidējā auditorija procentos jeb vidējais televīzijas kanāla, programmas, reklāmas reklāmas rullīša
skatītāju skaits, izteikts procentos no mērķa grupas noteiktā laika intervālā – cik % iedzīvotāju no mērķa grupas vidēji skatījušies analizējamo kanālu, programmu vai spotu izvēlētajā laika periodā.
150 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Forma
Jaunas pieejas tradicionālo formātu atspoguļojumā.
Vizualitāte
Vizuālās stilistikas pastāvīga attīstība un jaunāko tehnoloģiju iespēju izmantošana.
Komunikācija
Satura neierobežota pieejamība visās mediju platformās.
Sociālie tīkli.
Interaktivitāte, auditorijas iesaistīšana – atgriezeniskā saite un satura kopveidošana.
4.10.2 Sporta raidījumi LR
4.10.2.1 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Sports Visi
kanāli, h
Visi
kanāli, %
Visi kanāli,
h dienā
LR1,
h
LR1,
%
LR2,
h
LR2,
%
LR3,
h
LR3,
%
LR4,
h
LR4,
%
Kopā 132,6 0,4% 0,36 106,3 1,2% 26,3 0,3%
Oriģinālsaturs 132,6 100% 106,3 100% 26,3 100%
Atkārtojumi 0 0% 0 0% 0 0%
Neatkarīgie
producenti 0 0% 0 0% 0 0%
Raidījumi 2012. gadā
LR1 LR2 LR3 LR4
Sporta ziņas – sporta aktualitātes
Olimpiskā misija – raidījums par sportistiem
olimpiešiem
Piespēle – intervijas ar sporta pasaules
cilvēkiem un sporta aktualitātes
Sporta ziņas – sporta aktualitātes
Sports šodien – sporta apskats
4.10.2.2 Salīdzinājums ar ārzemju medijiem
Ārzemju medijos arī sporta pārraidēm tiek veltīts salīdzinoši maz no raidlaika, somu radio stacija YLE
no pieciem radio kanāliem tikai divos ir atvēlēts laiks sporta pārraidēm, un tas aizņem 2% no abu
kanālu raidlaika. Savukārt norvēģu sabiedriskais radio sporta pārraidēm atvēlējis 3% no sava kopējā
ētera laika.
4.10.2.3 Ieteikumi
Sports tiek uzskatīts par populārāko no kultūras izpausmēm, taču tā masveidība neatspoguļojas LR
kopējā saturā. Ir nepieciešami kvalitatīvi uzlabojumi sporta ziņu veidošanā un apjoma palielināšanā.
Citu raidījumu skaits ir pieteikams, bet apsverama ir sporta tematikas paplašināšana LR2 un LR4.
Daudzi sporta pasākumi Latvijā un ārzemēs notiek brīvdienās, tādēļ nepieciešams atvēlēt papalašinātus
sporta apskatus brīvdienu vakaros un pirmdienas rītā.
151 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Sports 2012,
h
2012,
%
Jauns,
%
Izmaiņa
%
Jauns 4
kanāli, h
Jauns 4
kanāli, +h
Jauns 5
kanāli, h
Jauns 5
kanāli, +h
Kopā 132,6 0,4% 1% 155,3% 338,4 205,9 438,2 305,7
Oriģinālsaturs 132,6 100% 90% 304,6 172,0 394,4 261,9
Atkārtojumi 0 0% 10% 33,8 33,8 43,8 43,8
Neatkarīgie
producenti 0 0% 0 0 0 0
Saturs
Sporta ziņas padarīt dinamiskākas.
Palielināt sporta ziņu apjomu brīvdienās.
Tautas sporta un amatieru sporta atspoguļošana.
Vietējā un reģionālā mēroga sporta apskati LR2 un LR4.
Nacionālo izlašu tiešraides LR2.
Forma
Sporta ziņās iekļaut īsas reportāžas un citātus arī no ārzemju medijiem.
Komunikācija
Sadarbība ar sporta veidu federācijām, vadošajiem sporta klubiem un izlasēm.
Sportam veltīta konta izvede sociālajos tīklos.
Sadarbība ar valsts uzņēmumiem, kas atbalsta komandas sporta tiešraides.
Jauni raidījumi
Tautas sportam veltīts raidījums.
Vietēja mēroga sacensību apskats LR2.
4.10.3 Sporta saturs LR un LTV interneta lapās
4.10.3.1 2012. gada sabiedriskais pasūtījums
Situācijas raksturojums LR
Sporta saturs LR lapās ir atspoguļots atsevišķā sadaļā, kuru gan veido tikai nesistemātisks ziņu saturs.
Tur lasāmi/klausāmi aktuālie vietējo sporta spēļu rezultāti un sasniegumi. Tāpat šajā sadaļā tiek ievietots
LR1 nedēļas raidījums Piespēle. Tas tiek ievietots, tikai atšifrējot tematu virsrakstus, ne pateiktos
vērtējumus, informatīvi analītisko informāciju. Raidījumam nav savas atsevišķas lapas LR1 vietnē.
Londonas olimpisko spēļu laikā veidota atsevišķa speciālā sadaļa, tajā apkopoti visi par spēlēm veidotie
sižeti, kā arī integrēts spēļu korespondenta rakstītais tviterī.
Situācijas raksturojums LTV
Sports LTV lapās ir reprezentēts gan tiešraidēs, gan atsevišķā ziņu sadaļā, kā arī atsevišķā video satura
sadaļā. Sporta sadaļa iedalās: Basketbols, LTV Sports, UEFA EURO 2012, Citi, Futbols, Hokejs, Auto/moto.
Visās sadaļās tiek piedāvāti neregulāri ziņu stāsti (tekstuālā un video formā). Tajā pašā lapā parādās
arī aktuālo ziņu lente, kurā nav izdalīti aktuālie sporta notikumi, bet visas aktualitātes.
Kanāla LTV7 mājaslapa sportam veltījusi vairākas sadaļas. Tiek piedāvāta informācija par gaidāmajām
spēlēm un tiešraidēm TV un internetā. Šajā lapā ir atsevišķa sporta sadaļa, kas iedalīta: HK Rīga, Sporta
152 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
ziņas, Futbola izlase, Misija Londonā 2012, Volejbols, galerija ar sporta spēļu fragmentiem. Tomēr kopējā
LTV7 izvēlnē ir arī citas sadaļas, kas ir saistītas ar sportu: HK Rīga LTV, VEF Rīga, Bobslejs un skeletons.
Sporta saturs ir izkaisīts pa dažādām LTV lapām un nav organizēts un sasaistīts. Sports ir aktīvi reprezentēts
tiešraides kontekstā, bet pēc notikuma – pārskatāmu rezultātu un pasaules aktualitāšu kontekstā LTV
mājaslapa nav avots.
4.10.3.2 Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem
Yle.fi piemērs
Internetā sports tiek piedāvāts kā atsevišķa lielā sadaļa blakus ziņām, arhīvam, programmām, teletekstam.
Sporta sadaļa ir iedalīta vēl aptuveni 25 dažādiem sporta veidiem un vēl sadaļām šobrīd aktuālajiem
sporta notikumiem. Lapā tiek piedāvātas ziņas, kas ir dažādos aktuālos sporta veidos, sporta notikumu
kalendārs nākamajiem četriem mēnešiem, kā arī sadaļa “Redakcija iesaka noskatīties/izlasīt vēlreiz”.
Lapā ir arī sporta blogs un slejas, piedāvāts teleteksts un tiešraides. Sporta sadaļā atrodami arī rezultāti
un spēļu apraksti. Ar visu šo sporta saturu ir iespēja dalīties Facebook, Twitter, Google+, un var arī
komentēt. Yle.fi piedāvā arī sporta čatu, kur ir konkrēti sporta satura administratori, bet auditorija var
sarunāties par savām aktualitātēm. Tāpat šī lapa piedāvā vienkārši atrodamus sporta raidījumus, arhīva
linku uz sporta sadaļu un linkus uz visām gada speciālajām sporta sadaļām. Sporta saturs atrādīts arī
TV un radio sadaļās ar tur aktuālajiem raidījumu ierakstiem.
NRK.no
Norvēģijas sabiedriskā medija ziņas iedalās arī sporta ziņās. Tas savukārt sadalās: futbols, video, spēļu
rezultāti, sporta tiešraides un gaidāmās tiešraides. Lapā piedāvāta arī TV programma sporta saturam.
4.10.3.3 Ieteikumi
Saturs
Veidot ārvalstu sporta notikumu apskatu, t.sk. teniss, futbola sporta klubu rezultāti, formula.
Attīstīt interviju žanru ar sportistiem – piemēram, tiešsaistes intervijas, jo bieži Latvijas
sportisti pastāvīgi uzturas ārzemēs.
Veidot vairāk satura par sporta politiku un izglītību.
Forma
Veidot uzskates materiālus (infografiki) par komandām, spēlētājiem, rezultātiem.
Piedāvāt vairāk satura video un foto formātos.
Komunikācija
Attīstīt individuālos sociālo tīklu sporta kontus (gan medija personībām, gan programmām),
runājot ar ieinteresēto auditoriju atsevišķi.
Attīstīt sporta nozares viedokļu līderus organizācijā, ap viņiem pulcēt un komunicēt jaunus
projektus.
Jauns saturs
Paplašināt sadalījumu pa sporta kategorijām (rezultāti, sporta veidi, sporta politika, sports –
komentāri).
Piedāvāt balsojumus par gada/sezonas sporta balvām (2012.gadā tas notiek sadarbībā ar
Olimpisko komiteju un kādu no komercportāliem).
Veidot gaidāmo sporta notikumu kalendāru.
153 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Veidot spēļu rezultātu datu bāzi.
Ieviest speciālistu/ pieredzējušu sporta žurnālistu/ komentētāju slejas par sporta
aktualitātēm – rezultātiem, sporta politiku.
Žurnālistiem veidot tiešsaistes tekstus no spēļu vietām vai no redakcijas (storify princips).
Veidot vairāk speciālo notikumu, tautā populāru sporta klubu u.c. sadaļas.
Piedāvāt sporta satura izklaidējošās/izglītojošās spēles internetā.
Auditorija
Attīstīt starpmediju sadarbību, aicinot auditoriju ēterā spēļu laikā komentēt internetā. Šos
komentārus var lasīt ēterā vai rādīt slīdošajā tekstā, arī atsevišķā logā.
Ļaut auditorijai izteikt prognozes (balsot) par iespējamiem spēļu rezultātiem.
4.11. Cits saturs
Eiropas sabiedrisko mediju tradīcijā ietilpst tādu profesionālās mūzikas izpildītāju kā orķestru, koru
un citu apvienību uzturēšana. LR ekonomiskās krīzes dēļ bija spiests šķirties no pasaules slavu
ieguvušā Latvijas Radio kora. Šobrīd LR pārziņā ir saglabāts tikai bērnu ansamblis Dzeguzīte.
Ņemot vērā to, ka Kultūras ministrijas pakļautībā ir trīs profesionāli klasiskās mūzikas orķestri, jaunā
sabiedriskā medija ietveros būtu ieteicams izveidot vienu neklasiskās mūzikas apvienību, kas varētu
veiksmīgi bagātināt gan TV, gan Radio saturu.
Konkrēts priekšlikums saistīts ar dabiski un veiksmīgi izveidojušos iespēju atjaunot leģendāro Latvijas
Radio bigbendu, izveidojot pilna sastāva – 5 trompetes, 4 tromboni, 5 saksofoni un ritma sekcija 5 mūziķi,
orķestri, kas darbotos neklasiskās mūzikas jomā.
Vēsturiski LR 1. studija jau iepriekš ir bijusi orķestra mājvieta. 1966. gadā tika izveidots Latvijas Radio
un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestris Ringolda Ores vadībā. Orķestris vēlāk tika saukts
par Latvijas Radio bigbendu. Diemžēl 1996. gadā orķestris tika likvidēts. Kvalitatīva skaņu ieraksta
iespējas, “dzīvo” koncertu iespēja, nošu bibliotēkas klātbūtne un sabiedriskā medija sniegtās
priekšrocības dod labu pamatu orķestra veiksmīgai darbībai.
Pašlaik orķestris darbojas pēc projektu principa, piesaistot mūziķus katram projektam atsevišķi, tomēr
lai nodrošinātu mūziķus ar sociālajām garantijām, nepieciešamas stabils valsts finansējums algām, kas
ir 250 000 LVL gadā, neskaitot saimnieciskos un tehniskos izdevumus. Sabiedriskā kārtā orķestri vada
Māris Briežkalns, orķestra patrons Raimonds Pauls, diriģents un repetitors – Kārlis Vanags.
154 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
5. SATURA VEIDOŠANA
5.1. Metodoloģija
Veidojot jaunā sabiedriskā medija satura radīšanas modeļus, ievēroti šādi principi:
sabiedriskā medija misijai un funkcijām atbilstoša satura veidošanas struktūras radīšana;
mūsdienīgu mediju menedžmenta un mediju ekonomikas pieeju izmantošana;
sabiedrisko mediju satura atbildīguma, daudzveidības, kvalitātes paaugstināšana;
sabiedrisko mediju auditorijas apjoma un apmierinātības palielināšana;
sabiedriskā medija līdzekļu efektīva izmantošana satura plānošanas, vadīšanas un ražošanas
procesā;
sabiedrisko mediju darbinieku radošuma, atbildības un ieinteresētības paaugstināšana.
Lai izveidotu jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas modeļus, veikti sekojoši darbi:
analizēta akadēmiskā literatūra, pētījumi un citi avoti un informācija par sabiedrisko mediju
menedžmentu dažādās valstīs;
analizētas ekspertu zināšanas un pieredze mediju redakciju vadībā, redakcijas struktūru
veidošanā un pārveidošanā, mediju satura radīšanā un pārveidošanā;
analizēta sabiedrisko mediju LTV un LR menedžmenta struktūra, satura ražošanas procesi un
personāls;
analizēts LTV un LR saturs;
analizēts LTV un LR programmu plānojums;
intervēti LR, LTV un neatkarīgo producentu pārstāvji;
savākti dati (darbinieku esošais un vēlamais skaits) un informācija (dažādu procesu apraksti)
citu jaunā sabiedriskā medija koncepcijas detalizācijas daļu vajadzībām;
piedāvātie modeļi apspriesti jaunā sabiedriskā medija detalizācijas projekta darba grupās un
diskusijās ar sabiedrisko mediju un NEPLP pārstāvjiem.
Analizējot LTV un LR darbību, izmantotas šādas kategorijas un kritēriji: satura veidošanas menedžments,
satura veidošanas struktūra, jaunu satura projektu veidošanas sistēma un vērtēšanas kritēriji, satura
veidošanas informācijas plūsmas, sadarbības modeļi ar neatkarīgajiem producentiem.
Satura veidošanas modeļa izstrādē izmantota sekojoša informācija: satura veidošanā iesaistītā personāla
ietekme, redakciju profesionālās rutīnas, lēmumu pieņemšanas kārtība katrā mediju organizācijā,
mediju ārējās un iekšējās vides ietekme uz satura veidošanas vai izvēles procesu, mediju menedžmenta
un mediju ekonomikas pieejas.
Precizējums: visā dokumentā pārsvarā izmantots termins “satura veidošana”, kas apzīmē pilnu satura
radīšanas ciklu, sākot ar ideju radīšanu un apstiprināšanu līdz gatavo satura produktu pārraidīšanai.
Vārdu savienojums “satura ražošana” šajā dokumentā lietots šaurākā nozīmē, ar to apzīmējot satura
veidošanas tehniskās realizācijas procesus.
5.2. Kopsavilkums
Saturam, tā kvalitātei un unikalitātei ir izšķiroša nozīme, attīstot jauno sabiedrisko mediju.
Galvenais sabiedriskā medija satura veidošanas procesa pārveidošanas mērķis ir uzlabot sabiedriskā
medija satura sociālo atbildīgumu, profesionālo kvalitāti un daudzveidību, sekmēt inovāciju īpatsvaru
sabiedriskā medija saturā, palielināt piedāvātā oriģinālsatura apjomu, nostiprināt sabiedriskā medija
155 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
identitāti, palielināt tā ietekmi un auditoriju, nostiprināt auditorijas uzticību. Tāpēc sabiedriskā medija
satura veidošanas menedžmenta struktūras projekta galvenie uzdevumi ir palielināt sabiedriskā
medija personāla radošuma līmeni, veicināt sadarbību starp dažādām sabiedriskā medija struktūrām
un dažādu grupu profesionāļiem, paaugstināt satura veidošanas efektivitāti.
Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūras galvenie principi:
unikāla, profesionāli sagatavota un pasniegta satura veidošana Latvijas auditorijai un Latvijas
valstspiederīgajiem citās valstīs;
sabiedriskā medija satura radīšana nozīmē radošuma, visu iesaistīto darbinieku
profesionālisma un augsta līmeņa tehnisko risinājumu apvienošanu;
satura inovācijas – radošās, formātu, tehnoloģiskās, programmēšanas;
augsta satura kvalitāte – skaidri noteikta pozīcija, mērķi;
profesionālisms – žanru un formātu daudzveidība, profesionālo prasmju pastāvīga attīstīšana;
sociālais atbildīgums un tā skaidra demonstrācija – diskusiju rosināšana, dažādu sabiedrības
grupu iesaistīšana;
auditorijas iesaiste – iespēja līdzdarboties, satura radīšana un izmantošana, iesaistīšanās;
atbilstība sabiedriskā labuma testa prasībām: uzticamība, viedokļu dažādība, ietekme,
iedarbība, izmaksu efektivitāte, sasniegtā auditorija.
Satura veidošanas menedžmenta struktūras priekšlikums ietver satura radīšanas sistēmas apskatu, tās
salīdzinājumu ar citu valstu sabiedrisko mediju struktūrām, apvienotā medija satura veidošanas
struktūras detalizāciju, kā arī piedāvājuma analīzi.
Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas pieeja un struktūra paredz radikāli mainīt sabiedriskā medija
satura plānošanas, vadības un ražošanas procesus. Pirmkārt, priekšlikumi paredz izmainīt projektu
pieeju (LTV) un kanālu orientāciju (LR) satura veidošanas procesā, daudz lielāku nozīmi piešķirot
profesionāļu komandu sadarbībai un sabiedriskā medija satura piedāvājumam televīzijas, radio un
interneta vidē. Šis princips palīdzēs pārvarēt dažādu sabiedriskā medija struktūru darbības sadrumstalotību,
līdzīgu satura projektu pārklāšanos, haotiskumu dažādu satura projektu menedžmenta procesā.
Jaunais modelis paredz satura veidošanu koncentrēt satura redakcijās, programmu attīstības daļas un
producēšanas daļas ietvaros.
Otrkārt, arī citās ES valstīs nesenā pagātnē notikušās sabiedrisko mediju satura menedžmenta pārmaiņas
liecina, ka satura radīšanā un kvalitātes uzlabošanā palielināta sadarbība starp kanāliem un starpkanālu
satura piedāvājums, kā arī apvienotas un nostiprinātas satura veidošanā iesaistītās sabiedriskā medija
struktūras.
Treškārt, satura veidošanas menedžmenta piedāvājumā samazināts formālo procedūru un vadības
līmeņu skaits, palielinot vidējā līmeņa vadītāju atbildību un redakcionālo autonomiju, kā arī sabiedriskā
medija profesionāļu savstarpējo mijiedarbību. Vienlaikus piedāvātā struktūra paredz palielināt kanālu
plānošanas un tehnisko servisu pārstāvju iesaisti satura veidošanas procesā. Pārveidotā sabiedriskā
medija satura veidošanas struktūra ir orientēta uz aktīvu un daudzveidīgu satura izvietošanu, veidošanu
un popularizēšanu sabiedriskā medija interneta portālos.
Ceturtkārt, sabiedriskā medija satura veidošanas modelis paredz “Jauno satura projektu attīstības
daļas” veidošanu ar mērķi katru gadu saturu atjaunot, radot jaunus projektus, formātus un attīstot
sabiedriskā medija saturisko piedāvājumu. Lai novērtētu jaunā sabiedriskā medija raidījumus, izveidota
novērtēšanas sistēma un kritēriju saraksts. Piedāvājums ietver caurskatāmu un pamatotu jauno satura
projektu ideju attīstīšanas un izvērtēšanas modeli, kas paredz regulāru iekšējo un ārējo konkursu
organizēšanu. Projekts paredz, ka katru gadu sabiedriskā medija saturs tiek pārveidots un atjaunots
20% apjomā.
156 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Piektkārt, ar mērķi palielināt sabiedriskā medija satura daudzveidību, projektā izteikti priekšlikumi
neatkarīgo producentu radītā satura iekļaušanai sabiedriskā medija programmās, aptverot visas redakcijas
un tematus, izņemot ziņu raidījumus. Tā kā tuvākajos gados paredzēts ievērojami palielināt informatīvi
dokumentālo, izglītojošo, kultūras un bērniem un jauniešiem adresēto raidījumu skaitu, vidēji 50% no
šī palielinājuma plānots ražot, piesaistot neatkarīgos producentus (vidēji ap 20% no kopējā sabiedriskā
medija satura).
Sabiedriskā medija satura veidošanas sistēmas analīze liecina, ka tās stiprās puses ir satura redakciju
izveidošana un sadarbības palielināšana starp satura ražošanā iesaistītajiem profesionāļiem, bet vājās
puses – sabiedriskā medija darbinieku neilgā pieredze satura attīstīšanā un piedāvāšanā tiešsaistē,
daļas darbinieku neapmierinātība ar jaunā sabiedriskā medija projektu un eventuālā konkurence par
visa veida resursiem. Savukārt ārējā vidē var konstatēt ar sabiedriskā medija piedāvātā unikālā satura
pieprasījumu saistītās iespējas, kuras var apdraudēt kopējās mediju auditorijas samazināšanās tendences
un komerciālo mediju sistēmas koncentrācija Latvijā.
Sabiedriskā medija satura veidošanas sistēmas priekšlikumi attiecas uz jaunā sabiedriskā medija
veidošanas pārejas periodu, par kuru pieejama informācija. Satura veidošanas struktūras organizēšanai,
pārveidošanai, testēšanai un attīstīšanai nepieciešami 6–12 mēneši.
5.3. Satura veidošanas menedžmenta struktūra
5.3.1. Medija organizācijas struktūras nozīme
Sabiedrisko mediju organizācijas darbojas katras valsts politiski ekonomiskās vides kontekstā. Tā kā
sabiedriskie mediji veidojās kā reakcija uz sabiedrības un indivīdu sociālajām vajadzībām, tie ir lielākā
mērā sociāla institūcija nekā industrija, tāpēc to darbības vērtējums vienmēr tiek apvienots ar politisku
un sociāli kulturālu analīzi. No otras puses, sabiedriskie mediji lielākoties tiek vadīti kā biznesa struktūras,
tie ir finanšu disciplīnas objekti un tiek vadīti konkurences pilnā vidē.
Izvērtējot sabiedrisko mediju struktūras, būtiski ievērot mediju ekonomikas konsekvences:
Mediji kā biznesa vienības parasti ir jaukta vai hibrīda tipa uzņēmumi, ja skatās no tirgus,
produkta un tehnoloģiju viedokļa.
Medijiem ir augstas fiksētās izmaksas.
Mediju bizness ir saistīts ar radošu faktoru un ir nenoteikts.
Produkts var būt vairākkārt lietojams/pārstrādājams.
Mediji dabiski tiecas uz koncentrāciju.
Ikviens medijs atrodas sarežģītu ietekmes spēku krustpunktā. Sabiedriskā medija darbību ārējā līmenī
ietekmē valsts loma, tiesību aktu sistēma un mediju regulācija, tirgus situācija un auditorija, bet iekšējā
līmenī – organizācijas kultūra, struktūra, profesionālie kritēriji. Šie aspekti arī nosaka satura kvalitāti,
mediju darbinieku atbildīguma līmeni, attiecības ar auditoriju.
Mediju organizācijas struktūrai ir būtiska loma rezultātu sasniegšanā un lēmumu pieņemšanā. Mediju
menedžmenta pētījumu rezultāti rāda, ka tādas mediju organizācijas īpašības kā lielums, struktūra un
resursi ir ļoti svarīgi faktori, kas ietekmē darbiniekus un mediju saturu27.
27 Achtenhagen L. [ed.] Organizing Media: mastering the challenges of organizational change. – Jönkoping: Jönkoping
International Business School, 2007. – P.127.
157 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Šie jautājumi ir būtiski jaunā sabiedriskā medija veidošanas kontekstā, jo LTV un LR apvienošanas
rezultātā izveidosies ļoti liela mediju organizācija, tāpēc jaunā medija darbībā pieaugs pienākumu
deleģēšanas un kontroles nozīme. Savukārt pieaugot organizācijas sarežģītībai un tehnoloģiju daudzveidībai,
pieaugs darba specializācija. Mediju organizāciju struktūrā un vadībā liela nozīme ir personībām jeb
individuālajiem faktoriem, kas kopumā atstāj spēcīgu ietekmi uz satura kvalitāti, radošuma un inovāciju
līmeni, darbinieku motivāciju.
Katrā mediju organizācijā jāatrisina šādi struktūras veidošanas jautājumi: varas realizācijas principi,
kontroles mehānismi, darba specializācija, darba apjoma un konkrētu satura uzdevumu sadalījums.
Šos aspektus ietekmē mediju darbības unikalitāte: spriedze, nepieciešamība darboties duālā tirgus
apstākļos un medijiem specifisku funkciju pildīšana.
Mediju menedžmenta struktūrā satura veidošanā būtiskākās pozīcijas ir redaktors un producents.
Redaktori ir atbildīgi par satura produktu stratēģisko attīstību un ikdienas kvalitāti, bet nevar ietekmēt
sabiedriskā medija finanšu situāciju. Tomēr redaktoram un producentam ir centrālā loma, jo viņa darbība
ietekmē gan augstāko menedžmenta līmeni, gan sabiedriskā medija saturu un auditorijas attieksmi.
5.3.2. Satura veidošanas menedžmenta struktūra LTV
LTV satura veidošanā iesaistīti t.s. direktorāta pārstāvji (ietilpst ģenerāldirektors, finanšu direktors,
kanālu direktori un redaktori, Ziņu dienesta vadītājs interneta portāla redaktors, kā arī projektu vadītāji.
LTV satura veidošanas pamatā ir trīspakāpju sistēma:
1) kanālu direktori un redaktori kā ikdienas satura pārraudzītāji un jauno projektu virzītāji (ideju
izvēle un rosināšana, atlases process, vadība, vērtēšana, ar projektu veidošanu saistītā
personāla atlase un vērtēšana);
2) projektu vadītāji, kuri piesaista saviem projektiem pārējos radošos un tehniskos darbiniekus
(raidījumu vadītāji, redaktori, žurnālisti, režisori, operatori, videoinženieri, skaņu režisori,
gaismotāji, stila un grima veidotāji u.c.);
3) satura veidotāji – žurnālisti, operatori, videoinženieri u.c.
Izņēmums ir LTV Ziņu dienests, kas darbojas kā stabila redakcija, kurai ir arī savs tehniskais personāls.
Līdz ar to Ziņu dienesta darbība būtu jāvērtē atsevišķi, jo zemāk teiktais tikai daļēji attiecas uz tā
satura veidošanas procesiem.
158 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
16. attēls. LTV satura veidošanas struktūras grafiks
LTV satura veidošanas un finanšu plānošanas pamatā ir t.s. projektu princips, kad noslēgts cilvēku
loks strādā pie katra formāta (raidījuma, šova utt.) noteiktu laiku, atkarībā no gada vai sezonas plāna,
kurā saturu lielākoties nosaka sabiedriskais pasūtījums (projektu ilgums var būt dažāds: no sešiem
mēnešiem līdz vairākiem gadiem).
Šī menedžmenta pieeja rada ļoti fragmentāru saturu, kura veidošanā iesaistīts liels tādu darbinieku
skaits, kuru funkcijas pārklājas. Bet lielais birokrātisko procedūru daudzums attaisno šādu sistēmu kā
nepieciešamu. Projektu princips apgrūtina arī sadarbību starp dažādu projektu veidotājiem, jo tie
aizstāv katrs savu resursu daļu, tas rada tematisko un formātu pārklāšanos, apgrūtina satura kvalitātes
uzlabošanas iespējas.
Satura veidošanas gaita ir vērsta uz esošā satura struktūras saglabāšanu vai jau esošu produktu
izmantošanu ētera aizpildīšanai – nereti tas pēc būtības nozīmē arhīva krājumu izvietošanu programmā
atbilstoši īpašu notikumu vai zīmīgu datumu vajadzībām.
Tikai LTV Ziņu dienesta struktūra un ikdienas darbs paredz pastāvīgu ilgtermiņa satura veidošanas
pieeju. Katram ziņu dienesta darbiniekam ir skaidri uzdevumi, tāpēc ziņu dienests regulāri var veidot
papildu produktus, piemēram, dokumentālas filmas.
5.3.2.1. Jauni projekti
Jaunu projektu veidošana LTV ir sarežģīta un no procedūru viedokļa apgrūtināta, lai gan galīgo lēmumu
par šo projektu noderīgumu pieņem kanālu direktori vai ģenerāldirektors.
Jaunas idejas (projekti, formāti, temati) vai esošo formātu inovācijas tiek apturētas, noraidītas vai
atliktas budžeta trūkuma dēļ, lai gan vienlaikus pastāv projekti, kuru atrašanās programmā no izmaksu
un satura kvalitātes viedokļa būtu apšaubāma. Jaunu projektu veidošana LTV vadības izpratnē nozīmē
ētera stundu palielināšanu, nevis esošo projektu efektivitātes izvērtēšanu un atteikšanos no saturiski
nekvalitatīviem vai novecojušiem projektiem, tā ietaupot līdzekļus jaunu projektu vajadzībām. Analizējot
159 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
satura veidošanas prioritātes, ir acīmredzami, ka galvenais kanālu vadītāju darbs ir ētera stundu un
kanālu piepildīšana, mazāka uzmanība tiek pievērsta satura kvalitātes jautājumiem.
Gan satura kvalitātes, gan satura veidošanas gaitas analīzes secinājumi sakrīt ar vairāku LTV satura
veidošanas vadībā iesaistīto cilvēku uzskatu, ka projektu sistēma neatbilst stabila satura veidošanas
vajadzībām, tā bremzē radošumu, inovatīvu pieeju, elastīgas pārmaiņas. Arī no vadības stratēģiju
viedokļa tā ir pretrunā ar projekta īslaicīgumu un nepieciešamību projektos iesaistīt pastāvīgās darba
attiecībās esošus darbiniekus. Izvērtējot darbinieku noslodzi un darba pienākumus, ir acīmredzami, ka
esošā apjoma satura veidošanā LTV kanālos ir iesaistīti pārāk daudzi darbinieki, kuru darbs nav
adekvāti apmaksāts un tāpēc darbinieki meklē papildu ienākumus citos projektos. Tas samazina darba
kvalitāti un motivāciju.
5.3.2.2. Informācijas plūsmas
Galvenās informācijas plūsmas LTV satura veidošanas procesā
Lejupejošās informācijas plūsmas:
no direktorāta projektu veidotājiem – projektu vadītājiem un redaktoriem: saturiski
informācija attiecas uz projektu tālāko attīstību, finansējuma apjomu, satura vērtējumu;
no kanālu redaktoriem – projektu vadītājiem un redaktoriem: informācija par satura attīstību,
satura kvalitātes vērtējums;
no projektu vadītājiem – redaktoriem, žurnālistiem, raidījumu vadītājiem: informācija par
vadības lēmumiem, sniegto informāciju, norādījumiem un vērtējumiem; projektu vadītāju
prasības savos projektos iesaistītajiem darbiniekiem.
Augšupejošās informācijas plūsmas:
no žurnālistiem pie projektu vadītājiem, redaktoriem, producentiem, raidījumu vadītājiem,
operatoriem, video inženieriem; reizēm – arī pie kanālu direktoriem;
no projektu vadītājiem pie kanālu direktoriem un galvenajiem redaktoriem;
no kanālu direktoriem un redaktoriem pie direktorāta.
Lejupejošās plūsmas ir ritmiskākas, regulārākas un spēcīgākas.
Lēmumu pieņemšanas līmeņi.
1) Visi galvenie lēmumi par pašreiz īstenotajiem un jaunajiem projektiem, īpašajiem notikumiem,
budžetu, satura inovācijām tiek pieņemti kanālu direktoru un redaktoru līmenī. Lēmumus
ietekmē direktorāta pārstāvju norādījumi, kas saistīti ar budžeta iespējām un uzskatiem par
satura prioritātēm.
2) Projektu vadītāji veido savas projektu komandas un pieņem lēmumus par saturu un tā
veidošanas niansēm. Daļa no šiem lēmumiem tiek saskaņoti un izvērtēti saskaņā ar kanāla
vadības prasībām un satura kvalitātes vērtējumiem.
3) Katra konkrētā raidījuma redaktori un režisors, kā arī žurnālisti pieņem lēmumus, kas attiecas
uz viņu ieguldījumu un pienākumiem satura veidošanā. Šie lēmumi (īpaši plānošanas gaitā)
tiek saskaņoti ar projektu vadītājiem.
5.3.2.3. Jaunu projektu attīstības gaita un virzītāji
Jaunu projektu veidošanā piedalās gan darbinieki, gan projektu piedāvātāji, kas pārstāv producentu grupas
un citas radošas apvienības. Jaunu projektu nākotni un tā vērtējumu ietekmē galvenokārt to
finansējuma avots. No sabiedriskā pasūtījuma finansētajiem projektiem ir samērā stabilas
160 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
pastāvēšanas iespējas. To attīstības gaitā kanālu vadība (redaktori) saskaņo saturiskos elementus ar
citiem projektiem (temati, dalībnieki u.c.), kā arī nepieciešamos materiālos ieguldījumus – studiju
iekārtojums, aprīkojums, tehniskās vajadzības u.tml. Reizēm trūkst laika satura kvalitātes vērtēšanai
un tā ir neregulāra, balstīta uz dažiem kritērijiem. Pastāv jaunu projektu vērtēšanas kritēriju saraksts.
Lai gan programmu padome piedalās visu būtiskāko projektu vērtēšanas un attīstības procesā, tomēr
lēmumus par atsevišķu – nelielu, aktuālu vai īstermiņa projektu veidošanu patstāvīgi pieņem kanālu
direktori un galvenie redaktori, sadarbojoties ar projektu vadītājiem.
17. attēls. Galvenie jaunu projektu vadības soļi
161 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
5.3.2.4. Attiecības ar neatkarīgajiem producentiem
LTV tradicionāli daļu no satura piedāvā neatkarīgo producentu uzņēmumi. Lielākoties tie rada gatavus
raidījumus, reizēm izmantojot LTV izīrēto tehniku, studijas telpas vai atsevišķu profesionāļu pakalpojumus.
Neatkarīgo producentu veidotais saturs tiek finansēts vairākos veidos:
1) neatkarīgo producentu raidījumi saņem finansējumu no valsts budžeta dotācijas – piemēram,
Jauna nedēļa;
2) neatkarīgo producentu piedāvājuma izvērtējumam tiek veidoti konkursi – piemēram, tajos
piedalās novadu ziņu veidotāji;
3) neatkarīgie producenti paši piesaista līdzekļus raidījumu projektu veidošanai apmaiņā pret
reklāmas laiku LTV vai mērķa sponsorējumu (kā vairāki par ES fondu līdzekļiem veidoti
raidījumi, Vides fakti u.c.). Šis ir izplatītākais modelis, tāpēc nereti LTV programmā redzami
projekti, kas pēc satura nav kvalitatīvi, bet tiek demonstrēti tikai tāpēc, ka neatkarīgajiem
producentiem izdevies tiem piesaistīt līdzekļus.
Tā kā LTV pietrūkst finansējuma satura veidošanai, tad to projektu satura kvalitāte, kuru veidotāji paši
piesaista līdzekļus (lielākoties neatkarīgo producentu piedāvājums), netiek vērtēti pēc vienādiem
kritērijiem, salīdzinot ar pārējiem projektiem. Piemēram, raidījums Viss notiek regulāri pārkāpj mediju
darbību regulējošos tiesību aktus un profesionālās ētikas principus un ievieto slēptās reklāmas
materiālus, tomēr tas joprojām atrodas LTV1 programmā. Kanālu vadītāju iespējas ietekmēt neatkarīgo
producentu piedāvātā satura kvalitāti ir ierobežotas, saturs tiek vērtēts tikai projekta pieteikuma
stadijā un pēc konkrētu raidījumu izvietošanas ēterā.
5.3.2.5. Satura kvalitātes vērtēšanas process
Satura kvalitāte tiek izvērtēta iknedēļas projektu vadītāju un redaktoru sanāksmēs kopā ar kanālu
vadītājiem. Nereti šīs sanāksmes ir informatīvas, bez diskusijas un skaidriem satura vērtēšanas kritērijiem.
Gan LTV kanālu vadība, gan producenti atzīst, ka satura vērtēšana ir neregulāra un vērtēšanas kritēriji
nereti ir pārāk vispārīgi un neskaidri, pietrūkst vērtējuma no ārpuses.
Interneta portālā pārsvarā tiek izvietoti Ziņu dienesta un vairāku citu aktuālo projektu, piemēram
raidījuma Labrīt, Latvija veidotie materiāli. Tie ir sakārtoti tematiski un pārskatāmi, regulāri tik
atjaunināti un papildināti ar ziņu aģentūru ziņām. Attīstās raidījumu arhīva sadaļa. Informācija ir aktuāla
un daudzveidīga, kā arī ietver galvenokārt LTV oriģinālo saturu. Plānota portāla redakcijas paplašināšana.
5.3.2.6. LTV satura veidošanas procesa apkopojums
Pozitīvās iezīmes:
stabilas profesionāļu komandas, kuras pieradušas strādāt paaugstināta stresa apstākļos;
daudz profesionāļu, kuru prasmes un pieredze ir unikāla;
satura vadīšanas un izvietošanas pieredze, kas ļauj atrisināt neordināras un neparedzamas
situācijas pat tad, ja uzņēmuma struktūra to neparedz;
lēna, bet skaidra virzība uz dažādu struktūru sadarbību, piemēram, Ziņu dienests un informatīvi
analītiskie raidījumi, sporta redakcija;
formalizēts satura veidošanas process, kurā regulāri tiek fiksētas darba stundas, ieguldījums,
noslodze, iesaistīšanās konkrētos projektos, kas sniedz nepieciešamo informāciju procesu
kopsakarību analīzei, bet bremzē satura kvalitātes paaugstināšanos.
162 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Problēmas:
grupdomāšanas fenomens augstākā menedžmenta grupā, kura rezultātā pieredzējuši un gudri
cilvēki reizēm pieņem nepareizus lēmumus svarīgos jautājumos. Iemesls: šaurs cilvēku loks,
kas nosaka satura veidošanas politiku, maza ārējās un iekšējās vides ietekme, autoritatīva
vadītāja ietekme un izjūta “tik labi speciālisti, kādi esam mēs, nevar kļūdīties”;
projektu sistēma neveicina augstāku saturisko kvalitāti, jo tā ir sarežģīti saskaņojama ar
projektu principa īslaicīgumu un ar darba tiesisko attiecību un darbinieku pienākumiem
ilgtermiņā;
jaunu projektu veidošanas sistēma, kurā nepastāv iekšējie un ārējie konkursi, kas samazina
piedāvājuma daudzveidību un iespēju izvēlēties labākos kandidātus, jauno projektu veidošana
ir atkarīga no piedāvātāju iniciatīvas vai pieejamā finansējuma, nevis kanālu ilgtermiņa politikas;
satura kvalitātes vērtējums nereti ir saistīts ar konkrētu indivīdu gaumi vai attiecībām, nevis
skaidri definētiem kritērijiem – šī situācija raksturīga ilgtermiņa projektiem;
birokrātisks slogs, kas samazina radošumu, jo liela projektu vadītāju darba laika daļa aizrit,
aizpildot dažāda veida dokumentus;
stundu apmaksas sistēma neatbilst reālajam projektiem nepieciešamajam stundu skaitam, tas
noved pie situācijas, ka daļa darbinieku nevar strādāt saviem pienākumiem atbilstošu laiku vai
arī strādā vairāk nekā ir paredzētas stundas, bet nesaņem ieguldījumam atbilstošu samaksu;
nestabils un nepietiekams darba apjoms rada situāciju, kad darbinieki cenšas iesaistīties
vairākos projektos, lai varētu nopelnīt. Rezultāts: darbinieki nekoncentrējas uz konkrētiem
projektiem, jo viņu enerģija un uzmanība ir sadalīta vairākos virzienos. Daudzi darbinieki ir
pārguruši un nemotivēti, neredz savu profesionālās attsītības perspektīvu un zaudējuši sava
darba jēgas izpratni LTV kontekstā;
ilgtermiņa plānošanas trūkums: nav noteikts, cik ir jaunu projektu un kādi tie paredzēti,
pārsvarā katra gada budžetā tiek kopēts iepriekšējais projektu spektrs;
trūkst komandas un kopīgu mērķu izjūtas, nestabila sadarbība starp projektu vadītājiem, jo
katram interesē “savs” projekts, savukārt kanāla vadītājiem šādā sistēmā, kad katra projekta
veidotāji cīnās par savu resursu “kumosu”, ir gandrīz neiespējami radīt kopīgu mērķu vadītu
satura veidošanas sistēmu;
viena projekta vajadzībām tiek piesaistīts pārāk daudz darbinieku, jo tie ir amatu sarakstā,
rezultātā neviens no viņiem nav pietiekami nodarbināts un adekvāti atalgots. Projekta
vadītājam nav iespējas izvēlēties savam projektam vajadzīgos cilvēkus, jo jārēķinās ar LTV
darbinieku vēlamajām slodzēm/ esošajiem darba līgumiem. Jāpārskata darba apmaksas
sistēma un jāpalielina darba stundas likme;
nav precīzas informācijas par katra saturā iekļautā projekta mērķi, tā auditoriju un ilgtermiņa
perspektīvu;
finanšu plānošana dominē pār radošo satura plānošanu;
darbinieku izveidotā redakciju sistēmas piedāvājuma izskatīšana ir atlikta, radot darbiniekiem
iespaidu, ka viņu priekšlikumi un iniciatīvas nav vēlamas.
5.3.3. Satura veidošanas menedžmenta struktūra LR
LR satura veidošanas un jaunu projektu veidošanas procesā, līdzīgi kā LTV, ir iesaistītas amatpersonas,
kas atbild par finansējuma sadali un procesa organizāciju, un amatpersonas, kuras nosaka satura
vadlīnijas, ikdienā vērtē satura kvalitāti un strādā ar satura veidotājiem.
163 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Satura veidošanā iesaistīti divu līmeņu darbinieki:
kanālu direktori un redaktori;
raidījumu producenti, autorraidījumu veidotāji, raidījumu vadītāji un žurnālisti.
18. attēls. LR satura veidošanā iesaistītie darbinieki, satura veidošanā iesaistīto vienību un darbinieku
informācijas plūsmas
Lēmumu pieņemšanas līmeņi
Satura veidošanas procesā lēmumus par satura plānošanu un organizāciju pieņem kanālu
vadītāji (direktori un redaktori).
Katra projekta (raidījuma, formāta) satura veidošanas ilgtermiņa lēmumus pieņem producenti
sadarbībā ar kanālu redaktoriem.
Lēmumu par satura pasniegšanu un veidošanu pieņem raidījumu vadītāji, redaktori,
producenti, žurnālisti.
19. attēls. LR satura veidošanā iesaistīto darbinieku kompetences
164 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
5.3.3.1. Jaunu projektu attīstības gaita un virzītāji
Jaunu projektu veidošana LR lielākoties tiek iniciēta no LR kanālu vadītāju puses, ievērojot gan finansiālās
iespējas, gan kanālu satura vajadzības. Raksturīgi, ka katru gadu daudzos formātos tiek ieviesti jauninājumi,
kas attiecas uz dažādiem aspektiem:
raidījumu vadītāji;
žanru dažādošana;
interaktivitātes iespēju dažādošana.
20. attēls. Jaunu projektu veidošanas galvenie posmi LR
Interneta portāla saturu veido tā galvenā redaktore, izmantojot Ziņu dienesta un aktuālo raidījumu
satura daļas. Atsevišķi raidījumi tiek izcelti rubrikā “Interesanti” un citās. Arhīvs pieejams citā portāla
sadaļā.
Portāls tiek izmantots arī aktuālas un operatīvas informācijas izvietošanai gan par satura jaunumiem,
gan programmu un īpašiem notikumiem LR saturā. Pašlaik tiek plānota portāla redakcijas veidošana.
Galvenās ar LR satura veidošanu saistītās informācijas plūsmas
Lejupejošās informācijas plūsmas:
kanālu direktori – kanālu redaktori: finanšu un personāla jautājumi, satura veidošanas
stratēģiskie jautājumi, jaunie projekti;
kanālu redaktori – producenti, raidījumu vadītāji, žurnālisti: satura plānošana, vērtēšana.
Aušupejošās informācijas plūsmas:
žurnālisti, korespondenti, redaktori producenti – kanālu redaktori: plānošanas process,
saturiskas un tehniskas problēmas, raidījumu personāla dokumenti;
kanālu redaktori – kanālu direktori: raidījumu plānošana un to satura izvēle, to kvalitātes
vērtējums, jaunu projektu veidošana;
kanālu direktori – ģenerāldirektors: jaunu projektu veidošana, esošā satura vērtējums,
neordināri finanšu jautājumi, stratēģiskās plānošanas jautājumi.
165 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
5.3.3.2. Satura kvalitātes vērtēšanas process
iknedēļas kanālu vadības un producentu sanāksmes;
regulāra satura vērtēšana, piesaistot ārējos speciālistus;
līdzdalība plānošanā un satura sabalansēšanā;
ikdienas plānošanas sanāksmes, kurā piedalās kanāla redaktors un/vai direktors;
jauno projektu kvalitātes un tirgus panākumu vērtēšana atsevišķās sanāksmēs.
5.3.3.3. Attiecības ar neatkarīgajiem producentiem
Sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem notiek atšķirīgi nekā LTV, jo Latvijā nav neatkarīgo
producentu, kas piedāvātu produktus radio;
LR lielākoties piesaista raidījumu vadītājus vai autorus, kuru darba atlīdzību veido autora
honorāri, šī pieeja palīdz padarīt daudzveidīgāku gan LR saturu, gan formu, tomēr saturu
pilnībā vada un kontrolē LR darbinieki.
5.3.3.4. LR satura veidošanas procesa apkopojums
Pozitīvās iezīmes:
regulāra kvalitātes novērtēšanas sistēma, iesaistot speciālistus no ārējās vides;
pētījumu izmantošana satura vērtējuma un ideju veidošanā;
mācību centra darbs, piedāvājot tālākizglītības iespējas un stabilas satura kvalitātes uzturēšanas
pieejas (galvenokārt valodas apmācība);
salīdzinoši vieglāka un elastīgāka jaunu ideju ieviešanas un finansēšanas sistēma;
augsts satura veidošanā iesaistīto un pārējo darbinieku motivācijas līmenis un sabiedriskā
medija misijas un funkciju izpratnes līmenis;
laba pieredze programmas pārstrukturēšanā un atjaunošanā, kas liecina par komandas spēju
realizēt liela apjoma projektus;
elastīga plānošanas un ideju attīstīšana sistēma, kurā tiek iesaistīti citi radošie darbinieki;
stabilas profesionāļu komandas;
skaidri kritēriji darbinieku atlasē un vērtēšanā;
regulāri mēģinājumi piesaistīt jaunus raidījumu vadītājus;
iespējas darbiniekiem mainīt savu darbības jomu, profesionāli attīstīties.
Problēmas:
maz jaunu ideju un inovāciju priekšlikumu, ko iniciē darbinieki;
ļoti augsts stresa un darba slodzes līmenis, ko veicina lielais darba apjoms un hroniski
nepietiekamais finansējums (iemesls, kāpēc pārmaiņu ideju nav daudz un pārmaiņas ir grūti
realizējamas);
nepietiekami saturiski piepildīts LR portāls;
izvērsta atskaitīšanās sistēma; atdalot nepieciešamību uzņemties simbolisku atbildību par
visiem procesiem un reāli nepieciešamo līdzdalību tajos, varētu centralizēt birokrātisko
dokumentu veidošanu, kas aizņem pārāk lielu kanāla direktoru darba daļu (risinājums –
sekretariāta vai lietvedības daļas paplašināšana).
5.3.4. Citu valstu sabiedrisko mediju pieredze
166 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Lai salīdzinātu satura veidošanas modeļus, tika izvēlēta Lielbritānijas raidorganizācija BBC un Somijas
raidorganizācija YLE.
Izvēli noteica šādi aspekti:
BBC un YLE ir vienas no veiksmīgākajām sabiedrisko mediju organizācijām pasaulē, parasti
tiek uzskatītas par paraugu;
Tās salīdzinoši nesen izmainījušas savu satura veidošanas struktūru, piemērojot to tehnoloģiju
attīstības, auditorijas mediju lietojuma izmaiņu un multimediju žurnālistikas konsekvencēm;
BBC un YLE ir detalizēti izstrādātas satura veidošanas un novērtēšanas procedūras, kuras var
piemērot Latvijas jaunā sabiedriskā medija vajadzībām.
5.3.4.1. BBC satura veidošanas stuktūras galvenie elementi
Lielbritānijas sabiedriskais medijs ir pasaulā lielākā sabiedrisko mediju organizācija. Tās struktūras
pamatā ir satura radīšanai nepieciešamo funkciju veikšana. BBC agrāk sadrumstalotā, daudzu šī medija
kanālu darbībā balstītā struktūra pārveidota vienkāršā un skaidrā modelī. Šī struktūra ļauj koncentrēt
līdzekļus satura veidošanai, nesadalot tos starp kanāliem, kuri izmanto saturu atbilstoši savām vajadzībām.
Lai gan Latvijas situāciju ir grūti salīdzināt ar BBC, tomēr būtiskākais ir princips – līdzekļu un profesionāļu
konsolidācija, prasmju koncentrēšana un digitālo mediju attīstība. Šāda pieeja ļauj radīt kvalitatīvu
saturu katrā no mediju platformām. Īpaša struktūrvienība, kas izveidota interneta satura
piedāvājumam, jau realizē daudz plašākas digitālo mediju iespējas.
21. attēls. BBC struktūra
Katras struktūrvienības uzdevumi28:
28 www.bbc.co.uk/bbctrust/news/press_releases/2012/annual_report.html
www.bbc.co.uk/bbctrust/governance/
www.bbc.co.uk/aboutthebbc/insidethebbc/managementstructure/bbcstructure/
www.bbc.co.uk/aboutthebbc/insidethebbc/managementstructure/seniormanagement/
167 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
BBC Executive Board – atbild par visu BBC servisu operatīvo vadību;
BBC Direction group – atbild par vadību un darbību;
Vision – atbild par visu TV kanālu darbību;
Audio&Music – atbild par visu radio kanālu tīklu;
News Group – atbild par visiem ziņu kanāliem, neatkarīgi no to prezentācijas platformas, BBC
News, BBC English Regions un BBC Global News;
Future Media – atbild par visiem digitālajiem servisiem;
BBC North – atbild par BBC Sport, BBC Children un 5Live;
Operations – atbild par operatīvajiem procesiem;
Finance&Business – vada organizācijas finanšu darbību.
5.3.4.2. YLE satura menedžmenta struktūra
Somijas sabiedriskā medija menedžmenta struktūra mainīta 2011. gadā. Iepriekš tā bija tipiska citiem
raidošajiem medijiem, proti, balstījās uz kanālu vadības sistēmu. Uzņēmumu vada direktoru padome,
kas nosaka programmu politiku un satura veidošanas resursus.
22. attēls. YLE struktūra
Pašlaik visi kanāli apvienoti vienā departamentā, ziņas un visas programmas tiek veidotas kopīgās
redakcijās, apvienotas arī producēšanas funkcijas. Atsevišķa struktūra paredzēta satura veidošanai
zviedru valodā un visa uzņēmuma darbībai nepieciešamajām funkcijām.
www.bbc.co.uk/aboutthebbc/insidethebbc/managementstructure/seniormanagement/subcom.html
168 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
23. attēls. Katra YLE departamenta darbības skaidrojums
Katru no lielajiem YLE departamentiem vada atbildīgais redaktors. Amata nosaukums norāda, ka
kompānijas prioritāte ir saturs, nevis programmu sakārtošana, tehniskās vai vadības funkcijas. Skandināvijas
valstu mediju organizācijās ir tradicionāli, ka netiek sadalītas redaktoru un direktoru fiunkcijas. Šīs
pieejas mērķis – nezaudēt satura orientāciju, tāpēc redaktori tiek izvēlēti no mediju profesionāļu
vidus, bet viņiem jāapgūst arī mediju menedžments un finanšu vadība.
Galveno redaktoru pakļautībā katrā departamentā ir vairāki redaktori, kas atbild par specifiskām
funkcijām vai kanāliem.
24. attēls. YLE departamentu iekšējā struktūra (1)
169 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
25. attēls. YLE departamentu iekšējā struktūra (2)
26. attēls. YLE departamentu iekšējā struktūra (3)
170 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
27. attēls. YLE departamentu iekšējā struktūra (4)
YLE jaunās struktūras principi:
samazināts vadītāju skaits, jo viens direktors vada visus radio un visus TV kanālus;
visa satura, izņemot ziņas, veidošana notiek vienā departamentā;
vienā departamentā koncentrēta visa tehnisko dienestu darbība;
vienā departamentā koncentrētas visas atbalsta funkcijas;
samazināts kanālu skaits, apvienoti pieaugušajiem veltīti kanāli, atsevišķi kanāli paredzēti
jauniešiem un minoritātēm.
Šāda satura veidošanas struktūra ir orientēta uz dažādu departamentu savstarpējo sadarbību un līdzekļu
efektīvāku izmantošanu.
5.3.4.3. Sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem
BBC un YLE sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem ietver noteiktu satura apjomu, kas tiek veidots
ārpus sabiedriskā medija redakcijām, izstrādātas detalizētas procedūras, kas nosaka neatkarīgo
producentu satura izvēli un kvalitātes vērtējumu.
171 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
28. attēls. Sadarbības ar neatkarīgajiem producentiem salīdzinājums
Trīs sabiedrisko mediju salīdzinājums rāda, ka LTV ir nestabils neatkarīgo producentu veidotā satura
finansēšanas avots, nav skaidrs arī neatkarīgo producentu veidotā satura apjoms.
Neatkarīgo producentu veidoto saturu sabiedriskie mediji sāka izmantot 20. gs. pēdējā desmitgadē,
kad sabiedrisko mediju darbībā bija t.s. “biznesa menedžmenta” periods, kura prioritāte bija līdzekļu
taupīšana un sabiedrisko mediju darbības efektīvāka vadība elektronisko mediju pieaugošas konkurences
apstākļos. Lai gan sabiedrisko mediju vadībā izmantotās biznesa vadības metodes bija noderīgas,
tomēr tās negatīvi ietekmēja sabiedrisko mediju misijai būtiskā satura kvalitāti.
Sabiedrisko mediju un neatkarīgo producentu sadarbība ietver šādas problēmas:
Kāds ir ārpakalpojumu izmantošanas mērķis? Vai iespējams saskaņot unikālu saturu ar
ekonomisko efektivitāti, ja reizēm neatkarīgie producenti neuzrāda visas izmaksas. Tas rada
iespaidu, ka ārpus sabiedriskā medija radītais saturs ir lētāks.
Ko īsti izmantot kā ārpakalpojumu – produktu, saturu, kompetences, prasmes? Kādas ir
aizvietojamās prasmes?
Kā vērtēt neatkarīgo producentu satura kvalitāti? Tā kontrole ir ierobežota, tāpēc nereti
sabiedrisko mediju vadītāji uzskata, ka neatkarīgie producenti var samazināt sabiedriskā medija
satura “vērtību”.
Neatkarīgo producentu viedoklis: ja sabiedriskais medijs nepiedāvā daļu satura veidot kā
ārpakalpojumu, tas iestājas pret atvērtību un satura daudzveidību.
Ja sabiedriskā medija uzņēmums orientējas uz satura veidošanu katram kanālam jeb t.s.
“kanāla grozu”, tad neatkarīgo producentu veidotais saturs var radīt dublēšanos un līdzekļu
neefektīvu izmantošanu.
Kādi ir sabiedrisko mediju kompetenču centri un prasmju centri? Vai neatkarīgie producenti
var izmantot kompetences visiem kanāliem un prasmes no visām sabiedrisko mediju nodaļām?
Risks, izvēloties neatkarīgu producentu veidotu saturu, – satura veidotājs attālinās no
programmas veidotāja.
172 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Kā labāk organizēt ārpakalpojuma finansēšanu – to pirkt vai ražot sabiedriskajā medijā?
29. attēls. YLE struktūra sadarbībai ar neatkarīgajiem producentiem
Šajā struktūrā redzams, ka ārpakalpojumi tiek pirkti gan kā gatavs produkts, gan kā prasmes, gan tiek
apvienota YLE un neatkarīgo producentu tehnoloģiju izmantošana satura veidošanas procesā. Līdzīga
prakse ir arī LTV.
Galvenās ar neatkarīgo producentu veidotā satura iekļaušanu sabiedriskajā medijā saistītās konsekvences:
sabiedriskā medija saturā vēlams definēt noteiktu neatkarīgo producentu veidotā satura
apjomu gadā un tam paredzēto finansējumu;
sabiedriskajam medijam vērts kā ārpakalpojumu iegādāties tikai specifiskas prasmes;
ja specifiskas prasmes nepieciešamas ilgtermiņā (piemēram, animācija, aplikāciju
programmēšana), vērts veidot atbilstošas struktūrvienības sabiedriskā medija ietvaros.
5.3.5. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas modeļi
5.3.5.1. Galvenie principi
Unikāla, profesionāli sagatavota un pasniegta satura veidošana Latvijas auditorijai un Latvijas
valstspiederīgajiem citās valstīs.
Sabiedriskā medija satura radīšana nozīmē radošuma, visu iesaistīto darbinieku profesionālisma
un augsta līmeņa tehnisko risinājumu apvienošanu.
Satura inovācijas – radošās, formātu, tehnoloģiskās, programmēšanas.
Augsta satura kvalitāte – skaidri noteikta pozīcija, mērķi.
Profesionālisms – žanru un formātu daudzveidība, profesionālo prasmju pastāvīga attīstīšana.
Sociālais atbildīgums un tā skaidra demonstrācija – diskusiju rosināšana, dažādu sabiedrības
grupu iesaistīšana.
Auditorijas iesaiste – iespēja līdzdarboties, satura radīšana un izmantošana, iesaistīšanās.
Atbilstība sabiedriskā labuma testa prasībām: uzticamība,viedokļu dažādība, ietekme,
iedarbība, izmaksu efektivitāte, sasniegtā auditorija.
173 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
5.3.5.2. 1. modelis
LTV un LR darbojas kā atsevišķi uzņēmumi, sadarbojoties tikai dažu projektu ietvaros. Tomēr satura
veidošanas struktūra pārveidota, izmantojot redakciju pieeju un redakciju savstarpējo sadarbību.
LTV struktūru veido: programmu direkcija (ietilpst kanālu direktori un atbild par programmu plānošanu),
satura direkcija (vada galvenais redaktors, ietilpst satura tematiskās redakcijas) un producēšanas daļa
(vada galvenais producents, tajā ietilpst visas ar satura ražošanu saistītās struktūras). Šo modeli var
izmantot pārejas procesā.
LR struktūra: tajā nav izdalīti atseviškas vienības; lai palielinātu satura daudzveidību un kvalitāti,
paredzēta ciešāka sadarbība starp dažādām redakcijām, kas gatavo saturu atšķirīgiem kanāliem.
Kanālu formātus veido un uztur programmu direkcija.
Tā kā LR jau attīsta sadarbību starp dažādu kanālu satura veidotājiem (ziņas un kultūra), būtiskākās
pārmaiņas nepieciešamas LR satura piedāvājumam internetā.
5.3.5.3. 2. modelis
Sabiedriskā medija redkolēģija
Programmu daļa Satura daļa Producēšanas daļa
30. attēls. 2. modelis – vienots medijs: platformu un funkciju orientācija
Šajā modelī sabiedriskais medijs veidots, apvienojot atsevišķos departamentos programmu veidošanu,
satura radīšanu un producēšanu.
Programmu daļā ietilpst šādi vadītāji:
TV programmu direktors;
Radio programmu direktors;
Interneta portālu direktors;
Filmu un programmu iegādes daļas vadītājs;
Arhīva direktors.
Satura daļā ietilpst:
TV satura galvenais redaktors;
Radio satura galvenais redaktors;
Interneta portālu galvenais redaktors;
Personisko mediju un sociālo tīklu satura redaktors;
Jauno satura projektu attīstības daļas vadītājs.
Producēšanas daļā ietilpst:
Galvenais producents;
Audiovizuālās nodaļas direktors;
Tehniskais direktors;
TV un radio raidīšanas centra direktors.
174 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
5.3.5.4. 3. modelis.
Šajā modelī sabiedriskā medija ietvaros tiek veidoti tikai ziņu raidījumi, pārējo saturu veido ārpakalpojumu
sniedzēji.
Šajā modelī satura veidošanā iesaistītas šādas sabiedriskā medija struktūras:
Ziņu dienests, kas veido saturu visām platformām – vienīgā struktūrvienība, kurā strādā
žurnālisti, redaktori, producenti, operatori, režisori, citi sabiedriskā medija tehniskie darbinieki;
jauno projektu attīstības daļa, kas veido sadarbību ar neatkarīgajiem producentiem un citiem
ārpakalpojumu sniedzējiem;
kanālu direkcija, kas veido katra kanāla formātu un identitāti;
kanālu vadītāji, kas ikdienā plāno katra kanāla saturu.
5.3.6. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas procesa detalizācija
Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanai izveidota struktūra, kuras pamatā ir tematisko redakciju pieeja,
kas atšķiras no pašreizējās projektu (LTV) un kanālu (LR) orientācijas sabiedriskā medija menedžmentā.
Šajā struktūrā apvienotas kanālu programmas, satura un producēšanas funkcijas visām medija platformām.
5.3.6.1. Satura veidošanas procesa shēma
Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas process notiek vairākos līmeņos:
1. līmenis: satura daļa – satura stratēģiskā plānošana un satura veidošanas organizācija TV un
radio kanālos, kā arī internetā satura galvenā redaktora vadībā; sabiedriskā medija programmu
daļa – kanālu programmu plānošana un koordinēšana; producēšanas daļa – nodrošina satura
praktisko realizāciju; šajā līmenī notiek arī jauno satura projektu plānošanas un vadības procesi;
2. līmenis – satura veidošana tematiskajās un funkciju redakcijās;
3. līmenis – satura veidošana katrā no medija platformām.
175 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
31. attēls. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas shēma
5.3.6.2. Satura daļa
Galvenais redaktors, Satura padome (ietilpst visu redakciju galvenie redaktori, kanālu direktors, galvenais
producents).
Ziņu un informatīvi dokumentālo programmu redakcijas
To struktūras ietekmē lielais satura apjoms, par kuru atbild šīs redakcijas.
Šo redakciju vadības 1. līmeņi: Ziņu dienesta vadītājs, interneta ziņu redaktors informatīvi dokumentālo
programmu galvenais redaktors.
Vadības 2. līmeņi:
TV ziņu galvenais redaktors. Darbinieki: ziņu redaktori, ziņu programmu vadītāji, žurnālisti,
laika ziņu veidotāji, novadu ziņu reportieri, operatori, videioinženieri, arhivāri, autovadītāji.
Radio ziņu galvenais redaktors. Darbinieki: ziņu producenti un redaktori, programmu vadītāji,
žurnālisti, tulki.
Interneta ziņu redaktors. Darbinieki: redaktori, žurnālisti, programētāji.
Darbinieki: Ziņu dienesta vadītājs, Aktuālo programmu redaktors LR, aktuālo programmu
redaktors LTV, Sporta redaktors, Interneta portāla redaktors.
Saturs: nacionālās ziņas, novadu ziņas, sporta ziņas, laika ziņas latviešu, krievu un angļu valodā.
Novadu pārstāvniecību izveide
Ņemot vērā, ka novadu centros dzīvo 30% iedzīvotāju, bet 30% dzīvo ārpus tiem, sabiedriskajam
medijam ir jānodrošina visas sabiedrības interešu pārstāvniecība.
176 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Visās satura darba grupas diskusijās tika secināts, ka kvalitātīva un neatkarīga reģionālā satura
nodrošināšanai ir nepieciešams izveidot četrus sabiedriskā medija punktus novados. Apzinoties, ka
šāds solis saistīts ar palielinātām izmaksām un riskiem, tika veikta divu bāzes scenāriju analīze:
1) Sabiedriskais medijs iepērk no REĢ TV noteikta apjoma un kvalitātes saturu TV, radio un
interneta vajadzībām
2) Sabiedriskais medijs pats veido savus 4 novadu punktus ar štata operatīvajām ziņu
korespondentpunktu komandām: 2 žurnālisti un 1 operators, kuri atrodas noteiktā apgabalā,
kā arī žurnālistiem tiktu nodrošināta periodiska rotācija. Var apspriest arī risinājumu, ka
novadu pārstāvniecībā strādā 2 žurnālisti, bet operatora darbu un videoinženiera darbu kā
ārpakalpojumu veic reģionālo mediju darbinieki.
Skatīt finansiālo scenāriju salīdzinājumu:
1. scenārijs –
ārpakalpojums Cena Vidzeme Kurzeme Latgale
Zemga-
le
Kopā
mēn.
Kopā
gadā
TV raidījumu apjomi (h
mēn.) 1 1 1 1 4 48
Radio raidījumu apjomi
(h mēn.) 3 3 3 3 12 144
Interneta portālā raksti
(raksti mēn.) 160 160 160 160 640 7680
TV raidījumu apjomi
(cena h) 2280 2280 2280 2280 2280 9120 109 440
Radio raidījumu apjomi
(cena h) 100 300 300 300 300 1200 14 400
Interneta portāla raksti
(cena/raksts) 20 3200 3200 3200 3200 12800 153 600
Kopā izmaksas
(LVL, PVN iekļauts) 5780 5780 5780 5780 23 120 277 440
2. scenārijs – SAB MED
darbinieki Cena Vidzeme Kurzeme Latgale
Zem-
gale
Kopā
mēn.
Kopā
gadā
Satura vadītājs
(korespondents) 2 2 2 2
Tehniķis 1 1 1 1
Atalgojums
(ar nodokļiem) 3360 3360 3360 3360
Telpu īre 450 450 450 450
Auto oper. noma 400 400 400 400
Tehniskās izmaksas 400 400 400 400
Transports, degviela 300 300 300 300
Citas admin. izmaksas 150 150 150 150
Kopā izmaksas
(LVL, PVN iekļauts) 5060 5060 5060 5060 20 240 242 880
Investīcijas (kameras,
audio, IT), LVL 25 000 25 000 25 000 25 000 100 000
177 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Kā redzams, sabiedriskajam medijam finansiāli izdevīgāk ir pašam veidot savu novadu saturu, tādā
veidā arī tiktu uzlabota satura kvalitāte un redakcionālā neatkarība. Taču pie šī scenārija paliek spēkā
šādi riski:
Rezerves cilvēkresursi – reģionālajām TV ir vairāk nekā 2 darbinieki nodarbināti (saslimstības
un atvaļinājumu periodos vai lielu notikumu gadījumā ir iespējams veidot nepārtrauktu saturu),
pastāv medija darbinieku pieejamības risks.
Nav nepieciešami nepārtraukti kapitālieguldījumi tehnikas uzturēšanā un atjaunošanā, kā arī
bojājumu gadījumos būs problēmas ar aizvietošanu.
Koncepcijas ietvaros ieteikums būtu 2014. gadā turpināt praktizēt novadu ziņu sižetu iepirkumu no
reģionālām TV, klāt pievienojot pasūtījumu radio sižetiem un interneta rakstiem. Sabiedriskā medija
pusē būtu jādefinē viens atbildīgais par novadu satura iepirkšanu (lai tiktu nodrošināts satura
kvalitātes – žurnālistika un tehniskā kvalitāte – uzstādījums un tā izpildes kontrole un operativitāte).
Ja šis modelis nestrādātu, tad koncepcija paredz, ka 2015. gadā sabiedriskais medijs uzsāk četru
novadu korespondentpunktu ieviešanu.
32. attēls. Ziņu veidošanas procesa shēma
Informatīvi dokumentālo programmu redakcija: TV aktuālo programmu redaktors, radio aktuālo
programmu redaktors, pētnieciskās žurnālistikas nodaļa, sporta redaktors.
Darbinieki: redaktori, žurnālisti, TV un radio programmu vadītāji, režisori.
Saturs: Diskusiju un interviju programmas, dokumentālās filmas, analītiskie un dokumentālie raidījumi,
pētnieciskās žurnālistikas raidījumi un formāti LTV1, LR1, LR4.
Ieteikums
178 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Sabiedriskā medija veidošanas pārejas periodā šajā redakcijā veidot sabiedriskā medija iekšējo ziņu
aģentūru, kas piedāvās ziņu servisus arī citiem medijiem Latvijā latviešu, krievu un angļu valodā. Šajā
ziņu aģentūra jāparedz 4–6 redaktoru amata vietas un 2–3 arhīva viedotāju amata vietas, kā arī 2–3
informācijas servisu formātu programmētāju amata vietas.
Sporta satura redaktors. Darbinieki: radio un TV sporta žurnālisti, redaktori, režisori. Saturs: sporta
ziņas, sporta raidījumi, spēļu tiešraides LTV1, LTV7, LR1 un LR4.
Interneta portāla galvenais redaktors. Darbinieki: redaktori, ziņu žurnālisti, personisko mediju un sociālo
tīklu satura redaktors, sociālo tīklu producenti, viedokļu un blogu redaktors, kultūras un izklaides
satura redaktors, bērnu satura redaktors, sporta redaktors, aktuālo problēmu satura redaktors, izglītojošā
satura redaktors (vide, zinātne, veselība, tehnoloģijas), angļu valodas satura redaktors, tulki, krievu
valodas satura redaktors, tulki, programmētāji, dažādu servisu producents (podkāsti, aplikācijas utt.).
Saturs: ziņas teksta, video un audio formātā, diskusijas, tiešraides, raidījumu un mūzikas lejuplādēšanas
iespējas, arhīvs, pašreklāma visu programmu raidījumiem un formātiem, auditorijas diskusijas un
komunikācija ar auditoriju.
Jauno satura projektu attīstības daļa, jauno projektu daļas vadītājs, radio projektu redaktors, TV projektu
redaktors, sociologi.
Funkcijas: stratēģiski plāno un vada jauno projektu veidošanas procesu radio, TV un interneta portālam,
piesaistot gan esošos darbiniekus, gan profesionāļus no ārpuses (ieskaitot neatkarīgos producentus).
Saturs: jauni projekti: raidījumi, šovi, seriāli, ieraksti, tiešraides, akcijas un aktivitātes.
Kultūras un izklaides programmu redakcija: TV kultūras un izklaides redaktors, radio kultūras un
izklaides redaktors.
Radio kultūras un izklaides redakcija
Darbinieki: redaktori, žurnālisti, režisori.
Saturs: kultūras raidījumi, tiešraides un kultūras notikumu ieraksti, izklaides raidījumi, kultūras un
izklaides programmas latviešu un krievu valodā LR1, LR2, LR3, LR4 latviešu un krievu valodā.
TV kultūras un izklaides redakcija
Darbinieki: redaktori, žurnālisti, raidījumu vadītāji, režisori.
Saturs: kultūras raidījumi, tiešraides un kultūras notikumu ieraksti, izklaides raidījumi, šovi LTV1 un
LTV7 latviešu un krievu valodā.
TV un radio drāmas redakcija (ietilpst Kultūras un izklaides redakcijā)
Darbinieki: redaktors, TV scenāristi, režisori, radio scenāristi, režisori, skaņu režisori.
Saturs: TV seriāli, TV mākslas filmas, radio teātris – raidlugas.
Izglītojošo programmu redakcija: TV satura redaktors, radio satura redaktors.
Darbinieki: redaktori, žurnālisti, raidījumu vadītāji, režisori, redaktors, kas atbild par saturu, kas neietilpst
zemāk nosauktājās satura grupās (reliģija, labdarība, sadarbības projekti u.c.).
Saturs: raidījumi un programmas, kuru mērķis ir izglītot dažādas auditorijas grupas, piedāvājot saturu,
atspoguļo dažādu zinātnes nozaru atklājumus:
Vēsture, literatūra, valodniecība, filozofija u.c.;
179 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Dabas zinātnes;
Sabiedrības attīstības fenomeni, tiesiskās un sociālās problēmas;
Daba, vide, dzīvnieku pasaule;
Medicīna un veselība;
Dzīves stils, praktiskie padomi u.c.
Bērnu un jauniešu programmu redakcija
Šī redakcija veidota nevis pēc tematiskā principa, bet ievērojot principu, ka saturu bērniem un jauniešiem
veido dažādas redakcijas.
Darbinieki: bērnu raidījumu redaktors, jauniešu raidījumu redaktors, programmu vadītāji, režisori.
Saturs: raidījumi un programmas bērniem, koncerti, konkursi, jauniešiem adresēts saturs, spēles, seriāli,
šovi bērniem un jauniešiem, i-Pad formāti, aplikācijas, saturs interneta portālā.
Satura daļas struktūras veidošanas principi
paredzētas tematiskās un funkcionālās redakcijas;
atkarībā no paredzētā satura apjoma katru redakciju vada viens redaktors, kas atbild par visu
platformu saturu, vai divi redaktori – atbildīgi par TV un radio saturu;
visas redakcijas sadarbojas ar atbilstošajiem interneta portālu redaktoriem.
5.3.6.3. Producēšanas daļa
Galvenais producents, Tehniskais direktors.
Darbinieki: TV producenti, operatori, skaņu režisori, gaismotāji, videomontāžas speciālisti u.c.
Tehniskās plānošanas daļa radio un TV, internetam.
Audiovizuālā nodaļa, dizaina grafikas nodaļa – džingli, klipi, raidījumu un projektu identitāte.
Operatoru daļa;
Videomontāža;
Skaņu režisori un operatori – TV un radio, gaismotāji;
Stila nodaļa: grimētāji, stilisti, rekvizitori;
Transporta daļa – autovadītāji;
TV un radio tehnoloģijas un tehnika (kameras, PTS u.c.), studiju iekārtu apkalpojošais personāls.
5.3.6.4. Programmu daļa
TV programmu direktors, programmu plānotāji katram kanālam;
radio programmu direktors, programmu plānotāji katram kanālam;
interneta portāla direktors – interneta portāla struktūras attīstīšana un darbības nodrošināšana;
filmu un programmu iegādes daļa: TV satura redaktors, radio satura redaktors.
Funkcijas: TV un radio satura atlase, iegāde un integrēšana TV un radio kanālu programmās, kā arī interneta
mediju saturā.
Arhīva veidošana un izmantošana.
Funkcijas: nodrošina arhīva veidošanu un pieejamību dažādās platformās, tā izmantošanu ikdienas
programmu un jaunu projektu veidošanā.
180 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
5.3.6.5. Kopējais serviss
TV un radio raidīšanas centrs;
IT daļa;
citas nodaļas – personāla, finanšu, mārketinga utt.
5.3.7. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūra
Veidojot jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūru, izmantoti citu darba grupu piedāvātie
risinājumi. Satura kvantitatīvo proporciju pārveidošanas plāns ir saistīts ar satura veidošanas struktūras
modeli, kura uzdevums ir nodrošināt sabiedriskā medija satura kvalitāti.
Priekšlikumi, kas saistīti ar sabiedriskā medija satura veidošanas kvantitatīvajām un kvalitatīvajām
pārmaiņām attiecas uz sekojošiem aspektiem:
satura tematisko proporciju izmaiņām;
satura veidošanas finansējuma pārmaiņām;
satura veidošanas procesu pārmaiņām;
satura veidošanā iesaistīto profesionāļu darba uzdevumu un darba kvalitātes novērtēšanas
sistēmas pārmaiņām;
jauno projektu īpatsvaru saturā (gadā);
neatkarīgo producentu veidotā satura īpatsvaru saturā un tā sadalījumu (gadā).
LTV satura pārmaiņu skaidrojums:
No informatīvi dokumentālā satura paredzēts piedāvāt neatkarīgajiem producentiem veidot
dokumentālās filmas, pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas projektus, diskusijas, kā arī
mazākumtautībām paredzētu saturu, specifiskām auditorijas grupām paredzētu saturu, sporta
raidījumus.
No izglītojošo programmu satura paredzēts piedāvāt neatkarīgajiem producentiem veidot vēsturei,
tehnoloģiju attīstībai, dabai, medicīnai un dzīves stilam, kā arī citām tēmām veltītu saturu.
No bērniem un jauniešiem adresētā satrura neatkarīgajiem producentiem paredzēts piedāvāt
veidot spēles, izglītojošās programmas, šovus.
No kultūrai veltītā satura paredzēts neatkarīgajiem producentiem piedāvāt veidot TV drāmas
projektus (filmas, seriālus), kā arī dokumentālos kultūras projektus.
LR satura pārmaiņu skaidrojums:
Radio nav paredzēts kvantitatīvi pārstrukturēt esošo saturu, galvenās pārmaiņas attiecas uz
satura veidošanas projektu piedāvājumu neatkarīgajiem producentiem un izveidotā satura
pieejamību internetā.
5.3.7.1. Jaunu satura projektu veidošanas process
Jaunajā sabiedriskajā medijā paredzēts veidot Jauno projektu attīstības daļu, kuras uzdevums būs
vadīt visu medija platformu satura atjaunošanas un pārveidošanas procesus.
Jauno projektu daļa
7 redaktori (3 radio, 3 TV, 1 internetam), kuru uzdevums ir sekot līdzi mediju formātu attīstībai,
analizēt mediju sistēmas notikumus, apmeklēt profesionālas konferences, iniciēt jaunu projektu
idejas un tās attīstīt;
181 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
vada, organizē un kontrolē visu jauno projektu attīstību sabiedriskajā medijā, ieskaitot sadarbību
ar neatkarīgajiem producentiem;
visu gadu fiksē un apkopo jauno projektu pieteikumu idejas;
regulāri analizē pētījumu datus un iniciē pētījumus;
sniedz priekšlikumus Mācību centram par jaunajos un pašreizējos projektos nepieciešamajām
zināšanām un prasmēm.
Šīs daļas darbiniekiem vajadzētu paredzēt rotāciju par 30% gadā, ietverot pārējo redakciju vadītājus
vai darbiniekus. Piemēram, katru gadu tiek nomainīti 2 redaktori, kuri strādā 3 gadus. Tas nozīmē, ka
katru gadu ar jaunajiem projektiem darbojas gan ilggadīgi, gan vidēji pieredzējuši, gan jaunie šīs daļas
darbinieki. Rotācija varētu skart arī pārējo redakciju vadītājus.
Būtiski izveidot to projektu sarakstu, ko vienmēr realizē Jauno projektu daļa, jo dažas no pārmaiņām
tomēr jāuztic veidot arī redakcijās – tā ir ikdienas darba daļa, ko nevajadzētu pakļaut lielām procedūrām.
Tie varētu būt ikdienas uzlabojumi un pārmaiņas esošajās programmās, komandu veidošana,
sadarbības modeļi starp dažādām platformām, īstermiņa vai vienreizējie projekti, piemēram, tiešraides,
svētki, koncerti.
Katru gadu dažādu iemeslu dēļ var būt situācijas, kad redakcijām jāķeras pie jaunu projektu veidošanas
ārpus parastā darbu grafika. Piemēram, ārkārtas vēlēšanas, citi neplānoti notikumi. Tādos gadījumos
ātri jāpieņem lēmumi, sadarbojoties redakciju vadītājiem un jauno projektu daļai.
Jauno projektu daļa izstrādā katra projekta nolikumu, kā arī identificē projektus, kuru konkursos
piedalās tikai sabiedriskā medija darbinieki, kuru – gan medija pārstāvji, gan neatkarīgie producenti,
kuri projekti paredzēti tikai neatkarīgajiem producentiem, atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam.
Būtiski! Varētu paredzēt atsevišķus resursus (ieskaitot komandu) arī kopprojektiem, kuros medijs ir
tikai viens no partneriem, piemēram, labdarības akcijas, Likteņdārza koncerti u.c.
Redkolēģijā ietilpst galvenais redaktors un visu redakciju vadītāji, kā arī programmu direktori.
Atsevišķu projektu novērtēšanas vajadzībām un konkrētu problēmjautājumu risināšanai tiek
piesaistīti eksperti, kas darbojas ārpus sabiedriskā medija, arī auditorijas padomes pārstāvji.
Jaunu projektu veidošanas procesa shēma
Ideju iniciēšana: satura un programmu daļas, ārējie avoti
Ideju attīstīšana un izstrāde: satura daļa
Jaunu produkta formāta izstrāde, komandas veidošanas, finanšu aprēķināšana: satura un
producēšanas daļas
Jaunu projektu izvietošana: programmu daļa
182 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
33. attēls. Jauno satura projektu veidošanas process
Jaunu satura ideju ieviešanas process un kritēriji
Jaunas raidījumu tēmu vai formātu idejas tiek pieņemtas jebkurā laikā, tās atbilstoši tematiskajai ievirzei
un atbildībai akumulē, apspriež un virza attīstīšanai redakciju vadītāji, jaunu projektu attīstības daļa
vai programmu daļa.
Jaunas idejas var iesniegt jebkurš sabiedriskā medija darbinieks vai neatkarīgais producents.
Jaunās idejas tiek apspriestas Satura padomes ikmēneša sēdēs (ietverot arī jaunu ideju attīstības procesus).
Jaunu ideju realizāciju veic Jauno projektu daļa (skat. jaunu ideju veidošanas procesa aprakstu), bet to
vērtēšana notiek Satura padomē.
Priekšlikums
Saskaņā ar jaunā sabiedriskā pasūtījuma struktūras aprēķiniem paredzēts ievērojami palielināt LR un
LTV oriģinālsatura apjomu – par 20–50% (atkarībā no satura tematiskās grupas, attiecībā pret visu
kopējo saturu).
Izvērtējot satura atjaunināšanas iespējas, jauno projekta attsītības daļa organizē jaunu projektu veidošanu
20% apjomā no visa sabiedriskā pasūtījuma, vismaz 10% no jaunajiem produktiem paredzot realizēt
neatkarīgajiem producentiem. LR gadījumā paredzēts neatkarīgo producentu satura pieaugums 30%
apjomā (pašlaik tas ir 0%), tāpēc pakāpeniski pieaugs arī neatkarīgo producentu veidotā satura
īpatsvars jauno projektu klāstā.
Ideju vērtēšana notiek 3 posmos
1. posms. Idejas novērtēšana
1. solis. Jauna projekta idejas koncepcija (2–4 lpp.)
183 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Iesniedzot jauna projekta ideju, tā koncepcijā jāiekļauj šāda informācija:
idejas/projekta nosaukums;
idejas apraksts, tās pamatojums saskaņā ar sabiedriskā medija misiju, mērķiem un uzdevumiem;
mērķis, nepieciešamības pamatojums;
eventuālais formāts, žanrs, fokuss;
mērķa auditorija (psihodemogrāfiskie dati, vērtības, intereses, zināšanas);
vieta programmā – garums, biežums, eventuālais kanāls(i), platformas;
plānotais auditorijas apjoms (reitings, aptvērums);
idejas audiovizuālā risinājuma apraksts;
idejas realizācijas tehniskie un tehnoloģiskie rādītāji;
potenciālais idejas realizācijas budžets;
nepieciešamie materiāli tehniskie ieguldījumi (studijas būve, mēbeles, apģērbi, audiovizuālā
identitāte u.c.);
idejas realizācijas komanda, tās pieredzes un prasmju raksturojums (komandas locekļu CV);
iespēja jauno projektu realizēt dažādās platformās;
reklāmas un mārketinga plāns;
cita būtiska informācija: sadarbības partneri, autortiesības, arhīva izmantošana u.c.;
kontakti.
2. solis. Koncepcijas novērtēšana
Katra ideja tiek izvērtēta atbilstoši satura vērtējuma universālajiem kritērijiem un katrai koncepcijas sadaļai.
Vērtējumā papildus iekļaujams šādu risku izvērtējums: vieta kanālā(os), auditorija, budžets, konkurence,
mārketinga plāns, komandas profesionālisms un pieredze.
3. solis. Lēmums par koncepcijas pieņemšanu realizācijai (vai atteikumu to realizēt)
2. posms. Pilotprojekta pasūtīšana un novērtēšana
1. solis. Pilotprojekts tiek vērtēts, izmantojot universālos un specifiskos vērtēšanas kritērijus, ieskaitot
satura, audivizuālās un tehniskās kvalitātes vērtējumu. Sevišķa vērība tiek pievērsta programmas
satura (tēmas, scenārijs u.c.), vadītāja un audiovizuālā vēstījuma kritērijiem: idejas un tās realizācijas
unikalitāte, satura atraktivitāte un interesantums.
2. solis. Ja nepieciešams, pilotprojekts tiek izvērtēts auditorijas/ekspertu fokusa grupu (homogēnas/
heterogēnas) pētījumā.
3. solis. Satura padome atbalsta vai noraida pilotprojektu.
3. posms. Jaunas programmas projekta novērtēšana
4–6 nedēļu laikā pēc projekta ieviešanas par projektu atbildīgajā redakcijā sadarbībā ar jauno projektu
attīstības daļu notiek tā iekšējais izvērtējums, izmantojot universālos un specifiskos kritērijus.
Atkarībā no projekta kvalitātes un specifikas, var veikt tā ārējo novērtējumu, piesaistot vismaz 2–3
ārējos ekspertus, kuru kompetence saistīta ar piedāvātā projekta tematiku, auditoriju, specifiskiem
tehniskiem risinājumiem vai citām pazīmēm. Ārējo ekspertu piesaisti un vērtēšanu organizē jauno
projektu daļa.
184 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Jauno projektu attīstības laika grafiks
Laiks/
struktū-ras/
aktivitātes
Katru
ceturksni Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs
Maijs –
Decembris
Jauno
projektu
daļa
Galvenajam
redaktoram
sniedz vēr-tējumu par
esošo pro-jektu gaitu,
priekšlikum
us par to
attīstību.
Virza jaunus
projektus
ārpus tipiskā
to apstipri-nāšanas
grafika
Sadarbojoti
es ar
redakciju
vadītājiem,
uzklausa
idejas un
sniedz
priekšlikum
us jauno
projektu
veidošanai,
atbilstoši
sabiedriskā
pasūtījuma
prioritātēm
Apkopo
redakciju,
jauno
projektu
daļas un
neatkarīgo
producent
u idejas,
izvēloties
projektus,
kuri tiks
apspriesti
redaktoru
padomē
Izsludina
jauno
ideju
pieteiku
mu
konkursu
Apkopo
un
izvērtē
jauno
projektu
pieteiku
mus
Sadarbībā ar
redakcijām,
programmu
un producē-šanas daļu
veido jauno
projektu ko-mandas un
izstrādā pro-jektu realizā-cijas laika
plānu, vietu
programmās
nākamajam
gadam
Jauno
projektu
izstrādes
process
nākamajam
gadam vai
sezonai
Redakciju
vadītāji,
program-mu daļas
vad.
Izstrādā un
iesniedz
jauno ideju
vadlīnijas
Atbild
par jauno
projektu
ideju
pieteik.
veido-šanu re-dakcijās
Attīsta
jaunos
projektus
Attīsta jaunos
projektus
Galvenais
redaktors
Izvērtē
esošos
projektus
Sniedz
priekš-likumus
Piedalās
jauno
projektu
apstiprinā-šanas
procesos
Izvērtē
noliku-mu, ap-spriež to
ar red.
vadītā-jiem
Vada re-daktoru
padomes
darbu
Izvērtē jauno
projektu
realiz. plānu
Jauno
projektu
izstrādes
uzraudzība
dažādos to
attīstības
posmos
Redaktoru
padome
Apspriež
un
apstiprina
jauno
projektu
sarakstu
Izvērtē
un
apstipri-na kon-kursa re-zultātus,
izvēlas
jaunos
projek-tus, kas
tiks
attīstīti
Gada beigās
izvērtē jauno
projektu
realizācijas
gaitu, izveido
priekšliku-mus procesa
izmaiņām
5.3.7.2. Sabiedriskā medija satura novērtēšanas kritēriji
185 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Vērtēšanas procesa mērķis ir attīstīt un uzturēt sabiedriskā medija saturu kvalitāti, pastāvīgi palielinot
sabiedriskā medija uzticamības, ietekmes un pazīstamības līmeni.
Novērtēšanas procesa pamati:
Jaunu satura projektu novērtēšana visos tā veidošanas posmos: projekta koncepcijas
vērtējums, projekta demo/pilota risinājuma vērtējums, pabeigta jaunā projekta vērtējums.
Esošā satura vērtējums (laika grafiks) – 2 reizes gadā.
Satura audits – problēmu/satura izmaiņu vai īpašu projektu gadījumā (var būt jebkurā laikā).
Satura vērtēšanas pamatprincipi:
jauno projektu daļa, kas izvēlas iekšējos vai ārējos vērtētājus, bet Satura padome pieņem lēmumus;
saturu vienmēr izvērtē 2–3 iekšējie un ārējie vērtētāji, kurus piesaaista atkarībā no piedāvātā
projekta tematikas, auditorijas specifikas, tehniskās un funkciju specifikas;
satura vērtēšanā vienmēr tiek izmantoti esošie auditorijas kvantitatīvie pētījumu dati vai veikti
nelieli satura pētījumi;
satura vērtēšanas procesa visos posmos vienmēr tiek uzklausīti satura veidotāji;
satura vērtēšanā vienmēr piedalās programmu un producēšanas daļas pārstāvji;
satura vērtējuma process tiek protokolēts.
Universālie satura novērtēšanas kritēriji:
atbilstība sabiedriskā medija misijai, mērķiem un uzdevumiem;
atbilstība sabiedriskā pasūtījuma mērķiem un apjomam;
konkrētās programas idejas, žanra un formāta, oriģinalitāte un unikalitāte kanāla, sabiedriskā
medija un citu elektronisko mediju piedāvājuma kontekstā;
satura kvalitāte (visi satura elementi, vizuālā un audio satura kvalitāte, satura pasniegšanas process);
satura nozīmīgums sabiedrības vērtību uzturēšanas kontekstā;
satura attīstības skaidrība un loģika;
sasniegtā mērķa auditorija (kvantitatīvie dati);
tehniskā kvalitāte;
valodas kvalitāte;
finanšu resursu izmantojuma efektivitāte;
attieksme pret auditoriju/tās uztvere konkrēta raidījuma kontekstā;
interaktivitātes elementu izmantojums (ja tāda iespēja paredzēta);
satura organizācijas procesa kvalitāte un stabilitāte;
satura reklāmas un mārketinga pasākumi.
Ziņu satura vērtēšanas kritēriji:
ziņu tematiskā daudzveidība (ziņu raidījumā, sadaļā, noteiktā laika periodā);
ziņu satura atbilstība galvenajām ziņu vērtībām: aktualitāte, iedarbība, izplatība, attīstība,
izcilība, konflikts, lokalitāte;
ziņu veidotāju un to valodas neitralitāte;
ziņu atbilstība profesionālās ētikas normām;
ziņu raidījumu/sadaļu kopējā satura sabalansētība noteiktā laika periodā;
ziņu raidījumu/sadaļu kopējā satura un svarīgāko ziņu plurālisma pakāpe noteiktā laika periodā;
ziņu struktūras un formas daudzveidība;
ziņu attēla kvalitāte – attēla spēja vizualizēt ziņas tematu;
ziņu oriģinalitāte;
ziņu citējamība.
Informatīvi dokumentālo, izglītojošo un kultūras raidījumu novērtēšanas kritēriji:
186 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
formāta unikalitāte;
tematiskā aktualitāte un interesantums;
programmas saistība ar sociāli politisko un kultūras kontekstu;
ideju un tēmas izvērsuma oriģinalitāte;
ieguldījums žanru daudzveidības attīstībā;
konkrētās tēmas/problēmas izpētes/atspoguļojuma un analīzes dziļums;
satura pasnieguma atraktivitāte;
konkrēta raidījuma īpašais raksturs un vieta sabiedriskā medija programmā.
Diskusiju raidījumu novērtēšanas kritēriji:
diskusijas formāta atbilstība konceptuālajiem mērķiem;
diskusijas raidījuma oriģinalitāte;
diskusiju raidījuma tematiskā daudzveidība;
diskusijas temps, gaita un noskaņojums;
diskusijas attīstība raidījuma laikā;
jautājumu kvalitāte un atbilstība diskusijas tēmai/formātam;
diskusijas vadītāja darba kvalitāte;
diskusijas dalībnieku izvēles pamatotība;
viedokļu daudzveidības pakāpe diskusijas laikā;
diskusijas dramaturģija un režija;
diskusijas vizuālā un audio kvalitāte;
diskusijas elementu izmantojums citās mediju platformās (galvenokārt interneta portālā) –
tiešraide, atsevišķas ziņas vai fragmenti, kuru pamatā ir diskusijas ieraksts.
Raidījumu vadītāju novērtēšanas kritēriji:
vadītāja telegēnisms vai radiogēnisms;
vadītāja personība – personiskā un profesionālā rakstura unikalitātāte, atraktivitāte;
vadītāja profesionālisms – spēja piesaistīt auditorijas uzmanību, vadīt sarunas vai intervijas,
intervēšanas stils un prasme, valodas kvalitāte;
vadītāja izturēšanās atbilstība formāta prasībām;
vadītāja spēja ātri reaģēt;
vadītāja spēja sasniegt raidījuma mērķi;
vadītāja spēja pārstāvēt sabiedriskā medija vērtības un nostiprināt sabiedriskā medija ietekmi;
vadītāja kontakts un mijiedarbība ar auditoriju.
Audiovizuālās kvalitātes vērtēšanas kritēriji:
vizuālā vēstījuma kvalitāte – kadra kvalitāte: kadrējums, rakursi, kompozīcija, dramaturģija,
naratīvs (arī fotogrāfijās);
režijas kvalitāte – dramaturģija, spēja veidot vēstījumu, oriģinalitāte;
audiovēstījuma kvalitāte – izmantotie elementi, saskaņotība ar tekstu;
skaņas tehniskā kvalitāte;
gaismas risinājumu kvalitāte – atbilstība mērķim, tehniskās prasības, spēja radīt īpašu formāta
raksturu, intonācija;
montāžas kvalitāte – spēja veidot vēstījumu, dramaturģijas paņēmienu daudzveidība, dinamika,
temps, formas un satura oriģinalitāte.
187 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Papildu kritēriji, pēc kuriem sabiedriskā medija saturu vērtē ārējie vērtētāji
(radošās rediģēšanas pieeja)
Satura kopējais novērtējums
Apmierinoši – neapmierinoši
Vērtīgi – mazvērtīgi
Sociāli nozīmīgi – nenozīmīgi
Svarīgi – nesvarīgi
Interesanti – garlaicīgi
Ētiskie faktori
Godīgi – negodīgi
Patiesi – nepatiesi
Precīzi – neprecīzi
Svaigi – stereotipiski
Atbildīgi – bezatbildīgi
Stila novērtēšanas faktori
Aizraujoši – parasti
Svaigi – stagnatīvi
Viegli – grūti, sarežģīti
Skaidri – neskaidri/netīri
Aktivitātes novērtēšanas faktori
Saspīlēts, saspringts – atslābis
Aktīvi – pasīvi
Moderni – vecmodīgi
Iespēju novērtēšanas faktori
Bagātīgi – bikli (nabadzīgi)
Spēcīgi – vārgi/vāji
Skaļi – maigi/klusi
5.3.7.3. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas modeļa ieviešanas laika plāns
Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūras pārveidošana jāsāk ar galveno satura veidošanā
iesaistīto struktūru radīšanu. Būtiskas ir darba pārrunas ar sabiedriskā medija darbiniekiem par viņu
pienākumiem, sadarbības modeļiem un atbildības līmeņiem. Otrais posms: tematisko redakciju veidošana.
Trešais posms: katras redakcijas iekšējās struktūras, raidījumu komandu un profesionālo rutīnu
veidošana. Ceturtais posms: redakciju un kanālu sadarbības modeļu veidošana. Piektais posms: satura
ražošanas procesu un procedūru plānošana, modelēšana un testēšana. Daļu pārmaiņu procesu var
veikt vienlakus, jo tie ir savstarpēji saistīti.
188 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Satura veidošanas struktūras ieviešanas laika plāns
Laiks/uzdevums/piezīmes 2014. gads 2015. gads Piezīmes
1. Satura veidošanas struktūra augusts –
novembris
Satura, programmu un pro-
ducēšanas daļas veidošana
2. Tematisko redakciju veidošana septembris –
decembris
Katras redakcijas uzdevumi,
darbinieki, darba procesi
3. Jauno projektu attīstības daļas
veidošana
Novembris –
decembris
Janvāris –
marts
Jauno projektu attīstības
daļa vienlaikus veido jauno
satura produktu plānu
4. Redakciju, kanālu un producēšnas
procesu testēšana
Janvāris –
maijs
Pārejas periods
5. Satura veidošanas struktūras
pārbaude un pilnveidošana
Jūnijs –
novembris
6. Sabiedriskajam medijam
raksturīgā satura paplašināšana
Septembris –
novembris
5.3.7.4. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūras SVID analīze
Iekšējās vides faktori
Stiprās puses Vājās puses
Darbinieku pieredze, unikālās profesionālās
prasmes;
Iespējas attīstīt un paplašināt unikālu satura
piedāvājumu;
Pārmaiņu vadības pieredze (īpaši radio);
Labs kontakts ar uzticīgajām auditorijas grupām
(īpaši radio);
Atsevišķu unikālu projektu attīstības pieredze un
iespējas;
Darbinieku izpratne par interneta lomu
sabiedriskā medija satura veidošanā un
piedāvāšanā auditorijai.
Neilga pieredze satura piedāvājumam interneta vidē;
Nepietiekama pieredze un prasmes satura
interaktivitātes līmeņa palielināšanai;
Nepietiekama pieredze satura un darbinieku
pašreklāmā;
Daļas darbinieku pārslodze, nogurums un
neticība sabiedriskā medija eventuālajām
pārmaiņām;
Daļas vadītāju un darbinieku neticība sadarbības
iespējām starp dažādiem medijiem un kanāliem;
Sabiedriskā medija kā organizācijas lielums, kas
samazinās pārmaiņu procesu ātrumu.
Ārējās vides faktori
Iespējas Draudi
Oriģināla un unikāla satura piedāvājums internetā
auditorijai Latvijā un citās valstīs;
Komerciālo mediju satura funkciju vienveidība;
Uzticīga auditorija, kas pozitīvi vērtē sabiedriskā
medija uzdevumus;
Kvalitatīvas žurnālistikas nelielais īpatsvars
Latvijas mediju saturā.
Kopējās mediju auditorijas samazināšanās;
Komerciālo kanālu koncentrācijas un
daudzveidības pieaugums;
Auditorijas mediju lietojuma paradumu izmaiņas,
kuru rezultātā daļa no potenciālās auditorijas ir
grūti sasniedzama ar konvenciālo radio un TV
programmu palīdzību.
189 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
6. JURIDISKAIS MODELIS
6.1. Aplūkotie juridiskie modeļi: Juridiskais statuss
Sabiedriskā medija Koncepcijas īstenošanai tika salīdzinātas trīs organizācijas darbības modeļu
risinājumu iespējas un trīs juridisko statusa modeļu scenāriji.
6.1.1. 1. iespēja: Esošo institūciju patstāvība
Atbilstoši koncepcijai 1. Iespēja paredz, ka LTV un LR tiek saglabātas kā divas juridiskas personas.
Taču, lai nodrošinātu NEPLP regulatora un valsts kapitāldaļu pārvaldības funkciju nodalīšanu, pie šīs
iespējas ir jārisina jautājums, kura institūcija veiks valsts kapitālsabiedrību (LTV un LR) kapitāla daļu
turētāja funkciju. 2012. gada 4. jūnijā Ministru Kabinets ir atbalstījis Ekonomikas ministrijas izstrādāto
Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju un tās piedāvāto daļēji centralizēto modeli, kas paredz
valsts kapitāla daļu korporatīvo pārvaldību nodot jaunizveidotas Centralizētās pārvaldības institūcijas
kompetencē. Šobrīd saskaņošanas procesā ir normatīvo aktu grozījumi un izmaiņas koncepcijas
ieviešanai. Gadījumā, ja minētā koncepcija tiks ieviesta un izdarīti piedāvātie grozījumi normatīvajā
bāzē, valsts kapitālsabiedrību kapitāla daļas varētu tikt nodotas Centralizētās pārvaldības institūcijas
turējumā vai Ministru Kabineta nozīmētas ministrijas turējumā. Gadījumā, ja koncepcija netiks
realizēta, jautājums par valsts institūciju, kuras turējumā daļas tiktu nodotas, paliks atklāts (iespēja –
Kultūras ministrija). Šāda iespēja rada apdraudējumu mediju neatkarībai. Pie šīs iespējas sabiedriskā
medija saturiskās uzraudzības nodrošināšanai ir jāveido atsevišķa institūcija – satura uzraugs, kas
pārņems NEPLP funkcijas sabiedriskā pasūtījuma formulēšanā un izpildes kontrolē.
6.1.2. 2. un 3. iespēja: Jauna institūcija
Atbilstoši koncepcijai 2. un 3. iespēja paredz, ka tiek veidota vienota mediju organizācija.Vienotas
mediju organizācijas izveidei tika analizēti sabiedriskā medija juridiskā statusa trīs scenāriji, kas
piemērojami Koncepcijā iestrādātajām 2. un 3. risinājuma iespējām, veidojot jaunu vienotu institūciju,
neatkarīgi no tā, vai mediju saturu plānots veidot pašama medijam vai intensīvi izmantojot neatkarīgo
producentu ārpakalpojumus. Zemāk minētos trīs scenārijos tiek piedāvāti atšķirīgi šādas jaunas
institūcijas tiesiskie statusi:
6.1.3. 1. scenārijs: Valsts kapitālsabiedrība
Atbilstoši šim scenārijam tiktu izveidota vienota valsts kapitālsabiedrība, kas nodrošina sabiedriskā medija
pakalpojumus radio, TV un interneta vidē, redakcionāli nodalot katru no pakalpojuma sniegšanas kanāliem.
Lai nodrošinātu NEPLP funkciju nodalīšanu, arī pie šī scenārija ir jārisina jautājums, kura institūcija
veiks apvienotās kapitāla sabiedrības kapitāla daļu turētāja funkciju. Ņemot vērā to, ka šobrīd tiek
strādāts pie Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas realizācijas ir sagaidāms, ka 1.scenārija
gadījumā apvienotās valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļas varētu tikt nodotas Centralizētās
pārvaldības institūcijas turējumā vai Ministru Kabineta nozīmētas ministrijas turējumā. Gadījumā, ja
koncepcija netiks realizēta, jautājums par valsts institūciju, kuras turējumā daļas tiktu nodotas, paliks
atklāts (piemēram – Kultūras ministrija). Šādā gadījumā apvienotā valsts kapitālsabiedrība nonāks
izpildvaras pārraudzībā, kas apdraudētu sabiedriskā medija neatkarību . Pie tam, izvēloties šo
scenāriju, sabiedriskā medija saturiskās uzraudzības nodrošināšanai nāktosveidot atsevišķu
190 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
institūciju – sabiedriskā medija padome (SMP), kas pārņemtu NEPLP funkcijas sabiedriskā pasūtījuma
formulēšanā un izpildes kontrolē.
6.1.4. 2. scenārijs: Sabiedriskā medija padome
Piedāvātais scenārijs paredz izveidot jaunu atvasinātu publisko tiesību juridisko personu –
Sabiedriskā medija padomi (SMP). 2.scenārija analīzes gaitā tika apskatītas divas SMP iespējamās
juridiskās formas – atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai publisks nodibinājums.
Atvasināta publisko tiesību juridiskā persona atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumiem
ir uz likuma pamata izveidota publiska persona, kurai ir ar likumu piešķirta autonoma kompetence,
kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu, tai var būt sava manta. Šādas publiskas
juridiskas personas institucionālās un funkcionālās padotības formu nosaka likums, ar kuru vai uz
kura pamata tā tiek izveidota. Piemēram, tāda šobrīd ir jebkura pašvaldība, arī NEPLP.
Attiecībā uz publisku nodibinājumu šobrīd nav spēkā normatīvu aktu, kas vispārīgi regulētu publiska
nodibinājuma izveides kārtību. Praksē publisks nodibinājums tiek veidots uz speciāla likuma pamata.
Valsts Kanceleja ir izstrādājusi grozījumus “Biedrību un nodibinājumu likumā”, paredzot publisku
nodibinājuma tiesisko regulējumu, kur plānots noteikt, ka publisks nodibinājums ir publiskas personas
nodalīts finanšu līdzekļu un mantas kopums, kuru pārvalda publisko tiesību juridiskā persona,
nepiesaistot publiskas personas budžeta finansējumu. Šāds nodibinājums tiek dibināts, pamatojoties
uz attiecīgās publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu un atrodas konkrēta Ministru
Kabineta locekļa institucionālā padotībā (netiek nodrošināta nepieciešamā neatkarība). Ir visai
detalizēti atrunāta šāda publiska nodibinājuma pārvaldes struktūra, kas būtu grūti piemērojama
sabiedriskā medija uzraudzības un pārvaldes vajadzībām. Lai gan šobrīd uz atsevišķa likuma pamata
kā publiski nodibinājumi ir izveidotas tādas institūcijas kā Kultūrkapitāla fonds, Sabiedrības
integrācijas fonds, minētos fondus saskaņā ar Valsts Kancelejas ierosinātajiem normatīvās bāzes
grozījumiem ir plānots pārveidot par atvasinātu publisko tiesību juridiskām personām.
Izvērtējot iepriekš minēto juridisko statusu raksturojošās iezīmes kopsakarā ar juridiskā modeļa
nepieciešamībām un ņemot vērā tiesisko neskaidrību attiecībā uz publisku nodibinājumu statusu un tā
turpmāko attīstību, būtu ieteicams Sabiedriskā medija padomi uz likuma pamata veidot kā jaunu
atvasinātu publisku juridisku personu.
Šī scenārija ieviešanai un sabiedriskā medija tiesiskā statusa maiņas īstenošanai ir nepieciešams uz
likuma pamata izveidot atvasinātu publisku personu un nodot tai visu LTV un LR mantu (uzņēmumus).
Esošās kapitāla sabiedrības ir jālikvidē atbilstoši Komerclikuma un Valsts kapitālsabiedrību likuma
prasībām. Jārisina jautājums par likvidācijas kvotas apmaksu ar mantu, kas tiek nodota kapitāla daļu
īpašniekam, ja nepieciešams, šajā sakarā veicot attiecīgus grozījumus LTV un LR statūtos, paredzot
šādu likvidācijas kvotas izmaksas veidu.
6.1.5. 3. scenārijs: Sabiedriskā medija padome kā kapitāla daļu īpašnieks un turētājs
Šis scenārijs paredz jaukta tipa modeli, kura ieviešanas gadījumā uz likuma pamata tiek izveidota jauna
atvasināta publisko tiesību juridiskā persona – Sabiedriskā medija padome.
Paralēli tiek izveidota vienota valsts kapitālsabiedrība, kas nodrošina sabiedriskā medija pakalpojumus
radio, TV un interneta vidē, redakcionāli nodalot katru no pakalpojuma sniegšanas kanāliem. Jaunizveidotās
kapitālsabiedrības daļas tiek nodotas SMP, kas kā kapitāla daļu turētājs nodrošina kapitālsabiedrības
uzraudzību un pārvaldi. Gadījumā, ja tiks ieviesta Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija un
izdarīti Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi normatīvajā bāzē, valsts sev piederošās kapitāla
191 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
daļas varēs bez atlīdzības brīvi nodot atvasinātas publiskas personas īpašumā ar Ministru Kabineta
rīkojumu. Atvasinātu publisku personu īpašumā esošajām kapitālsabiedrībām tiks piemērots īpašs
regulējums, kas cita starpā paredz, ka atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētājs var būt
pati atvasinātā publiskā persona.
Izvēloties šo scenāriju, ir iespējams veidot divpakāpju, dalītu uzraudzības sistēmu – paredzot, ka sabiedriskā
medija saturisko uzraudzību nodrošina SMP, savukārt organizatoriskās (korporatīvās) uzraudzības
funkcijas realizēšanai var tikt izveidota kapitālsabiedrības padome. Jānorāda, ka kapitālsabiedrības
padomi būs iespējams izveidot tikai gadījumā, ja tiks akceptēta iniciatīva atjaunot valsts kapitāla
sabiedrību padomes, kas šobrīd ir iekļauta atbilstošu Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijai
izstrādātajos normatīvo aktu grozījumos.
6.2. Veicamās darbības scenāriju ieviešanai
Veicamās
darbības
1. scenārijs
Valsts kapitālsabiedrība
2. scenārijs
SMP
3. scenārijs
SMP kā
kapitālsabiedrības daļu
īpašnieks un turētājs
Izmaiņas
normatīvajā
bāzē
(1.solis)
Grozījumi EPL likumā.
Nepieciešami grozījumi
LR un LTV statūtos, lai
likvidācijas kvotas vietā
nodotu likvidējamo
sabiedrību mantu tās
dalībniekam.
Grozījumi EPL likumā.
Nepieciešami grozījumi
LR un LTV statūtos, lai
likvidācijas kvotas vietā
nodotu likvidējamo
sabiedrību mantu tās
dalībniekam.
Grozījumi EPL likumā.
Nepieciešami grozījumi
LR un LTV statūtos, lai
likvidācijas kvotas vietā
nodotu likvidējamo
sabiedrību mantu tās
dalībniekam.
Juridiskā statusa
maiņa (2.solis)
Jaunas vienotas valsts
kapitālsabiedrības
izveidošana (apvienojot
esošās sabiedrības vai
dibinot jaunu). Iespējams,
esošo kapitālsabiedrību
likvidācija.
SMP kā atvasinātas
publiskas juridiskas
personas izveidošana uz
EPL likuma grozījuma
pamata.
SMP kā atvasinātas
publiskas juridiskas
personas izveidošana uz
EPL likuma grozījuma
pamata.
Juridiskā statusa
maiņa (3.solis)
Jaunas satura uzraudzības
institūcijas izveide.
Esošo valsts
kapitālsabiedrību
likvidācija.
Jaunas vienotas kapitāl-
sabiedrības izveidošana
(apvienojot esošās sabied-
rības vai dibinot jaunu).
Iespējams, esošo
kapitālsabiedrību
likvidācija.
Mantas
nodošana
(4.solis)
Valsts kapitāla daļu
nodošana jaunajai
centralizētajai pārvaldības
institūcijai vai ministrijai.
Gadījumā, ja netiek
LTV un LR uzņēmumi tiek
nodoti SMP.
Publisko kapitāla daļu
nodošana SMP.
Gadījumā, ja tiks ieviesta
Valsts kapitāla daļu
pārvaldības koncepcija
192 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
ieviesta Valsts kapitāla
daļu pārvaldības
koncepcija valsts
institūcijai.
kapitāla daļas tiks nodotas
SMP īpašumā ar Ministru
Kabineta rīkojumu un
valsts kapitālsabiedrība
kļūs par atvasinātas
publiskas personas
kapitālsabiedrību.
Ja koncepcija ieviesta netiks,
SMP daļas tiks nodotas uz
likumu pamata, nostiprinot
SMP kā šo daļu turētāju.
6.3. Pārvaldes modeļi
Pārvaldes
līmenis
1. scenārijs
Valsts kapitālsabiedrība
2. scenārijs
SMP
3. scenārijs
SMP kā
kapitālsabiedrības daļu
īpašnieks un turētājs
Uzraudzības
institūcija
(organi-
zatoriskā)
Kapitāla daļu turētājs –
dalībnieku sapulce, kas pieņem
lēmumus Valsts kapitālsa-
biedrību likumā noteiktās
kompetences ietvaros (pēc Valsts
kapitāla daļu pārvaldības kon-
cepcijas ieviešanas – saskaņā ar
Publisko personu kapitālsabied-
rību un kapitāla daļu pārvaldī-
bas likuma noteikumiem).
Kapitāla daļu turētājs jaunā
centralizētā pārvaldības
institūcija vai ministrija (ja tiek
ieviesta Valsts kapitāla daļu
pārvaldības koncepcija).
SMP, kas realizē
izpildinstitūcijas darba
uzraudzību atbilstoši
speciālā likuma
noteikumiem.
SMP kā kapitāla daļu
turētājs realizē
uzraudzību ar dalībnieku
sapulces starpniecību.
Alternatīvi – papildus
iekšējās uzraudzības
realizēšanai var tikt
izveidota
kapitālsabiedrības
padome (ja tiek akceptēta
iniciatīva atjaunot
padomes valsts
kapitālsabiedrībās).
Uzraudzības
institūcija
(saturiskā)
Tiek izveidota atsevišķa
saturiskās uzraudzības
institūcija.
SMP realizē gan
organizatorisko, gan
saturisko uzraudzību.
SMP realizē gan
organizatorisko, gan
saturisko uzraudzību.
Izpild-
institūcija
Izpildinstitūcija - valde, kas
realizē ikdienas pārvaldi. Valdi
ieceļ kapitāla daļu turētājs.
Izpildinstitūcija , kas
realizē ikdienas pārvaldi.
Izpildinstitūciju ieceļ
SMP.
Izpildinstitūcija –
kapitālsabiedrības Valde,
kas realizē ikdienas
pārvaldi. Valdi ieceļ SMP
kā kapitāldaļu turētājs.
Valdes
locekļu
Valdes locekļu skaits atbilstoši
Valsts kapitālsabiedrību likuma
Izpildinstitūcijas locekļu
skaits atbilstoši pamata
Valdes locekļu skaits
atbilstoši Valsts
193 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
skaits vai Publisko personu
kapitālsabiedrību un kapitāla
daļu pārvaldības likuma
noteikumiem. Ieteicamais valdes
locekļu skaits – 5.
funkciju pārvaldes
nepieciešamībai saskaņā
ar speciālā likuma
noteikumiem. Ieteicamais
izpildinstitūcijas locekļu
skaits – 5. (Lēmumu
pieņem SMP)
kapitālsabiedrību likuma
vai Publisko personu
kapitālsabiedrību un
kapitāla daļu pārvaldības
likuma noteikumiem.
Ieteicamais skaits – 5.
(Lēmumu pieņem SMP)
194 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
6.4. Piedāvāto scenāriju priekšrocības un trūkumi
Rādītājs 1. scenārijs
Valsts kapitālsabiedrība
2. scenārijs
SMP
Scenārijs 3
SMP kā kapitālsabiedrības daļu
īpašnieks un turētājs
Neatkarība Ierobežota neatkarība,
pakļautība izpildvarai –
centralizētā pārvaldības
institūcija vai ministrija kā
kapitāla daļu turētājs.
Neatkarīga publiska
persona Saeimas
institucionālā padotībā.
Neatkarīga publiska persona Saeimas
institucionālā padotībā kā kapitāla daļu
turētājs.Ieviešot Valsts kapitāla daļu
pārvaldības koncepciju
kapitālsabiedrības kļūst par atvasinātas
publiskas personas kapitālsabiedrību.
Pārvaldes un
uzraudzības
elastība un
efektivitāte
Neskaidrs pārvaldes un
uzraudzības mehānisms.
Elastīgs pārvaldes un
uzraudzības mehānisms.
Elastīgs pārvaldes un uzraudzības
mehānisms.
Dalība
komercdarbībā
Piedalās komercdarbībā
(reklāmas tirgus, citi
pakalpojumi).
Piedalās komercdarbībā
speciālajā likumā
noteiktajā apjomā
publisko funkciju
realizēšanai.
Piedalās komercdarbībā caur
kapitālsabiedrību (reklāmas tirgus, citi
pakalpojumi).
Normatīvie
ierobežojumi
Darbība pakļauta Valsts
kapitālsabiedrību likumā
ietvertajiem noteikumiem un
ierobežojumiem (valdes locekļu
skaits, atalgojums, dividenžu
izmaksa u.tml) vai Publisko
personu kapitālsabiedrību un
kapitāla daļu pārvaldības likuma
noteikumiem.
SMP darbība pakļauta EPL
likumam, nav jāpiemēro
Valsts kapitālsabiedrību
likuma vai Publisko
personu kapitālsabiedrību
un kapitāla daļu
pārvaldības likuma un
Komerclikuma prasības.
Darbība pakļauta Valsts
kapitālsabiedrību likumā ietvertajiem
noteikumiem un ierobežojumiem
(valdes locekļu skaits, atalgojums,
dividenžu izmaksa u.tml) vai Publisko
personu kapitālsabiedrību un kapitāla
daļu pārvaldības likuma noteikumiem,
kas plāno paredzēt atvieglotus
noteikumus atvasinātas publiskas
personas kapitālsabiedrībām.
Funkciju
nodalīšana
Uzraudzības funkcijas nodalīšana
no NEPLP nozares pārraudzības
funkcijas.
Uzraudzības funkcijas
nodalīšana no NEPLP
nozares pārraudzības
funkcijas.
Uzraudzības funkcijas nodalīšana no
NEPLP nozares pārraudzības funkcijas.
Dalītas
uzraudzības
modeļa ieviešana
(saturiskā un
organizatoriskā)
Nepieciešams izveidot papildu
institūciju.
Nepieciešams izveidot
papildu institūciju bez
SMP.
Saturisko un organizatorisko
uzraudzību var nodalīt piedāvātā
modeļa ietvaros, ja tiek atjaunotas
valsts kapitālsabiedrību padomes
(ieviesta Valsts kapitāla daļu
pārvaldības koncepcija).
Izveides
sarežģītība
Izveides procedūras sarežģītība
atkarīga no tā, vai tiek likvidētas
esošās kapitālsabiedrības un
izveidota jauna, vai arī vienotā
kapitālsabiedrība tiek izveidota
esošo kapitālsabiedrību
reorganizācijas rezultātā. Nav
noteiktības par kapitāla daļu
turētāju un uzraugu (koncepcijas
ieviešana).
Juridiski sarežģīta
izveides procedūra (esošo
struktūru likvidācija,
jaunas izveide, mantas
nodošana, iespējamie
riski).
Izveides procedūras sarežģītība
atkarīga no tā, vai tiek likvidētas esošās
kapitālsabiedrības un izveidota jauna
vai arī vienotā kapitālsabiedrība tiek
izveidota esošo kapitālsabiedrību
reorganizācijas rezultātā. Kapitāla daļas
tiek nodotas jaunizveidotajai SMP.
195 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
6.5. Secinājumi un ekspertu darba grupas viedokļi
Analizējamie
kritēriji Secinājumi
Uzraudzība un
funkciju nodalīšana Sabiedriskā medija uzraudzības funkciju pilnīgai nodalīšanai no vispārējās
elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares regulēšanas funkcijas (NEPLP
funkciju sadale) saskaņā ar Koncepcijā visos trīs ierosināto risinājumu
gadījumos norādīto ir nepieciešams izveidot jaunu neatkarīgu uzraudzības
institūciju. Visi šajā ziņojumā piedāvātie juridiskā modeļa scenāriji paredz
atsevišķas institūcijas izveidi.
Dalīta uzraudzības
modeļa ieviešana Tiek ierosināts un ekspertu darba grupās apspriests jautājums par
nepieciešamību nodalīt saturisko un organizatorisko (korporatīvo) uzraudzību.
1. un 2. scenārijā šādai uzraudzības funkciju sadalīšanai būtu nepieciešams
veidot vēl vienu papildu institūciju. 3. scenārijā varētu pastāvēt iespēja
uzraudzības funkcijas nodalīt esošās struktūras ietvaros. Tomēr saskaņā ar
darba grupas ekspertu vairākuma viedokli, dalīta uzraudzības modeļa gadījumā
netiks panākta vienota atbildība, sabalansēta satura, finanšu un organizāciju
resursu pārvalde, skaidra atbildība pret organizāciju valdi, tādēļ atbalstāms
būtu tāds modelis, kur saturisko un organizatorisko uzraudzību realizē viena
institūcija.
Dalība
komercdarbībā 2. scenārijs, kas paredz vienas atvasinātas publiskas juridiskas personas izveidi,
uzskatāms par visneelastīgāko turpmākai dalībai komercdarbībā. Ņemot vērā
to, ka tiek diskutēts par nepieciešamību sabiedriskajam medijam palikt
reklāmas tirgū, kā arī ievērojot LTV un LR pārstāvju paustos viedokļus par cita
veida darbību, no kuras tiek gūti ieņēmumi (piemēram, arhīva izmantošana,
tehnikas noma), būtu vēlams pēc iespējas plašāk nodrošināt spēju piedalīties
komercdarbībā, kas izdarāms, saglabājot medijam komercsabiedrības juridisko
formu (1. un 3. scenārijs).
Pārvaldes un
uzraudzības
elastība un
efektivitāte
1. scenārija gadījumā ir visneskaidrākais pārvaldes un uzraudzības modelis.
Šobrīd nav skaidrs, kādu tiesisku ietvaru iegūs valsts kapitāla daļu pārvaldes
regulējums un vai tiks izveidota centralizēta pārvaldes iestāde, kas varētu
realizēt sabiedriskā medija kapitālsabiedrības korporatīvās pārvaldes un daļu
turētāja funkcijas. Tāpat arī gadījumā, ja centralizēta pārvaldes iestāde tiks
izveidota, būs jāveido atsevišķa satura uzraudzības iestāde, un grūti prognozēt
šādu divu paralēli pastāvošu uzraudzības institūciju sekmīgu mijiedarbību,
visdrīzāk, tas izraisīs uzdevumu un funkciju dublēšanos, veicinās neskaidru
atskaites sistēmu izpildinstitūcijai.
Apkopojot visu faktoru izvērtējumu, kā arī darba grupas ekspertu viedokļus, koncepcijā tiek
piedāvāts ieviest 2. iespēju piemērojot 3. Scenārija juridisko un pārvaldes modeli (Sabiedriskā
medija padome un kapitālsabiedrība) kurš no medija pārvaldes viedokļa ir elastīgākais,
neatkarīgākais un komercdarbībā brīvākais juridiskais un pārvaldes modelis. Realizējot šo juridiskā
modeļa scenāriju, tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība medija pārvaldē, kā arī jaunais medijs iegūst
politisko neatkarību. Šādā gadījumā kapitālsabiedrības daļas tiktu nodotas SMP turējumā un
196 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
kapitālsabiedrība kļūtu par atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrību, kura saskaņā ar
piedāvāto normatīvo regulējumu Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncenpcijas ietvaros tiek pakļauta
mazāk ierobežojošiem noteikumiem nekā valsts kapitālsabiedrība.
6.6. NEPLP konceptuāli atbalstītais juridiskais modelis
NEPLP konceptuāli atbalsta juridisko modeli (2.iespēja un 3.scenārijs), saskaņā ar kuru paredzēts uz
likuma pamata izveidot jaunu atvasinātu publisko tiesību juridisko personu – Sabiedriskā medija
padomi (SMP). SMP tiek nodalītas visas tās NEPLP funkcijas, kas saistītas ar sabiedrisko plašsaziņas
līdzekļu uzraudzību un pārvaldi, sabiedriskā pasūtījuma formulēšanu un izpildes kontroli. Uzraudzības
funkcijas, kas saistītas ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares vispārīgo uzraudzību un
regulēšanu paliek NEPLP pārziņā. SMP nodrošina gan jaunā sabiedriskā medija saturisko, gan
organizatorisko uzraudzību, formulē sabiedrisko pasūtījumu un uzrauga tā izpildi, nodrošina valsts
budžeta un citu avotu finansējuma piesaisti sabiedriskā medija vajadzībām, sekmē auditorijas iesaisti
sabiedriskā medija darbā.
Lai nodrošinātu sabiedriskā medija darbības elastību un iespēju nodarboties ar saimniecisko darbību,
akceptētais juridiskais un pārvaldes modelis paredz sabiedriskā medija ikdienas funkciju realizēšanu
nodrošināt caur kapitālsabiedrības juridisko formu. Jaunā sabiedriskā medija darbības vienotības
nodrošināšanai piedāvāts izveidot vienotu kapitālsabiedrību, kas nodrošina sabiedriskā medija
pakalpojumus TV, radio un interneta kanālos. Pēc vienotas kapitālsabiedrības izveides jaunizveidotās
kapitālsabiedrības daļas tiek nodotas SMP, kas kā kapitāla daļu turētājs nodrošina kapitālsabiedrības
uzraudzību un pārvaldi.
Kā optimālākais variants vienotas kapitālsabiedrības izveidei no finanšu ietaupījuma un juridiskās
sarežģītības viedokļa tika piedāvāts veikt esošo valsts kapitāla sabiedrību LR un LTV reorganizāciju,
tās apvienojot (skatīt sadaļu 6.7. 2.opcija), atbilstoši Komerclikuma un Valsts kapitālsabiedrību likuma
prasībām par sabiedrību reorganizāciju. Apvienošanu iespējams veikt pievienojot vienu esošo
sabiedrību otrai, t.i., LTV pievienojot LR vai otrādi (pievienošana). Alternatīvs apvienošanas veids ir
saplūšana, kad abas esošās sabiedrības nodod visu savu mantu jaundibinātajai sabiedrībai, apvienojot
esošās sabiedrības jaunā valsts kapitālsabiedrībā.
Turpinot ekspertu viedokļu apmaiņu, ir saņemti citu darba grupu (personāla vadība, nekustamais
īpašums) darba rezultāti un secinājumi, kas indikatīvi norāda, ka, veidojot jauno sabiedriskā medija
kapitālsabiedrību apvienošanas ceļā, pastāv risks, ka medija satura un organizācijas pārvaldes jaunie
pamati nebūs atbilstoši sagaidāmajiem vidēja termiņa attīstības mērķiem.
197 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
6.7. Juridiskā modeļa ieviešanas opcijas
Salīdzinājums
Rādītājs
1. opcija
LTV un LR REORGANIZĀCIJA
PIEVIENOŠANA
2. opcija
LTV UN LR REOPRGANIZĀCIJA
SAPLŪŠANA
3. opcija
JAUNA SABIEDRĪBA
LTV un LR LIKVIDĀCIJA
Būtība Pievienojamā sabiedrība nodod visu savu
mantu (tiesības, saistības, darbinieki,
pamatlīdzekļi) otrai sabiedrībai.
LTV -> LR vai
LR -> LTV
Pievienojamās sabiedrības (LTV un LR) nodod
visu savu mantu reorganizācijas procesā
izveidotai jaunai sabiedrībai.
LTV + LR ->Jauna sabiedrība
Tiek dibināta atsevišķa jauna
kapitālsabiedrība.
LTV un LR tiek likvidētas.
Nepieciešamie resursi tiek nodoti jaunajai
sabiedrībai.
-> Jauna sabiedrība
LTV un LR- > likvidācija
Rezultāts Visas tiesības, saistības, manta un darbinieki
uz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi
pāriet iegūstošajai sabiedrībai.
Sabiedrība saglabā iegūstošās sabiedrības
reģistrācijas numuru.
Pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez
likvidācijas.
Var saglabāt iegūstošās vai pievienojamās
sabiedrības organizācijas vai to mainīt.
Visas tiesības, saistības, manta un darbinieki
uz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi pāriet
jaunajai sabiedrībai.
Jauns reģistrācijas numurs.
LR un LTV beidz pastāvēt bez likvidācijas.
Jaunajai sabiedrībai ir jauna organizācija.
Tiesības, saistības, manta un darbinieki
automātiski nepāriet jaunajai sabiedrībai.
Jauns reģistrācijas numurs.
LR un LTV tiek likvidētas.
Jauna organizācija.
198 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Rādītājs
1. opcija
LTV un LR REORGANIZĀCIJA
PIEVIENOŠANA
2. opcija
LTV UN LR REOPRGANIZĀCIJA
SAPLŪŠANA
3. opcija
JAUNA SABIEDRĪBA
LTV un LR LIKVIDĀCIJA
Veicamās
darbības
Tiek uzsākta LTV un LR reorganizācija.
Ir jāinformē LTV un LR kreditori un
gadījumā, ja tie pieprasa, pievienojamās
sabiedrības kreditoru prasījumi ir
jānodrošina.
Pievienojamās sabiedrības līgumi ar 3.
personām kļūst automātiski juridiski
saistoši iegūstošajai sabiedrībai.
Uz reorganizācijas spēkā stāšanās dienu ir
jāsastāda slēguma finanšu pārskati,
Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija
un aprēķinātais nodoklis ir jāsamaksā 15
dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas.
Slēdz tikai pievienojamās sabiedrības
kontus, iegūstošās sabiedrības konti turpina
darboties, par to jāpaziņo 3. personām.
Pievienojamā sabiedrība tiek izslēgta no
PVN reģistra.
Tiek veikta pievienojamās sabiedrības
publiskajos reģistros reģistrēto
pamatlīdzekļu (auto parks, nekustamais
īpašums) pārreģistrācija uz iegūstošās
sabiedrības vārda.
Tiek uzsākta LTV un LR reorganizācija.
Ir jāinformē LTV un LR kreditori un gadījumā,
ja tie pieprasa, abu sabiedrību kreditoru
prasījumi ir jānodrošina.
Abu pievienojamo sabiedrību līgumi ar 3.
personām kļūst automātiski juridiski saistoši
jaunajai sabiedrībai.
Uz reorganizācijas spēkā stāšanās dienu ir
jāsastāda abu pievienojamo sabiedrību
slēguma finanšu pārskati, Uzņēmumu
ienākuma nodokļa deklarācijas un
aprēķinātais nodoklis ir jāsamaksā 15 dienu
laikā pēc deklarācijas iesniegšanas.
Bankas konti abām pievienojamām
sabiedrībām tiek slēgti un jaunai sabiedrībai
jāatver jauni, par to jāpaziņo 3. personām.
Abas pievienojamās sabiedrības tiek izslēgtas
no PVN reģistra, jaunā sabiedrība reģistrēta kā
PVN maksātājs.
Tiek veikta abu pievienojamo sabiedrību
publiskajos reģistros reģistrēto pamatlīdzekļu
(auto parks, nekustamais īpašums)
pārreģistrācija uz jaunās sabiedrības vārda.
Tiek dibināta jauna kapitālsabiedrība un
paralēli uzsākta LTV un LR likvidācija.
Ir jāinformē LTV un LR kreditori un jāveic
norēķins ar tiem vai jāpanāk saistību
pārjaunojums uz jauno sabiedrību.
Jaunajai sabiedrībai jānoslēdz vai jāpārjauno
LTV un LR līgumi ar 3. personām.
Sastādot likvidējamo sabiedrību slēguma
bilances, jāsastāda Uzņēmumu ienākuma
nodokļa deklarācijas un aprēķinātais nodoklis
abām likvidējamām sabiedrībām ir jāsamaksā
15 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas.
Bankas konti likvidējamām sabiedrībām tiek
slēgti, jaunai sabiedrībai jāatver jauni.
Abas likvidējamās sabiedrības tiek izslēgtas no
PVN reģistra, jaunā sabiedrība reģistrēta kā
PVN maksātājs.
Saskaņā ar mantas sadales plānu pēc kreditoru
prasījumu apmierināšanas nepārdotā
(nepieciešamā) manta tiek nodota valstij.
Tiek veikta publiskajos reģistros reģistrēto
pamatlīdzekļu (auto parks, nekustamais
īpašums, kas nav atsavināti likvidācijas
procesā) pārreģistrācija.
Jaunajai sabiedrībai nepieciešamo LTV un LR
mantu valsts iegulda jaunajā sabiedrībā
(atkārtota pārreģistrācija publiskajos reģistros).
199 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Rādītājs
1. opcija
LTV un LR REORGANIZĀCIJA
PIEVIENOŠANA
2. opcija
LTV UN LR REOPRGANIZĀCIJA
SAPLŪŠANA
3. opcija
JAUNA SABIEDRĪBA
LTV un LR LIKVIDĀCIJA
Darbinieki Paziņojums darbiniekiem (gan LTV, gan LR)
par pievienošanu.
Visi darbinieki kļūst par iegūstošās
sabiedrības darbiniekiem, apvienošana pati
par sevi nevar būt par pamatu darba
uzteikumam.
Koplīgumi paliek spēkā.
Organizatorisku vai saimniecisku iemeslu
dēļ var veikt darbinieku skaita
samazināšanu (pirms vai pēc
apvienošanas) – nepieciešama
arodbiedrības piekrišana.
Organizatorisku vai saimniecisku iemeslu
dēļ var tikt piedāvāti būtiski grozījumi
darba līgumos. Ja darbinieks nepiekrīt
būtiskiem grozījumiem, tad var uzteikt
darba līgumu pēc vispārējiem kritērijiem –
nepieciešama arodbiedrības piekrišana.
Paziņojums darbiniekiem (gan LTV, gan LR)
par saplūšanu.
Visi darbinieki kļūst par jaunās sabiedrības
darbiniekiem, saplūšana pati par sevi nevar
būt par pamatu darba uzteikumam.
Koplīgumi paliek spēkā.
Organizatorisku vai saimniecisku iemeslu dēļ
var veikt darbinieku skaita samazināšanu
(pirms vai pēc apvienošanas) – nepieciešama
arodbiedrības piekrišana.
Organizatorisku vai saimniecisku iemeslu dēļ
var tikt piedāvāti būtiski grozījumi darba
līgumos. Ja darbinieks nepiekrīt būtiskiem
grozījumiem, tad ir tiesības uzteikt darba
līgumu – nepieciešama arodbiedrības
piekrišana.
Jaunā sabiedrība izsludina konkursus uz
vienotajam medijam nepieciešamo
darbaspēku.
Konkursu izturējušie darbinieki noslēdz darba
līgumus ar jauno kapitālsabiedrību un
vienošanos par darba attiecību izbeigšanu ar
LTV vai LR (nav jāmaksā kompensācijas).
LTV un LR darbinieki tiek atbrīvoti sakarā ar
darba devēja likvidāciju. Saskaņā ar Darba
likuma noteikumiem nav nepieciešama
arodbiedrības piekrišana, ir izmaksājamas
kompensācijas.
LR darba koplīgums paredz, ka arodbiedrības
piekrišana ir nepieciešama, atbrīvojot
darbiniekus arī likvidācijas gadījumā.
Izmaksas Prognozējami zemākas.
Nodokļi, valsts nodevas par reģistrāciju
Komercreģistrā, valsts un kancelejas
nodevas par pamatlīdzekļu pārreģistrāciju
publiskajos reģistros, notāra atlīdzības.
Prognozējami augstākas kā pievienošanas
gadījumā (jo lielākā daļa procesu jāveic
dubultā).
Nodokļi, valsts nodevas par reģistrāciju
Komercreģistrā, valsts un kancelejas nodevas
par pamatlīdzekļu pārreģistrāciju publiskajos
reģistros, notāra atlīdzība.
Prognozējami augstas.
Nodokļi, norēķini ar kreditoriem,
kompensācijas darbiniekiem, valsts nodevas
par reģistrāciju Komercreģistrā, dubultas
valsts un kancelejas nodevas par
pamatlīdzekļu pārreģistrāciju publiskajos
reģistros, notāra atlīdzības.
200 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Rādītājs
1. opcija
LTV un LR REORGANIZĀCIJA
PIEVIENOŠANA
2. opcija
LTV UN LR REOPRGANIZĀCIJA
SAPLŪŠANA
3. opcija
JAUNA SABIEDRĪBA
LTV un LR LIKVIDĀCIJA
Izveides
sarežģītība
Vienkāršāka un laika patēriņa ziņā ātrāka. Sarežģītāka un laika patēriņa ziņā lēnāka, jo
lielākā daļa procesu jāveic dubultā.
Ievērojami sarežģītāka un laika patēriņa ziņā
daudz lēnāka.
Kreditori Gadījumā, ja pievienojamās sabiedrības
esošie kreditori pieprasa, kreditoru
prasījumi ir jānodrošina.
Iegūstošās sabiedrības kreditori ir
jānodrošina tikai tad, ja tie pierāda, ka
apvienošana var apdraudēt prasījumu
apmierināšanu.
Risks, ka kreditori pieprasa prasījumu
nodrošinājumu LTV un LR apvienošanas
gadījumā ir visai zems. Kreditoru skaita un
apjomu jāņem vērā izvēloties pievienojamo
sabiedrību.
Gadījumā, ja abu pievienojamo sabiedrību
esošie kreditori pieprasa, kreditoru prasījumi
ir jānodrošina.
Risks, ka kreditori pieprasa prasījumu
nodrošinājumu LTV un LR apvienošanas
gadījumā ir visai zems.
Likvidējot esošās kapitāla sabiedrības, ir
jāapmierina visu esošo kreditoru prasījumi.
Alternatīvi jāvērtē iespējas pārjaunot esošās
saistības uz jauno sabiedrību, tam
nepieciešams panākt vienošanos ar
kreditoriem.
Izvēloties likvidācijas ceļu, jārēķinās ar
izmaksām, kas saistītas ar kreditoru
prasījumu apmierināšanu, nodrošināšanu vai
pārjaunošanu. Jāvērtē šādu izmaksu
potenciālais apjoms.
201 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Rādītājs
1. opcija
LTV un LR REORGANIZĀCIJA
PIEVIENOŠANA
2. opcija
LTV UN LR REOPRGANIZĀCIJA
SAPLŪŠANA
3. opcija
JAUNA SABIEDRĪBA
LTV un LR LIKVIDĀCIJA
Darbinieki Reorganizācija pati par sevi nerada pamatu
darbinieku atbrīvošanai.
Atbrīvošanai sakarā ar būtiskiem
grozījumiem darba līgumā vai darbinieku
skaita samazināšanu nepieciešama
arodbiedrības piekrišana, ja darbinieks ir
arodbiedrības biedrs.
Ja netiek panākta vienošanās ar
arodbiedrību atbrīvošana nav iespējama bez
prasības celšanas tiesā.
Atbrīvojot saskaņā ar darbinieku skaita
samazināšanu, jāņem vērā likumā noteiktās
priekšrocības saglabāt darbu atsevišķu
kategoriju darbiniekiem, kas varētu kavēt
sasniegt personāla vadības izvirzītos
mērķus.
Reorganizācija pati par sevi nerada pamatu
darbinieku atbrīvošanai.
Atbrīvošanai sakarā ar būtiskiem grozījumiem
darba līgumā vai darbinieku skaita
samazināšanu nepieciešama arodbiedrības
piekrišana, ja darbinieks ir arodbiedrības
biedrs.
Ja netiek panākta vienošanās ar arodbiedrību
atbrīvošana nav iespējama bez prasības
celšanas tiesā.
Atbrīvojot saskaņā ar darbinieku skaita
samazināšanu, jāņem vērā likumā noteiktās
priekšrocības saglabāt darbu atsevišķu
kategoriju darbiniekiem, kas varētu kavēt
sasniegt personāla vadības izvirzītos mērķus.
Sabiedrību likvidācija ir par pamatu visu
darbinieku atbrīvošanai no darba bez
arodbiedrības piekrišanas saņemšanas,
paziņojot par to vienu mēnesi iepriekš. LR darba
koplīgums paredz, ka arodbiedrības piekrišana
ir nepieciešama atbrīvojot darbiniekus arī
likvidācijas gadījumā.
Pie šī mehānisma tiks nodrošināta iespēja
pieņemt darbā jaunajā kapitālsabiedrībā
pretendentus, kas izturējuši atlasi.
Nav iespējams nodrošināt, ka uz izsludinātajiem
konkursiem pieteiksies nepieciešamais skaits
vērtīgo darbinieku un ka darbinieki neizmantos
šo situāciju, lai pārietu darbā uz komercstruktūrām.
Atbrīvojot darbiniekus, ir maksājami atlaišanas
pabalsti 1–4 mēnešu darba algu apmērā atkarībā
no nodarbinātības laika sabiedrībā. LR
koplīgums paredz papildu pabalstu izmaksu
arodbiedrības biedriem.
Ņemot vērā, ka faktiski daļa no likvidējamo
sabiedrību uzņēmumiem pāries jaundibināmajai
sabiedrībai, pastāv risks, ka darbinieki, kas tiks
atbrīvoti, bet nesaņems darba piedāvājumu no
jaunās sabiedrības, cels prasības tiesā par
atjaunošanu darbā un kompensāciju izmaksu
par nenostrādāto laiku. Nevar izslēgt iespēju, ka
tiesa šādas prasības apmierina. Jebkurā
gadījumā jārēķinās ar potenciālo tiesvedību
izdevumiem.
202 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Rādītājs
1. opcija
LTV un LR REORGANIZĀCIJA
PIEVIENOŠANA
2. opcija
LTV UN LR REOPRGANIZĀCIJA
SAPLŪŠANA
3. opcija
JAUNA SABIEDRĪBA
LTV un LR LIKVIDĀCIJA
Mantas
nodošana
Pievienojamās sabiedrības manta (aktīvi)
stājoties spēkā reorganizācijai automātiski
pāriet iegūstošās sabiedrības īpašumā.
Jāveic pievienojamās sabiedrības publiski
reģistrējamo aktīvu pārreģistrācija
(nekustamais īpašums, autoparks).
Pievienojamo sabiedrību manta (aktīvi)
stājoties spēkā reorganizācijai automātiski
pāriet jaunās sabiedrības īpašumā.
Jāveic abu pievienojamo sabiedrību publiski
reģistrējamo aktīvu pārreģistrācija
(nekustamais īpašums, autoparks).
Jārisina jautājums par jaunajai sabiedrībai
nepieciešamās mantas (aktīvu) nodošanu.
Likvidējot esošās sabiedrības, manta varēs tikt
nodota valstij likvidācijas kvotas vietā tikai
pēc likvidācijas pabeigšanas, kad to varēs
ieguldīt jaunajā sabiedrībā. Līdz ar to jārisina
jautājums, uz kāda pamata mantu varēs lietot
jaunā sabiedrība pārejas posmā. Iespējamais
risinājums – noma, kuras gadījumā jānosaka
nomas maksas atbilstoši tirgus vērtībai,
nepieciešami līdzekļi šādu izmaksu segšanai.
Dubulta publiski reģistrējamo aktīvu
pārreģistrācija – laika patēriņš un izmaksas.
Nodokļi Uzņēmuma ienākuma nodoklis
reorganizācijas spēkā stāšanās brīdī ir
jāmaksā tikai pievienojamai sabiedrībai (ja
tāds ir aprēķināts).
Uzņēmuma ienākuma nodoklis reorganizācijas
spēkā stāšanās brīdī ir jāmaksā abām
pievienojamām sabiedrībām. (ja tāds ir
aprēķināts)
Likvidācijas gadījumā uzņēmuma ienākuma
nodoklis ir jāmaksā par abām likvidējamām
sabiedrībām.
Citi aspekti Jāizšķiras, kura no esošajām sabiedrībām
tiks pievienota un kura tiks saglabāta,
balstoties uz objektīviem kritērijiem šādas
izvēles izdarīšanai.
Nav jāpārslēdz līgumi ar 3. pusēm, līdz ar to
tiek saglabātas esošās līgumsaistības uz
tiem pašiem noteikumiem.
Nav jāizdara izvēle, kura no esošajām
sabiedrībām tiks pievienota otrai.
Nav jāpārslēdz līgumi ar 3. pusēm, līdz ar to
tiek saglabātas esošās līgumsaistības uz tiem
pašiem noteikumiem.
Nav jāizdara izvēle, kura no esošajām
sabiedrībām tiks pievienota un likvidēta.
Visi esošie būtiskie līgumi ar trešajām pusēm
ir jāpārslēdz (reklāmdevēji, pakalpojumu
sniedzēji u.tml). Līdz ar to pastāv risks, ka
neizdodas līgumus pārslēgt uz tiem pašiem
noteikumiem, un noteikumi pasliktinās.
203 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Apkopojot izveides procesā veicamās darbības, potenciālo izmaksu aptuveno apjomu, kā arī konstatētos
juridiskos un izveides riskus, jāsecina, ka juridiskā modeļa ieviešana, veicot esošo sabiedrību
reorganizāciju (pievienošana vai saplūšana) ir izmaksu ziņā lētāka, procesa ziņā vienkāršāka, kā
arī nerada papildu šobrīd grūti prognozējamus un izvērtējamus juridiskos un izveides procesa riskus.
No juridiskā viedokļi abi piedāvātie reorganizācijas veidi – pievienošana un saplūšana – būtiski
neatšķiras. Izvēloties vienu no piedāvātajiem reorganizācijas veidiem, jāņem vērā, ka saplūšana, veidojot
jaunu sabiedrību, izmaksu ziņā ir dārgāka, tomēr šādā gadījumā tiek izslēgta nepieciešamība pieņemt
lēmumu attiecībā uz to, kuru no esošajām sabiedrībām pievienot otrai. Tā kā nav pārliecinošu
objektīvu kritēriju (ievērojami atšķirīgs kreditoru prasījumu apjoms, tehniskā integrācija) lēmuma
pieņemšanai par to, kura esošā kapitālsabiedrība būtu pievienojama otrai kapitālsabiedrībai, nolūkā
mazināt darbinieku psiholoģisko spriedzi un uzsvērt “jauna sabiedriskā medija” izveides ideju, būtu
ieteicams izvēlēties saplūšanu, abas esošās kapitālsabiedrības apvienojot vienā jaunā
kapitālsabiedrībā.
Apkopojot visu koncepcijas iespēju, scenāriju un opciju salīdzinājumu no juridiskā viedokļa NEPLP
rekomendē ieviest koncepcijas 2.iespēju (LTV un LR apvienošana) izvēloties koncepcijas detalizācijas
juridiskā un pārvaldes modeļa 3. scenāriju (jauna sabiedriskā medija stratēģiskā padome (SMP) un
jauna vienota valsts kapitālsabiedrība). Kapitālsabiedrību apvienošanas realizācijai tiek piedāvāta 2.o
reorganizācija kā saplūšana.
6.8. Juridiskā modeļa ieviešanas plāns
1. solis: normatīvu aktu grozījumu izstrāde, saskaņošana un pieņemšana
Lai realizētu plānotās pārmaiņas, ir nepieciešams sagatavot EPL likuma grozījumu projektu pārejas
posma realizācijai. EPL likuma grozījumu izstrādes prognozētais laiks ir aptuveni 2 mēneši no brīža,
kad ir pilnībā izstrādāts un NEPLP apstiprināts jaunā sabiedriskā medija juridiskais, pārvaldes, finanšu
un saturiskais modelis. Pēc EPL grozījumu projekta izstrādes jāveic sagatavoto normatīvo aktu
projektu saskaņošana ar atbildīgajām ministrijām, kas laika izteiksmē varētu aizņemt aptuveni 1–2
mēnešus no brīža, kad attiecīgie grozījumi nosūtīti saskaņošanai. Sagatavoto normatīvo aktu projektu
apstiprināšanai Ministru Kabinetā būtu nepieciešami aptuveni 2–5 mēneši no brīža, kad attiecīgie
grozījumi izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Sagatavoto normatīvo aktu projektu pieņemšana
Saeimā trīs lasījumos varētu aizņemt 2–6 mēnešus no brīža, kad attiecīgie grozījumi iesniegti Saeimā.
Kopējais laika patēriņš 1. solī: Grūti prognozējams, atkarīgs no politiskās gribas, aptuveni 7–15 mēneši no
koncepcijas apstiprināšanas brīža.
2. solis (1). LR un LTV reorganizācija
NEPLP pieņem lēmumu par LR un LTV reorganizācijas uzsākšanu, apvienojot LR un LTV, tiek apstiprināts
reorganizācijas līguma projekts.
LR un LTV paziņo Komercreģistram par reorganizācijas uzsākšanu un “Latvijas Vēstnesī” tiek izsludināts
reorganizācijas līguma projekts. Ne agrāk kā 1 mēnesi pēc reorganizācijas līguma projekta izsludi-
nāšanas NEPLP pieņem lēmumu par reorganizācijas apstiprināšanu; tiek parakstīts reorganizācijas līgums.
Kreditoru informēšana. Piecpadsmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par reorganizāciju LTV un LR:
informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija
prasījuma tiesības pret LTV un LR;
publicēt “Latvijas Vēstnesī” paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju.
204 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Darbinieku informēšana. Vismaz 1 mēnesi pirms reorganizācijas pabeigšanas reģistrācijas un spēkā
stāšanās brīža LTV un LR informē darbiniekus par apvienošanu. Tiek piedāvāti būtiski darba līgumu
grozījumi tiem, kuriem nepieciešams, eventuāli darbinieku skaita samazināšana. Saskaņā ar LR
koplīguma noteikumiem arodbiedrība par paredzamo reorganizāciju ir jābrīdina ne vēlāk kā divus
mēnešus pirms reorganizācijas sākuma.
Pirms pieteikuma iesniegšanas Komercreģistrā tiek sagatavoti un apstiprināti slēguma finanšu pārskati.
Ne agrāk kā 3 mēnešus no brīža, kad “Latvijas Vēstnesī” publicēts paziņojums par reorganizāciju, tiek
iesniegts paziņojums par reorganizāciju Komercreģistram.
Reorganizācija stājas spēkā ar ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā. Pievienojamās sabiedrības tiek izslēgtas
no Komercreģistra un uzskatāmas par likvidētām.
Kopējais laika patēriņš 2. solī: aptuveni 6–12 mēneši.
2. solis (2). LR un LTV likvidācija, jaunas sabiedrības dibināšana
Ministru Kabineta rīkojums par jaunas valsts kapitālsabiedrības dibināšanu, nosakot NEPLP kā
kapitāla daļu turētāju. Tiek pieņemti kapitāla daļu turētāja lēmumi un apstiprināti jaunās sabiedrības
statūti, apmaksāts pamatkapitāls, jaunā kapitāla sabiedrība reģistrēta Komercreģistrā. Aptuvenais
izpildes laiks 1–2 mēneši.
Paralēli tiek pieņemts NEPLP lēmums par LR un LTV likvidāciju, likvidatora iecelšanu, statūtu
grozījumiem, nosakot likvidācijas kvotas izmaksu mantā.
LR un LTV valde 3 dienu laikā no lēmuma par likvidāciju pieņemšanas iesniedz to Komercreģistram.
Kreditoru informēšana. Komercreģistrs izsludina paziņojumu par LTV un LR likvidāciju laikrakstā
“Latvijas Vēstnesis”. Likvidatori izsūta paziņojumus par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem
sabiedrību kreditoriem. Kreditoru pieteikšanās termiņš ir 3 mēneši no paziņojuma publicēšanas
dienas. Pēc kreditoru prasījumu pieteikšanās termiņa beigām likvidatori sastāda sabiedrību
likvidācijas sākuma finanšu pārskatu.
Darbinieku informēšana. Vismaz mēnesi pirms likvidācijas pabeigšanas reģistrācijas un spēkā stāšanās
brīža LTV un LR informē darbiniekus par likvidāciju un darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Saskaņā ar
LR koplīgumu atbrīvošanai no darba nepieciešama arodbiedrības piekrišana, kuru tai jāsniedz vienas
dienas laikā. Paralēli likvidators veic sabiedrību aktīvu (kas netiks nodoti valstij) pārdošanu un
norēķināšanos ar kreditoriem.
Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas
izdevumu segšanas likvidatori sastāda likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un kapitālsabiedrību
atlikušās mantas sadales plānu un nosūta to NEPLP.
Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā 4 mēnešus no dienas, kad publicēts paziņojums par kapitāl-
sabiedrības likvidāciju un 1 mēnesi no dienas, kad likvidācijas slēguma finanšu pārskats un mantas
sadales plāns nosūtīts NEPLP.
Likvidatori nodod arhīva glabāšanā sabiedrību dokumentus. Pēc atlikušās mantas sadales likvidators
iesniedz Komercreģistram pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Ar komercreģistra lēmumu LTV un
LR tiek izslēgtas no Komercreģistra un uzskatāmas par likvidētām. Valstij nodotā LTV un LR manta tiek
ieguldīta jaunās sabiedrības pamatkapitālā. Nepieciešams mantas novērtējums. Laika patēriņš 1–2 mēneši.
Kopējais laika patēriņš 2. solī: aptuveni 6–12 mēneši un ilgāk.
3. solis: Kapitāla daļu nodošana SMP
205 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Ministru Kabineta rīkojums, uz kura pamata tiek reģistrētas attiecīgas izmaiņas Komercreģistrā (īpašuma
tiesību maiņa).
Kopējais laika patēriņš 3. solī: aptuveni 1 mēnesis.
6.9. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos
Jaunā tiesiskā regulējuma saturs
Lai panāktu izklāstītā juridiskā un pārvaldes modeļa ieviešanu, ir nepieciešams veikt nozīmīgus grozījumus
esošajā tiesiskajā regulējumā un sabiedriskos medijus regulējošos normatīvajos aktos. Izvērtējot to, ka
grozījumu izstrāde, saskaņošana un pieņemšana EPL likumā varētu aizņemt īsāku laiku, savukārt
jauna likuma izstrāde nodrošina elastīgāku iespēju izstrādāt jauno regulējumu un rada “publisko”
efektu, prezentējot sabiedrībai “jauna sabiedriskā medija” konceptu, kā optimāls risinājums tiek
ierosināts pārejas posmā veikt grozījumus EPL likumā, ieviešot jauno juridisko un pārvaldes
modeli, taču nākotnē būtu jādomā par jauna sabiedriskā medija pārvaldes likuma izstrādi (atdalot no
EPL sabiedrisko mediju pārvaldi no kopējā mediju tirgus regulēšanas), šī ideja varētu tikt izskatīta
2016.g., kad tiktu skatīta ideja par sabiedriskā medija iespējamo finansējuma avotu maiņu.
Jaunajām normām jānosaka:
mērķis un darbības joma –
jaunā sabiedriskā medija tiesiskais statuss, darbības kārtība un noteikumi, mērķi, uzdevumi,
funkciju sadale, organizatoriskā struktūra un finansējuma kārtība;
Sabiedriskā medija padomes statuss, tiesības un darbības ierobežojumi –
SMP ir atvasināta publiska juridiska persona, kas tiek izveidota uz likuma pamata, SMP tiek
nodotas un pieder Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības daļas;
Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības statuss –
Sabiedriskā medija kapitālsabiedrība ir SMP piederoša atvasinātas publiskas personas kapitāla
sabiedrība, [LTV un LR saistību un tiesību pārņēmēja, ja tiek veikta reorganizācija];
sabiedriskā medija darbības pamatprincipi, mērķi un uzdevumi –
neatkarība (redakcionāla, finansiāla, institucionāla); objektivitāte; darbība sabiedrības interesēs;
sabiedriskā medija pārvalde un uzraudzība –
SMP pārvaldes un uzraudzības funkcijas – saturiskās un institucionālās;
Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības pārvalde –
ekskluzīvs atbrīvošanas pamatu uzskaitījums (neatbilst kandidātiem izvirzītajām pamatprasībām),
paša vēlēšanās;
SMP locekļu skaits, pilnvaru termiņš un iecelšanas/atcelšanas kārtība –
5 SMP locekļi, pilnvaru termiņš atšķirīgs, konkurss, kandidātu izvirzīšana, sabiedrības iesaiste
kandidātu izvērtēšanā, apstiprināšana Saeimā;
SMP kompetence (funkcijas) –
speciālā kompetence:
Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības darbības vispārējā uzraudzība un kontrole, finanšu
piesaiste (priekšlikumi budžeta likuma projektam), programmu plānu apstiprināšana, finanšu
līdzekļu sadale, finanšu darbības uzraudzība, ziedojumu un dāvinājumu saņemšana, ētikas
kodeksa izstrāde, apstiprināšana un ievērošanas kārtības uzraudzība, sabiedriskā medija
attīstības stratēģijas izstrāde un izpildes uzraudzība, sabiedriskā labuma testa veikšana,
206 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
sabiedriskā pasūtījuma izstrāde apstiprināšana un izpildes uzraudzība, auditorijas pārstāvniecību
institūcijas izveide un iesaiste sabiedriskā pasūtījuma sagatavošanā u.c.
SMP kā Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības dalībniekam (kapitāla daļu turētājam) ir šāda
kompetence:
statūtu apstiprināšana, valdes ievēlēšana/atsaukšana, pamatkapitāla palielināšana/samazināšana,
gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana, revidenta ievēlēšana/atsaukšana, lēmuma
pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, lēmuma pieņemšana par sabiedrības
darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju, kā arī koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu
vai izbeigšanu, budžeta apstiprināšana, valdes atalgojuma apstiprināšana.
SMP locekļu ievēlēšanas/atbrīvošanas kārtība –
kandidātiem piemērojamie nosacījumi un prasības (izglītības līmenis, profesionālā pieredze,
valsts piederība, reputācija, politiskā neatkarība, maksātspēja un saistība ar komerciālajiem
medijiem, sodāmība); kandidātu izvērtēšanas kritēriji; izvirzīšanas kārtība (Saeimas Cilvēktiesību
komisija); sabiedrības iesaiste; apstiprinājums Saeimā;
ekskluzīvs atbrīvošanas pamatu uzskaitījums (neatbilst kandidātiem izvirzītajām
pamatprasībām), paša vēlēšanās;
SMP priekšsēdētāja (vietnieka) ievēlēšana un funkcijas –
ievēl SMP no sava vidus, pārstāvības tiesības bez īpaša pilnvarojuma, rīkojas ar finanšu
līdzekļiem, paraksta līgumus un citus dokumentus, pieņem darbā/atbrīvo sekretariāta
darbiniekus, piedalās MK sēdēs, pārstāv intereses ministrijās un citās publisku personu
institūcijās, prombūtnes laikā to aizstāj vietnieks;
Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības pārvalde un valdes iecelšanas/atcelšanas kārtība – valde
kā koleģiāla institūcija, valdes locekļu skaits atbilstoši statūtu un normatīvo aktu noteikumiem
(ieteicamais 5 locekļi), konkurss, prasības un ierobežojumi kandidātiem, pilnvaru termiņš;
Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības valdes kompetence –
ikdienas pārvaldes nodrošināšana, sabiedriskā pasūtījuma detalizācija un izpilde, programmu
plānu sagatavošana, budžeta izpilde;
Sabiedriskā medija finansēšanas avoti un kārtība –
Valsts budžets, reklāmas un citi saimnieciskās darbības ieņēmumi, dāvinājumu ziedojumi,
[mediju nodeva]; piešķirtā valsts budžeta finansējuma sadale (SMP funkciju realizācijai,
kapitālsabiedrībai);
Sabiedriskais pasūtījums, tā izstrāde, izpilde un izpildes kontrole –
SMP uzdevumu sabiedriskā pasūtījuma formulēšanā (auditorijas padomes, ekspertu piesaiste,
sabiedriskie pētījumi), sabiedriskā pasūtījuma apstiprināšana un nodošana izpildei kapitāl-
sabiedrībai programmu plānu sagatavošanai, programmu plānu izvērtēšana, apstiprināšana,
sabiedriskā pasūtījuma izpildes kontrole (uzstādījumu ieviešana, atdeves mērījumi u.tml.);
Pārejas noteikumi –
SMP izveides termiņi, LTV un LR reorganizācija (likvidācija), kapitāla daļu nodošana, finansējuma
avotu pārejas noteikumi.
Nepieciešams grozīt šos EPL likuma pantus un/vai punktus:
1.panta 29.punkts – jāizvērtē un ja nepieciešams jāpapildina un jāpaplašina sabiedriskā
pasūtījuma definīcija, ņemot vērā jaunā sabiedriskā medija izveides saturiskā nodrošinājuma
darba grupas ieteikumus.
207 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
2.panta 3.punkts – likuma mērķis un darbības jomas – jāpapildina un jāpaplašina likuma
darbības mērķis atbilstoši ieteicamajam normas saturam.
5.pants – jāpārstrādā pants, kas definē sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus
atbilstoši piedāvātā juridiskā modeļa ietvariem.
15.panta 3.punkts – jāprecizē koncesiju piešķiršanas kārtība.
24.panta 7.daļa – jāprecizē paziņojumu sniegšanas kārtība.
57.panta 3.daļa – jāgroza normas, kas skar NEPLP statusu, nodrošinot, ka atbilstoši piedāvātajam
modelim NEPLP funkcijas tiek nodalītas.
60. un 62.pants – pārskatīt NEPLP kompetence sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu
jomā, ņemot vērā jauno modeli.
63.pants – Sabiedriskā konsultatīvā padome – jaunais pārvaldes modelis neparedz šādas
institūcijas izveidi, līdz ar to attiecīgais pants būtu izslēdzams.
XII nodaļa – Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi – nodaļa jāpārstrādā, iestrādājot tās
normas, kas nepieciešamas jaunā modeļa ieviešanai un piemērošanai.
XIII nodaļa – Sabiedriskais pasūtījums – nodaļa jāpārskata, ņemot vērā jaunā sabiedriskā medija
izveides saturiskā nodrošinājuma darba grupas ieteikumus.
Jāpapildina pārejas noteikumi, paredzot piedāvātā juridiskā un pārvaldes modeļa izveides un
ieviešanas kārtību.
Jāpārskata EPL likumā lietotie termini, ja nepieciešams, tos attiecīgi grozot (“sabiedriskais
medijs” uz “sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi).
208 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
7. UZRAUDZĪBAS MODELIS
Pastāv seši pamata labas pārvaldības principi, kas būtu jāievēro visām sabiedriskā sektora organizāciju
vadībām un uzraugošajām iestādēm:29
fokuss uz organizācijas mērķiem un uzdevumiem, pilsoņiem un pakalpojumu lietotājiem;
efektīva darbība, ar precīzi noteiktām lomām un funkcijām;
regulāra uzraugošās iestādes kapacitātes un profesionālo iemaņu uzlabošana un attīstība;
organizācijas vērtību popularizēšana un labas pārvaldības demonstrēšana ar savu piemēru;
lēmumu caurspīdīgums un vadības risku apzināšanās;
ieinteresēto pušu iesaistīšana un atbildīguma īstenošana dzīvē.
Veidojot jauno sabiedrisko mediju un, attiecīgi, jaunu šī medija uzraudzības modeli, ieteikums ievērot
iepriekš minētos principus, kuri varētu tikt iestrādāti EPL grozījumos un/vai SMP statūtos.
Sabiedrisko mediju uzrauga Sabiedriskā medija padome (SMP) – neatkarīga publiska atvasināta
persona, un tā būtu Saeimas institucionālā padotībā.
Tieša ietekme Netieša ietekme
34. attēls. Sabiedriskā medija padome uzraudzības modelis
NEPLP saglabā savu neatkarīgās iestādes statusu kā elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators.
Attiecībā uz sabiedrisko mediju – NEPLP sadarbojas ar SMP, īstenojot pie Sabiedriskā labuma testa
tirgus ietekmes novērtējumu, līdzīgi kā tas ir arī Lielbritānijā, kur BBC Trust veic sabiedriskā labuma
testu (Public Value test) un Ofcom kā regulators – tirgus ietekmes novērtējumu (Market Impact Assessment).
Galīgo lēmumu par jaunu pakalpojumu ieviešanu sabiedriskajā medijā pieņem SMP.
7.1. Sabiedriskā medija padome
Attiecībā uz dažādu valsts kapitālsabiedrību padomju veidošanu ārvalstīs prakse par padomju lielumu
ir dažāda. Padomju locekļu skaits variē atkarībā no uzraugāmā uzņēmuma lieluma un stratēģiskās,
29 The Good Governance Standard for Public Services, The Independent Commission for Good Governance in Public
Services, OPM and CIPFA 2004
209 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
sabiedriskās nozīmes.30 Veidojot SMP, būtiski ievērot to, ka sabiedrībai ir jābūt aktīvam un profesionālam
īpašniekam. Attiecīgi nepieciešams izveidot tādu uzraugošo iestādi, kas ar savām profesionālajām
zināšanām ne vien efektīvi uzrauga un pārvalda kapitāldaļas, bet arī spēj uzņēmumu attīstīt, kas ir
sabiedrības interesēs.
SMP locekļu skaits: 5 locekļi – spēs nodrošināt dažādu sabiedriskā medija uzraudzībai un sabiedrības
interešu pārstāvniecībai viedokļu daudzveidību, kā arī profesionālo pienesumu. Ņemot vērā SMP
specifiskās funkcijas (sabiedriskā medija attīstība, kapitāldaļu turēšana un pārvaldīšana, sabiedriskā
pasūtījuma rīkošana un novērtēšana, kā arī sabiedrības interešu pārstāvniecību sabiedriskajā medijā),
vēlams, lai SMP sastāvu veidotu dažādu profesiju pārstāvji – sociologs, žurnālists, mediju politikas
eksperts (augstākās izglītības iestāžu mācībspēki), informāciju (mediju) tehnoloģiju speciālists, kultūras
un zinātnes pārstāvis, jurists, ekonomikas un vadības speciālisti.
Rotācija: Rotācija SMP locekļu vidū būtu nozīmīgs, bet ne obligāts elements.31 Lai to nodrošinātu,
nepieciešams panākt, ka SMP locekļi tiek iecelti amatā uz atšķirīgu termiņu. Pirmajā SMP sasaukumā,
žūrijai izvēloties un Saeimai apstiprinot SMP locekļus, tiek noteikts, kuri 2 no SMP locekļiem tiek
ievēlēti uz 4 gadiem, un pārējie uz 5 gadu termiņu. Šajā gadījumā svarīgi noteikt, kurās jomās nepieciešama
intensīvāka kadru maiņa, kas varētu veicināt SMP un sabiedriskā medija darbu.
SMP padomes pirmo sēdi sasauc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kurā SMP locekļi
no sava vidus ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku.
7.1.1. Sabiedriskā medija padomes locekļa kritēriji
Latvijas pilsonis32;
augstākā izglītība (maģistra grāds vai ekvivalents) sociālajās zinātnēs (socioloģija, politoloģija,
komunikāciju zinātne, vēsture), vai ekonomikā un vadības zinātnēs, informācijas (mediju)
tehnoloģijās, jurisprudencē, eksaktajās zinātnēs;
vismaz 5 gadu akadēmiskā vai profesionālā pieredze mediju, cilvēktiesību jomās; uzņēmumu
vadībā, ar informācijas (mediju) tehnoloģijām vai jurisprudencē;
aktīva sabiedriskā darbība33;
politiski neatkarīgs – nav nevienas politiskās partijas/partiju apvienības biedrs vai valdes loceklis;
nav mediju vai reklāmas uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks, sabiedriskā medija darbinieks vai
valdes loceklis, citu mediju darbinieks vai valdes loceklis, Saeimas deputāts, valdības loceklis,
ministriju darbinieks;
nav pārkāpis mediju profesionālās ētikas normas34;
laba reputācija35;
nav krimināli sodīts (izņemot reabilitēts vai sodāmība dzēsta);
nav pasludinājis personisko maksātnespēju;
30 Ar dažādu ārvalstu praksi var iepazīties Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētījumā „Augošas vērtības
meklējumos. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas un prakses izvērtējums”, uz kura bāzes tika veidota arī EM Valsts kapitāla daļu pārvaldes koncepcija.
31 Līdz šim Latvijā , šķiet, tikai Satversmes tiesā vērojama tās tiesnešu rotācija, kas izveidojusies dabiskā ceļā – tiesnešiem pametot amatu un viņu vietā ieceļot citu tiesnesi.
32 Latvijas pilsonis kā kritērijs ir nozīmīgs no tā aspekta, ka ārvalstu ekspertus vienmēr var pieaicināt par konsultantiem, tomēr uzraugošajā iestādē būtu nepieciešams cilvēks, kas pārzina Latvijas sabiedrības vajadzību nianses un vēlas strādāt Latvijas sabiedrības labā, var pārstāvēt tās intereses.
33 Kritēriji: dalība sabiedriskajās organizācijās, dalība sabiedriskajās apspriedēs, darba grupās, kas saistīti ar sabiedriskā medija jautājumiem.
34 Šādi pārkāpumi tiek fiksēti žurnālistu profesionālajās organizācijās, kā arī NEPLP un tiesas lēmumi. 35 Attiecas arī uz aizdomās turamā statusu par krimināliem pārkāpumiem.
210 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
labas angļu valodas zināšanas (papildu svešvalodu zināšanas var tikt uzskatītas par priekšrocību).
Sociālo kompetenču profils
Būtiskākās sociālās kompetences, kam būtu jāpiemīt sabiedriskā medija uzraudzības iestādes – SMP
loceklim, apkopotas tā dēvētajos Nolana 7 principos36, kur sabiedriskajā sektorā augstas amatpersonas
statusā esošajiem jāseko konkrētiem principiem – pašaizliedzība, sabiedrības interešu pārstāvniecība,
objektivitāte, atbildība, atvērtība, godīgums un vadības prasme.
Pārskatot vadītāju kompetenču modeli, ieteicams, lai Sabiedriskā medija padomē nonāktu cilvēki, kuri
ir apveltīti ar:
orientēšanos uz labāko rezultātu, pašiniciatīvu;
organizācijas apziņu, lojalitāti sabiedriskajam medijam un tā mērķiem, vērtībām;
spēju strādāt komandā un/vai vadīt to (padomes priekšsēdētājs un vietnieks);
konceptuālu un analītisku domāšanu;
spēju sniegt un saņemt konstruktīvu kritiku;
spēju sniegt neatkarīgus un objektīvus spriedumus.
Izvērtējumu šīm sociālajām kompetencēm sniedz žūrija, kurā pieaicināti arī profesionāli personāla
atlases speciālisti. Piedaloties konkursā, jāiesniedz ne vien sava vīzija par sabiedriskā medija attīstību
un pastāvošo problēmu novēršanas iespējamajiem risinājumiem, motivācijas vēstule kļūt par SMP
locekli, bet arī apņemšanās strādāt sabiedrības interesēs un attīstīt sabiedrisko mediju.
7.1.2. Sabiedriskā medija padomes locekļu motivācija
Virsmotivācija – valstiskā/sabiedriskā domāšana un ambīcijas, jauno sabiedrisko mediju izveidot par
Latvijas sabiedrības uzticības vērtu, politiski neatkarīgu un finansiāli nodrošinātu sabiedrisko mediju ar
izcili kvalitatīvu, sabiedrībai nepieciešamo saturu, kas pieejams, izmantojot dažādus tehniskos risinājumus.
Finansiālais – tā kā SMP locekļiem darbs padomē ir pilna laika darbs, padomes locekļiem jābūt
konkurētspējīgam atalgojumam. (padomes izmaksas ir iekļautas sabiedriskā medija budžetā).
Skaidri, caurskatāmi iecelšanas un atcelšanas kritēriji – drošība par sava amata saglabāšanu,
neraugoties uz politisko situāciju valstī, vai arī skaidriem noteikumiem, kurus pārkāpjot,
padomes loceklis tiks atcelts no amata.
Sociālās garantijas – veselības apdrošināšana utt., tomēr nekādas privilēģijas tas neparedz
nedz amata ieņemšanas brīdī, nedz arī pēc amata zaudēšanas.
Regulāra darba rezultātu izvērtēšanas sistēma.
Atbildību realizējošie instrumenti – neatkarīga lēmumu pieņemšana un tiesības tos arī īstenot.
7.1.3. Sabiedriskā medija padomes locekļu iecelšanas kārtība
Lai nodrošinātu SMP politisko neatkarību, jāizveido tāds SMP locekļu iecelšanas mehānisms, kas
nodrošinātu SMP profesionalitāti un politisko neatkarību, kā arī nodrošinātu to, ka sabiedriskā medija
uzraugošā iestādes komanda ir darboties spējīga laba vadītāja vadībā. Šo iemeslu dēļ nepieciešams
SMP locekļus izvēlēties konkursa kārtībā, ko vēlāk ar savu balsojumu leģitimizē Saeima.
1) Konkursu uz vakantajām SMP locekļa amata vietām izsludina Saeimas Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija;
36 The Seven Principles Of Public Life
211 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
2) Kandidātus izvirza sabiedriskās organizācijas vai individuāli37;
3) Kandidātus vērtē žūrija (kuru izveido Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)
kurā darbojas akadēmiskie pārstāvji (piem., Latvijas augstskolu, Komunikācijas studiju nodaļu
vadītāji), mediju nozares profesionāļi (žurnālisti), žurnālistu NVO pārstāvji, informācijas
(mediju) tehnoloģiju eksperti un personāla atlases speciālisti, juristi un ekonomisti 38;
4) Kandidātu izvērtēšanā iesaista arī sabiedrību, publicējot rakstiskās vīzijas un rīkojot publisku
apspriedi ar kandidātiem;
5) Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izstrādā konkursa nolikumu un ņemot vērā
žūrijas viedokli (90%) un sabiedrības viedokli (10%)39 virza kandidātus balsojumam Saeimā;
6) Saeima atklātā balsojumā balso par SMP locekļiem.
7.1.4. Sabiedriskā medija padomes locekļu atbrīvošana no amata
SMP loceklis atbrīvojams no amata:
beidzies pilnvaru termiņš un netiek pārvēlēts/nevar būt pārvēlēts uz nākamo termiņu;
bankrotē vai ir iesniedzis personīgo maksātnespēju;
iesaistās politiskajā darbībā;
sniedzis nepatiesas ziņas par sevi, kas maina atbilstību ieņemamajam amatam;
ļaunprātīgi izmanto dienesta stāvokli;
zaudē LR pilsonību;
personas, par kurām nodibināta aizgādnība;
personas, kuras sodītas par tīša40 noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības
dzēšanas vai noņemšanas;
personas, kurām ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt šo amatu;
pēc paša vēlēšanās;
nav apmeklējis SMP sanāksmes vismaz 3 mēnešus pēc kārtas (bez attaisnojoša iemesla).
7.1.5. Sabiedriskā medija padomes funkcijas
SMP ir sekojošas funkcijas:
sabiedriskā medija vadības komandas atlase – valdes iecelšana/atcelšana, pastāvīgi uzraudzīt
valdes darbību;
sabiedriskā medija valdes iecelšana/atcelšana;
sabiedriskā medija budžeta apstiprināšana;
finanšu darbības pārraudzība;
augstākā līmeņa vadošo darbinieku atalgojuma vadlīniju izstrāde un kontrole;
finanšu piesaiste, līdzekļu sadale sabiedriskā medija uzdevumu veikšanai un mērķu sasniegšanai;
37 Sabiedriskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas uzņemas atbildību par izvirzītajiem kandidātiem – atbilstību
kritērijiem un interešu konflikta neesamību. Individuālie kandidāti ir atbildīgi paši par sevi sniegto informāciju. 38 Izvērtējums tiek veikts pēc 1) atlase pēc atbilstības konkursa nolikumam un kritērijiem; 2) rakstiskas vīzijas par
sabiedriskā medija attīstību 3) intervijas (pieejamas publiski) par personisko motivāciju un sociālajām kompetencēm. Tiek izvirzīti katrai vakancei 2–3 kandidāti, par kuriem balso arī sabiedrība.
39 Sabiedrības viedokli var apzināt interneta balsojumā, konkrētā laika posmā, reģistrējot balsis, kas iesniegtas ar e-parakstu vai internetbanku starpniecību. Jānobalso vismaz 1000 sabiedrības locekļiem (kas ir reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, lai uzskatītu to par sabiedrības viedokli).
40 Šajā gadījumā būtiski ir uzsvērt, ka ar nodomu, tīši pārkāpts likums ir sabiedrības interesēm kaitīgāks, nekā notiesātie, kas izdarījuši noziegumu aiz neuzmanības vai netīšām.
212 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
auditoru izvēle; audita komitejas izveidošana;
pieņemt lēmumu par sabiedriskā medija darbības reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu
vai samazināšanu, pārskatāmības nodrošināšana sabiedrībai;
saņemt ziedojumus un dāvinājumus, kas izmantojami sabiedriskā medija mērķu un uzdevumu
īstenošanai 41;
uzraudzīt, lai sabiedriskā medija lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem un statūtiem;
ētikas kodeksa izveide un tā ievērošanas kārtība – SMP veic sava veida ombuda funkcijas, kas
izskata, pārbauda sabiedrības sūdzības un ierosinājumus attiecībā uz sabiedriskā medija darbību
un atbild uz tiem;42
pašizvērtējuma kārtības izveide un nodrošināšana;
sabiedriskā medija attīstības stratēģijas uz 5 gadiem izstrāde, tās izpildes uzraudzība;
sabiedriskā labuma testa veikšana;
sabiedriskā medija saturiskās darbības monitorēšana;
auditorijas pārstāvniecības institūcijas izveide un līdzdalības nodrošināšana;
sadarbība ar auditorijas padomi, monitorēt sabiedrības apmierinātību ar sabiedriskā medija darbu;
vākt un apkopot informāciju par sabiedriskā medija darbības praksi;
pasūtīt pētījumus par sabiedriskā medija darbību;
sadarboties ar Latvijas un ārvalstu institūcijām, kas risina mediju problēmas;
nodrošināt savas darbības pilnīgu atklātumu;
iesniegt Saeimā gada pārskatus par sabiedriskā medija finansiālo un saturisko darbību;
izskatīt sabiedrības GP un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un sastādīt ziņojumu.
7.1.6. Sabiedriskā medija padomes darbības nodrošinājums
SMP sekretariāta lietvedības, juridiskās, finanšu, IT un saimnieciskās funkcijas nodrošinātu sabiedriskā
medija administrācija, kā arī tikšanās telpas tiktu izmantotas sabiedriskā medija telpas.
Tā kā darbs SMP ir pilna laika darbs, nepieciešams noteikt, ka sabiedriskā medija uzraugošās iestādes
locekļi uz kopīgām sapulcēm tiekas ne retāk kā reizi mēnesī, kā arī – vismaz reizi mēnesī tiekas ar
Auditorijas padomes locekļiem.
7.2. Sabiedriskā medija uzraudzība un sabiedrības iesaiste
Būtiski, ka sabiedriskā medija darbībā un uzraudzībā tiek iesaistīta sabiedrība. Līdz šim šādas – sabiedrības
viedokli pārstāvošas – funkcijas veica Sabiedriskā konsultatīvā padome. Tomēr līdzšinējā Latvijas
pieredze, iesaistot sabiedriskā medija uzraudzībā un sabiedrisko mediju darbības izvērtēšanā Sabiedrisko
konsultatīvo padomi, ko veido vairāk nekā 40 dažādas NVO un sabiedriskās organizācijas, liecina, ka
sabiedrības iesaiste ir nepieciešama;
sabiedrības iesaiste nepieciešama citā formā.
Lai nodrošinātu sabiedriskā medija darbības efektivitāti, iegūtu nepastarpinātu sabiedrības atbildes
reakciju uz sabiedriskā medija darbu un iekļautu sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā, nepieciešams:
izveidot jaunu sabiedrības pārstāvniecību;
nodot sabiedriskā medija ombuda funkcijas SMP.
41 Šeit ir jābūt atrunai, ka katrs saņemtais ziedojums tiek izvērtēts no sabiedriskā medija neatkarības perspektīvas. Drīkst
ziedot tikai fiziska personas. 42 Izvērstāk par ombuda funkcijām skat. 3. nodaļā “Sabiedriskā medija uzraudzība un sabiedrības iesaiste”.
213 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
7.2.1. Auditorijas padome43
Ņemot vērā Sabiedriskā medija padomes ievēlēšanas kārtības maiņu, kā arī uzdevumus, iesakām
mainīt pašreizējo kārtību, kā tiek veidota sabiedrības interešu pārstāvniecība, veidojot to pēc BBC
Audience Council analoģijas44. Papildu dažādu interešu pārstāvniecībai šāds sabiedrības interešu pārstāvis
iekļaus dažādus Latvijas reģionus un sniegs plašāku ieskatu sabiedrības interesēs, vērtējumā un mediju
lietošanas paradumos.
Ņemot vērā līdzšinējās SKP45 problēmas – apjomīgais locekļu skaits, kas nespēj sanākt regulāri kopā,
kā arī personiskās ambīcijas, kas valda NVO starpā – nepieciešams veidot tādu Auditorijas padomes
darbības mehānismu, kas ļautu pēc iespējas efektīvāk apkopot sabiedrības reakcijas uz sabiedriskā
medija darbu.
Locekļu skaits: 21 cilvēku, kas pārstāv četrus Latvijas novadus (Vidzemi, Kurzemi, Latgali, Zemgali, no
katra 5 cilvēki un vadītājs). Potenciālie Auditorijas padomes locekļi tiek rekrutēti, vadoties pēc vecuma,
izglītības, sociālā statusa u.c. kritērijiem. Katra novada pārstāvniecību koordinē viens no SMP
locekļiem un nodod ievākto informāciju pārējiem SMP locekļiem, apkopojot to ziņojumā. Kopīga
tikšanās vismaz reizi mēnesī – vai nu Rīgā vai arī kādā no reģiona lielākajām pilsētām.46
Auditorijas padomei ir konsultatīva loma, un tā kalpo par informācijas avotu, reflektējot sabiedriskā
medija darbu. Tā konsultatīvi piedalās ne vien sabiedriskā medija darbības monitorēšanā, sabiedriskā
pasūtījuma uzdevumu definēšanā, sabiedriskā medija attīstības stratēģijas izstrādē, bet arī kalpo par
tiešu atgriezenisko saiti attiecībā uz sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu izpildi un mērķu sasniegšanu.
Auditorijas padomes locekļi tiek rekrutēti uz 1 gadu, izsludinot pieteikšanos uz locekļu vietām un
nosakot konkrētus kritērijus – vecumu, reģionu, sociālo statusu, nodarbošanos. Minimālais auditorijas
padomes locekļa vecums – 16 gadi. Līdzīgi kā Lielbritānijā, par Auditorijas padomes locekli nevar kļūt
neviena vēlēta persona (Saeimas, EP, pašvaldību deputāti, politiskās partijas valdes loceklis, jebkuras
nozīmīgas valsts iestādes vadītājs, sabiedriskā medija darbinieks, augstākā līmeņa darbinieks uzņēmumos,
kas piegādā preces un pakalpojumus sabiedriskajam medijam vai augstākā līmeņa darbinieks jebkurā
raidorganizācijā, laikrakstā vai jebkurā plašsaziņas līdzeklī).
Auditorijas locekļu uzdevums ir sabiedriskā kārtā sadarboties ar SMP, sniedzot tiešu neatgriezenisko
saiti par sabiedriskā medija darbību, saviem ierosinājumiem un vērojumiem sabiedriskā medija darbībā,
kā arī paust savu viedokli saistībā ar sabiedriskā medija attīstības stratēģiju.
Auditorijas padomei nav jānāk klajā ar vienotu paziņojumu vai vērtējumu. Katram tās locekļa viedoklim
ir ieteikuma raksturs.
7.2.2. Ombuda funkcijas
Viens no priekšnoteikumiem, lai sabiedriskais medijs atgūtu un stiprinātu sabiedrības uzticību, ir cieša
sadarbība ar sabiedrību. Tai jābūt gan tiešai, gan pastarpinātai, kas ļautu SMP uzlabot sabiedriskā
medija darbu, nodrošinot ar sabiedrības interesēm un mediju lietošanas paradumiem atbilstošu,
kvalitatīvu saturu.
SMP atgriezenisko saiti no sabiedrības par sabiedriskā medija darbību saņems 4 formās:
43 Nosaukums var tikt mainīts, tomēr jāuzsver, ka šeit tiks apvienoti gan skatītāji, gan klausītāji, gan interneta platformas
lietotāji. 44 www.bbc.co.uk/bbctrust/who_we_are/audience_councils/ 45 www.neplpadome.lv/lv/sakums/sabiedriskie-mediji/sabiedriska-konsultativa-padome.html 46 Nepieciešams budžetā paredzēt finanšu līdzekļus transporta izmaksu kompensācijām un telpas sanāksmēm.
214 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
1) Auditorijas padomes ieteikumi, reakcijas, kritika, ierosinājumi;
2) pētījumi par sabiedriskā medija darbību, sabiedriskās domas aptaujas, sabiedriskā medija reitingi;
3) sūdzības un ierosinājumi no skatītājiem, klausītājiem, interneta platformas lietotājiem;
4) NEPLP kā mediju tirgus regulatora medija monitorings (tai skaitā auditorijas sūdzības).
Taču ir piedāvājums, kad SMP nodrošina izdalītu Ombud funkciju. Iekšējā balsojumā tiek izvēlēts SMP
loceklis, kuram papildu citām funkcijām padomē uzticēta arī ombuda funkciju izpilde. Tās ietver
sabiedrības – auditorijas sūdzību, ierosinājumu izskatīšanu un reaģēšanu uz izteikto kritiku vai
ierosinājumiem, atbilstoši sabiedriskā medija rīcības kodeksam vai ētikas kodeksam. SMP loceklis, kas
pilda ombuda funkcijas, arī apkopo sabiedrības iesūtītās sūdzības un ierosinājumus un iekļauj tos gada
ziņojumā par sabiedriskā medija darbību.
Sabiedriskā medija redakcionālā neatkarība tiek saglabāta, jo ombuda reakcijai uz auditorijas iesūtītājām
sūdzībām attiecībā pret sabiedrisko mediju ir tikai ieteikuma raksturs, un tā rīcībā nav nekādu sankciju
mehānismu.
215 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
8. KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA
Projekta gaitā tika izstrādātas korporatīvās pārvaldības labākās prakses vadlīnijas, ko iesakām piemērot
jaunā sabiedriskā medija (turpmāk –Medijs) pārvaldes izstrādē (neatkarīgi no jaunās kapitālsabiedrības
izveides izvēlētā scenārija).
KPMG ieteikumi ir balstīti uz vadlīnijām, ko ir izstrādājusi OECD un Nasdaq OMX Riga, kas attiecīgi ir
atzīta kā vadošais eksperts korporatīvajā pārvaldībā Latvijā no Lielbritānijas The Financial Report
Council (angļu val. – Gada pārskatu padome) puses, kas, savukārt, ir izstrādājusi globāli atzīto UK Corporate
Governance Code (angļu val. – Lielbritānijas Korporatīvās pārvaldības kods), kas nosaka labās prakses
normas attiecībā uz valdes vadību, efektivitāti darba pārskatāmību un attiecības ar kapitāldaļu turētājiem.
KPMG ieteikumi ietver valdes un padomes veidošanas pamatprincipus, pienākumus, vēlamo rīcību
interešu konfliktu laicīgā identificēšanā un novēršanā.
Ziņojuma ietvaros piedāvājam KPMG izstrādāto pārvaldības, risku vadības un atbilstības (PRA) modeli,
kas piedāvā efektīvāku liela mēroga pārmaiņas procesu vadību un detalizāciju, ņemot vērā galvenos ar
šo procesu saistītos riskus, kas apdraud efektīvu un ētisku darbības procesu nodrošināšanu.
Korporatīvā pārvaldība attiecas uz sistēmu kopumu, principiem un procesiem, ar kuru regulē Mediju.
Tā sniedz vadlīnijas par to, kā Medijs var tikt virzīts vai kontrolēts tā, lai tas varētu pildīt savus mērķus
un uzdevumus tādā veidā, kas palielina darbības rezultivitāti un ir izdevīga arī visām ilgtermiņā ieinte-
resētajām personām. Ieinteresētās personas ietver ikvienu sākot no valdes, vadības, klientiem, kapitāldaļu
turētājiem, darbiniekiem un Mediju. Medija vadība tādējādi uzņemas pilnvarnieka lomu, esot atbildīga
pret visiem iesaistītajiem.
Laba korporatīvā pārvaldība mazina Medija korupcijas riskus, definē ētiskas uzvedības normas un ir
asociēta ar ilgtspējīgu attīstību un pieaugošu Medija saturisko vērtību. Korporatīvā pārvaldība ir balstīta
uz vadlīniju un metožu kopu, kas veicina godīgu un taisnīgu sabiedriskā medija darbības veikšanu,
tādējādi rosinot uzticēšanos Medija pārvaldībai. Tā definē nepieciešamību pēc caurspīdīgas finanšu
darbības un regulāru patiesu un godīgu darbības rezultātu publicēšanu, ievērojot valsts likumus un
starptautiskās prasības.
Labas korporatīvās pārvaldības pamatā ir ‘ievēro vai paskaidro’ princips, kas nozīmē, ka Medijs var ne
tikai ievērot definētos darbības pārvaldības principus, taču tam ir dota arī zināma elastība ieviest
savus pārvaldes principus, ko skaidri definē un izskaidro iesaistītajām pusēm. Šis princips ļauj Medijam
pašam analizēt izstrādāto vadlīniju pielietojamību un atbilstību savai darbībai, tādējādi nezaudējot
savu unikalitāti un labāk paskaidrojot savas darbības būtības dažādās nianses.
8.1. Valde, tās pienākumi un atbildība
Valdes pienākums ir vadīt Medija darbību, kas ietver arī atbildību par Medija noteikto mērķu un stratēģijas
realizēšanu un atbildību par sasniegtajiem rezultātiem. Par minēto valde ir atbildīga Sabiedriskā medija
padomei. Pildot savus pienākumus, valdei ir jāpieņem lēmumi, vadoties no visiem kapitāldaļu turētājiem
un izvairoties no interešu konfliktu rašanās iespējamības. Valdes pienākumi ietver tādas darbības kā
Medija stratēģijas izstrāde, liela mēroga darbības plānu izstrāde, risku vadība, budžeta plānošana,
darbības rezultātu mērinstrumentu izstrāde un apstiprināšana, liela apjoma investīciju un pamatlīdzekļu
atsavināšanas pārraudzība.
Valdes pilnvaras nosakāmas valdes nolikumā vai tam pielīdzināmā dokumentā, kas publicējams Medija
mājaslapā internetā. Šim dokumentam jābūt pieejamam arī Medija birojā.
216 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Valde ir atbildīga arī par visu saistošo normatīvo aktu ievērošanu, par risku pārvaldīšanu, kā arī par
Medija finansiālo darbību.
Valdei jāpilda noteikti uzdevumi, tajā skaitā:
Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšana, noteikto darbības plānu, risku kontroles procedūru,
gada budžeta un biznesa plānu izpildes novērtēšana un virzīšana, nodrošinot kontroli pār plānu
izpildi un plānoto rezultātu sasniegšanu;
Medija vadošo darbinieku atlase, to atalgojuma noteikšana, darbības kontrolēšana un nepie-
ciešamības gadījumā to nomaiņa saskaņā ar spēkā esošajām iekšējām procedūrām (piem.:,
ievērojot Medija noteikto personāla politiku, atalgojuma politiku un tml.) Laicīga vadošo
darbinieku nomaiņas plānošana un alternatīvu kandidātu noteikšana un izvēle. Valdei būtu
regulāri jāizvērtē iespējas nodot lēmumu pieņemšanu vidējā līmeņa darbiniekiem, nepalielinot
riskus, ka tiks pārkāptas sabiedrības iestrādātās kontroles, lai atvieglotu darbu un motivētu
vidējā līmeņa vadītāju aktīvu iesaisti Medija darbā. Vēlams arī regulāri pārskatīt iekšējās kontroles
un vadības procesus, lai identificētu gadījumus, kad tās nestrādā, ir neefektīvas vai aizkavē darba
rezultātu piegādi, ņemot vērā esošos riskus.
Savlaicīga un kvalitatīva atskaišu sniegšana SMP, nodrošinot arī iekšējās revīzijas veikšanu, un
informācijas atklāšanas kontrole.
Valde gada pārskatā apliecina, ka iekšējā riska kontroles procedūras ir efektīvas un ka riska vadība un
iekšējā kontrole visa gada laikā ir veikta atbilstoši minētajām kontroles procedūrām. Valdei jāveic
regulāra Medija darbības pārraudzība, lai laikus identificētu un novērstu pamatlīdzekļu un Medija resursu
nelietderīgu vai ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī savlaicīga iesaistīto pušu potenciālo savstarpējo
interešu konfliktu identificēšana un novēršana. Valde uzņemas atbildību par iekšējās uzskaites un
grāmatvedības sistēmas integritāti un regulāru darbības rezultātu atspoguļošanu, balstoties uz starptautiski
atzītām gada pārskata sagatavošanas metodēm.
Vēlams, lai valde iesniegtu apstiprināšanai SMP lēmumus un priekšlikumus, kas nosaka Medija mērķus
un stratēģiju šo mērķu sasniegšanai.
8.2. Valdes sastāvs un valdes locekļiem izvirzāmās prasības
Veidojot valdi, jāievēro, lai katram valdes loceklim būtu atbilstoša izglītība un darba pieredze. Medijs
izveido valdes loceklim izvirzāmo prasību apkopojumu, kurā būtu noteiktas katram valdes loceklim
nepieciešamās prasmes, izglītība, iepriekšējā darba pieredze un citi atlases kritēriji.
Medija mājaslapā internetā par katru Medija valdes locekli ir jāievieto šāda informācija: vārds, uzvārds,
dzimšanas gads, iegūtā izglītība, termiņš, uz kādu ievēlēts valdes loceklis, tā ieņemamais amats, pēdējo
trīs gadu profesionālās pieredzes apraksts, informācija par ieņemamajiem amatiem citās kapitālsabiedrībās.
Balstoties uz labākās prakses novērojumiem un jaunā sabiedriskā medija darbības mērķu specifiku,
iesakām noteikt valdi 5 locekļu sastāvā.
Lai varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus, valdes locekļiem jābūt pieejamai savlaicīgai un precīzai
informācijai par Medija darbību. Valdei jāspēj sniegt objektīvu vērtējumu par Medija darbību. Valdes
locekļiem jābūt pietiekamam laikam savu pienākumu veikšanai, tādēļ iesakām noteikt pilna laika slodzi.
Nav vēlams vienu un to pašu valdes locekli ievēlēt valdē vairāk kā četrus termiņus pēc kārtas. Medijam
ir jāizvērtē, vai tādējādi tiks veicināta Medija darbības attīstība un būs iespējams izvairīties no situācijas,
kad vienas vai atsevišķu personu rokās, ievērojot to ilggadējo darbību pie Medija, tiek koncentrēta
217 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
lielāka vara. Ja arī šāda ievēlēšana tiek pieļauta, būtu vēlams apsvērt nepieciešamību mainīt valdes
locekļa pārziņā nodoto Medija darbības jomu.
Viens no valdes pienākumiem ir izstrādāt mehānismus, kas iedrošinātu darbiniekus uzlabot sava
darba efektivitāti un rezultātus.
8.3. Interešu konfliktu identificēšana valdes locekļu darbībā
Katra valdes locekļa pienākums ir novērst jebkādu, pat tikai šķietamu, interešu konfliktu rašanos savā
darbībā. Pieņemot lēmumus, valdes loceklis vadās no Medija interesēm un neizmanto Medija izvirzītos
sadarbības piedāvājumus personīgā labuma gūšanai.
Par jebkura interešu konflikta rašanos vai tikai tā iespējamību valdes loceklim nekavējoties jāpaziņo
pārējiem valdes locekļiem. Valdes loceklis paziņo par jebkuru darījumu vai līgumu, kuru Medijs plāno
slēgt ar personu, kam ar valdes locekli ir ciešas attiecības, vai kas ir ar valdes locekli saistīta persona,
kā arī informē par jebkādu interešu konfliktu rašanos noslēgto līgumu darbības laikā.
Par personām, kam ir ciešas attiecības ar valdes locekli, tiek uzskatītas: valdes locekļa laulātais, radinieks
vai svainis, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, vai personas, ar
kurām valdes loceklim vismaz vienu gadu ir kopīga saimniecība. Par personām, kas ir saistītas ar
valdes locekli, uzskatāmas juridiskas personas, kurās valdes loceklis vai ar to cieši saistītas personas
ieņem valdes vai padomes locekļa amatu, veic revidenta pienākumus vai ieņem citu vadošu amatu, kurā
atrodoties, tam ir iespējams noteikt vai ietekmēt attiecīgās juridiskās personas darbības stratēģiju.
Valdes loceklim nav vēlams piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kuri varētu radīt interešu konfliktu.
8.4. Sabiedriskā medija padome, tās pienākumi un atbildība
SMP funkcijas nosakāmas EPL likumā, kas regulē SMP darbību, kā arī tas ievietojams Medija mājaslapā
internetā. Šim dokumentam jābūt pieejamam arī Medija birojā.
SMP veiktā pārraudzība pār valdes darbību ietver uzraudzību pār Medija mērķu sasniegšanu, stratēģiju,
sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanu un risku pārvaldi, finanšu atskaišu procesu, valdes priekšlikumiem
par Medija peļņas izlietošanu un Medija darbības veikšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Par
katru no minētajiem jautājumiem SMP būtu jāapspriežas un jāizsaka savs viedoklis, ievērojot normatīvajos
aktos noteikto SMP sēžu sasaukšanas regularitāti, un apspriežu rezultāti jāatspoguļo SMP sēžu
protokolos. SMP pienākumos ir rūpēties, lai tiktu izveidotas spēcīgas kontroles, regulāras un darboties
spējīgas darbības uzraudzības un rezultātu ziņošanas iestrādnes.
SMP un katrs tās loceklis ir atbildīgi, lai to rīcībā būtu visa viņu pienākumu veikšanai nepieciešamā
informācija, kura iegūstama no valdes locekļiem un iekšējiem revidentiem vai, ja nepieciešams, no
Medija dalībniekiem un ārējiem konsultantiem. Informācijas apmaiņas nodrošināšanai SMP priekšsēdētājam
regulāri jāsazinās ar Medija valdi, tai skaitā ar valdes priekšsēdētāju, un jāapspriež visi svarīgākie ar
Medija darbības un attīstības stratēģiju, darbības aktivitātēm un risku vadību saistītie jautājumi.
Nosakot SMP funkcijas, būtu jāparedz pienākums katram SMP loceklim sniegt skaidrojumu gadījumos,
kad tas nevar piedalīties SMP sēdēs. Ir vēlams atklāt informāciju, kuri no SMP locekļiem nav apmeklējuši
vairāk par pusi no SMP sēdēm pārskata gada laikā, norādot arī neapmeklējuma iemeslus.
SMP jābūt atvērtai visām sūdzībām un rūpēm no iesaistītajām pusēm, kas ir ne tikai valde, bet arī vidēja
līmeņa vadītāji un citi darbinieki. Būtu jāizskata un jāizvērtē visas aizdomas un sūdzību pamatotība
218 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
par ētikas un juridiskiem pārkāpumiem Medija darbībā un jāveic attiecīgie soļi, lai novērstu šādu
situāciju rašanos.
8.5. SMP sastāvs un SMP locekļiem izvirzāmās prasības
Medijam ir jāpieprasa katram SMP loceklim, lai tie iesniegtu Medijam par sevi šādu informāciju: vārds,
uzvārds, dzimšanas gads, iegūtā izglītība, SMP locekļa amata ieņemšanas termiņš, pēdējo 3 gadu
profesionālās pieredzes apraksts, informācija par ieņemamajiem amatiem citās kapitālsabiedrībās.
Minētā informācija ievietojama Medija mājaslapā internetā, papildus minētajam norādot arī termiņu,
uz kādu ievēlēts SMP loceklis, tā ieņemamo amatu, tai skaitā arī papildu amatus un pienākumus, ja tādi
pastāv. SMP ievēlēšanas procesam ir jābūt strukturizētam, caurspīdīgam un pārredzamam.
Nosakot SMP locekļiem un to kandidātiem izvirzāmās prasības par pieļaujamo papildu amatu skaitu,
jāpievērš uzmanība tam, lai SMP locekļiem jābūt pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai, lai
tie varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus un pilnvērtīgi darboties Medija interesēs. Balstoties uz
labākās prakses novērojumiem, un jaunā sabiedriskā medija darbības mērķu specifiku, iesakām noteikt
padomi 5 locekļu sastāvā.
Veidojot SMP, būtu jāņem vērā SMP locekļu kvalifikācija, un tā periodiski jāizvērtē. SMP sastāvs būtu
jāveido no personām, kurām kopumā piemīt zināšanu, viedokļu un pieredzes dažādība, kas nepieciešama,
lai SMP varētu sekmīgi veikt savus uzdevumus.
Katram SMP loceklim savā darbībā jābūt maksimāli neatkarīgam no jebkuriem ārējiem apstākļiem un ar
vēlmi uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, jāievēro vispārpieņemtie ētikas principi, pieņemot
jebkurus ar Mediju saistītus lēmumus.
Nav iespējams izveidot sarakstu, kurā būtu norādīti visi apstākļi, kas varētu apdraudēt SMP locekļu
neatkarību vai ko varētu izmantot, vērtējot konkrētās personas atbilstību neatkarīga SMP locekļa statusam.
Tāpēc Saeimai, vērtējot SMP locekļu neatkarību, jāvadās no šādiem SMP locekļu neatkarības kritērijiem:
pēdējo trīs gadu laikā nav bijis iekšējais kontrolieris, revidents vai darbinieks Medijā, nav
veicis ārējā revidenta funkcijas pie Medija;
nav valdes loceklis vai cits vadošs darbinieks citā uzņēmumā, kurā Medija valdes loceklis pilda
SMP locekļa funkcijas, un tam nav arī citu būtisku saistību ar Medija valdes locekļiem, līdzdarbojoties
citās sabiedrībās vai organizatoriskās vienībās (savstarpēji saistītas kontroles attiecības);
nav bijis SMP loceklis vairāk nekā 10 gadu pēc kārtas;
nav valdes locekļa ģimenes loceklis (par ģimenes locekļiem šī punkta izpratnē tiek uzskatīti
laulātie, vecāki un bērni).
Par neatkarīgu ir uzskatāma persona, kura atbilst minētajiem SMP locekļa neatkarības kritērijiem. Ja
SMP loceklis neatbilst kādiem no minētajiem neatkarības kritērijiem, bet Medijs tomēr uzskata šādu
SMP locekli par neatkarīgu, tad tam jāsniedz sīkāks sava viedokļa skaidrojums par pieļautajām atkāpēm.
Personas atbilstība dotajiem neatkarības kritērijiem jāizvērtē jau tad, kad attiecīgais SMP locekļa kandidāts
tiek izvirzīts ievēlēšanai SMP. Medijs katru gadu Ziņojumā atklāj informāciju, kuri no SMP locekļiem
uzskatāmi par neatkarīgiem.
8.6. Interešu konfliktu identificēšana SMP locekļu darbībā
Katra SMP locekļa pienākums ir novērst jebkādu, pat tikai šķietamu, interešu konfliktu rašanos savā
darbībā, kā arī ievērot tiesību normas, kas regulē amatpersonām noteiktos pienākumus interešu
219 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
konflikta novēršanā (nepieciešami grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā”, piemerojot SMP locekļiem amatpersonu statusu). Pieņemot lēmumus, SMP
loceklis vadās no Medija interesēm un neizmanto Medija izvirzītos sadarbības piedāvājumus personīgā
labuma gūšanai.
Par jebkura interešu konflikta rašanos vai tikai tā iespējamību SMP loceklim nekavējoties jāpaziņo
pārējiem SMP locekļiem. SMP loceklis paziņo par jebkuru darījumu vai līgumu, kuru Medijs plāno slēgt
ar personu, kam ar SMP locekli ir ciešas attiecības, vai kas ir ar SMP locekli saistīta persona, kā arī informē
par jebkādu interešu konfliktu rašanos noslēgto līgumu darbības laikā.
Par personām, kam ir ciešas attiecības ar SMP locekli, šo ieteikumu izpratnē tiek uzskatītas: SMP
locekļa laulātais, radinieks vai svainis, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei, vai personas, ar kurām
SMP loceklim vismaz vienu gadu ir kopīga saimniecība. Par personām, kas ir saistītas ar SMP locekli,
uzskatāmas juridiskas personas, kurās SMP loceklis vai ar to cieši saistītās personas ieņem valdes vai
SMP locekļa amatu, veic revidenta pienākumus vai ieņem citu vadošu amatu, kurā atrodoties, tam ir
iespējams noteikt vai ietekmēt attiecīgās juridiskās personas darbības stratēģiju.
SMP loceklim, kurš atrodas iespējamā interešu konflikta situācijā, nebūtu vēlams piedalīties tādu lēmumu
pieņemšanā, kuri var būt saistīti ar šī interešu konflikta rašanos.
8.7. Labākie korporatīvās pārvaldes piemēri
Balstoties uz Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta 2012. gada pētījumu par labākajiem Baltijas
valstu īpašumā esošo uzņēmumu korporatīvās pārvaldes principiem, piedāvājam datu apkopojumu
par padomes, valdes locekļu un darbinieku skaitu trīs Latvijas valstij piederošos uzņēmumos Citadele,
Lattelekom un Latvijas Valsts Meži, kas pētījuma ietvaros ir atzīti ar vislabāko korporatīvo pārvaldību valstī.
Citadele Lattelecom Latvijas Valsts Meži
Padomes locekļu skaits 5 7 –
Valdes locekļu skaits 5 5 4
Darbinieku skaits 1 762 2 394 672
8.8. Iekšējā kontrole un risku vadība
Medija veiksmīgas darbība nodrošināšanai nepieciešams paredzēt regulāru tās kontroli un noteikt
kārtību iekšējās un ārējās kontroles (revīzijas) veikšanai.
Lai nodrošinātu veiksmīgu darbību, Medijam pastāvīgi jākontrolē sava darbība – tai skaitā ir
jādefinē iekšējās kontroles kārtība.
Risku vadības mērķis ir nodrošināt ar Medija darbību saistītu risku apzināšanu un uzraudzīšanu.
Lai nodrošinātu efektīvu risku vadību, ir nepieciešams definēt risku vadības pamatprincipus. Ir
ieteicams raksturot būtiskākos ar Medija darbību saistītos potenciālos un esošos riskus.
Revidentam jānodrošina pieeja tā pienākumu veikšanai nepieciešamajai informācijai un
iespēja apmeklēt padomes un valdes sēdes, kurās tiek skatīti finanšu rezultāti vai citi jautājumi.
Revidentam savā darbībā ir jābūt neatkarīgam, un tā uzdevums ir sniegt Medijam neatkarīgus
un objektīvus revīzijas un konsultatīva rakstura pakalpojumus, lai veicinātu Medija darba
220 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
efektivitāti un sniegtu atbalstu Medija vadībai izvirzīto mērķu sasniegšanā, piedāvājot sistemātisku
pieeju risku vadības un kontroles procesu izvērtēšanai un uzlabošanai.
Vismaz reizi gadā ir ieteicams veikt neatkarīgu iekšējo pārbaudi, kas novērtētu Medija darbību,
tai skaitā tās atbilstību Medija apstiprinātajām procedūrām.
Apstiprinot revidentu, būtu vēlams, lai viena revidenta pilnvaru laiks nesakristu ar valdes pilnvaru
laiku.
Iekšējā audita departaments tiek izveidots ar SMP lēmumu, atbilstoši tiesību aktu prasībām nosakot
tās darbības principus un atbildības apjomu.
Iekšējā audita departamenta funkcijas un atbildība būtu nosakāmas komitejas nolikumā vai
tam pielīdzinātā dokumentā.
Lai nodrošinātu efektīvu Iekšējā audita departamenta darbību, vēlams, lai tās sastāvā būtu
vismaz trīs locekļi, kuriem ir pietiekamas zināšanas grāmatvedības kārtošanā un finanšu pārskatu
sagatavošanā, jo viena no Iekšējā audita departamenta galvenajām darbības jomām ir jautājumi,
kuri saistīti ar Medija finanšu atskaitēm un kontroli.
Visiem Iekšējā audita departamenta locekļiem ir jābūt pieejamai informācijai par Medija
lietotajām grāmatvedības uzskaites metodēm. Valde informē Revīzijas komiteju par metodēm,
kas tiek lietotas, novērtējot nozīmīgus un neparastus darījumus, kur novērtējumam var tikt
piemērotas atšķirīgas metodes, kā arī nodrošina, ka Iekšējā audita departamentam ir pieejama
visa ar tiesību aktiem noteiktā informācija.
Medijam ir jānodrošina, ka Iekšējā audita departamentam ir iespējams iegūt no Medija amat-
personām, valdes locekļiem un citiem darbiniekiem komitejas darbības nodrošināšanai
nepieciešamo informāciju, kā arī tiesības veikt neatkarīgu izmeklēšanu, lai savas kompetences
ietvaros atklātu pārkāpumus Medija darbībā.
Iekšējā audita departaments pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros un par savu darbību
atskaitās SMP.
8.9. Pārvaldības, riska vadības un atbilstības (PRA) vienotais modelis
KPMG izstrādātais pārvaldības, risku vadības un atbilstības (PRA) modelis piedāvā efektīvāku liela
mēroga pārmaiņas procesu vadību un detalizāciju, ņemot vērā galvenos ar šo procesu saistītos riskus,
kas apdraud efektīvu un ētisku darbības procesu nodrošināšanu. KPMG izstrādātais PRA modelis faktiski
prasa no Medija vadības skaidri atbalstītu darbības vīziju. Šī vīzija nosaka toni organizācijas kultūrai
un nodrošina disciplīnu, kas nepieciešama, lai ieviestu ilgtspējīgus procesus un elastīgus tehnoloģiskos
risinājumus. Tas arī prasa patieso informāciju – ieskaitot pārvaldības, risku un atbilstības komponentes –,
lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un sekmētu veiksmīgu darbības pārveidi un ar to saistītās iniciatīvas.
Zemāk ir uzskaitīti daži ierastākie ieguvumu piemēri no PRA darbības. Medijā pastāvošie komunikāciju
kanāli un daudzās iesaistītās puses var radīt augsni neefektīvai komunikācijai un/vai komunikācijas
trūkumam. PRA modelis piedāvā strukturētu ietvaru, kurā risināt šo problēmsituāciju savlaicīgu
identificēšanu, novēršanu un risināšanu.
Pārveides darbība PRA pievienotā vērtība
Vispārēja Medija
darbības plāna ieviešana
PRA aktivitāšu iestrādāšana galvenajos Medija darbības aspektos;
nostiprināt makro līmeņa analīzi, nepārtrauktu darbības plūsmu, kontroles
uzraudzību.
Atbilde uz regulējošas
dabas pārmaiņām
Iespēja integrēt jaunas regulējošās prasības esošajā PRA infrastruktūrā,
vispārējā risku regulējošo kontroļu kopā.
221 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Optimizē izmaksas, lai
radītu vērtību
Manuālo PRA aktivitāšu automatizācija; automatizēt un racionalizēt PRA
aktivitātes, kas pārklājas.
Sadala un definē
informācijas plūsmas
Rada kopīgas taksonomijas un riska terminoloģiju, sinhronizē risku
identificēšanas procesus, kā arī testēšanas un problēmsituāciju
identificēšanas un ziņošanas stratēģiju.
Nepieciešamība pēc
Medija darbības
pārveides
PRA stratēģijas savienošana ar Medija stratēģiju, darbības modeli, un risku
vadības infrastruktūru.
Darbības
procesi
Riska profils Riska
virzītājspēki
Jauni riski Savstarpējās
atkarības
Medija kontrole Pastāvīga uzraudzība Efektivitātes
pārbaudes Integrēta ziņošana
Pārvalde,
organizācija un
infrastruktūra Pakļautība un atbildības
jomas
Kultūra un
uzvedība Motivēšana
Ētika un atbilstība
Atbilstība
Izpilde
MIS
IJA
EL
AS
TĪG
UM
S
Stratēģija
Vērtības
Darbības
modelis
Vērtības
virzītājspēki
Pārvalde, organizācija un infrastruktūra ir saistīta ar
organizācijas struktūru, lomām un pienākumiem ,
resursiem, eskalācijas procedūrām un informācijas
sistēmām, kuras izmanto uzraudzības funkcijas, kuras
pārvalda PRA uzņēmuma ietvaros.
PRA darbības modelis paredz, ka kontroles un
atskaišu sniegšana tiek ietverta organizācijas
biznesa procesos
Kultūra un uzvedība ir saistīta ar
organizatoriskām izmaiņām un uzvedības
kontroli ar mērķi integrēt PRA organizatorisko
funkciju ietvaros
Darbības procesi veido pamatu PRA vienotajam
modelim, kura ietvaros tiek veikti darījumi un
kontroles aktivitātes.
Riska profils ietver riska jomu un potenciālās
ietekmes novērtējumu.
Uzņēmuma kontroli veido koordinēta atskaišu
sniegšana un kontroļu uzraudzība
Atbilstība un izpilde ir
veids, kā nodrošināt iekšēju
un ārēju kontroli pār
galvenajiem riskiem un
kontrolēmStratēģija ir Medija
darbības mērķu izstrāde
un plānošana
35. attēls. PRA vienotais modelis
8.10. PRA modeļa dimensijas
PRA tehnoloģiju iespējas var klasificēt trīs dimensijās: Stratēģiskā, Taktiskā un Operacionālā.
Stratēģiskā dimensija piedāvā atbalstu Medija lēmumu veikšanai un pārliecībai par Medija darbības
atbilstību noteiktajām normām, izmantojot izpildvaras pārraudzības iespējas, datu formas un makrolīmeņa
analītiku, kas balstīta uz Medija darbības stratēģiskajiem mērķiem un riska profilu mainību. Medija
vadībai būtu jādefinē svarīgākie rezultatīvie rādītāji (key performance indicators) un svarīgākie risku
rādītāji (key risk indicators), lai veicinātu PRA analītiku un ziņojumu sagatavošanu. Stratēģiskā
dimensija Medijam piedāvā tādas darbības kā stratēģijas, misijas, vērtību, lomu un atbildību apkopošana,
būtiskāko darbības un riska rādītāju definēšana, mērinstrumentu kopu pielietošana un ziņojumu
sagatavošana par uzņēmuma risku.
Taktiskā dimensija atbalsta PRA vadību, piedāvājot krātuvi, lai dokumentētu darbības procesus, politiku,
kontroles mērķus un riskus. Kontroļu novērtējums un sanācijas vadība tiek automatizēta ar darba
plūsmas un apstiprinājumu saņemšanas palīdzību; ziņojumi piedāvā informāciju par risku un atbilstības
vadību. Medijam taktiskās dimensijas ietvaros vēlams piemērot darbības modelēšanu, politikas un
procedūru pārvaldību, ētikas kodeksa pārvaldību, risku izvērtēšanu, risku apkopošanu un to apmēru
noteikšanu, risku un kontroļu savstarpējo savienošanu, atbilstības pārvaldību, pašvērtējuma pārvaldību,
222 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
satura bibliotēku, revīzijas projektu datu bāzi, revīzijas darba plūsmu, revīzijas projektu vadību,
zaudējumu un izmeklēšanas vadību, zaudējumu datu apkopošanu un darba plūsmas vadību.
Operacionālā dimensija atbalsta PRA operatīvo modeli, piedāvājot konfigurējamu kontroļu uzraudzību,
pieejas kontroli/pienākumu sadali, automātiskās pieejas tehnoloģijas, periodisku sistēmas pieeju
atjaunošanu, un darbības analīzi. Medija situācijā šī dimensija ierosina informēšanas sesijas/atbilstības
programmas, pastāvīgu uzraudzības pienākumu nošķiršanu un pieejas kontroli, pastāvīgas darbības
uzraudzība, pastāvīga pamatdatu uzraudzība, pastāvīga IT incidentu uzraudzība un reģistrēšana,
atbilstoša lietotāju un aizsargkontroļu nodrošināšana, lietotāju pārvaldība, lietu pārvaldība, informācijas
pārvaldība, problēmu un risinājumu reģistrēšana, datu izvilkšana, transformēšana un ielāde, analītika
un satura bibliotēka.
PRA tehnoloģiju pievienotā vērtība var atšķirties izmērā un apjomā, balstoties uz izmantoto rīku
mērķiem un iemesliem darbības pārveidei. Izmantotā tehnoloģija ir svarīgs elements, lai izveidotu
integrētu darbības rāmi, kas apvieno pārvaldību, riskus, atbilstību un pārliecību par darbības korektumu
viscaur dažādajām Medija funkcijām. Tas atbalsta vienotu pieeju PRA, kas plāno aizsargāt un nodrošināt
operatīvo efektivitāti un atbalstu stratēģiskajiem mērķiem.
PRA tehnoloģijas var iedalīt trīs dimensijās, kuru pamatā ir tehnoloģisko rīku piedāvātās iespējas un to
piemērošana PRA vienotā modeļa ietvaros – šīs dimensijas ir Stratēģiskā, Taktiskā un Operacionālā.
Stratēģiskā dimensija – atbalsta
Medija kontroli, nodrošinot vadības
uzraudzību infopaneļu un makro
līmeņa analīzes veidā
Taktiskā dimensija – Atbalsta PRA vadību,
nodrošinot krātuvi darbības dokumentiem ,
politikām , riskiem un kontroles mērķiem .
Kontroles novērtējumi un korektīvo pasākumu
vadība ir automatizēta, izmantojot darbplūsmas un
apstiprinājumus. Ziņojumos tiek sniegta
informācija par riska un atbilstības vadību
Operacionālā dimensija – Atbalsts PRA
darbības modeli, nodrošinot kapacitāti šādās
jomās:
Konfigurējama kontroļu uzraudzība
Pieejas kontroles /darbu sadalījuma analīze
Pieejas autorizācijas automatizācija
Sistēmas privilēģiju periodiska atestācija
Darbības analīze
36. attēls. PRA dimensijas
Savstarpējā komunikācija starp funkciju vienībām un ieinteresētajām pusēm norisinās ar uzraudzības
funkciju starpniecību. Ziņojumi un rezultāti tiek prezentēti ieinteresētajām pusēm, kas ir Valde, SMP,
Ārējais audits un NEPLP. Katram no valdes locekļiem vajadzētu tikt piešķirtai atbildībai par vienu vai
divu uzraudzības funkciju komunikāciju, kas ir Saturs un attīstība, Riska pārvaldība, Atbilstība norma-
tīvajiem aktiem u.c. līgumiem, Finanšu vadība, Personāla vadība, Juridisko procesu vadība un Iekšējais
audits. Svarīgi uzsvērt, ka komunikācija ar visām iesaistītajām pusēm ir abpusēja. Šajos kanālos var rasties
dažādas neefektivitātes, kas saistītas ar dažādu datu formātiem, atšķirīgām informācijas sistēmām,
lietoto klasifikāciju, terminoloģiju un izpratni par darbības mērķiem. Lai mazinātu potenciāli neefektīvas
komunikācijas rašanos, KPMG piedāvā ieviest Pārvaldības, Risku vadības un Atbilstības (PRA) vienoto
modeli.
223 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Darbības un riska pārvaldības informācijaIeinteresētās
puses
Ziņojumu
sagatavošanas
un informācijas
atklāšanas
funkcijas
Uzraudzības
funkcijas
Datu
apkopošana un
analīze
Funkciju
vienības (FV)
Iekšējā
Valde Padome
Ārējā
Revidents NEPLP (Regulators)
Saturs un attīstība
Atbilstība
normatīvajiem
aktiem u.c.
līgumiem
Iekšējais audits Finanšu vadība Personāla vadībaJuridisko procesu
vadība
Programmu
daļa
Ziņu dienestu
daļaSatura daļa
Attīstības un
mārketinga
daļa
Personāla
daļa
Finanšu un
administratīvā
daļa
Riska pārvaldība
Tehniskā daļa
Neefektivitātes
37. attēls. PRA komunikācijas modelis
224 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
9. ORGANIZĀCIJA
9.1. LTV struktūra
LTV esošās struktūrvienības var sagrupēt atbilstoši galvenajiem procesiem:
5) programmu/kanālu vadība – 1. kanāla direkcija, 2. kanāla direkcija, ziņu dienests, interneta
portāla direkcija, video arhīva daļa, filmu sagādes un adaptācijas daļa;
6) satura ražošanas radošais process (visi radošie amati) – projektu personāla nodaļa;
7) satura ražošanas tehniskais process (visi tehniskie amati, kas piedalās satura ražošanā) –
operatoru nodaļa, audio resursu nodaļa, stila nodaļa, autotransporta nodaļa;
8) citi biznesa procesi:
organizācijas vadība – ģenerāldirektors/ valdes loceklis, ģenerāldirektora vietnieks;
juridiskais atbalsts un lietvedība – ģenerāldirektora birojs;
personāla vadība – personāla daļa;
finanšu uzskaite un vadība – grāmatvedība, finanšu daļa;
mārketings/PR/reklāmas pārdošana – tirgvedības daļa;
tehnikas un tehnoloģiju vadība – TV tehnikas resursu daļa (ieskaitot komutācijas centra
nodaļu, bet neieskaitot autotransporta nodaļu), datorsistēmu un telekomunikāciju daļa;
apsaimniekošana – ēku saimniecības direktors, telpu servisa nodaļa, ugunsdrošības nodaļa,
elektroapgādes nodaļa, inženierkomunikāciju nodaļa.
Izmantojot informāciju par dažādu amatu veicēju vidējo noslodzi, ko ir sniegusi LTV vadība, tika aprēķināts
aptuvens slodžu skaits, lai veiktu atbilstošo salīdzināšanu ar citām organizācijām un plānotu jauna
sabiedriskā medija personāla resursus. Vidējā noslodze tika rēķināta, izmantojot datus par 2012. gada
8 mēnešiem. Balstoties uz vadības komentāriem par daudz intensīvāku noslodzi svētku laikā, tika izdarīts
pieņēmums, ka darbinieki vismaz 2 no 12 mēnešiem strādā uz pilnu slodzi un uz pārējiem mēnešiem
tika attiecināti dati par vidējo noslodzi. Aprēķinu rezultāti ir apkopoti tabulā.
LTV darbinieku un slodžu skaits pa funkcijām
Funkcija Darbinieku skaits Slodzes (FTE*)
1. Programmu/kanālu vadība 42 39
2. Satura ražošanas radošais process 96 69
3. Satura ražošanas tehniskais process 109 87,5
4. Organizācijas vadība 2 2
5. Juridiskais atbalsts un lietvedība 9 9
6. Personāla vadība 5 5
7. Finanšu uzskaite un vadība 18 17,5
8. Mārketings/PR/reklāmas pārdošana 12 10
9. Tehnikas un tehnoloģiju vadība 83 73
10. Apsaimniekošana 61 39
KOPĀ 437 351
Avots: Darbinieku skaits atbilstoši Personāla sastāva sarakstam uz 02.08.2012., slodžu skaits – autora aprēķini, izmantojot LTV vadības sniegtus datus par vidējo noslodzi.
225 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
*FTE (The number of employees converted into full-time equivalents) – darbinieku skaits, kas izteikts pilnas slodzes vienībās.
Avots: LTV mājaslapa – www.ltv.lv/info/struktura/
38. attēls. LTV organizatoriskā struktūra
Aptaujātie vadītāji komentē, ka esošā struktūra izveidojusies vēsturiski, risinot darba organizācijas un
budžeta ekonomijas jautājumus, un atbilst šībrīža budžeta iespējām. Secinājumi par esošo struktūru
un darba organizāciju:
1) Tiešā vadītāja trūkums radošajam personālam. Projektu personāla nodaļa administratīvi ir
pakļauta Personāla daļai, funkcionāla pakļautība ir dalīta starp kanālu vadītājiem un ziņu
dienesta vadītāju. Rezultātā šīs struktūrvienības darbiniekiem trūkst tiešā vadītāja, kas ne tikai
dotu uzdevumus un kontrolētu to izpildi, bet arī uzņemtos rūpes par darbinieku attīstību un
nodrošinātu iekšējo komunikāciju.
2) Nevienāda noslodze starp vienāda amata veicējiem. Liela daļa radošo un tehnisko darbinieku
ir nodarbināti pēc summētā darba laika principa, kas nozīmē, ka vienāda amata veicējiem var
būt ļoti atšķirīga noslodze, kas ir atkarīga no tā, cik pieprasīts ir konkrēts darbinieks projektos
(projekta vadītājiem ir tiesības izvēlēties sev komandu). Līdz ar to pastāv darbinieku grupa,
kurai darba slodze ir maza (kā piemērs tika minētas 10 stundas mēnesī), taču šie darbinieki tiek
saglabāti štatā. Savukārt citiem darbiniekiem var tikt prasīts veikt papildu darbus, kas nozīmē
virsstundas vai intensīvāku darba ritmu. Līdz ar to darbinieku skaits neraksturo noslodzi, kas
mainās gada garumā. Šādai situācijai ir vairāki skaidrojumi – (a) budžeta ierobežojumi neļauj
visus nodarbināt uz pilnu laiku, (b) darbu intensitātes svārstības pieprasa lielāku darbinieku
226 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
skaitu noteiktos brīžos (piemēram, kad notiek liela mēroga pasākumi kā Eirovīzija vai valsts
svētkos), (c) darbinieki ar nelielu slodzi pārsvarā ir pirmspensijas vecumā un arī arodbiedrības
biedri, līdz ar to darba attiecību pārtraukšana nav sociāli vēlama un tai varētu būt augstas izmaksas.
3) Darba organizācijas izaicinājumi. LTV darbiniekiem, kam ir elastīgs darba laiks, ir atļauts strādāt
arī citur (tai skaitā arī komerctelevīzijā). Tas dažreiz rada darba organizācijas problēmas, ja
darbinieks vienlaikus ir pieprasīts gan pamatdarbā, gan citā darba vietā.
4) Sadrumstalota struktūra, kas nodrošina satura ražošanas tehnisko atbalstu. Pastāv 8
atsevišķas struktūrvienības, kas piedalās satura ražošanas procesos, nodrošinot tehnisko atbalstu.
Tas var radīt risku, plānojot šī procesa attīstību vai restrukturizējot to.
5) Atbalsta procesu organizācija. Starp 115 nodarbinātajiem atbalsta procesu struktūrvienībās,
lielākā daļa (61 darbinieks) nodrošina funkcijas, kas ir saistītas ar telpu uzturēšanu. Atbilstoši
intervijām, tika izvērtēts ārpakalpojuma risinājums, taču iekšējo resursu izmantošana tika atzīta
par ekonomiski izdevīgāku. Tomēr šīs funkcijas nav saistītas ar organizācijas pamatdarbību un
var radīt papildu slogu administrācijai. Līdz ar to, mainot organizācijas struktūru, ārpakalpojuma
izmantošanu būtu vēlams izvērtēt atkārtoti.
6) Nav pamatota Grāmatvedības un Finanšu daļas pastāvēšana atsevišķi un to pakļautība dažādiem
vadītājiem. Personāla vadības funkcija šobrīd pastāv lietvedības līmenī. Nepastāv kvalitātes un
risku vadības funkcijas, kā arī iekšējais audits. Nav izdalīta mārketinga un sabiedrisko attiecību
(PR) funkcija, kas nodrošinātu organizācijas tēla attīstību un komunikāciju organizācijas iekšienē
un ārpus tās.
9.2. LR struktūra
LR esošās struktūrvienības var sagrupēt sekojošā veidā atbilstoši galvenajiem procesiem:
1) programmu/kanālu vadība (Ziņu dienesta, LR1, LR2, LR3, LR4, Radio teātra vadītāji, interneta
projektu vadītājs, arhīvs (fonotēka);
2) satura ražošanas radošais process (visi radošie amati) – Ziņu dienests, LR1, LR2, LR3, LR4,
Radio teātris, interneta vietnes redaktors;
3) satura ražošanas tehniskais process (visi tehniskie amati, kas piedalās satura ražošanā) –
Skaņu ierakstu daļa, Raidījumu un ierakstu daļa (izņemot maiņas priekšniekus),
Autotransporta daļa;
4) citi biznesa procesi:
organizācijas vadība – Valdes loceklis, Juridiskā dienesta vadītājs, finanšu direktors;
juridiskais atbalsts un lietvedība – Sekretariāts, Juridiskais dienests;
finanšu uzskaite un vadība – Finanšu daļa;
mārketings/PR/reklāmas pārdošana – Sabiedrisko attiecību daļa, Reklāmas daļa;
tehnikas un tehnoloģiju vadība – Datortehnoloģijas daļa, Raidījumu un ierakstu daļas maiņu
priekšnieki;
apsaimniekošana – Saimniecības daļa.
227 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
LR darbinieku un slodžu skaits pa funkcijām
# Funkcija Darbinieku skaits Slodzes (FTE)
1 Programmu/kanālu vadība 11 11
2 Satura ražošanas radošais process 131 125,5
3 Satura ražošanas tehniskais process 49 46
4 Organizācijas vadība 3 3
5 Juridiskais atbalsts un lietvedība 9 7
6 Personāla vadība f-ja nav izdalīta
7 Finanšu uzskaite un vadība 6 6
8 Mārketings/PR/reklāmas pārdošana 11 9
9 Tehnikas un tehnoloģiju vadība 16 16
10 Apsaimniekošana 4 3
KOPĀ 240 226,5
Avots: Darbinieku un slodžu skaits atbilstoši VSIA “Latvijas Radio”
Amatu nosaukumu un amatu algu sarakstam uz 24.09.2012.
Avots: Koncepcija par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi,
www.neplpadome.lv/lv/sakums/sabiedriskie-mediji/sabiedriskais-pasutijums/jaunais-sabiedriskais-elektroniskais-medijs/
39. attēls. LR organizatoriskā struktūra
228 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Secinājumi par esošo struktūru un darba organizāciju:
1) Valdes locekļa tiešā pakļautībā atrodas 18 struktūrvienību vadītāji un 3 komisijas, kas ievērojami
pārsniedz optimālo tieši padoto skaitu (7–8). Tas var radīt lielāku administratīvo slogu, kā arī
ierobežot laiku, kas tiek veltīts katrai jomai, par kuru atbild viens no 18 struktūrvienību vadītājiem.
2) Darbinieku noslodze. Aptaujātie vadītāji ir atzinuši, ka darbiniekam ir dota iespēja veikt
papildu darbus citās radio struktūrvienībās vai arī citās organizācijās, piemēram, televīzijā.
Vadītāju viedokļi par to, kā tas ietekmē darba kvalitāti pamatdarbā, atšķīrās.
3) Atbalsta procesi. Atbalsta funkcijas nodrošina salīdzinoši neliels darbinieku skaits. Tādas
funkcijas kā kvalitātes un risku vadība, iekšējais audits nepastāv. Personāla vadība tiek īstenota
lietvedības līmenī.
9.3. Darba izpildes vadības sistēma
Atbilstoši “Koncepcijai par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi” raidorganizāciju
stratēģiskie mērķi ir neskaidri, nav precīzu kritēriju, pēc kuriem tiktu vērtēta raidorganizāciju sabiedriskā
pasūtījuma izpilde. Kopumā tiek izmantoti sekojošie kritēriji:
raidījumu skaits,
raidījumu hronometrāža (stundas),
raidījumu izdevumi,
reitingi,
Mākslinieciskās padomes vērtējums par māksliniecisko kvalitāti (LTV)/ ekspertu atzinumi (LR),
klausītāju atsauksmes (LR).
Kaut arī organizāciju vadītāji izmanto darba izpildes vadības principus, vienotā sistēma nevienā no esošajām
raidorganizācijām nepastāv. Mērķi, kas ir saistīti ar sabiedriskā pasūtījuma izpildi, teorētiski tiek
pielietoti tikai organizācijas vadības darba novērtēšanai un netiek kaskadēti uz zemākiem hierarhijas
līmeņiem. Abās organizācijas ir izstrādāti kritēriji, kas attiecas uz raidījumu un sižetu kvalitāti un
kurus iespējams lietot, vērtējot gan komandas, gan individuālo sniegumu. Konkrēti individuāli darba
novērtēšanas kritēriji tiek lietoti neregulāri un atsevišķām darbinieku grupām.
9.3.1. LTV darba vērtēšanas kritēriji un process
Atbilstoši intervijās sniegtajai informācijai LTV piemēro šādus kritērijus projektu (kas nav bijis ēterā)
un produkta (kas ir bijis ēterā) vērtēšanai:
Projekta vērtēšana:
Tēmas aktualitāte;
Tēmas konteksts ar procesiem sabiedrībā;
Pasniegšanas veids – formāts, inovativitāte, tehniskā kvalitāte, profesionālā kvalitāte, tai
skaitā – raidījuma saturs un režija;
Prognozējamā mērķauditorija, reitingi, rezonanse publiskajā telpā, atgriezeniskā saite.
Raidījuma vērtēšana:
Tēmas aktualitāte – atbilstība iecerei;
Tēmas risinājuma – satura kvalitāte (scenārijs, vizuāla kvalitāte, režija, vadītāji, žurnālisti,
skaņas kvalitāte, inovativitāte);
Pašreklāmas un publicitātes kampaņas realizācija;
229 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Sasniegtie reitingi;
Atsauksmes.
Raidījumus vērtē satura redaktori. Vadītāji atzīst, ka radošā darba novērtējums ir komplicēts process,
jo kritēriji var tikt interpretēti atšķirīgi. Ne visi radošie darbinieki ir atvērti atgriezeniskai saitei, tas
padara novērtēšanas procesu nerezultatīvu. Cita problēma, atbilstoši aptaujātajiem vadītājiem, ir laika
un resursu trūkums regulārai kritēriju mērīšanai un datu apstrādei. Līdz ar to vērtēšanai tiek atlasīti
jauni raidījumi un citi atsevišķi raidījumi, piemēram, tie, kas tiek pārraidīti prime time.
Ziņu dienestā formāls kritēriju apraksts nepastāv, taču katru rītu plānošanas sapulcē analīzē iepriekšējās
dienas ziņu izlaidumu, kā arī reizi gadā vadītājs organizē pārrunas ar saviem darbiniekiem.
Tehniskās jomas darbinieku darba novērtēšanai tiek izmantoti kritēriji “brāķis” un “darba disciplīna”.
Brāķi konstatē darbinieki, kas ir atbildīgi par ēteru – ētera inženieri-izlaidēji. Tiek noskaidroti brāķa
iemesli, kas visbiežāk ir saistīti ar tehnikas kvalitāti, retāk ar darbinieka kompetencēm.
9.3.2. LR darba vērtēšanas kritēriji un process
LR ir definēti kritēriji dažādu žanru raidījumu kvalitātes vērtēšanai, kā arī kritēriji ziņu sižetu vērtēšanai.
Šāda vērtēšana tiek piemērota jauniem raidījumiem, kā arī citiem raidījumiem pēc izvēles. Raidījumu
kritērijos ietilpst tēmas aktualitāte, skaidra un loģiska raidījuma struktūra, žurnālista izvēlētā loma,
viedokļu dažādība, spēja noturēt klausītāja uzmanību, ietekme sabiedrībā, žurnālista valodas kvalitāte.
Tiek izstrādāti individuāli vērtēšanas kritēriji, kurus ir plānots sākt lietot tuvākajā laikā:
Runas temps,
Artikulācija,
Runas dinamika,
Balss,
Teikuma uzbūve,
Vārdu izvēle,
Vēstījuma struktūra un loģika,
Faktu ticamība,
Informācijas vērtība,
Spēja ieinteresēt,
Sarunas vadīšana,
Atbilstība tematam,
Kompetence,
Stresa noturīgums,
Personība.
Vērtēšanu ir plānots lietot gan individuāliem radošajiem darbiniekiem, gan apkopot struktūrvienības
griezumā, un kopējo vērtējumu atspoguļot organizācijas Intranetā. Balss kvalitātes vērtēšanai mēdz
pieaicināt ārējos ekspertus. Pārējiem amatiem kā darba kvalitātes kritērijs tiek piemērota amata apraksta
pienākumu izpilde.
9.4. Vadītāju kompetenču modelis
LTV ģenerāldirektora amata aprakstā ir norādīts, ka amata veicējam ir nepieciešama augstākā izglītība.
LTV ģenerāldirektora vietnieka amata aprakstā ir norādīts, ka amata veicējam ir nepieciešama augstākā
izglītība uzņēmējdarbības vadībā vai ekonomikā, Latvijas Republikas normatīvo dokumentu un LTV
230 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
iekšējo noteikumu pārzināšana, svešvalodu prasmes, labas saskarsmes un organizatora spējas, prin-
cipialitāte. LR sniegtie amatu apraksti nesatur informāciju par kompetencēm. Šobrīd kompetences nav
aprakstītas plašāk (definīcijas, vēlamas/nevēlamas rīcības piemēri) un netiek regulāri vērtētas, lai
noteiktu vadītāju (un arī darbinieku) attīstības vajadzības.
9.5. Motivācijas un atalgojuma sistēma
Abas raidorganizācijas katram amatam ir definējušas stundas likmes vai stundu likmju intervālus, kur
konkrētas likmes pielietošana ir atkarīga no kvalifikācijas kategorijas, darba sarežģītības pakāpes,
atbildības un pienākuma apjoma, kā arī LTV gadījumā papildus no koeficientu sistēmas47. LTV vadība
komentē, ka atalgojuma sistēma ir saskaņā ar valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu.
LR ziņu dienesta korespondentiem ir iespēja nopelnīt tā saukto “punktu naudu”, kas veidojas, vērtējot
korespondenta sagatavoto sižetu pēc noteiktiem kritērijiem. Vērtēšanu veic producents kopā ar
programmu vadītāju. Ir iespējamas piemaksas par papildu darbu. Piemēram, ziņu dienesta korespondenti
papildus strādā LR1 vai LR4 un otrādi. Aizvietošana arī tiek uzskatīta par papildu darbu. Ir iespējamas
arī piemaksas no sabiedrības partneru veidotā fonda. Iepriekš LR bija arī prēmija par mēneša labāko
raidījumu.
LTV mēdz piemērot samaksu par virsstundām, ja to prasa konkrēts projekts un budžetā tam ir līdzekļi,
kā arī LTV pastāv piemaksa par intensitāti.
Organizācijas piedāvā veselības apdrošināšanu un sedz telesakaru izdevumus limitu ietvaros noteiktiem
amatiem. Par papildu labumiem tiek uzskatīti arī komandējumi.
Pēc raidorganizāciju atzinumiem, kopējā atalgojuma summa vairumam amatu ir zemāka nekā tirgū.
Līdz ar to abas organizācijas saskaras ar speciālistu pārvilināšanu. LR gadījumā visvairāk aizplūst ziņu
dienesta darbinieki, tas ir saistīts gan ar atalgojumu, gan ar darba ritmu.
LTV un LR vadītāji norāda, ka darbinieku motivācija ir saistīta ar organizāciju stabilitāti un neatkarību.
9.6. Attīstības un izaugsmes plānošana
Abas raidorganizācijas biežāk pieņem darbā jaunus speciālistus ar nelielu darba pieredzi nekā
pieredzējušus profesionāļus, jo tos grūti piesaistīt zemā atalgojuma dēļ. Augstskolu absolventu sagatavotību
darbam abu organizāciju apjautātie vadītāji vērtē kritiski, norādot uz nepietiekamām praktiskām
prasmēm. Daļa respondentu neredz iespēju uzņemties vadīt praktikantus, jo uzskata to par papildu
darbu, kuram nav laika un naudas resursu. LTV vadītāji min piemērus, kad atsevišķi darbinieki uzņēmušies
iniciatīvu apmācīt studentus vai arī savus bērnus, kas vēlāk pievienojās organizācijai. LR vadītāji atzīst,
ka grūti sameklēt “radio” cilvēkus, kam ir nepieciešama laba balss. Jauni darbinieki visbiežāk nāk no
rakstošiem medijiem un savas karjeras sākumā paralēli darbam aktīvi mācās LR Mācību centrā. Abās
organizācijās tehnisku darbinieku vidū mainības gandrīz nav, līdz ar to šajā grupā neparādās jauni
darbinieki, kam būtu nepieciešama attīstība.
Talantu vadība abās organizācijās notiek neformāli: vadītāji pārzina savus darbiniekus un iesaka iekšējus
kandidātus vakancēm. Vadība pauž pārliecību, ka organizācijas nodrošina iespēju parādīt sevi, un tiem,
kas to izmanto, rodas arī iespējas pakāpties pa karjeras kāpnēm.
47 Aktuālas likmes un principi ir atspoguļoti www.ltv.lv/info/dokumenti/ un www.latvijasradio.lv/finanses.html
231 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Kompetenču pieeja formāli netiek pielietota, taču daļa no iepriekš aprakstītajiem individuālajiem vērtēšanas
kritērijiem pēc būtības ir uzvedības kompetences (piemēram, runas temps, dinamika). Šobrīd tās netiek
atdalītas no prasībām pret darba rezultātu (faktu ticamība, atbilstība tematam, utt.) un netiek
izmantotas, lai veidotu attīstības plānu.
Abu organizāciju darbinieku dalība mācībās ir lielākoties atkarīga no pašu iniciatīvas. LR vadītāji
komentē, ka viņi sagaida vairāk informācijas un plašāku mācību piedāvājumu no Mācību centra,
vienlaikus apzinoties šīs struktūras budžeta ierobežojumus. Savukārt LTV vadītāji norāda uz nepietiekamu
mācību budžetu, uz grūtībām savākt visus vienāda amata veicējus (piemēram, operatorus) kopā
apmācības organizēšanai. LTV vadītāji norāda, ka mācīšanās bieži vien notiek darba vietā, izmantojot
pieejamos resursus, tehniku. Piemēram, žurnālistiem ir iespēja iemācīties veikt video montāžu, un tā
var būt darbinieka priekšrocība, kad notiek izvēle komandējumam.
Rotācija mācību nolūkos šobrīd netiek īstenota, taču vadītāji pauda atbalstu šai pieejai savas organizācijas
ietvaros. Vadītāji norāda uz dažādām mācību iespējām, piemēram, diskusijām profesionāļu lokā, un
vēlētos, lai darbiniekiem būtu iespējas tajās iesaistīties regulāri. Šajā sakarā tika minēta darbinieku
noslodze un neskaidrība ar samaksu par laiku, kas tiek pavadīts mācoties. Pozitīvi vērtējams, ka
vadītājiem ir dažādas idejas, kā veicināt savu darbinieku izaugsmi, un viņi meklē veidus tās realizēt.
9.7. Sadarbība ar arodbiedrībām
Ap 50–60%48 LTV darbinieku ir biedri vienā no arodbiedrībām – Televīzijas tehnisko darbinieku
arodbiedrībā vai Latvijas Televīzijas arodbiedrībā. Ap 70–80%49 LR darbinieku ir Radio arodbiedrības
biedri. Televīzijas darbinieku arodbiedrības savā starpā sadarbojas, bet saikni ar Radio darbinieku
arodbiedrību neuztur.
LTV pastāv koplīgums, kas tika noslēgts 2009. gada 16. aprīlī. 2010. gadā tika noslēgta vienošanās
starp LTV vadību un abām arodbiedrībām par atsevišķo koplīguma punktu iesaldēšanu un šī
jautājuma atkārtotu izskatīšanu pēc budžeta apstiprināšanas. LTV arodbiedrību pārstāvji tiekas ar
vadību reizi mēnesī, lai pārrunātu aktuālus jautājumus. LR pastāv koplīgums, kas tika noslēgts 2. gadā,
ar pēdējiem grozījumiem 2012. gada 4. jūlijā. Atšķirībā no LTV koplīguma, kas paredz vienādus
labumus visiem LTV darbiniekiem, LR koplīgums atrunā papildu labumus arodbiedrības biedriem.
Abos koplīgumos paredzētie labumi ir apkopoti tabulā zemāk.
48 Pēc projekta darba grupas informācijas. 49 Ibid.
232 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
LTV un LR koplīgumos paredzētas piemaksas un labumi
Koplī-
guma
punkts
LTV apraksts LR apraksts
Koplī-
guma
punkts
3.3. Piemaksa par darbu īpašos apstākļos
10% apmērā no mēnešalgas
Piemaksa par darbu īpašos apstākļos
saskaņā ar vienošanos starp DD un
Darbinieku
III/2
3.5. Piemaksa par nakts darbu ne mazāk kā
50% no stundas/dienas likmes
3.7. Kompensācija par darbu atpūtas laikā –
brīvas dienas vai divkārša samaksa
3.8.* Piemaksa par aizvietošanu līdz 50%
(ja nav paredzēts līgumā)
3.9.* Piemaksa par mācekļa apmācību līdz
10% (ja nav paredzēts līgumā)
5.3.6.,
8.1.
DD jānodrošina medpunkta darbība:
bezmaksas pakalpojumi iespēju
robežās, potes pret ērču encefalītu
(pēc nepieciešamības), briļļu apmaksa
līdz Ls 30 (*ierobežojums nāca klāt)
Briļļu apmaksa līdz Ls 50;
DD sedz līdz 25% no rehabilitācijas
izdevumiem (iespēju robežās)
IV/3,
IV/9
5.3.7. DD apdrošina darbinieku veselību DD un A finansē veselības un nelaimes
gadījumu apdrošināšanu;
slimības lapu apmaksa
(papildus likuma noteikumiem)
VI/12,
VI/13
6.1.3. DD nodrošina transportu uz/no darba
darbiniekiem, kas strādā naktī
6.1.4. DD nodrošina transportu vai sedz
sabiedriskā transporta izdevumus
nokļūšanai mācību vai darba vietā
(ārpus biroja)
6.1.6. DD nodrošina tehniskā personāla
apmācību jaunas aparatūras
apkalpošanai
DD saglabā darba vietu (amatu) un
apmaksā ar kvalifikācijas celšanu
saistītos izdevumus;
mācību izdevumu kompensācija izgl.
iestādēs (līdz 30% no gada maksas)
VI/3,
VI/8
6.1.8. Atbalsts dzīves/darba līdzsvaram
(darba grafiki)
Darbiniekam, kuram ir bērni līdz
14 gadu vecumam, piešķir 1 nedēļas
papildu bezalgas atvaļinājumu gadā,
ja Darbinieks to vēlas
VI/4
6.2.4. DD nodrošina LTV darbinieku bērnu
pieskatīšanu LTV ēkā
Pasākumi Darbinieku bērniem
(līdz 12 gadiem) un pensionāriem
VI/14
233 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Koplī-
guma
punkts
LTV apraksts LR apraksts
Koplī-
guma
punkts
7.5., 7.7.
un 7.10.
Papildu atvaļinājums:
struktūrdaļu vadītājiem 5 dienas*;
tiem, kam ir stāžs līdz 5 gadiem – 1 diena;
tiem, kam ir stāžs 5–10 gadi – 2 dienas;
1 diena klāt par katriem nākamajiem
10 gadiem;
arodbiedrības valdei + tiem, kas veic
sabiedrisko darbu – līdz 5 dienām*;
darbiniekiem ar 2 bērniem līdz 16 g.
vai bērns invalīds līdz 18 g. – 3 dienas;
Apmaksātas brīvdienas:
darbinieku (kāzu, bērna
piedzimšanas)* un pirmās pakāpes
radinieku bēru gaidījumos līdz 3
dienām;
1. septembris – tiem, kam ir bērni līdz
10 gadiem
Papildu atvaļinājums:
Darbiniekiem ar 3 vai vairāk bērniem
līdz 16 g. vai bērnu invalīdu līdz 18 g. –
3 dienas;
Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar
īpašu risku – 3 dienas;
Arodbiedrības biedriem – 5 dienas
Apmaksātas brīvdienas:
Darbinieka laulība – 5 dienas;
pirmās pakāpes radinieka nāves
gadījums – 5 dienas;
1. septembris –tiem, kam ir bērni, kuri
apmeklē skolu 1.–5. klasē;
bērna izlaidums no izglītības iestādes –
1 diena;
ja nodod asinis – 2 darba dienas;
tiem, kas mācās – 2 darba dienas
mācību gadā
VI/6
7.11.2.,
7.12.1.
Sporta un atpūtas pasākumi LTV
darbiniekiem un viņu ģimenēm;
DD jāorganizē sporta spēles
veselības aprūpes pasākumi, sporta
bāze, peldbaseina izmantošana
(atbild DD un A)
VI/2
10.1. Dāvanas/pabalsti:
dzīves jubilejās (no 50 gadiem ik pēc
5) – pieejami tiem, kam ir stāžs virs
5 gadiem*;
ja aiziet pensijā – tiem, kam stāžs virs
20 gadiem*;
bērna piedzimšanas gadījumā*;
pirmās pakāpes radinieka apbedīšanas
gadījumā (pabalsts + autotransports)
Dāvanas/pabalsti:
bērna piedzimšana vai adoptēšana –
2 min algas (DD), Ls 50 (A);
pirmās pakāpes radiniekiem
darbinieka nāves gadījumā – 3 min.
algas (DD), Ls 100 (A);
Darbiniekam sakarā ar ģimenes locekļa
vai apgādājamā nāvi – 1 min. alga (DD),
Ls 25 (A);
reizi gadā tiem, kam ir 3 bērni vai
bērns invalīds līdz 18.g. – 50% no min.
algas (DD);
veselības uzlabošanai (ja nepieciešams –
zāļu u.c. izdevumu kompensēšanai)
ne biežāk kā reizi gadā līdz Ls 25 (A);
sporta aktivitāšu atbalsts (A);
naudas balvas līdz 1 min. algai
VI/5,
IV/11
234 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Koplī-
guma
punkts
LTV apraksts LR apraksts
Koplī-
guma
punkts
10.3. Transporta piešķiršana neatliekamām
personiskajām vajadzībām pēc
iespējām un saskaņā ar cenrādi
10.4. Darba meistara nosaukums, balvas un
priekšrocības tiem, kas nostrādājuši 25
gadus
sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi
un dzeramais ūdens
VI/1
iespēja izmantot VSIA “Latvijas Radio”
bibliotēku
VI/1
Avots: Autora apkopojums no LTV un LR koplīgumiem.
*Saskaņā ar vienošanos iesaldētie punkti (attiecas uz LTV); DD-darba devējs, A-arodbiedrība
9.8. Darba devēja tēls
Darbinieku aptaujā, kas notika 2012. gada 4. ceturksnī, tika apzināti darbinieku viedokļi par LTV un LR
darba devēju tēlu.
Avots: Darbinieku aptauja.
40. attēls. LTV darbinieku viedoklis par LTV darba devēja tēlu, n=105
235 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Attēlā ir redzams, ka vairākums LTV darbinieku, kas piedalījās aptaujā, uzskata, ka tā ir laba vieta, kur
strādāt, stabila organizācija ar profesionālu komandu. Savukārt tādi aspekti kā ‘moderna’ un ‘dinamiska’
drīzāk nav raksturīgi LTV. Darbinieku viedokļi par profesionālās attīstības iespējām dalās.
Avots: Darbinieku aptauja.
41. attēls. LR darbinieku viedoklis par LR darba devēja tēlu, n=66
Vairākums LR aptaujāto darbinieku visus piedāvātus aspektus novērtēja kā drīzāk vai pilnībā
atbilstošus savai organizācijai. Salīdzinoši mazāk atbilstoši ir tādi aspekti kā ‘moderna organizācija’,
‘dinamiska organizācija’ un ‘nodrošina iespēju profesionāli attīstīties’.
Salīdzinot LTV un LR aptauju rezultātus, var redzēt, ka darbinieku vērtējumiem ir līdzīgas tendences,
kaut arī LR visus aspektus novērtēja kā vairāk atbilstošus. Darba grupas dalībnieki diskusijā par
raidorganizāciju darba devēja tēlu raksturoja sekojoši: stabilas organizācijas, kurās strādā profesionāļi
un sava darba entuziasti, tajā pašā laikā konservatīvas organizācijas, kas nav orientētas uz pārmaiņām.
9.9. Esošās situācijas kopsavilkums
LTV un LR organizatoriskas struktūras veidojošās vēsturiski, attīstoties abām organizācijām un
pielāgojoties vadības uzstādījumiem un ārējiem apstākļiem, tai skaitā 2008. gada finanšu krīzei. Salīdzinot
struktūras un atsevišķo funkciju organizāciju ar citiem uzņēmumiem un labas prakses piemēriem, ir
iespējams veikt uzlabojumus gan funkcionālajā dalījumā, gan darbinieku/slodžu skaita ziņā.
Abās organizācijas pastāv dažādi atsevišķi personāla vadības procesu elementi – darba izpildes vērtēšanas
kritēriji, atalgojuma principi, labumi, darbinieku profesionālās izaugsmes iespējas, taču trūkst vienotas
un sistēmiskas pieejas. Organizācijām būtu nepieciešams pārskatīt personāla vadības funkciju atbilstoši
236 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
mūsdienu labai praksei, kad personāla vadītājs/direktors ir daļa no organizācijas vadības komandas
(valdes) un personāla vadības funkcija un procesi tiek sasaistīti ar organizāciju stratēģiskajiem mērķiem.
Nākamajā sadaļā tiek sniegtas vispārējas rekomendācijas personāla vadības stratēģijai un atsevišķo
personāla vadības procesu organizēšanai. Piedāvātie struktūras varianti paredz Personāla vadības
direktora/valdes locekļa amata izveidi un 7–8 personāla vadības speciālistu komandu, kas būtu
atbildīga par minēto procesu precizēšanu un ieviešanu. Zemāk vienā tabulā ir apkopots LTV un LR
personāla vadības stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudi (SVID analīze), savukārt citā tabulā –
mediju nozares darba tirgus izaicinājumi. Šie visi faktori tika ņemti vērā, izstrādājot priekšlikumus, kas
ir aprakstīti 9.10. sadaļā.
Organizāciju personāla vadības prakses SVID analīze
STIPRĀS PUSES
plakanas struktūras;
izstrādāti (un daļēji arī tiek pielietoti)
kritēriji radošā personāla individuālā darba
vērtēšanai;
koplīgumi paredz salīdzinoši plašu labumu
klāstu;
darba devēja tēls – stabilas organizācijas ar
profesionālām komandām;
LTV gadījumā summētā laika princips
nodrošina izmaksu kontroli;
LR gadījumā ir ļoti neliels FTE atbalsts
procesos
VĀJĀS PUSES
pastāv atsevišķas strukturālas nepilnības, no būtiskām
funkcijām personāla vadībā nav attīstīta kvalitātes un
risku vadība, iekšējais audits – nepastāv;
nepastāv mērķu vadības process; nav sistēmiskas
pieejas darba izpildes vadības procesam; darba izpildes
kritēriji nav saistīti ar organizāciju kopējiem mērķiem;
izņemot radošo personālu, individuālais sniegums
netiek vērtēts;
lielai darbinieku daļai atalgojuma līmenis ir zem tirgus
mediānas, kopš 2008. gadā kopējais atalgojums tika
būtiski samazinātas sakarā ar taupības pasākumiem
(LR–30%, LTV–40%);
piemaksas stimulē palielināt darba apjomu, bet ne
darba kvalitāti (par papildu darbu, intensitāti,
aizvietošanu, utt.), mainīgs atalgojums, kas būtu saistīts
ar darba kvalitāti, nepastāv;
trūkst strukturētas pieejas darbinieku attīstībai, mācību
budžets ir nepietiekams;
mazs jaunu darbinieku īpatsvars;
ierobežota darbinieku dažādība (vecuma ziņā lielāks
īpatsvars darbiniekiem virs 40);
darba devēja tēls – nav moderns, neorientējas uz
pārmaiņām;
LTV gadījumā arī summētā laika principa sekas, dažāda
noslodze, kad daļa darbinieku ir pārslogota, citiem
maza noslodze un rezultātā mazi ienākumi, darba
organizācijas grūtības, ja darbinieks strādā arī citur;
LR gadījumā arī liels struktūrvienību skaits tiešā valdes
locekļa pakļautībā
237 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
IESPĒJAS
plakana struktūra dod iespējas efektīvai
komunikācijai starp vadību un
darbiniekiem abos virzienos, ātrākai ideju
īstenošanai, patīkamākai darba videi
(sasniedzama vadība; atkarīgs arī no
vadības stila!);
darbinieki var apvienot pamatdarbu ar
papildus darbu savā organizācijā (LR) vai
ārpus tās (LR, LTV) – potenciāli ir iespēja
gūt papildus pieredzi, prasmes, paplašināt
redzesloku;
var mainīt darbinieku uztveri par
atalgojuma paketi, komunicējot labumu
iespējas un to materiālu vērtību;
piesaista darbiniekus, kuri vērtē stabilitāti
un profesionālismu
DRAUDI
var zust fokuss uz organizāciju mērķiem, kas rezultātā
netiek sasniegti;
vadības pārāk liela iesaiste operatīvu jautājumu
risināšanā un rezultātā mazāk uzmanības stratēģiskiem
aspektiem, attīstībai stagnācija;
darbinieku motivācijas kritums risks darba kvalitātei
un darbinieku noturēšanai;
darbinieku pārslodze, strādājot papildu darbu
izdegšana risks darba kvalitātei un darbinieku
noturēšanai;
darbinieku produktivitātes kritums (nesistemātiskas
attīstības dēļ);
stagnācija ierobežotu mācību pasākumu dēļ un arī
tādēļ, ka organizācijās neieplūst jauni darbinieki;
grūtības piesaistīt jaunus darbiniekus (DD tēls, atalgojums);
nespēja uzrunāt jauniešu tirgus segmentu (darbinieku
demogrāfijai jābūt atbilstošai mērķa tirgus
demogrāfijai)
Mediju nozares darba tirgus izaicinājumi
Joma Izaicinājumi
Personāla
plānošana
izmaiņas nozarē nosaka izmaiņas amatos (darba saturs, kvalifikācijas prasības) un
organizāciju struktūrās ir būtiska elastība;
nozarei raksturīga lielāka elastība darba attiecībās nekā citās nozarēs izaicinājums
vadītājiem vadīt personālu, kas nav viņiem administratīvi pakļauts;
pieprasījums pēc jaunām prasmēm pieaug, piedāvājumā ir deficīts līdzdarboties
speciālistu sagatavošanā sadarbībā ar izglītības iestādēm
Piesaiste grūti piesaistīt radošo personālu ar pieredzi un vārdu, galvu medību pieejai – augstas
izmaksas;
piesaiste atkarīga no organizācijas tēla, svarīgi to mērķtiecīgi veidot un uzturēt
Vadība dinamiska vide prasa augstu stresa noturību, svarīgi pārbaudīt atlases procesā;
radošie darbinieki mēdz būt noraidoši pret atgriezenisko saiti, “zvaigžņu slimība”;
radošo darbinieku orientācija uz procesu nevis mērķi izaicinājums efektivitātes
celšanai
Attīstība attīstība un talantu vadība ir kritiski svarīga konkurētspējai (vairāk nekā citās nozarēs);
labas iespējas nodrošina pieredzes apmaiņa, mācīšanās no kolēģiem jāvelta laiks;
darbinieku motivācija attīstīties ir dažāda, jāveicina
Noturēšana nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu;
nodrošināt patīkamu darba vidi;
vadības stils;
korporatīva kultūra
238 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Avots: Apkopojis autors, izmantojot darba grupas diskusijas materiālus.
9.10. Piedāvātais organizācijas attīstības scenārijs
Ņemot vērā organizāciju esošo kapacitāti, kā arī mediju nozares un darba tirgus izaicinājumus, kas
apkopoti tabulās, jaunajam sabiedriskajam medijam var rekomendēt balstīt savas personāla vadības
stratēģijas uz sekojošām pamatnostādnēm:
Nākotnes talantu attīstība un piesaiste:
sadarbībā ar izglītības iestādēm noteikt mediju profesiju standartus, sagatavot jauniešus un
piesaistīt tos darbam savā organizācijā,
veicināt savu darbinieku attīstību atbilstoši nozares tendencēm un nākotnes prasībām;
Elastīga pieeja darba organizācijai, pārmaiņu un jauninājumu atbalstīšana:
saglabāt plakanu struktūru,
nodrošināt regulāru un pozitīvu komunikāciju visos līmeņos,
veicināt kultūru, kurā ir atbalsts idejām un tolerance pret kļūdām,
veicināt darbinieku sadarbību, rotāciju, dalīšanos pieredzē;
Orientācija uz mērķi un rezultātu (konkurētspējas paaugstināšanai):
kaskadēt stratēģiskus mērķus struktūrvienībās un individuālā līmenī,
mērīt mērķu izpildi, atsekot progresu, salīdzināties ar citām organizācijām (angļu val.
benchmarking),
apbalvot par labiem rezultātiem;
Vadības prasmju attīstība un stiprināšana, vidējā līmeņa vadītāju kapacitātes stiprināšana;
Izstrādāt un ieviest medijā procesus, kas atbalsta modernu, dinamisku, orientētu uz attīstību
darba devēja tēlu, un atbilstoši komunicēt uz āru.
“Koncepcija par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi”50 piedāvā trīs iespējamus
sabiedrisko mediju attīstības scenārijus, kuros apkopotas galvenās iezīmes.
Avots: Projekta darba grupas materiāls.
42. attēls. Esošās koncepcijas scenāriji
No personāla vadības viedokļa katram scenārijam ir savi potenciāli ieguvumi un riski:
1. scenārijam būtu lielākas personāla izmaksas, jo atsevišķo organizāciju pastāvēšana neļauj
optimizēt administratīvo un atbalsta funkciju personālu, kā arī izmantot iespējamus apjomradītus
50 www.neplpadome.lv/lv/sakums/sabiedriskie-mediji/sabiedriskais-pasutijums/jaunais-sabiedriskais-elektroniskais-
medijs/
239 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
ietaupījumus. Augstāk aprakstītas personāla vadības stratēģijas īstenošana šajā gadījumā
prasītu vairāk laika un finanšu resursu. Būtu arī grūtāk veicināt atsevišķu organizāciju darbinieku
sadarbību, lai veidotu multimediju risinājumus un attīstītu jaunus produktus, nekā ja šie
projekti norisinās vienas organizācijas ietvaros.
2. scenārija riski ir saistīti ar divu dažādu organizāciju apvienošanu. Ilgtermiņā šis scenārijs
būtu tas, kas ļautu gan efektivizēt medija biznesa procesus, gan nodrošināt attīstību atbilstoši
iecerētai vīzijai “veidot vadošo multimediju organizāciju Latvijā”51. Apvienojot resursus un
izvēloties vadības pozīcijām spēcīgākus un zinošākus kandidātus, pastāv lielāka varbūtība
veiksmīgi īstenot personāla vadības stratēģiju.
3. scenārija galvenais izaicinājums no personāla vadības viedokļa ir mainīt organizācijas
pamatdarbību no satura ražošanas uz satura iepirkšanu, kas prasa būtiski mainīt organizācijas
procesus un struktūru, kā arī ietekmē prasības, kas tiktu izvirzītas darbiniekiem.
Izvērtējot iespējamos scenārijus arī no citiem viedokļiem un diskutējot par tiem dažādās darba grupās,
tika izvēlēts 2. scenārijs, jo tas potenciāli ļautu visefektīvāk nodrošināt satura apjoma un kvalitātes
pieaugumu, multimediju risinājumu attīstību, kā arī ir efektīvāks no pārvaldības viedokļa.
Organizācijas struktūras kontekstā tika izstrādāti 3 struktūras varianti:
1. variants sasaucas ar 1. scenāriju – paredz atsevišķus satura ražošanas procesus un struktūras,
bet apvieno atbalsta procesus vienas organizācijas ietvaros;
2. variants atbilst 2. scenārijam;
3. variants arī atbilst 2. scenārijam, bet paredz citādu satura ražošanas procesu organizāciju un
balstās uz satura veidošanas darba grupas izstrādātājiem priekšlikumiem;
organizatoriska struktūra, kas būtu atbilstoša 3. scenārijam, netika izstrādāta, ņemot vēra projektu
vadītāju uzstādījumu.
Tālāk šajā sadaļā ir aplūkots 2. struktūras variants, pārējie 2 ir apskatāmi www.neplpadome.lv.
9.10.1. Organizācijas struktūra, funkcijas, amati, darbinieki
51 Atbilstoši projekta darba grupas materiāliem.
240 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Avots: Izstrādāja autors sadarbībā ar darba grupu.
43. attēls. Piedāvātais struktūras variants
Šis variants tika izstrādāts, izmantojot Satura veidošanas darba grupa priekšlikumus un citu mediju un
organizāciju piemērus, kas tika aplūkoti projekta gaitā. Tas paredz visu funkciju apvienošanu un
sekojošus organizēšanas principus:
Programmu vadības pārvaldē ietilpst TV, Radio un Interneta programmu/kanālu vadītāji, kuri
pilda satura plānotāju, pasūtītāju un izplatītāju lomu;
Ziņu dienests ir izdalīts no citām redakcijām, tam ir paredzēta sava tehniskā atbalsta komanda
(operatori, autovadītāji, video/audio montāžas speciālisti) ar mērķi nodrošināt operatīvu darbību;
Satura pārvalde atbild par redakcijām, pasūtījuma izpildi TV, Radio un Interneta kanāliem, tajā
ietilpst producēšanas daļa, kas ražo multimediju raidījumus; [kā alternatīva Informatīvi
dokumentālo raidījumu redakcija var tikt iekļauta Ziņu dienestā];
Attīstības un mārketinga pārvalde nodrošina tirgus izpēti, zīmolu vadību, jaunu satura un
tehnoloģiju produktu ieviešanu; jauninājumu izstrādē piedalās attiecīgie speciālisti no Satura
pārvaldes [procesa apraksts tika izstrādāts Satura veidošanas darba grupā];
Atsevišķas Personāla vadības un Finanšu un administratīvā vadības struktūrvienības; šo funkciju
organizēšanā ir iespējamas arī citas pieejas. Personāla vadības struktūrvienības pastāvēšana
valdes pakļautībā tiek veidota ar domu atbalstīt vadības komandu pārmaiņu īstenošanā, kā arī
šāds struktūras risinājums ir balstīts uz labu praksi personāla vadības organizēšanā;
Tehniskā vadība atbild par tiešraidēm, platformām, IT uzturēšanu un apraidi;
Ieteicams izvērtēt iespēju nodot ārējiem piegādātājiem apsaimniekošanas un autotransporta
funkcijas.
Piedāvātā organizatoriskā varianta potenciālie ieguvumi:
Neatkarīgs un spēcīgs ziņu dienests;
Sadarbības un sinerģijas iespējas, pateicoties tam, ka redakcijas apvieno radošo personālu visām
platformām (TV, Radio, Interneta);
241 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Programmu vadība īsteno pasūtītāja lomu attiecībā pret redakcijām, stimulē orientāciju uz
rezultātu un kvalitāti;
Tehniskā atbalsta personāla iekļaušana Satura pārvaldē sekmē kopīgu atbildību par produktu
un ciešāku sadarbību;
Atbildība par attīstību direktoru līmenī sekmē inovācijas;
Atbildība par personāla vadību direktoru līmenī nodrošina pastiprinātu uzmanību personāla
motivēšanai (īpaši pārmaiņu laikos) un attīstībai;
Salīdzinājumā ar esošo situāciju samazinās administratīvās /atbalsta funkcijas slodžu skaits (skat. tabulu
“Piedāvātais slodžu dalījums”).
Savukārt, tā riski ir:
Mazāk neatkarīgu balsu – redaktoru (redakciju vadītāju) uzdevums ir veicināt dažādu viedokļu
atspoguļošanu;
Sinerģija var izpausties vienīgi kā vienas tēmas apspēlēšana no visām pusēm – redaktoru
(redakciju vadītāju) uzdevums ir izvērtēt papildu materiāla pievienoto vērtību;
“Nerentablu/ nepieprasītu” virzienu/tēmu uzturēšana – programmu direktoru uzdevums
kontrolēt atbilstību sabiedriskajam pasūtījumam.
Ņemot vērā, ka piedāvātais variants paredz matricas veida struktūras elementus, nepieciešams vērst
uzmanību sekojošiem darba organizācijas aspektiem:
Jāvienojas par lomu sadalījumu starp programmu/kanālu vadītājiem (Programmu vadības pārvalde)
un redakciju vadītājiem (Ziņu dienests un Satura pārvalde), kā arī augstākā līmenī – starp
Programmu attīstības direktoru, Ziņu dienesta direktoru un Satura pārvaldes direktoru; jābūt
skaidram lēmumu pieņemšanas mehānismam – kurš pieņem lēmumus par kuru jomu, kuros
gadījumos konsultējas viens ar otru, utt. Šie jautājumi būtu atrisināmi kopīgā diskusijā.
Jāvienojas par mērķiem un darba kvalitātes kritērijiem, kas attieksies uz darbiniekiem, kuri
strādā redakcijās un producēšanas daļā, un skaidri jādefinē, kurš vērtēs šo darbinieku sniegumu.
Parasti lielāka loma ir tiešajam vadītājam, taču ‘matricas’ vadītājam arī jābūt teikšanai gan par
izvirzāmajiem mērķiem, gan par to novērtēšanu. Šī procesa organizācija būtu jānosaka darba
izpildes vadības sistēmas kontekstā.
Jāveido caurskatāma sistēma, kas ļauj redzēt darbinieku pieejamību/noslodzi un dažādu projektu
statusu, tas palīdzētu plānošanas procesā (tas ir aktuāli ne tikai matricas veida organizācijās).
Jāveicina vadītāju regulāra komunikācija un informācijas apmaiņa.
Balstoties uz salīdzinājumu ar citām mediju organizācijām Latvijā un ārzemēs, ir veikti aprēķini par jauna
medija aptuveno slodžu skaitu. Aprēķinu kopsavilkums ir apkopots tabulā.
Piedāvātais slodžu dalījums
# Funkcija
Esošais FTE skaits
Piedāvātais FTE
jaunai
organizācijai
Salīdzinājums
ar citām
organizācijām
LTV LR kopā FTE
% no
kopējā
skaita
% no kopējā
skaita
1 Programmu/kanālu vadība
mārketings/PR/reklāmas
pārdošana
49 19 68 60 10% ~14%
242 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
2 Satura ražošanas radošais
process 69 126,5 195,5 240 41% ~37%
3 Satura ražošanas tehniskais
process 87,5 46 133,5 145 25% ~25–30%
(tehniskais
personāls
kopā) 4 Tehnikas un tehnoloģiju
vadība 73 16 89 55 9%
5 Organizācijas vadība 2 3 5
5
(valde) 1% līdz 1%
6 Juridiskais atbalsts un
lietvedība; personāla
vadība; finanšu uzskaite un
vadība; iekšējais audits;
apsaimniekošana
70,5 16 86,5 75 13%
~13% (vai
~6% bez telpu
servisa)
KOPĀ 351 226,5 577,5 580* 100%
* aprēķini ir aptuveni, jāparedz svārstības +/-10%.
Avots: Autora aprēķini un apkopojums, LTV datus skat. sadaļā 9.1, LR datus skat. sadaļā 9.2, salīdzinājums
ar citām Latvijas organizācijām un EBU52 dati par sabiedriskajiem medijiem ar darbinieku skaitu <1000.
Veidojot jauno organizāciju, jārēķinās, ka nav iespējams saglabāt visus amatus tieši tādus, kādi tie ir
šobrīd. Līdzīgi ne visi darbinieki varēs atrast sev darbu jaunajā medijā. Lēmumi par konkrētiem amatiem,
to saturu un pienākumu apjomu, kā arī prasībām pret amatu veicējiem un konkrēto personu apstiprināšanu
amatos būtu jāpieņem jaunā medija vadītājiem. Līdzīgi būtu jāizskata jautājums par nodarbinātības
principiem tiem darbiniekiem, kas šobrīd ir nodarbināti pēc summētā laika principa un kuru noslodze
ir ievērojami zem vidējā. Svarīgi būtu paturēt štatā kompetentus darbiniekus, kuru sniegums atbilst
amatu prasībām (to var izvērtēt tiešie vadītāji). Nepieciešamību pēc lielāka resursa periodos, kad ir
lielāks darba apjoms, var risināt, piesaistot attiecīgus speciālistus un noslēdzot līgumus uz konkrētu
laiku un/vai konkrētu uzdevumu izpildei. Jāparedz kompensāciju budžets tiem, kas tiks atbrīvoti no
darba, un procesā jāiesaista kompetenti juristi un personāla vadības speciālisti.
9.10.2. Darba izpildes vadības (DIV) sistēma
Lai nodrošinātu strukturētu pieeju mērķu izstrādes un to izpildes kontroles procesam, kā arī lai saistītu
darbinieku attīstību ar organizācijas stratēģiskajām prioritātēm, tiek piedāvāts veidot vienoto darba
izpildes vadības sistēmu. Šī sistēma var iekļaut sekojošus komponentus:
mērķu un standartu definēšana, mērķu kaskadēšana organizācijas ietvaros no augstākā vadības
līmeņa līdz ierindas darbiniekiem;
vadītāju un darbinieku individuālā darba snieguma novērtējums;
vadītāju un darbinieku attīstības plānošana, vadoties no darba snieguma un kompetenču
novērtējuma (aplūkots sadaļā 9.10.5.);
vadītāju un darbinieku izaugsmes (karjeras) plānošana, vadoties no darba snieguma un
kompetenču novērtējuma, kā arī no organizācijas pēctecības plāna (aplūkots sadaļā 9.10.5.);
vadītāju un darbinieku mainīgā atalgojuma noteikšana, vadoties no darba snieguma novērtējuma
(aplūkots sadaļā 9.10.4.).
52 EBU – European Broadcasting Union
243 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Pēc organizācijas vadības vēlmēm un vajadzībām sistēmā var iekļaut arī citus komponentus. Lai nodrošinātu
efektīvu sistēmas administrēšanu, vēlams iegādāties atbilstošo IT risinājumu, kas palīdzētu apkopot
un izmantot ar novērtēšanas un attīstības procesiem saistītus datus. Ir ērti, ja DIV IT rīks ir integrēts
kopējā personāla vadības IT sistēmā.
DIV process var būt sekojošs:
Noteiktā laikā (visbiežāk gada beigās) tiek definēti mērķi nākamajam periodam (gadam). Mērķu
vadībai var izmantot pieeju no augšas uz leju (angļu val. top-down), jeb vispirms definēt visas
organizācijas mērķus un tad sadalīt un transformēt tos struktūrvienību un individuālā līmenī.
Kā nākamais solis notiek vadītāju un darbinieku tā sauktās ikgadējās pārrunas, kuru gaitā tiek
novērtēts iepriekšējā perioda sniegums (izmantojot rezultātu kritērijus – mērķi, standarti, citi
darba izpildes rādītāji), kā arī izvirzīti mērķi nākamajam periodam. Atkarībā no
nepieciešamības mērķu izvērtējums var notikt reizi mēnesī/ ceturksnī/ pusgadā/ gadā vai ar
citu regularitāti, kas ir saskaņā ar citiem biznesa procesiem. Pārrunu gaitā var arī vērtēt
kompetences (arī saukti “ieguldījuma kritēriji”), izmantojot rezultātus attīstības plānošanai.
Kompetenču vērtēšanai var izmantot arī citas pieejas, piemēram, 360 grādu novērtēšanu
(parasti tiek izmantota vadītājiem vai atslēgcilvēkiem).
DIV pārrunu dati tiek apkopoti struktūrvienību un visas organizācijas līmenī. Atkarībā no
organizācijas vajadzībām un saistīto procesu centralizācijas, var notikt DIV datu analīze, kuras
rezultāti tiek izmantoti mācību plāna sagatavošanā, pēctecības plānošanā un citos procesos.
Lai DIV sistēma dotu pievienoto vērtību, ir būtiska vadītāju ticība tai un vēlme to izmantot darbā ar
savu komandu. Lai panāktu vadītāju atbalstu, vēlams iesaistīt vadītājus sistēmas veidošanā, nodrošināt
sistēmas pielietošanu organizācijas augstākajā līmenī, apmācīt vadītājus par sistēmas darbības
principiem un atgriezeniskās saites sniegšanu padotajiem (kas ir būtisks DIV sistēmas elements).
2012. gada oktobrī un novembrī veiktajā LTV un LR darbinieku aptaujā tika noskaidroti darbinieku
viedokļi par kritērijiem, pēc kuriem varētu vērtēt viņu darbu. Aptaujas rezultātu apkopojums ir redzams
attēlos zemāk.
244 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Avots: Darbinieku aptauja.
44. attēls. Kritēriji: LTV darbinieku viedoklis, n=106
Avots: Darbinieku aptauja
245 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
45. attēls. Kritēriji: LR darbinieku viedoklis, n=66
Apkopojot šos viedokļus, tiek piedāvāts izmantot sekojošus darba izpildes kritērijus dažādām amatu grupām:
Vadītāji
Radošie
darbinieki
Tehniskie
darbinieki
Atbalsts funkciju
darbinieki
Rezultātu kritēriji
Mērķu izpilde X X* X* X*
Raidījumu kvalitāte X
Efektivitātes rādītāji X
Amata pienākumu prasību izpilde X* X* X*
Ieguldījuma kritēriji
Zināšanas, prasmes – prof. kvalifikācija X X X
Uzvedības kompetences X X X X
Citi
Ekspertu vērtējums X X
Skatītāju vērtējums X
Avots: Autora prezentācija darba grupai.
*Mērķu uzstādīšana un mērīšana ir vēlama visos līmeņos, taču var prasīt pakāpenisku ieviešanu;
tā vietā var vērtēt citus rezultātu kritērijus.
Būtu ieteicams izmantot līdzsvarotās mērķu kartes (angļu val. balanced scorecard) principus, izvirzot
gan organizācijas mērķus, gan arī struktūrvienību un darbinieku individuālus mērķus. Organizācijas
kopējie mērķi atbilstoši projekta darba grupas priekšlikumiem būtu sekojoši:
1) sasniegtā dienas auditorija;
2) satura kvalitāte jeb auditorijas apmierinātība;
3) finansējuma pieaugums;
4) medija tēls;
5) uzticamības indekss.
Uzvedības kompetences, kas ir viens no ieguldījuma kritērijiem, ir aprakstītas sadaļās 9.10.3 un 9.10.5.
Profesionālo kvalifikāciju būtu jāvērtē brīdī, kad rodas jaunas prasības pret to, piemēram, kad darbinieks
sāk darbu jaunā amatā, vai arī kad darbinieks ir papildinājis savu kvalifikāciju. Ekspertu un skatītāju
vērtējumus var izmantot, lai gūtu papildu informāciju par radošo un daļēji arī tehnisko darbinieku sniegumu.
No vērtējamiem kritērijiem mērķu izpildi var ieteikt sasaistīt ar atalgojuma mainīgo daļu. Ja kādai amatu
grupai mērķu izvirzīšana un mērīšana ir kādu iemeslu dēļ apgrūtināta, var piemērot šādus kritērijus:
radošajiem darbiniekiem – raidījumu kvalitātes kritērijus (var salāgot kritērijus, kas ir izstrādāti
LTV un LR šobrīd);
tehniskajiem darbiniekiem – efektivitātes kritērijus (var izmantot attiecīgu procesu KPI (key
performance indicators – svarīgus darba rādītājus), kas ir saistīti ar darba ātrumu, precizitāti
un citiem līdzīgiem aspektiem);
atbalsta funkciju darbiniekiem – amata pienākumu prasību izpildi (vēlams definēt attiecīgus
KPI vai cita veida standartus, ar kuriem salīdzināt darba izpildi).
246 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Jācenšas izmantot tādus kritērijus, kas ir saprotami darbiniekiem un kurus vadītājiem ir viegli mērīt.
Lai ieviestu mērķu kaskadēšanu, var veidot speciālu darba grupu, kas palīdz vadītājiem “pārtulkot”
stratēģiskus mērķus struktūrvienības un individuālos mērķos.
Kopīgā mainīgā atalgojuma fonds
Pieņēmums, vidēji 10% gadā no pamatatalgojuma, kuru var diferencēt piemēram augstākā līmeņa
speciālistiem ~ 15%, zemākā līmeņa speciālistiem ~ 5%. Zemāk bruto summas:
2014 2015 2016 2017 2018
0,8 M Ls 1 M Ls 1 M Ls 1,1 M Ls 1,2 M Ls
9.10.3. Organizācijas valde: funkcijas un kompetences
Jaunās organizācijas vadību nodrošinās valde, kas sastāvēs no 5 valdes locekļiem: valdes priekšsēdētāja,
programmu attīstības direktora, tehniskā direktora, personāla vadības direktora un finanšu un admi-
nistratīvā direktora. Atbilstoši projekta darba grupas sagatavotajiem materiāliem, zemāk ir apkopotas
valdes kopīgās funkcijas, kā arī valdes locekļu galvenie pienākumi.
Valdes kopīgās funkcijas:
medija satura stratēģijas izstrāde;
organizācijas darbības stratēģijas izstrāde;
medija pārstāvēšana sabiedrībā, iestādēs;
organizācijas gada un ceturkšņa finanšu budžeta apstiprināšana un izpildes kontrole;
kapitālieguldījumu plāna apstiprināšana;
gada pārskatu apstiprināšana;
1. līmeņa vadītāju atlase, motivācija;
organizācijas stratēģisko projektu plāna apstiprināšana;
lēmumu pieņemšana par organizācijas struktūru, daļu mērķiem un budžetu;
lielo reklāmas darījumu apstiprināšana.
Valdes priekšsēdētāja (CEO) galvenie pienākumi ir:
stratēģiski attīstīt medija saturu un organizāciju;
vadīt medija kopējo saturisko un saimniecisko darbību;
vadīt medija kopējo saturisko un organizācijas mērķu sistēmu;
pārvaldīt sabiedriskā pasūtījuma un organizācijas kvalitātes vadības sistēmu;
vadīt medija kopējā budžeta izstrādi;
kontrolēt mērķu sistēmu un budžeta izpildi;
vadīt stratēģiskos pārmaiņu projektus;
pārstāvēt mediju sabiedrībā un nodrošināt medija sabiedriskās attiecības.
Programmu attīstības direktors (vai arī var saukties “valdes priekšsēdētāja vietnieks programmu attīstības
jautājumos (COO)”) valdes līmenī būtu atbildīgs par programmu vadību, attīstības un mārketingu, kā
arī satura veidošanu; šīs pozīcijas galvenie pienākumi ir:
vadīt medija satura plānošanu, ieskaitot sabiedriskā pasūtījuma gada plāna projekta izstrādi;
vadīt medija satura veidošanas procesu;
vadīt medija satura izplatīšanas procesu;
vadīt auditoriju izpēti;
nodrošināt sabiedriskā labuma testu;
247 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
vadīt satura inovācijas projektus (jauni raidījumi, formāti, pakalpojumi);
koordinēt medija saturisko darbību dažādās tehnoloģiju platformās;
koordinēt programmu (kanālu) direktoru un/vai redakciju darbu;
plānot un vadīt satura veidošanas finanšu budžetu;
atlasīt, vadīt un attīstīt radošo personālu;
vadīt medija mārketinga aktivitātes.
Finanšu un administratīvā direktora (CFO) galvenie pienākumi ir:
izstrādāt un ieviest organizācijas finanšu stratēģiju, tai skaitā noteikt galvenos finanšu darbības
rādītājus (KPI), izstrādāt saistītas politikas (piem., investīciju, kredītpolitiku, nodokļu politiku),
nodrošināt finanšu risku vadību;
vadīt organizācijas budžeta izstrādi un kontroli;
pārraudzīt finanšu plānošanas un analīzes, grāmatvedības funkcijas, vadīt organizācijas juridiskos
un lietvedības procesus;
attīstīt un vadīt organizācijas finanšu resursus.
Tehniskā direktora (CTO) galvenie pienākumi ir:
attīstīt un vadīt organizācijas TV, Radio un Interneta tehnoloģiju/ IT platformas un sistēmas;
attīstīt un vadīt organizācijas telpu infrastruktūru;
nodrošināt tehnikas darbības kontroli un efektīvu izmantošanu;
plānot tehnikas un tehnoloģiju budžetu, kontrolēt to izpildi;
pārraudzīt tehnikas un saistīto pamatlīdzekļu iepirkumu procesu.
Personāla direktora galvenie pienākumi ir:
plānot, vadīt un attīstīt organizācijas personāla vadības funkciju;
izstrādāt personāla vadības stratēģiju un politiku;
nodrošināt personāla vadības procesus un sistēmas: darbinieku piesaisti un atlasi, darba
izpildes vadības procesu, darbinieku attīstības plānošanu un īstenošanu, darbinieku
atalgojuma sistēmas izstrādi un uzturēšanu, kā arī personāla lietvedības kārtošanu atbilstoši
darba likumdošanai;
izstrādāt personāla budžetu un kontrolēt tā izpildi;
nodrošināt organizācijas vadītāju atbalstu visos ar personāla vadību saistītos jautājumos.
Kopā ar Organizācijas darba grupu tika identificētas kompetences, kas būtu svarīgas sabiedriskā
medija valdes locekļiem un arī citiem direktoriem. Apkopojot darba grupas dalībnieku priekšlikumus,
var izdalīt 4 būtiskākās kompetences – pārmaiņu vadība, komunikācijas prasmes, organizēšanas prasmes
un radošums. Izmantojot darbinieku aptaujas rezultātus (skat. sadaļu 9.10.5), kompetenču sarakstu
var papildināt ar vēl divām kompetencēm, kas tika identificētas kā būtiskas visiem darbiniekiem –
konceptuālā domāšana un tehnoloģiju izmantošana. Katrai kompetencei ir piedāvāts apraksts, kas ir
izveidots, autoram izmantojot pieejamas kompetenču vārdnīcas. Kad tiks izveidota jaunā medija vadības
komanda, ir vēlams, lai vadītāji paši iesaistās kompetenču saraksta un aprakstu papildināšanā un pielāgošanā.
248 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Vadītāju kompetenču modeļa piedāvājums
# Kompetence Apraksts
1. Pārmaiņu vadība
Komunicē nākotnes vīziju, skaidro pārmaiņu iemeslus un ieguvumus
Nosaka mērķus un prioritātes, formulē un komunicē pārmaiņu stratēģiju
Iesaista citus un nodrošina, ka pārmaiņu plānošanā un īstenošanā iesaistītie darbinieki izprot savus pienākumus un uzņemas atbildību
Ir pozitīvs, iedvesmo un aizrauj citus, iedrošina uztvert pārmaiņas kā iespējas
Atbalsta citus pārmaiņu procesā, izprot iesaistīto intereses un vajadzības un rīkojas atbilstoši
Komunicē pārmaiņu progresu un svin uzvaras kopā ar citiem
Identificē šķēršļus un risina problēmas
Pieņem lēmumus (arī nepopulārus), lai sekmētu pārmaiņu īstenošanu
2. Komunikācijas prasmes (ietver attiecību veidošanu un uzturēšanu)
Veido un uztur attiecības organizācijas ietvaros un ārpus tās
Pārstāv organizāciju attiecībās ar valsts institūcijām, citu valstu pārstāvjiem un citiem, radot pozitīvu organizācijas tēlu
Ar savu komunicēšanas un vadības stilu panāk to, ka tiek uzskatīts par autoritāti
Komunicējot pielāgo saturu un tā pasniegšanas veidu situācijai un mērķa auditorijai, izprot citu cilvēku vajadzības un motivāciju
Komunikācijā līdzsvaro racionālus argumentus un emociju atzīšanu/izrādīšanu
Izrāda cieņu un iejūtību pret kultūras un reliģijas atšķirībām
Saglabā sava viedokļa neatkarību
3. Organizēšanas prasmes (orientācija uz rezultātu)
Nodrošina efektīvu darba izpildes vadību organizācijā: analizē organizācijas/ struktūrvienību darba rādītājus, salīdzina ar citām organizācijām
Iztulko organizācijas stratēģiju mērķos un īsteno nepieciešamās aktivitātes to sasniegšanai
Vērtē padoto darbu pret izvirzītiem mērķiem, sniedz atgriezenisko saiti, uzslavē un atbalsta
Organizējot darbu, deleģē izaicinošus uzdevumus citiem, izmanto koučinga pieeju darbā ar saviem darbiniekiem
Attīsta komandu, kurā ir papildinošas kompetences un talanti
Piemīt augsts enerģijas līmenis, darbojas ar entuziasmu
Organizējot savas komandas darbu, meklē iespējas uzlabot efektivitāti
4. Radošums un attīstība
Nodrošina, ka organizācijas vīzija, vērtības, stratēģija atbalsta radošumu, tai skaitā jauninājumu izstrādi un ieviešanu
Motivē darbiniekus identificēt jaunu produktu/pieeju idejas un uzlabojumus un dalīties ar šo informāciju
Ģenerē idejas pats un ar entuziasmu pieņem citu idejas, sniedz konstruktīvu atgriezenisko saiti
Nodrošina, ka organizācijas ietvaros ir pieejami resursi (laiks), lai strādātu pie ideju formulēšanas un tālākas attīstības
Izmanto informāciju par tirgu, lai ģenerētu idejas
Visu laiku analizē esošo situāciju un meklē uzlabojumu iespējas
Strādā pie tā, lai nemitīgi paplašinātu savu redzesloku
249 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
# Kompetence Apraksts
5. Analītiskā domāšana (apraksts ir identisks darbinieku kompetences aprakstam, skat. sadaļu 9.10.5)
Analizē dažādu veidu (piem., skaitlisko un verbālo) informāciju
Izprot cēloņsakarības un tendences, apkopo informāciju, secina, izdala būtiskāko
Meklē papildu informāciju, lai labāk izprastu jautājumu, rastu risinājumu
Formulē loģiskus un labi pamatotus viedokļus, izmantojot visu pieejamu informāciju
Izprot konkrēta jautājuma saikni ar procesu vai sistēmu
Risina problēmas, ņemot vērā visu procesu/sistēmu kopumā, nevis tikai atsevišķus aspektus
6. Tehnoloģiju izmantošana
Analizē un piedāvā veidus, kā izmantot tehnoloģijas dažādos procesos
Identificē labu praksi tehnoloģiju izmantošanas jomā un ievieš uzlabojumus savā atbildības laukā
Piesaista tehnoloģiju ekspertus un speciālistus, lai veicinātu tehnoloģiju izmantošanu organizācijā
Meklē iespējas uzlabot procesus ar jaunu tehnoloģiju palīdzību
Pilnībā izmanto esošo tehnoloģiju priekšrocības
Mācās izmantot jaunās tehnoloģijas un izmanto šīs zināšanas darbā
Avots: Sagatavojis autors, izmantojot darba grupas diskusijas materiālus un dažādas kompetenču vārdnīcas.
9.10.4. Motivācijas un atalgojuma sistēma
Atbilstoši darbinieku aptaujas rezultātiem 80% LTV darbinieku, kas piedalījās aptaujā (n=105), un 85%
LR darbinieku, kas piedalījās aptaujā (n=66), uzskata, ka atalgojuma sistēma ir viena no svarīgākajām
jomām, kurā ir nepieciešami uzlabojumi.
Atalgojuma sistēmā var izdalīt sekojošus pamatkomponentus:
pamatalga (fiksēts atalgojums),
prēmijas (mainīgais atalgojums),
labumi (citi materiāli ieguvumi – piemēram, veselības apdrošināšana, dažādi pabalsti, dāvanas, utt.).
Pamatalgas un prēmijas sistēmu veidošanas principi tiek apskatīti atsevišķās sadaļās, labumu sistēma
pašlaik netiek apskatīta, ņemot vērā ierobežotās budžeta iespējas. Tiek piedāvāts paturēt esošos labumus,
bet pieejamos finanšu līdzekļus izmantot mainīgā atalgojuma daļai.
Kopumā atalgojuma sistēmas izmaiņām ir būtiska loma, veidojot jaunu organizāciju. Augstāks pamatalgas
līmenis un iespēja nopelnīt vairāk (prēmijas), izpildot noteiktas prasības, var būt skaidrs ieguvums,
kas veicinātu darbinieku pozitīvāku skatījumu uz pārmaiņām. Jāņem vērā, ka darbinieku motivācija
nekad nav atkarīga tikai no atalgojuma. Atbilstoši darbinieku aptaujas rezultātiem, vislielāko gandarījumu
LTV darbiniekiem sniedz viņu darba rezultāts. Svarīgi faktori ir arī kolektīvs, pats darba process,
atzinīgs novērtējums no skatītāju un kolēģu puses, kā arī radošums un izaicinājumi. LR darbinieku
viedokļi ir līdzīgi – vislielāko gandarījumu viņiem dod darba atzinīgs novērtējums no klausītāju un
kolēģu puses. Ir svarīgs arī kolektīvs, apziņa par darba sociālo nozīmīgumu un uzticēto atbildību, kā arī
radošums un sasniegtais rezultāts.
250 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
9.10.4.1. Pamatalgas sistēma
Veidojot pamatalgas sistēmu, būtu jādefinē sekojošie principi:
Pamatalgas mērķa līmenis: ~50% organizāciju orientējas uz tirgus mediānu. Šī pieeja tiek
izmantota, ja organizācijas vēlas būt konkurētspējīgas tirgū, bet nav gatavas vai spējīgas
maksāt virs tirgus vidējā. Lai sekotu tirgus tendencēm, nepieciešams ar noteiktu regularitāti
(parasti reizi gadā vai divos) iegādāties atalgojuma pētījumus.
Pamatalgas intervāli/ pamatalgas struktūra: pamatalgas intervāli parasti tiek noteikti amatu
grupām vai arī konkrētiem amatiem. Grupas tiek izveidotas, vērtējot amatus pēc izvēlētas
metodoloģijas un apvienojot līdzvērtīgus amatus grupās. Līdzvērtīgu amatu veicējiem algu
atšķirības parasti ir 20–50%. Definējot intervāla lielumu (procentos) un mērķa līmeni, nonāk
līdz pamatalgas struktūrai. Tabula zemāk ilustrē šo pieeju.
Pamatalgas struktūras piemērs (intervāla lielums ~35%)
Amatu grupa Intervāla apakšējā
robeža (-15%)
Mērķa alga
(piemēram, atbilstoši
tirgus mediānai)
Intervāla augšējā
robeža (+15%)
Grupa 1 255 300 345
Grupa 2 332 390 449
Grupa 3 431 583 583
Grupa 4 560 758 758
… … … …
Avots: Izveidoja autors ilustrācijas nolūkos.
Veidojot jaunu organizāciju, būtu nepieciešams pēc iespējas precīzi definēt jaunu amatu darba saturu,
sagrupēt tos, izmantojot izvēlēto metodoloģiju amatu vērtēšanai, un noteikt algu intervālus izveidotajām
amatu grupām, par pamatu ņemot tirgus datus vai arī abu organizāciju eksistējošās algas. Ja tiek
izmantotās esošās algas, ieteicams kā mērķa algas izvēlēties augstākas likmes.
Individuālo algu noteikšana algu intervālu ietvaros: katra darbinieka individuālās algas nosaka,
izmantojot noteiktus kritērijus. Piemēram, darba sniegums (sasniegtie rezultāti), kvalifikācijas
līmenis, stāžs un citi. Tiek izstrādāti un aprakstīti vienoti kritēriji, kurus izmanto vadītāji,
vērtējot savā pakļautībā esošos darbiniekus. Var izmantot vienu vai vairākus kritērijus, pēdējā
gadījumā var definēt atšķirīgus kritēriju svarus. Parasti algu intervāla ietvaros izdala 3–5 līmeņus
(piemēram, intervāla apakšējā robeža, intervāla viduspunkts, intervāla augšējā robeža) un
individuālas algu vērtības nosaka atbilstoši šiem līmeņiem (piemēram, 431 LVL, 507 LVL,
583 LVL – atbilstoši 3. grupas intervālam).
Pamatalgas paaugstināšana: var paredzēt 2 gadījumus algas paaugstināšanai – (1) darbinieks
pāriet jaunā līmenī esošā intervāla ietvaros (notiek izmaiņas kādā no kritērijiem, kas tiek
pielietoti, nosakot individuālās algas, piemēram, darbinieks ir paaugstinājis kvalifikāciju) vai
pāriet citā amatā, kuram ir noteikts cits algu intervāls un (2) visu darbinieku algas tiek pārskatītas
ar noteikto regularitāti (piemēram, reizi gadā) un pamatalgas struktūras algu “režģis” tiek
mainīts atbilstoši tirgus tendencēm (piemēram, paaugstināts par 3%, kas atbilst atalgojuma
vidējam pieaugumam tirgū).
251 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
9.10.4.2. Mainīgā atalgojuma noteikšanas pamatprincipi
Lai nodrošinātu darbinieku finansiālu stimulēšanu, tiek piedāvāts ieviest mainīgo atalgojama daļu, kas
būtu atkarīga no sasniegtiem rezultātiem. Ir ieteicams mainīgā atalgojuma budžetam pārvirzīt līdzekļus,
ko šobrīd izmanto piemaksām par papildu darbu vai intensitāti. Priekšlikumi mainīgā atalgojuma
kritērijiem, apmēram un regularitātei ir apkopoti tabulā zemāk.
Mainīgā atalgojuma sistēmas pamatprincipi
Amatu grupa
Mainīgā atalgojuma
% no pamatalgas par
attiecīgo periodu
Kritēriji Izmaksu
regularitāte
Radošie un tehniskie
darbinieki
(speciālistu līmenis)
10–15% Individuālie +
komandas/ struktūr-
vienības mērķi
Reizi ceturksnī
Atbalsta funkciju
speciālisti
Līdz 10% Individuālie +
komandas/ struktūr-
vienības mērķi
Reizi pusgadā/ gadā
Vadītāji 10–15% Visas organizācijas +
savas struktūras mērķi
Reizi gadā
Visām grupām Paredzēt iespēju piešķirt vienreizējas prēmijas par īpašiem sasniegumiem,
šim nolūkam jāveido atsevišķs fonds, kas parasti ir ap 2% no pamatalgu fonda
Avots: Izstrādāja autors sadarbībā ar darba grupu
9.10.5. Attīstības un izaugsmes plānošana
Aptaujā tika noskaidroti darbinieku viedokļi arī par kompetencēm, kas ir būtiskas viņu darbā. Aptaujas
rezultātu apkopojums par attiecīgo jautājumu ir redzams attēlos nākamajā lappusē.
252 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Avots: Darbinieku aptauja.
46. attēls. Kompetences: LTV darbinieku viedoklis, n=105
Avots: Darbinieku aptauja.
253 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
47. attēls. Kompetences: LR darbinieku viedoklis, n=43
Apkopojot šos viedokļus, tiek piedāvāts darba izpildes vadības procesā vērtēt un attīstīt sekojošas
kompetences:
analītiskā domāšana;
elastība, spēja pielāgoties pārmaiņām;
komunikācijas prasmes (ietver attiecību veidošanu un uzturēšanu);
organizēšanas prasmes (orientācija uz rezultātu);
radošums un attīstība;
tehnoloģiju izmantošana.
Savukārt atlases procesā var vērtēt arī noturību pret stresu, ko abu raidorganizāciju darbinieki norādīja
kā būtisku kompetenci.
Zemāk ir piedāvāti kompetenču aprakstu piemēri. Līdzīgi kā ar vadītāju kompetencēm, ir vēlams iesaistīt
dažādu amatu un līmeņu darbiniekus kompetenču aprakstu pielāgošanā organizācijas specifikai.
Darbinieku kompetences
# Kompetence Apraksts
1. Analītiskā domāšana
Analizē dažāda veida (piem. skaitlisko un verbālo) informāciju
Izprot cēloņsakarības un tendences, apkopo informāciju, secina, izdala būtiskāko
Meklē papildu informāciju, lai labāk izprastu jautājumu, rastu risinājumu
Formulē loģiskus un labi pamatotus viedokļus, izmantojot visu pieejamu informāciju
Izprot konkrēta jautājuma saikni ar procesu vai sistēmu
Risina problēmas, ņemot vērā visu procesu/sistēmu kopumā, nevis tikai atsevišķus aspektus
2. Elastība, spēja pielāgoties pārmaiņām
Pieskaņo plānus un aktivitātes situācijas/vides izmaiņām
Pieņem jaunas idejas un piedāvātās izmaiņas
Ir pozitīvs, uztver pārmaiņas kā iespējas
Iesaistās pārmaiņu īstenošanā un šķēršļu pārvarēšanā
Labi tiek galā ar kritiku un izmanto to, lai uzlabotu savu sniegumu
3. Komunikācijas prasmes (ietver attiecību veidošanu un uzturēšanu)
Veido un uztur attiecības organizācijas ietvaros un ārpus tās
Komunicējot, pielāgo saturu un tā pasniegšanas veidu situācijai un mērķa auditorijai, izprot citu cilvēku vajadzības un motivatorus
Komunikācijā līdzsvaro racionālus argumentus un emociju atzīšanu/izrādīšanu
Izrāda cieņu un iejūtību pret kultūras un reliģijas atšķirībām
Saglabā sava viedokļa neatkarību
4. Organizēšanas prasmes (orientācija uz rezultātu)
Vērtē savu darbu pret izvirzītiem mērķiem
Organizējot savu darbu, izvirza prioritātes un atbilstoši plāno laiku un citus resursus
Kontrolē termiņu ievērošanu
Organizējot savu darbu, ņem vērā iesaistīto pušu prasības un iespējas
Piemīt augsts enerģijas līmenis, darbojas ar entuziasmu
Meklē iespējas uzlabot sava darba efektivitāti
254 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
# Kompetence Apraksts
5. Radošums un attīstība
Identificē jaunu produktu/pieeju idejas un uzlabojumus, un dalās ar šo informāciju
Ģenerē idejas pats un ar entuziasmu pieņem citu idejas, sniedz konstruktīvu atgriezenisko saiti
Izmanto informāciju par tirgu, lai ģenerētu idejas
Visu laiku analizē esošo situāciju un meklē uzlabojumu iespējas
Strādā pie tā, lai nemitīgi paplašinātu savu redzesloku
6. Tehnoloģiju izmantošana
Izmanto tehniskos resursus, lai efektīvi veiktu savus pienākumus un sasniegtu mērķus
Meklē iespējas uzlabot procesus ar jaunu tehnoloģiju palīdzību
Pilnībā izmanto esošo tehnoloģiju priekšrocības
Mācās izmantot jaunās tehnoloģijas un pielieto šīs zināšanas darbā u.c.
Avots: Sagatavoja autors, izmantojot dažādas kompetenču vārdnīcas.
Mācību process parasti sākas ar attīstības vajadzību identificēšanu, kas izriet no:
kompetenču novērtējuma;
jauninājumu (produktu, procesu, tehnoloģiju) ieviešanas;
pēctecības, karjeras un rotācijas plāniem.
Kompetences var vērtēt darba izpildes vadības procesa ietvaros (skat. sadaļu 9.10.3.) vai arī šīm nolūkam
izmantojot speciālus rīkus, piemēram, 360 grādu novērtēšanu vai kompetenču centrus (abi instrumenti
parasti tiek pielietoti, vērtējot vadītāju kompetences).
Pēctecības plānošanai būtu jāvelta īpaša uzmanība, ņemot vērā raidorganizāciju darbinieku vidējo
vecumu (47 gadi). Laba prakse, ja katras struktūrvienības vadītājs plāno pēctecību savas struktūrvienības
ietvaros, ņemot vērā tajā esošo darbinieku talantus un potenciālu. Centralizētā veidā var tikt plānota
un nodrošināta sadarbība ar mācību iestādēm jaunu darbinieku piesaistei un trenēšanai.
Lai labāk izmantotu vienotā medija priekšrocības, ir vēlams izmantot darbinieku rotāciju: piemēram,
radošajam personālam – redakciju ietvaros, starp redakcijām un/vai kanāliem, no redakcijas uz attīstības
daļu un otrādi. Vidējais laiks, ko darbinieks var pavadīt vienā amatā ir 3–5 gadi; pēc tam būtu vēlama
rotācija citā amatā vai arī darba satura paplašināšana (angļu val. job enlargement) vai bagātināšana
(angļu val. job enrichment).
Kompetenču attīstībai var izvēlēties dažādus risinājumus, izmantojot sekojošas pieejas:
sadarbība ar akadēmiskās izglītības iestādēm;
Mācību centra iespējas;
iekšējie treneri, mentoringu un dažādu veidu mācīšanās no kolēģiem;
starptautisko organizāciju resursi (EBU un citas);
organizēt radošas dienas/stundas (individuāls laiks pašattīstībai) u.c.
Atbilstoši The Chartered Institute of Personnel and Development 2012. gada pētījumam par mācību un
talantu attīstības tendencēm par visefektīvākajām mācību un attīstības aktivitātēm tiek atzītas organizācijas
iekšienē izstrādātas mācību programmas, kurām seko koučings funkciju vadītāju izpildījumā un mācīšanās
darba vietā. Citas aktivitātes, kuras par efektīvām uzskata līdz 20% šīs aptaujas respondentu: rotācija, speciāli
uzdevumi, mentorings un citi mācīšanās veidi no kolēģiem, kursi un semināri, zināšanu apmaiņas pasākumi
organizācijas ietvaros, konferences, e-, audio- un video- mācības. Ar atbilstošo mācību risinājumi
255 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
piemeklēšanu un speciālu attīstības pasākumu organizēšanu var nodarboties personāla attīstības speciālists
(ir piedāvāts iekļaut štatā). Šī speciālista atbildība arī būtu atbalstīt vadītājus savu darbinieku
kompetenču vērtēšanas un attīstības plānošanas procesā.
9.10.6. Sadarbība ar arodbiedrībām
Starptautiskā prakse rāda, ka sadarbība starp organizācijas vadību un arodbiedrību var sniegt ieguvumus
abām pusēm, taču tam ir daži būtiski priekšnosacījumi. Viens no tiem ir arodbiedrības pārstāvju
zināšanas biznesa vadībā. Tās palīdz arodbiedrībai labāk izprast darba devēja biznesa aktualitātes un
problēmas un veicina produktīvāku dialogu starp abām pusēm. Cits priekšnosacījums ir abu pušu (gan
arodbiedrības, gan vadības) spējas saredzēt, ka viņu intereses patiesībā pārklājas – abiem ir būtiski
saglabāt darba vietas un nodrošināt pēc iespējas augstāku pakalpojumu kvalitāti. Atbilstoši pētījumiem53
arodbiedrību un vadības attiecībām ir raksturīga konflikta un sadarbības elementu līdzpastāvēšana.
Tajā pašā laikā labas arodbiedrību–vadības attiecības raksturo sekojošie faktori:
Uzticēšanas. To veicina darba devēja godprātīga attieksme pret darbiniekiem un gatavība dalīties
ar informāciju. Lai nezaudētu uzticību, abas puses sagaida konfidencialitātes saglabāšanu un
solījumu izpildi.
Komunikācija. Ir būtiska vidējā līmeņa vadītāju apmācība darbā ar personālu un prasmes risināt
konfliktus, jo bieži strīdus var izskatīt uz vietas, nevis eskalēt arodbiedrības–vadības pārrunu
līmenī. Komunikācijas procesā ir svarīgi sadzirdēt darbinieku viedokli (tas attiecas gan uz vadību,
gan uz arodbiedrību) un pārrunu procesā nezaudēt fokusu uz to, kas patiešām ir svarīgs
darbiniekiem. Īpaša nozīmē komunikācijai ir pārmaiņu ieviešanas laikā.
Attiecību noteikumu ievērošana nozīmē gan koplīguma punktu izpildi, gan arī arodbiedrības
pieeju, kas ir vērsta uz risinājumu meklēšanu un konfliktu risināšanu, nevis opozīcijas veidošanu.
9.10.7. Personāla budžets
Budžeta aprēķini tika veikti sekojošā veidā:
Katrai 1. līmeņa struktūrvienībai ir aprēķināts FTE skaits sekojošos līmeņos:
struktūrvienības vadītājs/direktors,
vadītāji (ja nepieciešams, ir izdalītas atsevišķas grupas, piem., Programmu vadības pārvaldē
ir izdalīti kanālu vadītāji un citu nodaļu vadītāji),
vecākie speciālisti, projektu vadītāji,
speciālisti,
strādnieki/vienkārša darba darītāji.
Šie amatu līmeņi ir nodalīti, izmantojot LTV un LR kvalifikācijas kategorijas, apvienojot tās, lai
nonāktu pie mazāka līmeņu skaita (lai izvairītos no amatu klasificēšanas kļūdām), un nodrošinot,
ka līdzīgi amati ir klasificēti vienā līmenī.
Katrai augstāk minētajai darbinieku grupai tika aprēķināta vidējā stundas likme, izmantojot
esošās LTV un LR algas. Esošās (as-is) stundas likmes ir aprēķinātas, izmantojot datus par vidējām
53 Hsiao-Hui Tai, „Conflict or Cooperation: the Interactive Nature of Trade Unions and Management in Workplaces in
Taiwan”, University of London, 2007, konferences ziņojums
Lucille Yarrington, Keith Townsend, Kerry Brown,” MODELS OF ENGAGEMENT: UNION MANAGEMENT RELATIONS FOR THE 21ST CENTURY”, Queensland University of Technology, 2007, konferences ziņojums
256 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
algām no LTV un LR mājaslapām (bruto likmes54). Nākotnes (to-be) stundas likmes 2014. gadam ir
piedāvātas, orientējoties uz augstāko* stundas likmi no abām organizācijām un noapaļojot līdz
vienam ciparam aiz komata (*amatu grupā “direktori/valdes locekļi” tiek piedāvāta likme pa vidu
starp LTV un LR likmēm, ņemot vērā, ka LTV šāda likme ir tikai vienam amatam ar ļoti plašu
atbildības loku; amatu grupā “strādnieki/vienkārša darba darītāji” tiek piedāvāta likme pa vidu
starp LTV un LR likmēm, ņemot vērā, ka LR likme ir ļoti tuvu iepriekšējā (speciālistu) līmeņa likmei
un arī LR gadījumā šādi amati ir tikai 2). Vidējās likmes ir apkopotas tabulā zemāk.
Vidējās algu likmes. Piedāvājums 2014. gadam – as-is/to-be
Nr. Amatu grupa/līmenis
AS=IS TO-BE
Vidējā alga LTV,
stundas likme
Vidējā alga LR,
stundas likme
Piedāvājums 2014.g.,
stundas likme
1. Ģenerāldirektors/valdes priekšsēdētājs 15 10,71 15
2. Direktori/valdes locekļi 13,28 8,33 12
3. Direktori/1.līmeņa struktūrvienību
vadītāji/kanāla vadītāji 7,305 6,28 7,5
4. 2.līmeņa struktūrvienību vadītāji 6,47 5,47 6,5
5. Augsti kvalificēti speciālisti
(arī galvenie, vecākie);
programmu/raidījumu vadītāji,
redaktori un pārējie radošie amati
5,73 3,97 5,7
6. Speciālisti 3,15 3,45 3,5
7. Strādnieki/vienkārši darba darītāji 1,83 2,97 2,5
Avots: Autora aprēķini, izmantojot datus no LR un LTV mājaslapām.
Personāla skaita izmaiņas – apvienošanas rezultātā ir iespējams štata vietu ietaupījums līdz
10%, bet ņemot vērā jaunā medija oriģinālsatura kvantitatīvo un kopējā satura kvalitātes
mērķus būs nepieciešami papildus radošie resursi
Vidējās pamatalgu likmes nepieaug – pieaugums ir tikai attiecībā uz mainīgo atalgojumu un
tiem resursiem, kuri iesaistīti jauna satura ražošanā.
Personāla budžeta kopsavilkums – skatīt Finanšu sadaļā, jaunā medija naudas plūsmā.
9.10.8. Ieteikumi pārmaiņu vadībai
Projektu darba grupa pārrunāja iespējamos riskus, kas ir saistīti ar reorganizācijas procesu un izteica
vairākus ieteikumus, kas būtu jāņem vērā pārmaiņu procesā.
Riski no personāla vadības perspektīvas:
darbinieku dabiskās bailes no pārmaiņām, bailes pazaudēt savu darba vietu, it īpaši ņemot
vērā, ka darbinieku vidējais vecums ir 48 gadi, tehniskajiem darbiniekiem – 50;
3 arodbiedrību pretreakcijas (ņemot vērā, ka ~80% LR darbinieku ir arodbiedrības biedri, LTV
~60%, ir ļoti augsts risks, ka pārmaiņas tiktu kategoriski neatbalstītas, līdz pat streikam, citām
publiskām negācijām un pat tiesvedībām);
54 Šīs likmes ietver IIN un darba ņēmēja sociālo nodokļi, bet darba devēja sociālais nodoklis (24,09%) NAV iekļauts.
257 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
nav skaidra LTV un LR esošo vadītāju (~15 vadītāju) spēja un motivācija izvest organizācijas
cauri būtiskām pārmaiņām;
ieilgstot pārmaiņām – labākie TV un Radio speciālisti tiks pārvilināti uz mediju komercsektoru;
iespējami politiskie lēmumi neatbalstīt pārmaiņas, ņemot vērā, ka mediji pašlaik tiek finansēti
galvenokārt no valsts budžeta, kā arī ņemot vērā to darbību reklāmas tirgū (tai skaitā politiskā
netiešā reklāma) pirms lielajiem politiskajiem cikliem;
darbinieku mēģinājums izmantot pārmaiņas finansiāli (saņemt pabalstu, pabūt bezdarbniekos
un pēc laika pieteikties uz jaunajām vakancēm);
TV un Radio formātu dažādība un kultūru atšķirības (piem., TV darbinieki ir ātrāki, dinamiskāki,
Radio ir konservatīvāki, mierīgāki, taču Medijam ir vairākas vērtības, kuras ir jāattīsta kopīgi –
profesionalitāte un neatkarība, atbildība, radošums un inovācija, atvērtība un tolerance).
LR un LTV darbinieku aptaujā viens no jautājumiem ir “Vai jūs atbalstāt vienota sabiedriskā medija
izveidi?” Rezultāti ir redzami attēlos zemāk.
Avots: Darbinieku aptauja.
48. attēls. LTV darbinieku viedoklis par vienoto mediju
258 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Avots: Darbinieku aptauja.
49. attēls. LR darbinieku viedoklis par vienoto mediju
Kā redzams, tikai 23% TV darbinieku atbalsta pārmaiņas, nezinot detaļas, bet 30% būtu gatavi, uzzinot
detaļas. Savukārt Radio 70% ir pret pārmaiņām.
Ņemot vērā augstāk apskatītos riskus, tiek piedāvāti sekojoši ieteikumi reorganizācijai no personāla
vadības viedokļa:
paredzēt atbilstošu pārmaiņu vadības budžetu un jaunas kopīgas telpas (vismaz pa soļiem);
definēt pārmaiņu vadības komandu (min. augstākā līmeņa 7 vadītāji (CEO, CFO, COO, CFO, CTO
un HR un Jurists): ir būtiski, ka šī komanda sastāv no dažādu līmeņu darbiniekiem, un ietver
gan augstākā līmeņa vadītājus, gan citus viedokļu līderus, kam ir autoritāte darbinieku vidū.
Pārmaiņu vadībā ir termins “sponsorēšana”, kas nozīmē, ka jābūt vienam augsta ranga pārstāvim,
kas ir pārmaiņu galvenais atbalstītājs, kas komunicē organizācijas iekšienē un ārpus tās, ir
pozitīvs vizionārs, kurš tic pārmaiņu ieguvumiem. Šajā gadījumā šī loma būtu
jaunās/apvienotās organizācijas CEO;
definēt īsu (parasti iesaka 1–2 teikumus) vīziju, kas sniedz atbildi uz jautājumu “Kāpēc notiek
pārmaiņas?” jeb “Ko mums dos jauns sabiedriskais medijs”? To tālāk var attīstīt, norādot uz
konkrētiem ieguvumiem darbiniekiem pēc pārmaiņām (atbilde uz jautājumu “What’s in it for
me?”55);
definēt detalizētu pārmaiņu plānu ar atbildīgajiem, termiņiem un konkrētiem komunikācijas
pasākumiem. Komunikācijai ir kritiskā loma pārmaiņu procesā, tās nevar būt par daudz. Lai tā
55 Angļu val. “Ko es iegūšu?”
259 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
notiktu regulāri (un tas ir vajadzīgs, lai mazinātu identificētus riskus), nepieciešams konkrēts
plāns: kurš, ko, kam, kādā brīdī un kādā veidā komunicē;
definēt darbības nepārtrauktībai nepieciešamās amatu grupas, personas un procesus.
Nepārtrauktības nodrošināšanai iesaistīt vidējā līmeņa vadītājus, atbalstīt un motivēt viņus
(misijas apziņa, komunikācija, ieguvumi pēc pārmaiņām, apbalvot/samaksāt par labiem
rezultātiem);
īstenot pārmaiņas maksimāli īsā periodā, 3–6 mēnešu laikā (iepriekš sagatavojot visu juridisko
un personāla vadības bāzi);
algu pieaugums būs pakāpenisks pēc pārmaiņām (sākt ar mainīgo atalgojumu, pēc tam
pamatatalgojuma izmaiņām, kopumā atalgojuma pieaugums ir plānots, bet individuālas algas
būs atkarīgas no amatu grupām, darba specifikas un kompetenču izmaiņām). Darbiniekiem var
komunicēt algu intervālus amatiem/amatu grupām, tiklīdz tie ir apstiprināti. Tālāk vadītāju
darbs būtu noteikt individuālas algas (vairāk par šo punktu 9.10.4.sadaļā);
paredzēt fiziski citas telpas jaunajai komandai (piemēram, vadība, ziņu dienests, LR5,
tiešraides studijas centrā). Ja pārejas periodā nav iespējama viena ēka, tad vadībai ir jābūt
maksimāli mobilai, lai ikdienā vadītu pārmaiņas un apvienošanu;
intensīvi komunicēt ar arodbiedrībām, būt atklātiem par spēles noteikumiem, konstruktīvus
arodbiedrību pārstāvjus var iesaistīt pārmaiņu vadības komandā;
izdalīt kompensāciju budžetu un nodrošināt juridisko atbalstu, lai izvairītos no tiesvedībām;
jaunajā medijā var veidot Darbinieku padomi, kā alternatīvu esošām 3 arodbiedrībām. Tas
dotu iespēju no 3 esošām arodbiedrībām pāriet pie 1 sadarbības partnera.
9.10.9. Pārmaiņu ieviešanas aktivitāšu secība
Pārmaiņu procesam būtu jāsākas ar reorganizāciju, pakāpeniski apvienojot atsevišķas struktūrvienības.
Paralēli restrukturizācijai nepieciešams definēt pamatalgas struktūras principus, lai noteiktu darbinieku
individuālas algas (vairāk sadaļā 9.10.4). Veidojot jaunās organizācijas struktūrvienības, tam būtu
jādefinē mērķi un citi darba vērtēšanas kritēriji, kas tiktu izmantoti darba izpildes vadības sistēmā un
arī nosakot atalgojuma mainīgo daļu. Nākamais solis būtu sistēmas izstrāde, pēc kuras tiek plānota
darbinieku attīstība.
260 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
10. MĀCĪBU CENTRS
Nodrošināt strauju darbinieku prasmju attīstību kritiskajās funkcijās un kompetencēs, lai sasniegtu
jaunā medija stratēģiskos mērķus:
laikus apzināt kompetenču attīstības vajadzības kritisko prasmju attīstīšanai;
veidot un vadīt moduļu tipa mācību programmas liela darbinieku skaita apmācībai kritiskajās
prasmēs (sociālās prasmes, multimediju prasmes, vadības prasmes u.tml.);
nodrošināt darbinieku un vadītāju mācības un stažēšanos pie ārvalstu partneriem jaunu
funkciju un kritisko kompetenču apguvei, ko nav iespējams sagatavot/nodrošināt uz vietas.
Iedzīvināt sistemātisku un metodisku profesionālās meistarības pilnveidošanas sistēmu, pamatojoties uz
regulāru zināšanu un prasmju novērtējumu.
10.1. Mācību centra un mācību programmu veidošanas pamatojums
10.1.1. Īss esošās situācijas raksturojums
Lai gan vēsturiski LTV un LR ir bijuši mācību centri, šobrīd nevienā no organizācijām nav šādu atsevišķu
struktūrvienību, kuru primārais mērķis ir nodrošināt sistemātisku darbinieku prasmju pilnveidošanu.
Abās organizācijās ir labas tradīcijas atsevišķu mācību programmu īstenošanā, no kurām var pozitīvā
ziņā izcelt LTV darbaudzināšanas praksi operatoru un režisoru sagatavošanā, spēcīgas mācīšanās darbībā
tradīcijas, palīdzot organizācijā integrēties jauniem mācekļiem bez praktiskā darba pieredzes. Savukārt
LR var atzīmēt Jauno diktoru skolu, 2011. gadā sākto praksi “ētera balsu” profesionālā novērtēšanā,
iestrādnes jauno talantu attīstībā (t.s. “39. kabinets”). Abās organizācijās pastāv dažādi neformālās
mācīšanās veidi, kas tiek realizēti pēc atsevišķu vadītāju vai radošo speciālistu iniciatīvas, efektīvākie
veidi noteikti būtu saglabājami arī jaunajā medijā.
Tomēr kopumā abās organizācijās šobrīd pietrūkst sistemātiskuma un plānveidības mācību nodrošinājumā,
it īpaši proaktīvā mācību nodrošinājumā atbilstoši abu mediju vajadzībām. Neeksistē motivēšanas
mehānismi, kādēļ mācīt un mācīties, kopumā mācīšanās kultūra abās organizācijās nav pietiekoši
attīstīta. Vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā norādīts: “Daļa respondentu (darbinieku –
aut. piez.) neredz iespēju uzņemties vadīt praktikantus, jo uzskata to par papildu darbu, kuram nav
laika un naudas resursu. LTV vadītāji min piemērus, kad atsevišķi darbinieki uzņēmušies iniciatīvu
apmācīt studentus vai arī savus bērnus, kas vēlāk pievienojušies organizācijai.” Abās organizācijās nav
attīstīti iekšējie darbinieku attīstību veicinošie personāla vadības procesi. Kā norādīts iepriekš minētajā
koncepcijā, piemēram, rotācija mācību nolūkos abos medijos šobrīd netiek īstenota. Tāpat arī talantu
vadība notiek pēc atsevišķu vadītāju pašiniciatīvas un kā tāda nav uzskatāma par mērķtiecīgi vadītu un
organizētu organizācijas iekšējo procesu. Darbinieku attīstības procesu neesamība vismaz daļēji tiek
pamatota ar zemu darbinieku mainību. Tomēr šāda situācija nav pieļaujama nākotnē, jo, kā zināms abu
organizāciju personāla sastāvs noveco un nepieciešama jaunu, t.sk., gados jaunu speciālistu ieplūšana
jaunajā organizācijā.
Kā svarīgākos procesus var minēt sistemātiskus karjeras vadības, iekšējās rotācijas un talantu vadības
procesus, kas ir nozīmīgi ne tikai darbinieku, bet organizācijas kopējai attīstībai. Vienotā sabiedriskā
medija organizācijas koncepcijā, attēlā “Organizāciju personāla vadības prakses SVID analīze” norādīts,
ka draudi ir darbinieku produktivitātes kritums darbinieku nesistemātiskas attīstības dēļ un stagnācija
ierobežotu mācību pasākumu dēļ.
261 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Lai sistemātiski veidotu un/vai izvēlētos mācību programmas, kas vērstas uz kvalitatīva darba
veikšanai nepieciešamo kompetenču attīstību, ir nepieciešams izmantot kompetenču pieeju personāla
vadības procesos, un primāri – izveidot kompetenču modeļus kritiski svarīgām amatu grupām, kā arī
sākt regulāru kompetenču novērtēšanu, kas ir viens no veidiem, kā apzināt darbinieku mācību
vajadzības turpmāk. Personāla vadības prakses analīze LTV un LR, kas tika veikta vienotā sabiedriskā
medija organizācijas koncepcijas sagatavošanas gaitā, rāda, ka kompetenču pieeja pilnā mērā abās
organizācijās netiek izmantota, tomēr ir konstatēti atsevišķi šīs pieejas “aizmetņi”: abās organizācijas
ir izstrādāti kritēriji raidījumu un sižetu kvalitātes novērtēšanai, ko iespējams izmantot komandas
darba un individuālā snieguma novērtēšanai. Bez tam, vairāki no šiem individuālās vērtēšanas
kritērijiem (piemēram, runas temps, dinamika) ir atzīstami par uzvedības kompetencēm. Tomēr darba
snieguma vērtēšanas primārais mērķis ir raidījumu kvalitātes uzlabošana, mazāk – individuālo attīstības
plānu veidošana kompetenču tālākai pilnveidošanai. Grūtības rada arī kritēriju atšķirīgā interpretācija
no vērtētāju puses, lielais laika patēriņš novērtēšanai un darbinieku atvērtība atgriezeniskai saitei,
kādēļ darba snieguma novērtēšanas prakse abās organizācijās vērtējama kā labas sākotnējās iestrādnes
radošo darbinieku novērtēšanai, kas noteikti ir attīstāmas un pilnveidojamas jaunajā medijā, taču ne
kā regulāra un sistemātiska labā prakse, kas tiek pielietota visām darbinieku grupām un abu mediju
kopējo mācību un attīstības vajadzību noteikšanai.
Lielā mērā iepriekš minētie ierobežojumi mācību un attīstības jomās abās organizācijās saistāmi ar
nelielu līdzšinējo finansējumu mācībām, uz ko norāda arī abu organizāciju vadītāji un citi intervētie
nozares pārstāvji. Koncepcijas veidotājas rīcībā esošā informācija liecina, ka vismaz 2012. gadā LTV un
LR mācībām budžetā nav atsevišķi plānotu līdzekļu: kā liecina abu organizāciju plānotie naudas
plūsmas un darbības rādītāji 2012. gadam, kursu un semināru organizēšana ir iekļauta izdevumu
postenī “Iestādes administratīvie izdevumi un sabiedriskās attiecības, kursu un semināru organizēšana”
(EKK kods 2231), kādēļ tieši kursu un semināru organizēšanai paredzētos līdzekļus un to izlietojumu
precīzi noteikt nevar. Neraugoties uz to, nelielais līdzekļu apmērs šajā budžeta pozīcijā abās organizācijās
norāda, ka kursu un semināru organizēšanai, kas ir tikai viena no daudzām mācību organizēšanas
formām, tiek atvēlēts ļoti maz resursu. LTV iestādes administratīvajiem izdevumiem un sabiedriskām
attiecībām, kursu un semināru organizēšana (EKK kods 2231) 2012. gadā plānots iztērēt Ls 344 233,
tai skaitā uz līguma pamata pieaicināto ekspertu izdevumi nav plānoti vispār. Pozīcijā (EKK kods
2420) “Bibliotēku grāmatas un žurnāli” paredzēts izmantot Ls 2550 gadā.56.
LR 2012. gadā plānotie iestādes administratīvie izdevumi un sabiedriskās attiecības, kursu un semināru
organizēšana (EKK kods 2231) – Ls 3900, tai skaitā pašu līdzekļi – Ls 511. Uz līguma pamata pieaicināto
ekspertu izdevumi (EKK kods 2232): Ls 7500, no tiem Ls 3500 plānoti no dotācijas līdzekļiem un Ls
4000 – pašu līdzekļu. Periodikas iegādei (EKK kods 2400) paredzēti Ls 180 gadā no pašu līdzekļiem.57
Lai attīstītu vienoto sabiedrisko mediju jaunā kvalitatīvā pakāpē, nepieciešams mērķtiecīgi plānot mācību
un attīstības budžetu, paredzot mācībām vismaz Ls 500 gadā uz vienu darbinieku, neskaitot investīcijas
Mācību centra kopējā dizaina un mācību programmu izstrādē.
2012. gada rudenī veiktās LTV un LR darbinieku aptaujas rezultāti rāda, ka abu organizāciju darbinieki
ir motivēti attīstīt darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes. 57,2% LTV darbinieku (n=105)
norāda, ka viņus daļēji vai nemaz neapmierina profesionālās izaugsmes iespējas (mācīties, virzīties pa
karjeras kāpnēm) LTV pašlaik, un 66% aptaujāto uzskata, ka šī ir viena no svarīgākajām jomām, kas
būtu jāuzlabo. LR profesionālās izaugsmes iespējas par neapmierinošām vai daļēji neapmierinošām
vērtē 32,3% aptaujāto (n=66), un 36,9% uzskata, ka jāpilnveido profesionālās izaugsmes iespējas
organizācijā. Aptaujas rezultāti liecina, ka mācību un attīstības funkcijai vienotajā sabiedriskajā medijā
56 Avots: Valsts SIA "Latvijas Televīzija" plānotie naudas plūsma un darbības rādītāji 2012. gadā 57 Avots: Valsts SIA "Latvijas Radio" plānotā naudas plūsma un darbības rādītāji 2012. gadā pa ceturkšņiem.
262 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
ir liels potenciāls, ko pastiprina darbinieku apzināšanās, ka mācību un attīstības joma ir svarīga un
jaunajā organizācijā attīstāma jaunā kvalitātē. Visi koncepcijas izstrādē iesaistītie nozares eksperti un
LTV un LR esošie un bijušie darbinieki ir pozitīvi noskaņoti un vienisprātis par ieceri veidot Mācību
centru vienotā sabiedriskā medija veidošanas stratēģijas ietvaros.
Apkopojot iepriekš minēto, var secināt, ka Mācību centra veidošana vienotā sabiedriskā medija ietvaros
saskaņā ar fokusētu attīstības stratēģiju, mērķiem un budžetu ļaus mērķtiecīgi attīstīt mācību un attīstības
funkciju, kā arī risināt jaunajam medijam aktuālos attīstības un jaunas organizācijas kultūras veidošanas
jautājumus.
10.1.2. Sasaiste ar vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepciju
Šajā dokumentā piedāvātā Mācību centra un mācību programmu koncepcija ir veidota, pamatojoties
uz vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā piedāvāto 2. scenāriju “Jauns sabiedriskais
medijs”, jo, kā šajā dokumentā norādīts: “Izvērtējot iespējamos scenārijus arī no citiem viedokļiem un
diskutējot par tiem dažādās darba grupās, tika izvēlēts 2. scenārijs, jo tas potenciāli ļautu visefektīvāk
nodrošināt satura apjoma un kvalitātes pieaugumu, multimediju risinājumu attīstību, kā arī ir efektīvāks
no pārvaldības viedokļa.”
Vienotā sabiedriskā medija organizācijas modeļa aprakstā norādīts, ka attīstība un talantu vadība ir kritiski
svarīga konkurētspējai (vairāk nekā citās nozarēs), tieši tāpēc Mācību centra un mācību programmu
veidošanai ir kritiska loma jaunajā vienotajā sabiedriskajā medijā jau kopš tā izveidošanas brīža. Pārmaiņu
vadības programma var tikt īstenota ar Mācību centra palīdzību, lai nodrošinātu vajadzīgo profesionalitāti
un pārmaiņu speciālistu piesaisti uz laiku, kamēr jaunā organizācija piedzīvo “pāreju” no diviem patstāvīgiem
medijiem – LTV un LR – uz vienotu sabiedrisko mediju.
Vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā piedāvātais attīstības scenārijs paredz vairākus
uzdevumus, kas veiksmīgi būtu īstenojami tieši Mācību centra un tā veidoto un piedāvāto mācību
programmu ietvaros:
Nākotnes talantu attīstība un piesaiste:
sadarbībā ar izglītības iestādēm noteikt mediju profesiju standartus, sagatavot jauniešus un
piesaistīt tos darbam savā organizācijā,
veicināt savu darbinieku attīstību atbilstoši nozares tendencēm un nākotnes prasībām.
Lai veicinātu mediju profesiju standartu attīstīšanu sadarbībā ar augstskolām un citiem mediju nozares
uzņēmumiem un ekspertiem, jaunā vienotā sabiedriskā medija Mācību centra vīzija (skat. 50. attēlu:
“Mācību centra vīzija”) paredz, ka Mācību centrs perspektīvā veic Profesionālās sertifikācijas centra lomu.
Mācību centra ietvaros paredzēts attīstīt Prakses programmu, kas tiek veidota sadarbībā ar augstskolām,
kas gatavo speciālistus mediju nozarei. Savukārt darbinieku attīstība atbilstoši nozares tendencēm un
nākotnes prasībām ir uzskatāms par Mācību centra veidošanas pamatuzdevumu. Nozares attīstībai kopumā
ir būtisks augsts elastības līmenis. Elastība ir nepieciešama gan kā attieksme un domāšanas veids, gan
arī kā atvērtība jaunu darbam nepieciešamo kompetenču attīstīšanai.
Elastīga pieeja darba organizācijai, pārmaiņu un jauninājumu atbalstīšana:
nodrošināt regulāru un pozitīvu komunikāciju visos līmeņos,
veicināt kultūru, kurā ir atbalsts idejām un tolerance pret kļūdām, veicināt darbinieku
sadarbību, rotāciju, dalīšanos pieredzē.
Šie aspekti pamato, kāpēc vienotā sabiedriskā medija mācību programmās nozīmīga vieta ierādāma
tieši sociālo prasmju attīstībai un tādām mācību formām un metodēm, kas sekmē komunikāciju, pieredzes
apmaiņu un mācīšanos citam no cita un no savām kļūdām. Sadarbības un informācijas prasmju
263 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
attīstīšana visiem vienotā medija darbiniekiem ir svarīgas arī, lai iedzīvinātu jauno organizācijas struktūru,
kas paredz matricas tipa elementus.
Vadības prasmju attīstība un stiprināšana, vidēja līmeņa vadītāju kapacitātes stiprināšana.
Šī uzdevuma izpildei paredzēta daudzpusīga mācību programma Vadības prasmju attīstīšanai, kas detalizētāk
aprakstīta nodaļā “Mācību programmu veidošana”. Mācību pamatprogrammu aprakstā izmantots jaunā
SAB medija personāla profesionālo un sociālo kompetenču modelis, kas izstrādāts vienotā sabiedriskā
medija organizācijas koncepcijas izstrādes gaitā.
Iepriekš minētie un vairāki citi uzdevumi, piemēram, vajadzības īstenot darbinieku rotāciju, veikt
regulāru darbinieku kompetenču novērtēšanu, integrēt mācības darbinieku motivācijas un atalgojuma
sistēmā, kas identificēti vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā un ir plašāk aprakstīti šīs
koncepcijas sadaļās, pamato Mācību centra veidošanas nepieciešamību.
10.2. Mācību centra attīstības vīzija
Mācīšanās un attīstība mūsdienās ietver plašu darbību klāstu, kas paredzēts, lai uzlabotu jaunā
sabiedriskā medija darbinieku pašlaik darbam nepieciešamās prasmes, attīstītu jaunas prasmes un
atraisītu cilvēku vēl neizmantotās spējas jeb potenciālu. Mācību un attīstības aktivitātes var īstenot, lai
attīstītu konkrētas un nepieciešamas prasmes īsā laikā vai lai apmierinātu plašākas vajadzības ilgākā
laika posmā. Tieši tāpēc Mācību centram kā vienam no jaunā sabiedriskā medija attīstības stūrakmeņiem
savā darbībā ir jābūt orientētam gan uz tagadnes mērķiem jeb tām darbinieku attīstības vajadzībām,
t.i., jaunu iemaņu apguvi un nepieciešamo prasmju pilnveidošanu, kas ir aktuālas īstermiņā, gan arī uz
ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu gan paša medija, gan nozarē strādājošo darbinieku attīstībai.
Piedāvātā koncepcija paredz, ka mācību centrs veic vairākas profesionāli un sociāli nozīmīgas lomas:
kļūst par reģionāla mēroga mācību un attīstības centru, kas nodrošina daudzveidīgas zināšanu
un prasmju attīstības iespējas vienotā sabiedriskā medija darbiniekiem, kā arī citiem nozares
speciālistiem no Latvijas un kaimiņvalstīm;
kļūst par laboratoriju jaunu radošo ieceru izmēģinājumiem un aprobācijai, ko nodrošina
pārraudzīti eksperimenti ar jaunām mācību metodēm un pieejām;
kļūst par radošu vidi, kurā tiek atklāti jauni talanti un attīstīti esošie;
nodrošina sabiedrības izglītošanu, piedāvājot daudzveidīgas moderno tehnoloģiju un mediju
prasmju attīstības iespējas ikvienam interesentam;
kļūst par profesionālās sertifikācijas centru un jaunā sabiedriskā medija satura kvalitātes
monitoringa etalonu, nodrošinot sistemātisku darbinieku prasmju novērtēšanu un
atgriezenisko saiti tālākai prasmju pilnveidošanai, kas atspoguļojas raidījumu kvalitātē.
Uzskatāmā veidā Mācību centra vīzija parādīta attēlā.
264 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
50. attēls. Mācību centra vīzija
Mācību centru raksturojošās pazīmes ir atvērta un radoša vide, socializēšanās iespējas organizācijas
darbinieku starpā un ar citiem nozares speciālistiem, jauni eksperimenti ar mācību metodēm un formām,
neradot riskus medija ikdienas darbam u.tml.
Daži pamatnosacījumi Mācību centra vīzijas īstenošanā
Mācību centra profesionālās un finansiālās patstāvības nodrošināšana.
Neraugoties uz to, ka Mācību centra veidošanas pamatojums ir vienotā sabiedriskā medija
darbinieku kompetenču attīstīšana, radošai un profesionālai Mācību centra attīstībai ir būtiska
pietiekoši augsta Mācību centra neatkarības pakāpe. Būtiski jau sākumā domāt par Mācību
centra vietu organizācijas struktūrā: ieteicams, ka mācību centrs tiek veidots kā atsevišķa
patstāvīga struktūrvienība, kas vai nu ir pakļauta jaunā medija valdei un/vai NEPLP. Mācību
centram kā atsevišķai struktūrvienībai vai pat juridiskai vienībai līdz ar to tiek plānots savs
budžets. Neatkarīgas struktūrvienības statuss ļauj Mācību centram nokārtot dokumentus un
iegūt valsts akreditētas izglītības iestādes statusu un perspektīvā akreditēt izglītības programmas,
kā arī pretendēt uz ES finansējumu mūžizglītības un citu, piemēram, neformālās izglītības
programmu īstenošanai jau tuvā nākotnē. Tāpat neatkarīgas struktūrvienības statuss atvieglos
Mācību centram īstenot tos mērķus, kas ir paredzēti Mācību centra vīzijā.
Mācību programmu veidošana un/vai iepirkšana, pamatojoties uz konkrētām, rūpīgi
izanalizētām organizācijas attīstības un darbinieku mācību vajadzībām.
Mācību centra un, īpaši, mācību pamatprogrammu veidošanā ieteicams pienācīgu vietu ierādīt
sākotnējā pasūtījuma noteikšanai – mācību biznesa pamatojuma izstrādei un mācību vajadzību
noteikšanai katrā no Mācību centra programmām.
Resursu (cilvēki, finanses, tehniskais nodrošinājums u.c.) efektīva plānošana un izmantošana,
lai dažu gadu laikā nodrošinātu pozitīvu izmaksu un ieguvumu attiecību.
Mācības, tāpat kā jebkura cita biznesa aktivitāte ir pakļauti tiem pašiem atdeves mērījumiem.
Mācībām ir jāparāda atdeve no investīcijām ilgtermiņā vai īstermiņā. Papildus tam, ka visām
mācībām ir jābūt pamatotām no jaunā medija stratēģijas un mērķu viedokļa, Mācību centram
attīstoties kā mūžizglītības centram, tam ir iespējams pelnīt no maksas par mācību pakalpojumiem
un mācību centra resursu vai mācību vides izmantošanas. Tāpat mācību centram ir iespēja
piesaistīt papildu finansējumu ES līdzekļu piesaistei jaunu programmu veidošanai dažādām
iedzīvotāju mērķa grupām.
Labākās starptautiskās prakses izmantošana mācību rezultātu un mācību programmu novērtēšanā.
265 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Kopš pirmajām mācību programmā ieteicams attīstīt vairāku pakāpju mācību novērtēšanas
sistēmu, kā vērtētājus iesaistot pašus mācību dalībniekus, viņu vadītājus, organizācijas augstākās
vadības pārstāvjus, vietējos un ārvalstu nozares ekspertus un mācību un attīstības konsultantus.
Mācību centra darbības saskaņotība ar vienotā sabiedriskā medija personāla vadības stratēģiju
un procesiem – jauno darbinieku atlasi, darba snieguma un attīstības pārrunām, talantu vadību u.c.
Personāla direktors un speciālisti, tāpat kā visu līmeņu un funkciju vadītāji ir Mācību centra
darbinieku ciešākie sadarbības partneri, kopā ar kuriem tiek veidotas gan jaunas mācību
programmas un risinājumi, gan arī izvērtēti jau esošie.
10.3. Ieteicamā stratēģija Mācību centra un mācību programmu veidošanā
Piemērotākās stratēģijas izvēle ir galvenokārt atkarīga no organizācijas novērtējuma trīs savstarpēji
saistītos faktoros:
1) Izpratne par aktuālajiem un nākotnes biznesa mērķiem, kas atspoguļojas biznesa stratēģijā un
nosaka nepieciešamo kvalitatīvo “biznesa lēcienu”, ko nepieciešams realizēt;
2) Darbinieku pašreizējā un nākotnē nepieciešamo kompetenču definēšana un novērtējums;
3) Personāla vadības stratēģija, kas nosaka kopējo personāla vadības procesu (darbinieku atlase,
motivēšana, darba snieguma un kompetenču novērtēšana u.c.) dizainu.
Pamatojoties uz diskusijām un vērtējumu par iepriekš nosauktajiem faktoriem, pirmā stratēģija ir
biznesa attīstība, piesaistot (atlasot) un efektīvi nodarbinot profesionāli kvalificētus darbiniekus. Šī
stratēģija paredz to, ka organizācija izvēlas pieņemt darbā un noturēt augsti kvalificētus speciālistus
un vadītājus, kuru kvalifikācija un prasmes nodrošina kvalitatīvu amata pienākumu veikšanu un līdz ar
to nav nepieciešami būtiski resursi darbinieku prasmju un kompetenču attīstīšanai, pilnveidošanai
u.tml. Primārā mācību centra vai mācību procesa loma ir nodrošināt pavisam jaunu prasmju apgūšanu,
kas kļūst aktuālas, ja ir būtiskas izmaiņas nozarē un/vai biznesa stratēģijā. Taču arī šajā gadījumā,
organizācija var izlemt, ka tā vietā, lai veiktu apjomīgu darbinieku apmācību, tā veic darbinieku nomaiņu
tā saucamajos “atslēgamatos”, tādējādi nodrošinot jauno nepieciešamo prasmju ieplūšanu organizācijā.
Primārie personāla vadības procesi šajā stratēģijā ir personāla atlase, darbinieku materiālā un nemateriālā
stimulēšana, talantu vadība.
Otrā stratēģija, kuru ieteicams izmantot, veidojot jaunā sabiedriskā medija Mācību centru, paredz to,
ka organizācijā tiek pieņemti darbinieki ar nelielu praktiskā darba pieredzi vai pavisam bez tās.
Darbinieku profesionālā attīstība un izaugsme tiek nodrošināta organizācijas ietvaros, izmantojot
daudzveidīgas mācību, attīstības un karjeras vadības iespējas.
Līdzšinējā darba prakse LTV un LR atbilst šai stratēģijai. Kā norādīts vienotā sabiedriskā medija
organizācijas koncepcijā: “Abas raidorganizācijas biežāk pieņem darbā jaunus speciālistus ar nelielu
darba pieredzi. Augstskolu absolventu sagatavotību darbam abu organizāciju apjautātie vadītāji vērtē
kritiski, norādot uz nepietiekamām praktiskām prasmēm.”
Vienlaikus jauno darbinieku piesaistes stratēģija abos medijos netiek realizēta pilnībā: LTV un LR
personāla vadības prakses SVID analīzē norādīts, ka abās organizācijās ir mazs jaunu darbinieku
īpatsvars, ir grūtības piesaistīt jaunus darbiniekus (darba devēja tēls, atalgojums), ir ierobežota
darbinieku dažādība (vecuma ziņā lielāks īpatsvars darbiniekiem virs 40) un darba devēja tēls nav
moderns, neorientējas uz pārmaiņām, kādēļ ir grūtības uzrunāt jauniešu tirgus segmentu.58
58 Avots: Vienotā sabiedriskā medija organizācijas stratēģija.
266 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Mācību centra veidošanas stratēģiju salīdzinājums
1. stratēģija.
Orientācija uz spēcīgu profesionāļu piesaisti
darbam vienotajā medijā
2. stratēģija.
Orientācija uz jaunu talantu piesaisti darbam
vienotajā medijā
PRIEKŠROCĪBAS:
Nodrošina nozarei nepieciešamo prasmju
elastību, pieņemot darbā speciālistus ar
vajadzīgām prasmēm;
Zemākas mācību un attīstības izmaksas;
Mazākas investīcijas jauno darbinieku ievadīšanai
darbā;
Augstāka izmaksu efektivitāte īstermiņā: māca
tikai to, kas šobrīd nepieciešams;
Mācību centru var veidot personāla funkcijas
ietvaros, pateicoties mazākam vadāmo resursu
(cilvēki, programmas, finansējums) apjomam.
PRIEKŠROCĪBAS:
Nodrošina nozarei nepieciešamo prasmju
elastību, attīstot darbiniekus;
Tiek uzkrāta plaša pedagoģiskā pieredze un
prasmes ātri izveidot un vadīt daudzveidīgas
jaunas mācību programmas;
Mācību centrs kā atvērtas un uz attīstību
orientētas organizācijas kultūras virzītājspēks.
Plašāku funkciju piešķiršana (perspektīvā satura
un metožu aprobācija, satura kvalitātes
novērtēšana, kompetenču novērtēšana u.tml.)
Mācību un attīstības funkcijas integrēšana ar
citiem personāla vadības procesiem: profesionālo
izaugsmi, rotāciju, nemateriālo motivēšanu u.tml.;
Mācību programmās plaši var integrēt pieredzes
apmaiņas elementus, ņemot vērā to, ka
organizācijā mācās visi neatkarīgi no
kvalifikācijas un iepriekšējās pieredzes.
RISKI:
Mācības orientētas uz šauru darbinieku un/vai
amatu loku;
Var veidoties liela atkarība no ārējiem mācību
piegādātājiem iekšējo mācīšanas kompetenču
trūkuma dēļ;
Grūtības attīstīt un uzturēt pastāvīgas mācīšanās
kultūru organizācijā, jo mācības vairāk tiek
organizētas tikai tad, kad “vajag” nevis pastāvīgi
kā uz attīstību vērstas organizācijas kultūras
sastāvdaļa;
Iekšējas “cīņas” starp struktūrvienībām un
vadītājiem par to, kādiem amatiem un/vai
funkcijām nepieciešamas mācības un/vai jaunas
mācību programmas;
Ilgāks reakcijas laiks uz aktuālajām mācību
vajadzībām, jo var pietrūkt zinātības (know–how)
jaunu programmu veidošanai vai vadīšanai.
Jaunā medija kritiska atkarība no pastāvīgas
darbinieku motivācijas monitorēšanas, lielāki
līdzekļi jāiegulda darbinieku atalgojumam un
motivēšanai, lai nodrošinātu profesionāļu
neaizplūšanu uz citām organizācijām.
RISKI:
Liels programmu skaits – mācību programmu
administrēšanas grūtības;
Grūtības nodrošināt pastāvīgu programmu skaita
un satura aktualizāciju atbilstoši biznesa un
darbinieku mācību vajadzībām;
Pareizā līdzsvara atrašana starp iekšējām
(pastāvīgām) un ārējām (neregulārām) mācību
programmām
Pietiekošs finansējums Mācību centra darbības
nodrošināšanai, tai skaitā – programmu
veidošanai un vadīšanai, kvalitātes novērtēšanas
pasākumiem, administratīvās kapacitātes
nodrošināšanai u.c.
267 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Apkopojot iepriekš minēto, vienotā sabiedriskā medija Mācību centra veidošanā ieteicams izmantot
otro stratēģiju, kas orientēta uz plašu darbinieku apmācību un talantu attīstību vienotā medija ietvaros.
10.4. Mācību centra izveides un mācību apjoma realizācijas taktiskais plāns
Mācību centra veidošanā, kas varētu aptvert 1–3 gadus, var izdalīt vairākus savstarpēji saistītus posmus:
1. Mācību centra veidošana:
Mācību centra struktūras un pamatprocesu izstrāde un ieviešana. Mērķis – vienotas, uz attīstību
orientētas organizācijas veidošana un mācīšanās kultūras nostiprināšana.
2. Mācību centra attīstības īstermiņa uzdevumu izpilde:
mācību pamatprogrammu izstrāde, vadīšana un iepirkšana kritiski svarīgo kompetenču attīstībai;
darbinieku kompetenču novērtēšanas un profesionālās meistarības pilnveidošanas sistēmas
izstrāde un iedzīvināšana;
citu attīstības programmu (Prakses programma, Talantu programma u.c.) izstrāde un uzsākšana;
3. Mācību centra un programmu attīstība saskaņā ar labāko starptautisko un vietējo praksi atbilstoši
jaunā sabiedriskā medija un nozares attīstības vajadzībām.
Detalizētu aktivitāšu plānu skatīt www.neplppadome.lv.
10.4.1. Mācību centra veidošana
Šajā posmā saskaņā ar jaunā medija attīstības stratēģiju nepieciešams precizēt organizācijas personāla
vadības stratēģiju un saskaņā ar to – izstrādāt arī mācību un attīstības stratēģiju. Lai nodrošinātu
īstermiņa aktivitāšu saskaņu ar Mācību centra veidošanas ilgtermiņa mērķiem, jau šajā posmā ir
nepieciešams īstenot vairākus svarīgus uzdevumus.
Jāizveido Mācību centra struktūra un amatu dizains, kas atbalsta Mācību centra vīzijas
iedzīvināšanu.
Šeit arī svarīgs ir jautājums par Mācību centra vietu kopējā organizācijas struktūrā. Kritisks jautājums
ir Mācību centra neatkarība, jo, lai gan Mācību centra darbība it īpaši pirmajos divos gados būtu
orientēta uz jaunā sabiedriskā medija mācību pasūtījuma izpildi, tomēr paša Mācību centra atbildībā
vajadzētu būt programmu veidošanai, izvēlei u.c. mācību metodiskās vadības un organizācijas jautājumiem,
mācību pakalpojumu iepirkumu vadībai (pasūtījumu sagatavošanai).
Jāiedzīvina jauna mācīšanās kultūra, kas ir saskaņā ar kopējo jaunā medija kā organizācijas kultūru.
Labā prakse: nodrošināt nepārtrauktus mācību procesus, priekšplānā izvirzot mācīšanos ikdienas
darbā un neformālo mācīšanos. Lai radītu paliekošas pārmaiņas uzvedībā un paradumos, ir jānodrošina,
ka mācīšanās un attīstība notiek mācību laikā, kā arī pirms un pēc regulāriem mācību pasākumiem. Šīs
organizācijas veicina mācīšanās un pārdomāšanas paradumus. Darīšanas–pārdomāšanas–mācīšanās–
darīšanas process līdz ar to ir nepārtraukts.
Dažas aktivitātes: mācību procesu vadība, stimulu sistēma tiem, kas māca citus, stimulu sistēma
mācību dalībniekiem u.tml. Ieteicams atbalstīt un attīstīt jaunas mācību un attīstības iniciatīvas, kas
rodas gan pašu mediju darbinieku vidū, gan arī nozarē kopumā. Kā risinājumi var būt gan kā iekšēji un
268 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
ārēji konkurss jauniem mācību formātiem mediju darbinieku attīstībai aktuālās jomās, gan arī efektīvu
un interesantu mācību programmu un treneru atklāšana un uzrunāšana sadarbībai no radniecīgām un
citām nozarēm.
Saskaņot Mācību centra darbību un mācību procesus ar pamatdarbības un personāla vadības
procesiem.
Īpaši svarīga ir sasaiste ar mērķu noteikšanu, atalgojuma un prēmēšanas procesu vadību un darba snieguma
un kompetenču novērtēšanu. Veidot iekšējās darba grupas, kurās iesaistīti personāla un mācību centra
speciālisti, kā arī jaunā sabiedriskā medija vadītāji. Papildus labās prakses apgūšanai ieteicams
izmantot arī ārēju ekspertu – konsultantu šajos jautājumos, kas vienlaikus var būt par darba grupu
moderatoru.
Izstrādāt un iedzīvināt mācību pamatprocesus un procedūras, tai skaitā izveidot mācību rezultatīvo
rādītāju sistēmu.
Mācību centra darbības pamatā ieteicama procesu pieeja. Savukārt katru mācību pasākumu ieteicams
veidot kā atsevišķu mācību projektu, ko vada par to atbildīgs projekta vadītājs no Mācību centra
un/vai citas organizācijas struktūrvienības.
51. attēls. Mācību centra pamatprocesi
Mācību vajadzību sistemātiska analīze.
Ikvienas jaunas mācību programmas veidošana un/vai mācību programmas iepirkuma sagatavošana
sākas ar mācību vajadzību analīzi. Šī sadaļa ir kritiska mācību veidošanas procesā, jo no pirmā soļa ir
atkarīgs, kādas mācību metodes ir piemērotākās konkrētajai vajadzībai, kas ir mērķa grupa, kādu
rezultātu un mērķi bizness vēlas sasniegt, kādas investīcijas ir nepieciešamas. Mācību vajadzību noteikšanai,
ir vairākas metodes – intervijas, aptaujas, zināšanu un prasmju novērtēšanas testu rezultāti, darba
grupas un fokusgrupas, sasniedzamie biznesa mērķi, klientu vērtējums u.c.
Mācību vajadzību sistemātiska analīze
Mācību programmu dizaina veidošana
Mācību sagatavošana
Mācību vadīšana
Mācību rezultātu novērtēšana
269 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Mācību programmu dizaina veidošana.
Veicot kvalitatīvu mācību vajadzību analīzi, definējot mācību programmu mērķus un sasniedzamos
rezultātus, ir svarīgi vienlaikus domāt, kādas mācību metodes būs piemērotākās, efektīvākās. Izvēloties
mācību metodes, ir svarīgi ņemt vērā pieaugušo mācīšanās paradumus, mediju darbiniekiem raksturīgākos
mācīšanās stilus. Vienu un to pašu mācību mērķi var sasniegt vairākos veidos, tāpēc ir svarīgi izvēlēties
tās mācību metodes un formas, kas atbalsta kopējo organizācijas kultūru un darbinieku mācīšanās
ieradumus, ja vien mērķis nav tos apzināti mainīt.
Mācību sagatavošana.
Svarīgi definēt iesaistītās personas un viņu lomas mācību veidošanas procesā – tiešos mācību pasūtītājus
jeb sponsorus, mācību tēmas ekspertus (zināšanu un pieredzes turētājus), mācību projekta vadītāju,
projekta dalībniekus, ārējos sadarbības partnerus, ja tādi ir nepieciešami, iekšējos/ārējos trenerus u.c.
Vairākumā gadījumu pastāv izvēles iespējas, vai pirkt jau gatavas programmas vai pielāgot tās
iekšējām vajadzībām, vai arī veidot tās no jauna. Svarīgi analizēt izmaksas un ieguvumus, izvēloties
risinājumu katrā konkrētā gadījumā. Plašāk izmantotās programmas ir ieteicams attīstīt un uzturēt
pašā organizācijā, retāk izmantotās vai tās, kas orientētas uz šauru speciālistu vai vadītāju grupu –
apgūt ārpus organizācijas vai iepirkt kā atsevišķu pasūtījumu. Lai gan īstenojot šādu scenāriju,
īstermiņā mācību sagatavošanas un vadīšanas izmaksas ir lielākas, ilgtermiņā izmaksas ir mazākas.
Papildu ieguvumi – samazinās organizācijas ārējās atkarības risks, pieaug organizācijas darbinieku
mācību un attīstības kompetenču līmenis.
Mācību vadīšana.
Pirms mācību programmu plašākas ieviešanas svarīgi ir noteikt mācību kvalitātes novērtēšanas
kritērijus (sagatavot mācību kvalitātes mērījumu kopsavilkumu) un vadīt mācību pilotprojektu vismaz
2–4 mācību grupās, lai pārliecinātos, ka mācību programma ļauj sasniegt izvirzītos mācību mērķus.
Pēc pilotprojektu īstenošanas ir iespējams veikt uzlabojumus.
Regulāro mācību projektu īstenošanā ļoti būtiski ir veikt iekšējo mācību komunikāciju, iesaistīt
vadītājus un darbiniekus mācību popularizēšanā un mācību kvalitātes novērtēšanā.
Mācību novērtēšana.
Pēc mācību ieviešanas ir svarīgi saņemt gan darbinieku, gan biznesa novērtējumu par mācību ietekmi
uz biznesa rezultātiem. Mācību novērtēšanā ieteicams izmantot vairākpakāpju mācību novērtēšanas
sistēmu, ko ieteicams izstrādāt, sākot veidot Mācību centru. Mācību novērtēšanas un rezultatīvo
rādītāju sistēmas izstrādē ieteicams iesaistīt organizācijas vadītājus un vadošos speciālistus, kā arī
ārējus nozares un mācību ekspertus.
10.4.2. Mācību centra attīstības īstermiņa uzdevumi
Raksturojot Mācību centra darbību tā pamatfunkcijas izpildē – t.i., mācību programmu sagatavošana
un vadīšana darbam nepieciešamo prasmju attīstīšanai un pilnveidošanai –, svarīgi uzsvērt šādu
uzdevumu izpildi:
Mācību programmu pamatmoduļu izstrāde, balstoties uz kopējām organizācijas un mācību
mērķa grupu mācību vajadzībām.
Labā prakse: visas mācību un attīstības programmas tiek kaskadētas no organizācijas stratēģiskajiem
mērķiem uz leju. Mācību programmas tiek izstrādātas un veidotas tikai tad, ja tiek identificētas kā
kritiskas organizācijai un veido ietekmi uz biznesa rezultātiem. Ir jābūt noteiktām skaidrām sakarībām
270 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
starp mācību mērķiem un biznesa mērķiem. Papildus tam, kvalitatīvai mācību programmu veidošanai
ir nepieciešama teicama izpratne par mācību mērķa grupu vajadzībām. Veidojot vairākas mācību
pamatprogrammas, kā tas aprakstīts nodaļā “Mācību programmu veidošana”, ir sākotnēji nepieciešams
veikt padziļinātu mācību vajadzību izpēti, mācību veidotājiem organizējot individuālas un grupu
intervijas ar mācību pamatprogrammu mērķa grupu pārstāvjiem. Šādas intervijas un diskusijas
nepieciešams veikt vismaz šādās grupās: augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, programmu un redakciju
vadītāji, radošie darbinieki (ziņu redakciju un satura redakciju žurnālisti), IT un tehnoloģiju darbinieki,
atbalsta funkciju darbinieki. Diskusijas var vadīt Mācību centra un personāla pārvaldes speciālisti, kā
arī ārēji konsultanti un/vai citi eksperti, kas piesaistīti konkrētu mācību programmu izstrādē.
Mācību programmu pamatmoduļu vadīšana – mācību nodrošināšana.
Ierosinājums, ka katrs darbinieks pirmos trīs gadus mācās vismaz 4 dienas gadā.
Intensīva darbinieku svešvalodu apmācība. Mērķis – visi organizācijas darbinieki pārvalda vismaz
vienu svešvalodu tādā līmenī, ka var piedalīties mācību un attīstības pasākumos, kur darba
valoda ir attiecīgā svešvaloda. Visiem darbiniekiem jau pirmajā gadā tiek dotas vienādas
iespējas papildināt svešvalodu zināšanas un prasmes. Tāpat viņi var izvēlēties apgūt jaunu
svešvalodu. Otras svešvalodas apguve varētu notikt ārpus darba laika.
Plaša apjoma mācības un attīstības programmas jaunu komandu veidošanai un saliedēšanai,
sociālo prasmju (sadarbība, informācijas apmaiņa, konfliktu risināšana) attīstīšanai.
Tāpat ieteicams paredzēt ārēju konsultatīvu atbalstu augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem, producentiem
komandu veidošanai (piemēram, darbinieku personības un lomu komandā novērtēšanai) un komandu
saliedēšanai.
Pamatprasmju apguve darbā ar modernajām tehnoloģijām.
Dalība vismaz divos mācību moduļos katru gadu mācību pamatprogrammā “Tehnoloģiju prasmes”
(skat. nodaļu “Mācību programmu veidošana”) ieteicama visiem darbiniekiem, kas iesaistīti satura
ražošanā. Plānots, ka gadā katrs darbinieks piedalās vismaz divos šādos mācību moduļos.
Vadītājiem – vadītāju prasmju minimuma nodrošināšana, dodot iespēju attīstīt nozarei specifiskās
vadības prasmes mācību semināros un kursos ārvalstīs un vispārējās vadības prasmes – mācību
programmās Latvijā.
Darbinieku profesionālo un sociālo kompetenču novērtēšanas sistēmas izveidošana un
darbinieku kompetenču novērtēšanas metožu izstrāde.
Ieteicams vismaz pirmajos divos gados aprobēt darbinieku kompetenču novērtēšanas metodes, bet
sistemātisku kompetenču novērtēšanu sākt Mācību centrā otrajā vai pat trešajā gadā (2014. gada
nogalē vai 2015. gadā), kad visi darbinieki Mācību centra ietvaros ir piedalījušies pamatprogrammās
kritisko kompetenču apguvei.
Karjeras plānošanas un profesionālās kvalifikācijas sistēmas pamatprincipu izstrāde, integrējot
kompetenču modeļus un kompetenču novērtēšanas sistēmu.
Pedagoģisko un attīstības prasmju attīstīšana un pilnveidošana vadītājiem un iekšējiem treneriem.
Kritiskie nosacījumi Mācību centra stratēģijas izstrādē un īstermiņa mērķu sasniegšanā, kas atbilst
labai mācību praksei:
Piemērots tehniskais nodrošinājums: Mācību centrs izmanto atbilstošu tehnisko aprīkojumu
(telpas, studijas, mācību vadības sistēma un platformas u.c.), lai nodrošinātu darbiniekus ar
iespēju uzlabot šodienas un nākotnes lomu.
271 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Mācību metožu izmantošana, kas nodrošina uzvedības izmaiņas /prasmju attīstību: Mācību
programmās un konkrētos mācību moduļos ir tādas mācību metodes, kas ļauj attīstīt jaunas
prasmes un veidot “pareizo attieksmi”. Mācīšanās darbībā, t.i., gan ārpus darba mācību
metodes, gan mācības darba vietā ietver labo paraugu novērojumus, praktiskus uzvedības
eksperimentus (lomu spēles, praktiski uzdevumi u.tml.), atgriezenisko saiti u.c. Detalizētāk par
mācību pamatprogrammām un izmantotajām metodēm nodaļā “Mācību programmu veidošana”.
Atbalsts darbinieku attīstības plānošanai: Mācību centrs nodrošina, ka vadītāji un
struktūrvienību vadītāji saņemt vajadzīgo atbalstu ar mācībām un attīstības aktivitātēm, kuras
nepieciešamas darbinieku attīstības plānošanai, kas ir katra individuālā atbildība.
Mācību un attīstības programmu norises nodrošināšana: Mācību centrs nodrošina visu
administratīvo darbu, kas saistīts ar mācībām (mācību programmu plānu administrēšana,
darbinieku apmeklējums, testu rezultāti u.c.).
10.4.3. Mācību centra struktūra
Mācību centrs ir atbildīgs par mācību vajadzību noteikšanu organizācijā kopumā, struktūrvienību un
atsevišķu darbinieku līmenī. Mācību centrs izstrādā un nodrošina mācību un attīstības stratēģiju un
nosaka ilgtermiņa un īstermiņa attīstības uzdevumus un to īstenošanas programmas un metodes.
Līdz ar to Mācību centrs:
sagatavo un veic mācību vajadzību izzināšanu un analīzi, izstrādā mācību stratēģiju, izveido
mācību plānus izmantojot aptaujas, iekšējās un ārējās konsultācijas un analīzi;
veido, attīsta, ievieš un nodrošina mācības grupām, izmatojot iekšējos/ārējos trenerus, jomas
ekspertus, pieredzējušos darbiniekus;
identificē un nodrošina iespējas izveidotās mācības piedāvāt citiem tirgus dalībniekiem;
iegādājas mācības no ārējiem sadarbības partneriem, ja nevar nodrošināt to ar iekšējiem
resursiem.
Mācību centra vadītājs
Nodrošina mācību un attīstības stratēģijas izstrādi un atbild par tās īstenošanu. Nodrošinot Mācību
centra kā struktūrvienības patstāvīgu darbību, pēc sava amata nozīmes un atbildības apjoma ir
pielīdzināms valdes līmeņa amatam. Atbild par mācību stratēģiju, budžeta sastādīšanu un izpildi, mācību
plāna sastādīšanu un izpildi, mācību centra darbinieku vadīšanu, mācību centra un programmu kvalitāti
un procesiem. Mācību centra reprezentatīvā persona.
Mācību projektu vadītāji/ Mācību un attīstības partneri
Vada mācību projektus. Atbild par mācību projektu kvalitāti, efektīvāko mācību metožu un formu
izvēli, to atbilstību darbinieku mācību vajadzībām un mācīšanās stilam.
Nodrošina sadarbību un mācību programmu un projektu koordinēšanu sadarbībā ar ārējiem mācību
partneriem, ja nav iespēja nodrošināt mācības ar iekšējiem resursiem. Tāpat koordinē sadarbību un
informācijas apmaiņu ar visiem mācību procesos iesaistītajiem vadītājiem un speciālistiem organizācijā.
Mācību centra programmas izveidē tiktu iesaistīts arī sabiedriskā medija muzejs, kurš izmantojot ES
līdzfinansējumu varētu izveidot jaunu bērnu, jauniešu un ģimeņu interaktīvu mediju izglītības un
izklaides demonstrācijas centru, skat idejas piemērus http://www.ahhaa.ee/.
272 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
10.4.4. Priekšlikumi atbildību sadalījumam par mācību un attīstības funkcijas īstenošanu
1. Augstākā līmeņa vadītāju atbildības. Viņu pamatuzdevumi ir:
Uzturēt un atbalstīt mācību centra attīstības vīziju, kopējas mācīšanās kultūras attīstību
organizācijā;
Definēt kopējo biznesa pasūtījumu mācību centram un mācību programmu veidošanai;
Pārraudzīt Mācību centra struktūras attīstību un resursu nodrošinājums (budžets);
Līdzdarboties un iesaistīties mācību programmu un stratēģiski svarīgu mācību pasākumu
pilotprojektos un mācību centra darbības un mācību rezultātu novērtēšanā, it īpaši – vērtēt
mācību ietekmi uz biznesa rezultātiem u.c.
Augstākā līmeņa vadītāji ir pozitīvie paraugi mācību vajadzību noteikšanā un tālākā
profesionālā attīstībā;
Aktīvi iesaistīties vidējā līmeņa vadītāju darba snieguma novērtēšanā un mācību vajadzību
noteikšanā, sniegt priekšlikumus esošo programmu pilnveidošanai un jaunu programmu
veidošanai.
2. Vidējā līmeņa vadītāji. Viņu ieguldījums ir būtisks šādās jomās:
Identificēt darbinieku mācību vajadzības un līdzdarboties darbinieku attīstības plānu izstrādē;
Stimulēt darbinieku attīstību, sniedzot regulāru atgriezenisko saiti, novērtējot darba sniegumu
un sniedzot atbalstu un konsultācijas darbiniekiem piemērotāko attīstības metožu izvēlē;
Nodrošināt jauno darbinieku ievadīšanu darbā;
Īstenot darbinieku apmācības darba vietā, izvēloties darbiniekiem atbilstošākās metodes;
Demonstrēt paraugu darbiniekiem, pašiem pastāvīgi mācoties un pilnveidojot savas profesionālās
un sociālās prasmes;
Rosināt un motivēt darbiniekus patstāvīgi attīstīt savas prasmes, piedalīties dažādos mācību
pasākumos organizācijā (mācību centrā) un ārpus tās;
Aktīvi iesaistīties mācību programmu un to rezultātu novērtēšanā, sniegt priekšlikumus esošo
programmu pilnveidošanai un jaunu programmu veidošanai;
Nodrošināt darbiniekiem tādu darba vidi un uzdevumus, lai mācībās apgūto var pielietot praksē;
Izmantot darbinieku rotācijas iespējas gan savas struktūrvienības ietvaros, gan sadarbībā ar
citām struktūrvienībām, lai stimulētu jaunu prasmju apgūšanu un prasmju pārnesi starp
dažādām funkcijām un amatiem.
3. Darbinieku (amatu izpildītāju) atbildības:
Regulāri noteikt individuālās mācību un attīstības vajadzības, plānot un realizēt individuālo
kompetenču attīstību;
Uzņemties iniciatīvu atrast tādas mācību iespējas organizācijā un ārpus tās, kas piemērotas
zināšanu un prasmju pilnveidošanai, izmantot pašattīstības iespējas (mācīšanās darba vietā,
jaunāko tendenču studijas, labāko piemēru analīze u.tml.);
Veikt regulāru savu zināšanu un prasmju pašnovērtējumu, aktīvi iegūt atgriezenisko saiti no
sava vadītāja un kolēģiem ārējam savu prasmju novērtējumam;
Aktīvi iesaistīties apgūto mācību programmu kvalitātes un efektivitātes novērtēšanā, sniedz
priekšlikumus esošo programmu pilnveidošanai un jaunu programmu veidošanai.
273 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
10.5. Mācību programmu veidošana
Pārskatāmībai kritisko funkciju un amatu uzskaitījums, kas sagatavots, izmantojot vienotā sabiedriskā
medija organizācijas koncepcijā iekļauto informāciju par jaunās organizācijas struktūras scenāriju,
attēlots tabulā.
Jaunā sabiedriskā medija kritiskās funkcijas un amatu grupas
Nr. Funkcija Amati
1 Vadības funkcija Augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, programmu
un nodaļu vadītāji, kuru amatu pienākumi
ietver administratīvās un personāla vadības
funkcijas
2. Programmu un kanālu vadība, raidījumu
producēšana
Programmu vadītāji, kanālu vadītāji,
producenti, projektu vadītāji
3. Satura ražošanas radošais process: ātra un
kvalitatīva ziņu un raidījumu sižetu
veidošana
Žurnālisti, producenti, režisori un citi amati
Ziņu dienestā, Saturu daļā un Programmu
vadības pārvaldē
4. Moderno tehnoloģiju izmantošana satura
sagatavošanai pārraidei dažādos kanālos
Visi amati iesaistīti satura ražošanā
5. Personāla vadība Augstākā un vidējā līmeņa vadītāji
7. Mācību un attīstības funkcija Augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, mentori un
iekšējie treneri, Mācību centra darbinieki
8. Sadarbība un informācijas apmaiņa satura
ražošanā un pārraides nodrošināšanā
Visi amati
9. Mārketings un sabiedriskās attiecības Mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālisti,
jauno projektu vadītāji, programmu vadītāji
10. Citas organizācijas pamatdarbības atbalsta
funkcijas
Atbalsta funkciju amati (finanses,
grāmatvedība, juridiskais atbalsts u.c.)
10.6. Personāla profesionālo un sociālo kompetenču attīstības vajadzību modelis
Piedāvātā koncepcija paredz mācību programmu veidošanu, pamatojoties uz attīstāmajām kompetencēm
vai prasmēm. Atšķirībā no otrās pieejas – mācību veidošanas konkrētām amatu grupām, šī pieeja
paredz robežu nojaukšanu starp amatiem. Tā vietā – katram darbiniekam neatkarīgi no viņa vietas
organizācijas struktūrā un veicamā amata, ir vismaz daļēja brīvība izvēlēties tās mācību programmas,
kurās viņš pats un viņa vadītājs uzskata, ka veicina jaunu prasmju apguvi vai esošo pilnveidošanu savu
tiešo darba pienākumu veikšanai un/vai pārejai uz jaunu amatu vai profesionālo lomu nākotnē.
Prasmju orientēta mācību programmu veidošana palielina darbinieku attīstības elastību un vidējā
perspektīvā (3–5 gadu laikā) – plašākas iespējas darbinieku rotācijai starp dažādām funkcijām un
jaunas darbinieku karjeras iespējas, kas ir būtiska motivācija jaunās paaudzes darbiniekiem.
274 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Lai nodrošinātu jaunajam medijam kritiski nepieciešamās prasmes, vismaz pirmajos divos gados mācību
piedāvājumu varētu veidot kā “obligātu programmu”, turpmākajos gados palielinot individuālās mācību
programmu izvēles iespējas.
Vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā piedāvātas šādas pamatkompetences:
pārmaiņu vadība (uzvedības elastība);
komunikācijas prasmes (ietver attiecību veidošanu un uzturēšanu);
organizēšanas prasmes (orientācija uz rezultātu);
radošums un attīstība;
analītiskā domāšana;
tehnoloģiju izmantošana.
Pamatojoties uz pašreizējo mācību vajadzību analīzi sarunās ar LTV un LR esošajiem un bijušajiem
darbiniekiem, kritisko funkciju un amatu uzskaitījumu, kā arī vienotā sabiedriskā medija organizācijas
koncepcijā piedāvāto kompetenču modeli, īstermiņā ieteicams mācību programmas veidot vai izvēlēties
šādās pamatprasmju grupās, kā parādīts zemāk:
Tāpat jau uzreiz ieteicams apsvērt veidot un/vai iepirkt arī citas mācību programmas, piemēram,
programmu “Ievads jaunajā organizācijā” par jaunās organizācijas mērķiem, struktūru,
procesiem, darba organizāciju, kultūru un vērtībām u.tml.;
jauno darbinieku ievadapmācību programmu, izmantojot iestrādnes programmā “Ievads
jaunajā organizācijā”;
personīgās efektivitātes prasmju programmu, kas ietver moduļus projektu vadībā, laika
plānošanā, stresa vadībā u.c.;
dažādu vecumposmu cilvēku psiholoģiskais raksturojums, vizuālās un audiālās uztveres
īpatnības u.tml.
Mācību pamatprogrammu apraksts
A. Vadības prasmju pamatprogramma
Piedāvājums veidots, balstoties uz vadītāju kompetencēm: pārmaiņu vadība, komunikācijas prasmes,
organizēšanas prasmes un radošums, analītiskā domāšana un tehnoloģiju izmantošana.59
59 Avots: Vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcija.
Vadības prasmes
Piemēram, Darba
plānošana un
organizēšana, Personāla
vadība
Sociālās prasmes
Piemēram, Sadarbība un informācijas
apmaiņa, Komandas
darbs
Tehnoloģiju prasmes
Piemēram, dažādu
moderno tehnoloģiju
veidi, Sociālo tīklu Izmantošana
Žurnālistikaun satura
producēšana
Piemēram, Informācijas
atlase un analīze,
ziņu sagatavošana
275 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Ieteicamais programmas saturs/ mācību moduļi augstākā līmeņa vadītājiem:
līderības prasmes vadītājiem: darbinieku motivēšana, attīstīšana, personīgā autoritāte un
ietekme;
stratēģiskās domāšanas prasmes un pieejas organizācijas stratēģijas izstrādē;
jaunākās organizāciju vadības tendences mediju nozarē;
vadītāja personīgais zīmols, tā veidošana;
vadītājs kā publiska persona, prezentāciju un uzstāšanos gatavošana, mediju treniņš;
personāla vadības prasmes, tai skaitā:
darba izpildes vadība: darba snieguma un kompetenču novērtēšana, atgriezeniskā saite kā
darbinieku attīstības metode;
darbinieku atlase;
darbinieku motivēšana;
darbinieku attīstības plānošana.
biznesa vadības pamati, t.sk. investīciju plānošana un budžeta veidošana; jaunākās pieejas
organizāciju un talantu vadībā;
lēmumu pieņemšanas metodes individuāli un komandā;
radošuma atraisīšanas metodes individuālajam un grupu darbam;
pārmaiņu plānošanas un vadības metodes.
Ieteicamais vadības programmas saturs/ mācību moduļi vidējā līmeņa vadītājiem:
līderības prasmes vadītājiem: darbinieku motivēšana, attīstīšana, personīgā autoritāte un
ietekme;
darba plānošana un mērķu nospraušana; uzdevumu sadale un deleģēšana;
personāla vadības prasmes;
darba izpildes vadība: darba snieguma un kompetenču novērtēšana, atgriezeniskā saite kā
darbinieku attīstības metode.
prezentāciju un uzstāšanos gatavošana, mediju treniņš;
iekšējo sanāksmju vadīšana;
projektu vadīšanas pamati;
procesu veidošanas un analīzes pamati;
finanšu vadības pamati.
lēmumu pieņemšanas metodes individuāli un komandā;
radošuma atraisīšanas metodes individuālajam un grupu darbam.
Ieteicamais vadības programmas saturs/mācību moduļi programmu un kanālu vadītājiem, producentiem:
projektu un procesu vadīšana;
finanšu vadības pamati;
komandas veidošana un vadīšana;
personāla vadības pamati;
darba plānošana un mērķu nospraušana; uzdevumu sadale un deleģēšana;
iekšējo sanāksmju vadīšana;
radošuma atraisīšanas metodes individuālajam un grupu darbam.
B. Žurnālistiskas un satura producēšanas mācību pamatprogramma
1. Ziņu un apskatu sagatavošana
Saturs ietver dzīvās reportāžas, rakstīšanu, stāstīšanu (storytelling), precizitāti, rakstīšanas vadību
(lead writing), stāstu struktūras veidošanu, citātu izmantošanu, uzstāšanos un konferenču preses
276 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
relīzes, rakstu darbu profilus un pazīmes, darbu izveidošanu drukāšanai pieņemamā formātā, virsrakstu
rakstīšanu, ziņu atlasīšanu, atspoguļošanu un strādāšanu intensīvos termiņos.
2. Stāstu veidošana digitālajā vidē – Digital Storytelling
Interneta rakstu rakstīšana, darbs ar sižetu rakstīšanu, blogošana, satura veidošana vikipēdijas stila
vietnēm, tādu sociālo tīklu kā YouTube, Twitter, Facebook uzraudzību, audio un video stāstu veidošana
publicēšanai internetā.
3. Foto un video pamati
Kompozīcija, kadrējums, secības izveidošana, apgaismojums un kā veidot stāstus, izmantojot augstas
klases digitālās kameras.
4. Rediģēšana
Televīzijas un Interneta stāstu rediģēšana, izmantojot atbilstošas programmas, pareizrakstības mācības,
veidojot tekstus dažādām mediju platformām.
5. Prakse
Iegūto zināšanu un prasmju nostiprināšana ikdienas darbā.
6. Intensīva praktiska apmācība, kuru laikā tiek nostiprinātas prasmes, kas nepieciešamas apraidei.
Balss treniņi
On-Air pārskati
Video rediģēšana
Grafikas un skaņas
C. Tehnoloģisko prasmju pamatprogramma
Mācību kurss sastāv no on-line mācībām + klātienes tikšanās ar ekspertiem tehnoloģiju, multimediju
un interneta mārketinga jomās.
Kā identificēt un pielāgot jaunās tehnoloģijās
Twitter pamati
Sociālo tīklu izpratne un izmantojošana
ziņošana ar telefonintervijas palīdzību (crowdsourcing)
Izpratne par mobilajiem, SMS un resursiem, kas pieejami no lokālām vietām un to izmantošana
Vizuālās stāstu metodes
Kartēšana un digitālo mediju failu veidošana iesācējiem
Kā rakstīt internetam real-time
Tiešsaistes video veidošana
Video un audio sižetu montāžas
Fotografēšanas pamati
Digitālās attēla apstrādes programmas
Filmu montāžas (video, audio), datorgrafika
D. Sociālo prasmju pamatprogramma
Sociālo prasmju attīstība ir svarīga visiem vienotā sabiedriskā medija darbiniekiem neatkarīgi no viņa
vietas struktūrā un veicamā amata specifikas. Sociālo prasmju attīstīšana ir nepieciešama, lai veicinātu
atvērtu, uz iekšēju un ārēju sadarbību vērstu un tolerantu pret dažādību organizācijas kultūru.
Sociālo prasmju pamatprogrammā iecerēti divi galvenie virzieni:
277 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
1. Sadarbības, informācijas apmaiņas un komandas darba prasmju attīstīšana. Šo prasmju attīstīšana ir
īpaši būtiska vienotā sabiedriskā medija veidošanas posmā, ko var raksturot kā pārejas jeb pārmaiņu
periodu. Ņemot vērā sociālo prasmju specifiku, mācībām šajās tēmās ir galvenokārt jābūt organizētām
praktisku treniņu veidā, kā arī plaši izmantojot dažādas mācīšanās darba vietā metodes. Šajā virzienā
varētu tikt iekļauti šādi mācību moduļi un/vai tēmas:
Psiholoģiskie un organizatoriskie sadarbības un informācijas apmaiņas priekšnoteikumi
komandā un organizācijā;
Metodes sadarbības un informācijas apmaiņas veicināšanai;
Komandu veidošana;
Efektīvas komandas darba principi. Lomas komandā.
2. Citas sociālās prasmes, kas nepieciešamas atvērtas un pozitīvas komunikācijas veidošanai ar dažādiem
cilvēkiem: kolēģiem darba vietā, ārējiem sadarbības partneriem, citiem sabiedrības locekļiem.
Sarunu vadīšanas pamatprasmes. Jautājumu uzdošana. Aktīvā klausīšanās;
Prezentācijas pamatprasmes. Skaidra sava viedokļa formulēšana un izteikšana individuālajās
sarunās un darba sanāksmēs;
Skaidras komunikācijas rakstos pamatprincipi;
Komunikācija un sadarbība ar dažādu psiholoģisko tipu cilvēkiem;
Personīgo emociju vadīšana sarunu laikā;
Domstarpību konstruktīva risināšana u.c.
10.7. Jaunā sabiedriskā medija personāla kompetenču attīstības realizācijas modelis
10.7.1. Pamatnostādnes
Piedāvātais kompetenču attīstības realizācijas modelis, kas atspoguļojas arī provizoriskajā Mācību
centra budžetā 2014.–2017. gadam, veidots, balstoties uz šādām pamatnostādnēm:
To mācību programmu izstrādi un realizāciju, kurās viena gada laikā vairāku gadu garumā
vidēji paredzēts iesaistīt vismaz 50 darbiniekus, veidot un attīstīt jaunajā medijā uz vietas.
Nepieciešamības gadījumā programmu izstrādē un vadīšanā iesaistīt nozares un mācību un
attīstības ekspertus.
Unikālu vai šauri specifisku kompetenču apguvei nodrošināt iespēju vismaz 2 darbiniekiem
(vadītājiem un/vai speciālistiem, atkarībā no apgūstamās jomas) piedalīties atbilstošās mācību
programmās ārvalstīs, kuru kvalitāte ir starptautiski atzīta. Darbiniekiem, kas piedalījušies
šādās mācību programmās ārvalstīs, ir jānodrošina dalīšanās jaunapgūtajās zināšanas un prasmēs
ar saviem kolēģiem un Mācību centra speciālistiem, kas plāno jaunu mācību programmu
veidošanu un esošo programmu pilnveidošanu organizācijā uz vietas.
Mācību programmu veidošanā un vai iepirkšanā nodrošināt maksimāli pilnīgu LTV un LR mācību
programmu un labākās mācību prakses izmantošanu. Darboties pēc principa: neizgudrot jaunu
divriteni, ja tas jau ir radīts. Lai šo pieeju nodrošinātu, uzsākot ikvienas jaunas mācību
programmas veidošanu un/vai tehniskās specifikācijas sagatavošanu jaunas mācību programmas
iepirkšanai vietējai vai starptautiskā tirgū, iepriekš veikt esošās situācijas un labās prakses
piemēru apzināšanu organizācijā.
278 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Pirmajos divos gados nodrošināt intensīvu svešvalodu apguvi visiem jaunā medija darbiniekiem.
Pamatojums – veicināt iekļaušanos starptautiskajā apritē, nodrošināt iespēju stažēties ārzemēs
un/vai piedalīties ārvalstu ekspertu vadītajās meistarklasēs Latvijā un citās valstīs.
Lai nodrošinātu pieredzes apmaiņu un vecākās darbinieku paaudzes līdziesaisti darbinieku
apmācībā, veidot un attīstīt mentoru un iekšējo treneru programmas, stimulēt pedagoģisko
kompetenču apguvi tiem, kas vēlas iesaistīties mācību programmu sagatavošanā un vadīšanā.
Papildu priekšlikumi mācību programmu īstenošanā atsevišķām mērķa grupām:
Ņemot vērā, ka augstākā līmeņa vadītāju komandā būs 5 vadītāji, nav lietderīgi veidot atsevišķas
mācību programmas tik nelielam vadītāju skaitam. Tāpēc augstākā līmeņa vadītāju attīstībā
ieteicams izmantot ārējās (vietējās un starptautiskās) mācību programmas un individuālus
mācību un attīstības risinājumus, vadoties no individuālām katra augstākā līmeņa vadītāja
attīstības vajadzībām.
10.7.2. Labākā prakse mācību organizācijā
Daudzveidīgu pieeju izmantošana
Vadošās organizācijas ir izpētījušas un izmanto dažādas iespējas, lai nodrošinātu, ka darbinieki iegūst
pareizās prasmes, īstajā laikā, pareizajā veidā, un par īsto cenu. Tādu mācību metožu kā mācības klasē,
lomu spēles, on-the-job mācības, jauktā tipa mācības, e-mācības, tehnoloģiju izmantošana, vadītāju un
kolēģu koučings un mentorings ir izvēlēts, lai atbalstītu dažādus individuālās mācīšanās stilus, biznesa
jautājumus, budžetu, un kultūru.
Ar darbu saistītas mācības
Zināšanām un prasmēm, kas iegūtas, mācību un attīstības programmās, jābūt noderīgām organizācijai
un darbinieka amatam. Darbinieki piedalās tikai tajās mācību programmās, kas palielina pašreizējo vai
nākotnes darba efektivitāti, vienlaikus sekmējot organizācijas veiksmes. Mācībām ir jāpalīdz ietaupīt
darbiniekiem laiku, nevis palielināt darba slodzi.
Mācīšanās darot
Labākie uzņēmumi saviem darbiniekiem dod pildīt “īstus” uzdevumus un projektus, gan mācību vidē,
gan ikdienas darbā. Mācības ir veidotas uz reālu darbību, nevis teoriju. Piemēram, teorētisko diskusiju
vietā par stratēģisko plānošanu un projektu vadību, dalībnieki izstrādā reālu stratēģisko plānu vai
vada projektu. Darbinieki attīstībā izmanto savu mācīšanās stilu, paveicot konrētu, reālu uzdevumu.
Zināšanu un prasmju pārnese uz darbu
Viens no veiksmīgu mācību svarīgākajiem elementiem ir iegūto zināšanu un prasmju pārnese uz
darbu. Mācību laiks, satura svarīgums un kvalitāte, mācību metožu piemērotība, ir kritiski elementi
mācībās iegūtā pārnesei darbā. Kā viens no būtiskiem punktiem ir mācībās iegūtā tūlītēja pielietošana
ikdienas darbā. Ja iegūtās prasmes un zināšanas netiek lietotas regulāri, darbinieks atgriežas iepriekšējā
līmenī. Lai nostiprinātu iegūtās prasmes, labākā prakse ir izmantot regulāru un sistemātisku
darbinieka snieguma novērtēšanu.
10.7.3. Nozīmīgākie Mācību centra sadarbības partneri
Partneris Sadarbības joma
Augstskolas Latvijā Jauno speciālistu sagatavošana, prakses programmu veidošana,
atsevišķu mācību moduļu sagatavošana un vadīšana
279 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
profesionālo prasmju attīstībai
Mediju mācību centri ārvalstīs Mācību un stažēšanās programmas ārvalstīs, pieredzes apmaiņas
braucieni, ārvalstu treneru vadīti mācību moduļi u.tml.
Vietējie mācību pakalpojumu
sniedzēji, treneri
Sociālo un vadības prasmju programmas vai atsevišķi mācību
moduļi, prasmju treniņi, metodisks atbalsts dažādu mācību
programmu sagatavošanā
Attīstības konsultanti Mācību programmu metodiskā vadība, kvalifikācijas
novērtēšanas metodikas izstrāde, individuālas attīstības
konsultācijas (koučings)
IT&T nozares uzņēmumi, to
mācību centri
Moderno tehnoloģiju mācību moduļu sagatavošana un/vai
vadīšana, pieredzes apmaiņa
Vietēja un starptautiska mēroga
nozares eksperti
Profesionālo mācību moduļu sagatavošana un/vai vadīšana,
meistarklases, pieredzes nodošana, konferences, meistarklases
Starptautiskās iestādes un organizācijas, kas darbojas mediju jomā, piedāvā mācību kursus gan
studentiem, gan darbiniekiem, kas ietver plašu jauno tehnoloģiju izmantošanu. Piemēram, BBC
Academy ir izveidojusi platformu, kas sastāv no 3 daļām – College of Production, College of Journalism,
Centre of Technology. Šajā platformā var atrast rakstus, video materiālus, blogus par attiecīgo jomu.
BBC nodrošina arī mācību programmas, kursus, debates, konferences, seminārus, meistarklases, kas
var būt veidotas gan starptautiskā līmenī, gan arī pielāgotas tikai iekšējām vajadzībām.
Pasaulē ir augstskolas un uzņēmumi, kas ir izveidojuši studijas (newsrooms), kuras ir pilnībā aprīkotas
ar aprīkojumu, kas vajadzīgs, lai varētu veidot un izdot avīzes, žurnālus, lai praktizētos radio, TV un
tiešsaistes ziņojumus. Tās var izmantot, mācoties pamatus kā rakstīt ziņas, veidošanas, producēšanas
darbā, vai newsdays stimulācijām. Šīs telpas ir brīvi pieejamas mācīties gribētājiem arī tad, ja šajā
studijā nenotiek mācības.
10.7.4. Citas programmas mācību centrā
Koncepcijas detalizācijas projekta ietvaros tika aprakstītas vēl sekojošās programmas:
1) Jauno talantu programma
2) Prakses sadarbības programma ar augstskolām
3) Iekšējo mentoru un treneru programma
4) Pieredzes apmaiņas un rotācijas programmas
5) Starptautisko un vietējo ekspertu meistardarbnīcas
6) Mūžizglītības programmas
7) Psiholoģiskā atbalsta programma
8) Izglītojošo pasākumu rīkošana
Detalizētu aprakstu skatīt www.neplpadome.lv citas mācību centra programmas.
280 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
11. TEHNOLOĢIJU PLATFORMAS
11.1. Ievads
Izstrādājot jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiju attīstības koncepciju, mediju tehniskie speciālisti un
eksperti nonāca pie kopīga viedokļa par jaunā sabiedriskā medija (turpmāk arī – Medijs) ražošanas
tehnoloģiskās platformas attīstību, ievērojot nozares attīstības tendences un izvērtējot LTV un LR
pašreizējo tehnoloģiju un tehnisko līdzekļu stāvokli. Jaunveidojamās tehnoloģiskās platformas un to
veidojošo elementu apraksts sniegts sadaļā “Jaunā sabiedriskā medija jaunveidojamā tehnoloģiskā
platforma”.
Ņemot vērā, ka koncepcijas detalizācijas projekta gaitā tika aplūkoti vairāki telpu scenāriji, kas
ietekmē tehnoloģiju scenārijus un izmaksu apjomus, šajā dokumentā tālāk tiek aprakstīts tikai
tehnoloģiju pamata 2. scenārijs, kas paredz TV un Radio tehnoloģisko optimālo attīstību, vienota
Interneta medija platformas izveidi un kopīgu IT sistēmu ieviešanu. Telpu risinājums ir TV un Radio
tiešraides studiju izveide centrā un Radio iespējamā pārvietošana uz Zaķusalas ēku.
11.2. Būtiskākie pieņēmumi
Satura ražošanas apjomi jāpapalielina par ~6% gadā., sākot ar 2014. gadu.
Nav nepieciešama satura ražošanas tehniskas bāzes būtiska palielināšana, t.i., līdz 2017. gadam
studiju un PTS skaits paliek esošajā apjomā.
Raidījumu (audio, video) ražošanai (apstrāde, montāža, apmaiņa) jānotiek digitālā formātā.
Filmēšanu un arhivēšanu HD formātā jānodrošina pēc iespējas ātrāk, t.i., TV kameru pāreja
(upgrade) uz HD jāplāno pēc iespējas ātrāk, pieskaņojot jauno studiju telpu izveides grafikam,
lai izvairītos no dubultām investīcijām studiju aprīkojumā un to pārvietošanā.
HDTV apraide nav prioritārs jautājums, ieviešama līdz ar tehnisko iespēju parādīšanos līdz
2017. gada beigām.
Jaunā sabiedriskā medija interneta portāla kā trešā sabiedriskā medija izveide, sākotnēji to
veidojot tikai kā ziņu portālu, ar iespēju pakāpeniski iekļaut arī citas tematiskās sadaļas.
11. nodaļas apzīmējumi un saīsinājumi
Termins,
saīsinājums
Skaidrojums
DC Datu centrs
DRM Satura aizsardzības risinājums (Digital Right Management)
HD Augstas izšķirtspējas (High-definition)
HTTPS Drošais http protokols (Hyper Text Transfer Protocol Secure), kas nodrošina kanāla
šifrēšanu interneta vidē
IS Informācijas sistēma
IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
IP Interneta protokols (Internet Protocol)
281 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
IT Informācijas tehnoloģijas
LAN Lokālais datoru tīkls (Local Area Network)
PTS Pārvietojama televīzijas stacija
SD Standarta izšķirtspēja (Standard-definition)
SLA Pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas līmenis (Service Level Agreement)
SSL Drošais komunikāciju protokols (Secure Sockets Layer), kas nodrošina kanāla
šifrēšanu interneta vidē
VoD Video uz pieprasījumu pakalpojums (Video on Demand)
WAN Teritoriālais tīkls
11.3. Satura ražošanas tehniskās saimniecības esošo apjomu un galveno satura ražošanas pamatfunkciju izvērtējums
11.3.1. Projekta realizācijas pieeja
Izvērtējums tika veikts, lai izdarītu secinājumus par esošo tehnoloģiju un ražošanas līdzekļu piemērotību
darbam jaunajā tehnoloģiskajā platformā. Izvērtējuma mērķis nebija veikt pamatlīdzekļu auditu un
izvērtēt esošo ražošanas līdzekļu ekspluatācijas turpināšanas galējās robežas.
11.3.2. LTV esošā ražošanas tehnoloģiskā aprīkojuma situācija
LTV sakaru komutācijas centrs (ienākošie, izejošie signāli, satura kodēšana)
Esošais centrālais video signālu komutators nodrošina 32 x 32 SDI ciparu video signālu komutāciju.
Kopš tā ieviešanas darbā ir izmainījusies LTV tehnoloģiskā bāze. Analogie signālu avoti un patērētāji ir
samazinājušies, tā vietā ienāk ciparu video iekārtas, kuras būtu jāpieslēdz esošajai sistēmai. Lai veiktu
nepieciešamās komutācijas, ir izmantoti signālu pārveidošanas interfeisu bloki un dažādi papildus
komutācijas elementi. Šāds risinājums apgrūtina operatīvu signālu savstarpēju komutāciju no dažādiem
avotiem uz patērētājiem. Esošā risinājuma integrācijai jaunajā tehnoloģiskajā ciklā (bezlenšu ražošana,
HD ražošana) ir iespējams izmantot signāla pārveidošanas interfeisus, lai pieslēgtu nepieciešamās
analogās tehnikas iekārtas, ko var izmantot digitalizācijas procesam.
LTV videokameras (fiksētās un mobilās)
Esošās studiju kameras nenodrošina iespēju uzņemt HD izšķirtspējā raidījumus, un signāla padošanas
trakts no kameras līdz bāzes stacijai ir analogā formātā, līdz ar to ir vairāki signāla pārveidošanas procesi,
kas nenodrošina maksimāli labāko iespējamo kvalitāti.
Mobilās (ENG) kameras ir dažādu laiku un tehnoloģiju bāzētas digitāla formāta. Visas kameras ir
bāzētas uz digitāla signāla tehnoloģijas apstrādi un ierakstu. Ir gan SD, gan SD/HD izšķirtspējas kameras
ar dažādu datu ierakstu tehnoloģiju un datu nesējiem. Šis kameras ar ieraksta iespēju uz atmiņas karšu
sistēmu iespējams izmantot jaunajā tehnoloģiskajā ciklā ziņu un raidījumu ražošanā.
LTV satura ražošanas plānošanas sistēmas, ražošanas procesa vadības un atbalsta sistēmas.
282 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Ražošanā ir dažāda formāta uzņemšanas ieraksta kameru parks, kas ciparu formātā ieraksta uz optiskā
diska un SxS un SD atmiņas kartēm. Pārejot uz pilnīgu bezlenšu ražošanas ciklu, esošās kameras ar
atmiņas kartēm ir iespējams izmantot, veicot centralizētu materiālu kopēšanu uz ievades serveri.
Tāpat līdz resursu beigām iespējams turpināt izmantot esošās kameras ar ierakstu uz optisko disku, jo
materiāls tiek ierakstīts failu formātā.
Tā kā pastāvošā LTV tehnoloģija ir balstīta uz SD kvalitātes signālu, attiecīgi visa apstrāde, grafiskās
stacijas, esošās montāžas, monitori, signālu pārveidošanas interfeisi neatbalsta augstas izšķirtspējas
signālu (HD), līdz ar ko būs nepieciešams veikt to nomaiņu.
LTV ieraksta studijas (tai skaitā mobilās)
Studiju tehnoloģija ir balstīta uz SD kvalitātes signāla traktu. Lai pārietu uz HD ražošanu, būs nepieciešams
veikt iekārtu un infrastruktūras nomaiņu.
LTV arhīva sistēma (fiziskais un digitālais)
Arhīvs pašreiz tiek veidots programmā “Rūķis”, ietverot vismaz sekojošu aprakstošo informāciju –
programma, raidīšanas datums, laika kods lentē, autors, garums, atslēgas vārdi, sižeti (skripti). Pēc
aprakstītajiem datiem ir iespējams materiāla vai tā daļas meklēšanu, izmantojot apraksta atslēgas
vārdus. Ieviešot jauno uzņēmuma Media Asset Managament (MAM) sistēmu, jaunajam medijam būs
iespējams veikt datu importu galvenajām sadaļām, bet, veidojot programmas metadatus, var būt
nepieciešamība daļu no informācijas pārnest manuāli. Kā uzsvēra satura digitalizācijas speciālisti, uz
esošā analogā satura digitalizācijas uzsākšanas brīdi bez tehniskajām iekārtām (lenšu magnetofoni,
vadības serveri, lenšu iekārtas utt.) nepieciešams nodrošināt arī Media Asset Managament (MAM)
sistēmas programmatūru, lai veiktu elektroniskā satura fragmentu piesaisti aprakstošajiem
metadatiem (t.s. marķieru iestrādi).
LTV datu arhivēšanas risinājuma novērtējums
Atbilstoši veiktajam arhīvu krājumu novērtējumam, šobrīd LTV rīcībā ir sekojošs nedigitalizēto materiālu
krājums:
Betacam lentes – 22 000 h
DVCam lentes – 3 000 h
Kinolentes – 2 000 h
Ja veic aprēķinu par nepieciešamo nesēju apjomu, ņemot par pamatu, ka izmanto IMX50 kodeku
materiālu veidošanu SD materiālu kvalitātē, oriģinālā materiāla 1s saglabāšanai jānodrošina 58Mbps
(jeb 7,25 GBps) datu apjoms.
Kopējais LTV arhīva materiālu apjoms
Nr. Materiāls Stundu apjoms Nesēju min. apjoms (TB)
1. Betacam lentes 22 000 h 574,2
2. DVCam lentes 3 000 h 78,3
3. Kinolentes 2 000 h 52,2
4. 2012. gada materiāli 1 000 h 26,1
KOPĀ: 730,8
Pēc aptuvenā novērtējuma 1h arhīva materiāla apstrādei nepieciešams aptuveni 1,3h digitalizācijas
video inženiera darba laika. Digitalizācijas laikā plānots aizpildīt tikai piezīmes par video kvalitāti/
283 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
redzētiem brāķiem. Ja digitalizāciju realizē, organizējot 4 darba vietas, aptuvenais pārneses procesa
ilgums ir aptuveni 4,57 gadi. Šajā novērtējumā ir iekļauta kinolenšu digitalizācijas laika novērtējums,
jo pēc pašu LTV videoarhīva darbinieku novērtējuma, primāri būtu jāveic tikai pārnese no kino lenšu
materiāla uz LTO lentēm, lai nodrošinātu materiālu izmantošanu digitālā formātā. Kino lenšu restaurācija
netiek paredzēta.
Papildus metadatu datu ievadīšanai ir veikts aptuvenais darba apjoma novērtējums, kas ir robežās no
1 līdz 3 stundām par katru stundu oriģinālā materiāla apstrādi. Šobrīd LTV arhīva sistēma Rūķis ir
izveidota divām dažādām sistēmām – Ziņu raidījumiem un visiem materiāliem, kas glabājas analogo
nesēju arhīvā. Esošajā metadatu sistēmā ir detalizēti aprakstītas visas personas, kas iekļautas materiālos,
kā arī samērā detalizēta informācija pa blokiem ar laika atzīmēm par materiālos fiksētajiem notikumiem.
Lai šo informāciju varētu padarīt pilnīgi automatizēti sameklējamu pēc izvēlētajiem atslēgas vārdiem,
digitālajam materiālam vajadzētu pievienot elektroniskos marķierus (bloka sākums un beigas). Šādu
funkcionalitāti parasti var nodrošināt risinājumi, kas ir iekļauti digitāla medija MAM (Media Asset
Management) ietvaros.
Papildus 2012. gada laikā arhīvā ir iekļauti jauni lenšu materiāli 1000 h apjomā.
LTV šobrīd tiek izmantotas arī LTO-3 un LTO-5 lenšu risinājums galvenokārt filmu uzglabāšanai
(aptuveni 40TB), kas realizēts ar divu HP LTO-5 StorageWorks Ultrium ārējo lenšu iekārtu palīdzību,
kas pieslēgts vadības serverim, un attiecīgais inženieris manuāli kopē failus uz/no LTO5 lentēm.
Arhīvu failos tiek uzkrāta tikai LTV Kino sagādes un adaptācijas daļa. Uz LTO tiek glabāts filmas
oriģināls un adaptētā kopija. Šobrīd filmas ir izvietotas uz 110 gab. LTO3 kasetēm un 55 gab. LTO5
kasetēm (gandrīz visi adaptēto filmu failu uz LTO5 lentēm, jo esošā LTO3 iekārta ir novecojusi un
periodiski nelasa kasetes).
Tiks veikts aptuvenais arhīva materiālu pieauguma novērtējums:
Pieaugums Videotēkas fondu arhīvā šobrīd ir ap 1000h (2012. gada apjoms tiek plānots 1500h).
Ziņu dienesta materiālu pieaugums – 200–250h gadā.
Filmu pieaugums 2011.g. bija 1600h, līdz šim LTO arhīvā tiek glabāts gan filmas oriģinālais
fails, kas arvien biežāk ir HD kvalitātē (gan no drošības viedokļa, gan no ražošanas plūsmas –
bieži filmu iepērk, bet adaptē (tulko) tikai pēc vairākiem mēnešiem un tikmēr nav racionāli to
glabāt uz disku glabāšanas iekārtām), gan arī adaptētais fails, līdz ar to unikālais saturs ir
aptuveni puse no šī apjoma.
Ieviešot Enterprise MAM un ziņu dienesta (News Room) sistēmas materiālu meklēšanai un
apstrādei, digitālā arhīva apjoms un izmantošana noteikti palielināsies, jo būs vienkāršāk
uzglabāt un izmantot izejmateriālus, kurus šobrīd saglabā salīdzinoši maz. Nodrošinot
digitalizēto materiālu metadatu ērtu datu bāzi un elektronisko marķieru izmantošanu, kā arī
LTO failu sistēmu Linear Tape File System (LTFS) materiālu piekļuvei failu līmenī, varēs
nodrošināt relatīvi ātru izvēlēto fragmentu atrašanu un lejupielādi. Izejmateriāli visticamāk
būtu jāuzglabā HD kvalitātē.
TV video montāžas risinājums (materiālu ieraksti, atskaņošana)
Paralēli darbojas lineārās (VMG-VMG) un nelineārās (PC bāze) montāžas. NLE montāžas izveidotas pēc
atsevišķu darba staciju principa, kad katrs raidījums tiek montēts uz darba stacijas un gatavais materiāls
tiek pārsūtīts saglabāšanai vai noraidīšanai uz playout. Jaunajā darba plūsmā iekļaut atsevišķās darba
stacijas ir iespējams tikai, lai failu formāti būtu savietojami ar potenciālajām playout sistēmām, var būt
nepieciešamība veikt papildus formātu transkodēšanu. Tā ka tās ir neatkarīgas ražošanas vienības tad,
lai uzsāktu montāžu, nepieciešams pabeigt izejmateriāla faila pilnīgu kopēšanu, kas palēnina darba
284 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
uzsākšanas procesu un vienlaicīgu materiāla izmantošanu. Jaunās NLE sistēmas ar Adobe Premiere Pro
CS6 atbalsta HD satura ražošanu, un iespējams pie montāžas projekta strādāt no dažādām vietām.
TV tiešraides studijas (tai skaitā mobilās un NRCS sistēmas ziņu dienestam)
Pašlaik LTV rīcībā ir 3 pārvietojamās televīzijas stacijas – Laura, Daugava un Astra. Astra pamatā tiek
lietota kā mobilā SAT zemes stacija, lai nodrošinātu raidījumu tiešraides no vietām kur nav iespējas
izmantot RRL un padot papildu programmu no pasākumiem citām TV studijām. Visi pašreiz
ekspluatācijā esošie PTS nodrošina tikai standarta izšķirtspējas signālu traktu. PTS Laura jau ir 24
gadus lietots un savu resursu izsmēlis. Ir iegādāts jauns lietots PTS, kurš būvēts un komplektēts, lai
nodrošinātu augstas izšķirtspējas signāla sagatavošanu, un tā programmu iespējams padot studijai HD
un SD formātos.
Tiešraides vadības sistēma, pults
Esošā tehnoloģija ir balstīta uz SD kvalitātes signāla traktu. Pārejai uz HD ražošanu nepieciešams veikt
iekārtu un infrastruktūras nomaiņu.
LTV esošie datu glabāšanas resursi
LTV datu glabāšanas risinājums pašreiz sastāv no atsevišķām komponentēm:
programmu ražošanas (Playout) mezgla datu glabāšanas risinājums. Šobrīd tiek nodrošināts
13TB apjoms operatīvai datu uzglabāšanai un apmaiņai;
materiālu apstrādes un uzglabāšanas risinājums. Šobrīd tiek nodrošināts 30TB apjoms
operatīvai datu uzglabāšanai un apmaiņai;
LTO lenšu arhīvs. Nodrošina filmu uzglabāšanas resursu, aptuvenais apjoms 25 gab. LTO5
lentes (kopējais apjoms līdz 40 GB nekompresētā veidā).
LTV informācijas sistēmas (IS) novērtējums
Ražošanas programmnodrošinājums
Nr.
p.k.
Programmatūra Funkcija Ražotājs/
piegādātājs
1 SCALA Grāmatvedības sistēma Epicor, ASV
2 EDUS Lietvedība Protechnologies, Latvija
3 SCHEDULER Resursu (cilvēki, kameras, telpas
utt.) plānošana un piesaiste katram
projektam
4 Batsoft Programmu plānošanas risinājums Batsoft, Latvija
5 AKTUS View Iekšējais monitorings ar reitingu
kontroli
Actus Digital
6 Rūķis Materiālu metadata arhīvs
7 nginX platforma LTV interneta portāls
8 Kombinēts aparatūras un
programmatūras
risinājums Niagara Pro II
Portāla straumēšanas risinājums ViewCast
9 HP LTO LTO Ultrium
arhivēšanas risinājums
Datu glabāšanas un arhivēšanas
risinājums
Hewlett Packard
285 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
10 Microsoft serveri Iekšējie failu serveri Microsoft
11 TitleBox, Inscriber,
IconStation
S2 studija, nodrošina iepriekš
sagatavotu 2D grafiku un titru
pārraidīšanu
Playout, nodrošina iepriekš
sagatavotu 2D grafiku un titru
pārraidīšanu, kā arī
telefonbalsojumu rezultātu rādīšanu
12 Double Advantage Ziņu studijas ētera grafiskā
noformējuma risinājums Lyric Pro un
HyperX3
Chyron
LTV lokālā tīkla (LAN) un drošības infrastruktūras novērtējums
LTV lokālā tīkla (LAN) infrastruktūra ir veidota strukturēta tīkla veidā, kā centrālo elementu izmantojot
tīkla slēdžus Cisco Catalist 3524 XL un ēkas stāvos izvietojot atsevišķus piekļuves tīkla slēdžus HP
Procurve 2650, Procurve 4108GL, 3Com, kā arī citu ražotāju 24 un 12 portu 100Mbps tīkla slēdžus.
Esošie tīkla slēdži nodrošina tikai Ethernet 100Mbps pieslēgumu lietotāju darba vietām, pamatā
augšupsaite (uplink) ir veidota caur 1Gbps optiskajiem portiem. Ēkā daļēji tiek izmantotas bezvadu
tīkla (Wi-Fi) piekļuves iespējas, izmantojot divus piekļuves punktus. Kopumā lokālā tīkla aparatūra ir
pirkta dažādos laikos un ir dažādu ražotāju un dažādas konfigurācijas, kas apgrūtina harmonisku LAN
konfigurāciju un monitoringu. Veidojot jaunu risinājumu segmentu, būtu nepieciešams izvēlēties viena
ražotāja risinājumu, kā arī nodrošināt uz darba vietu (vismaz sākumā ražošanas segmentam) vismaz 1
Gbps pieslēgumu.
Kā centrālais ugunsmūris ar papildus korporatīvā tīkla aizsardzības iespējām (Unified Thread
Management jeb UTM) tiek izmantots Check Point UTM-1 576, kas nodrošina gan ugunsmūra funkcijas,
gan IPSec un SSL VPN, gan ielaušanās aizsardzību (intrusion prevention), gan interneta adrešu filtrāciju,
gan arī virtuālo pieslēgumu (VLAN) veidošanu. Papildus drošības risinājumu realizē, izmantojot Check
Point total Security pack programmatūru. No šī ugunsmūra ir izveidoti trīs atsevišķi virtuālā tīkla
segmenti (VLAN) (skat. tabulā), kā arī atsevišķa demilitarizētā zona, kurā izvietoti serveri, kam
nepieciešama piekļuve no ārpuses. Datu pārraides tīkla pieslēguma ātrums ir 500Mbps (Latvija) un
20Mbps (ārzemes).
LTV lokālā tīkla virtuālie segmenti
VLAN numurs Saturs Apjoms
VLAN1 Administrācija 60 darbstacijas
VLAN2 Ražošana 185 darbstacijas
VLAN3 Tehnoloģiskais tīkls
Sistēmas un lietotāju aizsardzību pret ļaunprogrammatūru (malware) un vīrusiem nodrošina ar Kaspersky
WorkSpace Security un NOD32 Antivirus System Enterprice Edition risinājumiem.
286 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
LTV lokālā tīkla un drošības infrastruktūra
Saturs
1. Lokālā datoru tīkla infrastruktūra
LTV backbone 1Gb (UTP un optiskie kabeļi);
Darba stacijas Ethernet 100Mb, serveri Ethernet 1Gbps;
3 VLAN, Checkpoint firewall, Mikrotik routers, HP /3Com un citi tīkla slēdži.
Uzsākts tīkla infrastruktūras uzlabošanas projekts, kas paredz pāriet uz 10Gb pamattīklu
(backbone) un 1Gb darba staciju pieslēgumu;
2. Lokālā datoru tīkla loģiskā struktūra
1 domēns, 4 apakštīkli (subnet), tiek izmantots Microsoft Active Directory, IP adresācija tīkla
iekšienē – iekšējā
3. Interneta pieslēgums
LATNET, 1Gbps optika, Latvija – 500Mbps, ārzemes – 20Mbps, izdalīts kanāls filmu apmaiņai –
20Mbps;
interneta rezerves pieslēgums – IZZI, Latvija – 100Mbps, ārzemes – 512Kbps
4. Ugunsmūris
Checkpoint UTM1-576 (antivirus, web filtering, intrusion prevention, VPN)
5. Antivīrusa programmatūra
Darba stacijām NOD32, centralizētai pārvaldībai tiek izmantota ESET Remote Administration
Console
tehnoloģijas datoriem – Kaspersky WSS
LTV datu centru infrastruktūra
Pašreiz LTV datu centra infrastruktūra ir izveidota tikai apraides nodrošināšanas (Playout) infrastruktūras
izvietošanai, kura izvietota atsevišķā telpā ar kondicionēšanas nodrošināšanu. Pārējā IT infrastruktūra
ir izvietota atsevišķās telpās un studijās, bet atbilstoša kondicionēšanas un drošības (piekļuves un
ugunsdrošības) aprīkojuma.
LTV portāla esošais tehniskais risinājums
Pašreizējā LTV interneta portāla arhitektūra un datu apmaiņa ir parādīta 52. attēlā.
287 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
52. attēls. Interneta platformas risinājums
Risinājuma būtiskākās komponentes:
interneta serveri – nodrošina saskarni ar interneta lietotājiem;
straumēšanas serveris – nodrošina satura (video+audio) plūsmas sagatavošanu;
aplikāciju serveris – nodrošina interneta portāla aplikāciju darbināšanu;
portāla serveris – tiek izmantots nginX kodols, kas nodrošina elastīgu resursu papildināšanu,
pieaugot reālajai portāla noslodzei;
video apstrādes un pieprasījumu (VoD) serveris – apstrādā portāla lietotāju individuālus
satura pieprasījumus;
datu glabāšanas resurss – līdz 1 TB – izmantojot servera cietos diskus.
Straumēšanas realizācija
Šobrīd tiek nodrošināts arī pakalpojuma sniedzēja (Latnet) pakalpojums straumēšanas uniraides
(unicast) pakalpojuma nodrošināšana un interneta kanāla nodrošināšana portāla lietotājiem. Pats
portāla LTV serveris ir izvietots uz viena aparatūras servera (host), tā darbības rezervēšanu pakalpojumu
līguma (SLA) ietvaros nodrošina attiecīgais pakalpojuma nodrošinātājs. Straumēšanas serveris ir
izvietots LTV lokālajā tīklā, tas ir realizēts kā aparatūras un programmatūras komplekss risinājums.
Tas nodrošina gan webcast, gan podcast, gan “dzīvās straumēšanas” (live streaming), gan mobilās TV
apraides nodrošināšanu. Izmantojot risinājuma programmatūru, var nodrošināt vairāku vienlaicīgu
straumējumu ar dažādiem kodējumiem, formātiem vai ātrumu (bit rate).
Straumēšanas serveris nodrošina sekojošu enkoderu standartu atbalstu:
Adobe Flash® RTMP dynamic
Apple HTTP live
Microsoft Live IIS Smooth Streaming,
Adobe Flash H.264, AVI,
MPEG-4, H.264, H.263,
Microsoft® Windows Media® (Silverlight) SD un HD,
3GPP/3GPP2, MP4
Esošā portāla video satura uzglabāšana:
YouTube sākotnēji tika izvietoti tikai raidījuma “Panorāma” sižeti, jo tas atbilst gan sabiedriskā
medija misijai, gan arī tos nav nepieciešams aizsargāt no autortiesību viedokļa. Ar laiku arī citu
raidījumu (piemēram, Sporta studija, Labrīt, Latvija, Jauna nedēļa) saturu sāka izvietot YouTube.
Portāla Video on Demand (VoD) sadaļā tiek izvietoti pilni raidījumi, kurus autortiesību
ierobežojuma un sava apjoma dēļ nebija iespējams izvietot sociālajā tīklā YouTube. Portāla VoD
sadaļā tiek izvietoti arī atsevišķi fragmenti, kuru izvietošanu YouTube neatļauj dažādi trešo pušu
ierobežojumi vai to nevēlas video autors.
288 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
11.3.3. LR esošā situācija
LR esošais informācijas sistēmas (IS) risinājums
LR ražošanas programmatūra
Nr.
p.k. Apraksts Risinājumi Ražotājs
1 audio ierakstu montāžai SoundForge , Vegas vai
MovieStudio
Sony
2 playlist sastādīšanai Look , Fono Latvijas izstrāde
3 apraides kanālu formēšanai
(playout)
Look, Radiowav
Latvijas izstrāde
4 ierakstu datubāzei un to
vadībai
Look , Fono pervasive SQL Latvijas izstrāde
Pervasive Software
5 finanšu vadībai un
grāmatvedībai
Horizont uz ORACLE SQL FMS (Latvija)
6 Raidījumu programma
(Rīgas Viļņiem, internetam,
neplp)
RaidPrg (uz ORACLE SQL) Latvijas izstrāde
7 Interneta risinājums APACHE,PHP, MySql, virkne
pašrakstītu izpildāmu failu satura
sagatavošanai
Brīvā koda risinājumi,
pašrakstīti faili
8 Ziņu katalogs Novell Netware-btrieve bāzēts Novell, Pervasive
Software
LR biroja programmatūras un serveru licences
Nr.
p.k. Apraksts Risinājumi Licenču skaits
1. Windows Professional XP
līdz 7 All Lng
Operētājsistēma darba stacijām 170
2. Windows Professional XP Operētājsistēma darba stacijām Pārējiem datoriem
3. Microsoft Office
Professional Win32 Listed
Languages līdz 2007
versijai
Biroja programmatūra darba
stacijām, 3 gadu izpirkums
(Multi Year Open Agreement),
ir samaksāts un beidzas ar Office 07
200
4. Symantec AV Antivīruss 200
5. SoundForge 8 Skaņas apstrāde 101
6. Sony Moviestudio hd 11 Skaņas apstrāde 40
289 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Nr.
p.k. Apraksts Risinājumi Licenču skaits
7. Tīkla infrastruktūra Novell
OES (Netware)
Tīkla operētājsistēma 300 lietotāji,
neierobežots serveru
skaits
8. MS windows 2003
standard serveri
Serveru operētājsistēma Atsevišķi serveri
9. (R18-00134) Windows
Server CAL 2003 English
OLP NL Device CAL
Windows servera klienti 260
10. Linux Serveru operētājsistēma 5
LR galvenie ražošanas procesi
53. attēls. LR galvenie ražošanas procesi
LR lokālā tīkla infrastruktūras risinājums
LR lokālā datu tīkla risinājums ir veidots strukturēta tīkla infrastruktūras veidā. Kā centrālie tīkla slēdži
tiek izmantoti 6 (seši) stekojami (stackable) piekļuves slēdži ar 48x1Gbps portiem, tiek izmantoti arī
daži atsevišķie lokālie tīkla slēdži. Lokālais kabeļu tīkls ēkā atbilst 5e kategorijai.
Https pieejas iespēja tiek nodrošināta gan e-pastam, gan arī failiem uz serveriem.
Autorizētiem lietotājiem no interneta ar SSL (Secure Sockets Layer) protokola izmantošanu tiek nodrošināts
VPN savienojums ar iekšējo tīklu.
Realizējamie interneta serveri:
http (apache) un ftp serveri ar Novell Netware, windows serveris;
http (apache) serveris ar PHP un MySQL, windows serveris.
290 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
54. attēls. LR lokālā tīkla infrastruktūra
Pieslēgums internetam (200Mbps), ko nodrošina Latnet, tiek realizēts caur optisko kabeli.
LR būtiskākā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) aparatūra
Būtiskākā LR IKT aparatūra
Nr.
p.k. Apraksts Risinājums Skaits
1. Darba stacijas ar skaņas
montāžas un apstrādes iespēju
darba stacijas ar specializēto programmatūru,
kas piedalās satura ražošanā
200
2. Darba stacijas darba stacijas darbiniekiem, kas nepiedalās
satura ražošanā (skaņas montāžā)
120
3. Datu glabāšana Tehnoloģiskie serveri operatīvai datu un
skaņu failu uzglabāšanai (75 TB)
4. Datu glabāšana Fonotēkas serveru sistēma (3x31TB)
5. Mikrofoni Mikrofoni 148
6. Portatīvie ieraksta aparāti portatīvie ieraksta aparāti r-05 40
7. Portatīvie ieraksta aparāti portatīvie ieraksta aparāti hhp, yellowtec
15
8. Portatīvie ieraksta aparāti portatīvie ieraksta aparāti 30
291 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
LR datu centra infrastruktūra
Pašreizējā LR ēkā ir izveidotas trīs serveru telpas, kurās ir izvietoti esošie LR serveru un datoru
resursi, kas tiek izmantoti kā datu glabāšanas risinājuma komponentes. Esošās telpas ir izveidotas
esošās aparatūras darbināšanai, neizmantojot industriālās statnes (pamatā tiek izmantoti desktop
datori un serveri). Lai nodrošinātu jaunas serveru telpas izveidi, kas atbilst augstas pieejamības un
drošības (fiziskās un ugunsdrošības) prasībām, kādu no esošajām būtiski jāpārbūvē vai par serveru
telpu jāizvēlas kādu citu.
Esoši serveru telpu raksturojums:
datu glabāšanas telpa, aprīkota ar kondicionēšanu, ēkas 5. stāvs;
serveru telpa 1,6x2,8m, griestu augstums 3m, aprīkota ar kondicionēšanu, ēkas 5. stāvs;
serveru telpa 0,7x6,0m, griesti 2,6m, ēkas pagrabstāvs, tiek izmantota gaisa ventilācija
(pagrabā ir pietiekami zema temperatūra).
11.4. Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiskā platforma
Jaunā sabiedriskā medija jaunveidojamo satura ražošanas tehnoloģisko platformu raksturo HD
formāta filmēšana, pilns bezlenšu ražošanas tehnoloģiskais cikls un savstarpēji saistītu IT sistēmu
komplekss, kas ļauj nodrošināt augstu darba efektivitāti ražošanas un vadības līmeņos. Vispārīgā
līmenī jaunā sabiedriskā medija tehnoloģisko platformu attēlo sekojošā arhitektūras shēma.
55. attēls. Jaunā sabiedriskā medija plānojamā tehnoloģiskā platforma
Tālāk sniegts tehnoloģiskās platformas galveno elementu raksturojums un aprakstīti galvenie ieguvumi
jaunajam sabiedriskajam medijam kā satura ražošanas organizācijai.
292 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
11.4.1. Trafika un scheduling sistēma (pārraides un plānošanas)
Trafika un scheduling sistēma nodrošina jaunā sabiedriskā medija pamata funkciju plānošanu, satura
ražošanu un izveidotās programmas pārdošanu. Ar tās palīdzību tiek veikta pamata stratēģiskās
(master planning) darbības plānošana, izveidojot programmu tīklu budžeta gadam, kuram tālāk veic
nepieciešamo izpildes resursu plānošanu (programmu iegādi, producēšanu, adaptāciju).
No stratēģiskā plāna tiek veidoti īsāka laika perioda plāni, kuri tiek aizpildīti ar konkrētu noraidāmo
materiālu un tehniskajām darbībām. Šie plāni tālāk veido katra medija tehnisko izpildes sarakstu, ko
realizē playout sistēmas.
Stratēģiskajā programmas plānā tiek ieplānotas arī reklāmas pauzes, kuras pieejamas aģentūrām un
citiem tirgus dalībniekiem, lai iegādātos reklāmas laikus un veidus. Tās tiek kombinētas ar programmas
reitingiem, lai gūtu pēc iespējas labāku pārskatu par potenciālo auditoriju. Pēc programmas noraidīšanas
to iespējams saslēgt ar datiem par potenciālajiem klientiem reālajā laikā, lai veiktu operatīvu analīzi.
Visu datu kopums, veicot dažāda griezuma statistikas analīzi, nodrošina iespēju veikt operatīvas izmaiņas
programmas plānošanā atbilstoši mediju tirgum.
Pēc programmas noraidīšanas sistēma nodrošina datus par faktiskajiem laikiem, kad katram reklāmas
pircējam tika realizēta viņa pasūtītā reklāma, un tiek sastādīts rēķins. Visi šie dati, veicot dažādu statistisku
analīzi palīdz operatīvajā plānošanā un turpmākajā budžeta veidošanā. Vadoties no pamata programmas,
veicot resursu plānošanu, iespējams ieplānot nepieciešamos iekšējos resursus vai to piesaisti no
ārpakalpojumiem. Veicot sabiedriskā mediju programmu savstarpēji koordinētu plānošanu, iespējams
nodrošināt notikumu pilnīgāku atspoguļošanu, katra medija tehniskajām iespējām papildinot vienam otru.
11.4.2. NRCS ziņu sistēma (ziņu vadība)
Vienotais Ziņu katalogs (News Room Computer System – NRCS) nodrošina ziņu žurnālistu darba
organizēšanu un satura producēšanu, kā arī datu nosūtīšanu tehnoloģiskajām iekārtām publicēšanai/
noraidīšanai medijos. Ar NRCS palīdzību veic ienākošo ziņu pārlūkošanu, materiālu meklēšanu gan
starp esošajiem medija materiāliem, gan no ziņu aģentūrām tikko ienākošajiem materiāliem, RSS
plūsmām, sociālajiem tīkliem un citu iespējamo digitālo materiālu avotiem.
NRCS nodrošina ziņu dienesta darbības plānošanu pie materiālu radīšanas un to tālāko apstrādi, lai
sagatavotu materiālus publicēšanai/noraidīšanai dažādos medijos. Izmatojot MOS protokolu, tālāk uz
tehnoloģiskajām iekārtām tiek nodota izpildinformācija par ziņu publicēšanas laikiem, saturu un veidu.
Paralēli šim procesam visa savāktā vai radītā ziņas tiek nodotas uz arhīva sistēmu, kur to var izmantot
pārējie organizācijas lietotāji, papildinot ziņu ar saviem datiem vai saturu.
Sistēmai ir attālinātās piekļuves iespējas, ar kuru palīdzību korespondentiem faktiski jebkurā pasaules
vietā ir iespējams pieslēgties sistēmai tiešsaistes režīmā, lai sagatavotu materiālu un radītu iespēju
pārējiem ziņu ražošanā iesaistītajiem organizācijas darbiniekiem saņemt šo informāciju. Sistēmā
paredzēta arī iespēja strādāt off–line režīmā, iepriekš savācot nepieciešamo informāciju un datus, lai
apstrādātu informāciju un veiktu materiāla nosūtīšanu no jauna, tiklīdz ir iespēja piekļūt datu tīklam.
11.4.3. Mediju programmas publicēšanas/izlaišanas (Playout) sistēma
Playout sistēmu paredzēts integrēt ar iepriekš aprakstīto trafika un scheduling sistēmu. Katram medijam
tiek saglabāta iespēja strādāt ar tam vispiemērotāko programmas ražošanas sistēmu. Līdz ar to ir iespējas
293 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
nesarežģīt operatīvos darba procesus starp trīs mediju platformām, jo tehnoloģiski universāla platforma
trīs medijiem iespējama, bet tā var ieviest savus ierobežojošos nosacījumus pielietoto tehnoloģiju jomā.
11.4.4. Media Asset Management (medija aktīvu pārvalde)
Visu trīs mediju platformu otrs apvienojošais elements ir medija satura vadības (MAM, DAM) un
glabāšanas (arhīva) sistēma, kura nodrošina visa radītā satura jeb digitālo notikumu saglabāšanu,
publicēšanu un meklēšanas iespējas visu trīs mediju satura ražotājiem un programmas izlaišanas
sistēmām. Šī ir atvērta sistēma, kurā tiek saglabāts digitālais notikums (jebkāds materiāls digitālā
formātā, kas iegūts jaunajā sabiedriskajā medijā), kuru iespējams nepārtraukti papildināt ar jauniem
metadatiem (video, skaņu, attēlu, montāžas projektu, rakstītu materiālu, citu mediju reakciju, RSS
ziņas u.c, kas ir digitālā formātā). Izveidojot piekļuvi, visiem ar programmu ražošanu saistītiem
organizācijas darbiniekiem ir iespējas paplašināt atspoguļojamo notikumu izklāstu atkarībā no katra
medija specifikas, piemēram, kur TV var parādīt mazu sižetu no visa safilmētā, radio var atskaņot pilnu
interviju, internets spēj piedāvāt piekļūt pilnai informācijai par visu, kas saistīts ar notikuma vēsturi. Šī
sistēma arī uztur visu materiālu, ko potenciāli var piedāvāt Interneta platformā kā patstāvīgu piekļuvi
noteiktām arhīva sadaļām vai kā VoD pakalpojumu.
Lai nodrošinātu sistēmas ātrdarbību (materiālu ierakstam un atskaņošanai) tā tiek organizēta kā ātras
piekļuves un patstāvīgās glabāšanas sadaļa, kura datus padod pēc pieprasījuma ar aizturi, jo tiek
glabāti datu kasetēs ar ierobežotu datu nolasīšanas ātrumu un mehānisku padošanu no bibliotēkas.
Tādēļ visi metadati paralēli ir pieejami uz tiešsaistes, glabāšanas iekārtām, lai atrastu digitālo notikumu
un nepieciešamo sadaļu pārkopētu uz tiešsaistes datu serveriem izmantošanai savā darbā.
11.4.5. Remote production sistēma (attālinātā filmēšanas sistēma)
Lai nodrošinātu sekmīgu un efektīvu jaunā sabiedriskā medija darbu, jāveido atvērta IT un tehnoloģisko
signālu infrastruktūra starp esošajam un nākotnes telpu vietām. Papildus tam infrastruktūra tiek
papildināta ar sabiedrisko objektu pieslēgumiem, izmantojot optisko šķiedru tīklus. Šāda infrastruktūras
arhitektūra nodrošina visu mediju platformu piekļuvi tiešo notikumu vietām vienlaicīgi, saglabājot
materiālu digitālā notikuma veidā. Papildus, tas dod iespēju vietās ar patstāvīgu notikumu veidu
(sports, izrādes) izveidot attālinātās ražošanas (remote production) modeli, kad nav nepieciešamības
lietot pārvietojamo TV vai radio staciju, bet tikai video vai skaņu veidojošās tehnoloģiskās iekārtas un
operatorus. Attālinātās ražošanas modelī visi šie signāli tiek padoti uz komutācijas sadales iekārtām,
caur kurām tos saņem nepieciešamie programmas veidojošie kompleksi. Šāda signālu komutācija tiek
nodrošināta abos virzienos, no un uz notikuma uzņemšanas vietu. Pārvietojamo TV, radio staciju
nepieciešamība tiek saglabāta satura ražošanai nepieciešamo producentu un režisoru klātbūtnei un
pasākumu atšķirības un vietas dēļ.
Ar šādas sistēmas arhitektūru tiek veikta visu pakešu datu, lineāru datu signālu saņemšana un nogāde
jebkurā no sabiedriskā medija ražošanas punktiem centrālajā vai attālinātajā objektā.
11.4.6. Jaunā sabiedriskā medija interneta portāls
11.4.6.1. Jaunā sabiedriskā medija interneta portāla satura veidošanas principi
Jaunā sabiedriskā medija izstrādes satura grupā ir izstrādāti galvenie principi, atbilstoši kuriem tiks
realizēta jaunā portāla izveide:
294 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
sākumā veido tikai kā vienoto ziņu portālu, pakāpeniski palielina tematisko sadaļu skaitu
(atbilstoši satura veidošanas resursu pieejamībai, piem., kultūra, izglītība utt.);
atbilstoši sākotnējiem uzdevumiem – 60% oriģināls saturs, ko veido vienotā interneta portāla
redakcija, 40% – LR un LTV satura izmantošana (piem., arī raidījumos neiekļautie materiāli,
komentāri utt.);
izmanto kopējo jaunā sabiedriskā medija datu arhīvu (gan LTV, gan LR resursus), veido arī
savus materiālus (mobilie resursi);
jaunā sabiedriskā medija interneta medijs kalpo par front-end audiovizuālo un informatīvo
materiālu meklēšanai, kas ir iekļauti LTV un LR interneta resursos;
vismaz tuvākos 2–3 gadus piedalās kopējā reklāmas tirgū.
Papildu faktori, kas jāņem vērā, novērtējot portāla iespējamo lielumu un pozicionējumu starp tirgus
dalībniekiem:
tas nevar konkurēt ar pārējiem tirgus dalībniekiem pēc lietotāju apskatu (views) skaita, jo
portāls neplāno “dzeltenā” satura veidošanu, kas ir būtisks lielas auditorijas piesaistes faktors;
pēc unikālo lietotāju skaita portāla reitingi, visticamāk, nebūs TOP 5 skaitā, jo atbilstoši
Latvijas tirgus dalībnieku reitingu novērtējuma metodikai (vadošā Baltijas reģiona reitingu
kompānija – Gemius Latvia) lietotāji no ārzemēm (kas veidos lielu daļu no respondentiem)
netiek iekļauti kopējā uzskaitē.
56. attēls. Pētījums par televīzijas satura sadalījumu ASV tirgū 2004.–2012. gadā
Atbilstoši kompānijas Business Insider apkopotajam pētījumam par ASV tirgus sadalījumam par TV
skatītāju paradumu maiņu, ir redzams, ka straumēšanas pakalpojuma īpatsvars pagaidām vēl ir neliels
(<10%), bet pakāpeniski palielinās.
11.4.6.2. LTV portāla arhitektūras plānotās izmaiņas
Attēlā ir parādīts plānotais LTV portāla risinājums, kas ir realizēts 2012. gadā investīciju realizācijas ietvaros.
295 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
57. attēls. LTV portāla infrastruktūras plānotās izmaiņas
Kā būtiskākās izmaiņas tiek realizētas satura aizsardzības risinājums (Digital Right Management jeb
DRM), kura ietvaros katrs no diviem kanāliem tiek sadalīts divās daļās – nešifrētā un šifrētā (aizsargātā)
satura plūsma. Aizsargātais saturs tiek šifrēts un plūsma tiek aizstraumēta gala lietotājam. Gala
lietotājs griežas pie šifrēšanas servisa, kurā var saņemt attiecīgās atslēgas. Šifrēšanas risinājums kopā
ar portāla satura vadības risinājumu kontrolē, vai video plūsmā nav kāds materiāls, kura lietotāju
internetā ierobežo autortiesību ierobežojumi vai satura lietošanas ģeogrāfiskie ierobežojumi (GEO IP).
Tiek plānots, ka šifrēšana tiks nodrošināta katram no kanāliem (LTV1 un LTV7) atsevišķi.
Gadījumos, kad straumētajā materiālā ir kāds materiāls, kuru nedrīkst noraidīt interneta vidē vai ārpus
Latvijas teritorijas (GEO IP), satura vadības modulis to var aizstāt ar kādu pagaidu (neaizsargāto)
materiālu. Lietotāja pieprasījuma analīzi (Latvija vai ārpus Latvijas) kontrolē, sadarbojoties ar straumēšanas
plūsmas izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju (šajā gadījumā Latnet), lai pēc lietotāja IP adreses
noteiktu tā atrašanās valsti. Lietotāja IP adrese tiek izmantota par informāciju, kas tiek izmantota, lai
veidotu satura šifrēšanai nepieciešamo publisko atslēgu.
Līdzīgi strādā arī VoD pakalpojums, kad pieprasītais materiāls tiek šifrēts, bet dešifrēšanas atslēgu ir
iespējams saņemt tikai atbilstoši materiāla izplatīšanas ierobežojumiem, piem., ne ilgāk par 1 nedēļu
pēc materiāla demonstrēšanas virszemes televīzijā.
Izstrādājot jauno risinājumu, papildus tiek plānots ieviest arī moduli, kas nodrošinātu marķieru iestrādi
videomateriālā, lai nodrošinātu satura fragmentu automātisku “sagriešanu” saturiskos blokos, lai tos
varētu ievietot piekļuvei VoD resursiem (pašreiz šī darbība tiek veikta manuāli).
Papildus augstāk parakstītais risinājums var nodrošināt arī mobilās tiešraides nodrošināšanu, izmantojot
LTV straumēšanas servera iespējas transkodēt materiālu iespējamajos formātos dažādo lietotāju
mobilajām iekārtām un operētājsistēmām. Šādu transkodēšanu ir iespējams realizēt arī uz pakalpojuma
sniedzēja (Latnet) iekārtām, kas atrodas datu centrā.
296 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Secinājumi
Pēc risinājuma ieviešanas jaunajam sabiedriskā medija interneta portālam šo risinājuma
sadaļu – DRM, straumēšana utt. – varētu nedublēt un to izmantot tikai kā norādāmo (redirect)
pakalpojuma avotu.
Ja kādu organizatorisku vai tehnoloģisku iemeslu šos izveidotos LTV portāla resursus jaunā
sabiedriskā medija interneta portāls nevarēs izmantot, tad tie jaunajā risinājumā jāveido autonomi.
Atbilstoši nozares labākajai praksei, interneta portāla IKT resursus ir lietderīgi izvietot pie
kāda no datu centra pakalpojumu sniedzējiem, definējot nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanas
līmeni (Service Level Agreement jeb SLA) atbilstoši biznesa prasībām. No pakalpojuma
sniedzēja ir lietderīgi nomāt arī datu glabāšanas pakalpojumu (atbilstoši reāli patērētajam
apjomam), kā arī straumēšanas plūsmas izplatīšanas pakalpojumu (unicast vai multicast), kas
ir mainīga apjoma interneta kanāla nodrošināšana atkarībā no portāla apmeklētāju skaita.
11.4.6.3. Jaunā sabiedriskā medija interneta portāla arhitektūra
Jaunā sabiedriskā medija interneta portāla arhitektūra ir atkarīga no izvēlētās attīstības stratēģijas:
autonoma attīstība;
sinerģija, izmantojot esošās (aktuālās) LTV un LR tehnoloģijas.
Attēlā ir parādīts risinājums, kas funkcionāli atbilstu autonomam attīstības modelim un kura ietvaros
praktiski tiek atkārtotas esošā LTV portāla tehnoloģijas, papildinot to ar savu satura vadības risinājumu
(Content Management Solution jeb CMS), iekšējais informācijas meklēšanas rīks (Enterprise MAM) un
uzņēmuma biznesa procesu jeb darba plūsmas pārvaldības (Workflow) risinājumu, kā arī papildus
datu glabāšanas ierīci (Storage).
58. attēls. Jaunā sabiedriskā medija kopējā portāla infrastruktūras risinājums
(scenārijam, ja LTV portālā netiek attīstīta sava infrastruktūra)
297 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Kā optimālākais jaunā sabiedriskā medija interneta portāla modelis tomēr ir uzskatāms risinājums,
kad jaunajam portālam tiek attīstīta (skat. att.) tikai sava front-end sadaļa (interneta serveris) un
jaudīgs un mērogojams satura vadības risinājums (CRM), iekšējais informācijas meklēšanas rīks
(Enterprise MAM) un darba plūsmas pārvaldības (Workflow) risinājums, bet straumēšana (gan audio,
gan video satura daļai) vai VoD pakalpojumu daļa tiek izmantota no LTV vai LR resursiem.
59. attēls. Jaunā sabiedriskā medija kopējā portāla infrastruktūras risinājums
(scenārijam, ja LTV portālā tiek saglabāta ieviestā infrastruktūra)
Vispārīgās prasības, kuras būtu lietderīgi iekļaut jaunā sabiedriskā medija interneta portāla modeļa
arhitektūras izveides procesā:
kā portāla platformu ir lietderīgi izvēlēties brīvā koda (Open Source) risinājumus, kas ir paplašināms
un nodrošina efektīvu darbu ar mazjaudīgiem serveru resursiem (piem., Apache, nginX ar PHP
atbalstu) vai citas platformas (piem., node.js ar JavaScript atbalstu).
portāla izstrādes sākuma posmā būtu nepieciešams nodrošināt izstrādes resursus (lietderīgāk
attīstīt iekšējo kompetenci), jo tālākajā ekspluatācijas periodā ir jāveic funkcionāli uzlabojumi
(papildinot portāla satura sadaļas) un arī portāla struktūras periodiskas pārveides, piem., reizi
gadā, kas atbilst kopējām tirgus tendencēm šajā tirgus segmentā.
kā portāla datu bāzu platformu lietderīgāk būtu izvēlēties brīvā koda risinājumus (MySQL,
PostgreSQL utc.), jo komerciālie produkti (piem., Microsoft SQL) šādā risinājumā nodrošina tieši
tādu pašu funkcionalitāti.
kā portāla programmēšanas valodas šādiem risinājumiem parasti tiek izvēlētas PHP vai Java kā
vispopulārākās un attiecīgi kurām ir pieejami kvalificēti programmēšanas resursi ar pieredzi
elektronisko mediju vidē.
kā portāla satura vadības risinājumu (CMS) ir lietderīgi izvēlēties kādu no atvērtā koda vai
komerciālo produktu klāsta (ar relatīvi zemu izmaksu līmeni), piem., Drupal, ExpressionEngine,
kas nodrošina elastīgu ietvaru (framework) tālāko sistēmas paplašināšanas nodrošināšanai.
Izvēlētājam risinājumam jānodrošina savietojamība ar interneta servera platformu un datu
bāzes risinājumam. Atbilstoši izstrādātajam Jaunā sabiedriskā medija infrastruktūras atjaunošanas
298 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
plānam tiek paredzēts, ka sākotnēji LTV infrastruktūrā tiek ieviesta Enterprise MAM un Workflow
sistēmas. Tās funkcionalitāte paredz tālāku arī interneta resursu integrācijas iespēju, tāpēc
attīstības plānā laika periodā aptuveni pēc 2 gadiem jāparedz savstarpējas integrācijas iespējas
izvērtējumu. Ja esošais portāla risinājums būs detalizēti izstrādāts un papildus centralizēto
resursu izmantošana netiks uzskatīta par funkcionālo priekšrocību, tad uzsākto risinājumu
būtu lietderīgi attīstīt tālāk. Ja portāla un jaunā sabiedriskā medija CMS risinājuma izveide
tiktu sākta vienlaikus, portālam atsevišķu risinājumu varētu arī neizvēlēties.
kā portāla darba plūsmu vadības risinājumu būtu lietderīgi izvēlēties risinājumu, kas ir izmantots
un adaptēts tieši elektronisko mediju satura publicēšanas sfērai. Minimālās funkcionālās prasības
izstrādājamajam satura vadības risinājumam (CMS) varētu būt sekojošas:
satura radīšanas, apstiprināšanas un publicēšanas vadības nodrošināšana;
dažādu “lomu” sadalīšana portāla satura radīšanas procesā, ar attiecīgiem autorizācijas līmeņiem;
darba plūsmas plānošanas konfigurācijas iespējas un vēstures saglabāšanas nodrošināšana;
darba plūsmu vadības risinājuma kodola (engine) noslodzes monitorings.
Pēc jaunā sabiedriskā medija vienotā darba plūsmu vadības risinājuma (Workflow) ieviešanas
(orientējoši – pēc 2 g.) ir lietderīgi izvērtēt šo abu risinājumu integrēšanas iespēju – vai šāda
sistēmu integrācija būtu lietderīga. Ja portāla un jaunā sabiedriskā medija vienotā Workflow
risinājuma izveide tiktu uzsākta vienlaicīgi, portālam atsevišķu risinājumu varētu arī neizvēlēties.
kā portāla datu glabāšanas risinājumu (Storage) būtu lietderīgi izvēlēties vienu no diviem
risinājumiem:
ja tiek izmantota sava serveru un lokālā tīkla infrastruktūra – stacionārais datu glabāšanas
resurss NAS (Network Attached Storage), ar sākotnējo apjomu līdz 10TB, ar paplašināt līdz
20TB;
ja serveru infrastruktūra tiek izmantota kā ārpakalpojums, tad arī datu glabāšanas resursu
var izmantot kā ārpakalpojumu (maksājot tikai par reāli patērēto datu apjomu).
Portālu serveru infrastruktūru izmantot dublētā režīmā (lai palielinātu infrastruktūras
pieejamības rādītājus), vai izmantojot virtualizācijas platformu un nodrošinot Live Migration
funkciju starp diviem vai vairākiem fiziskiem serveriem. Ja tiek izmantota šīs infrastruktūras
sadaļas ārpakalpojums, būtu nepieciešams nodrošināt līdzīgu risinājumu.
11.4.7. Jaunā sabiedriskā medija resursu datu glabāšanas risinājums
11.4.7.1. Jaunā sabiedriskā medija resursu datu glabāšanas risinājuma izveides pamatprincipi
Jaunā sabiedriskā medija ietvaros tiek plānots izveidot vienotas datu glabāšanas risinājumu (ar to saprotot
gan operatīvās informācijas (darba faili, preview materiāli, metadati utt.), gan ilglaicīgo materiālu glabāšanu).
Kā norāda nozares eksperti, tuvākajos 3–5 nozares attīstības gados, kad gan televīzija, gan radio būs
pārgājusi uz bezlenšu (failu) ražošanas procesu, arī datu apstrādes un glabāšanas tehnoloģijas no
izolētām un konkrētam mezglam izdalītā atmiņas resursa uz parastu IT datu glabāšanas tehnoloģiju
izmantošanu, paralēli arvien aktīvāk izmantojot arī ārpakalpojumu (tieši “mākoņa infrastruktūru” (cloud
infrastructure).
Salīdzinājumā ar LTV esošajiem resursu apjomiem, būtiski palielināsies LTV materiālu arhīva apjoms,
veidojot televīzijas materiālu uzkrāšanu HD kvalitātē. LR arhīva apjoma pieaugums būtu pakāpenisks,
tikai proporcionāli uzkrājamo materiālu apjomam. Jaunā arhivēšanas risinājuma primārais mērķis ir
uzsākt jauno datu uzglabāšanu, paralēli veicot gan esošā arhīva migrāciju un jaunajiem resursiem, gan
arī vēsturisko nesēju (lentes, plates utt.) digitalizāciju.
299 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Projektējot jauno risinājumu, jānodrošina atbilstoša resursu rezervēšana, ieskaitot:
primārā datu centra izveide – LTV un LR (arī jaunā interneta portāla) serveru un speciālās
tehnikas izvietošanai, kā arī datu glabāšanas risinājuma nodrošināšanai;
otras vietas fizisko atrašanos citā ēkā (alternatīvais variants –ārpakalpojuma izmantošana).
Ārpakalpojuma izmantošanas gadījumā ir iespējams izmantot gan vietējo datu centru
pakalpojumus, gan arī lielo starptautisko kompāniju resursu “mākoņa infrastruktūru”, kad
nepieciešamie tehnoloģiskie resursi un kanāli līdz tiem tiek nodrošināti kādā lielā datu centrā
jebkurā vietā pasaulē. Risinājuma izvēli var noteikt papildus parametri, piem., nepieciešamība
nodrošināt tiešo optisko savienojumu ar otro (rezerves) datu centru, ko savienojumam ar
“mākoņa infrastruktūru” ir relatīvi dārgi vai pat neiespējami nodrošināt;
datu glabāšanas iekārtu līmenī – izmantojot vismaz 2N vai 2(N+1) rezervēšanu Primārajā
izvietošanas vietā, nodrošinot datu glabāšanas mehānismus (RAID, replicēšana utt.).
Ir lietderīgi veidot vienotu interfeisu piekļuvei datu glabāšanas materiāliem, sadalot tos pēc lietotāju
grupām, veicot lietotāju autorizāciju un to lomu regulēšanu (lasīšanas, rakstīšanas tiesības utt.).
11.4.7.2. Jaunā sabiedriskā medija datu glabāšanas risinājuma realizācijas varianti
Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiskās platformas izstrādes ietvaros ir sagatavots augsta līmeņa
arhitektūras risinājums, kura ietvaros ir iekļauti sekojošu datu glabāšanas resursi:
1) tiešsaistes (on-line) resursi, kas vajadzīgi galvenokārt montāžas un raidīšanas (playout) daļas
atbalsta nodrošināšanai;
2) arhīvsaistes (Near-line) datu glabāšanas risinājumu izmantošana montāžas, datu ievades
(ingest) un operatīvā arhīva realizācijai;
3) datu arhīva realizācija.
1) Tiešsaistes (on-line) risinājums
Atbilstoši veiktajam plānotā tehnoloģiskā risinājuma novērtējumam, kad LTV tiek plānots pāriet uz
bezlenšu (failu) video un audio informācijas apstrādi un iekšējo materiālu glabāšanu veikt maksimālā
iespējamā kvalitātē (HD), ir veikts aptuvenais minimālo tehnoloģisko prasību parametru novērtējums:
kopējais glabāšanas apjoms – vismaz 50TB (pilnais apjoms), ar paplašināšanu līdz 100TB;
rezervētu RAID kontrolleru nodrošināšana – vismaz ar RAID 5/6
konfigurējamā sistēmas caurlaidība (Configured System Bandwidth) – vismaz 1000 MB/s);
plānotais glabāšanas apjoms – vismaz 400 SD materiāla stundas un 1000 HD materiāla stundas;
10GbE savienojuma (saskarnes) nodrošināšana starp datu glabāšanas iekārtu un attiecīgajiem
satura vadības serveriem (media server);
satura vadības serveru rezervēšana – ar vismaz N+1 rezervēšanu;
tīkla slēdži (lietderīgi specifiskos SAN FC slēdžus aizstāt ar 10GbE interfeisiem, tos ieslēdzot
kopējā lokālā tīkla segmentā) – ar vismaz N+1 rezervēšanu;
transporta tīkla slēdži – ar vismaz N+1 rezervēšanu.
Konkrētais tehnoloģiskais risinājums jāprecizē pirms iespējamā iepirkuma realizēšanas, jo atbilstoši
vairāku ražotāju iniciatīvai notiek pakāpeniska saplūšana starp atsevišķu un nodalītu Storage Area
Network FC tīkla tehnoloģiju (atsevišķi tīkla slēdži, atsevišķi tīkla interfeisi serveriem un iekārtām) uz
FCoE tehnoloģiju (10GE), kas nodrošina datu pārraidi esošajā Ethernet tīklā. Tā kā LTV infrastruktūrā
šobrīd nav izbūvēts SAN tīkla segments, tad ir stipri vienkāršāk uzsākt tehnoloģisko risinājumu ar
10GE tīkla segmentu esošajā lokālajā tīklā.
300 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
2) Arhīvsaistes (Near-line) datu glabāšanas risinājums
Arhīvsaistes (Near-line) datu glabāšanas risinājumu ir lietderīgi veidot kā pieslēgumu lokālajā tīklā
(Network Attached Storage jeb NAS). Kā minimālais datu apjoms ir 200TB ar paplašināšanas iespēju
līdz 400TB. Apjoma precizējumu var veikt, nosakot starpdatu glabāšanas ilgumu dienās (parasti 30–60
dienas), kura laikā tiek glabāti materiāla sagataves, montāžas dati vai gala versijas. Pēc pārvaldības
programmatūrā noteiktā algoritma no šīs datu glabāšanas ierīces materiāli tiek pārvietoti uz datu
arhīva risinājumu (lenšu iekārtu) vai arī izdzēsti. Tehnoloģiskajā risinājumā jāparedz, ka arī šis datu
glabāšanas iekārtas tiek rezervētas, taču konkrēto risinājumu varētu izvēlēties atkarībā no realizējamā
jaunā sabiedriskā medija telpu izvēles modeļa, t.i., vai tiek veidots otrais jaunā sabiedriskā medija datu
centrs, vai arī tiek izmantots ārējā datu centra pakalpojums. Kā rezervēšanas modeli ir iespējams
izvēlēties NAS klastera veidošana, otro datu glabāšanas iekārtu izvietojot otrajā datu centrā (vai
ārpakalpojuma datu centrā).
3) Datu arhīva risinājums
Izvērtējot pašreizējos tehnoloģiskos risinājumus, lai nodrošinātu plānoto jaunā sabiedriskā medija
arhīva datu glabāšanas apjoma nodrošināšanu, tika izvērtēti trīs tehnoloģiskie risinājumi:
izmantojot cietos (SATA) diskus;
izmantojot LTO6 lentes;
ārpakalpojums (“privātā mākoņa infrastruktūra”, īrējot tikai datu glabāšanas apjomus pie pakalpojumu
sniedzēja vai arī izmantojot pakalpojumu DaaS (Data as a Service). Publiskā mākoņa infrastruktūra
(public cloud Infrastructure) būtu mazāk piemērota šo datu uzglabāšanai, jo piekļuvei tai parasti tiek
nodrošināta tikai caur internetu.
Kā izdevīgākais risinājums pašreiz ir uzskatāms tieši lenšu risinājums, jo nodrošina sekojošas priekšrocības:
elektroenerģijas mazāks patēriņš (salīdzinājumā ar disku sistēmām, līdz pat 290 reizes mazāks
(avots – Clipper Group research);
lielāka nesēja kapacitāte (LTO6 gadījumā tie ir 2.5TB nekompresētā vai 6.25TB kompresētā veidā);
iespēja nodrošināt failu sistēmu Linear Tape File System (LTFS), līdzīgi kā disku sistēmām, un
nesēja loģisko sadalīšanu divās daļās (partitioning) – gan saturam, gan metadatiem;
pašu nesēju mazākas izmaksas (LTO-6 kārtridža aptuvenās izmaksas ir 2 ASV centi par GB
(ar kompresiju 2.5:1) pret tipiska 1TB diska izmaksām 8 ASV centi par GB);
būtu lietderīgi datu glabāšanas mezglam izmantot 10Gb (10 gigabit Ethernet GbE) interfeisus,
tādā veidā apvienojot SAN tīkla slēguma ātrdarbību ar lokālā tīkla risinājumu harmonizāciju,
nodrošinot visus trīs datu glabāšanas iekārtu tipu slēgumu kopējā lokālā tīkla infrastruktūrā.
Tehniskais risinājums
Kā optimālākais risinājums, atbilstoši pašreiz noteiktajam apjomam, ir LTO iekārta sākotnēji ar vismaz
400TB apjomu, ar pakāpeniski paplašināšanas iespēju (vienā vai vairākos soļos) līdz 1PT apjomam.
Lenšu bibliotēka ar vismaz 400 fiziskajiem lenšu slotiem (līdz 1PB), 2 lenšu padeves robotiem (gan
ātrdarbības, gan rezervēšanas nodrošināšanai), 160 aktīviem lenšu slotiem (no 400GB), 4 lenšu
iekārtām izmantot 10GbE interfeisus un attiecīgā skaita LTO lentes.
301 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
11.5. Telpu scenārijs tehnoloģiju platformu ieviešanai
Zemāk ir apkopota informācija par telpu un tehnoloģiju attīstības 2. scenāriju.
2. scenārijs
Visi pārceļas uz rekonstruēto LTV ēku Zaķusalā, Vecrīgā paliek korespondentu punkts ar tiešraides TV un
Radio studijām.
2017. gadā visas jaunā sabiedriskā medija redakcijas pārceļas uz jaunām telpām pārbūvētajā LTV ēkā
Zaķusalā. Tur atradīsies visas TV un Radio studijas. Vecrīgā paliek korespondentu punkts ar tiešraides
TV un Radio koplietošanas studijām.
Saistīta ražošanas platformu izvēršana:
2014. gads
– pamata Datu Centrs (DC1) Zaķusalā
2015. gads:
– 2 lielo TV studiju Zaķusalā HD upgrade (600m2 un 450m2)
2017. gads
Zaķusalā jaunās telpās
– 3 TV studijas (600m2, 450m2, 100m2);
– 4+2 radio ētera studijas;
– 3 runas ierakstu studijas;
– 2 mūzikas un koncertu, radioteātru ierakstu studijas
Vecrīgā:
– Tieša ētera studijas: 1 TV un 2 Radio
Citā vietā Rīgā:
– otrais rezerves Datu centrs (DC2)
60. attēls. 2. scenārijs
302 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Telpu scenāriju laika plāni tiek sastādīti, ievērojot telpu renovācijai un izbūvei nepieciešamos organi-
zatoriskos un tehnoloģiskos posmus:
darba uzdevuma sagatavošana (t.sk. prasību saskaņošana ar pasūtītāja pārstāvjiem) – 4–5 mēneši;
renovācijas un izbūves projektēšanas iepirkumu konkurss (t.sk. iepirkuma dokumentācijas
sagatavošana, iesniegto piedāvājumu izskatīšana un lēmumu pieņemšana) – 5 mēneši;
esošo telpu renovācijas projektēšana – 7 mēneši;
jaunas ēkas/telpu izbūves projektēšana – 8 mēneši;
telpas renovācijas darbu iepirkumu konkurss – 6 mēneši;
jaunas ēkas/telpu izbūves darbu iepirkumu konkurss – 6 mēneši;
esošo telpu renovācijas darbi – 8 mēneši;
jaunas ēkas/telpu izbūves darbi – 18 mēneši.
Katra posma ilgums ir pieņemts diezgan optimistisks (pēc Nekustāma īpašuma darba grupas pārstāvju
viedokļa) un neievēro kavējumus, kuri var iestāties ar lielu varbūtību, piem.:
iepirkumu tendera dokumentācijas sagatavošanas un tehnisko prasību saskaņošana ar
pasūtītāja pārstāvjiem;
iepirkumu konkursu rezultātu apstrīdēšana;
būvniecības darbu kavējošie apstākļi (projektu realizācijas un servitūtu saskaņošana ar zemes
un ēkas īpašniekiem, materiālu piegādātāju kavējumi, īpašas prasības būvniecības darbu
grafikam, lai tas netraucētu TV un Radio programmu ražošanu paaugstināta trokšņa un
vibrācijas dēļ, ja darbi tik veikti blakus Radio un TV studijām utt.).
Pretējā gadījumā jauno telpu izbūve tiks pabeigta pēc 2017. gada, kas ir ārpus koncepcijā apskatāmā
perioda un telpu aprīkojuma un pārcelšanās izmaksas nebūtu iekļautas 2014.–2017. gadu plānā un budžetā.
303 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
DC telpa (kaut kur)
IP & Optiskais tīkls (Zaķusalā Jaunās
telpās)
HD komutācijas matricas paplašināšana + sakari
(Zaķusalā)
1 jaunas TV un 2 skaņu studiju aprīkojums
(Zaķusalā, jaunās telpās)
VideoMix frame nr.2 + 2studiju&RP CP + HD
kameras studijām (Jaunā)
`̀
LTV un WEB redakcijas atrodas Zaķusalā
Otrā LTO Bibliotēka (DC2)
2012 2013 2014 2015 2016 2017
TV studiju ierīkošana
Vecrīgā
Zaķusalas pārbūves un celtniecības darbi
DC telpa (Zaķusalā)
IP & Optiskais tīkls (Zaķusalā)
LTV jaunais SD komutācijas matrica (Zaķusalā)
Jaunā HD PTS
21 HD montāžas darba vietas
10 HD kameru komplekti (izbraukumiem)
Near-line storage (1500h SD, LTV, Zaķusalā)
LTO Bibliotēka (Zaķusalā)(sakumā LTV+WEB, bet vēlāk vienotājam SAB MED arhīvam)
(mērogojama atbilstoši apjoma pieaugumam)
LTV arhīva digitalizācija
ERP & Trafika sistēmas(sakumā LTV+WEB, vēlāk vienotājam
SAB MED, t.sk. Radio)
Integrācija ar citām sistēmām
Enterprise MAM (sakumā LTV+WEB, vēlāk vienotājam SAB MED)
NRCS (vienotājam SAB MED: TV+WEB+Radio)
TV Digital Workflow (tikai TV)
Radio Workflow un arhīva integrācija vienotājā SAB MED sistēmās
WEB portāla IT infrastruktūra
SAB MED WEB portāla izstrāde
(cikliskā portāla dizaina un funkcionalitātes uzlabošana)
- searching, formātu konvertacija, viewing, nogade uz vajadzīgo production sistēmu- Vienotais Ziņu katalogs visām redakcijām- Non-linear production system: - ingest with Qaulity Control, format conversion,metadata logging, viewing, storyboard editing, craft editing (NLE), playout) - SloMotion & Replay - Highlights editing - Programms playout
RRL komplekts (PTS-am)
Mobile HD SAT uplink
Near-line backup storage (DC2)
- Resursu plānošana- Materiālu iepirkumi- Programmu un reklāmu plānošana
Visas SAB MED redakcijas un studijas pārvācas uz jaunajām telpām Zaķusalā.
Tieša ētera studijas Vecrīgā
EBU HD SAT stacijas nomaiņa
(uz 3,7m)
Otra HD PTS
Komutācijas matricas upgrade uz HD (Zaķusalā)
2 lielo TV studiju (S1 & S2) upgrade uz HD (Zaķusalā)
VideoMix frame nr.1 + 2 studiju CP + HD
kameras (Zaķusalā)
IP & Optiskais tīkls: 2.karta (Zaķusalā)
Tieša ētera 1 TV un 2 radio studiju aprīkojums
(Vecrīgā)
7 jaunas Radio runas un mūzikas ierakstu studiju aprīkojums (Zaķusalā, jaunās
telpās)
2 lielo TV studiju (S1 & S2) aprīkojuma pārvietošana uz
jaunām telpām (Zaķusalā)
Radio platformu pārvietošana uz Zaķusala DC1
SAB MED rezerves IT infrastruktūras izveidošana & IT
sistēmu pārvietošana(DC2)
Jauna Radio NABA studija (Zaķusalā)
61. attēls. 2. scenārija realizācijas projekti, termiņi un būtiskākās aktivitātes
304 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
11.6. Tehnoloģisko platformu attīstības laika grafiks
2. scenārija laika grafiks
Scenārija svarīgākie posmi:
Jaunā ražošanas platforma Zaķusalā;
Ilgtermiņa arhīva risinājuma ieviešana;
Esošo sistēmu integrācija/migrācija jaunajā platformā;
Interneta portāls;
Mobilās iekārtas darbiniekiem;
2 lielo esošo TV studiju HD upgrade Zaķusalā;
Jauno telpu Zaķusalā sagatavošana;
Radio infrastruktūras pārcelšana uz Zaķusalu (jaunās telpās);
Tieša ētera studiju izveide Vecrīgā;
Otra rezerves Datu centra izveide.
11.7. Tehnoloģisko platformu attīstībai nepieciešamo investīciju novērtējums
Pieņēmumi finanšu aprēķiniem
Aprēķinā norādītas iekārtu, sistēmu un pakalpojumu cenas, pamatojoties uz ražotāju katalogos
norādītajām 2012. gada cenām (Global List Price jeb GPL), un neievērojot potenciālas cenu izmaiņas vai
atlaides, jo:
pirmkārt, 2015. vai 2017. gadā tirgū būs pieejams jauns produkta modelis, kurš aizvietos
šobrīd piedāvāto un par līdzvērtīgu cenu;
otrkārt, novērtējuma laikā no potenciāliem ražotājiem/piegādātājiem netika pieprasīts
komerciālais piedāvājums atbilstoši LR vai LTV unikālām prasībām, kuras varētu izrādīties
augstākas (pieejamības vai funkcionalitātes ziņā), nekā standarta produkts un kompensēs
konkursa rezultātā saņemto atlaidi.
Summas LVL.
2014 2015 2016 2017
KOPĀ
(2014-2017)
Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)399 796 302 850 290 750 753 440 1 746 836
Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)442 860 3 297 860 2 624 342 6 030 083 12 395 146
Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)302 500 89 061 145 200 48 400 585 161
Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)72 600 1 657 700 508 200 677 600 2 916 100
1 217 756 5 347 471 3 568 492 7 509 523 17 643 242
Jaunais WEB medijs
Vienotais SAB MED
TOTAL CAPEX (ar PVN)
Latvijas Radio
Latvijas Televīzija
305 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
11.8. Nepieciešamā tehniskā personāla novērtējums
Tehniskā darba grupa, kura sagatavoja šo jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiju attīstības koncepcijas
sadaļu, sagatavoja jaunā sabiedriskā medija tehnoloģisko platformu, sistēmu un iekārtu uzturēšanai un
administrēšanai nepieciešamo tehniskā personāla struktūras/kompetences un daudzuma novērtējumu,
izmantojot bottom-up prognozi, t.i., tehniskā apkalpojošā personāla daudzums un struktūra/kompetences
ir tieši saistītas un proporcionālas tehnoloģisko platformu, sistēmu un iekārtu daudzumam un izvie-
tojumam pa objektiem. Tabulā nav iekļauts tehniskais personāls, kas nodrošina tehnoloģisko platformu,
sistēmu un iekārtu vadību un lietošanu satura ražošanas laikā, piem., skaņu-, video- inženieri un
režisori, videooperatori, datorgrafiķi, PTS šoferi un tml., kuru daudzums un noslodze ir atkarīga no satura
ražošanas apjomiem un nav viennozīmīgi piesaistīta pie tehnoloģisko platformu un iekārtu daudzuma.
Tabulā ir iekļauts tehnoloģiskais personāls, kas nodrošina esošo un plānoto IKT sistēmu (datu centrs,
LAN, serveru, datu glabāšana, IS sistēmas, interneta tehnoloģijas utt.). Kā papildu resurss ir norādīts
arī pašlaik neeksistējošs amats “tehnoloģisko platformu arhitekts” (katram no medijiem), jo pēc
ekspertu novērtējuma tas pašreizējā etapā ir izrādījies viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc nav veikta
esošās novecojošās infrastruktūras plānveida nomaiņa. Tabulas sadaļā “citi tehnoloģiskie speciālisti” ir
norādīti darbinieki, kas pašreiz nodarbojas ar radio vai televīzijas specifisko funkciju veikšanu (piem.,
komutācijas centrs), kas, mainoties tehnoloģijām (pārejot uz datorvadāmām sistēmām), arī kļūs par
IKT tehnoloģiju nodrošināšanas personālu.
Secinājumi
Pēc jaunā sabiedriskā medija interneta platformas apstiprināšanas jāveic novērtējums par
interneta programmētāju piesaistes modeli – savi darbinieki vai ārpakalpojums. Atbilstoši citu
nozares ekspertu novērtējumam, vismaz sākuma fāzē (laika posmā līdz 12 mēn.) šāda apjoma
portālam ir lietderīgi izmantot iekšējos programmētājus.
Katrai no jaunā sabiedriskā medija apakšstruktūrām (radio, televīzija, interneta) ir jānodrošina
tehnoloģiskās platformas arhitekta amats, jo nepieciešams nodrošināt jauno risinājumu plānošanas,
iepirkumu un realizācijas procesu pārraudzību.
Veicot televīzijas jauno tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kas prasa kardināli jaunu apkalpojošā
personāla zināšanu bāzi un kvalifikāciju, nepieciešams paredzēt gan esošā personāla pārkvalifikāciju,
gan arī jaunu speciālistu apmācību vai piesaisti no citām sfērām.
Veicot pāreju no esošajām ēkām uz jaunām telpām (atkarībā no realizācijas scenārijiem – LTV
un/vai LR darbiniekiem), risinājuma sagatavošanas laikā jaunajās telpās un pēc risinājuma
iedarbināšanas (laika posmā 6–12 mēn.) jāparedz papildus personāla piesaiste uz laiku.
Izveidojot jauno sabiedrisko mediju kā struktūrvienību, būtu nepieciešams nodrošināt arī
lokālo IT atbalsta zvanu centru un palīdzības dienestu.
Veidojot jauno mediju īpaša uzmanība jāpievērš IT funkcijām, jo nākotnē video un audio ir
izteikta integrācija un migrācija uz dažāda līmeņa IT sistēmām.
306 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
2. scenārijam nepieciešamā tehniskā personāla novērtējums
2013 2014 2015 2016 2017
Datu centru infrastruktūra
(klimats, elektrība, signalizācijas utt.)
1,5 1,5 1,5 1,5 1,5
IT infrastruktūra – serveri, storage, virtualizācijas
platformas, serveru administrēšana OS līmenī
4 5 5 5 6
Tīkla speciālisti – LAN, Internet, Firewall utt. administratori 2 2 2 2 2
Aplikāciju administratori – specializējas uz servisu un
biznesa aplikāciju (trafika sistēma, ziņu studija,
grāmatvedība, lietvedība) apkalpošanu. Ja programmatūra
tiks pirkta, tad tiem nav obligāti jābūt programmētājiem
5 6 7 7 7
Komutāciju centra un playout darbinieki – kas apkalpos un
vadīs komutāciju matricu, SAT up- un down-linkus u.c.
sakaru elementus
4 4 4 4 4
TV komutāciju centra maiņa (galvenais dežurants) 5 5 5 5 5
“Playout centra maiņa” (ētera izlaidējs – inženieris) 6 6 6 6 6
Radio aparātu centrāles maiņa 5 5 5 5 5
Digital workflow platformas un studiju tehniska aprīkojumu
apkalpojošie speciālisti un administratori – kas nodrošina
uz TV, Radio un interneta ražošanai specifisko IT platformu
(VideoMixeri, Playout, koderi/enkoderi, grafikas un titru
sistēmas, HD montāžas utt.) un studiju tehniskā aprīkojuma
(pulti, monitori utt.) apkalpošanu
11 11 13,5 13,5 14,5
TV PTS tehniskais personāls (video un skaņu inženieri) 10 10 10 10 10
Lietotāju IT atbalsta inženieri – atbild par dator- un biroja
tehniku
6,5 6,5 7 7 7
Interneta platformas izstrādātāji un uzturētāji –
programmētāji
6 6 5 5 5
Tehnisko platformu arhitekts (atbild par platformu
harmonisku attīstību, kā galvenais inženieris)
3 3 3 3 3
KOPĀ 69 71 74 74 76
11.9. Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiju sinerģija
Izstrādājot jaunā vienotā sabiedriskā medija ražošanas tehnoloģiskās platformas attīstību, vienlaikus
tika izvērtēta arī iespējamā resursu pārvaldības efektivitāte. Šo izvērtēšanu apgrūtina faktors, ka
katram no medijiem ir citāda starta pozīcija un satura veidošanas, apstrādes un glabāšanas prasības.
Latvijas radio (LR) – esošais ražošanas process jau vairākus gadus ir nodrošināts digitālā veidā, tāpēc
ir iespējams veikt gan satura apstrādi ar vienkāršas konfigurācijas datoru palīdzību, gan satura
straumēšanu un arhīva nodrošināšanu internetā. Finanšu līdzekļu trūkuma un nelielo skaņu failu
apjoma (4 radio programmu ~5 gadu arhīvs aizņem ~6TB) dēļ vairāki tehnoloģiskie mezgli, piem.,
datu glabāšanas ierīces, netiek izmantotas industriālas, bet ir veidotas no daudziem novecojušiem
datoriem. Esošās serveru telpas nodrošina esošo tehnisko risinājumu apkalpošanu, taču nav piemērotas
industriālo serveru vai glabāšanas ieskārtu izvietošanai. Digital workflow sistēmu programmatūra ir
paštaisīta un maksimāli piemērota LR ražošanas procesam un nav nepieciešamības to mainīt, jo radio
satura ražošanas tehnoloģijās nav plānotas būtiskas izmaiņas. Microsoft biroja programmatūra tiek pirkta
kompleksa līguma ietvaros (Multi Year Open Agreement), kas nodrošina svaigāko versiju lietošanu.
Tiešais IT infrastruktūras apkalpošanas personāls ir minimāls.
Latvijas televīzija (LTV) – iepriekšējo gadu LTV infrastruktūras attīstību un tehnoloģiju atjaunošanu
aizkavēja neizlemtais jautājums par pārcelšanos no esošās ēkas. Nav notikusi nepieciešama pakāpeniska
tehnoloģiskā nomaiņa uz xHD tehnoloģiju un pāreja uz bezlenšu tehnoloģijām. Kamēr esošo raidījumu
arhīvs tiek glabāts uz lentēm, to nav ērti izmantot citiem medijiem (piem., LR, jaunajam interneta medijam)
jauna satura veidošanai. Šobrīd kā serveru telpa ir izbūvēta tikai neliela telpa esošā Playout risinājuma
darbināšanai. Esošā biroja programmatūra ir pirkta nelielās porcijās un ar piesaisti konkrētai datortehnikai.
Tiek izskatīta iespēja ieviest virtuālo serveru tehnoloģiju. Esošais interneta portāls ir izvietots uz viena
servera, tā darbināšanai tiek izmantots ārpakalpojums. Tiešais IT infrastruktūras apkalpošanas personāls
ir minimāls.
Atbilstoši tehnoloģiju attīstības koncepcijā norādītajam attīstības scenārijam un tā realizācijas laika
grafikam, pirmajos divos vienotā sabiedriskā medija izveides gados paredzētas aktivitātes, kuru rezultātā
tiktu izveidots tehnoloģiskais pamats vienotai datu apmaiņas un informācijas un materiālu koplietošanas
videi, kas būtu lielākais ieguvums vienotajam sabiedriskajam medijam tieši no iegūtās un apstrādātās
informācijas izmantošanas efektivitātes viedokļa:
Vienotā saražota un iegādāta materiālu glabāšanas sistēmas – Enterprise Media Asset Management
(MAM) sistēma un ilgtermiņa arhīvs, kas ļaus visām medija redakcijām ērti piekļūt un re-izmantot
kolēģu saražotos un arhīva materiālus.
Vienotais Ziņu katalogs (News Room Computer System – NRCS) nodrošinās iespēju trīs mediju
Ziņu redakcijām (vai vienotai Ziņu redakcijai) kopīgi strādāt pie aktuālo notikumu apstrādes.
Trafika sistēma, ļaus centralizēt medija resursu vadību un ārējā satura iegādi visa medija
vajadzībām.
Datu centri – tā kā nevienam no esošajiem medijiem nav neviena datu centra, kas atbilstu nozares
labākajai praksei par optimālajiem pieejamības, drošības un enerģijas efektivitātes parametriem,
tad to ir lietderīgi veidot vienotajam medijam sākumā vienu, un izvērtēt rezerves centra izveides
veidu (ārpakalpojums vai savās telpās) īsi pirms projekta sākšanas. Šādu centru izbūve katram
no medijiem atsevišķi būtu būtiski dārgāka.
Vienotā medija kopīgo IKT sistēmu izveidei un savstarpējai integrācijai, kā arī datu pārnešanai un
integrācijai ar LR un LTV esošajām sistēmām un 80% medija personāla nodrošināšanai ar modernām
portatīvām un mobilām IKT ierīcēm (planšetdatori un viedtālruņi) koncepcijas plānošanas periodā
(2013.–2017. gadā) ir plānotas investīcijas.
308 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Būtisks ieguvums no biroja programmatūras un tipveida atbalsta programmatūras (piem., grāmatvedības)
apvienošanas vismaz sākuma etapā (līdz 2 gadiem) nebūs novērojams, pat būtu nepieciešami papildu
ieguldījumi, lai harmonizētu licenču bāzi. Taču ilgākā laika periodā, īpaši to sasaistot ar IT lietotāju
vienotā atbalsta dienesta izveidošanu, kopējās IT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas varētu
samazināties. Kā papildu pozitīvas aktivitātes varētu būt virtuālo serveru izmantošana un atvērtā koda
biroja programmatūras komplektu izmantošana lietotājiem, kam vajadzīga tikai minimāla funkcionalitāte
(piem., teksta ievade).
Datortehnikas un serveru tehnikas apkope tiek veikta ar minimāliem personāla līdzekļiem, taču ieviešot
plānoto jauno tehnoloģisko platformu, būtiski mainīsies proporcija starp video apstrādes tehniku
(samazināsies) un dator/serveru tehnoloģiju (palielināsies) datu apstrādē. Izveidojot bezlenšu datu
apstrādes tehnoloģiju LTV, galvenais akcents no specializētajām video darba vietām mainītos uz
atbilstoši aprīkoto datortehniku, kurā informācijas apstrādi varētu veikt paši televīzijas žurnālisti
(ar mazāku video speciālistu līdzdalību).
Izveidojot un ieviešot centralizētu IT lietotāju atbalsta dienestu ar lokālo zvanu centru, būtu iespējams
šo IT atbalsta komandu veidot kā centralizējami pārvaldāmo (programmatūras attālināta instalēšana,
problēmu novēršana utt.) un monitorējamo sistēmu resursu, kas nodrošina atbilstošo pakalpojumu
visam vienotajam sabiedriskajam medijam. Ir iespējams veikt arī šāda pakalpojuma izmaksu izvērtējumu,
salīdzinot ar ārpakalpojuma iespējām, un atsevišķos gadījumos pāreja uz ārpakalpojumu ir ekonomiski
izdevīgāka.
Secinājumi
Kā rāda citu lielu uzņēmumu pieredze (ar lietotāju skaitu > 500), kas veic iekšējo restrukturizāciju, IT
pakalpojumu centralizācija ļauj samazināt galveno uzturēšanas izmaksu pozīciju – augsti apmaksātu
speciālistu skaita samazinājumu vai vismaz to skaita saglabāšana, pieaugot apkalpojamo sistēmu un
lietotāju skaitam. Lai to nodrošinātu, ir jāveido vienots IT lietotāju atbalsta dienests, izmantojot
centralizētu atbalsta programmatūru ar iespēju attālināti veikt lietotāju darbstaciju pārvaldību un
monitoringu, kā arī serveru un datu bāzu resursu pārvaldību. Šādu speciālistu uzturēšanu atsevišķi
katram medijam veidotu būtisku uzturēšanas izmaksu pozīciju.
Veidojot vienotu IT resursu iepirkuma politiku (gan aparatūra, gan programmatūra), un iepirkumus
veidojot lielākā apjomā, ir iespējams samazināt kopējās iepirkuma izmaksas. Atsevišķos gadījumos ir
lietderīgi izmantot infrastruktūras nomas pakalpojumus, nevis to iegādāties, tāpēc pirms iepirkumu
procedūras uzsākšanas jāveic tirgus piedāvājuma novērtējums.
309 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
12. MEDIJA APRAIDES TEHNOLOĢIJAS
12.1. Esošais apraides risinājums, tehnoloģiskās platformas
Televīzijas apraides platformas un to attīstības potenciāls lielā mērā ietekmēs jaunā sabiedriskā medija
TV programmu pieejamību, iespējas apraidīt sabiedriskā medija TV programmas augstākā izšķirtspējā
(HD kanāls), iespējas skatītājiem piedāvāt interaktīvus pakalpojumus, kā arī ietekmēs sabiedriskā
medija izmaksas (maksājumus) par TV programmu apraidi Latvijā.
Televīzijas programmu izplatīšanai Latvijā tiek izmantotas šādas apraides platformas:
Virszemes ciparu televīzija (DVB-T sistēma) – zemes programmu apraide ciparformātā,
174–230 MHz un 470–862 MHz frekvenču joslā, izmantojot zemes raidītājus. Ar radioviļņu
palīdzību TV programmas tiek pārraidītas līdz galalietotājam, kuram papildus televizoram ir
nepieciešams dekoderis signāla apstrādei.
Kabeļtelevīzija – televīzijas signāla izplatīšana, izmantojot kabeļu tīklu. Kabeļtelevīzijas tīklā,
ņemot vērā noteiktus kabeļu tīkla tehniskos parametrus, var izplatīt arī ciparu televīzijas signālu,
šajā gadījumā ir nepieciešams iegādāties papildu iekārtu – dekoderi.
Satelīttelevīzija (DVB-S sistēma) – apraides pakalpojums, kad televīzijas signāls tiek raidīts no
satelīta un uztverts ar satelītuztvērēju. Satelīttelevīzijas pakalpojumus nodrošina, abonentam
saņemot nosacītas piekļuves signālu tieši no satelīta ar individuālo satelītuztvērēja un dekodera
palīdzību. Papildus programmu atkodēšanai ir nepieciešams dekodējošais līdzeklis – karte ar
lietotāja individuālo atslēgu, ko izsniedz attiecīgais pakalpojuma sniedzējs.
IP televīzija – televīzijas signāls tiek piegādāts lietotājam, izmantojot platjoslas interneta
pieslēgumu un IP tīklu (tai skaitā WEB un Mobilā televīzija), tādā veidā nodrošinot gan
platjoslas interneta, gan televīzijas piegādi. IP televīziju var iedalīt divos pakalpojuma veidos –
izmantojot speciālus datu pārraides protokolus un dekodējošās ierīces, slēdzamas pie
televizora, kā arī datora pārlūkprogrammā skatāmu TV. IP televīzija dod iespējas nodrošināt
skatītājiem vairākus papildpakalpojumus – televīzijas ar laika nobīdi (time-shifted), kas
nodrošina iespēju noskatīties kādu pārraidi pēc tās pārraidīšanas tiešraidē, video pēc
pieprasījuma, kas nodrošina iespēju noskatīties video saturu, kas pieejams TV operatora video
nomas piedāvājumā, TV raidījuma ieraksts, kas nodrošina iespēju ierakstīt noteiktu raidījumu,
uzlikt atgādinājumu utml.
LTV programmas LTV1 un LTV7 ir pieejamas visās pieminētajās tehnoloģiskās apraides platformās.
Virszemes TV (DVB-T) platformā šīs programmas tiek apraidītas tā dēvētajā 1. programmu izplatīšanas
tīklā, kuru pārklājums pārsniedz 99% Latvijas teritorijas. Jāatzīmē, ka šīs virszemes TV skatītājiem
abas pieminētās TV programmas ir pieejamas bez maksas (free-to-air). Pārējos TV apraides tīklos šo
tīklu operatori abas programmas ir iekļāvuši vislētākajā TV programmu pakā.
Latvijā aptuveni 50% mājsaimniecībās kā primārais TV pieslēgums ir kabeļtelevīzijas pieslēgums
(skatīt 62. attēlu). Pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies IP TV (telco) televīzija, sasniedzot 15%
īpatsvaru.
310 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
62. attēls. TV mājsaimniecības sadalījumā pēc apraides tehnoloģijām
Sabiedriskā medija radio programmas tiek apraidītas FM frekvenču diapazonā (stereo un mono).
LR programmu uzskaitījums un pārklājums:
Programma Pārklājums pēc
iedzīvotāju skaita
Pārklājums pēc
teritorijas
Latvijas Radio 1 98,8% 96,2%
Latvijas Radio 2 98,3% 95,3%
Latvijas Radio 3 (Klasika) 87,3% 65,1%
Latvijas Radio 4 (Doma laukums) 73,7% 36,9%
12.1.1. Virszemes TV (DVB-T) platforma
Sabiedrības interesēs ir, lai sabiedriskā medija programmas būtu bez maksas pieejamas praktiski visā
Latvijas teritorijā. Pašlaik šo iespēju nodrošina virszemes TV (DVB-T) apraides tīkls. Tādēļ, apskatot
TV apraides platformas Latvijā un to attīstības tendences, jāapskata virszemes TV apraides platforma,
tās attīstības potenciāls, apraides izmaksas un finansēšana, potenciālās alternatīvās platformas.
Lai gūtu pilnu ainu par esošo situāciju, nepieciešams apskatīt arī TV apraides infrastruktūras iespējas
nodrošināt HD TV kanālus, jo tas vistiešākajā veidā ietekmēs galalietotāju iespējas skatīties augtas
izšķirtspējas televīziju.
Līdz 2013. gada beigām atbildīgais elektronisko sakaru komersants par virszemes TV (turpmāk –
virszemes TV) apraidi Latvijas teritorijā ir SIA Lattelecom. Lattelecom ir noslēgts sadarbības līgums ar
Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) par LVRTC infrastruktūras izmantošanu virszemes
televīzijas apraidei visā Latvijas teritorijā. Kopš 2010. gada 1. jūnija virszemes TV apraide tiek veikta
ciparu signāla formātā, izmantojot DVB-T (digital video broadcasting-terrestrial) tehnoloģiju. Apraidē
311 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
tiek izmantota datu kompresijas tehnoloģija MPEG-4, kas, salīdzinot ar MPEG-2 tehnoloģiju, ļauj
efektīvāk izmantot apraides resursus, līdz ar to nodrošinot iespēju pārraidīt vairāk TV kanālus.
LVRTC nodrošina signāla pārraidīšanu no Rīgas radio un televīzijas stacijas (torņa) līdz pārējām
raidošajām stacijām Latvijā un programmu bloka izplatīšanu ar raidītājiem. Bezmaksas TV kanālu
apraide (t.sk. LTV1 un LTV7) apraide standarta izšķirtspējas (SD) kvalitātē tiek veikta 1. tīklā, kas
nodrošina iespēju šos kanālus skatīties 99,6% Latvijas teritorijas. Kopumā virszemes TV skatās
aptuveni 200 tūkstoši mājsaimniecību, t.sk. aptuveni 90 tūkstoši skatās bezmaksas TV kanālu paku,
kurā ietilpst LTV kanāli LTV1, LTV7 un MTG Latvia TV kanāli TV3 un LNT. Aptuveni 110 tūkstoši ir
izvēlējušies kādu no Lattelecom piedāvātajām virszemes TV maksas programmu pakām.
LVRTC 1. programmu izplatīšanas tīkla resursi ļauj nodrošināt:
5 SD standarta TV kanālus vai
1–2 SD TV kanālus un 1 HD standarta kanālu.
Nacionālo mediju TV programmu apraidi apmaksā paši nacionālie mediji, par katru TV programmu
veicot ikmēneša maksājumus 54 tūkst. LVL mēnesī. Līdz ar to LTV maksājumi par abām programmā
veido 1,3 milj. LVL gadā, kas rada būtisku izmaksu slogu.
Kā vēl viena alternatīva HD kanālu apraidei ir pilnīga pāreja no esošā DVB-T uz DVB-T2 apraides
standartu, kas nodrošina augstāku pārraides ātrumu un līdz ar to ir piemērotāks HD kanālu apraidei.
Jāatzīmē, ka šīs alternatīvas īstenošana saistītos gan ar investīcijām apraides tīklā, gan ar to, ka TV
skatītajiem būtu jāmaina TV uztvērēji, kuri atbalstītu jauno standartu.
12.1.2. Globālās tendences TV apraides platformās
Atbilstoši IDATE veiktajam pētījumam TV mājsaimniecību skaits pasaulē 2016. gadā sasniegs 1,5
miljardus, kas atspoguļo 9,4% pieaugumu 5 gadu laikā. Virszemes TV mājsaimniecību skaits pasaulē
būtiski samazināsies, nokrītoties līdz 26%. Kā skaidrojums tam ir ierobežotas vai vispār nekādas
iespējas piedāvāt skatītajiem interaktīvus pakalpojumus, ierobežotākas iespējas nodrošināt augstas
izšķirtspējas televīzijas kanālus (HD), kā arī ierobežotāks TV kanālu skaits. Lai arī telekomunikāciju
operatoru IP televīzijai tiek prognozēta strauja izaugsme, tās īpatsvars mājsaimniecībās sasniegs
salīdzinoši pieticīgos 7,3%. Šeit gan uzreiz ir jāatzīmē, ka IP TV (telco) veiksmīgas attīstības
priekšnoteikums ir labi attīstīts ātrgaitas platjoslas piekļuves tīkls. Vairākās pasaules valstīs platjoslas
piekļuve nav tik attīstīta kā, piemēram, Eiropas valstīs, kā arī nav tik liels potenciāls to attīstīt
turpmāko 5 gadu laikā.
312 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
63. attēls. Pasaules tendences TV platformās
Strauji pieaugs arī Interneta TV lietotāju skaits pasaulē. Generator prognozē, ka Interneta TV lietotāju
skaits pasaulē pieaugs daudz straujāk nekā telekomunikāciju operatoru piedāvātās IPTV (Telco TV)
lietotāju skaits (skat. 63. attēlu). Paredzams, ka Interneta TV neaizvietos tradicionālās TV skatīšanās
formas (Kabeļtelevīzija, Satelīta TV, Virszemes TV), bet gan attīstīsies paralēli tām. Interneta TV
attīstību sekmēs video pēc pieprasījuma, bagātāks satura piedāvājums, pielāgošanas iespējas atbilstoši
skatītāja individuālām vēlmēm, sociālo tīklu funkcijas jeb iespējas komunicēt ar citiem skatītājiem ar
līdzīgām interesēm utml. Protams, Interneta TV attīstību lielā mērā sekmēs mobilo iekārtu (viedtālruņi,
planšetdatori, portatīvie datori) lietotāju pieaugums, kā arī Smart TV skatītāju pieaugums. Pastāv ļoti
dažādi Interneta TV piedāvāšanas modeļi – šādu pakalpojumu sniedz gan telekomunikāciju operatori
primāri ar mērķi pievienot vērtību pakalpojumiem un līdz ar to piesaistīt klientu saviem pakalpojumu
komplektiem; gan mediji ar mērķi palielināt savu auditoriju un līdz ar to piesaistīt reklāmdevējus
un/vai gūt ienākumus no satura, kas nopērkams par atsevišķu maksu vai abonējot par ikmēneša
maksu; gan kompānijas, kuru izcelsme ir IT programmatūras un datoru industrija ar mērķi gūt
ienākumus no reklāmdevējiem un/vai satura pārdošanas. Globālie tirgus spēlētāji GoogleTV, AppleTV
strādā pie biznesa modeļiem, lai piesaistītu TV satura īpašniekus izvietot pie viņiem TV saturu un
saņemt procentus no reklāmas ienākumiem un abonentmaksām.
313 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
64. attēls. Interneta TV pasaules tendences
12.1.3. Latvijai raksturīgās tirgus un TV apraides platformu tendences
Situācija un tendences Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm:
Latvijā salīdzinot ar citām valstīm ir salīdzinoši zems virszemes TV (DVB-T) skatītāju īpatsvars.
Pārejot no analogās uz ciparu virszemes TV, skatītāju skaits šajā platformā pieauga, 2012. gadā
tas veido aptuveni 25% mājsaimniecību. Lai arī pilsētās virszemes TV lielu konkurenci izrāda
kabeļtelevīzijas un IP TV (telco), 54% virszemes TV skatītāju ir tieši pilsētās un 46% procenti
citviet Latvijā, t.sk. lauku teritorijās, kur vienīgā alternatīva ir satelīta televīzija, kura ir dārgāka
par virszemes TV. Jāatzīmē, ka turpmākajos gados virszemes TV skatītāju skaits pilsētās varētu
samazināties, attīstoties kabeļtelevīzijas un IP TV (telco) pakalpojumiem (interaktivitāte, HD
kanāli, plašāks TV kanālu piedāvājums).
Salīdzinoši agrīna un strauja interaktīvās IP TV (telco) attīstība, kam par pamatu ir platjoslas
piekļuves tīkla attīstība. It īpaši jāatzīmē straujā optiskā piekļuves tīkla attīstība, kas dod
iespēju piedāvāt klientiem platjoslas interneta pieslēgumu ar pārraides ātrumu 100 – 200 Mbit/s,
kas ir vairāk kā pietiekami, lai mājsaimniecībai nodrošinātu platjoslas Internetu, kā arī iespēju
vienlaicīgi skatīties IP TV televīzijas augstas izšķirtspējas kanālus (HD) vairākos mājsaimniecības
televizoros.
Liels kabeļtelevīzijas klientu īpatsvars, kam par pamatu bija 20. gs. 90. gados pateicīgie apstākļi
šo tīklu straujai izaugsmei. Jāuzsver, ka kabeļtelevīzijas operatoriem ir nopietnas ambīcijas attīstīt
interaktīvo televīziju un klientiem piedāvāt vairākas iespējas un papildpakalpojumus, kas
pašlaik pieejami IP TV (telco) platformā – arhīvs, TV ar laika nobīdi, pauze, video noma.
Pakalpojumu komplektu (platjoslas interneta, televīzijas un fiksētās balss telefonijas pakalpojumi)
strauja attīstība. Vairāku pakalpojumu komplektēšanas un virzīšanas tirgū stratēģija tiek
pielietota praktiski ikvienā Eiropas valstī, taču jāuzsver, ka Latvijā šo komplektu tirgus cenas ir
ievērojami zemākas. Tas ir būtiski sekmējis IP TV (telco) un kabeļtelevīzijas operatoru TV
virzīšanu tirgū.
Interneta TV attīstība. Pēc aptuvenām aplēsēm Lattelecom piedāvāto Interneta TV skatās aptuveni
10–20 tūkstoši skatītāju, un to skaits turpina pieaugt. Interneta TV pieejama gan datoru
314 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
lietotājiem, gan mobilo iekārtu (viedtālruņi un planšetdatori) lietotājiem. Tuvāko dažu gadu
laikā MTG Latvia plāno ieviest Latvijā savu Interneta TV platformu ViaPlay, kas nodrošinās
iespēju skatīt gan TV tiešraides, gan video pēc pieprasījuma.
Nopietnas ambīcijas platjoslas attīstībā visā Latvijā. Lai to nodrošinātu, turpmāko gadu laikā
valsts plāno veikt ievērojamas investīcijas transporta tīklu izbūvē, kas paredz optiskās dzīslas
elektronisko sakaru tīkla izveidi pašvaldībās, kurās nav optiskā tīkla pieslēguma un kur
komersants neplāno tādu izveidot tuvākajā nākotnē. Prognozējams, ka transporta tīkla attīstība
radīs priekšnoteikumus 4G (LTE) mobilās platjoslas attīstībai mazāk apdzīvotās vietās 4–5 gadu
perspektīvā Tas savukārt dos iespējas nodrošināt televīziju, izmantojot mobilo platjoslu.
12.1.4. TV apraides tehnoloģisko platformu vērtējums
Turpmāko 5 gadu periodā virszemes TV (DVB-T) platforma ir tehnoloģiski un ekonomiski atbilstošākais
risinājums sabiedriskā medija TV programmu apraidei pārklājumā, kas pārsniedz 99% Latvijas teritorijas.
Jāatzīmē, ka virszemes TV platforma ļauj nodrošināt arī sabiedriskā medija 1 HD TV programmu un 1
vai 2 SD programmas, kas apmierinātu sabiedriskā medija vajadzības.
Pāreja no esošā virszemes TV apraides standarta DVB-T uz DVB-T2 ekonomiski neattaisnosies augsto
investīciju dēļ raidītājos un klienta galaiekārtās (TV dekoderos) un salīdzinoši īsā platformas komerciālā
dzīves ilguma dēļ, kas varētu būt 5 gadi.
Turklāt ir vairākas pazīmes, kas pamudina neieguldīt nozīmīgas investīcijas un nepāriet uz apraides
standartu DVB-T2:
samazinās DVB-T TV skatītāju skaits;
vērojama migrācija uz citām apraides platformām;
TV un radio mediji izmanto alternatīvas apraides tehnoloģijas;
samazinās radio frekvenču spektra resursi (800 MHz frekvences atbrīvošana perspektīvā);
citu TV apraides platformu operatori maina viedokli, kas ir papildu iespējām bagātāka
televīzija (IP TV);
ierobežots finansējums, lai uzturētu platformu.
Satelīta televīzijas (DVB-S) risinājums nav ekonomiski attaisnojams, lai nodrošinātu sabiedriskā medija
programmu pieejamību ikvienam iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā. Salīdzinot ar virszemes TV,
satelīta TV ir dārgāka un tiek pozicionēta maksātspējīgākai auditorijai.
Mobilo tīklu operatoru 3G bezvadu platjoslas pieslēgums nav piemērots TV programmu apraidei. Kā
priekšnosacījums TV apraidei, izmantojot bezvadu platjoslu, ir ceturtās paaudzes (4G jeb LTE) mobilo
sakaru tīklu ieviešana un 800 MHz frekvenču joslas izmantošana šo tīklu vajadzībām. Ekspertu vērtējumā
4G paaudzes tīkli kā risinājums TV apraidei Latvijā ir vismaz 5 gadu tālas perspektīvas jautājums.
12.1.5. Sabiedriskā medija radio programmu apraides vērtējums
Radio programmas tiek pārraidītas FM diapazonā (stereo vai mono). Netiek paredzēta pāreja uz DAB
apraides standartu, jo nav saskatāma šādas pārejas nepieciešamība un ieguvumi no tās. Pārejot uz DAB
apraides standartu, patērētājiem būtu jāmaina radio uztvērēji. Turklāt jāņem vērā izmaiņas patērētāju
lietošanas ieradumos – klausīties interneta radio.
315 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Sabiedriskā medija plānos ir radio programmas veidošana jauniešu auditorijai un tās apraide iespējama
lielā Latvijas pārklājumā. Ņemot vērā, ka FM radio frekvenču resursi ir ierobežoti, it īpaši apraidei Rīgā
un tās apkārtnē, radio programmas jauniešiem apraidi var realizēt šādos variantos:
1. variants.
Ievērojot, ka sabiedriskā medija radio programmai Latvijas Radio 3 (klasika) ir ļoti maza klausīšanas
laika daļa (AQH daļa ir 0,7%), šīs programmas apraide tiek pārtraukta un atbrīvotās FM radio frekvences
piešķir jauniešu radio programmas apraides vajadzībām. Līdz ar to jauniešu programma būtu
pieejama 87,3% Latvijas iedzīvotāju.
2. variants.
Pieņemot, ka Latvijas Radio 3 (klasika) apraide tiek uzskatīta par lietderīgu un netiek pārtraukta,
jauniešu programmas apraidei nepieciešamās frekvences tiek piešķirtas:
apraidei Rīgā un tās apkārtnē tiek piešķirta 93,1 MGhz frekvence, ko pašlaik izmanto Latvijas
Radio 5 (Radio NABA) apraidei Rīgā un tās apkārtnē;
apraidei pārējā Latvijas teritorijā frekvences piešķir no brīvajām, pašlaik neizmantotajām
frekvencēm. Piemēram, Kurzemē varētu piešķirt FM frekvences raidīšanai Kuldīgā, Dundagā,
Brocēnos un to apkārtnē; Vidzemē – raidīšanai Valmierā, Alūksnē un to apkārtnē.
Ieteikums ir izvēlēties 2. variantu un atbilstošām valsts institūcijām ieplānot jaunas frekvences LR5
vajadzībām, kā arī vajadzētu izskatīt iespēju palielināt LR3 pārklājumu citās LV pilsētās.
12.2. Tehnoloģiju attīstības radītās izmaiņas mediju patērētāju ieradumos
Pēdējo gadu laikā notikusī strauja patērētāju mobilo iekārtu (viedtālruņu, planšetdatori, portatīvie
datori) attīstība, un platjoslas interneta attīstība ir būtiski ietekmējusi mediju patērētāju ieradumus.
Arvien vairāk mediju saturs tiek patērēts, izmantojot pieminētās mobilās iekārtas, kuras pieslēgtas pie
Interneta. Šo iekārtu operētājsistēmas, interfeisi ļauj veidot aplikācijas, kas paredzētas mediju satura
ērtai patērēšanai, kā arī piedāvā vairākas papildu iespējas – saistītais saturs, interaktivitāte, integrācija
ar sociālo tīklu aplikācijām, nodrošinot iespēju komunicēt ar draugiem, paziņām.
Atbilstoši Gartner veiktajām prognozēm, tuvāko gadu laikā būtiski pieaugs mobilo iekārtu
(viedtālruņu, planšetdatoru) pārdošanas apjomi pasaulē, 2015. gadā pārsniedzot 1 miljardu mobilo
iekārtu (skat. 65. attēlu). Nākotnē dominēs mobilās iekārtas ar Android OS, Apple iOS un Microsoft
mobilo iekārtu operētājsistēmām.
316 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
65. attēls. Mobilo iekārtu pārdošanas apjomi
Apskatot mobilo iekārtu straujo izaugsmi, Gartner prognozē, ka tieši planšetdatoru pārdošanas apjomi
pieaugs straujāk, 2015. gadā sasniedzot aptuveni 300 miljonus pārdotu iekārtu pasaulē (skat. 66
attēlu). ABI Research veiktais pētījums atklāj, ka 57% aptaujāto plāno, ka primārais planšetdatora
pielietojums būs TV skatīšanās vai filmu lejupielāde un ka šī auditorija saskata planšetdatoru kā
mediju iekārtu, kas piedāvā izklaides iespējas.
66. attēls. Planšetdatoru pārdošanas apjomi
Factum veiktās Latvijas tirgus aptaujas dati (skat. 67. attēlu) liecina, ka lielākā daļa Latvijas auditorijas
vēlas iegādāties portatīvos datorus, planšetdatorus. Nozīmīga daļa pusaudžu, jauniešu auditorijas jau
izmanto internetam pieslēgtu viedtālruni. Šo iekārtu cenām samazinoties, pieaugs to pārdošanas apjomi
un līdz ar to lietojums. Vairāki portatīvo datoru un planšetdatoru ražotāji ir sākuši piedāvāt arī
hibrīdas iekārtas ar skārienjutīgiem ekrāniem un klaviatūrām.
317 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
66
10
38
7
26
5
28
44
17
27
27
15
34
59
26
18
19
6
31
3
19
4
21
26
11
15
18
27
37
45
32
17
16
8
19
1
13
4
23
11
13
5
15
43
42
26
20
23
PORTATĪVO DATORU:
Izmanto
Vēlētos
MOBILĀ INTERNETA PIESLĒGUMU PORTATĪVAJAM DATORAM:
Izmanto
Vēlētos
PLANŠETDATORU:
Izmanto
Vēlētos
MOBILĀ INTERNETA PIESLĒGUMU PLANŠETDATORAM:
Izmanto
Vēlētos
ELEKTRONISKO GRĀMATU LASĪTĀJU:
Izmanto
Vēlētos
MOBILO TELEFONU AR INTERNETA PIESLĒGUMU:
Izmanto
Vēlētos
VIEDTELEFONU:
Izmanto
Vēlētos
Nevienu neizmanto
Nevienu nevēlētos
Pusaudži, jaunieši (14-25) Vidējā grupa (26-59) Seniori (60+)
67. attēls. Latvijas tirgus aptaujas dati par mobilo ierīču lietošanu
Turpmākajos gados notiks būtisks viedtālruņu un planšetdatoru lietotāju pieaugums Latvijā. It īpaši
strauja izaugsme sagaidām planšetdatoru lietošanā – 3 gadu laikā lietotāju skaits varētu trīskāršoties,
sasniedzot aptuveni 300 tūkst. lietotāju (skat. 68. attēlu). Līdz ar to pieaugtu potenciālā auditorija
sabiedriskā medija Interneta televīzijai. Jāatzīmē, ka planšetdatoru izaugsmes potenciāls ir saskatāms
arī vecuma grupā 60+, kas skaidrojams ar planšetdatora lietošanas ērtumu Interneta pārlūkošanā, e-
pasta lietošanā, portālu ziņu lasīšanā utml.
68. attēls. Viedtālruņu un planšetdatoru lietojums Latvijā
318 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Strauja attīstība ir notikusi arī televīzijas uztvērēju jomā. Jaunākie televizori ir aprīkoti ar dažādām
multifunkcijām, piemēram, pieslēgums internetam, WIFI, integrētais DVB-T dekoders, iespēja piekļūt
datora saturam (piemēram, video faili) un atskaņot tos TV ekrānā, videokamera, HD izšķirtspēja. Kad
TV iekārtās būs iebūvētas arī atmiņu kartes, kur uzglabāt video, audio failus, paredzams, ka pieaugs arī
tendence datus glabāt “mākoņu platformās”. Jauna tendence būs balss un kustību pazīšanas sensori,
kas piedāvās iespējas vadīt TV, izmantojot arī balss funkcijas.
Saskaņā ar Informa Telecoms & Media pētijumu 2011. gadā pie interneta pieslēgto TV īpatsvars bija
mazāks par 3%. Turpmākajos gados notiks strauja pieslēgto TV izaugsme, 2016. gadā sasniedzot
aptuveni 30%. Šī izaugsme pati par sevi vēl neliecina, ka lietotāji aktīvi izmantos tās iespējas, kuras
piedāvā interneta pieslēgums – paredzams, ka primārais lietojums joprojām būs tradicionālās televīzijas
skatīšanās.
69. attēls. Interneta TV izplatība pasaulē
Interneta lietotāju skaits Latvijā turpina augt – 69% mājsaimniecību ir datori, un 66% mājsaimniecību
ir interneta pieslēgums. Paredzams, kad tuvāko 5 gadu laikā šis īpatsvars augs, sasniedzot 75–80%.
Visbiežāk minētie interneta lietošanas mērķi ir ziņu portāli, informācijas meklētāji, e-pasts, sociālie
tīkli, savukārt video regulāri skatās 34% interneta lietotāju. Factum pētījuma dati liecina, ka interneta
lietotāju vidū dominē interneta pieslēgums mājsaimniecībā. Jāatzīmē, ka jauniešu segmentā ir raksturīga
mobilo operatoru piedāvātā mobilā interneta lietošana viedtālrunī, kā arī Wi-Fi interneta lietošana
publiskās vietās.
319 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
80
38
89
56
5
10
13
21
91
32
2
1
14
2
15
38
20
36
Pastāvīgs pieslēgums mājās
Pastāvīgs pieslēgums darbā,
skolā
Publiskie interneta pieejas
punkti
Wi-Fi pieslēgums publiskā vietā
Mobilā interneta pieslēgums
datoram
Mobilais internets telefonā
Pusaudži, jaunieši (14-25) Vidējā grupa (26-59) Seniori (60+)
70. attēls. Interneta piekļuves veidi, % segmentā. (Lieto internetu vismaz reizi nedēļā)
12.3. Mediju patēriņa paradumi
12.3.1. Televīzija
Tuvāko 5 gadu laikā turpinās dominēt lineārās TV skatīšanās. TV skatīšanās ir atpūta, izklaide pie lielā
ekrāna mājās. Tomēr jauniešu segmentā sāk pieaugt nelineārās TV skatīšanās formas (piemēram,
video pēc pieprasījuma), kā arī Interneta TV, kurus var skatīties ārpus mājām. Tādi interneta servisi kā
YouTube turpina attīstīt īsos video formātus un meklēšanas funkcijas. Pieaug nelineāro TV skatījumi uz
viedajām mobilajām iekārtām (viedtālruņi, planšetdatori). TV operatori un TV mediji ir sākuši piedāvāt
TV arhīvu, televīziju ar laika nobīdi (time shifted TV). Paredzams, ka arī tuvāko 3 gadu laikā attīstīties
TV tiešraides internetā. Globālie TV integratori GoogleTV, AppleTV strādā pie biznesa modeļiem, lai
piesaistītu TV satura īpašniekus izvietot pie viņiem TV saturu un saņemt noteiktu daļu no reklāmas
ieņēmumiem un patērētāju abonentmaksām. Mobilajiem operatoriem, izvēršot 4G tīklus un uzturot
fiksētas mēneša maksas piedāvājumus par datu pārraidi, varētu būtiski pieaugt mobilās TV patēriņš.
Kā redzams Factum pētījumā, pēc TV arhīva pieprasījums ir 2x lielāks, salīdzinot ar radio arhīvu, un
tas turpinās pieaugt.
320 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
67
44
56
44
56
76
24
79
21
16
84
44
56
82
18
73
27
12
88
51
49
81
19
80
20
14
86
45
55
33
87
13
TV ARHĪVS - TELEVIZORĀ
Interesē
Neinteresē
TV ARHĪVS - DATORĀ
Interesē
Neinteresē
TV ARHĪVS - MOBILAJĀ TELEFONĀ
Interesē
Neinteresē
RADIO ARHĪVS - INTERNETĀ
Interesē
Neinteresē
Pusaudži, jaunieši (14-25) Vidējā grupa (26-59) Seniori (60+) References grupa
71. attēls. Arhīvu pieprasījums
TV tiešraides un arhīvus ir iespējams integrēt ar dažādām interaktivitātes un sociālo tīklu funkcijām
(balsojumi, ieteikumi). Attīstīsies arī Sociālās TV platformas – TV skatīšanās laikā notiek komunikācija
(piemēram, čats) ar citiem konkrētās TV pārraides skatītājiem.
12.3.2. Radio
Tuvākos gados būtiskas izmaiņas nav sagaidāmas, radio FM frekvencēs lietos gan auto, gan mājās, gan
darbā. Veidojas jauna tendence – radio stacijas pievieno studiju tiešraides video. Notiek arī pilotprojekti ar
radio stacijām IP TV kanālos, kā arī notiek pilotprojekti ar Radio over IP video – klausoties radio mobilajos
tālruņos, tiek piedāvātas iespējas nosūtīt foto vai video attēlus, kas saistīti ar atskaņoto mūziku.
Kā redzams Factum tirgus aptaujā, pastāv mediju paralēlais patēriņš. Piemēram, skatoties TV uz
lielajiem ekrāniem, lietotājs vienlaikus lieto interneta medijus, vai arī, patērējot interneta medijus,
paralēli klausās radio.
36
30
23
6
8
30
3
36
11
5
7
39
3
33
17
4
5
39
3
36
13
0
2
49
0
26
10
4
3
54
3
4
23
7
9
20
INTERNETS UN RADIO
Katru, gandrīz katru dienu
Vismaz reizi nedēļā
Vismaz reizi mēnesī
Retāk kā reizi mēnesī
Neklausās radio, lietojot internetu
Grūti pateikt
INTERNETS UN TELEVĪZIJA
Katru, gandrīz katru dienu
Vismaz reizi nedēļā
Vismaz reizi mēnesī
Retāk kā reizi mēnesī
Neskatās TV, lietojot internetu
Grūti pateikt
Pusaudži, jaunieši (14-25) Vidējā grupa (26-59) Seniori (60+)
321 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
72. attēls. Mediju paralēlais patēriņš
12.4. Mediju industrijas prioritātes
2012. gadā Devencroft veica aptauju Big Broadcast Survey (BBS), kurā piedalījās gandrīz 10 tūkst.
mediju industrijas profesionāļu no 100 valstīm. Aptauja apstiprina pieaugošo nozīmi multi- paltformu
satura piegādei (tradicionālā apraide, interneta apraide, saturs mobilām iekārtām), 2012. gadā pārliecinoši
nostiprinoties mediju industrijas prioritāšu pirmajā vietā. Piešķirtā prioritāte ir uztverama kā mediju
industrijas atbilde tirgus tendencēm mediju saturu patērēt jebkurā iekārtā, kas tehnoloģiski to atbalsta.
73. attēls. Multiplatformu izplatība
12.4.1. Otrais ekrāns
Lai labāk izprastu “Otrā ekrāna” būtību un tā nozīmi mediju skatījumā, vispirms vērts apskatīt tās
auditorijas uzvedību, kura ikdienā aktīvi lieto internetam pieslēgtus planšetdatorus, viedtālruņus jeb
gudrās mobilās iekārtas. Atbilstoši 2011. gada nogalē veiktajai Nielsen planšetdatoru un viedtālruņu
lietotāju aptaujai, ASV un Lielbritānijā aptuveni 25% lietotāji vairākas reizes dienā vienlaikus lieto
planšetdatoru, viedtālruni un skatās TV pārraides. Šī tendence ir mazāk izteikta Vācijā un Itālijā,
attiecīgi aptuveni 10% un 15% vienlaicīgu TV un viedo iekārtu lietotāju (skatīt 74. attēlu).
322 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
74. attēls. Dažādu mobilo iekārto vienlaicīga lietošana
Liela daļa lietotāju pārbauda e-pastus, čato, meklē informāciju un veic aktivitātes, kurām nav nekādas
saistības ar vienlaicīgi notiekošo TV raidījumu vai pārraidi. Taču ievērojama daļa lietotāju meklē
informāciju, kas ir cieši saistīta ar notiekošo TV pārraidi. Piemēram, kādas sporta spēles laikā meklē
komandas, spēlētāju statistiku; TV šova laikā meklē informāciju par šova galvenajām zvaigznēm utml.
Tāpat jāatzīmē, ka būtiska daļa viedtālruņu un planšetdatoru lietotāju izmanto sociālo tīklu aplikācijas,
piemēram, Facebook, lai pavēstītu saviem draugiem un paziņām, ko viņi skatās. Šīs iezīmes lietotāju
paradumos ir laba ziņa TV mediju industrijai, jo mediji var apliecināt reklāmdevējiem un satura ražotājiem
to, ka notiek lielāka lietotāju iesaistīšanās.
Otrā ekrāna ideja ir veidot aplikācijas gudrajām mobilajām iekārtām, kuras pievienotu vēl vienu
informācijas/izklaides dimensiju notiekošajai TV pārraide. Mērķis ir piesaistīt auditorijas uzmanību
notiekošajai TV pārraidei. Vairākums Otrā ekrāna aplikāciju prasa reģistrēšanos. Līdz ar to tiek iegūti
nepieciešamie lietotāja dati, nodrošinot iespējas apmainīties ar citu konkrētās TV pārraides skatītāju
viedokļiem. Ņemot vērā klientu uzvedību šādos tīklos, paveras iespējas veidot reklāmu šai auditorijai.
Līdz ar to ieguvumi no Otrā ekrāna ir gan TV medijam, reklāmdevējiem, satura nodrošinātājiem un, protams,
TV skatītājiem.
Vairums šādu Otrā ekrāna aplikāciju nodrošina skatītājiem iespēju izvēlēties TV raidījumu (piemēram,
kādu TV šovu) un iesaistīties diskusijā ar citiem skatītājiem, pat, ja TV šovs dotajā brīdī netiek raidīts.
Būtiska ir arī šādas aplikācijas sasaiste, integrācija ar populārām sociālo tīklu aplikācijām – Facebook,
Twitter, sniedzot interaktivitātes iespējas ar citiem, kuriem ir līdzīgas intereses.
Otrā ekrāna aplikācija var rosināt lietotājus:
informēt draugus un paziņas sociālajos tīklos (piemēram, Facebook) par to, ko lietotājs skatās;
lasīt ziņas tvīterī par TV raidījumu un pārsūtīt tās;
piekļūt saistītajam saturam (piemēram, komandas spēlētāju statistika sporta spēles
laikā/biogrāfiska informācija par TV seriāla aktieriem);
spēlēt spēles, kas saistītas ar TV raidījumu;
piedalīties aptaujās;
323 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
saņemt lietotāja interesēm pielāgotas reklāmas.
75. attēls. Otrā ekrāna shēma
“Otrā ekrāna” tehnoloģijas
Otrā ekrāna aplikācijas pēc tehnoloģiskā risinājuma var iedalīt divās grupās:
Bez automātiskas satura atpazīšanas (ACR). Šāds risinājums nodrošina TV medija saturu
attiecīgajā mobilajā iekārtā (planšetdatorā vai viedtālrunī) un mobilās iekārtas operētājsistēmas
iespēju izmantošanu, piemēram, informāciju par raidījumu Apple iOS paziņojumu centrā;
Ar automātisku satura atpazīšanu (ACR). Otrā ekrāna aplikācijas pašas par sevi ir labs veids, lai
nodrošinātu interaktivitāti. Tomēr vēl augstāku interaktivitātes līmeni iespējams sasniegt, ja
Otrā ekrāna aplikācija prot automātiski atpazīt “pirmā ekrāna” saturu, ir precīzi ar to sinhronizēta,
piemēram, raidot kādu TV seriālu, atbilstošajā brīdī informācija par epizodes aktieriem, uzņemšanas
vietu u.tml., kā arī jebkura cita informācija, ko seriāla veidotāji, TV medijs, reklāmdevēji vēlas
nodrošināt Otrā ekrāna sociālajam tīklam.
“Otrā ekrāna” ar ACR tehnoloģiskie risinājumi
Audio Watermarking metode
Šī metode paredz to, ka “pirmā ekrāna” audio signālam tiek pievienoti metadati (watermark); Otrā
ekrāna iekārta caur mikrofonu uztver TV audio signālu un tajā iekļautos metadatus. Otrā ekrāna
aplikācija pazīst metadatus un atbilstošajā brīdī atspoguļo informāciju Otrajā ekrānā. Metadati var
saturēt informāciju par TV kanālu, pašu pirmā ekrāna saturu, kā arī satur laika kodus, kuri ļauj
Otrā ekrāna aplikāciju sinhronizēt ar TV raidīto saturu.
Audio fingerprinting metode
Metode paredz, ka Otrā ekrāna iekārta caur mikrofonu uztver TV audio signālu. Taču šoreiz nekādi
papildu dati netiek pievienoti audio signālam. Tā vietā TV audio signāla fragments tiek analizēts un
salīdzināts ar datubāzi, kas satur references paraugus (fingerprints). Līdz ko attiecīgais references
paraugs tiek atrasts, atbilstošs saturs tiek atspoguļots Otrā ekrānā. Parasti references datu bāze
atrodas uz attālināta servera, kuram iekārta pieslēdzas caur IP tīklu.
Audio Watermarking metode paredz audio signāla modifikāciju, pievienojot tam metadatus. Savukārt
Audio Fingerprinting metode paredz references datubāzes esamību un Otrā ekrāna iekārtas iespēju
324 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
piekļūt šai datubāzei. Kā viena tā otra metode neparedz “pirmā” un “otrā ekrāna” iekārtām apmainīties
ar datiem caur platjoslas interneta pieslēgumu.
Kā vēl vienu sinhronizācijas metodi var pieminēt televizora un Otrā ekrāna iekārtas sinhronizāciju,
izmantojot koplietotu Wi-Fi pieslēgumu, taču šī metode tiek pielietota ļoti reti – joprojām ievērojamai
daļai televizoru nav pieslēguma internetam.
Pašlaik Otrā ekrāna modernās ACR tehnoloģijas vēl nav savas attīstības brieduma stadijā, kā arī nav
zināms, vai tirgus pieņems šos progresīvos Otrā ekrāna risinājumus.
12.4.2. Multi-platformu satura nodrošināšana
Nodrošinot saturu dažādām mediju patērētāju iekārtām, jāņem vērā operētājsistēmu daudzveidība un
šo iekārtu ekrānu dažādās izšķirtspējas.
76. attēls. Operētājsistēmu daudzveidība
Saturam vajadzētu būt pieejamam iekārtās, ņemot vērā, ka tās atbalsta sekojošus formātus:
Apple HTTP straumēšana (iekārtas – Apple IPhone, Apple IPad, Apple Mac OS X);
Microsoft Smooth straumēšana (PC ar Microsoft Silverlight);
Adobe Flash Dynamic straumēšana (PC ar Flash, Android iekārtas).
Katrs formāts pielieto adaptīvo straumēšanas tehnoloģiju, kas nodrošina video satura straumēšanu
bez pārtraukumiem. Adaptīvā straumēšanas tehnoloģija maina video izšķirtspēju atkarībā no tīklā
pieejamā pārraides ātruma un iekārtas pieejamiem resursiem apstrādāt straumējumu.
Lai arī vairāku valstu sabiedriskie mediji ir ieviesuši speciālas aplikācijas Apple iOS un Android OS
operētājsistēmām, šie mediji atzīst arī vairākas problēmas, kas saistītas ar mediju satura nodrošināšanu
tieši šādā veidā. Piemēram, Nīderlandes sabiedriskais medijs NPO atzīst resursu ierobežotību šādu
aplikāciju izstrādei un uzturēšanai priekš vairākām mobilām iekārtām un vairākām mobilo iekārtu
operētājsistēmām. Zviedrijas sabiedriskais medijs SVT attīsta mediju satura nodrošināšanas koncepciju,
kas paredz saturu mobilām iekārtām nodrošināt, izmantojot adaptīvo mobilo internetu, kas salīdzinot
ar aplikācijām ir daudz vienkāršāks, efektīvāks, mazāk resursu patērējošs satura nodrošināšanas veids.
325 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Būtiskākās mobilā interneta priekšrocības:
Pieejamība. Pastāvīgi pieejams dažādu mobilo iekārtu, mobilo operētājsistēmu lietotājiem,
izmantojot pārlūkprogrammu. Lai uzsāktu lietot aplikācijas, tās vajag lejupielādēt un instalēt,
kas nereti var izrādīties barjera lietošanas sākšanai.
Saderība. Viens mobilais interneta pakalpojumu sniedzējs var sasniegt jebkuru mobilo iekārtu
lietotājus, bet aplikācijas ir jāizstrādā katrai mobilai iekārtai/operētājsistēmai.
Saites uz attiecīgo mobilo interneta lapu ir ļoti vienkārši izplatāmas esošiem un potenciālajiem
medija lietotājiem pa e-pastu, tviteri utml.
Izstrādes laiks un izmaksas. Mobilā interneta izstrādei tiks patērēts mazāk laika un tas būs
izmaksu ziņā efektīvāks nekā aplikāciju izstrāde.
Atbalsts/uzturēšana. Aplikāciju uzturēšana un attīstība (atjauninājumi, testēšana, saderības
jautājumi un regulāra attīstība) ir daudz dārgāka un laikietilpīgāka, salīdzinot ar mobilā interneta
uzturēšanu.
Dizaina un satura atjaunošana. Mobilais internets ir elastīgāks, lai atjaunotu medija saturu.
12.5. Sabiedriskā medija apraides koncepcijas ieteikumi
Laika periodā no 2014. gada līdz 2018. gadam sabiedriskā medija TV programmu bezmaksas
(free–to–air) apraidei visā Latvijā (pārklājumā > 99%) izmantot LVRTC DVB-T tehnoloģisko
platformu, neparedzot pāreju uz DVB-T2 apraides standartu.
Sākot ar 2015. gadu, DVB-T 1. programmu izplatīšanas tīklā, kura pārklājums pārsniedz 99%
Latvija teritorijas, apraidīt sabiedriskā medija vienu HD televīzijas kanālu (pirms to dara HD
modēmu skaitam jābūt pieejamam ~50% mājsaimniecībām) un 1–2 SD televīzijas kanālus.
Sākot ar 2014. gadu samazināt sabiedriskā medija TV programmu apraidi DVB-T platformā.
Visos apraides tīklos (kabeļtelevīzija, IP TV, DVB-S, DVB-T) sabiedriskā medija TV programmu
apraide tiek nodrošināta, nosakot obligātās bezmaksas retranslēšanas pienākumu:
sabiedriskais medijs nepiemēro maksu par sabiedrisko programmu apraidi šajos apraides tīklos;
apraides tīklu operatori nepiemēro maksu sabiedriskajam medijam par sabiedriskā medija
programmu apraidi savos tīklos.
Apraides tīklu operatori sabiedriskā medija programmas ietver vislētākajā TV programmu
pakā, kas pieejama bezmaksas visiem operatora klientiem.
Sabiedriskā medija radio programmas apraida FM diapazonā (stereo vai mono), neparedzot
pāreju uz ciparu apraides DAB vai DAB+ tehnoloģiju.
Sabiedriskā medija jauniešu radio programmas LR5 apraidi vēlams realizēt 4 reģionos
piešķirot brīvās FM frekvences.
Izskatīt iespēju palielināt LR3 un LR4 pārklājumu lielajās pilsētās.
Ņemot vērā galalietotāju mobilo iekārtu (viedtālruņi un planšetdatori) straujo attīstību un
izmaiņas lietotāju ieradumos, piedāvāt mediju saturu, izmantojot adaptīvo mobilo internetu,
neparedzot īpašas aplikācijas viedtālruņiem, planšetdatoriem ar iOS, Android OS, Microsoft
Phone operētājsistēmām.
326 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
13. TELPU RISINĀJUMS
13.1. Esošās situācijas novērtējums
13.1.1. Latvijas Televīzijas ēkas tehniskais stāvoklis
Ēkas tehniskā stāvokļa novērtējums ir balstīts uz 2006. gadā SIA “LBS konsultants” sagatavoto tehniskās
apsekošanas atzinumu un šī projekta ietvaros (2012. g.) veikto eksperta, kurš sagatavoja atzinumu,
atkārtotu interviju. Saskaņā ar eksperta pausto viedokli, galvenie secinājumi un atzinumi joprojām ir
attiecināmi uz šodienu un kopumā var uzskatīt, ka ēkas tehniskais stāvoklis nav būtiski mainījies un
kopumā ēkas tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā apmierinošs.
Galvenie secinājumi un atzinumi ir šādi:
LTV kompleksa ēkas nesošās būvkonstrukcijas spēj uzņemt projektā paredzēto slodzi un
nodrošināt kompleksam normālu ekspluatācijas režīmu;
esošie defekti ir novēršami un nespēj ietekmēt ēkas konstrukciju nestspēju un noturību;
pamati labi pilda savas funkcijas un ir apmierinošā stāvoklī;
dzelzsbetona kolonnu, rīģeļu un pārseguma paneļu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs;
sienu paneļi ir darbspējīgi un ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.
13.1.2. Latvijas Radio ēkas tehniskais stāvoklis
Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, par LR ēku nav pieejams un nav ticis sagatavots atzinums
par ēkas tehnisko stāvokli. LR ēkas tehniskā stāvokļa novērtējums veikts, balstoties uz projekta
ietvaros 2012. gada 10. oktobrī veikto ēkas apskati, piedaloties Colliers un LR pārstāvjiem.
Iepazīstoties ar ēku, un no sarunām ar LR pārstāvjiem izriet, ka kopumā ēkas tehniskais stāvoklis ir vēr-
tējams kā apmierinošs un nepastāv būtiski šķēršļi ēkas turpmākai ekspluatācijai. Taču, ņemot vērā,
ka ēkā ilgstoši nav veikti būtiski remontdarbi, pārskatāmā nākotnē būs nepieciešami nokalpojušo ēkas
konstruktīvo elementu (piemēram, jumta) nomaiņa, ēkas iekšējo inženiertehnisko sistēmu modernizācija,
kā arī telpu pārplānošana atbilstoši mūsdienu funkcionālajām prasībām, telpu kosmētiskais remonts.
Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai, ēka nav iekļauta Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras
pieminekļu sarakstā, kas būtiski atvieglo ēkas rekonstrukcijas veikšanu.
Konsultējoties ar tehniskā nodrošinājuma darba grupas vadītājiem, kā arī LR un LTV atbildīgajiem
darbiniekiem, tika secināts, ka liela daļa telpās uzstādītā tehnoloģiskā aprīkojuma ir novecojusi un tās
pārvietošana uz citām telpām nav lietderīga vai pat nav tehniski iespējama. Plānojot telpu scenārijus, tika
ieteikts ņemt vērā, ka dinamiskās tehnoloģu attīstības un to izmaksu kontekstā tehnoloģiskā aprīkojuma
efektīvais dzīves cikls ir aptuveni 5 gadi. Attiecīgi no šāda aspekta nav racionāli apskatīt ražošanas telpu
scenārijus, kuru ilgums ir īsāks par 5 gadiem. Savukārt, skatoties tālāk par 5 gadu perspektīvu, tehno-
loģiskā progresa dēļ jau varētu būt nepieciešamas pašlaik vēl grūti prognozējamas izmaiņas sākotnēji
plānotajā. Bez tam arī ir nepieciešams ņemt vērā konkrēto organizāciju darba specifiku. Proti, jebkuru
pārmaiņu kontekstā ir jānodrošina darbības nepārtrauktība. Ieviešot jaunas tehnoloģijas, visticamāk, būtu
nepieciešama aptuveni 1 gada pielāgošanās, paralēlas darbības periods. Citiem vārdiem – pārvietojot LTV
vai LR uz citām telpām, gan jaunās, gan vecās telpas vismaz 1 gadu tiktu izmantotas paralēli.
Darbinieku aptauja
327 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Projekta ietvaros tika veikta LR un LTV darbinieku aptauja, lai noskaidrotu tieši darbiniekiem
būtiskākos jautājumus saistībā ar darba telpām. Uzdoto jautājumu un saņemto atbilžu apkopojums
(visbiežāk paustie viedokļi) ir dots sekojošajā tabulā.
Apvienotā medija prasības telpu apjomiem
Jautājums LR LTV
Esošo ēku novietojums izdevīgs, ērts izdevīgs, ērts
Esošo ēku tehniskais
stāvoklis
apmierinošs nav atbilstošs, lai produktīvi un radoši
veiktu darba pienākumus un justos
komfortabli
Kā nokļūst darbā? ar sabiedrisko transportu (78%) ar privāto automašīnu (61%)
Svarīgākie
infrastruktūras objekti
darba vietas tuvumā
valsts un pašvaldību iestādes
(32%), finanšu pakalpojumi
(32%), pārtikas un ēdināšanas
iestādes (27%)
pārtikas un ēdināšanas iestādes (39%),
finanšu pakalpojumi (20%), valsts un
pašvaldības iestādes (14%)
Vai radio un TV būtu
jāatrodas vienā ēkā
nē (80%) jā (57%)
Piemērotākais telpu
plānojuma modelis
atsevišķi kabineti (63%) atsevišķi kabineti (64%)
Telpu uzlabošanas
prioritātes
tiešraides studijas (24%),
ierakstu studijas (20%),
koplietošanas telpas (17%)
tiešraides studijas (24%), koplietošanas
telpas (21%), ierakstu studijas (20%),
biroji (15%)
13.1.3. Sabiedriskā medija telpu vajadzības
Būtiskākās aktuālās vajadzības, ko ir nepieciešams risināt, veidojot jauno sabiedrisko mediju:
vienotas telpas, lai panāktu maksimāli iespējamo darba un radošo procesu sinerģiju;
darba apstākļu uzlabošana, jo esošās ēkas un telpas ir tehniski un funkcionāli novecojušas;
tehnoloģisko platformu modernizācija, ko acīmredzami nav lietderīgi veikt nepiemērotās telpās.
13.2. Jaunās organizācijas nākotnes prasības pret telpu funkcijām, apjomiem un aprīkojumu
Sekojošajās tabulās apkopotās prasības ir darba grupu tikšanās un diskusiju rezultāts. Galvenās
tehniskās prasības un telpu apjomi ir formulēti, piedaloties LR un LTV pārstāvjiem. Tiek paredzēta
galveno funkcionālo vienību aptuvenā platība, kas tiek reizināta ar attiecīgo vienību skaitu. Ņemot
vērā, ka ap galvenajām telpām ir izvietotas arī dažādas saistītās palīgtelpas, tiek piemērots koeficients,
lai iegūtu telpu bloka bruto platību.
Projekta darba grupās apkopotās jaunā sabiedriskā medija telpu apjomu vajadzības:
Telpu funkcijas Apjoms
Darba vietas (administrācija, redakcijas, sanāksmju telpas) ~ 8 k m2
Studiju telpas (TV, Radio tiešraides un ierakstu vajadzībām) ~ 5 k m2
328 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Tehniskas telpas (dekorācijas, inventārs, arhīvi, tehniskie sakaru mezgli) ~2 k m2
Auto garāžas (jo speciālā tehnika ziemas sezonā ir jāuztur noteiktos apstākļos) ~ 1 k m2
Kopā telpas ~ 16 k m2
Kā redzams no kopējās Zaķusalas ēkas platības (~38k m2), nākotnē sabiedriskā medija vajadzībām
kalpotu max 50% platību (Radio studiju un biroja telpu pielāgošanai Zaķusalā būtu nepieciešami ~ 3k
m2 telpas), savukārt Radio mājā (platība 5,2 k m2) nebūtu fiziski iespējams izvietot LTV studijas un
biroju. Telpu prasībās ir jāņem vērā vairāki specifiskie papildu faktori: izvietojums (Rīgas centra
tuvums), transporta pieejamība, telpu augstums, gaismošana, skaņas izolācijas, sakaru mezgli, elektrības
padeves, apsaimniekošanas elementi un attīstības iespējas.
13.3. Jaunās organizācijas telpu scenāriji
Darba gaitā ir definēti vairāki iespējamie telpu attīstības scenāriji, no kuriem izvēlēts viens prioritārais,
balstoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi 10 gadu perspektīvā.
Atbilstoši darba uzdevumam un darba grupu secinājumiem sākotnēji tika izvirzīti 5 iespējamie rīcības
varianti:
1) LTV un LR turpina atrasties esošajās ēkās, netiek realizēta organizāciju apvienošana un telpu
modernizācija;
2) organizāciju apvienošana tiek realizēta uz esošo ēku bāzes;
3) organizāciju administrācijas un ziņu dienesta apvienošana, LTV studiju pārvietošana, lai atbrīvotu
Zaķusalas ēku;
4) organizāciju izvietošana nomātās telpās, atbrīvojot esošās ēkas;
5) jaunas ēkas būvniecība vienotā medija vajadzībām.
Atsevišķiem šiem pamata scenārijiem tika paredzētas vairākas iespējamās modifikācijas, kas atspoguļotas
kā apakšpunkti.
Jaunās organizācijas telpu scenāriji
Nr. Apzīmējums Apraksts
0 0.1 Tiek saglabāts esošais organizāciju izvietojums, netiek veikti kapitālieguldījumi
ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanai
1 1.1 LTV/LR paliek esošajās ēkās; paredzami kapitālieguldījumi ēku tehniskā stāvokļa
uzlabošanai (daļēja – 50% – Zaķusalas ēkas rekonstrukcija)
1.2 LTV/LR paliek esošajās ēkās; paredzami kapitālieguldījumi ēku tehniskā stāvokļa
uzlabošanai (pilnīga Zaķusalas ēkas rekonstrukcija)
1.3 LR tiek pakāpeniski pārvietots uz Zaķusalu (tās rekonstrukcija), Vecrīgā nomātas
telpas ziņu dienestam un tiešraides studijām; ēkas tiek nodotas VNĪ
2 2.1 LTV ziņu dienests un administrācija tiek pārcelti uz Vecrīgu (~50% darbinieku),
LTV studiju telpas tiek nomātas
2.2 LTV ziņu dienests un administrācija tiek pārcelti uz Vecrīgu (~50% darbinieku),
LTV studiju telpas tiek izbūvētas blakus esošajai ēkai Zaķusalā
3 3.1 Kopīgas nomātas telpas ārpus centra (atbrīvojot esošās ēkas) + tiešraides
studijas centrā (Vecrīgā)
4 4.1 Jaunas kopīgas ēkas būvniecība
329 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Telpu risinājumu priekšrocības un trūkumi tika vērtēti no saimnieciskās efektivitātes (investīcijas
capex un uzturēšanas izmaksas opex) viedokļa, gan arī no sabiedriskā medija nākotnes organizācijas
darbības modeļa viedokļa (skatot koncepcijas scenārijus, kad visas organizācijas struktūras atrodas
vienās telpās, kas nodrošina medija satura multimediju izstrādes un personālvadības sinerģijas un
vairāku organizācija darbības funkciju apvienošanu).
Plānojot nepieciešamās naudas plūsmas, tās tiek veidotas no alternatīvo scenāriju komponentēm,
atsevišķi izdalot pašreizējās uzturēšanas un ieviešanas izmaksas (kapitālieguldījumus). Kārtējās
izmaksas tiek dalītas blokos: (1) telpu noma, (2) uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi, (3)
komunālie pakalpojumi un (4) pārmaiņu vadība. Budžetu aprēķinus skatīt pievienotajās tabulās. Esošajos
aprēķinos tiek paredzēts, ka ieņēmumi no telpu iznomāšanas tiek izmantoti, lai daļēji kompensētu
kārtējās izmaksas. No komunālajiem pakalpojumiem tiek atsevišķi izdalīta elektrība, ņemot vērā, ka
daļa no elektroenerģijas faktiskā patēriņa ir saistīta ar ražošanu (radio un televīzijas tehnoloģisko
aprīkojumu), nevis ar ēku uzturēšanu. Faktiskā proporcija nav zināma; šeit pieņemta 50:50. Prognozēs
alternatīvajiem telpu scenārijiem vidējie izmaksu lielumi pieņemti, balstoties uz Colliers pieredzi
līdzīga izmantošanas veida ēkās (administratīvajās, noliktavu).
No izmaksu viedokļa salīdzinot esošo situāciju ar jebkuru no attīstības scenārijiem, viennozīmīgi var
apgalvot, ka jebkāda attīstība ir saistīta ar izmaksu pieaugumu. Proti, esošajā situācijā ēku uzturēšanas
un komunālo pakalpojumu kopējās izmaksas ir zemas, salīdzinājumā ar vidējo tirgus līmeni. Ēku
uzturēšanas izdevumi ierobežotā finansējuma apstākļos ir samazināti līdz minimumam, turklāt tas
daļēji panākts, neveicot kārtējos nepieciešamos remontdarbus, un uz darba apstākļu komforta rēķina.
Arī komunālo pakalpojumu izmaksu ekonomija visticamāk būtu panākama, tikai samazinot Zaķusalas
ēkā aizņemto telpu platību un brīvās telpas nododot, piemēram, VNĪ. Savukārt jebkādi telpu kvalitatīvi
uzlabojumi līdzi nesīs arī izmaksu pieaugumu. Piemēram, labākām telpām būs nepieciešama biežāka
un rūpīgāka telpu uzkopšana, kā arī gaisa kondicionēšanas sistēmu ierīkošana telpās, kurās to iepriekš
nebija, daļēji tas kompensēs ekonomiju no energoefektivitātes pasākumu ieviešanas.
Telpu scenāriju budžetu kopsavilkums (10 gadi)
# Lapa Apraksts Kārtējās
izmaksas
Kapitālie-
guldījumi
(attieci-
nāmie uz
LR/LTV)
Kapitālie-
guldījumi
(kopā)
Kopā
(attieci-
nāmi uz
LR/LTV)
Kopā Pārdošana
Kopējās
izmaksas,
atsakaitot ēku
pārdošanas
ieņēmumus
0 0.1 Tiek saglabāts
esošais
organizāciju
izvietojums,
netiek veikti
kapitālieguldījumi
ēku tehniskā
stāvokļa
uzlabošanai
6 934 000 0 0 6 934 000 6 934 000 0 6 934 000
1 1.1 LTV/LR paliek
esošajās ēkās;
paredzami
kapitālieguldījumi
ēku tehniskā
stāvokļa
uzlabošanai
(daļēja – 50% –
Zaķusalas ēkas
rekonstrukcija)
6 888 000 7 420 000 7 420 000 14 308 000 14 308 000 14 308 000
1.2 LTV/LR paliek 7 377 000 7 150 000 12 600 000 14 527 000 19 977 000 14 527 000
330 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
esošajās ēkās;
paredzami
kapitālieguldījumi
ēku tehniskā
stāvokļa
uzlabošanai
(pilnīga Zaķusalas
ēkas
rekonstrukcija)
331 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
# Lapa Apraksts Kārtējās
izmaksas
Kapitālie-
guldījumi
(attieci-
nāmie uz
LR/LTV)
Kapitālie-
guldījumi
(kopā)
Kopā
(attieci-
nāmi uz
LR/LTV)
Kopā Pārdošana
Kopējās
izmaksas,
atsakaitot ēku
pārdošanas
ieņēmumus
1.3 LR tiek
pakāpeniski
pārvietots uz
Zaķusalu, Vecrīgā
nomātas telpas
ziņu dienestam un
tiešraides
studijām; ēkas tiek
nodotas VNĪ
6 012 000 9 500 000 16 180 000 15 512 000 22 192 000 5 200 000 LR 10 312 000
2 2.1 LTV ziņu dienests
un administrācija
tiek pārcelti uz
Vecrīgu (~50%
darbinieku),
LTV studiju telpas
tiek nomātas
16 045
000
1 700 000 1 700 000 17 745 000 17 745 000 2 800 000 LTV 14 945 000
2.2 LTV ziņu dienests
un administrācija
tiek pārcelti uz
Vecrīgu (~50%
darbinieku),
LTV studiju telpas
tiek izbūvētas
blakus esošajai
ēkai Zaķusalā
8 671 000 9 091 000 9 091 000 17 762 000 17 762 000 17 762 000
3 3.1 Kopīgas nomātas
telpas ārpus centra
(atbrīvojot esošās
ēkas) + tiešraides
studijas centrā
(Vecrīgā)
24 799
000
0 0 24 799 000 24 799 000 8 000 000 LTV +
LR
16 799 000
4 4.1 Jaunas kopīgas
ēkas būvniecība
7 968 000 26 000 000 26 000 000 33 968 000 33 968 000 8 000 000 LTV +
LR
25 968 000
332 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Scenāriju trūkumi un priekšrocības
Nr. Lapa Apraksts Priekšrocības Trūkumi
0 0.1 Tiek saglabāts esošais
organizāciju izvietojums,
netiek veikti
kapitālieguldījumi ēku
tehniskā stāvokļa
uzlabošanai
1 – nav papildus
kapitālieguldījumu izmaksas
2 – esoša infrastruktūra
1 – esošajā stāvoklī nav iespējams
realizēt apvienotā sabiedriskā
medija funkcijas
2 – būtiski pasliktināsies ēku
tehniskais stāvoklis
3 – ierobežotas radošās attīstības
iespējas
4 – nav lietderīgi modernizēt
tehnoloģisko aprīkojumu morāli
novecojušās telpās
1
1.1 LTV/LR paliek esošajās
ēkās; paredzami
kapitālieguldījumi ēku
tehniskā stāvokļa
uzlabošanai (daļēja –
50% – Zaķusalas ēkas
rekonstrukcija)
1 – tiek uzlabots ēku tehniskais
stāvoklis un darbinieku darba
apstākļi
2 – salīdzinoši mazs ieguldījumu
apjoms
3 – tiek panākts neliels operatīvo
izmaksu samazinājums, jo tiek
samazināta telpu platība, ko
izmanto LTV
1 – paredzēta tikai LTV aizņemtās
telpu platības Zaķusalas ēkā un
operatīvo izmaksu samazināšana,
taču netiek realizēts mērķis
apvienot organizācijas
2 – pagaidu risinājums, kas
nesasniedz ēkas efektīvas
izmantošanas potenciālu
1.2 LTV/LR paliek esošajās
ēkās; paredzami
kapitālieguldījumi ēku
tehniskā stāvokļa
uzlabošanai (pilnīga
Zaķusalas ēkas
rekonstrukcija)
1 – tiek uzlabots ēku tehniskais
stāvoklis un darbinieku darba
apstākļi
1 – netiek sasniegts mērķis
apvienot organizācijas
2 – LTV/LR ir jānodarbojas ar sev
neraksturīgu funkciju – brīvo telpu
iznomāšanu, ēku rekonstrukciju
3 – tikai kosmētiska ēkas
rekonstrukcija neatrisina
funkcionalitātes problēmas, t.sk.
iespējas iznomāt brīvās telpas
nepieaug proporcionāli
ieguldījumu apjomam
1.3 LR tiek pakāpeniski
pārvietots uz Zaķusalu,
Vecrīgā nomātas telpas
ziņu dienestam un
tiešraides studijām; ēkas
tiek nodotas VNĪ
1 – pakāpeniski un pilnībā tiek
realizēts struktūrvienību
apvienošanas process, sasniegti
projekta mērķi
2 – tiek izmantota esošā
infrastruktūra, kas ir pietiekama
abu organizāciju vajadzībām
3 – ēkas apsaimniekošanu un
rekonstrukciju organizē VNĪ,
kam ir atbilstoši resursi;
medijam nav jānodarbojas ar sev
neraksturīgām funkcijām
(telpu apsaimniekošanu)
4 – daļa no tekošajām ēkas
uzturēšanas izmaksām (par
telpu daļu, kuru neizmanto
medijs) tiek pārcelta uz VNĪ
1 – telpu kvalitāte un
funkcionalitāte tiek uzlabota tikai
daļēji salīdzinājumā ar jaunu ēku
2 – iespējamais darbinieku un
sabiedrības negatīvais
noskaņojums pret LR ēkas (īpaši
attiecībā uz unikālajām ierakstu
studijām) funkcijas maiņu
3 – Zaķusalas ēkas rekonstrukcija,
paralēli turpinot tās izmantošanu,
ir laikietilpīgs un sarežģīts process,
saistīts ar iespējamiem īslaicīgiem
apgrūtinājumiem darbiniekiem
333 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Nr. Lapa Apraksts Priekšrocības Trūkumi
2
2.1 LTV ziņu dienests un
administrācija tiek
pārcelti uz Vecrīgu
(~50% darbinieku), LTV
studiju telpas tiek
nomātas
1 – pakāpeniski un daļēji tiek
realizēts struktūrvienību
apvienošanas process
1 – būtiski palielinās operatīvās
izmaksas
2 – jebkuras nomai pieejamās
telpas nav izmantojamas bez
papildus ieguldījumiem telpu
pielāgošanai
3 – pēc nomas līguma termiņa
notecējuma daļa no ieguldījumiem
visticamāk nebūs atgūstama
2.2 LTV ziņu dienests un
administrācija tiek
pārcelti uz Vecrīgu
(~50% darbinieku), LTV
studiju telpas tiek
izbūvētas blakus
esošajai ēkai Zaķusalā
1 – pakāpeniski un daļēji tiek
realizēts struktūrvienību
apvienošanas process
2 – tiek iegūts mūsdienīgs LTV
studiju bloks
1 – būtiski palielinās operatīvās
izmaksas
2 – varētu būt problemātiski
piemeklēt nepieciešamās platības
telpas vienā ēkā
3 3.1 Kopīgas nomātas telpas
ārpus centra (atbrīvojot
esošās ēkas) + tiešraides
studijas centrā (Vecrīgā)
1 – relatīvi īsā termiņā tiek
sasniegts mērķis apvienot abas
organizācijas
2 – būtiski uzlaboti darba
apstākļi
1 – būtiski pieaug operatīvās
izmaksas
2 – pēc nomas līguma termiņa
notecējuma visticamāk tiktu
zaudēta daļa no ieguldījumiem
4 4.1 Jaunas kopīgas ēkas
būvniecība
1 – tiek apvienotas abas
organizācijas
2 – tiek sasniegts maksimāli
iespējamais rezultāts attiecībā uz
telpu funkcionalitāti, darba
apstākļiem
3 – tehnoloģiju modernizāciju
vislietderīgāk ir veikt jaunā ēkā
4 – ilgtermiņā efektīvākais
risinājums
1 – lieli kapitāliegudījumi un
operatīvo izmaksu pieaugums
2 – VNĪ rīcībā pašlaik nav jaunas
ēkas būvniecībai piemērotu
zemesgabalu
Izvērtējot iespējamās alternatīvas, kā prioritārais telpu attīstības scenārijs tiek izvirzīts scenārijs
1.3 (mediju centrs esošajā Zaķusalas kompleksā + ziņu centrs Vecrīgā), kas paredz sekojošo:
lai realizētu pilnīgu organizāciju integrāciju, vienotā medija centrs tiek veidots Zaķusalā,
esošajā televīzijas centra ēkā, to rekonstruējot (daļēji vai pilnībā);
pēc Zaķusalas ēkas renovācijas pabeigšanas (2015-2017.g.) lielākā daļa radio struktūrvienību
tiktu pārvietotas uz Zaķusalas ēku (paredzēts, kad medijs aizņemtu horizontālo ēkas daļu);
Vecrīgā (vai pilsētas centrā) nomātās telpās (aptuveni 500 m2.) tiek izvietots apvienotais ziņu
dienests un tiešraides studijas, kā arī daļēji administrācija vai citas struktūrvienības, kurām ir
būtiski atrasties pilsētas centrā;
ar mērķi atslogot mediju no sev neraksturīgas funkcijas veikšanas, esošās ēkas eventuāli tiek
nodotas VNĪ pārvaldībā, kas arī realizē Zaķusalas ēkas pilnu rekonstrukciju, iespējamo ES
līdzfinansējuma piesaisti sākot no 2014.gada; vienotais medijs sev nepieciešamās telpas
Zaķusalā nomā no VNĪ;
334 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Ēku nodošana VNĪ pārvaldībā, uzturēšanā un attīstībā varētu notikt tikai pie abpusēji
izdevīgiem nosacījumiem, noslēdzot atbilstošus sadarbības līgumus;
ņemot vērā, ka, realizējot telpu plānojuma optimizāciju, vienotais medijs aizņems tikai
aptuveni 50% Zaķusalas ēkas virszemes stāvu platības, brīvās telpas varētu tikt iznomātas
radošo industriju uzņēmumiem, valsts ietādēm vai citu publisko funkciju veikšanai (piemēram,
muzejam); ar šo nodarbotos nākotnē VNĪ;
pēc 2017. gada LR ēka Vecrīgā tiek atbrīvota, paredzot iespēju to izmantot citu valsts publisko
funkciju īstenošanai vai atsavināt par tirgus cenu, ja ēka uz to brīdi nav nepieciešama (MK, FM
un VNI nākotnes lēmums), pastāvot iespējai, kad atsevišķām Radio studijām uzliekot
apgrūtinājumu.
Saistībā ar šo scenāriju ir jāņem vērā:
Zaķusalas ēkas renovācija šajā scenārijā ietvertu pārsvarā telpu kosmētiskus uzlabojumus,
telpu pārplānošanu un kritisko elementu (logu, iekšējo inženiertehnisko sistēmu u.c.) uzlabošanu
vai nomaiņu, kā arī papildu izdevumus, kas būtu saistīti ar telpu pielāgošanu radio specifiskajām
vajadzībām; uzlabojumi un risinājumi būtu vērsti uz iespējami mazākiem kapitālieguldījumiem,
tādējādi, salīdzinājumā ar esošo situāciju, tiktu panākts telpu kvalitātes uzlabojums, būtiski
zemāks salīdzinājumā ar jaunu ēku;
budžeta sākotnējā aprēķinā bija paredzēti kapitālieguldījumi visas Zaķusalas ēkas minimālai
rekonstrukcijai (pēc darba grupas ekspertu vērtējuma) 16,2 mlj. LVL (bez PVN), bet pēc
rekonstrukcijas medijs aizņemtu tikai ap 50% ēkas (tāpēc varētu attiecināt tikai 50%);
savukārt zaķusalas ēkas pilnīgas rekonstrukcijas investīciju apjoms varētu sasniegt pat līdz 32
mlj. LVL (bez PVN) (VNI vērtējums), tāpēc šis jautājums ir jāskata nākotnē kā atsevišķs
projekts kopā ar VNĪ;
lai scenāriji būtu salīdzināmi, medija naudas plūsmā pagaidām nav iekļauta telpu nomas maksa,
kas apvienotajam medijam būtu jāmaksā par Zaķusalas ēku pēc tās nodošanas VNĪ; attiecīgi arī
budžeta ienākumu daļā netiek atspoguļota nekustamā īpašuma nodošana VNĪ;
aprēķinā netiek apskatīta naudas plūsma, kas saistīta ar potenciāli ārējiem nomniekiem
iznomājamām telpām, jo tas attiektos uz ēkas tā brīža apsaimniekotāju (VNĪ). Saskaņā ar esošo
normatīvo kārtību, valstij vai tās kapitālsabiedrībai piederošu nekustamo īpašumu iznomājot
publiskai personai, tās iestādei vai kapitālsabiedrībai publiskas funkcijas veikšanai, nomas
maksas noteikšana ir regulēta un kopumā tā līdzinās pašizmaksai, t.sk. caur to tiek atgūti
kapitālieguldījumi. Attiecīgi var pieņemt, ka ilgākā laika posmā nomas ienākumi būtu līdzvērtīgi
papildu kapitālieguldījumiem;
ienākumi no LR ēkas pārdošanas ir indikatīvi un nav ņemtas vērā iespējamās īpašuma izmaiņas
laikā.
Zaķusalas ēku kompleksa rekonstrukcija būtu unikāls un sarežģīts projekts gan no veicamo organizāciju
struktūrvienību pārvietošanas, gan būvniecības procesa organizācijas, gan tehnisko risinājumu viedokļa,
turklāt ar risku, ka projekta realizācijas gaitā varētu atklāties apstākļi, kas palielinātu nepieciešamo
kapitālieguldījumu apjomu. Taču aplēses liecina, ka šī scenārija realizācija būtu finansiāli izdevīgākā
no ieguldījumu un uzturēšanas izmaksu viedokļa, lai īsā termiņā sasniegtu jaunajam sabiedriskajam
medijam izvirzītos uzdevumus.
Alternatīvais scenārijs ar apzīmējumu 4.1 (jauna ēka):
tiek būvēta pilnīgi jauna vienotā medija ēka;
ēkas izmaksas līdz 30 M Ls ar PVN;
335 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
esošajās ēkās netiek veikti būtiski uzlabojumi;
projekta realizācijas laiks, ņemot vērā Igaunijas pieredzi un vietējo būvnieku aptauju, ir 4–5 gadi;
esošās ēkas Vecrīgā un Zaķusalā aptuveni gada laikā pēc jaunās ēkas ekspluatācijas uzsākšanas
tiek pilnībā atbrīvotas, paredzot iespēju tās atsavināt par tirgus cenu, ja ēkas uz to brīdi vairs
nav nepieciešamas citu valsts publisko funkciju īstenošanai.
Saistībā ar šo scenāriju ir jāņem vērā sekojošais:
ēka tehniski un funkcionāli būtu ar kvalitatīvu atrāvienu salīdzinājumā ar esošo ēku rekonstrukciju
vai nomātām, pielāgotām telpām;
ņemot vērā, ka jau darba gaitā, izskatot jaunas ēkas būvniecības iespēju, tika secināts, ka visticamāk
1–5 gadu perspektīvā nebūs pieejams finansējums, lai realizētu šāda apjoma projektu, netika
apzināti piemēroti zemesgabali ēkas būvniecībai; attiecīgi jāparedz papildu izmaksas zemesgabala
iegādei;
projekta realizācijas izmaksu prognoze ir ļoti aptuvena, tā realizācijas gaitā, precizējot telpu
apjomus, funkcijas un tehniskos risinājumus, izmaksas, visticamāk, mainīsies un atšķirsies no
šeit norādītajām;
aprēķinos nav ietvertas finansējuma piesaistes izmaksas, jo šī projekta ietvaros nav veikta
iespējamo finansējuma avotu un modeļu analīze.
Šajā dokumentā paustie secinājumi un ieteikumi, ņemot vērā darba uzdevuma apjomu, iesaistīto pušu
(LR, LTV, pieaicināto ekspertu) ieinteresētību un sadarbības aktivitāti, kā arī nospraustos laika
ierobežojumus, ir lielā daļā balstīti uz ļoti aptuvenu pieejamo informāciju un no tās izrietošām
aptuvenām aplēsēm.
Lai tālāk detalizētu telpu koncepciju, t. sk. uz laika grafiku un izmaksām, piedāvāto scenāriju
kontekstā, iesakām šādu nākamo veicamo darbību secību:
mērķa termiņu definēšana, kādos ir realizējams organizāciju apvienošanas un savstarpējās
integrācijas plāns, jo no tā ir tieši atkarīgi telpu risinājumi (piemēram, starpposmu skaits) un
izmaksu (gan uzturēšanas, gan ieguldījumu) apjoms; iespējamie telpu risinājumi ir pakārtoti
organizācijas vajadzībām;
detalizētas organizācijai nepieciešamo telpu programmas izstrāde, kas balstīta uz apvienotās
organizācijas struktūru, darba procesu īpatnību izpēti un nepieciešamo prasību pret telpām
(apjomu, tehnisko prasību) apkopojumu;
renovācijas iekštelpu skiču projekta izstrāde;
būvdarbu organizācijas plāna izstrāde;
renovācijas/rekonstrukcijas (būvniecības) izmaksu apzināšana;
renovācijas un / vai rekonstrukcijas termiņu noteikšana (iepirkumi);
Ēkas un zemes atkārtota tirgus vērtības noteikšana;
Ēku kā aktīvu iespējamais nodošanas mehānisms no LR/LTV uz VNI.
Pēc koncepcijas apstiprināšanas nākošo 6 mēnešu laikā būtu iespējams izvērtēt, vai abas ēkas
(RadioMāja un Zaķusala) ir ekonomiski lietderīgi nodot VNI uzturēšanā, apsaimniekošanā, attīstībai.
Koncepcijas realizācijas sākuma gaitā (nākošo 6 mēn.laikā) NEPLP kopā ar VNI izstrādātu LTV un
Radio struktūru, studiju un tehnikas telpu izkārtojumu Zaķusalas kompleksā, novērtētu iekštelpu
renovācijas darbu apjomus, termiņus un budžetu. Atbilstoši tam tiktu izstrādāts vidēja termiņa
projekts (2014-2016.g.) un tiktu detalizēti izplānots LR resursu uz Zaķusalu pārvietošanas grafiks.
Kā arī pēc koncepcijas apstiprināšanas nākošo 12 mēnešu laikā, NEPLP sadarbībā ar KM, FM un VNI
varētu izstrādāt abu objektu ilgtermiņa (5 un vairāk gadi) attīstības projektu.
336 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
14. MĀRKETINGA STRATĒĢIJA
14.1. Kopsavilkums
Veidojot jaunu sabiedrisko mediju Latvijā: divus TV kanālus, piecas radiostacijas un trīs dažādas
interneta platformas – ļoti liela nozīme ir mērķtiecīgai mārketinga komunikācijai, kas ir cieši saistīta ar
organizācijas vērtībām, mērķiem un menedžmenta uzdevumiem. Atšķirībā no komerckanāliem, sistemātiska
pieeja mārketingam nav bijusi mediju menedžmenta dienaskārtībā, un tas apdraud kvalitatīvu
sabiedrisko mediju uzdevumu īstenošanu vidējā termiņā. Abi mediji šobrīd faktiski nesasniedz gados
jaunu un ekonomiski aktīvo auditoriju gan ierobežotā satura, informācijas un piedāvājuma konservatīvisma
dēļ, gan arī tādēļ, ka fokusējas uz sabiedrisko mediju pamatauditoriju: lojālajiem klausītājiem un
skatītājiem vecumā virs 50 gadiem.
Jaunā sabiedriskā medija efektīvai un profesionālai darbībai galvenie uzdevumi ir kvalitatīva satura
nodrošināšana, organizatoriskas pārmaiņas menedžmentā un auditorijas paplašināšana. Lai īstenotu
sabiedriskā medija misiju: informēt, izglītot un iedvesmot katru Latvijas iedzīvotāju; nodrošināt platformu
sabiedrības diskusijām un kļūt par vadošo mediju Latvijā, nepieciešams pārvarēt divas galvenās barjeras:
komerckanāli piedāvā aizraujošāku un modernāku saturu, kas ir viegli pieejams;
mūsdienu mediju patērētājam ir pārāk maz laika, lai “skatītos TV” vai “klausītos radio”, tāpēc
informācijas iegūšanai tiek izmantoti vairāki ekrāni (TV, dators, mobilais tālrunis), liela nozīme
ir informācijas dinamikai, iespējai patērēt medijus kustībā, iespējai izvēlēties interesējošo
saturu ērtā laikā un vietā.
Ņemot vērā izvirzītos vadības mērķus, tiem definēti atbilstošie mārketinga mērķi 2014.–2018. gadam:
nodrošinot katram interesējošu saturu un pārstāvot dažādus sabiedrības viedokļus, paplašināt
sabiedriskā medija auditoriju visās mērķa grupās;
piedāvājot augstas kvalitātes interaktīvu saturu sabiedriskajos medijos, veicināt kvalitatīva
satura pieprasījumu auditorijā;
ar atklātu un uzticamu pārvaldi, radošu un kvalitatīvu saturu, skaidru finanšu plūsmu un saturisko
neatkarību no politiskajiem vai komerciālajiem avotiem, uzlabot sabiedriskā medija tēlu Latvijā.
Šo mērķu sasniegšanai jāatbalsta taktiskās aktivitātes un programmas, kas vērstas gan uz iekšējo,
organizācijas pārvaldi, procesiem un komunikāciju, gan arī uz ārējo komunikāciju mērķa auditorijā un
nozarē. Balstoties tostarp uz citu valstu pieredzi, izveidojot spēcīgus sabiedriskos medijus, jāapsver
pilnīgi jauna zīmola veidošana jaunajam sabiedriskajam medijam, uzsākot šo procesu ar jaunā
produktu – vienotā ziņu portāla – ieviešanu Latvijas mediju vidē jau 2013. gadā.
14.2. Pārmaiņas mediju vidē un auditorijas ieradumos
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai pasaulē pēdējās desmitgadēs – aizvien pieejamākām un jaudīgākām
ierīcēm (datoriem, viedtālruņiem), interneta pieejamībai un visdažādāko satura platformu popularitātes
pieaugumam, medijiem nākas meklēt aizvien jaunus ceļus auditorijas sasniegšanai. Digitālā (r)evolūcija
ir mediju un satura pasaulē ir mainījusi priekšstatus par saturu, cenu, vērtīgumu, izvēli, satura patēriņa
veidiem, privātumu. Pateicoties viedtālruņu pieejamībai, izzūd robežšķirtne starp "būšanu tiešsaistē"
un "bezsaistē" – jebkurā dzīves un vajadzību situācijā ir pieejams interneta pieslēgums un izmantojot
mobilās aplikācijas, ikviena raidorganizācija atrodas lietotāja kabatā. Jau šobrīd internetu regulāri
337 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
(katru dienu) lieto 60% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem60, tā samazinot tradicionālajiem
medijiem atvēlēto laiku un meklējot, izvēloties interesējošu saturu, patērējot to ērtā laikā un vietā,
neatkarīgi no TV programmas – pāreja no centralizētas un vienvirziena komunikācijas uz daudzkanālu
vienlaicīgu informācijas plūsmu, kuru vēlas kontrolēt un noteikt patērētājs. Visstraujāk augošā interneta
lietotāju grupa ir 40–47 gadus vecie un gados vecāki cilvēki, kurus pieņemts uzskatīt par tradicionālajiem
mediju formātiem vislojālāko auditoriju.
Sociālo mediju kanāli ieņem aizvien svarīgāku lomu arī Latvijas mediju vidē, ļaujot patērētājiem ne
vien veidot un dalīties ar personīgi svarīgu saturu, bet izmantot šos kanālus par tradicionālo mediju
papildinājumu. Bērnu un jauniešu auditorija, kurai nav valodas barjeru, izmanto globālos informācijas
kanālus, tā novēršoties no Latvijas medijiem, jo viņi meklē interaktivitāti, izklaidi, modernu un jaunu
saturu, kuru vietējās raidorganizācijas nevar piedāvāt. Nepārdomātas stratēģijas dēļ Latvijas
sabiedriskie mediji faktiski nepiedāvā saistošu saturu krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem,
kuri iegūst informāciju un veido attieksmi, balstoties uz Krievijas mediju kanāliem.
Ņemot vērā skaitliski nelielo auditoriju Latvijā un aso konkurenci starp nozares kompānijām, aizvien
vairāk saasinās cīņa par patērētāju uzmanību arī ar starptautiskajiem kanāliem. Digitālā un interaktīvā
TV sniedz iespēju brīvi izvēlēties saturu – spēcīgs sabiedriskais medijs ir īpaši nepieciešams, lai stiprinātu
mūsdienīgas Latvijas sabiedrības vērtības, piedāvājot kvalitatīvu, uzticamu un neatkarīgu saturu;
atspoguļojot un pārstāvot dažādus viedokļus. Komerckanālos izteikti dominē izklaidējošais saturs, kas
neveicina pilsoniskas, domājošas un atbildīgas sabiedrības veidošanos un modernas valsts attīstību.
Lai veiksmīgi darbotos fragmentētajā vidē, medijiem jāmaina ne vien satura radīšanas un izplatīšanas
veidi, ņemot vērā jaunās platformas un kanālus, bet arī jāatsakās no tradicionālās formātu vai kanālu
ierobežojumu domāšanas, jo patērētājs uzturēsies tur, kur varēs visātrāk un visvienkāršāk iegūt tādu
saturu, kādu vēlēsies. Informācijas apjoma pārbagātībā cilvēkiem nepieciešama palīdzība tās atlasē,
filtrēšanā, ieteikumi, "virsvadība", lai atrastu atbilstošo – mediji pilda informācijas kuratoru lomu,
atlasot un piedāvājot specializētu, uzticamu un individualizējamu saturu.
14.3. Ārvalstu sabiedrisko mediju komunikācijas un zīmolvedības piemēri
Analizējot ārvalstu sabiedrisko mediju praksi no zīmolvedības skatpunkta, jāizceļ britu raidsabiedrības
BBC, Somijas YLE, Igaunijas ERR piemēri.
BBC, kurā ietilpst astoņi vietējie TV kanāli (BBC One–BBC Four, BBC HD, BBC ONE HD, BBC Parliament,
BBC News), divi bērnu auditorijai veltīti TV kanāli – CBBC, bērniem, kas vecāki par sešiem gadiem un
CBeebies – bērniem līdz sešu gadu vecumam, kā arī BBC World News un virkne citu);
10 nacionālās apraides radiostacijas (BBC Radio 1–BBC Radio 5) un plašs vietējo radio kanālu loks un
citas saistītās organizācijas, konsekventi izmanto BBC par raidorganizācijas identitātes kodolu,
veidojot atsevišķus apakšzīmolus: jau uzskaitītie kanāli, BBC Red Button interaktīvās TV projektiem;
BBC iPlayer – satura straumēšanas aplikācijai; BBC Learning Zone – mācību saturam. Visi interneta
kanāli un sociālo tīklu profili arīdzan ir veidoti pēc vienota principa: BBC.com/news, BBC.co.uk,
https://twitter.com/BBC/lists, http://www.facebook.com/bbcworldnews.
BBC ir būtiska priekšrocība starp citiem, arī sabiedriskajiem medijiem Eiropā un pasaulē – britu
raidorganizācija ir dibināta jau 1922. gadā un darbojusies bez pārtraukumiem, attīstoties starptautiski,
paplašinot platformas, produktu un kanālu skaitu, taču saglabājot spēcīgu kodola zīmolu. Lai tas tiktu
60 www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3996
338 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
konsekventi piepildīts ar atbilstošu saturu un aktivitātēm, BBC ir izstrādātas striktas vadlīnijas zīmola
lietošanai, uzsverot BBC vērtības: "[..] Lai iedvesmotu profesionāļus iedvesmot auditoriju; lai bez
tehnoloģiju robežām savienotu cilvēkus [..], apvienojot visas aktivitātes vienkāršā vizuālā valodā,
kuras centrā ir trīs zīmola bloki: BBC – radošumam, kvalitātei un integritātei." 61
Vienots sabiedriskā medija zīmols un grafiskā identitāte ir izmantota arī Somijā – YLE. Galvenais
zīmols ir YLE, tam pakārtoti pieci TV kanāli, septiņas radiostacijas, interneta vietnes un sociālo tīklu
profili, kas kopš 2012. gada marta ir grafiski modernizēti62, lai vizuāli atspoguļotu Somijas sabiedriskā
medija organizācijas pamatvērtības: somiskumu, uzticamību, daudzveidību, neatkarību un savstarpējo
cieņu63. YLE zīmola atjaunošana ir daļa no sistemātiskām pārmaiņām organizācijas iekšienē, menedžmenta,
satura plānošanas, platformu attīstības, lai sasniegtu organizācijas mērķi: kļūt par veiksmīgāko
sabiedrisko mediju kompāniju Eiropā. Viens no YLE panākumu kritērijiem ir tas, ka mārketinga mērķi
ir cieši saistīti un atbalsta pārējos raidorganizācijas mērķus. Piemēram, lai nodrošinātu auditorijas
paplašināšanos, 2010. gadā tika izveidota 100–90–80 mērķprogramma (100% auditorijas
zina/regulāri lieto YLE kanālus, 90% – interesē saturs, 80%: lieto kanālus ikdienā) un īstenotas tai
atbilstošas aktivitātes. Zīmola vērtības virknē parametru – piemēram, uzticamība, neatkarība,
pieejamība, somiskums un daudzveidība, salīdzinot ar tuvākajiem konkurentiem – tiek mērītas 2x
gadā, visās mērķa grupās un kanālos. YLE konsekventi gūst pozitīvus novērtējumus, ar minimālām
svārstībām, kuras ietekmē diskusiju dienaskārtību (piemēram, mediju finansējums).
YLE raksturo lakoniska, skaidra un precīza stratēģija, uzsverot zīmola uzticamību: "Neatkarīga
komunikācija ir daļa no zīmola struktūras. 2011.–2012. gadā ir izveidota jauna zīmola arhitektūra, kas
balstīta produktu mārketingā."64 Zīmola atjaunošana patstāvīgi veikta YLE iekšienē, apzinoties, ka
moderns medijs nav tikai saturs TV ekrānā vai radio, bet "vienmēr un visur" un tam jebkurā no
formātiem ir jābūt vizuāli skaidram. Arī sociālo mediju kanālos YLE profili ir veidoti pēc principa YLE +
tēma (news, tema, x) un tie mediju darbinieki, kas aktīvi lieto sociālos tīklus, norāda savā profilā saikni
ar YLE65. Jāuzsver, ka YLE stratēģiskie mērķi tiek izvirzīti diviem gadiem, mērķi ir vienoti visai
organizācijai, to sasniegšanai tiek atbilstoši plānots arī finansējums.
Tā, piemēram, 2013.–2015. gada stratēģijas programmu akcents66: vērtības veidošana Somijas
iedzīvotājiem, kultūra, izglītība un vienlīdzīgas iespējas. Izveidojot atsevišķu interneta platformu, kopā
ar sociālajiem un komercpartneriem īpaši tiks risināts jauniešu nodarbinātības jautājums.
61 www.bbc.co.uk/branding/ 62 http://brandingsource.blogspot.com/2011/12/new-logo-yle.html 63 http://yle.fi/yleisradio/about-yle/yle-strategy 64 Turpat. 65 http://yle.fi/uutiset/finlands_top_100_on_twitter/6192248 66 http://yle.fi/yleisradio/mita-yle-tekee-vuonna-2013#arvoajasivistysta
339 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
77. attēls. YLE kanālu vizuālā identitāte un zīmolu arhitektūra
Lai arī sabiedriskais radio un TV Zviedrijā nav vienoti ar vienu zīmolu, zīmīgi, ka 2012. gada martā
(vienlaikus ar Somijas YLE), arī Zviedrijas sabiedriskā TV – SVT iepazīstināja ar jauno grafisko
identitāti, kuras mērķis ir uzsvērt, ka SVT1 ir plašs, izklaidējošs un pilnīgs Zviedrijas kanāls, to ilustrē
košas krāsas un 3D grafikas lietojums. SVT2 piedāvā interesantu un interaktīvu, starptautisku saturu
un identitātē tiek izmantotas zilā un oranžā krāsa.67 Atšķirīga grafiskā identitāte ir SVT produktam
bērniem – svt.se/barnkanalen/, kas ir interneta kanāls ar plašu un bērniem paredzētu, drošu, uzticamu
saturu.
67 www.antfood.com/svt_rebranding.html
340 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
78. attēls. Zviedrijas sabiedriskās televīzijas kanālu zīmoli
Kopš 2007. gada Igaunijas sabiedriskā TV un radio ir apvienota vienā organizācijā ERR, taču –
saglabājot līdzšinējos kanālu zīmolus – ETV tiek pozicionēts kā TV informatīvs, plašu interešu TV
kanāls, ETV2 kā bērnu, nacionālo minoritāšu, kultūras satura kanāls. Visi pieci Igaunijas sabiedriskā
radio kanāli ir saglabājuši iepriekšējos zīmolus: Vikerraadio (plaša tēmu loka radio programma);
Raadio 2 (15–29 gadus vecai auditorijai mērķēta radio stacija); Klassikaraadio (klasiskās un etnomūzikas,
džeza un kultūras programma); Raadio 4 (krieviski runājošajai auditorijai); Raadio Tallinn – ārzemju
auditorijai orientēta satura programma. ERR kā zīmols ir izmantots digitālajā vidē: ziņu portāli
igauniski, krieviski, angliski, sporta kanāls un dažādas tematiskās lapas: ERR Ilm – laika ziņas, izglītībai
un zinātnei veltītais ERR Teadus, ERR Retseptid: recepšu vietne un ERR pood: interneta veikals.
14.4. Mērķa auditorija
Ņemot jaunā sabiedriskā medija koncepcijā definētos galvenos mērķa auditorijas segmentus pēc
demogrāfiskiem un sabiedriskās iesaistes (izglītība, nodarbinātība) kritērijiem, kas kalpos par pamatu
programmu un satura plānošanā:
bērni 3–6 gadu vecumā;
jaunāko klašu skolēni 7–13 gadu vecumā;
pusaudži (14–17);
341 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
jaunieši (18–25);
26–59 gadus vecie, aktīvie Latvijas iedzīvotāji, kuri interesējas par notikumiem sabiedrībā;
seniori no 60 gadu vecuma.
Šie paši mērķa auditorijas parametri, papildinot tos ar vērtību, dzīvesstila un interešu segmentiem, ir
izmantojami mārketinga komunikācijas plānošanā.
Galvenais kanāls bērnu sasniegšanā ir vecāki, kuri nosaka bērnu dienaskārtību, izvēloties bērniem
atbilstošus produktus: TV saturu, ne tikai izklaidējošas, bet izzinošas un attīstošas interaktīvās spēles
digitālajās platformās, audiogrāmatas u.c. Būtiski ir arī "analogie" resursi, piemēram, krāsojamās,
lasāmās grāmatas, bērnu žurnāli, spēles, attīstošās rotaļlietas, piespraudes, apģērbi – mārketinga
produkti, kādus izmanto veiksmīgākie zīmoli bērnu auditorijas iesaistei, piemēram, animācijas filmām.
Jaunāko klašu skolēni informāciju iegūst jau patstāvīgāk, tās avoti ir vienaudži, skola, patstāvīgi apmeklētas
interneta vietnes, izdevumi un ģimene. Ļoti būtiski, lai vēstījumu forma un saturs ir moderns, vienkāršs un
neuzspiesti iekļaujas skolēnu dienaskārtībā – mācības, gatavošanās skolai, komunikācija ar draugiem, klases-
biedriem sociālajos tīklos, tiešsaistes un analogo spēļu spēlēšana un zināma pašapliecināšanās.
Mērķtiecīgas komunikāciju programmas skolās (vienlaikus kā spēles elements mācību priekšmetu
padziļinātai un iesaistošai apguvei), konkursi un bezsaistes aktivitātes, analogie produkti (pasākumi,
notikumu "sponsorēšana", grāmatas, spēles, u.c.) ir arīdzan efektīvs veids, kā uzrunāt šo mērķa auditoriju.
Komunikācijai ar pusaudžiem, kuriem īpaši būtiska ir socializācija, individuālā pašizpausme un
zināms patstāvīgums savu lēmumu pieņemšanā, draugu loka atbalsts un iederība tajā. Komunikācijas
tonis nedrīkst būt bērnišķīgs, infantils, bet pusaudža individualitāti un patstāvību uzsverošs. Galvenie
informācijas kanāli šai grupai ir sociālie tīkli, internets, dažādas aplikācijas gan izklaidei, gan papildu
izglītībai un pašizpausmei, hobiji un draugu loks. Ar šo auditoriju veiksmīgi komunicē, piemēram,
snovborda aprīkojuma ražotāji – organizējot nometnes, sacensības, pasākumus, kuros piedalās arī
jaunie mūziķi un citi mākslinieki, tā veicinot zīmoliem lojālu auditoriju, komūnu veidošanos, kuras
vēlāk aug, mainās un attīstās, taču ir izveidojušas saikni ar zīmoliem.
Lielbritānijas pētījumu kompānijas Intersperience 2012. gada pētījums68 par pusaudžu un pieaugušo
komunikācijas kanālu lietošanas ieradumiem akcentē tendenci par mobilās vides lomu jebkurā
ikdienas posmā. Uz vairākatbilžu jautājumu: “Bez kā no minētā jūsu ikdiena nebūtu iedomājama?” tika
iegūtas šādas atbildes:
Atbildes Līdz 18 g.v. Pieaugušie
Mobilais tālrunis 68% 46%
TV 57% 46%
Šokolāde 41% 26%
Facebook 40% 16%
Spēļu konsole 39% 9%
MP3 atskaņotājs 29% 14%
Kafija 7% 23%
Alkohols (tikai 21+) N/A 17%
Cigaretes N/A 16%
68 www.intersperience.com/news_more.asp?news_id=56
342 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Avots: "Internet on the Move", Pētījumu kompānijas Intersperience veiktais Lielbritānijas iedzīvotāju kvalitatīvais
un kvantitatīvais pētījums, 18–64 g.v., izlase: 1400 iedzīvotāji.
Jauniešu auditorijai būtiska ir izklaide, arī reklāmā un mārketingā. 69 Millenials paaudze, kas dzimusi
starp 1985. un 1995. gadu70, uzskata, ka spēj ietekmēt vienaudžu pirkšanas lēmumus, jo aktīvi dalās
gan pozitīvajā, gan negatīvajā pieredzē ar zīmoliem un produktiem.71 Augstu vērtē, ja zīmoli komunicē
atvērti un iesaistoši, ļaujot līdzdarboties produkta vai notikuma veidošanā: digitālie kanāli, īpaši
mobilā vide, kļūs aizvien būtiskāka šīs auditorijas sasniegšanai, jaunieši tiešsaistē pavada vidēji četras
stundas dienā, turklāt interesējošo saturu izvēloties, vērtējot un (līdz)radot paši. Gartner pētījums
liecina par tendenci, ka 35% ASV iedzīvotāju 18–24 gadu vecumā uzturētu attiecības ar ģimeni,
draugiem, izmantojot sociālos tīklus, nevis tiekoties ar tiem klātienē.
Pieaugušie, 26–59 gadus vecie Latvijas iedzīvotāji ir visplašākā mērķa grupa, kurai nepieciešama
sīkāka segmentācija pēc interesēm, vērtībām un citiem parametriem. Izmantojot GfK ROPER Consumer
Styles® instrumentu patērētāju dzīves stila segmentācijai, atbilstošās demogrāfijas grupas patērētājus
var iedalīt astoņos segmentos pēc to atrašanās uz vērtību asīm – vajadzības iegūt; vajadzības būt; vajadzības
pēc miera un drošības; vajadzības dzīvot aizraujošu dzīvi . Katru no definētajiem dzīves stiliem
raksturo atšķirības vērtību orientācijā, mediju patēriņā, zīmolu izvēlē.
Dreamers: sapņo par lielu laimi, visvairāk patērētāju 25–35 gadu vecumā;
Adventurers: vēlas dzīvot aizraujoši. Lielākais īpatsvars 15–18 un 19–25 gadu grupā;
Open minded: ir starp sevis realizāciju, sociālo atbildību un prieku.
Homebodies: ilgojas pēc drošības, statusa;
Rational-realists: cītīgi strādā, izjūt cieņu pret dabu;
Organics: meklē ilgtspēju un intelektuālo bagātināšanos;
Settled: vēlas mieru un harmoniju;
Demanding: raksturo pienākuma sajūta un augsta disciplīna.
69 www.ypulse.com/post/view/a-look-into-the-crystal-ball-top-trends-for-2013 70 Howe, Neil; Strauss, William (2000). Millennials Rising: The Next Great Generation: KDPG 71 www.edelman.com/news/study-finds-millennial-generations-power-to-influence-is-increasing/
343 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
79. attēls. GfK ROPER Consumer Styles® patērētāju dzīves stila segmentācija
Pēc vecuma grupām mērķa auditorijā 26–59 gadi dominē Open minded, Demanding un Homebodies.
Open minded, salīdzinoši ar citiem ir aizņemtāki, aktīvāki, vairāk interesējas par kultūru, vēlas būt
informēti par notikumiem sabiedrībā:
74% bieži lasa avīzes, 60% žurnālus, 47% grāmatas (*izceļas kā aktīvāki). 98% klausās mūziku vismaz
reizi nedēļā, 89% katru dienu;
Izceļas kā fastfood un našķu patērētāji – 28% to dara katru dienu;
Nav aktīvi kino apmeklētāji – tikai 28% procenti Open minded iet uz kino vismaz reizi mēnesī;
Pēc Adventurers ir otri aktīvākie sportotāji un sporta pasākumu apmeklētāji. Apmeklē sporta
pasākumus vismaz reizi mēnesī – 28%, katru nedēļu strādā pie savas fiziskās formas – 56%;
Ir nedaudz aktīvāki kultūras pasākumu apmeklētāji nekā citas grupas – 10% vismaz reizi mēnesī, 64% retāk.
Izvēlas kvalitatīvus produktus, atvērti jauniem zīmoliem.
344 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
80. attēls. GfK ROPER Consumer Styles® patērētāju dzīves stila pētījums
Apzinoties, ka sabiedriskā medija tēmas nākas pretnostatīt vieglās izklaides mediju piedāvājumam,
īpaši jāņem vērā sabiedrisko komunikācijas kampaņu loma un ārpus mediju aktivitātes: pasākumi,
notikumi, iesaiste auditorijas dienaskārtībā, reģionālā pārstāvniecība un būtisks ir ne vien šo tēmu
saturs, bet arī pasniegšanas forma – nepieciešams atrast iesaistošu, modernu veidu, kā runāt par vērtībām,
aktualitātēm saistoši un atraktīvi. Ņemot vērā fragmentēto mediju vidi un auditorijas dienaskārtību
(aizņemtība tiešajos pienākumos, informācijas pārpilnība, vēlme pēc atslodzes) nav un nebūs
iespējams ar masu komunikācijas un kanālu pieeju sasniegt visus un katru, tāpēc gan sabiedriskā medija
saturam, gan tā mārketinga komunikācijai ir jāņem vērā nišu interese, segmentācija, klātesība dažādās
lietošanas un vajadzību situācijās, kopā ar partneriem realizējot ārpusmediju aktivitātes, kuras piesaista
auditorijas uzmanību.
14.5. Esošais LTV, LR un to lielāko konkurentu pozicionējums
Sabiedrisko mediju konkurences vide ir jāapskata ne vien no tiešo konkurentu – citu TV vai radio
kanālu alternatīvas, bet arī, ņemot vērā tehnoloģiskās iespējas, – digitālo kanālu alternatīvas:
populārākie interneta ziņu portāli un lielākie sociālie tīkli, kā arī satura platformas.
345 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Satura alternatīvas: ne tikai konkurenti
81. attēls. Sabiedriskā medija satura alternatīvas
Abi sabiedriskie mediji šobrīd nesasniedz gados jaunu un ekonomiski aktīvo auditoriju gan ierobežotā
satura, informācijas un piedāvājuma konservatīvisma, kā arī fokusēšanās un sabiedrisko mediju
pamatauditoriju dēļ: lojālajiem klausītājiem un skatītājiem vecumā virs 50 gadiem. Analizējot radio
stacijas no pozicionējuma un unikālo atšķirību viedokļa, jāuzsver, ka radio ir ļoti fragmentēts medijs,
konkurence ir blīva un arī klausītāji nav izteikti lojāli vienai radio stacijai, īpaši ekonomiski aktīvie
iedzīvotāji. Veidojot jauno pozicionējumu, jāņem vērā satura un informācijas vajadzības dažādās radio
lietošanas situācijās (rīta ziņas mājās, rīta ziņas ceļā; analītiskie raidījumi, vakara programmas, u.c.) un
jauni radio klausīšanās veidi digitālajā vidē: aplikācijas, citas platformas, u.c.
LTV galvenie konkurenti pēc skatīšanās laika ir TV3, LNT un PBK, pēdējam kopā ar REN TV un RTR
Planeta Baltija iezīmējot krievvalodīgo kanālu lomas pieaugumu informācijas vidē.
LTV – ar saukli “nacionālas vērtības nacionālajā kanālā” pozicionēts kā informācijas, izglītības un
iesaistes kanāls, akcentējot nacionālo saturu un apraidi. LTV1 ir kanāls plašai mērķauditorijai, tā
galvenie flagmaņi: ziņas, analītiskie raidījumi, kultūras un izglītības saturs, tomēr šobrīd sasniedz
gados vecāku sabiedrības daļu un izteikti: latviešus. LTV7 – sporta, reģionālo notikumu un kanāls
saturam krievu valodā. Abiem kanāliem neizdodas sasniegt jaunāku, ekonomiski aktīvo auditoriju
ierobežotā satura piedāvājuma, konservatīvās un stagnējošās pieejas komunikācijai dēļ. Izklaides
satura – filmu, seriālu ziņā LTV kanālos ir trūcīgāks piedāvājums, taču informatīvi analītiskajam
saturam programmu plānojums nereti pārklājas ar konkurentu enkurprogrammām un nav iespējams
to noskatīties ērtā laikā vai formātā. Digitālajā vidē LTV portāls ltv.lv ir salīdzinoši veiksmīgs, taču
kalpo galvenokārt par ziņu raidījumu paplašinājumu, bet kanālu vietnes – diemžēl – kā haotiski
strukturēta TV programma digitālajā vidē.
TV3 ar saukli “Prieks kopā būt” ir pozicionēts kā izklaides kanāls visai ģimenei, ar īpaši augstu
lojalitāti mērķa auditorijā līdz 35 gadiem ar nacionāli–rietumnieciskām vērtībām, galvenokārt
fokusējoties uz ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā 25–40 gadi. TV3 arī nodrošina
mūsdienīgu satura izplatīšanu – iespēju skatīties ziņas un producentu veidotos raidījumus interneta
platformā TV3 Play. No lokāli veidotā satura lielākās investīcijas veiktas dažādu izklaides programmu,
seriālu ražošanā. TV3 īsteno vairākas sociālās programmas: "Latvijas lepnums", "Dāvā sapni", "Lielā
346 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
talka" un citas. Kā būtiskākās TV3 zīmola vērtības72 būtu jāuzsver ne vien izklaide, bet atbildība, tā arī
ir ietverta MTG koncerna ilgtspējīgās attīstības vērtībās, kas definētas kā uzņēmuma atbildība,
pārraides un mārketinga atbildība, koleģiālā atbildība un atbildība sabiedrības priekšā. Mārketinga
komunikācijā TV3 uzsver izklaides piedāvājuma daudzveidību, satura kvalitāti, "enkurprogrammas".
Latvijas "Mīlētāko zīmolu topā" 2012. gadā TV3 ir ierindojies 22. vietā.73
LNT, kas vēsturiski ir bijis "nacionālāks" izklaides kanāls, ir izveidojis augstu auditorijas lojalitāti
mērķa grupā virs 35 gadiem, īpaši augstu – virs 55 gadiem. Arī LNT pozicionēts kā izklaides un –
salīdzinoši ar TV3 – vairāk arī informācijas kanāls (ziņu un analītiskie raidījumi). Veidojot vietējo
saturu, LNT ir ieguldījis galvenokārt vieglās izklaides, skatītāju līdzdalības, realitātes šovu un zvaigžņu
raidījumu veidošanā. Piedāvājot Krievijā veidotu saturu (seriālus, filmas, raidījumus), LNT ir nostiprinājies
gados vecākā mērķa auditorijā, kurai ir tuvāka pagātnes nostalģija, raksturīga mazāk demokrātiska
vērtīborientācija. Jāpiezīmē, ka telekompānija iepriekšējos gados ir ieņēmusi arīdzan aktīvu politisko
pozīciju un subjektivitāti, favorītismu74, īpaši ziņu dienesta darbā75. Līdz ar LNT kanāla īpašnieku
maiņu 2012. gadā76, MTG plāno LNT pozicionēt kā informācijas līderi, palielinot ziņu un analītisko
raidījumu īpatsvaru. Mārketinga komunikācijā LNT vēsturiski ir akcentējis ētera zvaigznes, personības
un populāru saturu, kopš 2010. gada izmanto moto "No sirds uz sirdi", kas sasaucas ar LNT atbalstītajām
sociālās komunikācijas programmām, kuras ir virzītas uz mērķtiecīgu ziedojumu vākšanu ("Eņģeļi pār
Latviju", "Labestības diena", u.c.) sociāli mazāk aizsargātajiem. 2012. gadā DDB veidotajā "Mīlētāko
zīmolu topā" LNT ieņem 43. vietu.
MTG piederošais šaurākas auditorijas kanāls TV6 ir pozicionēts kā TV kanāls jauniem vīriešiem,
jauniešiem, pārstāvot liberālas, rietumnieciskas, popkultūras vērtības, savukārt, K2 – "liberāls,
rietumniecisks", kura mērķa auditorija ir meitenes, jaunas sievietes; pašlaik krievu auditorijai pozicionētais
3+ kanāls – ir liberāls, demokrātisks, austrumniecisks un rietumniecisks, (jauniem krieviski runājošajiem
iedzīvotājiem, 15–35 gadu veciem, bet TV5 – "konservatīvs, austrumniecisks" un pozicionēts krieviski
runājošajiem 40+ gadus vecajiem. Līdz ar LNT un TV5 iegādi ir iespējamas izmaiņas šajos nišas
kanālos 2013. gadā.
72 http://mtg.se/en/modern-responsibility/our-responsibilities/ 73 www.zimolutops.lv/miletakie-zimoli/top50/ 74 http://politika.lv/article/valsts-roka-uz-mediju-pleca 75 http://politika.lv/article/trekno-gadu-karnie-mediji 76 www.kp.gov.lv/uploaded_files/2012/A042_1105.pdf
347 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
82. attēls. Latvijas televīziju pozicionējums
Latvijas Radio – visklausītākā radiostacija Latvijā un "līderis informācijā" – konservatīvs medijs, kuram
ir augsta sabiedrības uzticamība un klausītāju lojalitāte, īpaši mērķa auditorijā 45+. Atšķirībā no
komercradio stacijām, visi Latvijas Radio kanāli izceļas ar kvalitatīvu ziņu un informatīvi analītiskā un
kultūras raidījumu satura īpatsvaru, kas palīdz piesaistīt arī gados jaunāku auditoriju. Jāuzteic veiksmīgais
Latvijas Radio piemērs komunikācijai sociālajos tīklos, kas ļauj uzzināt radio ziņas, neklausoties radio:
Twitter, draugiem.lv. Diemžēl radio klausīšanās specifika dažādās situācijās ir "fona informācija un
mūzika", savukārt LR raidījumi un saturs ne vienmēr ir piemēroti šim mērķim.
348 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
83. attēls. Latvijas lielāko radio kanālu pozicionējums
Jāpiezīmē, ka Latvijas Radio ir veiksmīgi integrējis kanāla misiju – "Latvijas Radio uzrunā cilvēkus labākai
dzīves kvalitātei, nodrošinot objektīvas, operatīvas un daudzveidīgas informācijas pieejamību" un
pozicionējuma saukli – "līderis informācijā" – ar organizācijas pārvaldības un darbības programmu jeb
Rīcības kodeksu77, kas ietver pārvaldes, satura veidošanas, auditorijas segmentēšanas un pārējos kritērijus.
Radio SWH, kā viena no pirmajām un joprojām aktīvajām komercradio stacijām veiksmīgi izmanto
"adult contemprorary" formātu, balansējot aktuālo mūziku ar "laika pārbaudītiem" ierakstiem,
informāciju (ziņas) ar izklaidi un pašu izveidoto ētera zvaigžņu autorraidījumiem. Radio SWH priekšrocība
ir lojāla auditorija, kura ir zināmā mērā "izaugusi" ar šo radio, lojalitāti veicina samērā nemainīgais
mūzikas atlases princips un ierastās radio personību balsis. Mārketinga komunikācijā Radio SWH
atbalsta dažādus koncertus un festivālus un īsteno virkni sadarbības programmu ar medijiem un
komercpartneriem. Pozicionējums ir vienlīdz līdzsvarots starp latviski runājošo vīriešu un sieviešu
auditoriju vecumā virs 30 gadiem.
Radio Skonto pozicionēts kā "iecienītākās mūzikas radio", akcentējot komfortu, zināmu paredzamību
un nosvērtību saturā. Gan ētera balsis, gan mūzikas programma ir drīzāk sieviešu 35+ auditoriju
uzrunājoša, raksturīga izteikti harmoniska, mierīga un nosvērta intonācija, atturoties no sabiedriski
politiskām viedokļu pretrunām vai diskusijām.
Eiropas Hitu Radio: pēc mūzikas satura pozicionējuma to veido Eiropā pirktākie hiti jauniem, aktīviem,
progresīviem latviski un krieviski runājošiem klausītājiem vecumā līdz 35 gadiem.
Krievijas Hiti: Krievijā populārākā mūzika, Latvijas ziņas 20–49 gadus veciem klausītājiem. Tāpat, kā
virkne citu – TOPRADIO, Retro Radio šie kanāli cīnās par krieviski runājošajiem klausītājiem un faktiski
neatspoguļo Latvijas notikumus vai sabiedriskās aktualitātes.
Radio 101 ir veiksmīgs piemērs no paša kanāla komunikācijas un pozicionējuma viedokļa – jaunie,
tehnoloģiski aktīvie un izglītotie klausītāji no pilsētām, kuri nevēlas "mainstream" mediju, bet alternatīvu
komercsaturam. Tomēr neskatoties uz klātbūtni sociālajos medijos, aplikācijām un fokusēto mārketingu –
pasākumi, klubi, notikumi, partnerības ar citiem medijiem, u.c., Radio 101 pēc TNS datiem 2012. gada
rudenī ir vien 12 klausītākais radio, uzrunājot "pilsētas jaunatnes" nišu.
14.6. LTV un LR galvenās mārketinga aktivitātes
Pašlaik ne Latvijas Radio, ne Latvijas Televīzija neīsteno sistemātisku un mērķtiecīgu stratēģiskā mārketinga
komunikāciju. Galvenie iemesli – cilvēku resursu un naudas līdzekļu trūkums, kā arī skaidri definētu
mārketinga mērķu neesamība menedžmenta uzdevumos. LTV nodrošina satura produktu komunikāciju
pašreklāmas pauzēs, kas neveicina jaunu skatītāju piesaisti kanālam (jo notiek tā paša kanāla ietvaros);
atsevišķiem raidījumiem: Teātris.Zip, TE! un citiem papildu komunikāciju nodrošina sadarbībā ar
citiem medijiem un partneriem, tomēr šādas aktivitātes ir drīzāk producentu un sadarbības partneru
iniciatīvas. Raidījumiem ir iekšlapas vai baneri LTV interneta vietnēs, tomēr arī tas nepalīdz paplašināt
auditoriju kanālam. Ik septembri, uzsākot jauno TV sezonu, LTV drukātajos, vides un tiešsaistes medijos
īsteno sezonas enkurraidījumu kampaņu ar mediju bartera principiem, tā degradējot kanāla ieņēmumus.
Liela mēroga notikumi: Olimpiskās spēles, Dziesmu svētki, sporta notikumi tiek komunicēti sadarbībā
ar šo pārraižu ģenerālsponsoriem arī citos medijos, kā arī, izmantojot dažādus sabiedrisko attiecību
instrumentus un paša notikuma popularitāti, kas īslaicīgi palīdz piesaistīt jaunu auditoriju, tomēr
neizveido pastāvīgu skatītāju pieaugumu. Tradicionāli, televīzijas augustā vai septembrī piesaka jauno
sezonu, izvirzot enkurproduktus, zvaigznes. 77 www.latvijasradio.lv/par-mums.html?tab=1
349 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
LTV kanālu grafiskās identitātes (logo, identi jeb aizliktņi), pašreklāmu grafiskais un audio noformējums
ir drīzāk konservatīvs un neatbilst priekšstatam par modernu, atvērtu sabiedrisko mediju.
84. attēls. Televīziju logotipi
Diemžēl netiek izmantota iespēja mērķtiecīgi veidot modernas sociālās, sabiedriskās kampaņas kā
daļu no TV mārketinga programmas, veicinot ilgtermiņa pārmaiņas sabiedrības uzvedībā, rīcībās vai
mediju patēriņā. Nereti, par sabiedriski nozīmīgām tēmām tiek gatavoti producentu veidoti raidījumi,
kas vienlaikus ir sabiedrisko attiecību mehānisms kāda jautājuma skaidrošanā vai viedokļa veidošanā
un pielīdzināmi komercinformācijai. 78 Jāpiezīmē, ka raidījumu redakcijas, piemēram, Ziņu dienests,
"Panorāma", atsevišķas ētera personības veiksmīgi izmanto sociālos medijus un dažādas platformas
pašu komunikācijai, interaktivitātei ar skatītājiem.
Latvijas Radio arī ir ierobežotas mārketinga komunikāciju aktivitātes: iekšējā pašreklāma, imidža
komunikācija citos, partneru medijos. Sadarbībā ar komercpartneriem, piemēram, LR2 īsteno virkni
projektu "Muzikālā banka", kas kalpo arī auditorijas stiprināšanai, bet nav vērsts uz auditorijas
paplašināšanu. Radio grafiskā identitāte ir pazīstama un ierasta, taču novecojusi.
78 www.lad.gov.lv/lv/par-mums/aktualitates-un-pazinojumi/nov/ltv-7-raidijums-attistibas-kods-lauku-atbalsta-
dienests-sanem-efektivas-parvaldibas-gada-balvu/
350 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
85. attēls. Radio logotipi
Jāatzīmē, ka esošo sabiedrisko mediju tēls (imidžs) Latvijā neveicina sabiedrības izpratni par moderna
sabiedriskā medija lomu. Tam par sliktu ir nākuši regulārie skandāli, kas saistīti ar LTV vadību (katra
ģenerāldirektora iecelšana parasti saistīta ar kādu reputācijas problēmu), publiski apšaubītiem
reklāmas līgumiem un tehnikas iepirkumiem, kā arī ētera personībām (Baibas Strautmanes, Kārļa
Streipa, Jāņa Dombura, Arņa Krauzes aiziešana no LTV). Nekonsekventā reklāmas un komercinformācijas
izvietošanas, atlaižu politika neveido LTV kā uzticama korporatīvā partnera tēlu arī reklāmdevēju un
mediju aģentūru vidē.
LR tēla situācija ir labāka vismaz lielu skandālu trūkuma dēļ, taču nav jūtams, ka LR īstenotu
mērķtiecīgu tēla veidošanu (piem. sociālās kampaņas) ārpus pašreklāmas aktivitātēm esošajos kanālos
(kā izņēmumi būtu minami LR darbinieku iesaistīšanās diskusijā par jaunu sabiedrisko mediju un LR
darbinieku atklātā vēstule par šo jautājumu 2012. gada 2. novembrī).
351 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
14.7. Galvenās barjeras, iespējas un draudi
STIPRĀS PUSES
Sabiedrības uzticība
Profesionāļu kodols
Tehniskā pieejamība, apraide
LR: skaidri definētas uzņēmuma vērtības un
darbības principi
VĀJĀS PUSES
Imidžs/ Reputācija
Menedžments/ mērķu trūkums/kolektīva vājums,
zema motivācija
Nav izdevies piesaistīt gados jaunu auditoriju
Nav krieviski runājošās auditorijas
pārstāvniecības
IESPĒJAS
Iekšējās pārmaiņas: kritēriji, sistēma, pārvalde:
mērķtiecīga attīstība
Vadības mērķi = rīcības programmas
Mārketinga un zīmola mērķi kā daļa no
stratēģiskajiem mērķiem
DRAUDI
Nepieciešamās investīcijas/budžets/politiskā
ietekme
Laiks, kas nepieciešams pazīstamības
izveidošanai
Auditorijas pievēršanās citiem kanāliem,
konkurentu aktivitātes
Alternatīvu platformu dominance
Tiek uzstādīti ilgtermiņa mērķi, kuru sasniegšanai
trūkst operatīvā, taktiskā atbalsta, pēctecības
Veicot vairākas LR un LTV darbinieku aptaujas, uz jautājumu par personāla attīstību liela daļa aptaujāto
norādīja, ka tiem trūkst iekšējās komunikācijas par mērķiem un uzdevumiem. Abu sabiedrisko
mediju darbinieki kā galvenās konkurences priekšrocības uzsver informācijas uzticamību un pašu
veidotā satura kvalitāti, taču zemu vērtē pētnieciskās žurnālistikas saturu, kas ir viens no sabiedrisko
mediju stūrakmeņiem. Līdz ar to kvalitatīvu pārmaiņu ieviešanai sabiedriskajos medijos ļoti liela
nozīme būs tieši iekšējai organizācijai un pārmaiņām tajā.
352 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
86. attēls. LTV darbinieku viedoklis par LTV priekšrocībām
Jautājumā par to, kādi uzlabojumi sabiedriskajos medijos būtu nepieciešami, lai palielinātu mērķa
auditoriju, proporcionāli darbinieku atbildes sakrita, kā galveno uzsverot tieši uzlabojumus organizāciju
iekšienē un daudzveidīgāka satura piedāvājumu.
353 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
87. attēls. LR darbinieku viedoklis par nepieciešamajiem uzlabojumiem
Organizācijas pārmaiņu kontekstā ir skaidri jāpozicionē arī komercinformācijas pārstāvniecības kritēriji
sabiedrisko mediju programmās, definējot komercproduktus:
reklāmas produkti (klipi, sludinājumi, grafiskie aizliktņi ("programmas logo", "pulkstenis", u.c.);
"TV veikala skatlogi";
produktu ievietošana programmās (spēles, konkursi, saturs, u.c.);
tēmas sponsorēšana – piemēram, viedokļa raidījumi vai sižeti par ES jautājumiem, nepārprotami
norādot finansējuma avotu;
dažādi integrētie un sadarbības projekti (piemēram, SEB Muzikālā Banka LR2 vs SEB Ekonomikas
ziņas LTV).
Nav iespējams turpināt informatīvo vidi un reklāmas tirgu kropļojošo, mediju tēlu graujošo situāciju,
kad producenti veido reklāmdevējiem komplimentārus sižetus, raidījumus, iesaistās sabiedrisko attiecību
programmu īstenošanā, to nenorādot saturā, un sabiedrisko mediju vadībai vai pāraugam nav skaidru
kontroles mehānismu un vēlmes konsekventi risināt šādas situācijas.
Jaunā sabiedriskā medija komunikāciju stratēģija
Lai pārvarētu divas galvenās barjeras:
komerckanāli piedāvā aizraujošāku un modernāku saturu, kas ir viegli pieejams,
mūsdienu mediju patērētājam ir pārāk maz laika, lai “skatītos TV” vai “klausītos radio” un tāpēc
informācijas iegūšanai tiek izmantoti vairāki ekrāni (TV, dators, mobilais), liela nozīme ir
informācijas dinamikai, iespējai patērēt medijus kustībā, iespējai izvēlēties interesantu saturu
ērtā laikā un vietā,
jāizvirza jaunā sabiedriskā medija mārketinga komunikācijas mērķi, kuri tiek definēti
saskaņā ar jaunā sabiedriskā medija vadības stratēģiskajiem mērķiem līdz 2018. gadam.
Lai mārketinga mērķi būtu loģiski sasniedzami, tiem vispirms jāatbilst uzņēmuma definētajām
vērtībām, pārējiem stratēģiskajiem mērķiem un jāietver gan ilgtermiņa, gan īstermiņa rīcību
programmas un novērtējuma programmas.
354 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
14.8. Jaunā sabiedriskā medija vērtības
Jaunā sabiedriskā medija vērtības – profesionalitāti, neatkarību, atbildību, radošumu un inovācijas,
atvērtību un toleranci – ir jāintegrē iekšējās un ārējās komunikāciju aktivitātēs, zīmola veidošanas
un attīstības principos. Piemēram, profesionalitāte – satura, produktu kvalitātes standarti, izvērtēšanas
kritēriji, darbinieku motivācijas programmas; radošums un inovācijas – darbinieku apmācības, radošas
kultūras.
14.9. Stratēģiskie mārketinga mērķi 2014.–2018. gadam
nodrošinot katram interesējošu saturu un pārstāvot dažādus sabiedrības viedokļus,
paplašināt sabiedriskā medija auditoriju visās mērķa grupās;
piedāvājot augstas kvalitātes, interaktīvu saturu sabiedriskajos medijos, veicināt kvalitatīva
satura pieprasījumu auditorijā;
ar atklātu un uzticamu pārvaldi, radošu un kvalitatīvu saturu, skaidru finanšu plūsmu un
saturisko neatkarību no politiskajiem vai komerciālajiem avotiem, uzlabot sabiedriskā
medija tēlu Latvijā.
Lai izvirzītos mērķus sasniegtu, katrā organizācijas struktūrā ir jābūt to atbalsta mehānismam, piemēram:
jauna satura veidošanai un tiem jāatbilst mērķa auditorijas interesēm.
14.9.1. Galvenās aktivitāšu grupas auditorijas paplašināšanai
Produkti Komunikācijas kanāli Galvenais vēstījums
Bērni > 13 g.v. TV/radio saturs,
Interneta vietne, mācību
saturs
Internets, vecāki un
skolotāji, offline
pasākumi
Aizraujošs un zinātkāri
attīstošs saturs visos
formātos
Jaunieši 14–25 g.v. Interneta platforma kā
radošu, audiovizuālu
eksperimentu
laboratorija, kuru
atbalsta tradicionālie
TV/radio kanāli
Papildus digitālajai videi,
arī bezsaistes aktivitātes:
notikumi, koncerti,
festivāli, izdevumi – būt
un iekļauties esošo
mediju patēriņā
Izveido mediju, kādu
vēlies pats
Pamata auditorija Produktu mārketings un
komunikācija – saturs,
personības
Lietošanas
situācijas/vajadzības
komunikācija:
informācija,
izglītošanās, atpūta,
veidojot/ iesaistoties
notikumos; nišas saturs
Mediji, bezsaistes
notikumi: reģionāli,
tematiski; nišu
komunikācija, interešu
grupās
Sab. medijs kā platforma
sabiedriskās
komunikācijas
programmām, diskusijas,
sab. līdzdalības
veicināšanai;
Kvalitatīvs un visur
pieejams medijs
katram
355 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Krieviski runājošā
auditorija
Viedokli un intereses
pārstāvošs saturs
Papildus: viedokļa līderi,
ārpus mediju aktivitātes
Moderns sabiedriskais
medijs, kurš pārstāv
visu sabiedrību
14.9.2. Kvalitatīva satura pieprasījuma veicināšana
Uzsverot, ka sabiedriskais medijs tiek veidots par nodokļu maksātāju līdzekļiem un tādējādi, ne vien
tam ir jāatspoguļo pēc iespējas plašāks viedoklis un intereses, bet arī jāatbilst visaugstākajiem kvalitātes
standartiem.
Kvalitatīvs saturs: tāds, kas vedina auditoriju izzināt vairāk, plašāk, kurš ir ērti pieejams visās platformās
un pozicionējas pret nomācošo "izklaidējošā satura" masu, ar kādu dāsni pārpildīti dzeltenās preses un
citi izklaides kanāli. Kvalitatīva satura pieprasījuma veicināšanas mehānismi:
sabiedriskās komunikācijas programmas par nozīmīgām tēmām, vērtībām;
izglītības un izglītojoša satura veidošana dažādām mērķauditorijas grupām visās platformās
(piemēram, valodu apmācība, digitālo prasmju apmācība vecākā gadagājuma auditorijai);
vērtību komunikācija arīdzan bērnu, pusaudžu un jauniešu auditorijās;
atbalsts radošo industriju stiprināšanai: jauno autoru, režisoru, u.c. audiovizuālā satura veidotāju
darbu iekļaušana programmās mērķtiecīgai, Latvijā ražota moderna satura attīstībai.
publisks skaidrojums, kādēļ ir nepieciešams sabiedriskais medijs un ar ko pievilcīgs un interesants
būs jaunā sabiedriskā medija “produkts” (raidījumi, tēmas, auditorijas). Nepieciešams skaidrot,
kā tas atšķirsies, būs labāks par esošo sabiedrisko mediju piedāvājumu.
14.9.3. Sabiedriskā medija tēla uzlabošana
Par būtisku priekšrocību jauna sabiedriskā medija komunikācijā ir uzskatāms pats šī medija veidošanas
process jeb tā koncepcijas detalizācija, kurā ir iesaistīta lielākā daļa Latvijas mediju ekspertu un citu
speciālistu (kopskaitā vairāk nekā 200 cilvēku). Ir grūti vai pat neiespējami nosaukt kādu procesu
publiskajā sektorā Latvijā, kas būtu organizēts tik atvērtā, iesaistošā un demokrātiskā veidā. Minētais
process iezīmē labas pārvaldības un atvērta tipa pieeju jauna sabiedriskā medija veidošanai Latvijā,
radot labu pamatu publiskajai komunikācijai par šo tematu. Lai uzrunātu plašāku sabiedrību, šajā
procesā iesaistītie eksperti, LTV un LR darbinieki varētu parakstīt memorandu par sabiedriskā
medija lomu 21. gs. Latvijā, kas skaidrotu ieguvumus Latvijas demokrātijai un sabiedrībai no spēcīga
sabiedriskā medija.
Jaunā sabiedriskā medija publicitātei kopumā nevajadzētu veidoties ap organizatoriskām problēmām
un budžeta nepietiekamību, bet gan ap produktu, ko tas piedāvās sabiedrībai. Ieteicams izvēlēties
dažas tēmas, piemēram, spēcīgas ziņas un pētnieciskā žurnālistika, nacionālās kultūras
atspoguļošana un veidošana, kvalitatīvi bērnu un jauniešu raidījumi, kas raksturo raidījumus un
saturiskos virzienus, par kuriem jārūpējas sabiedriskajam medijam un kurus nekad nevarēs pilnā
mērā pildīt komerciālas raidorganizācijas.
Publicitāti par minētajiem saturiskajiem virzieniem iespējams veidot integrēti – izmantojot gan
sabiedrisko attiecību, gan mārketinga un pašreklāmas iespējas. Nepieciešams sasaistīt publicitāti
par saturiskajiem virzieniem ar jaunā sabiedriskā medija jaunajiem vai topošajiem produktiem
jeb pilotprojektiem (vienots LTV un LR ziņu portāls internetā, platforma jauniešiem internetā u.tml.),
kuri būs pieejami ikvienam cilvēkam jau jaunā medija izveides sākumposmā. Jāatzīmē, ka modernu
satura veidošanas un pasniegšanas veidu (t.s. pilsoniskā žurnālistika jeb crowd-sourcing, aplādes jeb
356 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
podcasts u.tml.) izmantošana būtiski atvieglotu jaunā medija publisko komunikāciju, jo tie paši funkcionē
kā komunikācijas līdzeklis, kas veido atvērtu un mūsdienīgu jaunā medija tēlu.
Fokuss uz sabiedriskā medija lomu un tā satura jeb piedāvājuma komunikāciju būtu solis uz priekšu
sabiedriskā medija tēla uzlabošanā, novēršot tā sasaisti ar dažādiem pagātnes skandāliem vai reputācijas
problēmām. Tikpat svarīgi būtu turpināt labas pārvaldības un atvērta tipa organizācijas pieeju,
kas ieviesta jaunā sabiedriskā medija koncepcijas detalizēšanas procesā, to padarot par jaunā
sabiedriskā medija pārvaldes principu.
Profesionāla medija pārvalde, skaidri iekšējie procesi, augsti žurnālistikas standarti, satura un darbinieku
vērtēšanas kritēriji: visi šie elementi vistiešāk ir atkarīgi no organizācijas menedžmenta, iedibinātās
iekšējās kultūras un darba procesiem, kuriem seko darbība ārējā vidē: piemēram, sabiedriskās ko-
munikācijas programmas, mārketinga komunikācija, taktika konkurences cīņās. Darbinieku apmierinātība
ar darba vietu, jaunu darbinieku piesaistīšana, īpaši nodrošinot prakses vietas topošajiem profesionāļiem
studiju laikā un vēlāk – darba vietu Latvijas un citu augstskolu studentiem arīdzan ir viens no
sabiedriskā medija tēla kritērijiem.
Lai kontrolētu sabiedriskā tēla uztveres izmaiņas, regulāri – reizi gadā jāveic tēla uztveres kvalitatīvais
pētījums mērķa visās mērķauditorijas grupās, definējot kritērijus, kas atbilst izvirzītajām vērtībām,
piemēram, vai sabiedriskā medija tēls atbilst sekojošām pazīmēm: moderns, atvērts, profesionāls,
demokrātisks, iekļaujošs, uzticams, izklaidējošs, latvisks, u.c.; veicot padziļinātu salīdzinājumu ar
citiem medijiem, to grupām un alternatīviem informācijas resursiem. Tāpat, gan ar pārmaiņām saturā,
gan komunikācijā, jāpanāk pārmaiņas sabiedrības uztverē, asociācijās ar sabiedrisko mediju,
piemēram – izvirzot jebkurai no jaunā sabiedriskā medija platformām un kanāliem mērķi kļūt par
primāro izvēli (top-of-mind) ziņu un analītiskajam saturam.
Izmaiņas sabiedriskā medija tēla uztverē sabiedrībā atspoguļo arī vieta "Mīlētāko zīmolu topā", gan
sabiedrībā, gan korporatīvajā vidē: atrašanās laikraksta "Dienas Bizness" veidotajā Latvijas uzņēmumu
"Reputācijas topā" un virknē citos reitingos. Dažādi apbalvojumi un sasniegumi nozares konkursos,
festivālos, speciālbalvu iniciatīva (piemēram, jaunā medija balva Latvijas vai Baltijas reklāmas festivālos
par veiksmīgām sociālajām kampaņām) ir ne vien publicitātes aktivitāte, bet atbalsta pasākumus
kvalitatīvu pārmaiņu komunikācijai.
Būtiska priekšrocība jaunajam sabiedriskajam medijam ir uzdevums īstenot komunikācijas programmas,
kuras veicina ilgtermiņa pārmaiņas Latvijā un atbalsta modernas sabiedrības vērtību sistēmu. Šīs
komunikāciju programmas ir jādefinē gada griezumā, saistībā ar aktualitātēm sabiedrības dienaskārtībā
un tās var būt atšķirīgas lielākajām mērķa grupām.
14.10. Mārketinga aktivitāšu plānošana
Operatīvās jeb taktiskās mārketinga aktivitātes izriet no augstāk minētajiem stratēģiskajiem mērķiem.
Auditorijas piesaistei jāstrādā produktu komunikācijas līmenī: raidījumi, ētera personības, nevis
imidža komunikācijas, kas aktuāla ir 2014. gada sākumā, piesakot jauno sabiedrisko mediju. No
veiktās darbinieku aptaujas izriet, ka lielākā daļa ir gatavi iesaistīties sava produkta (raidījuma, u.c.)
komunikācijas aktivitātēs, piemēram, sociālajos tīklos vai digitālajā vidē diskutējot, papildinot saturu,
apkopojot viedokļus, u.c. Raksturīgi, ka LR darbiniekiem lielāka rezonanse ap raidījumu ir būtiskāka,
kā kolektīva vienošanās par sociālo kanālu izmantošanu komunikācijā.
Operatīvām mārketinga aktivitātēm ir iespējams izveidot plānu tad, kad ir zināmi jau konkrēti nākamā
plānošanas perioda (gads) enkurraidījumi un galvenās tēmas sabiedriskajai komunikācijai.
357 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
14.11. Jaunā sabiedriskā medija identitāte
Lai veiksmīgi īstenotu pārmaiņas sabiedriskajā medijā un panāktu auditorijas uztveres un attieksmes
izmaiņas, viens no svarīgākajiem soļiem: pārdomāta jaunā sabiedriskā medija identitātes maiņa. Citu
valstu sabiedrisko mediju zīmolvedības piemēri ļauj saskatīt trīs galvenās tendences:
Visiem sabiedrisko mediju kanāliem ir vienots galvenais zīmols un ieviesti apakšzīmoli (programmām,
kanāliem), visiem ir vienota vizuālā identitāte. Pēc šāda principa kopš 1922. gada strādā britu BBC,
kopš 2012. gada – Somijas YLE, Norvēģijas NRK un Lietuvas LRT.
Vienots zīmols dažām mediju kategorijām. Piemēram, Dānijas DR: vienots zīmols ir TV un interneta
produktiem, bet radio saglabāti iepriekšējie. Igaunijā– ERR – saglabāti ierastie TV un radio kanālu
nosaukumi un vizuālās identitātes, ieviešot ERR tikai digitālajiem produktiem;
Atšķirīgi zīmoli un identitātes sabiedriskajam radio un TV ir Zviedrijā, Vācijā, Čehijā un Polijā.
Latvijas gadījumā, kur sabiedriskie mediji ilgstoši atradušies ārpus mūsdienīga pašu komunikācijas ietvara,
to esošās identitātes ir vizuāli novecojušas un ar to palīdzību būs grūti komunicēt kvalitatīvas, saturiskas
pārmaiņas organizācijā, pēc atbilstošu pētījumu veikšanas fokusgrupās, būtu jāīsteno pakāpenisks jaunā
sabiedriskā mediju zīmola ieviešanas scenārijs ar pārdomātām aktivitātēm pārejas laikā.
Jaunā sabiedriskā medija tēls izriet no organizācijas definētajām vērtībām: profesionalitātes,
neatkarības, atbildības, radošuma un inovācijas, atvērtības un tolerances. Būtisks veiksmes kritērijs,
lai jaunā medija komunikācija un zīmola uzvedība atbilst medija misijai, vīzijai, vērtībām un zīmola
solījums: "Moderns medijs katram Latvijas iedzīvotājam"79 ir ieausts procesos, mērķos un to
kontroles mehānismos.
Veidojot zīmolu arhitektūru, jāņem vērā tehnoloģiju attīstības tendences un iespēja brīvi veidot
jaunus produktus. Tāpēc risinājums, izvēloties galveno zīmolu un kanāliem veidot apakšzīmolus,
atkarībā no to satura un mērķa auditorijas. TV un radio kanāliem jāsaglabā apakšzīmoli: numerācija
(piemēram, LTV1/LTV7) vai jau nosaukumā jākomunicē galvenā ievirze (piemēram, LR3+ Klasika/vai
kultūra). Citu valstu pieredze liecina, ka bērnu un jauniešu auditorijas ir vienīgās, kurām tiek veidoti
konceptuāli atšķirīgi zīmoli.
Jaunā medija nosaukumam ir jāsaglabā nemainīgā daļa – valsts nosaukums – Latvija, jo tas raksturo
piederību, ir galvenais iemesls, kāpēc vispār tiek veidots sabiedriskais medijs Latvijā, latviešu valodā.
79 Aut. piez. – Šis nav sauklis, organizācijas moto, bet stratēģisks zīmola vēstījuma uzstādījums.
358 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
88. attēls. Zīmola veidošanas virzieni
Jaunā medija nosaukumam ir skaidri jāapstiprina piederība sabiedrībai un tā pārstāvētā kategorija –
medijs, tāpēc kā viens no iespējamiem nosaukumiem darba grupā radās "Latvijas Sabiedriskais
medijs", otrs – LTRI/ LTRIo': "Latvijas Televīzija, radio, internets" un attīstot asociācijas par trio,
vienotiem kanāliem.
89. attēls. Zīmola arhitektūras atskaites punkti
"Zīmola arhitektūra" izriet no esošajiem formātiem: divi TV kanāli, pieci radio un dažādi digitālie un
citi produkti, ieskaitot arhīvus, programmu ierakstīšanas pakalpojumus, u.c. Atsevišķi jāanalizē,
piemēram, Latvijas Radio kora identitāte organizāciju pārmaiņu kontekstā.
Ja tiek apstiprināts nosaukums "Latvijas Sabiedriskais medijs", tad jau 2013. gada sākumā ir iespēja to
sākt komunicēt ar kvalitatīvi jauna un atšķirīga produkta: vienotā ziņu portāla palīdzību. Šis projekts
būs svarīgs izmēģinājumu lauks abu mediju ziņu redakciju sadarbībai, piedāvājot oriģinālsatura
ziņas ārpus esošajiem LTV vai LR kanāliem, tā ir iespēja jau laikus sākt jaunā medija nosaukuma
komunikāciju digitālajā vidē.
359 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Vietnei tiek veidots jauns un atšķirīgs dizains, tā būs ērti pieejama no LTV un LR vietnēm. Izslēdzot
iekšējo konkurenci no esošo kanālu vietņu puses un piedāvājot interneta auditoriju uzskaitīt visām
vietnēm kopā kā "Jaunais sabiedriskais medijs" (Gemius statistikai, TNS), svarīgi, lai TV vai radio saturā
tiek iekļauta jaunā portāla komunikācija. Arī sociālo tīklu komunikācijā var pakāpeniski sākt LSM
zīmola izmantošanu.
Alternatīvs scenārijs: līdz jaunā sabiedriskā medija nosaukuma atrašanai vienoto ziņu portālu identificēt
pēc apakšdomēna zinas.ltv.lv vai zinas.latvijasradio.lv, sociālajos tīklos saglabājot esošās identitātes.
Tā kā jaunā sabiedriskā medija darbības sākums ir plānots 2014. gadā, jau 2013. gads ir jāizmanto
pārmaiņu komunikācijai, ieviešot jauno identitāti jaunajos produktos, Tāpat, līdzko tiek pieņemts
lēmums par jauna sabiedriskā medija izveidi, LTV un LR vietnēs jāizveido apakšsadaļa, kurā komunicēt
gaidāmās pārmaiņas. No veiksmīgas zīmolvedības prakses piemēriem var aizgūt pieeju pārejas
posmā logotipus lietot melnbaltus vai pelēkajā gammā, tā akcentējot pārmaiņu tuvumu. Svarīgi, lai
jaunā identitāte TV vai radio kanālos netiek ieviesta pirms būtiskām organizācijas iekšējām un satura
kvalitātes pārmaiņām.
2013. gads Vienotais interneta ziņu portāls, citi jauni tiešsaistes produkti
Iekšējās komunikācijas programmas darbiniekiem
Grafisko identitāšu gatavošana pārejai
Gaidāmo pārmaiņu (zīmolu, satura) komunikācija ārējā vidē
2014. gads Tēla un sabiedriskā medija jaunā satura, produktu kampaņas
Ieviests jaunā sabiedriskā medija zīmols ar apakšzīmoliem
Īstenotas pirmās sabiedriskās komunikācijas kampaņas
2015. gads Jaunā sabiedriskā medija tēla un uztveres mērījumi
Taktisko mārketinga programmu un aktivitāšu īstenošana
14.12. Jaunā sabiedriskā medija mārketinga organizācija
Veidojot jauno sabiedrisko mediju, jāparedz cilvēkresursi mārketinga programmu īstenošanai un
mārketinga mērķi jāietver pārējos organizācijas mērķos. Ņemot vērā plānoto struktūru, mārketinga
vadītājam vēlams būt organizācijas vadības komandas līmenī, pārraudzīt stratēģisko mērķu sasniegšanu
un virzību. Mārketinga komanda, kas nodrošina stratēģisko un taktisko uzdevumu īstenošanu, optimāli
sastāv no pieciem vecākā līmeņa speciālistiem: diviem mārketinga, diviem PR un iekšējās komunikācijas
speciālistiem, datu apstrādes un analīzes speciālista, kā arī ražošanas atbalsta, kas var būt gan
ārpakalpojums, gan iekšpakalpojums citai struktūrvienībai (grafiskais dizains, noformējumi, u.c.). YLE,
uzskatot, ka organizācijas iekšienē ir spēcīgākie resursi grafiskā un komunikāciju dizainā, visus
mārketinga materiālus galvenokārt rada paši, jaunā zīmola izstrādei organizējot iekšējo konkursu.
360 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
90. attēls. Mārketinga nodaļa
Jāparedz, ka mārketinga komanda īsteno arīdzan sabiedriskās komunikācijas kampaņas kopā ar citiem
partneriem un ir nepieciešams plānot resursus dažādu pētījumu īstenošanai kopā ar pētījumu kompānijām.
Kamēr jaunā medija organizācija ir tapšanas stadijā un 2013. gads būs tās sagatavošanas posms,
plānošana un mārketinga aktivitātes galvenokārt būs kā ārpkalpojums. Sākotnējā komunikācijas programmu,
kampaņu īstenošana jāveic kopā ar pakalpojumu sniedzējiem, iekams iekšējie resursi nav identificēti.
2013
Sagatavošanās posms
2014–2015
Re:Launch posms
2016–2018
Stabilizācijas/attīstības
posms
Sreatēģija, koncepcijas Ārpakalpoijums Ārpakalpojums +
iekšējā organizācija
Iekšējā organizācija +
ārpaklpojums
Pētījumi: auditorijas
uzvedības/reakcijas
Ārpakalpojums,
iekšējais atbalsts
Ārpakalpojums,
iekšējais atbalsts
Ārpakalpojums, iekšējais
atbalsts
Zīmola izstrāde Ārpakalpojums Ārpakalpojums
Operatīvās kampaņas Ārpakalpojums +
iekšējā organizācija
Iekšējā organizācija +
ārpakalpojums
Iekšējā organizācija +
ārpakalpojums
Sabiedriskās kampaņas Ārpakalpoijums Ārpakalpoijums Ārpakalpoijums
Komunikācija soc.
tīklos
Iekšējais resurss Iekšējais resurss Iekšējais resurss
361 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
15. FINANSĒJUMA MODELIS
Šajā sadaļā ir sniegts apkopojums un analīze par jauna sabiedriskā medija (Medija) finansējuma
modeli, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Medija neatkarīgu un pilnvērtīgu darbību laika periodā no
2014. gada līdz 2018. gadam, balstoties uz izveidošanas procesā izmantotajiem pieņēmumiem.
Salīdzinot sabiedriskā medija trīs definēto scenāriju iespējamo ekonomisko efektivitāti un riskus,
turpmāk ir aprēķināts budžets pamata scenārijam – jauna sabiedriskā medija izveide.
Tika apkopotas izmaksu prognozes 2014.–2018. gadam, balstoties uz LR un LTV faktiskiem izdevumu
apmēriem 2011.g./2012. gadā, nākotnē paredzamajām restrukturizācijas izmaksām, kā arī darba
grupu sapulču rezultātā iegūto informāciju par nākotnē paredzēto saražoto oriģinālstundu apjomu,
darbinieku skaitu un atalgojumu, kā arī nepieciešamajiem ieguldījumiem infrastruktūrā.
Darba gaitā KPMG veica citu valstu pieredzes par sabiedriskā medija finansējuma strukturēšanu izpēti,
lai izvēlētos Latvijai vispiemērotāko pieeju (valsts finansējums, reklāmas ieņēmumi, mediju
nodeva/nodoklis, utt). Turklāt, tika pieņemts ka investīcijām nepieciešamās naudas plūsmas tiktu
segtas no valsts tiešajām dotācijām vai piesaistītā Eiropas Savienības līdzfinansējuma.
Modeļa izveidošana tika veikta šādos posmos:
1. posmā tika apkopoti LR un LTV esošie izmaksu dati par 2011. /12.g.;
2. posmā dati tika apvienoti (konsolidēti) un daļai izmaksu tika sagatavotas prognozes par periodu no
2014. līdz 2018. gadam, balstoties uz pieņemto inflācijas likmi un plānoto pieaugumu oriģinālo
raidstundu apjomā;
3. posmā tika sagatavotas izmaksu un ieņēmumu prognozes laika periodam no 2014. līdz 2018. gadam,
ņemot vērā no darba grupām saņemtos datus par plānotajām tehnoloģiju, cilvēkresursu un telpu
izmaksām un tiek aprēķināts nodokļu efekts, kā arī tika piemērota plānotā inflācijas ietekme;
4. posmā, balstoties uz plānoto izmaksu un ieņēmumu apjomu tika sagatavotas nākotnes naudas plūsmas
laika periodā no 2014. līdz 2018. gadam;
5. posmā tika noteikts nepieciešamā finansējuma veids un apjoms, lai nodrošinātu pietiekamu naudas
plūsmu.
LR
LTV
Apvienotās
izmaksas
Tehnoloģijas
Cilvēkresursi
Telpas
Nodokļi
Naudas
plūsmaFinansējuma
avoti+
1 2 3 4 5
Peļņas vai
zaudējumu aprēķins
Finansējuma
struktūra
Finansējuma
lielums
Aktuālie dati Operatīvās izmaksas, investīcijas 2014-2018
91. attēls. Finanšu modeļa izstrādes grafiskais process
362 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
15.1. Vispārīgie finanšu aprēķinu pieņēmumi
Lai aprēķinātu un noteiktu jaunā sabiedriskā medija nepieciešamo finansējumu 5 gadu periodam laika
posmā no 2014. līdz 2018. gadam, KPMG prognožu un attiecīgo aprēķinu veikšanai ir lietojis šādus
pieņēmumus:
ikgadējā noteiktā inflācijas likme ir 3%;
IKP pieaugums pa gadiem 2013.–2018. gadā plānots amplitūdā 3,10–5%, balstoties uz Latvijas
vadošo komercbanku prognozēm;
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 2011. gadā ir 1,137 miljoni saskaņā ar Eurostat datiem un
ikgadējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju izmaiņa ir pieņemta negatīva, tas ir, samazinās par 21 tūkstoti
gadā saskaņā ar LR Centrālā statistikas biroja vēsturiskajiem datiem;
iedzīvotāju ienākuma nodokļa vidējā vēsturiskā iekasēšana likme no IKP ir 5,8%, dati ņemti no
Eurostat datu bāzes;
TV reklāmas tirgus kopējais apgrozījums palielinās par 3,34% un radio reklāmas tirgus par
3,98% katru gadu. Dati ņemti no MAGNA Global pētījumu par reklāmas tirgus bruto apgrozījuma
izmaiņas prognozi Latvijā turpmākajos gados. Uz šīm prognozēm tiek balstīts ikgadējais TV un
Radio reklāmas ieņēmumu pieaugums. Interneta portāla reklāmas ieņēmumi balstīti uz NEPLP
sniegtajiem datiem;
pieņemtais darba stundu apjoms pa finanšu gadu ir 2016 stundas, kas ir balstīts uz VID
“Grāmatveža kalendāru”;
ikgadējais oriģinālraidījumu apjoma pieaugums 5% apmērā katru gadu. Pieņēmums noteikts,
izmantojot NEPLP, LTV, LR un cilvēkresursu speciālistu informāciju par vēlamo darba algas
ikgadējo pieaugumu;
vidējās ikgadējās nolietojuma likmes ir balstītas uz vēsturiskajām LTV un LR nolietojuma likmēm:
TV, Radio un medija vispārējām administratīvajām funkcijām paredzētās tehnoloģijas – 20%;
interneta redakcijas IT tehnoloģijas – 30% ;
ēkas – 3%;
darba devēja valsts sociālās apdrošināšana likme ir 24,09% un iedzīvotāju ienākumu nodokļa
likme periodā 2015.–2018. gadā ir 20%, balstoties uz Finanšu ministrijas apstiprināto nodokļu
politikas stratēģiju turpmākajiem gadiem. Izmantotā pievienotās vērtības nodokļa likme ir 21%,
uzņēmuma ienākuma nodokļu likme – 15%, nerezidentu uzņēmuma nodoklis, veicot maksājumus
par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru vai mākslas darbu, ir 15%, nerezidentu uzņēmuma
nodoklis, veicot maksājumu par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem (arī sporta licencēm) ir 5%.
15.2. Izmaksu struktūra
15.2.1. 1., 2. posmi: LR un LTV aktuālā finanšu informācija un konsolidētās izmaksas
Balstoties uz LTV un LR 2011. gada revidētajos finanšu pārskatos uzrādītajiem iepirkto pakalpojumu
un preču apmēriem, KPMG noteica Medija apvienotās izmaksas 2014. gadam, uz kuru bāzes tika
veiktas prognozes par atsevišķu izmaksu turpmāku attīstību laika periodā līdz 2018. gadam. Finanšu
plānošanas periodā šo izmaksu pieaugums tika noteikts, piemērojot ikgadējo inflācijas pieaugumu 3%
apmērā, kā arī uz ikgadējo saražoto satura oriģinālo stundu skaita palielinājumu vidēji 5% apmērā
(aprēķins balstīts uz NEPLP sniegtajiem datiem par plānotā satura izmaiņām finanšu plānošanas
periodā). Izmaksas, kuras ir aprēķinātas pēc šāda principa, ietver maksājumus par precēm un
363 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
pakalpojumiem – iepirktās licences, dalības maksas raidorganizācijās un starptautiskajās organizācijās,
apraides izmaksas, informācijas iegāde ziņu veidošanai, aktuālie krājumi (ierakstu materiāli, kasetes,
raidījumu rekvizīti, kancelejas preces u.c.), transporta izmaksas, reklāmas izmaksas un citas izmaksas.
15.2.2. 3. posms: Jaunā sabiedriskā medija resursu plānošana, izmaksu un investīciju aprēķins
Papildus augstākminētajām konsolidētajām izmaksām, uz kurām balstītas prognozes, finansējuma
modelī ir iekļautas prognozes par investīcijām jaunu tehnoloģiju iegādei un to uzturēšanas un remonta
izmaksām, personāla izmaksām, investīcijām telpu un ēku rekonstrukcijai un citām saistītajām izmaksām,
balstoties uz NEPLP darba grupu sniegtajiem datiem par 2014.–2018. gadā plānotajiem resursiem.
Balstoties uz datiem, tika aprēķinātas provizoriskās izmaksas pievienotās vērtības nodoklim, nerezidentu
uzņēmuma ienākuma nodoklim, kā arī paredzamajam uzņēmuma ienākuma nodoklim, ar kuru ir
apliekama medija neto peļņa par finanšu gadu.
Personāla izmaksas. (Balstīts uz personāla izmaksu aprēķinu, ko sagatavoja NEPLP sadarbībā ar
atbildīgajiem ekspertiem.) Personāla izmaksas, kuras ietver darba algas, darba devēja valsts sociālās
apdrošināšanas iemaksas, piemaksas par darba rezultātiem un nosprausto mērķu sasniegšanu, kā arī
ārštata darbinieku, personāla izmaksas kopā ir ap 50% no visām izmaksām, tādējādi veidojot lielāko
daļu no Medija kopējām prognozētajām ikgadējām izmaksām. Personāla izmaksas ir aprēķinātas,
balstoties uz pieņēmumu, kad radošajās un tehniskajās nodaļās strādājošo speciālistu un projektu
vadītāju skaita pieaugums ir sasaistīts ar ikgadējo satura saražoto oriģinālstundu pieaugumu.
Saskaņā ar NEPLP sniegtajiem datiem par jaunā sabiedriskā medija plānoto organizācijas struktūru,
tika noteikts, ka 2014. gadā tiks algotas 580 pilnas slodzes (ievērot, ka viena pilna slodze var būt
ekvivalenta diviem darbiniekiem, kas algoti uz pusslodzi), 2018. gadā – 645 pilnas slodzes. Salīdzinot
ar iepriekšējām LTV un LR struktūrām, atbilstoši korporatīvās pārvaldes labākajai praksei, tiek izveidota
valde piecu līdz septiņu cilvēku sastāvā, kā arī izveidota padome, kas pārraudzītu jaunā sabiedriskā
medija darbību un ņemtu dalību visos būtiskos medija darbību ietekmējošos lēmumos.
Investīcijas jaunu telpu un ēku īrei un renovācijai. (Balstīts uz telpu izmaksu un investīciju
aprēķinu, ko sagatavoja NEPLP sadarbībā ar atbildīgajiem ekspertiem.) Tiek plānots, ka sākot ar 2014.
gadu tiktu renovēta esošā Zaķusalas ēka, uz kuru pakāpeniski turpmāk tiktu pārvietots LR. Tiek lēsts,
ka kopējie kapitālieguldījumi Zaķusalas ēkas renovācijā (pielāgošana LR vajadzībām) kopā varētu
veidot 3 miljonus latu (2014-2016.g) (ieskaitot PVN un 3% ikgadējo inflāciju), kā arī Vecrīgā tiktu
nomātas ~ 500 m2 telpas kopīgām TV un Radio tiešraides studijām un pēc Zaķusalas renovācijas (2015-
2017.g.) Radio ierakstu studijas un administrācijas tiktu pārceltas uz Zaķusalu.
Jaunu tehnoloģiju iegādes investīcijas. (Balstīts uz tehnoloģiju izmaksu un investīciju aprēķinu, ko
sagatavoja NEPLP sadarbībā ar atbildīgajiem ekspertiem.) 2014.–2018. gadā tiek plānota pakāpeniska
jaunā sabiedriskā medija pamatlīdzekļu bāzes atjaunošana, modernizācija, pārēja uz HD, digitālo
satura plūsmu, TV un Radio digitālo arhīvu, vienotu IKT infrastruktūru, papildus tiek izveidota jaunā
sabiedriskā medija interneta ziņu portāla redakcija, kas prasa jaunas investīcijas IT infrastruktūrā.
Nolietojuma likmes tika pieņemtas, balstoties uz vidējām LTV un LR vēsturiskām likmēm. Televīzijas un
radio pamatlīdzekļi tiek nolietoti 20% gadā, interneta redakcijas pamatlīdzekļi tiek nolietoti 30% gadā, taču
ēkām tiek piemērots 3% gadā nolietojums. Pie investīcijām tiek pieskaitītas arī raidījumu licences, kā
nemateriālie ieguldījumi.
PVN. Pievienotās Vērtības Nodokļa likums (stājas spēkā 2013. gada 1. janvārī) nosaka, ka publiskas
personas, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus
364 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par pievienotās vērtības nodokļa
maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai
uzdevumu pildīšanā (3. panta 8. daļa). Tomēr, publisku personu attiecībā uz šādiem darījumiem
uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā citu pakalpojumu starpā sniedz komerciāla rakstura reklāmas
pakalpojumus un komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus (3. panta 10. daļa). Attiecīgi,
Sabiedriskais medijs tiks uzskatīts par nodokļa maksātāju jaunā PVN likuma izpratnē.
Likuma 35. panta 5. daļa nosaka, ka no pienākuma preču piegādes vai pakalpojuma vērtībā iekļaut
valsts un pašvaldības finansējuma vērtību, ja finansējums saņemts, lai pilnībā vai daļēji segtu ar preču
ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus, un ir tieši saistīts ar šo preču vai pakalpojumu
cenu, ir atbrīvotas valsts un pašvaldību budžeta iestādes. Pieņemot, ka sabiedriskā medija darbība
nākotnē tiks pārsvarā finansēta no valsts tiešajām vai netiešajām dotācijām, var secināt ka šādi
ienākumi netiks aplikti ar PVN; savukārt, pašu ieņēmumi būs ar PVN apliekami. Likuma 98. panta 8.
daļa definē, ka publiskas personas priekšnodokli var atskaitīt, ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un
pakalpojumu uzskaite, kuri izmantoti tikai tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt
priekšnodokli.
Šī ir jauna obligātā prasība, kas Sabiedriskajam medijam var radīt papildus izmaksas: uz doto brīdi
finanšu modelī balstoties uz LTV un LR vēsturisko praksi tiek pielietota neatskaitāmo darījumu
proporcija (kas no 2014. līdz 2018. gadam ir prognozēta 90% līmenī). Attiecīgi, ja netiks nodrošināta
atsevišķa uzskaite tām precēm un pakalpojumiem, kuras izmantotas tikai tādu darījumu nodrošināšanai,
kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, Sabiedriskajam medijam izmaksās būs jānoraksta papildus
200 – 300 tūkstoši LVL gadā.
15.2.3. 4. posms: Naudas plūsmas aprēķins
Balstoties uz konsolidētām izmaksu un ieņēmumu prognozēm, tika aprēķināta detalizēta naudas plūsma pēc tiešās metodes par periodu no 2014. līdz 2018. gadam. Naudas plūsmas aprēķins ietver prognozētos ieņēmumus no reklāmas, sponsorēšanas, un citām komercdarbībām, kā arī visus medija personāla, satura ražošanas un uzturēšaans izmaksu aprēķinus ieskaitot aprēķinātos nodokļus.
365 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Jaunā sabiedriskā medija naudas plūsma
SAB MED naudas plūsma 2014 2015 2016 2017 2018
Summas ar PVN LVL LVL LVL LVL LVL
Valsts budžeta dotācijas 13 762 478 12 343 103 11 947 436 13 762 478 12 343 103
Saņemtie pašu ieņēmumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425
Reklāmas klipu ieņēmumi 2 371 180 2 509 747 2 691 438 2 940 790 3 138 383
Sponsorēšanas ieņēmumi 790 057 813 759 838 172 863 317 889 216
Saimnieciskās darbības ieņēmumi 1 032 267 1 063 235 1 095 132 1 127 986 1 161 826
Ražošanas izmaksas (16 196 973) (17 453 578) (17 875 287) (19 496 612) (18 194 946)
Bāzes pamatatalgojums, piemaksas (7 156 796) (6 556 796) (6 556 796) (6 156 796) (6 156 796)
Jaunais saturs (TV, Radio, WEB) (1 845 580) (2 703 620) (3 436 025) (4 112 390) (4 720 257)
Neatkarīgie producenti (525 347) (540 357) (570 377) (600 397) (630 417)
Komandējumi (141 356) (151 107) (155 949) (162 722) (165 315)
Sabiedriskā medija pārmaiņu vadība (96 542) (99 438) (102 421) (105 494)
Telpu nomas maksa - (31 733) (32 685) (33 665) (34 675)
Sakaru izmaksas (212 715) (212 715) (212 715) (212 715) (212 715)
Apraides izmaksas (2 934 036) (2 609 036) (2 609 036) (2 609 036) (2 609 036)
Tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (239 690) (263 659) (290 025) (319 027) (350 930)
Telpu uzturēšana un komunālie
izdevumi(854 857) (854 857) (854 857) (854 857) (854 857)
Transporta izmaksas (186 024) (198 857) (205 229) (214 142) (217 555)
Preces un inventārs (280 871) (300 246) (309 868) (323 325) (328 478)
Citas izmaksas (EBU, reklāma, Reģ.) (971 191) (946 099) (994 251) (1 054 196) (1 130 128)
Budžeta iestāžu nodokļu maksājumi (751 968) (1 985 058) (1 545 052) (2 737 849) (783 787)
Kopā pamatdarbības naudas
plūsma(12 003 468) (13 066 838) (13 250 545) (14 564 519) (13 005 521)
Nemateriālo ieguldījumu iegāde,
satura formātu licences(1 131 970) (1 165 929) (1 200 907) (1 236 934) (1 274 042)
Pamatlīdzekļu iegāde (1 938 556) (6 715 471) (5 346 492) (7 787 523) (976 878)
Tehnoloģiju iegāde (1 217 756) (5 347 471) (3 568 492) (7 509 523) (608 878)
Ieguldījumi ēku renovācijā (500 000) (1 000 000) (1 500 000)
Darbinieku apmācība (220 800) (368 000) (278 000) (278 000) (368 000)
Kopā ieguldīšanas NP (3 070 525) (7 881 399) (6 547 399) (9 024 457) (2 250 920)
Nepieciešamā naudas plūsma (1 311 516) (8 605 134) (7 850 508) (9 826 498) (2 913 338)
15.3. Finansējuma avoti
15.3.1. Ārvalstu mediju finansējuma struktūra un nodevu apjoms
Eiropā vidēji 60% sabiedrisko mediju finansējuma 2010. gadā veidoja medija nodevas ieņēmumi, 16% –
reklāmas ieņēmumi, 13% – valsts atbalsts, 1% sponsori un 10% – citi komercdarbības ieņēmumi.
Savukārt 2005. gadā reklāmas ieņēmumi veidoja 23% no visa mediju finansējuma un līdz 2010. gadam
šis īpatsvars samazinājās līdz 16%. Savukārt citi komercdarbības ieņēmumi palielinājās no 6% 2005. gadā
līdz 10% 2010. gadā. Kopumā Eiropas sabiedrisko mediju pēdējo gadu finansējuma struktūra, izņemot
reklāmas ieņēmumu kritumu un citu komercdarbības veidu ieņēmumu kāpumu, ir samērā nemainīga.
Saskaņā ar apkopotajiem datiem par mediju nodevas lielumiem Eiropā ikgadējā mediju nodeva uz
mājsaimniecību gadā Čehijas Republikā 2011. gadā bija 63 eiro, Slovēnijā – 144 eiro, Zviedrijā – 234 eiro,
Lielbritānijā 175 eiro, Somijā – 253 eiro un Vācijā tā ir 216 eiro.
366 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Savukārt divās Eiropas Savienības valstīs – Spānijā un Igaunijā – sabiedriskais medijs tiek finansēts tikai
ar tiešajām valsts dotācijām. Tomēr lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu dominē jauktais
finansējuma modelis, proti, finansējuma avoti ir:
ieņēmumi no mediju nodevas kopā ar valsts dotāciju finansējumu;
mediju nodeva un komercdarbības ieņēmumi;
mediju nodeva, valsts finansējums un komercdarbības ieņēmumi.
Daži piemēri par mediju nodevas vai mediju nodokļa piemērošanu ES valstīs, lai ilustrētu finansējuma
veidu priekšrocības un trūkumus:
Šveice
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji maksā fiksētu naudas summu gan par TV, gan Radio izmantošanu
(no nodevas maksāšanas ir atbrīvoti tie, kuri saņem valsts pensiju vai invaliditātes pabalstu).
Iekasēšana notiek ar interneta vietnes starpniecību un vienāda maksa ir fiksēta visiem ekonomiski
aktīviem, maksātspējīgiem iedzīvotājiem.
Somija
Ieviesta fiksēta maksa par TV un Radio fiziskām personām, kuru iekasē speciāli šim nolūkam
izveidota institūcija. Sākot ar 2013. gada 1. janvāri tiek plānots pāriet uz sabiedriskā medija
nodokli, kuru administrēs Somijas Nodokļu administrācija. Nodoklis veido 0,68% no iedzīvotāja
ienākumiem un juridiskās personas peļņas. Nodoklim ir noteikta amplitūda 50–140 eiro, kas
nozīmē, ka maksātāji ar maziem ieņēmumiem netiek aplikti ar nodevu, kā arī maksātāji ar lieliem
ieņēmumiem nemaksā vairāk par 140 eiro. Somijas sabiedriskajam medijam ir noteikts fiksēts
kopējais gada finansējums 500 milj. eiro apmērā. Ja gadījumā no kopējā iekasētā mediju nodevu
summa ir zem 500 milj. eiro, valsts kompensē šo starpību, taču, ja tiek iekasēts vairāk par 500 milj.
eiro, tad atlikums tiek atdots valstij.
Vācija
Sākot ar 2013. gadu plāno pāriet uz mediju nodevas fiksēto likmi, ko piemēro mājsaimniecībām.
Likme tiks maksāta neatkarīgi no mājsaimniecībā atrodamo audiovizuālo iekārtu skaita. Vienāda
likme tiek piemērota katrai mājsaimniecībai. Cilvēkiem ar invaliditāti jāmaksā 1/3 daļa no
mājsaimniecības fiksētās likmes.
Čehija
Fiksēta likme (~ 63 Euro) gan radio, gan TV. Mājsaimniecības maksā vienu likmi, neatkarīgi no
mājsaimniecībā esošo audiovizuālo ierīču skaita. Juridiskās personas maksā par katru TV un Radio
aparātu, kas atrodas tās īpašumā.
Slovēnija
Fiksēta vienota ikmēneša maksa, kura tiek iekasēta ar elektrības rēķinu. Mājsaimniecība tiek
definēta pēc elektrības skaitītāja. Mājsaimniecības, kuras atrodas uz maznodrošinātības sliekšņa,
tiek atbrīvotas no maksājuma veikšanas. Slovēnijā sabiedriskajam medijam pieder visa Slovēnijā
esošā publisko raidītāju infrastruktūra, kura tiek nodota lietošanā mobilajiem operatoriem un
citiem privātajiem elektroniskajiem medijiem valstī, tādējādi gūstot papildu komercdarbības
ieņēmumus.
Citu valstu pieredzes piemēri rāda, ka atsevišķas mediju nodevas iekasēšanai vajag daudz administratīvo
resursu, kā arī norāda, ka vēsturiski augstākais mediju nodevas iekasēšanas apjoms veido 50% no
piemērotā apmēra. Mediju nodevas iekasēšana citās valstīs visbiežāk tiek veikta ar speciāli šim
nolūkam izveidotu interneta platformu, tas nozīmē, ka notiek vairāk uz brīvprātības principa. Attiecīgi
367 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
ir izveidotas institūcijas, kas uzrauga iekasēšanas procesu un veic soda sankciju piemērošanu. Citu
valstu pieredze norāda, ka šāda pieeja prasa būtiskus administratīvos resursus, lai nodrošinātu
nodevu iekasēšanu un soda naudu piemērošanu. Kā norāda Somijas un Zviedrijas piemēri, abās valstīs
ir vērojama nodevu iekasēšanas apmēru samazināšanās, līdz ar to Somijas valdība ir pieņēmusi
lēmumu par pāreju uz mediju nodokli, Zviedrija ir lēmuma pieņemšanas procesā. Pārejot uz jauno
finansējuma modeli, Somija plāno iekasēt vairāk (tiek sagaidīts, ka mediju nodokļa gadījumā personai ir
mazāk iespēju apzināti izvairīties no maksājuma veikšanas), katrai personai, kas ir apliekama ar medija
nodevu, būs jāmaksā mazāk nekā iepriekš.
15.3.2. Finansējuma nepieciešamība un avoti
Jaunajam sabiedriskajam medijam katru gadu ir jānodrošina likumā noteiktā sabiedriskā pasūtījuma
izpilde un jānosedz darbinieku, telpu, tehnoloģiju un citas tiešās satura ražošanas izmaksas. Lielāko
pozīciju veido darbinieku, sakaru un tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas. Lai nosegtu aprēķināto
izmaksu un investīciju apjomu, ir izstrādāti un analizēti vairāki scenāriji, kā jaunais medijs varētu
piesaistīt finansējumu. Ņemot vērā prognozētos komercdarbības ieņēmumu, noteiktas plānotās medija
uzturēšanas un investīcijas, tiek piedāvāts finansējumu piesaisti sadalīt divās daļās:
1) Investīciju programma 2014 - 18.g.
Koncepcija paredz, kad sabiedriskais medijs saglabā savu darbību reklāmas tirgū un tas piesaista
sekojošus komercdarbības ieņēmumus:
reklāmas ieņēmumi;
sponsorēšanas ieņēmumi;
ieņēmumi no tehnikas un telpu nomas, kā arī audiovizuālo darbu izgatavošana.
Modelī tiek prognozēts, ka reklāmas ieņēmumi pieaugs vidēj 5% gadā. Pieaugums plānots uz
sekojošiem pieņēmumiem: a) medijs aktīvi piesaista gados jaunāku auditoriju, kas ir interesanta
reklāmas devējiem b) medijs piedāvā reklāmas multimediju piedāvājumu (TV, Radio, Internets) c) tiek
uzlabots reklāmas piesaistes process (proaktīva darbība ar lielajiem reklāmas devējiem). Sabiedriskais
medijs 2016.g. nodrošinātu ~ 10% no TV, Radio un Interneta reklāmas tirgus.
Medija attīstības investīciju programma (28,8 M LVL) tiek segta galvenokārt no pašu reklāmas
ieņēmumiem un atlikusī starpība (~5,4 M LVL) varētu tikt segta no ES (ERAF un ESF) līdzfinansējuma
programmām mūžizglītības (darbinieku apmācībām), WEB-platformu, kultūrvēsturiskā mantojuma
arhīva digitalizācija un sabiedriskā medija IKT e-pakalpojumu izveides projektiem (skatīt tālāk
tabulu). Ja ES līdzfinansējuma programmas nebūs pieejamas plānotā apjomā sabiedriskais medijs
varētu palielināt vēl reklāmas ieņēmumu apjomus vai arī izskatīt iespēju ieviest papildus maksas no
TV operatoriem par TV kanāliem vai arhīviem, kā arī pastāv iespēja pretendēt uz papildus valsts
budžeta dotācijām nākošo jauno politikas iniciatīvu plānošanas periodos, gadījumā, ja valsts budžetam
veidojas pārpilde.
2014 2015 2016 2017 2018 Kopā
Pašu ieņēmumi 4,19 4,39 4,62 4,93 5,19 23,33
Investīcijas 3,07 7,88 6,55 9,02 2,25 28,77
Starpība 1,12 -3,49 -1,92 -4,09 2,94 -5,45
Summas M LVL
92. attēls. Finansējuma aprēķins investīciju programmai
368 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
2) Uzturēšanas programma 2014 - 18.g.
Sabiedriskais pasūtījuma izpildei sabiedriskais medijs ražotu vairāk oriģinālsaturu, kas kopumā veidotu
ražošanas izmaksu pieaugumu. Pēc mediju apvienošanas uzturēšanas izmaksu sinerģija ir iekļauta šajās
jaunajās darbības izmaksās. Sabiedriskais pasūtījums tiktu finansēts galvenokārt no valsts dotācijām.
Operatīvās izmaksas 2014 2015 2016 2017 2018 Kopā
Jaunās izmaksas -16,20 -17,45 -17,88 -19,50 -18,19 -89,22
Valsts budžets - bāze 13,76 12,34 11,95 13,76 12,34 64,16
Papildus nepieciešams -2,43 -5,11 -5,93 -5,73 -5,85 -25,06
Summas M LVL
93. attēls. Finansējuma aprēķins uzturēšanas programmai
Sabiedriskā medija pasūtījuma realizācijai, jeb papildus oriģinālsaturs izveides izmaksu segšanai būtu
jāpiesaista papildus valsts finansējums, kur būtu iespējami sekojoši avoti:
a) valsts NAP programmas plānotie ~ 12 M LVL;
b) ES līdzfinansējuma ESF programmas attiecībā uz jaunu medija saturu, sabiedrības integrācijas,
izglītības, kultūras, informēšanas raidījumiem ~ 1,2 M LVL;
c) papildus medija pašu un reklāmas ieņēmumi ~3,5 M LVL;
d) medija darbības efektivitātes programma ~2,2 M LVL;
e) papildus valsts budžeta dotācijas, pie nosacījuma, ja ekonomika attīstās un valsts budžetā veidojas
pieaugums pret plānoto ~6,2 M LVL.
Zemāk tabulā redzama medija uzturēšanas un investīciju programmas apjomi, apjomu, kādus medijs
pats var finansēt un apjomi, kādus iespējams piesaistīt no ES līdzfinansējuma programmām un valsts
budžeta dotācijas, plānotās un papildus, kuras 5 gadu laikā veido 18,2 M LVL (no kuriem 12 M LVL ir
iekļauti NAP plānā). Savukārt kopējais valsts finansējums medijam turpmākos 5 gados veidotu vidēji
0,09% pret IKP un ~0,3% pret valsts pamatbudžetu , kas joprojām ir piemēram mazāk, kā piemēram
Igaunijā, kur ERR budžeta 2012.g. tas bija 0,15% pret IKP un 0,4% pret valsts budžetu, papildus ņemot
vērā to, kad ERR nepiedalās reklāmas tirgū.
SAB MED finansējuma avoti 2014 2015 2016 2017 2018 Kopā
Uzturēšanas izmaksas -16 196 973 -17 453 578 -17 875 287 -19 496 612 -18 194 946 -89 217 397
Investīcijas -3 070 525 -7 881 399 -6 547 399 -9 024 457 -2 250 920 -28 774 701
Pašu ienākumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425 23 326 505
Valsts dotācijas 13 762 478 12 343 103 11 947 436 13 762 478 12 343 103 64 158 598
Investīciju programma vajadzības 1 122 979 -3 494 659 -1 922 657 -4 092 364 2 938 505 -5 448 196
ES programmas infrastruktūra 2 371 680 1 922 657 1 153 859 5 448 196
Uzturēšanas programma vajadzības -2 434 495 -5 110 475 -5 927 851 -5 734 134 -5 851 843 -25 058 799
Papildus ienākumu avoti: 3 100 000 4 900 000 5 500 000 6 050 000 5 550 000 25 100 000
a) Valsts finansējums programma NAP 1 500 000 2 000 000 2 700 000 3 100 000 2 700 000 12 000 000
b) ES programmas saturs 300 000 300 000 300 000 300 000 1 200 000
c) Medijs papildus ienākumi 500 000 600 000 800 000 800 000 800 000 3 500 000
d) Medijs papildus efektivitāte 300 000 400 000 400 000 550 000 550 000 2 200 000
e) Valsts papildus budžets 800 000 1 600 000 1 300 000 1 300 000 1 200 000 6 200 000
Summas M LVL
Tomēr ja šie papildus finansēšanas avoti nebūs pieejami, tad medijam būs attiecīgi proporcionāli
jāsamazina plānoto jauno oriģinālraidījumu pieauguma apjomu, attiecīgi koriģējot, samazinot medija
auditorijas sasniedzamības un satura kvalitātes mērķus un sabiedriskā pasūtījama apjomus.
369 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Rezumējot sabiedriskā medija finansēšanas avoti 2014. – 18.g. periodā joprojām galvenokārt būtu
valsts budžeta dotācijas, pašu ienākumi, kā arī ES līdzfinansējuma programmas. Taču, lai nodrošinātu
oriģinālprogrammu kvantitātes un kvalitātes pieaugumu medijam būtu jārealizē izmaksu efektivitātes
programmas, kā arī jāizskata iespējas palielināt pašu komercdarbības ienākumus. Lai ilgtermiņā
veicinātu medija neatkarību un ciešāku saikni ar sabiedrību 2016.g. medijam būtu nepieciešams
izvērtēt iespēju pāriet uz nākotnes sabiedrības līdzfinansējuma (medija nodeva) modeli.
Nākotnē medijam būtu jāievieš jauna ieņēmumu un izmaksu uzskaites sistēma, kā arī produktu
pašizmaksas sistēma. Medijam nākotnē būtu jānodrošina arī caurspīdīgs sabiedriskā medija satura
pasūtījuma finansējuma izlietojums, kas kalpotu par pamatu nākotnē iespējamo finansēšanas modeļa
nomaiņai. Pārejas periodā būtu jāsaglabā iespēja plānot un monitorēt medija budžetu TV, Radio, WEB
kanālu griezumā, lai varētu izsekot darbības efektivitātes uzlabojumiem. Kā arī tādā veidā tiktu
minimizēts risks, kad TV aizietu lielākas investīcijas vai uzturēšanas izmaksas, nekā vēsturiski TV un
Radio atsevišķi. Šo risku varētu vēl minimizēt, EPLL vai ar MK lēmumu nosakot medija budžeta
proporcijas vidējam termiņam un Radio gadījumā tas būtu līdz 35% no kopējām valsts dotācijām.
3) ES līdzfinansējuma programmas.
Sabiedriskais medijs realizējot medija attīstības investīciju programmu un medija satura projektus ES
sadarbības kontekstā, varētu konkursa kārtībā pretendēt uz dalību sekojošās programmās/aktivitātēs:
Darbinieku mūžizglītības programmas, Sabiedrības izglītības raidījumi (IzM), Medija e-platformas un
pieejamība (SM/VARAM), Medija arhīva digitalizācija un kultūrvēsturiskā mantojuma satura
veidošana (KM), Latvijas intergrācija ES (ĀrMin), Latvijas nacionālās informatīvās telpas drošība
(AizMin), Sabiedrības izglītības un nodarbinātības saturs (LabMin), ēkas energoefektivitātes
risinājumi (EM). Sabiedriskais medijs konkursa kārtībā pieteiktos uz šīm ES līdzfinansējuma
programmām, skatīt iespējas zemāk tabulā:
370 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Prioritāte Rīcības virziens Darbība
Par darbību
atbildīgā /
līdzatbildīgās
institūcijas
SAB MED
vajadzības
SAB MED
finansējums
(2014-2018)
TAUTAS
SAIMNIECĪBAS
IZAUGSME
Augstražīga un eksportspējīga
ražošana un starptautiski
konkurētspējīgi pakalpojumi
Atbalsts Latvijas kā starptautiskā un
vietējā tūrisma galamērķa
atpazīstamības veicināšanai
EM (TAVA)
Raidījumi par
tūrismu, eksportu,
SAB MED medija
eksportformāti
200 000
TAUTAS
SAIMNIECĪBAS
IZAUGSME
Attīstīta pētniecība, inovācija un
augstākā izglītībaAugstākās izglītības digitalizācija
IZM (EM, ZM,
KM, VM)
E-platformas,
medija produktu
un arhīva
izmantošana
200 000
TAUTAS
SAIMNIECĪBAS
IZAUGSME
Attīstīta pētniecība, inovācija un
augstākā izglītība
Materiāltehniskās bāzes (aprīkojums un
renovācijas izdevumi) uzlabojums
augstākās izglītības iestādēs, tajā skaitā
koledžās, izņemot dienesta viesnīcas
IZM (ZM, VM,
KM, AIZID,
VIAA)
Darbinieku
apmācības500 000
TAUTAS
SAIMNIECĪBAS
IZAUGSME
Energoefektivitāte un enerģijas
ražošana
Publisko ēku energoefektivitātes
pasākumi
EM (VARAM,
pašvaldības)
Zaķusalas ēkas
energoefektivitāte1 500 000
CILVĒKA
DROŠUMSPĒJACienīgs darbs
Kompleksi risinājumi gados vecāku
(50+) nodarbināto prasmju pilnveidei
un darbaspēju saglabāšanai
LM (IZM, TM,
EM, pašvaldības,
NVO, sociālie
partneri)
Apmācību
raidījumi e-
platformās
200 000
CILVĒKA
DROŠUMSPĒJACienīgs darbs
Pieaugušo izglītības aktivitātes
nodarbinātajiem (jo īpaši, pirmspensijas
vecuma grupā)
LM (IZM, TM,
EM, pašvaldības,
NVO, sociālie
partneri)
Apmācību
raidījumi e-
platformās
200 000
CILVĒKA
DROŠUMSPĒJAKompetenču attīstība
Izglītības satura pilnveide un inovatīvu
mācību līdzekļu izstrāde sociālo zinātņu
jomā vispārējā vidējā izglītībā,
metodoloģiski pamatota sociālo zinātņu
IZM (pašvaldības,
VARAM, KM,
sociālie partneri,
NVO)
Darbinieku
apmācības500 000
CILVĒKA
DROŠUMSPĒJA
Cilvēku sadarbība, kultūra un
pilsoniskā līdzdalība kā
piederības Latvijai pamats
Sabiedrības zaļās apziņas veidošana
ilgtspējīgai dzīves veida veicināšanai,
īpaši klimata pārmaiņu novēršanas un
dalītas atkritumu vākšanas jomā
VARAM (visas
ministrijas,pašvald
ības sociālie
partneri, NVO)
Apmācību
raidījumi e-
platformās
200 000
CILVĒKA
DROŠUMSPĒJA
Cilvēku sadarbība, kultūra un
pilsoniskā līdzdalība kā
piederības Latvijai pamats
Izpratne par kultūrtelpu - 100 projekti KM (SIF,NVO)Multimediju
raidījumi100 000
CILVĒKA
DROŠUMSPĒJA
Cilvēku sadarbība, kultūra un
pilsoniskā līdzdalība kā
piederības Latvijai pamats
Diaspora - Diasporas komunikāciju
platforma
ĀM (KM,
IZM,SIF, sociālie
partneri, NVO)
Saturs Interneta
platformās100 000
CILVĒKA
DROŠUMSPĒJA
Cilvēku sadarbība, kultūra un
pilsoniskā līdzdalība kā
piederības Latvijai pamats
Latviešu valodas apguve – sadarbībai
un piederībai Atbalstāmās
darbības/projekta aktivitātes 1. Uz
Eiropas Kopīgajām pamatnostādnēm
(EKP) balstītas latviešu valodas (kā
IZM (TM, EM,
IeM, SIF, NVO)
Multimediju
raidījumi
multikanālos
100 000
IZAUGSMI
ATBALSTOŠAS
TERITORIJAS
Pakalpojumu pieejamība
līdzvērtīgāku darba iespēju un
dzīves apstākļu radīšanai
Iedzīvotāju e-prasmju pilnveide VARAM (KM,
pašvaldības)
Darbinieku
apmācības500 000
IZAUGSMI
ATBALSTOŠAS
TERITORIJAS
Pakalpojumu pieejamība
līdzvērtīgāku darba iespēju un
dzīves apstākļu radīšanai
Latvijas kultūras materiālā un
nemateriālā mantojuma digitālā
dokumentēšana un digitalizācija,
digitālā satura uzkrāšana, saglabāšana,
uzturēšana, pieejamība un jaunu
produktu veidošana
KM, (VARAM)Arhīva
digitalizācija2 000 000
IZAUGSMI
ATBALSTOŠAS
TERITORIJAS
Pakalpojumu pieejamība
līdzvērtīgāku darba iespēju un
dzīves apstākļu radīšanai
Publiskās pārvaldes pakalpojumu
elektronizācija un informācijas resursu
digitalizācija, to pieejamība digitālajā
vidē, tai skaitā nodrošinot publisko
piekļuvi internetam
VARAM, (visas
ministrijas,
pašvaldības)
Medija interneta
platformas300 000
Kopā LVL 6 600 000
371 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
15.3.2. Koncepcijas ietvaros aplūkotie citi finansēšanas avoti
Lai nosegtu aprēķinātās izmaksas tika izstrādāti un analizēti vairāki scenāriji, kā jaunais Medijs varētu
piesaistīt finansējumu (uzturēšanai un investīcijām). Katram scenārijam ir izvērtēti iegūstamā
finansējuma pietiekamības, ilgtspējas un neatkarības no politiskās un ekonomiskās ietekmes faktori.
Papildus medija paša ienākumu palielināšanas un izmaksu efektivitātes programmai tika apskatītie
sekojoši papildus scenāriji:
mediju nodeva;
medija nodevas iekasēšana ar kabeļtelevīziju starpniecību;
privātā mediju sektora licenču maksājumi;
15.3.2.2. Medija nodeva no iedzīvotājiem
Mediju nodeva veicinātu sabiedriskā medija politisko un ekonomisko neatkarību, sniedzot finansējumu,
kas ir neatkarīgs no politisko un ekonomisko spēku ietekmes, kā arī radītu sabiedrībai personiskas
asociācijas par dalību sabiedriskā medija veidošanā. Šis scenārijs paredz papildus administrēšanas
izmaksas, lai nodrošinātu mediju nodevu iekasēšanu. Tāpat mediju nodeva var tikt uztverta kā
papildus saistību slogs pret valsti no sabiedrības puses, kas varētu negatīvi ietekmēt sabiedrības uztveri
un viedokļus par mēdija nepieciešamību un tā darbību. Ņemot vērā sabiedrības negatīvo attieksmi
pret papildus valsts nodokļu slogu un valsts politiku virzienā uz nodokļu slogu samazinājumu, šī ideja
būtu atliekama uz 2016.g., ja jaunais sabiedriskais medijs tuvāko 3 gadu būs sevi pierādījis uzsākot
pozitīvās pārmaiņas (izvirzīto mērķu sasniegšanā), tad varētu atgriezties pie šī finansējuma modeļa
ieviešanas. (Pieņēmums, ja modelis nodrošinātu, kad 55% no sabiedrības ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem mēnesī maksātu 3 LVL, un medija administrēšanas izmaksas nepārsniegtu gadā 1 M Ls,
tad medijs varētu sev nodrošināt šajā koncepcijā plānoto medija uzturēšanas izmaksu nosegšanu, tas
ir ~ 19 M LVL/gadā). Tika apskatīta ideja arī attiecināt nodevu uz uzņēmumiem, tomēr ņemot vērā
MVU lielo īpastvaru un spēkā esošos AKKA/LAA maksājumus par satura autortiesībām, šis scenārijs
netiek rekomendēts.
15.3.2.3. Medija nodevas iekasēšana no kabeļtelevīziju abonentiem
Scenārija ietvaros tiktu plānots iekasēt ikmēneša maksu ar kabeļtelevīziju rēķinu starpniecību. Aprēķinātā
ikmēneša summa uz vienu abonentu varētu būt piemēr 0,15 LVL/mēn par 2 TV kanāliem. Šim
modelim trūkums būtu finansējuma pamatojums par radio un Interneta mediju. Šāds finansējuma
modelis nodrošinātu nepietiekamu finansējumu, jo gadā tas veidotu maksimāli ~ 1,2 M LVL. Teorētiski
pastāv iespēja nākotnē šo maksu iekasēt arī izmantojot mobilo telekomunikaciju vai
elektropakalpojumu rēķinu sistēmas. Tomēr šis modelis neatrisina kopējas medija uzturēšanas
budžeta vajadzības un apmērus.
15.3.2.4. Privātā mediju sektora finansējums
Scenārijs paredz maksas iekasēšanu par pārraides licencēm no privātā radio un televīzijas sektora
sabiedrībām. Šāds scenārijs mazinātu medija finansējuma atkarību no politiskās ietekmes. Šī scenārija
ietvaros ir jāņem vērā, ka pārējais tirgus darbojās konkurences apstākļos un, lai optimizētu savu
izmaksu bāzi, mediji var atteikties maksāt, kā arī šāds finansējuma modelis no esošajiem Latvijas
mediju tirgus dalībniekiem nebūtu pietiekošs, jo veidotu gadā maksimāli nepilnus ~0,5 M LVL. Tomēr
šis modelis neatrisina kopējas medija uzturēšanas budžeta vajadzības un apmērus.
372 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Pēc koncepcijas apstiprināšanas 2016.g. Sabiedriskā medija padome varētu atgriezties pie šo papildus
finansēšanas avotu ieviešanas izvērtēšanas.
Būtisks papildinājums: Saskaņā ar koncepciju, īstenojot 2.iespēju - mediju apvienošana -, plānotais publiskais finansējums apvienotajai sabiedrībai būs aptuveni 15 MLVL gadā. Šī summa pārsniedz Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmuma (2012/21/ES) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, 2.panta 1.punkta a) apakšpunktā noteikto 15 MEUR apmēru (gadā/ vidēji gadā, izlīdzinot pa visu deleģējuma periodu). Minētās summas (15 MEUR vidēji gadā) nepārsniegšana ir viens no nosacījumiem, lai kompensācija par apvienotā medija sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem būtu atbrīvota no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā paredzētās komercdarbības atbalsta paziņošanas prasības Eiropas Komisijai.
Ņemot vērā minēto, NEPLP/KM būs jāsagatavo komercdarbības atbalsta paziņojums par kopējo atbalsta apjomu, ievērojot prasības, kas noteiktas šādos Koncepcijas projekta ”Koncepcija par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi” 1.6.sadaļā ‘Eiropas Savienības regulējums’ minētos Sabiedrisko mediju darbības regulējumos:
· Komisijas paziņojums – Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011), publicēts ES OV C 8, 11/01/2012, lpp.15-22, un
· Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei, publicēts ES OV C 257, 27/10/2009, lpp.1-14.
Papildus, komercdarbības atbalsta paziņojums Eiropas Komisijai ir gatavojams, ievērojot Ministru kabineta 06.02.2007. noteikumu Nr.100 „Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības" prasības.
Paredzams, kad saskaņojums EK varētu aizņemt ~ 6 mēn, kas būtu paralēla aktivitāte strādājot pie EPLL grozījumiem, kuri nepieciešami, lai veiktu medija reformas.
373 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
16. PĀRMAIŅU AKTIVITĀŠU PLĀNS
Lai realizētu jauna kvalitatīva sabiedriskā medija izveidi, tika apkopotas visas svarīgākās pārmaiņu
aktivitātes, sākot ar jaunu mērķu apstiprināšanas un izpildes sistēmas, jaunas sabiedriskā labuma
mērījumu sistēmas, jaunas pārvaldības un juridiskā modeļa ieviešana, jaunas organizācijas izveide,
mācību centra programmas izveide, satura kvalitātes un oriģinālraidījumu apjomu uzlabojumi,
tehnoloģiju platformu uzlabojumi, telpu renovācijas/rekonstrukcijas, marketinga tēla un pašreklāmas
uzlabojumi, beidzot ar jaunu konsolidētu finanšu budžetu un jaunu finansējuma avotu piesaisti.
Kopējais pārmaiņu plāns paredz aktivitātes 5 gadu programmai:
SAB MED pārmaiņu aktivitāšu plāns 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Aktivitātes Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4
Pārmaiņu projekta vadība
Saskaņojums EK
EPL u.c. juridiskie grozījumi
Jaunā stratēģiskā padome
Jaunā auditorijas padome
Paplašinātā LTV/LR, SAB MED valde
Sabiedriskā labuma sistēma
Finansējuma modeļa izmaiņas
Konsolidētā budžeta ieviešana, pārskati
Reorganizācija (juridiski un organizācija)
Apvienošana aktīvi, grāmatvedība
Pārvaldības modelis
Motivācijas/atalgojuma sistēma
Darbinieku kompetenču modelis
Mācību programma
Satura ražošanas procesu izveide
Ziņu apjomu pieaugums, uzlabojumi
Kultūras raidījumu uzlabojumi
Bērnu un jauniešu, Internetā
Reģionālā satura pieaugums
Vienota satura plānošanas sistēma
Raidījumu kvalitātes sistēmas ieviešana
Raidījumu audiovizuālie uzlabojumi
LR5 izveide
Satura izstrādes sistēma Internetam, sociālie, citas valodas, B2B
Medija zīmolu uzlabojumi
Tehnoloģiju arhitektūras izveide
ES līdzfinansējuma piesaiste
Vienotās Interneta platformas izveide
Mobilās mediju aplikācijas
Vienotais arhīvs
Satura digitalizācija arhīvam
Datu centru risinājums
Vienotās sistēmas (Traf, MAM, NRCS, workf), integrācija ar IT
TV studiju pāreja uz HD
Jauni komutācijas mezgli
Jaunas studijas (LR, TV) un upgrade uz HD
Reģionālie centri
Radio pārvietošana
Apraide HD (sākumā kabeļos, vēlāk VTV)
LR5 apraides uzlabojumi (LV apraide)
Telpu renovācijas projekts un nākotnes sadarbības modelis ar VNI
Zaķusalas renovācija, LR pārcelšana
Zaķusalas pilna rekonstrukcija (iespējams)
374 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”
Pārmaiņu vadības realizācijas sākumam būtu nepieciešams sekojošs papildu budžets 2013/2014.g.:
Pozīcija Summa LVL ar PVN
Pārmaiņu projekta vadība 20 000
Juridiskās konsultācijas 20 000
Personālvadības un finanšu vadības konsultācijas 20 000
Telpu renovācijas/rekonstrukcijas projektu izstrāde 30 000
Tehnoloģisko platformu arhitektūras un detalizētu prasību izstrāde 20 000
Marketinga komunikācija 20 000
Sabiedriskā labuma sistēma 20 000
Kopā 150 000
2013.g. būtu nepieciešams ~ 50 000 LVL papildus mediju pārmaiņu vadības budžets (projekta vadība, juridiskās konsultācijas, personālvadības dokumentu izstrāde, zaķusalas iekštelpu projektu, vienoto tehnoloģisko platformu arhitektūras un iepirkumu specifikācijas izstrāde), kur daļu varētu medijs segt no saviem papildus ienākumiem un daļu valsts budžeta finansējums. Šo izmaksu detalizētāks pamatojums/atšifrējums: Pārmaiņu projektu vadības pakalpojumi ietvertu sevī NEPLP, LR, LTV vadības un darbinieku pārmaiņu darba grupu izveidi,vadību, projekta statusa ziņojumi. Projekta darba grupas izstrādātu detalizētus medija satura multimediju ražošanas darba procesus un vadītu to ieviešanu. Juridiskās konsultācijas ietvertu EPL likuma izmaiņu vadība – likuma definīcijas, pamatojumi, saskaņošanas, EK saskaņojumu izstrādi un apstrādi. Personālvadības konsultācijas ietvertu sevī darbinieku kompetenču novērtēšanas metodes izveidi un realizāciju, kas kalpotu par pamatu mainīgā atalgojuma sistēmas uzlabojumiem. Telpu renovācijas projekta vadība ietvertu objekta funkcionālo vajadzību definēšana un iekštelpu dizainu izstrāde, kas kalpotu par pamatu detalizēta izmaksu tāmes aprēķiniem, uz kā pamata varētu tikt organizēti ēkas renovācijas iepirkumu un ES līdzfinansējuma projekti. Tehnoloģisko platformu konsultācijas nodrošinātu detalizētu zema līmeņa vienotas arhitektūras izstrādi, kas kalpotu par pamatu tehnoloģiju risinājumu iepirkumiem un sabiedriskā medija e-pakalpojumu izstrādei, lai piesaistītu ES līdzfinansējumu. Marketinga komunikācijas pakalpojumi ietvertu jaunā sabiedriskā medija zīmola stratēģijas izstrādi un pārmaiņu PR realizāciju. Kā arī projekta caurspīdību un atklātību sabiedrības interesēs. Sabiedriskā labuma sistēma nozīmētu sabiedrības aptaujas par medija satura apjomiem un kvalitāti tirgus izpētes pakalpojumus.