Post on 04-Nov-2021
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
1
ĢEOLOĢISKĀS STRUKTŪRAS
DABASGĀZES PAZEMES GLABĀTAVU IZVEIDEI
Ģeoloģiskais raksturojums informatīvajam materiālam
“Par Latvijas ģeoloģisko struktūru izmantošanas iespējām”
RĪGA
2007
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
2
SATURS
lpp.
Ģeoloģiskās struktūras zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai ................................ 3
Ģeoloģiskās uzbūves raksturojums ............................................................................... 3
Rezervuāra raksturojums ............................................................................................... 6
Sprostslāņa raksturojums .............................................................................................. 7
Izpētes pakāpe ............................................................................................................... 7
Perspektīvo struktūru raksturojums ............................................................................... 8
Inčukalna lokālpacēlums – pazemes gāzes glabātava ................................................... 10
Dobeles struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai piemērots lokālpacēlums ...................... 10
Ziemeļblīdenes struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvs lokālpacēlums......... 12
Snēpeles struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvs lokālpacēlums .................. 13
Degoles struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvs lokālpacēlums ................... 14
Kopsavilkums ................................................................................................................ 15
Attēli:
1.attēls. Tektoniskā rajonēšana ..................................................................................... 3
2.attēls. Shematiska Latvijas pamatiežu ģeoloģiskā karte un ģeoloģiskais griezums ... 4
3.attēls. Latvijas hrono- un litostratigrāfiskā iedalījuma shēma ................................... 5
4.attēls. Kembrija nogulumu ģeoloģiskais griezums .................................................... 7
5.attēls. Nogulumiežu segas apakšējās daļas izpētes karte ........................................... 8
6.attēls. Dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvo lokālpacēlumu izvietojums ................. 9
7.attēls. Inčukalna lokālpacēlums ................................................................................. 10
8.attēls. Dobeles lokālpacēlums .................................................................................... 11
9.attēls. Ziemeļblīdenes lokālpacēlums ......................................................................... 12
10.attēls. Snēpeles lokālpacēlums ................................................................................. 13
11.attēls. Degoles lokālpacēlums .................................................................................. 14
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
3
Ģeoloģiskās struktūras zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai
Latvijā viena no nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir ģeoloģiskie objekti, kuri ir
piemēroti pazemes dabasgāzes glabātavu ierīkošanai.
Ģeoloģiskie pētījumi, kas lielākoties veikti pagājušā gadsimta sešdesmitajos-septiņdesmitajos
gados, norāda, ka Latvijā ir ievērojams skaits ģeoloģisko struktūru, kuras varētu būt
piemērotas dabasgāzes uzglabāšanai. Bez tam, līdztekus struktūrām, pastāv arī citi ģeoloģiskie
priekšnoteikumi glabātavu izveidei: gāzes uzkrāšanai piemēroti nogulumi – kembrija vecuma
smilšakmeņi, gāzi necaurlaidīgi pārklājieži, labvēlīgi hidroģeoloģiskie apstākļi un optimāls
objektu dziļums. Vienā no šādām ģeoloģiskām struktūrām jau 1968.gadā ir ierīkota
dabasgāzes pazemes glabātava – Inčukalna gāzes krātuve.
Ģeoloģiskās uzbūves raksturojums Latvija atrodas senās Austrumeiropas platformas teritorijā, kur galvenās starpreģionālās
struktūras kristāliskā pamatklintāja virsmā un nogulumiežu segas apakšdaļā ir Baltijas
sineklīze, Latvijas sedliene un Baltijas vairoga dienvidu nogāze (1.att.). Šīs lielās
starpreģionālās struktūras aizņem daudz plašāku teritoriju un turpinās ārpus Latvijas
teritorijas. Valsts rietumu un centrālie rajoni atrodas Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumos,
Austrumlatvija ietilpst Latvijas sedlienē, savukārt Baltijas vairoga dienvidu nogāze aptver
nelielu teritoriju republikas ziemeļaustrumos.
KRIEVIJA
B
al
ti
ja
s
s
in
ek
lī
ze
L a tv i j as se dl ie n e
ZVIEDRIJA
LATVIJA
IGAUNIJA
LIETUVA
BA
LT
IJ
AS
J
ŪR
A
VENTSPILS
KULDĪGA
LIEPĀJA JELGAVA
VALMIERA
GULBENE
JĒKABPILS RĒZEKNE
DAUGAVPILS
RĪGA
RĪGAS JŪRASLĪCIS
B a l t i j as va iro ga d i en v id u n og āz e
1. attēls. Tektoniskā rajonēšana
Latvijas teritorijas ģeoloģiskajā griezumā izdala senajām platformām raksturīgus elementus –
dislocēto blokveida uzbūves kristālisko pamatklintāju, kuru pārsedz dažāda sastāva
nogulumiežu sega (2.att.). Tās biezums svārstās no 300-600 m Latvijas ziemeļaustrumos līdz
1900 m dienvidrietumu daļā. Nogulumiežu segu veido augšproterozoja, paleozoja un
mezozoja, kā arī kainozoja nogulumi (3.att.).
Augšproterozoja venda nogulumi izplatīti Latvijas austrumu daļā, kā arī nelielā teritorijā
valsts ziemeļrietumos. Tos veido vulkanogēnie ieži (tufogravelīti, tufosmilšakmeņi un
tufoaleirolīti) un terigēno nogulumu – smilšakmeņu, aleirolītu, mālu un gravelītu slāņkopas.
Latvijas austrumos to biezums sasniedz 290 m, savukārt ziemeļrietumu daļā – tikai 30 m.
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
4
m 200
0
-400
-800
-1200
-1600
-2000 -2000
-1600
-1200
-800
-400
0
200 m
Kvartāra nogulumi
Triasa nogulumi
Perma nogulumi
Karbona nogulumi
Devona nogulumi
Silūra nogulumi
Ordovika nogulumi
Kembrija nogulumi
Venda nogulumi
Lūzums
Juras nogulumi
Cm1-2
QT1
C1
D3
D2D1
Spr Sld
Sw
Sln
Cm2
Cm1-2
V
Cm1-2
AR-PR
AR-PR
AR-PR
D2
D1
Spr
Sld
Sw
Cm1-2
Cm2
Cm1
D3fr
D2gv
D2ef
D1lh
Spr
Sld
Sw
Sln
O3
O2
O1
Cm2
Cm1-2
Cm1-2
Cm1
V
VENTSPILS
B
Q
T1
C1
J 2-3
2. attēls. Shematiska Latvijas pamatiežu ģeoloģiskā karte un ģeoloģiskais griezums
Paleozoju veido kembrija, ordovika, silūra, devona, karbona un perma sistēmas nogulumi.
Kembrija nogulumi izplatīti visā valsts teritorijā. Tie sastāv galvenokārt no smilšakmeņiem,
aleirolītiem un māliem, kuru biezums mainās no 10 m republikas ziemeļaustrumos līdz 230 m
rietumos. Centrālajos un rietumu rajonos kembrija nogulumu augšējo daļu veido 30-80 m
bieza smilšakmeņu slāņkopa, kura ir galvenais dabasgāzes uzglabāšanas rezervuārs. Visseklāk
kembrija nogulumu virsma ieguļ valsts ziemeļaustrumos – 200 m zem jūras līmeņa (zjl.),
visdziļāk – dienvidrietumos, sasniedzot 1700 m zjl.
Ordovika nogulumi – pārsvarā kaļķakmeņi, merģeļi un māli izplatīti visā Latvijā, izņemot
nelielu teritoriju valsts ziemeļaustrumos. Ģeoloģiskā griezuma ziņā pilnīgākie un arī biezākie
(līdz 250 m) ordovika laikposma iežu slāņi konstatēti valsts dienvidrietumu un centrālajā daļā.
Ievērojami plānāki (40 līdz 80 m) tie ir republikas ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu rajonos.
Gandrīz visā Latvijā (izņemot ziemeļ- un austrumdaļu) ordovika slāņkopas pamatnē ieguļ
vairāk nekā 20 m biezi māli, kas pārklāj kembrija smilšakmeņus, veidojot necaurlaidīgu
rezervuāra sprostslāni. Ordovika nogulumu virmas ieguluma dziļums mainās no 200 m zjl.
valsts dienvidaustrumos līdz 1500 m zjl. dienvidrietumu rajonos.
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
5
Silūra nogulumi sastopami gandrīz visā Latvijas teritorijā, izņemot pašu dienvidaustrumu
daļu un nelielus areālus valsts ziemeļaustrumu un centrālajos rajonos. Nogulumus veido
merģeļi, māli un kaļķakmeņi, kuru biezums mainās no dažiem metriem austrumos līdz 640 m
dienvidrietumos. Visseklāk (160 m zjl. dziļi) silūra virsma atrodas valsts ziemeļu rajonos,
visdziļāk – pašos dienvidrietumos, ieguļot 950 m zjl. dziļumā.
Devona sistēmas nogulumi ir izplatīti visā Latvijā. Slāņkopas kopējais biezums ir visai
atšķirīgs, vislielākais tas ir Dienvidrietumlatvijā, kur sasniedz 820 m, bet minimālais – 100-
120 m konstatēts valsts ziemeļos. Šos nogulumus veido terigēnie (smilšakmeņi, aleirolīti,
māli) un karbonātiskie (kaļķakmeņi, dolomīti, merģeļi) ieži. Devona virsma padziļinās
dienvidu un dienvidrietumu virzienā no 30 virs jūras līmeņa m līdz 220 m zjl.
Karbona nogulumi ir izplatīti nelielā laukumā valsts dienvidrietumu daļā, kur sastopami tikai
apakšējā karbona smilšakmeņi, māli, dolomīti un merģeļi, kuru biezums sasniedz 80 m.
Latvijas dienvidrietumos sastopami perma nogulumu augšperma kaļķakmeņi, to biezums nav
pastāvīgs un mainās no 1-2 m līdz 35 m.
Mezozoju veido līdz 100 m biezi apakštriasa, vidus- un augšjuras sistēmas māli, smilts un
aleirolīti. Tie ir paši jaunākie pirmskvartāra nogulumi, un ir sastopami nelielā teritorijā
Latvijas dienvidrietumos.
Kainozoju veido kvartāra sistēmas ieži, kuri izplatīti visā Latvijā. Tie lielākoties sastāv no
ledāja darbības vai tā kušanas ūdeņu nogulumiem, mazākā mērā – mūsdienu nogulumiem.
Kvartāra segas biezums mainās no dažiem metriem līdz 310 m.
Q
3. attēls. Latvijas hrono- un litostratigrāfiskā iedalījuma shēma
Latvijas nogulumiežu segu iedala Baikāla, Kaledonijas, Hercīnijas un Alpu
struktūrkompleksos, kuri atbilst globāla mēroga Zemes garozas attīstības cikliem un atšķiras
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
6
pēc uzbūves īpatnībām un saguluma apstākļiem. Vienu no otra tos atdala reģionāla mēroga
noskalošanas virsmas vai iežu diskordants sagulums.
Baikāla struktūrkomplekss konstatēts tikai Latvijas austrumdaļā un nelielā teritorijā –
ziemeļrietumos. To veido venda un kembrija visvecākie terigēnie ieži. Ziemeļrietumos
kompleksa biezums sasniedz 30 m, Austrumlatvijā – 300 m. Struktūrkompleksa nogulumi nav
piemēroti dabasgāzes pazemes glabātavu veidošanai.
Kaledonijas struktūrkompleksa nogulumi sastopami visā Latvijas teritorijā. Tā sastāvā
iekļautas kembrija (izņemot vecākos nogulumus), ordovika, silūra un apakšdevona slāņkopas,
kuru kopējais biezums mainās no 60 m valsts ziemeļaustrumos līdz pat 1000 m
dienvidrietumu rajonos. Kompleksam raksturīga sarežģīta uzbūve, daudzveidīgi
struktūrelementi, tai skaitā daudzi lūzumi un vaļņi, kā arī lokālpacēlumi. Šie Kaledonijas
tektonikas elementi, kā arī kolektorslāņa (kembrija smilšakmens) klātbūtne, nosaka labvēlīgus
struktūrģeoloģiskos apstākļus dabasgāzes pazemes glabātavu veidošanai. Lielākie
lokālpacēlumi konstatēti Baltijas sineklīzē un tie teritoriāli izvietoti Latvijas rietumu un
centrālajā daļā.
Hercīnijas struktūrkomplekss apvieno visus devona (izņemot visvecāko slāņkopu) un
karbona nogulumus, kuri diskordanti uzguļ dažādā pakāpē erodētiem Kaledonijas kompleksa
veidojumiem. Hercīnijas kompleksam, kura biezums mainās no 110 m ziemeļdaļā līdz pat 900
m dienvidrietumos, raksturīgi lēzeni un vāji dislocēti tektoniskie elementi. Kompleksa
ģeoloģiskie apstākļi gāzes uzglabāšanai nav piemēroti.
Alpu struktūrkompleksu veido līdz 130 m biezi perma, triasa un juras nogulumi. Tie izplatīti
tikai republikas dienvidrietumu rajonos, kur ar leņķa un stratigrāfisko diskordanci uzguļ
Hercīnijas struktūrkompleksa iežiem.
Rezervuāra raksturojums Latvijā par dabasgāzes uzglabāšanas rezervuāru jeb kolektoru ir izmantojami kembrija
sistēmas Deimenas svītas un Cirmas slāņkopas nogulumi, kas izplatīti visā valsts teritorijā.
Kolektoriežus veido samērā viendabīgs smilšakmens slānis ar labām filtrācijas un ietilpības
īpašībām. Tam ir arī optimāls novietojums attiecībā pret gāzi necaurlaidīgiem iežiem, jo ieguļ
tieši zem ordovika māla sprostslāņa (4.att.).
Latvijas lielākajā daļā smilšakmeņu vidējā efektīvā porainība ir no 20% līdz 25%, caurlaidība
sasniedz dažus simtus un tūkstošus milidarsī (mD). Šādas iežu kolektorīpašības ir ļoti
piemērotas efektīvai gāzes iesūknēšanai un atsūknēšanai. Sliktāka iežu ietilpība-filtrācija
raksturīga Latvijas dienvidrietumu daļā izplatītiem kembrija smilšakmeņiem, jo to efektīvā
porainība nepārsniedz 10-15%.
Izmantojamā kolektorslāņa efektīvais biezums valsts rietumu un centrālajā daļā ir 30-70 m,
pārējā teritorijā tas svārstās 5-30 m robežās. Rezervuāra ieguluma dziļums palielinās no 700
m zjl. Latvijas centrālajos rajonos līdz 1700 m zjl. dienvidrietumos. Visseklāk (ne dziļāk par
300-350 m zjl.) rezervuārs atrodas valsts ziemeļ- un dienvidaustrumos. Rajonos, kur atrodas
visperspektīvākie lokālpacēlumi (struktūras) gāzes uzglabāšanai, rezervuāra virsma ieguļ
optimālā – 700-1100 m zjl. dziļumā. Kolektora slāņkopa satur augsti mineralizētus
spiedienūdeņus. To mineralizācija pārsniedz 100 g/l, temperatūra ir lielāka par 20 ºС. Slāņa
hidrostatiskais spiediens sasniedz 70-110 at.
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
7
Urbums Liepāja-P47 Urbums Ludza-15
RĪGA
Liepāja
Ludza
Deimenas svīta (Cm )2 dm Cirmas slāņkopa (Cm )1-2 cr
Cm1
Cm1-2
Zebrus svīta ( ) O1zb
Pamatklintājs
Vends
O1
4.attēls. Kembrija nogulumu ģeoloģiskais griezums
Sprostslāņa raksturojums Latvijā kembrija kolektoru pārsedz fluīdus praktiski necaurlaidīga mālaini-karbonātiska
ordovika un silūra nogulumu slāņkopa, kuras biezums mainās plašā diapazonā – no 40 m
valsts ziemeļaustrumos līdz 600 m dienvidrietumos. Pie tam, Rietumlatvijā un centrālajos
rajonos tieši uz kolektorslāņa uzguļ 15-40 m biezs apakšordovika Zebrus svītas mālu slānis,
veidojot drošu un fluīdus pilnīgi necaurlaidīgu sprostslāni, kurš neļauj gāzei noplūst augstāk
ieguļošajos nogulumos (4.att.). Virzienā uz valsts ziemeļaustrumiem-austrumiem pārklājiežu
īpašības pasliktinās, jo apakšējā ordovika mālainos iežus nomaina terigēni-karbonātiskie
nogulumi, to biezums samazinās līdz 5-10 m.
Izpētes pakāpe Dabasgāzes glabāšanai piemērotā rezervuāra izpētes pakāpi ilustrē urbumu un seismisko
pētījumu profilu izvietojums (5. att.).
Latvijas teritorijā, pārsvarā rietumdaļā, laika posmā no 1959.-1985.gadam veikti seismiskie
pētījumi ar profilu kopgarumu vairāk nekā 10 000 km, izmantojot atstaroto viļņu (AV)
metodi. 1984.-1994.gados valsts dienvidrietumos un Inčukalna struktūras teritorijā izpildīti arī
mūsdienīgāki kopējā dziļuma punkta (KDzP) seismiskie pētījumi (ap 2500 km). Seismisko
pētījumu tīkla blīvums dažādās valsts teritorijas daļās ir ļoti atšķirīgs. Vismazākais tas ir
austrumos (tikai daži profili), nedaudz lielāks centrālajos rajonos, bet vislielākais –
Rietumlatvijā, kur tika veikti apjomīgi naftas meklēšanas darbi. Seismisko pētījumu rezultātā
konstatēja vairākus desmitus lokālpacēlumu – tā saucamos struktūrslazdus.
Latvijā kembrija nogulumi sasniegti apmēram 250 urbumos, kā arī 200 urbumos Inčukalna
gāzes krātuves teritorijā. Urbumu izvietojums ir ļoti nevienmērīgs, kas izskaidrojams ar to
urbšanas mērķiem. Tā piemēram, Rietumlatvijas lielākajā daļā, īpaši dienvidrietumos, liela
apjoma dziļurbšanu pārsvarā veica naftas meklēšanas un izpētes nolūkos, teritorijas
centrālajos rajonos tās mērķis bija arī minerālūdeņu izpēte, bet citviet, piemēram, valsts
ziemeļaustrumos – kristāliskā pamatklintāja uzbūves un sastāva noteikšana. Austrumlatvijas
lielākajā daļā dziļo urbumu, tāpat kā seismiskās izpētes datu, ir ļoti maz un tāpēc spriedumi
par ģeoloģisko uzbūvi ir visai aptuveni.
Kolektorslānis urbumos pētīts ar dažādām ģeofizikālām metodēm (urbuma karotāža), mazākā
mērā analizēta arī iežu serde. Lielākajā daļā lokālpacēlumu dati par kolektorslāni iegūti
pamatojoties uz viena urbuma datiem, un tajos praktiski netika veikti specializēti serdes
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
8
pētījumi, kuru rezultāti nepieciešami rezervuāra tilpuma noteikšanai. Tomēr urbumos iegūtie
dati apstiprina rezervuāra reģionālo izplatību ar labām kolektorīpašībām. Seismiskās izpētes
dati, īpaši atstaroto viļņu metodes, kuri lielākoties iegūti pagājušā gadsimta 60-70.gados, nav
pietiekami, lai precīzi noteiktu struktūru uzbūvi un izmērus, un vēl mazāk piemēroti lūzumu
raksturojumam, kas neļauj viennozīmīgi novērtēt potenciālo dabasgāzes pazemes glabātavu
izmērus un hermētiskumu lūzumu zonās.
Latvijā tikai divi lokālie pacēlumi – Inčukalna un Dobeles struktūra ir pētītas ar mērķi
novērtēt to piemērotību glabātavu ierīkošanai.
RĪ GAS JŪ RAS
LĪC I S
BA LTI JAS
JŪR A
Seismiskie profili:
0 25 km
Urbumi
5. attēls. Nogulumiežu segas apakšējās daļas izpētes karte
Perspektīvo struktūru raksturojums Saskaņā ar pašreizējo izpētes pakāpi, Latvijā 15 struktūras varētu būt piemērotas pazemes
dabasgāzes glabātavu ierīkošanai, jo to struktūrģeoloģiskie apstākļi ir līdzīgi kā Inčukalna
pacēlumā.
Galvenie kritēriji, nosakot perspektīvos objektus, ir: pēc seismiskiem datiem noteikta
lokālpacēluma esamība, struktūrslazda izmēri un ieguluma dziļums, kolektorslāņa īpašības un
droša sprostslāņa klātbūtne, kā arī izpētes pakāpe un infrastruktūras tuvums. Pēc šiem
kritērijiem dabasgāzes pazemes glabātavu ierīkošanai perspektīvās struktūru prioritārā secība
ir šāda: Dobeles, Snēpeles, Ziemeļblīdenes, Degoles, Kalvenes, Vērgales, Usmas, Ēdoles,
Ziemeļkuldīgas, Liepājas, Ziemeļlīgatnes, Lūku-Dūku, Aizputes, Dienvidkandavas un Viesatu
lokālpacēlumi (6.att.). Visas minētās perspektīvās gāzes glabātavu struktūras (izņemot
Dobeles, kura jau daļēji izpētīta) vēl ir detalizēti jāpēta, lai apstiprinātu to piemērotību
glabātavu veidošanai. Būtu jāizpilda seismiskie darbi, lai kartētu struktūru un tām pieguļošo
lūzumzonu, kas var izsaukt gāzes noplūdi, izplatību. Šīs izpētes rezultātus nepieciešams
pārbaudīt un konkretizēt ar urbumiem, lai precizētu ģeoloģisko uzbūvi un iežu
kolektorīpašības. Nepieciešami arī eksperimentālie pētījumi, jo jānosaka gāzes iesūknēšanas
un atsūknēšanas iespējas.
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
9
Dobeles, Kalvenes, Lūku-Dūku, Ziemeļblīdenes un Ziemeļlīgatnes lokālpacēlumi iekļaujas
tektoniski dislocētas zonas – Saldus-Slokas-Inčukalna pacēluma robežās. Šī reģionālā
pacēluma ZA daļā atrodas arī Inčukalna lokālpacēlums, kurā kembrija iežos jau ierīkota
dabasgāzes pazemes glabātava. Lokālpacēlumi ir pielūzuma brahiantiklinālas krokas. To
platība ir 15-50 km2, amplitūda – 55-80 m, rezervuāra efektīvais biezums pārsniedz 30 m.
Dobeles, Kalvenes, Lūku-Dūku un Ziemeļblīdenes struktūrās kolektorslāņa virsma atrodas
950-1050 m zjl., bet Inčukalna un Ziemeļlīgatnes lokālpacēlumos – 650-750 m zjl. No šīs
pacēlumu grupas vislabāk izpētīta ir Dobeles struktūra, kur izurbti 20 urbumi. Kalvenes,
Lūku-Dūku un Ziemeļblīdenes struktūras noteiktas pēc seismiskās izpētes datiem, jo katrā
pacēlumā ir ierīkoti tikai 2-3 urbumi. Ziemeļlīgatnes struktūra izpētīta ļoti vāji. Tā konstatēta
kristāliskā pamatklintāja virsmā, analizējot 1963.gadā veiktos lauzto viļņu metodes seismiskās
profilēšanas datus. Bez tam pacēlumā nav ierīkots neviens urbums. Šīs struktūras
perspektivitāti izpētei nosaka tās tuvums Inčukalna pazemes gāzes krātuvei.
R I G A S J Ū R A S
L Ī C I S
B A L T I J A S
J Ū R A
I G A U N I J A
K R I E V I J A
B A L T K R I E V I J A
L I E T U VA
VENTSPILS
TUKUMSKULDĪGA
SALDUS
LIEPĀJADOBELE
RĪGA
VALMIERA
GULBENE
JĒKABPILS
DAUGAVPILS
RĒZEKNE
30 km
Lokālpacēlums, kurā ierīkota Inčukalna pazemes gāzes krātuve
Dabasgāzes glabātavu ierīkošanai perspektīvākie lokālpacēlumi
Dabasgāzes glabātavu ierīkošanai perspektīvie lokālpacēlumi
Gāzes vadi
Naftas vadi
Inčukalna
Ziemeļblīdenes
DobelesLūku-DūkuKalvenes
Liepājas
Aizputes
Vērgales
SnēpelesZiemeļkuldīgas
Ēdoles
Usmas
Viesatu
Degoles
Dienvidkandavas
Ziemeļlīgatnes
6. attēls. Dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvo lokālpacēlumu izvietojums
Otra perspektīvo objektu grupa – Snēpeles, Vērgales, Ziemeļkuldīgas, Ēdoles un Usmas
struktūras, atrodoties Latvijas rietumos, iekļaujas Liepājas-Kuldīgas-Talsu pacēlumā. Šīs, pēc
atstaroto viļņu seismiskiem datiem kartētās struktūras ir pielūzuma brahiantiklinālas krokas.
To platība mainās no 10 km2 līdz 26 km
2, amplitūda svārstās 25 m līdz 60 m robežās,
kolektorslāņa efektīvais biezums pārsniedz 30 m. Vērgales, Ziemeļkuldīgas un Ēdoles
struktūru uzbūve pētīta daudzos urbumos, bet Snēpeles un Usmas lokālpacēlumos izurbti tikai
atsevišķi urbumi. Struktūru kolektorslānis atrodas 950-1050 m zjl. dziļumā.
Centrālajā Latvijā izvietotās perspektīvās struktūras – Degoles, Dienvidkandavas un Viesatu –
kartētas pēc atstaroto viļņu seismisko pētījumu datiem. Tajās ierīkotie urbumi apstiprina
struktūru esamību. Degoles un Viesatu struktūras ir asimetriskas brahiantiklinālas krokas,
kuras nešķeļ lūzumi. Dienvidkandavas antiklinālās krokas dienvidu un ziemeļu spārnus
norobežo lūzumi. Šo struktūru platība ir 15-20 km2, amplitūda – 50-70 m, izmantojamā
rezervuāra biezums mainās no 25 m Dienvidkandavas līdz 50-55 m Viesatu un Degoles
pacēlumā. Kolektorieži ieguļ 1000-1050 m zjl. dziļumā.
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
10
Pašlaik, ievērojot izpētes līmeni un teorētiski aplēstos (prognozētos) gāzes glabātavu
tilpumus, perspektīvākie lokālpacēlumi izpētes darbiem ir Dobeles, Ziemeļblīdenes, Snēpeles
un Degoles struktūras. Visperspektīvākā jaunas dabasgāzes pazemes glabātavas ierīkošanai ir
Dobeles struktūra, jo šim nolūkam jau daļēji ir izpētīta.
Inčukalna lokālpacēlums - pazemes gāzes glabātava Inčukalna lokālpacēlums atrodas Latvijas centrālajā daļā apmēram 40 km uz
ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas. Struktūrai ir ļoti liela praktiska nozīme, jo tā kopš 1968.
gada kalpo par dabasgāzes glabātavu. Inčukalna pazemes krātuves teritorijā izurbti 200
urbumi, kas sasniedz kolektorslāni un veikti liela apjoma seismiskās izpētes darbi, tostarp arī
1993.-1994.gadā ar kopējā dziļuma punkta metodi izpildītie pētījumi 118 km apjomā.
Inčukalna struktūra ir brahiantiklināla kroka ar diviem kupoliem, kura ar ziemeļu spārnu
piekļaujas lūzumzonai (7.att.). Lokālpacēluma laukums 700 m zjl. izohipsas robežās ir 25
km2, krokas amplitūda – 75 m. Kolektorslānis, kurš uzguļ kristāliskā pamatklintāja iežiem, ir
40 līdz 60 metrus biezs. To veido smilšakmeņi, kuru vidējā efektīvā porainība ir ap 22%, bet
caurlaidība 3 - 7 Darsī. Kolektoriežus pārsedz vairāk nekā 20 metrus biezs māla slānis.
Saskaņā ar 1968.gada aplēsi, kopējais Inčukalna pazemes glabātavas tilpums bija novērtēts
5.7 miljardu m3
apjomā. Šobrīd pēc „Latvijas gāze” datiem (avots – www.lg.lv) kopējais
gāzes apjoms glabātavā sasniedz 4.46 miljardus m3, tai skaitā aktīvā gāze - 2.32 miljardi m
3,
bufergāze – 2.14 miljardi m3. Uzglabājamās gāzes apjomu iespējams palielināt.
1 km
700
Lūzumi
Izohipsas, m zjl.
Ģeoloģiskā griezuma līnija
620
660
720700
720
680
700
740
740720700
680
640
660
Kembrija virsmas struktūrkarte
B
A
A B
7. attēls. Inčukalna lokālpacēlums
Dobeles struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai piemērots lokālpacēlums Dabasgāzes pazemes glabātavas izveidei perspektīvā Dobeles struktūra jeb lokālpacēlums
atrodas Latvijas centrālajā daļā 12 km uz rietumiem no Dobeles pilsētas vairāku pagastu
teritorijā.
Lokālpacēlumu kristāliskā pamatklintāja virsmas reljefā konstatēja jau 1969.gadā, veicot
reģionālos magnetotelūriskās profilēšanas darbus. 1970.-1971.gadā struktūras laukumā
izpildīja atstaroto viļņu metodes seismiskos pētījumus (seismisko profilu kopgarums
sasniedza apmēram 200 km.). To rezultātā pēc seismiskā reflektora ordovika virsmā
konstatēja lielu pielūzuma lokālpacēlumu, kurš tika ieteikts naftas meklēšanai. 1971.-
1972.gadā struktūras laukumā izurba divus struktūrmeklēšanas urbumus: Dobele-91 –
pacēluma velvē un Dobele-92 – iegrimušajā blokā, kuri sasniedza kristāliskā pamatklintāja
iežus. Urbšanas rezultāti apliecināja pacēluma un lielas amplitūdas lūzuma esamību
kristāliskajā pamatklintājā un apakšpaleozoja nogulumos. Ogļūdeņražu pazīmes urbumos
neatrada, toties konstatēja labas kembrija nogulumiežu ietilpības-filtrācijas īpašības, kas ļāva
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
11
struktūru atzīt par perspektīvu objektu dabasgāzes glabāšanai kembrija nogulumos. 1987.-
1990.gados ražošanas apvienība “Sojuzburgaz” veica Dobeles struktūras pētījumus, kuru
mērķis bija izpētīt vai objekta ģeoloģiskie apstākļi ir piemēroti dabasgāzes pazemes
glabātavas veidošanai. Līdz 1990.gadam laukumā izurba 18 meklēšanas un izpētes urbumus,
kuri atsedza kolektorslāni. Visos urbumos izpildīts apjomīgs pētniecības darbu komplekss,
kas ietvēra kembrija kolektoriežu, ordovika un silūra sprostslāņkopas serdes analīzi,
kompleksu ģeofizikālo izpēti (karotāža), hidroģeoloģiskos un slāņa-kolektora
hidrodinamiskos pētījumus. Izpētes rezultāti apliecināja, ka Dobeles struktūra ir piemērota
dabasgāzes glabāšanai.
Dobeles lokālpacēlums ir Kaledonijas struktūrkompleksā labi izteikta brahiantiklināla kroka,
kura ar dienvidu spārnu piekļaujas apmēram 300 m lielas amplitūdas lūzumam (8.att.).
Kembrija kolektors lūzuma nobīdes plaknē saskaras ar mālaini-karbonātiskiem silūra
nogulumiem, kuri praktiski ir necaurlaidīgi un tiem būtu jānodrošina rezervuāra hermētiskums
struktūrslazda robežās. Hipsometriski noslēgtās struktūras laukums kembrija kolektorslāņa
virsmas 1070 m zjl. izohipsas kontūrā ir 67 km2, augstums (amplitūda) – gandrīz 120 m. Par
kolektoru potenciālajā glabātavā uzskatāma kembrija griezuma augšējā daļa, ko attiecina uz
Deimenas svītu. Salīdzinājumā ar pārējo (apakšējo) kembrija daļu, tai raksturīgs
vienveidīgāks, pārsvarā smilšains, sastāvs un labākas ietilpības-filtrācijas īpašības.
Kolektorslāņa virsma Dobeles lokālpacēlumā ieguļ no 950 m zjl. struktūras velvē līdz 1070 m
zjl. – spārnu nomalēs.
Ievērojot pašreizējo izpētes pakāpi, par potenciālās dabasgāzes pazemes glabātavas
maksimālo kontūru varētu pieņemt 1020 m zjl. izohipsu. Tad, kopējais mākslīgās gāzes
iegulas augstums būtu 67 m, laukums - 18 km2. Rezervuāra efektīvais biezums ir 52 m,
efektīvā porainība – 22%, caurlaidība svārstās no dažiem desmitiem līdz simtiem mD, dažos
iežu paraugos sasniedzot 1-1.5 Darsī. Šāda struktūras piepildījuma ar gāzi gadījumā (gāzes-
ūdens kontakta līmenis 1020 m zjl.), glabātavas kopējais tilpums novērtēts 12 miljardu m3
apjomā. Attiecīgais aktīvās gāzes apjoms – apmēram 6 miljardi m3.
Bikstu pag.
Zebrenes pag.
Annenieku pag.
Jaunpils pag.
Džūkstes pag.
Dobe
les
pa
g.
Auru pag.
Īles pag.Naudītes pag.
Biksti
Annenieki
Zebrene
Kaķenieki
Biksti
Zebrus ez.
Bērze
Bērze
Gard
ene
Auce
500 m
9291
2
6
5
91
7
17
10
13
11
3
4
8
1214
18
15
16
Kristāliskais pamatklintājs
m zjl.m zjl. 2 5 1 91 12 928
1301 m
1250 m1210 m
1151 m
1540 m
A B
Kristāliskais pamatklintājs
Sld
1200
1400
1600
600
800
1000
100
0
200
400
100
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
D3pl-aml
D3gj+am
D2ar+br
D2nr
D2pr
D1km
Sw
Sln
O3
O2
O1
Cm2dm
Cm1-2tb
Q
A
B
Sw
Sln
O3
O2
O1
Cm2dm
Cm1-2tb
Sld
Kembrija virsmas struktūrkarte Ģeoloģiskais griezums
0 2km
960 Kembrija virsmas izohipsas, m zjl. Urbumi, to numuri
Atstaroto viļņu seismiskie profili
Ceļi
Administratīvās robežas1
Gāzes vadsApdzīvotas vietas
LūzumiDzelzceļš
960
980
1000
1020
1050
1030
1070
8. attēls. Dobeles lokālpacēlums
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
12
Ziemeļblīdenes struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvs lokālpacēlums Ziemeļblīdenes lokālpacēlums atrodas Latvijas rietumdaļā 10-15 km uz austrumiem no Saldus
pilsētas. Struktūra konstatēta 1960.gadā, veicot neliela apjoma (izstrādāto profilu garums 50
km) atstarotās viļņu metodes seismiskos pētījumus.
0 2km
B
A
Kembrija virsmas struktūrkarte
950 Kembrija virsmas izohipsas, m zjl. Urbumi, to nosaukumi
Atstaroto viļņu seismiskie profili
Ceļi
Administratīvās robežasBlīdene 5
Gāzes vads Pilsētas
Ģeoloģiskais griezums
LūzumiDzelzceļš
Cieceres ez.
Bērze
Brocēnu nov. lauku t.
Brocēnu nov. lauku t.
Jaunpils pag.
Bikstu pag.
Zebrenes pag.
Zvārdes pag.
Saldus pag.
Zirņu pag.
Novadnieku pag.
Saldus
Brocēni
1150
1100
1100
975 9
50
925
1150
1050
925
1025
1000
1000
Kuiļi 9
Ciecere 10
Blīdene 5
Stūri 8
Saldus RM- 5
Blīdene 5
A B
130 .5 m0 1312 m
Sld
D3pl-aml
D3gj+am
D2ar+br
D2nr
D2pr
D1km
Sw
Sln
O3
O2
Cm2dm
Q
Kristāliskais pamatklintājs
O1
Kristāliskais pamatklintājs
m zjl.
100
0
200
400
600
800
1000
1200
Stūri 8
Sw
Sln
O3
O2
O1
Cm2dm
Sld
9. attēls. Ziemeļblīdenes lokālpacēlums
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
13
1961.gadā lokālpacēluma apkaimē tika izurbti divi struktūrmeklēšanas urbumi – Blīdene-5
struktūras velves daļā, Stūri-8 - iegrimušajā blokā. 1962.gadā pacēluma rietumu spārnā
ierīkoja trešo urbumu – Ciecere-10. Visos urbumos atsegta nogulumiežu sega un sasniegts
kristāliskais pamatklintājs.
Kopumā Ziemeļblīdenes pacēluma izpētes pakāpe ir zema, specializēti pētījumi ar mērķi
novērtēt objekta piemērotību dabasgāzes uzglabāšanai struktūrā nav veikti. Tomēr, esošie
ģeoloģiski-ģeofizikālie dati liecina par pietiekami lieliem tās izmēriem un labām kembrija
rezervuāra kolektorīpašībām, kas rada labvēlīgus ģeoloģiskus priekšnoteikumus dabasgāzes
pazemes glabātavas izveidei.
Ziemeļblīdenes lokālpacēlums ir brahiantiklināla kroka ar diviem kupoliem, kura piekļaujas
lūzumam (9.att.). Kembrija rezervuāra virsmā struktūras kontūra hipsometriski noslēdzas ar
1025 m zjl. izohipsu. Tās ietvaros pacēluma laukums sasniedz 95 km2, amplitūda – 105 m.
Kolektorslāņa apikāle atrodas apmēram 920-925 m zjl. dziļumā.
Pašlaik, lokālpacēluma nepilnīgas izpētes dēļ, noteikt optimālu mākslīgās gāzes iegulas gāzes-
ūdens kontakta līmeni ir apgrūtinoši. Pagaidām tas ir noteikts kolektorslāņa virsmas 1000 m
zjl. izohipsas līmenī. Šajā gadījumā mākslīgās gāzes iegulas augstums sastāda 80 m, laukums
– 52 km2. Kolektorslāņa efektīvais biezums ir 40 m, efektīvā porainība - 21%. Teorētiski
aplēstais kopējais dabasgāzes pazemes glabātavas apjoms novērtēts 30 miljardu m3, attiecīgais
aktīvās gāzes apjoms – apmēram 15 miljardi m3.
Snēpeles struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvs lokālpacēlums Snēpeles lokālpacēlums atrodas Latvijas rietumdaļā Kuldīgas rajonā. Struktūra pētīta ar
seismisko metodi un urbumiem naftas meklēšanas darbu laikā. Seismisko izpēti struktūras
laukumā veica 1969.gadā. To izpildīja, izmantojot atstaroto viļņu metodi. Izstrādāto seismisko
profilu kopgarums – ap 200 km. Snēpeles struktūras laukumā 1971.-1972.gadā izurba divus
urbumus: naftas meklēšanas urbumu Snēpele-34 struktūras velves daļā un struktūrplāna
uzbūves izpētes urbumu Snēpele-90 – iegrimušajā blokā. Abi urbumi izurbti līdz
kristāliskajam pamatklintājam, atsedzot visu nogulumiežu segu.
0 1km
A
B
Vilgāle
980 Kembrija virsmas izohipsas, m zjl. Lūzums
Urbumi, to nosaukumi
Atstaroto viļņu seismiskie profili
Apdzīvotas vietas
Ceļi
Administratīvās robežasSnēpele 90
Kurmāles pag.
Turlavas pag.
Snēpeles pag.
Laidu pag.
Lējējupe
Sprincupe
Vilgāles ez.
Snēpele
Vilgāle
Zaļāmuiža
1040
1040
1280
1260
1240
1260
122
0
980
1000
1020
1020
104
0
106
0
1040
1240
Snēpele 34
Snēpele 90
Kembrija virsmas struktūrkarte Ģeoloģiskais griezums
Kristāliskais pamatklintājs
Sld
D -3 pl aml
Sw
Sln
O3
O2
O1
Cm2dm
D2 pr
D1km
Sw
Sln
O3
O2
O1
Cm2dm
Q
D2nr
Sld
Cm1-2tb
Cm1-2tb
Cm1vn
Cm1vn
A B
Snēpele 34
Sld
D D2 3ar- am
1470 m
1223 m
1200
600
800
1000
100
0
200
400
m zjl. m zjl.
1200
1400
600
800
1000
100
0
200
400
500 m
Snēpele 90
10. attēls. Snēpeles lokālpacēlums
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
14
Snēpeles lokālpacēlums ir brahiantiklināla kroka, ko garenass virzienā šķeļ lūzums (10.att.).
Pacēlumu raksturo šādi parametri: kembrija virsma apikālē ieguļ 970 m zjl. dziļumā,
maksimālā konturējošā izohipsa - 1020 m zjl., laukums – 25.5 km2, augstums - 50 m.
Struktūras rezervuāra efektīvais biezums sasniedz 30 m, efektīvā porainība - 22%. Maksimālā
struktūras piepildījuma ar gāzi gadījumā (gāzes-ūdens kontakta līmenis 1020 m zjl.) teorētiski
aplēstais potenciālās dabasgāzes glabātavas kopējais tilpums novērtēts 17 miljardu m3
apjomā,
attiecīgi aktīvās gāzes apjoms varētu sasniegt 8 miljardus m3.
Degoles struktūra – dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvs lokālpacēlums Degoles lokālpacēlums atrodas Latvijas centrālajā daļā apmēram 5 km uz dienvidrietumiem
no Tukuma pilsētas. Tas konstatēts 1969.gadā pēc atstaroto viļņu metodes seismiskās izpētes
datiem. Seismisko profilu kopgarums pārsniedz 100 km. Degoles struktūras apkaimē 1970.-
1971.gadā līdz pamatklintājam izurbti trīs naftas meklēšanas urbumi – Degole-84, 85 un 59.
Degoles struktūra ir dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta ovālveida formas
brahiantiklināla kroka, kura kembrija rezervuāra virsmā hipsometriski noslēdzas 1070 m zjl.
izohipsas kontūrā (11.att.). Tās platība šajā kontūrā ir 41 km2, augstums - 55 m. Kolektorslāņa
apikāle ieguļ 1015 m dziļumā.
Tomēr, ievērojot pašreizējo izpētes pakāpi, potenciālās dabasgāzes pazemes glabātavas
maksimālo kontūru varētu noteikt 1050 m zjl. izohipsas ietvaros. Šajā gadījumā mākslīgās
gāzes iegulas laukums būtu 15 km2, kolektorslāņa kopējais augstums sasniegtu 35 m.
Efektīvais biezums – 52 m, efektīvā porainība ir 21%. Šāda struktūras piepildījuma ar gāzi
gadījumā (gāzes-ūdens kontakta līmenis 1050 m zjl.), glabātavas kopējais tilpums novērtēts 5
miljardu m3
apjomā, attiecīgi aktīvās gāzes apjoms - apmēram 2.5 miljardi m3.
0 1km
A
B
Kembrija virsmas struktūrkarte Ģeoloģiskais griezums
Irlava
1050 Kembrija virsmas izohipsas, m zjl. Urbumi, to nosaukumi
Atstaroto viļņu seismiskie profili
Apdzīvotas vietasCeļi
Administratīvās
robežasDegole 84
Tukuma pilsētaNaftas vads
Tukums
Tume
Vienība
Irlava
Vašleja
Slocene
Abava
Degoles pag.
Slampes pag.
Tumes pag.
Jaunsātu pag.
Irlavaspag.
Irlavas pag.
Smārdes pag.
10701060
1040
1020
1030
1050
Degole 85
Degole 59
Degole 84
m zjl.
100
0
200
400
600
800
1000
1200
BA
1200 m
1290.5 mKristāliskais pamatklintājs
1290 m
D3pl-aml
D3gj+am
D2ar+br
D2nr
D2pr
D1km
Q
Sw
Sln
O3
O2
O1
Cm2dm
Sld
Degole 59 Degole 84 Degole 85
11. attēls. Degoles lokālpacēlums
__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA
15
Kopsavilkums Esošie dati par ģeoloģisko uzbūvi norāda, ka Latvijā, salīdzinājumā ar citām Ziemeļeiropas
valstīm, ir atbilstošs visu ģeoloģisko apstākļu kopums dabasgāzes pazemes glabātavu
izveidei. Piemēram, Igaunijā ģeoloģiskie apstākļi vispār nav piemēroti gāzes uzglabāšanai,
Lietuvā analoga horizonta smilšakmeņi atrodas lielā dziļumā un to kolektorīpašības ir
ievērojami sliktākas.
Par lielu glabātavu izveides potenciālu liecina arī tas, ka papildus jau esošajai Inčukalna gāzes
krātuvei, var tikt ierīkotas jaunas. To apliecina Dobeles struktūras izpētes rezultāti, kā arī citu
lielāko lokālpacēlumu – Ziemeļblīdenes, Snēpeles, Degoles u.c. pirmvērtējums.
Pazemes dabasgāzes glabātavu veidošanai perspektīva ir Latvijas centrālā un rietumu daļa, jo
šeit ir izplatīti lieli lokālpacēlumi, kolektorslānis ar labvēlīgām īpašībām, kuru pārsedz gāzi
necaurlaidīgi ieži, ir piemēroti labvēlīgi hidroģeoloģiskie apstākļi un rezervuārs ieguļ
optimālā dziļumā. Saskaņā ar pirmvērtējumu, perspektīvāko struktūru (Dobeles,
Ziemeļblīdenes, Snēpeles, Degoles) kopējais gāzes apjoms sasniedz 64 miljardus m3, aktīvās
gāzes – 32 miljardus m3.