Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz
2020.g.
1
Saturs
1. Reģionālās attīstības tendences: teritoriju izaicinājumi un iespējas
2. Priekšlikumi reģionālai politikai 2020– Sasaiste ar NAP 2020– Teritoriju atbalsta virzieni– Pašvaldību loma uzņēmējdarbībā
3. Sadarbības jautājumi ar komisiju
2
Reģionālās attīstības atšķirības ES
Latvijā ir izteiktas reģionālās attīstības atšķirības ES
Dispersion of regional GDP per inhabitant, %, 2009 (NUTS 3 regions)
Bulgā
rija
Igaun
ija
Rumān
ijaPol
ija
Lielbr
itānija
Lietuv
aČe
hija
Franci
jaItā
lija
Slovē
nija
Zvied
rija
Nīderla
nde
05
101520253035404550
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
25
30
35
40
45
50
55
Changes in dispersion of regional GDP per inhabitant in Latvia 1996-2009
3
Reģionālās atšķirības – kāpēc augam atšķirīgi ?
Latvija Rīgas reģions Pierīgas reģions
Vidzemes reģions
Kurzemes reģions
Zemgales reģions
Latgales reģions
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
36%
23%
39% 46% 46% 43%
52%
6%
4%
6%
6% 8% 9%
8%
48% 73%
46% 28% 30%
30% 23%
10% 0%
9% 21% 16% 19% 16%
Zemnieku un zvejnieku saimniecības Komercsabiedrības Individuālie komersanti Pašnodarbinātās personas
Avots: Latvijas bankas aprēķins
• Reģionos ārpus Rīgas pamatā nelieli uzņēmumi, kam ir ierobežotas iespējas piesaistīt privātās investīcijas (augt, attīstīties un ietekmēt darba tirgu)
• Reģionos būtiska ietekme ir lielajiem uzņēmumiem un investoriem – 1 ATI projekts dod 1% līdz 5% no darba vietām pašvaldībā (starp lielākajiem darba devēji virs 50 darbinieku)
4
Galvenā infrastruktūra
5
Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri
• Iedzīvotāju kā nozīmīgākā izaugsmes resursa koncentrācija (72%)
• Ekonomiskās aktivitātes un uzņēmēju koncentrācija (54%)
• Pakalpojumu koncentrācija, t.sk., – Augstāko izglītības iestāžu
koncentrācija – Valsts pārvaldes reģionālās
institūcijas• Vienmērīgs izvietojums pa visu valsti
– priekšnosacījums līdzsvarotai attīstībai (~50 km starp tuvākajiem attīstības centriem, ar atsevišķiem izņēmumiem)
6
ES fondu ieguldījumu sadalījums pa plānošanas reģioniem 2007.-2013.g. (milj.
LVL)*
Rīgas reģions
Kurzemes reģions
Latgales reģions
Vidzemes reģions
Zemgales reģions
Visa Latvija
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
50.813.5 16.1 3.3 6.4 15.3
102.7
46.3 15.9 22.2 16.90.3
250.4
217.7
198.3176.9 173.3
44.4
403.9
277.5
230.3202.4 196.6
59.9
Cilvēkresursi un nodarbinātībaUzņēmējdarbība un inovācijasInfrastruktūra un pakalpojumi
milj. Ls
Kurzemes reģions
Vidzemes reģions
Zemgales reģions
Latgales reģions
Rīgas reģions0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
45 14 23 48 47
15696 61 48 94
734
765
625 592
230
936 876
709 687
371
Cilvēkresursi un nodarbinātībaUzņēmējdarbība un inovācijasInfrastruktūra un pakalpojumi
uz 1 iedz., Ls
*Izmaksātais finansējums uz 04.02.2013.
7
ES fondu ieguldījumi ar vietēja līmeņa ietekmi uz 1 iedz., Ls
8
Gūtās mācības
1. Lai būtiskāk ietekmētu reģionālās attīstības atšķirības nepieciešama:
– Finansējuma koncentrācija:21 +9 (lielākā daļa investīciju jākoncentrē 21+9, vienlaikus nodrošinot finansējumu arī lauku teritorijām)
– nodrošinātu lielāku projektu atdevi teritorijas attīstībai - pašvaldībām vairāk jāorientējas uz projektiem, kas sekmē uzņēmējdarbības attīstību (mazāk labiekārtošanas jeb “komforta” projektu)
2. Nepieciešams daudz plašāk pielietot teritoriālo pieeju (investīcijas balstīt uz teritoriju vajadzībām, veicot kompleksus ieguldījumus)
– Atbalsts pašvaldību attīstības programmu īstenošanai– Vajadzības VS Resursi = sasniedzamie rezultāti ar augstāku PVN
9
10
• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (Latvija 2030)
• Ilgtermiņa attīstības dokuments, kurš iezīmē valsts attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu laika periodam līdz 2030. gadam
• Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020. gadam (NAP)• NAP nosaka vidēja termiņa prioritātes, kā arī rīcības virzienus un uzdevumus, lai nodrošinātu
„Latvija 2030” īstenošanu vidējā termiņā• NAP 3.prioritāte “Izaugsmi atbalstošas teritorijas”
• Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020. gadam (RPP)
• RPP ietver detalizētu izklāstu par NAP 2014.-2020. uzstādījumiem un principiem, mērķiem, rīcības virzieniem un uzdevumiem reģionālajā politikā līdz 2020.gadam
Plānošanas dokumentu hierarhija
1. mērķis. Sekmēt teritorijās uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību, kā arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti (efektivitāti)
2. mērķis. Stiprināt pašvaldību funkcionālo un finansiālo rīcībspēju un lomu savas teritorijas attīstības veicināšanā
Rīcības virzieni1. Atbalsts starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem2. Atbalsts lauku teritorijām3. Atbalsts Rīgas metropoles areālam4. Atbalsts Baltijas jūras piekrastei5. Atbalsts Austrumu pierobežai6. Veicināt reģionālo un vietējo inovācijas sistēmu veidošanos, kas balstās uz teritoriju kultūras un radošo potenciālu, specializāciju un sadarbību starp izglītības un zinātnes sektoru, kultūras iestādēm, uzņēmējiem, NVO un vietējās pārvaldes institūcijām
Rīcības virzieni1. Paaugstināt reģionu un pašvaldību administratīvo kapacitāti2. Pilnveidot pašvaldību finansēšanas sistēmu3. Palielināt pašvaldību lomu demogrāfiskās situācijas uzlabošanā vietējā līmenī4. Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējas
Reģionālās politikas vadības mehānisms mērķu efektīvai ieviešanai
• Teritoriālās pārvaldes pilnveidošana (reģioni un vietējās pašvaldības)• Reģionālās politikas un nozaru politiku savstarpējā koordinācija• Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā• Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbība
Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020.gadam
11
NAP 2020 principiGalvenie NAP 2020 principi Reģionālās politikas
pamatnostādnēs 2020: • Investīciju koncentrācija 9+21• “Pakalpojumu grozs” efektīvākai pakalpojumu ieviešanai• Atbalsts LV 2030 mērķteritorijām• “Integrēto teritoriju investīciju” pieeja:
– Mērķis – ES fondos izveidot atsevišķu prioritāti, kur būtu integrēts piedāvājums pašvaldību attīstības programmu finansēšanai
– Atbilstoši EK priekšlikumam – vismaz 5% no ERAF pilsētu attīstībai
12
Galvenās mērķteritorijas: Nacionālas un reģionālas
nozīmes attīstības centri (9+21 pašvaldība)
Lauku teritorijas (89 pašvaldības)
Pārējās mērķteritorijas: Rīgas metropoles areāls Baltijas jūras piekraste Austrumu pierobeža
Reģionālā politika 2020 - atbalsta pasākumi
13
Attīstības centri (9+21)• Uzņēmējdarbības infrastruktūra (pašvaldību
infrastruktūras industriālās zonās, t.sk. to izveide un ceļi, inženierkomunikācijas u.c.)
– 207 milj. LVL (ERAF, pašvaldību līdzfinansējums)• Pakalpojumu grozs (pašvaldību infrastruktūra)
– (EARF, pašvaldību līdzfinansējums) Atkarīgs no MK diskusijas par ITI
• Ceļu infrastruktūra (Valsts transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība)
– Valsts reģionālo autoceļu seguma atjaunošana 135 ,5 milj. LVL (VB)
– Valsts reģionālo autoceļu rekonstrukcija 196 milj.LVL (ERAF, VB līdzfinansējums)
• Pašvaldību kapacitāte *(apmācības, piedāvājumu sagatavošana, dalība izstādēs u.c.)
– 1,5 milj. (ESF, pašvaldību līdzfinansējums)• Speciālistu piesaiste* (motivācijas sistēma publiskajā
pārvaldē darbam ārpus Rīgas)– 7 milj. (VB)
*Attiecas arī uz Lauku teritorijām14
Industriālās zonas – “telpa” investoru darbības uzsākšanai
DzelzceļšA klases ceļš
Ventspils
RīgaJūrmala
Liepāja
Valmiera
RēzekneJēkabpils
Jelgava
Daugavpils
157
82
Līgatne67
139
80
185
142
330
348
116
45
Sagatavoja: Z.Hermansons; A.Vecozola
Pilsēta
Brīvas industriālās zonas pilsētu teritorijās (ha)
670
57
196
40 - 200
3,35
47
14,6
6
87 Perspektīvās industriālās zonas (ha)
56
18668664
64
51
70
72
98
11,5
13,8
50
22,4
70
74,8
3,18
60
Gāzes vads
Brīvas industriālās zonaslauku teritorijā (ha) 10
35
0,8
159
17,3220
107
288
2
35
Ape
Auce
OGRE
Seda
Dagda
LUDZADurbe
BALVITALSI
CĒSIS
AlojaVALKA
Subate
PREIĻILĪVĀNI
BAUSKAZilupe
Viļāni
DOBELE
SALDUS
Ķegums
OlaineBaloži
MADONA
LubānaTUKUMSSabile
Stende
Viļaka
Ainaži
Ilūkste
Aknīste
Viesīte
Grobiņa
Skrunda BrocēniAizpute
Baldone
IkšķileKārsava
KULDĪGAKandava
Vangaži SIGULDA
GULBENEPiltene
ALŪKSNELIMBAŽI Strenči
Rūjiena
KRĀSLAVA
Priekule
Pļaviņas
Cesvaine
SMILTENE
Staicele
Kalnciems
Varakļāni
Lielvārde
Salaspils
Pāvilosta
Mazsalaca
AIZKRAUKLE
Saulkrasti
Salacgrīva
Jaunjelgava
Valdemārpils
Pašvaldību novērtējums par brīvajām platībām esošajās un perspektīvajās industriālās zonās 9+21 (uz kartes sagatavošanas brīdi nebija saņemta informācija par brīvajām platībām Ogres novada teritorijā).
15
Lauku teritorijas• Uzņēmējdarbības infrastruktūra (pašvaldību infrastruktūra lauku teritorijās (vietējie
autoceļi un pievadceļi))– 60 milj. LVL (ELFLA, pašvaldību finansējums)
• Pakalpojumu grozs (pašvaldību infra.)– ~46 milj. (ELFLA, pašvaldību līdzfinansējums). Precizēsies pēc diskusijas MK par ITI
• Valsts mērķdotāciju atjaunošana pašvaldībām (novadiem, kas nav nacionālās vai reģionālās attīstības centri)
– Ik gadu 20 milj. LVL (VB)
• Ceļu infrastruktūra (Valsts transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība)– Valsts vietējo autoceļu segu un tiltu atjaunošana 45,5 milj. LVL (VB)
• Pašvaldību kapacitāte *(apmācības, piedāvājumu sagatavošana, dalība izstādēs u.c.)– 1,5 milj. (ESF, pašvaldību līdzfinansējums)
• Speciālistu piesaiste* (motivācijas sistēma publiskajā pārvaldē darbam ārpus Rīgas)– 7 milj. (VB)
*Attiecas arī uz Attīstības centriem16
Rīgas metropoles areāls• Transporta infrastruktūras, kā arī sabiedriskā
transporta sistēmas attīstība Rīgas metropoles areālā– Multimodālā transporta mezgla izbūve Torņakalna administratīvā
centra teritorijā 10 milj. LVL (KF, pašvaldību līdzfinansējums)– Rīgas pilsētas tiltu, pārvadu un tuneļu izbūve un rekonstrukcija
(nestspējas palielināšana) 105,9 milj. LVL (KF, pašvaldību līdzfinansējums)
– Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta uzlabošana 90 milj. LVL (KF)
– Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā (ostas pievedceļi) 81,8 milj. LVL (KF)
17
Baltijas Jūras piekraste• Pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra (publiskās infrastruktūras attīstība
piekrastes sasniedzamības un pieejamības uzlabošanai)– 33,25 milj. (ERAF, pašvaldību līdzfinansējums)
• Ostu infrastruktūras un kuģošanas drošības uzlabošana– Austrumu un Rietumu molu rekonstrukcija, teritorijas izveide aiz Rietumu mola 15 milj.LVL
(KF, līdzfin.)– Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas II kārta 15 milj. LVL (KF, līdzfin.)– Liepājas ostas viļņlaužu rekonstrukcija 20 milj. LVL (KF, līdzfin.)– Pievadceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām
20 milj.LVL (KF, līdzfin.)– Ventspils brīvostas piestātņu un molu kapitālie remonti 10 milj. LVL (KF, līdzfin.)– Liepājas ostas dzelzceļa infrastruktūras attīstība 11,5 milj. LVL (KF, līdzfin.)– Kuģošanas drošības nodrošināšana ziemas navigācijas periodā Mērsraga un Rojas ostās 3,5
milj. LVL (ERAF, līdzfin.)– Kuģošanas drošības nodrošināšana ziemas navigācijas periodā Salacgrīvas un Skultes ostās
3,5 milj.LVL (ERAF, līdzfin.)
18
Austrumu pierobeža• Pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta
infrastruktūra (infrastruktūras izveide un uzlabošana robežšķērsošanas vietu sasniedzamības un loģistikas un tranzīta pakalpojumu un objektu attīstības sekmēšanai)– 48 milj. (ERAF, pašvaldību līdzfinansējums)
• Nacionālās nozīmes transporta infrastruktūra (robežšķērsošanas vietas, ceļi, dzelzceļš)
19
Teritoriālā pieeja ES fondos
Reģionu un pašvaldību kapacitātes attīstīšana darbā
ar uzņēmējiem (piedāvājumi investoriem, speciālistu kapacitāte)
1.35 milj. ESF
Industriālās zonas attīstības centros (9 + 21) (publiskā infrastruktūra, pieslēgumi)
175,95 milj. ERAF
Pakalpojumu “grozs” Diskusija ar ministrijām
Atbalsts funkcionālajām
teritorijām (uzņēmējdarbības
veicināšanai)
67 milj. ERAF
Baltijas Jūras piekrastes publiskās
infrastruktūra26,2 milj. ERAF
Austrumu pierobeža40,8 milj.
ERAF
Integrētu teritoriālo investīciju prioritāte
20
Pašvaldību lomas stiprināšana uzņēmējdarbības atbalstam
Mērķis – panākt aktīvu un sagatavotu pašvaldību piedāvājumu izteikšanu investoriem
• Investīcijas uzņēmējdarbības infrastruktūrā , t.sk. industriālās zonās• Pašvaldību kapacitātes celšana (apmācības, investīciju piedāvājumu
sagatavošana, dalība izstādēs un mārketings) 2013.-2014.g. Pilotprojekti no Norvēģu finanšu instrumenta 2014.-2020.g. 1,5 milj. LVL (ESF, pašvaldību līdzfinansējums)
• Pašvaldību tiesības rīkoties ar mantu: 50 % atlaide zemes nomai zemes nomas līgumu – uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem, bet cita nekustamā īpašuma
nomas līgumu – uz laiku, kas nav ilgāks par 12 gadiem (apstiprināti Saeimā 01.12.2012.)
• Nodokļu politika – NIN augstākas likmes neapsaimniekotiem industriālajiem īpašumiem
• Pašvaldību administratīva sloga mazināšana uzņēmējiem – normatīvo aktu pilnveidošana, samazinot nepamatotas pašvaldību prasības
21
Sadarbības jautājumi ar komisiju• Administratīvi teritoriālā reforma un reģionālā
pārvalde– Administratīvo teritoriju apdzīvotu vietu likums– Reģionālās attīstības likums
• Latgales plāns 2012.-2013.gadam• ES fondu programmas reģionālai attīstībai• Pašvaldību finanšu izlīdzināšana• Vietējo pašvaldību referendumi
22
Top Related