Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz

2020.g.

1

Saturs

1. Reģionālās attīstības tendences: teritoriju izaicinājumi un iespējas

2. Priekšlikumi reģionālai politikai 2020– Sasaiste ar NAP 2020– Teritoriju atbalsta virzieni– Pašvaldību loma uzņēmējdarbībā

3. Sadarbības jautājumi ar komisiju

2

Reģionālās attīstības atšķirības ES

Latvijā ir izteiktas reģionālās attīstības atšķirības ES

Dispersion of regional GDP per inhabitant, %, 2009 (NUTS 3 regions)

Bulgā

rija

Igaun

ija

Rumān

ijaPol

ija

Lielbr

itānija

Lietuv

aČe

hija

Franci

jaItā

lija

Slovē

nija

Zvied

rija

Nīderla

nde

05

101520253035404550

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

25

30

35

40

45

50

55

Changes in dispersion of regional GDP per inhabitant in Latvia 1996-2009

3

Reģionālās atšķirības – kāpēc augam atšķirīgi ?

Latvija Rīgas reģions Pierīgas reģions

Vidzemes reģions

Kurzemes reģions

Zemgales reģions

Latgales reģions

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

36%

23%

39% 46% 46% 43%

52%

6%

4%

6%

6% 8% 9%

8%

48% 73%

46% 28% 30%

30% 23%

10% 0%

9% 21% 16% 19% 16%

Zemnieku un zvejnieku saimniecības Komercsabiedrības Individuālie komersanti Pašnodarbinātās personas

Avots: Latvijas bankas aprēķins

• Reģionos ārpus Rīgas pamatā nelieli uzņēmumi, kam ir ierobežotas iespējas piesaistīt privātās investīcijas (augt, attīstīties un ietekmēt darba tirgu)

• Reģionos būtiska ietekme ir lielajiem uzņēmumiem un investoriem – 1 ATI projekts dod 1% līdz 5% no darba vietām pašvaldībā (starp lielākajiem darba devēji virs 50 darbinieku)

4

Galvenā infrastruktūra

5

Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri

• Iedzīvotāju kā nozīmīgākā izaugsmes resursa koncentrācija (72%)

• Ekonomiskās aktivitātes un uzņēmēju koncentrācija (54%)

• Pakalpojumu koncentrācija, t.sk., – Augstāko izglītības iestāžu

koncentrācija – Valsts pārvaldes reģionālās

institūcijas• Vienmērīgs izvietojums pa visu valsti

– priekšnosacījums līdzsvarotai attīstībai (~50 km starp tuvākajiem attīstības centriem, ar atsevišķiem izņēmumiem)

6

ES fondu ieguldījumu sadalījums pa plānošanas reģioniem 2007.-2013.g. (milj.

LVL)*

Rīgas reģions

Kurzemes reģions

Latgales reģions

Vidzemes reģions

Zemgales reģions

Visa Latvija

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

50.813.5 16.1 3.3 6.4 15.3

102.7

46.3 15.9 22.2 16.90.3

250.4

217.7

198.3176.9 173.3

44.4

403.9

277.5

230.3202.4 196.6

59.9

Cilvēkresursi un nodarbinātībaUzņēmējdarbība un inovācijasInfrastruktūra un pakalpojumi

milj. Ls

Kurzemes reģions

Vidzemes reģions

Zemgales reģions

Latgales reģions

Rīgas reģions0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1000

45 14 23 48 47

15696 61 48 94

734

765

625 592

230

936 876

709 687

371

Cilvēkresursi un nodarbinātībaUzņēmējdarbība un inovācijasInfrastruktūra un pakalpojumi

uz 1 iedz., Ls

*Izmaksātais finansējums uz 04.02.2013.

7

ES fondu ieguldījumi ar vietēja līmeņa ietekmi uz 1 iedz., Ls

8

Gūtās mācības

1. Lai būtiskāk ietekmētu reģionālās attīstības atšķirības nepieciešama:

– Finansējuma koncentrācija:21 +9 (lielākā daļa investīciju jākoncentrē 21+9, vienlaikus nodrošinot finansējumu arī lauku teritorijām)

– nodrošinātu lielāku projektu atdevi teritorijas attīstībai - pašvaldībām vairāk jāorientējas uz projektiem, kas sekmē uzņēmējdarbības attīstību (mazāk labiekārtošanas jeb “komforta” projektu)

2. Nepieciešams daudz plašāk pielietot teritoriālo pieeju (investīcijas balstīt uz teritoriju vajadzībām, veicot kompleksus ieguldījumus)

– Atbalsts pašvaldību attīstības programmu īstenošanai– Vajadzības VS Resursi = sasniedzamie rezultāti ar augstāku PVN

9

10

• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (Latvija 2030)

• Ilgtermiņa attīstības dokuments, kurš iezīmē valsts attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu laika periodam līdz 2030. gadam

• Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020. gadam (NAP)• NAP nosaka vidēja termiņa prioritātes, kā arī rīcības virzienus un uzdevumus, lai nodrošinātu

„Latvija 2030” īstenošanu vidējā termiņā• NAP 3.prioritāte “Izaugsmi atbalstošas teritorijas”

• Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020. gadam (RPP)

• RPP ietver detalizētu izklāstu par NAP 2014.-2020. uzstādījumiem un principiem, mērķiem, rīcības virzieniem un uzdevumiem reģionālajā politikā līdz 2020.gadam

Plānošanas dokumentu hierarhija

1. mērķis. Sekmēt teritorijās uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību, kā arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti (efektivitāti)

2. mērķis. Stiprināt pašvaldību funkcionālo un finansiālo rīcībspēju un lomu savas teritorijas attīstības veicināšanā

Rīcības virzieni1. Atbalsts starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem2. Atbalsts lauku teritorijām3. Atbalsts Rīgas metropoles areālam4. Atbalsts Baltijas jūras piekrastei5. Atbalsts Austrumu pierobežai6. Veicināt reģionālo un vietējo inovācijas sistēmu veidošanos, kas balstās uz teritoriju kultūras un radošo potenciālu, specializāciju un sadarbību starp izglītības un zinātnes sektoru, kultūras iestādēm, uzņēmējiem, NVO un vietējās pārvaldes institūcijām

Rīcības virzieni1. Paaugstināt reģionu un pašvaldību administratīvo kapacitāti2. Pilnveidot pašvaldību finansēšanas sistēmu3. Palielināt pašvaldību lomu demogrāfiskās situācijas uzlabošanā vietējā līmenī4. Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējas

Reģionālās politikas vadības mehānisms mērķu efektīvai ieviešanai

• Teritoriālās pārvaldes pilnveidošana (reģioni un vietējās pašvaldības)• Reģionālās politikas un nozaru politiku savstarpējā koordinācija• Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā• Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbība

Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020.gadam

11

NAP 2020 principiGalvenie NAP 2020 principi Reģionālās politikas

pamatnostādnēs 2020: • Investīciju koncentrācija 9+21• “Pakalpojumu grozs” efektīvākai pakalpojumu ieviešanai• Atbalsts LV 2030 mērķteritorijām• “Integrēto teritoriju investīciju” pieeja:

– Mērķis – ES fondos izveidot atsevišķu prioritāti, kur būtu integrēts piedāvājums pašvaldību attīstības programmu finansēšanai

– Atbilstoši EK priekšlikumam – vismaz 5% no ERAF pilsētu attīstībai

12

Galvenās mērķteritorijas: Nacionālas un reģionālas

nozīmes attīstības centri (9+21 pašvaldība)

Lauku teritorijas (89 pašvaldības)

Pārējās mērķteritorijas: Rīgas metropoles areāls Baltijas jūras piekraste Austrumu pierobeža

Reģionālā politika 2020 - atbalsta pasākumi

13

Attīstības centri (9+21)• Uzņēmējdarbības infrastruktūra (pašvaldību

infrastruktūras industriālās zonās, t.sk. to izveide un ceļi, inženierkomunikācijas u.c.)

– 207 milj. LVL (ERAF, pašvaldību līdzfinansējums)• Pakalpojumu grozs (pašvaldību infrastruktūra)

– (EARF, pašvaldību līdzfinansējums) Atkarīgs no MK diskusijas par ITI

• Ceļu infrastruktūra (Valsts transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība)

– Valsts reģionālo autoceļu seguma atjaunošana 135 ,5 milj. LVL (VB)

– Valsts reģionālo autoceļu rekonstrukcija 196 milj.LVL (ERAF, VB līdzfinansējums)

• Pašvaldību kapacitāte *(apmācības, piedāvājumu sagatavošana, dalība izstādēs u.c.)

– 1,5 milj. (ESF, pašvaldību līdzfinansējums)• Speciālistu piesaiste* (motivācijas sistēma publiskajā

pārvaldē darbam ārpus Rīgas)– 7 milj. (VB)

*Attiecas arī uz Lauku teritorijām14

Industriālās zonas – “telpa” investoru darbības uzsākšanai

DzelzceļšA klases ceļš

Ventspils

RīgaJūrmala

Liepāja

Valmiera

RēzekneJēkabpils

Jelgava

Daugavpils

157

82

Līgatne67

139

80

185

142

330

348

116

45

Sagatavoja: Z.Hermansons; A.Vecozola

Pilsēta

Brīvas industriālās zonas pilsētu teritorijās (ha)

670

57

196

40 - 200

3,35

47

14,6

6

87 Perspektīvās industriālās zonas (ha)

56

18668664

64

51

70

72

98

11,5

13,8

50

22,4

70

74,8

3,18

60

Gāzes vads

Brīvas industriālās zonaslauku teritorijā (ha) 10

35

0,8

159

17,3220

107

288

2

35

Ape

Auce

OGRE

Seda

Dagda

LUDZADurbe

BALVITALSI

CĒSIS

AlojaVALKA

Subate

PREIĻILĪVĀNI

BAUSKAZilupe

Viļāni

DOBELE

SALDUS

Ķegums

OlaineBaloži

MADONA

LubānaTUKUMSSabile

Stende

Viļaka

Ainaži

Ilūkste

Aknīste

Viesīte

Grobiņa

Skrunda BrocēniAizpute

Baldone

IkšķileKārsava

KULDĪGAKandava

Vangaži SIGULDA

GULBENEPiltene

ALŪKSNELIMBAŽI Strenči

Rūjiena

KRĀSLAVA

Priekule

Pļaviņas

Cesvaine

SMILTENE

Staicele

Kalnciems

Varakļāni

Lielvārde

Salaspils

Pāvilosta

Mazsalaca

AIZKRAUKLE

Saulkrasti

Salacgrīva

Jaunjelgava

Valdemārpils

Pašvaldību novērtējums par brīvajām platībām esošajās un perspektīvajās industriālās zonās 9+21 (uz kartes sagatavošanas brīdi nebija saņemta informācija par brīvajām platībām Ogres novada teritorijā).

15

Lauku teritorijas• Uzņēmējdarbības infrastruktūra (pašvaldību infrastruktūra lauku teritorijās (vietējie

autoceļi un pievadceļi))– 60 milj. LVL (ELFLA, pašvaldību finansējums)

• Pakalpojumu grozs (pašvaldību infra.)– ~46 milj. (ELFLA, pašvaldību līdzfinansējums). Precizēsies pēc diskusijas MK par ITI

• Valsts mērķdotāciju atjaunošana pašvaldībām (novadiem, kas nav nacionālās vai reģionālās attīstības centri)

– Ik gadu 20 milj. LVL (VB)

• Ceļu infrastruktūra (Valsts transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība)– Valsts vietējo autoceļu segu un tiltu atjaunošana 45,5  milj. LVL (VB)

• Pašvaldību kapacitāte *(apmācības, piedāvājumu sagatavošana, dalība izstādēs u.c.)– 1,5 milj. (ESF, pašvaldību līdzfinansējums)

• Speciālistu piesaiste* (motivācijas sistēma publiskajā pārvaldē darbam ārpus Rīgas)– 7 milj. (VB)

*Attiecas arī uz Attīstības centriem16

Rīgas metropoles areāls• Transporta infrastruktūras, kā arī sabiedriskā

transporta sistēmas attīstība Rīgas metropoles areālā– Multimodālā transporta mezgla izbūve Torņakalna administratīvā

centra teritorijā 10 milj. LVL (KF, pašvaldību līdzfinansējums)– Rīgas pilsētas tiltu, pārvadu un tuneļu izbūve un rekonstrukcija

(nestspējas palielināšana) 105,9 milj. LVL (KF, pašvaldību līdzfinansējums)

– Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta uzlabošana 90  milj. LVL (KF)

– Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā (ostas pievedceļi) 81,8 milj. LVL (KF)

17

Baltijas Jūras piekraste• Pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra (publiskās infrastruktūras attīstība

piekrastes sasniedzamības un pieejamības uzlabošanai)– 33,25 milj. (ERAF, pašvaldību līdzfinansējums)

• Ostu infrastruktūras un kuģošanas drošības uzlabošana– Austrumu un Rietumu molu rekonstrukcija, teritorijas izveide aiz Rietumu mola 15 milj.LVL

(KF, līdzfin.)– Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas II kārta 15 milj. LVL (KF, līdzfin.)– Liepājas ostas viļņlaužu rekonstrukcija 20 milj. LVL (KF, līdzfin.)– Pievadceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām

20 milj.LVL (KF, līdzfin.)– Ventspils brīvostas piestātņu un molu kapitālie remonti 10 milj. LVL (KF, līdzfin.)– Liepājas ostas dzelzceļa infrastruktūras attīstība 11,5 milj. LVL (KF, līdzfin.)– Kuģošanas drošības nodrošināšana ziemas navigācijas periodā Mērsraga un Rojas ostās 3,5

milj. LVL (ERAF, līdzfin.)– Kuģošanas drošības nodrošināšana ziemas navigācijas periodā Salacgrīvas un Skultes ostās

3,5 milj.LVL (ERAF, līdzfin.)

18

Austrumu pierobeža• Pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta

infrastruktūra (infrastruktūras izveide un uzlabošana robežšķērsošanas vietu sasniedzamības un loģistikas un tranzīta pakalpojumu un objektu attīstības sekmēšanai)– 48 milj. (ERAF, pašvaldību līdzfinansējums)

• Nacionālās nozīmes transporta infrastruktūra (robežšķērsošanas vietas, ceļi, dzelzceļš)

19

Teritoriālā pieeja ES fondos

Reģionu un pašvaldību kapacitātes attīstīšana darbā

ar uzņēmējiem (piedāvājumi investoriem, speciālistu kapacitāte)

1.35 milj. ESF

Industriālās zonas attīstības centros (9 + 21) (publiskā infrastruktūra, pieslēgumi)

175,95 milj. ERAF

Pakalpojumu “grozs” Diskusija ar ministrijām

Atbalsts funkcionālajām

teritorijām (uzņēmējdarbības

veicināšanai)

67 milj. ERAF

Baltijas Jūras piekrastes publiskās

infrastruktūra26,2 milj. ERAF

Austrumu pierobeža40,8 milj.

ERAF

Integrētu teritoriālo investīciju prioritāte

20

Pašvaldību lomas stiprināšana uzņēmējdarbības atbalstam

Mērķis – panākt aktīvu un sagatavotu pašvaldību piedāvājumu izteikšanu investoriem

• Investīcijas uzņēmējdarbības infrastruktūrā , t.sk. industriālās zonās• Pašvaldību kapacitātes celšana (apmācības, investīciju piedāvājumu

sagatavošana, dalība izstādēs un mārketings) 2013.-2014.g. Pilotprojekti no Norvēģu finanšu instrumenta 2014.-2020.g. 1,5 milj. LVL (ESF, pašvaldību līdzfinansējums)

• Pašvaldību tiesības rīkoties ar mantu: 50 % atlaide zemes nomai zemes nomas līgumu – uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem, bet cita nekustamā īpašuma

nomas līgumu – uz laiku, kas nav ilgāks par 12 gadiem (apstiprināti Saeimā 01.12.2012.)

• Nodokļu politika – NIN augstākas likmes neapsaimniekotiem industriālajiem īpašumiem

• Pašvaldību administratīva sloga mazināšana uzņēmējiem – normatīvo aktu pilnveidošana, samazinot nepamatotas pašvaldību prasības

21

Sadarbības jautājumi ar komisiju• Administratīvi teritoriālā reforma un reģionālā

pārvalde– Administratīvo teritoriju apdzīvotu vietu likums– Reģionālās attīstības likums

• Latgales plāns 2012.-2013.gadam• ES fondu programmas reģionālai attīstībai• Pašvaldību finanšu izlīdzināšana• Vietējo pašvaldību referendumi

22

Paldies!

www.varam.gov.lv

23