SATURS. Visi esam liecinieki procesiem, kas ... cības plānu un ieviest efektīvu plāna kontroles...

Žurnāls BūvinženierisIzdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība

Redaktore Mārīte ŠperbergaLiterārā redaktore Regīna JanmaneDizaina autore un māksliniece Katrīna VasiļevskaMaketētāja Marta Freimane

Uz vāka: A klases biroju ēka Duntes ielā 6,foto no SIA Merks arhīva

Latvijas Būvinženieru savienība K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV–1012Tālrunis, fakss 67845910 E–pasts: [email protected] internetā: www.lbs.building.lvLR UR reģistrācijas Nr. 000800022

Latvijas Būvinženieru savienība, 2008Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļaujuCitēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas Būvinženieru savienības žurnālu Būvinženieris obligātaIespiests tipogrāfijā Gandrs

Ievads•Labdien, kolēģi! 2•Būvinženieris un viņa sūtība 3

LBS 20 gadi•Hronika. 1992. gads 4

Aktualitātes•Gada labākie 11•Būvinženieri Mežaparka estrādē 14•Mainīti Nacionālās bibliotēkas

infrastruktūras objektu risinājumi 16

•Jaunie biedri 17•Tiks vērtēti labākie būvinženieri 18

Valdes sēdes•Zināšanai un turpmākai rīcībai 19

BSSI•Par nepieciešamajām izmaiņām

MK noteikumos Nr. 383 24•Vērtē sertificēšanas institūcija 26

Personība•Krīžu speciāliste Vaira 28

Tehnoloģijas•Standarti būvju pazemes daļām 31•Brucha paneļi 32

Reģionos•Olimpiskais centrs Liepājā 32•Madonieši viesojas

Sakret un Aizkrauklē 33•Daudzveidīgā Daugavpils 34

Jaunais būvinženieris•Re&Re Pauls Ragainis 35

Objekts•Constructus Valdemāra

rezidence 36Problēma būvniecībā

•Izstrādāti priekšlikumi 38•Būvkomersantu reģistrs 43

Dzīves skola•Pieredzējušie optimisti 43

Brīvais mikrofons•Katrs jauns birokrāts rada

nākamo birokrātu 48Sabiedriskais darbs

•Ar entuziasmu līdz uzvarām 52Atpūta

•Arhitektūra un daba 54Aptauja

•Būvinženiera vērtējums 56

1

LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA www.lbs.building.lv

SATURS

Visi esam liecinieki procesiem, kasnotiek valstī un būvniecībā.Inflācijas vēzis neatlaidīgi un pamatīgigrauž mūsu valsts ekonomiku, būvnie-ku uzkrājumus un cilvēku labklājību.Tas, ka kopējie būvniecības apjomivalstī 2008. gada pirmajā pusgadā irpieauguši par 6,6% salīdzinājumā arpagājušā gada atbilstošo periodu, bezšaubām ir labi, bet slikti, ka pieaugumapamatā ir tikai infrastruktūras objekti.Dažāda tipa ēku — dzīvojamo māju,tirdzniecības un sadzīves pakalpojumuobjektu — attiecīgie būvniecības apjo-mi ir samazinājušies par 25–42%. Tiek prognozēts, ka Būvkomersantureģistrā reģistrēto firmu skaits līdz2009. gada 1. janvārim samazināsiespar vairāk nekā 2000 būvfirmām.Ko tas nozīmē ēku celtniecības būvin-ženierim, kas ir sagaidāms tuvākajānākotnē?Skaidrs, ka vidējais labklājības līmenisvalstī uz noteiktu laiku pazemināsies,daļa no būvniecības kompleksa dalīb-niekiem zaudēs pašreizējo darbu, ie-spējama neto algas samazināšanās untajā pašā laikā īres un komunālo mak-sājumu pieaugums.Ko darīt? Droši vien būtu grūti un ne-nopietni mūsu būvinženieriem dot kā-du vienotu universālu izdzīvošanas re-cepti, jo tādas nav. Tāpēc mēs iesakām:• centieties saglabāt labu reputāciju

savas profesionālās darbības jomāun būvniecības dalībnieku vidū, jono labiem darbiniekiem labprātīginešķiras neviens vadītājs;

• paaugstiniet savu kvalifikāciju unkompetenci, paplašiniet iespējamopakalpojumu piedāvājumu.

Cerams, ka šīs ekonomiskās problē-mas, kas ar visu iespējamo skarbumu ir

skārušas arī pasūtītāju dienestus, atrisi-nāsies. Tāpēc centieties kļūt nepiecieša-mi pasūtītājam (attīstītājam) būvniecī-bas un arī ekspluatācijas jautājumu ri-sināšanā. Izmantojiet LBS BSSI piedā-vāto iespēju sagatavoties un pēc tamsertificēties citā būvniecības jomā.Ja jums ir augstākā A2 līmeņa izglītībaēku celtniecībā, jūs, iegūstot vajadzīgobūvpraksi, varat saņemt būvpraksessertifikātu ne mazāk prestižās jomās,piemēram, ceļu un tiltu būvdarbu va-dīšanā un būvuzraudzībā.Vai ir kāda cerība? 2008. gada 25. au-gustā būvniecības sabiedrisko organi-zāciju pārstāvjiem bija kopīga sanāk-sme ar ekonomikas ministru KasparuGerhardu, valsts sekretāru Anriju Matī-su un citiem darbiniekiem, kas minis-trijā atbild par būvniecību. Tika no-lemts tuvāko trīs mēnešu laikā izstrā-dāt konkrētu būvniecības attīstības rī-cības plānu un ieviest efektīvu plānakontroles sistēmu, parakstīt memo-randu starp Ekonomikas ministriju unvisām ar būvniecību saistītajām sabied-riskajām organizācijām.Cerams, labestības gaisotne, kas valdī-ja minētajā sanāksmē, mūs pavadīsvisā rīcības plāna realizācijas laikā.

Mārtiņš Straume, LBS valdespriekšsēdētājs

Šoreiz žurnāls Būvinženieris tapa laikā,kad lielākā daļa sabiedrības, pat tie, kasikdienā nebūt nav pārlieku lieli sportalīdzjutēji, sekoja līdzi notikumiem Peki-nā. Bija taču olimpiskās spēles! Latvijaizelts, sudrabs un bronza. Prieks, gaviles,sāpes, vilšanās. Pilna emociju gamma. Šajā laikā sākās karš Gruzijā. Krievija arīpēc pamiera noslēgšanas neatstāja su-verēnas valsts teritoriju. Pasaule steidzāspiegādāt humāno palīdzību. Arī Latvija.Tieši šajā laikā Latvijā viesojās kara iz-mocītās zemes Afganistānas biznesasieviešu federācijas delegācija, lai pie-dalītos uzņēmēju mentoringa nomet-nē Rietumi — Austrumi un lūgtu Lat-vijas valsts atbalstu un palīdzību vairā-kās jomās, arī būvniecībā un būvniecī-bas speciālistu izglītošanā.Šā perioda un šo dažādo notikumukontekstā vērojot, kā mēs cits pret cituizturamies, kā reaģē mediji, sabiedrība,valsts varas pārstāvji — amatpersonasun ierēdņi —, nonācu pie secinājuma,ka vēl vairāk nekā jebkad agrāklīmējamies klāt veiksmīgajiem unuzvarētājiem. Un cik daudzi no mumspārvēršas gluži vai par mēslu vabolēm,maitasputniem un pat šakāļiem unmetas virsū tiem, kam kaut kāduiemeslu dēļ nepaveicās. Tiek aizmirstivisi šo cilvēku iepriekšējie panākumi unbrīžiem pat pārcilvēciskais darbs.

Varbūt tieši tas cilvēkus nogurdina, unviņi izskatās nelaimīgi. Tikmēr atklājies,ka laimīgākie un smaidīgākie cilvēkipasaulē mīt zemēs, kur valda trūkums. Šajā ziņā no mums krasi atšķiras ne tiktālu dzīvojošie skandināvi. Mums mū-žīgi nav labi. Bieži vien tikai runājam,bet runām neseko korekta rīcība. Arībūvniecībā.Ja nespējam būt godīgi un vienlīdzīgitirgū, meklējam pretīgus līdzekļus —citu apmelošanu, nozākāšanu. Priecā-jamies, ja izdodas „iemest sprunguļusriteņos”, jo nespējam sevi pārbaudītgodīgā cīņā un kopā iziet uz vienaskrejceliņa.Kas ar mums ir noticis? Kāpēc konkrētāsituācijā nemeklējam risinājumu ar nor-māliem līdzekļiem? Kāpēc aizvien bie-žāk dzirdu, ka šo valsti nav par ko mīlētun, ja vien ir iespēja, jādodas prom. Vaitiešām atbilde ir tik vienkārša: mumsvisu dzīvi ir mācīts melot, jo reti kuraivarai, valdībai, amatpersonai vārdi sakrītar darbiem. Un zivs taču pūst no galvas.Varbūt, ja ļoti pacenstos, mums tomērvisiem kopā izdotos atrast savā darba-vietā, pagastā, pilsētā un arī valstī gal-vas, kas nepūst.Mēs tik bieži dodamies meklēt pasau-les pieredzi dažādās nozarēs, varbūtpēdējais laiks meklēt arī šajā jomā.Mums gandrīz vienmēr ir iespēja nepa-likt malā un ietekmēt kādus procesus.Lai veicas!

Mārīte Šperberga,žurnāla Būvinženieris redaktore

Paldies par palīdzību šā numura tapša-nā LBS biedriem: Kārlim Grāmatniekam,Līvijai Kraujai, Mārtiņam Straumem,Skaidrītei Zepai, Ludmilai Okolovičai!

BvinÏenieris un vi¿a st¥baLabdien, kolïÆi!

L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 8 . N r. 8

2

IEVADS

3


IEVADS

cību un pilsētplānošanu 40 Dānijas in-ženieriem, kas ieradīsies Rīgā.

Latvijas Būvinženieru savienības IVkongress 25. aprīlīLBS biedru skaits — 241. Kongresā ie-radušies 168. Transporta problēmu dēļLBS biedrus no rajoniem pārstāv atse-višķi delegāti.Elmārs Gultnieks, pensionārs: „Kasturpmāk būtu jādara LBS? Jāpabeidziesāktais celtniecības struktūras jautā-jums. Svarīga ir sociālā aizsardzība. Ak-tīvāk jāpiedalās privatizācijas jautāju-mu risināšanā. Jāņem savā aizsardzībāpensijā aizgājušie LBS biedri, jo no dar-ba vispirms tiek atlaisti strādājošie pen-sionāri. Jādomā, kā nodarbināt likvidē-to organizāciju darbiniekus, LBSbiedrus.” Juris Noviks, RTU: „Pasaules latviešu zi-nātnieku kongresā 1991. gada jūlijā ti-kāmies ar ārvalstu būvniekiem. Vajadzē-tu noorganizēt šādu pasaules būvniekukongresu. Patlaban ir pieejama grāmataKā būvēt lētas mājas. Tas ir 1931. gadaizdevums, kas neatbilst mūsdienām.Nepieciešama jauna literatūra.”Konstantīns Kreišmanis, RTU: „1993.gadā maksimāli palīdzēt LLA un RTUabsolventiem iekārtoties darbā.”Videvuds Lapsa, RTU: „Iesaku kon-centrēt patentu kontroli. Jūtams speci-fiskās periodikas trūkums, celtniekiemnav pat savas avīzes. To varētu izdotLBS paspārnē.”

Andris Veiss, Autoceļu departaments:„Finansējuma trūkuma dēļ sabrūk ceļunozare. Ceļinieku sekcija izveidojusinolikumu par autoceļiem.” Ainārs Paeglītis, RTU: „Vajadzētu izvei-dot rakstu krājumu, ko LBS izdotuvienreiz gadā. Jāatspoguļo Operas re-staurācijas un cita līdzīga pieredze.Rakstiem vajadzētu būt divās valodās.Jau kongresā jāizveido redakcija.”Andris Šteinerts, LLA: „Aktualitāte —likums par pašvaldībām. Demokrātijapastiprinās, tomēr būvuzraudzība irnepieciešama! Latvijā nav savu normu.Izmantojam PSRS. Notiek pašdarbība.Iesaku lūgt Ministru padomei nesa-graut vecās būvinspekcijas struktūras.Jāizveido LBS darba grupa normatīvojautājumu risināšanai, jāizmanto Eiro-pas normas.”Tālivaldis Vēsmiņš, Liepājas VCT: „Lie-pājā nodibināta LBS kopa ar 22 bied-riem. Nodaļas ierosinājumi: • saņemtas labas atsauksmes par dzī-

vojamo māju katalogu, tāpēc ietei-cams šo darbu turpināt;

• vēlams izdot celtnieku kalendāru,kur publicētu jaunākos sasniegumusun dotu praktiskus padomus jauna-jiem lauku celtniekiem;

• izdot celtniecības terminoloģiju lat-viešu valodā (tas varētu būt naudasieguves avots);

• nopietni izturēties pret biedruuzņemšanu LBS, jo tas skarbūvnieku reputāciju, jāizstrādā

4

LBS valdes sēdes21. janvārīLīdz 1. janvārim LBS bija 211 biedri,šogad uzņemti 17.Tā kā Arhitektūras un celtniecības mi-nistrija uzskata, ka pagaidām jālicencētikai individuālā prakse, LBS desmitdienu laikā jāpabeidz nolikuma izstrā-dāšana. LBS gatavo vēstuli ministrijaiar pamatojumu par nepieciešamībulicencēt SIA. Radošajā kafejnīcā uzaicināts piedalī-ties arhitektūras un celtniecības mi-nistrs Aivars Prūsis, lai informētu LBSbiedrus par celtniecībā notiekošo. Nolemj apmeklēt viesnīcas Metropoleun Roma, izbraukt vasarā uz Liepāju,bet rudenī — uz Rēzekni, meklēt spon-sorus LBS atbalstam (līdz šim LBS at-balstījis tikai VBU Ķekava).19. februārīKopš pieņemts likums par bezpeļņasorganizācijām, LBS veic pasākumus, laiLBS tehnisko pakalpojumu biroju Būv-zinis reģistrētu kā šādu organizāciju.Statūtos pareizi jānoformulē līdzekļuizmantošana, jo peļņu nedrīkst izmak-sāt dividendēs, bet pēc likvidācijas visamanta jānodod valstij.Nolemj izveidot komisiju, lai ministrijaslicencēšanas sēdēs varētu piedalītiesčetri konkrēta profila LBS eksperti.24. martāIlgvars Niedols: „Valstī paredzēts likvi-dēt būvinspektoru dienestu, licencēša-na nenorit tā, kā varētu vēlēties, celt-niecības kvalitāte netiek kontrolēta.”Rita Skrastiņa: „Individuālajā būvnie-cībā valda visatļautība, spēkā esošienoteikumi neļauj kontrolēt, kā būvētājiietekmē kaimiņus un apkārtējo vidi.”Sergejs Meierovics: „Būvuzraudzībai

jābūt valsts, nevis pašvaldību kompe-tencē. Dažādi celtniecības kooperatīviir sajūgušies kopā ar pašvaldībām kāvienota mafija.”Valde nolemj līdz kongresam sagata-vot rezolūciju, ko pēc kongresa ie-sniegtu Ministru padomei unAugstākajai padomei, līdz nākamajaivaldes sēdei jāizstrādā priekšlikumi, kāpopularizēt LBS un Būvzini sabiedrībā.15. aprīlīValde nolemj, sākot ar 1. maiju, apzi-nāt visus LBS biedrus, kas zaudējušidarbu. Palīdzēt viņiem atrast darbu vaiatsevišķus pasūtījumus, radošajā kafej-nīcā izanalizēt sadarbības iespējas ardažādām sabiedriskajām organizāci-jām, sagatavot lekcijas par ceļu būvnie-

Hronika. 1992. gads


LBS 20 GADI

Videvuds Lapsa, Elmārs Gultnieks, Konstantīns Kreišmanis, Valdis Bundulis,Rita Skrastiņa, Juris Noviks

LBS 20 GADI

5


6

stingrāki kritēriji padarītā vērtēšanai;• jārūpējas par licencēšanu, jo tas cel-

tu to jaunizveidoto sabiedrību pres-tižu, kurās ir šādi speciālisti;

• celtniecībā jūtama lejupslīde, tāpēcjāatrisina privatizācijas problēmas.

Tālis Straume, Autoceļu departa-ments: „Ierosinu izveidot organizācijaskomiteju nākamā gada kongresam.Mums ir vājas saites ar sabiedrību, tā-pēc nepieciešams periodisks izdevums;jebkurš projekts ir jāapspriež, tikai pēctam jāveido kopējas nostādnes. Ceļi-niekiem ir ļoti grūti strādāt bez šādasapspriešanas.” Visvaldis Krauklis, LBS: „Periodiskaisizdevums ir nepieciešams, bet naudiņair jānopelna. Kā šim izdevumam izdzī-vot? Lai to varētu, nepieciešamā tirāžair 10 000. Sāpju bērns ir licencēšana.Materiāli ir sagatavoti, bet pagaidāmnekas nekust no vietas, jo Augstākāpadome mūsu priekšlikumus neņēmavērā.”Voldemārs Prūsis: „Laukceltnieks iruzņēmums, kas pārstāv Latvijas celt-niekus un dod uzdevumus būvinženie-riem. 1993. gadā attīstīsies būvniecībaprivātīpašniekiem. Līdztekus licencēša-nas procesam būs nepieciešams no-teikt profesionalitāti. LBS jāparāda savaattieksme visos pamatjautājumos.Turpmākajos plānos jāiekļauj noteiku-

mi, kas ļautu uzbūvēt konkurētspējī-gus objektus.”Aivars Prūsis: „Kā LBS būtu jāpalielinasava autoritāte Latvijā? LBS jānosaka li-cencēšanas kārtība, jāizdod profesio-nāli katalogi. LBS noteiktu labākos pro-jektus, un tie tiktu iekļauti katalogā. Jā-ievieš diploms, licence vai sertifikāts. Toizdotu LBS, un tam uzticētos visā Latvi-jā. Vajadzīga konsultantu firma, kasveicinātu ekspertu darbību. Tā būtuaugstākā instance, kas dotu savu vēr-tējumu. Nepieciešami starptautiski se-mināri par dažādiem tematiem. LBS jā-izsaka savs viedoklis par sabiedrībā ak-tuālām problēmām. Nepieciešama sa-darbība ar Lietuvu un Igauniju.”Juris Tervits, Tehniskais centrs: „Ja iz-devums būs divās valodās, tas būs ļotipieprasīts un atmaksāsies. Informatīva-jam izdevumam jānosaka cena, orga-nizatoriskie piedāvājumi, darba izmak-sas, mašīnu piedāvājums, īre untamlīdzīgi.

Kongresa rezumējums Izveidojusies sadarbība ar Latvijas Re-publikas direktīvajiem orgāniem un toizveidotajām komisijām konkrētu taut-saimniecisku programmu un jautāju-mu risināšanā.Paplašināti sakari ar citām radošajāmsabiedrībām.

Attīstīta būvinženieru sagatavošanaskoncepcija un uzsākta tās realizācija.Būvinženieru kvalifikācijas paaugstinā-šanai organizētas ekskursijas uz repub-likas celtnēm, kā arī pārrunas par ak-tuālām celtniecības problēmām (rado-šās kafejnīcas).Pateicoties Būvziņa aktivitātēm, palieli-nājušies LBS ienākumi. Nav īstenota būvinženieru licencēšana,celtniecības normatīvu un mācību grā-matu izdošana.

No kongresa lēmuma Ar rezolūciju Par autoceļiem un Par pa-sākumiem celtniecības kvalitātes no-drošināšanā autoru līdzdalību sagata-vot vēstules Latvijas Republikas direktī-vajiem orgāniem ar konkrētiem priekš-likumiem stāvokļa uzlabošanai.Par LBS Goda biedriem apstiprinātGeorgu Kunnosu (RTU), KonstantīnuKreišmani (RTU), Andri Paleju (Kanāda)un Jāni Paliepu (Kanāda).

Rezolūcija Par autoceļiem(Fragmenti)(..) Ceļu saimniecībai netiek atvēlēts pie-tiekami daudz līdzekļu, netiek ņemtsvērā inflācijas līmenis un sadārdzi-nājuma koeficients (ceļu nozarē atka-rībā no reģiona tas ir robežās no 18 līdz27). Piemēram, benzīns kļuvis 133 rei-

zes dārgāks, dīzeļdegviela — 157 rei-zes, bitumens — 250 reizes. Katram ce-ļu uzņēmumam par dzīvojamā fondauzturēšanu jau jāmaksā miljonos rubļu.1992. gada pirmajam pusgadam valstsbudžetā atvēlētie 185 miljoni rubļu at-bilst tikai 14,2 miljoniem pirmsinflācijaslaika rubļiem, un tie ir tikai 19,2% no1990. gada finansējuma līmeņa.Būvinženieri ir meklējuši enerģijas unmateriālu resursu racionālākas izman-tošanas un izmaksu samazināšanas ie-spējas. Tomēr šie meklējumi un rastāsiespējas kļuvuši nesamērojami ar strau-jo inflācijas procesu un rīcībā esoša-jiem līdzekļiem.1992. gadā sācies krass ceļu saimniecī-bas sabrukšanas process, jo: • gandrīz pārtraukta autoceļu būvnie-

cība un remonts, darbs netiek turpi-nāts iesāktajos objektos;

• ievērojami samazināts ceļu un tiltuuzturēšanas darbu apjoms, līdz ar tosamazinās to kravnesība un satik-smes drošības līmenis;

• ievērojami samazinās ceļu sistēmāstrādājošo skaits. Tā turpinoties, ceļunozares uzņēmumos paliks 20–40%no 1991. gada beigās strādājošajiem;

• apzināti jāsamazina ražošanas jau-das, izpārdodot ceļu būvmašīnas.

Būvdarbu pārtraukšana iesāktajosobjektos un to iekonservēšana līdz


LBS 20 GADI LBS 20 GADI

7


8

finansēšanas atjaunošanai radīs ievēro-jamus zaudējumus Latvijas ekonomikaiik dienas. Piemēram, nepabeidzot būv-darbus un nenododot satiksmei Jūr-malas apvedceļu un Lielupes tiltu pieSlokas, katru dienu rodas papildu izde-vumi 100–150 tūkstošu rubļu apmērā.Tas pats attiecas par Aiviekstes tiltu piePļaviņām. Šeit visa satiksme jānovirzapa 8 km garu apbraucamo ceļu. Liekiekilometri ir sevišķi nevēlami degvielasdārdzības un deficīta apstākļos. Sliktsautoceļu stāvoklis tieši veicina degvie-las patēriņu.LBS biedri ir satraukti par situāciju unuzskata par savu pienākumu informētLatvijas valdību un parlamentu.(..) Autoceļi ir tā infrastruktūras daļa,kas nepakļausies privatizācijai un kamjebkuros apstākļos būs jānodrošina ne-pārtraukta un droša funkcionēšana.LBS ierosina Latvijas valdībai un parlamentam:• izskatīt nelabvēlīgo situāciju Latvijas

ceļu saimniecībā un iedalīt naudas lī-dzekļus atbilstoši autoceļu tīkla kvali-tatīvas uzturēšanas pamatprincipiemun ceļu nozares absolūti nepie-ciešamajām minimālajām prasībām;

• izskatīt svarīgāko autoceļu būvniecī-bas objektu sarakstu un šiem dar-biem veidot neatkarīgu finansējumu

no ceļu un tiltu uzturēšanas darbufinansēšanas, nākotnē būvniecībasobjektu finansēšanu pārkārtot pēcmērķprogrammu principa;

• sekmēt ceļu uzņēmumu dzīvojamāfonda nodošanu vietējām pašvaldī-bām, lai ceļiem nepieciešamānauda nebūtu jānovirza šā fondauzturēšanai.

(..) Valdības un parlamenta atsaucībastimulētu būvinženieru aktivitāti papil-du intelektuālo un tehnisko iespējumeklēšanā, kas sekmētu ceļu nozaresfunkcionēšanu šajā Latvijas ekonomi-kai ļoti grūtajā laikā.

Latvijas Būvinženieru savienības IVkongresa rezolūcija Par pasākumiemceltniecības kvalitātes nodrošināšanāAtjaunojoties demokrātijai un attīsto-ties decentralizācijai Latvijā, liela daļapārvaldes funkciju tiek nodotas pašval-dību rokās. Šo tendenci nostiprina Lat-vijas Republikas Augstākās padomes1992. gada 5. februārī pieņemtais li-kums Par rajona pašvaldību. Ar šo liku-mu rajona pašvaldību kompetencē no-nāk arī celtniecības uzraudzība.Atbalstot decentralizāciju un pašval-dību kompetences paplašināšanu,Latvijas Būvinženieru savienības IVkongress ar nožēlu konstatē arī da-

žas negatīvas parādības. (..) Tiek lik-vidētas esošās celtniecības uzraudzī-bas inspekcijas struktūras, kas pār-stāv valsts intereses un kontrolē nor-matīvo aktu ievērošanu celtniecībā.Situācijā, kad Latvijā nav izstrādātaceltniecības normatīvo aktu uzrau-dzība, tas var novest pie valsts inte-rešu ignorēšanas un pat patvaļībāmgan būvatļauju izsniegšanā, ganceltniecības procesa kontrolē. Pie-mēram, Rīgas rajona pašvaldības unto institūcijas, apstiprinot projektus(izsniedzot būvatļaujas), nelikumīgipieprasa uz oficiāli reģistrētu uzņē-mumu izstrādātiem projektiem licen-cētu arhitektu parakstus.Uzskatām, ka pārejas periodā, kamērLatvijā vēl nav izstrādāti attiecīgi nor-matīvie dokumenti (Latvijas būvnor-mas LBN) par būvatļauju izsniegšanuun celtniecības uzraudzību, nedrīkstgraut esošo celtniecības uzraudzībasinspekciju. Celtniecības uzraudzību pa-gaidām nepieciešams atstāt valsts in-

stitūciju rokās. Savukārt LBS no savaspuses apņemas aktīvi iesaistīties minē-to LBN nodaļu (Būvatļauju izsniegša-nas kārtība un Celtniecības uzraudzī-ba) izstrādē. Tāpēc Latvijas Būvinženieru savienībasIV kongress:• lūdz Latvijas Republikas Ministru pa-

domei līdz 1993. gada 1. martamceltniecības uzraudzības funkcijasatstāt LR Arhitektūras un celtniecī-bas ministrijas Valsts celtniecībasinspekcijai;

• pieprasa nekavējoties pārtrauktnelikumīgo praksi, ka dažu pašval-dību galvenie arhitekti pieprasa li-cencētu arhitektu parakstu uz ofi-ciāli reģistrētu uzņēmu izstrādā-tiem projektiem;

• ierosina Latvijas Republikas Arhitek-tūras un celtniecības ministrijai kopī-gi ar ieinteresētajām organizācijāmizstrādāt Latvijas būvnormu nodaļasBūvatļauju izsniegšanas kārtība unCeltniecības uzraudzība;


LBS 20 GADI

9

LBS 20 GADI


10


• ierosina no LBS biedriem izveidotdarba grupu priekšdarbu veikšanaiLatvijas būvnormu Būvatļauju iz-sniegšanas kārtība un Celtniecībasuzraudzība projektu izstrādei.

LBS valdes sēdes21. maijāIlgvars Niedols: „Mums ir svarīgs būv-inženiera prestižs, tāpēc nost ar mas-veidību LBS. Mums ir būtiska biedrunodrošināšana ar darbu bezdarba ap-stākļos un sadarbība ar ārzemju latvie-šiem — būvinženieriem.”Visvaldis Krauklis: „Mūsu saimnieciskādarbība ir projektēšana, ekspertīze, ēkuvērtības noteikšana, informatīvi izdevu-mi. Kopā ar Kanādas latviešiem gatavo-jamies izveidot trīs reģionālos instru-mentu iznomāšanas punktus. Būvzinisir reģistrēts kā bezpeļņas uzņēmums.”10. jūnijāNolikuma par būvinženieru licencēša-nu izstrādāšanā piedalījās daudzi būv-inženieri, bet vislielāko ieguldījumu de-vis Kārlis Rocēns, Raimonds Eizenšmitsun Valdis Bundulis.Valde nolemj, ka LBS darba grupa sa-gatavos vēstuli Augstākajai padomeipar nepieciešamību licencēt būvmate-riālu ražošanu.23. septembrīTā kā gaidāma pasaules latviešu būv-inženieru sanāksme, tiek nolemts

visiem biedriem rakstiski par topaziņot un gaidīt priekšlikumus parapspriežamajiem tematiem un kon-gresa programmu.Valde nolemj apmeklēt VIA Baltica tra-si, organizēt radošo kafejnīcu un semi-nāru par VIA Baltica, piedalīties kon-gresā, kas veltīts dzelzsbetona izman-tošanai, LBS iestāties Latvijas Tirdznie-cības palātā, lai varētu piedāvāt savuintelektuālo potenciālu.21. oktobrīRaimonds Eizenšmits informē par pa-saules latviešu būvinženieru kongresatematiem, darba kārtību, organizācijuun atbildīgajiem.Valde nolemj izveidot Būvziņa rezervjufondu, kas paredzēts tā struktūrvienī-bu attīstībai, izveidot komisiju, kas iz-strādātu standartus ūdensapgādē unkanalizācijā. Tajā būs arī AleksandrsTimšāns, Andris Krēsliņš.24. novembrīLBS komisija izpētījusi inženiertīklutresta pārvaldnieka Romana Oļengovi-ča ierosinājumu par firmas Hobas cau-ruļu izgatavošanu un devusi pozitīvuslēdzienu.16. decembrīTiek runāts par būvmateriālu ražošanuLatvijā — par sadarbības partneriem,par iespējām ražot vietējos materiālusun pārprofilēties, par potenciālajieminvestoriem.

29. maijā Latvijas Būvinženierusavienība sumināja tos LBS biedrus,kas ar savu darbu veicinājuši objektuiekļūšanu LBA konkursa Gada labākābūve 2007 uzvarētāju godā. Tika sveikti pasūtītāji, galveniebūvuzņēmēji, darbuzņēmēji,būvuzraugi un projektētāji.

Nominācijā Jaunbūve1. vieta — daudzstāvu dzīvojamā mājaG. Astras ielā 8, k–1, Rīgā. Jānis Lancers, Vitālijs Čaplinskis, OļegsTarasovs no SIA PBLC un VladimirsKožuhovs no SIA IV projekts.2. vieta — mazstāvu daudzdzīvokļudzīvojamo ēku kvartāla apbūve Jaunbi-ķeri Kaivas ielā 29, Rīgā. Jānis Šperbergs, Arnis Ivuškāns no

SIA Merks un Mārtiņš Draudiņš,būvuzraugs.3. vieta — daudzfunkcionālā sabiedris-kā un ražošanas ēka Vienības gatvē198, Rīgā. Kārlis Grāmatnieks, būvuzraugs.Veicināšanas balva — daudzstāvu so-ciālā dzīvojamā māja Gobas ielā 20,k–2, Rīgā.Guntis Grīnbergs, Valdis Trops, Va-lentīna Šeškena, Andris Bīriņš, ZitasJaneliukštis, Ilvess Muižnieks, ValērijsKasjanovs no SIA Pilsētbūvnieks unUldis Šulcs no SIA Infinitum.

Gada labÇkie

Latvijas BvinÏenieru savien¥bas Bvniec¥bas speciÇlistu sertifikÇcijas institta(LBS BSSI) biedri 18. septembr¥ piedalÇs tehnoloÆiskajÇ seminÇrÇ.

ProgrammÇ VizuÇla informÇcija par Br¥v¥bas gatves un Juglas ielas

divl¥me¿u krustojuma tuneli — SIA LBS–Konsultants mÇc¥bu telpÇ.Juglas pÇrvada apskate. Gaujas tilta apskate MurjÇ¿os.

Tik‰anÇs ar Cïsu pilsïtas domes vad¥bu, LBS apvienotÇs Cïsu, LimbaÏureÆionÇlÇs kopas pÇrstÇvjiem un bvfirmu vad¥tÇjiem Cïsu domï.

Cïsu JaunÇs pils rekonstrukcijas apskate.

LBS 20 GADI

11

AKTUALITĀTES


12

Veicināšanas balva — biroja ēkaDuntes ielā 6, Rīgā.Jānis Doniņš, Andris Blanks, JānisŠperbergs no SIA Merks, MārtiņšDraudiņš, būvuzraugs.

NominācijāRekonstrukcija2. vieta — SIA Jēkabpils RCS operācijubloka renovācija Pormaļa ielā 125,Jēkabpilī.Jāzeps Šesters, būvuzraugs.3. vieta — Lattelecom administratīvāēka G. Astras ielā 2, Rīgā. Uldis Jursons no SIA Celt.Veicināšanas balva — pagastmājaLauciene Laucienes pagastā, Talsurajonā.Tālis Brants, būvuzraugs.Veicināšanas balva — A. PumpuraRīgas 11. pamatskolas rekonstrukcijaMaskavas ielā 197, Rīgā.

Gunārs Ārgalis, Aivars Mauriņš noSIA Agroprojekts, Uldis Zālītis, būvuz-raugs, Aivars Valbahs no SIAModuls–Rīga, Juris Siņelobovs, SIACēsu būvnieks.Veicināšanas balva — reģionālā infor-mācijas un kultūras darbinieku mācībucentra ēkas rekonstrukcija Dobeles ielā30, Daugavpilī. Anatolijs Dubins, Aleksandrs Prela-tovs, Aleksandrs Vasiļjevs, LudmilaVasiļjeva, Marija Krumpļevska, noSIA Gādība, Valērijs Obrazumovs,būvuzraugs, Viktors Lukjančiks noSIA LK Projektu grupa.

Nominācijā Restaurācija1. vieta — dzīvojamā māja Ogļu ielā 8,Rīgā. Aldonis Peičs no SIA RUP.2. vieta — Amatu māja Skolas ielā 3,Ventspilī. Aivars Avotiņš no SIA Pilsbūve.3. vieta — Amatniecības resursu —

tradīciju nams Pļavasbūtes Kaugurupagastā, Valmieras rajonā. Jānis Matisons, Jānis Rutkovskis,Sandris Apsītis no SIA SCO centrs.

NominācijāInženierbūve1. vieta — Saulkrastu apvedceļa būv-niecība, 1., 2. un 3. posms, Rīgas unLimbažu rajonā. Anatolijs Gulbis, Māra Cimdiņa,Jānis Zavickis no AS PKF Ceļuprojekts.2. vieta — tilts pār Gauju Ādažos,Ādažu novadā, Rīgas rajonā. Ainārs Paeglītis, projektētājs, OjārsGulbis, būvuzraugs.2. vieta — Austrumlatgales reģionasadzīves atkritumu poligona Križev-nieki būve Rēzeknes reģiona Ozolai-nes pagasta teritorijā un 26 esošo iz-gāztuvju rekultivācija, Križevnieki 2,

Križevnieki, Ozolaines pagastā, Rē-zeknes rajonā. Andrejs Magaznieks, SIA Būvalts R.Veicināšanas balva — Jūrmalas kanali-zācijas cauruļvadu renovācija, skaloša-na un CCTV izpēte Jūrmalas pilsētā.Aivars Brambis, SIA Aqua Brambis.

NominācijāElektromontāžas darbi1. vieta — biroja ēkas jaunbūveDuntes ielā 11, Rīgā.Bruno Fībigs no SIA AZ Inter, RaitisTeivāns no SIA Moduls–Rīga.3. vieta — BMW autocentrs K. Ulmaņagatvē 123, Rīgā.Jānis Lancers, Oļegs Tarasovs, VitālijsČaplinskis no SIA PBLC, Raitis Teivānsno SIA Moduls–Rīga.

Mārītes Šperbergas foto


13

AKTUALITĀTES


AKTUALITĀTES

tektu grupa. Tās piedāvājumā estrādeitika paredzēta katras izrādes vajadzī-bām maināma montējamā daļa: akus-tiskie vairogi, ekrāni, gaismas, dekorāci-jas, kulises un skaņas iekārtas. Vairoguizkārtojuma maiņa nodrošinās dažādarakstura pasākumiem atbilstošu akus-tiku. SIA Arhitekta J. Pogas birojs pie-dāvāja saglabāt iepriekšējās estrādesveidolu. Tika sagatavots priekšlikumspar estrādes rekonstrukcijas darbuīstenošanu divos posmos. Līdz 2008.gada Vispārējiem latviešu dziesmu undeju svētkiem Lielajā estrādē bija jāveicrekonstrukcijas darbi, kas nepieciešamidalībnieku drošībai, jāsakārto infra-

struktūra: ūdensvads, kanalizācijassistēmas, kā arī estrādes teritorija.Rekonstrukciju veica SIA PBLC. De-montāžas darbu laikā laboratorijās tikapārbaudīti dažādu konstrukciju parau-gi, lai noskaidrotu to akustiskās īpašī-bas, tika veikti arī vertikālie mērījumiun konstrukciju izturības pārbaudes.Rekonstruētajā estrādē īpaši gādātspar akustiku, drošību, par tās piemēro-tību apjomīgu kultūras un brīvā laikapavadīšanas pasākumu īstenošanai.Lielās estrādes rekonstrukcijā ieguldītideviņi miljoni latu.


14

12. jūnijā Latvijas Būvinženierusavienības biedriem bija iespējaapskatīt Mežaparka estrādi dažasdienas pirms tās nodošanasekspluatācijā. Ekskursiju vadīja LBS valdes loceklis un Būvniecībastehnoloģiju sekcijas vadītājs Eduards Raubiško.

2008. gada jūlijā Mežaparka Lielajāestrādē notika Dziesmu un deju svētki.Lai tos varētu sekmīgi un droši aizvadīt,2005. gada novembrī Rīgas dome lū-dza Latvijas Būvinženieru savienībaiveikt 1955. gadā būvētās estrādes teh-niskā stāvokļa apsekojumu, lai noteik-tu nepieciešamos pasākumus estrādesrekonstrukcijai vai jaunas estrādes būv-niecībai, tostarp pasākumus akustikas,skatītāju zonas un infrastruktūrasuzlabošanai.2006. gada martā Rīgas dome saņē-ma tehniskās apsekošanas un izpētesatzinumu no SIA LBS–Konsultants. Ie-

pazīstoties ar iepriekšējos gadu desmi-tos plānotajiem un īstenotajiem estrā-des rekonstrukcijas darbiem, kā arī ie-gūstot jaunākos estrādes tehniskā stā-vokļa apsekojuma rezultātus — attiecī-go nozaru ekspertu novērtējumu, ana-līzi un ieteikumus —, LBS izstrādāja re-komendācijas, lai uzlabotu estrādestehnisko stāvokli un pilnveidotu estrā-des turpmākās izmantošanas iespējasun vizuālo tēlu.Eksperti atzina, ka nesošā karkasa kon-strukciju demontāža nav nepiecieša-ma. Esošās konstrukcijas ir izmantoja-mas par rekonstruējamā objekta bāzi,vienlaikus likvidējot ekspertu atzinumāminētos tehniskos bojājumus un nepil-nības — tribīņu pakāpienu nesošāstiegrojuma koroziju, ko izraisījusi be-tona aizsargkārtas atslāņošanās, plai-sas iekštelpu nesošo konstrukciju ap-darē, būvelementu nolietojumu.Rīgas domes konkursā par Lielās estrā-des pārbūvi uzvarēja Jura Pogas arhi-

BvinÏenieri MeÏaparka estrÇdï


AKTUALITĀTES

15

AKTUALITĀTES


16


par bibliotēkas ēkas un tās infrastruk-tūras objektu arhitektonisko sasaisti,tostarp apbūves intensitāti un blīvu-mu, analizēs teritorijas labiekārtošanasrisinājumus, izskatīs priekšlikumus parinfrastruktūras objektu būvniecībā iz-mantojamajiem materiāliem un krāso-jumu, kam nākotnē jāatbilst Gaismaspils vienotajam vizuālajam tēlam.Arhitekts G. Birkerts izstrādās priekšli-kumus arī risinājumiem, kā LNB infra-struktūras objektos veiksmīgi integrētarhitektoniski vērtīgās detaļas no de-montētās ēkas Uzvaras bulvārī 2. Ēkasizpēte, kurā tika noteikti saglabājamieēkas elementi, tika veikti atbilstoši Rī-gas vēsturiskā centra saglabāšanas unattīstības padomes lēmumam.LNB infrastruktūras objektu būvprojek-tu skiču stadijā plānots izstrādāt līdz šāgada septembrim, bet tehniskais pro-jekts jāsagatavo līdz 2009. gada vi-dum. LNB infrastruktūras objektu pro-jektēšanu nodrošina SIA Arhitektu bi-rojs Ģelzis–Šmits–Arhetips, savukārtinženierrisinājumus projektā izstrādāSIA Constructus.

Elīna Bīviņa,valsts aģentūras Jaunie „Trīs brāļi”

komunikācijas nodaļas vadītāja

Mārtiņš Prīsis, SIA Baltic Constructionconsultancy projektu vadītājsSandris Dzērvītis, SIA Būvdarbs 1projektu vadītājsJānis Igaunis, AS Rīgas Starptautiskāautoosta tehniskais direktorsGatis Počs, SIA Celmiņa Būvkonstruk-ciju Projektēšanas birojs inženierisprojektētājs

Mārtiņš Žogota, Jelgavas Izglītībaspārvaldes projektu speciālists Mārtiņš Studers, SIA Peikkotirdzniecības inženieris Uldis Lielvalodis, SIA Commodovaldes priekšsēdētājs Oskars Rungevics, SIA PERI projektuvadītājs

Jaunie biedri

Nolūkā ievērot Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģijas ieteikumus LatvijasNacionālās bibliotēkas infrastruktūrasobjektu projektēšanas procesā irpieņemts lēmums atteikties no ieceresveidot gājēju tiltu pār Mūkusalas ielu,kas sākotnēji bija plānots kā bibliotē-kas priekšlaukuma savienojums arDaugavas krastmalu.

Vienošanās par šādām izmaiņāmpanākta, projektētājiem sadarbojotiesar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkasarhitektu Gunāru Birkertu.Valsts aģentūras Jaunie „Trīs brāļi” di-rektors Zigurds Magone stāsta: „Atsa-koties no ieceres izbūvēt promenādijeb tiltu pār Mūkusalas ielu, nebūs ne-pieciešama iepriekš plānotā Mūkusalasielas padziļināšana un ar to saistītā in-ženiertīklu un ielu pārbūve Daugavaskreisajā krastā tik lielā apjomā, kā tikaparedzēts iepriekš.”LNB infrastruktūras objekti, tostarp te-ritorijas iekārtojums, autostāvvieta, gā-jēju pāreja pār Mūkusalas ielu un

daudzfunkcionāla tehniskā ēka, Rīgaspilsētas Arhitekta kolēģijā detalizētāskiču stadijā tika prezentēti šā gada19. jūnijā. Projekts kopumā guva kolē-ģijas atbalstu ar nosacījumu, ka turp-mākajā projektēšanā atsevišķi risināju-mi tiks precizēti. Koriģējamo infra-struktūras objektu vidū tika minēta arīpāreja pār Mūkusalas ielu, jo kolēģijaseksperti izteica bažas, ka tilts veidojaspar smagnēju inženiertehnisku būvi,kas varētu aizsegt bibliotēkas ēku, kāarī skatu no bibliotēkas pirmajiem stā-viem uz Vecrīgu.Lai nodrošinātu, ka LNB infrastruktūrasrisinājumi saskan ar sākotnējo ieceripar Gaismas pils teritorijas iekļaušanosRīgas pilsētvidē, valsts aģentūra Jaunie„Trīs brāļi” augusta beigās parakstīja lī-gumu ar arhitektu Gunāru Birkertu parkonsultāciju pakalpojumiem infra-struktūras objektu projektēšanā.G. Birkerts līguma ietvaros sagatavospriekšlikumus LNB infrastruktūras ob-jektu arhitektoniskās attīstības iespē-jām, piedalīsies nosacījumu izstrādē

Main¥ti NacionÇlÇs bibliotïkasinfrastruktras objektu risinÇjumi Apsveicam jubilÇrus!

Ir tikai viens labums, kas ir laim¥gasdz¥ves cïlonis un balsts: uzticïties sevpa‰am. Celies, ieelpo dzi∫i un pievÇrïkrauju vienÇ elpas vilcienÇ! Grt¥basstiprina cildenas dvïseles. (Seneka)

jlijÇVilhelmu Kozindu, Arti Dzirkali,

Videvudu Åriju Lapsu, Valdi Zelti¿u,Gunu Skangali, JÇni Cimdi¿u,

Aleksandru Vlasovu, KÇrli Skrasti¿u,Normundu Mitko

augustÇValdi Kolkovski, Aivaru Vilmani,Rolandu Zeltu, Raimondu Kalïju,

GunÇru Sili¿u, Bruno Livki‰u, GuntiAndersonu, GenÇdiju Grigorjevu

septembr¥Edgaru C¥ruli, Raimondu Ozoli¿u,Intu Graudi¿u, Ausekli Gailumu,Gintu ·˙enderu, Vladislavu Babko

Par jubilÇriem varat las¥t mÇjaslapÇwww.lbs.building.lv sada∫Ç JubilÇri.

Par pïdïjiem mïne‰iem — sada∫Ç AktualitÇtes

AKTUALITĀTES

17


AKTUALITĀTES

18


JūnijsValdes sēde notika Rīgas Tehniskāsuniversitātes Būvniecības fakultātē.Fakultātes dekāns LBS biedrs JurisSmirnovs iepazīstināja ar RTU vēsturi,mācību programmām un interesi par tām studentu vidū.

Eduards Raubiško ieteica LBS pierādītRTU Senātam nepieciešamību pēcspecializētajiem priekšmetiem, jo paš-laik studenti vairāk apgūst vispārizglī-tojošos, taču nākotnē paredzēts, katieši profesionālās organizācijas no-teiks speciālistu kvalifikāciju un sertifi-kāti netiks izsniegti tiem, kas nebūsapguvuši specializētos priekšmetus.Pašlaik RTU piedāvā vairākus šādus iz-vēles priekšmetus. Pasniedzēju vidējaisvecums ir 54,5 gadi, un viņi ir pārslo-goti, diemžēl valsts piedāvātais atal-gojuma modelis mācību spēkiem ne-vieš pārliecību, ka nākotnē tas varētuieinteresēt jaunos speciālistus strādātpar pasniedzējiem.

Silvija Štrausa nosauca LLU Lauku inže-nieru fakultātē studējošo skaitu, iepa-zīstināja ar mācību programmām unprakses iespējām. LLU ir ieguvēja salī-dzinājumā ar RTU, jo nav atteikusiesno piecu gadu mācību sistēmas, unstudenti, beidzot augstskolu, iegūst arīinženiera diplomu. Savukārt RTU pat-laban atgriežas no trīsgadīgā bakalau-ru kursa pie 4,5 gadu apmācības inže-nieriem. LLU studentiem ir iespēja spe-cializēties, pateicoties piedāvātajiem

ZinÇ‰anai un turpmÇkai r¥c¥baiJūlijā sākās pieteikšanās žurnālaLatvijas Būvniecība konkursam Gadabūvinženieris Latvijā 2008, kas tiekrīkots sadarbībā ar Latvijas Būvinže-nieru savienību un kompānijāmSakret, Sadolin un Ramirent. ŽurnālaLatvijas Būvniecība redakcija iecerējusišādu konkursu rīkot katru gadu.

Ik gadu dažādas būves un projekti sa-ņem prestižas būvniecības un arhitek-tūras balvas. Daudzi no šiem objek-tiem inženiertehnisko risinājumu ziņāir interesanti un sarežģīti, un inženieruieguldījums šo būvju tapšanā ir ļoti no-zīmīgs. Taču visbiežāk tas paliek aizkadra — gan sabiedrībai, gan kolē-ģiem. Ar šo konkursu mēs vēlamiesparādīt būvinženieru veikumu, pievērstsabiedrības uzmanību inženiera profe-sijai un paaugstināt tās prestižu, kā arīatrast nozares labākos profesionāļus. Konkursa misija ir novērtēt cilvēkus,kuru profesionālais darbs bijis nozī-mīgs būvniecības kvalitātes sekmēšanāLatvijā. Mūsu mērķis ir noskaidrot veik-smīgāko projekta vadītāju, sertificētobūvdarbu vadītāju, jauno būvinženieri,labāko sertificēto inženieri konstrukto-ru Latvijā 2008. gadā.Konkurss beigsies 2009. gada martā.Uzvarētāji saņems vērtīgas balvas, tikspiešķirtas arī dažādu organizācijuspeciālbalvas. Konkursa nolikums pie-ejams žurnālā Latvijas Būvniecība uninternetā: www.latvijasbuvnieciba.lv.Konkursa pretendentus vērtēs žūrija,kuras sastāvā ir 11 būvniecības nozarēpazīstami eksperti, sabiedrisko organi-zāciju, mediju un citu jomu pārstāvji:Mārtiņš Straume (Latvijas Būvinženierusavienība), Viktors Puriņš (Latvijas Būv-nieku asociācija), Tālis Straume (VAS

Latvijas Valsts ceļi), Jānis Kols (SIA Lat-vijas Energoceltnieks), RaimondsEizenšmits (Latvijas Inženierkonsultan-tu asociācija), Leonīds Jākobsons(Valsts būvinspekcija), Ārijs VidevudsLapsa (Rīgas Tehniskā universitāte, Lat-vijas Betona savienība), Māris Gailis(AS Māris Gailis), Juris Grīnvalds (SIASakret), Mārīte Šperberga (LatvijasBūvinženieru savienība), Lana Jūra(žurnāls Latvijas Būvniecība). Piedalīties konkursā var personas, kasstrādājušas būvobjektos, kuri 2008. ga-dā atrodas celtniecības procesā vai irnodoti ekspluatācijā 2007. un 2008.gadā. Par dalību konkursā nav jāmaksā.Pretendēt uz tituliem Gada projektavadītājs Latvijā 2008 un Gada būvdar-bu vadītājs Latvijā 2008 var Latvijā strā-dājošs būvinženieris, kura inženieradarba pieredze nav mazāka par pie-ciem gadiem. Pretendēt uz titulu Gadajaunais būvinženieris Latvijā 2008 varbūvinženieris ar divu līdz piecu gadudarba pieredzi. Pretendentam uz tituluGada inženieris konstruktors Latvijā2008 nepieciešams vismaz piecu gadustāžs konstruktora darbā. Pretendentus konkursam piesaka trešāpuse — būvfirmas, darba devēji, pro-jektu pasūtītāji, par pretendenta darbī-bu informēti un zinoši Latvijas iedzīvo-tāji, pilsētu un pašvaldību pārstāvji, uz-ņēmēju organizāciju pārstāvji, juridis-kas un fiziskas personas, kas nav pre-tendenta pirmās pakāpes radinieki.Papildinformāciju par konkursu varsaņemt pa e-pastu: [email protected]; tālr. 67061643, 67061600;www.latvijasbuvnieciba.lv.

Lana Jūra

Tiks vïrtïti labÇkie bvinÏenieriAKTUALITĀTES

19

VALDES SĒDES


20

izvēles priekšmetiem. Līdz šim topoša-jiem būvniekiem RTU konkurss bijis vai-rāk nekā seši cilvēki uz vienu vietu, at-sevišķās specialitātēs pat desmit, betLLU — vairāk nekā pieci cilvēki uz vienuvietu.Aivars Jurjāns izklāstīja Eiropas Civiloinženieru padomes viedokli izglītībasjautājumos, salīdzināja Baltijas valstuaugstskolu programmas.

JūlijsLBS valde 22. jūlijā tikās neparastākosapstākļos — Vaļņu un 13. janvāraielas krustojumā. Pateicoties LBSbiedra būvinženiera SergejaMeierovica iniciatīvai, valdes locekļiapskatīja objektus Vecrīgā, Vaļņu ielā49, Teātra ielā 10 un Tirgoņu ielā 1/3,un iepazinās ar būvdarbu radītajāmavārijas situācijām.

Sergejs Meierovics pastāstīja, ka SIALBS–Konsultants ir saņēmis vairākuspasūtījumus avārijas seku novērtēšanaiun slēdzienu sagatavošanai par objek-tiem Teātra ielā 10, Tirgoņu ielā 1/3,Vaļņu ielā 49. Detalizēti izvērtējot si-tuāciju un iepazīstoties ar tehnisko do-kumentāciju un izpilddokumentāciju,viņš šajos objektos konstatējis kopīgas

iezīmes, kas raksturīgas konkrētajāssituācijās. Nevienā no objektiem Rīgas pilsētasBūvvalde, izdodot plānošanas un arhi-tektūras uzdevumu, nav norādījusi ne-pieciešamību iestrādāt projektā apkār-tējo ēku noturības pasākumus. Nav ie-vēroti LBN 207-01 (3. p.) un LBN214–03 (68. p.).Būvatļauja izsniegta 0 ciklam, nepie-prasot projekta ekspertīzi, kā arī navsaskaņots skiču projekts, ko nosakaVispārīgie būvnoteikumi (116. p.).Valsts kultūras pieminekļu aizsardzībasinspekcija ir izsniegusi darbu veikšanasatļauju, nesaskaņojot projektus.Uzsākot būvniecību, nav veikta arheo-loģiskā izpēte.Nav ievēroti Rīgas vēsturiskā centra sa-glabāšanas un aizsardzības noteikumi(spēkā kopš 2004. gada 8. marta).Visiem objektiem uzsākta pāļu iedziļi-nāšana, motivējot to ar nepieciešamī-bu nodrošināt arheoloģisko izrakumuveikšanu būvbedrē. „Tā nav taisnība.Arheoloģiskos izrakumus veic ar pagai-du nostiprinājumiem, iežogojot atse-višķus sektorus. Tam nav nepiecieša-mas pāļu aizsargsienas,” LBS valdei pa-skaidroja Sergejs Meierovics.Tāpat visām būvēm paredzētas paze-mes autostāvvietas. Tas Vecrīgas zonānav pieļaujams, jo ietekmē kopējoģeotehnisko stāvokli. Pēc objektu apskates un tikšanās arbūvuzraugiem, konstruktoriem, eks-pertiem, autoruzraugiem LBS valdedevās uz Latvijas Būvnieku asociācijuGrēcinieku ielā 22/24, kur turpinājadiskusijas par redzēto.„Tas, ko mēs šodien redzējām, ir kļuvispar sistēmu, tāpēc negribu kādamkaut ko pārmest, taču mums jāparū-pējas, lai tādas kļūdas neatkārtotos,”teica Sergejs Meierovics.„Mūsu sūtība ir ne tikai būvēt, bet arīsaglabāt, tāpēc šādām situācijām jā-

rod risinājums,” secināja MārtiņšStraume.„Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanānav vienotas sistēmas. Mums jādod Rī-gas domei savs skatījums, kā vajadzē-tu veidot būvniecības politiku,” IlgvarsNiedols izteica savu viedokli.„Žēl, ka nav sazobes starp valsts un Rī-gas pieminekļu aizsardzības dienes-tiem,” teica Viktors Puriņš.„Daži valsts ierēdņi darbojas vairākāsorganizācijās un, ja ko nepieciešamssaskaņot, vēršas paši pie sevis,” secinā-ja Sergejs Meierovics.Valde nolēma izstrādāt priekšlikumusbūvniecībai Vecrīgā.

AugustsLatvijas Būvinženieru savienības valde19. augustā izbrauca uz Daugavpili.Tur ir daudz ezeru, daudz tautību,daudz reliģiju, daudz kultūru. Viņiem pieder unikāls cietoksnis un ir grandiozi būvniecības plāni.


VALDES SĒDES

21

VALDES SĒDES


22

LBS valdei bija tikšanās ar Daugavpilspilsētas domes Pilsētplānošanas unbūvniecības departamenta darbinie-kiem, departamenta direktori, pilsētasgalveno arhitekti Ingūnu Kokinu, de-partamenta direktores vietnieku Valē-riju Ļaksu un departamenta vecākobūvinspektori, LBS Daugavpils kopasvadītāju Juzefu Isakovu.Pēc iepazīšanās ar vairākiem pilsētasobjektiem LBS valde Daugavpils pilsē-tas domē tikās ar domes priekšsēdētā-jas vietnieku Jāni Lāčplēsi un Daugav-pils reģiona būvfirmu pārstāvjiem.

Daugavpilī būvniecības apjomi 2007.gadā pieauga divas reizes salīdzināju-mā ar 2006. gadu, un šogad līmeni irizdevies ne tikai noturēt, bet pat ne-daudz palielināt. Dati rāda — par102% attiecībā pret pagājušo gadu.Jānis Lāčplēsis pastāstīja, ka 2000 pil-sētas strādājošo ir nodarbināti būvnie-cībā, taču strādā arī firmas no Rīgas,tāpēc ir iespējas citam no cita mācīties.Kad Mārtiņš Straume uzteica objektosredzēto kvalitāti, Ingūna Kokina atzina,ka Daugavpilī nevar atļauties strādātnekvalitatīvi.

Par Eiropas struktūrfondu projektiemDaugavpilī stāstīja pilsētas domes attīs-tības nodaļas vadītāja Inga Goldber-ga. Pilsētā paredzēta vērienīga ūdens-saimniecības, sabiedriskā transporta,lidlauka infrastruktūras attīstība, kā arīvairāku izglītības, veselības un sociālāsjomas objektu būvniecība.2009.–2011. gada plānos ietilpst arīDaugavpilī dzimušā un pasaules slavuieguvušā mākslinieka Marka Rotkomākslas centra izveide un Daugavpilskoncertzāles rekonstrukcija. Daugavpi-liešiem ir pietiekami lielas ambīcijas sa-vas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ingūna Kokina prezentēja Daugavpilscietokšņa projektu. Cietokšņa teritorijaaizņem 95 ha, un pēdējos 15 gaduslielākā daļa no tajā esošajām ēkām ne-tika izmantotas. Te iecerēta Daugavpilspolicijas ēka, tiks veidota vide un ob-jekti tūristiem. Diemžēl daugavpiliešidaudzas lietas nevar uzsākt, jo nav pie-ņemti tik nepieciešamie Ministru kabi-neta noteikumi. „Mums ir tehniskaisprojekts, varētu sākt, bet pašvaldībaun būvētāji šobrīd ir Ministru kabinetaķīlnieki,” saka Jānis Lāčplēsis. Diskusijā joprojām aktuāli bija tie pašijautājumi, kas svarīgi arī Rīgā un citurLatvijā. „Vai ķirurgs var vienlaikus veikt10 operācijas? Nevar. Kāpēc būvinže-nieris var vienlaikus strādāt desmit fir-mās?” par savdabīgo sistēmu Būvko-mersantu reģistrā izbrīnu pauda atnā-kušie, jo sēdē piedalījās arī Ekonomikas

ministrijas Būvniecības departamentadirektors Ingars Pilmanis un Būvniecī-bas, enerģētikas un mājokļu aģentūrasBūvniecības departamenta direktorsEdvīns Pārups. Diemžēl likums atļauj re-ģistrēt vairākus uzņēmumus ar vienasertificēta speciālista palīdzību. Vienī-gais, ko varētu darīt Latvijas Būvinženie-ru savienība, — kontrolēt, vai šie spe-ciālisti atrodas objektos, un gaidīt, ka-mēr viņi pieļauj rupjus pārkāpumus, jotikai par tādiem var anulēt sertifikātu.Arī daļa būvuzraugu „veiksmīgi” tiekgalā ar 14 objektu uzraudzību. Intere-santi, ka šādi būvuzraugi gada laikānav izteikuši nevienu piezīmi par kon-krēto objektu būvniecības procesu. Pa-radoksāla situācija.Būvinženierus uztrauc arī tas, ka kārtē-jo reorganizāciju dēļ patlaban netiekveiktas ekspertīzes ugunsdrošībā. Betobjekta nodošanā šīs nozares pārstāvisvar atļauties pateikt, ka „viss ir neparei-zi un nodošana ekspluatācijā vismazpagaidām nav iespējama”.Tāpat daugavpiliešus interesēja izmai-ņas būvnormatīvos.Darba dienas nobeigumā LBS valdeslocekļi un reģionālo kopu vadītāji kopāar daugavpiliešiem devās iepazīties arpeldošo atpūtas bāzi Stropu ezerā.

P. S. Vairāk informācijas mājaslapāwww.lbs.building.lv.



VALDES SĒDES

23

VALDES SĒDES


24


Precizējumi un papildinājumi LRMinistru kabineta 2003. gada 8. jūlijanoteikumos Nr. 383 Noteikumi parbūvprakses un arhitekta praksessertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu ir nepieciešami vairāku apsvērumu dēļ.

1. Ministru kabineta noteikumi Nr. 383jāsakārto atbilstoši Būvniecības likumaprasībām.1.1. ( 8. pants) Patstāvīgā būvprakse irparedzēta šādās darbības jomās:1.1.1. inženierizpēte;1.1.2. projektēšana;1.1.3. būvekspertīze;1.1.4. būvdarbu vadīšana;1.1.5. būvuzraudzība.Tāpēc: 1.2. MK noteikumos Nr. 383 ir jāveicgrozījumi — jāiekļauj darbības jomaBūvekspertīze.1.3. Jāatdala ēku, ceļu, tiltu būvdarbuvadīšana no būvuzraudzības.1.4. Jāatdala ceļu un tiltu projektēša-na no būvdarbu vadīšanas unbūvuzraudzības.Darbības jomu nošķiršana nav volun-

tāra institūciju iegriba, bet gan vitālanepieciešamība, ja vēlamies nodroši-nāt Būvniecības likuma 3. panta prasī-bu izpildi, kas nosaka, ka „būve projek-tējama un būvējama tā, lai nodrošinā-tu vides arhitektonisko kvalitāti, videspieejamību, dabas resursu racionāluizmantošanu, kā arī visas būves un tāsatsevišķo daļu stiprību un stabilitāti,ugunsdrošību, drošību lietošanā, hi-giēniskumu un nekaitīgumu cilvēkuveselībai un videi, energoefektivitāti unakustiskās prasības”.Valstī ir tikai daži speciālisti, kuru izglītī-ba, būvprakse un attiecīgo būvniecībaslikumdošanas aktu zināšanas atbilstprasībām, lai vienlaikus varētu izsniegtbūvprakses sertifikātu projektēšanā,būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā. Izsniegt patstāvīgās būvprakseskompetences sertifikātu būvspeciā-listam, piemēram, tiltu projektēša-nā, ja viņam būvprakse ir tikai būv-darbu vadīšanā, ir nepieļaujami, joviņš ar savu darbību vai bezdarbībuvar izsaukt objekta avāriju, turklāt arīsertificēšanas institūcijām saistošaisLatvijā adaptētais starptautiskais stan-darts LVS EN ISO/IEC 17024 Atbilstībasnovērtēšana — vispārīgās prasībaspersonu sertificēšanas institūcijām šā-du iespēju neparedz. 2. MK noteikumi Nr. 383 ir pieņemtipirms vairāk nekā pieciem gadiem, tasir, laikā, kad Latvija vēl nebija EiropasSavienības dalībvalsts, kad Latvijas Inže-nierkonsultantu asociācija (LIKA) vēl ne-bija Starptautiskās Inženieru konsultan-tu federācijas (FIDIC) locekle, kad būv-niecības sabiedriskās organizācijas vēlnestrādāja kopā ar Eiropas Civilo inže-

Par nepiecie‰amajÇm izmai¿ÇmMK noteikumos Nr. 383

nieru padomi (ECCE — EuropeanCouncil of Civil engineers), Eiropas In-ženieru kameru padomi (ECEC) un Ei-ropas Nacionālo inženieru asociāciju(FEANI). Turklāt sertificēšanas institūcijupiecu gadu aktīva darbība ir pierādījusi,ka 2003. gada Ministru kabineta iz-dotajā normatīvajā aktā ir nepieciešamiobjektīvi precizējumi un papildinājumi. 2.1. MK noteikumos ir jāiekļauj nosacī-jumi būveksperta un tam pakārtotibūvprojektu eksperta, būvju, t. sk. ēkutehniskā apsekotāja, konstrukciju pār-baudītāja sertificēšanai. Būvniecības li-kuma 1. pantā ir precīzi definēts funk-cionāli ietilpīgais būvekspertīzes jē-dziens: „Būvekspertīze — profesionālapārbaude, kuras mērķis ir dot pamato-tu atzinumu par būves tehnisko stā-vokli, būvprojekta vai veikto būvdarbutehnisko risinājumu atbilstību normatī-vo aktu un tehnisko noteikumuprasībām.”Būves tehnisko stāvokli var noteikt, vei-cot objekta tehnisko apsekošanu vaiarī atsevišķu konstrukciju pārbaudi arnegraujošām metodēm.Būvprojekta ekspertam ir labi jāpārval-da gan pareiza slodžu shēmas izvēleun būvkonstrukciju aprēķināšanas me-todika, gan projektēšanas likumdoša-nas prasības un eksperta darbs jāveic,analizējot būvprojektu, lai nepieļaututā realizāciju gadījumos, ja tas ir eko-nomiski nepamatots un nenodrošinabūves konstruktīvo un ekspluatācijasdrošumu.Atbilstoši valsts likumdošanas aktu pra-sībām būvprojektu ekspertīze neatkarīgino finansēšanas avota obligāti ir jāveicsabiedriski nozīmīgām būvēm, ja būv-niecība tiek veikta ar valsts vai pašvaldī-bu finansējumu, vai arī nulles ciklam, jatiek paredzēta vienlaikus projektēšanaun būvniecība, un to veikt drīkst tikaineatkarīgas institūcijas izvērtēti kompe-tenti eksperti.

2.2. MK noteikumi ir jāpapildina ardarbības jomām, no kuru sekmīgasrealizācijas ir atkarīga objekta kvalitāte,būvniecības un ekspluatācijas izmak-sas. Tās būtu:• būvprojekta vadīšana;• projekta vadīšana;• būvprojekta ekonomisko daļu, apjo-

mu un tāmju sastādīšana;• būvinženieru kompleksā kompetence.2.2.1. Būvprojekta vadīšana.Prakse rāda, ka būvprojekti no inže-niertehniskā viedokļa kļūst aizvien sa-režģītāki, inženiersistēmu risinājumi —kompaktāki un efektīvāki, turklāt būv-projektu atsevišķās daļas izstrādā da-žādās vietās dislocēti projektēšanas bi-roji. Lai šīs apakšprojektētāju arhitek-tam atdotās projektu daļas izvērtētuun sakoordinētu, kā arī uzņemtos at-bildību par būvprojekta inženiertehnis-kajām sistēmām kopumā, ir nepiecie-šams augstas kompetences inženie-ris projektētājs (projekta galvenaisinženieris).2.2.2. Projekta vadīšana.Projekta vadītājam ir jābūt augstaskompetences speciālistam, kas, slē-dzot līgumu ar investoru, ir spējīgs va-dīt tā realizāciju no būvobjekta iecereslīdz jaudu apgūšanai un sniegt kvalita-tīvus konsultatīvos pakalpojumus jeb-kuram celtniecības dalībniekam.Attīstītajās Eiropas un pasaules valstīsnozīmīgu projektu vadību uztic profe-sionālām, specializētām projektu vadī-bas konsultatīvajām firmām.Nav šaubu, ka arī Latvijā tuvākajos ga-dos profesionāli inženieri konsultantitiks plaši izmantoti nozīmīgu būvpro-jektu vadīšanā, bet, lai šo perspektīvokonsultantu kompetenci varētu no-teikt, ir nepieciešami valstiski definētišo speciālistu kompetences vērtēšanaskritēriji, tostarp iespējamā atbildībakļūdu gadījumā.2.2.3. Būvprojektu ekonomisko daļu,

BSSI

25


BSSI

26


apjomu un tāmju sastādīšana.Vispārīgo būvnoteikumu 89.5. punktāir paredzēts, ka būvprojekta ekonomis-kai daļai obligāti jābūt būvprojektiem,kuru celtniecība paredzēta par valstsvai pašvaldības līdzekļiem. Pieredzerāda, ka iepriekš minēto objektu gru-pai labākajā gadījumā tiek sastādīta iz-maksu kontroltāme, bet tādi eksplua-tācijas efektivitātes rādītāji kā energo-efektivitāte, ekspluatācijas izdevumivispār netiek rēķināti, lai gan šī infor-mācija ēkas apsaimniekotājam per-spektīvā var būt ļoti nozīmīga. Pēc būvniecības klasiskās shēmas ie-spējamie efektivitātes un ekspluatācijasizdevumi ir jāprognozē jau būvobjektaieceres stadijā.2.2.4. Būvinženieru kompleksās kom-petences kategorija ir paredzēta vispu-sīgi kompetentiem būvspeciālistiem,kas kvalificēti var sniegt konsultatīvospakalpojumus visiem būvniecībaskompleksa dalībniekiem: pasūtītājiem,projektētājiem, būvniekiem un objektuekspluatētājiem. Šiem būvspeciālistiem jāprot veikt būv-niecības ieceres analīzes, sagatavot ie-pirkumu nolikumus un izvērtēt iepirku-mu piedāvājumus, sagatavot un izvēr-tēt uzņēmējdarbības līgumus un riskuapdrošināšanas nosacījumus, sniegtkonsultatīvus pakalpojumus būvniecī-bas, jaudu apgūšanas un objektu eks-pluatācijas laikā.

Augstākās kompetences būvinženierukategorijas ar dažādām to nomināci-jām ir daudzās pasaules valstīs.Lai sertificēšanas institūcijas korektākvarētu izvērtētu šo būvinženieru kom-petenci, praksē tiek izmantota objektī-va kredītpunktu metode.Šis MK noteikumu Nr. 383 izmaiņu pa-matojums 2008. gada 24. jūlijā izska-tīts un apstiprināts LBS BSSI padomesun Shēmas komitejas sēdē. Ministru kabineta noteikumu Nr. 383izmaiņu projekta sagatavošanā aktīviiesaistījušās visas sabiedriskās organi-zācijas, kurām valdība ir deleģējusisavā nozarē veikt būvspeciālistu sertifi-cēšanas funkcijas. Tās ir:Latvijas Arhitektu savienība (LAS),Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens teh-noloģiju inženieru savienība (LSGŪTIS),Latvijas Elektroenerģētiķu un energo-būvnieku asociācija (LEEA), Latvijas Elektriķu brālība (LEB),Latvijas Dzelzceļnieku biedrība (LDzB),Latvijas Jūrniecības savienība (LJS),Latvijas Melioratoru biedrība (LMB).Sabiedrisko organizāciju sagatavotieun LBS apkopotie priekšlikumi par ne-pieciešamajām izmaiņām MK noteiku-mos Nr. 383 Noteikumi par būvpraksesun arhitekta prakses sertifikātu piešķir-šanu, reģistrēšanu un anulēšanu ir uz-sākuši ceļu pa varas gaiteņiem, tāpēc,cerams, izmainīto variantu redzēsimjau 2008. gada ceturtajā ceturksnī.

24. jūlijā notikušajā LBS BSSI padomesun Shēmas komitejas kopīgajā sēdētika apstiprināts LBS BSSI darbībaspārskats, aktualizēts ekspertu saraksts.Tika runāts par Latvijas Nacionālāakreditācijas biroja (LATAK) 20. jūnija

pārbaudes rezultātiem, izteikti priekšli-kumi par nepieciešamajām izmaiņāmMinistru kabineta noteikumos Nr. 383Noteikumi par būvprakses un arhitek-ta prakses sertifikātu piešķiršanu,reģistrēšanu un anulēšanu.

Sēdē runāja par problemātiskiem serti-ficēšanas procesa jautājumiem, par LBSBSSI ekspertu kvalifikācijas celšanu, parlietderību izveidot un apstiprināt eks-pertu sarakstu darbam būvniecības no-zarē, par būvprakses sertifikātu izman-tošanu būvkomersantu reģistrācijaiBūvkomersantu reģistrā, par vēstuli Ei-ropas parlamentam, par darba samak-su LBS BSSI padomes un Shēmas komi-tejas locekļiem, par ekspertu kvalifikā-cijas celšanas apmācību izdevumusamaksu.

Tika pieņemts lēmums:• Apstiprināt informāciju par LBS BSSI

darbu 2007. gadā un 2008. gadapirmajā pusgadā. Turpmāk vadībaspārskatā sniegt detalizētāku analīzipar sertificēto speciālistu pārkāpu-miem — gan tehniskajiem, ganētiskajiem.

• Apstiprināt 2008. gadā aktualizētobūvspeciālistu izvērtēšanas ekspertusarakstu, papildinot to ar ekspertubūvdarbu vadīšanā un būvuzraudzī-bā Ilgvaru Niedolu (sarakstā visiemekspertiem pievienot attiecīgā būv-prakses sertifikāta numuru).

• Ministru kabineta noteikumu Nr.383 nepieciešamo izmaiņu projek-tos iekļaut šādus precizējumus:

* precizēt A1 izglītības līmeņus;* reglamentētajā sfērā papildus iekļaut:– ģeotehniskās inženierizpētes

uzraudzību,– mazstāvu ēku projektēšanu,– būvprojektu ekspertīzi,– būvobjektu tehnisko apsekošanu,– konstrukciju pārbaudi ar negraujo-

šām metodēm, – būvprojektu vadīšanu,– projektu vadīšanu,– būvprojektu ekonomisko daļu

sastādīšanu,– būvinženieru komplekso kompetenci.• Nepietiekamās kvalifikācijas (nepietie-

kami apgūto teorētisko zināšanu) dēļbūvtehniķu (V līmeņa izglītība) sertifi-cēšanu neparedzēt šādās jomās:

* ģeotehniskā inženierizpēte unuzraudzība;

* ēku un to konstrukciju, ceļu un tiltuprojektēšana;

* ēku, restaurācijas darbu, ceļu untiltu būvuzraudzība;

* būvprojektu ekspertīze;* būvobjektu tehniskā apsekošana;* konstrukciju pārbaude ar negrau-

jošām metodēm;* būvprojektu vadīšana;* projektu vadīšana;* būvinženieru kompleksā kompetence.• Nepietiekamas kvalifikācijas (nepie-

tiekami apgūto speciālo tehnisko zi-nāšanu) dēļ (A1 līmeņa izglītība) ser-tificēšanu neparedzēt šādās jomās:

* būvprojektu ekspertīze;* konstrukciju pārbaude ar negraujo-

šām metodēm;* būvprojektu vadīšana.• Uzskatīt par lietderīgu par LBS BSSI

priekšlikumiem informēt visas insti-tūcijas, kurām MK ir uzticējis sertifi-cēšanas funkcijas savās nozarēs.

• Jautājumu par būvprakses ieskaitīša-nu gadījumos, kad pēdējos piecus(desmit) gadus būvspeciālists navstrādājis sertificējamā jomā, katrākonkrētajā gadījumā izlemj Novērtē-šanas komisija.

• Gadījumos, ja būvspeciālistam, kamir noteikta viena gada uzraudzība,gada laikā atkārtotā pārbaudē tiekkonstatēti iepriekš fiksētie būtiskiepārkāpumi, būvprakses sertifikātstiek anulēts.

• Paredzēt būvprakses sertifikāta anu-lēšanu gadījumos, ja būvspeciālistsatkārtoti rupji pārkāpj sertificētabūvinženiera ētiku. Lēmumu parbūvprakses sertifikāta anulēšanupieņem pēc LBS Ētikas komisijasieteikuma.

Vïrtï sertificï‰anas institcija

BSSI

27


BSSI

28


• Atkarībā no būvspeciālista kompeten-ces kvalitātes rokasgrāmatā paredzētlaidumu ierobežojumus tiltu projek-tēšanā un būvdarbu vadīšanā.

• Fiksēt informāciju par sertificētobūvspeciālistu, ar kuru sertifikātuBūvkomersantu reģistrā ir reģistrētasvairāk nekā 10 būvfirmas, veikto unplānoto darbu.

• Ņemt vērā no Eiropas Parlamenta in-formāciju par plānoto būvniecībastehniskās vadības sistēmas liberalizā-ciju un sadarbībā ar Latvijas pārstāv-jiem Eiropas Parlamentā nepieļaut,ka jomās, no kurām ir atkarīga cilvē-ku drošība celtniecības un ekspluatā-cijas laikā, tiek atcelta būvspeciālistu

kvalifikācijas un kompetences izvēr-tēšana — sertificēšana.

• Ar 2008. gada 24. jūliju par LBSBSSI izskatāmo materiālu sagata-vošanu un darbu padomes, kā arīShēmas komisijas sēdēs tās dalīb-niekiem atalgojumu noteikt atbil-stoši kompetencei.

• Rekomendējama regulāra LBS BSSIekspertu apmācība Latvijā un ārze-mēs. Gadījumos, ja ekspertu apmā-cība notiek ārzemēs par LBS BSSI lī-dzekļiem, tās dalībniekiem pēc at-griešanās valstī divu nedēļu laikā jā-sniedz rakstiska atskaite ar priekšli-kumiem LBS BSSI darbības turpmā-kai uzlabošanai.

Vairai Ronimoisai raksturīga lielaspītība iesākto pabeigt un apsolītoizdarīt. Pat tad, ja neviens vairs nevar,viņa atradīs sevī kādu citiemnemanāmu un neizprotamu enerģijasrezervi, lai par komandu turpinātuteikt: „Uz viņiem var paļauties!Viņiem var uzticēties!”

Vairu ļoti saista būvniecība, bet ceļšlīdz tai bijis visai līkumots. Viņa mācījāsAlūksnes 1. vidusskolā, pēc astotās kla-ses beigšanas, tā īsti neapzinoties, kasinteresē, iestājās Bulduru dārzkopībastehnikumā un kļuva par konservēšanastehniķi tehnoloģi. Bulduros viņa iemā-cījās rasēt un saprata, ka tas viņai pa-tīk, jo padodas. Vairai vajadzēja rasētkonservēšanas ceha projektu un pēctehnikuma pabeigšanas šķita tikai li-kumsakarīgi apgūt projektēšanu. Brī-vais diploms ļāva iestāties LatvijasLauksaimniecības akadēmijā. Pēc Bul-

duru skolas varēja izvēlēties vai nu Sa-biedriskās ēdināšanas, vai Būvniecībasfakultāti. Latvijas Lauksaimniecībasakadēmiju Vaira absolvēja ar inženieresceltnieces diplomu. Teicamnieces sin-droms viņai neesot piemitis, bet lielaatbildība gan. „Laikam tas no audžu-mammas. Viņa bija skolotāja, un mannebija izvēles,” saka Vaira.Viņa nolēma atgriezties Alūksnē, jo turbija audžumamma, kura pēc Vairasmammas nāves bija pieņēmusi septiņ-gadīgo meiteni. Vaira jutās atbildīgapar cilvēku, kas viņai tik daudz nozīmē-ja. Viņa ieradās Starpkolhozu celtniecī-bas organizāciju (SCO) apvienībā Rīgāun teica, ka vēlas strādāt Alūksnē. Toviņai arī atļāva. Divus gadus viņa no-strādāja Alūksnes SCO — bija projektugrupas vadītāja, tad saprata, ka zīmulistomēr nav viņas aicinājums, ka viņaivairāk patīk būt starp cilvēkiem, unsāka strādāt par darbu vadītāju, vēlāk

Kr¥Ïu speciÇliste Vaira kļuva par iecirkņa priekšnieci. Sākotnējās emocijas Vaira atceras vēlšodien. „Pirmajā dienā sajutu vienasvienīgas bailes, jo man iedeva objektu,kura darbu vadītājs bija saslimis. Nezi-nāju, ko iesākt. Priekšniecība pārmeta,ka mani veči dzer, bet es strīdējos pretīun teicu, ka nedzer. Staigāju pakaļstrādniekiem. Viņi bija atsaucīgi. Ja kolūdzu izdarīt, izdarīja. Kopumā tas bijasmags laiks. Pulksten septiņos no rītauz darbu, tikai pēc divpadsmit stun-dām mājās.”Tad sākās direktores ēra. Vispirms di-rektore Alūksnes rajona SIA Pamati,tad celtniecības direktore SIA Cēsubūvnieks, pēc tam direktore AS UPBVidzemes pārstāvniecībā. Kopš 2007.gada viņa ir SIA Grotta valdespriekšsēdētāja.Grotta ir AS UPB meitasuzņēmums untika radīts kā būvuzņēmums Vidzemeszonai. Pašlaik uzņēmuma darbiniekibūvē Madonas sporta halli, Cēsubērnudārzu, Mālpils sporta halli arpeldbaseinu.„Pēc tam, kad, Alūksnē strādājot, uz-

būvēju Latvenergo bāzi un muitu Vec-laicenē, lielu objektu nebija, bet ar re-montdarbiem nebija iespējama izaug-sme, tāpēc pieņēmu uzaicinājumupārcelties uz Cēsīm,” atceras Vaira.Pirmoreiz ieraugot Vairu, neviens viennodomājis — tik sīka un celtniecībā.Turklāt uz būves. Starp lielajiem vīriemviņu pat ieraudzīt nevar! Varbūt Vairugrūti ieraudzīt, bet pamanāma ganviņa ir. Un ne jau ar skaļu balsi vai ie-jaukšanos visur, bet ar rīcību, ar lēmu-miem, ar darbiem un, galvenais, ar op-timismu, ar pārliecību, ka viss būs kār-tībā, viss tiks izdarīts. Viņas manierēnav žēloties par grūtībām. Viņa meklēvariantus un risinājumus.„Tie, kas ar mani būvniecībā sastopaspirmo reizi, skatās uz mani ar izbrīnu.Ar tiem, kas mani pazīst, nekad navbijis problēmu. Vīriešu vide būvniecībākļūst kulturālāka,” saka Vaira.Konfliktsituācijās Vaira nepieņem ātruslēmumus. Vispirms izvērtē situāciju.Nemētājas ar vārdiem, bet runā, lemjun rīkojas, kad viss ir pārdomāts.„Kad bija vieglāk būt direktorei — esot

BSSI / PERSONĪBA

29


PERSONĪBA

13. jūnijā notikušā arhitektu un inženieru kvalifikācijas celšanassemināra temats bija Vācijas standartaDIN 18195 prasības būvju pazemesdaļu projektēšanai un izmantojamiem materiāliem.

Par DIN 18195 izmantošanu ūdens ne-caurlaidīgu pazemes konstrukciju pro-jektēšanā un prasībām pret izmantoja-miem materiāliem, standarta rašanāsvēsturi, attīstību, struktūru un kon-strukciju slodzēšanas nosacījumiem pa-stāstīja firmas Koster Bauchemie AG in-ženieris Dirks Fišers (Dirk Fischer). Semi-nāra turpinājumā tika apskatīts kom-pānijas standartam atbilstošu ūdensnecaurlaidīgu modificētu polimēru,bitumena materiālu izmantojums undažādās pasaules valstīs īstenoto pro-jektu piemēri, par kuriem runāja inže-nieris Bazils Ņūvs (Basil Newes). Tipiskāko kļūdu piemērus Latvijāūdensnecaurlaidīgu konstrukcijuprojektēšanā un izbūvē prezentējafirmas SIA CM Serviss inženierisAleksandrs Kapusts. Ar viņu par šiemjautājumiem var konsultēties patālruni +371 29235346.

Seminārā piedalījās 18 dalībnieki, kassaņēma apliecinājumus par kvalifikāci-jas paaugstināšanu šajā specialitātē.

PERSONĪBA

30


jaunākai vai tagad?” — „Ar gadiemnāk pieredze. Labāk pazīstu cilvēkus,izprotu procesus, tāpēc tagad irvieglāk.”Vairai bijuši gan pašas veidoti kolektīvi,gan tādi, kuros viņa ir ienākusi. Viņasaprotas ar cilvēkiem, taču pārāk biežipati uzņemas par daudz. Vairai gannešķiet, ka kolēģi to ļoti izmantotu.Tāpat viņa nekad nav izjutusi dzimumulīdztiesības problēmu. Tehnikumā mei-teņu bijis vairāk nekā zēnu, un tur biju-šas dažas nianses salīdzinājumā ar vī-riešu kolektīvu. Arī, vērojot kā audžu-mammai klājies skolā, Vaira secinājusi,ka vīriešu kolektīvā tomēr ir vieglākstrādāt. Vairu var uzskatīt par krīžu speciālisti.Ja vajag izdarīt ko svarīgu, piemēram,salikt kopā konkursam vajadzīgo do-kumentāciju, viņa tik ļoti spēj koncen-trēties darbam, ka tādu saspringtu re-žīmu var izturēt pat vairākas diennak-tis. Viņas darbaspējas īpaši pieaug brī-žos, kad it kā nav izvēles iespēju.Uzņēmība ir Vairas galvenais virzītāj-spēks. Tā palīdz pieņemt arī lēmumus.Viņas vērtību skalā liela nozīme ir stabi-lam darbam un sapratnei ģimenē, betvissvarīgākie Vairai ir bērni — meita undēls. Profesiju neviens no viņiem navpārmantojis, toties lielo atbildībasizjūtu gan. Šo īpašību meita un dēlsieguva, jau strādājot pie mātes SIAPamati, kur katram bija uzticētikonkrēti pienākumi, par ko arī tikaprasīta atbildība. 2006. gadā LBS kongresā Vairu ievēlē-ja LBS valdē, un nu viņa atbild par de-viņām reģionālajām kopām.Kolēģi par Vairu saka: „Ir patīkami sa-tikt cilvēku, kurā harmoniski ir apvie-nots sievišķīgs šarms, smalka skaistu-ma izjūta, racionāls inženiera saprātsun liels organizatora talants.”Vislielāko gandarījumu Vairai sagādābrīdis, kad būvobjekts ir nodots eks-

pluatācijā. Tad ir labi padarīta darbaizjūta.Vairas vaļasprieks ir ceļošana. Divreizgadā viņa dodas tuvākos vai tālākosbraucienos ārpus Latvijas. Patlabanviņas sapnis ir Austrālija. Katrā ziņāVaira meklē to, ko vēl nav redzējusi unkas atšķirtos no līdz šim iepazītā.Vairai ļoti patīk Latvija. Viņa katru ne-dēļu meklē iespēju pabūt dabā. Ja navlaika doties kur tālāk, pastaigājas tur-pat pa Ērgļu klintīm. Viņai patīk ūdeņi,īpaši Gauja. Dabā Vaira vairs nedomāpar ikdienas problēmām un cenšasatpūsties.Vairas koks ir priede. Viņa pat nevarpateikt, kāpēc, bet tieši priede viņupiesaista vizuāli. „Īpaši man patīk vien-tuļās priedes. Interesanti skatīties, kātās dabā ir izlocījušās. Taču ne jau visurir tikai priedes. Arī bērzi ir tikpat skaisti,tāpat citi koki,” saka Vaira. Daba viņaidod enerģiju. „Pie mums aug ļotidaudz vērtīgu augu, tikai mēs tos ne-mākam paņemt un izmantot. Ja būtuvairāk laika, noteikti apgūtu šīs zinības,jo mani interesē daba,” atzīst Vaira. Vairai ļoti patīk pirts procedūras. Viņauzskata, ka katrā gadalaikā svarīgi ir iz-mantot tieši attiecīgās sezonasaugus — uz lāvas var uzklāt pieneņuziedus vai papardes un tad pasapņot,lai gan ikdienā nekāda sapņotāja visneesot.Vasarā Vaira lieliski atpūšas, strādājotdārzā. Viņai patīk visas dārza puķes,bet jo īpaši rozes — ne tās, kas audzē-tas siltumnīcās un nonākušas veikalos,bet tās, kas uzziedējušas dārzā. Visusavu brīvo laiku, īpaši pavasarī, viņavelta dārzam un savas videssakārtošanai. „Ja dienā bijis ļoti liels stress, ņemulāpstu un eju rakt zemi. Tas nomierina.Taču ne jau vienmēr, kad roku zemi,man bijis stress,” iesmejas Vaira. „Pēcziemas ir sakrājies daudz nepareizas

Standarti bvju pazemes da∫Çm

enerģijas, un tad tā jādabū ārā.” —„Kura ir tava krāsa?” — „Īpaši man pa-tīk baltā, bet skaisti ir visi dzidrie toņi.Un katrai krāsai ir vismaz daži dzidritoņi.” Bērnībā ziema Vairai pagāja uz dīķa vaiezera. Viņai bija ļoti īpatnējas vācu lai-ka slidas. Kopš tiem laikiem Vaira lab-prāt slido. Kādreiz viņa brauca uz Ogri,

bet tagad dodas uz Valmieras ledushalli. Pie televizora un grāmatām Vairanevar nosēdēt. Viņai tuvāks ir aktīvsdzīvesveids: kalnu slēpošanu, braukša-na ar auto, zemes rakšana, kaut vaipastaigas un iešana pirtī.

Mārīte ŠperbergaAutores foto

31

PERSONĪBA / TEHNOLOĢIJAS


32

7. augustā notika informatīvsseminārs ar mērķi iepazīstināt Latvijasprojektētājus un būvniekus ar pasaulēlabi pazīstamās Austrijas firmasBrucha norobežojošo konstrukcijukasešu tipa paneļiem, kuru izmanto-jums Latvijā gaidāms tuvākajā laikā.

Kompānija Brucha dibināta 1948. ga-dā. Tajā strādā vairāk nekā 500 darbi-nieku. Kompānijas ražošanas platībasaizņem 80 000 kvadrātmetru. Bruchapārstāvniecības atrodas 10 valstīs. Se-mināra dalībnieki tika iepazīstināti arkompānijas Brucha produkciju: uguns-drošajiem putupoliuretāna izolācijasDP markas jumta paneļiem, WP mar-kas sienu paneļiem, FP markas fasādespaneļiem.Jumta DP markas paneļu priekšrocības(biezums — 30, 40, 50, 60, 80, 100,120 mm): izmantojami vienslīpes undivslīpju jumtiem; iespēja veikt montā-žu jebkuros laika apstākļos; ilgs kalpo-šanas laiks un nav vajadzīga apkope;augsta nestspēja un iespēja izmantotar jumta slīpumu no trim grādiem.

Sienu WP markas paneļu priekšrocības(biezums — 40, 50, 60, 80, 100, 120,140, 160, 170, 180, 200, 220 mm): lie-la krāsu izvēle, izmantojot RAL sistēmu;minimāli piegādes termiņi un vienkāršamontāža; izmantošanas dažādība.Fasādes FP markas paneļu priekšrocī-bas (biezums — 60, 80, 100, 120,140 mm): optimāla izolācija; nelielssvars; labs izskats no arhitektūras vie-dokļa; ilgs ekspluatācijas laiks.Tādi paši paneļi tiek ražoti ar minerālāsvates izolāciju. Kompānija sniedz pasū-tītājiem konsultācijas, veic būvju plā-nošanu un konstrukciju izstrādāšanu,izgatavošanu un montāžu.Seminārā piedalījās 20 speciālisti,kas saņēma LBS un firmas Bruchaapliecinājumu par piedalīšanos mā-cībās. Tie, kuriem nebija iespēju pie-dalīties seminārā, ar Brucha produk-cijas tehnisko dokumentāciju var ie-pazīties LBS birojā.

Kārlis Grāmatnieks, LBS valdes loceklis,

Būvzinātnes sekcijas vadītājs

un iegūt piemiņas balvas. Lielā arēnaizmantojama basketbolam, florbolam,volejbolam. Tribīnēs paredzētas vietas3000 skatītāju. Arēnu var pārveidotpar koncertzāli ar pieciem sešiem tūk-stošiem skatītāju vietu. Olimpiskaiscentrs tapis, sadarbojoties Liepājas

domei un Latvijas Olimpiskajai komite-jai. Projekta autors SIA AKA birojs unbūvnieks AS UPB ir liepājnieki. Kopējāsbūvniecības izmaksas — 14,6 miljonilatu.”

Liepājas kopas arhīva foto

Valsts būvinspekcijas Būvniecības kon-troles daļas sektora vadītāja Liepājasreģionā, LBS Liepājas reģionālās kopasvadītāja Līvija Krauja informē parOlimpiskā centra atklāšanu Liepājā:„2. augustā Liepājā atklāja Olimpiskocentru. Todien ikvienam bija iespējaapmeklēt Liepājas Olimpiskā centratelpas 18 tūkstošu kvadrātmetruplatībā, piedalīties iepazīšanās spēlē

Olimpiskais centrs LiepÇjÇ

Madonas kopas vadītāja Skaidrīte Ze-pa pastāstīja Būvinženierim, ka 2. jūlijāMadonas kopa viesojās Sakret rūpnīcā.Komercdirektors Juris Grīnvalds iepa-zīstināja viesus ar uzņēmumu un tā ra-žoto produkciju, pastāstīja par dažā-diem tehnoloģiskajiem risinājumiem,mobilajiem silosiem un citiem jaunu-miem, ko rūpnīca piedāvā celtniekiem,lai atvieglotu un vienkāršotu viņu dar-bu objektos.Pēcpusdienu Madonas kopa pavadījaAizkrauklē, tikās ar Aizkraukles būvval-di un vietējiem būvuzņēmējiem.

Līgas Gedrovicas foto

Madonie‰i viesojas Sakret un Aizkrauklï

Madonas kopa Aizkrauklē unSakret rūpnīcas laboratorijā.

Brucha pane∫i


TEHNOLOĢIJAS / REĢIONOS

33

REĢIONOS


Jauniešiem neraksturīgi agri Pauls jau zināja, ka būs celtnieks... Tēvoča iedvesmots, viņš pēc 9. klases iestājāsRīgas Celtniecības koledžā, lai dotospretim savam mērķim. Skolā pavadītiečetri gadi bija pietiekami, lai saprastu,ka izvēlēts pareizais ceļš, un nākamais solis jau bija Rīgas Tehniskāsuniversitātes Būvniecības fakultāte. To Pauls beidza triecientempā un jau šoruden ir gatavs turpināt mācībasšīs pašas augstskolas maģistrantūrā.

Paula mērķis ir kļūt par visaugstākā lī-meņa speciālistu savā nozarē un pat-stāvīgi vadīt lielus, interesantus objek-tus, tomēr tam nepieciešamas gan zi-nāšanas, gan pieredze, kā arī jāiegūstsertifikāts. Tāpēc arī šogad Pauls pielikavisas pūles, lai pusgadu ātrāk pabeigtubakalaura studijas un ieslēgtos laikaskaitītājs prakses gadiem. Bērnībā atrastā grāmata par radona ie-tekmi uz cilvēka veselību bija ieganststālākiem pētījumiem un Paula diplom-darba pētnieciskās daļas tematamPretradona pasākumi ēkās. Latvijā šī jo-ma ir maz izpētīta, tomēr pietiekaminozīmīga, lai iedziļinātos ar mērķi bū-vēt cilvēka veselībai un videi draudzī-gas ēkas. Interesenti, ka Pauls nonācistieši Re&Re, jo šis uzņēmums aktīvi at-balsta ilgtspējīgas būvniecības attīstībuvalstī.Re&Re Pauls pirmo reizi iepazina, pie-daloties jauniešu konsultāciju projektāun raidījumā Kurp dodies, kur vairākusgadus aktīvi līdzdarbojās arī Re&Re.Projektā jauniešiem tika dota iespējaiepazīties ar dažādu nozaru profesio-nāļiem, viņu vadībā veikt praktiskusuzdevumus un iepazīt uzņēmumu. Sa-

vukārt Re&Re nolūkoja sev nākamodarbinieku. Aptuveni pēc gada uzņē-muma pārstāvji sameklēja Paulu, tolaikvēl studentu, un uzaicināja izmēģinātspēkus reālā būvē. Re&Re tagad ir Paula darbavieta —viņš ir darbu vadītāja palīgs jaunbūvēMartas ielā 7, Rīgā. Paulam ļoti pavei-cās, jo būvlaukumā viņš ieradās, kadtur vēl auga zaļa zāle. Tā bija iespēja re-dzēt un uz savas ādas izbaudīt būvnie-cības procesu, sākot no līguma slēgša-nas pārrunām līdz pat ēkas nodošanaipasūtītājam. Lieliska kolēģu komandašajā objektā ir palīdzējusi Paulam liktlietā RTU iegūtās teorētiskās zināšanas.Kļūdīties nedrīkst, un atbildība ir lie-la — projektu caurskatīšana, salīdzinā-šana, izmaiņu fiksēšana, būvdarbužurnāls un celtniecības darbu uzrau-dzība ir Paula ikdienas pienākumi.Kolēģi par Paula vērtīgāko īpašību uz-skata viņa prasmi klausīties un spējuuzdot jautājumus par neskaidro. RTUir sniegusi pietiekamu teorētisko zinā-šanu bagāžu, un patlaban Paulam irvajadzīga tieši praktiskā pieredze un ie-spēja strādāt Re&Re komandā, lai ie-pazītu visu ražošanas procesu. Ar savu34

Savdabīgo Daugavpils stilu papildi-nājuši jauni objekti. Pasūtītājs SIA Sal-mene uzticēja SIA Bork pārbūvēt ne-pabeigtās celtniecības objektu Ģim-nāzijas ielā 10, kur kādreiz bija pare-dzēta telefonu centrāle, par daudz-dzīvokļu māju un sabiedrisko iestāžukompleksu. Objekts tika sadalīts vai-rākās kārtās. Pirmā kārta ekspluatāci-jā tika nodota 2007. gadā un izmak-sāja 750 tūkstošus latu. Daudzfunk-cionālo objektu ar dzīvokļiem, iestā-dēm un ģimenes ārsta praksi, cokolastāvā izbūvētām autogarāžām pro-jektēja arhitekte Ilze Ratniece. Otrokārtu paredzēts nodot ekspluatācijāšogad septembrī. SIA Ditton Būve attīstības grupa veicVSIA Daugavpils psihoneiroloģiskāslimnīca kompleksa rekonstrukciju.Tajā ietilpst divu jaunu korpusu būv-

niecība, infrastruktūras rekonstrukcijaun esošo korpusu — valsts nozīmesarhitektūras pieminekļu — rekon-strukcija. Vienā no jaunajiem korpu-siem izveidots lielisks atpūtas un relak-sācijas centrs ar pirti, baseinu, vingro-šanas un trenažieru zāli. Kompleksuprojektēja SIA Attīstība.SIA Gādība izpildījumā pašlaik top lie-lākā jaunā sabiedriskā ēka pilsētā —SIA Daugavpils Olimpiskais centrs mul-tihalle. Tajā būs divi peldbaseini, zālessporta spēlēm, paukošanas zāle uncitas telpas. Ēku projektēja SIA DBSLarhitekta Inga Kraule. Projekta vadītājsir Māris Malahovskis. Celtniecība uz-sākta šogad, un plānots, ka tā ilgs pus-otru gadu. Plānotās būvdarbu izmak-sas ir 17 miljoni latu.


Daudzveid¥gÇ Daugavpils


Re&Re Pauls Ragainis REĢIONOS

35


JAUNAIS BŪVINŽENIERIS

Pēc rekonstrukcijas piecstāvu ēkā ir 37dzīvokļi, tostarp divi plaši dzīvokļi man-sarda stāvā (149 m2 un 283 m2). Kopē-jā rekonstruētā platība ir 5196 m2. Na-ma atjaunošanā Constructus speciālistiir īpaši saudzējuši tā vēsturiskās vēr-tības: kāpņu telpas jūgendstila ģipšadekorus un flīzes, koka margas unmargu metāla pildiņus, koka durvis ungrezno fasādi. Dzīvokļu plānojumi sa-glabāti maksimāli tuvu oriģinālajiem.Apdarē izmantoti tikai videi draudzīgimateriāli, tādējādi radot nākamajiemiedzīvotājiem komfortablus un drošusdzīves apstākļus. Lai arī ir respektēta ēkas vēsturiskā no-zīme, Valdemāra rezidence tomēr irviens no mūsdienīgākajiem dzīvoja-miem namiem Rīgā. Rekonstrukcijasgaitā ēkā veikti vairāki kvalitatīvi uzla-bojumi, piemēram, izbūvēti divi pasa-žieru lifti, iekšpagalmos izbūvētas tera-ses, ēka ieguvusi jaunus koka logus undurvis un mūsdienīgas inženiertehnis-kās sistēmas: katlu telpu, siltumtrasi,

siltummezglu, ventilācijas kameru, vāj-strāvu un elektrosadales telpas, gaisakondicionēšanas sistēmas mansardastāva dzīvokļos, jo pārējos dzīvokļosventilācija nodrošināta ar Skandināvijāpopulārajām Easy-vent gaisa padevesierīcēm. Jaunizbūvētā stiklotā galerijasavieno dzīvojamo namu ar blakuseso-šo viesnīcu Valdemārs un dod iespējunama iedzīvotājiem, piemēram, pasū-tīt no viesnīcas gan maltīti, gan dzīvok-ļu uzkopšanu. Pārbūves procesā Con-structus būtiski padziļināja un nostipri-nāja ēkas pamatus, lai izbūvētu plašucokolstāvu, kurā ierīkotas četras konfe-renču zāles, vīna degustācijas telpas,kinozāle, kamīnzāle un citas nama ie-dzīvotāju un viesnīcas Valdemārs viesuizklaidei paredzētas telpas. Kristīne Čakste par pabeigto rekon-strukciju saka: „Mēs patiesi priecāja-mies, ka projektu ir izdevies realizēt, kāsākotnēji bijām iecerējuši — tas attie-cas gan uz veiksmīgi saglabāto vēstu-risko mantojumu, gan veidu, kā ēka36

aso prātu, zināšanām un uzņēmībuPauls ir iemantojis vecāko kolēģu uzti-cību, un viņa vārds objektā kļuvis tik-pat stiprs kā projekta un darbu vadītā-ja vārds. Pauls uzskata, ka visvērtīgākais, ko viņšiemācījies no pieredzējušākajiem kolē-ģiem, ir prasme runāt ar pasūtītāju,apakšuzņēmējiem, strādniekiem. Veik-smes atslēga kvalitatīvai darbu vadīša-nai slēpjas pārliecināšanas spējās, sa-vas pozīcijas aizstāvēšanā, sarunas tonīun pat vārdu izvēlē attiecīgajā situācijā.Celtniecības darbu vadībā bieži pie-trūkst sava aroda profesionāļu, neretiklibo arī sadarbības koordinācija starpdažādām profesionālajām organizāci-jām, piemēram, garais būvatļauju iz-sniegšanas process vai arhitektu unprojektētāju savstarpējās komunikāci-jas trūkums. Paula dzīvē darbam ir liela nozīme, betsavs laiks tiek atlicināts arī sabiedriska-

jām aktivitātēm un hobijiem. Sabied-riskā darba gaitas studiju gados Paulssāka kā Latvijas Būvinženieru savienī-bas Jauniešu kopas RTU nodaļas vadī-tājs. Viņš joprojām aktīvi darbojas vec-biedra statusā RTU Būvniecības fakul-tātes studentu pašpārvaldē. Brīvajā lai-kā Pauls kopā ar kolēģiem uzspēlē fut-bolu vai izbrauc ar velosipēdu. Emoci-jas Pauls gūst, arī spēlējot ģitāru undziedot.Pauls ir pierādījis, ka arī jaunajiem, tik-ko no skolas sola nākušajiem speciālis-tiem var uzticēt atbildīgus pienākumusun sagaidīt teicamus rezultātus. Pro-tams, vēl ir daudz jāmācās, taču zinā-šanas, kas apvienotas ar neatlaidību,uzņēmību, mērķtiecību un praktiskudarbu lieliskā pieredzējušu inženierukomandā ir jaunā speciālista panāku-mu un izaugsmes atslēga.

Ilze Sila

14. augustā SIA Constructus nodevaekspluatācijā tikko rekonstruētoValdemāra rezidenci, kas atrodasviesnīcas Valdemārs iekšpagalmāK. Valdemāra ielā 23, Rīgā. Ēka pieder Latvijas pirmā prezidentapēctečiem — Čakstu dzimtai. Projektu attīsta SIA Valdemārs 23.

1901. gadā būvētās dzīvojamās ēkasrekonstrukcijas projekts tika izstrādāts2005. gadā. Projekta autors ir arhitektsOskars Salputra no SIA Brīnišķīgo pro-jektu birojs. Kopš 2006. gada jūnijaConstructus kā galvenais būvuzņēmējsveica nama atjaunošanu un pārbūvidivās kārtās, un pirmā kārta tika nodotaekspluatācijā jau šā gada 19. maijā.

Constructus ValdemÇra rezidence


JAUNAIS BŪVINŽENIERIS / OBJEKTS

37


OBJEKTS

38

pielīdzinājusies mūsdienu prasībām,iegūstot kvalitatīvus un videi draudzī-gus materiālus un ērtības. Šādu rezul-tātu izdevās panākt, pateicoties labaisadarbībai ar arhitektu un Constructuskomandu — rekonstrukcijas laikā kļu-vām par saliedētu brigādi, kas strādākopīgam mērķim un spēj efektīvi atrastrisinājumus. Ceram uz interesantiemsadarbības projektiem arī nākotnē.Esam lepni par padarīto, jo atjaunotāValdemāra rezidence ir ieguvums netikai mums, ēkas īpašniekiem, bet arī

rezidences iedzīvotājiem un rīdzinie-kiem, kurus tagad priecē vēl viens vēs-turisks un skaists nams jaunā veidolā.”Valdemāra rezidences nodošanavalsts komisijai sakrita ar galvenābūvuzņēmēja piecu gadu jubileju,kopš tas Latvijas tirgū pazīstams arnosaukumu Constructus, lai ganiepriekš desmit gadu garumā (kopš1994. g.) darbojās ar nosaukumuSkanska Konstrukcija.

Foto no SIA Constructus arhīva

Vispārējā situācija būvniecības tirgūpašreizējos ekonomiskajos apstākļosun galvenās būvniecības problēmas irnelegālais un puslegālais darbaspēks,nepilnīgi nomaksāti un nenomaksātinodokļi, negodīga konkurence.

Tāpēc ir akūta nepieciešamība pilnvei-dot valsts un pašvaldību iepirkumuprocedūru godīgas un līdzvērtīgaskonkurences nostiprināšanai (tostarpFIDIC nosacījumu ieviešana valsts unpašvaldību iepirkumos). Aktuāla ir ko-rupcijas novēršana būvniecībā.

Nepieciešams turpināt Būvkomersantureģistra un tā normatīvās bāzes piln-veidošanu, īpaši izslēgšanu no reģistra.Vajadzīgas izmaiņas Ministru kabinetanoteikumos Nr. 383 par būvprakses unarhitekta prakses sertifikātu piešķirša-nu, reģistrēšanu un anulēšanu, kas irpriekšnoteikums būvniecības kvalitātespaaugstināšanai.Aktuālas ir būvekspertīzes problēmas,Valsts būvinspekcija un būvju uguns-drošība.Būvniecības sabiedrisko organizācijupārstāvji, paužot savas rūpes par noza-res attīstību, formulējuši ieteikumusSaeimai un Ministru kabinetam problē-mu risināšanai. Minēto problēmu atri-sināšana ne tikai sakārtos būvniecībassektoru, bet arī būtiski uzlabos ekono-misko situāciju valstī, palielinās nodok-ļu ieņēmumus un mazinās inflāciju. Publicējam tikai dažus no secināju-miem un priekšlikumiem.

Nelegālais darbaspēks, nenomaksātinodokļi, negodīga konkurenceNeskatoties uz to, ka būvniecības in-dustrijas nevalstiskās organizācijasiesniedza apkopotos priekšlikumusSaeimai un valdībai (2007. gada jūli-jā) un Ekonomikas ministrija veica

virkni pasākumu situācijas uzlaboša-nai, tieši pēdējā gada laikā, bet joīpaši 2008. gada pirmajā pusgadāaktualizējās vairākas ļoti nopietnasproblēmas. Aptuveni 40% nelegālinodarbināto un vismaz 100 miljonulatu zaudējumi valstij no nenomak-sātajiem nodokļiem — tāda ir reālāsituācija būvniecības nozarē.750 pieķertie nelegāli nodarbinātie unpusotrs simts būvkompāniju, kurāsstrādā nelegāli darbinieki, ir tikai mazadaļa no faktiskā skaita.Pašreizējie soda naudu apmēri ir tikniecīgi, ka faktiski veicina, nevis kavēnelegālā darbaspēka izmantošanu.Uzņēmējam ir izdevīgi izmantot šādadarbaspēka pakalpojumus, apzinoties,ka pieķeršanas gadījumā viņš samak-sās pārsimt latu, kas nav nekas, salīdzi-not ar to, kādu summu šis uzņēmējsietaupa uz nodokļu rēķina.Taupot uz nodokļu rēķina, reāli tiekkropļots tirgus.Pēdējā pusgada laikā būvniecībasapjomiem samazinoties un šā iemes-la dēļ konkurencei būvniecības tirgūpastiprinoties, cenu dempings uznodokļu nemaksāšanas un nelegālādarbaspēka izmantošanas rēķinaievērojami pastiprinās.


IzstrÇdÇti priek‰likumi

39

PROBLĒMA BŪVNIECĪBĀ


OBJEKTS / PROBLĒMA BŪVNIECĪBĀ


40


Šo problēmu risinājumam jau vistuvā-kajā laikā jākļūst par valdības prioritāti. Jāpabeidz iesāktais likumdošanas piln-veidošanas process, kas nodrošināspastiprinātas Valsts ieņēmumu die-nesta (VID) un Valsts Darba inspekcijas(VDI) kontroles iespējas.Jānostiprina VID un VDI ar cilvēku unmateriālajiem resursiem, finansēm.

Valsts un pašvaldību iepirkumuprocedūras, korupcijaJānosaka konkrēts termiņš, piemēram,pēdējie 12 mēneši, par kuriem uzņē-mumam ir jāsniedz informācija parveiktajām sociālajām iemaksām.Ir jāveic precizējumi likumā Par publis-ko iepirkumu, paredzot būvniecības ie-pirkumos vienotu nolikuma un līgumaformu, precizējot eksperta statusu. Parpamatu šiem dokumentiem varētu iz-mantot Starptautiskās Inženieru kon-sultantu federācijas (FIDIC) vai kādascitas valsts rekomendējošos dokumen-tus. Tomēr daudz efektīvāka, profesio-nālāka un no korupcijas izskaušanasviedokļa vieglāk kontrolējama būtuvienotas iepirkumu komisijas izveido-šana valsts un pašvaldību vajadzībām. Gadījumos, kad būvniecības ilgumspārsniedz sešus mēnešus, pasūtītājsun būvuzņēmējs slēdz vienošanos parizmaksām attiecībā uz atlikušajiemdarbiem, ņemot vērā Statistikas pār-valdes sniegtos ceturkšņu, pusgadu ungada būvniecības izmaksu indeksus.Būvdarbiem, kuru ilgums nepārsniedzsešus mēnešus, būvuzņēmējam pašamjāuzņemas risks par laiku, kas ierakstītslīgumā. Jāizslēdz no likuma norma,kas būvniecībā par ES fondu, valsts unpašvaldību līdzekļiem kā iepirkumapriekšmetu paredz apvienoto projektē-šanas un būvdarbu līgumu (FIDICDzeltenā grāmata), un jāatļauj slēgtbūvdarbu līgumus tikai saskaņā arFIDIC Celtniecības līguma noteiku-

miem — celtniecības un inženierdar-biem, kurus veic ģenerāluzņēmējs(Sarkanā grāmata), tas ir, pēc tehniskāprojekta izstrādes. Pretējā gadījumāšādā situācijā finansiālos zaudējumusvar ciest gan pasūtītājs, gan uzņēmējs.

Būvkomersantu reģistrsBūvniecības kontroles un kvalitātespastiprināšanai Būvkomersantu reģis-tram jāizvirza daudz stingrākas prasī-bas, kā arī 2005. gada 28. jūnija Mi-nistru kabineta noteikumi Nr. 453 parbūvkomersantu reģistrēšanu ir jāsa-kārto atbilstoši Būvniecības likumam.Vispārīgo būvnoteikumu pamatno-stādnes (būvniecības apturēšana,būvatļaujas anulēšana u. c.) jāiekļaujBūvniecības likumā. Bez tam nepie-ciešams izvērtēt LBS sertificēto speciā-listu darbu, kuru kvalifikācijas unkompetences dokumenti legāli vainelegāli ir izmantoti vairāku būvfirmureģistrēšanā Būvkomersantu reģistrā.

Būvekspertīze Būvprojekta ekspertīzi saskaņā ar spē-kā esošajiem normatīvajiem aktiem varveikt persona, kas ieguvusi patstāvīgasprakses tiesības būvekspertīzē. EMBūvniecības departaments sniedzisskaidrojumus, ka būvprojekta ekspertī-zi var veikt persona, kas ieguvusi pat-stāvīgas tiesības projektēšanā. Nekurbūvniecību regulējošajos normatīvajosaktos nav noteikta eksperta atbildībapar veikto darbu! Par būvekspertīzi minēts Vispārīgajosbūvnoteikumos Nr. 112 (59., 99.1 un100. punkts), Būvniecības likuma 20.pantā.Lielākās domstarpības pašvaldību būv-valdēs rodas, traktējot sabiedriski nozī-mīgu būvju šādus punktus: publiskāēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturē-ties vairāk nekā simt cilvēkiem, ražoša-nas ēka, tornis.


42


Būvniecības likuma 21. pants jāpa-pildina ar terminu „valsts būveksper-tīze” un jādefinē Valsts būvinspekcijakā gala institūcija būvekspertīzes iz-vērtēšanai. Jāpilnvaro Valsts būvin-spekcija izveidot būvekspertu reģis-tru, kā arī veikt reģistra uzturēšanuun atjaunošanu.Neskatoties uz to, ka normatīviprasa obligātu projektu ekspertīzi,gandrīz 30% gadījumu pašvaldības(sevišķi mazās) ignorē šo prasību,tādējādi apdraudot būvju drošībuun atļaujot valsts līdzekļu nepama-totus pārtēriņus.

Valsts būvinspekcija un būvjuugunsdrošība2007. gada 12. decembra Ministru ka-bineta rīkojuma Nr. 818 Par Valsts ener-goinspekcijas un Valsts Darba inspek-cijas reorganizāciju 5. punktā Iekšlietuministrijai un Ekonomikas ministrijaidots uzdevums sagatavot un līdz2008. gada 1. jūlijam iesniegt noteikta-jā kārtībā Ministru kabinetā normatīvoaktu projektus par to Valsts Ugunsdzē-sības un glābšanas dienesta (VUGD)funkciju, kas saistītas ar būvniecībasugunsdrošības kontroli līdz būves pie-ņemšanai ekspluatācijā, nodošanuValsts būvinspekcijai (VBI). Par jautāju-miem, kuru risināšana tagad būtu jāuz-ņemas VBI speciālistiem, VUGD atbil-dēja ap 30 cilvēku, kas izvietoti visosvalsts reģionos.Minimālais kvalificētu speciālistuskaits, lai uzsāktu šo funkciju pārņem-šanu, ir 10 cilvēki, finansējums — ap-tuveni 270 tūkstoši latu. VUGD šofunkciju izpildei gatavs izveidot trīs šta-ta vietas un atvēlēt 16 tūkstošus latugadā, kas var radīt situāciju, ka būvob-jektu ugunsdrošības kontrole faktiskitiek sagrauta.Lai samazinātu birokrātiskos šķēršļusbūvniecībā, vienkāršotu un pilnvei-

dotu būvniecības procesu, lai vairākubūvniecības uzraudzības iestāžufunkcijas nedublētos, ir nepiecie-šams pabeigt veidot vienotu uzrau-dzības inspekciju būvniecībā, iekļau-jot tajā arī daļu no funkcijām, ko veicValsts Ugunsdzēsības un glābšanasdienests attiecībā uz būvniecībasugunsdrošības uzraudzību.Būvniecības uzraudzības inspekciju ap-vienošana uzlabos būvniecības kvalitā-tes kontroli un ļaus manāmi ietaupītvalsts budžeta līdzekļus.Būvniecības ugunsdrošības uzraudzī-bas struktūru veidot uz esošās Valstsbūvinspekcijas Latvijas reģionālo struk-tūrvienību bāzes.

***Saeimai un valdībai, paužot skaidri iz-teiktu politisko gribu, pasludinot mi-nēto problēmu ātru atrisināšanu parprioritāti, mobilizējot kā intelektuālos,tā finansiālos resursus, ir iespējams sa-kārtot būvniecības nozari dažu mēne-šu laikā, vienlaikus dodot nozīmīgu ie-guldījumu nodokļu ienākumu palieli-nāšanā, inflācijas samazināšanā unekonomikas stabilizācijā. Kā pirmossoļus šo priekšlikumu saskaņotai reali-zācijai ierosinām akceptēt ekonomikasministra izteiktos priekšlikumus:• parakstīt Ekonomikas ministrijas un

būvniecības nevalstisko organizācijukopīgu memorandu par sadarbībuminēto priekšlikumu realizācijā;

• Ekonomikas ministrijai sagatavotun saskaņot ar būvniecības neval-stiskajām organizācijām rīcībasplānu šajā dokumentā formulētopriekšlikumu praktiskai īstenoša-nai; izveidot no Ekonomikas minis-trijas atbildīgām amatpersonām unbūvniecības nevalstisko organizā-ciju pārstāvjiem nelielu (5–7 cilvēki)komiteju (grupu) rīcības plāna rea-lizācijas gaitas kontrolei.

Būvinženieris turpina noskaidrot, kas dažos mūsu biedros ir tāds, kāpēc izdodas dzīvē lietas sakārtotcitādi nekā citiem. Vai tās ir raksturaīpašības, attieksme pret dzīvi, pret cilvēkiem? Vai tā ir kāda īpašadienas kārtība, kas tiek ievērota? Kas ir šī recepte?

Ne vienreiz vien nā-cies apbrīnot enerģi-jas pilno Juri Biršupar viņa prasmi būtdažādās vietās gan-drīz vai vienlaikus, at-bildēt uz neskaitā-miem jautājumiem,

lasīt lekcijas studentiem un nepār-traukti būt lietas kursā par jaunākobūvniecībā un būvmateriālos. Kolēģi

viņu raksturo kā cilvēku ar Šveika atta-pību un Cicerona argumentāciju, joJuris Biršs ir ļoti kompetents un daudz-šķautņains būvinženieris eksperts.Viņš ir inženierzinātņu doktors. JurisBiršs ir docents Rīgas Tehniskās univer-sitātes (RTU) Būvniecības fakultātesMateriālu un konstrukciju institūtaBūvmateriālu un būvizstrādājumugrupā, Būvniecības fakultātes dekānavietnieks zinātnē. Pēc nesenās krīzes studentu pilnās au-ditorijas apliecina, ka būvniecībā iruzplaukums un jaunieši vēlas apgūtšo interesanto nozari. Taču Juris Biršsir ne tikai auditorijās kopā ar studen-tiem. Interesenti viņu atrod Saimniek-servisā Ķīpsalā, arī pie būvmateriālutirgotājiem Tapeks Ganību dambī unVincents Polyline, kur viņš ir tehniskais

Pieredzïju‰ie optimisti

Lai sakārtotu Būvkomersantu reģistru,Ekonomikas ministrija realizējusi virkni procesuālo izmaiņu.

Būvkomersantu reģistrācija (BR) notiekBūvniecības, enerģētikas un mājokļuaģentūrā (BEMA) Rīgā, Mucinieku ielā3. Reģistra vadītāja ir Māra Ozola(tālrunis 67041929).Būvkomersantam, iesniedzot doku-mentus BR, ir jāņem vērā šādinosacījumi:• uz būvprakses sertifikātu kopijām ir

jābūt attiecīgā būvspeciālista parak-stam (oriģinālam),

• ir jābūt pastāvīgā darba līgumam arattiecīgo sertificēto būvspeciālistu,

• BEMA datubāzē tiek ievadītssertificētā būvspeciālista personaskods ar mērķi kontrolēt viņa darbuuz būvspeciālista sertifikāta pamatareģistrētajās būvfirmās.

Tiek risināts jautājums par plānotajiemierobežojumiem būvspeciālista kom-petences dokumentu izmantošanāvairāku būvfirmu reģistrēšanā.No Būvkomersantu reģistra tiek izslēg-tas būvfirmas, kuras neveic aktīvudarbību būvniecībā.LBS BSSI eksperti kopā ar valsts un paš-valdību būvinspekcijām veic pārbau-des, lai pārliecinātos, kā savus darbapienākumus pilda būvspeciālisti, kurivienlaikus strādā vairākās būvfirmās.

Bvkomersantu reÆistrs

43


PROBLĒMA BŪVNIECĪBĀ / DZĪVES SKOLA

44


konsultants. Sadarbībā ar SIALBS–Konsultants Juris Biršs strādā parekspertu, līdz ar to viņa līdzdalība ob-jektos bieži vien ir ļoti tieša, bet jau arcitu attieksmi un citām izjūtām, negluži tāda, kā pašam būvējot ēku. Vai tāda slodze ir pa spēkam vienamcilvēkam? Juris Biršs teic, ka viņš allažaizrāvies ar sportu. Jaunībā nodarbojiesar vieglatlētiku. Visās īsajās disciplīnās,kur vajadzīga liela koncentrēšanās, bijisātrs un dinamisks. Tātad sprinteris. Var-būt tieši tāpēc viņš spēj darboties tikdaudzās jomās? Juris Biršs gan smej —viņam esot seši bērni, četras meitas undivi dēli, un tikai tad, kad bērniem pa-liekot 60 gadi, vecāki varot atteikties vi-ņiem palīdzēt un beidzot paši prasītpalīdzību. Tāpēc viņš pamazām attei-cies no sabiedriskajiem darbiem unvienīgais, par ko sapņo, ka reiz samazi-nās slodzi algas darbos, lai uzrakstītugrāmatu, jo patlaban nav neviena izde-vuma latviešu valodā par būvniecību armoderniem materiāliem un modernāmmetodēm. „Rokas niez, bet pagaidāmlīdz šim darbam vēl nesniedzas,” jokoJuris Biršs.„Visa mana dzīve saistīta ar būvniecī-bu, un neko citu jau arī nemāku. Tikaipēc tam, kad apguvu astroloģiju, sa-pratu, kāpēc esmu izvēlējies šo noza-ri,” saka Juris Biršs. Kāpēc viņš pēkšņipievērsās astroloģijai, kuru padomjulaikos dažkārt dēvēja par kosmiskobioloģiju? „Man nepiemīt pareģoša-nas spējas, bet aizvien biežāk gribējāszināt, kāpēc notiek tā vai citādi, labākvai sliktāk, kāpēc kaut ko darām kon-krētajā brīdī. Šo praktisko zinātni pardabas izveidotām situācijām apguvuMaskavā. Un tagad studentiem saku,ka esmu arī astrologs. Viņiem intere-sē,” stāsta Juris Biršs. Patlaban viņš ne-lielai interesentu grupai vada astrologuskolu par biznesa astroloģiju. „Kad at-klāj jaunu uzņēmumu, veikalu, man

uzreiz ir interesanti papētīt, kāpēc tastiek atklāts tikos un tikos. Nu to sapro-tu. Tagad jau katrai bankai ir divi, pattrīs profesionāli astrologi. Patiesībā tā irzinātne, nevis mistika. Vienīgi vecoslaikos to sauca citādi, jo bija cilvēki, kasjuta, kad un kurā brīdī vajag sēt, kur unkad būvēt māju. Pārējie viņiem klausīja.Vēlāk cilvēki zaudēja šo saikni ar dabu.„Cilvēkam manā vecumā jābūt ļoti at-bildīgam par to, ko viņš dara, jo navvairs kam prasīt padomu, skolotāji irmiruši,” — tā Juris Biršs. Jurim Biršam ļoti patīk ceļot, un patla-ban viņš apgūst Eiropu, atlikusi vienīgiSpānija. Pēc tam jau varēs skatīties arīuz Āziju un Āfriku.

Harijs Rasa ir viensno kompetentāka-jiem mūsu valstsbūvinženieriem kon-struktoriem (eksper-tiem), autoritātebūvnieku vidū. Kopš1997. gada viņš irSIA Agroprojekts(bijušais Kolhozprojekts) inženierubiroja INBI vadītājs. Viņa kontā irdaudzi objekti — projektējis būvkon-strukciju daļas lielveikalam Mīlgrāvis,izstrādājis renovācijas projekta kon-strukcijas daļas īres namam Elizabetesielā 10, piedalījies dzelzsbetona kon-strukciju izstrādē Skonto stadionamRīgā, biroju parka EVA tirdzniecībascentra Komforts, SIA Profs nekustamieīpašumi elektropreču vairum-tirdzniecības iestāžu Daugavpilī, Val-mierā un Liepājā, LR Ārlietu ministrijas,Tukuma lokālās daudzprofilu slimnīcasrekonstrukcijas un daudzu citu objektubūvkonstrukciju daļu izstrādē dažādosbūvprojektos.Harijs Rasa vadījis virkni ļoti aktuālubūvprojektu kompleksā vai veicis to sa-daļu ekspertīzi, piemēram, Akmens til-

ta labā krasta satiksmes pārvada re-montam, ēkas Abrenes ielā 3, Rīgā, re-konstrukcijai un renovācijai, adminis-tratīvo ēku kompleksam Gaujas ielā 15,Rīgā, Latvijas Nacionālai bibliotēkai u. c.Harijam Rasam patīk viņa darbs, unpēc vairāk nekā 40 projektēšanā pava-dītiem gadiem šī patika nav mazināju-sies, drīzāk gan padziļinājusies, ņemotvērā gadiem krāto pieredzi. Tagadkatrs projekts savā ziņā ir unikāls, josen pagājuši laiki, kad ēkas un būvescēla pēc tipveida projektiem. Ja ar ie-guldīto domu galu galā ir apmierinātsarī pasūtītājs, prieks ir dubults.Harija Rasas vaļasprieki nav mainīju-šies, kopš vien viņš sevi atceras. Visvai-rāk viņu aizrauj makšķerēšana — ganvasarā, gan ziemā. Pirmo zivi Harijsnoķēra Ķīšezerā, kad viņam vēl nebijapilni četri gadi. Savulaik viņš pat pie-dalījās sacensībās un tika līdz 1. sportaklasei.Vēlākos gados šim vaļaspriekam pievie-nojās arī laivošana pa Latvijas upēm unezeriem. Beidzamajos gados Harijs Rasakopā ar būvinženieri Aristīdu Jansonumēģina iekārdināt līdakas Babītes ezerā,jo uz forelēm braukt vairs neesot vērts...Pēdējos 10–12 gadus šiem vasaraspriekiem pievienojusies arī ceļošana.Izbraukāta lielākā daļa Eiropas, pabūtsĒģiptē, Taizemē un Amerikā. Lai cikjauki būtu citur, vislabāk ir atgrieztiesmājās Latvijā.

RTU Būvniecības fa-kultātes Siltuma, gā-zes un ūdens tehno-loģiju institūta direk-tora Andra Krēsliņabagātīgo un spilgtobiogrāfiju grūti uz-rakstīt dažās rind-

kopās. Vitālā profesora profesionālāpieredze sākās ar projektēšanu 1956.gadā, pēc tam viņa darbs bija saistīts

ar daudzām izglītības iestādēm, pie-mēram, Rīgas Politehnisko institūtu(tagad Rīgas Tehniskā universitāte),Helsinku Tehnisko universitāti,Dienvidu Krasta Politehnisko institūtu(Londona). Drēzdenes Tehniskajāuniversitātē, Helsinku Tehniskajā uni-versitātē un Vroclavas Politehniskajā in-stitūtā viņš bijis viesprofesors.Andris Krēsliņš ir sabiedriski aktīvs —vairāku profesionālo organizāciju da-lībnieks un vadītājs. Viņš darbojas Lat-vijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnolo-ģiju inženieru savienībā (LSGŪTIS), Pro-mocijas padomes Siltuma, gāzes unūdens inženiersistēmu un Siltumener-ģētikas apakšnozarēs. Viņš ir LatvijasZinātņu akadēmijas korespondētājlo-ceklis, bijis Latvijas Zinātnieku savienī-bas viceprezidents, ASV Apkures, auk-stumtehnoloģijas un kondicionēšanasinženieru savienības (ASHRAE) biedrs,Pasaules Enerģijas padomes (WorldEnergy Council) Latvijas Nacionālās ko-mitejas valdes loceklis un Latvijas Būv-niecības padomes loceklis, Starptautis-kās Iekšējā gaisa kvalitātes un klimataapvienības (ISIAQ) biedrs.„Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu iz-veidojām jaunu programmu siltuma,gāzes un ūdens tehnoloģijas profesio-nālajiem bakalauriem, kas, iekļaujotiestradicionālajā piecu gadu studiju laikā,būtiski uzlabos studējošo teorētiskās zi-nāšanas un gatavību praktiskajam dar-bam. Tas tiks sasniegts, gan organizējotstudiju praksi, gan pēc prakses atļaujotcitās Eiropas universitātēs pierasto, betpie mums mazāk lietoto brīvo šaurispecializēto priekšmetu izvēli. Pašreizpēc jaunās programmas studē jau pir-mie trīs kursi,” saka Andris Krēsliņš. Pēdējos 30 gadus Andra Krēsliņa vaļas-prieks saistīts ar darbu. Viņš pētazinātnes un augstākās izglītības vēs-turi. Ne tikai RTU, bet arī plašāk. Saistī-bā ar zinātnisko darbu bieži iznāk būt

DZĪVES SKOLA

45


DZĪVES SKOLA

DZĪVES SKOLA

46


ārzemēs, un tad brīvos brīžus viņš iz-manto, lai iepazītos ar dažādu univer-sitāšu vēsturi un studentu organizācijutradīcijām. Lai atpūstos, viņš palasa kā-du Umberto Eko, Deivida Morela vaiMaikla Kordija romānu.

Jānis Simsons ir SIAZaļais fonds būvuz-raugs. Viņš iesaistījāsKungu ielas 25. na-ma būvniecībā. Pa-gāja gandrīz trīs ga-di, lai 17 tūkstošikvadrātmetru kļūtu

apdzīvojami. Šo vērienīgo būvi rīdzi-nieki visbiežāk asociē ar tautā iegāju-šos nosaukumu Varavīksne. Tas bija in-teresants darbs, kam tagad seko nemazāk interesants — būvuzraudzībaMālpils muižā. Jānim Simsonam patīkrekonstrukcijas, paralēli būvuzraugapienākumiem viņš veic arī ēku tehniskoapsekošanu.Jānis Simsons smej, ka reti kuram, vēldzīvam esot, liek plāksnīti pie ēkas ie-ejas, bet tā sanācis, ka viņa vārds ir pieAizkraukles bankas galvenās mītnesElizabetes ielā 23, Rīgā, jo šī ēka izpel-nījās laureātes nosaukumu LatvijasBūvnieku asociācijas konkursā Gadabūve 2004. Jānim Simsonam ir īpašsvaļasprieks, kura laikā viņš aizmirst vi-sus kreņķus un stresu, — kopš 1964.gada viņš dzied Rīgas Tehniskās univer-sitātes korī Gaudeamus. Korim irdaudz aktivitāšu, un kur nu vēl Dzies-mu svētki, tā ka dziedāt iznāk ne tikaidivas reizes nedēļā mēģinājumos, betkrietni biežāk.Jānim Simsonam ļoti patīk ceļot. Viņšizbraukājis Eiropu, pabijis ASV, Austrā-lijā, šur tur Āzijā. Kūrorti gan viņu ne-saista, Jānim Simsonam patīk kustībaun aktīva atpūta. Ceļojot par aizrauša-nos kļuvusi arī fotografēšana unfilmēšana.

Mācoties vidusskolā,vasaras brīvdienāsArvīds Bernhardsstrādāja galdniekudarbnīcā Skrundā,vēlāk piedalījās Lie-pājas–Saldus autoce-ļa rekonstrukcijā.Varbūt tāpēc pēc vidusskolas pabeig-šanas Arvīds Bernhards izvēlējās mācī-bas Rīgas 1. tehniskajā skolā. Vasaraspraksēs viņš bija apguvis mūrnieka, ap-metēja, betonētāja un namdara pras-mi un iemaņas. Vēlāk Arvīds Bernhardspabeidza Rīgas Politehnisko institūtuun strādāja projektēšanas institūtāRūpnīcprojekts, Mālpils sovhoztehni-kumā, Celtniecības ministrijas mācībukombinātā un Vieglās rūpniecības mi-nistrijas vadošo darbinieku un speciā-listu Rīgas kvalifikācijas paaugstināša-nas kursos Rīgā. Tad Arvīds Bernhardskļuva par pasniedzēju Rīgas Celtniecī-bas tehnikumā (tagad Rīgas Celtniecī-bas koledža — RCK), kur mācīja jau-niešiem tehnoloģiju, rekonstrukciju,būvnormatīvus un darba drošību. Viņšir RCK docents tehnoloģiju, rekon-strukcijas, būvnormatīvu, darbadrošības, kā arī vides aizsardzības unkultūras programmās. Līdztekuspamatdarbam Arvīds Bernhards tur-pināja sadarbību ar AS Rūpnīcprojekts,uzsāka sadarbību ar SIA Arhitektūrasdarbnīca ROKA. Viņš darbojies arī būv-normatīvu popularizēšanas jomā,piedaloties AS Celtinfo PP Būvniecībasnormatīvo aktu izlases sarakstu unBūvniecības informācijas (Bi) karšu pēctematiskā rubrikatora izdošanā katramceturksnim, un bijis redaktorsrokasgrāmatai Sāksim būvēt (tā pa-redzēta pasūtītājiem, projektētājiem,būvuzņēmējiem un būvētājiem). Tā vien izskatās, ka Arvīdam Bernhar-dam allaž ir tikai darbs, darbs, darbs.Vai tiešām?

Viņš atzīst, ka labprāt uzturas svaigāgaisā, lasa jauno laiku vēstures grāma-tas, piemēram, E. H. Gombriha Īsapasaules vēsture jauniem lasītājiem unA. Palmera Baltijas jūras valstu un tau-tu vēsture, lai saprastu, cik nehumānair visa Eiropas vēsture. Ar lielu priekuviņš apmeklē teātra izrādes. „Strādājot mācību iestādē, var nonāktpilnīgā stresā un pat izdegt. Ja tādavarbūtība neapmierina, tad, kā teicisJohans Broce, ir jāiet prom no skolas,lai, piemēram, gleznotu,” — tā ArvīdsBernhards.Vēl viņam ir patiess prieks par piecāmmeitām un trim mazbērniem.

Lidijai Jēgerei vien-mēr paticis rēķināt,analizēt, apstrādātinformāciju, tāpēcviņa izvēlējās mācī-ties būvniecību.Rūpnīcprojektā Lidi-ja Jēgere ieņēma da-

žādus amatus — no inženieres līdzgrupas vadītājai. Viņa priecājas, kastrādājusi lieliskā, radošā un draudzī-gā kolektīvā, ka viņai bijusi tā laimemācīties pie lieliskiem pasniedzējiemun vēlāk no labiem kolēģiem. Projek-tētāji strādāja rokrokā ar zinātnie-kiem, notika regulāras konsultācijas.Viņa atzīst, ka tagad jauniešiem irdaudz sarežģītāk apgūt projektēšanu.Nav informācijas, kopskata, jo projek-tēšana ir nolaista, tāpēc jauniešiem irjāpieliek krietni lielas pūles, lai toapgūtu.

Līdz aiziešanai pensijā Lidija Jēgere bijagalvenā konstruktore institūtā Pilsēt-projekts. Viņa bija galvenā konstrukto-re arī Latvijai iedalītajiem objektiem —Taksimo ciemata un stacijas ēkas pro-jektam Baikāla–Amūras maģistrālē, kurbija jāņem vērā gan seismiskie apstākļi(9 balles), gan temperatūra (–46° C).Pēc aiziešanas pensijā Lidijai Jēgereidaudz neiznāca pavaļoties, jo 1999.gadā viņa atsāka piedalīties projektēša-nas darbos. Viņa izstrādāja konstruktī-vo daļu būvmateriālu veikalam Dau-gavpilī, administratīvajai ēkai un nolik-tavai Rīgā, daudzām savrupmājām,ēkas rekonstrukcijas projektam Pastaielā, Rīgā. Sešu stāvu mājai Brīvībasgatvē 338, Rīgā, viņa izstrādāja pāļupamatni un reždogu. Viņas veikums irpazemes monolīta dzelzsbetona kon-strukcijas garāžai, dīzeļdegvielas sūkņustacijai Rīgā. Viņa piedalījusies Presesnama Rīgā un dzīvojamās mājasDzintaros, Jūrmalā, projektēšanā.Par Stradiņa slimnīcas rekonstrukcijuLidija Jēgere saņēma Ministru pado-mes prēmiju. Pēc aiziešanas pensijā vi-ņa sadarbojusies ar firmu Progress pro-jekts un SIA Vidzemes celtnieks. „Manpatīk, ja ir ko domāt, darīt, ja, rodotiesgrūtībām, viss tiek vēlreiz rūpīgi pārdo-māts, pārrēķināts un atrisinās. Tad irprieks,” saka Lidija Jēgere.Kādreiz viņas atpūta bija šūšana ungaršīgu ēdienu gatavošana, tagadviņai patīk būt kopā ar abiem maz-bērniem, pastaigāties Saulkrastosgar jūru, apkopt puķes, satikties ardraugiem.

LBS rekviz¥ti biedra naudas pÇrskait¥‰anai: reÆ. Nr. 40008000225Latvijas BvinÏenieru savien¥ba, K. Barona iela 99, lit. 1a, R¥ga, LV–1012

AS SEB banka, Vecr¥gas filiÇle LV80UNLA0001000700350, kods UNLALV2X001Biedra nauda LBS biedriem: strÇdÇjo‰iem — 25 lati gadÇ, nestrÇdÇjo‰iem — 5 lati gadÇ

47


DZĪVES SKOLA

48


Guntis Līcītis, SIA Rīgas apdaresdarbi: „Gandrīz visi pasaules lielākiebrīnumi ir būvnieku radīti. Izcilākiebūvdarbi sasaista tūkstošgades. Žēl,

ka mūsdienās vairsnebūvē tik pamatīgikā senāk. Patiesībāviss, kas bija jāuz-būvē, jau sen ir uz-būvēts. Tagad mēsštancējam kioskus.Mani biedē pseidoun īstie revolucionā-

ri. Visi pārkārtotāji ambīcijas smeļsavā superegocentrismā.”Modris Ekšteins, Grobiņas pagastapadomes priekšsēdētāja vietnieks:„Šodien celtniecībā ienāk modernastehnoloģijas un jauni materiāli. Ļoti

moderni instrumen-ti ļauj ātri un kvali-tatīvi veikt būvdar-bus. Sākam aizmirstvienveidīgās ķieģeļuun bloku mājas unceltnes. Liela vērībatiek veltīta karkasaceltnēm ar sienu un

pārsegumu siltumizolāciju. Laukosļoti nepieciešami ir jauni arhitekti ganceltniecībā, gan ainavu veidošanā.Vajadzētu darīt visu, lai katrā laukupagastā būtu gan izglītots arhitekts,

gan celtnieks, ganainavists.” Inta Lazdiņa, SIAArho projektu unbiroja vadītāja: „Pa-tīk strādāt Ventspilī,un ne jau tikai tā-pēc, ka esmu tur

dzimusi, vai tāpēc, ka pilsētai ir nau-da un par darbu laikus tiek samak-sāts, bet tāpēc, ka ventspilnieki vien-mēr zina, ko vēlas, un viņu prasībasir argumentētas un pamatotas. Tāsnemainās ik pa brīdim, kā tas, pie-mēram, notiek Rīgā. Diemžēl rīdzi-nieku prasībām dažkārt pat grūti iz-sekot, jo katru reizi parādās kaut kasjauns, nepārtraukti notiek uzlaboju-mi, birokrātija tikai pieaug, un pro-jektu saskaņošanas procesi ar katrugadu kļūst sarežģītāki. Tā kā nākasstrādāt ar vairākām pašvaldībām, va-ru salīdzināt gan to kompetences,gan prasību līmeni. Tās diemžēl irkrasi atšķirīgas. Arī ventspilniekiemtās ir stingras, bet pamatotas. Katrsprojektētājs un būvētājs zina, kas jā-izpilda, un to arī dara. Savukārt Rīgāir sajūta, ka „speciāli liek sprunguļusriteņos”. Kad ar pasūtītāju slēdzamlīgumu par objektu Rīgā, nekad nezi-nām, kas mūs sagaidīs. Strādāt trau-cē nesakārtotība, nepārtulkotie stan-darti un bieži mainītie spēles notei-kumi birokrātijas gaiteņos.”Normunds Misus,SIA Tango projektstehniskais direktors:„Priecē, ka sabiedrī-bā sāk mainīties iz-pratne par arhitek-tūru un būvniecību.Būvobjektu pasūtī-tāji sākuši nopiet-nāk izturēties pret jaunbūvējamo ob-jektu kvalitāti, to konkurētspēju ganarhitektoniskā tēla, gan inženierteh-nisko risinājumu ziņā. Šis bija viensno galvenajiem apstākļiem, kāpēc

Katrs jauns birokrÇts radanÇkamo birokrÇtu

uzsāku darbu pie Tango skvēra attīstī-bas projekta, kas pēc pabeigšanas būsjauns vaibsts pašā Rīgas centrā. Ce-rams, par pagātni kļuvuši laiki, kaddominējošie rādītāji bija maksimālaisiespējamais stāvu skaits, intensitāte unkvadrātmetri kombinācijā ar minimālocenu. Šodien aizvien biežāk dzirdamterminu „ilgtspējīga būvniecība”, kopamazām arī Latvijā sāk īstenot dzīvē.Šie procesi šķiet ļoti simpātiski, neska-toties uz pašreizējo ekonomisko situā-ciju valstī. Esmu optimistiski noskaņotsun ceru, ka nekustamo īpašumu unbūvniecības nozare spēs tikt pāri pie-dzīvotajam satricinājumam un atgūtzaudētos izaugsmes tempus.”

Kārlis Gailītis: ASLaukceltnieks R val-des priekšsēdētājs: „Irlabi, ka nevalstiskāsorganizācijas daudzpalīdz nozares sakār-tošanā, bet daži ne-sakārtoti jautājumitehniskajā, pārrau-

dzības un politikas lauciņā ir valsts pār-valdes darbs, kas patlaban ir galīgi sa-jaukts un novedis pie problēmām unspekulatīvām darbībām. Tik lielā noza-rē ar tik lieliem kapitālieguldījumiem,kas kalpos simt un vairāk gadu, tā ne-vajadzētu būt. Piemēram, dzīvokļuceltniecība, kas sākas ar to, ka klientsnezina, ko pērk, un pēc tam, ieguldījisnaudu, sajūtas pilnīgi bezspēcīgs celt-nieka priekšā. Pircējs bieži vien daudzko nezina, piemēram, kā iebūvētas ko-munikācijas. Un tā ir tikai aisberga re-dzamākā daļa, ko nevar sakārtot indi-viduāli. Tam jābūt valsts pārziņā. Kurnu vēl pasūtītāja kreņķi. Nebūšanas sā-kas no pašvaldību saskaņojumiem unplānošanas. Nākamais — valsts kon-trole. Uzskatu, ka starp šīm abām da-ļām valda bardaks. Pārraudzība ir vāja.Kas notiek būvvaldēs un pašvaldībās?

Un ko Valsts būvinspekcija, piemēram,var izdarīt Rīgas būvvaldei? Protestusjau var rakstīt, bet ko tālāk? Kāpēcjācīnās pret to, kas noticis Ķekavasbūvvaldē? Vajadzēja noteikumus unlēmumus pieņemt valsts līmenī. Šis irpiemērs valsts neizdarībai. Tieši to arīīpašnieki izmanto, sak’, uzbūvētu jaunenojauks.” Aivars Nātre, Bio-degvielu un bio-enerģijas kompe-tences centra izpild-direktors: „Piecdes-mito gadu beigāsValkā veidojām ārē-jo sienu paneļus noniedrēm. Tos izmantoja gan indivi-duālo māju, gan fermu būvniecībā.Ziemā pļāvām niedres, sējām kūlīšos.Vietējā SCO Valkā bija pašgatavotasierīces, ar kurām niedres iepresējapaneļos. Šī metode būtu atsvaidzi-nāma un izmantojama arī mūsdie-nās. Paneļos var presēt gan niedres,gan frēzkūdru. Agrāk vai vēlāk būvniecības likumdoša-na tiks sakārtota. Taču vislielākās rūpesun uzmanība būtu jāvelta būvmeistarusagatavošanai. Lai arī Amatniecībaskamera Bukultos strādā, ar to ir parmaz. Ja būs pietiekami daudz būv-meistaru strādnieku līmenī, būvniecībānevajadzēs žēloties par kvalitāti.” Dzintra Lēmane,SIA Legzdiņš unpartneri: „Ideāli, javarētu nodrošinātbezmaksas augstākoizglītību, lai studentivismaz pirmos divusstudiju gadus pietie-kami daudz laika va-rētu veltīt mācībām, nevis līdzekļu pel-nīšanai. Un būvniecību vajadzētu at-ļaut tikai pēc kvalitatīvi izstrādātiemun akceptētiem projektiem.” 49


BRĪVAIS MIKROFONSBRĪVAIS MIKROFONS

50


Ludmila Artjušina,SIA Velaks būvetehniskā direktore:„Pašlaik celtniecībāmaz tiek domātspar inženiertehnis-ko sastāvu. Kādreizbija dažādi kursi.

Reizi trijos mēnešos apmācība notikaarī meistariem, būvdarbu vadītājiem,strādniekiem. Tagad esam nonākušilīdz tādam absurdam, ka strādniekssaņem vairāk par inženieri. Tātad cil-vēks, no kura prasa risinājumus, at-bildību par drošību, darba aizsardzī-bu un visu, kas notiek būvlaukumā,netiek novērtēts. Manuprāt, būvdar-bu vadītājam, kuram ir tik liela atbil-dība, tomēr būtu jāsaņem trīs līdzpiecas reizes vairāk nekā vidēja līme-ņa strādniekam, bet šodien tā neno-tiek, tāpēc zinu inženierus, kas devu-šies uz būvlaukumu kā strādnieki. Arīpati kādu laiku pelnīju naudu kākrāsotāja.”

Antons Pužulis,Balvu pilsētas do-mes būvinženieris:„Tagad visi grib būtceltnieki un pelnīt.Labāk lai iet par de-putātiem, tur lielasgudrības nevajag...Kvalitāte un ilgmū-

žība. Pirms simt gadiem būvējapamatīgāk.” Ilgmārs Lesītis, AS Rūpnīcprojektsprojekta galvenais inženieris, projek-tu vadītājs: „Pēdējā laikā aizvien sa-

režģītāk strādāt arpašvaldības būvval-di. Ierēdņi Rīgas do-mē vairojas kā sēnespēc lietus un nevispadara visu vienkār-šāku, bet sarežģī.Birokrātija palielinās

ar katru gadu. Galvenais, ka katrs turnokļuvušais pēc kāda laiciņa izdomāsev tādus pienākumus, kuru dēļ jauvar kļūt kaut vai par nelielu, tomērpriekšnieciņu. Tā viens birokrāts radanākamo birokrātu. Neviens pat neie-domājas, ka tas speciāli radītais dar-ba lauks nevienam nav vajadzīgs.Tiek radītas jaunas struktūras, betjautājumi, kas tiešām jārisina, tā arīnetiek atrisināti. No tā nav labumane pasūtītājam, ne celtniekam. Laikaut ko panāktu, laikam vienīgā me-tode ir visu kardināli mainīt: vecajamjāvelk krusts pāri un no jauna jāradaprofesionāla struktūra.”Aivars Sīpols, SIAAqua Brambis pro-jektu vadītājs: „Ņe-mot vērā pašreizē-jos darbu apjomus,ļoti krītas darbukvalitāte gan pro-jektēšanā, gan būv-niecībā. Ja salīdzi-nām, pirmās neatkarīgās Latvijas lai-kā ilgi un rūpīgi projektēja un ātricēla. Tiesa, arī padomju laikā ilgi bū-vēja. Tagad projektētājiem rauj lapasno rokām ārā, jo visiem vajag ļoti āt-ri, it kā būtu piededzis. Projektēšanaibieži vien atvēl ļoti īsu laiku. Spriežotpēc darbu grafika, reizēm tas nemaznav tik īss, taču daudz laika tiekveltīts nevajadzīgai pļāpāšanai unnaudas maka satura dalīšanai. Irgadījies piedzīvot, ka, spriežot, kasun kā betonēs, pagāja vasara, pie-nāca rudens un ziema, un tikai tadsākās betonēšanas darbi. Tas liecinaarī par paviršu un reizēm nepras-mīgu darba organizāciju. Protams,lielie monstri — projektēšanas in-stitūti — ir grūti iekustināmi, taču arfirmām, kurās strādā viens kādas no-zares speciālists, bieži vien nav labāk.Viņš nav kontrolējams un reizēm

netiek galā ar darbiem. Tā kā ne-lielām firmām nereti pietrūkst darbu,tās gatavas ņemt jebko, bet faktiskinespēj padarīt visu. Neviens tačunevar zināt visu. Tā nu nepieredzējisprojektētājs pieņem pasūtījumu,piemēram, attīrīšanas iekārtu pro-jektēšanai, lai gan nekad to nav da-rījis. Kad saprot, ka nespēs „pacelt”,skrien apkārt un meklē palīdzību.Bet, ja iesaista citus, jāmaksā par pa-kalpojumu, līdz ar to bieži vien tādiiesācēji strādā ar zaudējumiem vaiarī, paši veicot šo darbu, ražo brāķi.Valsts mērogā aktuāla ir būvnormatī-vu izstrādāšanas kārtība. Speciālistuiesniegtos priekšlikumus ierēdņi bieživien koriģē pēc sava prāta, un pēc toapstiprināšanas lietošanai un publi-cēšanas tie pieejami ar kļūdām undažreiz pat aplamībām. Labojumitiek piedāvāti, bet to ievietošana va-jadzīgajos dokumentos nevirzās uzpriekšu. Papildinājumus nevar saga-tavot nespeciālisti.”

Jānis Zīmeļs, SIAAgroprojekts Rēzek-nes nodaļas vadī-tājs: „Problēma, arkuru pašlaik nākassaskarties, ir nepār-domāti būvniecības,tostarp projektēša-nas darbu iepirku-

mu noteikumi, kuru galvenais kritē-rijs ir zemāka cena, nevis būvprojek-ta līmenis, kurš daudzējādā ziņā no-saka būvniecības izmaksas, uzbūvē-tās ēkas kvalitāti, kā arī ekspluatāci-jas izmaksas. Iepriekšējo gadu būv-niecības buma laikā ir radušies dau-dzi projektēšanas kantori, kas nespējizstrādāt kvalitatīvus būvprojektus,bet īsteno nepamatotu cenu dem-pingu un traucē nopietno projektē-tāju darbu. Progress šajā jomā gai-dāms tikai pēc kāda laika, uzlabojo-

ties vispārējai situācijai valstī, proti,kad tiks sakārtota likumdošana, ma-zināsies algu maksāšana aploksnēs,konkurence kļūs godīgāka.” Romāns Basikirskis,SIA Firma L4 būvnie-cības konsultāciju unbūvuzraudzības no-daļas projektu vadī-tājs: „Diemžēl patla-ban ne tikai būvniecī-bas joma, bet arī ra-žošanas procesi Lat-vijā neizskatās iepriecinoši. Domāju, kajāsāk ar cilvēkiem, kas vada atbildīgāsinstitūcijas. Neesmu pārliecināts, vaipatlaban nepieciešams būvēt Gaismaspili, turklāt par tādiem līdzekļiem, ja 80procentu sabiedrības to neatbalsta.Manuprāt, lietderīgāk būtu šos līdzek-ļus piesaistīt ražošanas attīstībai unveicināt Latvijas iedzīvotāju labklājību,nodrošinot viņiem darbu ilgam laikaperiodam.” Guna Skangale, ceļubūves inženiere: „Vis-pirms vajadzētu iz-veidot Civilās būvnie-cības ministriju, jopatlaban arhitektūrasun būvniecības jautā-jumus risina gan Eko-nomikas ministrija kopā ar Valsts būvin-spekciju un Būvniecības, enerģētikas unmājokļu aģentūru, gan Satiksmes mi-nistrijas Autosatiksmes departamentsun VAS Latvijas Valsts ceļi, gan Kultūrasministrija, Vides ministrija, gan arī Būv-niecības padome, Tautsaimniecības pa-dome, Mazo un vidējo uzņēmumu unAmatniecības padome. Tā ir sarežģītasistēma, kas pat pie vislabākās gribasnevar sekmīgi atrisināt būvniecībasjautājumus Latvijā. Vajadzētu izveidotbūvniecības zinātniski tehniskā nodro-šinājuma centru, lai mūsu klimatiskajāzonā vismaz iepirkumos valsts un

BRĪVAIS MIKROFONS

51


BRĪVAIS MIKROFONS

Valmieras BMX vēsture ir 20 gadu ga-ra. Pirmā trase bija Baiļos. 2001. gadāValmieras uzņēmums SCO centrssponsorēja un valdes priekšsēdētājaJāņa Matisona vadībā uzbūvēja starp-tautiska līmeņa velotrasi, kurā jau2002. gadā notika Eiropas čempio-nāta 5. un 6. kārta, bet 2007. ga-dā — 7. un 8. kārta. Šīs sacensības Latvijā organizējaBMX klubs Tālava, kura prezidentskopš 1999. gada ir LBS biedrs JānisMatisons. Kluba 30 sportistiem iriespējas katru dienu trenēties šajātrasē, ko apsaimnieko Jāņa Matisonavecākais dēls Kristaps. BMX kluba Tālava titulētākie sportistiir Ivo Lakučs (Eiropas čempions, pa-saules čempions, pasaules vicečem-pions, braucošais treneris), ArtūrsMatisons (desmitkārtējs Eiropasčempions četrkārtējs pasaules čem-pions), Māris Štrombergs (šā gadaEiropas čempions, pasaules čem-pions un olimpiskais čempions). 6. un 7. septembrī Valmierā notika

vērienīgas BMX divdesmitgadessvinības, kuru laikā notika sacensībasun tika atklāta arī BMX slavas zāle.Cerams, par šo sporta veidu sadzir-dējušo amatpersonu un ierēdņu in-terese nenoplaks arī turpmāk.

Daigas Matisones, Normunda Šperberga foto

52

pašvaldību vajadzībām netiktu izman-toti būvmateriāli un tehnoloģijas, kaspiemērotas siltajām un sausajāmklimatiskajām zonām, vajadzētu izstrā-dāt vienotu tehnisko normatīvu bāzi,inventarizēt valsts un pašvaldību auto-ceļu tīklu kompleksu, izveidojot vienotuLatvijas ceļu tīklu, nododot valsts unpašvaldību autoceļus viena saimniekaatbildībā, kurš ilgtermiņā rūpētos parto uzturēšanu un atbilstību valsts no-teiktajam tehniskajam līmenim, — tasnozīmē, ka vajadzētu apvienojot VASLatvijas Valsts ceļi un VAS LatvijasAutoceļu uzturētājs.”

Artis Dzirkalis, SIA LBS–Konsultantsdirektora vietnieks:„Tik svarīgai taut-saimniecības noza-rei mūsu valstī kābūvniecība nav pie-tiekami stingras pie-ejas lietu sakārtoša-nai un kontrolei.Valsts ierēdņiem va-jadzētu vairāk sadarboties un biežākuzklausīt celtniecības nozares spe-ciālistu viedokļus, piesaistot viņusjaunu likumdošanas un normatīvoaktu izstrādāšanā.”

Valmierā izauguši spēcīgi BMX sportis-ti, kas ar pašu fanātismu un entuzias-mu, ar vecāku atbalstu guvuši lieliskus

panākumus, no kuriem sabiedrība unvalsts tā īpaši pamanījusi pēdējo —Māra Štromberga olimpisko zeltu.

Ar entuziasmu l¥dz uzvarÇm

Trasē labākie. Ar 175. numuru Eiropas čempions Artūrs Matisons.

Organizatoru komanda Jānim Matisonam teic paldies par Eiropas čempionātu Latvijā.


BRĪVAIS MIKROFONS

53

SABIEDRISKAIS DARBS


54

Arhitektra un daba

Japāna, Spānija, Latvija, Dienvidāfrika, Maroka, Grieķija, Austrālija,Norvēģija, Francija

Andris Krēsliņš, Ivars Briedis, Vilnis Krauklis, Inese Briede, Jānis Šperbergs,Mārīte Šperberga, Kārlis Grāmatnieks, Aivars Blumbergs, Guntis Ošmucnieks, Eduards Cinmanis


ATPŪTA

55

ATPŪTA


56


Vai lasāt Būvinženieri?m lasu regulārim lasu reizēmm nelasuKāpēc lasāt Būvinženieri?m uzzinu par valdes lēmumiemm interesē sekciju darbsm interesē valdes attieksme pret

problēmām būvniecībām cits iemesls (norādīt)_______________________________

Būvinženiera vērtējumsLūdzu, atzīmējiet savu vērtējumupar katru nosaukto rubriku:1 — nevajag, nav interesanti2 — vajag, bet nav uzrakstīts interesanti3 — vajag, bet vēlos lasīt plašāk4 — vajag, uzrakstīts pietiekami uninteresanti5 — vajag katrā numurāBūvinženieris kopumām 1 m 2 m 3 m 4 m 5LBS 20m 1 m 2 m 3 m 4 m 5Aktualitātesm 1 m 2 m 3 m 4 m 5Personībam 1 m 2 m 3 m 4 m 5Reģionosm 1 m 2 m 3 m 4 m 5Izglītībam 1 m 2 m 3 m 4 m 5Likumdošanam 1 m 2 m 3 m 4 m 5Būvzinātnem 1 m 2 m 3 m 4 m 5Tehnoloģijasm 1 m 2 m 3 m 4 m 5Sadarbības partnerim 1 m 2 m 3 m 4 m 5Problēma būvniecībām 1 m 2 m 3 m 4 m 5

Dzīves skolam 1 m 2 m 3 m 4 m 5Jūs jautājat, mēs atbildamm 1 m 2 m 3 m 4 m 5Jaunais būvinženierism 1 m 2 m 3 m 4 m 5Objektsm 1 m 2 m 3 m 4 m 5Brīvais mikrofonsm 1 m 2 m 3 m 4 m 5Atpūtam 1 m 2 m 3 m 4 m 5Kāda, jūsuprāt, ir Būvinženieraspēja objektīvi atainot informāciju?(1 — zema, 5 — augsta)m 1 m 2 m 3 m 4 m 5Cik caurskatāma ir valdes un sekciju darbība? (1 — zema, 5 — augsta)m 1 m 2 m 3 m 4 m 5Miniet tematus, kas, jūsuprāt, ir svarīgi!______________________________________________________________

Dati par respondentu.Jūsu vecums:m 20–30m 31–40m 41–50m 51–60m 61–70m vairāk nekā 70Dzimumsm sievietem vīrietis

Izgrieziet un atsūtiet anketu uzadresi: LBS, K. Barona iela 99, lit. A,Rīga, LV–1012.Anketa pieejama arī LBS mājaslapāwww.lbs.building.lv sadaļā Būvinže-nieris, to var nokopēt un nosūtīt pae–pastu: [email protected].

BvinÏeniera vïrtïjumsAPTAUJA

SATURS. Visi esam liecinieki procesiem, kas ... cības plānu un ieviest efektīvu plāna kontroles...

Documents

Transcript of SATURS. Visi esam liecinieki procesiem, kas ... cības plānu un ieviest efektīvu plāna kontroles...