Klimata pārmaiņu izpausmes Latvijas...
Transcript of Klimata pārmaiņu izpausmes Latvijas...
Klimata pārmaiņu
izpausmes Latvijas ūdeņos
A. Andrušaitis, M.Kļaviņš, U.Bethers, V.Jansons, G.Spriņģe, J.Aigars, A.Ikauniece, K.Āboliņa, A.Škute
PROGRAMMAS MĒRĶISNovērtēt klimata īstermiņa, vidēja termiņa un ilglaicīgās mainības
ietekmes uz Latvijas iekšējo ūdeņu un Baltijas jūras vides
kvalitāti un ekosistēmām. Radīt zinātnisku pamatu Latvijas vides
politikas un sektoru politiku adaptācijai klimata maiņai.
DP1: Klimata mainības ietekme uz noteci, biogēno elementu plūsmām un Baltijas jūras režīmu
Modelēt dažādus ūdens vides mainības scenārijus,
izmantojot eksistējošus klimata maiņas scenārijus
Baltijas jūras reģionam
Globālie klimata maiņas scenāriji
Reģionālie klimata maiņas
scenāriji
Latvijai adaptēti reģionālie
klimata maiņas scenāriji
Upju noteces scenāriji
Jūras stāvokļa scenāriji
Klimata mainības ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi
Informācijas plūsmas
REĢIONĀLO KLIMATA MODEĻU DATI TIEŠI NAV IZMANTOJAMI UPJU NOTECES
MODELĒŠANĀ
OBS
APR-REF
APR
APR-A2APR-B2
40
50
60
70
80
90
1950 1975 2000 2025 2050 2075 2100
Gads
Note
ce, m
3/s
ŠĶIETAMĪBA UN TICAMĪBA KLIMATA MAIŅAS PROGNOZĒS LATVIJAI
Parametrs Šķietams Ticams
T +5 grādi +4 grādi
P +200 mm +70 mm
Q +35% -15%
Biogēnu notece
? ?
18°30'E 19°00'E 19°30'E 20°00'E 20°30'E 21°00'E 21°30'E 22°00'E 22°30'E 23°00'E 23°30'E 24°00'E 24°30'E
55°20'N
55°40'N
56°00'N
56°20'N
56°40'N
57°00'N
57°20'N
57°40'N
58°00'N
58°20'N
58°40'N
59°00'N
Rīga
Liepāja
Ventspils
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
110
120
130
140
150
160
170
180
190
200
Dziļum
s,m
Jūras stāvokļa modelis:
modeļapgabals
18°30'E 19°00'E 19°30'E 20°00'E 20°30'E 21°00'E 21°30'E 22°00'E 22°30'E 23°00'E 23°30'E 24°00'E 24°30'E
55°20'N
55°40'N
56°00'N
56°20'N
56°40'N
57°00'N
57°20'N
57°40'N
58°00'N
58°20'N
58°40'N
59°00'N
Rīga
Liepāja
Ventspils
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
Ūdens tem
peratūra uz virsmas,°C
Jūras stāvokļa modelis:
jūras virsmas temperatūra
DP2. Klimata maiDP2. Klimata maiņņas ietekme uz augu as ietekme uz augu barbarīības elementu apriti sateces baseinbas elementu apriti sateces baseināā
Noteikt klimata izmaiņu ietekmi uz Latvijas upju hidroloģisko un augu
barības vielu aprites režīmu
Bērzes modelēšanas daļbaseini
Purvu ietekme
Lauksaimnie-cības iet.
Mežu ietekme
Lopkopības ietekme
Ezeru ietekme
Dobeles pils.
ietekme
ID Area , km2
Description
1 12.2 Bogs, wetlands 2 85.5 Berze river headwaters 3 93.6 before HPP reservoir 4 68.2 tributary river basin 5 27.9 lake, forests 6 4.1 after HPP reservoir 7 43.2 animal husbandry 8 102.9 pasture, arable land, 9 109.9 before Dobele city
10 55.2 tributary river basin 11 14.8 forests 12 21.2 after Dobele city 13 99.2 tributary river basin 14 99.2 arable land, tile
drainage 15 66.9 agriculture
(Corine Land Cover-2000)
LLU lauks. noteču monitoringa stacija “Bērze”
Lauksaimniecības izkliedētā piesārņojuma emisijas un aiztures procesi
Hidroloģiskā modelēšanaSalacas – Burtnieka ezera baseinsKorelācijas koeficents r – 0.83-0.95
Statistiskais kritērijs R2 (Nash) – 0.63-0.90
DP3: Klimata maiņas ietekme uz iekšējo ūdeņu ekosistēmām un bioloģisko
daudzveidību
Izvērtēt iespējamās klimata mainības ietekmes uz
Latvijas iekšējo virszemes ūdeņu režīmu, ekosistēmām
un to bioloģisko daudzveidību
Fitoplanktona biomasas (mg l-1) ilglaicīgas izmaiņas Salacā
0
1
2
3
4
5
6
7
1982
1983
1984
1985
1986
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
mgl-1 Station 1Station 2Station 3
0
20
40
60
80
100
120
1982
1983
1984
1985
1986
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
percents (%)
Station 1Station 2Station 3
Zilaļģu procentuālādaudzuma izmaiņas Salacā: 1- augštece, 2-vidustece,3- lejtece.
Hidrobioloģisko parametru ilgtermiņa mainības raksturs
DP9: Klimata mainības izraisīto noteces ekstrēmu ietekme uz plūdu riskam
pakļautām teritorijām
Prognozēt klimata maiņas ietekmi uz plūdu un ilgstošu sausuma
periodu un režīmu, noskaidrot šo parādību ietekmi uz palieņu
ekosistēmām Daugavas vidusteces palienēs
Izstrādāt rekomendācijas adaptācijas pasākumiem plūdu un sausuma riska un ar šim parādībām saistīto zaudējumu mazināšanai
1734 ha 15%
9991 ha 85%
neapplūstoša teritorija applūstoša teritorija
5381 ha46%
6344 ha54%
neapplūstoša teritorija applūstoša teritorija
3. att. Applūstošo teritoriju īpatsvars Dvietes pagastā pie daudzgadīgā vidējā palu līmeņa
4. att. Applūstošo teritoriju īpatsvars Dvietes pagastā pie maksimālā novērotā palu līmeņa
1652 ha13%
10865 ha87%
neapplūstoša teritorija applūstoša teritorija
2619 ha21%
9899 ha79%
neapplūstoša teritorija applūstoša teritorija
5. att. Applūstošo teritoriju īpatsvars Pilskalnes pagastā pie daudzgadīgā vidējā palu līmeņa
6. att. Applūstošo teritoriju īpatsvars Pilskalnes pagastā pie maksimālā novērotā palu līmeņa
Izstrādāt rekomendācijas adaptācijas pasākumiem plūdu un sausuma riska un ar šim parādībām saistīto zaudējumu mazināšanai
1734 ha 15%
9991 ha 85%
neapplūstoša teritorija applūstoša teritorija
5381 ha46%
6344 ha54%
neapplūstoša teritorija applūstoša teritorija
3. att. Applūstošo teritoriju īpatsvars Dvietes pagastā pie daudzgadīgā vidējā palu līmeņa
4. att. Applūstošo teritoriju īpatsvars Dvietes pagastā pie maksimālā novērotā palu līmeņa
1652 ha13%
10865 ha87%
neapplūstoša teritorija applūstoša teritorija
2619 ha21%
9899 ha79%
neapplūstoša teritorija applūstoša teritorija
5. att. Applūstošo teritoriju īpatsvars Pilskalnes pagastā pie daudzgadīgā vidējā palu līmeņa
6. att. Applūstošo teritoriju īpatsvars Pilskalnes pagastā pie maksimālā novērotā palu līmeņa
Prognozēt plūdu un sausuma režīma paredzamās izmaiņa ņemot par pamatu hidroloģiskā režīma scenārijus
Daugavas ūdens līmeņu aprēķini veikti ar upju hidrodinamisko modeli MIKE FLOOD (Dānijas hidraulikas institūts (DHI)).
Plūdu un sausuma ietekme uz vielu plūsmām palieņu sistēmās un upes baseinā
DP4: Krasta procesi
Jūras krasta izmaiņu rakstura pētījumi un klimata
mainības iespējamās ietekmes prognozēšana uz
jūras krastu procesu dinamiku un ekosistēmām Baltijas jūras teritoriālajos
ūdeņos
Vēsturisko krasta procesu atlants
Jūras krasta procesu dominējošās tendences pēclitorīnā(sastādīts izmantojot nozares zinātniskās publikācijas un fondu materiālus)
Vēsturisko krasta procesu atlants
1969. gada ekstremālās vētras ietekme uz Rīgas līča krasta zonu (sastādīts izmantojot 1990-tajos gados veiktās apsekošanas un pētījumu datus)
Krasta līnijas pārvietošanās Kurzemes rietumos 1935. – 1992.
Krasta izmaiņas Latvijas ostu hidrotehnisko būvju ietekmē (1900 –
2007)
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
Liepāja
Pāvilosta
Ventspils
Roja
Mērsrags
Engure
Lielupe
Rīga
Skulte
Salacgrīva
Kuiviži
erozijas iecirkņa garums (km)
akumulatīvā iecirkņa garums (km)
DP5: Bioģeoķīmiskie procesi un pirmprodukcija Baltijas jūrā.
Prognozēt klimata maiņas ietekmi uz bioģeoķīmiskiem
cikliem un Baltijas jūras ekosistēmu
Pirmie eksperimentālā darba rezultāti – fosfora aprites mainība
-100
-50
0
50
100
150
0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 22 24 26 28 30 32Dienas
μm
ol P
m-2
d-1
Ūd.-pies.
Ūd.-1 ml/l
Sed.-pies.
Sed.- 1ml/l
Modeļa kalibrēšana – fosfātjonu koncentrāciju mainība
0.00.20.40.60.81.01.21.4
Jan-73Jan-75Jan-77Jan-79Jan-81Jan-83Jan-85Jan-87Jan-89Jan-91Jan-93Jan-95Jan-97Jan-99
mmol/m
3
PO4
DP6: Klimata maiņas ietekme uz Baltijas jūras ekosistēmām un bioloģisko
daudzveidībuIzvērtēt klimata izmaiņu
iespējamo ietekmi uz ekosistēmām Baltijas jūras
Latvijas teritoriālajos ūdeņos.
2007. gada rudenī uzsākti eksperimentāli pētījumi par:
- Rīgas līča rudens fitoplanktona struktūras izmaiņām paaugstinātas temperatūras ietekmē;
- Zooplanktona reprodukcijas izmaiņām paaugstinātas temperatūras ietekmē;
Zivju krājumu un paaudžu ražības ilgtermiņa prognozēšana.Pirmais etaps: Vēsturiskais izvērtējums un analīze
Kas ir svarīgi?• Atražošanās:Rīgas līča reņģe Baltijas brētliņa
01000200030004000500060007000
1977
1980
1983
1986
1989
1992
1995
1998
2001
2004
papi
ldināj
ums,
milj
. eks
020406080100120140
nārs
ta b
ara
biom
asa,
tūks
tt
Papildinājums Nārsta bara biomasa
0
50000
100000
150000
200000
250000
300000
1974
1977
1980
1983
1986
1989
1992
1995
1998
2001
2004
paild
ināj
ums,
milj
. ek s
0200400600800100012001400160018002000
nārs
ta b
ara
biom
asa,
tūks
t.
Papildinājums Nārsta bara biomasa
Klimata mainības izraisīto noteces ekstrēmu ietekme uz plūdu riskam pakļautām teritorijām
Prognozēt klimata maiņas ietekmi uz noteces ekstrēmu: plūdu un ilgstošu sausuma periodu un
režīmu, noskaidrot šo parādību ietekmi uz palieņu ekosistēmām Daugavas vidusteces palienēs
Programmas darba rezultāti
Programmas darba indikatori 14 mēnešos• Rakstu krājums – 1• Programmas dalībnieku aizstāvētas disertācijas –
3• Programmas izpildē iesaistītie jaunie zinātnieki,
doktoranti, maģistranti - 40• Zinātniskās publikācijas – 52• Ziņojumi konferencēs – 50• Organizētās konferences un semināri – 3
• Nozīmīgi pētniecības rezultāti• Sadarbības un zinātniskās kapacitātes
attīstība, klimata pārmaiņu, vides, ūdeņu un Baltijas jūras izpētē
• Jaunas atziņas to praktiskai izmantošanai
Būtiskākais, kas sasniegts
Zinātnes komunikācija
Programmas atpazīstamība
• Programmas izpildītāju sanāksmes• Zinātniskās konferences• Semināri• Starptautiskās padomdevēju grupas
darba organizēšana• Programmas mājas lapas
www.kalme.daba.lv izveide un uzturēšana
Starptautiska konference “Climate change andwaters”
Rīgā, 2007. gada 10. – 12. maijā.125 dalībnieki no 18 Baltijas reģiona un ES valstīm:ZinātniekiPašvaldību pārstāvjiValstis institūciju eksperti un ierēdņi.
Rakstu krājums “Climate Change inLatvia”Apzināti un apkopoti pētījumi par klimata mainību Latvijā.268 lpp. 18 raksti 32 autori
Grāmata „Klimata pārmaiņas un globālāsasilšana” -sagatavošanā
ūtiski pieaugusi sabiedrības un preses terese!
Paldies par uzmanību!