Pētījums Profesionālā izglītība Transporta un loģistikas ... · gada attiecīgo periodu, ir...

Pētījums "Profesionālā izglītība"

Transporta un loģistikas nozare

2

Saturs

Saīsinājumi un apzīmējumi .......................................................................................................... 3

Ievads .............................................................................................................................................. 4

1. Nozares vizītkarte .................................................................................................................. 6

2. Darba devēju pieprasījums pēc nozares profesijām .......................................................... 9

2.1. Esošās profesijas darba tirgū un to daudzums .................................................................. 9

2.2. Novērojumi par profesiju nosaukumu atšķirībām........................................................... 13

2.3. Trūkstošie speciālisti (vakances) un bezdarbs ................................................................ 15

2.4. Atalgojums profesijās ..................................................................................................... 17

2.5. Darba vietas un atalgojums Latvijas reģionos ................................................................ 19

3. Izglītības piedāvājums un tā kvantitatīvā atbilstība nozares prasībām ......................... 23

3.1. Profesionālās izglītības programmas .............................................................................. 23

3.2. Izglītojamo un absolventu skaits ..................................................................................... 27

3.3. Darba tirgus un izglītības piedāvājuma saistība reģionos ............................................... 28

4. Darba tirgus nākotnes pieprasījums un piedāvājums ..................................................... 31

5. Nodarbināto iegūto prasmju novērtējums un nodarbinātība pēc kvalifikācijas

iegūšanas ....................................................................................................................................... 33

5.1. Prasmju novērtējums darba devēju skatījumā ................................................................ 33

5.2. Prasmju novērtējums darba ņēmēju skatījumā ............................................................... 34

5.3. Uzņēmumu darbinieku profesionālā pilnveide ............................................................... 35

5.4. Profesionālā mobilitāte un darba iegūšana kvalifikācijā ................................................ 36

6. Sadarbība starp darba devējiem un izglītotājiem ............................................................ 38

6.1. Personu ar īpašām vajadzībām apmācīšana un nodarbinātība ........................................ 38

6.2. Nozares tehnoloģiju izmantošana apmācību procesā ..................................................... 39

6.3. Sadarbības formas starp darba devējiem un izglītības iestādēm ..................................... 40

Literatūras saraksts ..................................................................................................................... 45

Pielikumi ....................................................................................................................................... 47

3

Saīsinājumi un apzīmējumi

Apzīmējums/

saīsinājums Skaidrojums

CSP Centrālā statistikas pārvalde

EM Ekonomikas ministrija

EKI/LKI Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra / Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra

IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

m.g. Mācību gads

n.d. Nav datu

NACE Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija

NEP Nozaru ekspertu padome

NKS Nozaru kvalifikācijas sistēma

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

Pētījums Pētījums "Profesionālā izglītība"

PIKC Profesionālās izglītības kompetences centrs

Profesiju karte Transporta un loģistikas nozares saistīto profesiju karte

tūkst. Tūkstotis

VAS Valsts akciju sabiedrība

VID Valsts ieņēmumu dienests

4

Ievads

Valsts izglītības attīstības aģentūra kopā ar četriem sadarbības partneriem – Latvijas Darba devēju

konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Valsts izglītības satura centru un Izglītības

kvalitātes valsts dienestu īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu "Nozaru kvalifikācijas sistēmas

izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana" (vienošanās Nr.

2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001).

Projekta mērķis ir profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošana atbilstoši

tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām, veicot profesionālās izglītības pārstrukturizāciju,

izveidojot nozaru kvalifikāciju sistēmu, veicot tautsaimniecības nozaru izpēti, izstrādājot vai

pilnveidojot pamatprofesiju standartus un specializāciju kvalifikācijas prasības un attīstot ārpus

formālās izglītības iegūto prasmju atzīšanu.

Projekta ietvaros 2015.gada 3.jūlijā tika noslēgts iepirkuma līgums ar SIA "Ernst & Young

Baltic" (turpmāk – EY) un EY piesaistīto apakšuzņēmēju SIA "AC Konsultācijas" par Nozaru

kvalifikāciju sistēmas pilnveidi atbilstoši Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai.

Nozaru kvalifikāciju sistēmas pilnveides rezultāts sastāv no divām daļām – pilnveidotās

profesionālo kvalifikāciju struktūras un pētījuma "Profesionālā izglītība" katrā no 14 projekta

ietvaros pētītajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm.

Primārais izpētes rezultāts ir pilnveidotā nozares kvalifikāciju struktūra, t.sk. tajā ietvertie

nozares kvalifikācijas līmeņu apraksti. Nozares kvalifikāciju līmeņu aprakstu sagatavošanas

mērķis ir nodrošināt Latvijas tautsaimniecības nozaru kvalifikāciju pārskatāmību, salīdzināmību

un pārnesamību starptautiski atzīstamai kvalifikācijas līmeņu salīdzināšanai citu Eiropas valstu

kvalifikāciju sistēmās. Nozares kvalifikācijas līmeņu aprakstu sagatavošanas procesa ietvaros

apzināti un sagatavoti profesionālās darbības galveno pamatuzdevumu veikšanas un atbildības

nosacījumi katrā nozarē, pielāgojot Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras (turpmāk – EKI) un

Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras (turpmāk – LKI) definētos kvalifikāciju līmeņu aprakstus

konkrēto nozaru vajadzībām.

Ņemot vērā izstrādātos nozaru kvalifikāciju līmeņu aprakstus, veikta kvalifikāciju pielīdzināšana

astoņiem LKI/ EKI līmeņiem, ņemot vērā katras kvalifikācijas sasniedzamo rezultātu (zināšanu,

prasmju, kompetenču) specifiku. Tāpat kvalifikāciju struktūras pilnveides ietvaros definētas

katras nozares profesijas, tās grupējot pamatprofesijās, specializācijās un saistītajās profesijās

atbilstoši nozares vajadzībām un specifikai un pamatprofesiju, specializāciju un saistīto profesiju

definīcijām.

Darba izpildes ietvaros katrai nozares profesijai aktualizēts esošais profesijas raksturojums,

pielāgojot to aktuālajām izmaiņām nozarē un nozares kvalifikāciju līmeņu aprakstiem. Nozaru

kvalifikāciju struktūru pilnveides ietvaros veiktas izmaiņas arī nozaru saistīto profesiju kartē,

sniedzot ieteikumus arī par nākotnē veicamām izmaiņām un nepieciešamām diskusijām, tās

iekļaujot pie pamatprofesiju aprakstiem, kā arī kvalifikāciju struktūru noslēgumā.

Ar pētījumu "Profesionālā izglītība" ir iegūta apkopojoša nozares profesionālās izglītības

pieprasījumu un piedāvājumu raksturojoša informācija, kas pamato izmaiņas nozares

profesionālo kvalifikāciju struktūrā un sniedz citus secinājumus izmaiņām profesionālās izglītības

jomās.

Izpētes pamatā izmantotas vairākas datu ieguves metodes. Pirmkārt, veikta dokumentu un

statistikas analīze, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta,

5

Izglītības un zinātnes ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un citu iestāžu uzkrātos

statistikas datus, analizējot iepriekš veiktos pētījumus un informatīvos ziņojumus par

makroekonomiskajām prognozēm, darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēm.

Otrkārt, veikta darba devēju, darba ņēmēju un izglītības iestāžu aptauja. Darba devēju aptauja

veikta visās 14 izpētes nozarēs, kopā aptverot ap 1500 uzņēmumu viedokli. Darba ņēmēju aptaujā

kopā piedalījušies aptuveni 830 respondenti, un izglītības iestāžu aptaujā iegūta informācija par

178 izglītības programmu grupām.

Treškārt, izpētes ietvaros organizētas strukturētas ekspertu diskusijas, kā arī veiktas intervijas ar

nozaru darba devējiem, lai gūtu padziļinātu izpratni par pētāmo nozari un pamatotu izmaiņas

nozaru kvalifikāciju ietvarstruktūrās.

6

1. Nozares vizītkarte

Transporta un loģistikas profesijas var iedalīt sešos sektoros: (1) Autotransports un cauruļvadu

transports, (2) Dzelzceļa transports, (3) Ūdens transports, (4) Gaisa transports, (5) Uzglabāšanas

un transporta palīgdarbības un (6) Pasta un kurjeru darbība (nozarē ietilpstošos NACE kodus

skatīt tabulā Nr.1).

Tabula Nr.1 Transporta un loģistikas nozares robežas pēc NACE 2.redakcijas (Avots: Transporta un loģistikas nozares

apraksts,2012)

Nozare ietver plaša spektra transporta un loģistikas pakalpojumus (pasažieru un kravu

pārvadājumi, uzglabāšanas pakalpojumi, pasta pakalpojumi), kā arī nozare aptver sauszemes,

ūdens un gaisa pārvadājumus.

Tomēr nozare neietver šādus NACE 2.red. nodaļas/grupas, kas cieši saistīti ar nozares

pamatprocesu nodrošināšanu: transportlīdzekļu, izņemot automobiļus, kapitālremonts vai pārbūve

(33.1), ceļu, dzelzceļu, ostu, lidlauku būvniecība, apkope un remonts (42.), automobiļu apkope un

remonts (45.20) un transportlīdzekļu iznomāšana bez vadītāja vai operatora (77.1, 77.3).

Papildus jāatzīmē, ka saskaņā ar Lursoft datiem VAS "ATVIJAS DZELZCEĻŠ" un SIA "LDZ

CARGO" pamatdarbības veids atbilst Transporta un loģistikas nozarei, lai arī VAS "LATVIJAS

DZELZCEĻŠ" viens no darbības veidiem atbilstoši NACE 2.red. ir arī inženierbūves (42).

Atsevišķu VAS "LATVIJAS DZELZCEĻŠ" meitasuzņēmumu pamatdarbības veids neietilpst

Transporta un loģistikas nozarē. Pēc NACE 2.red. SIA "LDZ INFRASTRUKTŪRA" viens no

pamatdarbības veidiem ir ceļu un dzelzceļu būvniecība (42.1), pilsētsaimniecības infrastruktūras

objektu būvniecība (42.2), metāla izstrādājumu, mehānismu un iekārtu remonts (33.1) un

specializētie būvdarbi (43), savukārt SIA "LDZ RITOŠĀ SASTĀVA SERVISS" pamatdarbības

veidos tiek iekļautas šādas nozares: metāla izstrādājumu, mehānismu un iekārtu remonts (33.1),

Nozares sektors NACE kods Nozarē ietilpstošās NACE nodaļas un grupas

Autotransports un

cauruļvadu

transports

49 Sauszemes transports un cauruļvadu transports

49.3 Pārējais pasažieru sauszemes transports

49.4 Kravu pārvadājumi pa autoceļiem

49.5 Cauruļvadu transports

Dzelzceļa transports

49 Sauszemes transports un cauruļvadu transports

49.1 Pasažieru dzelzceļa transports

49.2 Kravu dzelzceļa transports

Ūdens transports

50 Ūdens transports

50.1 Pasažieru jūras un piekrastes ūdens transports

50.2 Kravu jūras un piekrastes ūdens transports

50.3 Pasažieru pārvadājumi iekšzemes ūdeņos

50.4 Kravu pārvadājumi iekšzemes ūdeņos

Gaisa transports

51 Gaisa transports

51.1 Pasažieru aviopārvadājumi

51.2 Kravu aviopārvadājumi un kosmiskais transports

Uzglabāšanas un

transporta

palīgdarbības

52 Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

52.1 Uzglabāšana un noliktavu saimniecība

52.2 Transporta palīgdarbības

Pasta un kurjeru

darbība

53 Pasta un kurjeru darbība

53.1 Pasta darbība saskaņā ar vispārējā pakalpojuma pienākumu

53.2 Citas pasta un kurjeru darbības

7

dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana (30.2 ), metāla konstrukciju ražošana (25.1) un

metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana (25.2). Līdz ar to atsevišķu profesiju pārstāvju, kas

ir tieši saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšanu un dzelzceļa pakalpojumiem, skaits citās

nozarēs ir būtiski lielāks nekā Transporta un loģistikas nozarē strādājošo skaits1. Tabulā Nr.2

apkopotas nozīmīgākās nozares attīstību raksturojošās tendences.

Tabula Nr.2 Nozari raksturojošie lielumi (Avots: CSP, 2013)

Rādītājs Vienības, 2013.gads Izmaiņas, kopš 2010.gada,

%

Aizņemtās darba vietas vidēji gadā 74891 skaits 11%

Komersantu apgrozījums 4823,4 milj. EUR 38%

Pievienotā vērtība (faktiskajās cenās) 1408,3 milj. EUR +25%

Nefinanšu investīcijas 698,43 milj. EUR +96%

Uzņēmumu struktūra2

Mikro 84 %

Mazie 14 %

Vidējie 2 %

Lielie 0,5 %

Uzņēmumu struktūra pa reģioniem3

Kurzemes reģions 11 %

Latgales reģions 9 %

Pierīgas reģions 17 %

Rīgas reģions 49 %

Vidzemes reģions 6 %

Zemgales reģions 7 %

Nozares tendences

Transporta un loģistikas nozarei ir būtiska loma Latvijas ekonomikā – Transporta un

loģistikas nozares iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās 2014.gadā veidoja 8,3% no

kopējā Latvijas iekšzemes kopprodukta. Minētais rādītājs pēdējo gadu laikā saglabājās

nemainīgi augsts – 8-9% robežās. Novērojama stabila nozares attīstība, līdz ar to

nepieciešama profesionālās izglītības programmu attīstība un to atbilstība darba tirgus

prasībām.

2014.gadā Transporta un loģistikas nozare Latvijā veidoja 10,2% no kopējās

pievienotās vērtības. Pēdējo piecu gadu laikā īpatsvars saglabājas nemainīgi augsts

(10%-10,5%).

Transporta un loģistikas nozarē kopējo kravu apjomu veido kravu pārvadājumi ar

autotransportu (52,17%) un kravu pārvadājumi pa dzelzceļu (47,81%). 2014.gadā

kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu bija 57,039 miljoni tonnu kravu, kas ir par

2,2% vairāk nekā 2013.gadā. 98% no kopējā apjoma bija starptautiskie pārvadājumi.

Savukārt kravu pārvadājumu apjoms ar autotransportu bija 62,239 miljoni tonnu kravu.

Salīdzinot kravu apjomu ar 2013.gadu, pieaugums bija 2,7%.

2014.gadā kravu apgrozība Latvijas ostās bija 74,176 miljoni tonnu kravu, kas ir par

1Lursoft. Dati par uzņēmumu darbības veidiem [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams: http://nace.lursoft.lv/

2 Laikā no 2010. līdz 2013.gada mikro uzņēmumu skaits palielinājies par 17%, mazo uzņēmumu par 13%, savukārt

pārējo uzņēmumu skaits samazinājies – vidējo par 1%, bet lielo – par 14% 3 Laikā no 2010. līdz 2013.gadam uzņēmumu skaits Zemgales reģionā ir samazinājies par 9%, savukārt visvairāk

palielinājies Rīgas reģionā, vismazāk Vidzemes reģionā.

!

http://nace.lursoft.lv/

8

5,2% vairāk nekā 2013.gadā. Pēdējo 10 gadu periodā ostu kravu apgrozībā ir vērojams

pieaugums – aprēķinātais vidējais ikgadējais pieaugums par 10 gadu periodu (2004.-

2014.gads) ir 2,6%.

2015.gada 1.pusgadā Transporta un loģistikas nozares rādītāji, salīdzinot ar pagājušā

gada attiecīgo periodu, ir pasliktinājušies – 2015.gada 1.ceturksnī sniegto pakalpojumu

apjomi ir samazinājušies par 1,6%, savukārt 2.ceturksnī – par 4,6%, salīdzinot ar

2014.gada atbilstošo periodu. Apjomu samazinājums ir novērojams gan ostās, gan

dzelzceļā, gan autotransporta kravu pārvadājumos. Kopumā tiek prognozēta lēna

nozares izaugsme, paredzot, ka 2015. un 2016.gadā nozares attīstību lielā mērā

ietekmēs ģeopolitiskā situācija.4

Transporta un loģistikas nozares attīstību tuvākajā perspektīvā turpinās ietekmēt

Krievijas un Ukrainas konfliktsituācija, kā arī Krievijas ekonomiskā attīstība. Jāatzīmē,

ka, neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, 2014.gadā caur

Latviju vesto Krievijas kravu apjoms pieauga par 6,7%. Lai arī 2015.gada 1.ceturkšņa

rādītāji atpaliek no 2014.gada rādītājiem Transporta un loģistikas nozarē, netiek

prognozēts straujš kravu apjomu samazinājums 2015.gadā.5

2013.gadā visvairāk ekonomiski aktīvo uzņēmumu Transporta un loģistikas nozarē bija

sauszemes transporta un cauruļvadu transportā (NACE kods 49) un uzglabāšanas un

transporta palīgdarbībās (NACE kods 52), kuri kopā veido vairāk kā 90% no kopējā

ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita Transporta un loģistikas nozarē.

Tuvākajā nākotnē viens no Transporta un loģistikas nozares uzdevumiem ir paaugstināt

kravu diversifikāciju un piesaistīt jaunu kravu plūsmu virzienus.6

4 Ekonomikas ministrija. Informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī [skatīts 2015.gada

22.oktobrī]. Pieejams: https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makromk/MK_zin_30_2015_okt.pdf 5 Latvijas Banka. Makroekonomisko norišu pārskats 2015.gada jūnijs [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:

https://www.makroekonomika.lv/sites/default/files/mnp_2015_junijs_lat.pdf 6 Satiksmes ministrija. Tranzīts. Jomas raksturojums [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:

http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=112

https://www.makroekonomika.lv/sites/default/files/mnp_2015_junijs_lat.pdf


9

2. Darba devēju pieprasījums pēc nozares profesijām

Nodaļā veikta analīze par reģistrēto darba vietu skaitu nozarē, vakancēm un bezdarba rādītājiem

profesijās, raksturotas nozares profesiju nosaukumu un atalgojuma atšķirības.

2.1. Esošās profesijas darba tirgū un to daudzums

Transporta un loģistikas nozares profesiju analīze darba tirgū tiek veikta, pamatojoties uz VID

datiem par reģistrēto darba vietu skaitu 2014.gadā. Analīze tika veikta šādās dimensijās:

1. Darba vietu skaits Transporta un loģistikas nozares profesijās un kodos pēc NACE, to

īpatsvars.

2. Biežāk pārstāvētās Transporta un loģistikas nozares profesijas tautsaimniecībā, Transporta

un loģistikas nozarē un citās nozarēs.

3. Retāk sastopamās Transporta un loģistikas nozares profesijas.

Transporta un loģistikas nozares nodarbinātības analīze tiek veikta pēc nozares uzņēmumu

pamatdarbības veida NACE grupās.

Pētījuma ietvaros ir definētas Transporta un loģistikas nozarē ietilpstošās profesijas. Šajā

gadījumā ar nozares profesijām saprotamas tās profesijas, kas tiešā veidā saistītas ar nozares

pamatprocesu īstenošanu – sauszemes transportu un cauruļvadu transportu, ūdens transportu,

gaisa transportu, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībām, pasta un kurjeru darbībām.

Ar nozari saistītās citu nozaru profesijas netiek iekļautas nozares profesiju analīzē. Pie šādām

profesijām pieder mehāniķi, mehāniķu palīgi, inženiermehānikas speciālisti, mehānikas inženieri,

muitas brokeri un muitas deklaranti un citi. Tāpat netiek ņemtas vērā tās profesijas, kas saistītas

ar uzņēmējdarbības vadību, administrēšanu un komercdarbību.

Pēc VID datiem par 2014.gadu nozares profesijās kopā reģistrētas 95,3 tūkst. darba vietas

(informāciju par reģistrēto darba vietu skaitu skatīt pielikumā Nr.1), kas ir 13% no reģistrētajām

darba vietām valstī. No 95,3 tūkst. nozares darba vietām Transporta un loģistikas nozarē (pēc

NACE) reģistrētas 39,1 tūkst. darba vietas (41% no nozares profesijās nodarbināto skaita),

savukārt citās tautsaimniecības nozarēs ir reģistrētas 56,2 tūkst. darba vietas (59% no nozares

profesijās nodarbināto skaita) (skatīt attēlu Nr.1).

10

Attēls Nr. 1 Darba vietu īpatsvars Transporta un loģistikas nozares profesijās (Avots: VID, 2014)

Vislielākais darba vietu īpatsvars iekš Transporta un loģistikas nozares ir sauszemes transportā –

tajā reģistrētas 26,5 tūkst. darba vietas jeb 28% no tautsaimniecībā nodarbinātajiem nozares

profesiju pārstāvjiem. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās ir 6,9 tūkst. darba vietas (7%) un

pasta un kurjeru darbībās – 4,2 tūkst. darba vietas (4%). Savukārt ūdens un gaisa transporta jomās

reģistrēto darba vietu īpatsvars nepārsniedz 1% no tautsaimniecībā nodarbinātajiem nozares

pārstāvjiem.

Pēc VID datiem7 tautsaimniecībā visbiežāk pārstāvētās profesijas ir kravas automobiļa vadītājs,

automobiļa vadītājs, noliktavas pārzinis un autobusa vadītājs (skatīt tabulu Nr.3).

Tabula Nr. 3 Biežāk pārstāvētās nozares profesijas pēc darba vietu kopskaita visās nozarēs (Avots: VID, 2014)

Profesija

Darba vietu skaits vidēji mēnesī gada periodā Nodarbināto

īpatsvars

Transporta un

loģistikas nozarē

(%)

Darba vietu

skaits visās

nozarēs

..no tām:

Transporta un

loģistikas

nozarē

..no tām:

citās nozarēs

833203 Kravas automobiļa

vadītājs8* 13788 9426 4363 68%

832201 Automobiļa vadītājs9* 6020 1575 4446 26%

432103 Noliktavas pārzinis10** 3990 374 3617 9%

833101 Autobusa vadītājs11 3834 3099 735 81%

833205 Vilcējautomobiļa

vadītājs12 3277 2798 479 85%

7 Datu konfidencialitātes apsvērumu dēļ, gadījumos, ja vidējais darba vietu skaits nozarē ir mazāks par desmit,

precīzs skaits netiek norādīts un darba vietu skaits visās nozarēs kopā tiek norādīts bez šī darba vietu skaita. 8 Profesiju klasifikatorā ir iekļautas vairākas profesijas, kas varētu tikt pielīdzinātas kravas automobiļa vadītājam,

piemēram, mazietilpīga kravas automobiļa vadītājs, kravas automobiļa vadītājs, bīstamo kravu pārvadāšanas

transportlīdzekļa vadītājs, mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs. 9 Ietver gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. 10 Pēc būtības profesija atbilst loģistikas darbiniekam, kas ir iekļauts profesiju kartē. 11 Profesiju kartē profesijas nosaukums ir pasažieru autobusa vadītājs. 12 Profesiju kartē profesijai ir piešķirts cits nosaukums: kravu pārvadāšanas transporta līdzekļa vadītājs un bīstamu

kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs.

11

Profesija


īpatsvars

Transporta un

loģistikas nozarē

(%)

Darba vietu

skaits visās

nozarēs

..no tām:

Transporta un

loģistikas

nozarē

..no tām:

citās nozarēs

723104 Autoatslēdznieks** 2975 549 2426 18%

933301 Krāvējs (roku darba) 2597 387 2210 15%

432108 Noliktavas darbinieks 2496 478 2018 19%

441203 Pastnieks 1833 1833 >10 100%

723102 Automehāniķis** 1759 232 1528 13%

*Profesija ir iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē ar citu nosaukumu.

**Profesija nav iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē.

Biežāk pārstāvētās nozares profesijas pēc reģistrēto darba vietu skaita Transporta un loģistikas

nozarē ir kravas automobiļa vadītājs, autobusa vadītājs un vilcējautomobiļa vadītājs (skatīt tabulu

Nr.4).

Tabula Nr. 4 Biežāk pārstāvētās nozares profesijas pēc darba vietu skaita Transporta un loģistikas nozarē (Avots: VID, 2014)

Profesija


īpatsvars

transporta un

loģistikas nozarē

(%)

Darba vietu

skaits visās

nozarēs

..no tām:

Transporta

un loģistikas

nozarē

..no tām:

citās nozarēs


vadītājs13* 13788 9426 4363 68%

833101 Autobusa vadītājs14 3834 3099 735 81%

833205 Vilcējautomobiļa vadītājs15* 3277 2798 479 85%

441203 Pastnieks 1833 1833 >10 100%

832201 Automobiļa vadītājs16 6020 1575 4446 26%

832205 Taksometra vadītājs** 1105 951 154 86%

834314 Dokers 897 897 >10 100%

421111 Pasta operators** 808 808 >10 100%

432301 Transporta dispečers17 931 624 308 67%

831110 Dīzeļlokomotīves vadītājs

(mašīnists) 661 622 39 94%


**Profesija nav iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē.

Biežāk sastopamās nozares profesijas pēc darba vietu skaita citās nozarēs ir automobiļa vadītājs,

kravas automobiļa vadītājs, noliktavas pārzinis un autoatslēdznieks (skatīt tabulu Nr.5).

13 Profesiju klasifikatorā ir iekļautas vairākas profesijas, kas varētu tikt pielīdzinātas kravas automobiļa vadītājam,


transportlīdzekļa vadītājs, mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs. 14 Profesiju kartē ir profesijas nosaukums ir pasažieru autobusa vadītājs. 15 Profesiju kartē profesijai ir piešķirts cits nosaukums: kravu pārvadāšanas transporta līdzekļa vadītājs un bīstamu

kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs. 16 Ietver gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus . 17 Profesiju kartē dispečeri ir sadalīti pa nozares sektoriem.

12

Tabula Nr. 5 Biežāk pārstāvētās nozares profesijas pēc darba vietu skaita citās nozarēs (Avots: VID, 2014)

Profesija

Darba vietu skaits vidēji mēnesī gada periodā

Nodarbināto

īpatsvars

Transporta un

loģistikas nozarē

(%)

Darba vietu

skaits visās

nozarēs

..no tām:

Transporta un

loģistikas nozarē

..no tām:

citās nozarēs

832201 Automobiļa vadītājs18* 6020 1575 4446 26%


vadītājs19* 13788 9426 4363 68%

432103 Noliktavas pārzinis** 3990 374 3617 9%

723104 Autoatslēdznieks** 2975 549 2426 18%

933301 Krāvējs (roku darba) 2597 387 2210 15%

432108 Noliktavas darbinieks 2496 478 2018 19%

723102 Automehāniķis** 1759 232 1528 13%

332301 Iepirkumu speciālists** 1249 34 1215 3%

933306 Noliktavas strādnieks 1444 278 1166 19%

834402 Autokrāvēja vadītājs* 1331 237 1094 18%


** Profesija nav iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē.

Tautsaimniecībā 134 transporta un loģistikas nozares profesijās reģistrēto darba vietu skaits kopā

nepārsniedz desmit darba vietas. Kā piemērus var minēt tādas profesijas kā taras pārzinis,

automašīnu logu mazgātājs, ostas mehānismu/mehānikas inženieris, pasta nosūtītājs, kuģu būves

inženieris, vilciena priekšnieks, satiksmes plānotājs.

Retāk pārstāvētās Transporta un loģistikas nozares profesijas, kas iekļautas profesiju kartē,

ir dzelzceļa elektrosistēmu inženieris, dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un sakaru

tehniķis, lokomotīvju saimniecības tehniķis, transporta vagonu tehniķis, gaisa kuģa komercpilots,

vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs, tvaika lokomotīves vadītājs (mašīnists) (skatīt tabulu

Nr.6).

Tabula Nr.6 Retāk pārstāvētās (mazāk par piecām darba vietām) Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē iekļautās

profesijas kopumā un Transporta un loģistikas nozarē (Avots: VID, 2014)

Retāk pārstāvētās Transporta un loģistikas nozares

profesijas


profesiju kartē iekļautās profesijas20

315308 Gaisa kuģa komercpilots 311533 Sliežu ceļu saimniecības tehniķis

311413 Dzelzceļa transporta automātikas,

telemehānikas un sakaru tehniķis 311540 Transporta vagonu tehniķis

215120 Dzelzceļa elektrosistēmu inženieris 315106 Otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju

jaudu, mazāku par 3000 kW

311540 Transporta vagonu tehniķis 311539 Lokomotīvju saimniecības tehniķis

18 Ietver gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. 19 Profesiju klasifikatorā ir iekļautas vairākas profesijas, kas varētu tikt pielīdzinātas kravas automobiļa vadītājam,


transportlīdzekļa vadītājs, mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs. 20 Profesiju kartē ir iekļautas 18 profesijas vai profesiju specializācijas, kuras nav pārstāvētas tieši Transporta un

loģistikas nozarē, kuras nav uzskaitītas tabulā Nr.6.

13


profesijas


profesiju kartē iekļautās profesijas20

831106 Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs 741203 Dzelzceļa elektromontieris

831118 Dzelzceļa nepašgājējas mašīnas un to sastāvu

operatora (mašīnista) palīgs 831207 Vagonu apskatītājs (remontētājs)

831122 Tvaika lokomotīves vadītājs (mašīnists) 931202 Dzelzceļa strādnieks

311539 Lokomotīvju saimniecības tehniķis 311545 Gaisa kuģu tehniskās ekspluatācijas avionikas

tehniķis

Analizējot pēc NACE 2.red., tādas profesijas kā sliežu ceļa brigadieris, sliežu ceļa montieris,

vilciena sargs, vagona apskatītājs (remontētājs), sanitāra automobiļa vadītājs, atkritumu vedēja

vadītājs un dzelzceļa strādnieks tikpat kā nav nodarbināti Transporta un loģistikas nozarē, bet ir

pārstāvētas tādās NACE 2.red. nodaļās kā inženierbūvniecība (42), iekārtu un ierīču remonts un

uzstādīšana (33), specializētie būvdarbi (43), apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana (80),

veselības aizsardzība (86), atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde

(38). Jūras spēku pārstāvētās profesijas ietilpst valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās

apdrošināšanas nodaļā (84).

Transporta un loģistikas nozarē ir vairākas nozares profesijas, kuras nav pārstāvētas, piemēram,

gaisa kuģa komercpilots, iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejnieks, kapteinis uz zvejas kuģiem,

satiksmes plānotājs, dzelzceļa signalizētājs, dzelzceļa celtņa vadītājs, kuģu atslēdznieks, līnijas

dzelzceļa stacijas dežurants. Bet tās tautsaimniecībā pēc NACE 2.red. pārstāv šādas nodaļās:

inženierbūves (42), zivsaimniecība (03), vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

(46), citu transportlīdzekļu ražošana (30), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (33), valsts

pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (84).

2.2. Novērojumi par profesiju nosaukumu atšķirībām

Profesiju kartes profesijās ir reģistrētas 25,9 tūkst. darba vietas, kas veido 27% no nozares

profesiju pārstāvjiem tautsaimniecībā. Nozares izpētes laikā tika identificēts, ka profesiju kartē

esošo profesiju nosaukumi (skatīt NKS) vairākos gadījumos nesakrīt ar Profesiju klasifikatorā

lietotiem nosaukumiem vai nav piemēroti, jo ir novecojuši vai neatspoguļo profesijas specifiku.

Tabulā Nr.7 apkopota informācija par tām profesionālajām kvalifikācijām, kurām profesijas

nosaukums ir mainīts, un par profesijām, kuras ir iespējams apvienot zem vienas profesionālās

kvalifikācijas, kas minēta profesiju kartē.

Tabula Nr. 7 Novērojumi par profesiju nosaukumu atšķirībām

Profesiju nosaukums

atbilstoši Profesiju

klasifikatoram

Profesijas nosaukums

nozares saistīto

profesiju kartē

Atšķirību skaidrojums/pamatojums

Profesionālās kvalifikācijas, kuru nosaukums ir mainīts un / vai pielāgots profesijas būtībai

741203 Dzelzceļa

elektromontieris

Dzelzceļa

signalizācijas montieris

Pamatojoties uz dzelzceļa transporta sistēmas eksperta

viedokli, dzelzceļa signalizācijas montiera profesijai

piemērotākā profesija no Profesiju klasifikatora tika

noteikta 741203 Dzelzceļa elektromontieris.


vadītājs

Kravu pārvadāšanas

transporta līdzekļa

vadītājs

Profesijai mainīts nosaukums, lai ietvertu visas

sauszemes (izņemot dzelzceļa) kravu pārvadāšanas

transportlīdzekļu vadītāju profesijas.

311413 Dzelzceļa transporta

automātikas, telemehānikas

Dzelzceļa transporta

automātikas,

Dzelzceļa eksperta labojumi, Ministru kabineta

2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.664

14

Profesiju nosaukums

atbilstoši Profesiju

klasifikatoram

Profesijas nosaukums

nozares saistīto

profesiju kartē

Atšķirību skaidrojums/pamatojums

Profesionālās kvalifikācijas, kuru nosaukums ir mainīts un / vai pielāgots profesijas būtībai

un sakaru tehniķis telemehānikas un

komunikāciju tehniķis

"Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kuras iegūstot

kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas

eksāmeni" minēta profesionālā kvalifikācija "Dzelzceļa

transporta automātikas, telemehānikas un komunikāciju

tehniķis"

432301 Transporta dispečers Dispečers

autotransportā

Transporta dispečeru funkcijas un kompetences ir

atšķirīgas dažādos transporta segmentos

315221 Kuģu satiksmes

operators

Kuģu satiksmes

vadības operators

(VTS)

Precizējums atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada

19.decembra noteikumi emNr.1031 "Noteikumi par

kuģu satiksmes vadības operatoru apmācību,

sertifikāciju un kvalifikācijas pārbaudēm"

Nozīmīgākās Profesiju klasifikatora profesijas, kurās iespējams strādāt ar konkrētu profesionālo

kvalifikāciju

834301 Celtņa operators

834304 Kuģa /celtņa

operators

834308 Pacēlāja mašīnists

834309 Iekraušanas iekārtas

apkalpotājs

834310 Hidrokrāvēja

mašīnists

834312 Dzelzceļa celtņa

vadītājs

834313 Dzelzceļa celtņa

vadītāja palīgs

Krāvējs (mehanizēta

darba)

Ar profesiju "Krāvējs (mehanizēta darba)" aizstāta

profesiju grupa "Autoceltņu un citu iekraušanas iekārtu

operatori", kas pēc būtības nav profesija, bet gan

tiesības vadīt iekraušanas iekārtas, ar kuru palīdzību

tiek pildīti profesijas pienākumi. Piemēram, "Dokera"

pienākumu izpildei nepieciešamas iekraušanas iekārtu

un traktortehnikas vadīšanas tiesības. Specializācijas

pamatprofesijai veidotas pēc transporta nozares sektoru

principa.

Pēc darba devēju aptaujas rezultātiem uzņēmumi ikdienā atsevišķas Transporta un loģistikas

nozares profesijas sauc atšķirīgi:

Dzelzceļa transporta sektorā uzņēmumi izmanto šādus profesiju nosaukumus: dzelzceļa

inženieris (nevis dzelzceļa transporta inženieris), sliežu ceļu montieris (nevis sliežu ceļu

montētājs), dzelzceļa ekspluatācijas inženieris.

Gaisa transporta sektorā uzņēmumi izmanto šādus profesiju nosaukumus: gaisa kuģa

kapteinis un gaisa kuģa 2.pilots (nevis komercpilots), gaisa kravu koordinators (nevis

gaisa satiksmes vadības dispečers)21.

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbību, kā arī autotransporta sektorā izmanto šādus

profesiju nosaukumus: komplektētājs un izstrādājumu marķētājs (nevis noliktavas

darbinieks), autobusa vadītājs, sabiedriskā transporta vadītājs, muitošanas speciālists,

muitas kravu deklarants, dispečers (nevis ekspeditors), šoferis (nevis komerctransporta

vadītājs), kravu koordinators (nevis dispečers), šoferis un traktorists (nevis iekraušanas

darbu operators), loģistikas analītiķis (nevis loģistikas darbinieks)22, noliktavas pārzinis

(nevis noliktavas darbinieks), autobāzes transportlīdzekļu vadītājs23 (nevis autoceltņu un

citu iekraušanas iekārtu operators).

21 Gaisa kravu koordinatora un gaisa satiksmes vadības dispečera darba pienākumi atšķiras. 22 Darba devēju sniegtā informācija. Pēc būtības loģistikas analītiķa un loģistikas darbinieka pienākumi atšķiras, līdz

ar to profesijas nevar tikt pielīdzinātas. 23 Autobāzes transportlīdzekļu vadītājs varētu būt dažāda veida transportlīdzekļu vadītājs.

15

Uzņēmuma ietvaros dispečeri var iedalīties vairākās kategorijās: galastacijas dispečers,

centrāldispečers, vecākais centrāldispečers, transporta sarakstu dispečers un atbildīgais dispečers.

Atšķirības profesijas nosaukumos varētu tikt izskaidrotas ar profesiju sadrumstalotību Profesiju

klasifikatorā un iespēju konkrētā darba izpildītāju reģistrēt ar dažādiem Profesiju klasifikatora

kodiem. Darba devēji mēdz vadīties pēc konkrētā uzņēmuma specifikas, praksē nav vienotas

izpratnes par profesiju atšķirībām.

2.3. Trūkstošie speciālisti (vakances) un bezdarbs

Pētījuma ietvaros tika veikta arī Transporta un loģistikas nozarē brīvo darba vietu un bezdarba

analīze, kurā tiek apskatīti šādi rādītāji:

1. Bezdarbnieku skaits, kuri norādījuši savu pēdējo darba vietu kādā no Transporta un

loģistikas nozares profesijām (pilni dati pieejami pielikumā Nr.2).

2. Brīvo darba vietu (vakanču) skaits Transporta un loģistikas nozares profesijās (pilni dati

pieejami pielikumā Nr.3).

Analīze ir balstīta uz NVA datiem par brīvajām darba vietām un bezdarbnieku skaitu profesijās24.

Saskaņā ar NVA datiem uz 2015.gada 31.jūliju Transporta un loģistikas nozares profesijās ir

reģistrēti 6043 bezdarbnieki (skatīt 2.pielikumu). Visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir tādās

profesijās kā automobiļa vadītājs (724), kravas automobiļa vadītājs (632), krāvējs (roku darbs)

(425), noliktavas pārzinis (333), noliktavas darbinieks (281) un pastnieks (215).Visvairāk

reģistrēto bezdarbnieku ir profesijās, kurās ir arī lielākais darbavietu skaits, kā arī tās pārstāv

vidējās un zemākās kvalifikācijas profesijas. Salīdzinot datus par visvairāk reģistrēto

bezdarbnieku skaitu uz 2012.gada 31.decembri, augstākais bezdarbnieku skaits bija reģistrēts

šajās pašās profesijās (skatīt attēlu Nr.2).

Attēls Nr. 2 Reģistrēto bezdarbnieku izmaiņas Transporta un loģistikas nozarē25 (Avots: NVA, 2015)

24 NVA dati reģistrēti pamatojoties uz uzskaitē esošo iedzīvotāju sniegto informāciju, tāpēc atsevišķu profesiju

nosaukumi var atšķirties no Profesiju klasifikatorā vai izstrādātajos profesiju standartos lietotajiem profesiju

nosaukumiem.

16

Lielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits Transporta un loģistikas nozarē ir šādās profesijās:

krāvējs (roku darbs), noliktavas darbinieks, ekspeditors, noliktavas strādnieks un loģistikas

speciālists.

Uz 2015.gada 31.jūliju brīvo reģistrēto darbavietu skaits Transporta un loģistikas nozares

profesijās bija 847 darbavietas 56 profesijās (skatīt 3.pielikumu). Pēc NVA datiem uz 2015.gada

31.jūliju augstākais brīvo darbavietu skaits bija Transporta un loģistikas nozares profesijās: kuģu

remontatslēdznieks (178), noliktavas darbinieks (92), transportlīdzekļu krāsotājs (85),

vilcējautomobiļa vadītājs (82), kuģu cauruļu atslēdznieks (56) un taksometra vadītājs (51) (skatīt

tabulu Nr.8). Būtiski atzīmēt, ka NVA rīcībā nav informācija par visām reģistrētajām brīvajām

darbavietām, jo uzņēmumi biežāk darba sludinājumus izvieto darba sludinājumu portālos

internetā, piemēram, CVonline, SS.lv un citos portālos.

Tabula Nr. 8 Transporta un loģistikas nozare profesijas ar lielāko brīvo vakanču skaitu perioda beigās (Avots: NVA, 2015)

Profesija Brīvās vakances

31.12.2012. Brīvās vakances 31.07.2015.

721403 Kuģu remontatslēdznieks** 94 178

432108 Noliktavas darbinieks 5 92

713201 Transportlīdzekļu krāsotājs** 23 85

833205 Vilcējautomobiļa vadītājs26* 44 82

721407 Kuģu cauruļu atslēdznieks** 10 56

832205 Taksometra vadītājs** 9 51

933301 Krāvējs (roku darba) 8 47

932103 Komplektētājs** 2 31

721402 Kuģubūves atslēdzieks** 83 22

912202 Automobiļa mazgātājs** 1 19

*Profesija ir iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē ar citu nosaukumu


Savukārt lielākais brīvo vakanču skaits Transporta un loģistikas nozares profesiju kartes

profesijās ir noliktavas darbiniekiem un krāvējiem. Jāatzīmē, ka krāvēji ir 1.profesionālās

kvalifikācijas līmeņa profesija, kas neprasa īpašu sagatavotību no izglītības viedokļa. Pārējās

profesijās (piemēram, loģistikas speciālists, gaisa kuģa pilots, ekspeditors, kuģa matrozis,

noliktavas strādnieks) brīvo vakanču skaits ir mazāks par desmit uz 2015.gada 31.jūliju.

Pētījuma ietvaros tika veikta arī darba devēju aptauja, kurā darba devējiem tika lūgts sniegt

atbildi uz jautājumu, cik viegli/grūti ir atrast noteiktas profesijas darbiniekus. Pēc darba devēju

aptaujas rezultātiem grūti atrast ar nepieciešamajām prasmēm un kompetencēm atbilstošus

speciālistus tieši uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sektorā. Visgrūtāk darba tirgū ar

profesijai atbilstošām prasmēm un kompetencēm ir atrast komerctransporta vadītāju, loģistikas

speciālistu un loģistikas struktūrvienības vadītāju, lai arī atsevišķi uzņēmumi minēto profesiju

gadījumā ir norādījuši, ka šo speciālistus atrast ir viegli vai drīzāk viegli (skatīt attēlu Nr.3).

25 Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtie dati tiek norādīti uz gada pēdējo mēnesi. Tā kā pētījumam nepieciešamie

dati tika pieprasīti 2015.gada augustā, par 2015.gadu dati apkopoti uz 31. jūliju 26 Profesiju kartē profesijai ir piešķirts cits nosaukums: kravu pārvadāšanas transporta līdzekļa vadītājs un bīstamu

kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs.

17

Ūdens transporta sektorā kā visgrūtāk atrodamo profesiju pārstāvji tiek minēti kuģu aģenti,

aukstuma iekārtu mehāniķi, dokeri, dzelzceļa transporta sektorā – vilces līdzekļa vadītājs

(mašīnists) – instruktors, vilces līdzekļa vadītājs, vilces līdzekļa vadītāja palīgs un sliežu ceļa

montētājs. Gaisa transporta sektorā ir norādīts, ka grūti atrast satiksmes plānotājus, kā arī

atsevišķi izceltas tādas profesijas kā lidojumu nodrošināšanas vadītājs (aptaujā norādītais

speciālists "Flight Operations Manager"), drošības speciālists (aptaujā norādītais speciālists

"Security Officer") un apkalpes apmācību vadītājs (aptaujā norādītais speciālists "Crew Training

Manager").

Attēls Nr. 3 Darba devēju aptaujas rezultāti par nepieciešamo darbinieku atrašanu (Avots: Darba devēju aptauja, 2015)

2.4. Atalgojums profesijās

Pētījuma ietvaros tika apkopota informācija par atalgojuma atšķirībām nozares profesijās.

Pēc VID datiem 2014.gadā vidējā stundas tarifa likme Transporta un loģistikas nozares

profesijām ir 5,03 EUR stundā jeb aptuveni 831 EUR bruto mēnesī, kas ir augstāks rādītājs kā

vidēji Latvijā (765 EUR). Pielikumā Nr.4 apkopota informācija par darba samaksu nozares

profesijās vidēji mēnesī 2014.gadā. Būtiski atzīmēt, ka aprēķinos nav iekļauta informācija (dati

par ienākumiem un nostrādātajām stundām) par tām darba vietām, kurās darba vietu skaits

profesijā ir mazāks par 4, lai tiktu ievērota datu konfidencialitāte.

Tabulā Nr.9 ir apkopoti dati par vidējām stundas tarifa likmēm Transporta un loģistikas nozares

profesijās 2014.gadā.

Tabula Nr. 9 Vidējās stundas likme Transporta un loģistikas nozares profesijās 2014.gadā (Avots: VID, 2014)

Rādītājs Vidējā stundas tarifa likme,

EUR/h Profesija

Vidējā stundas tarifa likme Latvijā 4,63 visas

Vidējās stundas tarifa likme visās transporta

un loģistikas nozares profesijās

5,03 visas

18

Rādītājs Vidējā stundas tarifa likme,

EUR/h Profesija

Augstākā vidējā stundas tarifa likme starp

visām transporta un loģistikas nozares

profesijām

36,92 315301 Gaisa kuģa kapteinis

Zemākā vidējā stundas tarifa likme starp


profesijām

2,18 315104 Otrais mehāniķis uz zvejas

kuģiem ar galveno dzinēju jaudu

3000 kW un lielāku

Augstākā vidējā stundas tarifa likme starp

visām Transporta un loģistikas nozares

kartes profesijām

18,69 315403 Gaisa satiksmes vadības

dispečers

Zemākā vidējā stundas tarifa likme starp


kartes profesijām

2,82 441203 Pastnieks

Transporta un loģistikas nozares profesijās tautsaimniecībā visaugstāk atalgotās profesijas pēc

VID datiem ir gaisa kuģa kapteinis, ostas kapteinis, gaisa satiksmes vadības dispečers un

kuģošanas drošības inspektors (skatīt tabulu Nr.10).

Tabula Nr. 10 Vislabāk atalgotās Transporta un loģistikas nozares profesijas 2014.gadā (Avots: VID, 2014)

Profesija

Vidējās nostrādāto

stundu skaits vienai

darba vietai mēnesī

Vidējā stundas tarifa

likme, EUR/h

315301 Gaisa kuģa kapteinis* 147 36,92

132432 Ostas kapteinis* 154 22,57

315403 Gaisa satiksmes vadības dispečers 155 18,69

311556 Kuģošanas drošības inspektors* 142 17,90

132433 Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs

/priekšnieks (dzelzceļā)*

148 17,52

315214 Tāljūras locis* 201 17,42

315516 Aeronavigācijas datu apstrādes sistēmu

inženieris**

145 17,03

315304 Gaisa kuģa pilots* 148 16,89

132434 Pamatdarbības struktūrvienības vadītāja

vietnieks /priekšnieka vietnieks (dzelzceļā)*

146 16,68

315507 Radiolokācijas inženieris** 140 16,45

*Profesija ir iekļauta Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē ar citu nosaukumu


Vislabāk atalgotās profesijas, kuras ir iekļautas Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē,

ir gaisa satiksmes vadības dispečers, gaisa kuģa pilots, loģistikas struktūrvienības vadītājs,

kapteinis uz kuģiem (mazākiem par 500BT), gaisa kuģu tehniskās apkopes mehānikas inženieris

(skatīt tabulu Nr.11).

Tabula Nr. 11 Vislabāk atalgotās Transporta un loģistikas nozares profesijas kartes profesijas 2014.gadā (Avots: VID, 2014)

Profesija

Vidējais nostrādāto stundu

skaits vienai darba vietai

mēnesī

Vidējā stundas

tarifa likme,

EUR/h

315403 Gaisa satiksmes vadības dispečers 155 18,69

315304 Gaisa kuģa pilots* 148 16,89

311544 Gaisa kuģu tehniskās ekspluatācijas mehānikas 151 13,74

19

Profesija

Vidējais nostrādāto stundu

skaits vienai darba vietai

mēnesī

Vidējā stundas

tarifa likme,

EUR/h

tehniķis

132439 Loģistikas struktūrvienības vadītājs 141 12,25

214444 Gaisa kuģu tehniskās apkopes mehānikas

inženieris* 148 11,75

216402 Satiksmes plānotājs 157 11,05

831112 Elektrovilciena vadītājs (mašīnists) 148 10,35

831111 Dīzeļvilciena vadītājs (mašīnists) 148 10,29

834314 Dokers 126 9,61

834304 Kuģa /celtņa operators* 140 8,70


Viszemākās stundas likmes ir šādās Transporta un loģistikas nozares profesijās: otrais mehāniķis

uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku, kuģa stjuarts un taksometra

vadītājs (skatīt tabulu Nr.12).

Tabula Nr. 12 Viszemāk atalgotās Transporta un loģistikas nozares profesijas 2014.gadā (Avots: VID, 2014)

Profesija Vidējais nostrādāto

stundu skaits vienai

darba vietai mēnesī

Vidējā stundas tarifa

likme, EUR

315104 Otrais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno

dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku27*

200 2,18

511105 Kuģa stjuarts** 174 2,37

832205 Taksometra vadītājs** 46 2,37

912202 Automobiļu mazgātājs** 102 2,55

723108 Automehāniķa palīgs** 120 2,66

721501 Takelētājs** 115 2,73

512003 Kuģa pavārs** 173 2,75

835002 Kuģa bocmanis (iekšlietu jomā)28* 188 2,81

441203 Pastnieks 101 2,82

441206 Pasta darbinieks** 32 2,86



Viszemāk atalgotās profesijas, kuras ir iekļautas Transporta un loģistikas nozares profesiju kartē,

ir pastnieks, iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejnieks, kurjers, krāvējs (roku darbs), kuģa motorists,

dzelzceļa strādnieks.

2.5. Darba vietas un atalgojums Latvijas reģionos

Pētījumā veikts salīdzinājums starp darba vietu īpatsvaru un darba samaksas atšķirībām starp

dažādiem reģioniem.

27 Profesiju kartē ir iekļauts kā kuģa mehāniķis. 28 Bocmanis ir iekļauts kuģa matroža profesiju standartā.

20

Pēc EM Informatīvā ziņojuma par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm statistikas dati par

aizņemto darba vietu skaitu Latvijā 2014.gadā liecina, ka visvairāk – divas trešdaļas – aizņemto darba

vietu ir Pierīgas reģionā, bet vismazākais aizņemto darba vietu skaits bija Vidzemes reģionā. Kopumā

pārējos reģionos aizņemto darba vietu īpatsvars ir 7,5-8,8% robežās. Līdzīga struktūra novērojama

arī Transporta un loģistikas nozarē, kur Pierīgas reģionā ir reģistrētas 75% darbavietas, savukārt

mazākais reģistrētais darbavietu skaits ir Zemgales reģionā (5%) un Vidzemes reģionā (4%)

(skatīt attēlu Nr.4).

Attēls Nr. 4 Darba vietu īpatsvars Transporta un loģistikas nozares profesijās reģionos, % (Avots: VID, 2014)

Salīdzinājumam Latvijā pēc CSP datiem strādājošo vidējā mēneša bruto darba samaksa

2014.gadā bijusi 765 eiro, kopš pēckrīzes perioda atalgojumam ir tendence pieaugt. Salīdzinot

vidējo darba samaksu reģionos, virs vidējās bruto mēnešalgas Latvijā darba samaksa ir Rīgā, tuvu

vidējai – Pierīgas reģionā, savukārt zemākais atalgojums ir Latgales (522 EUR) un Vidzemes

reģionā (598 EUR). Transporta un loģistikas nozarē darba samaksa ir augstāka kā vidēji

tautsaimniecībā. Arī darba samaksa pa reģioniem atspoguļo tendenci valstī, proti, augstākā

samaksa ir Rīgā un Rīgas reģionā, savukārt zemākā samaksa – Latgales un Vidzemes reģionā.

Analizējot vidējās stundas likmes pa reģioniem Transporta un loģistikas nozarē, augstākā stundas

tarifa likme ir Rīgā un Pierīgas reģionā, savukārt zemākā ir Latgales un Zemgales reģionā (skatīt

attēlu Nr.5).

21

Attēls Nr. 5 Vidējā stundas likme (EUR/h) Transporta un loģistikas nozares profesijās reģionos 2014.gadā (Avots: VID, 2014)

Salīdzinājumam var minēt, ka 2014.gadā Latvijā minimālā stundas tarifa likme bija noteikta 1,93

EUR/h29. Tuvu minimālajai stundas tarifa likmei atalgojums ir šādās profesijās: Kurzemes

reģionā – pasta kurjers, autobusa, trolejbusa un tramvaja vadītājs (manevrētājs), Latgales reģionā

– kravas noformētājs, Pierīgas reģionā – taksometra vadītājs, Vidzemes reģionā - autoskolas

praktiskās braukšanas instruktors, Zemgales reģionā – produkcijas (preces) pieņēmējs, dzelzceļa

strādnieks, kuģa remonta atslēdznieks, automehāniķa palīgs.

Līdzīgi kā tas ir tautsaimniecībā kopumā, arī Transporta un loģistikas nozarē zemākās

kvalifikācijas profesijās darba samaksa ir mazāka nekā augstākas kvalifikācijas speciālistiem.

Zemākās kvalifikācijas profesijās darba samaksa ir aptuveni 2 reizes mazāka nekā augstākās

kvalifikācijas profesiju grupās un 1,5 reizes mazāka nekā vidējās kvalifikācijas profesiju grupās.

Secinājumi

1. Transporta un loģistikas nozarē ietilpst vairāk nekā 400 profesiju atbilstoši Profesiju

klasifikatoram. Pēc VID datiem Transporta un loģistikas nozares (pēc NACE) profesijās

kopumā ir nodarbināti 95,35 tūkst. darbinieki, kas kopumā veido 12,8% no visām

reģistrētajām darba vietām valstī.

2. Profesiju kartē ir iekļautas 76 profesijas jeb 18% no nozares profesijām. Transporta un

loģistikas nozares profesiju kartes profesijās ir reģistrētas 25,9 tūkst. darba vietas, kas

veido 27% no kopējā Transporta un loģistikas nozarē reģistrēto darbavietu skaita.

3. Transporta un loģistikas nozares profesijas ir pārstāvētas praktiski visos ražošanas un

tirdzniecības uzņēmumos, tāpēc tās ir plaši pārstāvētas arī citās nozarēs: inženierbūves

(42), specializētie būvdarbi (43), zivsaimniecība (03), vairumtirdzniecība, izņemot

automobiļus un motociklus (46), citu transportlīdzekļu ražošana (30), iekārtu un ierīču

remonts un uzstādīšana (33), valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā

29 Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumi Nr.655 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un

minimālo stundas tarifa likmi".

22

apdrošināšana (84).

4. Aptuveni trešdaļai Transporta un loģistikas nozares profesijās reģistrēto darba vietu skaits

nepārsniedz desmit darba vietas. Kā iespējamos iemeslus var minēt lielo profesiju

sadrumstalotību Profesiju klasifikatorā, kā rezultātā uzņēmumi profesijas var reģistrēt ar

dažādiem kodiem, lai arī šo profesiju pienākumi, iespējams, ir vienādi vai ļoti līdzīgi.

5. Profesiju klasifikatorā ir liels skaits transporta līdzekļu vadītāju profesijas. To nosaukumi

ir vai nu ļoti vispārīgi, piemēram Kravas automobiļa vadītājs (8332 03) un Automobiļa

vadītājs (8322 01), kas ļauj darba devējam ar šādiem kodiem reģistrēt visdažādāko

transporta līdzekļa vadītājus, vai arī ļoti konkrēti, piemēram, Atkritumvedēja vadītājs

(8332 01). Līdz ar to Profesiju klasifikatorā nepieciešams veikt 83.apakšgrupas profesiju

"Pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un celšanas iekārtu un mašīnu operatori" padziļinātu

funkcionālo analīzi sasaistē ar transporta līdzekļu profesionālo vadītāju kvalifikācijām,

apvienojot ļoti līdzīgās profesijas un definējot tās, kuru prasmes un kompetences ir

atšķirīgas un kuras tādēļ būtu definējamas kā pamatprofesijas vai specializācijas.

6. Profesiju kartē ir iekļautas vairākas profesijas, kuru pārstāvji lielākoties ir pārstāvēti citās

nozarēs (nozarē strādājošo īpatsvars ir mazāks par 20%) – vagona apskatītājs, dzelzceļa

strādnieks, sliežu ceļa montieris, krāvējs (roku darbs), noliktavas darbinieks un noliktavas

strādnieks. Tas ir tādēļ, ka ar dzelzceļa transportu saistīto profesiju pārstāvji lielākoties

nodarbināti NACE nodaļā "Inženierbūves" (NACE kods 42), savukārt krāvēji, noliktavas

darbinieki un strādnieki ir pārstāvēti dažādās nozarēs, lielākais īpatsvars ir NACE

nodaļās: vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (NACE kods 46) un

mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (NACE kods 47).

7. Profesiju kartē ir iekļautas arī 18 pamatprofesijas un specializācijas, kas nav pārstāvētas

tieši Transporta un loģistikas nozarē, piemēram, satiksmes plānotājs, jūras, tāljūras

zvejnieks, traļmeistars, sliežu mototransporta vadītājs.

8. Aviācijas nozarē no profesiju kartes rekomendējams izslēgt lidotāja stūrmaņa, lidotāja

inženiera un lidotāja radiotelefona operatora profesijas, jo atbilstoši gaisa transporta

eksperta viedoklim profesijas ir zaudējušas aktualitāti. Arī pēc VID datiem nozarē ir tikai

daži šo profesiju pārstāvji.

9. Nozares pamatprocesu nodrošināšanai nepieciešama pastnieka profesija (1833 darba

vietas), jo profesijā reģistrēto darba vietu skaits ir liels un profesija ir perspektīva arī

ilgtermiņā. Profesijā nepieciešama arī apmācība, tādēļ tā ir ietverama profesiju kartē.

Taču nepieciešams izvērtēt, vai šī apmācība ir nepieciešama arī formālajā izglītībā. Tāpat

nākotnē nepieciešams izvērtēt pastnieka profesijas funkcijas, lai attiecīgi pielāgotu

profesijas būtību darba tirgus prasībām.

10. Neskatoties uz lielo darba vietu skaitu pasta šķirošanas profesijā, no profesiju kartes

rekomendējams izslēgt pasta piegādes un šķirošanas darbinieka profesiju, jo pēc ekspertu

viedokļa šādus darbiniekus no izglītības viedokļa nav nepieciešams gatavot (pēc būtības

profesija līdzīga noliktavas strādnieka profesijai).

23

3. Izglītības piedāvājums un tā kvantitatīvā atbilstība nozares

prasībām

Nodaļā veikta analīze par izglītības programmu piedāvājumu Transporta un loģistikas nozarē,

analizēts izglītojamo skaits nozares izglītības programmās un sniegts salīdzinājums par izglītības

un darba tirgus piedāvājuma saistību reģionos.

3.1. Profesionālās izglītības programmas

Apakšnodaļā sniegta informācija par profesionālās izglītības programmām Transporta un

loģistikas nozarē, norādot programmu skaitu un piešķiramās kvalifikācijas. Analīze veikta par:

1. Akreditētām pamatizglītības 2.posma un vidējās izglītības pakāpes profesionālās izglītības

programmu kopām, balstoties uz IKVD datiem uz 2014.gada 30.decembri;

2. Akreditētām augstākās izglītības pakāpes profesionālās izglītības programmām, balstoties

uz IZM datiem par 2014./15.m.g.

Profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē nozarē pēc 2014.gada

30.decembra IKVD datiem var iegūt 22 akreditētās profesionālās izglītības iestādēs, kuras

nodrošina 58 akreditēto izglītības programmu ar piešķiramo kvalifikāciju īstenošanu (skatīt

tabulu Nr.13). Visvairāk programmu ir profesionālā vidējā izglītībā, kas īstenojama pēc

pamatizglītības ieguves (mācību ilgums 4 gadi; kods 33). Šajās programmās ir iegūstama

kvalifikācija, kas saistīta ar dzelzceļa un jūras transportu, kā arī loģistiku.

Tabula Nr. 13 Akreditētas pamatizglītības 2.posma un vidējās izglītības pakāpes profesionālās izglītības programmas30 (Avots:

IKVD, 2014)

Izglītības

pakāpes un

programmas

veida kods

Izglītības

programmas veids

Izglītības

programmu kopas

Piešķiramā

kvalifikācija

Akreditēto programmu

skaits ar piešķiramo

kvalifikāciju

Pamatizglītības 2. posms

20T

Profesionālā

tālākizglītība (2.

līmeņa profesionālā

kvalifikācija),

īstenojama pēc

pilnīgas vai daļējas

pamatizglītības

programmas apguves.

Mācību ilgums 480,

640 vai vairāk stundu

Jūras transports Kuģa motorists 2

Matrozis 4

Kuģa mehānika Kuģa motorists 1


Vilces līdzekļa

vadītāja (mašīnista)

palīgs

1

Komerczinības Noliktavas

ekspeditors 1

Kopā: 9

30 Pilnu informāciju par akreditēto izglītības programmu skaitu skatīt pētījuma 5. pielikumā

24

Izglītības

pakāpes un

programmas

veida kods

Izglītības

programmas veids

Izglītības

programmu kopas

Piešķiramā

kvalifikācija



kvalifikāciju

Vidējās izglītības pakāpe

30T

Profesionālā

tālākizglītība (2. vai

3. līmeņa

profesionālā

kvalifikācija),

īstenojama pēc

vispārējās vai

profesionālās vidējās

izglītības ieguves.

Mācību ilgums 640,

960 vai vairāk stundu

Jūras transports

Kuģa vadītājs uz

kuģiem līdz 500BT

piekrastes kuģošanā

1

Kuģa mehāniķis uz

kuģiem ar dzinēja

jaudu līdz 750 kW

1

Komerczinības Noliktavas pārzinis 6

Telemehānika un

loģistika

Loģistikas

darbinieks 5

Kopā: 13

33

Profesionālā vidējā

izglītība (3. līmeņa

profesionālā

kvalifikācija),

īstenojama pēc

pamatizglītības

ieguves. Mācību

ilgums 4 gadi

Dzelzceļa

pakalpojumi


pārvadājumu

organizācijas un

kustības drošības

tehniķis

2


automātikas,

telemehānikas un

sakaru tehniķis

2


automātikas,

telemehānikas un

komunikāciju

tehniķis31

2


Sliežu ceļu

saimniecības

tehniķis

2

Lokomotīvju

saimniecības

tehniķis

2

Transporta vagonu

tehniķis 1

Jūras transports

Kuģa tehniķis 1

Kuģa vadītājs uz

kuģiem, mazākiem

par 500BT

piekrastes kuģošanā

3

Mehāniķis uz

kuģiem ar galveno

dzinēja jaudu,

mazāku par 750 kW

2

Telemehānika un

loģistika

Loģistikas

darbinieks 5

Kopā: 22

31 Aizvieto programmu "Dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un sakaru tehniķis"

25

Izglītības

pakāpes un

programmas

veida kods

Izglītības

programmas veids

Izglītības

programmu kopas

Piešķiramā

kvalifikācija



kvalifikāciju

35b

Profesionālā vidējā

izglītība (3. līmeņa

profesionālā

kvalifikācija),

īstenojama pēc

vispārējās vidējās

izglītības ieguves.

Mācību ilgums 1,5–3

gadi

Dzelzceļa

pakalpojumi


automātikas,

telemehānikas un

sakaru tehniķis32

1


pārvadājumu

organizācijas un

kustības drošības

tehniķis

4

Vilces līdzekļa

vadītājs (mašīnists) 1


Lokomotīvju

saimniecības

tehniķis

2

Sliežu ceļu

saimniecības

tehniķis

2

Transporta vagonu

tehniķis 1

Telemehānika un

loģistika

Loģistikas

darbinieks 3

Kopā: 14

Informācija apkopota uz 2014.gada 30.decembri, tādēļ jāņem vērā, ka uz šī pētījuma publicēšanas

brīdi informācija var būt mainījusies – var būt licencētas jaunas programmas vai esošajās

patraukta izglītojamo uzņemšana.

Profesionālo augstāko izglītību nozarē pēc 2014./15.m.g. IZM datiem var iegūt piecās

akreditētās profesionālās izglītības iestādēs un 66 akreditētās profesionālās izglītības programmās

(skatīt tabulu Nr.14). Pētījuma pielikumā Nr.6 ir apkopotas akreditētās profesionālās augstākās

izglītības programmas un izglītojamo skaits tajās.

Augstākās izglītības programmas aptver visus Transporta un loģistikas nozares sektorus, no

kuriem liels īpatsvars ir ūdens transporta un gaisa transporta sektoros, kā arī programmas

uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sektorā.

Tabula Nr. 14 Profesionālās augstākās izglītības programmas (Avots: IZM, 2014./15.m.g.)

Izglītības

pakāpes un

programmas

veida kods

Izglītības programmas veids Izglītības programma

Izglītības

programmu

skaits

Augstākās izglītības pakāpe (profesionālā)

41 1. līmeņa profesionālā augstākā Aviācijas transports 1

32 Precīzāks nosaukums ir Dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un komunikāciju tehniķis

26

Izglītības

pakāpes un

programmas

veida kods


Izglītības

programmu

skaits

(koledžas) izglītība (4. līmeņa

profesionālā kvalifikācija),

īstenojama pēc vispārējās vai

profesionālās vidējās izglītības

ieguves. Studiju ilgums pilna laika

studijās 2–3 gadi

Aviācijas transporta tehniskā

ekspluatācija

1

Jūras transports-kuģa

mehāniķis/mehānika

5

Kuģa vadītājs/ kuģa vadīšana 5

Muitas nodokļu administrēšana33 2

Starptautisko pārvadājumu organizācija 2

Kopā: 16

42 2. līmeņa profesionālā augstākā

izglītība (5. līmeņa profesionālā

kvalifikācija un profesionālā

bakalaura grāds) vai 2. līmeņa

profesionālā augstākā izglītība (5.

līmeņa profesionālā kvalifikācija),

īstenojama pēc vispārējās vai

profesionālās vidējās izglītības

ieguves. Studiju ilgums pilna laika

studijās 4 gadi

Automobiļu transports 2

Aviācijas transports 2

Dzelzceļa elektrosistēmas 2

Dzelzceļa transports 2

Gaisa kuģu tehniskā ekspluatācija 1

Gaisa transporta kustības vadība/

vadīšana

4

Jūras transports-kuģa elektroautomātika 2

Jūras transports-kuģa mehānika 2

Jūras transports-kuģa vadīšana 2

Muitas un nodokļu administrēšana34 2

Ostas un kuģniecības vadība 2

Starptautisko pārvadājumu organizācija 2

Starptautisko pārvadājumu vadība 2

Transporta elektronika un telemātika 2

Transporta sistēmu inženierija 2

Transports un biznesa loģistika 2

Kopā: 33


izglītība (5. līmeņa profesionālā

kvalifikācija), turpinājums izglītības

programmai ar kodu 41. Studiju

ilgums pilna laika studijās vismaz

1–2 gadi. Kopējais pilna laika

studiju ilgums vismaz 4 gadi

Kuģa mehānika 1

Kuģa vadīšana 1

Kopā: 2


izglītība (profesionālā maģistra

grāds vai 5. līmeņa profesionālā

kvalifikācija un profesionālā

maģistra grāds), īstenojama pēc

bakalaura, profesionālā bakalaura

grāda vai 5. līmeņa profesionālās

kvalifikācijas ieguves. Studiju

ilgums pilna laika studijās vismaz 1

gads. Kopējais pilna laika studiju

ilgums 5 gadi

Automobiļu transports 1

Aviācijas transports 1

Dzelzceļa elektrosistēmas 2

Dzelzceļa transports 2

Gaisa transportsistēmu vadīšana 1

Jūras transports 2

Muitas un nodokļu administrēšana35 2

Starptautisko pārvadājumu uzņēmu

vadība

1

Transporta elektronika un telemehānika 1

33 Programmā piešķiramās kvalifikācijas atbilst ar nozari saistītajām citu nozaru profesijām 34 Programmā piešķiramās kvalifikācijas atbilst ar nozari saistītajām citu nozaru profesijām 35 Programmā piešķiramās kvalifikācijas atbilst ar nozari saistītajām citu nozaru profesijām

27

Izglītības

pakāpes un

programmas

veida kods


Izglītības

programmu

skaits

Transporta sistēmu inženierija 2

Kopā: 15

3.2. Izglītojamo un absolventu skaits

Apakšnodaļā sniegta informācija par profesionālās izglītības programmu izglītojamo skaitu

Transporta un loģistikas nozarē. Analīze veikta par vidējās izglītības pakāpes profesionālās

izglītības programmu kopām (bez tālākizglītības) un augstākās izglītības pakāpes profesionālās

izglītības programmām (skatīt tabulu Nr.15 un Nr.16). Pētījuma pielikumā Nr.6. un 7 ir apkopota

pilna informācija par izglītojamo skaitu izglītības programmu kopās un programmās).

Tabula Nr. 15 Izglītojamo un absolventu skaits vidējās izglītības pakāpes profesionālās izglītības programmu kopās (Avots: IZM,

2014./15.m.g.)

Izglītības programmu

kopa

Izglītības

pakāpes un

programmas

veida kods

2014./15. m.g. 2013./14.

m.g.

2010./11.

m.g.

Izglītojamo skaita

izmaiņas, salīdzinot ar

2010./11.m.g.

Pa

vis

am

mā

cās

Uzņ

emti

e

Ab

solv

ēju

šie

Pa

vis

am

mā

cās

Dzelzceļa pakalpojumi 33/35b 409 146 103 324 26%

Dzelzceļa transports 33/35b 530 179 170 579 -8%

Jūras transports 33 555 166 88 536 4%

Telemehānika un loģistika 33/35b 258 100 42 n.d n.d

Kopā: 1752 591 403 1439* 4%*

*Kopskaits un kopējās izmaiņas norādītas, neieskaitot izglītojamo skaitu izglītības programmās, kurām nav datu par

2010./11.m.g.

Tabula Nr. 16 Izglītojamo un absolventu skaits augstākās izglītības pakāpes profesionālās izglītības programmās (Avots: IZM,

2014./15.m.g.)

Izglītības programma

Izglītības

pakāpes un

programmas

veida kods

2014./15. m.g. 2013./1

4.m.g.

2010./11.

m.g

Izglītojamo skaita

izmaiņas no

2010./11.m.g. līdz

2014./15.m.g.

Pa

vis

am

mā

cās

Uzņ

emti

e

Ab

solv

ēju

šie

Pa

vis

am

mā

cās

Pa

vis

am

mā

cās

Automobiļu transports 42/47 392 140 40 447 299 31%

Aviācijas transporta

tehniskā ekspluatācija 41 21 7 8 33 n.d. n.d.

Aviācijas transports 41/42/47 262 113 59 281 273 -4%

Dzelzceļa elektrosistēmas 42/47 88 42 6 74 156 -44%

28

Izglītības programma

Izglītības

pakāpes un

programmas

veida kods

2014./15. m.g. 2013./1

4.m.g.

2010./11.

m.g

Izglītojamo skaita

izmaiņas no

2010./11.m.g. līdz

2014./15.m.g.

Pa

vis

am

mā

cās

Uzņ

emti

e

Ab

solv

ēju

šie

Pa

vis

am

mā

cās

Pa

vis

am

mā

cās

Dzelzceļa transports 42/47 320 140 38 322 137 134%

Gaisa kuģu tehniskā

ekspluatācija 42 41 1 38 37 18 128%

Gaisa transporta kustības

vadība/vadīšana 42/47 50 24 5 49 5 900%

Gaisa transportsistēmu

vadīšana 42/47 39 15 29 38 10 290%

Jūras transports 42/46/47 56 23 11 48 32. n.d.


elektroautomātika 42 70 32 13 82

n.d. n.d.


mehānika/mehāniķis 41/42/44 518 158 93 640 204 154%


vadīšana/ vadītājs 41/42/44 936 250 164 1019 396 9%

Muitas un nodokļu

administrēšana 41/42/47 801 230 133 818 418 92%

Ostu un kuģniecības

vadība 42 120 41 50 118 134 -10%

Ostu vadīšana 42 n.d. n.d. n.d. n.d. 8 -100%

Starptautisko pārvadājumu

organizācija 41/42 157 26 27 233 394 -60%

Starptautisko pārvadājumu

uzņēmumu vadība 42/47 255 48 40 252 430 -41%

Transporta elektronika un

telemātika 42/47 87 45 18 143 30 190%

Transporta sistēmu

inženierija 42/47 217 88 55 250 79 175%

Transporta un biznesa

loģistika 42 961 209 108 515 1218 -21%

Kopā 5391* 1632 935 5399 4350* 28%*

*Kopskaits un kopējās izmaiņas norādītas, neieskaitot izglītojamo skaitu izglītības programmās, kurām nav datu par

2010./11.m.g.

3.3. Darba tirgus un izglītības piedāvājuma saistība reģionos

Darba vietu un izglītojamo skaits Transporta un loģistikas nozarē ir atspoguļots attēlā Nr.6, kurā

ir iekļauta informācija par darba vietu skaitu36, izglītības iestāžu izvietojumu un izglītojamo

skaitu vidējās un augstākās izglītības pakāpē esošajās profesionālās izglītības programmās (bez

tālākizglītības) reģionālajā griezumā.

36 Darba vietu skaita summa reģionos ir nedaudz atšķirīga no nozares kopējā darba vietu skaita, jo datu

konfidencialitātes dēļ reģionālā griezumā nav pieejami dati par profesijām, kurās darba vietu skaits ir mazāks par

desmit

29

Attēls Nr. 6 Darba vietu un izglītojamo skaits Transporta un loģistikas nozarē (Avots: IZM, 2014./15.m.g.; VID, 2014)

30

Secinājumi

1. Pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē esošās profesionālās izglītības programmas

nodrošina profesionālās kvalifikācijas apguvi jūras, dzelzceļa un loģistikas jomās.

Izņemot dzelzceļa profesijas, kvalifikāciju iespējams iegūt gan sākotnējās profesionālās

izglītības, gan tālākizglītības ceļā. Augstākās izglītības programmās papildus

minētajām jomām izglītību iespējams iegūt arī aviācijas specialitātēs.

2. Transporta un loģistikas nozarē ir daudz reglamentēto profesiju, un profesionālās

kvalifikācijas process reglamentētajās profesijās ir labi pārraudzīts, un tas nodrošina

augstu profesionālo standartu ievērošanu un atbilstību darba tirgus prasībām. Tomēr

vairākas reglamentētās profesijas līdz šim netika piesaistītas konkrētam profesionālās

izglītības līmenim.

3. Latvijā formālajā izglītībā nav iespējams apgūt profesiju pastnieks un kurjers. Pēc

nozares speciālistu viedokļa, speciāli apmācīt šīs profesijas pārstāvjus izglītības

procesā nav nepieciešams, jo apmācības var veikt uzņēmumā. Savukārt profesionālajā

augstākajā izglītībā 2013./2014.mācību gadā bija iespējams apgūt programmu "Pasta

pakalpojumi" (5 EKI/LKI līmenis), kur atbilstošu kvalifikāciju ieguva astoņi

izglītojamie, taču 2014./15.mācību gadā šāda programma vairs netiek piedāvāta.

4. 2014./15.m.g. visvairāk izglītojamo vidējās izglītības pakāpē ir programmu kopā "Jūras

transports", savukārt augstākajā izglītībā – transporta un biznesa loģistikas programmā.

5. Salīdzinot izglītojamo skaitu 2010./11. un 2014./15.m.g., izglītojamo skaits vidējās

izglītības pakāpē (bez tālākizglītības) kopumā ir nedaudz pieaudzis (par 4%),

izņēmums ir izglītības programmu kopā "Dzelzceļa transports", kur novērojams

izglītojamo skaita samazinājums. Profesionālajā augstākajā izglītībā arī novērojams

izglītojamo skaita pieaugums (par 28%). Šajā izglītības līmenī izglītojamo skaits ir

samazinājies vairākās programmās. Lielākais skaita samazinājums ir tādās programmās

kā "Starptautisko pārvadājumu organizācija", "Dzelzceļa elektrosistēmas", "Transporta

un biznesa loģistika".

6. Transporta un loģistikas nozarē lielākais reģistrēto darba vietu skaits ir Rīgā un

Pierīgas reģionā, savukārt zemākais reģistrēto darba vietu skaits ir Zemgales un

Vidzemes reģionā. Salīdzinot ar izglītības iestāžu izvietojumu un izglītojamo skaitu,

darba vietu un izglītības piedāvājuma izvietojums reģionos kopumā ir vērtējams kā

loģisks un atbilstošs teritoriālajām vajadzībām.

7. Latgales reģionā jaunos Transporta un loģistikas nozares speciālistus piesaista

Daugavpils un Rēzeknes pilsētas, kuru transporta infrastruktūra ir krustpunkts ne tikai

kravu, bet arī pasažieru pārvadājumiem vietējā un starptautiskā mērogā. Papildus

ietekmi uz Transporta un loģistikas nozares speciālistu nepieciešamību rada Rēzeknes

speciālā ekonomiskā zona.

8. Zemgales reģionā nav tik izteiktas aktivitātes transporta un uzglabāšanas sektorā, līdz

ar to Transporta un loģistikas nozares speciālisti netiek sagatavoti šajā reģionā.

Zemgales reģiona piedāvājumu ietekmē arī Rīgas tuvums.

9. Ņemot vērā, ka Transporta un loģistikas nozares ir plaši pārstāvētās dažādās

tautsaimniecības nozarēs, ir jāpievērš uzmanība izglītības programmu saturam,

pielāgojot to dažādu nozaru specifikai.

31

4. Darba tirgus nākotnes pieprasījums un piedāvājums

Pētījuma ietvaros tika veikta analīze par darba tirgus nākotnes pieprasījumu un piedāvājumu

Transporta un loģistikas nozarē, kurā tika apskatītas:

1. Kopējās Latvijas darba tirgus tendences.

2. Vidēja un ilgtermiņa prognozes par pieprasījumu pēc darbaspēka Transporta un loģistikas

nozarē.

3. Darba devēju prognozes par Transporta un loģistikas nozares profesijās nodarbināto

personu pieprasījumu.

4. Profesionālo izglītības iestāžu prognozētās audzēkņu skaita izmaiņas.

Analīze tiek veikta, izmantojot EM izstrādātās darba tirgus vidējās un ilgtermiņa prognozes, kā

arī tiek apkopota informācija no darba devēju un izglītības iestāžu aptaujām.

Pēc EM informatīvā ziņojuma par darba tirgus prognozēm, pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu

palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība, samazinās krīzes

izraisītais augstais bezdarbs. Tajā pašā laikā atsevišķas iedzīvotāju grupas, īpaši personas ar zemu

izglītības līmeni un kvalifikāciju, gados vecāki cilvēki, kā arī jaunieši, situācijas uzlabošanos izjūt

vājāk. 2014.gadā situācija darba tirgū turpināja uzlaboties, bet lēnākos tempos nekā iepriekšējos

gados. Turpināja sarukt bezdarbs.

Aizņemto darba vietu skaits pēdējo divu gadu laikā līdz 2014.gadam pieaudzis visos reģionos,

izņemot Kurzemi. Straujākais aizņemto darba vietu pieaugums bija Rīgas reģionā, gandrīz tik pat

straujš pieaugums novērots arī Zemgales reģionā, Vidzemes reģionā aizņemto darba vietu

saglabājās 2012.gada līmenī, bet Kurzemes reģionā samazinājās.

Pēckrīzes periodā bija vērojams aizņemto darba vietu pieaugums uz ārējo tirgu vērstajās nozarēs,

tai skaitā arī transporta un loģistikas nozarē. Taču pēdējos gados darbavietu skaits pieauga arī ar

iekšējo tirgu saistītajās nozarēs. Transporta un loģistikas nozarē 2014.gadā, salīdzinot ar

2012.gadu, aizņemto darba vietu skaits pieauga aptuveni par 4%.

Atbilstoši EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm transporta un loģistikas nozarē

pieprasījums pēc darbaspēka 2020.gadā par 2,7% pārsniegs 2014.gada līmeni. Vērtējot

darbaspēka pieprasījumu absolūtos skaitļos, 2014.gadā darba spēka pieprasījums transporta un

loģistikas nozarē bija 85 tūkstoši, 2020.gadā prognozes liecina, ka pieprasījums varētu sasniegt

87 tūkstošus, bet 2030.gadā - 91 tūkstoti.

Saskaņā ar EM prognozēm vidējā termiņā augs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem un vidējas

kvalifikācijas speciālistiem, taču būtisks samazinājums līdz 2030.gadam ir prognozēts tieši

mazkvalificētajam darbaspēkam. Arī Transporta un loģistikas nozarē ir prognozēts, ka līdz

2030.gadam pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas profesijas speciālistiem,

pieprasījumam pēc vidējas kvalifikācijas speciālistiem būtisks pieaugums nebūs, taču

samazināsies pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas profesijām.

Darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka profesijās, kas tieši saistītas ar dzelzceļa transporta

infrastruktūru un pakalpojumiem, pieprasījums pēc speciālistiem saglabāsies līdzšinējā līmenī.

Līdzīga situācija ir novērojama ūdens un gaisa transporta sektorā. Jāpiemin, ka gaisa transporta

sektorā atsevišķi uzņēmumi ir norādījuši pieprasījuma pieaugumu pēc komercpilota, lidotāja-

inženiera, gaisa kuģa tehniskās apkopes speciālista un gaisa kuģu tehniskās apkopes mehānikas

inženiera. Savukārt būtiskākas darbaspēka pieprasījuma izmaiņas skars uzglabāšanas un

transporta palīgdarbību, un autotransporta sektoru. Darba devēji ir norādījuši, ka tuvāko piecu

gadu laikā uzņēmumā ir plānots palielināt darbinieku skaitu šādās profesijās (ne tikai):

32

ekspeditors, loģistikas speciālists, noliktavas darbinieks, komerctransporta vadītājs, krāvēji,

loģistikas darbinieks, mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs, dispečers autotransportā.

Attiecībā uz darbaspēka piedāvājuma izmaiņām, prognozēts, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju

skaits vidējā termiņā samazināsies. Gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā ir sagaidāms, ka

palielināsies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību, taču samazināsies

darbaspēka piedāvājums ar vidējo izglītību. Vidējās profesionālās kvalifikācijas darbaspēkam

vidējā termiņā būs iztrūkums, disproporcijai starp pieprasījumu un piedāvājumu būtiski

palielinoties arī ilgtermiņā, ko noteiks piedāvājuma samazināšanās.

Vidējās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas transporta un

loģistikas nozarē un ir piedalījušās izglītības iestāžu aptaujā37, prognozē, ka, salīdzinot audzēkņu

skaitu 2014./2015.mācību gadā ar 2015./2016.mācību gadu, būtiskas izmaiņas audzēkņu skaitā

nebūs, savukārt prognozes attiecībā uz 2019./2020.gadu ir piesardzīgākas – atsevišķas izglītības

iestādes norāda, ka audzēkņu skaits varētu palikt nemainīgs, taču lielākā daļa atturas prognozēt

iespējamās izmaiņas.

Secinājumi

1. Gan vidējā, gan ilgtermiņā tiek prognozēts darbaspēka pieprasījuma pieaugums

Transporta un loģistikas nozarē, taču pieprasījuma temps būs mērens.

2. Pēc EM prognozēm transporta un loģistikas nozarē līdz 2030.gadam pieaugs pieprasījums

pēc augstas kvalifikācijas profesijas speciālistiem, savukārt pieprasījumam pēc vidējas

kvalifikācijas darbaspēka būtiska pieauguma nebūs. Pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas

darbaspēka samazināsies.

3. Darba devēji vidējā termiņā neprognozē būtiskas izmaiņas darbaspēka pieprasījumā

dzelzceļa, ūdens un gaisa transporta sektoros, taču pieaugums ir prognozējams

uzglabāšanas, transporta palīgdarbību un autotransporta sektorā.

37 PIKC "Daugavpils Tehnikums", Liepājas Jūrniecības koledža, PIKC "Rīgas Valsts tehnikums", Latvijas Jūras

akadēmija, Transporta un sakaru institūts

33

5. Nodarbināto iegūto prasmju novērtējums un nodarbinātība

pēc kvalifikācijas iegūšanas

Nodaļā veikts darba ņēmēju prasmju novērtējums, balstoties uz darba devēju un darba ņēmēju

sniegto informāciju, raksturota uzņēmumu darbinieku profesionālā pilnveide un darba ņēmēju

profesionālā mobilitāte.

5.1. Prasmju novērtējums darba devēju skatījumā

Pētījumā sniegts darba devēju novērtējums par darba ņēmēju profesionālajām zināšanām,

prasmēm un kompetencēm pēc kvalifikācijas iegūšanas, tai skaitā to atbilstību darba devēja

prasībām.

Visbiežāk darba devēja skatījumā profesionālās izglītības programmu absolventu profesionālās

zināšanas, prasmes un kompetences uzņēmuma vajadzībām atbilst tikai daļēji, tomēr jāatzīmē, ka

daļa uzņēmēju ir norādījuši, ka absolventu profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences

atbilst darba devēja vajadzībām lielā mērā (skatīt attēlu Nr.7). Vismazāk darba tirgus prasībām

atbilst pamatizglītības programmu absolventu prasmes un kompetences, tomēr vairāki uzņēmumi

ir norādījuši, ka profesionālās augstākās izglītības programmu absolventu kompetences neatbilst

uzņēmuma vajadzībām.

Attēls Nr. 7 Atbildes uz jautājumu "Lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā profesionālās izglītības programmu absolventu

profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences atbilst jūsu uzņēmuma vajadzībām?" (Avots: Darba devēju aptauja, 2015)

No profesionālo pamatizglītību ieguvušajiem darba devēji galvenokārt sagaida atbildību par

savu pienākumu kvalitatīvu izpildi, precizitāti, labas komunikāciju prasmes, datorzināšanas,

latviešu un krievu valodu zināšanas, kā arī autovadītāja apliecību un arī pamatiemaņas

autotransporta vadīšanā. Darba devēji tāpat norāda, ka svarīgas ir angļu valodas zināšanas, kā arī

novērtētu, ja absolventam būtu izpratne par kravu plūsmu organizēšanu un pieredze darbā ar

kravas pārvadājuma dokumentiem.

Attiecībā uz profesionālo vidējo izglītību ieguvušo kompetencēm darba devēji sagaida spēju

patstāvīgi pieņemt lēmumus, ātri reaģēt un komunicēt, uzņemties atbildību par savu darbu,

prasmi veidot attiecības gan ar klientiem, gan ar partneriem, svešvalodu zināšanas, datorprasmes,

komunikācijas spējas, izpratni par loģistikas pamatiem, normatīvo aktu zināšanas un to

34

pielietošana praksē. Tā, piemēram, ekspeditoriem darba devēji ir izcēluši tādas īpašības kā

punktualitāte, precizitāte, datorzināšanas, svešvalodu zināšanas, savukārt no šoferiem sagaida

autovadītāja tiesības un iemaņas autovadīšanā (tai skaitā uzņēmums ir norādījis uz E kategorijas

autovadītāja apliecības nepieciešamību), kvalitatīvu savu darba pienākumu izpildi. Augti tiek

vērtētas absolventu profesionālās zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras absolventi ieguvuši

prakses vietās, kurās pildījuši izvēlētajai profesijai atbilstošus darbā.

No profesionālās augstākās izglītības programmu absolventiem tiek sagaidītas jau plašākas

zināšanas un augstākas prasmes – profesionālās zināšanas un iemaņas, prasme pielietot izglītības

iestādē iegūtās zināšanas uzņēmuma mērķa auditorijai skaidri saprotama ieguvuma

nodrošināšanai, komunikācijas, sadarbības kompetences, trīs svešvalodu zināšanas, attiecīgajai

jomai atbilstošas informāciju tehnoloģijas zināšanas, iniciatīvu un līderības spēju,

uzņēmējdarbības zināšanas, prasme komunicēt un strādāt ar padotajiem, klientiem un partneriem,

prasme plānot uzņēmuma/struktūrvienības darbu, likumdošanas zināšanas un to pielietojums.

Svarīgi, ka darba devēji sagaida no absolventiem izpratni un pieredzi darbā ar kravu plūsmu

organizēšanu, zināšanas par multimodālo pārvadājumu biznesa procesiem.

Mūžizglītība

Pēc darba devēju aptaujas datiem visvairāk darba devēji no nozares profesijās strādājošajiem

sagaida latviešu un krievu valodas zināšanas, kā arī profesionālās ētikas prasmes. Liels skaits

uzņēmumu ir norādījuši uz to, ka būtiskas ir arī angļu valodas zināšanas, informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju prasmes, sociālās/komunikāciju prasmes. Valodu zināšanas ir

atzīmētas kā nozīmīgas prasmes visos izglītības līmeņos. Zemākās izglītības līmenī kā svarīgas

papildu prasmes ir norādītās arī sociālās/komunikāciju prasmes, augstākā izglītības līmenī tiek

sagaidītas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes, iniciatīvas un uzņēmējdarbības

spējas.

Vairāki uzņēmumi ir norādījuši uz papildu valodu zināšanām bez latviešu, angļu un krievu

valodas prasmēm. No Transporta un loģistikas nozares profesijās strādājošajiem sagaida arī vācu

valodas zināšanas. Papildu ir atzīmētas arī skandināvu, poļu un franču valodu zināšanas.

Atsevišķi uzņēmumi ir norādījuši arī specifiskākas zināšanas, piemēram, ģeogrāfijas zināšanas,

aviācijas nozares pārzināšana.

Norādīto citu prasmju un zināšanu nepieciešamība varētu būt saistīta ar to, ka Transporta un

loģistikas nozares uzņēmumi strādā ne tikai vietējā tirgū, bet arī starptautiskajā tirgū, kā rezultātā

minētās prasmes speciālistam ir būtiskas, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību gan vietējā, gan

starptautiskajā mērogā.

5.2. Prasmju novērtējums darba ņēmēju skatījumā

Apakšnodaļā raksturots izglītības procesā iegūto prasmju novērtējums no darba ņēmēju

perspektīvas, kas analizēts, balstoties uz darba ņēmēju aptaujas datiem38.

Apgūtās izglītības programmas saturu un kvalitāti kopumā darba ņēmēji vērtē kā drīzāk pozitīvu

un pozitīvu. Visaugstāk darba ņēmēji novērtē teorētiskās zināšanas un komunikācijas un

saskarsmes prasmes (vairāk kā 80% darba ņēmēju tās novērtējuši kā labas un drīzāk labas).

Profesionālās pamatprasmes konkrētajā profesijā aptuveni puse aptaujāto darba ņēmēju

38 Analizēts vidējais viedoklis starp dažādu nozaru, tai skaitā Transporta un loģistikas nozares darba ņēmēju aptaujas

dalībniekiem.

35

novērtējuši kā drīzāk labas. Viszemāk darba ņēmēji vērtē profesionālās svešvalodas prasmes

(tikai nedaudz vairāk par pusi aptaujāto tās vērtē kā labas un drīzāk labas).

Kopumā darba ņēmēji kā visnoderīgāko izglītības programmas aspektu norāda iegūto zināšanu un

prasmju pielietojumu, strādājot profesijā (vairāk kā divas trešdaļas to vērtē kā ļoti un drīzāk

noderīgu), kā arī darba tirgus prasībām atbilstošas mācību literatūras un informācijas pieejamību.

Nedaudz zemāk novērtēta darba tirgus vajadzībām atbilstošu darba instrumentu, tehnikas

pieejamība, savukārt darba devēju iesaisti mācību procesā (lekcijas, ekskursijas,

paraugdemonstrējumi u.c.) tikai aptuveni puse darba ņēmēju vērtē kā ļoti un drīzāk noderīgu

izglītības programmas aspektu.

Darba ņēmēji Transporta un loģistikas nozarē apgūtās izglītības programmas saturu un kvalitāti

kopumā vērtē kā drīzāk pozitīvu un pozitīvu. Vispozitīvāk darba ņēmēji novērtē profesionālās

pamatprasmes konkrētajā profesijā, teorētiskās zināšanas, komunikācijas un saskarsmes prasmes.

Novērtējums iegūtajām profesionālajām svešvalodas prasmēm ir nedaudz zemāks.

Kā būtiskos programmas apguves aspektus darba ņēmēji Transporta un loģistikas nozarē ir

norādījuši iegūto zināšanu un prasmju pielietojumu profesijā, darba devēju iesaisti mācību

procesā, tai skaitā lekciju, ekskursiju, paraugdemonstrējumu veidā. Papildus tiek norādīts uz

tādiem aspektiem kā motivācija un atbildības veidošana. Kā noderīgākās prasmes un zināšanas,

kas iegūtas mācību/studiju laikā, darba ņēmēji uzskaita prasmi lasīt un sastādīt rasējumus –

elektriskās shēmas, apkalpot bloķēšanas ierīces, plānot dažādus maršrutus, izvietot un pārvietot

kravas, veikt finanšu aprēķinus, ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības

noteikumus. Turpretī kā zināšanas un prasmes, kuras pietrūka mācību/studiju laikā, bet

profesionālajā darbībā ir nepieciešamas, tiek uzskaitītas prasmes aizpildīt tehnisko

dokumentāciju, veikt iekārtu tehnisko apkopi, apkalpot elektriskās ierīces stacijas. Darba ņēmēji

ir norādījuši tieši uz praktisko prasmju trūkumu. Papildus darba ņēmēji norāda uz pieredzes

trūkumu, kas ir iegūstama, tikai strādājot izvēlētajā jomā.

Darba ņēmēji Transporta un loģistikas nozarē ir arī norādījuši uz vairākiem priekšlikumiem, kas

būtu jāņem vērā, lai tiktu iegūtas pilnvērtīgākas zināšanas un prasmes un kas veicinātu

konkurētspēju. Darba ņēmēju ieskatā būtiski ir piesaistīt skolotājus/pasniedzējus, kuriem ir darba

pieredze attiecīgajā sfērā, pasniedzējiem ir jābūt motivētiem, kā arī profesionālās izglītības

iestādei ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu mācību vidi, tai skaitā aprīkojumu praktiskajām

nodarbībām un informāciju tehnoloģijas. Ne mazāk svarīgi aspekti ir informācijas pieejamība

(piemēram, nodrošinājums ar mācību literatūru, pieeja dažādām datubāzēm) un personīgo

kvalitāšu attīstīšana (piemērām, disciplīna, līderisms, atbildības sajūta).

5.3. Uzņēmumu darbinieku profesionālā pilnveide

Apakšnodaļā raksturota uzņēmumu darbinieku profesionālā pilnveide, sniedzot informāciju par

darba devēju piedāvātajām profesionālās pilnveides un izaugsmes iespējām.

Transporta un loģistikas nozarē 70% no aptaujātajiem uzņēmumiem piedāvā saviem

darbiniekiem profesionālās pilnveides pasākumus. Profesionālo pilnveidi darbiniekiem darba

devējs galvenokārt nodrošina, finansējot profesionālo pilnveidi mācību centrā vai organizējot

apmācības savā uzņēmumā (skatīt attēlu Nr.8). Papildus ir atzīmēts, ka uzņēmums izmanto

apmācību kompāniju pakalpojumus, kā arī izmanto iespēju doties pieredzes apmaiņā citos

nozares uzņēmumos. Tikai 13% no darba devējiem nodrošina trīs un vairāk dažādas formas

aktivitātes darbinieku profesionālajai pilnveidei.

36

No tiem uzņēmumiem, kuri piedāvā profesionālās pilnveides pasākumus darbiniekiem, vidēji

44% darbinieku tiek nodrošināta šī iespēja.

Attēls Nr. 8 Atbildes uz jautājumu "Kādā veidā Jūsu uzņēmums piedāvā darbiniekiem profesionālo pilnveidi?" (Avots: Darba

devēju aptauja, 2015)

74% uzņēmumu, kas nenodrošina darbiniekiem profesionālās pilnveides pasākumus, darbinieku

skaits ir kategorijā no 1-9 darbiniekiem. Arī uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā galvenokārt ir

bijis līdz 200 tūkstošiem EUR. Tomēr jāatzīmē, ka pēc aptaujas datiem arī uzņēmumi, kas

nodrošina profesionālās pilnveides pasākumus, galvenokārt ir ar 1-9 darbiniekiem, jo 56% no

aptaujātajiem uzņēmumiem darbinieku skaits ir mazāks par 9 darbiniekiem un 23% uzņēmumu –

10-49 darbinieki.

5.4. Profesionālā mobilitāte un darba iegūšana kvalifikācijā

Profesionālā mobilitāte analizēta, apkopojot viedokli par darba iespējām un absolventu

nodarbinātību pēc studiju beigām.

Pēc profesionālās izglītības iestāžu apkopotās39 provizoriskās informācijas par absolventiem, kas

ieguvuši kvalifikāciju, kas saistīta ar dzelzceļa transportu:

~ 18% kvalifikāciju ieguvušie turpina iegūt izglītību ar profesionālo kvalifikāciju saistītā

jomā;

~53% no kvalifikāciju ieguvušajiem sākuši strādāt algotu darbu Latvijā atbilstoši iegūtai

profesionālajai kvalifikācijai.

Atbilstoši izglītības iestāžu provizoriskajiem datiem ~96% audzēkņi, kas ieguvuši kvalifikāciju

saistītu ar jūrniecību (piemēram, "Kuģa vadītājs", "Kuģa mehāniķis"), ir sākuši strādāt algotu

darbu Latvijā atbilstoši iegūtajai profesionālajai kvalifikācijai. Pasaules mērogā jūrniecībā

pieprasījums pēc speciālistiem ir augsts, līdz ar to tie audzēkņi, kas ir nolēmuši saistīt savu

39 PIKC "Daugavpils Tehnikums", Liepājas Jūrniecības koledža, PIKC "Rīgas Valsts tehnikums", Latvijas Jūras

akadēmija, Transporta un sakaru institūts

37

profesionālo darbību ar jūrniecību un kuri ir ieguvuši profesionālā izglītību, sāk strādāt algotu

darbu savā profesionālajā kvalifikācijā. Jāatzīmē, ka ar jūrniecību saistītajās izglītības

programmās absolventu skaits ir būtiski mazāks nekā uzņemto audzēkņu skaits.

Pēc darba ņēmēju aptaujas datiem būtiskākie iemesli, kādēļ personas nestrādā atbilstoši

profesionālajai kvalifikācijai, ir grūtības atrast darbu atbilstoši iegūtajai profesionālajai

kvalifikācijai, darbs ir slikti atalgots, kā arī nav karjeras vai profesionālās izaugsmes iespēju.

Respondentu atbildes par karjeras izaugsmes iespējām iegūtajā profesionālajā kvalifikācijā nav

viennozīmīgas – daļa uzskata, ka izaugsmes iespējas ir drīzāk sliktas, taču daļa tās vērtē kā ļoti

labas.

Secinājumi:

1. Visbiežāk darba devēju skatījumā profesionālās izglītības programmu absolventu

profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences darba tirgus vajadzībām atbilst daļēji.

Vismazāk darba tirgus prasībām atbilst pamatizglītības programmu absolventu prasmes

un kompetences.

2. Transporta un loģistikas nozarē darba devējs novērtē ne tikai latviešu, krievu un angļu

valodas zināšanas, bet kā vēlamas uzskata arī citu valodu zināšanas, piemēram, vācu un

skandināvu valodas zināšanas, kas norāda uz uzņēmumu darbību arī starptautiskajā tirgū.

3. Transporta un loģistikas nozarē 70% no aptaujātajiem uzņēmumiem piedāvā saviem

darbiniekiem profesionālās pilnveides pasākumus, visbiežāk nodrošinot mācības mācību

centrā vai savā uzņēmumā.

4. Pēc darba ņēmēju sniegtās informācijas būtiskākie iemesli, kādēļ absolventi nestrādā

atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai, ir darba piedāvājumu neatbilstība profesionālajai

kvalifikācijai un piedāvātais atalgojuma līmenis.

38

6. Sadarbība starp darba devējiem un izglītotājiem

Nodaļas ietvaros analizēta sadarbība starp darba devējiem un izglītības iestādēm, aplūkojot

sadarbību personu ar īpašām vajadzībām apmācīšanā un nodarbināšanā, veikts izglītības iestāžu

materiāltehniskās bāzes stāvokļa novērtējums un raksturotas sadarbības formas starp nozares

uzņēmumiem un izglītības iestādēm. Analīzē izmantoti rezultāti no darba devēju, darba ņēmēju

un izglītības iestāžu aptaujām, kā arī NVA informācija.

6.1. Personu ar īpašām vajadzībām apmācīšana un nodarbinātība

Pētījumā aplūkota personu ar īpašām vajadzībām apmācīšana un nodarbinātība, iekļaujot

informāciju par personu ar īpašām vajadzībām īpatsvaru no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita

un darba devēja sniegto viedokli par personu ar īpašām vajadzībām nodarbināšanu.

Aktuāls jautājums darba tirgū ir arī personu ar invaliditāti nodarbinātība. 2014.gadā Latvijā

invaliditāte tika noteikta vairāk kā 160 tūkstošiem personu, kas ir aptuveni 8% no Latvijas

iedzīvotāju skaita40. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra veselības aprūpes

statistikas datiem41 arī to pieaugušo42 personu skaits, kuriem pirmreizēji tiek noteikta invaliditāte,

periodā no 2007. līdz 2014.gadam ir palielinājies, lai gan pēdējo gadu laikā pieauguma temps ir

samazinājies.

Uz 2015.gada 31.jūliju Transporta un loģistikas nozares profesijās no reģistrētajiem

bezdarbniekiem 11,27% ir bezdarbnieki ar invaliditāti. Salīdzinot ar datiem par bezdarbnieku

skaitu uz 2012.gada 31.decembrim, bezdarbnieku ar invaliditāti skaits ir saglabājās tādā pašā

līmenī (uz 2012.gada 31.decembri – 10,78%). Lielākais reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti

skaits ir tādās profesijās kā automobiļa vadītājs, kravas automobiļa vadītājs, krāvējs, noliktavas

pārzinis, pastnieks. Minētajās profesijās arī uz 2012.gada 31.decembris bija lielākais reģistrēto

bezdarbnieku ar invaliditāti skaits.

Pēc darba devēju aptaujas datiem personas ar īpašām vajadzībām (tai skaitā invaliditāte) tiek

nodarbinātas 23% no aptaujātajiem uzņēmumiem (skatīt attēlu Nr.9).

40 Apeirons. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā pieaudzis personu ar invaliditāti skaits [skatīts 2015.gada 15.oktobrī].

Pieejams: http://www.apeirons.lv/new/index.php?page=1&sub=25&id_cont=2652&sub_sub= 41 Slimību profilakses un kontroles centrs. Statistikas dati par 2014.gadu jūnijs [skatīts 2015.gada 15.oktobrī].

Pieejams: http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/ 42 Pieaugušie: līdz 2010.gadam 16 gadi un vecāki; sākot no 2011.gada 18 gadi un vecāki

http://www.apeirons.lv/new/index.php?page=1&sub=25&id_cont=2652&sub_sub

http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/

39

Attēls Nr. 9 Atbildes uz jautājumu "Vai Jūsu uzņēmumā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām (t.sk. invaliditāte)?" (Avots: Darba


Profesijas, kurās tiek nodarbinātas personas ar īpašām vajadzībām aptaujātajos uzņēmumos, tiek

minētas: dispečers, atslēdznieks, autovadītājs, biroja vadītājs, muitas jautājumu eksperts,

aukstumiekārtu inženieris, loģistikas speciālists, klientu apkalpošanas speciālisti.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ uzņēmumā netiek nodarbinātas personas ar īpašām vajadzībām,

darba devēji ir norādījuši, ka personas ar īpašām vajadzībām nav pieteikušās uz konkrēto amatu,

darba specifika neļauj veikt pienākumus personām ar īpašām vajadzībām, uzņēmumā nav

apstākļi, kas ļautu strādāt šādām personām, kā arī uzņēmuma/ražošanas specifika to nepieļauj.

2015.gada pirmajos septiņos mēnešos bezdarbnieku ar invaliditāti skaits, kuri pabeiguši

profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas paaugstināšanu ir 9, no tiem 33% jeb 3

ir iekārtojušies darbā pirmo sešu mēnešu laikā pēc mācību pabeigšanas.

Saskaņā ar NVA datiem par 2015.gadu, izglītības iestādes, kurās bezdarbnieki ar invaliditāti ir

apguvuši profesionālās apmācības, ir FIBRA SIA, PROFESIJUSKOLA.LV, profesionālās

izglītības iestāde, Latgales mācību centrs SIA, BUTS SIA, PIKC "Rīgas Tehniskā koledža".

Savukārt izglītības programmas, kurās šie cilvēki izgājuši apmācības, ir "Loģistikas darbinieks",

"Noliktavas pārzinis" un "Pasta operators".

Attiecībā uz cilvēku ar īpašām vajadzībām apmācīšanu aptaujātajām izglītības iestādēm nevienai

nav pieredze sadarbībā ar uzņēmumiem cilvēku ar īpašām vajadzībām apmācīšanā.

6.2. Nozares tehnoloģiju izmantošana apmācību procesā

Pētījumā analizēts izglītības iestāžu, kas īsteno ar Transporta un loģistikas nozari saistītās

izglītības programmas, materiāltehniskās bāzes stāvoklis, apskatot izglītības iestāžu vērtējumu

par to rīcībā esošo materiāltehnisko nodrošinājumu un tā uzlabojumiem.

Veiktās izglītības iestāžu aptaujas laikā mācību iestādēm tika lūgts novērtēt tās rīcībā esošās

materiāltehniskās bāzes, tai skaitā tehnoloģisko iekārtu un darba mašīnu un materiālu un

instrumentu, apjoma pietiekamību ar nozari saistīto izglītības programmu grupu īstenošanai, un

40

sniegt informāciju par plānotajiem materiāltehniskās bāzes uzlabojumiem un to iespējamo

apjomu tuvāko 1-3 gadu laikā, kas saistīti ar nozares izglītības programmu īstenošanu.

Kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa mācību iestāžu, kas īsteno ar Transporta un

loģistikas nozari saistītās izglītības programmas, savu materiāltehnisko bāzi vērtē kā "drīzāk

pietiekamu" (skatīt attēlu Nr.10). 90% aptaujāto izglītības iestāžu ir novērtējušas, ka to rīcībā

esošās tehnoloģiskās iekārtas un darba mašīnas un materiāli un instrumenti ir "drīzāk pietiekami".

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka visas aptaujātās izglītības iestādes plāno savā rīcībā esošo

materiāltehnisko bāzi uzlabot tuvāko 1-3 gadu laikā, tomēr 62% no aptaujātajām izglītības

iestādēm plānoto uzlabojumu apjomu vērtē kā "nelielu" (skatīt attēlu Nr.11).

Attēls Nr. 10 Izglītības iestāžu aptaujas atbildes uz jautājumu "Lūdzu, novērtējiet, kāda šobrīd ir izglītības programmas grupas

īstenošanai nepieciešamā materiāltehniskā bāze!" (Avots: Izglītības iestāžu aptauja, 2015)

Attēls Nr. 11 Izglītības iestāžu aptaujas atbildes uz jautājumu "Vai tuvāko 1-3 gadu laikā ir plānoti materiāltehniskās bāzes

uzlabojumi šajā izglītības programmu grupā?" (Avots: Izglītības iestāžu aptauja, 2015)

6.3. Sadarbības formas starp darba devējiem un izglītības

iestādēm

Pētījumā analizētas sadarbības formas starp Transporta un loģistikas nozares uzņēmumiem un

izglītības iestādēm, iekļaujot gan darba devēju, gan izglītības iestāžu novērtējumu par sadarbību

un informāciju par īstenotajām un iespējamajām sadarbības formām.

Vidēji pusei uzņēmumu pēdējo gadu laikā nav bijusi sadarbības pieredze ar izglītības iestādēm

pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, savukārt ar profesionālās augstākās izglītības

iestādēm sadarbība nav bijusi aptuveni trešdaļai no darba devējiem.

41

Darba devēji, kuriem ir bijusi pieredze ar profesionālās izglītības iestādēm, ir norādījuši, ka

visbiežāk izmantojamā sadarbības forma ir profesionālās kvalifikācijas prakses, prakses mācību

laikā un lekcijas, mācību ekskursijas uzņēmumā (skatīt attēlu Nr.12). Jāatzīmē, ka visaugstākais

sadarbības līmenis ir ar profesionālās augstākās izglītības iestādēm, bet zemākais – ar

profesionālās pamatizglītības iestādēm.

Attēls Nr. 12 Atbildes uz jautājumu "Vai Jūsu uzņēmums ir sadarbojies ar profesionālās izglītības iestādi (-ēm) attiecīgajā

profesionālās izglītības līmenī?" (Avots: Darba devēju aptauja, 2015)

Kā papildus sadarbības forma starp darba devēju un profesionālās izglītības iestādi ir norādīta

dalība Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda projektā "Pierādi sevi vasarā", kā arī

tālākizglītības programmā "Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs". Viens no uzņēmumiem ir

norādījis, ka ir tikusi piedāvāta kāda no sadarbības formām, taču neviens no studentiem nav

pieteicies.

Vispozitīvāk uzņēmumi novērtē sadarbības pieredzi profesionālās kvalifikācijas prakses un

prakses (praktiskās nodarbības) mācību laikā (skatīt attēlu Nr.13). Profesionālās kvalifikācijas

eksāmena īstenošanas laikā kāds no uzņēmumiem ir saskāries ar negatīvu pieredzi, tomēr

vairākumam ir pozitīva attieksme par sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm.

42

Attēls Nr. 13 Atbildes uz jautājumu "Kā Jūs vērtējat Jūsu sadarbības pieredzi ar profesionālās izglītības iestādēm?" (Avots: Darba


Profesionālās vidējās izglītības iestādes43 sniegušas izvērstāku skaidrojumu par sadarbības

pieredzi ar uzņēmumiem. Tabulā Nr.17 ir apkopota izglītības iestāžu sniegtā informācija par

sadarbības formām ar uzņēmējiem. Visbiežākā sadarbības forma ir mācību ekskursijas

uzņēmumos un uzņēmumu pārstāvju vieslekcijas izglītības iestādē, retāk tiek nodrošinātas

praktiskās nodarbības uzņēmumā mācību laikā un uzņēmumu darbinieku profesionālā pilnveide.

Izglītības iestāžu vērtējumā sadarbība ar darba devējiem ir vērtējama kā veiksmīga, taču izglītības

iestādes uzsver, ka sagaidītu lielāku iniciatīvu no darba devējiem dažādu sadarbības formu

īstenošanā, kā arī noteiktus pasākumus vēlētos īstenot ar lielāku regularitāti.

Tabula Nr. 17 Izglītības iestāžu sadarbības forma ar uzņēmumu (Avots: Izglītības iestāžu aptauja, 2015)

Sadarbības forma

Izglītības

iestāžu

īpatsvars, kam

ir bijusi

sadarbība

Cik intensīva

bijusi

sadarbība

Sadarbības

novērtējums

Ieteikumi sadarbības

uzlabošanai

Praktiskās nodarbības

uzņēmumā mācību

laikā

1/2 Vidēji reizi 4-6

mēnešos Veiksmīga

Paplašināt darba vidē balstītu

pieeju programmu īstenošanā

Mācību ekskursiju

organizēšana

uzņēmumos visiem

Vidēji reizi 2- 3

mēnešos

Lielākoties

veiksmīga un

drīzāk

veiksmīga

Labāk organizēt augstskolas

ekskursiju plānošanas procesu,

lielāku iniciatīvu no uzņēmumu

puses

Uzņēmuma pārstāvju

vieslekcijas izglītības

iestādē visiem

Vidēji reizi 6 -

10 mēnešos

Lielākoties

veiksmīga un

drīzāk

veiksmīga

Vairāk iniciatīvas no uzņēmumu

puses, informēt par aktualitātēm

nozarē

Uzņēmumu

darbinieku

profesionālā pilnveide

5/7 Reizi gadā Lielākoties

veiksmīga

Ieviest zināmu regularitāti

profesionālo kursu organizēšanā

un norisē

Uzņēmumu līdzdalība

izglītības iestādes

padomē / domē

1/2 Katru gadu Veiksmīga

Ne tikai informatīvo, bet arī

finansiālo atbalstu augstskolas

attīstībā

43 Aptaujā piedalījušās šādas izglītības iestādes: PIKC "Daugavpils Tehnikums", Liepājas Jūrniecības koledža, PIKC

"Rīgas Valsts tehnikums", Latvijas Jūras akadēmija, Transporta un sakaru institūts

43

Atsevišķas izglītības iestādes ir norādījušas arī uz citiem sadarbības veidiem: profesionālās

meistarības konkursa organizēšana un dalība diplomdarba aizstāvēšanas procesā. Minētās

aktivitātes ir noritējušas divas reizes gadā, un sadarbība ir bijusi veiksmīga. Darba devēju

iesaistīšanās diplomdarbu aizstāvēšanas procesā varētu būt jauna sadarbības forma, kura vēl gan

ir jāattīsta.

Lai arī no aptaujātajiem uzņēmumiem 42% ir norādījuši, ka būtu gatavi vai drīzāk būtu gatavi

piedalīties profesionālās izglītības programmu īstenošanā, tomēr salīdzinoši augsts īpatsvars ir arī

to uzņēmumu, kas drīzāk nebūtu gatavi iesaistīties (35%), kā arī 23% no aptaujātajiem

viennozīmīgi nav varējuši sniegt vērtējumu, vai būtu gatavi iesaistīties profesionālās izglītības

programmu īstenošanā (skatīt attēlu Nr.14).

Attēls Nr. 14 Atbildes uz jautājumu "Vai Jūsu uzņēmums piedalītos profesionālās izglītības programmu īstenošanā, ja būtu tāda

iespēja?" (Avots: Darba devēju aptauja, 2015)

Visbiežāk uzņēmumi būtu gatavi nodrošināt profesionālās kvalifikācijas un mācību (praktisko

nodarbību) prakses vietas studentiem/audzēkņiem, kā arī organizēt tikšanās ar

studentiem/audzēkņiem, lai informētu par karjeras iespējām uzņēmumā, un mācību ekskursijas

(skatīt attēlu Nr.15). Papildus ir norādīts, ka uzņēmumi būtu gatavi nodrošināt Eiropas Savienības

vai valsts budžeta finansētas profesionālās kvalifikācijas prakses vietas.

44

Attēls Nr. 15 Atbildes uz jautājumu "Kādos tieši veidos Jūsu uzņēmums piedalītos profesionālās izglītības programmu

īstenošanā?" (Avots: Darba devēju aptauja, 2015)

Secinājumi

1. Visbiežāk sadarbība ar izglītības iestādēm uzņēmumiem ir bijusi profesionālās augstākās

izglītības līmenī. Visbiežāk izmantotā sadarbības forma ir profesionālās kvalifikācijas

prakses, prakses mācību laikā un lekcijas, mācību ekskursijas uzņēmumā.

2. Ar Transporta un loģistikas nozari saistīto izglītības programmu klāsts valsts un privātajās

izglītības iestādēs ir ļoti plašs - ietver gan arodizglītības, gan profesionālās vidējās

izglītības, gan augstākās izglītības programmas, kā arī izglītību iespējams iegūt

tālākizglītības ceļā. Izglītības programmu piedāvājums ir galvenokārt saistīts ar nozares

sektoru specifiku. Taču arī viena sektora ietvaros strādājošo uzņēmumu funkcijas ir

atšķirīgas un līdz ar to atšķirīgs pieprasījums kvalificētam darbaspēkam, līdz ar to liela

nozīme ir darba vidē balstītas izglītības attīstībai.

3. Profesionālās izglītības iestādes sagaida no darba devējiem lielāku iniciatīvu dažādu

sadarbības formu ieviešanā un īstenošanā, kā arī vēlētos lielāku regularitāti dažādu

pasākumu īstenošanā. Lai arī darba devēji un profesionālās izglītības iestāde norāda uz

veiksmīgu sadarbību, pietiekoši augsts uzņēmumu skaits nav gatavs iesaistīties

profesionālās izglītības programmu īstenošanā, ja viņiem tiktu dota šāda iespēja.

4. Kā būtiskākie iemesli, kādēļ personas ar invaliditāti netiek nodarbinātas Transporta un

loģistikas nozarē, ir amata un nozares specifika, kā rezultātā darba pienākumi nevar tikt

veikt pilnvērtīgi, kā arī personas ar invaliditāti nav izrādījušas iniciatīvu strādāt

Transporta un loģistikas nozarē.

45

Izmantoto avotu saraksts

1. Apeirons. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā pieaudzis personu ar invaliditāti skaits [skatīts

2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:

http://www.apeirons.lv/new/index.php?page=1&sub=25&id_cont=2652&sub_sub=

2. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes [2015.gada 15.oktrobrī]. Pieejams:

http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/?rxid=073f5e9f-0c35-49b3-8288-f030e2e1580a

3. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes. Nepublicēts materiāls, sagatavots pēc

pieprasījuma.

4. Ekonomikas Ministrija. Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa

prognozēm. 2015.gada jūnijs [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150615_full.pdf

5. Ekonomikas Ministrija. Informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī.

2015.gada oktobris [skatīts 2015.gada 22.oktobrī]. Pieejams:

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makromk/MK_zin_30_2015_okt.p

df

6. Ekonomikas Ministrija. Latvijas tautsaimniecība: makroekonomiskais apskats. #64 |

2015-3 [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_64_lv.pdf

7. Ekonomikas Ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 2015.gada jūnijs

[skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_jun_lv.pdf

8. Izglītības kvalitātes valsts dienesta datubāze. Nepublicēts materiāls, sagatavots pēc

pieprasījuma.

9. Izglītības un zinātnes ministrija. Augstākās izglītības iestādes [skatīts 2015.gada

15.oktobrī]. Pieejams: http://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/augstakas-

izglitibas-iestades

10. Izglītības un zinātnes ministrija. Statistika par augstāko izglītību [skatīts 2015.gada

15.oktobrī]. Pieejams: http://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-

augstako-izglitibu

11. Izglītības un zinātnes ministrija. Uz 01.09.2015. IZM padotības 23 profesionālās izglītības

iestādes [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:

http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_prof/izm_prof_izgl_iestades.pdf

12. Izglītības un zinātnes ministrijas datubāze. Nepublicēts materiāls, sagatavots pēc

pieprasījuma.

13. Latvijas Banka. Makroekonomisko norišu pārskats 2015.gada jūnijs [skatīts 2015.gada

15.oktobrī]. Pieejams:


14. Lursoft. Dati par uzņēmumu darbības veidiem [skatīts 2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams:


http://www.apeirons.lv/new/index.php?page=1&sub=25&id_cont=2652&sub_sub

http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/?rxid=073f5e9f-0c35-49b3-8288-f030e2e1580a

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150615_full.pdf

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makromk/MK_zin_30_2015_okt.pdf

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makromk/MK_zin_30_2015_okt.pdf

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_64_lv.pdf

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_jun_lv.pdf

http://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/augstakas-izglitibas-iestades

http://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/augstakas-izglitibas-iestades

http://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-augstako-izglitibu

http://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-augstako-izglitibu

http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_prof/izm_prof_izgl_iestades.pdf



46

15. Nodarbinātības valsts aģentūras datubāze. Nepublicēts materiāls, sagatavots pēc

pieprasījuma.

16. Nozaru ekspertu padomes. Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. daļa: Transporta

un loģistikas nozare [skatīts 2015. gada 15.oktobrī]. Pieejams:

http://www.nozaruekspertupadomes.lv/allfiles/files/nozaru_izpete_profesionalai_izgltibai

_transports_25%2004%202012.pdf

17. Profesionālo izglītības iestāžu absolventu aptauja pētījuma "Profesionālā izglītība"

ietvaros. 2015.gada augusts-oktobris. Nepublicēts materiāls

18. Profesionālo izglītības iestāžu aptauja pētījuma "Profesionālā izglītība" ietvaros.

2015.gada augusts-oktobris. Nepublicēts materiāls

19. Satiksmes ministrija. Tranzīts. Jomas raksturojums [skatīts 2015.gada 15.oktobrī].

Pieejams: http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=112

20. Slimību profilakses un kontroles centrs. Statistikas dati par 2014.gadu jūnijs [skatīts

2015.gada 15.oktobrī]. Pieejams: http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/

21. Transporta un loģistikas nozares darba devēju aptauja pētījuma "Profesionālā izglītība"

ietvaros. 2015.gada augusts-oktobris.

22. Valsts ieņēmumu dienesta datubāze. Nepublicēts materiāls, sagatavots pēc pieprasījuma.

http://www.nozaruekspertupadomes.lv/allfiles/files/nozaru_izpete_profesionalai_izgltibai_transports_25%2004%202012.pdf

http://www.nozaruekspertupadomes.lv/allfiles/files/nozaru_izpete_profesionalai_izgltibai_transports_25%2004%202012.pdf


http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/

47

Pielikumi

1.pielikums. Darba vietu skaits Transporta un loģistikas nozarē vidēji mēnesī 2014.gadā (Avots:

VID, 2014)

2.pielikums. Reģistrēto bezdarbnieku skaits Transporta un loģistikas nozarē 2012.gada

31.decembrī un 2015.gada 31.jūlijā (Avots: NVA, 2015)

3.pielikums. Brīvo darba vietu skaits Transporta un loģistikas nozarē 2012.gada 31.decembrī un

2015.gada 31.jūlijā (Avots: NVA, 2015)

4.pielikums. Vidējā stundas tarifa likme Transporta un loģistikas nozarē vidēji mēnesī 2014.gadā,

EUR (Avots: VID, 2014)

5.pielikums. Akreditētās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes profesionālās izglītības

programmu kopas uz 2014.gada 30.decembri (Avots: IKVD, 2014)

6.pielikums. Akreditētās augstākās izglītības pakāpes profesionālās izglītības programmas un

izglītojamo skaits 2014./15.m.g. (Avots: IZM, 2014./15.m.g.)

7.pielikums. Izglītojamo skaits pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes profesionālās

izglītības programmu kopās (bez tālākizglītības) 2014./15.m.g. uz 1.oktobri (Avots: IZM,

2014./15.m.g.)

Pētījums Profesionālā izglītība Transporta un loģistikas ... · gada attiecīgo periodu, ir...

Documents

Transcript of Pētījums Profesionālā izglītība Transporta un loģistikas ... · gada attiecīgo periodu, ir...