Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību

savienības 2013.gada vienošanās un

domstarpību protokola projekts

2012. gada 26.septembris

ĀRĒJĀS EKONOMISKĀS VIDES

ATTĪSTĪBAS TENDENCES UN

EKONOMISKĀ SITUĀCIJA LATVIJĀ 2

Neskatoties uz situāciju Eiropā, Latvijas

ekonomika vēl ir saglabājusi labu izaugsmes

tempu

3

IKP pieaugums, salīdzināmās cenās, %

5,0 4,0 3,7 4,0

+9,6

-3,3

-17,7

-0,3

+5,5

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II 2012 2013 2014

2007 2008 2009 2010 2011 2012 Prognoze

pret iepriekšējā gada atb. ceturksni gada pieaugums

Ārējās vides pasliktināšanās joprojām nav

ietekmējusi Latvijas izaugsmi

• Latvijas ekonomikas noturība pret ārējās vides satricinājumiem

izrādījusies lielāka, nekā gaidīts iepriekš;

• Latvijas ekonomikas izaugsme arvien vairāk balstās uz iekšējo

patēriņu. Īpaši liels pieaugums vērojams investīcijās;

• Ziņas par krīzi eirozonā nav pasliktinājusi iedzīvotāju un uzņēmēju

konfidenci;

• Izaugsme Latvijas tirdzniecības partnervalstīs ir labāka, nekā

citviet reģionā;

• Mazinoties pieprasījumam ES, Latvijas uzņēmēju elastība ļauj

pārorientēt eksportu uz citiem tirgiem;

4

Ekonomikas izaugsme Latvijā saglabājas

viena no straujākajām ES

5

IKP pieaugums 2012.gada 2.ceturksnī, %

Bezdarba līmenis turpina samazināties

līdzīgi pagājušā gada tendencēm

6

Inflācija turpina samazināties; pamatinflācija

nemainīgi zema, cenu izmaiņas pārsvarā

nosaka ārējā vide

7

Patēriņa cenu indekss (PCI), %

-10

-5

0

5

10

15

20

I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII

2007 2008 2009 2010 2011 2012

pamatinflācija nodokļi importētā inflācija PCI

Izpildīt Māstrihtas kritēriju inflācijai ir ļoti

labas izredzes, tomēr «drošības rezerve»

vēl arvien ir maza

8

0,2

2,0

-1,1

4,4

2,3 1,8

2,0

-3

-2

-1

0

1

2

3

4

5

I II III

IV V VI

VII

VIII

IX X XI

XII I II III

IV V VI

VII

VIII

IX X XI

XII I II III

IV V VI

VII

VIII

IX X XI

XII I II III

IV V VI

VII

VIII

IX X XI

XII

2010 2011 2012 2013

novirze no kritērija izpildes* Māstrihtas kritērijs gada vidējā inflācija

prognoze

* starpība starp kritēriju un gada vidējo inflāciju Latvijā; pozitīvas vērtības nozīmē izpildi

NODOKĻU IEŅĒMUMU IZPILDE UN

FISKĀLĀ POLITIKA

9

Nodokļu ieņēmumu* izpilde

2012. gada 8 mēnešos, milj. latu

10 *neskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

+12,6%

Nodokļu izpilde

2012. gada 8 mēnešos, milj. Ls

11

2 518.0

2 002.3

515.7

2 631.7

2 113.9

517.8

2 834.5

2 274.4

560.1

0.0

500.0

1000.0

1500.0

2000.0

2500.0

3000.0

Valsts konsolidētais budžets Valsts budžets Pašvaldību budžets

2011.gada 8 mēnešu izpilde

2012.gada 8 mēnešu plāns

2012.gada 8 mēnešu izpilde

+7,7%

+7,6%

+8,2%

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpilde

pašvaldību budžetā 2012. gada 8

mēnešos, milj. Ls

12

+8,2%

Nekustamā īpašuma nodokļa izpilde

2012. gada 8 mēnešos, milj. Ls

13

+8,1%

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi* un

prognozes 2010. – 2015. gadam, milj. latu

14 *neskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

Fiskālās politikas prioritātes

2013.-2015. gadā

• Fiskālās disciplīnas nodrošināšana – vidējā

termiņā tiek saglabāta virzība uz ekonomiskajā ciklā

sabalansētu budžeta bilanci saskaņā ar Stabilitātes

un izaugsmes paktā noteiktajiem principiem.

• Uz ekonomikas izaugsmi vērsta nodokļu politika –

pieņemtais lēmums samazināt darba spēka nodokļus

(IIN likmes samazinājums), kā arī PVN likmes

samazinājums (2012.gads).

15

Fiskālās politikas nosacījumi

2013.-2015.gadam

• Nominālais budžeta deficīts 2012. gadā nedrīkst pārsniegt 1,9%

no IKP (pēc EKS 95);

• Nominālais deficīts 2013.-2015. gadam nedrīkst pārsniegt

Konverģences programmā noteiktos griestus: 2013. gadā 1,4%;

2014. gadā 0,8% un 2015. gadā 0,3% no IKP (pēc EKS 95);

• Jāpilda Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības par fiskālās

disciplīnas ievērošanu:

– jāuzlabo strukturālā bilance;

– jānodrošina, ka budžeta izdevumi salīdzināmās cenās

nepieaug straujāk par potenciālā IKP pieaugumu, ņemot vērā

nodokļu politikas izmaiņas.

16

Vispārējās valdības budžeta un

strukturālā budžeta bilance, % no IKP, atbilstoši EKS 95 metodoloģijai

17 * Vispārējās valdības budžeta un strukturālā budžeta bilances mērķi 2012.-2015. gadā

MK UN LPS 2013.GADA

DOMSTARPĪBU UN VIENOŠANĀS

PROTOKOLA PROJEKTS

18

Būtiskākie jautājumi par kuriem ir

panākta vienošanās

• Par pašvaldību pārējo nodokļu (izņemot IIN),

nenodokļu ieņēmumu un ieņēmumu no maksas

pakalpojumiem 2013.gadā prognozēm,

• Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu;

• Par pašvaldību aizņēmumiem, galvojumiem un

ilgtermiņa saistībām;

• Par izmaiņu neveikšanu pašvaldību savstarpējos

norēķinos.

19

Būtiskākie jautājumi, par kuriem

fiksētas domstarpības

• 2013.gada IIN prognozes sadalījums starp valsts un

pašvaldību budžetiem,

• 2013.gada valsts budžeta finansējums pašvaldībām caur

nozaru ministrijām:

SM – Autoceļu fonds, Autopārvadājumi

IZM – PII pedagogu algas, speciālo skolu uzturēšana,

bezmaksas izglītības nodrošināšana

LM – GMI finansēšana 2013.gadā

20

LPS un MK viedokļi 2013.gada IIN

prognozes sadalījumam starp valsts un

pašvaldību budžetiem

LPS viedoklis 85/15, garantijas 100%

MK viedoklis 80/20, garantijas 98%

21

Atbalstām LPS pieprasījumu par

2013.gada IIN prognozes izpildes

garantijām

Atbalstām LPS pieprasījumu par 2013.gada IIN izpildes

garantijām 100% apmērā pie IIN sadalījuma 80/20 un ar

nosacījumu, ka tiek saglabāts IIN ieņēmumu procentuālais

sadalījums pa ceturkšņiem šādā apmērā:

I ceturksnī — 20 %

II ceturksnī — 24 % analogs 2012.gada sadalījumam

III ceturksnī — 27 %

IV ceturksnī — 29%

22

LPS pieprasījumam – 85% no IIN, nav

pamatojuma

649,7

683.7

698,3

741.9

630

650

670

690

710

730

750

2012.gada sākotnējāprognoze

2012.gada izpildesnovērtējums

2013.gada prognoze LPS pieprasījums2013.gada prognozei

+34,0 +48,6

+14,6

IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos, milj. Ls

23

+58,2

Alternatīvais piedāvājums finanšu

resursu nodrošināšanai

Mērķis: nodrošināt valsts budžeta atbalstu tām pašvaldībām,

kurām finanšu resursi ir visierobežotākie

Dotācija 5,6 milj. Ls apmērā novadu

pašvaldībām, paaugstinot

2013.gadā finanšu nepieciešamības

neizlīdzināmo apakšējo robežu no

95% (PFI likumā noteiktais) uz 97%. (Tiks iesniegts priekšlikums Saeimā uz 2.lasījumu)

Dotācija 5,9 milj. Ls apmērā

pašvaldībām ar viszemākajiem

vērtētajiem ieņēmumiem uz 1

iedzīvotāju pēc PFI

24

Kopējais valsts budžeta

finansējums 11,5 milj. Ls

Alternatīvais piedāvājums - valsts budžeta

atbalsts novadu pašvaldībām, kurām

finanšu resursi ir visierobežotākie

Pašvaldības, kuras veic iemaksas PFIF

Pašvaldības, kuras neveic iemaksas PFIF un nesaņem dotāciju no PFIF

Pašvaldības, kuras saņem dotāciju no PFIF

95%

110%

Valsts budžets

Pašvaldību budžets

97% Valsts budžeta dotācija novadu pašvaldībām 5,6 milj. Ls apmērā

Dotācija

2013.gadā novadu pašvaldībām tiek nodrošināta finanšu nepieciešamības

neizlīdzināmā apakšējā robeža 97%

Alternatīvais piedāvājums - valsts budžeta

atbalsts pašvaldībām ar viszemākajiem

vērtētajiem ieņēmumiem uz 1 iedzīvotāju pēc

PFI

26

Valsts budžeta dotācija 5,9 milj, latu apmērā 4 republikas pilsētām

Lielākie ieguvēji no LPS priekšlikuma

palielināt pašvaldību budžetā

ieskaitāmo IIN daļu, %

27

23%

2013.gada IIN prognozes 1% sadalījums pa pašvaldībām

LPS priekšlikums- palielināt pašvaldību

budžetā ieskaitāmo IIN daļu

28

Papildus vairāk par 6 Ls uz iedzīvotāju

Papildus 4 līdz 6 Ls uz iedzīvotāju

Papildus 3 līdz 4 Ls uz iedzīvotāju

Papildus 2 līdz 3 Ls uz iedzīvotāju

Papildus mazāk par 2 Ls uz iedzīvotāju

MK priekšlikums- piešķirt dotāciju 89 novadu

pašvaldībām finanšu nepieciešamības 97%

apmērā nodrošināšanai un dotāciju 4 republikas

pilsētām ar viszemākajiem ieņēmumiem

29

Ieguvums līdzvērtīgs IIN pārdalei par 5%

Ieguvums līdzvērtīgs IIN pārdalei par 4%

Ieguvums līdzvērtīgs IIN pārdalei par 3%

Ieguvums līdzvērtīgs IIN pārdalei par 2%

Pašvaldības, kuras nesaņem dotācijas

Speciālā dotācija pilsētām ar viszemākajiem ieņēmumiem

Paldies par uzmanību!

30

Valsts konsolidētais budžets (valsts pamatbudžeta un

speciālā budžeta kopsumma no kuras atņemti

savstarpējie transferti), milj. latu

31

2015.gadā valsts konsolidētais budžets

tiek plānots ar pārpalikumu

Valsts pamatbudžets, milj. latu

32

Valsts pamatbudžeta izdevumi

pamatfunkciju un ES fondu finansēšanai, milj. latu

33

Izdevumi 2014.-2015.gadam neietver 2014.-2020.plānošanas

periodā prognozējamos ES fondu resursus

Sociālās apdrošināšanas budžets - no

2014.gada tiek plānots ar pārpalikumu, milj. latu

34

Sākot ar 2014.gadu piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, kas

aprēķinātas līdz 2011.gada 31.decembrim tiek finansētas no valsts

pamatbudžeta transferta

Darba samaksas politika (1)

Pedagogu atalgojuma reforma

Sadarbības memorandā noteiktais par Pedagogu atalgojuma reformu:

• no 01.09.2012. paaugstināt vispārējas un profesionālas izglītības iestāžu vadītāju, vietnieku un

pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes par 10% un uzsākt diferencētu pedagogu

atalgojuma ieviešanu, sasaistot to ar pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, nodrošinot

piemaksu vidēji 10% apmērā no mēneša darba algas pedagogiem, kuri ieguvuši 4. un

5.kvalitātes pakāpi;

• no 01.09.2013. budžeta iespēju robežās nodrošināt piemaksu tiem pedagogiem, kuri ir

saņēmuši 3.kvalitātes pakāpi;

• no 01.09.2013. izlīdzināt samaksu par likmi vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu

pedagogiem, gada darba slodzi no 840 h samazinot uz 756 h;

• ar 01.01.2013. spēkā stāsies Ministru kabinetā apstiprināta pedagogu motivācijas programma.

35

Papildu piešķirtais finansējums 2013 2014 2015

Izglītības un zinātnes ministrija 1,82 3,16 3,16

Kultūras ministrija 3,52 4,39 4,41

Tieslietu ministrija 0,01 0,01 0,01

Labklājības ministrija 0,01 0,02 0,02

Mērķdotācijas pašvaldībām (62.resors) 4,68 11,24 11,24

KOPĀ 10,04 18,82 18,84