Pirms ApziņasSarunas ar Šrī Nisargadatta MaharadžRediģējusi Džīna Dann

1

Priekšvārds

No vienas puses Šrī Nisargadatta Maharadž mācības kodols ir viegliuztverams, bet no otras – tas ir uztverams ārkārtīgi grūti. Tas ir viegli, jamūsos ir vēlme būt pilnīgi patiesiem pret sevi, lai redzētu citu koncepcijas,ar kurām mēs paši esam uzbūvējuši savus cietumus. Sevis izpēte var būtārkārtīgi grūta, jo mēs esam pieķērušies savām koncepcijām – mēsnegribam no tām atteikties. Bet, ja vēlme ZINĀT ir dedzīga vēlme, tad mēsdosimies savā ceļā. To, kas mēs esam, mēs varam zināt tikai no personīgaspieredzes, ne no grāmatām vai citiem.

Maharadž vedināja mūs meklēt, kas ir šis “es”. Viņš bija kā ķirurgs ar asuskalpli, atšķeldams nost visas nebūtiskās lietas. Viņa jautājumi bieži vienatstāja klausītāju “pamestā laukā”, nezinot, ko teikt. Viņa atbildes nekadnebija tātas, kādas tika gaidītas. Viņš nekad neatļāva svēto rakstu citēšanu –tikai personīgo pieredzi – un viņš mēdza šajā sakarā kļūt pavisam dusmīgs.Reiz, kad kāds citēja Dakšinamurti, hinduistu dievību, Maharadž atbildēja:“Pakar Dakšinamurti! Kā ar tevi pašu? Kāda ir tava pieredze?”

Pārsvarā mēs identificējam sevi ar ķermeni-prātu, un tāpēc viņš uzstāja, kamums ir jānoskaidro, kas šis ķermenis-prāts tāds ir. Vai tas nav nācis notēva spermas un mātes olšūnas? Ķermenis tad ir patērētās pārtikas produkts,un tas tiek pārtikas, kas ir piecu elementu esence, uzturēts. Vai mēs varambūt šis? Bez apziņas ķermenis ir beigts materiāls. Kad apziņa atstāj ķermeni,nav vairs indivīda, nav pasaules un nav Dieva. Apziņa var sevi apzinātiestikai tad, kad tā ir manifestējusies fiziskā formā. Apziņa ir snauda stāvoklīkatrā ēdiena graudā, visos piecos elementos – tā ir universāla,bezpersoniska, visuresoša. Viss ir apziņa, un mēs esam tā – tagad. Apziņadarbojas caur formām atkarībā no tā, kādā kombinācijā ir gunas, satva(būšana-gaisma-skaidrība), tamas (inerce-pasivitāte-tumsa), radžas(aktivitāte-kaisle-enerģija), un no tā, kā tā ir nosacīta. Kas notiek, kad vienano šīm formām “mirst”? Forma atkal kļūst par daļu no pieciem elementiem,un apziņa saplūst ar universālo apziņu. Šis viss ir notiekošs process, apziņasrotaļa.

Pirms uzradās forma – kas biju es? Tas ir tas, kas mēs patiesi esam. Tas

2

Absolūtais Parabrahman – šie ir tikai vārdi, kurus mēs esam izgudrojuši, lainosauktu Nemanifestēto, Vārdā Nenosaucamo. Mūžīgais “Es”, absolūtinenosacīta, bez-laika, bez-telpas Būšana, neapjautoša savu esamību (jo tajānav otra). Es esmu kā Es Esmu, kā es vienmēr biju, kā es vienmēr būšu,mūžīgi.

Meklētāji no visas pasaules ieradās pie Šrī Maharadža pēc viņa garīgajiemceļrāžiem. Šīs grāmatas saturs ir pierakstīts no kasetēm, kas tika ierakstītasjautājumu un atbilžu sesijās laikā no 1980. līdz 1981. gadam, līdz pat ŠrīMaharadža nāvei, ko izraisīja kakla vēzis 1981. gada 8. septembrī.Maharadž runāja tikai marati valodā, un katrā sanākšanas reizē bija tulks, nevienmēr viens un tas pats; mēs viņiem esam ļoti pateicīgi. Visbiežāk tulkojaŠrī S .K. Mullarpatans, Dr. D. Dūngadžī, Rameš S. Balsekars un S. V.Sapre, un vienīgais vakaru tulks, kuru es atceros, bija Mohāns. Citos laikosbija arī citi, bet šie parasti bija ikdienišķie tulki. Mēs esam ļoti pateicīgi arīN. Vanadža kundzei, kura tik uzcītīgi šīs sarunas ierakstīja.

Savas dzīves pēdējo divu gadu laikā Maharadž neatbildēja uz jautājumiempar viņa pasaulīgo dzīvi un tās uzlabošanu. Viņš mācīja tikai augstākopatiesību, un viņa ķermeņa vājuma dēļ dažās dienās sarunu bija pavisammaz. Bet pat viens viņa teikums bija kā Upanišadi. Viņš bija ļoti skarbs unass savās atbildēs un nerūpējās per neviena ego – īstenībā viņa nolūks, kāapgalvoja viņš pats, bija iznīcināt šo “pseido-vienību”. Atrašanās viņaklātbūtnē bija kā dzīvīgas patiesības sajušana, ko ir neiespējami aprakstīt.Bija apbrīnojami viņu vērot: tā “personība” varēja būt priecīga, dusmīga,skumja, sarkastiska vai maiga, un emociju dažādums caur to “sakopojumu”rotaļājās kā saulesstari ūdenī. Tur nekad nebija nekādu centienu to mainīt...lai tas dara savu lietu, tas nebija viņš. Vēža dēļ ciešanas bija milzīgas, betcilvēka sejā nevienu drosmīgāku es vēl nekad neesmu redzējusi. Pār viņalūpām nekad nepārvēlās vaids. Tas ķermenis turpināja darboties pat tad, kadšķita, ka tas vairs nav iespējams. Viņā varēja skatīties tikai pilnīgā mīlestībāun apbrīnā. Kaut arī nebija šaubu, ka Šrī Maharadža forma cieta no vēža,viņš turpināja darboties savā ierastajā ritmā – ar bhadžāniem četras reizesdienā, jautājumu un atbilžu sesijām divreiz dienā, kaut arī līdz ar vājumuķermenī šīs sesijas bieži tika saīsinātas. Bija gana būt viņa klātbūtnē. Tikaipašās beigās viņš runāja reti.

Atkārtošanās tekstā ir nepieciešama, tā pat kā Maharadž pastāvīgi kā ar

3

āmuru sita pa mūsu koncepcijām, katru reizi mūs vedot uz sakni, kad mēsmēģinājām novirzīties uz zariem un lapām. Kad mēs mēģinājām pieķertiespie vārdiem, pat vārdiem, kurus bija lietojis viņš pats, viņš tos izšāva nomūsu rokām neminstinoties. Kā kāds reiz teica: “Esmu ārkārtīgi pateicīgsMaharadžam. Visatšķirīgākais ir tas, ka, neskatoties uz neko, viņš atbild to,kas ir visizpalīdzīgākais un pareizākais, bet cilvēki girb mācību ielikt kautkādā sistēmā, kas beigās to sabojā. Bet Maharadž neuztraucas. Viņš trešdiensaka, ka sarkans ir melns, un piektdien – ka sarkans ir balts, bet atbilde tajābrīdī ir pareiza, jo tā izmaina jautātāja skata leņķi. Tas ir ārkārtīgi vērtīgi ununikāli.” Lasītājam vienā reizē vajadzētu lasīt tikai pāris lapas un apdomāttās, un meditēt uz tām.

Ja tu lasi šo grāmatu, tad tiek pieņemts, ka tu, kā Maharadž mēdza teikt,“Esi izdarījis savus mājas darbus.” Ja tu esi gatavs atteikties no savasidentitātes ar šo pseido-vienību, lasi, un veiksmi ceļā.

Dž. D.

4

4. aprīlis, 1980

Jautātājs: Vai Maharadž varētu pastāstīt par guru svētību?

Maharadž: Tavas ticības guru vārdiem intensitāte ir vissvarīgākais; kad tāir, svētība plūst automātiski. Ticība guru ir atkarīga no apziņas meklētājā,ticības Sev. Mīlestību uz esību es cenšos ievirzīt augstākā līmenī. Tas, kasnebeidzās, ir mīlestība uz sevi, uz tās ir sabūvēti tempļi. Šī Kristus-apziņaeksistē; vai tā ir ticība cilvēkam? Kā cilvēks Kristus tika sists krustā, bet tāuniversālā apziņa, kas bija viņa, dzīvo vēl šodien.

J: Vai ir veids kā atbrīvot vai pacilāt šo mīlestību?

M: Tas ir vrittī (mentāla modifikācija), tā ir daļa no procesa. Ir dažādarīcība, prakses utt. Pat ikdienā tev ir dažādas konkrētas rīcības; vai tās navpūdžā (pielūgsme) šai apziņai?

J: Vai Maharadž runā par tādu mīlestību, kas transcendē pašu apziņu?

M: Tā brāzma, kas nāk no universālās apziņas, uztur citas mīlestības dzīvas.Pārsvarā cilvēki ierobežo savu mīlestību indivīda robežās.

J: Kā var izplesties universālā mīlestībā?

M: Saproti neīstu kā neīstu, tas ir viss, ko vari darīt; tu nevari pārvērst vienulietu citā.

J: Vai mīlestība nezaudē savu dzīvelīgumu, pazaudējot tās objektu?

M: Tu jautā no ķermeņa līmeņa, tu neatkāpies līdz stāvoklim pirmsķermenis eksistēja. Pirms vārds "mīlestība" eksistēja, tu esi. Pirms šīsidentificēšanās ar ķermeni, tev ir jāgrimst Tajā.

Kopš esmu atradis savu patieso pastāvīgo stāvokli, nekas no šī visa manvairs nav vajadzīgs, es tikai gaidu, kad tas paies. Tajā pilnības stāvoklī navvajadzību. Šajā pilnības stāvoklī esmu kopš satiku savu guru; ja nebūtusaticis savu guru, es dzīvotu un mirtu kā cilvēks.

Mana asociācija ar manu Guru bija reta, divu ar pus gadu garumā. Viņš

5

atradās kādus 200 km no manis, viņš šeit iegriezās reizi četros mēnešos uzpiecpadsmit dienām; šis ir tā auglis. Vārdi, ko viņš man deva aizskāra manidziļi. Es paliku tikai vienā: mana Guru vārdi ir patiesība, un viņš teica: "Tuesi Parabrahman." Nekādu šaubu un nekādu jautājumu par to. Kopš brīža,kad mans Guru bija pateicis to, kas viņam bija jāpasaka, mani citas lietasvairs neinteresēja - es tikai turējos pie Guru vārdiem.

Es zinu precīzi, kas te īsti notiek, cik pārejošs tas ir, un es arī zinu tomūžīgo stāvokli. Man nav nekādas vajadzības pēc šī ātri gaistošā stāvokļa.Tagad, kad tu atgriezīsies savā valstī, tu dosies ar kvalifikāciju džnāni(viedais). Saki, kādu nozīmi tu šim vārdam džnāni piešķir?

J: Domāju, ka kāds indietis, kas šeit ir ilgāk, būs kvalificētāks, viņiemvajadzētu par to runāt.

M: Pašreizējā indiešu raža seko rietumniekiem, kas ir attīstījuši materiālopusi. Viņi nemeklē garīgumu - viņi labprātāk seko rietumu zinātnesattīstībai, lai jūs imitētu. Tāpēc ka "I Am That" [pirmā rietumos izdotāNisargadattas grāmata] ir Maurice Frydman sertificēta, viņi to lasa; JeanDunn grāmatas būs vēl svarīgākas arī. Man zināšanu par Dievu vaigarīgumu netrūkst, jo esmu pilnībā iepazinis bērna-principu. Kad tuiepazīsti to nezinošo bērna-principu, esību, tad tev nekas netrūks garīgajāsun pasaulīgajās darīšanās.

8. aprīlis, 1980

Jautātājs: Vai pasaule ir tāda, kādu to redzam, doma? Šur tur ir rakstīts,ka, kad pasaule tiek redzēta, Pats netiek redzēts, un pretēji, kad tiek redzētsPats, tad manifestācija nav redzama.

Maharadž: Pasaule nav nekas cits kā tevis paša "es" apziņas attēls. It kā tubūtu saņēmis telefona zvanu, kurā tev paziņo, ka esi, un pasaule uzreizparādās. Kad tu esi dziļā miegā un kad tu jūties nomodā, sapņu pasauleparādās vienlaicīgi. Līdz ar "es esmu" parādās pasaule gan nomodā, gansapņu stāvokļos.

J: Vai bez ego klātbūtnes ir iespējams redzēt pasauli?

6

M: Kad ir ego? Ego ir tad, kad tev ir reakcija. Vērotais tiek saņemtsspontāni. Tu pieķeries tam, reģistrē to, tikai tad ir ego.

Tu redzi būvmateriālus uz ielas - tu domā, ka esi celtnieks, un sācprātot, kā šo materiālu izmantot; domu process ir sācies, ego ir sācies. Ja tuesi nekas, tev būs vienalga par būvmateriāliem - tu tos tikai novērosi un iesisavu ceļu. Kā tie būs ārpus tava redzes loka, tie ir ārpus tava prāta; bet, kadtu saņem šo sūtījuma paciņu, apsver to, ego ir sācies.

J: Tātad, kad iet runa par redzētā izmantojamību, ego nāk talkā?

M: Jā. Tā ir ego daba.

J: Atgriežoties pie mana iepriekšējā jautājuma, kad pasaule tiek redzēta,tad Pats nē; kad Pats tiek redzēts, tad pasaule nē, vai tas tā ir?

M: Tas ir otrādāk. Kad tu zini, ka tu esi - pasaule ir, kad tu neesi - tavaspasaules nav.

J: Vai "es" ir Pats? Es runāju par starpību starp "es esmu" un domu "esesmu cilvēks", kas ir ego. "Es esmu" apziņā, vai pasaule eksistē? Vai tu toredzi?

M: Kad tu pamosties, tev ir tikai esības sajūta, bez vārdiem, šis ir primāraisprincips, priekšnosacījums; pēcāk tu zini skaidri, ka tu esi un pasaule ir, bettā ir ilūzija. Pasaule beigās ir kā sapņu pasaule. Saproti šo kārtīgi; tu pardaudz ņemies ap ego. Vai tu saprati, kas tika teikts par ego?

J: Domāju, ka jā. Ja jautāšu vēl vienu jautājumu, varbūt tas to noskaidros.Lietojot līdzību par čūsku un striķi, ja mēs pasauli liekam šajā analoģijā,kur ir kļūdainā identitāte?

M: Pats ir pasaule. Tu runā par identitātes noņemšanu starp Pašu un pasauli,vai tā? Pirmkārt, izmet ārā Pašu, saproti, kas ir Pats. Iepazīsti Pašu nosākuma, tad sāc domāt, kas ir pasaule. Iemesls, kāpēc pasaule parādījās, irtas, ka tu uzzināji, ka esi.

J: Kā nomodā var pilnībā pazaudēt pasaules sajūtu un būt tikai Pats?

M: Tev būs jākonsultējas ar sauli. Jautā tai: "Kā tu tiec vaļā no savasgaismas?" ... gaisma ir saules manifestācija. Vai var atdalīt gaismu no saules

7

vai sauli no gaismas? Saules dēļ gaisma ir; jo tu esi, pasaule ir. Jo vērotāj-stāvoklis notiek, tu esi; jo tu esi, vērošana acīm redzami tiek

justa; jo saule ir, gaisma ir. Ja nav vērošanas, kur ir vērotājs? Paliec šeit.

J: Esība ir vērotājs?

M: Ir divi vērotāj-stāvokļi; esība vēro visu šo manifestāciju. Šīs esības,apziņas, vērošana notiek ar to mūžīgo principu, Absolūtu.

14. aprīlis, 1980

Maharadž: Tikmēr kamēr tu esi ieinteresēts šajā pasaules manifestācijā, tevnav laika ķerties pie saknes. Sakne ir šī apziņa, kas parādījās, kad biji bērns.Jebkādu tevis darīto aktivitāšu šajā brīdī sakne ir tas moments, kad bijibērns. Tajā bērnā pati svarīgākā kvalitāte - tā viela, apziņa - uzņēmafotogrāfiju. No tā brīža tu sāki vākt zināšanas, un uz tām tavas pašreizējāsaktivitātes notiek.

Cilvēki ir tik ieinteresēti manos vārdos, ka neviens īsti nemēģinanoskaidrot, kas tā bērna-apziņa ir. Tikai, kad tu nostabilizējies apziņā, tuvari zināt šo bērna-apziņu. Tas ir vienīgais veids.

Jautātājs: Bērna-apziņa nozīme regresiju salīdzinot ar cilvēka apziņu. Kadtajā stāvoklī netiek apsvērta bērna vai pieauguša apziņa, tad ir tikai esība -turpmāki norādījumi nav doti.

M: Nav starpības bērna apziņā un pieauguša apziņā.

J: Ja telpa, kas aizpilda mazu trauku ir tā pati telpa, kas aizpilda lielu, kāatpazīt mazo trauku?

M: Pasaules sēkla ir bez-dimensiju, bet ķermeņa dēļ apziņa parādās unidentificējas ar ķermeni, bet īstenībā viss manifestē, visur esoša apziņa. Tas"es mīlu" ir manifestējis. Visai pasaulei nav ieguvuma vai zaudējumajautājuma, tikai, kad notiek identificēšanās ar ķermeni, tāds jautājumspaceļas.

Kad tu uzņem barību, kurš ēd? Esība. Arī pārtika satur esību, kad tu toēd, tu uzturi savu esību. Kaut esība ir arī pārtikā, neviens neidentificējas ar

8

pārtiku - viņi saka "šīs ir manas pusdienas; es neesmu tās", bet kad pārtika irpatērēta un ir kļuvusi ķermeņa daļa, viņi saka "es esmu ķermenis" - tādukļūdu viņi izdara.

J: Es gribu būt džnāni stāvoklī.

M: Tev ir jāzina tā "es esmu" zināšana. Džnāni un zināšana ir viens.

J: Tikai esot tev ir šī zināšana?

M: Tu jau esi tas, bet tev ir jāmēģina pašam tas saprast.

J: Tu saproti to ar pašu savas esības būtību, un te neiet runa par zināšanu.

M: Dotajā brīdī tu identificējies ar ķermeni, tāpēc tu nezini šo noslēpumu.Tu lēnām to uzzināsi, kad par to kļūsi.

J: Ja "es esmu" ir tikai esības sajūta, kur rodas koncepti?

M: Dzīvības elpas dēļ ir prāta plūsma. Prāts nozīmē vārdus, tātad domas ir -tie ir koncepti. Skaties uz savu sakni, bērna-apziņu, un piebeidz to.

J: Grūtība ir tajā, ka visa apziņa šķiet identiska, kā lai tiek pie saknes?

M: Apziņa ir koks, bet bija sēkla - ej uz sēklu. Šī apziņa, kas tev ir tagad, irtā pati bērna-apziņa; turies pie tā, ar to pietiek. Kamēr apziņa ir, viss tevšķiet tik svarīgs, bet, kad tā izzūd, ko tev vērta ir visa šī pasaule? Kurš irsēklas zinātājs? Pievērs uzmanību, kā šī esība parādījās - tad tu zināsi.Pieņem tikai šo identificēšanos; ka tu esi šī manifestētā tīrā esība, patipasaules dvēsele, dzīves, ko vēro, dvēsele, un pašreiz tu tikai velkā šoķermenisko tērpu. Piefiksē to; tu tik daudz ko esi dzīvē piefiksējis, joka pēc,kāpēc gan nepiefiksēt šo arī, un tad redzēs, kas notiks. Paskaties, kas notiks,ja skaties uz mēnesi un zini, ka mēness ir tikai, ja tu esi; jo tu esi, mēness ir.Šo grandiozo konceptu, šo prieku tu tieši piedzīvo un baudi.

J: Ir jābūt kādam spēkam, kas ir atbildīgs par šo radījumu.

M: Spēks ir Pats, kas ir katra esībā - tas spēks ir laika ierobežots. No brīža,kad esība nāk, tā rada automātiski, kamēr esība izzūd. Iepriekš nebija nekā -pēc nav nekā. Tikai esības laikā pasaule un radīšana ir. Šis spēks ir ticībašajā pirmatnējā konceptā "es esmu", un šis ir koncepts, kas vij radības tīklu.

9

Visa manifestācija ir šī koncepta parādība.

15. aprīlis, 1980

Maharadž: Kad apziņa samaisās pati ar sevi, tad tas ir samādhi. Kad netieknekas zināts - netiek zināts pat tas, ka netiek nekas zināts - tas ir samādhi.

Jautātājs: Vai ķermenis nesaļims?

M: Ķermenis paliek stingrs. Vēlāk nav ķermeņa apjausmas. Kad viss irieskaitīts, tad tas ir sahadža samādhi.

J: Ir starojoša, saviļņojoša sajūta iekšā un ārā; tas uzmudina nedaudzkarstuma.

M: Tas ir dabīgi. Kad pieci elementi sajaucas, visādas lietas var notikt. Piecielementi izpauž sevi dažādos veidos ķermenī tajā posmā. Tas nav visiemraksturīgi, ne obligāti līdzīgi - katrs ķermenis reaģē savādāk. Tāpēcdažādiem Svētajiem ir dažādas mācības. Kopīgais kapitāls visiem irnomoda, miegs un apziņa "es esmu".

J: Es teicu, kā Maharadž teica. Es izpētīju bērna-apziņu, apdomāju sēkluun koku, esmu atrisinājis to vienādojumu.

M: Kas ir palicis pēc šo jautājumu atrisināšanas? Vai vari jebko iesākt arto?

J: Nē. Sēkla izzūd dēstā, dēsts kokā un beigās koks izzūd. Bērna sēkla izzūdpusaudzī utt.

M: Tā nepazūd, tā transformējas. Kas paliek ir Parabrahman.

J: Bija sajūta, ka dēls atgriezās pie tēva.

M: Vai tā sajūta notika iekš vai ārpus avota? Vecāki ir tikai vārdi dotiavotam, kas viens vienmēr zina.

Kad kaut kas ir saprasts, ne uzreiz tas tiek aptverts, kamēr tam ir dotsvārds, tad tikai saka, ka ir saprasts. Vārds nav tas. Tēvs, māte un bērns ir trīs

10

vārdos, bet visi trīs pārstāv vienu un to pašu. Kas ir, ir viens, Tas ir, un tietrīs ir tikai vārdi un cipari doti tam, kas principā ir viens. Prakriti un purušasavienība esmu es; prakriti un puruša ir tikai vārdi - tās nav formas. Šī tēmair tikai tiem, kas ir nopietni ieinteresēti.

Džekfrūts ir liels auglis ar biezu mizu un asumiem ārpusē. Iekšā irauglis, un iekš tā ir sēkla. Augli izmanto, un paliek sēkla, kas ir spējīga radītjaunus augļus. Cilvēka ķermenis ir tas pats, ārpusē ir tikai čaula; tas, koizmanto, ir esība iekšā. Sēkla var tikt izmantota, lai reproducētu, unsaldums, "es esmu" garša, vērtē sevi un grib turpināties, lai vai kāda cena.

Pirms šīs formas ieņemšanas tu biji bez formas; spontāni atnāca forma,un, kad forma atnāca, bija dabīga ilgošanās pēc bez-formas stāvokļa. Kad tugribi atgriezties bez-formas, bez-vēlmju stāvoklī, tikai tad tu nāc šurp, laimeklētu, kas tu esi. Apziņai ir jāzina apziņa. Kad tā apjauš sevi, tikai tad tuatgriezies normālajā.

J: Vai kāds, kas šeit nāk, ir palicis par džnāni?

M: Daži no tiem, kas ir šeit nākuši, ir ieguvuši zināšanas, bet tikaivirspusēji. Neviens īsti nav studējis, kas šī zināšana ir; neviens nav īsti līdzgalam sapratis tās nozīmi. Ko viņi tagad dara? Viņi ir sasaistīti ar gribēšanu,vēlmēm, un šis viņiem ir licis aizmirst šīs zināšanas. Ļoti daži sapratīs šīszināšanas pareizi un uzsūks tās dziļi sirdī. Kad esi sapratis šīs kustības, šīsaktivitātes avotu un iemeslu, šīs vēlmes dabu, tikai tad tu vari atgrieztiestajā, kas esi. Ja tu neesi drošs par to, tu to nesapratīsi.

19. aprīlis, 1980

Maharadž: Jūs te esat atnākuši un sēžat, bet tas nenozīmē, ka jums tevajadzētu sēdēt 24 stundas diennaktī ikdienu. Jūs esat atnākuši uz īsu brīdi,tad iesiet un atkal nāksiet. Tieši tā pat šis ķermenis ir vieta palikšanai uz īsubrīdi.

Kad esi nostabilizējies Absolūtā, atšķirība starp esību un pirms esībaskļūst skaidra.

Jautātājs: Senos laikos, teikts Upanišados, skolniekam bija jāturas tuvuGuru veselu gadu, neatverot muti, un tikai tad viņš varēja uzdot jautājumus.

11

M: Kad skolnieks sēž Guru tuvumā, spēja uzņemt mācību nobriest. Spējasaprast palielinās. Tā rodas viņā pašā, tā nenāk no ārpuses.

Tev ir jānonāk pie stingras pārliecības. Tev ir jāaizmirst doma, ka esiķermenis, un jābūt tikai zināšanai "es esmu", kam nav formas, nav vārda.Vienkārši esi. Kad tu stabilizējies esībā, tā tev dos visas zināšanas, visusnoslēpumus, un, kad noslēpumi tiek atklāti, tu transcendē esību, un tu,Absolūts, zināsi, ka neesi Apziņa. Ieguvis visas šīs zināšanas, sapratis, kasir kas, sāk valdīt tāds klusums, miers. Esība ir transcendēta, bet esība irpieejama.

J: Kas tas ir par stāvokli?

M: Tas ir kā briedis, kas atpūšas koka ēnā. Ēnas krāsa nav gaiša, nav ļotitumša, vidusceļš. Ne melna, ne koša, pa vidu tiem, tāda ir tā ēna. Dziļi zila,kā mākoņi, tāds stāvoklis. Šī ir arī Sat-Guru svētība. Viss plūst no šīstāvokļa, bet šis princips nepretendē uz neko, tas nav iesaistīts tajā, kas nākno tā, bet šī esība ir pieejama. Tas dziļais, tumši zilais stāvoklis, Sat-Gurusvētība. Šis ir džnāni stāvoklis, šis ir ļoti, ļoti rets, dabīgs samādhi stāvoklis,visdabīgākais stāvoklis, augstākais stāvoklis.

Tev ir jābūt pārliecinātam par šo. Kad lēmums ir pieņemts, navatpakaļceļa. Tava garīguma briedums ir pilnībā izprast savu patieso dabu,stabilizēties savā patiesajā identitātē. Ir vajadzīga pacietība, spēja gaidīt unredzēt.

Tumsa, ko redzi, kad aizver acis, tā ir Guru svētības ēna; neaizmirsti to,vienmēr paturi prātā. Atpūties Guru svētības ēnā. Jebkad, kad atceries Guruvārdus, tu esi Guru svētības ēnā.

Galu galā viss saplūst Pašā. Tu vari sastapties ar lielām grūtībām, bettavai drosmei, neatlaidībai un stabilitātei Sevī ir jābūt nelokāmām.

23. aprīlis, 1980

Maharadž: Sadraudzējies ar savu nesadalīto stāvokli, tavu patieso Sevi.Sadalīšana nekad nav bijusi, bet tu esi maldu varā, ka tu neesi viens ar To.

Es esmu sapratis savu patieso dabu: tā vienmēr ir dzīva, bet ne tādāveidā, kā visi domā. Es negribu dzīvot šo dzīvi ar zināšanām par subjektīvo

12

pasauli vai subjektīvās pasaules pieredzēm. Cilvēki man saka, ka man irjādzīvo; Es tā negribu dzīvot. Esmu dzīvs savas dabas dēļ, tā ir te,eksistence ir te, esmu šeit tikai šīs eksistences dēļ. Mans patiesais stāvoklis,kas ir viss, nedalīts, ir pāri piedzimšanai un nāvei. Es nekad neesmu savaķermeņa un prāta ierobežots. Esmu bez robežām.

Es, Absolūts, nekad nebiju piedzīvojis, ka esmu dzīvs, un tagadpiedzīvoju, ka esmu dzīvs, un visas šīs nepatikšanas es piedzīvoju caur es-esmu-dzīvs-pieredzi. Šī pieredze ir ierobežota laikā un telpā; bet, kadsapratu visu šo, es sapratu, ka man nekad nav bijusi pieredze, ka esmudzīvs. Tas ir stāvoklis pāri jebkādai pieredzei.

Kāpēc šis ir uznācis? Mans Guru man paskaidroja pareizi, ka "es"apziņa parādījās, un šīs pieredzes sākās, tātad var ieraudzīt "es" apziņaspatieso dabu, iet uz tās avotu, atrast, no kurienes šis "es" nāk.

Jautātājs: Kāda ir starpība starp to, ja es esmu slims un bez samaņas, unMaharadž ir slims un bez samaņas?

M: Es zinu savu patieso dabu un esmu Tas, tu esi sava ķermeņa un prātaierobežots, tāpēc tu vari just, ka esi slims, lai nāk dakteris - viņš kaut ko vardarīt lietas labā. Tie visi ir viedokļi, bet man to nav. Savā patiesajā dabā esguļu, bet tu guli zem segas.

Vai tā nav tiesa, ka, kad tu esi slims, tu domā tikai par slimību? Kāpēctu iegāji šajā laukā?

Kad runāju ar tevi, nemēģini saprast no miesas-prāta identitātes. Tavspatiesais stāvoklis vienmēr ir te; tas nekad nekur nav pazudis. Kaut arī tunezināji, ka tas bija te, un tagad tu zini, ka tas ir te, tu neko neesi darījis. Tasvienmēr ir te.

Uz mana patiesā, vienotā, viendabīgā stāvokļa tikai mazs vilnisparādījās, atnāca ziņa "es esmu". Šī ziņa veica visas izmaiņas, un es sākuzināt šo; bet tagad esmu zinājis savu patieso stāvokli, tātad es saprotu savupatieso stāvokli kā pirmo, un tad es saprotu, ka tas vilnis parādās un pazūdmanā patiesajā stāvoklī. Tavā gadījumā tu esi ieinteresēts tajā vilnī, betneinteresējies par savu patieso stāvokli.

No manas eksistences kā Neumenons ir nācis šis fenomenālaisstāvoklis. Viendabīgais saprot atribūtu spēli, prāta projekciju, bet spēle, šīprāta projekcija, nevar saprast viendabīgo. Mirklī, kad tas mēģina Tosaprast, tas paliek viens ar To. Visi mēģina saprast šī visa nozīmi. Tu

13

nesaproti, jo tu esi ietīts šajās drēbēs "es-esmu-šis-vai-tas". Tiec no tāmvaļā.

Pēdējais skata punkts ir, ka nav nekā, ko saprast, tad kāpēc mēģinātsaprast, mēs tikai nodarbojamies ar prāta akrobātiku.

Jebkādas garīgās lietas, ko tiecies iegūt, visas notiek šajā objektīvajāpasaulē, ilūzijā; visas aktivitātes, materiālas un garīgas, ir ilūzijā. Visanotikšana objektīvajā pasaulē ir negodīgums, nav patiesības šajā viltojumā.

J: Vakarnakt meditācijas laikā bija tīrs "es-es" stāvoklis. Es to sapratu kāSevis atpazīšanu.

M: Kas ir Sevis patiesā nozīme? Izspļauj to ārā. Vienalga, ko esi sapratis,tas tu neesi. Kāpēc tu apmaldies konceptos? Tu neesi tas, ko zini, tu esizinātājs.

30. aprīlis, 1980

Maharadž: Šī apziņa, tas "es esmu" ir izveidojusi un uztur, visus brīnumuspasaulē, kurus cilvēks piesavinās kā par saviem esam; no otras puses šaiapziņai nav kontroles pār sevi.

Principam, no kā tu esi izdīdzis, ir milzīgs spēks. Kungs Krišņa ir teicis:"Tu pielūdz mani, ziedojies man". Ko tas nozīmē? To zināšanu "es esmu",kas tevī mīt - pielūdz tikai to. Tu uzlādē savu esību ar šīm lieliskajāmKrišņas īpašībām; tava esība nozīmē Kungs Krišņa, ziedo sevi tam.

Sākuma posmos tava ziedošanās ir atdošanās. Tu pielūdz kādu principuun atdodies šim principam. Beigu posmos tu paliec par Visumu.

Tava paļāvība, uzticība kādam principam nepaliks nemainīga; tāmainīsies pastāvīgi.

Jūs visi esat kā ubagi; jums ir ubaga trauks, un jūs gribat savākt tajāDievu.

Saproti to tā, ka šī tava esība ir patiesa Dievišķības forma; tīrs Išvarastāvoklis ir tava esība.

Tas ir diezgan atbilstoši un atbalstāmi, ka tu klausies šīs sarunas. Tomērtu neliec malā savu pieķeršanos ķermenim-prātam. Tu konstanti esi iekļautsattiecībās vai tuvībās, kas saistās ar tavu ķermeni-prātu. Esi pilnībā

14

pārliecināts par savu esību un ļauj tai izaugt manifestētajā Išvara principā.Tas ir visu-spēcīgs - meditē uz to. Tas ir ļoti vienkārši, tomēr tajā pašā laikāļoti izsmalcināti. Apziņa ir Dievišķuma sēkla. Ja mēs apzināmies tās patiesonozīmīgumu un lūdzamies tai, tad tā izziedēs Dievišķumā. Ja mēsnepiešķiram tai nozīmīgumu, tā neizziedēs Dievišķumā.

4. maijs, 1980

Maharadž: Tu saproti sevi kā ķermeni-prātu; tāpēc mana problēma ir - kodarīt, lai tu saproti.

Kungs Krišņa teica: "viss ir mana izpausme". Kalns ir zelta un kripatano kalna arī ir zelta. Es esmu tas kalns un katra kripata ir es pats. Visamanifestētā esība ir es pats, un katra būtne ir manis perspektīva. Zināšana"es esmu" katrā būtnē ir es pats. Pats dzīvības spēks - spīdošs, košs,starojošs esības princips ir es pats.

Ja kāds saprot mani aptveroši un pilnīgi, un pareizi, tas tiek piepatversmes manas labdabīgās būtības ēnā.

Džnāni stāvoklis, augstākais stāvoklis, ir transcendējis esību, bet esībavēl ir šeit, tātad kopā ar esību ir Absolūts - dziļi zilais, labdabīgais stāvoklis,bez acīm.

Zināšana atpūšas tajā dziļi zilajā, klusajā, mierīgajā, labdabīgajā ēnā.Kad tā ēna ir palikta malā, tad viņš redz visādas manifestācijas universu unpasauļu formā. Bet, kad ēna ir te, tas ir tas dziļais, tumšais stāvoklis, pilnībāatslābinājies.

Jautātājs: Vai Maharadž beigs runāt?

M: Runas plūdīs, ja būs kāds, kas vērts, un uzdos jautājumus. Es tuvojossava laika beigām. Ja jebkādi jautājumi nāk, jautā.

J: Es gribu palikt ar Maharadž tik ilgi, cik iespējams.

M: Kaut arī tu varētu iet mājās, jebkas, kas tevī ir iedēstīts, ko tu esisaņēmis, tevi mainīs. Tu esi pilnībā pārņemts.

J: Es to jūtu. Es esmu pateicīgs, ka savas dzīves beigās esmu šeit atvests.

15

M: Tava šeit atnākšana arī ir spontāna. Ļoti reti kādam ir veiksme šeitatnākt; šeit atnācis, ja iestādīšana ir padarīta, dīgšana noteikti būs. Tas varaizņemt laiku, bet noteikti būs.

Tā pat kā šī esība ir parādījusies spontāni. Pirms tās tu nezini, ka tagades būšu - tā atnāca - tā arī runa nāk spontāni.

Šis "es esmu" pieskāriens ir katrā būtnē; šai esībai ir tas Absolūtamīlestības pieskāriens, un tā ir Absolūta attēlojums. Kad tu nodalījies noAbsolūta ar šo "es esmu" identitāti, tu sajuties daļās, izolēts, un tāpēc tavasvajadzības sākās. Absolūtā nav vajadzību. Tikai Absolūts ir.

Patiesība ir tikai pilnīgs Brahman, nekas cits, tikai Brahman. TotālāBrahman stāvoklī esības pieskāriens, "es esmu", un ar to nošķirtība sākās,cits sākās. Bet šis "es esmu" nav tikai mazs princips, tas pats par sevi irmula-maija, primārā ilūzija. Tas, ko klāstu, nav domāts parastiemcilvēkiem, jo viņi nav sasnieguši stāju, lai saprastu, ko saku. Tāpēc viņiemes saku taisīt bhadžanus, džapa, meditāciju. Pēc tā darīšanas, kad attīrīšanāsir notikusi, viņi būs gana vērti, lai saprastu manas runas.

J: No nemanifestētā manifestētais notiek?

M: Kas to prasa un kāpēc?

J: Es gribu zināt.

M: Nekas nav bez tevis, viss ir tu. Kādu atbildi es tev varu dot? Ja gribi atcerēties šo viesošanos, ja tev ir mīlestība uz mani, atceries šo

"es esmu" principu, un bez šī principa pavēles vai virzīšanas nedari neko. Šobrīd pasaulē ir tik daudz cilvēku, un viņi ir tik aizņemti ar savām

darīšanām, ka viņiem pietrūkst laika ēšanai - viņi stāv un ēd. Šīs ir maijasīpašības. Varenais maijas princips liek tev darīt visus tās trikus, un tu arīdzīvo tajā, ko viņa saka, un beigās tava gaisma, tā esība izdziest. Ko tu daritad?

J: Es meklēšu jaunu ķermeni!

M: Tas viss ir koncepts. Pirms parādīšanās pasaulē, vai atceries tavuiepriekšējo vēsturi, vai atceries jebko?

J: Nē, bet esmu lasījis...

16

M: Negribu dzirdēt, ko citi raksta, gribu dzirdēt no zirga mutes, no tevis. Jatu neesi, vai citi var būt? Vai tas tev nav gana?

J: Bet es nevaru iedomāties stāvokli, kad neesmu bijis.

M: Tas bija bez-uzmanības Parabrahman stāvoklis. Tā uzmanība "es esmu"tur nebija.

J: Vai mēs nākam no Parabrahman stāvokļa un ejam atpakaļ, kad esībaizzūd?

M: Nākt šajā pasaulē no Absolūta ir kaut kas līdzīgs kā sapņa parādīšanās.Vai sapnī tu kaut kur ej? Primārā nesaprašana ir sapratne, ka esi ķermenis.Zināt, ka esi manifestētais, ir zināšana, un zināšana saplūst ar nezināšanu,Parabrahman.

J: Bet no Gitas es saprotu...

M: Met to ārā! Vienalga, ko saproti, nav patiesība, un tas ir jāmet pār bortu.Tu mēģini kaut ko sagrābt un pieķerties tam. Pieņem kā tas ir, kā es tevsaku. Nenovērsies uz konceptiem. Nelieto vārdus un skaties uz sevi, kāds tuesi. Daži cilvēki saprot, uz ko es norādu.

Tu nepievērs gana uzmanības, tu runā tikai pēc šī esība parādījās. Pirmsesība bija, skaties tur, esi tajā stāvoklī. Ja uzdrošinies saukt mani par ateistu,atceries, ka es daru bhadžanus četras reizes dienā.

Tā maija ir tik spēcīga, ka tā pilnībā tevi ietin. Maija nozīmē "es esmu","es mīlu būt". Tai nav citas identitātes bez mīlestības. Tā "es esmu"zināšana ir lielākais ienaidnieks un lielākais draugs. Kaut tas var būt tavslielākais ienaidnieks, ja tu pareizi to pielabini, tas pagriezīsies apkārt unaizvedīs tevi uz augstāko stāvokli.

8. maijs, 1980

Maharadž: Pēc tā, ka tev māte iedeva informāciju, ka esi zēns vai meitene,visi turpmākie ieguvumi ir caur šīm baumām. Tavs primārais kapitāls irzinātspēja, nomodas stāvoklis un dziļš miegs.

Atceries tikai šo: īsts skolnieks ir gatavs atteikties no sava ķermeņa un

17

dzīvības elpas, lai sasniegtu šo. Turies Guru vārdos. Stabilizējies tikai "esesmu", esībā.

Pieci elementi un trīs gunas sastāda tavu ķermeni un esību. Kad tu turiesSat-Guru, Sat-Guru norāda, ka esi arī esības vērotājs. Tici Sat-Guru, tu esiTas. Tāds Sat-Guru ir palicis neskarts, bez putekļiem. Kas ir, ir mūžīgi, betmēs esam konceptu pārņemti. Esības pasaulē apziņa parūpējas par katrutārpu, putnu, cilvēku, par visām būtnēm. Tā ir esības problēma. Katra būtneprot dzīvošanas mākslu.

Tagad saka, ka man ir slimība, tāpēc mani ved pie ievērojamiemkonsultantiem, un tie man izraksta noteiktas ārstēšanās. Esmu atteicies nojebkādas ārstēšanās, jo ārstēšanās ir miesai, un mūžīgās dzīves garantijanav. Solījums bija, ka es justos labi vēl kādu laiku. Neesmu ieinteresētstādos solījumos. Esmu stabilizējies Mūžīgajā un neesmu fascinēts ar šādaveida dzīvi, šo nastu. Gribētu tikt no tā vaļā pēc iespējas ātrāk, neesmuieinteresēts.

Jautātājs: Tu esi Sargātājs.

M: Es neesmu Sargātājs, sargāšana notiek automātiski.

J: Ir arī tie, kuri ir tavas aizsardzības vērti; vai vismaz viņu dēļ tu nevarētupaklausīt padomu, viņu apmierinājumam?

M: Tas nav veids kā tikt pie apmierinātības. Lai tiktu pie apmierinātības,viņiem vajadzētu iet sevī. Man diezgan žēl, ka tu mēģini būt garīgs tikikdienišķā veidā. Iedomājies, ka tā sauktā nāve notiek ar mani, kas īstenībānotiek? Pieci element norimst, bet es būšu vienmēr. Esmu nostabilizējiespirms esības un pasaules. Lai jeb kas notiek ar pasauli, ar mani nenotieknekas.

Prāts, kas kādreiz pieņēma, ka es dzimu, tagad ir beigts. Mani nevarizmērīt ar dzimšanu vai prātu.

Ir tie tā-sauktie džnāni, bet viņi ir izslāpuši pēc pasaulīgām zināšanām. Vaitu saproti, uz ko es norādu? Tev ir kāre pēc pasaulīgām zināšanām.

Tev ir apziņa, un tu mēģini saprast visu šajā dzīvē. Vai tu vari kontrolētapziņu? Vai tu vari to paturēt uz visiem laikiem? Nē, tā var aiziet jebkurālaikā, un tev nav autoritātes teikt, ka šī ir mana apziņa, un ka es pie tāsturēšos tik un tik ilgi.

18

Tu esi ļoti apmierināts ar savu atrašanās vietu šajā pasaulē, šo ķermeni.Tu nevēlies iet uz stāvokli, kas ir pāri šim, pirms šī. Tu esi šī esības stāvokļaapburts.

11. maijs, 1980

Maharadž: Ķermenī apziņa veic vērošanu; rīcību veic trīs gunas. Apziņa irvisu-aptveroša, kā telpa, bez formas.

Ja kādam ir slimība vai sāpe, vai tam ir forma? Tā ir tikai kustībaapziņā. Apziņas zinātājs nevar sajust sāpi, un tikai tā dēļ, ka apziņa iridentificējusies ar ķermeni, ķermenis jūt sāpes. Kad apziņa nav tur, pat, jaķermenis ir sagriezts, sāpes nav. Ķermenis nejūt sāpes. Kad ir izjaukts piecuelementu līdzsvars, nāk slimība, un slimība vai sāpe tiek sajusta apziņā.

Tieši kā ziemā siltuma paliek arvien mazāk, tā identificēšanās ar šoķermeni paliek mazāka, un sajustā sāpe paliek arvien mazāka, līdz tādam,ka pilnīgi neidentificējoties ar ķermeni, var ielikt roku ugunī, bet sāpenetiek justa. Uguns iedarbība būs, bet sāpe nebūs justa.

Tagad, iedomājies, ka jūtu sāpi kādā konkrētā brīdī, un kaut kas notiek,un mans prāts novēršas. Ar šo novēršanos, ko izsauca tas notikums, esnejutīšu vairs sāpi, ko jutu iepriekšējā brīdī. Bieži es jūtu niezēšanu pa visuķermeni un kasos, bet, kad sēžu publikā, es nejūtos kā kasīdamies, tātad esvienkārši paciešu to; tajā paciešanā niezēšana izzūd. Savādāk kādreiz mēssākam kasīties, un pat kad āda jau nokasīta un sāk asiņot, tik un tā vēl niez.Mums marati valodā ir teiciens "neizprovocē niezi ar kasīšanos". Pārsvarāsāpes un ciešanas ir tādas, ja tu pievērs tām uzmanību, tās tiek provocētas,un tev tās jāsāk lolot. Nepievērs uzmanību, ignorē simptomus un tie pazūd.Tev ir jābūt spējai ciest sāpes.

Apziņai ķermenī nevar būt nekādu defektu - tāda ir tās daba. Bet, kad tuidentificējies ar ķermeni, tad konceptuāli tu to vari piesārņot, bet pēc dabastā ir ļoti tīra. Dzīvības elpa ir ļoti tīra, un šī esība ir tīrāka kā tā. Es runājupar Ātmanu, Sevi. Tajos, kuros nav pareizas perspektīvas, šīs zināšanas,iespējams, ieviesīs apjukumu. Nodoms ir redzēt lietu būtību pareizajāperspektīvā. To ieraudzījis, dzīvo savu dzīvi pasaulē pēc savām labākajāmspējām.

Nemirstība ir pāri laikam un telpai; tajā bez-laika, bez-telpas eksistencē

19

nav ieejas pieciem elementiem, gaismai vai tumsai, saulei vai mēnesim.Bez-laika, bez-telpas eksistence nezin, ka tā ir. Tas ir realitāte, Tas irpatiesība.

Jebkādā meditācijas utt. daudzumā tu nepaliec savā reālajā stāvoklī;tikai ar stingru pārliecību, ka esi augstākais, tu nostabilizējies Augstākajā.

Parasti vienkāršs garīgo lietu meklētājs nesapratīs, uz ko es norādu, joviņš meklē kaut ko, ko var izbaudīt. Kādas ir tavas ambīcijas, esotgarīgajam meklētājam? Tu meklē pārākumu pasaulē, lai rūpētos par savuikdienu - tas ir maksimums, ko gaidi no garīguma. Tā sauktie gudrie, kasseko garīgiem ceļiem, fokusē savas ambīcijas uz savas ikdienaskomfortablumu. Kāda velna pēc ir tā, ka es esmu? Neviens to nemēģinanoskaidrot.

Tikai tāda persona apmeklēs šo vietu, kura tikumi un grēki ir pienākušibeigām. Tikmēr kamēr ir atmiņas traips, ka esi ķermenis-prāts, tunesapratīsi.

Visu šo runu kopējā summa ir zināms kā Sat-Guru-Parabrahman. Tajāstāvoklī nav nepieciešamību. Mans stāvoklis ir tas, kas nekad nav jutispasaules izveidošanos un izzušanu. Es neesmu stāstījis šo daļu. Es paliekuneskarts pasauļu dzimšanās un izzušanās.

27. jūnijs, 1980

Maharadž: Nomodas un dziļa miega stāvokļi un "es esmu" apziņa - šie navtavi atribūti, bet tās sastāv-vielas atribūti. Uz ko tas vārds "piedzimšana"attiecas? Vai tā nav tā, kas ir ķermenī, piedzimšana, kas padara mūsapzinātus? Tā viela norāda uz mīlestību kas Pašam ir uz Sevi, un ko tasvēlas turpināt.

Visas pieredzes būs līdzekļi uz ciešanām, ja nav realizēts, kas esi. Visaspieredzes ir atmiņu dēļ, un ir tikai kustība apziņā, un tāpēc nevar ilgt.Laimīgums un nelaimīgums nāk un iet. Ja tev ir pareiza perspektīva, pasaulevēl joprojām notiek ar klusuma apakš-sajūtu.

Dabā ir nāves institūcija. Ja nāve neeksistētu, būtu neciešama atmiņuuzkrāšanās. Cilvēki nāk un iet, atmiņas tiek izdzēstas, tāpēc ir līdzsvarasajūta.

20

Jautātājs: Bet, kas ir zināms kā īslaicīgs, šķiet, ilgs mūžīgi, kad to bauda.Ko darīt?

M: Vienalga, ko dari, beigsies ar nepatikšanām, bet tu neapstājies to darīt,jo tā ir ķermeniskās apziņas daba.

Nāvi uzskata par traumatisku pieredzi, bet saproti, kas notiek. Tas, kasbija piedzimis, zināšana "es esmu", beigsies. Tā zināšana, kas bija ķermeņaierobežota paliks neierobežota, tad no kā baidīties?

J: Manas bailes ir nespējā mīlēt vai būt mīlētam.

M: Lūdzu saproti, nevar apzināti un tīši just uz kādu mīlestību. Tāmīlestības sajūta ir jāsaprot, un tad mīlestība pati atvērsies. Mīlestība uzSevi, šo apziņu, "es esmu". Tie, kas sapratuši šo kā patieso mīlestību, paši irkļuvuši par mīlestību. Viss ir saplūdis ar viņiem.

Šī viela, kas liek ķermenim funkcionēt, ir mazākā no mazākajām,lielākā no lielajām. Tā satur visu pasauli, tā pati ir mīlestība un Dievs. Tāviela, apziņa, dod gaismu, kas dod iespēju pasaulei darboties. Tā navindividuāla mīlestība; visās būtnēs esošais princips ir tā mīlestība, tasdzīvības spēks. Sāc ar šo emocionālo mīlestību un uzturies savā esībā.Jebkas, kas notiek, notiek tajā, kas ir bijis objektivizēts laikā un telpā; nopilnīgas prombūtnes uzradusies pārpilnība. Ķermenis dzimst, ieņem savutelpu, un tad viss notiek, bet Absolūts netiek aizskarts. Tas mūžīgaisstāvoklis dominē neskatoties uz visu notikšanu. Jebkāda taustāmā vairedzamā pasaule saplūst ar nebūtību. Tomēr tā nekā-neesība arī ir stāvoklis -arī tā nebūtība ieplūst Absolūtajā stāvoklī.

J: Kā tas notika, ka es identificējos ar ķermeni?

M: Kas ir tas "es", uz ko attiecies, kas ir iepinies ķermenī un grib zinātatbildi?

J: Es nezinu. Kāpēc es nevaru zināt, kas es esmu?

M: Es varu zināt tikai to, kas nav es. Kā var kaut kas zināt sevi, ja nav ar kosalīdzināt? Tas ir viens, bez identitātes, bez atribūtiem. Mēs par to varamrunāt tikai fenomenālā stadijā.

Man ir šī slimība. Kas ir slimība, un uz kā tā ir uznākusi? Slimība navatšķirta no tā, kas eksistē kā ķermenis, elpa un zināšana "es esmu". Tas ir

21

viens kamols, kas ir izveidots, jebkas, kas notiek ir tā kamola saturēts. Esbiju atsevišķs no tā pirms apaugļošanās, un es turpinu būt atsevišķs no tā,kas tika izveidots. Tas notika, tas turpināsies kādu brīdi, tad tas aizies. Laiksšo atveda, laiks to beigs. Vai tas, kas tika ieņemts un dzimis, nav tas patstagad? Tas "es" nav mainījies no ieņemšanas līdz šim brīdim. Tas ir atnācisuz noteiktu laika brīdi.

Kas bija ieņemts, ir izaudzis fiziski, un dažas no šīs zināšanas "es esmu"izpausmēm ir sasniegušas varenas lietas. Daži ir kļuvuši par avatāriem, dažiir sasnieguši veiksmi dažādās jomās. Dotā laika beigās brīnišķīgāspersonības un ko nu tās ir sasniegušas - abi ir izzuduši. Tas varētu būt daudzgadus; šī esība dažos gadījumos varētu būt eksistējoša simtiem gadu, tomēr,lai cik ilgs laiks, tam ir beigas.

Daži no šiem avatāriem un džnāni ir sapratuši, kas ir esība, ka tai irnepieciešams ķermenis, lai manifestētu, un ka ķermenis var nākt tikai nodzimumsakariem. To sapratuši, tā vietā, lai paliktu tajā zināšanā, kas irārpus manifestācijas, un tikai vērojot manifestāciju, viņi ir sākuši dotpadomu tam, kas ir tikai konceptuāls; visa manifestācija ir konceptuāla.Viņi ir teikuši "Seksuālām attiecībām nebūs būt". Daudzi no šiem avatāriemun džnāni ir devuši šo padomu. Vai tas ir noticis? Vai lietus ir beidzis līt?Vai populācijas produkcija ir apstājusies? Nē. Daba iet savu ceļu. Tas irtikai jāsaprot, nekas nav jādara.

Atceries tikai vienu lietu: ka tā ir šī esība, kas ir palikusi nemainīta visoslaikos, un kas ir vis-caur-esoša pasaulē. Tā ir augstākais Dievs, kamēr paršo manifestāciju iet runa.

Pat tas ir īslaicīgi, un kas es esmu, ir pirms sajūtām, bez telpas, bezlaika, bez atribūtiem, bet manifestācijā šī esība ir augstākais Dievs, un tev arto ir jābūt vienam.

J: Kad ķermenis mirst, vai pastāv atdzimšanas jautājums, ja man vēl iridentitāte ar ķermeni?

M: Tikmēr kamēr tu identificē sevi ar ķermeni, jebkam, kas ir svētajosrakstos, tev ir jāseko. Kad tu pazaudē savu identitāti ar ķermeni, tu varidarīt, ko gribi.

22

29. jūnijs, 1980

Maharadž: Jebkāds koncepts, ko esi iedomājies par sevi, nevar būt patiess."Es esmu" ir primārais koncepts, un tam ir jātiek apmierinātam, ļaujot tamdarīt parastās lietas pasaulē. Svarīgā lieta ir realizēt faktu, ka tas ir koncepts.

Jautātājs: Pasaulē šis koncepts vienmēr cenšas gūt pārsvaru. Pat bērniemmēs sakām "Tev ir jābūt pirmajam šajā pārbaudē". Vai ir nepareizi uzbāztsavu personību un individualitāti citiem?

M: Nepareizi ir tas, ka tu uztver sevi ierobežotu šajā ķermenī un formā.Zināšanas, ko es mēģinu dot, ir "es esmu" zināšana katrā no jums, kas irviena un tā pati. Ja tu mēģināsi to zināt kā indivīds, tu pie tās nekad netiksi.

J: Ja "es esmu" ir koncepts, un tas izzūd, kā var zināt, ka tas koncepts irizzudis?

M: Tas "es esmu" koncepts ir jāsaprot kamēr koncepts ir te. Kad tas saplūstar oriģinālo stāvokli, kas ir te, kas grib zināt? Tā iluzorā būtība ir izzudusi.

J: Esmu pārliecināts, ka šis "es esmu" ir koncepts, un ka tas beigsies, betkāpēc man būtu tas jāuztver kā nepareizs koncepts?

M: Kā un kad šī doma radās? Vai šī doma pati neradās tikai kā kustība tajāpašā konceptā? Ja apziņa nebūtu te, doma arī nebūtu.

Apziņa ir pagaidu stāvoklis, kas ir uznācis totālam, bez-laika, bez-telpas, nemainīgam stāvoklim. Tas ir notikums, kas ir atnācis un izzudīs.

Šis psihosomatiskais sainis, kas ir piedzimis, cietīs vai baudīs tamparedzētajā posmā; kamēr es zinu, ka neesmu tas, kas pieredz, bet tāzinātājs, kāda man gar to daļa?

Tas ir perfekti skaidrs. Es tikai vēroju ķermeni, prātu un apziņusmejoties vai ciešam. Ciešanās tas var raudāt, labi, izraudies. Ja tas bauda,tas var smieties. Es zinu, ka tā ir pagaidu lieta, ja tā grib iet, lai tā iet. Kadrunāju ar tevi, sniedzu zināšanas, tajā pašā laikā es jūtu neciešamu sāpi, ja tākļūs vēl nedaudz neciešamāka, es varētu sākt smilkstēt. Tas var darīt, kovēlas, man nav daļas. Tikmēr kamēr tu neesi zinājis, kas šī apziņa ir, tev būsbailes no nāves; bet, kad tu pa īstam saproti, kas šī apziņa ir, bailes atstājtevi, miršanas ideja arī pazudīs.

23

Šī apziņa ir laika ierobežota, bet apziņas zinātājs ir mūžīgs, Absolūts.

1. jūlijs, 1980

Maharadž: Kad ķermenis vairs nav, tā zināšana, kas piedzīvoja sevi kāKristus, Krišņa, Buda u.c, ir norimusies, ir palikusi viena ar visu. Ja tu viņusapcel ar vārdiem, viņi nenāk un nejautā, kāpēc tu viņus apcel, jo tā zināšana,kas pieredzēja sevi kā viens no viņiem, ir norimusies kopumā. Līdzīgi tagadtu varētu būt varena persona, bet, kad tu aizej gulēt, tu aizmirsti sevi kāatšķirtu būtni.

Nesaki, ka esi indivīds; tikai paliec esībā. Visa problēma ir sajūtā, ka esiatšķirta būtne - kad tas norimst, tā ir patiesa svētlaime. Ar "es esmu"parādīšanos visa manifestācija notiek; jebkādā aktivitātē tas, kas vēro, ir "esesmu", tas, kas dara šo visu, ir maija - tendences, atribūti. Šis ir tas, kocenšos tev pateikt, bet tu gribi ko citu, kaut ko, kas ir šajā manifestācijā - tugribi zināšanas.

Tā zināšana "es esmu" ir jauna, tā nav Patiesais; Patieso es tev nesaku,vārdi To nepasaka. Jebkas, ko saku, nav patiesība, jo tas ir nācis no šī "esesmu". Patiesība ir pāri verbālai izpausmei.

Tu staigā apkārt, vāc zināšanas indivīdam. Šī zināšanu vākšananepalīdzēs tev, jo tās ir sapnī.

Jautātājs: Ko Maharadž jūt pret cilvēkiem, kas te nāk?

M: Man vienalga. Tu atnāc un klausies manī, un aizej. Ja tu to gribi, ņem.Ja nē, ej. Telpa šajā istabā nav ne par, ne pret, ne iemīlējusies ar telpu tajāistabā; tā ir viena.

Runājot par to, es aizvedu tevi pie avota pirmsākuma; te ūdens nāk ārāstrūklā. Šis ūdens pēc tam paliek par upi, estuāru, paliek par jūru. Es vedutevi atkal un atkal pie avota. Kad tu tiksi pie pirmsākuma, tu uzzināsi, kaūdens īstenībā nemaz nav, ūdens ir ziņa "es esmu".

Ir tikai viens princips, "es esmu" princips. Jo tu esi, viss ir. Turi to tuvu.Tu esi dzirdējis, tagad dzīvo atbilstoši.

J: Mans darbs kā ārstam pastāvīgi padara mani aizņemtu, kā lai daru, kāMaharadž saka?

24

M: Tu nodarbojies ar pasaulīgām aktivitātēm katru dienu, bet pirms tu ejgulēt, aizmirsti visu un domā par to, ko es tev esmu teicis. Paņem vienuteikumu no tā, ko esmu tev teicis, un paliec ar to; tas tevi aizvedīs pie avota.(Maharadž stāsta stāstu): Persona satiek vīru, un vīrs viņam iedodpadzerties, tad saka viņam: "Esmu saindējis to dzērienu, un pēc sešiemmēnešiem tu mirsi." Tā persona ļoti sabīstas un tic, ka mirs pēc sešiemmēnešiem. Vēlāk viņš satiek draugu, un pastāsta draugam, kas notika un, kaviņš mirs pēc sešiem mēnešiem. Draugs viņam saka neuztraukties, un saka:"Še, dzer šo, un ja to izdzersi, tad tu nemirsi." Nu puisis ir priecīgs un izdzerto.

Ar pirmo konceptu viņš ir pilns baiļu, un ir pārliecināts, ka mirs; vēlākdraugs dod viņam citu konceptu, kas noraida pirmo. Šis ir viens no dzīvībaselpas atribūtiem, uzņemt konceptus, idejas, veidojumus atkal un atkal.Tikai, kad tu meklē Sevi, tu to apjaut.

Pats laimes avots ir tava esība, esi tur. Ja tu sasaisties ar maijas plūsmu,būs nepatikšana. Tu mēģini iegūt baudu no maijas aktivitātēm, tas ir esībasprodukts. Esi nekustīgs savā esībā.

Ko esmu tev pateicis, atceries, gremo, atminies. Tas tevi aizvedīs uzrāmumu. Nostiprinies tajā zināšanā.

J: Kas notiks?

M: Tev būs skaidrs, tik pat skaidrs kā pieci pirksti tavai rokai. Tu novēro,šis ķermenis ir veidots no pieciem elementiem, un jo piecu elementuķermenis ir te, tava esība, apziņa, ir parādījusies.

Tava esība ir te, šī barības-ķermeņa un dzīvības elpas dēļ, un tu būsispējīgs skatīt visus šos elementus - ķermeni, dzīvības spēku un savu esību;bet tev ir jānostabilizējas tajā zināšanā. Īsumā, tu likvidē to ķermeņa-prātakritēriju kā savu identitāti. Kad tas ir izdarīts, tu esi Išvara, tu esi Brahman.

J: Tad kā lai es to paceļu augstākā līmenī?

M: Liec to mierā! Nav nekāda jautājuma par pacelšanos augstākā līmenī. Teir tikai sapratnes jautājums.

Išvara ir piecu elementu un pasaules manifestācija, esība. Ar Absolūtunotiek šīs esības vērošana. Šis ir Absolūta skata punkts, siddha. Uz šoizpratni tev, kas esi sādhaka, nevajadzētu pretendēt. Sādhaka nozīmēnostabilizēšanās Išvara principā, apziņā, process.

25

J: Vakarnakt bija spēcīgas vibrācijas ķermenī pieredze. Īstenībā nebijaķermeņa, tikai vibrācija, nebija forma, un ļoti intensīvi.

M: Lai jeb kas, tas bija piecu elementu produkts.

J: Vai tā nebija "es esmu" garša?

M: Ja tu to tā gribi izpaust, tu vari. Tie ir pieci elementi, trīs gunas, prakritiun puruša, desmit elementi. Tās ir tavas esības izpausmes.

J: Tad, ja Maharadž saka palikt stingri apziņā, ka neesi ķermenis-prāts, kātas attiecās uz šiem desmit elementiem?

M: Tā saruna - transcendēt ķermeni-prātu un nostabilizēties esībā - irbērnudārza garīgajam meklētājam, zemākais līmenis. Bet tagad es runāju arsādhaka, kas stabilizējas esībā; pirmā mācību stunda nu jau ir garām.

J: O!

M: Tava pasaule, tavs universs ir tavas esības izpausme. Otrais solis,sādhaka nostabilizējas esībā, Išvara principā, manifestācijā. Sādhaka irmanifestācija.

Tagad, pēc šo sarunu klausīšanās, viņš aizbrauks no šīs vietas un teikscilvēkiem, ko satiks, "Esmu saticis Maharadž, kas runāja, un viņš tikaisataisīja lielu jucekli"

J: Maharadža mācība ir ļoti skaidra. Vienīgā lieta, ka tas notiek tik ātri, unka ir skaidrs, tik ātri.

M: Šī manifestācija ir Paš-mirdzoša, Paš-izveidota, bet tu vēl jo projāmgribi kaut ko mainīt, tev ar šo vēl nav viss cauri.

J: To arī saku. Apziņa apjauš, ka ir viss, ka tā ir Išvara, tad stipra prāta-ķermeņa stāvokļa pieraduma dēļ pēkšņi spontāni rodas vajadzība mainīt,vai pielāgot, un tajā brīdī kaut kas cits notiek, kas saka "tu nevari topielāgot, tas ir tāds, kāds ir". Tā ar mani notiek.

M: Pārliecinies, ka neiesaisties tajā.

J: Tāpēc šeit būšana man tā palīdz.

26

M: Absolūts ir atstatā. Miega stāvoklī esība nonāk aizmirstībā, tā aizmirstpar sevi. Esība ir pakļauta nomodas un dziļa miega stāvokļiem, bet Absolūtsarī ir tas. Tu nesapratīsi, ko tieši tas nozīmē, bet, kad tu nostabilizējies esībāun transcendē to, tu sapratīsi, kā tu esi pāri dziļam miegam un nomodai, jotās ir tikai esības raksturīgās pazīmes.

J: Tas Absolūts, vai Tas apjauš, kas notiek, kad "es esmu" aizmieg?

M: "Es esmu" ir tāds kā rīks, ar "es esmu" tikai Tas vēro. Tu rotaļājies arkonceptiem, kad klausies manī. Ja tu dzirdi kaut ko, kas saskan ar taviemkonceptiem, tu esi priecīgs - tu saki, ka tās ir zināšanas - bet es pilnībāsagrauju to. Es gribu uzspridzināt visus konceptus un nostiprināt tevi bez-konceptu stāvoklī.

Tava esība ir vissmalkākā, tajā pašā laikā tai ir apslēptas arī rupjasīpašības. Piemēram, banāna sēkla: tā ir ļoti maza, ļoti smalka, bet visa rupjāmatērija jau ir tajā, iekšā. Tava esība ir vissmalkākā, un tomēr tā satur visupasauli. Tas ir nebeidzams process; sēkla satur visu, atkal, atkal, atkal. Tāsauktais garīgais meklētājs grib Brahman, bet kā? Kā pasūtītam,Brahmanam būtu jānotiek. Balstoties uz taviem konceptiem, tu gribiBrahman atkal-radīt.

J: Kas tikai tevi ved tālāk no patiesības.

M: Viss ir patiesība - Absolūts. Brahman ir radīts no tavas esības. Viss šisBrahman ir ilūzija, neziņa. Tava esība ir tikai neziņa no Absolūta skatapunkta.

Kad tu ej šo garīgo ceļu saprast Sevi, visas tavas iegribas atkrīt - patprimārā griba, būt. Kad tu paliec tajā esībā uz kādu laiku, tā griba arīatkritīs; tu esi Absolūtā.

J: Tas šodien notika, un ir kaut kādas skumjas to saprotot, un tomēr lielaAbsolūta sapratne.

M: Tā ir tikai tā apziņa konstanti atkārtojamies, atkāpjoties no Absolūta, tevnav kustības - Tas izprāto šovu.

Kad tu esi apziņā, tu saproti apziņas dabu. Šī apziņa izzūd, zināšanaizzūd, bet nekas tevi, Absolūtu, neskar - tas ir nāves mirklis, bet kādastarpība? Dzīvības elpa atstāj ķermeni, esība atkāpjas, bet esība nebūsAbsolūts. Tas ir lielākais brīdis, lielākais nemirstības brīdis. Esība bija te, tā

27

kustība bija te, un es vēroju, tā ir izdzisusi. Nezinātājs ļoti sabīsies nāvesbrīdī - viņš cīnīsies - bet džnāni tas ir laimīgākais brīdis.

6. jūlijs, 1980

Maharadž: Viss, kas notiek pasaulē, ir balstīts dzīvības spēkā (prāna šakti),bet Ātmans, liecinieks, ir pilnīgi atstatus; nekāda rīcība nevar būt uzteiktapar Ātmana rīcību.

Tikmēr kamēr tu neesi sapratis prāna šakti, dzīvības elpu, kuras valodair četri runas veidi, kas plūst caur dzīvības elpu - tikmēr kamēr tu toneieraugi, vienalga, ko prāts tev teiks, tu uztversi to par skaidrību. Tiekoncepti, ko tev prāts dod, būs pēdējie.

Jautātājs: Kas ir četru veidu runa?

M: Tās ir para (avots-apziņa), tad pašjantī (domu izstarošanās), tad adhjama(domu-vārdu formulēšanās), un vaikharī (valoda eksplodē ārā). Parastanezinoša persona neapjauš para un pašjantī, kas uzsāk visu procesu, tie irpar smalku, tā sāk strādāt ar mādhjama, kas ir identificēts ar prātu, un nākārā kā vārdi (vaikharī).

Prāts izmet vārdus un domas, un caur tiem mēs esam kļūdaini uztvērušisavu identitāti kā "es" vai "mans", bet jebkas, kas notiek, ir neatkarīgs no tā,kas vēro, un ir pilnībā balstīts dzīvības spēkā. Šī apziņa kļūdaini seviidentificēja ar ķermeni un ar domām vai vārdiem. Tā uzskata sevi vainīgupar kaut ko, un ka tā ir ieguvusi nopelnus caur kādu aktivitāti, bet vissvienkārši notiek tikai caur dzīvības spēka aktivitāti.

Tas, kurš saprot šo dzīvības elpu, dzīvības spēku, ir pāri visiemmentāliem konceptiem. Kurš nav to sapratis, ir vergs savām domām.

J: Pēc ilgas mantras lietošanas, vai tā izzudīs?

M: Abi - gan mantra gan ticība mantrā izzudīs. Mantrai ir nolūks. Indijāmantrai ir liela iedarbība. Koncentrējoties uz mantru, forma, kas ieliktamantrā, parādīsies no ētera, bet tas viss ir laika ierobežots. Cilvēks irattīstījis visādas lietas sevis paša saglabāšanai, apziņas saglabāšanai.

Man vairs nav daļas, vairs negribu ķermeņa vai dzīvības elpas

28

turpināšanos. Šis trīs stāvokļu un trīs atribūtu saišķis ir dzimis, un lai kas notiktu,

notiek ar to saišķi, un man nav gar to daļas. Tāpēc esmu pilnībā bezbailīgs,bez nekādas reakcijas uz slimību, kas būtu traumatiska citiem.

Esot zinājis, ka neesmu tas, kas ir dzimis, tomēr ir kaut kāda mazapieķeršanās tam, ar ko esmu sevi asociējis ilgu laiku - tā ir kripatapieķeršanās, jo esmu ar to asociējies astoņdesmit četrus gadus. Piemēram,es satieku kādu no savas dzimtās pilsētas, ko esmu pazinis ilgus gadus, viņšnāk un viņš aiziet, un es dodu viņam ardievas, un te ir tā kripatapieķeršanās, jo pazīstu viņu jau ilgus gadus.

Apziņa, kas ir dzimusi, domā, ka tā ir ķermenis, un strādā caur trīsgunām, bet man ar to nav nekāda sakara, visa šī lieta ir ilūzija.

J: Vai pēc nāves būs atmiņu turpināšanās?

M: Tikai, ja ir cukurniedre vai cukurs, būs saldums. Ja ķermeņa nav, kā varbūt atmiņu, esība pati vairs nav.

J: Kā var zināt, kas paliek?

M: Šajā istabā ir divdesmit cilvēki, visi divdesmit aiziet; kas paliek, ir te,bet tas, kas aizgājis, nevar saprast to, kas ir te. Tad tajā Parabrahman, kas irbez atribūtiem, bez identitātes, nenosacītajā, kas tajā ir, lai jautātu?

Šis ir jāsaprot, bet nevis kādam: pieredzei un pieredzētājam ir jābūtvienam, tev ir jāpaliek par pieredzi. Kāds ir šis Parabrahman? Atbilde ir, kasir Bombeja? Nedod man ģeogrāfiju vai Bombejas atmosfēru, dod man saujuBombejas. Kas ir Bombeja? Ir neiespējami to pateikt, tā arī ar Parabrahman.Nav Parabrahman došana vai runāšana par to, tu vari tikai būt Tas.

J: Mēs gribam stāvokli, ko Maharadž bauda.

M: Mūžīgā Patiesība ir te, bet priekš vērošanas tā neder. Atmet šomācīšanos reliģijas vai garīguma vārdā, vai jebko, ko mēģini studēt. Daritikai vienu lietu, tā esība vai apziņa ir Dievišķais princips; tā ir te, kamērdzīvības elpa ir te - tā pašreiz ir tava daba. Pielūdz tikai to. Tā esība ir kautkas kā saldums cukurniedrē, paliec savas esības saldumā, tikai tad tusasniegsi un paliksi mūžīgajā mierā.

J: Es jūtu dzīvības spēka enerģijas polarizēšanos un pastiprināšanos savā

29

ķermenī, kad esmu Maharadž tuvumā.

M: Praktizējot meditāciju, dzīvības spēks tiek attīrīts, un kad tas ir attīrīts,Sevis gaisma spīd, bet darbinošais princips ir dzīvības spēks. Kad šīsattīrītais dzīvības spēks un Ātmana (Sevis) gaisma savienojas, tad koncepts,prāts, iztēle, viss tiek paņemts prom. Dzīvības spēks ir darošais princips untas, kas dod personai jūtīgumu, ir apziņa.

J: Tas ir tas, ko šiva un šakti tradīcija vēstī?

M: Šiva nozīmē apziņa, un šakti ir dzīvības spēks. Cilvēki ir devuši dažādusvārdus, bet ir aizmirsuši pamatprincipu.

Vienkārši sēdi kontemplācijā un ļauj apziņai sevi atvērt. Ko tu esi sapratis?

J: Šī apziņa sāk vairāk apjaust sevi, un prāna, ķermeņa enerģijapastiprinās un polarizējās, tā šķiet daļa no attīrīšanās.

M: Kad šī apziņa un prāna šakti (dzīvības spēks) savienojas, tie tiecas iet unpalikt noturīgi Brahma-randrā, tad visas domas apstājās. Šis ir samādhisākums. Tad nākam atpakaļ, un dzīvības spēks uzsāk savas normālāsaktivitātes.

9. jūlijs, 1980

Maharadž: Saproti, ka tas nav indivīds, kam ir apziņa, tā ir apziņa, kasieņem neskaitāmas formas. Tas kaut kas, kas ir dzimis vai kas mirs, irpilnībā iedomāta vienība. Tas ir neauglīgas sievietes bērns.

Šī pamat-koncepta "es esmu" prombūtnē nav doma, nav apziņa.

Jautātājs: Maharadž ir teicis, ka, ja paliec apziņā, esībā, tas automātiskinotiks, ka tu transcendēsi apziņu. Vai tā ir, vai nekas cits nav jādara?

M: Iedomājies, es sēžu te un tu atnāc, es uzzinu, ka tu esi, vērošana notiekautomātiski. Vai kaut kas tika darīts? Nē. Tas ir tieši tā. Tas ir vienkārši.Tev vajadzētu saprast. Tieši kā zaļš mango paliek nogatavojies mango, tasnotiek. Daudzi paliek apmierināti apziņas stāvoklī.

30

J: Es nebūšu apmierināts, kamēr nebūšu Maharadža stāvoklī.

M: Vienalga, ko pašlaik iedomājies par sevi, kad no tā tiec vaļā, lai kādatava patiesā daba, tā ir spontāna. Paliec Guru vārdos.

J: Kad tiek lasīta Maharadža mācība, ļoti gribās būt viņa kompānijā. Te irkaut kas ļoti tā atdzīvinošs. Vai tas ir svarīgi vai esenciāli?

M: Ir ļoti derīgi tikt vaļā no visām šaubām. Tāpēc ir nepieciešami jautājumiun atbildes. Šī ir vieta, kur tiec vaļā no visiem konceptiem. Kokiem, kas irlīdzās sandal-kokam, ir tā pati smarža tuvības dēļ.

Kas ir Pats? Ja tu gribi izplesties, visa pasaule ir manifestācija. Tajāpašā laikā tā ir mazītiņa - esība sēklā - kā atoms, "es esmu" adataspieskāriens.

Tas ir pats mīlestības avots. Te ir tāds potenciāls, nodrošinot mīlestībuvisai pasaulei, tas paliek sēklā "es esmu", pārpalikums ir tas "es esmu". Tas"es esmu" adatas pieskāriens ir visas esences kvintesence.

Ir stingri jāturas un jātic Guru vārdiem. Te es neatkārtoju vai neimitējuto, ko citi svētie dara. Es nesacīkstos ar nevienu reliģiju. Man nav poza vainostāja uz neko, pat ne uz to, vai esmu vīrietis vai sieviete. Brīdī, kadpieņem jebkādu pozu vai nostāju, tev par to ir jārūpējas, sekojot konkrētāmdisciplīnām, kas saistās ar šo pozu. Es palieku tikai Sevī.

Es neticu, ka kāds eksistēja pirms manis. Kad mana esība parādījās, tadviss parādījās. Pirms manas esības nekas nebija. Pirmsākumā es esmu beznekādiem traipiem, nekā nepārklāts.

Paramātmans ir Sevis kodols, augstākais Pats. Tā identitāte ir bez traipa,tas ir smalkāks par telpu.

Kāpēc tu mirsti? Saproti pirmo mirkli, kad tu saproti, ka esi. Kā dēļ?Kā?

Kad tu to saproti, tu esi augstākais no Dieviem - punkts no kura vissnāk; sākums un beigas ir tas pats punkts. Neviens nemēģina saprast šo "esesmu" notikšanu. Es, Absolūts, neesmu šī esība.

Meditācijā tavai esībai būtu jāsaplūst pašai sevī, ne-duālā stāvoklī.Paliec rāms. Necenties izrāpties no tavu konceptu dubļiem, tu tikai iegrimsidziļāk. Paliec rāms.

31

15. jūlijs, 1980

Maharadž: Kāds ir manis teiktā efekts uz tevi?

Jautātājs: Jebkas, ko Maharadž ir teicis, ir patiesība, bet es pieprasu, laiviņš parāda man arī ceļu. Maharadž saka, ka sādhana nav veids, betpārliecība, ka es esmu apziņa, ir ļoti grūta lieta. Es praktizēju.

M: Kas praktizē? Tam nav formas, tas atrodas šajā ķermenī. Cik ilgi tasturpināsies, un kas ir, ko iegūt? Paliec tikai Sevī. Līdz tam tas turpināssādhana; kad tas nostiprinās Sevī, objektīvais, persona, kas praktizē, unpraktizēšanas process pazūd. Sankalpa norāda uz vajadzību, mērķi.

J: Kas ir sankalpa?

M: Tu gribi grādu medicīnā, tā ir sankalpa. Sādhana ir studēšana, prakse,mājas darbi. Tu gribēji mani šodien satikt, tā ir sankalpa. Tu nāci uz šejieni,kāpi pa kāpnēm, tā ir sādhana. Tai sankalpa nav forma, tam, kas veidosankalpa, arī nav forma. Tikmēr kamēr identificējies ar formu, prakseturpināsies. Kad sasniedz mērķi, kas ir, ka neesi ķermenis-prāts, tad praksesnav.

Tev ir liela ticība Bhagavād Gītā: vai tā ir?

J:Jā.

M: Gita ir Kunga Krišņas dziedāta dziesma. Viņš to dziedāja tieši, kā es šorunu dziedu tev tagad; šis ir Rg Gita. Tu esi lasījis Bhagavad Gita, atkārtojisto, atcerējies to; bet kas ir svarīgi? Tev ir jāuzzina tas Krišņa, kas dziedājaGitu. Tev ir jātiek pie šīs zināšanas, kas viņš ir.

Vai tā nav inkarnācija? Īsumā, no nekā tiek ieņemta forma; ne-kasnolaižas formā, tas ir Avatārs. Parasti mēs sakām, ka no nekā uzrodaspersona, bet par šīm lieliskajām personām, lieliem svētajiem, tu teiksiAvatārs. Vai tu mēģini saprast to Krišņa? Nē, tu veido noteiktus konceptusun mēģini saprast viņu. Tas nav pareizi. No nekā viņš bija - kā tas notika?Šo inkarnāciju tev ir jāsaprot, nolaišanās Avatārā vai formā; kas tas ir?Pirms inkarnācijas tai personībai nebija zināšana par sevi, pēc nolaišanāsšajā inkarnācijā viņš sāka sevi zināt. Kādi ir tavi komentāri?

32

J: Pirms Avatāra viņam nebija zināšana par sevi?

M: Pirms nolaišanās šajā Avatārā šī zināšanas kvalitāte nebija te.

J: Bet Parabrahman...

M: Tie visi ir konceptuāli nosaukumi un vārdi; tie ir važas uz tevis. Tavākodola Sevī nav nosaukumu vai vārdu aplikumu, ārēji tu tos esi pieņēmis.

Jebkura iemiesojusies persona ar zināšanu "es esmu" veic savasaktivitātes šajā pasaulē tikai caur vārdu. Iekšējais kodols, "es esmu" ir bezvažām. Kad ir saprasts, ka es esmu tikai tas "es esmu", bet ne šī važotāforma, nav vajadzīga atbrīvošanās, tā pati par sevi ir atbrīvošanās.

Tu zini vēsturiskos faktus par Šri Krišņu no galvas, bet tev ir jāzina, kasšī inkarnācija ir. Vārdi ir rokas dzelži, jūgs. Katra persona ir ievažota tāsidentificēšanās ar ķermeni dēļ. Bez tā vārda un formas, lūdzu, turpini runātun taujāt.

J: Vienīgie vārdi, kas man ir, ir vārdi ar nosaukumu un formu. Tie irpateicības vārdi. Pateicības par to, ar ko Maharadž ir mani ir svētījis kopššeit esmu. Pat redzēt viedo savā dzīves laikā neaptverama svētība, unsaņemt tik daudz svētības no viņa šo instrukciju formā pārņem mani,absolūti nav veida, kā es varētu pateikties.

M: Ko tu domā ar svētību? Svētība nozīmē, ka tu esi atnācis pie manis. Esun tas 'tu' ir tikai viens. Tas, ka saproti, ka esam viens, ir svētība.

J: Laikos kā šie tā ir visgrūtākā lieta, ko saprast.

M: Svētība nozīmē visu kopā, pilnību, nav fragmentācijas.

J[cits]: Kāpēc es esmu izstumts trimdā? Kāpēc es nevaru redzēt patiesību?

M: Tu esi trimdā, jo tu identificējies ar ķermeni-prātu un atmiņu ka esiķermenis. Atmet šo identitāti un to atmiņu, un tad jebkas, ko redzēsi, būspatiesība.

Šī ir ļoti reta, ļoti vērtīga iespēja, kurā tev ir šo trīs lietu saplūdums:ķermenis, dzīvības spēks un "es esmu" pieskāriens, un ar šo vien tu variaizsniegties līdz pat Absolūtam - tu vari palikt Absolūtajā.

Garīguma vārdā cilvēki dara dažādu veidu aktus kā džapa, grēkunožēlošana utt. Kad tu pieņem šī aktiera pozu, tu tiec pakļauts disciplīnām,

33

un tāpēc visas ciešanas, kas saistās ar to. Tas tevi nenovedīs pie Augstākā,pie Absolūta.

Tev pirmais solis ir pielūgt to dzīvības elpu; te tev ir jāfokusē savauzmanība uz to dzīvības elpas pulsāciju - un kopā ar to turpini vārdu -džapa. Kad tu to dari, dzīvības elpa tiks attīrīta, un attīrīšanas procesā šīesība atvērsies. Arī Dieva vārda izteikšana ir koncentrēšanās uz dzīvībaselpu. Mantras nozīme ir, ka tu neesi vārds vai forma.

Visas 24 stundas šī dzīvības elpa vai dzīvības spēks caur dažādāmuztverēm ieraksta visu tavu pieredžu bildes un atceras, kas ir tā vērts. Vai tuto vari izdarīt ar savu intelektu?

J[jaunpienācējs]: Es redzēju rakstu "Mountain Path" [Šri Ramanašramizdevums] par Maharadžu un esmu atnācis lūgt viņa svētību.

M: Tavi garīgie ieguvumi, viss ir ļoti labi, bet, kad tu realizē sevi, tunonāksi pie slēdziena, ka viss ir nevajadzīgs, liekvārdīgs.

J: Tāpēc es taujāju pēc Maharadža svētības - lai man būtu tā pieredze.

M: Augstākajā stāvoklī pieredzes nav. Pieredze, pieredzēšana, pieredzētājs- viss ir tikai viens.

J: Vai Maharadž var pagrūst uz priekšu, lai sasniegtu to stāvokli?

M: Kāds jau tev ir devis grūdienu, un tāpēc esi uz šejieni atnācis. Nopriekšpuses tu tiec grūsts atpakaļ. Atkāpies avotā. [citam] Vai tavarunāšanas mašīna ir salūzusi?

J: Pirms es ieguvu šo ķermeni, vai es kaut ko zināju?

M: Tu biji perfekts, pilnīgs.

J: Tikai tā dēļ, ka esmu ielikts šī ķermeņa kastē, es ciešu.

M: Kā tu nonāci pie saviem vecākiem? Apdomā to.

J: Man bija vēlme?

M: Šoreiz pieņemsim, ka tev bija vēlme, bet labāk saki man, kā tu nonācipie tiem vecākiem?

34

J: Es nezinu.

M: Jebkas, ko tu nezini, ir perfekti. Jebkas, ko tu zini, ir ne-perfekti,maldīgi.

J: Tikai tā dēļ, ka esmu šajā ķermenī, esmu agonijā vēlmē būt perfekts, kādses neesmu.

M: Kāpēc tu uztraucies par būšanu šajā ķermenī?

J: Kas uztraucās? Tas nevaru būt es.

M: Kas uztraucās, neesi tu, tā ir inteliģences darīšana. [Angļu valodāMaharadž saka "Tu...Nē!"] Tagad es runāju angliski.

J: Angļu valoda ir svētīta.

M: Mana mācība ir izplatījusies starp ārzemniekiem angļu valodā. Ļotiinteliģenti cilvēki, ļoti attīstīti, tūkstošiem viņu. Skaistums ir tajā, ka manamācība būs par ugunsgrēku ārzemēs. Tā izplatīsies Amerikā un no turienesatpakaļ uz Indiju. Kad indieši to saņems, viņi teiks "Tai ir ārzemniekuapstiprinājums, tāpēc es to pieņemšu."; tāda ir indiešu daba. Tādi ir indieši.Ja kāds dodas uz Ameriku vai Angliju strādāt, pat mazgāt traukus, kad viņšatgriežas, daudzi ies viņu apskatīt un dāvāt rotu vītnes; tāda ir mūsu daba.

J: Ramana Maharši bija liels svētais, viņš netika zināts Indijā. Kad PaulBrunton uzrakstīja angļu valodā grāmatu par viņu, visi gāja pie viņa unviņš palika slavens.

M: Es tam piekrītu. Ramana Maharši bija Paul Brunton atrasts, un es tikuMaurice Frydman atrasts.

19. jūlijs, 1980

Maharadž: Šajā garīgajā hierarhijā no rupjākā uz smalkāko tu esismalkākais. Kā to var realizēt? Pats pamats ir, ka tu nezini, ka tu esi, unpēkšņi esības sajūta parādās. Brīdī, kad tā parādās, tu redzi telpu, mentālutelpu; to smalko debesīm līdzīgo telpu, stabilizē sevi tur. Tu esi tas. Kad esi

35

spējīgs stabilizēties tur, tu esi tikai telpa. Kad šī telpai līdzīgā identitāte "es esmu" izzūd, telpa arī izzudīs, telpas

nav. Kad tas telpai līdzīgais "es esmu" izzūd, tas ir mūžīgais stāvoklis,

nirguna, nav formas, nav esības. Īstenībā, kas tur notika? Šī ziņa "es esmu"nebija ziņa. Šī aspekta sakarā, es nevaru daudz runāt, nav iespēju to ieliktvārdos.

Jautātājs: Vai Maharadž ieiet samādhi?

M: Esmu stabilizējies Augstākajā. Nav ieiešana samādhi vai nonākšana nosamādhi; tas ir beidzies.

J: Vai mums ir jāturpina meditācija?

M: Tas nenozīmē, ka šis ir iemesls tev atmest meditāciju, tev ir jāturpinameditāciju, kamēr tu nonāc stāvoklī, kur jūti, ka meditācijas vairs nav. Kadmeditācijas mērķis ir sasniegts, tā pati atkritīs.

J: Kurš ceļš ved uz Augstāko stāvokli?

M: Nav jautājuma par ieiešanu tajā stāvoklī. Tu esi Augstākajā stāvoklī, betjebkāda nezināšana, kas tev ir, atkritīs.

Ārsti man ir devuši padomu nerunāt, tāpēc es nerunāju.

J: Vai ir griba nemirt un zaudēt ķermeni?

M: Viedajam par to nav darīšana.

J: Vai ķermenim ir griba, ne Sev?

M: Tu varētu teikt kaut ko tādu; tā ir esības administratīvā darbība. Tā ir sarežģīta mīkla. Tev ir jāatmet viss, ko zini, viss, ko esi lasījis, un

jābūt stingrai pārliecībai par To, par ko neviens neko nezin. Nevar dabūtnekādu informāciju par To, un par To tev ir jābūt stingrai pārliecībai. Cikgrūti tas ir.

Pārsvarā cilvēki sasniedz to stāvokli, kas ir, bet neviens nesasniedz tostāvokli, kas nav. Ļoti reti kāds var sasniegt to stāvokli. Tas transcendēvisas zināšanas.

Pati svarīgākā ir tā zināšana "es esmu". Paņem to, uztver to kā savu. Ja

36

tā nav te, nekas nav. Visu posmu zināšanas tiks iegūtas tikai ar šīs zināšanas"es esmu" palīdzību.

No Absolūta, ne-zināšanas stāvokļa, spontāni šī apziņa "es esmu"parādījās - nav nodoma, nav iemesla. Spontāni tā atnāca, ar nomodasstāvokli, dziļu miegu, piecu elementu spēli, trīs Gunām un Prakriti unPuruša. Tad tas apskauj ķermeni kā sevi un tāpēc identificējas kā vīrietis vaisieviete. Šai esībai ir pašas mīlestība būt: tā grib palikt, iemūžināt sevi, bettā nav mūžīga.

Šī pārejošā izrāde varētu tikt pielīdzināta sekojošai situācijai:iedomājies, ar mani viss bija kārtībā, tad pēkšņi paliku slims, un dakterisman iedeva zāles. Pēc trīs dienām drudzis pārgāja. Tā šis trīs dienu drudžaposms ir "es esmu" apziņa. Tieši tā pat - pārejoša izrāde, laika ierobežotsstāvoklis. Šim principam patīk būt, un nedrīkst to noniecināt - tas ir patsDievišķais princips. Šī esība satur visu kosmosu.

Ir teikts, ka šis viss ir nereāls. Kad tam tiek piešķirta nerealitāte? Tikaitad, kad tiek saprasta šī pagaidu fāze. Un saprašanas procesā tiek būtsAbsolūtā, un no turienes šis tiek atpazīts kā īslaicīgs, nereāls stāvoklis.

Savā pašreizējā stāvoklī neesmu spējīgs daudz runāt. Grūtība ir tā, ka tuvisu laiku esi pieņēmis šo kā reālu, un man ir jāpierāda, ka tā nav, un irdaudz jārunā, ko neesmu tagad spējīgs darīt. Tad ejiet tagad, darietbadžānus.

20. jūlijs, 1980

Maharadž: Tev ir pieredzes šajā pasaulē caur ķermeni un prātu, bet ko tuzini par savu identitāti? Tev par sevi ir izveidots attēls, bet tāda identitāte irtikai īslaicīga lieta.

Jautātājs: Kas ir prāts?

M: Prāts ir dzīvības elpas valoda. Tā prāta-valoda runās tikai pariespaidiem, ko ir savākusi. Zināšana "es esmu" nav doma, bet vēro domas.

No prānas, pranava, skaņas sākums, skaņā ir mīlestība būt.Visiekšējākais, smalkākais princips ir tas tirdošais "es esmu, es esmu", bezvārdiem, caur ko tu zini, ka esi. Tam nav formas vai attēla, tā ir tikai esība,

37

mīlestība būt. Para šakti ir esība vai mīlestība būt. Nākamais para šakti posms ir para

šunti, veidošanās, bet vēl ne uztverama. Nākamais posms ir prātaformēšanās: valoda formējās prātā, nākamais ir vārdu eksplozija, vokālivārdi. Šajā kur tu esi? Tas ir notiekošs process.

Tev es izklāstu ļoti slepenas zināšanas par tevis paša esību, kā tā atnāca- par to es runāju.

Šī rotaļa tikai notiek; tu tajā nepiedalies. Kad tu esi nezinošs, tu domā,ka piedalies šajā manifestētajā pasaulē. Nav neviena, kas strādātu arnodomu - tas notiek spontāni. Tu nevari piesavināt neko no šī procesa. Kadbūsi pietiekoši zinošs, tu nāksi pie slēdziena, ka šī esība ir ilūzija.

J: Kas atpazīst, ka šī ir ilūzija vai neziņa?

M: Tikai tas viens atpazīst vai vēro visu, kas ir neziņa. Tas viens nevarsaprast To vienu, viņš var vērot un saprast tikai neziņu. Kas atpazīst šo visukā neziņu, tas viens ir zinošs. Kāpēc tu mani sauc par džnāni un klausiesmanās runās? Jo esmu atpazinis un sapratis to bērna neziņu, esību, un esmuto transcendējis.

Beigās tev ir jāsaprot, ka tas princips, ko tu izmanto, lai runātu,kustētos, darbotos šajā pasaulē, neesi tu.

J: Esmu lasījis un klausījies tik daudz stāstus par dažādiem pagātnesviedajiem un personībām, un visi viņi bija tik atšķirīgi, viņi dibinājadažādas sektas utt. Kāpēc tas tā ir?

M: Laika un vietas apstākļu vadīti viņi ir mācījuši savus konceptus, bet tieir koncepti domāti tikai tam periodam, tai situācijai, un tad viņu koncepti irizveidojušies par reliģijām.

Visi jūs uzskatāt, ka esat ļoti zinoši garīgumā. Pirms tu domā gūtjebkādu labumu no jebkā, pirmais no visa, atrodi, kas ir tava identitāte.

21. jūlijs, 1980

Jautātājs: Kāpēc es ieņēmu šo formu?

38

Maharadž: Jo tu biji muļķis. Ja tu būtu zinājis jebko par to, tu nebūtu nācispasaulē.

J: No sākuma man nebija forma, vai tā tas ir?

M: Jā, pat tagad tev nav formas. Tā nav tava forma, tā ir sēklas forma.

J: Vai tā nav sēklas daba, ka tā aug, kā no sēklas izaug koks?

M: Tā ir tās daba.

J: Tad neesmu vaininieks. Sēklai ir jābūt muļķai.

M: Jo sēkla ir muļķa, tā ir tādā veidā atnākusi. Sēkla ir oriģinālais muļķaisstāvoklis, tomēr tik lieli nosaukumi ir doti tai sēklai. Sēkla ir pārejoša, un irpilna pasaule ar sēklām. Visi pieci elementi, visa objektīvā pasaule ir tajāsēklā. Tu neesi sēkla - tu esi sēklas vērotājs.

Daudzus gadsimtus rietumu cilvēki nebija ieinteresēti garīgajās lietās,bet tagad viņi ir sapratuši, ka par spīti visām viņu bagātībām, viņi netiek pieīsta miera, tāpēc viņi tagad meklē patiesību. Jo tuvāk tu nokļūsti patiesībai,jo vairāk tu zaudē interesi pasaulīgās lietās. Tādam nebūs konkrētu interešupasaulē, bet rīkosies kā parasts cilvēks.

Garīguma summa un saturs ir nekas cits kā nonākt pie lēmuma, izspriestpar Sevi, Dievu un pasauli - kas tas ir? No sākuma ir jātiek vaļā no šījautājuma.

Šī pasaule ir piepildīta ar savtību tavas asociācijas ar ķermeni dēļ. Kadbeidzot zini, kas šie principi ir, tu izzudini personību, un procesā savtībaizzūd, jo tu vairs neesi indivīds.

J: Kā es varu būt savā patiesajā stāvoklī un zaudēt savas bailes?

M: Tu jau esi savā patiesajā stāvoklī. Prāta dēļ uzrodas dualitāte un tādēļtev ir bail. Šī asociācija ar ķermeni un prātu ir mīlestības uz ķermeni-prātudēļ; tas aizies, tāpēc visiem ir bail no nāves.

J: Pasaule man tiek maņu dota. Kad tu ej pāri esības stāvoklim, vaipieredzi pasauli?

M: Te nav iešanas pāri jautājums. Es neesmu piedzimis, nekad nemiršu.Kas ir - ir visu laiku. Iet pāri ir tikai ideja domāta, lai tiktu vaļā no visām

39

citām idejām, ko esi savācis. Domā par dzimšanu. Vai tu jebko zini par savudzimšanu?

J: Nē, es nezinu, ka esmu piedzimis. Es jūtu, ka īstenībā neesmu piedzimis,tomēr pasaule šķiet reāla.

M: Neuztraucies par pasauli. No sākuma sāc šeit: "es esmu", un tadnoskaidro, kas ir pasaule. Noskaidro šī "es" dabu.

J: Kāpēc jānoskaidro par "es", kas ir nereāls?

M: Tā ir sēkla, no kā viss nāk. Ja sēklas nav, pasaules nav. Kā tu esi nācisšajā tā sauktajā objektīvajā pasaulē? Šeit viss tiks noslaucīts. Es tevi ielūdzutevis paša interesēs doties mājās.

22. jūlijs, 1980

Maharadž: Visas šīs diskusijas ir ideju apmaiņa un mentāla izklaide,domāti laika nosišanai.

Jautātājs: Ja nav piepūles, tad nekur netiek.

M: Nedomā, ka ir jādara uzlabojumi, jābūt progresam. Tu turpināsi kaut kodarīt, pat ja tas ir konceptuāls, bet tas, kas saprot jau ir tur, ko darīs viņš?

J: Jā, bet vai šeit nepaveras milzīga aina sevis maldināšanai?

M: Kas ir šis, kas tiks sevis maldināts?

J: Empīriskais ego.

M: Te nav vienības. Fenomenālam objektam nav iespējams neko sasniegt,un šis ir tikai fenomenāls objekts.

J: Vai nav jāpieliek piepūle, lai stāvētu atpakaļ sevī?

M: Neko nedarīt nozīmē kāda veida darīšanu?

J: Mūsu normālais dzīves veids ir identificēšanās. Ja stāvam malā, vai ir

40

kvalitatīva atšķirība?

M: Turpini savu izklaidi, bet nedomā maldīgi, ka tu kaut ko dari.

J: Kad saku, ka esmu Dievs, kāpēc cilvēki man neklanās?

M: Ja patiesi esi sapratis, ka esi Dievs, pirms šī pārliecība nāk, tu jau būsizaudējis savu identitāti, tu būsi saplūdis ar visu manifestāciju, tāpēc kuršgaidīs ko atnākam un klanāmies?

J: Vai ir tāda lieta kā darīt aiz vēlmes? Ja kāds cenšas būt nomodā, sakamantru vai meditē, un turpina sevi vilkt atpakaļ no miega, vai viņš nekonedara?

M: Meklētāja posmā tas, ko viņš dara, varētu būt pareizi, bet drīz viņšatradīs, ka meklētājs izzūd meklēšanā. Kad meklētājs pazūd, nav jautājumapar darīšanu. Vēlāk meklētājs sapratīs, ka tā nebija viņa patiesā daba, kas šovisu darīja, bet tas, kam ir uzlikta etiķete "piedzimis" - tā ir apziņa, kasidentificējusi sevi ar ķermeni un nomodas un miega stāvokļiem. Šis visssaišķis ir tas, kas dara, un viņš nav tas. Šis ķermenis ir uztverams, bet manapatiesā daba ir Tas, kas bija pirms ķermenis un apziņa sāka eksistēt. Viss,kas tiek jutekļu redzēts, prāta interpretēts, ir parādīšanās apziņā, un navpatiess. Es tev nesaku neko, kas manai pieredzei ir svešs, saku, ko esmusapratis un piedzīvojis. Tas ir ļoti vienkārši: šis ir laika ierobežots, un viss,kas ir laika ierobežots, ir nepatiess, jo laiks pats par sevi ir koncepts.

Tas, ko tev saku, ir balstīts uz vienkāršu faktu, kā tas ir balstīts manāpieredzē. Ja šajā brīdī tev tas kā koncepts patīk, pieņem to. Savādāk nē.

Ja vispār gribi kaut ko darīt, dari to, ko nevari nemaz darīt. Tas ir ne-esības stāvoklis.

J: Prātā ir pastāvīgs nemiers, gaidošs kaut ko realizēt; tas pats par sevišķiet šķērslis.

M: Vai tu esi pirms prāta vai pēc?

J: Pirms prāta.

M: Tad nesatraucies par prātu. Izmanto savu prātu tik, cik ir noderīgi tavāmnormālajām dienas darīšanām, ne vairāk.

41

M: Tas zinošais tikai vēro vai anulē jebkādas pieredzes, kas iegūstamascaur prātu, kā bez-saturīgas. Visa šī pasaules spēle notiek prāta valstībā; kadtu saproti, ka neesi prāts, kādā veidā tas tevi var uztraukt? Šī ir īslaicīgafāze, neperfekta, neadekvāta.

J: Pat esība ir neperfekta, īslaicīga fāze?

M: Tā apziņa ir pārtikas esences ķermeņa produkts; ķermenis ir degviela, arko esība tiek uzturēta. Vai tu nenovēro, kas ir ķermenis? Vai tas navpārtikas un ūdens kumoss? Pašreiz tu esi šīs esības ievilkts, bet tu -Absolūts - neesi šī esība.

J: Tas, ko tu saki, ir, ka pat esība, veids kā atpazīt caur prātu, nav tas, kātas ir īstenībā?

M: Uztver to tā: šis ir tik pat laba vai slikta pieredze kā sāpošs vēders vaimugura. Manā patiesajā stāvoklī man nekad nav bijusi sāpe, bet, kad esībate bija, pēkšņi es sajutu sāpi. Tā esība saplūdīs, izzudīs, es esmu perfektaisstāvoklis, kad esības nebija. Es droši zinu, ka esība nebija. Tā pat kā man irjācieš hroniska kaite, man ir jācieš šī esība. Tikai saproti, kādā līmenī esrunāju, uz kādu līmeni es tevi vadu.

Tik iedomājies kādā lidojumā šī garīgā saruna ir nonākusi. Visurnormāla garīgā pieeja skaitās pielūgt šo apziņu ar tik daudz nosaukumiem,bet man tā ir sāpe, un gribu no tās tikt vaļā.

23. jūlijs, 1980

Jautātājs: Maharadž saka, ka vienīgais, kas nepieciešams, ir būtapjautošam. Prāts turpina šaubīties, precīzāk, turpina teikt, ka ir jābūt vēlpraksēm, ir kaut kas vēl jādara.

Maharadž: Visas aktivitātes ir apziņas, prāta, dzīvības spēka laukā. Prātazinātājs ir tikai liecinieks. Tas nekur neiejaucas.

Guru svētība nozīmē zināšanu, ka esi. Kad stabilizējies šajā pārliecībā,tā atvērsies un dos tev visas zināšanas, un tā ir svētība.

Ja tu esi tur, tad viss neizmērāmi ir tur. Tu nepiešķir nozīmīgumu

42

faktam, ka tu esi - tu esi aizrāvies ar visu manifestāciju, kas ir tavas esībasizpausme.

J: Man ir tendence skatīties uz ārpusi pretēji iekšpusei.

M: Tā ir tavas esības īpašība, ne tevis, Absolūta. Tu esi apskāvis ķermeni kāSevi. Tas arī ir virspusēji, tu taču nezini, kas notiek tava ķermeņa iekšpusē.

J: Taisnība. Es nezinu, kas notiek ar maniem orgāniem vai ko tie dara.

M: Visi pasaulē notiekošie notikumi, to eksemplāri notiek arī ķermenī.

J: Tas, kas ir, Sevi nezin?

M: Tajā stāvoklī tu nezini, ka esi. Ar esības rīku vai palīdzību tu zini, ka esi.

J: Ar šo rīku mēs mēģinām iet pāri, transcendēt?

M: Nemēģini iet pāri apziņai, tikai ieraugi, saproti, kas ir esība, tādā veidātriks nostrādā. Pierādījums, ka apziņa nebija, ir tikai tevī. Tu, Absolūts, esitā pierādījums. Spontāni, nesaukta šī esība atnāca, un šī esība tiek tevis,Absolūta, vērota. Uzdod jautājumus - tādas iespējas tev vairs nebūs.

J: Degsme ir ne tik daudz jautājumu uzdošanā cik vienkārši būšanā arMaharadž.

M: Tas ir diezgan pareizi. Tikai sēžot šeit klusi un klausoties sarunas vien,tavs prāts tiks iznīcināts. Ja gadījumā prāts dīgst atkal, tu aizsteidziespriekšā uzdodot jautājumus.

Prāts dīgst, izpaužot sevi dažādos konceptos. Neidentificējies ar to, ļaujtam iet. Neesi klients saviem prāta konceptiem.

J: Lietas kā ēst gādāšana, regulāra ēšana, naudas pelnīšana visi ir prātakoncepti un tiek prāta atbildēti. Ja netiek atbildēts uz šīm lietām, tad kā tiekdzīvots?

M: Katrā ziņā nodarbini prātu, bet nepazaudējies prātā. Vēro prātu, esi prātaplūsmas liecinieks.

43

26. jūlijs, 1980

Jautātājs: Esmu ieradies pie Maharadž cerībā, ka viņš maniemmeklējumiem padarīs galu.

Maharadž: Vai vari man izstāstīt, ko esi sapratis?

J: Viss ir koncepti, viss ilūzija.

M: Jā.

J: Es neticu procesiem, kam nepieciešams laiks un disciplīna, esmu to visudarījis. Gribu, lai tas beidzas.

M: Pamata faktam - ka tu neesi ķermenis - ir jābūt jau skaidram. Tudarbojies pasaulē un domā, ka dari to darbošanos, bet, kas patiesībā notiek,ir šis: dzīvības spēks, kad tas iznāk ārā domās un vārdos, ir prāts, tātad tas iršis prāna prāts, dzīvības spēka prāts, kas ir darošais princips. Esība, apziņair Dievs, kas vēro dzīvības spēku un prāta plūsmu darbojamies. Tasneiejaucas; tas tikai vēro. Tavas nelaimības iemesls ir tas, ka domā, ka tudari.

J: Es saprotu, ka jebkas, ko saku, ir koncepts, kas paceļas no manasapziņas.

M: Ka tu esi, un pasaule ir, abi ir koncepti. Tev tas ir jāzina.

J: Kā šī zināšana darbojas? Es domāju: tu saki man vārdus, un nāksapratnes sajūta. Vai tas ir mentāls process? Vai šajā ir vienība, kas visu šovēro?

M: Prāts saprot pateicoties apziņai.

J: Tad tas viss ir automātisks process?

M: Tas tiesa. Prāts interpretē, lai kāds tas koncepts būtu, pamats ir apziņa,uz kā koncepts šajā mirklī paceļas.

J: Tad ko vispār var sasniegt, ja nevar mainīt šo apziņu un nevarpieskarties, nevar aizsniegt vārdiem? Tas ir te visu laiku, tagad. Tad priekš

44

kā mēs te esam? Darīšana pieder prātam - tas ir skaidrs - tas notiekautomātiski. Tagad redzu skaidri. Gribu, lai šis prāts atdodas apziņai. Vaisaproti?

M: Visa šī konceptualizēšana, visa šī artikulācija ir sākusi notikt tikai pēcpirmā koncepta, ka tu esi, parādīšanās. Kāda bija pozīcija pirms šiskoncepts parādījās? Vai tajā laikā tev bija jebkādi koncepti, jebkādavajadzība?

J: Kā dziļš miegs?

M: Šis koncepts, ka tas ir kā dziļš miegs, nav nepareizs, bet tas vēl joprojāmir koncepts, un oriģinālais stāvoklis ir pāri konceptiem.

J: Kas tagad ir fakts?

M: Ka tu esi nomodā, tagad pats par sevi ir koncepts. Ļauj šim iegrimt.

J: Tā ir filma.

M: Ej atpakaļ uz avotu: pirms šīs esības, "es esmu" koncepta parādīšanās,kāds bija tavs stāvoklis?

J: Es nezinu.

M: Tas, ko nezini, ir tavs pareizais stāvoklis. Viss, kas nāk pēc apziņas, iriegūts, ir kā sāls deva - tas ir nelietderīgs, apziņa ir nelietderīga.

J: Tad meklējumi, visi to aspekti pieder pie tā paša?

M: Izmet ārā katru domu, katru pieredzi, visu, kas notiek pēc apziņasatnākšanas. Nekas cits, bez tās izmešanas ārā kā nelietderīgas, te navdarāms, tikai stingra sapratne, kurā tu arvien vairāk un vairāk iegrimsti.

1. augusts, 1980

Maharadž: Visas tavas pasaulīgās un pārpasaulīgās aktivitātes ir balstītasuz indivīda identificēšanos. Tu kā indivīds gribi atbrīvošanos. Tu paliec par

45

indivīdu, tas ir šķērslis. Lai cik tu iedomātos, ka esi sapratis šīs zināšanas, tikmēr kamēr tu

domā, ka tu kā indivīds esi ieguvis šīs zināšanas, indivīda vienība vēl ir te. Tas, kas ir mazliet progresējis, kas dod viņam kādus taustāmus

rezultātus, ir Jogs, bet, jo viņa paš-identitāte ir te, viņš ir apmierināts ar to,ko sasniedzis kā indivīds.

Tev ir jāsaprot abi šīs esības aspekti, šī zemiskā fiziskā daba, no kurastā ir nākusi, un tajā pašā laikā nav gala šīs apziņas spējai kaut ko darīt, kautarī šis stāvoklis ir dabas ierobežots. Kā var kāds, kas apzinās savu patiesodabu un visu potenciālu, būt apmierināts ar jebko, ko šis ierobežotaisstāvoklis var sniegt?

Turklāt potenciāls, paliekot Absolūtā, ir tik liels, ka cilvēki nespējiedomāties kā varētu būt Absolūtā, kā tas ir - tāpēc viņi var tikai domāt parviņu šajā apziņas stāvoklī.

Jautātājs: Kā var tikt saprasts, ka mēs paliekam apziņā?

M: Tagad tu esi tajā stāvoklī, bet tu vienmēr mēģini spriest no ķermeņa-prāta. Tu vēl esi pieķēries ķermenim-prātam. Pat ja tu varētu dzīvot simtsgadus, tev pat tad patiktos piecu gadu pagarinājums. Absolūtā nav nekāduvajadzību, pat vajadzības zināt sevi.

J: Ir jābūt kādam iemeslam, kāpēc no Absolūta ir pacēlies šis īslaicīgaisstāvoklis.

M: Piecu elementu berzes vai mijiedarbības dēļ šī īslaicīgā fāze irparādījusies. Piemēram, bija divi intīmi draugi, kuru attiecības ilga ļoti ilgulaiku, bet pēkšņi notika berze, kāda nesaprašanās, un uzreiz viņiem bijaķīviņš.

J: Nāves laikā varētu būt ļoti traumatiska pieredze, fiziska un mentāla.

M: Tas nav vienmēr tā. Tam, kas attīrījis prātu no konceptiem, nāve būssvētlaimīga.

Tev ir bijusi liela mācīšanās un garīga gudrība, un pat ar šo visu nāvesbrīdī tu atvērsi savu dienasgrāmatu, kur esi atzīmējis visus savus radus.

J: Ar tavu svētību man būs mierīga nāve, es nevienu neatcerēšos.

46

M: Paliec augstajā stāvoklī. Tev nekas nav jādara, tikai klausīšanās. Jaklausies pareizi, viss notiks. Tagad esmu pateicis tev, kas šī esība ir, tas irpiecu elementu rotaļas iznākums; tā zināšana ir šī pārtikas-ķermeņarezultāts, un tu neesi tas. Tad kādēļ uztraukties par šīs zināšanas aiziešanu?

Vai esi sapratis, ka esi apziņas, kas parādās uz tevis, vērotājs? Tu neesiapziņa, tu neesi zināšana, sat-guru ir tava patiesā daba.

Apziņa nevar būt atšķirta no pasaules un universa, tas ir viens un taspats. Šī ir mana maija, tā ir nākusi no manis, un es zinu, ka neesmu maija.Esmu šī liecinieks, tā ir tikai mana spēle, bet es neesmu spēle.

Šī visa sādhana galējā nozīme esi tu. Lai jebkas ir, tu esi. Neviens līdzšim nav rakstījis šīs lietas grāmatās, daži cilvēki varētu sarakstīt pēc šī.Tam, kas rakstītu, vajadzētu to darīt no zinātniska skata punkta.

To zināšanu, kas parādījās uz manis, es vareni lutināju, un kāds ir tādaszināšanas beigu auglis? Šī zināšana tagad ir apzīmogota ar "Tev ir slimībaun tagad tu aiziesi", es zinu šīs zināšanas, kas parādījās uz manis, dabu. Tuatrodi pats. Es dejoju ar to zināšanu, saucu to par Dievu, un tagad šīzināšana ir apzīmogota kā slima - bet es zinu, kas es esmu, esmu pirms šī.Es sūdzējos sevis paša dabai, un manis paša daba saka, ka šis viss ir lila(spēle), tev nav nekāda daļa gar to. Pati apziņa ir nepatiesa, ko man ar toiesākt? Es esmu balsts - cilvēki domā, ka esmu iemesls, bet neesmu iemesls,esmu balsts.

J: Džnānī esība ir sasniegusi ne-esības stāvokli, tomēr redzamais vēlnotiks, kā viņš rīkosies?

M: Tas ir līdzīgi kā rīkoties sapņu pasaulē, sapņu pasaulē viss notiek, tuneko nedari. No tā augstākā stāvokļa notiek tikai esības un esības aktivitāšuvērošana.

8. augusts, 1980

Jautātājs: Vai mums ir vajadzīga stingra pārliecība, ka pastāv stāvoklispāri apziņai?

Maharadž: Absolūts ir jebkurā gadījumā, tātad nav jautājuma par tavuticību - tas ir.

47

J: Vai stingra pārliecība izmainītu apziņu Absolūtā?

M: Ir tikai viens stāvoklis, ne divi. Kad esība ir te, tajā apziņā tev būspieredzes, bet "es esmu" un Absolūts nav divi. Absolūtā nāk esība, un tadnotiek pieredzes.

Absolūtā nav individualitātes, nav atmiņas, ka es esmu šis vai tas, bet irnepārtraukta viļņošanās.

Man nav nekā pa ausu galam sakāma, vai izlasīta, vai kam ir svētorakstu autoritāte. Man ir sakāms tikai tas, kas nāk no manis paša Sevis.

Jebkas, kas notiek, no Absolūta skata punkta bez zināšanas "es esmu" irļoti dziļš, neierobežots, ekspansīvs.

Esības sfērā sāk notikt fragmentēšanās; tā ir ierobežota, nosacīta, jo šajāesībā mēs mēģinām piesavināt darbību kā savu.

Absolūtā man nav pamata teikt, ka es eksistēju, jo Tas ir mūžībā. Mannav jākomentē sava eksistence. Absolūta Parabrahman stāvokļa dēļ irnākušas un gājušas daudzas inkarnācijas, bet Absolūts paliek visu šoinkarnāciju kustības neaptraipīts.

J: Kāda ir šīs pasaules jēga?

M: Šī ir patiesa meklētāja valoda, ne tā, kas nostabilizējies patiesībā. Nobezgalīgi mazas sēklas ir izaudzis varens koks; vai sēkla atraidīs koku,zarus, lapas utt., apgalvojot, ka šis neesmu es, šis nav mans? Tas notiekspontāni. Lai tas turpina notikt.

J: Vai šī "es esmu" sajūta ir nepieciešams pavediens Absolūta stāvokļasasniegšanai?

M: Absolūts stāvoklis nevar tikt sasniegts. Tas ir tavs stāvoklis. ArAbsolūta stāvokli notiek apziņas vērošana.

J: Cik ilgi ir jāpraktizē?

M: Cik ilgi tu praktizēji, lai kļūtu par sievieti? Pirmais posms ir transcendēt ķermeņa-prāta sajūtu, tas ir viegli, bet

transcendēt apziņu ir ļoti grūti. Esība ir ļoti spēcīga potenciāla zināšana, tāsdēļ tev ir visa cita zināšana, tāpēc ir grūti tikt vaļā no šīs zināšanas.

J: Vai tas ir atsevišķs no Nemanifestētā?

48

M: No tava skata punkta tas ir atsevišķs; no mana tas nav atsevišķs. ŠriKrišņa teica, ka jebkas, kas ir, ir tikai es. Saguna un nirguna, abi tikai es. Šisesības pieskāriens ir pārejoša fāze. Izzini ap šo punktu. Kādā veidā šī esībatagad ir?

21. augusts, 1980

Maharadž: Neesmu īpaši aizrautīgs ar cilvēku palikšanu šeit vairāk parastoņām vai desmit dienām, jebko, ko viņi ir sapratuši, viņiem ir jāsagremo,turpmākas sarunas viņus neaizsniegs.

Pieņemot, ka kāds ir zinošs, šejieni atstājis un devies citur, viņš nebūsspējīgs palikt viens - viņš dedzīgi meklēs kāda kompāniju, lai viņš varētupiegādāt garīguma lietas. Viņš gribēs citu kompāniju, ar ko viņš varapspriest garīgumu - citādi viņš jutīsies ļoti nelaimīgs. Vai tu jutīsieslaimīgs un apmierināts, ja nesastapsi citus sādhakas?

Jautātājs: O, jā. Vai tas ir nepieciešams pavediens nopietnam meklētājam -iziet cauri posmam, kurā viņš vēlētos dalīties zināšanās ar citiem?

M: Tā ir daļa no tā, bet tam arī ir jābeidzas. Augstākais stāvoklis irnedzimušais stāvoklis, kurā nav prāta pieredžu. Izmeklē to konceptu "esesmu". Procesā, kad mēģini atrast savu patieso identitāti, tu vari pat atdotSevi, un atdodot Sevi, tu esi Tas.

[Maharadž vēro zvirbuļus uz palodzes.] Apziņa esoša zvirbulī un apziņaesoša šajā ķermenī ir tā pati. Šeit instruments ir liels, tur tas ir mazāks. Viņi[zvirbuļi] plāno ēšanu, viņu vēderiņi nav pilni. Visi radījumi cieš; radībapati ir ciešana. Visi šie koncepti par pārdzimšanu, utt., vai lietus pārdzimst?uguns? gaiss? Īsumā, tā ir vienkārši piecu elementu transformācija. Tuvarētu to saukt arī par pārdzimšanu.

Šajā garīgo meklējumu procesā viss notiks apziņas laukā. Beigās tuuzduries vai kulminē Absolūta Parabrahman stāvoklī, kas ir bez vēlmes.

Esmu sapratis un transcendējis esību. Iedomājies, ka dzīvotu vēl 100gadu, nomodas stāvoklis, miegs un "es esmu" sajūta - kādā veidā tas irlietderīgi? Man tas ir apnicis.

Man nav ekskluzīvas identitātes. Jebkāda identitāte man ir, ir piecu

49

elementu spēle, un tā ir universāla. Jo nav daudz sakāma no mana stāvokļa,es neturēšu cilvēkus te ilgi. Es tikai izklāstīšu dažas zināšanas un teikšuviņiem iet. Ar šīm dziļajām zināšanām, šajā līmenī, viņi nav spējīgi saprast.Kādu labumu no tā viņi var gūt?

23. augusts, 1980

Maharadž: Dažiem cilvēkiem es prasu palikt, bet es nevaru izskaidrotkāpēc, un dažiem cilvēkiem, kaut arī viņi vēlētos palikt, es saku "tu ej". Irdažādi meklētāju veidi: daži nāk tikai pēc zināšanām un nav ieinteresētipersonā, kura tās sniedz, iespējams vismazāk ieinteresēti ir viņā. Dažicilvēki grib zināšanas, bet viņiem priekšnosacījums ir gurubhakti, atdošanāsguru ir pirmais; pēc tam viņi savāc zināšanas. Ir lieli svētie, kas viņumeklējumu posmā ir nodevušies Dievam vārda vien pēc, bet intensitāte bijaiekš nodošanās guru, un intensīva gurubhakti dēļ, viņi sasniedza tādu augstustāvokli.

Te šai dāmai nodošanās guru ir svarīgākais, un viņa iegūst zināšanasnejauši, bet sākot ar guru bhakti, šādai personai pat Dievs ir atdevies.

Jebkādas dabīgas pieredzes tu sastopi, vien pieņem tās, nemēģini tāsmainīt, vien pieņem tās tām nākot.

Visa šī summa ir ilūzija, un neviens nav atbildīgs par radību - tā irnākusi spontāni, un nav jautājuma par tā uzlabošanu - tā ritēs savu ceļu.

Esmu nācis pie secinājuma, ka pasaule te ir spontāni bez nekādassēklas, šī radība ir bez-sēklas, bet pasaule ir pilna sēklu, un radīšana notiekkatru dienu.

Jautātājs: Guvis zināšanas, kā tu esi bijis spējīgs tikt galā ar šīmdažādajām personām?

M: Ar ko te ir jātiek galā? Man nav pozas vai nostājas, nav sevis uzliktaforma. Ja man būtu uzlikta forma, būtu grūti pieņemt vai saplūst ar kādu,bet mana nekas-būtība ir vissmalkākā, tā es varu iejusties jebkurā, jebkādāsituācijā.

Iedomājies bagātu vīru, nēsājot daudz dārgu ornamentu, viņš kustāsielās, viņš baidīsies, viņš būs briesmās. Bet plikam faķīram nav ko zaudēt,

50

viņš kustās ielās bez bailēm. Tādējādi, pazaudējis interesi, man nav nekā vairāk ko zaudēt, varu

sastapties un iejusties jebkādā situācijā. Tikmēr kamēr tu nēsā vārdu unformu, visas šīs problēmas būs. Šajā garīgajā būšanā tu pakāpeniski zaudēsavu formu, un kad forma ir nomesta, arī vārds izzūd.

Ir daudz gribētāju kaut kā iegūšanai un savtībai garīgo zināšanu vārdā,bet neviens nav gribētājs īstajai, patiesajai Sevis zināšanai.

Bija vīrs, kas grūti strādāja un vāca īpašumus daudzus gadus, un tagadviņš ir uz savas nāves gultas savā ciema mājā. Būdams uz savas nāvesgultas, viņš vērojās kūtī, viņš nedomāja cēlas domas, viņš skatījās uz teļu,kas košļāja slotas kātu, un uztraucās par bojājumiem slotas kātam. Pat, kadviņš mira, viņš kliedza "Slotas kāts, slotas kāts!"

J: Kāda ir mēraukla, ar ko mērīt meklētāja progresu?

M: Bija reiz ļoti vājš vīrs, kas nebija spējīgs iet. Pakāpeniski viņš pieņēmāsspēkā un sāka staigāt, tātad viņš zin, ka viņam ir spēks, vai tā nav?

Tava progresa norādītājs ir nevēlēšanās asociēties ar normāliemcilvēkiem; tev paliek arvien mazāk vēlmju un gaidu. Kad no intensīvasvēlmes pēc Sevis zināšanas durvis vai slūžas tiek atvērtas, tu sāc noraidītvisu no rupjā stāvokļa līdz pat Išvara stāvoklim, sevis paša apziņu, tonoraidi visu.

Pasaulīgā dzīvē ar naudas spēku tu vari iegādāties jebko, ziedojotnaudu, tu visu dabū. Līdzīgi, ziedojot Sevi, tu dabū Brahman, un kad tuziedo Brahman, tu dabū Parabrahman. Tev ir jābūt dziļai, intensīvai vēlmeipēc Sevis zināšanas.

24. augusts, 1980

Jautātājs: Ja čaitanja (apziņa) ir visuresoša un sastāv no šiem dažādajiemspēkiem, un tomēr indivīda apziņa ir savienota ar ķermeni, vai šaiuniversālajai apziņai ir ķermenis? Universālais ķermenis - vai visuķermeņu kopums universālajai apziņai?

Maharadž: Universālajai apziņai nav ķermeņa. Universālā apziņamanifestē, kad ķermenis ienāk bildē. Piecu elementu esence veido

51

universālās apziņas uzturu.

J: Universālā apziņa un apziņa ķermenī, vai tām ir kāda saikne?

M: Tā ir intīma saikne. Ir nepārtrauktība no individuālās apziņas uzmanifestēto apziņu. Piemēram, tev ir dzīvības elpa: ārpusē tā tiek saukta pargaisu un, kad elpo, tā ir tava prāna.

J: Kāda ir starpība starp Paramātmans un Džīvātmans?

M: Kad tu domā daļās, tad tu domā par Džīva, un par visu kā Paramātmans,bet starpības nav. Kad tā ir iesakņojusies ķermenī, tā pieņem īslaicīgu, laikavienību, Džīva; laika posma beigās tā savienojas ar Paramātmanu.

J: Kāpēc Paramātmans, kas ir viss, ierobežo sevi ar ķermeni kā daļu?

M: Tam nav iemesla, tas vienkārši notiek. Bet Paramātmanā naveksistences apjausma, ir tikai apjausmas apjausma. Kā apjausma pareksistenci nāk, ir dualitāte, un nāk manifestācija.

J: Iepriekš kāds teica, ka cilvēks vienīgais var realizēt. Es jūtu, ka katradzīva šūna ir Dieva manifestācija, un tāpēc šī ir nepareiza ideja.

M: Apziņa ir tāda pati, bet prāts var darboties tikai balstoties uz to, kas tamir zināms. Zemākiem radījumiem zināmi ir tikai pamata fiziskāsnepieciešamības. Tas ir tikai cilvēks, kas jau no agra vecuma domā un irbarots augstākām idejām, citām nekā tikai fiziskie aspekti. Cilvēks ir spējīgslidot un doties uz mēnesi. Neviens cits radījums to nevar; zemāku radījumuprāts ir limitēts.

Ir 84 lakhi dažādu radību, tiklīdz ieņemšana jebkurā no šīm radībām irnotikusi, ir tāds kā cēloņu-ķermenis, uz kā tiek ieņemšanas brīdī ierakstītspar formas dabu un par tās darbību. Neviens nesaka putnam, kā lidot, kāzivij peldēt vai tārpam rāpot, tas viss ir ieņemšanā pašā. Tas, kas nevar mirt,tagad ir stingri pārliecināts, ka tas mirs. Kā šīs nāves bailes iespraucās? Tāsir balstītas uz koncepta, ka esi piedzimis, tikai uz vārdiem; tās ir tās važas.

Viss, kas ir jādara, ir jāatrod sevis avots, un jāiekārto galvenais birojstur.

52

29. augusts, 1980

Jautātājs: Kad ir zināts, ka neesi esība, esība tāpat vēlas turpināties -aizsargāt sevi. Vai tas ir iebūvēts tajā vienībā?

Maharadž: Jā, tā ir tās daba.

J: Ir tā, ka šīm esības vienībām nav lielākas vērtības kā bildei, tās ir tikaikā bildes televizora ekrānā - vai tā ir?

M: Jā, tu vari tā uztvert, ka tās ir tikai bildes. Tomēr tas ir visbrīnišķīgākaisinstruments, jo tajā iekšā ir princips, kas satur universu. Neatmet to tikai kābildi.

Pats [Tas] nevar pieredzēt savu zināšanu bez ķermeņa palīdzības. Tas irnepieciešams instruments. Skāba barība un pulsācija (dzīvības elpa) - bezšiem augšana nenotiek un esības nebūs.

Šis ķermenis ir barības maiss, bet tā zināšana "es esmu" nav individuāla,tā ir universāla.

J: Tas ir, apziņa bauda sevi caur šīm esības vienībām?

M: Jā. Šī esība ieiet individualitātē barības maišeļa formas, ķermeņa dēļ. Nomana skata punkta tā ir tikai dinamiska, manifestēta esība - navindividualitātes.

Kad tu pieej šai sapratnei, nav jautājuma par sevis baudīšanu kāindivīds. Tu vairs neesi indivīds, indivīds ir izgaisis. Retais to izdarīs.

Tas, kas ir sapratis piecus elementus un to spēli, neuztraucas par šopiecu elementu esenci, esību - šis stāvoklis arī ir transcendēts. Tam ircilvēces smarža; viņš atceras cilvēci, bet zin, ka viņam nav nekas saistošs arcilvēci.

Kad tas saprasts un transcendēts, vārdiem nav pielietojuma. Esība jūt, ka tai nevajadzētu mirt, bet, ja tā sauktā nāve notiek, esībai

nav zuduma. No mana skata punkta, jebkāda esība cilvēka formā, kas bija, ir

pazudusi; šīs pazušanas dēļ tā ir palikusi manifestētais.

53

30. augusts, 1980

Jautātājs: Vai apziņa paliek uz visiem laikiem?

Maharadž: Nē, apziņa ir te tikmēr kamēr ķermenis ir te.

J: Pat kad ir saprasts, vai ķermeņi turpinās nākt eksistencē un mirt?

M: Jā. Pieci elementi, trīs gunas, prakriti un puruša kopā ir līdzeklis esībasdemonstrēšanai.

Oriģinālajā stāvoklī nav apziņas sajūta, nav esības apjausma, bet tiklīdzesība nāk, visa manifestācija uzreiz tiek redzēta, šī ir apziņas izpausme.Absolūtā ir esība, kas viena, bet izpausme ir daudzos. Es manifestēju Sevidaudzos. Cilvēki ir viena veida forma, un katra veida forma rīkosies pēcsavas dabas, balstoties uz trīs gunu kombināciju. Kā indivīds var ienāktbildē?

Vienīgais veids kā saprast šo mistēriju ir realizēt savu identitāti aruniversālo apziņu, kas ir izpausta totālajā telpā. Tikmēr, kamēr identificēsevi ar cilvēka formu, ir neiespējams atrisināt mistēriju.

Kāpēc tu nāc šeit un izmet savu laiku uz šo stundu vai apmēram tā? Jadari kādu fizisku vai mentālu darbu divas stundas, tev būtu kaut kas, koatrādīt.

J: Šīs ir stundas, kas ir vērtīgas; visas pārējās ir nevērtīgas.

M: Kā tās var būt vērtīgas? Es iznīcinu to, kam tu saki šīs stundas irvērtīgas. Iznīcinu identitāti.

Vai tas nav amizanti, ka mācība, kas iznīcina indivīdu, ir tieši tas, koindivīds vēlas? Atbilde ir, ka tāds indivīds nekad nemaz nav bijis. Nākzināšana, ka indivīds nekad nav pastāvējis.

J: Kas ir realizācija?

M: Pirms ideja "es esmu" izdīga, tu esi, bet tu nezini, ka esi. Sekojoši tam irbijuši daudz notikumi, ar kuriem tu esi sācis sevi dekorēt. Tu mēģiniatvasināt sevis nozīmi no tam sekojošiem vārdiem, notikumiem, un vārdunozīmēm... tas neesi tu... atsakies no tā. Tu esi pirms idejas "es esmu".Izveido nometni šeit, pirms vārdiem "es esmu".

54

11. septembris, 1980

Maharadž: Vai ir būts par džnāni vai par nezinošu personu, viņaķermeniskā barība, uzturs, saglabāšanās utt. notiek caur viņa prāta vārdunozīmi. Viņa domas arī plūst balstoties uz iespaidiem, kas ir bijuši kopšbērnības. Aktivitātes nāk no dzīvības elpas, vārdiem un zināšanas "esesmu".

Ja tu gribi piesaukt savu Dievību, tev būs jāpielūdz dzīvības elpa; caurdzīvības elpu tu tuvojies savai Dievībai. Jebkura Dieva attēls tiek dots caurdzīvības elpu. Dzīvības elpas valoda nozīmē vārdus. Kad visi dzīvības elpasaspekti ir attīrīti, nav vietas vēlmēm, nav fizisku vai mentālu ciešanu. PēcGuru komandas turies pie esības - Ātman prem - "es mīlu". Visas mūsuaktivitātes, fiziskas vai garīgas, ir balstītas uz emociju. Visas šīs detaļas espieņemu, bet es zinu, ka visa summa ir nulle.

Manas iepriekšējās runas kaut kādā mērā jebkurš varēja saprast. Laikvalificētos izpratnei, paliec pie savas dzimšanas avota.

Runas spontāni plūst ārā. Es neierāmēju tās. Es pats bieži brīnos, kāpēcšīs smalkās izpausmes notiek, un cilvēki, kas klausās manās runās, arī navieskaitīti, jo viņi nav spējīgi veidot jautājumus balstītus uz manām runām.

Viss ir spontāns, vērotāja posms arī ir nācis spontāni. Visas manasaktivitātes nāk ārā spontāni, nav vietas domāšanai.

Jo es zinu savu stāvokli pirms piedzimšanas, es arī zinu to dzimšanaspunktu, un kopš dzimšanas, jeb kas, kas esmu, - manu esību - es arī zinu.Tāpēc es runāju šādi. Pieredzētājs un pieredzes, abiem ir jāizgaist. Līdz artulku atnākšanu un manis sēdvietas ieņemšanu runāšanai, esmu strāvots,mana baterija ir uzlādēta - citādi esmu apstājies un izslēdzies, un man irjālieto šis spieķis. Vismazāk sliecos savākt jebkādas pakāpes jebkādusgarīgos meklētājus.

Jautātājs: Mēs varam saprast ar prātu, bet pāri prātam mēs nevaramsaprast.

M: No dziļa miega uz nomodas stāvokli, kas tas ir? Tas ir "es esmu"stāvoklis bez vārdiem, vēlāk vārdi sāk plūst, un tu sapinies ar vārdu nozīmiun dzīvo savu pasaulīgo dzīvi ar šo vārdu nozīmi - tas ir prāts. Bet pirms šī"es esmu" un nomodas stāvokļa, tā robežlīnija, tur tev ir jābūt.

Tas ir tikai retais, kurš saprot, uz kurieni vedu. Normālai garīgai

55

personai mums ir jāsaka: "Tu dari šo vai to, un tu tiksi pie šī labuma." Taduz kādu laiku viņš jūtas laimīgs un atvieglots, bet ar to nebeidzas; viņš nākatkal atpakaļ uz to pašu riņķi. Bet mēs nevaram palīdzēt, jo viņam navspējas saprast smalkāko šī garīguma aspektu.

Maksimums, es teiktu: "Tu zini, ka esi; pielūdz to "es esmu" principu.Pielūdz to, esi viens tikai ar to, un tā esība atklās visas zināšanas." Tas irviss, ko teikšu, bet smalkākā daļa ir šī, no dziļa miega uz nomodas stāvokli.Lai tajā turētos, tev ir jābūt intensīvi rāmā stāvoklī. Tajā stāvoklī notieknomodas stāvokļa vērošana. Tev ir jāiet uz šo limitu, bet tas ir ļoti grūti.Normāla persona ar "es esmu" un vārdu plūsmas parādīšanos, viņš sekosvārdu plūsmai. To, kam ir spēja atšķirt, kas ir inteliģents, un ir intensīvigarīgs, mums ir jāved šeit, pirms tās esības.

Ja tev ir cieņa uz mani, atceries manus vārdus. Zināšana "es esmu" iraugstākais Dievs, Guru; esi viens ar to, esi intīms ar to. Tas vien svētīs teviar visām tev būtiskām zināšanām, un šo zināšanu izplatīšanās vedīs tevi uzstāvokli, kas ir mūžīgs.

Tu nobriedīsi gana, lai būtu tā nirguna (bez īpašībām) stāvokļa valstībā.Nevar pārvērst zaļu mango gatavā mango, pilnā sulas, pa vienu nakti. Tamir jāiziet laika posms līdz briedumam. Vai tas tev ir skaidrs vai nē?

15. septembris, 1980

Jautātājs: Meditācijā, kad mēģinu stabilizēties punktā aiz prāta, ir tumsa,nekas. Man nepatīk tas stāvoklis.

Maharadž: Vai tad neredzi - Tu vēl esi tur. Pirms stabilizēšanās Sevī prātapārpalikumi ir vēl tur.

Šī mašīna ir paš-ģenerējoša mašīna; kad tu ej tajā, impulss palīdzatbrīvoties no šaubām. Tā ir ekskluzīvi tava zināšana, ko tu visvairākbaudīsi, un tad visi prāta pārpalikumi būs pilnībā izrauti ar saknēm. Šis irstāvoklis, kur tu esi - tu neesi, tā ir robežlīnija. Mirklī, kad zini, ka esi,dualitāte ir tur, kad nezini, ka esi, tu esi perfekts, bet tev ir jāiziet cauri šimprocesam. Dziļā miegā tu nezini, ka esi, bet tas ir rupjāks stāvoklis. Šajādzīvelīgajā stāvoklī tev ir jāatgriežas stāvoklī bez zināšanas.

Kas ir šī zināšana? Tas ir "es esmu" reģistrācijas zīmogs. Tu rezervē

56

dzīvokli, kas vēl tiek būvēts, bet kur ir tas dzīvoklis? Tā ir tikai rezervācija.Līdzīgi šis "es esmu" ir tikai rezervācija, tas reprezentē tavu Absolūtastāvokli.

J: Kas dod tev drosmi transcendēt nekurienē, par ko tu zini, ka tāda ir?

M: Tava dziļā vēlme saprast Sevi. Atpakaļ-krist nozīmē tikai grimtiekšienē, tava normālā tieksme ir iet ārā caur piecām maņām un redzētpasauli. Tagad apgriezies; Es neesmu ķermenis, es neesmu prāts, es neesmumaņas; tagad tu esi stabilizējies apziņā. Kad esi stabilizējies apziņā, visasturpmākās lietas notiks automātiski. Tu izpleties manifestētajā.

Es biju, es esmu, es būšu tajā oriģinālajā stāvoklī pirms esība nāca. Kāpēc ir tā, ka šim briesmīgajam slimības vārdam uz mani nav

iedarbības? Vienkārša iemesla dēļ, ka, kas es esmu, nav nekādas daļas ar to,kurā slimība ir tikai vārds.

J: Ko Maharadž domā par visām atšķirīgajām reliģijām?

M: Cik mani tas saista, visas reliģijas ir balstītas uz konceptiem unemocijām. Tas emocijas ir tik stipras un apņemošas, ka cilvēki ir upurējušisevi.

Būt ar kādu personību emocionāli var būt tik efektīvi, ka tiem, kasidentificējuši sevi ar Jēzu Kristu, uz viņu ķermeņiem ir parādījušās krustāsišanas pēdas. Visas šīs pieredzes ir pilnīgi nevērtīgas. Viens indivīds iridentificējis sevi ar citu indivīdu, un tikmēr, kamēr individualitāte navatdota, Realitāte nevar manifestēt. Neatkārto, ko esi dzirdējis kā papagailis,izņemot, ja saproti ar tādu pārliecību, kā es.

Es zinu savu stāvokli pirms nāca ķermenis un apziņa, man ir tāzināšana, man ir tā apjausma.

Tikai klausoties šos vārdus nekas nelīdzēs - tev ir jābūt vienam arapziņu. Neuztver to zināšanu "es esmu" kā nesvarīgu, jo tas ir stimulējošaisspēks visam tavam universam.

Apziņas izpausmes ir neierobežotas; ja ieiesi izpausmēs, tu pazaudēsies.Atdodies apziņai un esi viens ar apziņu, un tava apziņa pati parādīs procesu,kā tā var tikt izgaisināta.

57

21. septembris, 1980

Maharadž: Viss, ko kāds dara, ir apziņas turpināšanai, bet man nav nekā,ko vēlētos turpināt.

Jūs nācāt uz šejieni kā indivīdi, gaidot saņemt kaut ko no manis, tas irtas, kur rodas kļūda. Nav indivīda, tad kā es varu kaut ko darīt neeksistējošaindivīda labā? Tava patiesā daba nekādā veidā neatšķiras no manas. Šīnotikšana ir tikai notikšana, kas nāca un ies.

Ja kāds jūt, ka viņam ir jāčurā, viņam vienkārši ir jāčurā, tas nav nekaskatram atšķirīgs, tas ir čurāšanas process, kas notiek ar visiem, bet tu uztvervisu kā kaut ko, kas notiek ar tevi kā indivīdu.

Jautātājs: Kā lai saprotu, ko Maharadž saka?

M: Diskriminācija ir ļoti nepieciešama, lai saprastu, ko saku. Tikai pēcapziņas ierašanās mēs mēģinām sevi saprast. Apziņa ir tā sauktāpiedzimšana; piedzimšana nozīmē trīs aspektus: nomoda, dziļš miegs unzināšana "es esmu". Kad saprotu, kas šī piedzimšana ir, visa mistērija iratrisināta. Jo kārtīgi esmu zinājis, kas šis piedzimšanas princips ir, es zināšuļoti labi tajā notikumā, ko sauc par nāvi, es vērošu dzīvības elpas, valodasun esības aiziešanu; nav nāves jautājuma.

Ja es tagad saprastu, ka mana dzīvības elpa aiziet, es nemēģinātu toapstādināt, neteiktu "Tu tagad apstājies, pagaidi kādu laiku", jo zinu labi, kanav lietderības no šīs dzīvības elpas un dzīvības spēka paturēšanas.

Lai cik izšķīšanas ir nākušas un gājušas, bet savā patiesajā, mūžīgajāstāvoklī neesmu to skarts. Pirms šī pieredžu stāvokļa es biju perfektsjebkādā aspektā, ar esības ierašanos, šis neperfektais stāvoklis sākās, mantas apnicis.

Ja tiešām vēlies mūžīgu mieru, nerūpējies ne par vienu citu, uztrauciespar sevi pašu, izpēti tikai sevi pašu.

Kas tev dos mūžīgu mieru? Tikai tā saule, tas "es esmu". Ja apskauj toPaš-spīdošo sauli, viss cits pazudīs, bet tu paliksi mūžīgi.

Izmeklē kārtīgi. Ar kā autoritāti tu uzturi sevi? Kādā mērā esi spējīgspaildzināt savu dzīvi? Tev ir jāierauga, ka esība nav neatkarīga - tā iratkarīga no kaut kā. Kad izmeklē, tu nāksi pie slēdziena, ka tu, Absolūts,neesi atkarīgs no esības.

58

J: Ja Ātmans ir sat-čit-ānanda (esība-apziņa-svētlaime), kas irParamātmans?

M: Sat-čit-ānanda procesā kļūst par Paramātmanu. Sat-čit-ānanda ir esība,un tā pati ir svētlaimes stāvoklis, mīlestības stāvoklis, bet tas ir pieredžustāvoklī tikmēr, kamēr apziņa ir te, un apziņa ir te tikmēr, kamēr ķermenis irpieejams - tas ir laika ierobežots stāvoklis. Tev ir jātranscendē sat-čit-ānanda stāvoklis.

J: Vai man jāstabilizējas esībā vai jāplūst līdzi domām?

M: Ja būsi esībā, domas paliks arvien mazāk. Ja sajauksies ar domām, tāssavairosies. Paliec tikai esībā.

24. septembris, 1980

Maharadž: Cik gadus atpakaļ tu no manis dabūji mantru?

Jautātājs: Trīs gadus atpakaļ.

M: Zināšana, ka esi, ir Dievs. Pielūdz to un kādu dienu tu ieraudzīsi, kaneesi indivīds. Tu ieraudzīsi, ka esi universālā apziņa, kas nevar ciest; taiapziņai nav sāpes vai bauda. Tu zināsi to ne caur intelektu, bet caurintensīvu meditāciju.

Meditāciju darīs tikai apziņa pati. Meditēt uz kaut ko nozīmē palikt parto.

Esmu pilnībā stabilizējies tajā nedzimušajā stāvoklī, bet joprojāmpieredzu šo daudzveidības stāvokli, bet tas uz mani neiedarbojas.

J: Kā iedarbojas būšana Maharadža klātbūtnē?

M: Pašreiz efekts uz meklētāju ir lielāks. Ja tevī ir tīrība, tas ir ātrāks,netīrajam un trulajam tas ir lēns.

Es nezināju, ka esmu, tagad zinu, ka esmu, tas ir tas pats "es" arzināšanas pārklāju. Tas ir veids kā pats Absolūts transformēja sevi rupjākāapziņas stāvoklī, parādību stāvoklī. Es esmu Dievs, es esmu tas, kasatdevies, un es esmu pielūgšana; viss viens, viens kopīgs princips.

59

J: Vai svētais, par ko mēs runājām, kas bija tik ātri sakaitināms, bijadžnāni?

M: Jā. Džnāni nozīmē zināšanas zinātājs.

J: Kā viņš varēja būt tik aizkaitināms, ja bija džnāni?

M: Manifestētajā apziņā notiek visas aktivitātes, tā sauktās labās un sliktās.Manifestētajā apziņā šī īpašība tika izpausta. Tu nevari attiecināt šo tamas-īgo īpašību uz džnāni, jo viņš ir transcendējis individuālo apziņu.

J: Vai var ēst ne-veģetāru pārtiku?

M: Tikmēr kamēr tu domā, ka esi indivīds, tev ir jāseko uzvedības normām,kas tev dotas. Kad esi manifestētā apziņa, nav jautājuma par drīkst vainedrīkst.

Universālajā manifestētajā apziņā, vai tur ir jeb kas labs vai slikts? Nekātāda. Te būs ziedu smarža, te būs atkritumi; tā visa ir apziņas spēle. Apziņasvērotājs nevar ienākt apziņas valstībā.

J: Ja vērošana apstājas, vai tas ir samādhi?

M: Iedomājies, jūs visi aizejat, te vairs nav vērošanas, es vēl joprojām esmute, bet man nav nekā, ko vērot. Tajā esībā ir citu būšana, un vērošana notiek.Ja apziņas nav te, Absolūts nevar Sevi zināt - nav nekā bez Absolūts - tāpēcnav vērošanas.

J: Piemēram, ja es tikai skatos, kā visas darbības notiek caur mani, un esneko nedaru, vai meditācija ir nepieciešama?

M: Tā ir sava veida meditācija, bet pareiza meditācija ir meditēt uz Sevi. Tunonāc pie tā stāvokļa, kad pamodies no rīta, un vēro apziņu; tas ir tasstāvoklis, kurā meditē uz Sevi.

Pašreiz tu domā, ka apziņa vēro apziņu, bet apziņa tiek vērota tikai noAbsolūta platformas.

60

27. septembris, 1980

Maharadž: Viss šis garīgums ir tikai, lai saprastu tavu patieso dabu.Sasniegt to, kas "ir dzīvs", ir vienīgais jautājums. Kad zini savu patiesodabu, tad būt dzīvam nenozīmē indivīdu, bet būt dzīvam ir vienkārši būtdaļai no tās spontānās manifestācijas. Nav nekā meklējama, ir jāieraugameklētājs. Vienkārši redzi bildi tādu, kāda tā ir.

Visi jūs esat meklētāji: dariet man zināmu par to, ko meklējat.

Jautātājs: Vai var to sasniegt ne tikai ar meditāciju, bet ar dzīvošanu arcitiem pasaulē?

M: Ja tu neesi manifestācijas daļa, vai vari dzīvot? Zini šo! Kad neesi pieapziņas, tava pasaule neeksistē. Tu apzinies savu klātbūtni un pasauliārpusē, tās nav divas lietas. Saproti šo. Pasaule var būt tikai, ja šispsihosomatiskais aparāts ir te. Ja uzskati šo aparātu par sevi, tu pieņem nāviun mirsti. Džnāni zin šo tikai kā aparātu un ir atdalīts no tā.

Šo sapratis, dari savu darbu priecīgi. Kas notiek, notiek spontāni, unvisa aktivitāte ir totālās manifestācijas daļa.

J: Ja manifestācija ir spontāna, vai ir jēga vai iemesls visām darbībām?

M: Sapņos tu dzīvo 100 gadus, bet, kad pamosties, sapnis ilga tikai piecasminūtes. Kā tas notika?

J: Vai Maharadž attiecina bez-iemeslu notikšanu uz to sapni?

M: Pamata iemesls šim visam lielajam cēlonim ir, ka tu eksistē, tātad atroditā dabu. Visi šie akti ir neauglīgas sievietes bērna darīti. Visas šīs ir apziņasproblēmas; atrodi apziņas sakni.

J: Kā?

M: Noķer to apziņu pie krāgas. Konceptuālu apziņu pie konceptuālaskrāgas. Lutini un bildini šo pamata apziņu, tikai tā viena var apmierināt tavumeklēšanu, ne tavs intelekts. Neapmierinot šo zināšanu, tu nevari dabūtzināšanu.

Es neko nezināju; ja man būtu kaut mazākā zināšana, vai es būtunolaidies mātes dzemdes cietumā? Jebkas, kas notiek, notiek pats no sevis.

61

Kam var būt zināšana par to, kas eksistēja pirms ieņemšanas? Nekas nav jāiegūst. Tu esi Tas.

28. septembris, 1980

Jautātājs: Kāpēc esību tā pievelk ķermenis?

Maharadž: Kad tas izpauž sevi kā "es esmu", tas jau ir pilnībā uzlādēts ar tomīlestību būt. Kāpēc kukainī, tārpā, dzīvniekā vai cilvēkā ir šis instinktsuzturēt sevi dzīvu? Jo ar dzīvības spēka izdīgšanu, šo esību, tas pats par seviir tas instinkts dzīvot, mīlēt dzīvot. Tā mīlestība būt ir primāraismotivējošais spēks visām dzīves aktivitātēm.

Tu pārliecināsies, kad būsi manifestētā apziņa, ka tu viens esidaudzveidība; tu izpaud sevi šajā bagātajā, manifestētajā pasaulē. Šisstāvoklis pats tiks transcendēts, un tu būsi nirguna stāvoklī; bet šīs visas irtavas izpausmes, tikai tevis kā esības.

Tas, ko tagad stāstu, ir smalkāks un dziļāks, un ļoti grūti saprotams, bet,ja tu saproti, darbs ir izdarīts.

Apziņa ir līdzeklis, lai zinātu. Pašreiz tā apziņa sevi zin kā ķermeni, tamtā nevajadzētu būt, apziņai būtu jāzina apziņa bez ķermeņa sajūtas.

Saproti loģiski, ko esmu tev teicis atkal un atkal. Šī esība ir pārtikas, koēdam, iznākums. Vai es esmu pārtika? Nē, es neesmu; pārtikas iznākums esarī neesmu.

Visi realizēs šo zināšanu, bet pagaidām tu esi ieķēries šajā intimitātē arķermeni.

Esībai pašai par sevi nav autoritātes; tā ir lelle piecu elementu spēlē; tasir piecu elementu iznākums.

Tas, kurš izpauž "es nebiju", Tā pozīcija ir droša un stabila mūžīgajā. Jebkas, kam esi liecinieks, nepaliks ar tevi. Tas ir neperfekts. Tas Viens,

kas atpazīst neperfekto ir perfekts, Tas ir totāls, Tam nav nekā darāmaPašam Sev, jo tas ir perfekts un pilnīgs Pats Sevī.

Kā var Parabrahman atļauties šīs manifestētās pasaules greznību vaiciešanas? Jo priekš Parabrahman šis neeksistē.

62

30. septembris, 1980

Jautātājs: Ak, kad es sapratīšu, ko Maharadž mums saka?

Maharadž: Tas notiks pakāpeniski visu konceptu dēļ. Tev no tiem ir jātiekvaļā, un tas aizņem laiku.

Daži meklē zināšanas, kas ir pieņemamas viņu prātam un intelektam,bet prāta un intelekta sfēra nelīdz šīs zināšanas uzņemšanai. Visas tavaspieredzes un vīzijas ir atkarīgas no zināšanas "es esmu", un tā pati par seviizgaisīs.

Šīm zināšanām nav klientu, nav, kas tām atdevušies, jo viņi grib kaut kokonkrētu savās rokās, bet ja tevis paša zināšana tiks izgaisināta, vai iriespējams pie kaut kā pieķerties?

Tavs guru saka, ka tev ir patiesa identitāte, bet tā nav šī. Tā ir bez-formas, Parabrahman. Tas Parabrahman ir bez šaubām. Tas nav maijasnosacīts, jo ar atsauci uz Parabrahman maija neeksistē.

Kad klausies šo, tu jūti apmierinātību, un ar to šīs lietas pārsvarācilvēkiem beidzas; viņi nemeditē uz šo atkal un atkal, un nemēģina atrast šoprincipu aiz visa.

Kad es tikšu paziņots miris? Kad Ātmans būs atstājis ķermeni, bet esneesmu tas Ātmans, kur tur ir mana nāve? Es neesmu vēža iespaidots, jojebkas, kas notiek, jebkāda pieredze, es atsakos no tām, atdodot tās visasĀtmanam. Visas darbības un to augļi tiek Parabrahmana, Absolūta atteikti,atdodot tos Ātmanam.

Nekad nevar tikt pie zināšanas par Sevi, jo Parabrahman nevar tiktvērots. Tu zini, kas neesi - kas esi, tu nevari zināt.

1. oktobris, 1980

Maharadž: Pats ir smalkāks par telpu. Sev nav piedzimšanas vai nāves. Nepieņem, ko tev saku, akli; uzdod jautājumus. Kārtīgi izpēti zināšanas,

ko dodu, un tikai tad pieņem tās. Tu dzīvo mājā, bet māja neesi tu. Līdzīgi zināšana "es esmu" ir ķermenī,

bet tas nav ķermenis.

63

Jautātājs: Tā kārtīgi es to nesaprotu.

M: Ar prātu tu nekad nesapratīsi. Tu neesi ne prāts, ne vārdi, ne vārdunozīme. Es stāstu zināšanas par Sevi Sev, bet tu pieņem to, kā sava ķermeņazināšanas.

Esmu pilnībā atstatus no ķermeņa un apziņas, kas ir ķermenī. Tomērslimības dēļ neciešamas ciešanas tiek justas caur apziņu. Tās ir neciešamas,bet, jo esmu atstatus no abiem, ķermeņa un apziņas, esmu spējīgs ar jumsrunāt. Tas ir kā fēns - vēja brāzma ir te, un skaņa arī ir te. Tādā pašā veidādzīvības elpa ir te un arī skaņa nāk ārā, bet visa šī notikšana ir neciešama...ciešanas ir jāpārcieš.

Kad zināšana "es esmu" nav te, vai tu uztver vai vēro jebko? Zināšana irzināšanas un ne-zināšana arī ir zināšanas, bet tai nav formas. Ja tunovienādo to ar ķermeni, tikai tad tu saki, ka esi vīrietis vai sieviete.

Ja netiek zināts, jautājums par "es zinu" vai "es nezinu" nepaceļas. Kadtu saproti, ko esmu pateicis par zināšanu, tu pilnībā identificējies ar to.

Spontāni es realizēju, ka esmu izsvītrots no apziņas grāmatas. Tunejutīsies laimīgs kamēr nesagaršosi sevi caur savu ķermeni. Ķermenim irsvarīgums tikai esības, apziņas dēļ, tā pastāv tur. Ja esība jeb apziņa nav tur,ar ķermeni tiks galā kā ar paliekām.

Sauc to zināšanu "es esmu" par Sevi, nesauc ķermeni par zināšanu. Parasti Guru neiepazīstinās tevi ar Sevi tik dziļi. Viņi iepazīstinās tevi ar

visiem rituāliem. Zināšana "es esmu" ir primārais Dievs; meditē tikai uz to. Pašreiz varētu prasīt, kāpēc cilvēks ir izveidojis Dievu. Dieva koncepts

ir, ja tu pielūgsi šādu Dievu, tas Dievs dos tev visu, ko vēlies. Tāds Dievs irvarens. Mums ir ideja, ka, ja mēs pieprasīsim kaut ko Viņam, mums tiksdots.

2. oktobris, 1980

Jautātājs: Es gribu atdot šo ego, bet nezinu kā.

Maharadž: Kāds ir izmērs un krāsa šim ego, ko gribi atdot? Ko esi sapratispar šo ego?

64

J: Tas ir kļūdaina prāta pārliecība.

M: Tas ir kniebiens manos pirkstos, šī esība, bet visi svētie raksti,sešpadsmit šāstras, astoņpadsmit purānas un četras Vēdas kliedz un brēc,mēģinot aprakstīt šo Brahman. Visi šie slavinājumi ir tikai tam mazajammazītiņam kniebienam "es esmu". Mirklī, kad sāc veidot tā "es esmu"izskatu, tu iebrien dziļos ūdeņos.

Šis vīraka turētājs ir sudraba, tev ir zināšana, ka tas ir sudraba. Kāda irforma, krāsa vai izskats tādai zināšanai? Ja visa zināšana ir bez-formas, vaivarētu būt forma, izskats vai krāsa zināšanai "es esmu"? Vai tas varētu būtsubjekts grēkam un nopelniem?

Šajā bez-laika ēterā esības pieskāriena nav.

J: Vai tā nav tiesa, ka džnāni runā zināšanas līdzjūtības dēļ?

M: Tu vari teikt, ko gribi. Tajā stāvoklī nav tādas lietas kā līdzjūtība. Esmupacēlis tevi uz to stāvokli, kur tev būtu jāzina, ka tu esi pats visaizgaismotājs, un mīlestība būt ir tajā pašā. Kad es vedu tevi uz turieni,kāpēc jautā man tādus jautājumus? Kā tu zini jebko?

J: Caur prātu.

M: Nē. Zināšana atpazīst prātu, prāts nevar atpazīt apziņu. Tu esi miega pārņemts, tu pamosties - kas to atpazīst? Pirms prāta,

zināšanas princips ir tur. Pirms zināšanas, ir tas pats pirmais princips, kaszin apziņu.

Pēdējā analīzē no zināšanas neklātienes zināšana piedzima, un zināšanapiegādāja pasauli, visas būtnes un visas lietas.

Tas, kas iegājis garīgumā, ir kā auksts ūdens, kas uzlikts uz uguns. Kaduzliec to uz uguns, burbuļi sāk celties, un drīz tas sāk vārīties. Tas vārīšanāsposms ir kaut kas līdzīgs kā sādhaka, kas ieiet garīguma augstākajā klasē;vārīšanās posmā viņam patīk daudz runāt, uzdot daudz jautājumus. Ja uguniuztur, vārīšanās izsīkst, un izgarošana notiek. Tas ir tas posms, kurā tiekgūtas garīgās zināšanas. Pēc šo sarunu klausīšanās vai būsi spējīgs dotiesklusumā? Man ir šaubas par to, jo tev vēl joprojām patīk izpatikt savamizlutinātajam prātam. Ja patiesi esi sapratis, ko saku, vai ir nozīmes izpatiktvai nē savam prātam?

Esmu tev pateicis, ka pašreiz esi kā tas siltums tavā ķermenī. Kāds ir

65

Parabrahman? Parabrahman nepieredz šo esības siltumu nemaz. Ja saproti,šī mīkla tev būs atrisināta.

Pēc šī saprašanas, kas paliek par džnāni, šis apziņas princips unķermenis ir pieejami, un tie arī būs iesaistīti emocionālajā sfērā. Tas dosvaļu raudām, un tas arī izbaudīs jebkādu situāciju, kas ir te. Tāds džnānineapspiedīs nekādas emocionālās izpausmes, kas spontāni nāk no šīsapziņas un ķermeņa aparāta.

Parasti cilvēki domā, ka džnāni vajadzētu apspiest savus emocionālosuzliesmojumus. Tas nav pareizi. Ar tavu skata punktu no Absolūta tev navdaļas gar jūtām un instinktīviem aparāta uzliesmojumiem.

Džnāni nepiedalās ar gribu, tā ir spontāna notikšana; kamēr nezinošapersona ir dziļi iesaistīta tajā, viņš uzskata visu par reālu. Priekš džnānisiltums arī ir nereāls, tātad jebkas, kas notiek siltuma sfērā, ir nereāls.

Visa atdošanās, patikšana un mīlestība ir izgaisusi priekš džnāni, betjebkas, ko viņš dara, ir priekš citiem.

4. oktobris, 1980

Jautātājs: Kāda ir atšķirība starp manu stāvokli un Maharadža stāvokli?

Maharadž: Priekš džnāni nav atšķirības. Atšķirība parādās nezinoša cilvēkagadījumā, jo viņš vēl identificējas ar ķermeni. Atdod šo identificēšanos arķermeni un skaties, kas notiek.

J: Kā?

M: Es tev varu pateikt "šis ir tas" - kā to pieņemt ir pāri manām spējām unman nav zāles priekš tā. Es tev saku, bet tev ir jāsaprot.

J: Vienreiz un par visiem: ja mēs uztveram viņa vārdus burtiski, vai tas irviss, kas nepieciešams?

M: Jā. Tas ir tas, pie kā pieķerties, bet kas ir instruments, ar ko pieķersies?Tas nav ķermenis, prāts un intelekts.

J: Griba?

66

M: Jebkādi centieni, ko darīsi, ievedīs tevi turpmākās nepatikšanās. Tāpēctā ir šī zināšana, ka tu eksistē, kam jāpieņem šīs zināšanas, ne pseido-identitātei. Tikai paturi to, ko esi no manis dzirdējis, prātā kā patiesu, un tadrīkojies jebkādi, kā notiek spontāni.

Mans Guru man pateica, ka esmu bez-laika, bez-telpas, bez īpašībām.Tad es nolēmu, ja tas ir tiesa, tad kāpēc man vēl vajadzētu baidīties? Kas ir,kas var baidīties? Iedomājies ka satiec tīģeri: tīģeris tevi apēdīs tik un tā, tadkāpēc nemēģināt? Kāpēc nemēģināt beigt identificēties ar ķermeņi? Laikāda laime tev ir, lai kādas bailes, tās pilnībā ir balstītas uz identificēšanosar ķermeni. Pieliec pūles pakāpeniski beigt identificēšanos ar ķermeņi.

Tā ir vienkārša lieta. Nāve ir neizbēgama, tad kāpēc nepieņem, ko Gurutev teicis, ka nāve ir kaut kas, kas nevar ietekmēt To, kas tu esi. Šīidentificēšanās ar ķermeni ir laika ierobežota; kāpēc nebeigt asociēties ar totagad?

Cik daudzi no jums atcerēsies un sapratīs, ko jums saku? Jebkādasbailes, kas jums ir, ir balstītas tikai uz atmiņu, konceptiem un baumām.Tikmēr kamēr paliksi uzticīgs jebkādam konceptam vai atmiņai, šīs bailestevi neatstās. Neaizsargā šīs bailes - atsakies no tām, atlaid. Vai tu to vari?

Tu esi uzkrājis, ko esi no manis dzirdējis, bet beigās no jebkā, kas irsakrāts, ir jāatsakās. Tas ir jāsaprot, jāizmanto un tad jāatsakās no tā.

J: Maharadž saka, ka viss ir noticis spontāni, bet mēs esam pieradušidomāt, ka visam ir vajadzīgs kāds, kas uzsāk kaut ko, kāds, kas kontrolē.Bez šīs kontrolējošās autoritātes ir grūti iedomāties jebko funkcionējam.

M: Dualitātes stāvoklī šai idejai ir jābūt, citādi nevar būt jebkādu konceptu,jebkādas funkcionalitātes, šī ideja ir manifestācijas pamats. Kad beigāszināšana ieplūst zināšanā, meklētājs izzūd, un nepaliek neviena, kas uzdodjautājumus.

Kas tiek teikts un kas tiek dzirdēts, ir laika ierobežots - no konkrētalaika līdz šodienai - bet Tas, kas mēs esam, ir pilnībā atšķirts no tā, kas irlaika ierobežots.

Es varu saprast un izmērīt šo laika periodu, tātad, acīm redzami, man irjābūt atšķirtam no šī perioda.

67

8. oktobris, 1980 (rīts)

Maharadž: Visa zināšana ir pieejama caur ķermeni, bet šī zināšana, kas esi,kas ir pārtikas ķermeņa iznākums, neesi tu.

Šī esība pati par sevi ir mīlestība. Tā ir visdabīgākā, un tāpēc es mīlucitus, jo es mīlu sevi. Manas mīlestības uz citiem ūdens strūklas avots irmīlestībā būt.

Nemanifestētais ir manifestēts caur to nomodu, dinamisko manifestētogaru; tas ir mīlēt būt stāvoklis. Sieva nav nodevusies vīram, viņa irnodevusies tai mīlestībai būt.

Tev ir patiesa vēlme dzīvot ķermenī, bet tev ir jātiek vaļā no šī ķermeņa.Tā pat kā tu ēd delikateses, un nākamajā dienā tev tās ir jāevakuē kāizkārnījumi, tā pat tev ir jātiek vaļā no šī ķermeņa. Manis paša stāvoklis irpilnīga manifestētā apziņa, un ķermeņa izteiksme ir kopējā dzīvības elpas,dzīvības elpas valodas (vārdu) un mīlestības uz Sevi summa.

Nav nekā līdzīga Parabrahman izņemot "es Mīlu". Tajā ekstāzē, kasgribēs skatīties uz ķermeni? Ķermenis zaudē nozīmi. Cik daudz nosaukumuir tam doti, bet kas tas ir... tikai tā mīlestība uz Sevi.

Vienmēr, visos laikos tava zināšana ir klejojusi, bet tu esi ierobežojis toar savu ķermeni, un tādēļ tu to galini nost. Paramātmans nav maija, tā irtava patiesā daba.

Jautātājs: Ko ir jādara ar saviem ikdienišķajiem pienākumiem?

M: Tev vajadzētu pildīt savus pienākumus - tie nav personīgi, tie irmanifestētās apziņas, tie pieder visam.

Mēģini izplest sevi līdz Bezgalībai kā manifestētā apziņa. Nav citaDieva bez tevis.

Kādu dienu šis ķermenis nokritīs beigts; cilvēki domā, ka nāve nozīmēpilnīgi nemanifestēts, bet tas nav tādi, tas nav tā. Kad kaut kas ir patērēts vaiizsmelts, tas paliek vairāk, tas paliek manifestēts.

Šri Krišņa teica "es reinkarnēju sevi katrā jugā", bet es saku, katrumirkli es izplešos, arvien vairāk tieku radīts, es vairojos arvien vairāk katrumirkli.

Es nekad nemeklēju neko no neviena cita. Jebko, ko gribu dabūt, gribudabūt no sevis paša esības. Es pielūdzu to pašu principu "es esmu" unpieprasu, ko gribu, no tā; tā dēļ visas šīs lietas nāk.

68

Viņa Augstība Imperators ir aizmidzis - tas nenozīmē, ka viņš ir beigts.Tu neesi spējīgs realizēt šo zināšanu, jo tu turies pie ķermeņa. Tikai Paš-Realizēts Guru var tevi virzīt.

Bez šīs ķermeņa sajūtas es esmu perfekts, totāls, pabeigts. Tu nebūsispējīgs uztvert manu runu.

8. oktobris, 1980 (vakars)

Maharadž: Kas ir nomodas, miega un esības cēlonis?

Jautātājs: Tā viela.

M: Kad tu izdves to vārdu "viela", vai tu uzskati sevi par to?

J: Esmu izpētījis to vielu kārtīgi, un es neesmu tas. Viss ir tās saturēts, bettā nav es.

M: Tā pat kā šī liesma ir degošas gāzes īpašība, līdzīgi šīs vielas dēļ irnomodas, dziļa miega un zināšanas pieredze; tās nav tavas īpašības.

Dažādi nosaukumi ir doti tai vielai, mula-maija, sutra pradam utt. Tāvisa ir ilūzija. Nav Dieva, nav individuālas dvēseles, nekā.

Primārā ilūzija izpauž sevi caur Paš-mīlestību, mīlestību būt. No dziļamiega tu pamosties; līdzīgi māceklis, kas uztver Guru vārdus kā beidzamos,seko viņa vārdiem un rīkojas atbilstoši, paliek tāds. Beigās viņš gūst Seviszināšanu. Tā pat kā pamosties no dziļa miega, tu tiec pie tās zināšanas "esmīlu"; mīlestība uz Sevi, tā saplūst ar Parabrahman nezinot. Kad tu meditē,tu un tai mīlestībai uz sevi ir jābūt vienai - nevajadzētu būt nekādaidualitātei.

Galvenā problēma ar džnāni, tiem, kas intelektuāli zin šīs zināšanas, irviņu pieķeršanās viņu attiecībām un mantām.

Neviens nemirst, nāve nozīmē beidzies; piemēram, ūdens pile, kad tāiztvaiko kļūst bezgalīga. Nav nāves nekam, viss beidzas, lai kļūtu bezgalīgs.

Puruša ir tas princips, no kā viss plūst, visa manifestācija, tev ir jākļūstpar to; lai zinātu Dievu, tev ir jākļūst par to. Lai zinātu to puruša, tev ir jābūttam.

69

J: Maharadž runāja iepriekš par pieķeršanos; kā ar pieķeršanos Guru?Man visas citas pieķeršanās ir zudušas, bet šī paliek.

M: Ko tu ar to domā, pieķeršanās Guru? Tu un Guru ir viens, nav divi.

J: Kā lai sekoju tam, ko Maharadž saka, ja man ir tik daudz lietas, par korūpēties - ģimene utt.?

M: Tava apziņa viena par visu rūpējās; skaties uz savu apziņu kā uz Dievu.Pirmā lieta, ko dari pēc pamošanās, ir meditē uz to apziņu, to esību; pielūdzto apziņu kādu laiku pirms sāc savas dienas aktivitātes. Pirms tu aizmiedzvakarā atkal esi tajā apziņā, esībā. Esi nodevies tai, un tādā noskaņojumāiemiedz.

Tā apziņa, kas meditē uz Sevi, tas Pats tiks tev atklāts. Cilvēki pielūdz tik daudzus Dievus, bet šie Dievi ir tikai koncepti, kas

parādījušies prātā. Cilvēki saka, ka grib sevi glābt; glābt ko? Ko tu mēģini glābt? Šeit visas tavas zināšanas ir izgaisinātas, lai tev nevarētu būt lepnuma

būt par džnāni, kad tu atstāsi šo vietu.

14. oktobris, 1980

Jautātājs: Maharadža klātbūtnē es jūtu, ka vairs nav jautājumu.

Maharadž: Tu jūti, ka šaubas ir izkliedētas, bet diena vēl ir tālu, tikai gaidi.

J: Vai Swamiji var ieteikt kaut ko, lai mēs varam baudīt mūžīgo svētlaimi?

M: Man ir ļoti vienkāršas zāles, un tas ir, ka es neesmu ķermenis. Ja pasaulebūtu reāla, varētu būt kāds ārstēšanās kurss - bet tā nav reāla. Nav jēgasnekam, ko dari. Visur tu redzi visu šo haosu, neskatoties uz visiemcentieniem. Tu nevari to apstādināt - tas ir pastāvīgā plūdumā, un tas viss irnereāls.

Pēc manu runu klausīšanās, vai tu gūsti un uzkrāj zināšanas, vai ir tā, kajebkādas zināšanas, kas tev bija, ir izzudušas?

J: Izzudušas. Vai es varu nest Maharadž uz savām mājām?

70

M: Es esmu tieši kā pilsēta Bombeja; vai vari nest Bombeju mājās? Šīpasaules pieredze notiek ar tevi spontāni, ne tavu centienu dēļ. Pat tavaiGuru izpratnei ir jānāk spontāni. Nekas neapstāsies - viss šis process notiekbez tavām pūlēm - tik daudz ķermeņu tiek radīti un mirst. Visas darbībaspasaules funkcionēšanai jau notiek. Miljoniem ķermeņu radīšanas processjau notiek visumā. No nezālēm ir iznākuši graudi, tajos graudos esība irpotenciāli jau iekšā. Tā telefona ziņa "Hallo, es esmu, hallo, es esmu", ir jautur, tajā pārtikas graudā. Ja tu radi kaut ko caur savām paša pūlēm, tikai tadtu vari to arī iznīcināt - bet šī radība nav tavu pūļu auglis.

15. oktobris, 1980

Jautātājs: Dzīvē ir daudz mirkļu, kad man nepatīk situācija un es gribu tomainīt.

Maharadž: Tu vari cīnīties ar situāciju, bet tu neesi situācija.

J: Kad tu sāc vērot prātu, tu zini, ka tu esi atsevišķs no prāta, un tunegribētu iesaistīties prāta cīņā, tā dabīgi berze samazināsies.

M: Šajā procesā tu kā indivīds neesi vairs palicis. Mēģini saprast, ka "esesmu" ir satva guna produkts, barības esences produkts.

Berze ir cīņa starp to kluso pasaules vērotāju. Tā cīņa sākās, kad noapziņas sāka nākt vārdi. Vārdi no tevis nāca ārā, un tu apskauj tos vārdus; tupaliki par vārdu, kas no tevis nāk ārā, nozīmes čempionu.

Tev ir kalns konceptu un vārdu. Lai no tiem tiktu vaļā, tu lieto cituskonceptus. Kad izsvied visus konceptus, ieskaitot tavu primāro konceptu,tad jebkas, kas ir, ir. Paliec un uzturies klusumā.

J: Vai vārdi ir nepieciešami, vai tikai Maharadž klātbūtne?

M: Bez šaubām, asociācija ar svēto ir virzoša realizācijā, tomēr tai ir jābūtpapildinātai ar jautājumiem un atbildēm. Vienmēr ir kādas šaubas, kas nākno prāta, tad, kamēr visi prāta pārpalikumi ir aizvākti, tev šaubas ir jākliedēar vārdiem.

J: Šajās dienās, kad domas nāk, es vienkārši griežos prom, es jūtu, ka tagad

71

es tās apstādinu.

M: Ja tu to vari izdarīt, ir labi, bet, ja tās plūst, ļauj tām plūst.

J: Nebūt iepītam savās domās - vai ar to pietiek?

M: Jā, tā ir vienīgā lieta, un jebkas, kam ir jānotiek, notiks; pašu darīšanu tuesi atdevis.

J: Tad vairs nav nepieciešams mēģināt sevi mainīt, mēģināt darīt labākaslietas?

M: Kad tu neturies pie domām, tu vairs neesi persona.

J: Tas padara mani mazliet nobijušos. Viss var notikt - es varu darīt trakaslietas.

M: Šis ir normāls posms, visi cilvēki iet tam cauri. Bailes ir prāta īpašība,un prāts negrib sevi zaudēt.

Skaiti nama-mantra, turies pie mantras, jo šis ir posms, kurā prāts zaudēvisus balstus, tāpēc tu tam dod mantras balstu.

J: Lietas, kas man par sevi pašu nepatīk, arī ir atvasinātas no domas, tad esvaru atlaist arī tās?

M: Jā. Nesaki "sevi pašu", tā arī ir doma.

J: Tad beigās tas ir tiek vienkārši: tā ir tikai tikšana vaļā no domām - tā irtiesa.

M: Tas nav mazs sasniegums. Tu varētu justies, ka esi bez domām, bet kādāposmā domas pēkšņi uzburbuļos. Daudziem tā sauktajiem svētajiem, kautarī viņi bija sasnieguši to bez-domu stāvokli, tomēr notika viņu krišana.

17. oktobris, 1980

Maharadž: Esi, kāds tu esi, neiedomājies un neiztēlojies. Tavs ķermenis untavs attēls visu dzīvi pastāvīgi mainās, un neviens no šiem attēliem nav

72

palicis konstants. Pēc divdesmit pieciem gadiem tavs ķermenis būs nomainījis šo attēlu,

un tam būs vecas personas attēls; vēlāk arī šis attēls aizies. Ja šie attēli būtubijuši reāli, tie būtu palikuši; tie ir nereāli. "Es esmu" principam nav formas,nav krāsas vai konstrukcijas. Caur šīm konstrukcijām mēs baudām unciešam, bet nekas nav reāls; jebkura pieredze, pie kuras tiec, nav reāla. Vaitu raudi vai smejies šis attēls ir tikai šim mirklim - nākamajā mirklī tasmainīsies. Dažiem cilvēkiem ļoti padodas čīkstēt, raudāt, gausties, tikai uzdoto mirkli.

Kamēr ķermenis ir te, šī aizejošā izrāde būs te, nemitīgi mainīga, unbeigās pati apziņa, caur ko tu redzi pasauli, aizies. Dienas šim ķermenim unapziņai ir skaitītas.

Jautātājs: Ja nebūšu pilnībā sasniedzis, kad miršu, vai man būs citapiedzimšana?

M: Ja tu seko tam konceptam, tam konceptam būs cita piedzimšana. Tunezini kādu formu tas koncepts ieņems.

Tikai tā persona mani apmeklēs, kuras liktenis tiek pilnībā izsmelts.Nekas no viņa likteņa nebūs palicis.

Tu esi dāma no kādas tālas valsts, kāpēc tev būtu jāapmeklē šī vieta? Jotavs liktenis tiek iznīcināts.

7. novembris, 1980

Jautātājs: Apziņa ir laika ierobežota, tad jebkas, kas esmu, arī ir laikaierobežots, tad vai nav kaut kas, kas ir mūžīgs?

Maharadž: Tikmēr kamēr ķermenis ir te, tu esi šī apziņa, bet, kad ķermenisun apziņa iet, tu esi tas oriģinālais stāvoklis uz kā šis viss kā īslaicīgsstāvoklis ir uznācis. Tavs oriģinālais stāvoklis ir nemainīgs, pastāvīgs.

Grūtība rodas, jo tu meklē To, aizmirstot, ka tas Tas esi tu. Tu kāsubjekts meklē sevi kā objektu. Tu esi tas, ko meklē.

Brīdī, kad ir nostādne, ir bailes. Jebkurš, kas ir ieņēmis meklētājanostādni, būs nosacīts sekot tradicionālām meklētāju praksēm un toierobežojumiem.

73

Kāds ir nolūks visam, ko saku? Tas ir tiešs uzbrukums sevisidentificēšanai ar ķermeni-prātu. Tikmēr kamēr tā identificēšanās ir te, manitiešie uzbrukumi turpināsies.

Kad pārtrūkst identificēšanās ar ķermeni-prātu, nāks Brahman ar uztavām kājām saliktām rokām.

J: Vai šī identificēšanās pārtraukšana notiek pēkšņi vai pakāpeniski?

M: Tas ir atkarīgs no tā, kā uz to skaties. Ja tu to gaidi, tas būs pakāpeniski;kad pēdējais solis tiek sperts, tas ir pēkšņi. Kad tas beidzot notiks, tuieraudzīsi nemanifestētā un manifestētā identitāti; tie ir viens, nav starpības.

Patiesas zināšanas var nākt tikai, kad visi iespējamie koncepti ir atdoti,un var nākt tikai no iekšienes.

Parabrahman nav sākuma un nav beigu, Tas ir mūžīgs, bet šī apziņa irlaika ierobežota - tai ir sākums un beigas.

Tieši kā tu pamosties no rīta un uzzini, ka esi, līdzīgi šis notika. Jo esesmu, es pamodos, ja es nebūtu, kā es varētu pamosties?

Parabrahman uzzina, ka Tas ir, apziņa ir kā Parabrahman zin, ka Tas ir.Parabrahman ir tavs mūžīgais stāvoklis, tu nevari atcerēties, jo tu neesi toaizmirsis. Tā ir tava ikdienišķā pieredze, tu to zini. Ir apziņa, nav jautājumapar "es"; Tas ir.

Dzīvības spēks ir graudā apslēptā, potenciālā stāvoklī. Saproti todzīvības spēku un nedod tam formu. Šī esība nav kā kaut kas, ko varipaņemt saujā, tā ir manifestēta - kā telpa, tā ir visur.

Visas šīs smalkās runas ir tikai mentāla izklaide. Ejot tālāk garīgumā, tuieraudzīsi, ka "es esmu" ir pats Dievs vai bezgalīgi daudzu universudvēsele, bet tas "es esmu" atkal ir izklaide. Visas manas runas irkonceptuāla izklaide.

10. novembris, 1980

Maharadž: Cik tālu pagātnē mana atmiņa var aizsniegties? Es biju mazsbērns un atceros, ka kāda vecāka persona mani nesa uz pleca; viņš maninesa kādā kalnā, un es varēju redzēt lecam sauli - tāda ir mana pirmāatmiņa.

74

Vai vismaz esi veltījis šim domu? Kādā vecumā tu tiki pie zināšanas parsavu ķermeni? Pieņemsim, tu sāki zināt sevi gados četros - jebkāda rīcība,kas notika pirms četru gadu vecuma, notika bez tavas zināšanas, un tevatmiņā par to nav ierakstu. No vecākiem tu esi dzirdējis par citām lietām,kas notikušas, bet pats tu tieši nezini. Te ir rēta, un tiek teikts, ka man kādsiekoda, bet atmiņas par to nav. Tik daudz kas notika pirms bērns zināja sevi.

Dažos pirmajos gados primārais koncepts "es esmu" tur bija, betsnaudošā stāvoklī. Vēlāk tas sāka sevi zināt.

Džnāni stāvoklis ir kā bērna stāvoklis, kad bērns sevi nezināja. Aparāts,caur ko zinīgums sevi izpauž, tagad ir stipri mainījies, bet princips ir taspats.

Džnāni būs atšķirīgi izpausmes veidi. Ramana Maharši nēsāja tikaigurnu apsēju, tikai izmazgātu, negludinātu - bet šeit, es gribētu redzēt, ka tenav krunku, ļoti kārtīgi.

Bija vēl viens liels Svētais, kurs neapzinājās savu ķermeni; viņš staigājaapkārt pliks. Lord Krishna arī bija laicīgs, kā es, un ļoti labi apģērbts.Cilvēki apmaldās džnāni ārējās izpausmēs un mēģina to imitēt, tā vietā laiietu uz pirms tā esošo principu.

Tagad es kārtīgi zinu to pašu pirmo mirkli, es zinu, kas ir piedzimšana,visu es zinu, neskatoties uz to, vai es varētu labprātīgi ieiet tajā dzimšanā?Kāda darītāj-spēja vai autoritāte man bija, ieiet vai neieiet, vai izlemt jebko?Kad es saku, ka es zinu savu dzimšanu, vai es tiešām zinu tieši, kas notikatajā mirklī? Šī visa ir konceptuāla zināšana; turklāt visa zināšana kopš tābrīža ir konceptuāla.

11. novembris, 1980

Maharadž: Visapkārt pārpilnībā ir Gudrie un Svētie, bet viņi vēl joprojāmilgst dzīvot, viņi vēlas turpināt savu esību.

Cik ilgi man vajadzētu turpināt šo nomodas stāvokli un dziļu miegu,nomodas stāvokli, dziļu miegu? Tikmēr, kamēr šis cikls turpinās, zinīgumsarī te valdīs. Vai esi saticis kādu, kurš būtu noguris no šī nomodas stāvokļaun dziļa miega stāvokļa? Nomodā tu dari daudz aktivitāšu, un, kad tu esinoguris, tu iekrīti miegā. Šajā nemitīgajā ciklā kāda ir priekšrocība, labums?

75

Jautātājs: Saka, "Reti kāds novērtē Dieva prasmi". Kas ir tā Dievaprasme?

M: Kur ir tas Dievs? Ja tu gribi taujāt par kādu prasmi, prasi par šo prasmisaviem vecākiem.

Tu esi radījis Dievu, jo gribi lūgt no kāda, un tas ir tas, ko tu sauc pargarīgumu.

J: Es neticu tāda veida Dievam. Es ticu, ka Dievs ir tas esības pieskāriens,kā Maharadž saka.

M: Ja tu tiešām būtu sapratis un sagremojis, ko esmu teicis, tu nebūtu spēriskāju šajā vietā.

J: Ja esmu sapratis, ko esi teicis, tad man nav vajadzības šeit nākt - tā ir -bet ļauj man tev jautāt, faktiski tas ir kā..

M: Ko tu domā ar faktiem?

J: Lai saprastu pat to, kas man jādara?

M: Dari to lietu, ko nevari darīt. Šī maijas pasaule ir uzbūvēta tikai no konceptiem. Es nevaru apvainot

pasauli par to, ka tā dod man sāpi; viss sāpju iemesls ir šī zināšana "esesmu". Kad šī zinīguma nebija te, vai bija sāpe vai bauda?

Ja gribi sastapt Dievu, grimsti dziļi Sevī; tā ir pati visa glabātuve.

J: Kā sapņu stāvoklis notiek?

M: Dziļā miegā ir šķietams nomodas stāvoklis, kurā tā esība sevi sajūtpamostamies un rada sapņu pasauli.

Tu ļoti labi zini, kā tu iegāji šajā juceklī. Taujā šajā un esi kluss. Pēc manu traki dzēlīgo runu klausīšanās tu vari rīt nenākt, ir vienalga.

Es tev saku atkal un atkal, tu varētu apskriet apkārt pasaulei, bet neviens tevzināšanas nedos. Atkāpies paša Sevī. Atdodies sevis paša esībai, un tikai tastev dos visas nepieciešamās zināšanas - neviens cits. Tu neiztaujā sevi paršo, tu akli seko garīguma rituāliem.

Vari būt jebkur, bet esi patiess, nododies tikai savai esībai.

76

23. novembris, 1980

Jautātājs: Vai vērošanu dara Tas, kas ir pirms apziņas, vai apziņa vēropati sevi?

Maharadž: To tiltu ej pāri, kad pie tā nonāc. Neuztraucies par principupirms apziņas, tikai turies apziņā.

J: Vai dievi ir tikai koncepti?

M: Dievi nozīmē tikai apziņu. Savāc, ko gribi, tad, kad nav apziņas.

J: Mēs neesam spējīgi saprast džnāni stāvokli. Ja džnāni ir palicis viens arAbsolūtu, kur ir apziņas parādīšanās sfēra? Mēs nesaprotam kā džnāni varbūt Parabrahman un būt tajā pašā laikā šeit.

Tulks: Džnāni var transcendēt apziņu un būt Absolūts, kad nepieciešams;viņš var nākt apziņā, jo tas konkrētais ķermenis ir vēl pieejams - caur toķermeni notiek komunikācija ar radībām apziņā.

Mūsu svētajos rakstos ir piemērs: Ir okeāns un ūdens no okeāna traukā,trauks tiek iemests okeānā, trauks vēl ir tur, bet ūdens, kas traukā,savienojas ar okeāna ūdeni, tātad tas ūdens nejūt atšķirību, bet ūdens traukāvar būt liecinieks traukam. Tam ir priekšrocība būt ar Absolūtu un arī lietotķermeni. Ar šo piemēru es saprotu, kāds varētu būt džnāni stāvoklis.

M: Saproti esību, un viss tiks atrisināts. Tā visa ir tava spekulācija par toAbsolūta stāvokli no tava stāvokļa, kas rupjāks. Pagaidām tā ir kā izkārtne,norādoša uz Parabrahman. Vārds Parabrahman nav Parabrahman.

Tavs pieradums ir uzdot jautājumus. Daži vārdi tiek tev pasviesti, dažikoncepti doti, un tu saki, ka tu saproti.

Vienīgā manu runu tēma esi tu - tu zini, ka esi. Kā un kāpēc tu zini, kaesi? Tas ir tikai šis, par ko runāju.

Tev nav autoritātes pār šo apziņu, tā pati nāca, pati ies. Tu neko ar tonevari darīt.

J: Visa kontroles ideja tad ir bezjēdzīga?

M: Jā. Tev nav absolūti nekādas autoritātes pār to.

77

J: Mūsu pats pamats tiek izrauts.

M: Visi tavi garīguma momenti ir balstīti uz "es esmu ķermenis" idejas. Šīzināšana "es esmu" paliks uz īsu laiku.

J: Kā ar tiem, kas saka, ka ir šī vai tā inkarnācijas? Vai tās ir tikai idejas?

M: Tas tev būs ļoti skaidrs, kad paliksi savā īstajā pozīcijā. Līdz tampieņem, ja tev patīk. Kamēr tu nezini savu patieso stāvokli, tu pieņemsivisas šīs baumas, jo nezini patiesību.

Tev nav jādodas uz to primāro stāvokli. Tagad, kas tu esi - šo primārokonceptu - izmet to ārā. Kad tu to izmet ārā, kas tu esi pirms šī koncepta, iratvērts. Normāli, džnāni meklētājam neskaidros tik detalizēti.

Tu esi kārtīgi studējis Ramana Maharši mācības. Vai viņa mācībāssastapies ar šo aspektu?

J: Jo vairāk klausos Maharadžu, jo vairāk saprotu Ramana Maharšimācības.

M: Vai esi sapratis Ramana Maharši?

J: Es nevarētu saprast, jo viņš ir Absolūts, ne objekts, ko saprast. Es arīneesmu objekts.

M: Jā. Ramana Maharši ir Absolūts, tu arī esi Tas. Absolūts nevar tikt tavaspieredžu sfēras notverts. Vai esi pārliecināts?

J: Jā.

M: Kāpēc šī mana esība notika? Kas bija iemesls? Tev ir jāuzzina, kas šisir, kārtīgi.

J: Kāda jēga meklēt atbildes uz šiem jautājumiem? Vai nav pietiekoši zināt,ka es esmu, ka mana esība ir parādījusies un izzudīs? Kāpēc man šis vissbūtu jāzina?

M: Tev ir jāzina! Kā iznākums ir zinīgums? Kā īpašība?

J: Tā ir barības īpašība.

M: O, jā, bet kad tu to uzzini?

78

J: Tā nav mana pieredze.

29. novembris, 1980

Jautātājs: Šis, ka esmu, un apziņa, kas ir laika ierobežota, kāds tiem irsakars?

Maharadž: Kas ir šis "es" koncepts, ar ko tu mēģini atrast sakaru? Šis irtieši tas, kā dēļ rodas nepareizs priekšstats.

Šajā telpas un laika konceptā ir totālā manifestācija, tajā tu uzskati sevipar kaut ko atšķirtu. Nav nekā atšķirta, tu esi daļa no totālās manifestācijasdarbības.

Kā Absolūts, es esmu bez-laika, bezgalīgs, un es esmu apjausma bezapjausmas par apjausmu. Kā bezgalība es izpaužu sevi kā telpu, kā bez-laika es izpaužu sevi kā laiku. Kamēr nav telpas un laika, es nevaru seviapzināties. Kad telpa un laiks ir te, ir apziņa, tajā notiek totālā manifestācija,un dažādi fenomeni parādās.

Es, pats par Sevi, Apjausma, nolaižos šajā apziņā, un šajā apziņā esizpaužu Sevi neskaitāmos veidos, neskaitāmās formās. Šī ir tā būtība,manifestācijas uzbūve; nav jautājuma par individualitāti.

Kas šis ir? [pacēlis ābolu maisu] Nav starpības starp šiem augļiem, kazuun cilvēku. Tie visi ir pārtikas produkti, visi trīs ir pārtika.

Visa radība, katrs radījums ir veidoti no pieciem elementiem, un katraradījuma uzvedība ir atkarīga no trīs gunu kombinācijas, satva, radžas,tamas. Nav jautājuma par atbildības uzņemšanos par jebko, kas notiekpasaulē. Tikai, kad tiek pieņemta atbildība, tiek ciests.

Klātbūtnes apziņa, pieci elementi un trīs gunas, tā ir universālāsmanifestācijas summa.

Tavā oriģinālajā stāvoklī nav apjausmas par apjausmu, tādēļ navjautājuma par zināšanu. Zināšana nāk tikai ar ķermeņa un apziņasparādīšanos. Šī zināšana īstenībā ir neziņa, un jebkādas zināšanas, kasbalstītas uz tā, arī ir neziņa.

Tu esi praktizējis garīgumu daudzus gadus, ko esi guvis?

J: Esmu apziņa, tas ir mans ieguvums.

79

M: Vai šis ieguvums ir pastāvīgs? Vai tā ir tava patiesā daba?

J: Es identificēju sevi ar totālo manifestāciju.

M: Viss tas, vai tas nav tikai pēc tā, ka ieguvi apziņu? Ej atpakaļ uz savustāvokli pirms šī apziņa uz tevis uznāca.

Pirmais, tu identificē sevi ar ķermeni, tad tu identificē sevi ar apziņu,pēc laika tu turpini būt apziņa, bet lamatas ir tās, ka tu domāsi, ka esi kļuvispar džnāni. Pat būt apziņā ir laika ierobežoti. Oriģinālais stāvoklis ir pirmsapziņa uz tevis uznāca. Vienā gadījumā zināšanas tika dotas, saprastas, unpersona palika Tas vienā dienā; cits gadījums ilga tūkstoti gadus, un arīsasniedza to stāvokli. Vai ir starpība?

Kas oriģināli bija kaut kas, ko mīlēju, tagad to es vairs negribu, joapjaušu savu patieso dabu. Man vairs nav vajadzīga šī apziņa, pat uz piecāmminūtēm.

Savas dzīves beigās tu būsi gatavs maksāt piecus lakhus rūpiju par patpiecu minūšu pagarinājumu. Neesmu gatavs maksāt pat vienu rūpiju. Esmupazaudējis visu mīlestību uz šo manifestēto pasauli.

M: Tev ir jāuztur šī zināšana "es esmu" labā kārtībā. Es strīdos ar saviemcilvēkiem, ja viņi netur šos traukus kārtībā un tīrībā. Iedomājies, ka šisdvielis ir atstāts neizmazgāts - tad es spēlēšu elli ar to, kas par to atbildīgs.Visi netīrumi, kas nav pats dvielis, ir jānovāc. Līdzīgi, "es esmu" ir rīks,caur ko tu gūsti visu zināšanu. Pielūdz to "es esmu", novāc visuspiejaukumus, netīrumus.

J: Kā pielūgt esību?

M: Tas zinīgums vien norāda visus netīrumus, kas to pārklāj. Pat telpa navtik tīra kā zināšana "es esmu". Dabīgi pasaule ir ļoti tīra; tā ir padarītanetīra, jo tu identificē sevi ar ķermeni. Jo tu neatpazīsti savu esību tās tīrībā,tu meklē dažādās grāmatās un Svētajos, lai atrastu identitāti.

J(cits): Man bail pazaudēt savu esību, savu eksistenci.

M: Kur ir uztraukuma jautājums? Pat Parabrahman nezin Sevi. Kad mēsnonākam pie secinājuma, ka tu neesi, es neesmu, kas paliek, tiek teikts, katas ir Parabrahman, bet kas ir Parabrahman? Tu to nevari aprakstīt, tāpēc esikluss. Es arī esmu kluss. Parabrahman nevar tikt salīdzināts ne ar ko.

80

J: Vai Nama-Džapa ir lietderīgs?

M: Droši to dari, un tā vērtīgums drīzumā tiks pierādīts. Tev ir jāuzturastajā džapa; nav jēgas konceptualizēt, kādi labumi no tā būs. Seko tam unrealizē labumu. Pat, ja tas, kas seko Nama-Japa, ir kā ēzelis vai nemākulis,viņš paliks par lielu Svēto - tāds spēks ir džapas skaitīšanā. Kad tā personasatiks Sat-Guru, Svētais saka viņam: "Tev nav par sevi jārūpējas, jo tu esitas pastāvīgais princips 'es esmu'. Tev nav jārūpējas ne par ko. Tu tikai esiun viss tiks priekš tevis nokārtots."

Ir žēl, ka tu tik stipri esi atkarīgs no baumām un ka nemēģini seviizmeklēt. Tavas zināšanas ir sasaistītas ar tavu ķermeni un aizņemtāmzināšanām.

Visas pasaules aktivitātes notiek šī "es esmu" dēļ. Tas ir avots, kas radapasauli. Saproti to esību no sākuma - tikai tad tu to vari transcendēt. Pirmsvisa, esi tas "es esmu".

30. novembris, 1980

Maharadž: Šī "es esmu" sajūta ir dabas funkcija, piecu elementu ķermeņaprodukts. Tas sevi zin, tas mīl būt. Ar šī zinīguma palīdzību tiec pie Seviszināšanas.

Gadsimtu gadsimti ir nākuši un gājuši, bet neviena persona nav varējusisaglabāt savu identitāti vai savu atmiņu mūžīgi - tā ir izzudusi ar ķermeņaaiziešanu. Piecu elementu esences plus trīs gunas nozīmē personu; ar to šiszinīgums nāk, atmiņa "es esmu". Šī personība tiek uzturēta no krājumiem,kas ir piecu elementu sagādāti. Tikmēr, kamēr krājumi ir piegādāti pareizākārtībā, ķermenis un esība būs tur. Tiklīdz piegāde tiek apstādināta, "esesmu" pieskāriens ir aizgājis.

Tas, kurš ir atnācis pie Maharadž, vai tu to atpazīsti? Tas ir ķermenisvai kaut kas ārpus ķermeņa?

Jautātājs: Iekšpusē vai ārpusē, es nezinu.

M: Ļoti laba atbilde. Turi malā ķermeni un apraksti to.

J: Es to nevaru aprakstīt.

81

M: Ja tu nevari to aprakstīt, kāda no tā lietderība?

J: Nav lietderības.

M: Kad tu to būsi sapratis, tu dabūsi patiesību. Tas, kas klausās, tas, ko tunezini, esi tu, un tas, ko tu zini, tu neesi.

Augstākais garīguma nolūks ir Paramātmans - tā zināšana, kas uzturasķermenī, "es esmu", un tas nevar tikt aprakstīts. Kad tu stingri piekrīti, kašis ir pareizi, vai tad tas nenozīmē, ka tev ir garīga gudrība?

J: Kas var tikt pie garīgas gudrības?

M: Ja ne tu, kurš tas varētu būt? Tu un tikai tu. Kurš varētu jautāt "kas esesmu", ja ne tu? Ja jautātājs "es" nav tur, kurš uzdos jautājumus? Šī priekštevis ir garīgo zināšanu kulminācija; tev nav vairs te jānāk.

J: Man patīk būt ar Maharadž.

M: Tu te vari sēdēt. Tagad, vai tu dzīvo vienu gadu vai tūkstoti, rezultātsbūs tikai šis.

J: Maharadž atbild manus jautājumus pirms es tos uzdodu.

M: Iesākumā tu pieņem, ko citi cilvēki saka, bet drīzumā jebkas, kas ir ticispieņemts, tiek pārmests pār bortu.

J: Es nevaru tikt pie pieredzes, kā esība parādījās, jo man nav zināšanu parto, kas eksistēja pirms esības.

M: Šī zināšana ir ļoti vienkārša un tajā pašā laikā ļoti smalka. Kas zināsvisu šo procesu, zinīguma parādīšanos un beigās tā pazušanu? Tas, kurš šosaprot, sasniedz Sat-Guru stāvokli, bet parasts cilvēks šo nevar saprast. Sat-Guru nav cilvēk-vecāku bērns.

Lai zinātu šos noslēpumus, lai saprastu šos noslēpumus, tev ir jāatdodastam principam "es esmu", un tā apziņa pati tevi vedīs uz šo. Pašreizstabilizējies apziņā. Ja tu to nedari, tevis paša koncepti būs ļoti bīstami tev -tie tevi žņaugs līdz nāvei. Zināšana, ka esi, ir visas enerģijas avots, visuDievu avots, visu veidu zināšanu avots.

Dzirdējis šīs sarunas, tev nav jānāk atkal, tev ir tikai jāuzturas tajāapziņā, kas esi, tajā dinamiskajā principā, kura dēļ viss ir. Stabilizē sevi tur.

82

Apstiprini savu stabilitāti tur. Tu esi tikai tas. Šī ir visvienkāršākā metode:tu zini, ka esi, esi tikai te.

7. decembris, 1980

Jautātājs: Es gribu tiešu Augstākā pieredzi.

Maharadž: Absolūts nevar tikt pieredzēts. Tā nav objektīva padarīšana.Kad esmu vienotums, tad tā ir tīra apjausma, kas neapjauš savu apjausmu,un nevar būt ne subjekta, ne objekta - tāpēc nevar notikt vērošana. Jebkādamanifestācija, jebkāda darbība, jebkāda vērošana var notikt tikai dualitātē.Ir jābūt subjektam un objektam, tie ir divi, bet tie nav divi, tie ir divi galivienai lietai. Kad apziņa saviļņo, parādās dualitāte. Ir miljoniem objektu,bet katrs objekts, kad tas redz citu, pieņem Absolūta subjektivitāti, kaut arītas tomēr ir objekts. Es kā objekts uztveru un interpretēju visus citusobjektus, un pieņemu, ka esmu subjekts, un vērošana notiek.

J: Kāpēc apziņa saviļņojas? Kas ir iegansts?

M: Bez iegansta, spontāni tas notiek; nav iemesla. Tā apziņa ir universāla -nav individualitātes. Bet, kad apziņa saviļņo kādā konkrētā formā, kas arī irparādījusies spontāni, un formā sākas funkcionēšana, tā forma pieņem, ka tāir indivīds, un, kas ir neierobežots, ierobežo sevi konkrētā formā, un likstasākas.

Teiksim, kāds kļūst par džnāni, bet jau sākumā kas tas bija? Tas bija tasskābais, rūgtais princips, sekrēcija, kā dēļ apziņa parādījās. Tas patsprincips, zināšana "es esmu", ir attīstījies, izaudzis un palicis salds; tasnobriest un kļūst par manifestēto džnāni stāvokli; bet kas tas ir? Tas ir piecuelementu barības esences produkts. Kad tas aiziet, kas paliek? Absolūts, kassevi nezin.

J: Vēlme atbrīvoties arī ir vēlme, ne tā?

M: Nerunā par atbrīvošanos, runā par sevi, kas tu esi. Kad to saproti, abi -zināšana un neziņa - pazūd. Tev ir nepieciešamas zināšanas tikmēr, kamērneziņa ir.

83

Zinoša persona var teikt nezinošam jebko, lai zudinātu neziņu. Šimnolūkam viņš ņem palīgā tā sauktās pasaulīgās zināšanas, konceptus, un abi- pasaulīgās konceptuālās zināšanas un neziņa - pazūd vienlaicīgi. Džnānitev dos jebkādus konceptus, lai zudinātu tavu neziņu. Šī esība ir zināšanas,un tu tās apskauj. Lai to zudinātu, viņš tev dod visus šos konceptus, lai tusaprastu, ka tu neesi šī esība, kas ir pārtikas esences produkta iznākums.Kad tu to realizē, jebkādi koncepti, kas tev doti, kopā ar šo esību irizmetami. Kas paliek, ir Absolūts.

Šī ir patiesā lietu daba. Tu nekad nevari teikt, esmu šāds vai tāds - tu esibez zināšanām. Retais šo sapratīs un transcendēs apziņas sfēru.

Pēc manu runu klausīšanās tu domā viss ir ļoti vienkārši, bet tas nav tikviegli.

9. decembris, 1980

Maharadž: Šeit jūs uzzināsiet kas ir, nevis to, ko gaidiet dzirdēt. Dualitāteparādās, kad apziņa parādās. Es esmu, un es neapzinos savu klātbūtni - tā irvienotība. Ir tikai viens, bet, kad šī zinošā klātbūtne ir te, tad ir dualitātessajūta.

Jautātājs: Vai Realizējusi persona apjauš visu?

M: Īstenībā neviens nav realizējis, ir tikai tīra zināšana. Tikaikomunikācijas nolūkiem tiek teikts, ka persona ir realizējusi. Zināšana irrealizējusi, ka tā ir zināšana; tas ir viss, kas ir noticis. Es neesmu ķermenis,es neesmu vārdi; kad zināšana šo atpazīst, tā ir saukta Sevis-Realizācija.

J: Zināšanas, ko Maharadž dod, ir priekš džnāni. Kas notiek ar ļotivienkāršu cilvēku, kurš nav spējīgs šo aptvert?

M: Bhadžāni un meditācija. Caur meditāciju zināšana, kas nav nobriedusi,pakāpeniski izaugs briedumā.

J: Tūkstoti gadu atpakaļ cilvēki bija primitīvi. Viņi nevarētu šo saprast. Tasir tikai attīstītiem prātiem.

M: Vai primitīvi vai civilizēti, cilvēki var šo saprast. Pat tajos laikos

84

noteikti bija cilvēki, kam šīs zināšanas parādījās, un tās tika instinktīvisaprastas.

Šīs zināšanas nav jaunas; tās vienmēr ir eksistējušas. Cilvēki uzzinājainstinktīvi.

J: Kāpēc šķiet, ka Indija ir šo zināšanu šūpulis? Šķiet, nevienai citai valstijnav šo zināšanu.

M: Tas tā nav. Šī manifestācija ir Absolūta izpausme, un manifestācija varieņemt dažādas formas dažādās valstīs. Kur un kādas izpausmes tā ieņem irnesvarīgi; pamatā viss ir Absolūta manifestācija. Nav iemesla un seku, naviemesla, kāpēc kādam būtu jābūt vienā vietā, un kādam citam citā. Kas irjāatrod, ir kas esi pats, pašam.

J: Vai Guru var dod grūdienu uz šo zināšanu pusi?

M: Tu domā, ka tu esi indivīds un Guru ir cits indivīds, bet tas tā nav. Guruir šīs apziņas zinātājs, kas ir īslaicīga.

Saproti šo interesanto situāciju: kamēr es ar tevi runāju, ķermenī irneciešamas sāpes.

Esmu stingri sapratis, ka nav indivīdu atsevišķu vienam no otra, navzināšanu atsevišķu kā pasaulīgās zināšanas un garīgās zināšanas. Nav Guruun nav mācekļa, nav Dieva un nav sekotāja. Nav pretstatu - ir polāradualitāte, nav divas atsevišķas daļas, bet divas viena daļas. Esmu par topārliecināts un tomēr runāju ar tevi. Tu pieņem to kā zināšanas un dod to kāzināšanas. Saproti šo amizanto faktoru.

Runas nāk no manis spontāni; pirms vārdu izplūšanas manī netieksafabricēta to nozīme. Prāts te nespēlē lomu. Tā ir tieša spontanitāte.

J: Kāda ir Maharadža dotā apziņas definīcija?

M: Apziņa, kā tā tiek lietota šeit, ir sajūta, ka esi dzīvs, esi klātbūtnē,eksistences sajūta. Tā ir mīlestība būt, kas ir visu alku avots un iemesls.

13. decembris, 1980

Maharadž: Absolūts ir vienotība [viena vienība] pats par Sevi, bet tas ir

85

izpausts daudzējādos veidos un formās. Kā Absolūtam man nav sevispieredzes. Ziedošanās bez cita ir ziedošanās Sev, kur nav dualitātes. Kaddualitāte nāk, ziedošanās tiek sadalīta starp subjektu un objektu. Pirmspiedzimšanas mēs neapzinājāmies sevi; tikai, kad svešs elements,piedzimšana, tika ieviesta, mēs kļuvām sevis apzinoši.

Aptvert šo ir atmoda, un uz to nav ceļa vai tehnikas. Šis ir tik smalki, kaes gribētu par to runāt vairāk, bet man ir fiziski neiespējami runāt vairāk pardažiem vārdiem.

Par ko runāju atklāti, citi nerunā. Katra spēja uztvert ir atkarīga no viņapaša veiksmes. Saproti arī to, ka, ko dzirdi no manis, tu nevari pielietot.Jebkas, ko tu dzirdi, spontāni darīs to, kas tam patīk.

Jautātājs: Sēdēt šeit un klausīties Maharadžu ir tīrs prieks. Kaut arī tasizskatās dualitātē, tas trāpa kaut kam dziļi iekšā.

M: Tikmēr kamēr jūsos ir dualitātes sajūta, ko jūs dzirdat, nevar sasniegtmērķi.

Saproti, ko saku. Apziņa parādās spontāni. Kad es apzinos sevi, es zinu,ka eksistēju, un es mīlu šo esību; es negribu, lai šī esība aiziet no manis, unšis ir tas, kas liek man dzīties visu dienu līdz miegs mani pārņem, laiuzturētu šo esības mīlestību apmierinātu.

Tad Guru pasaka man patieso lietu dabu, ka šī apziņa, ko tik ļoti mīlu, irtikai ilūzija. Tas ir pamata iemesls visai nelaimībai, un mans patiesaisstāvoklis ir pirms šī apziņa parādījās. Tas ir pāri visiem konceptiem, unjebkāds vārds tam dots ir tikai koncepts.

Saproti to kārtīgi, intuitīvi, pāri vārdiem, bet arī saproti, ka šai sapratneinav nekādu pielietojumu, jo tā ir apziņas līmenī, un apziņa ir iluzora.

Kas tiek šeit ierakstīts un transkribēts, laika gaitā būs neiedomājamivērtīgs, kad sapratnes pamats tiks paplašināts, un cilvēki gribēs zināt, kādair lietu daba. Tajos laikos, kad šis tiks rādīts plašākā mērogā, būs brīnīšanās.Šie vārdi būs daži, bet tie, kas noteiktā laikā būs lepni par saviemsasniegumiem, kad viņi dzirdēs šos dažus vārdus, viņu pašu zināšanasizgaisīs tik pēkšņi, ka viņi būs pārbrīnīti.

J: Es nesaprotu veidu, kādā vārds apziņa šeit tiek lietots. Es domāju, kaapziņa bija tīra apjausma, Augstākā realitāte.

M: Šī apziņa, kas ir atkarīga no pārtikas ķermeņa, kas ir piedzimis, ir laika

86

ierobežota. Tas, kas ir pirms apziņas, ir Absolūts, un, kad apziņa ir bezformas un neapjauš sevi, tā ir Absolūts. Mēs esam nekas cits kā tikai šīapziņa.

Tu nāc uz šejieni, un es ar tevi runāju, bet mani neuztrauc, vai tu nāc vaiej. Esmu pilnīgi neatkarīgs. Man kā Absolūtam nav vajadzīga apziņa.Pilnīga neatkarība ir vienkārši apjēgt un saprast. Mana šķietamā atkarība irno šīs apziņas, kas saka "es esmu". Tā ir apzināšanās spēja, kas ļauj mantevi uztvert. Man šī koncepta nebija, bet pat tad es eksistēju. Es biju pirmsparādījās apziņa.

Vienalga, ko gribi, alksti vai pielūdz, var būt tikai koncepti. Vai esidzirdējis, kas ir konceptuāla eksistence un kas ir eksistence pirmskonceptiem? Daudzi ir šeit nākuši tikai un vienīgi garīgu iemeslu dēļ, unviņi ir atzinušies man lielā mīlestībā. Pēc tam ar viņiem notiek kāda lielaveiksme, un viņi kļūst bagāti, un viņu bagātībā viņiem vairs nav laika uzšejieni nākt. Kur ir visa iepriekšējā mīlestība? Šī ir maijas valstība. Cilvēksnāk ar patiesu garīgu meklējumu nodomu, tad maija dod viņam mazukārdinājumu, un viņš ir prom.

Šī maija nedarbojas neatkarīgi - mēs esam partneri. Vai viņšuzdrīkstēsies šķirties no šīs maijas? Nē, viņš pieņems to maija. Tas ego (kaes esmu tāds un tāds) ir ļoti grūti dabūjams nost, bet ego nevar aizskart to,kas tiešām saprot, ko es saku.

Tu turpināsi nākt uz šejieni, kamēr vēl būs koncepti; kad būsi pārikonceptiem, nebūs vajadzības uz šejieni nākt.

Kopš kura laika un kā dēļ ir tas, ko tu domā, ka tu esi?

23. decembris, 1980

Jautātājs: Ja cilvēka prātā tiek apskatīta problēma, jebkāda problēma, jatā tiek apskatīta ļoti stipri un tīri, problēma izzūd, un ir tikai vērošana. Kuršir tā vērošana, kas ir tā vērošana, kas ir tās vērošanas esence? Kā iettālāk?

Maharadž: Šis ir tradicionāls sapratnes veids. Tas ir tradicionāls pasaulesvērošanas noskaņojums, nekas pāri tam. Tikai noskaņojums, tas ir viss. Kadšis vērošanas process sākās? Tas sākās ar nomodas stāvokļa, dziļa miega un

87

zināšanas "es esmu" - visu ietīts vienā "es esmu" - ierašanos. Šī ir zināma kāpiedzimšana. Ar to saukto piedzimšanu šī trijotne atnāca, un ar tās ierašanosvērošana sākās. Katru dienu tas notiek. Mirklī, kad esībā nāk, tā tiek lietotapieredzēšanai, vērošanai utt.

Pirms šīs piedzimšanas notikuma kas bija tā esība? Tās nebija te.

J: Ejot tālāk, ir būts vērošanā, tiek tikai vērots, vai ir kādi turpmākijautājumi? Kādam būtu jābūt jautājumam?

M: Kad vērošana notiek un kā vērošana? Tu esi savācis smalku vārdukrājumu, bet Sevis-zināšana nav nākusi.

J: Redzi, tas ir, ko es vēroju. Kā to izmeklēt?

M: Tu zini, ka tu esi. Jo tu zini, ka tu esi, viss notiek. Iepazīsti to zināšanu"es esmu". Kad tu saproti, kas tā esība ir, tad mistērijas čaula tiek pārsista.

J: Kāda ir procedūra, lai līdz tam nonāktu?

M: Tu ej uz avotu, no kā šis jautājums nāca. Tas avots atrisinās šojautājumu.

J: Vai ir kāda taujāšana tajā?

M: O, jā. Ja jebkas, jebkāds princips grib uzstādīt jautājumu, viņamnevajadzētu apskaut ķermeni kā sevi. Uzstādi jautājumu no skata punkta, kaesi tikai zināšana "es esmu".

J: Tu uzdod jautājumu, jo tu nezini.

M: Jā, bet primārā neziņa ir par mūsu esību. Mēs to esam uztvēruši kāAugstāko, tā ir neziņa. Mēs pieņemam, ka šī apziņa ir mūžīga, Augstākais,tā ir kļūda. Šis "es esmu" princips ir te tikai, ja nomoda, dziļš miegs ir te. Esneesmu nomodas stāvoklis, es neesmu dziļš miegs - tāpēc es, Absolūts,neesmu tas "es esmu". Liec šo trijotni malā; kas tu esi?

J: Tas atkal atnāk pie jautājuma "kas es esmu"?

M: Saproti skaidri. Ja tu atstāj malā pašu jautāšanas instrumentu, kur irjautājums?

88

J: Ja tu nejautā..

M: Kurš tu? Tu esi atstājis malā to "tu".

J: Es nezinu. Kā var dzirdēt atbildi?

M: Kādi jautājumi tev var būt bez šīs trijotnes? Pieņemsim, ka tu esipiecdesmit gadus vecs. Tev ir bijusi asociācija ar to trijotni piecdesmitgadus ilgi; ej tagad pirms tā, piecus gadus pirms tā kāda bija tava pieredze?Kāds tu biji?

J: Es nezinu.

M: Tas ir pareizi. Tas bija nezinošs stāvoklis. Tajā nezinošajā stāvoklīpēkšņi parādījās zinīgums. Tas ir izveidojis visu šo postu. Kopš kura brīžatu esi, un cik ilgi tu turpināsi būt?

J: Nu es teiktu, kopš pieredzu un tik ilgi, cik pieredzēšu.

M: Pareizi. Tagad, bez esības pieredzes, runā kaut ko par to.

J: Es nevaru.

M: Asociācija ar šo trijotnes stāvokli, šo posta paunu, ir dēļ kā? Piemēram, māja deg, tiek teikts, ka īssavienojuma dēļ. Šīs trijotnes

atnākšana ir kāda īssavienojuma dēļ? Bija kāda berze. Kad tu nospied šeit uz šķiltavām, ir liesma; berzes vai īssavienojuma

dēļ, visi trīs stāvokļi liesmo.

J: Un kas ir liesma?

M: "Es esmu".

J: Esmu šajā piedzimis.

M: Šīs trijotnes dēļ tu pieredzi dzīvi un arī nodarbojies ar garīgumu.

J: Beigās nav vairs jautājumu, nav kas es esmu vai kurš es esmu, ja liekumalā šo trijotni, var būt tikai klusums.

M: Klusums un miers attiecas uz haosu un saviļņotību.

89

J: Tam nav nekāda sakara ar mieru un saviļņotību. Es domāju, ja tu tikaisēdi klusi Sevī, atstājot malā šos trīs stāvokļus, zinot, ka es nezinu sevi, tuvari būt tikai kluss.

M: Tas, ko saki, ir neiespējami. Zinīgums būs te, kamēr nomodas stāvoklisun dziļš miegs ir te. Ja tie nav pieejami, tu nebūtu šeit šajā formā.

Ja tev būtu spēja zināt pirms dzimšanas, ka tu dzimsti, tev nebūtu bijusiinterese lekt šajā piedzimšanas bedrē.

24. decembris, 1980

Maharadž: Ir liela atšķirība manā pašreizējā stāvoklī; agrāk, kad esklausījos badžānus, es apzinājos vārdus un vārdu dziļāku nozīmi, un es bijupilnībā badžānu pārņemts. Tagad mana apziņa reaģē tikai tādā mērā, ka irapziņa par badžāniem, kas notiek, bet nav iesaistīšanās.

Man vairs nav daļas gar neko, kam ir sakars ar "es" vai "mans". Šī "es"un "mans" sajūta ir tik spēcīga, ka var strīdēties par tik mazu lietu kāauduma gabals bez īpašas vērtības tikai identificēšanās ar "mans" dēļ.

Šī apziņa ir tikai enerģija. Kad ķermeņa esence kļūst vājāka, apziņakļūst vājāka, un beigās tā aizies; nekas nav beigts.

Barība ir viena lieta, kas uztur šo enerģiju labā kārtībā. Es gandrīznemaz nenododos ārstēšanai, bet man tiek masēts ķermenis. Šī masāžaatjauno siltumu ķermenī (kas ir enerģija), tātad enerģija ķermenī, kam irtendence būt slābanai un aukstai, ar masāžu ir atkal iesildīta.

Kas ir piedzimis, ir nomodas un miega stāvokļi un laika koncepts, unapziņa. Kad šī apziņa apzinās sevi, tā uztver dažas lietas par savām tāspakļaušanas nosacījumiem dēļ, un citas ne kā savas, un tā cīnīsies unmēģinās aizsargāt lietas, ko tā uzskata par savām. Kad apziņa realizē tāspotenciālo spēku, tās universalitāti, "es" un "mans" koncepts tiek pazaudēts.

Šī universālā apziņa tiek zināta kā Dievs, kas ir Visvarens, Visspējīgs,Viszinošs un Visuresošs, visi atribūti. Šie atribūti ir doti Dievam apziņā, neAbsolūtam. Absolūts ir bez atribūtiem.

90

27. decembris, 1980

Maharadž: Problēma ir tā, ka visi grib Sevis zināšanu bez identificēšanās arķermeni atdošanas, tas ir nesavienojami. Atdod šo identificēšanos, un visskļūst vienkārši. Esmu te pirms jebkas var notikt. Ja kādam tiek jautāts, vaiviņš zin, kad nāca eksistencē debesis, viņš teiks, ka nezin. Viņš nezin, jouzskata savu klātbūtni tikai kā fenomenu, kad ķermenis ir te.

To, ka debesis nebija, es zinu, un kas ir šis? Tas ir tas Viens, kas irpirms visa. Mana patiesā daba nav iezīmēta ar laika un telpas konceptu.

Kad tu šo dzirdi, tu uzreiz apjūc un saki, "Tādā gadījumā kā es varudarīt savas normālās darīšanas?" Saproti savu patieso dabu un tad dari sevtīkamās darīšanas, cik tīk.

Es šo visu saku ar lielu patiesumu un lielu neatliekamību. Cilvēki todzird, bet neatdod identificēšanos ar ķermeni. Viņi pie tā turas ar lieluapņemšanos.

Pat apgalvojums, ka tu eksistēji pirms eksistēja debesis, nebūs tevpieņemams.

Bērns var spēlēties ar vismazāko monētu, un, ja tā tiks atņemta, viņš būsļoti satraukts. Tu pieņem savu identificēšanos ar tādu pašu apņemšanos,tādu pašu satraukumu, neskatoties uz zināšanām, kādas tev tiek dotas. Pat jatu iedod bērnam rotaļlietu, kas izgatavota no zelta, viņš atraidīs to, jo viņasirds ir pie tās mazās monētas. Pat ja es dotu tev šīs zināšanas, kam navcenas, tās nebūs pieņemamas. Skaņa, kas nāk pirmā, norādot klātbūtni, esneesmu; es neesmu ne klātbūtne, ne skaņa, kas norāda uz klātbūtni. Jebkas,ko kāds redz, uztver, tam kādam ir jābūt pirms tā, kas ir redzēts vai uztverts.Tas ir vienkārši.

Kad šī Sevis zināšana kļūst stabilāka un stabilāka, mēs vairs neesam tāto lietu pievilkti, kas mūs tik ļoti pievilka iepriekš. Tu redzi mani runājam,šķietami vieglumā, bet ir pastāvīgas ciešanas, it īpaši starp diviem unčetriem pēcpusdienā šīs apziņas eksistence pati kļūst neciešama. Šī navneviena cita pieredze - to pieredzu es pats.

Kas pašlaik tiek ierakstīts, kad tas ir nodrukāts un ielikts grāmatasformā, un kāds to lasa, ko viņš no tā izdomās? Viņš teiks, ka viņš nevariedomāties ka kāds ir dzīvojis, kas tādu būtu teicis. Pašreiz esošais fakts ir,ka es esmu sasniedzis stāvokli, kur jebkuram būtu nepieciešams daudzveiksmes, lai kaut uz mirkli tiktu tas princips redzēts. Vārdi ir tik dziļi, ir

91

dziļāka nozīme aiz tiem. Tagad tikai cilvēki, kam paveicies, klausīsiesmanas runas.

Es atkārtoti saku tev, ka nav nekas bez šīs apziņas, zināšanas "es esmu"- ja tu jūties, ka vēlies pielūgt kaut ko, pielūdz to. Es dodu svētību. Konozīmē svētība? Dodu pārliecību un drosmi.

28. decembris, 1980

Maharadž: Vai jebkāds no taviem konceptiem spēj aptvert kopumu,Augstāko? Vai esi sapratis, ka zināšana pati par sevi ir neziņa? Ja tā būtuīsta, tā būtu mūžīgi - tai nebūtu sākuma un beigu.

Tagad tiek justa pieredze "es esmu", agrāk tās pieredzes nebija. Kad tāsnebija, nebija pieprasīti pierādījumi, bet, kad tā ir, ir vajadzīgi daudzipierādījumi.

Kā tu pamodies no rīta? Kāpēc vispār tu pamodies? Tas nav prāts, kaszin - kāds zin, jo ir prāts. Tagad mana roka ir pacelta, kas zin? Tas, kaspacēla roku, zin, ka viņš ir pacēlis to. Tu esi pirms prāta; jo tu esi te, prātsstrādā.

Kad tu pamodīsies? Ja tu esi, tu pamodīsies. Caur citu konceptiem tu esi sabūvējis ap sevi tik daudz lietas, ka esi

apmaldījies. "Tu" ir izdekorēts un izpušķots ar citu konceptiem. Pirmsjebkādu baumu dzirdēšanas no ārpuses vai kādam ir jebkāda informācija parsevi?

Sat-Guru nolūks ir tev pateikt, ka tu esi kā pirms apbūvēšanās ar visiemšiem citu konceptiem. Tava pašreizējā garīgā glabātuve ir pārpildīta ar cituvārdiem - izdemolē tos konceptus. Sat-Guru nozīmē mūžīgo stāvokli, kasnekad netiks mainīts: kas tu esi. Tu esi tas nemainīgais, mūžīgais,nemaināmais Absolūts. Sat-Guru tev saka tikt vaļā no visām šīm sienām,kas ap tevi no baumām un citu konceptiem ir apbūvētas.

Tev nav formas, nav izskata. Vārdi un formas, ko redzi, ir tikai tavaapziņa - Pats ir bezkrāsains, bet tas ir spējīgs izšķirt krāsas utt.

Tam, kas ir Sat-Guru vadīts, vairs nav piedzimšanas. Tava sādhana irbeigusies, tu esi sasniedzis šo vietu.

Tev, kas meklē Sevi, es izskaidroju šāda veida zināšanas, es vedu teviuz stāvokli, kur nav bada, nav vēlmju.

92

Kad tev ir zināšanas, tu redzi "Es" kā visuresošu tikmēr kamēr apziņa irte, bet apziņas lieciniekam nav "es esmu", tā ir tava patiesā mūžīgā daba.

Atdot ķermeni man ir lieli svētki.

29. decembris, 1980

Maharadž: Sēdēšana meditācijā palīdz apziņai uzziedēt. Tas izsauc dziļākuizpratni un spontānu izmaiņu rīcībā. Šīs izmaiņas notiek pašā apziņā, nepseido-personībā. Uzspiestas izmaiņas ir prāta līmenī. Mentālas unintelektuālas izmaiņas ir pilnīgi nedabīgas un atšķiras no tām, kas notiekdzimšanas principā. Tās notiek dabīgi, automātiski, pašas par sevi,meditācijas dēļ.

Lielākā daļa cilvēku redz zinību koku un apbrīno to, bet, kas ir jāsaprot,ir tā avots - sēkla, tas potenciālais spēks, no kā tas izdīgst. Daudzi cilvēkirunā par to, bet tikai intelektuāli; es par to runāju no tiešas zināšanas.

Maza kripata apziņas, kas ir kā sēkla, satur sevī visas pasaules. Fiziskaisietvars ir tai nepieciešams, lai sevi manifestētu.

Visas ambīcijas, cerības un vēlmes ir saistītas ar identitāti, un tikmēr,kamēr ir identitāte, nekāda patiesība nevar tikt uztverta.

Jautātājs: Vai totālajai manifestācijai vai fenomenam kā visam kopā irliktenis?

M: Tā kā nav vienas identitātes, uz kurieni tas dosies? Degviela ir liesmasliktenis; tā arī pārtikas esences ķermenis ir apziņas liktenis. Apziņa vienapiedāvā likteni, un liktenis piedāvā ciešanas. Kļūdainas identitātes dēļ mēsdomājam par personificētu apziņu, bet īstenībā tā ir plaša un neierobežota.

Apziņas avots ir pirms laika un telpas. Manifestācijai ir nepieciešamslaiks un telpa, bet apziņas avots bija pirms manifestācija notika.Manifestācijā ir pieci elementi, trīs gunas un pāri visam apziņa, esība.Tagad, kā var jebkas būt bez manas apzinošās klātbūtnes? Pat elementinevar eksistēt bez manis - es neko nedaru, es neko neradu - tie notiek manasapzinošās klātbūtnes dēļ. Mana klātbūtne ir viscauri, un es saku šo arpārliecību.

Daži varētu izlasīt šos vārdus, daži varētu būt dzirdējuši šos vārdus,

93

daži, iespējams, dzirdēs kasešu ierakstus, daži gribēs dzirdēt, bet apstākļudēļ tiks aizvesti tik tālu no šīm kasetēm, ka tas nebūs iespējams. Irmiljoniem veidu formu totālajā manifestācijā, bet visa avots ir apziņa. Kasir šī apziņa? Vai kāds domā šādā veidā?

Sapņos tiek redzēti mēneši, zvaigznes utt., bet identitātes tur nav.Apziņa ir jāsaprot nomodā. Cilvēki nāk un iet, skati nāk un iet, elementi nākun iet, bet es palieku. Es apzinos savu apziņu, un tad viena visa izrāde ir tur.

Iedomājies, ka pēc diviem mēnešiem ļoti svarīga persona būs ciemos.Mājas tiek dekorētas, stendi izlikti, ielas izdekorētas, te ir liela izrāde.Kāpēc? Tā V.I.P. dēļ.

Daži badojas mēnesi un uzņemas daudz grūtības, bet viņi gaida dabūtatpakaļ vairāk nekā ir atdevuši.

Cilvēki skatās visur, bet ne uz avotu. Izslēdz šo dzimšanas enerģiju unpaskaties, vai jebkas var tikt jebkāda darīts. Mēs ierobežojam šoneierobežoto enerģiju vienkāršā fenomenā, kas ir viens ķermenis. Cītīgiizpēti manus vārdus: ja mana apzinošā klātbūtne nav te, kas es būtu? Esizbaudu vārdus, kas nāk ārā spontāni, un vēroju, cik patiesi unbeznosacījumu tie ir.

Slepkava nav noķerts; viņš ir izdarījis daudzas slepkavības, unstarptautiskā policija viņu ķer, bet nevar noķert. Tas ir kā tradicionāliesvētie raksti, nespējīgi norādīt vai atrast Absolūtu. Tas ir pāri Vēdu, Purānuutt. tvērienam, jo tas nav konceptuāls. Šī slepkava ir ļoti lepna izmukt visupolicijas spēku centienus; viņš ir tik bezbailīgs, ka viņš sēž, kur notiek viņanoķeršanas plānu apspriešana, un tādēļ viņš nav noķerams.

Visiem ir jāmirst, tad mirsti kā sava patiesā daba. Kāpēc mirt kāķermenim? Nekad neaizmirsti savu patieso dabu. Daudziem tas varētu būtnepieņemami, bet tas ir fakts. Tev ir jābūt ambīcijām, esi ar visaugstākajām,lai, tad vismaz mirstot, tu būsi Absolūts. Izlem tagad, kārtīgi, ar skaidrībuun pārliecību.

Tev nāk virsū tīģeris: tu zini, ja viņš tev uzbruks, nāve ir neizbēgama.Tad kāpēc mirt kā gļēvulim? Uzbrūc viņam, un varbūt viņš aizmuks prom.Bet, ja tīģeris iet garām, neuzbrūc viņam nevajadzīgi! Tikai, kad absolūtinepieciešams, lec tam virsū.

Dievs ir varens, un maija plaša, bet kas beigās esi tu? Mentālāsmodifikācijas paņem tevi prom no Sevis. Neviens nevēlas iztaujāt par Sevidziļi un kārtīgi; visi iztaujā virspusīgā līmenī.

94

J: Mans prāts nepaliek kluss, tas staigā šur un tur.

M: Ar visu šo līkumošanu tu būsi izklaidējies, bet tu negūsi zināšanas. Šisviss ir garīgā izklaide, jo faktiskais lietu stāvoklis ir, ka tu esi, tu esi, bezmodifikācijām.

J: Vēlmes ir te; tās turpinās pieprasīt.

M: Visbeidzot, kas tu esi?

J: Es esmu nekas; prāts utt. turpina darboties.

M: Tad kāpēc tu visu šo mācies?

J: Lai kalpotu cilvēkiem.

M: Tik daudz varenu cilvēku ir darījuši tik daudz varenu pakalpojumu, betkur viņi ir tagad?

J: Tik daudz viļņu nāk un iet. Gribu pavadīt savu laiku bez iegribām unkalpojot citiem.

M: Dari, ko gribi. Lietus līst un dara pakalpojumu būtnēm. Tas necieš, darotpakalpojumu. Visas būtnes, kas ir, ir lietus uzturētas, vai viņi ir laimīgi?

J: Viņi visi cieš. Man arī nav miera. Kā Maharadž mūs redz?

M: Es redzu visus kā es esmu. Šī esība ir vecāku kombinācija. Visi irieskāvušies konceptos, viņi tos bauda.

J: Kad esmu viens ar mūziku u.c., ir tikai prieks, bet, kad esmu konfliktā,viss ir bēdas. Dažreiz es jūtos dusmīgs. Kāpēc?

M: Prāts un ķermenis, un to darbības un reakcijas nav mana tēma. Esnerisinu šīs problēmas. Ir pilns citu cilvēku, kas var risināt tādas problēmas.

J: Bet gandrīz visi cilvēki ir ķermeņa-prāta pusē. Viens no miljona ir tevatvērts.

M: Prasi par sevi, neuztraucies par citiem.

J: No vienas puses mani pievelk klusums, un tomēr es jūtu, ka miljoni cieš,

95

un Svētie neko nedara ar viņiem.

M: Jo viņu ciešanas ir iluzoras.

J: Es zinu, ka ir četri stāvokļi, nomoda, sapņi, dziļš miegs un stāvoklis pārišiem trim. Es varu saprast intelektuāli, bet ciešanas tomēr ir te.

M: Tiec vaļā no visiem četriem stāvokļiem, un arī atbrīvo cilvēkus no viņuciešanām. Ļauj iluzorai pasaulei pašai rūpēties par sevi, tev ir jāatrod, kas tuesi.

J: Es gribu praktizēt Naturopātiju un mācīt citus, un iemācīties gudrībupats.

M: Attīstot tos konceptus, tu vispār netiksi no tā ārā. Pirmkārt saproti, kas iratkarīgs no apstākļiem un kas ir reāls. Tu esi savu vecāku konceptuprodukts, vai neesi?

J: Jā, konceptuālā līmenī.

M: Prāts un visi koncepti ir tava primārā koncepta "es esmu" dēļ. Tavivecāki un tu esiet vienlaicīgi koncepti. Tagad, bez mēģināšanas pieredzēt,kāda tev ir pieredze?

J: Es esmu.

M: Vai tas nav koncepts? Ir koncepti veidoti no konceptiem, tā ir milzīgakonceptu pasaule.

J: Es gribētu būt brīvs no tiem.

M: Tam ir jābūt sevis paša realizētam; tas nav nododams no mutes ausī.Kas iegūst Sevis-zināšanu tiešā veidā? Kad notika, ka es esmu? Tas man irjāzina pašam, tieši, ne no citiem.

Tu esi, tu zini, ka tu esi - šis ir tas varenais Kungs, tas pēkšņais,eksplozīvais mirdzums. Atdodies tam, un tu zināsi visu. Tas ir bez formasvai vārda. Tajā ir jāturas ar stingru pārliecību.

Tu nevarētu redzēt un spriest par gaismas kvalitāti, ja tu pats nebūtugaisma. Tu esi tā smalkā zināšana, un, ja tā ir te, tikai tad viss pārējais iriespējams.

96

31. decembris, 1980

Jautātājs: Kad tu paliec viens ar visu citu apziņu, tiec emocionāli iztukšots,jo jūti viņu bēdas un visu. Vai tas ir pareizs stāvoklis, kādā būt?

Maharadž: Tas ir viens no iesākuma posmiem, bet tas ir teicami. Vēl iratšķirtība, bet pakāpeniski tas nobriedīs pilnīgā vienotībā.

J: Es vairs nejūtu nekādu vēlmi tiekties pēc jebkā pasaulē.

M: Tajā nav nekā nepareiza. Tavs izsalkums un slāpes pēc svētlaimes unprieka tiek absolūti apmierināti, un tāpēc tu neturpini iet pēc lietām.

J: Vai ir palikusi kāda individualitāte, lai turpinātu savus pienākumus?

M: Tā individualitāte neveido nekādu neapmierinātību vai bailes. Tas tānotiek, ka nav vispār vairs atmiņas par to individuālo "es", tas turpinadarboties ar sevis paša enerģiju. Ir atmiņa, ka šī ir totālā manifestācija, betnav atmiņas par indivīdu, kas rīkojas.

J: Es jūtu, ka esmu viens ar apziņu, bet tas svārstās.

M: Tu vēl neesi stabilizējies apziņā; tu gūsti nojausmas. Būt vienam arapziņu ir iet pāri šiem nomodas un miega stāvokļiem. Tu zini debesis, tuzini telpu, bet vai tu vari palikt viens ar telpu? Vēl nē, tas nav iespējams.Kad tu paliec viens ar apziņu, tu paliec viens ar telpu.

J: Vai ir kaut kas, ko varu darīt, lai palīdzētu sev augt, progresēt?

M: Ar apziņu nenotiek progress. Pat telpai nevar būt progress, un telpa irnumur trīs.

Viens ir Absolūts, divi ir apziņa, trīs ir telpa. Kur nebija zināšana "esesmu", tas ir numur viens; vēlāk ir "es esmu" sajuta, tas ir numur divi; tad irtelpa - numur trīs. Noliekot eksāmenus Upanišados, vai tas tev dod Seviszināšanu?

J: Nē. Tomēr tas dod kaut ko.

M: Manā gadījumā viss ir spontāni - tā ir mana dharma. Ja zinībām bagāticilvēki nāk un saka man, ka esmu muļķīgs, es teikšu: "Šī muļķība ir mana

97

bagātība, mana brīvība. Tas zinīgums, kas ir uznācis uz manis, pats par seviir muļķīgums."

Tu esi ļoti maiga sieviete; ja kāds nāk un apbižo tevi, domājot, ka esivīrietis, tu būsi ļoti nikna par šo pārpratumu. Identificēšanās ar jebko, "esesmu šāds", ir tavas dabas apbižošana.

J: Kā zaudēt šo identificēšanos ar ķermeni?

M: Palielini pārliecību, ka esi bez-formas apziņa. Tu izveido savu stingropārliecību, ka esi totālā manifestācija, universālā apziņa. Nav neviena, kasvar iegūt zināšanu par Patiesību, Mūžīgo. Tas ir mūžīgais stāvoklis, bet tasnav zinošs stāvoklis - tu To nevari zināt. Tā sauktās zināšanas irneierobežotas un atliku likām atribūtu stāvoklī, "es esmu".

Šajā ķermenī ir zināšana "es esmu". Kad ķermenis atkrīt, zināšana "esesmu" atkāpsies tikai tur - kas paliek ir Absolūts.

1. janvāris, 1981

Jautātājs: Vai universs eksistē bez manis?

Maharadž: Kad tev nebija apziņas, vai tev bija daļa gar pasauli? Pasauleeksistēs tikmēr, kamēr ir apziņa.

Neiesaisti sevi pārāk daudz jautājumos. Meditē

[*************šeit kaut kas iztrūkst grāmatas kopijā***********]

dzimšanas piliens. Fokusē savu uzmanību uz to, un viss tiks tev atklāts. Jatu kā vienība gribi intelektuāli studēt šo tēmu, nenāc pie manis. Šeit tas esitikai tu; rāpies iekšā mēģenē.

Kāpēc tu ieķeries zaros un lapās; kāpēc neej uz sēklu? Bez sēklasnebūtu koka. Atrodi, no kurienes nāk sēkla. Šis ir tas, uz kurieni tevi veduatpakaļ atkal un atkal. Jebkas, kas man ir jācieš, fizisks vai savādāks, ir kādēļ? Tas sākas ar paš-mīlestību, nepieciešamību būt klātbūtnē. Šī apziņa irvisu ciešanu iemesls. Šī mīlestība būt, sevis mīlestība, apziņas mīlestība, irkā daba? Tā ir sēklas daba, spermas. Apziņa bija potenciāla tajā, kam ir dotsvārds piedzimšana. Kur ir tas, kas to saprot?

98

Ieguvis garīgās zināšanas, kāpēc tu gribi tās noniecināt līdz pildspalvaiun papīram?

Cilvēki dzirdēs, ko saku, bet reti kurš to liks praksē. Man nebija ilgasasociācijas ar manu Guru. Mans Guru tikai teica man: "Tu neesi šis, tu esiŠis." Tas ir viss. Es to pieņēmu ar tādu pārliecību, ka zināšana ir izziedējusitajā, kas ir nācis.

No pārtikas esences garša "es esmu". Absolūtam nav garšas, nav krāsas,nav izskata. Tu nevari tikt sevis vērots; tikai tas, kas neesi tu, var tikt vērots.

6. janvāris, 1981

Jautātājs: Vai pēc nāves es varēšu citiem cilvēkiem palīdzēt sasniegtgaismu?

Maharadž: Pēc nāves tu neatcerēsies, ka tu esi. Tev ir jāzina, kas ir nāve.Tu runā par eksistenci pēc šīs dzīves; vai atceries kādu no savāmiepriekšējām dzīvēm?

J: Savā iepriekšējā dzīvē es biju uz salas, palīdzot citiem cilvēkiem.

M: Vai atceries savus vecākus?

J: Nē.

M: Kādi ir pierādījumi, ka tu biji tur dzimis?

J: Es nezinu.

M: Šī ir tikai iztēle, fantāzija, koncepts, kas ar tevi notiek. Ja nāves brīdīapziņa izklaidē kādu ļoti spēcīgu konceptu, apziņa var radīt šo konkrētokonceptu. Pieņemsim, ka nāves brīdī persona iedomājās dzīvi kaut kur -apziņa radīs līdzīgu situāciju. Apziņas sfēra nav mūžīga. Apziņa irviltojums. Visas šīs lietas ir ilūzijas apziņas sfērā.

J: Apziņa vienmēr ir manifestēta, ne tā?

M: Apziņa būs tik ilgi, kamēr telpas daļiņa būs pieejama.

99

J: Vai došanās noslēgtībā palīdz to realizēt?

M: Jā.

J: Doties prom no parastās dzīves?

M: Ne tā. Tev nav jāiet prom no savas ģimenes dzīves.

J: Kādā noslēgtībā?

M: Pat šajā pūlī esi viens, uzturies Sevī. Fokusē savu uzmanību uz Sevi.

J: Vai ir nozīme tam, ka netiek intelektuāli saprasts, bet vienkārši irpadevība, ziedošanās?

M: Ja tev ir šī padevība, zināšanas vairosies no tās. Kad tiek teikts, ka aizpadevības kāds satiek Dievu, tas nav personīgs Dievs, bet bhakta patsieaugs zināšanā, dziļumā - viņš kļūst Dievišķs. Tas Dievs būs tik ilgi, cikbhakta sevi zin; kad bhakta iegrimst nekurienē, Dievs arī iegrimstnekurienē. Tev ir jānonāk pie slēdziena savā pēdējā analīzē, ka tava bilanceir nulle.

No sagremotās pārtikas esences ķermenī ir "es esmu" sajūta. Kas tu esipašlaik, ir šī pārtikas materiāla iznākums. Ja pārtika nav pieejama, kur tuesi? Kā ar šīm visām smalkajām zināšanām, ko esi savācis?

Nepiesavini sev nekā darīšanu - viss notiek. Ja tevis nav, kāda irnepieciešamība pēc disciplīnām, ieskaitot Dievu? Pat ja esi pilnībāpārliecināts par šo, tu tiec noreducēts uz neko; neskatoties uz to, uz nāvesgultas tu dzersi pēdējo zāļu lāsi, lai izdzīvotu.

Šī ir īsta atbrīvošanās: zināt, ka esi nekas. Visas tavas zināšanas,ieskaitot tevi pašu, tiek likvidētas - tad tu esi atbrīvots.

Ja tu domā, ka esi darījis kādu lielisku darbu, tad tu plānosi došanos uzdebesīm, tu esi konceptu pārņemts, tu neesi atbrīvojies. Šīs zināšanas irderīgas tam, kam ir padevība Guru; tikai tā persona der šo zināšanusaņemšanai.

J: Kaut arī mēs esam klausījušies šīs runas daudzus gadus, mēs nekadneesam jutušies izsmelti.

M: Ir tas apbrīns klausīties šo atkal un atkal. Tu nevāc vārdus un neglabātos, tu tiec šo vārdu pagrūsts un tad tie tiek laisti vaļā.

100

10. janvāris, 1981

Jautātājs: Vai apziņa strādā caur prātu?

Maharadž: Viss notiek apziņā. Esmu sen atpakaļ atdevis savu neatkarīgoidentitāti, nav jautājuma par neatkarīgu vienību, viss ir tikai parādībaapziņā.

Kā jebkurā drēbes gabalā galvenais elements ir diegs, tā jebkurasparādības esence ir apziņa. Šim ir jābūt dziļi aptvertam, un tas nevar notikttikmēr, kamēr ir identificēšanās ar ķermeni. Tikmēr kamēr identificēšanāsir, tu mēģināsi gūt labumu šai pseido-personībai.

Viss universs ir dzīvs tikmēr, kamēr tev ir šī apziņa, kad tā aizgājusi notevis, nekā vairs nav. Saproti, ir starpība starp kādu, kas runā no grāmatas,un kādu, kas runā no pieredzes.

Džnānis identificējas ar universālo apziņu, un tāpēc ir perfektapielāgošanās visam un katrai vietai. Notiek tikai vērošana. Šispsihosomatiskais aparāts ir abiem gan džnānim gan nezinošajam, betnezinošais, kas identificējas ar ķermeni ir laimīgs vai nelaimīgs atkarībā nosituācijas. Džnānis tikai ir klātbūtnē, viņš nav individuāli norūpējies par to,kas notiek.

Es atkārtoju atkal un atkal, lūdzu klausies; saproti, kas tas ir, kā dēļ mēsjūtamies dzīvi, saproti tā dabu, saproti tā garšu, tad ķermeņa identificēšanāspazudīs.

Šis Atman Prem (Sevis mīlestība), šī esība, ir atnākusi bez tavaspiepūles. Kas ir tās daba, tās garša, kas tas ir? To tev ir jānoskaidro.

Stingri nostiprini savu identitāti šajā esībā, nedod tai daļas, veidolu vaiformu, jo, kad dod tai formu, tu to esi ierobežojis.

Saproti šo enerģiju, kas ir zem visas universa manifestācijas. Tu jautā daudz jautājumus, tu meklē atbildes grāmatās un vārdos, ne

intuitīvā pieredzē. Tās nav zināšanas. Zināšanas nāk no apziņas bezpiepūles, pašas par sevi.

Dažādi vārdi ir doti šai enerģijai, kas ir visas manifestācijas avots.Cilvēki pielūdz šos vārdus un formas, viņi nepielūdz to esību, to substanci,ko šie vārdi pārstāv. Pielūdz tikai to esību.

Tā pat kā nav atšķirtības no diviem īstiem draugiem, kā īsts draugs zinaotra vajadzības bez vārdiem, kas rūpējas par viņu un dara to spontāni, tā tev

101

ir jāattīsta tāda dziļa draudzība ar to substanci, ne lūgšanas pēc labumiemattieksmē, bet kā draugs, kas meklē draugu. Esi viens ar zināšanu "esesmu", uztveramības avotu, esību pašu.

Cilvēki domā un runā par visu citu tikai ne šo pamata lietu, ko esmuviņiem pateicis. Viņi ir ieinteresēti zinātnieciskos brīnumos, viņi padarazinātni par Dievu, viņiem rūp šīs formas, kas jau ir manifestētas. Viņi navieinteresēti oriģinālajā brīnumā, šajā ķermenī un tā dzīvības spēkā.

Mēs neņemam vērā šo brīnumu. Ja nav apziņas, nav Dieva. Dievaeksistence un esence abi ir šajā apziņā, un tādēļ šajā ķermenī.

Kā šie tempļi un baznīcas uzradās? Apziņas, kas ir ķermenī, iedvesmasdēļ. Apziņa ir Brahmana, Dieva, visa sēkla, notikumi notiek un manifestētikai, kad apziņa ir te, un ķermenī ir apziņa.

Nekas, ko saku, nedos tev labumu šajā pasaulē, es tikai saku, kas tu esi.Ja tu meklē tāda veida mieru, kas ir nenovērtējams, tas var būt tikaiiekārtojot sevi apziņā ar nelokāmu pārliecību. Ar pārliecību es domājunekad neapšaubītu, stingru, nesatricināmu, nekad nesvārstīgu - esi šādipārliecināts savā esībā. Nedomā par neko citu, nepielūdz neko citu. AtmanPrem, tā dēļ viss ir.

Tā sauktās nāves mirklī kas notiek? Viss, ko tas nozīmē, ir tā apziņaskripata tiek atdota. Šī kripata tiek atdota konceptam, ko biji pieņēmis kālaiku, tu negribīgi atdod to laikam. Džnānis atdot to sevis paša dabai.

Šis Atman Prem, šī eksistence, ko esam tik daudzus gadus sargājuši,kam mēs to atdosim? Ja nezinoši, savam laika konceptam. Ja nezinošsbhakti, Dieva konceptam. Ja džnānis, sevis paša dabai.

Vienalga, ko domā ar savu identitāti, vai esi ticis pie tās ar piepūli jebnodomu? Vai ir jebkas, kas tev tiešām ir? Nē. Šis ķermenis, šī apziņa irnākuši spontāni, tā arī miegs nāk, kad tam patīk, pat nomoda un miegs navtavā kontrolē. Kas ir tavs? Kam ir šī Sevis zināšana piepūles dēļ?

Šī pseido-vienība domā, ka tā ir tā, kas ir aktīva un darbojas. Es ar jumsrunāju pašreiz kā apziņa. Vai kāds no jums var man dot norādi uz tozināšanu, to esību, kas esi?

J: Apziņa pateicas apziņai atkal un atkal.

M: To, par ko nekas nevar būt pateikts, es esmu pateicis. Pieņem šo pilienu,izgaršo to un norij to.

Klausies: Dievs var eksistēt tikai cilvēka sirdī, nekur citur. Tu

102

identificējies ar ķermeni un ierobežo sevi, un tomēr atceries, nepametnovārtā šo ķermeni, tās ir Dieva mājas, parūpējies par to. Tikai šajā ķermenīDievs var tikt realizēts.

Tikai analītiskai sapratnei ir sadalīti Dievs, tavs ķermenis, tu Pats, bettas ir viens Pats, katrs ir intīmi saistīts.

19. janvāris, 1981

Maharadž: Šī klātbūtnes sajūta, vai tā nav pati pieņemamākā lieta, vismaztik tālu, cik tev ir sakars - vai tu nemīli to visvairāk?

Kāpēc tu te sēdi? Tu te sēdi pats, jo gribi kaut ko pats priekš sevis. Kastas ir, kas tu esi? Grimsti tajā. Tev nav šaubu, ka esi klātbūtnē, tad kas ir tas,kas liek tev visu laiku turpināties?

Gadsimtu gadsimtiem laiks ir nācis un gājis. Šajā laikā miljoniem formuir tikušas radītas un iznīcinātas. Vai tām tagad ir klātbūtnes sajūta? Vai tāsir norūpējušās par sevi? Nav nekas, ko vari darīt bez šīs klātbūtnes sajūtas,un nav nekas, ko vari darīt, lai to turpinātu.

Jautātājs: Kāpēc tas mīl turpināties?

M: Tā ir tā daba. Apziņa un mīlestība ir viens un tas pats. Jautā sev, kas irtas, ko gribi, pēc kā esi atnācis? Tu uzskati sevi par vienību un gribi kautko. Ja apziņas nebūtu te, vai tev vajadzētu jebko?

Ko tu dzirdi, ir pilnīgi atšķirīgs no tā, ko gaidīji dzirdēt.

J: Vai man sevi ir jāidentificē ar apziņu?

M: Kas ir šis "tu" cits bez apziņas? Vai tie ir divi? Nav vienības, kas vardarīt jebko pasaulē; nav vienības, kas var nodarboties ar garīgiemmeklējumiem. Ja nav vienības, tad nav važas un nav atbrīvošanās. Tikaisaproti šo: nav nekā darāma. Jebko, ko es tev saku, noklausies un atmet to.Pirms tu tiki pie šī ķermeņa, un tev bija šī klātbūtnes sajūta, saki man, ko tubiji darījis? Pēc šīs klātbūtnes sajūtas, zināšanas "es esmu", tev tiek rādītatāda kā TV filma: "Šī ir tava ģimene, šie ir tavi vecāki." Vai tev pašampersonīgi ir jebkāda šī pieredze?

Saproti, kas ir ticis izveidots, un tas tiks iznīcināts; saproti, kas tu esi,

103

kas nevar neko ciest. Esmu nonācis pie secinājuma, ka apziņa un jebkas, kas apziņā parādās,

ir nekas cits kā milzīgs viltojums. Nav neviena, kas būtu darinājis šoviltojumu - tā ir spontāna notikšana. Nav šī viltojuma vaininieka.

Šī apziņas kripata rada dubļu un zemes Dievus, kas pieņemti dod mumsto, ko lūdzamies. Sapratis šo viltojumu, saproti arī, ka nav nekā, kas var tiktdarīts ar to, tāpēc viss, kas var notikt, ir nākt saprašana.

Šis ķermenis un ķermeņa garša - tā ir tā sapratne. Vai ķermenis navpārtikas esence, un vai apziņa nav pārtikas esences daba? Ir ļoti vienkāršsjautājums, kas jāpatur prātā; kāda autoritāte vai kontrole man ir pār manispaša eksistenci? Tāpēc, kas var tikt darīts sevis paša pūliņiem?

Saproti, ka totālā manifestācija ir neauglīgas sievietes bērns, bet,sapratis šo, atdod visu uzmanību savam darbam un ļauj šim darbam tiktdarītam cik vien efektīvi ir iespējams. Parūpējies kārtīgi par šo darbu, kodari pasaulē, jo tas ir bārenis.

20. janvāris, 1981

Maharadž: Absolūts ir ... lai tev iedotu ideju par to, ir vieta Indijā, kurnekad neesi bijis; ja tiktu dots apraksts, tas tā arī tev paliktu tikai apraksts.Universālā apziņa, esība, ir jebkas, kas tiek redzēts. Kad universālā apziņamanifestē sevi kā fenomenu, fenomens ir tā ierobežotā forma, kas domā, katā ir neatkarīga, bet nav. Fenomens ir apziņas manifestācija; kad tā navmanifestēta, tā ir piemītoša visam. Ja tu domā, ka esi sapratis, tad tas tā nav.Jebkas, ko tu zini, nav patiesība.

Ķermenis ir veidots no pieciem elementiem, un katrs ķermenis uzvedasatbilstoši šo piecu elementu kombinācijas proporcijām. Tikmēr, kamēr kādsir identificējies ar piecu elementu esenci, nav iespējams saprast, jo tas, kasmēģina saprast, ir pseido-vienība. Lielākie šķēršļi sapratnei ir koncepts, kaes esmu vienība, un otrkārt, ka jebkāds koncepts, kāds man ir, ir patiesība.

Tikai, kad ar lielāko pārliecību tiek saprasts, ka nav tādas vienības, un,kas notiek, ir vienkārši apziņas darbības programma - ir tikai darbība, navvienības, kas to izsauc, un nav vienības, kas cieš - tikai tad identificēšanāsvar beigties. Savādāk notiek visādu veidu pārpratumi.

Tu neesi sapratis tikmēr, kamēr neesi atrisinājis mīklu par to, kas domā,

104

ka ir sapratis. Vai es identificēju sevi ar netīrumiem, ko izšņaucu no sava deguna?

Masa, no kā šis ķermenis ir radīts, vai tā kādā veidā ir atšķirīga? Neesmu ne materiāls, no kā ķermenis ir veidots, ne apziņa, kas ir

viscaur tajā materiālā.

27. janvāris, 1981

Maharadž: No kurienes tu esi, un kas tev ir rādījis ceļu uz šejieni?

Jautātājs: Es esmu studējis klosterī Taizemē, un Abats ieteica lasītgrāmatas ar Maharadža mācībām. Kad nolēmu braukt uz Indiju ar dažiemdraugiem, kas bija bijuši pie Maharadž, teica man uz šejieni atnākt.

M: Vai tev ir jautājumi?

J: Vai Maharadž varētu paskaidrot, kāda ir viņa rekomendētā praksesmetode?

M: Nav prakses vai disciplīnu, kurām būtu jāseko. Vienkārši klausies manīun pieņem, ko tev saku, ar stingru pārliecību.

J: Cik svarīga ir meditācija?

M: Vienīgā lieta, kas visiem ir, ir pārliecība par to, ka viņš eksistē, apzinošuklātbūtni. Meditācija ir tikai uz šo klātbūtnes sajūtu, nekas cits.

J: Meditācijas laikā tiek tikai sēdēts un domāts par savu klātbūtni.

M: Ne kā indivīda sēdēšana, bet klātbūtnes sajūta bez vārdiem. Meditē uzto, kas zina, ka tu te sēdi. Tava sajūta, ka tavs ķermenis ir te, iridentificēšanās ar ķermeni, bet tas, kas zin, ka šis ķermenis te sēž, irAbsolūta izpausme.

J: Vai tas tiek zināts ar prātu?

M: Prāts ir materiāla daba; tu neesi materiāls, tu esi tas, kas saprotmateriālu. Tā klātbūtnes sajūta izskaidros visu, ko tev nepieciešams saprast.

105

Tavas pūles to neizdarīs, bet tā klātbūtnes sajūta, ar ko tu paliec viens, toizdarīs.

J: Vai man būtu jāattīsta šī klātbūtnes sajūta dienas garumā, visās manāsaktivitātēs?

M: Nav nepieciešams tev uz to koncentrēties, tā vienmēr ir te. Vienalga, kodari, tā esence ir ķermenis-prāts. Ļauj ķermenim-prātam darīt savu darbu,bet saproti, ka, kas dara darbu, neesi tu, tu esi klātbūtnes sajūta.

Jebkādas pūles tu pieliec, vai fiziski, vai intelektuāli, vienmēr esencēbūs ķermeņa-prāta piepūles. Tev nekas nav darāms. Jebkas notiek, notikspats par sevi, ar tavu pārliecību, ka esi pilnībā atsevišķs no ķermeņa unprāta.

J: Tas izklausās viegli, bet tam ir jābūt ļoti grūti.

M: Jebko tu domā, viegli vai grūti, turies pie vienas pārliecības, ka tu esiklātbūtnes sajūta un ne ķermenis-prāts. Tam, kas tu esi, nav formas vaikrāsas.

J: Vai šī klātbūtnes sajūta turpinās, kad ķermenis un prāts aiziet?

M: Kad ķermenis aiziet, tad klātbūtnes sajūta arī, un apziņa vairsneapzināsies pati sevi.

J: Kad ķermenis aiziet, viss aiziet?

M: Pareizi. Nav ne laimes, ne nelaimes pieredze, nav arī nepieciešamībaspieredzēt.

J: Vai nav nekā, kas turpinās - nekā?

M: Tu domā konceptuālā līmenī. Tajā līmenī, kas ir tur, kas grib zināt?Aizmirsti par To stāvokli.

J: Es gribētu saprast To.

M: Jebkas, kas var tikt saprasts vai uztverts, nekad nevar būt mūžīgāPatiesība. Nezināmais ir Patiesība.

Man nav nepieciešamības pieredzēt, tāpēc man nav nepieciešamībasstrīdēties ar kādu. Ķermenis un prāts turpinās darīt, ko tiem patīk, sava

106

dabīgā ilguma ceļā.

J: Vai ir labāk darīt vienu lietu nekā citu? Piemēram, ar šo prātu unķermeni es varētu sēdēt un neko nedarīt, vai es varētu staigāt apkārt,palīdzot cilvēkiem, darot labas lietas. Ko darīt būtu labāk?

M: Ķermenis un prāts darīs to, kas ir dabīgs to kombinācijai.

J: Var lietas kontrolēt - piemēram, var pārēsties vai pārdzerties, tādaslietas - vai var darīt labas lietas, palīdzēt cilvēkiem, utt.

M: Šie ir darīt un nedarīt, kas attiecās uz ķermeni-prātu, kas tu neesi; tā irvieta, no kā esi sācis. Saproti, ka, kad nav ķermeņa, apziņa sevi neapzinās.Kamēr ķermenis ir te, ķermenim ir jādara tā dabīgās darbības.

J: Tad es vienkārši ļaušu tam darīt, kas tam ir dabīgi?

M: Nav jautājuma par ļaušanu tam darīt, tas notiks, tev pār to nav kontroles.

J: Bet dažas lietas es varu kontrolēt. Vai es nāku šeit vai palieku ārā - es tovaru kontrolēt.

M: Tas ir nepareizs priekšstats. Jebkas, kas notiek, notiek pats par sevi. Vissšis ir apziņas izrāde vai izpausme - tās daba ir izmaiņas. Tā ir apzinātasklātbūtnes deja. Ir tik daudz veidu, kā apziņa sevi izklaidē, daudz dažāduformu, spēju, iespējas darbojas, bet darbošanās ir tikai sevis izklaidei. Kadtā ir nogurusi, tā atpūšas miegā, kad tā ir nomodā, tai ir nepieciešama kautkāda izklaide, kāda kustība, kāda darīšana.

Tās visas ir parādības apziņā; katra ilgs atbilstoši sevis paša laikaposmam, bet principā nekam, kas notiek, nav nekāda īstuma vai svarīguma.Līdz atmodai vai sapratnei tu domā, ka esi darītājs, bet, kad šī aptveršananotiek, tu zini, ka nav vienības, kas strādā.

J: Es tikai domāju, ka būtu labāk darīt labas lietas nekā sliktas lietas.

M: Ko tu domā ar labas un sliktas lietas? Labas lietas vienos apstākļos varbūt sliktas lietas citos apstākļos. Pat lietas, ko uzskati par labām, var būtlabas tikai, kamēr ķermenis ir. Tikai retais realizēs, nekas nav darāms - viņšjau ir Tas.

107

J: Maharadž mums palīdz, vai tas ir labprātīgs stāvoklis?

M: Tā ir visa funkcionēšanas daļa. Kas notiek, ir līdzīgi kā sapņu stāvoklis,un jebkas notiek, būs šī sapņa daļa. Jebkas, kas notiek no manis, vai garīgsvai pasaulīgs, nesavairosies prāta modifikācijās, jo jebkāda darbība iruniversāla un garīga. Garīgums ir perfekts, nostabilizēšanās Nezināmajādēļ.

Bieži fizisko sāpju vērošana notiek ar mani, jo ķermenis un apziņa ir vēlte, instruments baudas un sāpju reģistrēšanai; manas veselības dēļ sāpes tiekreģistrētas vairāk. Es vēroju to sāpi iepriekš, bet, jo tu esi atnācis, tā irpazudusi. Kad esi nostabilizējies apziņā, tā ir pilna tikai ar prieku. Es bijunostabilizējies tajā apziņā un pilns prieka, bet pēkšņi slimība parādījās, unsāpe atnāca. Tikmēr kamēr esi nostabilizējies apziņā, un tev nav nekādufizisko slimību, tev nebūs sāpju pieredzes. Tā ir apziņas pašas kvalitāte.

Tu esi pirms apziņas. Tajā stāvoklī nav baudas vai sāpju. Asociācija ar ķermeni un apziņu ir kaut kas kā šis: tu esi vecpuisis, un

tev ir laimīga un brīva dzīve; līdz ar asociāciju ar sievu, baudas un sāpjurezultāti sākās. Tas ir tieši tā.

J: Kā es varu tikt pie tā stāvokļa?

M: Tas vienmēr ir, bet Tas ir pāri zināšanai. Tas stāvoklis nevar būtizskaidrots, šīs ir tikai norādes, "Te Tas ir" - vārdi nevar ieiet tajā stāvoklī.

1. februāris, 1981

Jautātājs: Maharadž saka, ka pasaule eksistē tikai, kad apziņa manīparādās. Vai tas nozīmē, ka pasaule eksistē tikmēr, kamēr apziņa eksistē,tik cik man gar to daļas?

Maharadž: Pasaule eksistē tikmēr, kamēr šī klātbūtnes sajūta ir te.Klātbūtnes sajūta ir apziņā - ne manā apziņā vai tavā apziņā, betuniversālajā apziņā. Universa totālā manifestācija ir atkarīga no šīsklātbūtnes sajūtas, vispārīgas klātbūtnes sajūtas. Kad šī klātbūtnes sajūtaizzūd, kur ir universs?

Bez šiem trīs stāvokļiem: nomodas, miega un esības, man nav pieredžu,

108

bet es arī nevaru atdot šos stāvokļus. Esmu pielādēts ar tiem, nevaru no tiemtikt vaļā. Tie ir nākuši bez manas zināšanas. Neviens man neprasīja, vai esgribēju šos trīs stāvokļus.

Es neuzskatu nevienu no jums par atšķirīgu no manis; tajā pašā laikā,tik, cik mani tas rūp, es esmu izdzēsis totālo eksistenci un tāpēc, jo navindividualitātes, nav piesaistes pie vārdiem, kas no manis nāk. Arindividualitātes atdošanu visas nostājas aiziet - tas viens ir sanjāsī, džnānivai kas cits. Līdz ar nostāju ir ierobežojumi, "esmu tāds un tāds, man navjāsaka šis un šis." Visa šī lieta ir ilūzija, tikai izklaide.

Apsver no tevis paša pieredzes, vai ir kas konstants? Pat tevis pašaattēls ir vienmēr mainīgs.

Manis paša pieredze ir, ka nekas īstenībā nav noticis šajā pasaulē.Meklētājs, meklēšana un meklētais - neviens no šiem trijiem nav patiesībā.Nekas nenotiek - viss, kas notiek pasaulē, ir viltojums. Kad tu nāksi piesapratnes vai miera? Tikai, kad saproti šo faktu un saproti garīgo patiesību,tikai tad iestāsies miers.

J: Kas ir augstākā patiesība?

M: Tu. Tu vari kļūt tik neapmierināts un dusmīgs, cik vēlies, tas maninemaz neiztraucē. Mans stāvoklis ir nemainīgs.

J: Vai manas pieredzes meditācijā ir patiesība?

M: Visas pieredzes ir laikā, laika ierobežotas. Patiesība nav laikaierobežota.

2. februāris, 1981

Jautātājs: Kā padarīt atdošanos Guru pastāvīgu?

Maharadž: Vai tev nav pateikts, ka nav nekā pastāvīga šajā pasaulē? Tā irmeklēšana pati - kas es esmu, kad šis pagaidu stāvoklis ir aizgājis un pirmstas atnāca?

Tev ir pulkstenis, kas ir taisīts, lai darbotos 100 gadus. To 100 gadubeigās pulkstenis apstājas - tas ir nokalpojis savu nolūku. Kad ķermeņa

109

pulkstenis apstājas, tā pati lieta ir notikusi - tas ķermenis ir nokalpojisapziņas nolūku.

J: Pilnīga atdošanās nozīmē divus, kaut ko savienojamies, vienuatdodamies otram.

M: Tā pagaidu stāvokļa apziņā laikā viss ir pareizi. Lai vai kāds ir stāstasižets, tas ir pareizs, bet stāsts ir fantāzija.

Tas, ko tev saku, ir absolūti atvērts - atvērts noslēpums. Nav nekas, koturu noslēptu no tevis. Centies saprast. Tas ir tikai sapratnes jautājums.

J: Guru svētība vienmēr ir.

M: Guru nav indivīds. Tu domā formās. Apziņa ir visuresoša. Tu atrodi, kasir šis "tu", kas meklē svētību. Tajā ķermenī "es esmu" tikšķ - tas ir Guru.Pielūdz to "es esmu" principu un atdodies tam Guru, un tas Guru dos tevvisu svētību.

Apziņā nekas nevar eksistēt bez tā savstarpēji saistītās pretējās puses.Brīdī, kad saki zināšanas, zināšanas var būt tikai neziņa, tātad šī zināšana,kas kādam ir par Guru, ir arī neziņa. Kad zināšana būs Guru? Kad tāzināšana un neziņa abi pazudīs vidžnānā. Džnāna ir zināšana, adžnāna irneziņa, abi izzūd vidžnānā.

J: Esmu ieķēries tajā ķermeņa-prāta vērošanas procesā.

M: Sapnis notiek objektīvajā, materiālajā, manifestācijā, apziņā. Tas neesitu, tas ir kaut kas cits - objektīvs, materiāls. Ko tu sauc par "es esmu" unpiedzimšanu, tu neesi tas, tas ir materiāls. Iedomājies, ka ir musulmaņupuika, ko esmu adoptējis; es neesmu tā puikas tēvs, bet es tagad uztveruviņu par "savu" puiku. Tā pat šī esība nav tieši es, tas ir kaut kas cits, kautkas materiāls, kaut kas musulmaņu, es neesmu tas. Man, Absolūtam, navnekādas daļas gar to.

Dažreiz cilvēki ir apjukuši, jo viņi gaida atbildi, kas ir balstīta uz viņukonceptiem. Tu kādam lūdz, lai viņš atnes karoti, bet tā vietā viņš atnesadatu. Abi ir vārdi, abas ir zināšanas, bet tas nav tas, ko gribi. Ko tusaņemsi, ir patiesas zināšanas, pat, ja tas, pēc kā tu vaicā, nav patiesaszināšanas.

J: Man ir jāsasniedz tas līmenis, lai spētu saprast.

110

M: Ir miljoniem graudu, izveidojušies miljonos formās, bet sēkla ir tikaiviena. Visas šīs miljoniem formas ir kādas konkrētas sēklas dēļ, bet esneesmu tā sēkla.

Augstākās zināšanas ir bez zināšanām. Šī zināšana "es esmu" parādījāsspontāni kā ķermeņa rezultāts. Redzi to tādu, kāds tas ir, saproti to tādu,kāds tas ir.

Kad nomodas stāvoklis ir prom, sākas miegs, kad miegs ir prom,nomodas stāvoklis sākas. Kad abi ir prom, es esmu mājās. Kāpēc tie maniatstāja? Jo tas viss bija svešs, tas nebiju es.

Ņem šo padomu: labāk neieķeries garīgo zināšanu padarīšanā; pavadilabi laiku, labu dzīvi, dari citiem labu, un drīzumā, kad laiks būs nobriedis,tu mirsi.

J: Bez tava padoma miljoniem cilvēku jau seko šim padomam.

3. februāris, 1981

Maharadž: Zināšanas, ko dodu, izgaisinās tavu identitāti kā personību untransformēs tevi manifestētajā zināšanā. Manifestētā zināšana, apziņa, irbrīva un nenosacīta. Nav iespējams ne noķert, ne atdot to zināšanu, jo tu esitā zināšana, smalkāka par telpu.

Šai zināšanai, ka esi manifestētais, ir jātiek atvērtai caur meditāciju; tuto nedabū klausoties vārdos.

Vai šī apziņa nav pirms jebkādas citas pieredzes, un vai nav kaut kas, uz kāšī apziņa ir uznākusi? Tas nomodas stāvoklis, dziļš miegs un klātbūtnessajūta, kam ir šīs pieredzes, ja ne Tam, kas bija pirms šīm pieredzēm?

Tas, kas ar jums runā, ir tas stāvoklis, kas ir laika ierobežots, kas irnācis īslaicīgi uz mana oriģinālā stāvokļa. Tāpēc tev vai man nevar būt baiļusajūtas; tas ir tikai šis mainīgais stāvoklis, kas ir identificējies ar ķermeni,kam ir bailes.

Nāves bailes ir maksa par ķermeņa, kas ir atsevišķa vienība totālajāfunkcionēšanā, kā savas identitātes pieņemšanu. Tā ir tikai piedzimšana, kasbaidās nāves.

Klātbūtne un neklātbūtne ir savstarpēji saistītas dualitātes, tas tika

111

saprasts tikai pēc klātbūtnes sajūtas parādīšanās, iepriekš nebija neneklātbūtnes, ne klātbūtnes sajūtas.

Jautātājs: Kas, ja mēs saprotam tikai intelektuāli, un mēs neesam vēlrealizējuši?

M: Intelektuālās sapratnes lielā priekšrocība ir, ka tu nebūsi sasaistīts arnāves bailēm. Piedzimšana tev neko neiedeva, un nāve nevar neko no tevisatņemt.

Saskaņā ar pasaules teikto man ir šī briesmīgā slimība; es turpinu runāttieši tā pat, kā runāju iepriekš, uz mani tai nav iedarbības. Tikai tas, kas irdzimis, izzudīs, kā mani tas skar?

Tev ir nolaimējies, ka klausies, ko es saku. Klausies, bet nepieliecpiepūli to saprast, jo tikai tavs intelekts var mēģināt saprast, un intelekts līdzTam nesniedzas. Tam, ko esi dzirdējis, būs savi rezultāti; neiejaucies.

Pat, ja tev ir kādas baiļu u.c. emocijas, saproti, ka tās nāk no tās vielas,no kā ķermenis un prāts ir veidoti. Tev nav nekas darāms ar to pagaidustāvokli.

Garīguma vārdā daudzi cilvēki veic virkni nežēlību ar ķermeni,domājot, ka tā viņi tiks pie augstākām zināšanām. No kurienes un ko? Koviņi iegūs?

Šī zināšana ir - tikai, ja es esmu.

17. februāris, 1981

Maharadž: Neesmu ne Guru, ne māceklis. Šī visa ir piecu elementu spēle.Ķermenis ir tikai bioloģiska attīstība, veģetācijas augšana, un mēs esamlepni par to, apstiprinot, ka es esmu kaut kas. Bet šī ir tikai dabīga augšana,tieši kā augiem.

Jautātājs: Vai pieredzētājs ir mūžīgs?

M: Ja pieredzētājs būtu mūžīgs, viņš nemeklētu, jautājot, kas ir šis, kas irtas. Ja viņš būtu mūžīgs, viņam jau būtu visas šīs objektīvās pasauleszināšanas.

112

J: Kā mēs varam atrast ceļu, kas domāts mums?

M: Ja tava degsme realizēt Sevi ir ļoti intensīva, tava degsme un apziņavadīs tevi pareizajā virzienā.

J: Dažreiz, kad es saprotu, kaut kas notiek ar mani. Es vai nu kļūstusasprindzis vai sāku kratīt galvu vai kaklu, un dažreiz man galvā ir skaņas.Es to nesaprotu. Vai man tas ir jāignorē vai kā?

M: Vienkārši ignorē to. Tās ir labas zīmes.

J: Dažreiz ir fizisks nelabums.

M: Tas nav nelabums, tā ir piecu elementu ķermeņa izpausme.

J: Vai var realizēt caur nama-mantra?

M: Tik daudzi svētie ir attīstījušies augstākajā stāvoklī tikai caur nama-mantra. Jebkam, ko skaiti, ir jāsaplūst tevī pirms prāta.

J: Daži stāsta par Guru, kas dod spēku un enerģiju.

M: Tas ir iespējams. Esmu apsvēris tikai Sevi.

J: Transi, vīzijas, samādhi - vai Maharadž šīm pieredzēm gāja cauri?

M: Jebkādā skaitā. Es nepiesavinājos visas šīs pieredzes.

J: Kāpēc daži cilvēki iet cauri tam, un citi nē?

M: Katra meklētāja veidols un sastāvs ir savādāks. Atkarībā no meklētājaīpašībām viņš sastapsies ar pieredzēm. Ir bijuši tik daudzi Paš-realizētiSvētie, bet katra pieredzes ir bijušas atšķirīgas, jo īpašības ir bijušasatšķirīgas. Rāma un Krišņas pieredzes bija atšķirīgas. Jebkurš džnāni atmetpieredzes; viņš ar tām neasociējas. Viņš neturas pie tām un nemēģina tāsatkal piesaukt.

113

18. februāris, 1981

Jautātājs: Šī identitāte ar ķermeni kā vienību ir te. Vai kāds kādā posmāvarētu būt izdarījis kaut ko, kas būtu nepieļāvis šo identificēšanos?

Maharadž: Tā ir šīs esības daba asociēt sevi ar formu. Kā iedomāta vienībavar atdalīt sevi?

J: Vai šī vēlēšanās būt atšķirtam arī ir dabīga, dabas daļa?

M: Jā. Tas viss ir dabīgās funkcionēšanas daļa - izrādes daļa. Visa šī lieta irkoncepts. Viss, kas var tikt darīts, ir saprast.

Skaties uz šķietamo pretrunu: manis paša forma cieš, kad tas ir zināts,vairāk cilvēku uz šejieni nāk, vairāk cilvēku gūst priekšrocības. Šīspriekšrocības notiek automātiski, spontāni - es nestrādāju šo priekšrocību,ko tu gūsti, labā.

Runāšana, ko daru, un tava klausīšanās ir visa funkcionēšanas daļa. Tuuzskati to kā viena indivīda klausīšanos citā indivīdā, tas tā nav. Ko tudzirdi, ir universālā apziņa. Šīs zināšanas nav nododamas cilvēkam, kasgarīgi ir zīdainis. Cilvēks mēģina gūt labumus indivīdam. Kad šīidentificēšanās tiek atdota, izveidojas runu uztvertspēja. No milzīgas ūdenscisternas tu pasmel mazītiņu glāzi un saki, "Šis esmu es."

Jebkādu statusu un panākumus kāds sasniedz, tie paliks tikmēr, kamērvārds un forma paliek; kad tie ir aizgājuši, kur ir vienība, kas domā, ka irsasniegusi kaut ko? Ja šis tiek dziļi aptverts, kā jebkas pasaulē tevi vartraucēt?

Par ko runāju, ir oriģinālais koncepts, apziņa, pirms kā nekas nebija.Jebkas, kas ir šajā oriģinālajā konceptā, paliks tikai tik ilgi, cik apziņa ir te -tad mēs ejam atpakaļ uz savu oriģinālo dabu. Kad apziņa sevi tev eksponēun parāda tev tavu patieso dabu, tad tev nebūs formas. Vai bez formas varbūt attēls?

Visa manifestācija ir halucinācija, kuras daba ir būt nepastāvīgai.

114

22. februāris, 1981

Jautātājs: Ko man būtu jādara pa dienu? Kādām domām vai darbībām manbūtu jābūt, lai atrastu savu patieso dabu un gūtu mieru prātā?

Maharadž: Jebkādas domas vai darbības būs balstītas ķermeņa-prātaidentitātē, un, lai redzētu tavu patieso dabu, ir jāatmet šī identitāte arfenomenālo centru. Šis nevar nākt speciālas darbības dēļ - tas notiek beznekādas piepūles. Nav jautājuma par jebkā darīšanu, jo nav neviena, kamdarīt.

Prāts var strādāt tikai ar vārdu vai formu, vai attēlu. Ja tu šo atdod, prātskļūs bezpalīdzīgs. Ko es saku par tavu patieso dabu, ir tik vienkāršs, kaprāts to nevar aptvert.

Kas ir, vienmēr ir bijis te. Atsakies no konceptualizēšanas, un, kas ir,paliek. Cilvēki apstāsies tikai pie manifestētā. Kas dosies aiz manifestētā unredzēs, ka manifestētais un nemanifestētais nav divi - tie ir viens?

Manifestētais tiek redzēts kā gaisma, nemanifestētais kā tumsa, bet, kasir, ir viena un tā pati lieta - Tas, kas uztver abus.

Tam, kas ir atmetis identificēšanos, tas ir vienkārši. Vārdi var tikainorādīt uz kaut ko. Tas, kas ir, nav ne kā es, ne kā tu, tas pat neapjauš, kastas ir. Tikai, kad apziņa apzinās sevi, var būt jebkā zināšana. Tas ir pirmsjebkādas zināšanas. Tas ir ļoti vienkārši. Cilvēki, kas tiek uzskatīti par ļotiizglītotiem, nāk uz šejieni, kā es viņus redzu? Es viņus redzu esam totālāneziņā.

J: Kāpēc ir bailes no tumsas?

M: Tavs jautājums pilnīgi neattiecas uz šo. Ej uz avotu, bez kura ne gaisma,ne tumsa nevar tikt izšķirta. Kāda jēga runāt par to, kas ir objektīvs, ja esmuteicis tev iet uz subjektu?

J: Dažādos laikos es sevi uzskatu par labu vai sliktu.

M: Tas var notikt tikai ar identificēšanos ar ķermeni; atmet šo. No šī brīžaes teikšu tikai kāds ir stāvoklis, tāpēc tev ir jāuztver. Man nav fiziskuresursu dialogam. Jebkas, ko dzirdi, nevar un neies zudumā.

115

23. februāris, 1981

Maharadž: Ja tu patiešām esi sapratis lietas kodolu, nekādi jautājumi nevarpacelties. Jautājumi paceļas tikai vienībai. Jautājums parasti ir - "Ko es varudarīt". Kur paša "es" nav, kas gribēs zināt jebko? Katra manifestācija irparādība apziņā, apziņas uztverta un atpazīta. Ir tikai manifestācija, kasfunkcionē un uztver.

Jautātājs: Mans prāts ir pārāk satraukts, lai apziņa būtu apziņā.

M: Tu neesi kārtīgi klausījies, ko esmu teicis. Vārdi tevi nav aizsnieguši.Esmu tev teicis, ka apziņa vienmēr ir te, un viss, kas notiek ir apziņā, tātadļauj apziņai palikt apziņā.

Kāpēc tu, uztvēris sevi par atdalītu vienību, mēģini tajā iejaukties? Viss,kas ir, ir apziņa.

J: Vai drīkstu jautāt par ciešanu nozīmi?

M: Tagad tu veido jaunu konceptu - ka aiz ciešanām ir kaut kāda nozīmevai dziļums. Šis koncepts pats tevi žņaugs. Jebkāds koncepts, kas izvirst notevis - kā tas tev var dot zināšanas? Tev ir jātiek vaļā no visiem konceptiem.Tu esi pati apakša, pamats, no kā koncepti izvirst. Tu neesi koncepti, tu esipirms konceptiem. Tev ir jābūt stingri pārliecinātam par šo.

J: Vai man apspiest konceptus?

M: Liec tos mierā. Skaties konceptus izvirstot un pazūdot. Tu esi atsevišķsno konceptiem, neidentificējies ar tiem.

J: Man nav spējas to izdarīt.

M: Ja tevis nav, kur ir koncepti? Kur ir neziņas vai zināšanas jautājums, jatevis tur nav? Tas primārais koncepts "es esmu" turas pie ķermeņa kā tāidentitāte, tāpēc visas problēmas. Vai kādreiz nāksi pie secinājuma, ka tuneesi koncepts?

116

28. februāris, 1981

Maharadž: Kad ķermenis tika formēts, tu neatnesi līdzi nekādu informāciju.Vēlāk uz tevis sakrājās informācija no ārpuses, un uz tās pamata tu esilepnuma pilns un rīkojies savās darīšanās. Vai tu biji paņēmis sev līdzjebkādu informāciju, jau no paša sākuma?

Jautātājs: Nē, man nebija informācijas.

M: Ja tev nebija informācijas, kas tagad ir šī visa klients? Tev ir primārāinformācija, ka tu esi, kas izdīga tevī spontāni - tas bija tavs primāraiskapitāls, un viss turpmākais pārpratums ir šīs primārās informācijas dēļ. Vaitas tā nav?

J: Tas ir tiesa, jā.

M: Vai tu saproti, kas tas ir, kad tev ir sevis paša esība, būt?

J: Skaidri es to nesaprotu.

M: Tas nav jāsaprot caur vārdiem. Jebkādas zināšanas, ko tu izsecini novārdiem, ir tikai neziņa. Būt nav būt saprastam, tas ir.

J: Tā ir tikai sajūta.

M: Kas zin apziņu?

J: Apziņa zin sevi.

M: Apziņa saprot apziņu - ar šo metodi tev nebūs atbrīvošanās. Tev ir sevjāprasa, "Kas zin šo esību?" Ja es zinu, ka es esmu kādā konkrētā brīdī, tadtas nozīmē, ka pirms tā brīža es nezināju, ka esmu. Tas, kas neapjauta Seviseksistenci, apjauta Sevis eksistenci, kad apziņa nāca, un šī apziņa ir tikaifiziskā ķermeņa daba - tā ir veidota no materiāla un tāpēc ir īslaicīga.

J: Absolūtā nav zināšanas?

M: Visa zināšana ir piecu maņu un vārdu aizsniedzama. Iedomājies, šie trīs,nomodas stāvoklis, dziļš miegs un zināšana "es esmu", nav te - kas tu esi?

117

J: Tikai zinīgums, apziņa?

M: Vai šis zinīgums, apziņa, ir tavā klātbūtnē pastāvīgi, mūžīgi?

J: Nē.

M: Tad atmet to. Kāpēc tu sliecies uz to, kas nebūs ar tevi mūžīgi?

Visi mūsu svētie raksti saka, ka tikai Parabrahman ir patiesība, nekā citanav, un tu esi Tas mūžīgi.

J: Kāpēc es atdalīju sevi no Tā?

M: Kad nekas cits, bet tikai Tas, pastāv, kā tu vari būt atdalīts no Tā?

J: Ir Džnānasvāra sarakstīta poēma, tam 1400 gadus senajam Svētajam;viena rindiņa saka, "Zināšanu redzējums kļūst vājāks un vājāks." Kāda ir tānozīme?

M: Apziņas redzējums arī atkritīs augstākajā analīzē, jo zināšana un neziņair apziņas sfērā.

J: Es negribu atlaist ne vienu tavu vārdu.

M: Cik ilgi tu turēsies pie vārdiem un to nozīmes? Cik ilgi?

J: Tie ir lietderīgi tikmēr, kamēr "es esmu" ir te.

M: Šis "es esmu" arī ir koncepts, vai tas nav? Un tu gribi turēties arī pie šīkoncepta. Šī esība nepaliks tavā klātbūtnē, un, kad tā ies, viss, kas saistīts arto esību, ies. Ja šāda ir lietu būtība, kāda jēga vākt vai uzsūkt zināšanas?

Vārdi nav tieši piemērojami; es esmu redzējis precīzi, kā es neesmu.Kad nav "es esmu", kas tas ir par stāvokli, esmu redzējis vai redzu, tāpēc esneko nezaudēju. Tajā stāvoklī nav jautājumu par redzēšanu vai pieredzi, betkomunikācijas nolūkam mums ir jāaizņemas šie vārdi.

Šie ir lieli vīri, gudrības pilni, dziļi; bet kā es uz viņiem skatos? Viņi irtieši kā es. Šis viens ir jurisprudences spīdeklis un sanskrita zinātnieks; arapkopoto jaudu viņš mēģina notvert Parabrahman savos vārdos. Viņam taslabi padodas, bet kāds no tā ieguvums?

J: Realizēt, ka mans stāvoklis ir bez konceptiem, tas pats par sevi ir

118

ieguvums.

M: Tu stāvi uz koncepta "es esmu" un mēģini to nokrāsot ar citu konceptu.

J: Šī ir cita veida tiesa, advokāts ir ostas priekšā.

1. marts, 1981

Jautātājs: Vai šī "es esmu" sajūta, kas katram ir, ir tā pati lieta, kasapziņa?

Maharadž: Bez apziņas un "es esmu" sajūtas, kas ir vēl cits, kas var uzteikt"es esmu" par savu?

Saproti, ka šis "es" nav atšķirīgs dažādos līmeņos. Kā Absolūts, tas ir"es", kam manifestējot nepieciešama forma. Tas pats Absolūts "es" kļūstmanifestētais "es", un manifestētajā "es" tā ir apziņa, kas ir visa avots.Manifestētajā stāvoklī tas ir Absolūts ar apziņu.

Tu vari domāt, ka uzskati sevi esam par apziņu, bet pārsvarā tu turpinigribēt kaut ko kā vienība, pat ja gribētas tiek garīgas zināšanas. Ķermenis irtikai instruments, caur ko apziņa sevi manifestē; tam nav atsevišķas,autonomas identitātes.

Šis ķermenis, ko tu tik ļoti mīli, ir laika ierobežots, un šī apziņa, kas iratkarīga no materiālā ķermeņa, arī ir laika ierobežota.

Dzīvības elpa ir aktīvais elements, kas uztur ķermeni darbībā. Apziņa irpasīvais elements. Dzīvības elpa pēc kāda konkrēta laika atstās ķermeni unatstās beigtu materiālu; apziņa arī atstās ķermeni un saplūdīs ar universāloapziņu. Šis ir normālais process - kas šajā ir tas, ko uzskati par sevi? Šī irvienkārši funkcionēšana, nav atsevišķas vienības. Īstenībā mūsu patiesāidentitāte ir zināma katram, par to nevar būt ne šaubu. Bet identificēšanās arķermeni kā vienības dēļ tas, kas ir pilnīgi droši mums zināms, tiek aizmirsts.

Klausīšanās tajā, ko saku, tev varētu dot īslaicīgu mieru un labsajūtu,bet tikmēr, kamēr uzskati sevi par atšķirtu vienību, alkstošu pēc garīgaglābiņa, viss šis ir nelietderīgi.

Nav vienības, kas varētu gūt labumu no pašreizējās klausīšanās. Kasbeigu beigās ir piedzimšana? Piedzimšana ir tikai nomoda, dziļš miegs unsekss; iedomājies, sekss tiek atņemts, tad nebūs vairs intereses. Sekss nevar

119

piepildīt tavu vēderu, nevar apgādāt tevi ar pārtiku, bet tas ir nepieciešami.Ir vieglāk saprast, ka visa manifestācija ir sapņainas dabas vai mirāža, bet tuinterpretē visu pārējo manifestāciju kā mirāžu, bet neatlaid šī fenomenaredzētāju. Redzētājs arī ir mirāžas daļa.

6. marts, 1981

Maharadž: Ja tev ir jebkādi jautājumi, es mēģināšu tos atbildēt. Tagad šismirklis, šajā konkrētajā situācijā ir ļoti īpašs. Jums nav jārunā, ja jūsnegribat, jūs variet vienkārši sēdēt. Vienkārši sēdot šeit šajā konkrētā laikānesīs lielu labumu. Šis mirklis . . . labvēlīgs simptoms, un tas dosvisapbrīnojamākos rezultātus . . . neticami . . . šis mirklis pats, šis esībaspieskāriens ir tikai adatas dūriens, tikai pieskāriens.

Ja tu aptver, ko esmu teicis, nav iemesla atkal mani apmeklēt. Ko esmutev teicis, nav kaut kas ko apbrīnot vai apdomāt ilgāku laiku - tā ir lieta, kasir jāaptver uzreiz, nekavējoties.

Vai esi kaut kur sastapies ar šāda veida zināšanu skaidrošanu -klusumā?

Jautātājs: Ramanašramā. Visi bija klusi arī tur.

M: Cik ilgi tu biji ar Ramana?

J: Tikai neilgi. Kā tā ir, ka man ir tā paveicies, ka esmu tagad atradisMaharadžu?

M: Kaut ko labu esi darījis savā iepriekšējā dzīvē. Ja nebūtu izpildījis savumājas darbu, tu nebūtu apmeklējis šo vietu. Retie, laimīgie apmeklēs šovietu un klausīsies runas.

J: Man ir dažādas pieredzes: siltums, gaismas redzēšana, un man ir bail.

M: Neuztraucies par pieredzēm, mēģini turēties pieredzētājā. Pieredzes irlabs rādītājs tavai attīstībai, bet neiestrēdz pieredžu līmenī.

J: Es parasti jūtu, ka esmu šis vai tas, bet es to zaudēju. Jūtos mazākieķēries, neieinteresēts pasaulē. Pieredzes laikā, kad tiek nomesti šie

120

koncepti, es jūtu nāves sajūtu un bailes.

M: Jā, tas tā turpināsies. Tikmēr, kamēr esi, tādas lietas notiek. Tev irjātranscendē "es esmu". Ja esi modrs, fokusējot uzmanību uz mirkli, "esesmu" ir ilglaicīgs mirklis, tu transcendē "es esmu".

8. marts, 1981

Jautātājs: Vai mēs varam saprast savu patieso dabu caur apziņu? Vai mēsto varam notvert?

Maharadž: Vai ir kāds cits instruments, caur kuru tu vari saprast savupatieso dabu? Kas ir, var tikt visu uztverts, ir visu uztverts. Kas to gribnotvert? Tu kā atsevišķa vienība gribi To, kas ir, kā Absolūts. Tas nevar tiktizdarīts, jo tu esi Absolūts.

Kur tas, kurš sasniedzis samādhi, paliek? Meklētājs pats ir izzudis.

J: Ja meklētājs ir koncepts, tad Guru arī ir koncepts.

M: Jā, bet tas Guru ir visas meklēšanas pabalsts. Tikmēr, kamēr ir vārds, irmeklētājs; kad vārds izzūd, nekā nav.

Es esmu piedzīvojis visu četru veidu runu un transcendējis tās. Reti kuršseko šai hierarhijai, lai stabilizētos apziņā un transcendētu apziņu. Sākot arVaikhara (vārds), normāli mēs klausāmies vārdus; no Vaikhari ejam uzMadhyama (prāts-doma); vērojot prātu mēs esam Pašjantī, kur notiekkonceptu formēšanās, un no turienes uz Para ("es esmu" bez vārdiem), unbeidzot no Para uz pirms-apziņas. Šī ir līnijai, kurai jāseko, bet reti kurš taiseko: atkāpties, atpakaļ-griezties.

J: Vai dziļš miegs un stāvoklis pirms "es esmu" ir viens un tas pats?

M: Kā koncepts tas ir viens un tas pats; kamēr tu paliec Tas, tad nebūsneviena, kam zināt. Ne tikai tas, bet jebkāda rīcība tiek darīta - vai caurmani, vai tevi - tiek oriģināli darīta iekš tā dziļa miega stāvokļa. Miegā tusapņo; šis būt-nomodā stāvoklis ir primārais sapnis; sapnis miega stāvoklī irpakārtots sapnis - tā ir primārā sapņa transformācija. Šajā apziņas stāvoklī,

121

primārajā sapnī, viss universs tiek radīts, un, kad tiek realizēts, ka tas irsapnis - tad tu esi pamodies. Abi sapņi ir apziņa.

J: Tad aktieris nevar zināt, ka viņš sapņo?

M: Šis tieši ir maijas skaistums, visa tās sirds. Saproti, ka pamats jebkādamsapnim ir apziņa.

9. marts, 1981

Maharadž: Šī vienības sajūta, kas tiek justa, kas ir prāta izveidota, kadapziņa pati pazūd, kas notiek ar to vienības sajūtu? Vai ir kāds, kas zin, ka irbeigts? Tie ir tikai citi, kas saka, ka viņš ir beigts.

Ja apziņa un prāts būtu augstākā patiesība, tad šiem miljoniem formu,kas ir bijušas radītas un iznīcinātas, būtu zināšana par savu eksistenci.

Šajā valstī, šajā dzīvē tu gūsti kaut ko, bet valsts likums ir, ka jebko, koesi ieguvis, nevar izvest no valsts. Jebko, ko iegūsti, ir apziņas dēļ, bet šīsdzīves valstības likums ir, ka nekas nevar tikt paņemts līdzi, kad apziņapazūd, viss ir pazudis.

Kā cilvēks uzvedās pasaulē? Viņš aizmirst par to, kas tas ir, kas īstenībāfunkcionē. Viņš aizmirst, ka formas ir tikai instrumenti apziņasfunkcionēšanai. Viņš uzskata sevi par vienību un pavada savu dzīvi smagistrādājot, mēģinot kaut ko sasniegt. Motivācija šim visam ir "es" un "mans"sajūtas dēļ. Visādu veidu formas pastāvīgi tiek radītas un iznīcinātas - tā iršīs funkcionēšanas daļa.

Jautātājs: Ja nav nekā, kas būtu vienības sasniedzams, kāds ir garīgomeklējumu nolūks?

M: Kas ir jāsaprot, ir - viss, kas funkcionē ir apziņa - vienība nav iesaistīta.

J: Tad kāda jēga saprast?

M: Nav lietderīguma kādai iedomātai vienībai. Nedrīkst būt pat sajūta parlabumu no šīs sapratnes. Tu esi sapratne. Kam būtu jāgūst labums? Tam,kas šo aptver, nav veidola vai formas.

Formas ir veidotas no pieciem elementiem - tiem paredzētā laika beigās

122

tās tiek iznīcinātas. Ja tu dzīvo simts gadus, nekas tev nebūs lietderīgs. Esmu acīm redzami sapratis šo visu, tomēr esmu pietiekoši gādājis, lai

tiktu uzbūvēts mans jaunais dzīvoklis. Saproti, kas var izskatīties kāpretruna, bet nav pretruna tikmēr, kamēr šis viss tiek redzēts kā totālāsfunkcionēšanas daļa. Vai normālam cilvēkam šis liksies saprātīgi?

J: Vai Maharadž varētu mums pateikt, kā dažādas lamatas var tiktatpazītas un apietas?

M: Tev labāk vajadzētu tikt pie spēcīgiem ļaudīm, kas saskaldītu piecuselementus mazās daļiņās - tad tev būs šī atšķirtība. Tas ir tikai viens. Apziņapati ir lamatas.

Aizmirsti visus citus jautājumus, tikai koncentrējies uz apziņas avotu,kā dēļ viss cits ir. Kā šis ķermenis atnāca, un tajā apziņa, kas ir potenciāla?Atrodi šī avotu.

J: Maharadž ir pievedis mūs atpakaļ pie saknes.

M: Es sviedu tevi uz sakni un apraku tevi, un tajā stāvoklī, kurā esmu teviapracis, nav nekā, ko zināt, jo tajā stāvoklī apziņas nav. Kad šis ir skaidriaptverts, tikmēr kamēr ķermenis ir te, dzīvei ir jāturpinās, bet dzīve tikairādās kā izklaižu virkne.

Tev būtu jāsaprot, no kāda skata punkta es runāju; ja tu saproti, tu topaņem, savādāk atstāj to. Neviens pasaulē neteiks to tev tik atklāti. Kad tukārtīgi, intuitīvi saproti, ko es ar šo domāju, tu nonāksi garīguma galā.

10. marts, 1981

Jautātājs: Kāpēc identificēšanās, šķiet, pastāvīgi mainās?

Maharadž: Apziņā identificēšanās ar indivīdu turpinās mainīties, bet, kadidentitāte ir pazaudēta, ir iespējams palikt totālajā manifestācijā.

J: Vai es varu sasniegt Absolūtu kamēr apziņa ir te?

M: Tajā stāvoklī neviena nav, kam apzināties, tāpēc nav jautājuma par tāstāvokļa sasniegšanu tikmēr, kamēr apziņa ir te.

123

J: Bet es domāju, ka Maharadž teica...

M: Tas stāvoklis ir, kur zināšana ir saplūdusi zināšanā, un zināšananeapjauš sevi. Instrumentam te ir jābūt, un instruments ir apziņa. Apziņāapziņa apzinās sevi, bet stāvoklī pirms apziņas parādīšanās, kurš ir tur, un arkādu instrumentu var tikt apzināts?

Tajā stāvoklī, kas nav aptraipīts ne ar ko, nav dalīšanās. Piemēramtelpa. Telpā ir tumsa un gaisma, telpa ir te vienalga vai ir tumsa vai gaisma;tā pat stāvoklis pirms apziņas vienmēr ir te. Tagad tas ir te. Tas ir visapamats. Džnāni ir tas, kas ir tajā telpas stāvoklī, neskatoties uz ķermeni unprātu.

J: Kas ir prakse, vai tā ir tikai meditācija?

M: Tev ir jāpieder tam apstiprinājumam, ka esi bez formas, bez veidola;nebalsties tikai uz meditāciju. Neatlaidīgi uzstāj, ka tu esi bez formas, brīvsun nenosacīts. Tev tas ir jākaļ pastāvīgi, tā ir prakse.

J: Man ir garāki periodi, kad neasociējos ar ķermeni-prātu. Es nesaprotu,kas notiek ar mani, kad redzu ķermeni rīkojamies un jūtos ārā no tā.

M: Kāda tam vaina? Tev ir jābūt stingrai pārliecībai; tā pārliecība nozīmēpraksi. Tā pārliecība nozīmē tikai "es esmu", bet tas arī nozīmē, es esmubrīvs no "es esmu".

Tu zini, tu esi, bez vārdiem. Tikai esi tas. Tev nav jādomā vaijāiedomājas kaut kas. Pirms tu apjaut, ka kaut kas ir, tev ir jau jābūt. Tev irjābūt tur, lai meditētu. Kad tu pamosties, pirmā lieta no rīta, tajā momentātu zini tikai tu esi, nākot no dziļa miega uz nomodas stāvokli. Vēlāk tudomā es esmu tāds un tāds, utt.

J: Meditācijā es dzirdu skaņas un redzu vīzijas.

M: Lai kaut ko dzirdētu, tev ir jābūt jau tur. Tas stāvoklis ir visvairākDievišķs stāvoklis, bet ir vēl svarīgāk būt Pašam.

J: Vienmēr ir bail.

M: Bailes ir neziņas dēļ. Tā nav ārēja skaņa, tā ir tavas apziņasmanifestācija. Dievišķā gaisma ir te tikai, ja Paš-spīdums ir te. Lai redzētuDievu, tev ir jābūt. Uzzināt zinātāju ir grūti; tas ir līdzīgi kā zināt pilsētu; tas

124

nav individuāli, tā ir manifestācija. Kad tu esi tas manifestētais apziņas stāvoklis, tas ir kā... dziļi tumši zils

stāvoklis; tu esi tajā homogēnajā, dziļi tumši zilajā stāvoklī. Tas ir pirmaisesības solis. No tā dziļi tumši zilā Paš-spīdošā homogēnā stāvokļa uz ne-zinīguma stāvokli - tā ir tava patiesā identitāte. Tas ir ne-zinošs stāvoklis,totāls, pilnīgs, perfekts stāvoklis. Tajā zinīguma stāvoklī viss ir neperfekts,nekad nav pabeigts - tāpēc tu gribi vēl un vēl. Par spīti pārbagātībai,zinīguma stāvoklis ir nepabeigts.

J: Kādas ir nāves sekas?

M: Sekas ir tikai tiem, kas zin, ka tā persona ir mirusi un aizgājusi. Navseku tam, kas ir miris un aizgājis - viņš nezin, ka ir miris un aizgājis.Ķermenis sastāv no pārtikas, patiesais tu nav šajā ķermenī.

Daudz var tikt teikts, bet tu nebūsi spējīgs uzņemt, ko saku. Iedomājies,es saku, ka ja tu neesi, Brahman nav - vai tu sapratīsi? Tu esi tik ļotipārņemts ar nāvi tavas identificēšanās ar ķermeni dēļ. Jo tu domā par nāvi,nāve tiešām ir tev, bet, ja esi Pats, nav tev jautājuma par nāvi.

11. marts, 1981

Jautātājs: Lasot grāmatu ar Maharadža runām, es jūtu lielu brīvību unprieku, es domāju, ka pieredzu dzīvu vārdu.

Maharadž: Kas ir tas, kas šo pieredz? Tā bija klātbūtnes sajūta.

J: Esmu lasījis tik daudz grāmatas, bet šī bija jauna atklāsme, jaunapieredze. Kāpēc man nav tādas pieredzes, lasot citas grāmatas?

M: Es netaisos pieņemt tavus komplimentus. Tavi jautājumi ir no ķermeņa-prāta līmeņa, un tu pieņemsi atbildes šajā līmenī. Tu jāj ķermeņa-identificēšanās zirgu.

J: Es gribēju zināt, kāpēc man bija tādas pieredzes no tavas grāmataslasīšanas, bet no citām nē.

M: Neesmu ieinteresēts tavās pieredzēs; Esmu ieinteresēts tikai tevī.

125

Runātājs un klausītājs ir viens. Lielākā daļa citu, kas nāk uz šejieni, varētuteikt, ir stāvoklī, kas līdzīgs, kad ir paēstas ļoti labas pusdienas; viņi irpiepildīti, un tagad viņi gremo, kā govs - viņi nav ieinteresēti turpmākāpārtikā. Tāpēc te nav jautājumu. Jā kāds kā tu neierodas un nesāk jautāt,jautājumu nebūs. Tu esi atnācis meklēt zināšanas un tu esi zināšana.

J: Dakšinamurti mācīja savus mācekļus klusumā.

M: Pakar Dakšinamurti! Tās ir baumas, kaut kas, ko esi izlasījis vaidzirdējis. Kāda ir tava pieredze? Es esmu te un tu esi te: uzdod jautājumus.

J: Kāpēc citi mirst jauni, un citi dzīvo garu dzīvi?

M: Vai būtu piedzimšana vai nāve bez apziņas vai sevis? Kad tu saki, viņimirst jauni vai dzīvo ilgi, tie, kas ir dzimuši, īstenībā kādu loģiku Pats zin?Vai saule zin, kad tā riet vai aust? Vispirms saproti, kas ir tas, kas irpiedzimis, un tad mistērija tiks atrisināta.

J: Ķermenis ir piedzimis, Pats nav dzimis.

M: Ja Sevis nav te, vai ķermenis var dzimt? Ko tu saproti ar vārdupiedzimšana? Vai tu piedzimi?

J: Kāds ir saprašanas veids? Kas ir jādara? Ātrākais veids?

M: Sapratne un būšana tajā patiesajā dabā ir viss uzdevums. Nav cita Dievabez šīs klātbūtnes sajūtas, un es esmu šī klātbūtnes sajūta. Saprast šo arpārliecību ir ātrākais veids. Saproti to oriģinālo stāvokli, kad nebija nevienscits. Tā ir patiesa zināšana, mana patiesā daba. Daudzi avatāri ir nākuši ungājuši, bet tā telpa ir te visu laiku.

J: Kā pārvarēt pamata neziņu?

M: Kas ir tas, kas saprot, ka ir kaut kas kā neziņa?

J: Zināšana saprot.

M: Saproti, ka tu esi tā zināšana un aizmirsti par neziņu. Jebkāda skaistamūzika, kad tā tiek dzirdēta, jebkāda dejojoša meitene, kad viņa dejo - ja nošī visa neviens nav izkustināts, viņš ir džnāni vai ēzelis. Šeit ir pilna istabatādu cilvēku, kas nebūs nekāda skaistuma izkustināti. Es esmu tajā stāvoklī,

126

kur pilnībā nav konceptu par klātbūtni vai neklātieni. Tu arī esi tajāstāvoklī, bet tu to nezini. Mana apziņa nav ļoti efektīva; nav vairs nevienakā indivīda, personas atpazīšana. Ja tu jūties kā sēdēdams, tu esi laipnilūgts; jebkurā laikā, ja jūties kā iedams, tu vari iet.

14. marts, 1981

Jautātājs: Ar Maharadža svētību es ieraugu, ka manas acis ir spējīgasredzēt un manas ausis dzirdēt.

Maharadž: Ko tavas acis redz, un ausis dzird, ir tikai nepatiesais. Abiizzudīs. Tu esi Tas, kas ir tam liecinieks.

Kas ir parasta hindu cilvēka saprasts un praktizēts, ir, ka ūdens no upestiek nests traukā un uzliets Dieva attēlam. Daži no šiem attēliem ir noliktitā, ka ir jākāpj 500 soļi, lai tos sasniegtu. Šis tiek uzskatīts, ka sniegs lielusnopelnus. Benārā no Gangas viņi piesmeļ misiņa traukus. Viņi nes to ūdeni,visu ceļu ejot kājām, uz Dienvidu Indiju, uz Ramešvāru, un uzlej to uz elkagalvas, un viņi nes jūras ūdeni no Ramešvāras atpakaļ uz Benāru, un uzlejto uz elka galvas tur. Šāds ir viņu atbrīvošanās koncepts - ūdens tiek ņemtsno vienas vietas un nests uz citu - cik rosīgs koncepts!

J: Ko mēs dzirdam pie Maharadža kājām ir kaut kas, kas vienmēr jauns.

M: Ko es tev saku, nevar būt jauns vai vecs - tas ir nemainīgs, mūžīgs. Šī apziņa, kurā koncepti parādās, pati ir koncepts, un tikmēr, kamēr

apziņa paliek, visi citi koncepti turpinās pacelties. Absolūts nemanifestētaisir, kas Ir. Jebko, ko mēs domājam par Absolūtu stāvokli, var būt tikaikoncepts, līdz apziņa beidzas, un mēs esam tajā Absolūta stāvoklī.

Kāds kaut ko sasniedz un sargā to, bet cik ilgi tu to vari sargāt? Līdz esidziļā miegā. Tev ir mīlīgs koncepts, un tu pie tā turies visu dienu; dziļāmiegā, kur ir tas koncepts?

J: Kā Maharadž runā ar mums, ja viņš nepieņem individualitāti?

M: Saule nespīd indivīdiem. Vārdi nāk no apziņas, spontāni, kā visafunkcionēšanas daļa. Ir jebkāds daudzums pieredžu, kādas no tām tev patīk,

127

un tu turi tās savā atmiņā un lolo tās - tas pats par sevi ir ciešanas. Visāmtavām pieredzēm vajadzētu būt daļai no visa funkcionēšanas, notiekošāmspontāni.

15. marts, 1981

Maharadž: Es nesliecos vākt vairāk cilvēkus un stāstīt zināšanas, jo neesmuspējīgs sevi stādīt priekšā kā kaut ko taustāmu. Krišņamurti runā, es arīrunāju - tajā nav taustāmas vielas. Tu ieraksti runas un pieraksti - pēdējāanalīzē nav tajā nekā taustāma.

Kad ir realizēts, ka tā ir tikai manifestētās apziņas funkcionēšana, unnav individuālas vienības, nebūs jautājuma par atbrīvošanos, par dzimšanuvai nāvi, vai par darītāju, kas kaut ko dara.

Parasti garīguma vārdā tiek stāstītas zināšanas. Zināšanas ir piecuelementu sfērā, un par to tiek runāts kā reālu vai nereālu tikmēr, kamērzināšana "es esmu" ir te; tas ir zināšanas "es esmu" produkts.

Džnāni ir tas stāvoklis, no kura notiek zināšanas "es esmu" vērošana.Tajā džnāni stāvoklī nav esības pieskāriena (tas ir bez-atribūtu stāvoklis), untā nav zināšana - zināšana nozīmē "es esmu" sajūtu. Iedomājies, nav domu,laiks ir apstājies, bet telpa ir te. Bez-domu stāvoklis ir kaut kas kā telpa,telpiskam-līdzīgs. Es esmu liecinieks, ka bez-domu stāvoklis ir te, tas irPats, "es esmu", būšana. Jo esība ir te, noņemot visu piesārņojumu, ieskaitotdomu, laiks arī vairs nav, telpa un esība ir te. Kad tas stāvoklis beidzas, tasir Absolūts stāvoklis, kaut kā saldam-līdzīga stāvoklis. Tu tikai spēlējies arvārdiem un to nozīmi - tu neej uz sakni, no kā vārdi izplūst. Neviens neietuz sakni; viņi ir parādes apbrīnoti. Kad ķermeņa-prāta pabalsts navpieejams, kāds tad tu esi?

Esmu stāvoklī pāri ciešanām un baudām. Saka, kad zināšana tiekrealizēta, ziedošanās turpinās, bet īstenībā personības nav palicis. Navjautājuma par ziedošanos; ziedošanās kam? Tomēr viņi saka, ka ziedošanāsir te - tā varētu būt palīdzēšanai meklētājiem.

128

16. marts, 1981

Maharadž: Pat visaugstākajos Svētajos vienmēr ir kādas šaubas par "esesmu" skaidrību, un šī taujāšana tajā, kas es esmu, ir jādara katrā un visoslīmeņos. Taujāšanas svarīgums un nozīmīgums ir, ka neviens nevar tev dotatbildi uz šo taujāšanu, izņemot tevi pašu. Katram kā "es" ir jāatrod, kas šis"es" ir. Tuvākais apraksts, kas var šai apziņai tikt dots, ir, ka tā ir tik tīra, tiksmalka kā telpa. Nobriedusi tava apziņa ir Dievs.

Tas oriģinālais stāvoklis pirms apziņas parādīšanās nevar tikt aprakstīts,var tikai būt Tas.

Es turpinu atkārtot, ka jebkas, kas tiek dzirdēts, beigās nozīmē neko - jojebkas es esmu, tas ir tieši tas pats, kas tu esi.

Jebkāda rīcība, kas tiek darīta, ir atkarīga no konkrēta attēla, kāds parsevi ir, un tas attēls paliek tik ilgi, kamēr apziņa ir te. Vai šis ir skaidrisaprasts?

Cilvēki nāk šeit ar kādiem konceptu rāmjiem; es turu viņu priekšāspoguli, lai viņi redz, kādi viņi ir kā fenomeni, un beigās viņi realizē, ka kāfenomeni viņi nav nekas, un, kad apziņa pazūd, viņi sasniegs savu oriģinālostāvokli - kas bija te pirms ķermenis-ar-apziņu parādījās. Tajā oriģinālajāstāvoklī nebija pieredzes, pat tagad jebkāda pieredze, ko kāds domāpieredzam, ir tikai koncepts.

Tajā stāvoklī, pirms apziņa parādījās, nebija "Kas es esmu?" taujāšanas,jo nebija neviena, kas gribētu zināt to atbildi. Šis jautājums parādās tikaiapziņā; jebkas apziņā ir tikai koncepts, un tāpēc tam ir jābūt nepareizam.

No miljoniem cilvēku, kāpēc tikai daži nāk uz šejieni? Acīm redzami,tas ir, ka apziņai ir šī taujāšana apziņā, kas atved cilvēkus šeit.

Jautātājs: Vai "es esmu" ir koncepts vai vienīgā realitāte?

M: "Es esmu" ir tikai daži burti. Vai kāds ir spējis noturēt šo "es esmu" savākabatā visu laiku?

J: Es esmu - bet bez vārdiem?

M: Jā. Ja jebkam, kas jūt šo "es esmu", būtu zināšana, vai viņš būtu kļuvisšis "es esmu"? Nē, viņš būtu teicis, "Es negribu šo apziņu".

J: Es saprotu.

129

M: Tu esi nereāls - tu zini, ka tu esi - tas arī ir nereāli. Šī klātbūtnes sajūta irnepatiesība; tas ir kā sapnis.

J: Kā šī "es esmu" sajūta var būt posta avots?

M: Mēģini noskaidrot, kad šis laimīguma un nelaimīguma konceptsparādījās. Tas nebija te, līdz parādījās šī apziņa.

Visi mīl šo klātbūtnes sajūtu un grib to turpināt uz visiem laikiem, betviņi neiet tālāk pagātnē, un nemeklē, no kādas ekstāzes šī klātbūtnes sajūtatika radīta. Kādas fiziskas ekstāzes dēļ, kas ilga tikai mirkli, šī apziņaskripata, kurā viss universs ir iekļauts, ir nākusi eksistencē.

J: Es nejūtu "es esmu" sajūtas postu; es jūtu, ka viss ir pareizi. Vai tasnozīmē, ka es negribu ieskatīties bēdās?

M: Tu neko nevari darīt - tev ir jābauda, kas ir - vai tā nav? Ciest vai baudīt,tev nav izvēles.

Neskatoties uz to, pieredzes būs. Tu vari nebūt iesaistīts pieredzēs, bettikmēr, kamēr "es esmu" ir te, pieredzes būs. Šīs apziņas burvestība, mākslair, ka tā ir ne tikai paslēpusi faktu, ka tā ir visa posta avots, bet tā irpadarījusi sevi arī par visa šķietamā laimīguma avotu.

17. marts, 1981

Jautātājs: Ko Maharadž domā ar Linga-deha?

Maharadž: Tā ir sēkla, viela, piecu elementu esenču produkts, kas ļaujrasties un uztur apziņu "es esmu". Tieši kā koka sēkla, tā sēkla potenciālisatur visas koka nākotnes manifestācijas un izpausmes, kas izdīgs no tāssēklas. Tu ņem pildspalvu un uz papīra uzliec pili tintes, tā pile ir Linga-deha. Tā pile ir koncepcijas mirklis; tās izpausme ir bez-domu stāvoklis,līdzīgs telpai, zinīguma stāvoklis. Tāds ir zinīgums, līdzīgs telpai; navkoncepta, bet tā izpausme ir fiziska, taustāma. Tik iedomājies tas irbezgalīgi mazs, bet tā izpausme ir manifestētā bezgalība.

Ārzemnieki saprot, bet kad nāk indieši, viņi klausās runās, bet viņi vēljoprojām ir pieķērušies saviem ķermeniskajiem radiem.

130

Linga-deha līmenī, kad tu pielūdz savu Guru, tu esi Guru izpausme tikdaudz dažādos veidos. Tu pieredzēsi tik daudz lietas tādā līmenī, bet viss tasir izstarojis tikai no tevis, no tavas mīlestības un atdošanās Guru, un beigās,attīstoties, visas šīs izpausmes saplūst tevī. Šis ir ļoti svarīgi, šī ir nodošanāspilnība jeb Saguna Bhakti.

Tā Linga-deha, tā mazā pile un zināšana "es esmu" ir viens un tas pats.Ko mēs redzam, ir manifestētā pasaule, kas parādās tajā kripatā apziņas. Kāsaldums ir cukura daba, tā šī kripata apziņas ir tās Linga-deha piles daba.Vecāki, Linga-deha avots, ir tikai attaisnojums, lai tiktu sagatavots tas, kastika iedomāts. Tavs patiesais stāvoklis bija te pirms ķermenis un apziņaparādījās, ir tagad un būs pēc ķermenis un apziņa ies. Kāds varētu maniapstrīdēt tajā, ko stāstu.

Man nekad nav bijušu šaubu par to, kas tu esi, jo esmu sapratis savupatieso stāvokli - kas es esmu, es zinu, arī tu esi.

Daži cilvēki izplatīs šo apskaidrību, bet tie būs ārzemnieki, ne indieši.Vēlāk cilvēki vaicās, "Vai tiešām bija tāda persona, kas skaidroja zināšanasšādā veidā?"

18. marts, 1981

Maharadž: Starp Guru un Bhakta nav dualitātes. Tajā, kas Ir, navdualitātes, nekad nav bijusi dualitāte. Vārds Bhakta nozīmē nodošanos,ziedošanos, bet īstenibā tas norāda kopumu, tikai vienu, vienotību.

Jautātājs: Nodošanās liesma izgaismo manu ceļu.

M: Kas runā par to liesmu? Kad mēs runājam, mēs nerunājam par personu,bet par to dinamisko, manifestēto liesmu "es esmu".

J: Tā nav izdzēšama.

M: Kas to saka?

J: Es tam ticu.

M: Jo tu tam tici, tā ir patiesība?

131

J: Man nav pierādījumu.

M: Tu skrien. Kam vajag pierādījumus? Ar tavu ticību, jebko tu pielūdz unjebkam esi ziedojies, tu to dabūsi.

Problēma ar tavu garīgumu ir, ka tu klausies tikai tajās zināšanās parIšvāra, kas ir lietderīgas vienībai, tu vāc tikai tādas zināšanas. Kā cilvēkam,vienībai, šī ir tavu emociju un noskaņojumu pagaidu fāze. Neviena personanebūs spējīga saglabāt šo personību vai viņa identitāti uz visiem laikiem.Tas ceļu rādošais princips nav persona. Šajās dienās es neskaidroju nevienugarīguma tēmu. Es pat nerunāju, bet tomēr, kāpēc tāda pievilkšanās, kas vedtevi uz šejieni? Ar šo es uzkrauju sev nastu. Man nav nekā gūstama šajādarījumā, izņemot šo nastu.

Vai tu zini tās personības sastāv-vielas? Kamēr tu to nezini kārtīgi, tunetiksi tai pāri.

J: Kā ar manām gribām, manām vajadzībām?

M: Tev vajag Sevi.

J: Vai ir kāda iesaistīšanās starp manām gribām un izejmateriālu?

M: Pilns ar iesaistīšanos. No piecu elementu mijiedarbības un spēles šispārtikas ķermenis ir pieejams, tajā smarža un garša ir zināšana "es esmu".Tagad atrodi, kas ir norāde, ka esi šajā pārtikas ķermenī.

J: Vai badošanās palīdzētu atrast manu Sevi?

M: Galīgi nē. Tā esība ir pati pārtikas izpausme. Iedomājies, ka gribi atrastsaldumu, saldums ir cukura īpašība, ja atraidi cukuru, kur ir saldums?

J: Tad man vienmēr ir jāiet ārpus sevis uz pārtiku, lai tiktu pie šīs garšas?

M: Vai tu vari tikt pie pārtikas iekšienē? Piegāde nāk no ārpuses.

J: Man vienmēr ir likts ticēt, ka šī klātbūtnes sajūta nav atkarīga noķermeņa, tā ir garīguma esence, un tagad tu saki pretējo!

M: Tāpēc saproti šo mistēriju pašu. Kur eksistē pasaule? Tā eksistē šajāapziņas kripatā, un šī apziņa var eksistēt tikai, ja ir pārtika.

Jebkādu dzīvi tu dzīvo, tu tikai izklaidē konceptu. Atrodi, vai ir tāda

132

lieta kā indivīds. Apdomā to. Ja pieredzes izklaidēšana ir viegla, ja tā iztop tev, tu to sauc par

laimīgumu, ja nē, tu sauc to par nelaimīgumu. Sajūta, ka tu esi - klātbūtnes sajūta - kas ir izsaucis tās atnākšanu?

Domā par to.

J: Viss notiek, jo es esmu.

M: Vai būsi spējīgs noturēt šo izpratni vienmēr?

J: Tikai uz mirkli, un tad identificēšanās atgriežas.

M: Ir garš ceļš nostabilizēt sapratni, ka viss notiek, jo es esmu. Tā, cikdienas tu būsi Indijā?

J: Man ir palikušas te dažas dienas.

M: Nav svarīgi, kur tu esi, kad esi nostabilizējies "es esmu". Tas ir kā telpa- tas nenāk un neiet; tā pat kā nogāžot ēkas sienas, paliek tikai telpa.

20. marts, 1981

Maharadž: Mana personība vai individualitāte ir palaista vējos, tās vairs tenav. Ko jūs apmeklējat, ir tikai tas Duhkha Bhagavāns, Skumju Dievs.Bhagavāns ir šī manifestācija, bet tikai skumjas. Tas nav iesaistīts domāsvai aktivitātēs - tas ir tikai manifestācija. Esmu totālā funkcionēšana, unjebkas, kas funkcionēšanā, šajā mirklī, ir nozīmīgs, ir ka es esmu.

Tikai ar apziņas, kas cieš, palīdzību, es runāju. Šāda veida pieredzenotiek tikai ar ļoti reto. Neko nejautā, tikai klausies.

Šai apziņai, šai manifestācijai, šai funkcionēšanai nav veidola, formasvai krāsas.

Jautātājs: Vai Maharadž varētu vairāk izskaidrot par Duhkha Bhagavan?

M: Duhka nozīmē sāpes, ciešanas, agonija. Bhagavan nozīmē ne tikaiDievu, tas norāda uz eksplozivitāti, zibsni ... eksplozīvu zibsni ... pasaulesuztveri - ar esības parādīšanos.

133

Kad ir salūta sprādziens, ir blīkšķis, gaismas zibsnis un apkārtējās videsizgaismošanās. Līdzīgi "es esmu" eksplodē esībā un viss uztveramaisuniverss ir uzburts, bet apziņa, esība, dod vietu ne-adekvātumam,nepilnībai, un tāpēc ir bēdu, nelaimju utt. sākums, un nosēšanās ķermeņa-prāta sajūtā. No perfekta uz ne-perfektu - no ne-esības uz esību. Atpakaļ-virzienā - no ķermeņa-prāta uz esību uz Absolūtu - tad apziņas stāvoklis irDievišķs stāvoklis.

J: Kāpēc pasaulē ir tik daudz sāpju un nelaimju?

M: Jo tu vienmēr esi laimes meklējumos. Laime un nelaime ir savstarpējisaistītas. Ja tev nebūtu nelaimes, kā tu atpazītu laimi?

23. marts, 1981

Maharadž: Es esmu Tas, kas pārstāv tā, kas redzams, neklātieni. Ja tumēģini iekārtot to, ko saku, šajā konceptā, ka esi cilvēks, tas nevar būtizdarīts. Par spīti visam, ko esmu teicis, lielākā jūsu daļa turpinās identificētsevi ar ķermeni, un jūs skatīsieties uz mani kā uz indivīdu, bet es neesmutas. Mana īstā klātbūtne ir fenomenu, ko jūs redzat, neklātbūtne.

Mans miegs nav tāds, kāds ir jums, tas ir tīra apziņa. Kad es guļu, irapjausma par totālo manifestāciju un arī Nemanifestēto. Nav atšķirības starpindivīdu un totālo universu.

Tu domā, ka esmu slims, bet tas ir tāpēc, ka identificē mani ar ķermeni.Es uzskatu šo slimību kā neparastu stāvokli, kas nāk daudziem retajiemtikmēr, kamēr eksistē individualitāte ķermeņa formā - bet tā svarīgumu irneiespējami aprakstīt. Šis stāvoklis ir ciešanu pilns; tomēr tas ir pilnsnozīmīguma, un tas nāk retajam.

Jautājums par to, kas mēs esam, nāk tikai manifestācijā, salīdzinājumāar citiem fenomeniem. Manā stāvoklī nav fenomenu; mana eksistence irpirms jebkādas manifestācijas. Nav jautājuma par to, kas es esmu.

Jautātājs: Vai Maharadž varētu atkārtot, kas tika iepriekš teikts parstāvokli, kurā nav fenomenu?

M: Kas ir pateikts, ir aizgājis. Pareizs klausīšanās veids ir koncentrēties uz

134

vārdiem, kas atklāj tevis paša identitāti, aizmirsti visas citas lietas. Tu nonācpie savas identitātes kā tā stāvokļa, kas bija pirms vārdiem. Vārdi nevar Toapmierināt.

Šī apziņa, kuras dēļ viss pārējais ir, pati ir tikai gaisma no Tā, kas ir, Tā,kas ir, atspulgs. Vidēja persona, kas uzskata sevi par meklētāju, pielūdzdažādus konceptus, ne savu patieso būtību.

J: Vai Maharadž varētu vairāk pastāstīt par stāvokli, kas ir pirms apziņas?

M: Kāda jēga? Viss, ko vari par to stāvokli domāt, ir tikai koncepts, un taskoncepts ilgs tikai tikmēr, kamēr apziņa ir te.

Tikai pieredzētājs paliek - jebkādu pieredžu neapsmērēts - pat arpalikšanas pieredzi.

Es esmu nekas, bet kā es uzdrīkstos šādi runāt? Jo es zinu, ka nevienapieredze ar mani nav palikusi.

Tu neatradīsi nevienu tik skarbu kā es. Visiem interesē šīs pieredzes nopiedzimšanas līdz nāvei, bet neviens nepadomā par stāvokli pirms pieredzessākās. Tas, kam ir skaidra sapratne par šo apziņu, nevar dot nevienaipieredzei nekādu vērtību.

J: Es gribu atdot šo identitāti ar ķermeni, es gribu atrast, kas es esmu. Kāman tas jādara?

M: Ja tev nav zināšana "es esmu", kas meklēs? Tev ir jābūt, tikai tadmeklējumi var sākties. Atceries zināšanu "es esmu" - tā viena caurvij visu -esi tikai tas, atsakies no pārējā.

J: Kad es domāju "es esmu", uzreiz nāk domas par lietām, kas esmu. Eszinu, ka tas nāk no prāta.

M: Pirms tu domā - tu esi. Telpā visa kustība notiek, jebkādai parādībai vaikustībai, telpai ir jau jābūt.

Jautājumam "kas es esmu" nav atbildes, bet tu vari atbildēt, kā vēlies, tuvari tam dot jebkādu vārdu vai nosaukumu.

Cilvēki neiet uz dzirdētā vai lasītā pamat-nozīmi, viņi tikai atkārto, kāpapagaiļi. Es nopietni iebilstu cilvēkiem, kas tikai atkārto badžānus, kāpapagaiļi.

Cik daudz cilvēki ir sapratuši dažu konkrētu rindu nozīmi, ko dziedbadžānos? Saule un mēness ir tā paša principa "es esmu" atspulgs.

135

Garīgums ir atvērts, un tajā pašā laikā tas ir mistērija. Jo tu esi, visivārdi, universs ir; tas ir tavs atspulgs.

Ja tu gribi zināt, kas tu esi, tas viss ir dots badžānos. Ja tu aizver acis ungandrīz sevi aizmirsti, pus-aizmidzis, tas ir tieši, kas tu esi. Bet, ja tu gribimirklīgu iespaidu, tad pirmā vīzija, pie kā tiec, ir tā dziļi zilā telpa,skaistuma attēls. Ļoti bieži esmu šo stāstījis, bet reti kurš ir bijis spējīgsnotvert, uz ko norādu.

Badžānos es kādreiz uzsvēru konkrētas rindas, kliedzot tās skaļi, betneviens nesaprata, ko daru. Es uzsvēru šīs rindas, lai cilvēki ietu dziļāk tonozīmē, bet viņi tikai kliedza skaļāk! Es mēdzu ne tikai skaļi uzsvērt kādukonkrētu rindu, bet mēdzu to arī atkārtot. Biju iedvesmots izkliegt šīsrindas, cik skaļi vien spēju, "Tu esi tā kripata apziņas, un no tās visskosmoss ir veidots." Es biju ļoti atdevies badžānu dziedāšanai, jo tie devavisu garīgo barību. Kad es sastapos ar dziļu kāda konkrēta badžāna nozīmi,es mēdzu dejot. Esmu pārpilns deju un dziesmu, bet nav vairs enerģijas.

Pēc tā es nekad negāju ne pie viena Viedā vai Svētā. Tomēr daudziViedie un Svētie mani ir apmeklējuši, bet diemžēl es nesatiku nevienu, kasuzskata sauli un mēnesi, un universu kā viņu izpausmi - tādu Viedo mannenācās sastapt.

J: Kaut es nezinu marati valodu, esmu sajutis badžānu dziļo nozīmiintuitīvi.

M: Daudzi šeit dara badžānus, bet viņi nav spējīgi notvert dziļāko nozīmi.Daudzi ārzemnieki ir spējīgi dziļo nozīmi notvert. Jums (ārzemniekiem) irtā priekšrocība, jo visi jūs, kas esat ieinteresēti šajā, iepriekšējā inkarnācijābijāt tās lieliskās inkarnācijas Rāma armija, Rāma sekotāji, tātad jūs jau tajālaikā tikāt svētīti. Vēlākās inkarnācijās jūs migrējāt uz austrumiem; jūs šeitesat vairāk mājās nekā indieši.

Ārzemnieki mani atpazīst, bet cilvēki uz ielas mani nezin, jo taslieliskais Rāma svētīja visu viņa armiju, visus viņa sekotājus, tajos laikos.

Es apbrīnoju ārzemniekus - ne tikai viņi brauc tūkstošiem jūdžu, laibūtu šeit, bet viņi tērē tik daudz naudas, lai paliktu Bombejā.

J: Ja nebūtu tās dziļās nepieciešamības, mēs nebūtu nākuši.

M: Tas ir pats jūsu liktenis. Tajā vielā, kas tu esi, tā nepieciešamība ir jauiestādīta iekšā.

136

Jūs cilvēki nākat un sēžat ar apņemšanos dabūt, ko gribat. Tāpēc man uzjums ir liels respekts un liela cieņa.

25. marts, 1981

Maharadž: Uztver ķermeni kā atnācēju jeb viesi, kas ir atnācis un ies. Tevir jāzina tava pozīcija kā viesa uzņēmējam skaidri, kamēr viesis vēl ir te.Kāda ir precīza viesa uzņēmēja daba pēc viesa aiziešanas, ir jārealizē,kamēr viesis ir te. Vai esi sapratis? Dod man kādu ideju par to pozīciju,kurā tu atradīsies, kad šis ķermeņa-viesis aizies.

Jautātājs: Nav identitātes.

M: Labi. Vai tā ir stingra pārliecība?

J: Jā, meditācijā.

M: Kāds ir viesa nozīmīgums, zīme?

J: Kā viesis ierodas, ir identitātes sajūta kā viesa uzņēmējam.

M: Klātbūtnes sajūta, "es esmu" sajūta, ir viesa zīme. Vai tavas atbildes nākno dziļas pārliecības?

J: Jā.

M: Tad nav vajadzības uz šejieni nākt rīt.

J: To esi zinu tikai dziļā meditācijā.

M: Vai tu pilnībā pieņem zināšanu, ka tu neeksistē?

J: Ir mirkļi meditācijā, kad es tiešam jūtu pārliecību.

M: Tā nav stingra pārliecība, ja tā nav te visu laiku. Kad kāds ir ļotimiegains - tieši pirms iešanas dziļā miegā - tajā punktā viņš negrib neko,izņemot iet gulēt. Līdzīgi, pēdējā mirklī, kad elpa aiziet, arī ir ekstāzesmirklis. Tajā punktā, kad dzīvības spēks un apziņa iet, ir tas ekstāzesmirklis, tas pēdējais zināšanas mirklis. Tas, kurš šo ir kārtīgi aptvēris, ir

137

džnāni, kam nav dzimšanas un nāves jautājuma. Pat, ja tu dzirdi šo, un domā, tas ir tiesa, konceptualizēšana nerimsies.

Tevī jau ir sācies kāds koncepts. Jebkas, ko esmu tev tagad pateicis, ir tikaipar to esības kripatu.

J: Vai Maharadž varētu pastāstīt vairāk par nāves mirkli?

M: Nekas vairāk par to nav sakāms. Tā ir Sevis, "es esmu", pieredzeskulminācija jeb izbeigšanās. Pēc esības izbeigšanās nav zinīguma vai ne-zinīguma pieredzes; zinīgums ir materiālo lietu kvalitāte. Ko tu zināji pirmssavas piedzimšanas? Līdzīgi, pēc nāves šī instrumenta trūkst; bez ķermeņanav pieredzes. Mūžībai nav piedzimšanas vai nāves, bet īslaicīgamstāvoklim ir sākums un gals.

Pat, kad apziņa iet, tu valdi - tu vienmēr esi - kā Absolūts. Kā apziņa tuesi viss; jebkas, kas ir, ir tu. Visa šī zināšana ir uznākusi uz manis, esneesmu tā zināšana. Zināšana "es esmu", un visas tās manifestācijas irsaprasts. Saprotot to, es neesmu Tas.

26. marts, 1981

Maharadž: Vienīgās zināšanas, ko tu šeit iegūsi, ir zināšanas par Sevi; tāstev nepalīdzēs nopelnīt dzīvei pasaulē. Vai tev ir kāda ideja, kas ir tavapatiesā daba? Jo tu esi sapratis, kas tu neesi, tev vairāk nevajadzētuuztraukties par to, kas neesi. Vai tas ir skaidrs?

Jautātājs: Jā.

M: Tev vēl joprojām ir ideja par to, kas esi, bet pat tam attēlam ir jābūtpilnībā izdzēstam, lai nav nekādas idejas par jebkādu vienību, jebkāduidentificēšanos. Tagad, kad tu domā, ka esi sapratis, kas tu esi, kādulietderību tu gūsi no apziņas? Visa apziņas lietderība būs priekš citiem.

J: Guru svētība ir nepieciešama, lai saprastu.

M: Svētība vienmēr ir te, bet ir jābūt atvērtībai, lai pieņemtu svētību. Irjābūt stingrai pārliecībai, ka tas, kas šeit tiek dzirdēts, ir absolūta patiesība.

Tā vietā, lai tiktu piesūcināts ar to, ko tev dodu, līdz tādam, ka esi viens

138

ar to, tu tikai pieņem to, ieliec sev kabatā un turpini lietot konceptus, ko esijau savācis. Neviens no jums īsti nesapratīs, kas es esmu, jums pašiem irsavi koncepti priekš manis.

J: Esmu sapratis ar intelektu. Ko varu darīt, lai realizētu to?

M: Nav nekā, ko tu kā vienība, vari darīt. Tas, kas ir iesakņojies, pats parsevi izziedēs intuitīvā sapratnē.

J: Šai sapratnei ir nepieciešams laiks.

M: Vai šis nav koncepts? Pats koncepts ir inde. Kad mans Guru pateicaman, kāda ir situācija, es klausījos un teicu, "O, tā tas ir." Un tas bija viss -visa tā beigas.

Ja vairs nav jautājumu, es beigšu sesiju. Neesmu te, lai pieskatītu jūs. Jajūs tiešām saprotiet, kas ir pateikts, nav iemesla nākt šeit atkal, un, ja jūsnevariet saprast, tad kāda jēga turpināt?

J: Dažreiz ir spontāna universālas mīlestības sajūta; vai tā ir balstītaķermenī-prātā, vai tā ir kaut kas cits?

M: Totāla mīlestība ir pati apziņas daba. Kad šī sajūta ir, nav nekā, ko tuvari darīt - kā var tikt apskauts okeāns?

28. marts, 1981

Jautātājs: Kāds sakars ir starp apziņu un intelektu?

Maharadž: Intelekts ir apziņas izpausme.

J: Mēs visu saprotam un aptveram tikai caur intelektu.

M: Lietas, kas jādara, ir jādara, lietas, kas jāsaprot, ir jāsaprot. Lietas, kasjādara, parasti ir tava pašreizējā pasaulīgā dzīve, un tās tev ir jādara.Garīgumā tev ir jāsaprot, nav darīšanas jautājuma. Garīgumā nav vārda vaiformas. Vārds un forma ir nepieciešami praktiskai pasaulīgai dzīvei. Tas,kas saprot, ka vārds un forma nav viņa identitāte, ir garīgumā. Pašreiz tu vēljoprojām sliecies uz vārdu un formu. Tava identitāte šajā fenomenālajā

139

pasaulē kā vārds un forma ir īslaicīga, aizejoša izrāde, un nekas, kas attiecasuz vārdu un formu, nepaliks.

Tas, kurš saprot garīgumu caur dažādiem konceptiem, tiks noķertsapburtā lokā.

Ja tu esi ieķēries konceptos, tu būsi konceptu apburtā loka notverts ...atdzimšana, reinkarnācija, šie visi ir koncepti. Ja būsi ieķēries šajoskonceptos, ar tevi tie noteikti notiks. No konceptiem tiek veidotas formas,kā ēkas utt. No sākuma tu izplāno, tev ir koncepts, koncepts dzimst tevī, untu tam dod konkrētu formu, bet tas paliek koncepts.

Ar tā sauktās piedzimšanas pieredzi tu esi šī cikla notverts, kas līdzīgsattēlam uz TV ekrāna. Visa šī dzīves notikšana ir kaut kas kā kino.

Tu noteikti esi novērojis, ka situācijas nemitīgi mainās - tā ir tavasidentitātes ar ķermeni īpašība jeb izpausme. Tā ir apziņa, kas spēlējas, untajā manifestētajā apziņā visas šīs dažādās sejas un ķermeņi spēlējas. Tuneesi šīs sejas un ķermeņi, tu esi apziņa, no kuras vārdi tagad plūst.

Tieši kā izrāde, ko redzi TV vai kino ekrānā, nav reāla, līdzīgi šī spēlearī nav reāla. Priekš džnāni visa šī spēle ir nereāla.

Es nedošu jums ģimenes problēmu risinājumus, es stāstu kā šī pasaulīgādzīve nav. Pēc šo runu klausīšanās tu vēl joprojām gribi gūt kādu labumusev; žēl. Cik šokējoši tas ir ... par spīti manai ne-ieteikšanai jums uz šejieninākt, jūs tik un tā nākat uz šejieni, kā tas notiek?

Bez pieprasījumiem mēs redzam sapni. Kāpēc redzam sapni? Jo dziļāmiegā apziņa pamostas, spontāni, un, jo tā pamodās, tā manifestē sevikonkrētās vīzijās.

Tieši tā pat, šis arī, tava šīs vietas apmeklēšana. Es nerunāju ar tevi savam labumam, un arī tu neklausies savam

labumam - visa šī valoda tek spontāni sapnim līdzīgā stāvoklī. Es vienmēr cenšos virzīt tevi uz patiesību, bet tu nāc uz šejieni ar

konceptuālu spieķu un akmeņu vezumu, tā vietā, lai klausītos manī, tu spēlēar šiem spieķiem un akmeņiem - uz manis.

Tagad, domā par to pēdējo mirkli, kad ķermenis aizies - tajā laikā arkādu identitāti tu aiziesi?

Šis ir viltojums, viss ir viltojums, tieši kā sapņu pasaule.

J: Kāds ir primārais cēlonis? Kāds bija noziegums?

M: Noziegums bija, ka šī apziņa sāka apzināties, posts sākās.

140

Tev tas patīk vai nē, es eju uz vietu pirms tevis, faktisko būtību. Tu zini,tu esi - bet tas viss ir iedomāts. Tu domā, tu esi - bet tas ir viltojums.Jebkāda ir daba esībai un tās uzvedībai, tā nav tava uzvedība.

Kad tu esi savā patiesajā identitātē, tu esi ārā no šīs nebēdnīgās sapņupasaules. Esmu tavā priekšā nolicis, kas tu esi.

Visiem jums ir bailes, ka jūs nomirsiet, ka šī apziņa aizies - visas šīsizpausmes ir pārtikas esences ķermeņa izpausmes, ne tavas. Saldums vaiasums ir pārtikas izpausme, tu nevari tos iekonservēt vai saglabāt. Tādāpašā veidā šī esība ir pārtikas esences ķermeņa īpašība jeb izpausme, un tuto nevari noturēt uz visiem laikiem.

30. marts, 1981

Maharadž: Esmu pārsteigts, ka jūs te sēžat. Runa plūst no stāvokļa, kurānav vārdu. Kāda identitāte, tu domā, tev ir?

Jautātājs: Kā nostabilizēt sevi apjausmā "es esmu"? Vai ir jādomā "esesmu", "es esmu"?

M: Vai ir nepieciešams domāt, ka sēdi šeit? Tu zini, ka tu te sēdi. Lai cikskaļi un bieži es jums nelūgtos nedomāt un nerīkoties kā vienība,identificējusies ar ķermeni, jūs to turpiniet darīt. Jebkāds vārds vai forma ir,tā pieder tam materiālam, un tas materiāls neesi tu. Vai tu analizē šoproblēmu, un ar stingru pārliecību izspried, ka neesi tas materiāls? Kadmateriāls sabrūk, uz ko norāda vārds? Vai tam ir kāda nozīme?

Tikai viens desmit miljonos iet uz lietas sakni, analizē, kas tas ir, nonākpie secinājuma, un atbrīvojas, visu pats. Tas, kurš atbrīvojas, ir apziņa, navvienības.

Augstākā sapratne ir tas, kas dod iespēju sapratnei notikt, un pats kļūsttik smalks, tīrs, ka izzūd. Un, kad šī apziņa paceļas atkal, tad Samādhi irpārtraukts un šī esība atkal sākas.

Vārdi nāk no apziņas, un apziņai ir nepieciešams ķermeņa spēks.Ķermeņa spēks pakāpeniski pavājinās, un tāpēc vārdi nenāk ārā tik brīvi,cik man patiktos. Tērējot daudz enerģijas, es atkārtoju un atkārtoju - bet cikdaudzi ir sapratuši? Būtībā šī lieta ir tik vienkārša, ka kļūstu neapmierināts,

141

ka jūs turpiniet uz šejieni nākt, klausieties, ko es saku, un neuzrādietpazīmes, ka vārdi ir sasnieguši mājas.

Kas ir piedzimšanas princips? Tu esi sapratis vai neesi sapratis. Ja esisapratis, kāpēc turpini nākt? Ja neesi sapratis, kāpēc turpini nākt?

J: Maharadž, man patīk būt ar tevi.

M: Tā ir cita lieta - bet vai esi tiešām iekalis, ko gribu, lai tu saproti?

J: Mēs nākam uz šejieni ar tik daudz konceptiem, un tas, ko tu māci, ir tikpārsteidzoši, ka tā ir kā šoka terapija. Kā tu vari gaidīt no mumsjautājumus? Ļauj mums uzsūkt kādu brīdi šo šoku, tad būs jautājumi. Mēsesam sastinguši klusumā.

M: Tie, kas uz šejieni nāk un klausās manās runās, un saprot, kļūs par Guru,kad atgriezīsies savās valstīs.

Tas ir tik viegli saprotams, kāpēc tu nesaproti? Pašreiz, manifestācijā,kas tu esi, ir apziņa, un apziņa nevar palikt bez pārtikas ķermeņa; tāpēcapziņa ir atkarīga no pārtikas ķermeņa - kas būtībā ir gaistošas dabas - un esnevaru būt tas. Tas ir tik vienkārši; kāpēc tu nesaproti?

Tam ir jānotiek, ka apziņa vairs sevi neapzinās. Saldums ir cukurā, unes esmu tas, kas saprot šo salduma stāvokli. Visi šie garīgie koncepti irienākuši parastā veidā. Pēdējais solis ir - zinīgums tā augstākajā stāvoklī irne-zinīgums. Apziņas transcendēšana ir, ka apziņa zin un saprot apziņu.

J: Šorīt, starp dziļu miegu un pamošanos, bija tik klusi, pavisam īsu mirkli,kad bija pilnīga zināšana, rāmums, tikai esība.

M: Tas ir pacilāts stāvoklis, bet neieķeries tikai tajā. Dziļš miegs ir līdzīgsledus klucim; nekā nav te, tagad tas atkal maina formu, siltums notiek, un arto siltumu tu jūti, ka esi.

Spēlējot flautu, visa pasaule ir sajūsmā. Apziņa ir tevi aizrāvusi arpasaules spēli. Taujā par to flautu, un kas to spēlē. Ej uz avotu.

J: Kad dzīvo šo dzīvi, paceļas jautājumi, un mums visu laiku ir jāapjaušapziņa, bet prāts to neļauj.

M: Prāts ir instruments komunikācijai, praktiskiem nolūkiem. Prāts nevarnotvert patiesību. Pats vēro prātu, bet prāts nevar notvert Sevi.

142

31. marts, 1981

Maharadž: Kad notiek skaidra sapratne par apziņas dabu un funkciju, taisapratnei vairs nav nepieciešama apziņa, jo tā sapratne kļūst par apziņaszinātāju.

Jautātājs: Vai ir iespējams funkcionēt kā totālā manifestācija, ne kāindivīds?

M: Ko tu saproti ar totālo manifestāciju un indivīdu?

J: Kas ir manifestācija?

M: Es esmu manifestācija. Es, Absolūts nemanifestēts, esmu tas pats "es"manifestēts. Apziņa ir Absolūta izpausme, tur nav divu.

J: Ja mana dzīve sniedz lielu baudu un laimi, kāpēc man vajadzētu būtkādai daļai gar to, kas es esmu?

M: Šī apziņa nebūs mierā, kamēr tā negūs atbildi. Šī apziņa nevar ciestsevis pašas eksistenci, nevar ciest sevis pašas apziņu.

J: Tā grib iet atpakaļ uz sevis pašas miera vietu.

M: Nesliecos diskutēt vārdos. Jūs, cilvēki, te nākat neatrunājami, jūs esat uzcītīgi, nākot šeit un sēžot.

Ja jums ir tāda patikšana, laipni lūgti. Mana mācība ir ļoti vienkārša; pieredzētājs un pieredzes, viss ir

fantāzijas. Kad tu esi jauna persona, tev patīk jauna cilvēka aktivitātes, tu iesaisties

tajās; kad jaunība aiziet, tev zūd interese jaunu cilvēku aktivitātēs. Līdzīgi,tikmēr, kamēr tu nēsā šo konceptu "es esmu", tu būsi iesaistīts visospārējajos konceptos. Kad šis koncepts "es esmu" aizies, nebūs palikusiatmiņa, ka es biju un man bija tās pieredzes: pati atmiņa tiks izdzēsta. Pirmstu esi pilnībā likvidēts, kamēr vēl ir manāmas tevis pēdas, būtu labākpamest šo vietu.

Tu varētu nesastapties ar šīm mācībām tik detalizētā veidā, tādā līmenī. Šī dāma ir uzkrājusi zināšanu kaudzi, viņai ir skapji ar tām, bet drīzumā

viņa ne tikai aizmirsīs to, ko uzkrājusi, bet viņa aizmirsīs sevi, ka viņa bija.

143

4. aprīlis, 1981

Maharadž: Vai Paš-realizēta persona vienmēr ir svētlaimes stāvoklī?

Jautātājs: Tam, kas transcendējis ķermeņa ideju, nav vajadzīga ānanda(svētlaime). Kad tev nebija ķermeņa pieredzes, tu biji tajā svētlaimesstāvoklī. Tas, kas ir pirms tavas piedzimšanas, nevar būt aprakstīts kā dziļšmiegs, tas ir pāri tam. Džnāni pieredze ir tas pats, kas stāvoklis pirmspiedzimšanas, tas ir pilnīgs stāvoklis.

J: Kā es varu būt Tas?

M: Tu esi tajā stāvoklī pirms tev bija ķermenis visu laiku, bet tev irneskaidrības ķermeņa apziņas dēļ.

J: Ķermenis ir te.

M: Neuzdod jautājumus, tikai klausies. Tev ir nepieciešama Svētokompānija, lai saprastu, ko es saku. Šīs zināšanas nevar tikt saprastas arintelektu.

J: Vai mūžīgajā stāvoklī ir sat-čit-ānanda?

M: Pārtikas esence ir satva, un tās kvalitāte ir apziņa, un iekš tās ir sat-čit-ānanda (esība-apziņa-svētlaime). Mūžīgais stāvoklis ir pirms tā.

J: Esmu lasījis grāmatās, ka galvenais piedzimšanas iemesls ir tevis pašagriba piedzimt; kā tas sader ar stāvokli pirms piedzimšanas?

M: Tava piedzimšana ir tavu vecāku gribas rezultāts.

J: Kā es varu tikt atbrīvots no važām?

M: Nav tādu važu vispār, važas ir iedomātas. Ja tu orientējies uz apziņaspusi, visi tavi jautājumi tiks Paša izkliedēti.

J: Kas ir šķērslis šī realizēšanai?

M: Vienīgais šķērslis ir tava pastāvīgā atmiņa, ka tu esi ķermenis.

J: Īsti nesaprotot, ko Maharadž saka, cilvēki tomēr nāk uz šejieni. Kāpēc

144

tā?

M: Tā ir zināšanas un tā principa, kas transcendē zināšanu, apvienošanās.Starp tiem ir pievilkšanās spēks. Tāpēc cilvēki no visas pasaules nāk uzšejieni.

Es esmu netaustāms, tu nevari man pievienot vai paņemt no manis nost.Es esmu pilns, pabeigts visos aspektos. Jebko, ko dari ar mani, tev taspašam būs jācieš. Ja esi uz mani dusmīgs, tev ir jācieš. Ja jebko man nodari,tas atleks uz tevi. Ja tu spļauj uz debesīm, spļāviens uzkritīs tikai tev.

J: No kā ir veidota materiālā pasaule?

M: No manifestētās apziņas materiālā pasaule ir radīta - mūžīgaisParabrahman, mūžīgais Brahman, kurā šī spēle vienmēr notiek. Tajā spēlētu esi kopums, nepaceļas atsevišķa vienība. Ķermenī ir "es esmu" garša, -kad ķermenis ir aizgājis, garša ir aizgājusi. Kad tev ir kāda problēma, tuvērsies pie grāmatas. Kāpēc tu neizmeklē sevi - atrodi, kas tu esi.

Šajā piecu elementu spēlē, jebkas, kas tiek redzēts vai pieredzēts, ir tikaibauda, un šai baudai vai izklaidei prāts ir ļoti nepieciešams.

J: Kas ir Brahma, Višņu un citi Dievi?

M: Tās ir tikai parādības apziņā. Katrai parādībai ir savs pastāvēšanas laiks.Tas laiks var būt miljoniem gadu, bet tās visas ir parādības, un tām irnoteikts laika posms eksistencei.

Zināšanas zinātājs nekādā veidā netiek indivīda cerību, baiļu u.c.iespaidots.

10. aprīlis, 1981

Maharadž: Nemanifestētais vienmēr eksistē, bet šis manifestētais zinīgumspaceļas un aiziet. Pašreiz man nav individualitātes - kas ir pieejams, ir tikaiapziņa, kuras izpausmei ir pieejams šis materiālais instruments. Šī apziņanav īpaši iekārojama lieta, tas ir neperfekts stāvoklis.

Nav iemesla vai cēloņu un seku likuma šīs universālās apziņasfunkcionēšanai. Kāpēc kaut kas notiek konkrētā laikā, nevar tikt izskaidrots

145

šajā duālajā stāvoklī. Mēs tikai varam vērot funkcionēšanu un nevaramprasīt iemeslus tam, kāpēc šī darbība notiek. Ja mums būtu izvēle pieņemtšo ķermeni-ar-apziņu, kurš būtu tik muļķīgs, lai to pieņemtu? Tas ir tikai tādēļ, ka nav bijusi izvēle, viss ir bijis spontāni. Ciešanas arī ir pieņemtas, jotās ir totālās funkcionēšanas daļa, un nav tādas vienības, kas var salīdzinātun izvēlēties.

Nav palikusi individualitāte; tomēr, tikmēr, kamēr šis ķermenis irtotālās funkcionēšanas daļa, jebkas, kas nāk totālajā funkcionēšanā, irjācieš. Ir jebkāds daudzums ciešanu totālajā funkcionēšanā - šis ķermenis irviens no miljoniem formu, un šī ķermeņa totālo ciešanu daļa ir jāpieredz.

Jautātājs: Es mēģinu šo saprast.

M: Tu turies pie vienības, kas mēģina saprast. Šis viss ir tikaikomunikācijas nolūkiem. Kas ir vienība, kas mēģina saprast ko?

Tu turpini daudz aktivitāšu savu konceptu, ko tu izklaidē, dēļ, laiapmierinātu tos konceptus, kas tevī pacēlušies spontāni. Viss šiskomunikācijas process, skaidrošana utt. notiks tikmēr, kamēr šī apjautošāklātbūtne ir pieejama, un viss šis tikai, lai apmierinātu konceptu "es esmu",un tu, Absolūts, neesi tas primārais koncepts "es esmu".

Es stāstu tev visu šo, un, iespējams, tev tas patīk, tu baudi to - bet tas tevir gandrīz neiespējami asimilēt vai uztvert, ko saku. Esmu pārliecināts, tuneesi īsti sapratis, ko saku. Šīs ir divas varenas personības, jurisdikcijaszinātāji. Nākot uz šejieni un klausoties manās runās, kā viņi var likt lietāsavas likumu zināšanas?

13. aprīlis, 1981

Jautātājs: Māceklis ir nodevies Guru; vai tā nav dualitāte?

Maharadž: Pasaulē dualitāte eksistē vienmēr. Manifestācija var notikt tikaidualitātē identificēšanās ar ķermeni-prātu dēļ. Ja Guru un māceklis netiekidentificēts ar ķermeni, kur paceļas dualitātes jautājums? Skolnieks un Guruir tikai zināšana, un zināšanai nav formas vai veidola.

J: Mēs esam pieņēmuši, ka neesam ķermenis, ka nekad neesam dzimuši un

146

nekad nemirsim, bet šķiet, ka kaut kas trūkst; kas tas ir?

M: Iedod man daļiņu tā, kas ir dzirdējis un pieņēmis. Es uzskatu, ka tie, kasmanī klausās, ir zināšana.

Dzīvnieks eksistē tikai bada apmierināšanai; vai tas ir viss, kāpēc tu teesi? Tevī ir jābūt izmaiņām pēc klausīšanās manī visas šīs dienas. Ir jāzina,ka neviens nav forma, bet apziņa, kas dod formai uztveramību. Vai šīizmaiņa tiešām ir notikusi?

J: Guru izskaidro, ka pieķeršanās Guru arī ir koncepts; kā no tā tikt vaļā?Sādhaka grib izrādīt cieņu savam Guru visu laiku.

M: Šī ir sākotnējā posma runāšana - dualitāte ir te. Sādhaka uzskata Gurupar kaut ko citu kā viņš pats, tāpēc viņš vēlas izrādīt cieņu. Sādhaka arī irGuru, džnāni, nav starpības.

Es vēl joprojām daru pūdžā savam Guru. Tas ir jāturpina citu vadīšanaiceļā; tikmēr, kamēr tev nebūs cieņas un mīlestības uz Guru, nebūs paātrinātskļūšanas bez konceptiem process. Ja tu saproti, ko saku, tikai tad tu nāc uzšejieni. Ja neviens nenāks, es nebūšu nelaimīgs; jebkas, kam jānotiek, jau irnoticis.

15. aprīlis, 1981

Jautātājs: Vai realizācija būtu iespējama, dzirdot patiesību no Guru, vai irvēl kāds cits veids?

Maharadž: Nē, tikai ar Guru svētību un vadību. Guru ir tas, kas zinapilnībā, kas ir kvalitatīvais Brahman un ne-kvalitatīvais, kas ir ikdienišķaslietas un kas ir garīgas lietas. Tu turies pie visiem šiem konceptiem, ko esidzirdējis šeit kā konceptus. Tu nemēģini tas būt. Tev patīk zināšanas kākoncepts.

J: Maharadž ir teicis, ka iekšējais Guru ir svarīgāks par ārējo Guru.

M: Sākuma posmos tev ir vajadzīgs ārējs Guru. Tas Guru norāda tev iekšējoGuru.

147

J: Kam ir domātas mantras?

M: Mantra ir norāde uz mērķi vai objektu tevī.

J: Esmu ārsts, un dažreiz es pieķeros pacientiem un iesaistos viņuproblēmās. Dažreiz es varu būt nepieķēries un nebūt iesaistījies, bet manipacienti ir kā kaujinieki ar savām problēmām, un viņi mēģina maniiesaistīt. Dažreiz jūtos kā mukdams prom.

M: Šī ir tavu konceptu zināšana, tā nav tava zināšana. Just, ka esi iesaistītspasaulē, ir koncepts, justies kā mūkošam prom ir koncepts.

J: Ja persona ir ļoti patiesa un grib Paš-realizāciju vairāk par visupasaulē, vai tas būtu viņam vieglāk, ja viņš dotos prom vienatnē un domātupar neko citu, bet tikai to?

M: Galīgi nē. Nav tā, ka tu dodies iegūt kaut ko ārpusē, zināšana, ka tu esi,ir jau te, tikai saproti to.

Šī visa ir konceptu spēle. Pat domāt, ka es gūšu zināšanu, vai man irzināšana, ir tikai koncepts. Pirms zināšanu gūšanas, kas Ir, Tas ir patiesība.

J: Kad kāds uzdod Maharadžam ļoti grūtu jautājumu, no kurienes nākatbilde?

M: Atbilde nāk no jautājuma; katram jautājumam atbilde ir jau pievienota.

9. maijs, 1981

Jautātājs: Ja ir sāpju pilna slimība, vai džnāni cieš tā pat kā citi?

Maharadž: Džnāni gadījumā prāts un intelekts nefunkcionē. Tienepiereģistrē, kas tiek ciests, bet ciešanas ir intensīvākas, jo indivīdagadījumā tas ir ķermenis, kas cieš. Džnāni gadījumā tā ir apziņa, kas cieš,līdz ar to viss, kas tiek pieredzēts apziņā, tiek daudzas reizes pastiprināts.Bet tev nav jāuztraucas par šo posmu, jo tas ir ļoti rets gadījums. Džnānigadījumā stāvoklis ir pilnīgs asociēšanās ar ķermeni-prātu trūkums.

Kā vienībai neliels asociēšanās ar ķermeni trūkums ir patīkams

148

stāvoklis - stāvoklis, ko cilvēki meklē un pieņem. Džnāni gadījumāasociēšanās trūkums ir tālāks un pilnīgs, tāpēc nav jautājuma par šādastāvokļa ietekmi, patīkamu vai savādāku. Rezultāts ir, ka nav vēlmju vaikāres. Tādā veidā es to pieredzu - es nezinu par citiem.

J: Vai Maharadž var man dot zināšanas?

M: Saproti šo: džnāni nevar nevienam dot zināšanas. Viss, ko viņš var darīt,ir norādīt uz to, kas ir tava patiesā daba. Ar šādu šeit piedāvāto nosacījumu,es nezinu, kāpēc cilvēki tiek pievilkti šejienei. Nav nekā, ko es varu dottiem, kas šeit nāk. Pievilkšanās šai vietai ir spontāna un nav saprotamaintelektuāli.

Ja tas, ko esmu teicis, ir kāda skaidri saprasts, sekojošais rezultāts būs,ka pat ikdienišķā indivīda dzīves darbībā nebūs nekāda specifiska nolūka.Lietas turpināsies tādā kā gultņa dabā - bez speciāla nolūka jeb speciālasdarbības. Manā gadījumā dienas garumā ķermenis veic savas parastāsfunkcijas; lietas notiek parastā veidā un nekam nav pretestības. Visas dienasgarumā nav intereses saprast, kas notiek.

Līdz pat astoņiem intelekts nedarbojās; tagad es apjaušu mazu intelektauztveršanu.

Džnāni dzīvē, neviens džnāni neatklās šo noslēpumu. Ne tikai viņamnebūs vēlmju un gaidu, bet nebūs arī vēlmes "būt". Apziņas vēlme būt navte. Lai būtu jebkādas cerības, gaidas utt., ir vajadzīgs attēls, identitāte.

10. maijs, 1981

Maharadž: Tas, kas tev visvairāk patīk - tas pats par sevi ir "es esmu",apzinoša klātbūtne - bet tas nebūs uz visiem laikiem.

Kad šī liesma ir izdzisusi, kāds ir liesmas ieguvums vai zaudējums? Koliesma nozīmē?

Jautātājs: Zināšanu, apziņu.

M: Kas notiks ar to apziņu? Tikai tāpēc, lai realizētu, lai saprastu, mums irnepieciešams viss šis garīgums. Kad liesma izdziest, tai nekas nav ar sevijāiesāk. Līdzīgi, saproti, kad ķermenis atkrīt un apziņa ir izdzisusi, tev nekas

149

nav nepieciešams. Ar šo sapratni dari pasaulē, ko vēlies. Pašlaik tu esi piesiets ķermeņa važām, un tas ir konceptuāli. Pati

priekšrocības vai neizdevīguma doma izzūd, kad šī zināšana tiek realizēta. Tā principa labad tu sevi iesaisti daudzās aktivitātēs. Kad tas princips

pats ir izgaisis nekurienē, ko tu darīsi? Nemēģini salīdzināt un izvēlēties, un teikt "šis man ir jādara un to es

nedrīkstu darīt". Neuzspied sev tādus nosacījumus. Skudra uzrāpo uz tava ķermeņa un iedzeļ; ar tā kodiena vai dzēliena

palīdzību tu zini, ka skudra ir tur. Tieši tā šī apzinošas klātbūtnes sajūta "esesmu" ir materiālā ķermeņa dēļ.

Sapratis šo, kur ir persona, kam ir jāturas pie pasaulīgās dzīves vai tājāatdod? Jautājums nepaceļas.

Ja esi pilnībā uzlādēts ar šo zināšanu, par spīti pasaules grūtībāmnevienas grūtības tevi neskars.

Šāda mistiska, tieša saruna nebūs pieejama citur. Citās vietās tev doskādus konceptus, kas paceļas apziņā, un no tiem konceptiem citi konceptitiek radīti, un tu tiec maldināts. Jebkāda veida koncepts apziņas sfērā irnereāls. Vai pasaule klausīsies šādās sarunās?

Kas tu esi? Vai tu esi tas piedzimšanas princips, tas ķermenis, kas irdzimis no vecāku izdalījumiem?

Tas, kas gūst šo zināšanu, ir brīvs no pasaulīgām vai ģimenesproblēmām.

6. jūnijs, 1981

Maharadž: Ķermeņa satura materiāls kļūst novalkāts un vājš, un līdz ar toarī šī zināšana kļūst vāja. Klātbūtnes sajūta ir vēl ar mani, jo tammateriālam, no kā ķermenis ir veidots, vēl ir spēks. Kad vēl nedaudz spēkaaizies, apziņa arī pazudīs, tad nebūs klātbūtnes sajūtas - bet, skaidrs, es vēlbūšu, bez klātbūtnes sajūtas.

Katrs no jums cenšas aizsargāt sevi. Kas ir tas, ko jūs cenšatiesaizsargāt? Lai kā jūs censtos pasargāt, cik vēl tas ilgs? Ej uz sakni un atrodi,kas ir tas, ko tu mēģini pasargāt un saglabāt, un cik ilgi tas vēl būs te.

Vienīgais garīgais tavas patiesās dabas saprašanas veids ir atrast "esesmu" koncepta avotu. Pirms klātbūtnes sajūta atnāca, es biju tajā stāvoklī,

150

kurā laika koncepts nekad nav bijis. Tad kas ir dzimis? Tas ir laikakoncepts, un tas notikums, kas ir piedzimšana, dzīvošana un nāve, kopānozīmē neko citu kā laiku, laika posmu.

Kad tu šo saproti, viss būs skaidrs; līdz tu to saproti, nekas nebūsskaidrs. Vai tas nav vienkārši un viegli?

Jautātājs: Vārdi ir vienkārši, bet aptvert vārdu nozīmi būs grūti.

M: Kas ir tas, kura neklātienē tu nebūtu spējīgs saprast pat vārdus? Ej uz tāavota sakni.

Aptveršanai, ko esmu šorīt jums teicis, intelekts ir pilnīgi nespējīgs. Irjābūt intuitīvai tā aptveršanai.

8. jūnijs, 1981

Maharadž: Cilvēki īsti nesaprot, ko saku. Viņi daļēji saprot un izveidosavus konceptus, bet īsta Sevis zināšana izpaliek.

Iedomājies, ir sēkla, kas izveidos varenu koku. Ja tu pāršķel to sēklu,tev ir jāvar redzēt tajā koku.

To koku, pie kā es tiku, sauc par piedzimšanas sēklu, kad es to pāršķēluvaļā, es tiku pie Sevis zināšanas. Bez Sevis zināšanas kāds cits kapitāls manir?

Esmu saticis tik daudz tā sauktos džnāni, bet to īsto, kas ir redzējis kokusēklā, es neesmu vēl saticis.

Attīstītākajos posmos, kas notiek ar intelektu? Intelekta izzušanaivecuma gados ir liecinieks. Kā tu vari aprakstīt to liecinieku?

Jautātājs: Domas un emocijas rodas, un tās man traucē. Ko man darīt?

M: Tu esi pirms jebkāda doma var rasties. Visas domas utt., kas rodas, irtikai kustība apziņā.

Kad apziņa ir, viss ir - pasaule un visas mijiedarbības pasaulē. Vienkāršiesi tām liecinieks. Tas notiek, lieciniekam nav piemērojams indivīds.Vērošana notiek ar universālās apziņas totālo funkcionēšanu.

Jo es pilnībā noliedzu indivīdu, šis patiksies tikai vienam no miljona.

151

J: Ir tik daudz cilvēki, kas ir caurēm neapmierināti, vienmēr kaut komeklējoši un neguvuši apmierinājumu. Kāpēc tā?

M: Tu nekad nebūsi apmierināts, līdz neatradīsi, ka tu esi tas, ko tu meklē.Ja tu gribi zināšanas kā indivīds, tu to šeit nedabūsi. Ja esi apmierināts aršīm zināšanām, tad tu vari nākt un sēdēt rāmi. Ja tu nespēj pieņemt šo sevisnoliegšanu, tu vari iet. Es sapratīšu, tas mani neiespaidos.

Tas, kas nekad nav noticis, tas ir neauglīgas sievietes bērns - ar kādāmbailēm tas tevi var saistīt? Tas ir iedomāts, nereāls. Ja kāds vēlas kaut ko notās halucinācijas, vai tā nav reālā meklēšana pilnīgi nereālajā?

J: Ja tas būtu reāls, tad mēs ar to varētu kaut ko iesākt.

M: Pareizi. Tu redzi kaut ko, tā ir taisnība, bet, ko tu redzi, ir ilūzija, kāsapnis. Ko mēs redzam sapnī, šķiet ļoti reāls, bet mēs zinām, ka tas irnereāls.

Par spīti šī saprašanai, vēl joprojām ir grūti atdot šo vīrieša vai sievietesidentitāti.

Bez formas zināšanas nevar tikt dotas. Absolūtam, lai manifestētu Sevi,ir nepieciešama matērija. Absolūts nemanifestēts un manifestēts nav divi -tā ir tikai Tā izpausme, kā ēna un substance.

Šī mīlestība būt nav indivīda, tā ir visas universālās apziņas daba.

11. jūnijs, 1981 (rīts)

Maharadž: Tikai, kad ir pārliecinoši noraidīta identitāte ar ķermeni-prātu,un ir kārtīgi nostiprināta identitāte ar apziņu, tam, ko saku, būs jebkādanozīme.

Kas tu esi, ir neierobežots, nav pieejams maņām. Ierobežojot sevi arķermeni, tu esi aizvēris sevi neierobežotajam potenciālam, kas tu īstenībāesi.

Meditācijā tā ir apziņa, kas meditē uz sevi, un paliek sevī. Ja tu pieņem, ko esmu tev teicis, tad tu vairs nesasaisties ar to, kas

pasaulē notiek spontāni, un tevi nesaista ne cēloņi, ne sekas. Tad tu pieņemsavu patieso dabu. Jebkādas darbības, kas notiek caur ķermeni, notiksneatkarīgi no tā, kas tu īstenībā esi.

152

Paturi prātā to, ka, kad šis dzīvības spēks (tas, kas ir elpa un apziņa)atstās ķermeni, tas no neviena neprasīs piekrišanu. Tas atnāca spontāni unaizies spontāni; tas ir viss, kas notiek tajā, kas ir saukta par nāvi. Navneviena, kas būtu dzimis vai mirs.

Jautātājs: Kā es to saprotu, dzīves jēga ir tikai saprast to, ka tas, kas irmanifestēts un kas funkcionē, ir universālā apziņa. Bez saprašanas nekascits nav darāms. Vai pareizi?

M: Pareizi. Viss ir spontāns, automātisks, dabisks, tas ir tikai es un manskoncepts, kas ir važas.

Kad vienkārši cilvēki kā tu ir šeit, esmu mierā, nesatraukts, bet, kad nākcilvēki, kas uzskata sevi par džnāni, kam ir lepnums par zināšanām, un kasvēlas izrādīt savas zināšanas, tad ir satraukums.

J: Šīs ir ļoti augstas zināšanas, ļoti augstā līmenī; līdz tās ir uzsūktas, koparastam cilvēkam būtu jādara?

M: Tikmēr kamēr ir spēja uzņemt, dziļa vēlme saprast to, nekas nav jādara.Zināšana pati izplauks tamā, kamā tai jāizplaukst. Tas nav mentāls vaiintelektuāls vēriens, kas ir nepieciešams, bet intuitīva diskriminācijas spēja.

Tātad, tagad tu neesi ķermenis, pieņēmis to, vai tu vari turpinātidentificēties ar ķermeni?

J: Vai ķermenim un prātam ir nozīme?

M: Visam ir sava nozīme.

J: Vai mums nav jārūpējas par ķermeni?

M: Rūpēšanās notiek par to, ar ko kāds identificējas, bet tev vairs nav nekādarāma ar ķermeni-prātu, tad kāpēc tu uztraucies par rūpēšanos par tiem?

Kad tu esi telpa, tu vairs neesi ķermenis, bet jebkas, kas ir telpassaturēts, esi tu. Tu tagad esi manifestēts - jebkas, kas zināms - telpa. Šī telpatiek saukta par čidakaša. Kad tu esi čidakaša, tu esi smalkāks par fiziskotelpu, izplatība ir lielāka. Džnāni dažādos posmos transcendē šīs smalkāslietas, debesis, telpas. Čidakašā viņš vēl ir sasaistīts, vēl nosacīts, domājot"es esmu", tāpēc nākamais ir Paramakaša. Paramakaša ir augstākais, kurā ircitas akašas - septiņas. Čidakašā ir šis zinīgums "es esmu". Paramakašā nav

153

ir un nav nav, Tas transcendē visu.

11. jūnijs, 1981 (vakars)

Jautātājs: Kas ir mīlestība? Vai tā piepilda vajadzību vai baudu?

Maharadž: Jā. Kad tu redzi kaut ko, un tev tas patīk, šī patikšana irmīlestība uz to objektu. Kad ir dusmas vai neapmierinātība, tā arī irmīlestības daļa. Tā ir diezgan laba un arī ļoti slikta. Visas ciešanu pieredzesir mīlestības rezultāts. Atrodi, kas ir priekšnosacījums visai šai mīlas unnaida spēlei. Tā ir tā mīlestība būt, eksistēt, kas rada visas sāpes un postus.Tev ar to nākas rēķināties, jo tev patīk būt. Pirms jebkādas mīlestībasmīlestība būt ir te. Tā izgaršo gan mīlestības īpašības, gan postu, baudas unsāpes. Ņem par piemēru šo (šķiltavu) liesmu, tā dod gaismu, siltumu, un tāvar arī apdedzināt.

J: Vai es varu turēties no tā nost?

M: Kas tu esi, ka gribi būt no tā nost? Ja tu esi atšķirts no manis, es varutevi turēt ārpus sevis, bet jebkas, kas ir, nav atšķirts no manis.

Kas ir tas "tu", kas ir izdīdzis, kas ir iesakņojies? Tikai tas viens irbaudu un sāpju iemesls.

Kad tu šo saproti, viss ir galā - beidzies. Tad tu mazliet aplaudē,izkliedzies no pārpilnības; visa izrāde ir beigusies. Zināšanas, ko dodu,izkliedēs visas tavas tā sauktās zināšanas.

Džnāni ir smalks kā telpa. Kāda ir telpa? Tu iedomājies debesis - kādastās ir? Šī zināšana ir smalkāka par telpu. Telpas tēvs ir zināšana "es esmu".

J: Kā tu zini apziņu?

M: Tā pat kā tu sāki sevi zināt - tieši tā pat. Kad tu zini, ka tu esi, tas būs tāpat kā iegūstot sevi - tomēr, visa ceļa garumā, vai tu nebiji? Kāda jēgaloģiskam slēdzienam? Tev ir jāsaka tieši šeit un tagad - te viņš ir - īstenībā.

J: Kāpēc Maharadž tad tā ir ieinteresēts manī?

M: Kas ir ieinteresēts kamā? Kas ir tā darītājs? Tas viss notiek spontāni.

154

13. jūnijs, 1981

Maharadž: Parasti runās par garīgumu zināšanas nozīmē atkārtot to, kasdzirdēts - inteliģences atrādīšana. Viņi domā, ka tas ir garīgi, bet neviensnemēģina atrast, kas viņš ir, neskatās uz sevi. Kad zēns un meiteneapprecās, viņi ir ļoti ieinteresēti viens otrā, līdzīgi, kad kāds apprecgarīgumu, viņš vienmēr ir aizņemts ar domām vai spriedumiem pargarīgumu.

Vai tu esi asinis, kas plūst iekšpusē, vai esi āda, kauli? Tu neesi. Kad tuizmeklē un nāc pie sapratnes, ka tu neesi ķermenis, tu izslēgsi visu - visu,kas neesi. Beigās, kas tu būsi? Nāc uz šo punktu.

Tu esi tik ļoti lietu, ko esi iemācījies no galvas, rituālu, badžānu utt.atkarībā, ka, ja tu tos neatkārto katru dienu, tu negūsti baudījumu vai laimessajūtu.

Šīs rituālās prakses tiek dotas nezinošajiem, lai turētu viņu ķermeņus-prātus aizņemtus, bet tas, ka ir ķermenis, nozīmē zināt, ka tu esi, un tam navvārda vai formas.

Nav baudas vai sāpju jautājuma, arī baiļu no nāves tam, kas saprot. Jaidentificējas ar ķermeni, tad ir sasaistīšanās attiecībās, kas attiecās uzķermeni.

Mani vārdi ir daži un īsi, bet tie ir ļoti efektīvi. Ir daudzi sējumi rakstītipar garīgumu, kuri neiznīcina tavus konceptus, bet pievieno tiem. Nevienssējums nesaka tev, kas tu esi.

Jautātājs: Kas ir domāts ar činmaijānanda un sat-čit-ānanda?

M: Cilvēki kādreiz dejo, kad dzied badžānus, viņi zaudē sevi, tas stāvoklisir saukts činmaijānanda. Lai būtu činmaijānanda ir nepieciešams pirmaisapziņas pieskāriens. Ānanda nozīmē svētlaime, un tā ir prāta kvalitāte -augstāka prāta sfēra - bet esoša apziņā. Priekšnosacījums ir apziņas skūpsts,kas ir nepieciešams tam augstākajam gaviļu vai uzmundrinājuma stāvoklim,tas ir činmaijānanda un sat-čit-ānanda.

Esmu nācis pie stingra slēdziena, ka esmu nekas, man nav veidola, navkrāsas, man nav sevis attēla.

Agrā rītā, kad nomodas stāvoklis notiek, tas esības skūpsts parādās,vibrējošs visā universā, un vibrējošs manī. Es arī novēroju šo pašu lietu, kadatpūšos pēcpusdienā. Bet, ja jūs gribat mani vērtēt fiziskā līmenī, man nav

155

spēka pacelt šo ūdens krūzi, tik daudz spēka ķermenī ir palicis, bet tasvibrējošā universa pieskāriens - tas ir manas "es esmu" sajūtas pieskāriens.

Esmu Brahman zinātājs, esmu Brahman džnāni, tomēr šis esībaspieskāriens ir tikai posts.

15. jūnijs, 1981

Maharadž: Kad zināšana ir uzaususi, tu esi džnāni, tu vairs neesi cilvēk-persona. Tu esi manifestētais Brahman, Četāna, dinamiskais manifestētaisBrahman.

Agrāk tavas domas bija saistītas ar ķermeni un ķermeņa radiem, bet,beidzot asociēties ar ķermeni-prātu, dinamiskās apziņas stāvoklī, kādavarētu būtu tavu domu kvalitāte? Tavas domas būs smalkākas, ja vispār būsdomas. Tomēr, šī dinamiskā apziņa ir pārtikas ķermeņa kvalitāte. Tikmēr,kamēr ķermenis ir, apziņa ir.

Jebko, ko tu runā un saņem no rīta, tu turpināsi atkārtot līdz aizmigsi;neviens netaujā šajā līmenī - visa šī funkcionēšana - kā tā notiek? Kas ir šīsfunkcionēšanas kvalitāte un kā tā parādās? Kas tu esi? Taujā tajā.

Tikai daži cilvēki ir spējīgi šo saprast. Tāpēc es sūtu cilvēkus prom - jonav jēgas tikai klausīties vārdos - bet, ja tā stingrā ticība ir tur, tas, ko saku,uzausīs viņos. Intelekta neatbilstība ir jāaizvieto ar šo ļoti stingro ticību.

Esība ir te, apziņa ir te, un, jo tā ir te, pasaule ir te. Kad tikai apziņa ir,kad cilvēki runā, es nesaprotu; tikai apzinoša klātbūtne tiek justa, un nenotiekošā detaļas. Apzinošas klātbūtnes dēļ tu ieskaiti mani kā klātesošu; jaapziņa nav te, tu teiksi, manis te nav.

17. jūnijs, 1981

[Jautātājs krustām šķērsām citēja svētos rakstus]

Maharadž: Mirklī, kad nomodas stāvoklis sākas, posta pielūgšana sākas.Kad tev bija tava pirmā piedzimšana?

156

Jautātājs: Es neko par to nezinu.

M: Tad kā tu pieņem šo attiecībā uz Augstāko? Šī nav tava tieša pieredze,tās ir no grāmatām aizņemtas zināšanas. Kā tu vari pieņemt to, kas nav tavatieša pieredze?

Delī notika aplaupīšana, policija tevi šeit var arestēt un apvainotnoziegumā. Vai tu kādreiz esi bijis Delī?

J: Nē.

M: Tad kāpēc tu pieņēmi šo dzimšanu? Kas ir šastras vai svētie raksti? Tāsir tikai darīt un nedarīt pamācības, kā mums uzvesties šajā pasaulē. Nenesto uz šejieni. Vai tu pieņem šo dzimšanu vai nē, bija sākotnējais jautājums.Kāpēc sākt par tādām lietām runāt? Svēto rakstu lasīšana ir pieļaujamanezinošam. Nākošais solis ir atmest tos un mēģināt saprast, kas tu esi.

Nokrati visu, ko esi lasījis, un mēģini tagad saprast. Tevi ir jāizmantosava diskriminēšanas spēja. Nav jēgas akli pieņemt, ko saka svētie raksti.Pieņem tos līdz zināmam posmam - pēc tam tev ir jābūt gana stipram vaigana nobriedušam, lai izmantotu savu diskriminācijas spēju. Cilvēki svaidāszināšanu meklējumos, bet viņi ir notverti vārdu slazdos un patīkamoskonceptos, kas tā saukto Svēto radīti. Kāds konkrēts Svētais tev liksuzvesties vienā veidā; aizejot pie cita Svētā, viņš liks tev uzvesties savādāk.Tā tu esi ieķēries citu konceptos. Svētajos rakstos ir stāsts par riši, kas dzēraseptiņu okeānu ūdeņus no vienas saujas - vai tu tam ticēsi? Izmanto savudiskriminācijas spēju. Tu runā par ačarāna, uzvedības kodeksu; čarānanozīmē tas, kam ir jāuzvedās, čarāna nozīmē "es mīlu" stāvokli, "es esmu"stāvoklī, apziņas stāvokli, esības sajūtu, bez vārdiem. Ar šo nosacījumukustība apziņā sākas.

Loki un aloki: loki mēs parasti uztveram kā pasaulīgu; lok nozīmēdažādas personības. Jebkas, kas personības izrakstīts, ir loki, vai jebkas,kam cilvēki seko. Aloki ir pasaulīgā stranscendēšana. Aloki, tas tev navzināms. Šie sekotāji mīl mani, bet viņi nesaprot mani aloki sfērā.

Garīgas runas ir loki runas, parastas runas, mēģināšana dot attēlu citiem.Šeit nav attēla vai veidola - tagad, kā tu vari palikt viens ar to? Tev irnepieciešams attēls vai veidols. Lai par jebkādām zināšanām mēs runājam,tām ir jātiek komunicētām caur vārdiem, bet tas nav Augstākais.

Tu gribi īpašumā zināšanas, vākt zināšanas. Tādas zināšanas irpieejamas pa pilno pasaulē, bet retais sapratīs, ka tādas zināšanas ir neziņas

157

vezums. Tu sāksi studēt tos konceptus, kas no tevis izvirst; tie koncepti, kuri tev

nepatīk, tev nenāks prātā. Ja esi ieinteresēts garīgā dzīvē, tavas domas unkoncepti saistīsies ar to.

Esmu pateicis, kas man bija jāpasaka. Nav jautājuma par kā vēlteikšanu. Jo tu nāc uz šejieni, es izturos pret tevi ar pieklājību, bet esmupilnībā pārliecināts, ka tev un man nav veidola. Baidos, ka tas, ko saku,neaizsniegs tavu īsto kodolu; tāpēc dari badžānus. Fakts ir, ka tevnevajadzētu vairs mani apmeklēt.

Bhišva savās pēdējās dienās bija uz bultu gultas; es arī esmu uz ciešanubultu gultas.

26. jūnijs, 1981

Maharadž: Tiem, kas te sēž, labums no tā nebūs atšķirīgs no labuma, kasbūtu sēžot zem pāris kokiem biezām lapotnēm. Sēžot zem kokiem, ir tādsmiers un labsajūta. Paliec mierā.

Manas mācības izstaro no šīs apziņas. Tas ir kā koks ar ēnu atpūtai; tunāc uz šejieni un sēdi, un jūti atpūtu, bet tu neesi spējīgs pateikt, kāda tā ir.Tajā stāvoklī tu neesi spējīgs skaidrot vārdos. Tu esi atslābušā stāvoklī, betdziļāka tā nozīme ir Sevis atklāšana, turēšanās un iegrimšana Sevī - tāpēc tujūties atslābis un laimīgs.

Jebkādi teikumi, kas dzirdēti šādā stāvoklī, netiks aizmirsti. Svārtha - svā nozīmē Sevi un ārtha - nozīme. Svārtha ir varena nozīme.

Svārtha nozīmē patmīlību un svā nozīmē Sevis nozīmi. Vārdiem ir nozīmepraktiskā pasaulē, kas tevi padarīs savtīgu, bet vārdi, kas izplūst šeit, dos tevtevis paša Sevis nozīmi.

[Māte un dēls nāk un uzliek Maharadžam ziedu vīteni, un izdala prasāduvisiem klātesošajiem.]

M: Vienkāršo, nevainīgo cilvēku dziļais stāvoklis šādā veidā nes augļus.Viņa lūdzās, lai dēls noliktu eksāmenu. Viņas ticība nostrādāja.

Ja tu baudi šo atslābušo stāvokli, un ja tu kļūsti viens ar šo stāvokli, tuarī transcendēsi šo stāvokli. Tu pat transcendēsi tajā stāvoklī, kas ir pirms

158

Dievu piedzimšanas. Ar šo sapratni, dari, ko vēlies. Dari savas pasaulīgās darīšanas. Kad tu

saproti svā - Sevis - nozīmi, nebūs vietas savtībai. Saproti šo kārtīgi, uzturies tajā, tad drīzumā tu realizēsi to. Kad laiks

būs nobriedis, tikai tad tas notiks. Kāda ir tava vērtība? Tu esi apziņa, caur ko pasaule tiek izpausta.

Uzturies šajā vērtīgumā. Nekāp lejā prātā un ķermenī. Atkal, tev irnepieciešama stingra pārliecība, ka tu netiec dzimšanas un nāves skarts. Tuesi kā telpa, ne tikai kā telpa, tu esi pirms telpas.

Tas Augstākais tu nekad nevar tikt pazaudēts. Jebko, ko esi pazaudējis,tu esi pazaudējis tikai vārdus.

Esmu pateicis tev pietiekoši, un jebko, ko esi dzirdējis, atminies to,apdomā to, apsver to, un esi viens ar to.

1. jūlijs, 1981

Jautātājs: Dziļš miegs ir nezināšana. Absolūts ir pāri zināšanai unnezināšanai. Es nesaprotu.

Maharadž: Sāksim ar to, ka bērns ir piedzimis: zīdainis nezin sevi, bada,slāpju utt. reakcijas notiek. Tās ir fiziskas lietas, kad dzīvība ir te, bet tajāstāvoklī zinīgums vēl nav attīstījies jeb nobriedis pilnībā. Pēc viena vaidiviem gadiem tas sāk zināt sevi, māti utt. Kad bērns sevi zin, viņazinīgums ir sācies.

Pirms tā ir ignorance, kaut arī tas ir nezinīgums, tā ir ignorance. Tadzināšana "es esmu" tiek sasniegta: tas nezin, kas viņš ir, bet zin, ka ir kautkas. Vēlāk bērns sāk vākt konceptus un idejas par sevi un citiem. Prāts irattīstījies. Tad nāk dziļš miegs un nomoda, ikdienišķais cikls. Nomodā,jebkādā prāta stāvoklī tu esi, tu zini pasauli kopā ar saviem konceptiem, untad tu iemiedz. Tagad, tehniski, tu vari saukt to dziļo miegu par nezināšanu.Bet šī nav tā nezināšana, pāri kurai ir Absolūts.

Sāksim vēlreiz no bērna. Ignorance, zinīgums, konceptu uzkrāšanās,Guru satikšana. Guru saka tev, "Tiec vaļā no konceptiem, tikai esi tu pats."Tātad, kad tu esi, tikai tu esi. Tas ir pirmais solis: turēties apziņā, ka tu esi,bez vārdiem - tā ir zināšana. Kad bērns sāka zināt sevi, arī bija zināšana -

159

bet tā ir vispārīga zināšana un pieejama visiem. Tagad tā kļūst garīga.Meklētājs, sapratis, ko Guru ir teicis, tiek vaļā no konceptiem, un tagad kāpirmo soli, meklētājs uzturas "es esmu" stāvoklī, tikai būšanā.

Pirmkārt ir zinīgums "es esmu", bez vārdiem; ar to zinīgumu pasaule ir.Tagad, kad meklētājs dodas meditācijā, tas zinīgums ieiet nezinīgumā. Šis iraugstākais hierarhijā, kad ķermeņa aspekts ir te, jo šī zināšana unnezināšana ir ķermeņa aspekti, ķermenis nozīmē apziņa, un apziņas sfērāeksistē zinīgums un nezinīgums.

Absolūts transcendē zinīgumu un nezinīgumu. Tātad, nezinīgums iraugstākais garīguma hierarhijā, un galapunkts ir zinīguma un nezinīgumatranscendēšana.

J: Es domāju, ka nezinīgums nozīmē Absolūtu.

M: Zinīgums un nezinīgums ir ķermeniskās apziņas izpausme. Kad šispārtikas instruments ķermenis kopā ar apziņu tiek totāli transcendēti - tas irAbsolūts.

Gaisma ir te, tumsa ir te, bet kas ir tā fons? Telpa. Telpa ir te, kas navne gaisma, ne tumsa, bet telpa ir. Tev ir jātranscendē gaisma un tumsa, laiuzturētos telpā. Līdzīgi, ir jātranscendē zinīgums un nezinīgums -ķermeniskās apziņas aspekti. Ja tu esi sasniedzis to stāvokli, tu vēro apziņuun bez-apziņu. Tas ir saukts par dabīgu samadhī jeb sahadža samadhī.

Dabīgi tu esi tajā stāvoklī, bet šis psihosomatiskais ķermeņa un apziņasinstruments vienmēr ir pieejams. Mirklī, kad kāds nāk, instruments tiekdarbināts - citādi tu atgriezies uz Absolūtu. Tas ir kā šis: lielā zālē ir durvis,un durvīs caurums lūrēšanai. Tas caurums ir apziņa, bet tu esi aizmugurē.

Iedomājies, ka tie kosmosa kuģi uzlido augšā no zemes: kad tu esikosmosā tu jūties prom no zemes, bet tas tā nav - uz tevi vēl iedarbojaszemes atmosfēra. Tev ir jādodas tālāk kosmosā, kur atmosfēras nav. Bet kurir doma par tevis došanos tur? Tas nav tā - tu patiesi esi Absolūts, un šie visiir tevis pārklāji, pie kā esi ticis.

Tu zini, tu esi, bet tu aizmirsti, ka tu esi, un tā aizmiršanās irnezinīgums, kas ir augstākais stāvoklis. To nekad nevar aprakstīt vārdos; tasstāvoklis nevar tikt notverts vārdos.

Sapratne ir nepieciešama, un tev nevajadzētu apjukt. Pieņemsim, tudzīvo dzīvi zinīguma stāvoklī: tev nevajadzētu domāt, ka esi jau džnānitikai tā dēļ, ka tavs zinīgums gūst daudz spēju tajā stāvoklī. Tu varētu

160

domāt, ka esi džnāni, bet tas tā nav - tas vienkārši ir pirmais solis. Tajāposmā ir daudz vilinājumu. Kad esi tikai būšana, bez vārdiem, tu esispēcīgs. Atsakies no spējām, nepiesavini tās.

161