MISIONISKĀ DIEVA DABA

1. tēma 4. jūlijā, 2015

Dievs radīja

cilvēkuViņš deva tam brīvību izvēlēties

Cilvēks izvēlējās grēkot

Dievs bija pirmais misionārs

Mēs arī esam misionāri

MISIJA: GLĀBT CILVĒKU NO

GRĒKA

CILVĒKA RADĪŠANA“Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to

radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” (1M 1:27)

Cilvēki nav gadījuma sekas. Mūsu dzīve nav bezjēdzība. Dievs ir atklājis mums mūsu izcelsmi un mūsu mērķi; iemeslu, kāpēc mēs esam un to, kā mums vajadzētu dzīvot.

1. Mēs esam radības kronis. Viss, kas tika radīts pirms mums, tika radīts priekš mums.

2. Dievs radīja cilvēku atšķirīgi, ne tā kā visu pārējo. Viņš teica: “Darīsim …”

3. Mēs tikām radīti pēc Dieva līdzības, pilnīgs Viņa attēls un apveltīti ar izvēles brīvību.

4. Mums tika dota vara pār visu radību un uzdevums – rūpēties par to.

BRĪVA GRIBA“16 Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: "No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, 17 bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi." ” (1M 2:16-17)

Dievs radīja mūs ar brīvību izvēlēties: mīlēt – vai nemīlēt, paklausīt – vai nepaklausīt.Ja mēs spētu tikai paklausīt un mīlēt, vai mēs tad būtu patiesi brīvi?

“Dievs sagaida no visaš radītās pasaules mīlestības pilnu kalpošanu — kalpošanu, ko izsauc Viņa cēlā rakstura vērtības atzīšana. Viņš nerod prieku piespiedu kalpošanā; tāpēc katram ir dota brīva izvēle, ka ikviens spētu kalpot Viņam labprātīgi.” E.G.W. (Patriarchs and Prophets, cp. 1, pg. 12)

GRĒKS“Un sieva redzēja, ka tas koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda..” (1M 3:6)Ādamam un Ievai bija izvēles brīvība, bet tie izvēlējās nepaklausīt Dieva gribai, kas noteica “jums nebūs ēst...”Tie pazaudēja savu brīvību, kad tie grēkoja. Grēks pārveidoja mūsu dabu, ka mēs vairs nespējam pārstāt grēkot.

Miesas kārības. Acu kārības. Lepnums.

Izvēlēties negrēkot iespējams vienīgi caur dievišķu palīdzību.

Katru dienu mums jāizvēlās grēkot vai negrēkot vairākos veidos. Skatīt 1. Jņ 2:16:

PIRMAIS MISIONĀRS“Un Dievs tas Kungs sauca cilvēku sacīdams: kur tu esi?” (1M 3:9)

Mūsu pirmvecāki centās atrisināt savas problēmas ar vīģes koka lapām. Die izvēlējās paslēpties no Dieva tuvuma, kad tie to sajuta.Dievs uzņēmās iniciatīvu. Viņš kļuva pirmais misionārs.

Viņš sauca pēc tiem un paskaidroja viņu

glābšanas plānu (1M 3:15).

Viņš deva savu vienīgo Dēlu, ka mēs varētu iegūt mūžīgo dzīvību

(Jņ 3:14-16).

“Mūsu grēku nasta tapa uzlikta Viņam.”

(Jes 53:6; 2 Kor 5:21).

“Mūsu vainas un pārkāpumu dēļ Kristum vajadzēja no mums novērsties un atkāpties no mums. Bet tā vietā, lai attālinātos no mums, Viņš atnāca un dzīvoja mūsu vidū, pildīts ar Dievības trīsvienības pilnību, bija vienots ar mums, lai caur Viņa žēlastību mēs aizsniegtu pilnību. Ar kaunpilnu un ciešanu pilnu nāvi viņš samaksāja cilvēces parādu. Kāda neaptverama pašuzupurīga mīlestība! No tās augstības, no kuras Viņš nāca, ietērpjot savu dievību cilvēcībā, pazemojoties ik uz soli līdz pat zemākajiem pazemošanas brīžiem. Nav mēra, kas spētu izmērot Viņa mīlestības dziļumu.”

E.G.W. (The Upward Look, June 26)

MISIONĀRI“Jūs esat zemes sāls… Jūs esat pasaules gaišums.” (Mat 5:13-14)

Dievs uzticēja “uzdevumu” — Viņa aizsākto misionisko kalpošanu — mums: “Kā Tēvs mani sūtījis, es sūtu jūs.” (Jņ 20:21).Jēzus izmantoja divas metaforas, lai paskaidrotu, kādu Viņš vēlās mūsu kalpošanu:

Zemes sāls.Katram kristietim tajā vidē, kur tas ir, jāienes dzīvs piemērs, kas “inficē” citus un aicina mainīties.

Pasaules gaišums.Katram kristim jāizgaismo šī garīgi mirusī pasaule. Mums jāatklāj Pestīšanas plāns mūsu apkārtējiem.

“‘Jūs esat pasaules sāls,’ Jēzus teica. Nenovēršaties no pasaules ar nolūku, paglābt sevi no vajāšanām. Jums jābūt starp cilvēkiem, lai dievišķās mīlestības sāls pasargātu to no samaitātības.Sirdis, kas atsaucas Svētā Gara darbībai, iz kanāli, pa kuriem pasaulē ieplūst Dieva mīlestība. Ja tie, kas kalpo Dievam, tiktu izrauti no šīs pasaules, ja Svētais Gars tiktu paņemts prom no cilvēkiem, šī pasaule tiktu nolemta iznīcībai un izpostīšanai, kurā valdītu Sātana vara. Kaut arī ļaunie to zina, tie nosveras par svētību saņemšanu tikai šajā pasaulē, kurā tie apspiež un noniecina Dieva bērnus.”

E.G.W. (The Desire of Ages, cp. 31, pg. 272)