Māksla un pētniecība

Māksla un pētniecība

LMA 2012Dr.art. Andris Teikmanis (Art Academy of Latvia)


• Kāpēc māksla un pētniecība?• Kāda ir pētniecības vieta un loma mākslas akadēmijās?• Kas ir māksla?• Kas ir pētniecība?• Mākslinieks, pētnieks un mākslinieks/pētnieks – lomu

maiņa tikai izglītībā vai arī ārpus akadēmiskās prakses?


Kristofera Frailinga mākslas un pētniecības attiecību veidi:

• Pētījumi par mākslu un dizainu

• Pētījumi mākslai un dizainam

• Pētījumi caur mākslu un dizainu

(Sir Christopher John Frayling, 1993 )

Sir Christopher John Frayling (1946)

2001. Iecelts bruņinieku kārtā, moto,

"PERGE SCELUS MIHI DIEM PERFICIAS”

“Aiziet, kalps, lai es varu piepildīt savu dienu”

"Go ahead, punk, make my day".

(Klinta Īstvuda spārnotā frāze no filmas Sudden Impact)

Četri Mākslas akadēmiju modeļi

• Pirmais modelis – Franču akadēmija, • Otrais modelis – Vācu romantisma akadēmija,• Trešais modelis – Bauhaus,• Ceturtais modelis – “post-war Art Schools, which

means to me, art as social critique, art as investigation of identity, and as expression and investigation of gender, which are fundamentally non-aesthetic forms of art. Ultimately they are bound to politics, not aesthetics.”

(An interview with James Elkins by Cornelia Sollfrank, 2008).

Piektais Mākslas akadēmijas modelis

Pētniecības akadēmijas modelis

Boloņas process un trīs augstākās izglītības līmeņu – bakalaura, maģistra un doktora studiju - savstarpējās harmonizācijas nepieciešamība Eiropā

Un nepieciešamība definēt kvalitatīvās atšķirības starp visiem trim bakalaura, maģistra un doktora studiju līmeņiem

Trešā studiju cikla problēma Latvijā I

Igaunijā (2008) un Lietuvā (2009) ieviests

Latvijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neatbalstīja 2011.gada vasarā grozījumus Augstskolu likumā

“Ints Dālderis rosināja noteikt, ka pēc mākslas doktorantūras programmas apgūšanas tiek iegūts mākslas doktora grāds. Atšķirībā no mākslas zinātņu doktora tas nebūtu zinātniskais grāds. Mākslas doktora grādu varētu piešķirt par "mākslas darbu, kas iegūts pētnieciskās prakses rezultātā".”

(delfi.lv – 16.06.2011.)

Trešā studiju cikla problēma Latvijā II

Šobrīd tādas studijas doktorantūrā, kuras balstās mākslinieciskajā praksē, tiek īstenotas Somijā, Lielbritānijā, Īrijā, Slovākijā, Beļģijā, Holandē, Ungārijā, Austrijā.

Arī mūsu tuvākie kaimiņi Igaunijas un Lietuvas likumdevēji jau ir iekļāvuši likumdošanas normas, kas paredz doktorantūras studijas mākslās.

Mākslā balstīta pētniecība – jauna izglītības vai mākslas paradigma

Mākslā balstīta pētniecība kā paradigmu maiņa

Praktiskais iemesls – profesoriem mākslas akadēmijās vajadzēja grādus (Ungārija)

Paradigmas maiņas iemesls – mākslas pētniecības atzīšana arī valstīs, kurās mākslas izglītībā Boloņas process nav iedzīvināts vai iedzīvināts tikai daļēji (Vācija)

Pētījums

Pētījums, plašākajā nozīmē ir mūsu ikdienas prakses un pieredzes sastāvdaļa(Booth, Colomb and Williams, 2008).

Pētījuma pamatmodelis:jautājums (problēma) – pētījums (risinājums)


• Creative work undertaken on a systematic basis in order to increase the stock of knowledge, including knowledge of man, culture and society, and the use of this stock of knowledge to devise new applications.

• Sistemātiski veikta radoša darbība, kuras mērķis ir palielināt zināšanu krājumu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šī zināšanu krājuma izmantošana izgudrojot jaunus pielietojumus.

(Frascati manual)


1) inovācija — jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana produktā vai pakalpojumā;

2) pētniecība — mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā;

3) zinātne — intelektuālās darbības sfēra, kurā ar teorētiskām vai eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un apkopotas zināšanas par dabā un sabiedrībā pastāvošajām likumsakarībām;

4) zinātniskā darbība — radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovācijas;

(Zinātniskās darbības likums)


UK Research Assessment Exercise:“Professional practice qualifies as research when it can be shown to be firmly located within a research context, to be subject to interrogation and critical review, and to impact on or influence the work of peers, policy andpractice … .”

“Profesionālu praksi var kvalificēt kā pētījumu, ja tā ir iesaistīta pētnieciskā kontekstā, ir izziņas vai kritiska novērtējuma subjekts (priekšmets) vai ietekmē līdzinieku darbu, politiku (sociālās mijiedarbes formu nozīmē) vai praksi ..”

Māksla un pētniecība – trīs pazīmes

UK Arts and Humanities Research Council (AHRC):

1. clearly-articulated research questions to be addressed through the research2. the specification of a research context for the questions, and a rationale for why it is important that these particular questions should be explored3. the specification of appropriate research methods for addressing the research questions.

1. Skaidri formulēti pētījuma jautājumi, uz kuriem pētījuma tiek meklētas atbildes2. Pētījuma jautājumiem ir noteikts pētnieciskais konteksts un ir racionāli izskaidrots, kāpēc tieši šie īpašie jautājumi ir jāpēta3. Ir pētījuma jautājumiem atbilstoša pētījuma metode

Pētniecībā balstītas studijas

Studējošie mācās par citu pētījumiem Pasniedzēji izmanto savus un citu pētnieku pētījumus, lai informētu un izglītotu

Studējošie mācās veikt pētījumu Studējošie mācās veikt pētījumus savā studiju jomā. Šādas studijas var noritēt arī ārpus pētniecībai vai pētniecības metodēm veltītajiem studiju kursiem (studiju moduļiem).

Studējošie mācās pētot Studējošie iegūst zināšanas drīzāk izpētes nekā pasniedzēju apstrādātā veidā

Pasniedzēji ir iesaistīti pedagoģiskā pētījumā Pasniedzēji balsta mācīšanu vai reflektīvo praksi pētījumos, kurus veic pētniecībā praktizējošie studējošie

Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.

Pētniecībā balstītas studijas II

Research ledPētniecības vadītasStudējošie mācās par citu pētījumiem

Pasniedzēji izmanto savus un citu pētnieku pētījumus, lai informētu un izglītotu

Studenti kā auditorija Uzsvars uz pētniecības saturu

Research orientedPētniecībā orientētas Studējošie mācās veikt pētījumu

Studējošie mācās veikt pētījumus savā studiju jomā. Šādas studijas var noritēt arī ārpus pētniecībai vai pētniecības metodēm veltītajiem studiju kursiem (studiju moduļiem).

Studenti kā auditorija Uzsvars uz pētniecības procesu un problēmām

Research basedPētniecībā balstītasStudējošie mācās pētot

Studējošie iegūst zināšanas drīzāk izpētes nekā pasniedzēju apstrādātā veidā

Studenti kā dalībnieki Uzsvars uz pētniecības procesu un problēmām

Research tutored Pētniecībā informētasPasniedzēji ir iesaistīti pedagoģiskā pētījumā

Pasniedzēji balsta mācīšanu vai reflektīvo praksi pētījumos, kurus veic pētniecībā praktizējošie studējošie

Studenti kā dalībnieki Uzsvars uz pētniecības saturu

Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.

Pētniecībā balstītas studijas III

Healey, M. Jenkins (2009) The nature of student research and inquiry.

Studenti kā dalībnieki

Studenti kā auditorija

Uzsvarsuz pētījumusaturu

Uzsvarsuz pētījumaprocesu un problēmām

Research tutored Pētniecības saturā balstītasPasniedzēji un studenti ir iesaistīti pētijumos

Research basedPētniecībā balstītasStudējošie mācās pētot

Research ledPētniecības vadītasStudējošie mācās par citu pētījumiem

Research orientedPētniecībā orientētas Studējošie mācās veikt pētījumu

Māksla, zinātne un pētniecība?

Māksla

PētniecībaZinātne

Māksla

Pētniecība

Zinātne

Vai?

Mākslinieciski radošajā praksē balstītas studijas

Studenti kā dalībnieki

Studenti kā auditorija

Uzsvarsuzsaturu

Uzsvarsuz

procesu un problēmām

Artistic practise tutored Mākslinieciskās prakses saturā balstītas studijasPasniedzēji un studenti ir iesaistīti mākslinieciskajā praksē

Artistic practise basedMākslinieciskā praksē balstītas studijasStudējošie mācās veicot māksliniecisko praksi

Artistic practise ledMākslinieciskās prakses vadītas studijas Studējošie mācās par citu māksliniecisko praksi

Artistic practise orientedMākslinieciskā praksē orientētas studijasStudējošie mācās veikt māksliniecisko praksi

1 problēma – definīciju problēmaNeskaidrība ar definīcijām un tipoloģiju

•Aprakstot mākslinieciskos pētījumus tiek izmantota virkne savstarpēji saistītu terminu:

•Artistic research, art reserch, art based research, art informed research, art practise informed research, •practise led research, practise informed research, practise oriented research, research led practise, research based practise, reseach oriented practise, •design research, design practise informed research,

•Bieži netiek nodalītas vai formulētas attiecības ar tādām pētniecības praksēm kā:

•art research, art history research, art theory research, design history research, design theory research

•Pilnīgi neskaidras attiecības ar:

•scientific research, academic research, educational research, practise research

Māksla un pētniecība attiecību tipoloģija

Pirmā iespējamā tipoloģija – Frailinga definētā

Mākslas un pētniecības attiecību veidi:




(Kristofers Frailings)

Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija IIVēlāku tipoloģisko modeļu piemērs – aprakstot pētījuma un prakses attiecībasHazel Smith and Roger T. Dean.

1) practice-led research "and its affiliates (practice-based research, practice as research)”;2) research-led practice which they used “to complement practice-led research” because it “suggests more clearly than practice-led research that scholarly research can lead to creative work”3) academic research (Smith, and Dean, 2009).

Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija III

Pētījuma tipi Pētījuma un prakses attiecības

Subjektīvās attiecības

Pētījuma objekts Rezultāts sabiedrībai, zināšanu veidi

Tekstuāli novērtējamais rezultāts

Academic (Scientific) Research

Pētījums par prakses rezultātu

Pētnieks ≠ darba autors

Citu personu radīti mākslas darbi, to grupas, mākslas norises, ar tām saistītas idejas utt.

Idejas, metodes, kritiski spriedumi un māksliniecisko norišu teoretizēšana

Teksts

Practice led research

Praksē balstīts pētījums

Darba autors = pētnieks

Paša autora radīti mākslas darbi, to sociālas realizācijas prakses

Mākslas darba un tā radīšanas procesa dokumentēšana

Teksts – mākslas prakses dokumentācija

Research led practice

Pētniecībābalstīta prakse

Pētnieks →Darba autors

Mākslas darba radīšana, ar to saistītu jaunu zināšanu izstrādāšana

Teorijas un tehnikas, jaunas paradigmas

Teksts – pētnieciskās prakses artikulācija

Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija IV

Pētījumu veidi mākslās

Pētījuma un prakses attiecības



Novērtējamais rezultāts pašreizējā normatīvo aktu ietvarā doktora studiju programmā

Novērtējamais rezultāts hipotētiskās mākslas doktora programmas ietvaros

Pētījumi par mākslu





Teksts Teksts

Pētījumi caur mākslu






Mākslas darbs & un teksts kā rezultāts

Pētījumi mākslai






Teksts & mākslas darbs kā rezultāts

Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija VTomēr trīs proponētie pētniecības un prakses attiecību veidi neizsmeļ visas pētniecības un mākslas prakses attiecības

1. Art based research, kuru Patrīcija Lēvaja (Patricia Leavy) definēja kā "a set of methodological tools used by qualitative researchers across the disciplines during all phases of social research" that appeared as "the merging of cross-disciplinary social research with creative arts"( Patricia Leavy, 2008)

2. Citiem vārdiem sakot, Lēvaja piedāvāja izmantot mākslu tieši kā pētniecības instrumentu sociālajās zinātnēs.

Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija VIArtistic research, kuru Mika Hanula (Mike Hannula) raksturoja kā:

"1) Like Trying to Run in Waist-High New Snow

...2) Crossing a River by Feeling Each Stone...3) Moving like Smugglers’ Boats, moving quietly in the night, with no lights, almost colliding with one another, but never quite making contact." (Hannula, 2009)

“Mākslinieciskais pētījums ir:

1) kā mēģināt skriet līdz jostas vietai dziļā sniegā

...

2) kā šķērsot upi ar kāju sataustot akmeni pēc akmens

...

3) kā naktī vadīt kontrabandistu laivu, kustoties klusi un bez uguņiem

...”(Hannula, 2009)










Teksts













Art based research

Prakse kā pētījumu lauks

Pētnieks var arī nebūt darba autors

Mākslas darba radītais iespaids sociālajā telpā

Idejas, teorijas, metodes, jauni dati (sociālajās zinātnēs)

Teksts

Artistic research

Prakse un pētījums nav nodalāmi

Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse

Mākslas darbs un idejas

Teksts, kas pats varbūt mākslas darbs










Teksts













Art based research





Teksts

Artistic research





Art practise Mākslinieciskā prakse var saturēt pētnieciskos elementus

Autors var būt pētnieks

Nav nepieciešams Mākslas darbs, jaunas idejas, jauni izteiksmes līdzekļi, jaunas paradigmas

Citu autoru teksti par mākslas darbu

Dizaina pētniecība I

L.B. Arčers (1922 - 2005)

“The practitioner itself is (not) quite the same as research activity, however much research it may have been supported by...

It is the quality of the research methodology which will be of paramount importance to the examiners.”

(Leonard Bruce Archer, 1995)

Dizaina pētniecība II

L.B. Arčers (1922 - 2005)

Dizaina pētījums: "… is systematic enquiry whose goal is knowledge of, or in, the embodiment of configuration, composition, structure, purpose, value and meaning in manmade things and systems.“

(Leonard Bruce Archer, 1981)










Teksts













Design research



Dizaina objekta radīšana, jaunu zināšanu izstrādāšana



Art based research





Teksts

Artistic research








Tikai citu cilvēku teksti par mākslas darbu





Rezultāts






Teksts Teksts

Practice led

research






Teksts + mākslas darbs








Design research



Dizaina objekta radīšana, jaunu zināšanu izstrādāšana



Teksts + dizaina objekts

Art based research





Teksts Teksts + mākslas darbs

Artistic research


Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse Mākslas darbs un idejas

Mākslas darbs un teksts vai mākslas darbs





Tikai citu cilvēku teksti par mākslas darbu

Mākslas darbs

Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas I

Iespēja pārformulēt Frailinga tipoloģiju




(Kristofers Frailings 1993)

Džons Kasens - Protesta pedagoģijā:

“pedagogy about protest,

through protest and in protest”

(John Cussans 2011)

Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas II

Frailingu veidot viņa tipoloģiju ietekmēja Herberta Rīda idejas:

"teaching through art and teaching to art"

No viņa vēsturiskās esejas Education Trough Art pirmā versija 1943., kurā Herberts Rīds apgalvoja, ka:

“The aim of education is the creation of artists – of people efficient in the various modes of expression”

(Sir Hearbert Read, Education Trough Art, 1954)

Herberts Rīds (1893 - 1968), angļu anarhists, dzejnieks un mākslas un literatūras kritiķis, bruņinieka tituls 1953.gadā, populārākais darbs To Hell With Culture (1963)

Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas III

• Mākslas un pētniecības attiecību maiņa mākslas akadēmijas sasaucās ar divu paradigmu maiņu:

1. Meistara – mācekļu modelis tiek aizstāts ar sadarbības modeli mākslas izglītībā

2. 18.gs. beigu, LFR produkts – publisko izstāžu, kurām saskaņā ar sākotnējiem ideāliem bija jākalpo kritiskai, sociāli atbildīgai un apzinātai pilsoņa stājai, paradigmas maiņa. Iemesls, visupirms “tradicionālās mākslas auditorijas” (Martha Rosler) izzušana un mākslas lomas pieaugums izklaides industrijā

(Henk Slager 2012)

Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas IV

Vai opozīciju maiņa:

No

• Māksla pret Ne-māksla

Uz

• Pētniecībā balstītā māksla pret Pētniecībā nebalstītā māksla

(Henk Slager 2012)

Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas V

• Vai radīs jaunus mākslas potenciālās autonomijas modeļus, piemēram, “Temporaly Autonomous Research (in line with Hakim Bey’s Temporaly Autonomous Zone TMZ)” – kā virtuāla telpa, kurā izvairīties no “neo-liberālisma iedzīvināšanas” un “radošo industriju homogonizētās retorikas”

• Vai arī paliks par kognitīvā kapitālisma kvalitātes kvantifikācijas instrumentu, par kādu parā’dišanos savulaik brīdināja Teodora Adorno

(Henk Slager 2012)

Metožu triangulācija IDž. Zlatjevs (Jordan Zlatev) ieteica izmantot Triangulācijas metodi kognitīvajā semiotikā, kā līdzekli lai aplūkotu dažādus fenomenus no trīs metožu grupas perspektīvām, kuras definēja kā “subjektīvās”, “intersubjektīvās” un “objektīvās” metodes, savā Semiotisko hierarhiju teorijā.

Triangulācijas metode tika izveidota balstoties mūsdienu semiotikas pamatlicēja Čarlza Sandersa Pīrsa (1839-1914) definētajās trīs loģikas kategorijās:

1. Subjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar Firstness)

2. Intersubjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar Secondness)

3. Objektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar Thirdness)

Metožu triangulācija IIMetožu grupa Skatu punkts Mākslas konceptuālie

ietvariModelējošie uzdevumi

Subjektīvās metodes Pirmā persona Māksla kā pašrefleksija

Māksla kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma

Intersubjektīvās metodes Otrā persona Māksla kā komunikācija

Māksla kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma

Objektīvās metodes Trešā persona Māksla kā prece Māksla kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma, kuru par tādu neuzlūko

Metožu triangulācija IIIMetožu grupa Skatu

punktsMākslas konceptuālie ietvari

Modelējošie uzdevumi

Pētnieciskās modelēšanas

Attiecības starp mākslu un pētījumu

Subjektīvās metodes

Pirmā persona

Māksla kā pašrefleksija

Māksla kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma

Individuālo modeļu izgudrošana

Mākslas un pētniecības prakses ir identiskas vai saistītas

Intersubjektīvās metodes

Otrā persona

Māksla kā komunikācija

Māksla kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma

Komunikācijas modeļu konstruēšana un izmantošana

Māksla kā pētījuma instruments

Objektīvās metodes

Trešā persona

Māksla kā prece

Māksla kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma, kuru par tādu parasti neuzlūko

Vispārējo, iepriekš doto modeļu padziļināta izstrāde

Māksla kā pētījuma objekts

Metožu kartēšana





- - +


-/+ + -


- -/+ +

Design research - -/+ +

Art based research

- + -/+

Artistic research

+ -/+ -

Art practise + -/+ -/+

Metožu triangulācija - dizains I Metožu grupa Skatu punkts Dizaina konceptuālie

ietvariModelējošie uzdevumi

Subjektīvās metodes Pirmā persona Dizains kā individuāla dizainera mākslinieciska ekspresija

Dizains kā individuāla mākslīga modelējošā sistēma

Intersubjektīvās metodes Otrā persona Dizaina komunikācija, arī dizains kā pakalpojums, sociālais dizains

Dizains kā mākslīgi konstruēta modelējošā sistēma

Objektīvās metodes Trešā persona Dizains kā produktu (preču) ražošanas daļa, industriālais dizains

Dizains kā mākslīgi konstruētas modelējošās sistēmas daļa

Metožu triangulācija - dizains II

Metožu grupa Skatu punkts

Dizaina konceptuālie ietvari



Attiecības starp dizainu un pētījumu


Pirmā persona

Dizains kā individuāla dizainera mākslinieciska ekspresija



Dizaina un pētniecības prakses ir identiskas vai saistītas


Otrā persona

Dizaina komunikācija, arī dizains kā pakalpojums, sociālais dizains



Dizains kā pētījuma instruments


Trešā persona

Dizains kā produktu (preču) ražošanas daļa, industriālais dizains


Vispārējo, iepriekš doto modeļu padziļināta izstrāde, jaunu vispārējo modeļu izgudrošana

Dizains kā pētījuma objekts

Metožu triangulācija - dizains III





Dizaina pētījuma metožu starpdisciplinārā ietekme


Pirmā persona




Mākslas prakses un pētījumu metodes


Otrā persona




Sociālo zinātņu metodes


Trešā persona




Inženierzinātņu metodes

Dizaina pētniecības tipoloģija III

N. Kross 1999 gadā piedāvāja savu tipoloģiju

• Dizaina epistemiloģija design epistemology – study of designerly ways of knowing

• Dizaina praksioloģija design praxiology – study of the practices and processes of design

• Dizaina fenomenoloģija design phenomenology – study of the form and configuration of artifacts.“

(Niegel Cross, 1999)

Metožu triangulācija - dizains VI





Dizaina pētniecības tipoloģija


Pirmā persona



Individuālo modeļu izpēte

Dizaina epistemoloģija


Otrā persona



Komunikācijas un mijiedarbības modeļu izpēte

Dizaina praksioloģija


Trešā persona




Dizaina fenomenoloģija

Māksla un pētniecība

Documents

Transcript of Māksla un pētniecība