Makroekonomisko rādītāju prognozes, ieņēmumu prognozes un vispārējās valdības budžeta...

2013.gada 30.jūlijā

Makroekonomisko rādītāju prognozes,

ieņēmumu prognozes un vispārējās

valdības budžeta finansiālās bilances

prognozes 2014.-2016.gadam

Makroekonomisko rādītāju prognozes

Fiskālo rādītāju prognozes

2

Ekonomikas izaugsme Latvijā

joprojām straujākā ES

3

-5,6

-4,8 -4,4

-2,8 -2,8 -2,3 -2,2

-1,7 -1,4

-0,9 -0,9 -0,8 -0,8 -0,7

-0,1

0,2 0,6 0,6 0,8 0,8

1,1 1,6

2,6

3,5 3,6

-8,0

-6,0

-4,0

-2,0

0,0

2,0

4,0

6,0

Gri

eķ

ija

Slo

vē

nij

a

Kip

ra

Čeh

ija

Itā

lija

Sp

ān

ija

So

mija

Nīd

erl

an

de

Vā

cij

a

Fra

ncij

a

Un

gā

rija

Beļģ

ija

Dān

ija

Au

str

ija

Lie

lbri

tān

ija

Lu

ks

em

bu

rga

Po

lija

Slo

vā

kij

a

Bu

lgāri

ja

Zv

ied

rija

Igau

nij

a

Ma

lta

Ru

māij

a

Lie

tuv

a

La

tvij

a

Datu avots: Eurostat

IKP pieaugums 2013. gada 1.ceturksnī, %

Latvijas tirdzniecības partnervalstīs

vērojams izaugsmes tempu

samazinājums

4 Datu avots: CSP, Eurostat, EK un SVF prognozes, FM aprēķini

IKP izmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni

-0,1

1,4

4,2 4,2

2,4

3,2

2,4

1,9

1,4

0,6 0,6

-0,7 -0,6 -0,6

-1,2

6,2

5,3

6,0 4,5

3,4

2,1

2,8 2,4

1,4

3,6

5,7

6,6

5,7

7,0

5,2 5,2 5,1

3,6

-2

-1

0

1

2

3

4

5

6

7

8

I II III IV I II III IV I

2011 2012 2013 2013 2014

ES27 Partnervalstis* Latvija

prognoze

Kopš pērnā gada rudens SVF un EK

samazinājuši Latvijas tirdzniecības

partnervalstu izaugsmes prognozes

5

2013 2014

Star

pta

uti

skai

s va

lūta

s fo

nd

s

SVF 2012.g. rudens

prognozes SVF 2013.g. pavasra

prognozes SVF 2013.g.

vasaras prognozes SVF 2012.g. rudens

prognozes SVF 2013.g. pavasra

prognozes SVF 2013.g.

vasaras prognozes

Latvija 3.5 4.2 - 4.2 4.2 -

Lietuva 3 3.0 - 3.5 3.3 -

Igaunija 3.5 3.0 - 3.5 3.2 -

Zviedrija 2.2 1.0 - 2.5 2.2 -

Vācija 0.9 0.6 0.3 1.4 1.5 1.3

Polija 2 1.3 - 2.7 2.2 -

Krievija 3.8 3.4 2.5 3.9 3.8 3.3

Eirozona 0.2 -0.3 -0.6 1.2 1.1 0.9

Pasaule 3.6 3.3 3.1 4.1 4.0 3.8

Eiro

pas

Ko

mis

ija

EK 2012.g. rudens

prognozes EK 2013.g. ziemas

prognozes

EK 2013.g. pavasaria prognozes

EK 2012.g. rudens prognozes

EK 2013.g. ziemas prognozes

EK 2013.g. pavasaria prognozes

Latvija 3.6 3.8 3.8 3.9 4.1 4.1

Lietuva 3.1 3.1 3.1 3.6 3.6 3.6

Igaunija 3.1 3.0 3.0 3.5 4 4

Zviedrija 1.9 1.3 1.5 2.5 2.7 2.5

Vācija 0.8 0.5 0.8 2 2 1.8

Polija 1.8 1.2 1.1 2.6 2.2 2.2

Krievija 3.9 3.4 3.4 4.0 3.9 3.8

Eirozona 0.1 -0.3 -0.4 1.4 1.4 1.2

Pasaule 3.3 3.2 3.1 3.9 3.9 3.8

Datu avots: EK un SVF prognozes

Ekonomikas sentimenta indekss Latvijā

joprojām viens no augstākajiem ES

6

60

70

80

90

100

110

120

130

I

III V

VII IX XI I

III V

VII IX XI I

III V

VII IX XI I

III V

VII IX XI I

III V

VII IX XI I

III V

VII IX XI I

III V

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

ES27 Vācija Igaunija Latvija Lietuva Polija

Datu avots: EK patērētāju un uzņēmēju apsekojumu dati

Eiropas ekonomikas sentimenta indekss (ESI)

Situācija finanšu tirgos pēdējos mēnešos

bijusi stabila, lielākie riski joprojām saistāmi

ar Dienvideiropas valstīm

7 Datu avots: Reuters

CDS 10 gadu likmes, bāzes punkti

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

02

.01

.200

910

.02

.200

919

.03

.200

927

.04

.200

903

.06

.200

910

.07

.200

918

.08

.200

924

.09

.200

902

.11

.200

909

.12

.200

919

.01

.201

025

.02

.201

005

.04

.201

012

.05

.201

018

.06

.201

027

.07

.201

002

.09

.201

011

.10

.201

017

.11

.201

024

.12

.201

001

.02

.201

110

.03

.201

118

.04

.201

125

.05

.201

101

.07

.201

109

.08

.201

115

.09

.201

124

.10

.201

130

.11

.201

106

.01

.201

214

.02

.201

222

.03

.201

230

.04

.201

206

.06

.201

213

.07

.201

221

.08

.201

227

.09

.201

205

.11

.201

212

.12

.201

222

.01

.201

328

.02

.201

308

.04

.201

315

.05

.201

321

.06

.201

3

Vācija

Igaunija

Spānija

Francija

Īrija

Itālija

Lietuva

Latvija

Portugāle

Latvijas eksporta attīstība ir tieši saistīta ar

pasaules tirdzniecības apjomu izmaiņām

8

-40

-30

-20

-10

0

10

20

30

40

50

60

I

IV VII X I

IV VII X I

IV VII X I

IV VII X I

IV VII X I

IV VII X I

IV VII X I

IV VII X I

IV VII X I

IV VII X I

IV VII X I

IV VII X I

IV

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Latvijas preču eksports Pasaules tirdzniecība

Datu avots: CSP, CPB

Latvijas eksporta un pasaules preču tirdzniecības apjoma izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, %

Latvijas ekonomikas izaugsmi šā gada

pirmajā ceturksnī galvenokārt nodrošinājis

iekšējais pieprasījums

9

2,2

13,4

8,0

4,9

4,3

9,8

-4,0

-1,3

3,4

-5 0 5 10 15

Citi pakalpojumi

IT un komunikācijas pak.

Finanšu pak. un op. ar NI

Tirdzniecība, izmitināšana

Transports un uzglabāšana

Būvniecība

Rūpniecība

Lauksaimniecība

Kopējā pievienotā vērtība

2,9

1,0

-10,6

1,1

4,7

3,6

-15 -10 -5 0 5 10

Eksports

Imports

Investīcijas

Sabiedriskais patēriņš

Privātais patēriņš

IKP

Datu avots: CSP

IKP pieaugums 2013. gada 1.ceturksnī, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, salīdzināmās cenās, %

Mazumtirdzniecība joprojām saglabā

ievērojamus pieauguma tempus;

patēriņš sniedz būtisku ieguldījumu izaugsmē

10

-35

-30

-25

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

I II III

IV V VI

VII

VII

I

IX X XI

XII I II III

IV V VI

VII

VII

I

IX X XI

XII I II III

IV V VI

VII

VII

I

IX X XI

XII I II III

IV V VI

VII

VII

I

IX X XI

XII I II III

IV V

2009 2010 2011 2012 2013

Degviela Pārtika Nepārtika (-degviela) Mazumtirdzniecība

Datu avots: CSP, FM aprēķini

Mazumtirdzniecības apgrozījums, pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, svērtais devums, %

Būvniecības izlaide turpina palielināties

11

Būvniecības izlaide faktiskajās cenās, pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, svērtais devums, %

Datu avots: CSP

-35,8

-42,4

-50,0 -51,3

-44,1

-34,1

-5,7

-0,2

-15,2

1,7

22,9

32,6 36,5 34,9

17,9 16,2 15,8

-60

-50

-40

-30

-20

-10

0

10

20

30

40

50

2009'I II III IV 20010'I II III IV 2011'I II III IV 2012'I II III IV 2013'I

Dzīvojamās ēkas, pavisam Nedzīvojamās ēkas, pavisam Inženierbūves, pavisam Būvniecība kopā

Transporta nozarē vairs nav vērojams

straujš pieaugums

12

Kravu pārvadājumi, pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu %

Datu avots: CSP

-50

-40

-30

-20

-10

0

10

20

30

40

50

Dzelzceļa transports Jūras transports Autotransports

AS «Liepājas metalurgs» ietekmē apstrādes

rūpniecības izlaides pieauguma tempi

kļuvuši negatīvi

13

-30

-20

-10

0

10

20

30

70

80

90

100

110

120

130

I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V

2008 2009 2010 2011 2012 2013

Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma indekss, sez. izl. (2010=100)

Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi, % (labā ass)

Datu avots: CSP

Apstrādes rūpniecības izlaide, indekss 2010=100

Eksporta un importa

pieauguma tempi samazinās

14

-400

-200

0

200

400

600

800

1000


2008 2009 2010 2011 2012 2013

Bilance Eksports Imports

Datu avots: CSP

Latvijas ārējā tirdzniecība, milj. Ls

Eksporta izaugsmi negatīvi ietekmē

problēmas metāla un

samazinājums reeksporta nozarēs

15

-40%

-30%

-20%

-10%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

-400

-300

-200

-100

0

100

200

300

400

500

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

I

Ap

r-M

ai*

2009 2010 2011 2012 2013

Citas preces

Satiksmes līdzekļi

Mehānismi un ierīces

Metāli un to izstrādājumi

Koksne un koksnesizstrādājumi

Ķīmiskās rūpniecībasražojumi

Minerālprodukti

Lauksaimniecības precesun pārtika

Eksporta gada pieaugums(%, labā ass)

Datu avots: CSP

Izmaiņas eksportā pa preču grupām, milj. Ls

Pirmajā ceturksnī būtiski

samazinājies investīciju apjoms

16

-180

-160

-140

-120

-100

-80

-60

-40

-20

0

20

40

60

80

-350000

-300000

-250000

-200000

-150000

-100000

-50000

0

50000

100000

150000

I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I

2009 2010 2011 2012 2013

Lauksaimniecība Apstrādes rūpniecībaBūvniecība Vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un izmitināšanaTransports un uzglabāšana Valsts pārvaldeElektroenerģija, gāzes apgāde, ūdens apgāde u.c. CitiGada izaugsme, % (labā ass)

Datu avots: CSP

Nefinanšu investīciju izmaiņas pa nozarēm, tūkst. Ls pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni

Naftas cenu un zemās pamatinflācijas

ietekmē inflācija būtiski samazinājusies,

turpmāk gaidāms pakāpenisks pieaugums

17 Datu avots: CSP

Patēriņa cenu indekss (PCI), %

-8

-6

-4

-2

0

2

4

6

8

10

12

I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V

2009 2010 2011 2012 2013

importētā inflācija nodokļi pamatinflācija PCI

Patēriņa cenu degvielai un energoresursiem

ietekmē gan naftas cenas pasaules biržās,

gan arī EUR/USD kursa svārstības.

18 Datu avots: Reuters

Naftas cena ASV dolāros un eiro, EUR/USD kurss

1,1

1,2

1,2

1,3

1,3

1,4

1,4

1,5

1,5

1,6

1,6

0

20

40

60

80

100

120

140

01

.01

.201

028

.01

.201

024

.02

.201

023

.03

.201

019

.04

.201

014

.05

.201

010

.06

.201

007

.07

.201

003

.08

.201

030

.08

.201

024

.09

.201

021

.10

.201

017

.11

.201

014

.12

.201

010

.01

.201

104

.02

.201

103

.03

.201

130

.03

.201

126

.04

.201

123

.05

.201

117

.06

.201

114

.07

.201

110

.08

.201

106

.09

.201

103

.10

.201

128

.10

.201

124

.11

.201

121

.12

.201

117

.01

.201

213

.02

.201

209

.03

.201

205

.04

.201

202

.05

.201

229

.05

.201

225

.06

.201

220

.07

.201

216

.08

.201

212

.09

.201

209

.10

.201

205

.11

.201

230

.11

.201

227

.12

.201

223

.01

.201

319

.02

.201

318

.03

.201

312

.04

.201

309

.05

.201

305

.06

.201

302

.07

.201

3

naftas cena, USD naftas cena, EUR EUR/USD kurss (labā ass)

17,3

9,6

20,5

12,8

0

4

8

12

16

20

0

50

100

150

200

250


2008 2009 2010 2011 2012 2013

t.sk. ilgstošie bezdarbnieki, tūkst. reģistrētais bezdarbs, tūkst.

reģistrētais bezdarbs, % (labā ass) darba meklētāju īpatsvars, % (labā ass)

Tautas skaitīšanas rezultāti 2011

Bezdarba līmenis pakāpeniski

samazinās, tomēr tas joprojām

saglabājas augstā līmenī

19 Datu avots: CSP, NVA

Reģistrētais bezdarbs un darba meklētāju īpatsvars, % no nodarbināto skaita

Cenu stabilitāte un nominālās algas

pieaugums nosaka pirktspējas

pieaugumu

20

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

25

30

I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I

2008 2009 2010 2011 2012 2013

reālā alga, PCI deflators bruto alga

Datu avots: CSP, FM aprēķini

Reālās algas izmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

Makroekonomiskā attīstības

scenārija pieņēmumi

• Arī vidējā termiņā Latvijas ekonomika būs viena no straujāk augošajām

ekonomikām ES.

• Scenārija ietvaros tiek pieņemts, ka nav gaidāmas būtiskas izmaiņas

mājsaimniecību uzkrājumu līmenī un kreditēšanas tendencēs, kā rezultātā privātā

patēriņa pieaugums būs atkarīgs no algu fonda izmaiņām un tā īpatsvars IKP

saglabāsies nemainīgs.

• Vidējā termiņā darba samaksas pieaugums būs līdzvērtīgs produktivitātes

pieaugumam.

• Scenārija ietvaros netiek prognozētas būtisks pasaules energoresursu un pārtikas

cenu izmaiņas. Inflācijas prognozēs ņemts vērā gaidāmais elektroenerģijas cenas

pieaugums un tabakas akcīzes nodokļa pieaugums.

• Pamatinflācija 2013. gada pirmajā pusē vēl arvien turēsies zemā līmenī, savukārt

2013. gada otrajā pusē un 2014. gadā tā pakāpeniski pieaugs.

21

IKP izaugsmes prognoze šim un

nākamajam gadam palielināta no 4,0%

līdz 4,2%

22

3,6 4,2 4,2 4,0

+11,2 +9,6

-3,3

-17,7

-0,9

+5,5 +5,6

-25

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I 201320142015

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 prognoze

pret iepriekšējā gada atb.ceturksni

gada pieaugums

Datu avots: CSP, FM prognozes

IKP pieaugums, salīdzināmās cenās, %

Galveno makroekonomisko

rādītāju prognozes

23

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Prognoze

Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. latu 13070 12784 14275 15520 16333 17404 18548 19774

pieaugums faktiskajās cenās , % -18.7 -2.2 11.7 8.7 5.2 6.6 6.6 6.6

pieaugums salīdzināmās cenās, % -17.7 -0.9 5.5 5.6 4.2 4.2 4.0 4.0

IKP deflators (gads pret gadu), % -1.2 -1.3 5.9 3.0 1.0 2.3 2.5 2.5

PCI (gads pret gadu), % 3.5 -1.1 4.4 2.3 0.4 2.3 2.5 2.5

Tautsaimniecībā nodarbināto mēn. vid. bruto darba samaksa, lati 461 445 464 481 502 528 555 584

pieaugums faktiskajās cenās, % -3.8 -3.5 4.3 3.7 4.4 5.1 5.2 5.2

pieaugums salīdzināmās cenās, % -7.0 -2.4 -0.1 1.3 4.0 2.7 2.7 2.6

Nodarbinātība, tūkst. iedzīvotāju (atbilstoši darbaspēka apsekojumiem) 986.7 940.9 861.6 885.6 908.1 921.3 933.1 945.5

pieaugums, % -12.2 -4.6 -8.4 2.8 2.5 1.5 1.3 1.3

Bezdarba līmenis (gada vidējais), % no ekon. aktīviem iedzīv. 16.9 18.7 16.2 14.9 12.1 10.6 9.3 7.9

Prognozes (1)

24

2011 2012 2013 2014

Prognozes

Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. latu 14275 15520 16333 17404

2013. gada pavasaris (Konverģences programma) 16382 17426

izmaiņas prognozēs -49 -22

..pieaugums faktiskajās cenās, % 11,7 8,7 5,2 6,6

2013. gada pavasaris (Konverģences programma) 5,6 6,4

izmaiņas prognozēs -0,4 +0,2

..pieaugums salīdzināmās cenās, % 5,5 5,6 4,2 4,2


izmaiņas prognozēs +0,2 +0,2

Patēriņa cenu indekss (gada vidējais), % 4,4 2,3 0,4 2,3


izmaiņas prognozēs -1,1 0

Prognozes (2)

2011 2012 2013 2014

Prognozes

Mēneša vidējā bruto darba samaksa, lati 464 481 502 528

2013. gada pavasaris (Konverģences programma) 501 527

izmaiņas prognozēs +1 +1

..pieaugums faktiskajās cenās, % 4,3 3,7 4,4 5,1



Nodarbinātība, tūkst. 861,6 885,6 908,1 921,3



Izmaiņas nodarbinātībā, % -8,4 2,8 2,5 1,5



Darba meklētāju īpatsvars, % 16,2 14,9 12,1 10,6


izmaiņas prognozēs -0,5 -0,7

25

Pozitīvie riski

26

• Eirozonas ekonomikas straujāka atlabšana un patreizējās krīzes pārvarēšana,

pozitīvi ietekmētu Latvijas eksporta un rūpniecības attīstību.

• Spēcīgāka nekā prognozēts pasaules ekonomikas attīstība, t.sk. ASV un

attīstības valstīs, var dot papildus stimulu augsto ienākumu valstīm, t.sk. veicināt

eirozonas krīzes pārvarēšanu.

• Starptautisko aizdevēju un kredītreitinga aģentūru labvēlīgais vērtējums

Latvijas tautsaimniecībai apstiprina to, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā turpina

uzlaboties. Tas var veicināt investīciju ieplūdes, kas, iespējams, palielinās

apstrādes rūpniecības un eksporta jaudu.

• Latvijas plānotā pievienošanās eirozonai 2014.gadā vidējā termiņā ir būtisks

pozitīvs risks jaunu investoru piesaistei, palielinoties valsts atpazīstamībai un

uzticamībai. Valūtas riska mazināšanās var veicināt arī straujāku eksporta

kāpumu.

• Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana var dot augstāku kā prognozēts

privātā patēriņa izaugsmi.

Negatīvie riski

• Ekonomikas izaugsmes atjaunošanās eirozonā var notikt lēnāk kā prognozēts. Ņemot

vērā Latvijas zemo uzkrājumu līmeni un ekonomikas mazo izmēru, iekšējais patēriņš nevar

ilgstoši un noturīgi augt bez eksporta kāpuma, līdz ar to iespējama būtiska Latvijas kopējo

izaugsmes tempu samazināšanās.

• Nepārliecinoša ekonomikas atgūšanās eirozonā un Latvijas ekonomikas attīstības

tempu samazināšanās var ietekmēt uzņēmēju un patērētāju konfidenci, kā rezultātā var

samazināties kopējais pieprasījuma pieaugums Latvijā, mājsaimniecībām izvēloties veidot

uzkrājumus un atliekot patēriņu, savukārt uzņēmējiem – mazinot investīciju pieaugumu

apjomu.

• Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās un darbaspēka izmaksu pieaugums

vidējā termiņā var radīt problēmas darba devējiem darbaspēka resursu nodrošināšanā,

mazinot Latvijas eksporta apjomu kāpumu, eksporta konkurētspēju, kā arī investīcijas.

27

Kopsavilkums

Latvijas ekonomikas pieaugums pirmajā ceturksnī bijis būtiski labāks nekā

prognozēts, tomēr ārējā vide saglabājas nenoteikta.

Iekšējais pieprasījums kompensē ārējās pieprasījuma mazināšanos un

problēmas metāla nozarē.

Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas izaugsme arvien apsteidz

ES vidējo rādītāju. Diemžēl pēdējā laikā Latvijas tirdzniecības

partnervalstu izaugsmes prognozes ir samazinātas.

Lielākie riski Latvijas ekonomikai ir saistīti ar notikumu attīstību eirozonā,

pasaules izejvielu cenu dinamiku un citu pasaules lielo ekonomiku

attīstību, kā arī metāla nozares turpmāko darbību.

Gadījumā, ja īstenosies viens vai vairāki negatīvi riski, īpaši attiecībā

uz ekonomikas attīstību eirozonā, izaugsme tuvākajos divos gados

var būt vājāka nekā šobrīd prognozēts.

28


Vispārējās valdības budžeta bilance un

strukturālā budžeta bilance

Nodokļu ieņēmumu prognozes valsts un

pašvaldību budžetos

29

Vispārējās valdības budžets, ņemot vērā

vispārējās valdības sektorā iekļauto vienību

darījumus, kā arī atbilstoši vienotai Eiropas

uzskaites sistēmai

Vispārējās valdības budžets

Korekcijas atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģijai*

Valsts konsolidētais kopbudžets

(pēc naudas plūsmas metodes)

Valsts konsolidētais budžets

Valsts pamatbudžets

Valsts speciālais budžets

Atvasināto publisko personu

budžets

Pašvaldību konsolidētais budžets

Pašvaldību pamatbudžets

Pašvaldību speciālais budžets

30 * Darījumi tiek atspoguļoti pēc uzkrājuma principa, kā arī tiek iekļauti darījumi, kas netiek uzskaitīti pēc naudas plūsmas.

Tāpat tiek ņemti vērā valsts un pašvaldību kontrolētu un finansētu komersantu saimnieciskās darbības rezultāti.

Ekonomiskā ciklā sabalansēta

budžeta princips

ES ekonomiskā krīze sekmēja fiskālās politikas attīstību, pastiprinot uzskatu par

ekonomiskā ciklā sabalansēta budžeta nepieciešamību.

Valsts, kura īsteno nesabalansētu fiskālo politiku – tērē vairāk nekā nopelna ir krietni

ievainojamāka raugoties no makroekonomisko svārstību aspekta – palielinās risks, ka negatīvu

makroekonomisko svārstību gadījumā, pasliktinoties fiskālajai pozīcijai, var rasties problēmas

nofinansēt budžeta deficīta pieaugumu, novedot valstī līdz pat maksātnespējai.

Makro risku realizēšanās (izaugsmes tempiem samazinoties, samazinās nodokļu ieņēmumi;

ekonomiskās lejupslīdes periodā papildus pieaug budžeta izdevumi sociālās palīdzības

maksājumiem) pie pārmērīga un nekontrolēta budžeta izdevumu apmēra, rada būtisku ietekmi uz

valsts budžeta deficītu, kuru nepieciešams finansēt = valsts parāda pieaugums un no tā

izrietošs parāda apkalpošanas izdevumu pieaugums, kas samazina līdzekļus citu valsts

prioritāšu īstenošanai.

Augstāk minētais var novest valsti pie reitingu samazinājuma no starptautisko kredītreitinga

aģentūru puses, kas automātiski nozīmē valsts parāda apkalpošanas izdevumu pieaugumu.

31


budžeta nosacījums (1)

Izstrādāsim fiskālās disciplīnas likumu un Satversmes

grozījumus, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku un

valsts ieņēmumu un izdevumu sabalansētību ekonomiskā

cikla ietvaros.

Padomes regula

Nr. 1175/2011

Strukturālā bilance tiek noteikta kā mērķis (vidēja termiņa

mērķis (VTM)). Katrai valstij tas ir specifisks. Tiek noteikts

arī solis ar kādu katru gadu strukturālais deficīts ir

jāsamazina, līdz tiek sasniegts VTM. Minimālais VTM = -1% .

32

Deklarācija par

Valda

Dombrovska

vadītā Ministru

kabineta iecerēto

darbību


budžeta nosacījums (2)

Līguma par

stabilitāti,

koordināciju un

pārvaldību

Ekonomiskajā un

monetārajā

savienībā 3.pants

a) Līgumslēdzējas puses vispārējās valdības budžets ir līdzsvarā

vai ar pārpalikumu;

b) šā punkta a) apakšpunkta normu uzskata par ievērotu, ja

vispārējās valdības gada strukturālā bilance atbilst attiecīgās valsts

specifiskajam vidēja termiņa mērķim, kā definēts pārskatītajā

Stabilitātes un izaugsmes paktā, un strukturālā deficīta zemākais

rādītājs ir 0,5 % no iekšzemes kopprodukta tirgus cenās.

d) ja vispārējās valdības parāda attiecība pret iekšzemes

kopproduktu tirgus cenās ir ievērojami mazāka par 60 % un ja

publisko finanšu ilgtspējas risks ilgtermiņā ir neliels, b) apakšpunktā

minētā vidēja termiņa mērķa zemākais rādītājs var sasniegt

strukturālo deficītu, kas nepārsniedz 1,0 % no iekšzemes

kopprodukta tirgus cenās;

Fiskālais

disciplīnas likuma

10.pants

Strukturālā bilances mērķis -0,5%

33

Bilances mērķi 2014-2016

Cikliskā

komponente

(Latvijas aprēķins)

0,1%

0,1%

0,1%

+

Nominālā

bilance

-0,9%

-0,9%

-0,8%

=

Konverģences

programma VTM=-0,5%

Fiskālās Disciplīnas

likums VTM =-0,5%

Fiskālais Līgums

min VTM =-0,5%(-1%)

ES Regula

min VTM=-0,5%(-1%)

Strukturālā

bilance

-1,0%

-1,0%

-0,9%

Vidēja termiņa

mērķis (VTM)

-0,5%

-0,5%

-0,5%

Pieļaujamās

novirzes

-0,5%

-0,5%

-0,4%

+ =

Padomes rekomendācija par 2014-2016 konverģences programmu:

Pastiprināt budžeta stratēģiju, lai nodrošinātu, ka novirzes no VTM

atspoguļo vienīgi sistēmiskās pensiju reformas papildu ietekmi. Šīs

stratēģijas ietvaros samazināt nodokļus zemu atalgotiem darba

ņēmējiem, novirzot nodokļus uz tādām jomām kā akcīzes nodokļi,

regulāri īpašuma nodokļi un/vai vides nodokļi. Turpināt centienus, lai

uzlabotu nodokļu iekasēšanu un apkarotu ēnu ekonomiku. Arī turpmāk

stiprināt fiskālo regulējumu, efektīvi īstenojot Fiskālās disciplīnas likumu

un vidēja termiņa budžeta plānošanu.

34

2014

2015

2016

Turpmākajos gados izaugsmi pārsvarā noteiks

produktivitātes kāpums un kapitāla ieplūde,

vidējā termiņā potenciālā izaugsme ir 4%

35

-4

-2

0

2

4

6

8

10

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Darbaspēks Kapitāls KFP Potenciālais IKP

Potenciālā IKP izaugsme un komponentes, %

Izlaižu starpības aprēķinu rezultāti ir saistīti ar

spēcīgu nenoteiktību un ir ļoti svārstīgi, līdz ar to,

atjaunojot prognozes, rezultātos ir vērojamas

būtiskas atšķirības, kas ietekmē budžeta plānošanu

36

-0,24

-0,06 0,11 0,11 0,14

0,70

1,04

1,31

-2,5

-2,0

-1,5

-1,0

-0,5

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2012 2013 2014 2015 2016

FM izmaiņas EK izmaiņas FM izlaižu starpība, Feb.13

FM izlaižu starpība, Jūn.13 EK izlaižu starpība, Jan.13 EK izlaižu starpība, Apr.13

Izlaižu starpība, % no potenciālā IKP

EK 2014.gada strukturālās

bilances novērtējums

EK cikliskās

komponentes

novērtējums.

0,5%

Vispārējās

valdības budžeta

bilance

-0,9% -

Strukturālā

bilance

-1,5%

EK novērtētais strukturālais

deficīts ir uz maksimāli

pieļaujamās robežas

-1% (min VTM) - 0,5%

37

Fiskālo nosacījumu izpildi EK vērtē izmantojot savus bilances strukturālās komponentes aprēķinus, kas

parasti atšķiras no dalībvalstu pašu veiktajiem aprēķiniem. Tāpēc, izmantojot vienu un to pašu nominālās

bilances vērtību, dalībvalsts un EK veiktais strukturālās bilances aprēķins atšķiras. ES institūcijas, lemjot var

deficīta nosacījumu izpildi, izmanto EK veiktos aprēķinus.

Pie nominālā deficīta 0,9%, EK aprēķinātais strukturālais deficīts 2014.gadā ir 1,5%. Tā ir zemākā pieļaujamā

vērtība, pieļaujot 0,5% punktu deficīta palielinājumu pret zemāko iespējamo VTM, kas Latvijai ir -1%.

Strukturālās bilances Baltijas

valstīs Strukturālā bilance saskaņā ar 2013-2016 Stabilitātes/

Konverģences programmām Eiropas Komisijas novērtējums/prognozes strukturālai bilancei

Igaunija ir sasniegusi savu VTM, kas ir 0, budžets tiek plānots ar pozitīvu strukturālo bilanci 0,7%-1% robežās. Tas nodrošina,

ka pat ar EK cikliskās komponentes pārrēķinu, strukturālā bilance saglabājas ap nulli (-0,2%;+0,2%).

Latvija ir sasniegusi savu VTM, kas ir -0,5%, budžets tiek plānots ar lielāku strukturālo deficītu, maksimāli izmantojot

pieļaujamo novirzi, kas pieļaujama sakarā ar iemaksu atjaunošanu 2.pensiju līmenī (2014.g -0,5%). EK veiktais cikliskās

komponentes pārrēķins vēl palielina strukturālo deficītu (2014. 1,5%). Šī ir zemākā pieļaujamā robežā, ja par atskaiti ņem min

VTM =-1% un ievēro pieļaujamo novirzi.

Lietuva nav sasniegusi savu VTM, kas ir -1%. Budžets tiek plānots ar strukturālā deficīta samazinājumu vairāk kā par 0,5%

gadā. Saskaņā ar EK prognozēm, strukturālais deficīts 2014.gadā paliks 2013.gada līmenī.

Avots: Igaunijas Stabilitātes programma 2013, Latvijas Konverģences programmas 2013-2016, Lietuvas Konverģences programma 2013. The 2013

Stability and Convergence Programmes: An Overview, June 2013.

38

Fiskālās politikas mērķi

2014.-2016.gadā

39

-1,0 -0,4 -0,5 -0,4 -4,2 -9,8 -8,1 -3,6

-1,2 -1,6 -0,9 -0,9 -0,8

-0,7 -0,7

-2,0

-3,4

-6,1 -6,0

-3,7

-2,0 -0,4

-1,3

-1,0 -1,0 -0,9

-12

-10

-8

-6

-4

-2

0

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP

Strukturālā vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP

prognoze

Š.g. 10.jūnija EK Ziņojums

eirogrupai saistībā ar pievienošanos

eirozonai paredz:

40

Latvija vēl aizvien ir konverģējoša ekonomika ar vidējo ienākumu līmeni nozīmīgi zemāku

kā eiro zonā. Tāpēc ilgtspējīgas izaugsmes uzturēšana pie esošā valūtas maiņas kursa pret

eiro prasīs stingras politikas turpināšanu. Īpaši jāuzsver, ka fiskālajai politikai jāsaglabājas

piesardzīgai, atbalstītai ar apņēmīgu nesen pieņemtā Fiskālās disciplīnas likuma īstenošanu.

Tas būs arī atslēgas elements, kas nodrošinās, ka algas aug atbilstoši produktivitātes

izmaiņām, lai tādējādi novērstu iekšējo un ārējo nesabalansētību atkārtotu rašanos nākotnē.

Lai minimizētu risku, ka šādas nesabalansētības var atkārtoties, ir izšķiroši svarīgi saglabāt

piesardzību un veidot tādu politiku, kas ierobežotu iekšzemes pieprasījuma spiedienu, kas var

būt saistīts ar turpmākām spēcīgām kapitāla ieplūdes epizodēm vai pārlieku optimistiskām

nākotnes izaugsmes perspektīvu gaidām. Cieša finanšu sektora uzraudzība un gatavība, ja

nepieciešams, ieviest turpmākus regulatīvus pasākumus ir arī svarīga, jo īpaši attiecībā uz

nerezidentu uzņēmējdarbību un aktīvu cenu burbuļu novēršanu.

Nosacījuma neievērošanas

sekas

41

Padomes regula Nr. 1175/2011

Regulā noteikts, ka Padome un Komisija veicot uzraudzību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību

121. panta 3. punktu, uzrauga arī stabilitātes programmu izpildi.

Ja tiek konstatēta faktiska vai paredzama būtisku budžeta stāvokļa novirzīšanās no vidēja termiņa budžeta mērķa,

valstij tiek izteikts brīdinājums un ieteikumi ar termiņiem to ieviešanā. Ja netiek ieviesti ieteikumi, tiek pieņemts

lēmums, ka valsts nav veikusi efektīvu rīcību. Pēc šī lēmuma saskaņā ar ES fondu regulu, var apturēt struktūrfondus.

Fiskālais līgums

Ja Eiropas Komisija secina, ka dalībvalsts nav nodrošinājusi, ka valsts ir ieviesusi likumus, kas nodrošina fiskālajā

līgumā noteiktā strukturālā deficīta nosacījuma ievērošanu, valsts tiek iesūdzēta Eiropas Savienības Tiesā. Tiesas

spriedums ir saistošs. Ja Tiesas noteiktā termiņā netiek izpildīts spriedums, Eiropas Savienības Tiesa var noteikt

sodanaudu vai kavējuma naudu, kas ir atbilstīga apstākļiem un nepārsniedz 0,1 % no IKP.

Padomes rekomendācijas par Stabilitātes programmu

Eirozonas dalībvalstīm saskaņā ar ES struktūrfondu regulu par Padomes rekomendāciju par Stabilitātes programmu

nepildīšanu var apturēt struktūrfondus. Latvijai 2013.gadā rekomendācija paredz, ka Latvija drīkst novirzīties no vidēja

termiņa strukturālās bilances mērķa tikai par apjomu, kas izriet no iemaksu atjaunošanās 2.pensiju līmenī.

Brīdinājums → ieteikumi ar termiņiem→ lēmums par to, ka nav veikta efektīva rīcība → struktūrfondu apturēšana.

ES Tiesa → soda nauda līdz 0,1% no IKP.

Struktūrfondu apturēšana









budžets






Nodokļu ieņēmumu* izpilde

2013. gada 6 mēnešos, milj. latu

43 *neskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

2084,8

2145,5 2207,3

0

500

1000

1500

2000

2500

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi*

2012. gada 6 mēnešu fakts 2013. gada 6 mēnešu plāns2013. gada 6 mēnešu fakts

63

1,4

53

6,3

42

5,1

23

7,9

12

4,9

65

0,2

55

7,1

42

5,0

24

4,7

13

6,8

67

1,0

56

2,6

45

8,3

24

6,7

13

2,8

0

100

200

300

400

500

600

700

800

Soc. apdroš.iemaksas*

Pievienotāsvērtības nodoklis

Iedzīvotājuienākumanodoklis

Akcīzes nodoklis Uzņēmumuienākumanodoklis

2012. gada 6 mēnešu fakts

2013. gada 6 mēnešu plāns

2013. gada 6 mēnešu fakts

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi*

2007.-2016.gadā, milj. latu

44

3 6

02

,5

3 8

59

,7

2 8

55

,8

2 7

22

,2

3 1

12

,9

3 4

63

,7

3 5

94

,5

3 7

46

,0

3 8

94

,8

4 0

27

,7

78

5,8

90

5,2

68

0,1

72

0,0

76

9,8

82

5,4

86

2,5

85

5,6

84

7,6

88

8,0

2000

2500

3000

3500

4000

4500

5000

5500

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013** 2014 2015 2016

Valsts budžetā Pašvaldību budžetā

+140,9 +144,6

+173,2 prognoze

* neieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā **sociālās apdrošināšanas iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā 2013.gadā 4%, 2014.gadā 4%, 2015.gadā 5 % un turpmāk - 6%;

+167,9 +408,0

+438,9

-93,7 -1 228,9

+376,5

+1 068,7

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu*

prognozes 2013. – 2016. gadam, milj. latu

4576,5 4696,0 4860,6

4601,6 4742,5 4915,6

2000

2500

3000

3500

4000

4500

5000

5500

2014 2015 2016

Prognoze (aprīlis) Prognoze (jūlijs)

+25,1 +46,5

+55,0

45 *neskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā;

ņemot vērā nodokļu politikas pasākumus

4364,3 4457,0

2000

2500

3000

3500

4000

4500

5000

5500

2013

Plāns Prognoze

+92,7

Prognozēs iekļautie ieņēmumi no

ēnu ekonomikas apkarošanas

pasākumu īstenošanas, milj.latu

• Fiktīvo uzņēmumu skaita samazināšana, saskaņā ar likumprojektiem

„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” un „Grozījumi likumā „Par

Valsts ieņēmumu dienestu”;

• Aplokšņu algu samazināšana, t.i., kad ilglaicīgi darbojošās

kapitālsabiedrībās netiek deklarēta samaksa nevienam darba ņēmējam;

• Veikt grozījumus par kases aparātu tehniskajām prasībām un prasībām

kases aparātu lietošanā sākot ar 2015.gadu.

46

2014 2015 2016

Fiskālā ietekme, milj. latu 12,2 12,2 12,6

2014 2015 2016

Fiskālā ietekme, milj. latu 13,3 13,0 12,9

2014 2015 2016

Fiskālā ietekme, milj. latu - 4,0 4,5

Būtiskākās nodokļu likumdošanas

izmaiņas vidējā termiņā (apstiprinātie

pasākumi)

47

• iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana;

• atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšana;

• nekustamā īpašuma nodokļa likmes noteikšanas tiesību

deleģēšana pašvaldībām;

• sociālās apdrošināšanas iemaksu valsts fondēto pensiju

shēmā likmes paaugstināšana;

• sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālā apmēra

noteikšana;

• pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana;

• akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem

paaugstināšana.

Nodokļu politikas izmaiņu rezultātā

samazinās kopbudžeta nodokļu

ieņēmumu īpatsvars pret IKP

48

22

23

24

25

26

27

28

29

30

31

0

1 000

2 000

3 000

4 000

5 000

6 000

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, milj. latu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, % no IKP (labā ass)

prognoze

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, milj. latu un % no IKP Valdības rīcības plānā

mērķis – saglabāt relatīvi

zemu nodokļu slogu ap

1/3 no IKP

49

Kopbudžeta izdevumi un IKP, milj. latu

Mazinot nodokļus, papildu budžeta

izdevumiem paliek arvien mazāk

līdzekļu

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

50%

0

5 000

10 000

15 000

20 000

25 000

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Kopbudžeta izdevumi, milj. latu IKP, milj. latu Izdevumu īpatsvars IKP (labā ass)

prognoze

Latvija – viena no valstīm ar

zemākajiem ieņēmumiem EEZ

50 * Šveice – dati par 2011.gadu


Vispārējās valdības budžeta ieņēmumu apjoms 2012.gadā, % no IKP

0

10

20

30

40

50

60

ES 27

Arī nodokļu ieņēmumu īpatsvars

pret IKP ir salīdzinoši zems

0

10

20

30

40

50

60

ES 27

51 Datu avots: Eurostat

Vispārējās valdības budžeta nodokļu ieņēmumu apjoms 2011.gadā, % no IKP

Pašvaldību nodokļu ieņēmumi

atbilstoši EKS klasifikācijai

0

5

10

15

20

25

30

35

40

52

% no kopbudžeta nodokļiem (2011.gads)


ES 27

Pašvaldību nodokļu un transfertu

ieņēmumi

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

ES 27

53

% no pašvaldību ieņēmumiem (2011.gads)


Nepieciešams risinājums, lai nodrošinātu

pašvaldību budžetu ieņēmumu stabilitāti

vidējā termiņā

17,3% 17,8% 18,3% 17,1% 17,1%

17,9% 19,0% 19,2%

20,9% 19,8% 19,2% 19,4%

18,6% 17,9% 18,1%

14,2% 14,7% 15,3%

14,5% 14,9% 16,0%

17,3% 17,0% 18,1%

16,7% 16,3% 16,4% 15,8%

15,1% 15,4%

2,9% 2,9% 2,8% 2,4% 2,0% 1,7% 1,5% 2,1% 2,6% 2,8% 2,7% 2,7% 2,6% 2,5% 2,4%

0%

5%

10%

15%

20%

25%

200

2

200

3

200

4

200

5

200

6

200

7

200

8

200

9

201

0

201

1

201

2

201

3

201

4

201

5

201

6

Kopējie pašvaldību nodokļu ieņēmumi Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Nekustamā īpašuma nodoklis

*neskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

Pašvaldību nodokļu ieņēmumu daļa no kopbudžeta nodokļu* ieņēmumiem

prognoze

54

Apstiprinātajam IIN likmes samazinājumam ir

būtiska ietekme uz pašvaldību budžetiem

2014.–2015.gadā, milj. latu

732,3 725,1 716,8 756,8

119,0 119,0 119,0

119,0

21,0 21,0 21,0

21,0

500

550

600

650

700

750

800

850

900

950

2013 2014 2015 2016

IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā NĪN Dotācija PFIF

-1,8%

+4,5%

-1,0%

IIN proporcija, dotācija

PFIF u.c. pasākumi

prognoze

55

56

Izdevumu līmenis atkarīgs no

ieņēmumu apjoma

Vispārējās valdības budžeta izdevumu apjoms 2012.gadā, % no IKP

* Šveice – dati par 2011.gadu


0

10

20

30

40

50

60

70

ES 27

Pašvaldību budžetu izdevumu

īpatsvars kopbudžeta izdevumos

0

10

20

30

40

50

60

70

57

%, (2011.gads)


ES 27

Vispārējās valdības izdevumi

veselības funkcijām Eiropā


Izdevumi atbilstoši valdības funkciju klasifikācijai 2011.gadā, % no IKP

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

ES 27


aizsardzības funkcijām Eiropā

59



0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

ES 27


sociālajai aizsardzībai Eiropā


0

5

10

15

20

25

30

ES 27



transporta funkcijām Eiropā Zemes, ūdens, gaisa, dzelzceļa, cauruļvadu u.c. veida transporta/satiksmes sistēmu

nodrošināšanas un pārvaldība


0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

3,5

4,0

4,5

5,0

ES*


*Aprēķināts vidējais aritmētiskais pieejamajiem datiem; Eurostat rādītājs vidēji ES nav pieejams


atpūtai, kultūrai un reliģijai Eiropā


0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

3,5


ES 27


izglītībai Eiropā


0

1

2

3

4

5

6

7

8

9


ES 27

Lai nodrošinātu finansējuma pakāpenisku

palielinājumu AM līdz 2% no IKP un VM līdz

4,5% no IKP līdz 2020.gadam, pārējām

nozarēm izdevumu līmenis samazināsies

64

Valsts pamatbudžeta pamatfunkcijas, milj. latu

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

3 500

2012 2013 2014* 2015* 2016* 2017 2018 2019 2020

Pārējās ministrijas AM+VM mērķa izdevumi

* Kopējais valsts pamatbudžeta pamatfunkciju daļas bāzes izdevumu apjoms bez iespējamās fiskālās telpas

sadalījuma priekš pasākumiem izdevumu daļā

ES politikas instrumentu finansējuma

apguve - resursu rezervēšana ietekmē

izdevumu apjomu citām vajadzībām

65

2 225,2 (63,9%)

3 303,1 (94,8%)

3 394,8 (97,4%);

3 484,4 (100%) 293,9 (8,4%)

0 2 000 4 000

Veikti maksājumi finansējuma saņēmējiem

Noslēgti līgumi

Apstiprināti projekti

Piešķirtais publiskais finansējums (2007-2013)

Piešķirtais publiskais finansējums Piešķirtais virssaistību apjoms

Kopā: 3 778,3 (108,4%)

milj. latu

ES fondu ieņēmumu un izdevumu

naudas plūsma 2007-2013 un 2014-

2020 plānošanas periodiem, milj. LVL

66

69 106

299 326

360

502

453 386

524

0

159

18

133

411

519 548

458

529 548

382

0

442

650

315

594 567 555

476

0

100

200

300

400

500

600

700

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 Noslēgumamaksājums(~ 2018.g.)

Milj

on

i

Ieņēmumu prognoze ( 3 184 milj. latu) Izdevumu prognoze (3 546 milj. latu)

Kopējie ieņēmumi (2007-2013 + 2014-2020) Kopējie izdevumi (2007-2013 + 2014-2020)

Ieņēmumu prognoze 2013.gada budžeta likumā (476.3 milj. latu)

*Veikts 3.8 milj. LVL precizējums (palielinājums) 2013.gadā nepieciešamajam finansējumam, tādējādi koriģējot arī 2014.-

2015.gada ieņēmumu prognozes

ES fondu finanšu investīcijas

līdz 2013.gada 30.jūnijam

67

6,2 (75,5%)

14,7 (57,8%)

44,2 (54,7%)

107,7 (69,8%)

164,3 (91,2%)

321,7 (63,2%)

311,9 (59,4%)

429,3 (51,2%)

593,0 (68,7%)

8,3 (100%)

25,3 (100%)

80,8 (100%)

154,2 (100%)

180,1 (100%)

508,7 (100%)

524,9 (100%)

838,8 (100%)

862,9 (100%)

12,0 (47,4%)

11,8 (7,7%)

26,7 (14,8%)

68,9 (13,6%)

43,6 (8,3%)

52,4 (6,2%)

78,5 (9,1%)

0 200 400 600 800 1 000

VKanc

KM

FM

VM

LM

IZM

EM

SM

VARAM

Veikti maksājumi FS (1 992,9 milj.latu)

Pieejamais ES fondu finansējums (3 184,0milj.latu)

Valsts budžeta virssaistības (293,9 milj.latu)

2007.-2013.gada plānošanas perioda ES fondu investīcijas, milj. latu (% no pieejamā ES fondu finansējuma)


2014.-2016.gadā

68

2011 2012 2013 2014 2015 2016

fakts prognoze

Kopbudžeta bilance -454,8 19,1 -128,9 -62,6 279,8 -98,7

EKS korekcijas -53,8 -206,4 -136,6 -25,1 -320,2 272,4

Vispārējās valdības budžeta bilance -508,6 -187,2 -265,5 -87,7 -40,5 173,7

Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP -3,6% -1,2% -1,6% -0,5% -0,2% 0,9%









budžets






Lielākās korekcijas, kas ietekmē

vispārējās valdības budžetu:

• Vispārējās valdības sektoram pieklasificēto valsts un

pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu

saimnieciskās darbības rezultāts;

• Ieguldījumi kapitālā finanšu institūcijās, uzņēmumos,

kā arī valsts galvoto saistību pildīšana;

• Darījumi, kas tiek atspoguļoti pēc uzkrājuma principa

(nodokļu ieņēmumu, ES fondu maksājumu, procentu

maksājumu un citu darījumu nobīde laikā).

70

Budžeta deficīta līmeni būtiski ietekmē

vispārējās valdības sektoram

pieklasificētās kapitālsabiedrības

71

EKS budžeta korekcijas, milj.latu

Datu avots: CSP un FM prognozes

prognoze

-55,6

-32 -29,7

4

-25,2

-42 -33,7

-13,2 -11,8 -6,7

-17,8

-13,4

-0,7

-5,4

-20,8

-14,2

-15,3

-12,1

-2,8

-2,3

-73,4

-45,4

-30,4

-1,4

-46

-56,2 -49

-25,3

-14,6

-9

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

-80

-70

-60

-50

-40

-30

-20

-10

0

-80

-70

-60

-50

-40

-30

-20

-10

0

10

Centrālā valdības uzņēmumi Pašvaldību uzņēmumi Kopā

TOP 10 valdības sektora uzņēmumi, kas

radījušas ietekmi uz deficītu

2010.–2012.gadā

72

EKS budžeta korekcijas, lati

Datu avots: CSP

Vairākuma akcionārs Izlases uzņēmums 2010 2011 2012

Ekonomikas ministrija Reverta AS -26 415 668

Veselības ministrija SIA „Rīgas Austrumu klīniskā

universitātes slimnīca” -585 097 -12 283 263 -5 334 856

Veselības ministrija VSIA „Bērnu klīniskā universitātes

slimnīca” 87 733 -131 593 -10 093 117

Ekonomikas ministrija Privatizācijas aģentūra VAS -1 567 309 -6 976 670 -911 893

Cēsu novada pašvaldība SIA „Cēsu klīnika” -6 394 471 -1 633 899 -583 538

Daugavpils pilsētas dome SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” -2 588 781 -1 155 231 -2 795 630

Veselības ministrija VSIA „Paula Stradiņa klīniskā

universitātes slimnīca” 2 131 373 -8 002 937 -444 503

Liepājas pilsētas dome SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" 1 296 089 -2 206 892 -3 652 903

Rīgas dome Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola 75 889 -1 485 453 -2 541 892

Veselības ministrija VSIA „Slimnīca „Ģintermuiža”” -2 611 270 -717 223 -355 214

Kopā -10 155 844 -34 593 161 -53 129 214

TOP 10 valdības sektora uzņēmumi un to

prognozētā ietekme uz vispārējās valdības

budžetu 2013.–2016.gadā

73

EKS budžeta korekcijas, lati

Datu avots: akcionāru plāni un FM novērtējums AS «Reverta»

Vairākuma akcionārs Izlases uzņēmums 2013 2014 2015 2016

Ekonomikas ministrija Reverta AS -17 789 862 -10 117 726 -5 773 356 -3 464 013

Zemkopības ministrija SIA „Zemkopības ministrijas

nekustamie īpašumi” -912 000 -947 000 -9 921 000 -9 900 000

Satiksmes ministrija AS „Latvijas autoceļu

uzturētājs” -8 610 790 -3 778 110 -3 815 480 -3 728 030

Ekonomikas ministrija Privatizācijas aģentūra VAS -1 748 508 -2 733 720 -2 594 000 -2 398 000

Liepājas pilsētas dome SIA "Liepājas reģionālā

slimnīca" -2 905 375 -6 458 189 226 572 -77 226

Daugavpils pilsētas

dome

SIA „Daugavpils reģionālā

slimnīca” -2 295 200 -1 231 800 -1 010 100 -603 610

Rīgas dome Rīgas pašvaldības SIA

„Rīgas 1.slimnīca” -991 393 -1 204 562 -1 188 708 -1 061 240

Ventspils pilsētas dome SIA Ziemeļkurzemes

reģionālā slimnīca -3 282 491 -629 770 275 770 222 380

NEPLP Latvijas Televīzija VSIA -526 282 -757 441 -772 109 -743 189

Satiksmes ministrija AS „Pasažieru vilciens” -4 198 613 -2 414 000 4 450 000 -94 728

Kopā -43 260 514 -30 272 317 -20 122 411 -21 847 657

Prognozētais papildus piešķiramā

finansējuma apmērs ir ierobežots

74

* One-off: Kapitāla ieguldījumi AS Parex banka - 2011.gadā 27,4 milj. latu; AS Reverta

- 2012.gadā 81,3 milj. latu, AS Liepājas Metalurgs - 2013.gadā 51,7milj. latu.

Vispārējās valdības budžeta un strukturālā budžeta bilance

2011 2012 2013 2014 2015 2016 fakts prognoze Vispārējās valdības budžeta bilance, milj. latu -508,6 -187,2 -265,5 -156,6 -166,9 -158,2 Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP -3,6% -1,2% -1,6% -0,9% -0,9% -0,8% Bilances cikliskā komponente, % no IKP -1,3% -0,3% 0,0% 0,1% 0,1% 0,1% One-off un citi īslaicīgie pasākumi, % no IKP* -0,2% -0,5% -0,3% Fiskālā telpa, ņemot vērā FDL nosacījumus, milj. latu 69,0 126,5 335,6 FDL nosacījumu izpilde 3,7

t.sk fiskālā nodrošinājuma rezerve, milj. latu -19,8 izdevumu izlīdzināšana, milj. latu 23,5

Strukturālā vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP -2,1% -0,4% -1,3% -1,0% -1,0% -0,9%

izmaiņas pret iepriekšējo gadu, %punkti 1,7 1,7 -0,9 0,3 0,0 0,1

Iepriekš apstiprinātie pasākumi, kas

samazinājuši fiskālo telpu (1)

75

Pasākums Fiskālā ietekme, milj.latu

2013 2014 2015 2016 FISKĀLĀ IETEKME KOPĀ: -328,6 -478,3 -586,2 -486,6

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana -30,5 -98,1 -173,3 -179,6

Sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju paaugstināšana iemaksām fondēto pensiju shēmā -50,3 -80,9 -113,4 -165,9

Atvieglojumu summu par apgādībā esošu personu palielināšana no 70 uz 80 latiem -3,4 -7,6 -6,9 -6,3

Sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālā apmēra atjaunošana no 2014. gada (neto ietekme)

-22,1 -23,4

Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana no 01.07.2012. (no 22% uz 21%) -40,5 -40,5 -40,5 -40,5

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtības maiņu -21,9

Akcīzes nodokļa ietekme, palielinot maksimālo atbrīvoto dīzeļdegvielas daudzumu, kuru izmanto lauksaimniecībā -2,7 -2,7

76


2013 2014 2015 2013.-2015.gada vidēja termiņa ietvara likumā paredzētie prioritārie izdevumi, t.sk.: 190,6 198,8 180,7

Demogrāfijas politikas īstenošanas pasākumiem 30,2 41,3 56,5

VM programmai „Ārstniecība” 32,4 36,4 32,4

Papildu līdzekļi pedagogu atalgojuma reformai 10,4 19,2 19,2

Valsts autoceļu fondam 11,6 9,6 9,2

Prezidentūras ES Padomē 2015.gada nodrošināšanai 8,2 32,5 43,3 Pasākuma „Rīga-2014. Eiropas kultūras galvaspilsēta”

nodrošināšanai 2 6,1 0,1 Nacionāla mēroga pasākumu (XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un

XV Deju svētki, XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus” un XI Skolēnu Dziesmu un Deju svētki)

nodrošināšanai 3,4 0,8 3,8 Sabiedrības saliedēšanai, nacionālās identitātes un valsts valodas

nostiprināšanai 1,1 0,8 0,8



77


2013 2014 2015 2016 Lauku un lauksaimniecības attīstībai 2014.–2020.gadam (kopējais finansējums 129 milj. latu, kas gadā vidēji 18,4 milj. latu) 18,4 18,4 18,4 Pensiju indeksācija (Atbilstoši likumam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” un grozījumiem speciālos likumos paredzēts, ka 2013.gadā valsts pensijas, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kuru apmērs nepārsniedz 200 latus, pārskata 1.septembrī, piemērojot indeksu 1,04, un politiski represētajām personām valsts pensijas tiek pārskatītas neatkarīgi no to apmēra) 10,6 31,3 30,9 30,6



Faktori, kas nosaka fiskālās telpas

apjomu un tās sadales

nosacījumus

Jaunās iniciatīvas

nodokļu politikas

izmaiņām

Pašvaldību

budžeta

ieņēmumu bāzes

līdzsvarošana/

palielināšana

Centrālās valdības

izdevumu jaunās

politikas

iniciatīvas

78

MK sēdes protokolā paredzamie

lēmumi (1)

79

1. Pieņemt zināšanai finanšu ministra iesniegto informatīvo ziņojumu „Par

makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības

budžeta bilances prognozēm 2014.-2016.gadā”.

2. Apstiprināt, ka iekšzemes kopprodukta novērtējums faktiskajās cenās

2013.gadam ir 16333 milj. latu, prognozes 2014.gadam – 17404,0 milj.

latu; 2015.gadam – 18548,3 milj. latu un 2016.gadam- 19774,3 milj. latu;

patēriņa cenu izmaiņu novērtējums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2013.gadam ir 0,4%, prognozes 2014.gadam 2,3%, 2015.gadam 2,5%

un 2016.gadam 2,5%; nodarbinātības izmaiņu novērtējums 2013.gadam

ir 2,5%, prognozes 2014.gadam 1,5%, 2015.gadam 1,3% un

2016.gadam 1,3%.

MK sēdes protokolā paredzamie

lēmumi (2)

80

3. Apstiprināt, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014.gadam

tiek noteikts 0,9% apmērā no IKP, 2015.gadam - 0,9% apmērā no IKP,

2016.gadā - 0,8% no IKP. Strukturālais vispārējās valdības budžeta

deficīta mērķis 2014.gadā ir 1,0% no IKP, 2015.gadā - 1,0% no IKP un

2016.gadā - 0,9% no IKP.

4. Pieņemt zināšanai indikatīvo fiskālās telpas apjomu vispārējās

valdības budžetā 2014. gadā 69,0 milj. latu apmērā,

2015. gadā 126,5 milj. latu apmērā un 2016. gadā 335,6 milj. latu apmērā

un turpināt diskusijas par fiskālās telpas palielināšanas un sadales

iespējām.

Makroekonomisko rādītāju prognozes, ieņēmumu prognozes un vispārējās valdības budžeta...

Documents

Transcript of Makroekonomisko rādītāju prognozes, ieņēmumu prognozes un vispārējās valdības budžeta...