Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības

budžeta bilances prognozēm 2017.-2019.gadāFinanšu ministrija

2016.gada 2.augustā

2

MAKROEKONOMISKO RĀDĪTĀJU PROGNOZES

3

Makroekonomisko rādītāju prognozessalīdzinājumā ar Stabilitātes programmu 2016-2019

Datu avots: CSP, FM prognozes

  

2015 2016 2017 2018 2019

fakts prognoze izmaiņas prognoze izmaiņas prognoze izmaiņas prognoze izmaiņas

Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. euro* 24378 25072 -352 26403 -500 27905 -680 29615 -814

pieaugums faktiskajās cenās , % 3.4 2.8 -1.5 5.3 -0.5 5.7 -0.6 6.1 -0.3

pieaugums salīdzināmās cenās, % 2.7 2.5 -0.5 3.5 0.2 3.4 0.0 3.4 0.0

IKP deflators (gads pret gadu), % 0.6 0.3 -0.9 1.7 -0.7 2.2 -0.5 2.7 -0.2

Patēriņu cenu indeksa pieaugums, % 0.2 0.0 -0.4 1.6 -0.4 2.0 -0.5 2.5 0.0

Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa, euro 818 863 0.0 910 0.0 961 0.0 1013 0.0

pieaugums faktiskajās cenās, % 6.8 5.5 0.0 5.5 0.0 5.5 0.0 5.5 0.0

pieaugums salīdzināmās cenās, % 6.7 5.5 0.4 3.8 0.4 3.4 0.5 2.9 0.0

Nodarbinātība, tūkst. iedzīvotāju(atbilstoši darbaspēka apsekojumiem) 896 898 0.0 900 0.0 901 0.0 901 0.0

pieaugums, % 1.3 0.2 0.0 0.2 0.0 0.1 0.0 0.0 0.0

Bezdarba līmenis (gada vidējais), % no ekon. aktīviem iedzīvotājiem 9.9 9.8 0.9 9.4 1.0 8.9 0.9 8.4 0.9

4

Ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā nodrošinās privātā patēriņa un investīciju pieaugums

-30

-25

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

IKP izaugsmes devums pa komponentēm, procentpunkti

Privātais patēriņš Valsts patēriņš Investīcijas Krājumu izmaiņas Neto eksports

Prognoze

5

Ekonomikas izaugsmes ilgtspējai nepieciešamas investīcijas

1Q95

1Q96

1Q97

1Q98

1Q99

1Q00

1Q01

1Q02

1Q03

1Q04

1Q05

1Q06

1Q07

1Q08

1Q09

1Q10

1Q11

1Q12

1Q13

1Q14

1Q15

1Q16

1Q17

1Q18

1Q19

0

1,000,000

2,000,000

3,000,000

4,000,000

5,000,000

6,000,000

7,000,000

IKP pa komponentēm salīdzināmās cenās, milj.EUR sez.izl.

IKP Privātais patēriņš Investīcijas Preču un pakalpojumu eksports

Prognoze

6

Ekonomikas izaugsmes prognozes balstās uz ES fondu apguvi plānotajā apjomā

2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 20230100,000,000200,000,000300,000,000400,000,000500,000,000600,000,000700,000,000800,000,000900,000,000

769,046,098

613,743,952

168,943,873

13,517,517127,363,439

391,410,091

755,550,158813,141,821822,766,840

760,964,041

566,201,188478,751,077

301,091,678

51479290.66

782,563,615741,107,391

560,353,964

08.07.2016. budžeta plūsma 2007.-2013. gada plānošanas periodam (kopā 5 198 milj. euro)08.07.2016. budžeta plūsma 2014.-2020. gada plānošanas periodam (kopā 5 030 milj. euro)

Datu avots: FM

milj. euro

7

99% no 2016.g. budžeta izdevumiem prognozētiapstiprinātiem un ieviešanā esošiem projektiem un atbalsta mērķiem ar apstiprinātu normatīvo bāzi

Lielākais budžeta apjoms, t.sk. avansa maksājumiem:SM – ieviešanā ceļu projektiem EM – plānotiem maksājumiem finanšu instrumentiem un mājokļu siltināšanaiLM – ieviešanā nodarbinātības projektiemVARAM – plānotiem maksājumiem pašvaldību Integrēto teritoriālo investīciju (ITI) atbalsta mērķos, kuros uzsāktas projektu atlasesCiti* - KM, TM, Vkanceleja, VM, ZM, Tehniskā palīdzība – t.sk lielākā daļa priekšfinansējums (avansi)

SM EM LM VARAM IZM Citi*0

20,000,00040,000,00060,000,00080,000,000

100,000,000120,000,000140,000,000160,000,000180,000,000200,000,000

176,419,919

61,640,961 59,003,79341,972,155

26,930,719 25,442,54420,577,1531,722,100

12,524,966 5,717,966 4,192,556 6,681,409

08.07.2016. 2016.g. - plāns 01.07.2016. 2016.g. - izpilde

milj. euro

8

Pozitīvie riski:+ Uzņēmējdarbības kreditēšanas atveseļošanās;+ Investīciju straujāka attīstība, balstoties uz pašu resursiem;+ Straujāka ekonomiskās situācijas uzlabošanās ES un Latvijas

tirdzniecības partnervalstīs;+ Krievijas ekonomiskās izaugsmes stabilizēšanās, t.sk. valūtas kursa

stabilizēšanās naftas cenu kāpuma rezultātā.

Negatīvie riski:– Ģeopolitiskās nenoteiktības saglabāšanās un globālās ekonomiskās

izaugsmes bremzēšanās, tādējādi ietekmējot Latvijas eksportu;– Ilgstoši zems investīciju līmenis, kas mazina ekonomikas potenciālo

izaugsmi;– Produktivitātes pieaugumam neatbilstošs algu kāpums un tā ietekme

uz konkurētspēju;– Zemāka nekā plānota ES fondu apguve.

Ekonomiskās izaugsmes riski

9

KOPBUDŽETA IZPILDE UNNODOKĻU IEŅĒMUMU PROGNOZES

10

Kopbudžeta izpilde 2016.gada 6 mēnešos(pēc naudas plūsmas)

*Ieskaitot ziedojumus, dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas**Ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus

IeņēmumiIzdevumiFinansiālā bilance

IeņēmumiIzdevumiFinansiālā bilance

IeņēmumiIzdevumiFinansiālā bilance

IeņēmumiIzdevumiFinansiālā bilance

IeņēmumiIzdevumiFinansiālā bilance

0,5%

-4,4%-0,4%

2,6%5,7%

2,0%

5 279,95 650,5-370,6

2 345,32 304,141,2

2 210,82 200,710,1

2 347,22 242,6104,6

2 186,62 239,2-52,7

Izmaiņas

milj. eiro

-31,00,4

-31,3

-83,520,1

-103,6

-122,4-11,1

-111,3

28,862,2-33,4

22,3-49,972,3

2016.gadaplāns

PAŠVALDĪBU KONSOLIDĒTAIS BUDŽETS**

4 368,6 4 369,0217,5

4 586,1

2 764,3

39,5

1 136,4

150,82 613,5 2 602,4

1 086,3 1 148,5

2 641,9

186,2

3 739,3

VALSTS KONSOLIDĒTAIS KOPBUDŽETS

VALSTS KONSOLIDĒTAIS BUDŽETS*

Valsts pamatbudžets

Valsts speciālais budžets

9 167,69 479,7-312,1

7 544,27 866,5-322,2

5 247,75 636,4-388,8

9 144,99 486,8-341,9

7 513,37 802,4-289,2

1 054,0 1 004,155,5 127,8

21,3 -12,1

-4,7%

milj. eiro

2015.gada6 mēnešos

milj. eiro

2016.gada6 mēnešos

1 107,6

1 109,5 1 131,8

162,0 58,4

3 822,83 660,8

4 555,1

3 680,9

2016.gadasag.izpildemilj. eiromilj. eiro

Izmaiņas

%

-0,7%0,0%

-2,2%

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2016.gada 6 mēnešos, milj. euro

11

Kopbudžets*3,000

3,100

3,200

3,300

3,400

3,500

3,600

3,700

3572.73595.6

plāns fakts

+22,9 (100,6%)

VSAOI* PVN IIN AN UIN0

200

400

600

800

1,000

1,200+5,7

(100,6%)-5,0

(99,5%)

-14,6 (98,0%)

+17,9 (104,6%)

+11,4 (105,4%)

plāns fakts

*neskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

12

VSAOI*1700175018001850190019502000205021002150 -5,4

Nodokļu ieņēmumu prognozes 2016.gadā

*neskaitot iemaksas otrajā pensiju līmenī

PVN1770

1820

1870

1920

1970

2020

2070-22,9

IIN1300

1350

1400

1450

1500

1550

1600

+5,6

Akcīzes nodoklis742

762

782

802

822

842

862 +33,0

UIN310

330

350

370

390

410

430

+10,0

Darbaspēka nodokļu prognozes ir aktualizētas atbilstoši prognozētajam darba samaksas fonda izmaiņām. Papildus IIN prognozēs ir ņemts vērā IIN atmaksu pieaugums, kas saistītas ar atmaksas procesa daļēju automatizēšanu pēc gada ienākumu deklarācijas apstrādes. VSAOI samazinājumu noteica LM prognozētais iemaksu pieaugums valsts fondēto pensiju shēmā.

UIN ieņēmumu prognoze palielināta atbilstoši šī gada faktiskajai izpildei. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pieaug gan pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām aprēķinātā papildus budžetā iemaksājamā summa, gan avansa maksājumi.

PVN ieņēmumu prognozes ir samazinātas, ko ietekmēja šī gada būvniecības apjoma un iekšzemes pieprasījuma samazinājums. Straujākais iemaksu samazinājums šī gada 6 mēnešos ir nozarēs, kurus ietekmēja būvniecības darījumu samazināšanos un tirdzniecības un automobiļu un motociklu remonta nozarē

Akcīzes nodokļa ieņēmumu prognoze palielināta ņemot vērā 2016.gada 6 mēnešu plāna izpildi un prognozēto akcīzes nodokļa objektu patēriņu.

13

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu prognozes pa budžetiem 2016.gadā

Valsts pamatbudžets3000

3200

3400

3600

3800

40003,

803.

9

3,80

5.8

3,81

6.6

+12,7

Valsts speciālais budžets*1000

1200

1400

1600

1800

2000

2200

2,10

8.9

2,11

2.1

2,10

3.5

-5,4

Pašvaldību budžets500

700

900

1100

1300

1500

1700

1,45

0.2

1,45

8.3

1,45

2.2

+2,0

*neskaitot iemaksas otrajā pensiju līmenī

14

Nodokļu slogs* % no IKP(pēc ESA 2010 metodoloģijas)

2015 fakts 2016 prognoze 2017 prognoze 2018 prognoze 2019 prognoze2,000

3,000

4,000

5,000

6,000

7,000

8,000

9,000

25.0%

26.0%

27.0%

28.0%

29.0%

30.0%

31.0%

7,06

8.2

7,47

2.5

7,95

3.7

8,48

7.3

8,90

7.2

29.0%29.8%

30.1% 30.4%30.1%

milj.euro %no IKP

+5,7% +6,4%

+6,7%

+4,9%

*neskaitot iemaksas otrajā pensiju līmenī

Īpatsvara izmaiņas ietekmē:• 2018. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi no IKP palielinās, jo turpinās nodokļu pasākumu pozitīvā ietekme -

darba ņēmēja un darba devēja pārskata mēneša minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta palielināšana un TEN maksāšanas kārtības maiņa;

• 2019. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi no IKP samazinās, jo kopbudžeta ieņēmumu pieauguma temps 2019. gadā ir lēnāks nekā IKP pieauguma temps un 2019. gadā netiek ieviesti jauni pasākumi, kas palielinātu kopbudžeta nodokļu ieņēmumus

15

Valdības deklarācija paredz nodokļu slogu 32% no IKPValdības deklarācijā noteikto nodokļu slogu var sasniegt: Pieņemot jauno nodokļu stratēģiju; Efektīvi apkarojot ēnu ekonomiku; Īstenojot strukturālas reformas veselības un izglītības jomā; Apgūstot ES fondus plānotajā apmērā; Īstenojot uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus; Sakārtojot tieslietu jomu; Stiprinot drošību; Efektīvi izmantojot valsts aktīvus (kapitālsabiedrības un nekustamos

īpašumus); Uzlabojot valsts pārvaldes efektivitāti.

29,0%29,8% 30,1% 30,4%

30,1%

32%

25%26%27%28%29%30%31%32%33%

2015 2016 2017 2018 2019 2020

Nodokļu slogs, % no IKP

pie nemainīgas politikas mērķis

16

Iepriekš pieņemtie lēmumi par nodokļu atvieglojumu piešķiršanuierobežo iespējas ātrāk sasniegt valdības deklarācijā noteikto mērķi

Nodoklis

2012 2013 2014

Milj. euro % no NI* % no IKP Milj. euro % no NI* % no IKP Milj. euro % no NI* % no IKP

Pievienotās vērtības nodoklis 846,5 53,3 3,84 874,9 52,5 3,77 945,3 52,4 3,93

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

783,4 63,2 3,55 782,4 58,7 3,37 827,5 59,7 3,44

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

358,0 103,2 1,62 377,2 104,1 1,62 348,7 98,3 1,45

Akcīzes nodoklis 103,3 14,7 0,47 109,8 15,0 0,47 95,6 12,8 0,40

Nekustamā īpašuma nodoklis

4,7 2,8 0,02 8,3 4,8 0,04 9,7 5,1 0,04

Elektroenerģijas nodoklis 13,3 1020,6 0,06 13,1 1285,3 0,06 7,2 414,0 0,03

KOPĀ 2 109,2 34,6 9,57 2 165,7 33,7 9,33 2 234,1 33,5 9,29

17

VISPĀRĒJĀS VALDĪBAS BUDŽETA BILANCES PROGNOZES, MĒRĶI

UN FISKĀLĀ TELPA

18

Vispārējās valdības budžeta bilance pie nemainīgas politikas, % no IKP

-1,0

-0,8

-0,2

0,8

-0,8 -0,9

-1,6

-1,3

-0,9 -0,9

-0,3

0,6

-2,0

-1,5

-1,0

-0,5

0,0

0,5

1,02012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

SP 2016-2019

Budžets 2017-2019

Datu avots: Eurostat, FM

Prognoze

19

Pieļaujamā vispārējās valdības budžeta bilance un fiskālā telpa, milj. euro

Datu avots: Eurostat, FM

Prognoze

-4,9

67,6 215,6

-500

-400

-300

-200

-100

0

100

200

300

2014 2015 2016 2017 2018 2019

Fiskālā nodrošinājumarezerveVeselības reforma

Fiskālā telpa

Bilance pie nemainīgaspolitikasPieļaujamā bilance

20

Izmaiņu ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilancipie nemainīgas politikas salīdzinājumā ar SP 2016-2019, milj. euroAtbilstoši Eiropas kontu sistēmas

metodoloģijai2016 2017 2018 2019

Bilance uz SP 2016-2019 -252,7 -202,5 -46,9 238,8 Nodokļu ieņēmumi -15,4 -15,5 -9,5 -3,2 Nenodokļu ieņēmumi -11,5 -28,7 -16,5 -24,8 Visp.valdības procentu ieņēmumi 3,6 -16,1 -2,8 -4,9 Visp.valdības procentu izdevumi 12,3 14,0 18,2 18,9 Iemaksas ES budžetā -4,6 19,5 31,9 19,8 Valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumi* 1,1 29,9 36,3 19,2 Valsts speciālā budžeta izdevumi -23,3 -48,1 -66,7 -85,5 Pašvaldību pamatfunkciju izdevumi* 25,5 17,9 -8,2 -6,5 Ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas ietekme 26,4 -9,3 -16,9 12,0 Kapitālie transferti -2,2 -2,3 -2,3 -2,3 Pārējās izmaiņas 13,9 7,8 1,3 -1,9

Bilance uz Budžetu 2017-2019 -226,9 -233,4 -82,1 179,4Izmaiņas kopā 25,7 -30,9 -35,2 -59,3

* izņemot procentu izdevumus, iemaksas ES budžetā un transfertus

21

Valsts speciālā budžeta izmaiņu ietekme uz bilancipie nemainīgas politikas salīdzinājumā ar SP 2016-2019, milj. euro

2016 2017 2018 2019Valsts speciālā budžeta izdevumi, tai skaitā -23,3 -48,1 -66,7 -85,5

Valsts pensijas 1,5 1,7 1,4 0,6 Pārējie sociālie pabalsti, tai skaitā -24,8 -49,7 -67,9 -86,1 bezdarbnieku pabalsts -8,5 -16,8 -20,5 -24,0 slimības pabalsts -14,6 -24,6 -34,6 -45,0 maternitātes pabalsts -2,2 -4,7 -6,5 -7,8 vecāku pabalsts 1,7 -0,3 -2,3 -4,5

22

Prognoze tiek koriģēta, strauji pieaugot izdevumiem sociālajiem pabalstiem valsts speciālajā budžetā

2 000

2 100

2 200

2 300

2 400

2 500

2 600

2 700

2 800

2014 2015 2016 2017 2018 2019

milj

. eur

o

Faktiskā izpilde unaktualizētie bāzesizdevumi 2017-2019

SP 2016-2019

VTBIL 2016-2018

VTBIL 2015-2017

VTBIL 2014-2016

+179,1

+150,7

+169,1

+85,5

23

Vidējā termiņā tiek prognozēts straujāks izdevumu pieaugums slimības un bezdarba gadījumā…

Datu avots: LM, aktualizētie bāzes izdevumi uz 19.07.2016Slimības pabalsti attēlā– Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā

58 74 85 102 121 132 145 14971

81 82114

138159

183 203

2431 35

40

4551

5963

47

6171

76

93

103

115125

22

2527

30

33

36

40

43

0

100

200

300

400

500

600

700

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

milj

. eur

o

Pārējie pabalsti

Pabalsti sakarā ardarba negadījumiem

Vecāku pabalsti

Maternitātes pabalsti

Slimības pabalsti

Bezdarbnieku pabalsti

Prognoze

24

…kura pamatā ir nozīmīgs pabalsta vidējā apmēra unpabalstu saņēmēju skaita pieaugums arī turpmākajos gados

Datu avots: LM prognozes uz 05.07.2016

12 115

13 39312 737

14 126

15 211

15 97816 624

17 129

489502

538

670

754

827

919

989

0

200

400

600

800

1000

1200

6 000

8 000

10 000

12 000

14 000

16 000

18 000

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Slimības pabalsti

Saņēmēju skaits(vidēji mēnesī)

Pabalsta vidējais apmērs,euro (labā ass)

30 353

32 071

35 849

38 07040 411

41 423 41 140

40 105

160

193198

224

250266

294

310

0

50

100

150

200

250

300

350

6 000

11 000

16 000

21 000

26 000

31 000

36 000

41 000

46 000

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Bezdarbnieku pabalsti

Saņēmēju skaits(vidēji mēnesī)

Pabalsta vidējaisapmērs, euro (labā ass)

25

Slimības pabalsta apmērs un saņēmēju skaits turpina augtstraujāk kopš 2015.gada, kad tika atcelti pabalsta apmēra ierobežojumi

Ar 2015.gadu atcelti pabalsta apmēra ierobežojumi

Pieaug sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaits

Palielinās dzīves ilgums, pieaug vecāka gadagājuma strādājošo skaits

Datu avots: VSAA dati un aprēķini, FM aprēķini

-5

0

5

10

15

20

25

2012 2013 2014 2015 2016I pusgads

Pieaugums pret iepriekšējo periodu, %

Vid. pabalsta apmērs uz1 gadījumuVid. iemaksu alga*

Vid. darba samaksa t/s

*slimības pabalstu saņēmējiem - vispārējā saslimšana

Pieaugums 2015.g./2014.g. +10,9%Pieaugums 2016.g. 5 mēn./2015.g. 5 mēn. +10,0%

10 000

15 000

20 000

25 000

30 000

Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec

Slimības pabalstu saņēmēju skaits pa mēnešiem vispārējās saslimšanas gadījumā

201620152014

8 10 10 15 11

6269 71

97

58

0

20

40

60

80

100

120

2012 2013 2014 2015 2016I pusgads

Izdevumi slimības pabalstiem, milj. euroVispārējāsaslimšana

Slima bērnakopšana

26

Izdevumu kāpumu nosaka izmaiņas likumdošanā

Ps = Vd x Dn x 80%, kur

Ps — slimības pabalsta apmērs;Vd — kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;Dn — darbnespējas perioda kalendāra dienu skaits.

16,38 euro (dienā)+

+50% x (Ps -16,38)≤

Slimības pabalsta aprēķins

16,38 euro (dienā)+

+50% x (Ps -16,38)

2010-2014

no 2015Bezdarbnieka pabalsta aprēķins

Pb = Vd x Dn x 50%*, kur

Pb – bezdarbnieka pabalsta apmērs;Vd – kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;Dn – bezdarba perioda kalendāra dienu skaits mēnesī.Apdrošināšanas stāžs:*1-9 gadi – 50% no vid.iemaksu algas;10-19 gadi – 55% no vid.iemaksu algas;20-29 gadi – 60% no vid.iemaksu algas;30 un vairāk – 65% no vid.iemaksu algas.

Pabalsta izmaksas ilgums ir 9 mēneši•pirmos 3 mēnešus - piešķirtajā apmērā;•nākamos 3 mēnešus - 75% no piešķirtā;•pēdējos 3 mēnešus - 50% no piešķirtā.

no 2013

Pabalsta izmaksas ilgums ir:• 1-9 gadi 4

mēneši• 10-19 gadi 6

mēneši• 20 un vairāk 9

mēneši

2008-2012

27

Izdevumu kāpumu bezdarbnieku pabalstiem galvenokārt nosaka likumdošanas izmaiņas

I II III IV V VI VII

VIII IX X XI XII I II III IV V VI VII

VIII IX X XI XII I II III IV V VI VII

VIII IX X XI XII I II III IV V VI VII

VIII IX X XI XII I II III IV V VI VII

VIII IX X XI XII I II III IV

2011. 2012. 2013.* 2014. 2015.** 2016.

05000

1000015000200002500030000350004000045000

0

2

4

6

8

10

12

14

16

Bezdarbnieku pabalsta saņēmēji Reģistrētā bezdarba līmenis, %, labā ass

2012

I III V VII IX XI

2013

I III V VII IX XI

2014

I III V VII IX XI

2015

I III V VII IX XI

2016

I III V

0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

140000

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

24.3%

52.1%

Bezdarbnieki Pabalsta saņēmēji Pabalsta saņēmēju īpatsvars, %, labā ass

2013 2014 2015 2016 (1.cet)0

5

10

15

20

25

4.5

6.8 6.85.3

20.9

2.7

12.8

14.7

0.0

12.5 12.5

2.8

Vidējā bruto darba samaksa, pieaugums %Vidējais bezdarbnieka pabalsts, pieaugums %Minimālā alga, pieaugums %

Datu avots: NVA, VSAA, LM * - no 2013.gada pagarināts bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums** - no 2015.gada atcelti pabalsta saņemšanas griesti

Vidējās algas, minimālās algas un vidējā bezdarba pabalsta izmaiņas

28

Bilances mērķi un fiskālā telpaPieļaujamā vispārējās valdības budžeta bilance % no IKP

Fakts Budget Law30.11.2015

SP2016-2019

Budget 201702.08.2016

Budget Law30.11.2015

SP2016-2019

Budget 201702.08.2016

SP2016-2019

Budget 201702.08.2016

SP2016-2019

Budget 201702.08.2016

Strukturālā vispārējās valdības budžeta bilance -0,8 -0,9 -0,9 -0,5 -1,0 -1,1 -1,0 -1,2 -1,1 -0,8 -1,0izmaiņas pret iepriekšējo gadu, %punkti -0,1 0,5 -0,1 0,6 -0,1 -0,2 -0,5 -0,1 -0,1 0,4 0,1Bilances cikliskā komponente -0,5 -0,1 -0,1 -0,4 0,0 0,0 -0,1 0,2 0,1 0,3 0,3One-off un citi īslaicīgie pasākumiVispārējās valdības budžeta bilance -1,3 -1,0 -1,0 -0,9 -1,0 -1,0 -1,1 -1,0 -1,0 -0,5 -0,7Vispārējās valdības budžeta bilance, milj. euro -307,5 -258,7 -252,7 -226,9 -284,2 -273,5 -289,2 -290,4 -289,2 -150,5 -213,9Fiskālā nodrošinājuma rezerve,milj. euro 27,8 26,9 26,4 28,6 27,9 30,4 29,6

Veselības reforma*% no IKP 0,1 0,1 0,4 0,4 0,3 0,5milj. euro 35,0 34,3 114,3 111,6 100,4 148,1

Fiskālā telpa% no IKP 0,2 0,0 0,0 0,4 0,2 0,8 0,7milj. euro 60,5 9,1 -4,9 100,6 67,6 258,4 215,6

Vispārējās valdības budžeta bilances prognozes (pie nemainīgas politikas)

Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP -1,3 -1,0 -1,0 -0,9 -0,7 -0,8 -0,9 -0,2 -0,3 0,8 0,6Vispārējās valdības budžeta bilance, milj. euro -307,5 -260,9 -252,7 -226,9 -195,9 -202,5 -233,4 -46,9 -82,1 238,8 179,4

2019

2019

2015

2015

2017

20172016

2016

*Pašlaik no Eiropas Komisijas puses apstiprinātā atkāpe ir 0,1%, papildus atkāpes apmērs turpmākajos gados ir aprēķināts atbilstoši pašreizējām prognozēm.

2018

2018

29

Latvija ir saņēmusi atkāpi no Vidēja termiņa mērķa (VTM), tādējādi nodrošinot papildu finansējumu veselības nozarei

Regulas nr. 1175/2011

5.panta 1.punkts

dalībvalstis, kuras izpilda noteiktus kritērijus, var saņemt atkāpi no VTM, ja tiek veiktas strukturālas reformas ar pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz publiskajām finansēm un izaugsmi

Saskaņā ar pašreizējām prognozēm atkāpes apmērs ir attiecīgi 0,1% no IKP 2017.gadā, 0,4% no IKP 2018.gadā un 0,5% no IKP 2019.gadā.

Valstu specifiskās

rekomendācijas 2016 Latvijai atkāpe ir piešķirta ar nosacījumu, ka tiek

pienācīgi īstenotas solītās reformas, ko uzraudzīs Eiropas pusgada ietvaros*

2016. gada Stabilitātes programmā Latvija ir pieprasījusi atkāpi no VTM, ņemot vērā īstenotās un turpmāk plānotās reformas veselības nozarē

*Atkāpes apmērs būs atkarīgs arī no tā, vai tiek ievērota minimālā robežvērtība (t.i., strukturālais deficīts 1,7 % apmērā no IKP).

30

Veselības reforma - saturs

• Reformas mērķis – vecināt veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

• Reformas būtība – samazināt Latvijas iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves gadījumus (novērtējams ar PZDG1 rādītāju), kas palielinās pieejamo darbaspēku un sekojoši atstās pozitīvu efektu uz IKP.

• Ekonomiskās ietekmes novērtējums – izmantots LU pētījums2, uz kura pamata izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014,-2020.gadam. Pētījuma ietvaros tiek:

a) noteikts nepieciešamais finansējums, lai samazinātu PZDG rādītāju atbilstoši NAP 2020 mērķim;

b) aprēķināts IKP pieaugums no PZDG mērķa sasniegšanas;c) novērtēta izmaksu efektivitāte.

• Papildu pozitīvs efekts tiek sasniegts no pabalstu ietaupījuma, kas saistīts ar iedzīvotāju veselības stāvokli.

• Atbilstoši FM aprēķiniem, veselības reformas veiksmīga īstenošanas līdz 2038.gadam nodrošinās IKP līmeņa pieaugumu par 11,3% un palielinās iedzīvotāju nodarbinātību par 1,8%. Ņemot vērā fiskālās izmaksas, neto pozitīvā ietekme uz tautsaimniecību 2038.gadā sasniegs 3,9% no IKP.

Līdztekus jau veiktajiem un turpmāk plānotajiem ieguldījumiem veselības nozarē, nepieciešams īstenot uzlabojumus sistēmas efektivitātē!

1 - potenciāli zaudētie dzīves gadi.2 - Latvijas Universitāte (2014). Izvērtējums Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam izstrādei.

31

PRIEKŠLIKUMI MINIMĀLĀS ALGAS PAAUGSTINĀŠANAI 2017.GADĀ

32

Minimālās algas pieaugums apsteidz produktivitātes kāpumu, tālāka strauja celšana apdraud darba vietas reģionos un atsevišķās nozarēs (I)

Datu avots: CSP, 2016.un 2017.g – FM prognoze, LM minimālās algas paaugstināšanas variants līdz 410 eiro 2017.gadā

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 20170

100200300400500600700800900

300350

430

566

682 655 633 660 685 716765

818863

910

37,9% 32,5% 29,8% 30,2% 33,4% 39,1% 40,5% 43,1% 41,5% 39,7% 41,8% 44,0% 42,9% 45,1%

Vidējā bruto alga, eiro Minimālā mēnešalga, eiro un % no vidējās algas

LATVIJA Rīga Pierīgas reģions Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Vidējā alga 2015.gadā...0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1000

minimālā alga

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 201760

110

160

210

260

310

360

līdz 380 eiro

līdz 410 eiro

Vidējās algas, minimālās algas un produktivitātes indekss 2001.gads =100

reālā vidējā alga reālā minimālā alga produktivitāte

Aizņemtās darbavietas 2015.gada beigas/2011.gada beigas, %

-4

1

6

11

16

8.4

11.8

19.9

-3.0

1.7

-4.4

33

Minimālās algas pieaugums visbūtiskāk ietekmē nozares ar zemāko vidējās algas līmeni

Datu avots: CSP

Finan

šu pakalp

ojumi

IT paka

lpojumi

Elektr

oen, g

āzes a

pgāde

Valsts

pārvald

e

Profes

ionālie p

ak

Ieguves

rūpniec

ība

Transports

un uzglab

āšana

PAVISAM

Ūdens a

pgāde

Būvniec

ība

Lauksa

imniec

ība

Apstrād

es rūpniec

ība

Veselīb

a, sociā

lā ap

rūpe

Operācija

s ar N

Ī

Tirdzn

iecība

Administratī

vie pak

Māksla

, izkla

ide un at

pūta

Izglītī

ba

Citi pakalp

ojumi

Izmitināša

na un ēd

ināšana

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

0.0

2.0

4.0

6.0

8.0

10.0

12.0

2,1% 3,1% 1,5% 7,0% 4,6% 0,3% 8,7% 100,0% 0,9% 6,6% 2,4% 12,6% 7,2% 3,1% 16,6% 4,0% 2,7% 11,2% 1,7% 3,6%

3.7

7.8

5.3 5.2 5.1 5.24.5

6.96.5

7.9

5.1

8.5

6.7

9.9

9.0

3.9

9.2

6.15.7

10.5

Vidējā bruto darba samaksa, eiro Pieaugums pret 2014.gadu, %, labā ass

Vidējā bruto darba samaksa 2015.gadā un nozarē strādājošo īpatsvars % no visiem strādājošajiem

34

Minimālās algas pieaugums apsteidz produktivitātes kāpumu, tālāka strauja celšana apdraud darba vietas reģionos un atsevišķās nozarēs (II)

Datu avots: CSP, NVA

LATVIJA Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale0

5

10

15

20

25

30

35

40

21.9

17.7

22.726 26.6

24.8

34.4

ar minimālo darba algu mazāk par minimālo algu Kopā ar minimālo algu vai mazāk

2007 IVIII III X V XII VII II IX IV XI VI 2014 IVIII III X V0

5

10

15

20

25

Latvija kopā Rīgas reģions Kurzeme LatgaleVidzeme Zemgale

Reģistrētā bezdarba līmenis pa reģioniem, %Minimālās algas saņēmēju īpatsvars, % no visiem darba ņēmējiem, 2016.g. martā

0

200

400

600

800 737 737 735 731 728 717 712 705 703 697 694 692 684 668 665 665 647 639 637 631 630 610 599 597 586 573 552 543 539 535 512 507 487

Vidējā bruto darba samaksa 2016.g. 1.ceturksnī, eiro Pašreizējā minimālā alga, eiro

Nozares ar zemāko vidējo darba samaksu

35

Minimālās algas celšana ietekmē sociālā budžeta izdevumus

I II III IV V VI VII

VIII IX X XI XII I II III IV V VI VII

VIII IX X XI XII I II III IV V VI VII

VIII IX X XI XII I II III IV V VI VII

VIII IX X XI XII I II III IV V

2012. 2013.* 2014. 2015.** 2016.

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

6

7

8

9

10

11

12

13

14

Izdevumi pabalstiem, t. eiro Reģistrētā bezdarba līmenis, %, labā ass

Datu avots: NVA, VSAA, LM * - no 2013.gada pagarināts bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums** - no 2015.gada atcelti pabalsta saņemšanas griesti

Vidējās algas, minimālās algas un vidējā bezdarbnieka pabalsta izmaiņas, %

Izdevumi bezdarbnieku pabalstiem un bezdarba līmenis

Pabalstu lielums cieši korelē ar minimālās algas izmaiņām

50 100 150 200 250 300 350 4000

100

200

300

f(x) = 0.55130241201 x + 42.3170632998R² = 0.711623660915423

Vidējais bezdarbnieka pabalsts, eiro

Minimālā alga, eiro

2012

I III V VII IX XI

2013

I III V VII IX XI

2014

I III V VII IX XI

2015

I III V VII IX XI

2016

I III V

0

20,000

40,000

60,000

80,000

100,000

120,000

140,000

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

24.3%

52.1%

Bezdarbnieki Pabalsta saņēmējiPabalsta saņēmēju īpatsvars, %, labā ass

2013 2014 2015 2016 (1.cet)0

5

10

15

20

25

4.56.8 6.8

5.3

0.0

12.5 12.5

2.8

20.9

2.7

12.8

14.7

Vidējā bruto darba samaksa Minimālā alga Vidējais bezdarbnieka pabalsts

36

Minimālās algas pārāk straujas paaugstināšanas riski

« – »Konkurētspējas risks. Minimālās algas paaugstināšana, kas būtiski apsteidz produktivitātes pieaugumu, palielina uzņēmumu izmaksas un mazina konkurētspēju ārējos tirgos, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta apjomus. Kopš 2014.gada darba samaksas pieaugums bijis straujāks par produktivitātes pieaugumu, un to tieši ietekmējusi straujā minimālās algas celšana. Reģionālās attīstības risks. Minimālās algas paaugstināšana radīs papildus izmaksas uzņēmējiem un var negatīvi ietekmēt nodarbinātību un jaunu darba vietu veidošanos, īpaši reģionos. Vidējā alga Latvijas reģionos, īpaši Latgalē ir būtiski zemāka nekā Rīgā un Pierīgā, un arī jaunas darba vietas laikā pēc krīzes pārsvarā ir veidojušās tikai Rīgas un Pierīgas reģionā, kamēr Latgalē, Kurzemē un Vidzemē aizņemto darba vietu skaits pat ir samazinājies. Nozaru risks. Daudzās nozarēs vidējās algas līmenis tikai nedaudz pārsniedz minimālās algas līmeni un ir ļoti augsts minimālās algas saņēmēju īpatsvars. Šādās nozarēs (piemēram, apģērbu ražošana, zivju konservēšana, sociālā aprūpe, mazumtirdzniecība) minimālās algas tālāka paaugstināšana var apdraudēt gan darba vietas, gan nozaru konkurētspēju ārējā tirgū un uzņēmumu darbu kopumā.. Ēnu ekonomikas pieauguma risks. Minimālās algas paaugstināšana var palielināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, īpaši reģionos un nozarēs, kur minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir augsts un minimālā alga jau tuvojas vidējam darba samaksas līmenim.

37

1. Pieņemt zināšanai informatīvo ziņojumu „Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2017.-2019. gadā”.

2. Apstiprināt, ka iekšzemes kopprodukta novērtējums faktiskajās cenās 2016.gadam ir 25 072 milj. euro, prognoze 2017.gadam 26 403 milj. euro; 2018.gadam 27 905 milj. euro un 2019.gadam 29 615 milj. euro; patēriņa cenu izmaiņu novērtējums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2016.gadam ir 0,0%, prognozes 2017.gadam 1,6%, 2018.gadam 2,0% un 2019.gadam 2,5%; nodarbinātības izmaiņu novērtējums 2016.gadam ir 0,2%, prognozes 2017.gadam 0,2%, 2018.gadam 0,1% un 2019.gadam 0,0%.

3. Apstiprināt, ka vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta mērķis 2017.gadā tiek noteikts 1,0% no IKP, 2018.gadā 1,1% no IKP un 2019.gadā 1,0% no IKP.

4. Apstiprināt, ka vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, 2017.gadam tiek noteikts 1,1% no IKP, 2018.gadam 1,0% no IKP un 2019.gadam 0,7% no IKP.

5. Pieņemt zināšanai indikatīvo fiskālās telpas apjomu vispārējās valdības budžetā 2017.gadā -4,9 milj. euro apmērā, 2018.gadā 67,6 milj. euro apmērā un 2019.gadā 215,6 milj. euro apmērā.

6. Atbalstīt valsts budžeta bāzes precizējumos 2017.-2019.gadam iekļautos ministriju priekšlikumus.

7. Lai novērstu izdevumu slimības un bezdarbnieka pabalstiem turpmāka pieauguma risku, Labklājības ministrijai sagatavot grozījumus normatīvajos aktos par politikas izmaiņām slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu jomā un virzīt tos izskatīšanai Ministru kabinetā valsts budžeta 2017.gadam pavadošo likumprojektu paketē.

MK sēdes protokolā paredzamie lēmumi

38

Paldies par uzmanību!

39

Nodokļu atbrīvojumi būtiski samazina ieņēmumu bāzi

Nodoklis

2012 2013 2014

Milj. euro % no NI* % no IKP Milj. euro % no NI* % no IKP Milj. euro % no NI* % no IKP

Pievienotās vērtības nodoklis 846,5 53,3 3,84 874,9 52,5 3,77 945,3 52,4 3,93

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

783,4 63,2 3,55 782,4 58,7 3,37 827,5 59,7 3,44

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

358,0 103,2 1,62 377,2 104,1 1,62 348,7 98,3 1,45

Akcīzes nodoklis 103,3 14,7 0,47 109,8 15,0 0,47 95,6 12,8 0,40

Nekustamā īpašuma nodoklis

4,7 2,8 0,02 8,3 4,8 0,04 9,7 5,1 0,04

Elektroenerģijas nodoklis 13,3 1020,6 0,06 13,1 1285,3 0,06 7,2 414,0 0,03

KOPĀ 2 109,2 34,6 9,57 2 165,7 33,7 9,33 2 234,1 33,5 9,29

40

Nodokļa atvieglojums

2012 2013% pret iepr.

gadu

2014Milj. euro

Milj. euro

Milj. euro

% pret iepr. gadu

% pret UIN

ieņēm.

% pret IKP

1. Atvieglojumi investīciju veicināšanai, t.sk. 258,1 273,2 5,8 278,6 2,0 78,5 1,161.1. Iespēja segt taksācijas perioda zaudējumus 113,0 98,1 -13,2 122,0 24,4 34,4 0,511.2 Paātrināta pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība 46,9 40,4 -13,9 52,7 30,6 14,9 0,221.3 Atvieglojums iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas 23,5 37,3 58,9 27,8 -25,5 7,8 0,12

1.4 Iespēja pārnest zaudējumus uzņēmumu grupā 7,0 11,6 64,6 - - - -1.5 Apliekamā ienākuma samazinājums par nosacītu kredītprocentu summu 10,3 18,0 73,7 - - - -

1.6 Dividenžu summa, kas saņemta no citiem maksātājiem vai izmaksāta nerezidentiem, kuri neatrodas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai zonās

41,8 57,4 37,2 61,4 7,0 17,3 0,26

1.7 Citi atvieglojumi investīciju veicināšanai 15,6 10,6 -32,2 14,7 39,1 4,1 0,062. Atvieglojumi nozarēm, no tā: 78,7 80,5 2,4 47,7 -40,8 13,4 0,20

2.1. Nodokļa atvieglojums lauksaimnie cībai par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā attīstībai 18,2 16,2 -10,8 16,9 4,3 4,8 0,07

2.2. Atbalsts finanšu nozarei saistībā ar publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem 1,0 8,4 718,2 15,4 82,8 4,3 0,06

2.3. Banku uzkrājumi debitoru parādiem un apdrošināšanas un pāraprdošināšanas sabiedrību tehniskās rezerves 54,0 51,7 -4,3 12,2 -76,4 3,4 0,05

2.4. Citi atvieglojumi nozarēm 5,4 4,2 -22,8 3,2 -23,0 0,9 0,013. Sociālā rakstura atvieglojumi, no tā: 19,4 22,7 17,0 22,4 -0,9 6,3 0,09

3.1. Atlaides ziedotājiem 19,3 22,6 17,1 22,4 -0,8 6,3 0,093.2. Citi sociāla rakstura atvieglojumi 0,1 0,1 -18,2 0,0 -34,9 0,0 0,00

Pārējie atvieglojumi 1,8 0,8 -54,4 0,0 -99,7 0,0 0,00KOPĀ 358,0 377,2 5,4 348,7 -7,5 98,3 1,45

UIN atvieglojumu apmērs* 2012. – 2014.gadā

41

Nodokļa atvieglojums2012 2013 % pret

iepr. gadu

2014

Milj. euro Milj. euro % pret iepr. gadu

% pret IIN ieņēm. % pret IKP

1. Neapliekamie minimumi, tai skaitā: 511,1 485,7 -5,0 506,3 4,2 36,5 2,10Neapliekamais minimums 137,7 130,8 -5,0 146,2 11,8 10,6 0,61Neapliekamais minimums pensionāriem 373,4 354,9 -5,0 360,1 1,5 26,0 1,50

1. Nodokļa atvieglojumi, tai skaitā: 110,8 108,5 -2,1 148,1 36,6 10,7 0,62Atvieglojums par apgādībā esošu personu 94,4 91,7 -2,9 130,0 41,8 9,4 0,54Atvieglojumi personām ar invaliditāti 13,0 13,6 4,6 15,0 10,0 1,1 0,06

Atvieglojumi politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem 3,4 3,2 -5,9 3,1 -0,8 0,2 0,01

3. Attaisnotie izdevumi, tai skaitā: 30,6 29,8 -2,6 28,4 -4,8 2,0 0,12Izglītības un ārstniecības pakalpojumi 16,5 15,1 -8,6 13,1 -12,9 0,9 0,05Medicīnas un ārstnieciskie pakalpojumi pilnā apmērā 7,8 8,2 5,2 8,2 -0,2 0,6 0,03Ziedojumi un dāvinājumi 0,2 0,3 14,4 0,3 -4,4 0,02 0,00Iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi 6,0 6,2 2,8 6,7 8,4 0,5 0,03

3. Neapliekamie ienākumi, tai skaitā: 130,8 158,4 21,1 144,7 8,7 10,4 0,60

Ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas 10,1 4,1 -59,4 3,8 -7,3 0,3 0,02

Ienākums no sava īpašuma atsavināšanas (izņemot nekustāmo īpašumu) 17,3 20,4 17,6 21,9 7,4 1,6 0,09

No budžeta izmaksājamie pabalsti 75,5 85,1 12,6 96,0 12,8 6,9 0,40Stipendijas 6,6 5,9 -11,2 3,5 -39,8 0,3 0,01Apdrošināšanas atlīdzība 4,7 3,9 -18,3 3,2 -16,7 0,2 0,01Konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas 0,1 0,1 5,9 0,1 5,0 0,01 0,00

Ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas 8,8 9,5 8,1 6,5 -31,3 0,5 0,03Citi neapliekamie ienākumi 7,5 29,4 291,8 9,6 -67,5 0,7 0,04

KOPĀ 783,4 782,4 -0,1 827,5 5,8 59,7 3,44

IIN atvieglojumu apmērs 2012. – 2014.gadā

42

Preces un pakalpojumi

2012 2013% pret iepr.

gadu

2014

Milj. euro Milj. euro

% pret iepr. gadu

% pret PVN

ieņēm.

% pret IKP

1. Ar samazināto PVN apliekamie darījumi, t.sk.:

181,9 179,9 -1,1 179,2 -0,4 9,9 0,74

1.1. Medikamentu piegādes 98,3 101,4 3,2 103,2 1,7 5,7 0,431.2. Medicīnisko ierīču piegādes 2,5 2,4 -5,7 2,7 15,1 0,2 0,011.3. Zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas

produktu piegādes 0,8 0,7 -5,3 0,7 0,0 0,0 0,00

1.4. Pasažieru un to bagāžas regulāro pārvadājumu pakalpojumi iekšzemē 12,2 11,2 -8,8 10,4 -6,6 0,6 0,04

1.5. Mācību literatūras un oriģinālliteratūras piegādes 3,3 3,2 -4,0 3,2 -1,0 0,2 0,01

1.6. Avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādes 5,0 4,7 -5,9 4,5 -3,2 0,3 0,02

1.7. Izmitināšanas pakalpojumi tūristu mītnēs 7,9 9,0 13,4 9,6 7,4 0,5 0,04

1.8. Siltumenerģijas piegādes iedzīvotājiem 24,1 21,0 -12,7 19,0 -9,8 1,1 0,08

1.9. Koksnes kurināmā piegādes iedzīvotājiem 0,1 0,0 -14,8 0,1 11,1 0,0 0,00

1.10. Piemērotas vairākas preču un pakalpojumu grupas vienlaicīgi* 27,7 26,3 -5,0 25,8 -1,9 1,4 0,11

2. Ar PVN neapliekamie darījumi 664,6 694,9 4,6 766,1 10,2 42,5 3,18KOPĀ 846,5 874,9 3,4 945,3 8,1 52,4 3,93

PVN samazināto likmi un ar nodokli neapliekamo preču un pakalpojumu apmērs 2012. – 2014.gadā

43

Akcīzes preces

2012 2013% pret

iepr. gadu 2014

milj. euro milj. euro % pret iepr. gadu

% pret AN ieņēm.

% pret IKP

Alkoholiskie dzērieni 2,6 9,4 265,0 11,3 19,9 1,5 0,05Tabakas izstrādājumi 0,2 2,8 1721,4 2,25 -20,5 0,3 0,01

Naftas produkti, no tā: 95,7 93,6 -2,2 79,1 -15,5 10,6 0,33

Dīzeļdegviela lauksaimniekiem 34,2 33,3 -2,8 35,4 6,6 4,7 0,15

Marķēto naftas produktu realizācija, tai skaitā: 17,7 16,9 -4,3 19,0 12,3 2,5 0,08

- kuru izmanot kā kurināmo; 10,5 9,1 -13,5 11,0 20,6 1,5 0,05

- kuru izmanot kuģu apgādē; 5,3 6,3 19,3 6,5 3,2 0,9 0,03

- kuru izmanot BO un SEZ 1,9 1,5 -19,4 1,5 0,2 0,2 0,01

Bezalkoholiskie dzērieni un kafija 0,08 0,03 -66,1 0,06 98,8 0,0 0,00

Dabasgāze 4,8 3,9 -18,6 2,9 -26,6 0,4 0,01

KOPĀ 103,3 109,8 6,3 95,6 -12,9 12,8 0,40

Akcīzes nodokļa atvieglojumu apmērs 2012. – 2014. gadā

44

Atvieglojuma veids

2012 2013% pret iepr. gadu

2014

Milj. euro Milj. euro

% pret iepr. gadu

% pret NĪN

ieņēm.

% no IKP

Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktie atvieglojumu veidi, t.sk.:

1,3 1,6 27,5 1,6 -0,1 0,8 0,007

Trūcīgām personām 0,3 0,3 -3,8 0,2 -22,0 0,1 0,001

Maznodrošinātām personām 0,4 0,4 4,5 0,4 -11,3 0,2 0,002

Daudzbērnu ģimenēm un aizbildņu ģimenēm

0,1 0,4 450,3 0,5 27,0 0,3 0,002

Politiski represētajām personām 0,5 0,5 5,4 0,5 1,6 0,3 0,002

Citi pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktie atvieglojumi

3,5 6,6 91,8 8,1 21,6 4,2 0,034

KOPĀ 4,7 8,3 74,5 9,7 17,3 5,1 0,040

NĪN atvieglojumu apmērs 2012. – 2014.gadā

45

Atbrīvojuma veids

2012 2013 2014

Milj. euro Milj. euro

% pret iepriek-šējo

gaduMilj. euro % pret iepriek-

šējo gadu

% pret elektroen. nodokļa

ieņēmu-miem

% no IKP

1. Elektroenerģija, kas atbrīvota no nodokļa saskaņā ar likuma 6.panta pirmo daļu, t.sk.:

9,5 9,4 -0,5 4,6 -50,7 266,9 0,02

1.1. elektroenerģija, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem

0,9 1,4 50,5 0,5 -67,2 25,9 0,00

1.2. elektroenerģija, kas iegūta hidroelektrostacijās

5,5 4,9 -11,5 2,5 -48,4 144,4 0,01

1.3. elektroenerģija, kas iegūta koģenerācijas stacijās 3,1 3,2 3,6 1,7 -47,3 96,6 0,01

2. Elektroenerģija, kas atbrīvota no nodokļa saskaņā ar likuma 6.panta otro daļu, t.sk.:

3,8 3,7 -2,6 2,5 -31,3 145,5 0,01

2.1. elektroenerģija, kas izmantota elektroenerģijas ražošanai, sadalei un pārvadei

1,0 0,8 -14,7 0,6 -30,9 32,2 0,00

2.2. elektroenerģija, kas izmantota siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā

0,1 0,2 28,6 0,1 -38,9 6,3 0,00

2.3. elektroenerģija, kas izmantota preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem

0,2 0,2 -6,3 0,1 -33,3 5,8 0,00

2.4. elektroenerģija, kas piegādāta mājsaimniecībām

2,5 2,6 0,8 1,8 -31,4 100,6 0,01

3. Elektroenerģija, kas atbrīvota no nodokļa saskaņā ar likuma 6.panta trešo daļu

0,03 0,03 0,00 0,02 -33,3 1,2 0,00

KOPĀ 13,3 13,1 -1,1 7,2 -45,2 414,1 0,03

Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu apmērs 2012. – 2014.gadā