Krata Ilzes Naglas dzīvokli un apcietina „Neo“«bas policijas automašīnā, kā arī...

dības policijas automašīnā, kā arī žur-nālisti. Protestētāju skaits pamazām pieauga līdz aptuveni 80 cilvēkiem, un vairāk kļuva arī policistu, kas viņus uzraudzīja. Lai paustu savu atbalstu, bija ieradušies arī pieci Poikāna kolēģi ar plakātiem Brīvību Ilmāram! un Trīs zvaigžņu ordeni! Žurnālistiem viņi

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

LaikrakstsLATVIETIS www.laikraksts.com

Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

NR. 90 2010. gada 19. maijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ... 1, 2, 3, 4, 7, 12Latvijas ziņas .....................1, 3, 7Redakcijā ...................................3Lasītājas vēstule ........................4AL53KD..................................5, 6Latvieši pasaulē ...............6, 9, 15Māra Branča skatījums ..............8Māksla ........................8, 9, 12, 15Vineta Poriņa par valodu ..........10Latviešu fondam 40 ........... 11, 12Uldis Siliņš par interesantiem

cilvēkiem .............................13Iz pagātnes ........................14, 15Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss ................................16

ALT svētdien, 16. maijā Melburnas Latviešu namā izrādīja A. Gurneja lugu „Kokteiļu stunda“. No kreisās: Bredlijs (Gunārs Klauss), Anna (Valda Rube). Ņina (Māra Kaziņa), Džons (Ivars Mirovics). (Skat. rakstu 12. lpp.)

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Uzbrukums preses brīvībaiKrata Ilzes Naglas dzīvokli un apcietina „Neo“

Otrdien, 11. maijā Valsts ieņē-mumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu noplūdes lietā policija aizturēja 31 gadu veco Latvijas Universitātes Ma-temātikas un informātikas fakultātes pētnieku Ilmāru Poikānu. Ceturt-dien, 13. maijā viņš atzinis, ka ir Neo un ieguvis datus no VID EDS; policija ceturtdienas pēcpusdienā nolēma viņu atbrīvot.

Trešdien, 12. maijā atklātībā pa-rādījās ziņa par iespējamo Neo, kurš kopš šī gada februāra regulāri bija publiskojis no VID sistēmas iegūtus datus par valsts iestāžu un uzņēmu-mu finanšu datiem, aizturēšanu. Tad nāca klajā ziņas par kratīšanu Latvijas TV raidījuma de facto žurnālistes Ilze Naglas dzīvoklī, kas sabiedrībā ne-kavējoties radīja sašutumu un pārme-tumus Ekonomikas policijai par žur-nālistu tiesību pārkāpšanu, mēģinot atklāt žurnālista informācijas avotus. Ekonomikas policija žurnālistes mājās kratīšanu veikusi, uzskatot, ka viņai ir informācija par Neo. Policija izņēmu-si žurnālistes privāto datoru un citus datu nesējus.

Pazīstamā žurnāliste Elita Veide-mane medijiem atzina, ka I. Naglas dzīvokļa kratīšana ir rupja un neat-taisnojama policistu rīcība: „Šādas represīvas metodes var izmantot tikai autoritārā valstī, jo viņa ir žurnāliste ar saviem informācijas avotiem, kas ir neaizskarami. Viņai šajā lietā ir lie-cinieces statuss, bet tas, ka liecinieku

padara par noziedznieku, ir kaut kas neredzēts. Tā ir nelietība un noziedzī-ga rīcība no policijas puses. [...] Tas, ko Neo atklāja par valdošajiem īpatņiem, parādīja, kāpēc pie mums ir krīze, jo tās milzu prēmijas un piemaksas, kas gadu gaitā izmaksātas valsts iestādēs, liecina tikai vienu – šī ir īsta ierāvē-ju valsts. [...] Jā, Neo ir varonis, kurš izmisuma mākts un ar Robina Huda pašaizliedzību mēģināja sabiedrībai parādīt īstenību un to, kas notiek val-stī. Es viņu uzskatu nevis par vainīgo, bet par cietušo, un, lai arī cik mums ir stulbi likumi, es viņu attaisnotu un esmu gatava aizstāvēt šo varoni.“

Ceturtdien, 13. maijā Ilmāra Poi-kāna aizstāvībai pie Ministru Kabine-ta ēkas Brīvības ielā bija pulcējušies aptuveni 40 protestētāji, kuri tur uz-turējās aptuveni stundu. Notikumiem sekoja apmēram 10 policistu.

Gājēju ietve ap Ministru Kabineta ēkas kāpnēm bija klāta ar dažādiem uzrakstiem un attēliem. Piemēram: Brīvību presei!, Par atklātu sabiedrī-bu! Neo mīt katrā no mums! Protesta akcijai beidzoties, 30 sētnieki nomaz-gāja aprakstīto ietvi. Pie protestētā-jiem neiznāca neviens no valdības pār-stāvjiem.

Pēcpusdienā pie prokuratūras pul-cējās protestētāji, aptuveni 40 lielāko-ties gados jauni cilvēki, daļai no tiem bija aizbāztas mutes, un viņi bija krek-liņos ar uzrakstu Neo – mūsu izvēle.

Notiekošo vēroja policisti divās Valsts policijas un vienā Rīgas pašval-

Turpinājums 3. lpp.

2. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 19. maijā

Sestdien, 15. maijā Adelaides Tālavas ma-zajā zālē ALB Laima aicināja speciālistus pa-stāstīt, kā labāk nodro-šināt savu finansiālo stā-vokli vecumdienās.

G. Trenvits (Trenwith) no valsts iestādes Centrelink pastāstīja, kā pen-sija mainās, atkarībā no katra indivīda apstākļiem. Arī, ja paliek nespējīgs vairs dzīvot savās mājās un jāiet kādā aprūpes iestādē, tomēr ir svarīgi, ka turpina saņemt pensiju tā, lai apmieri-

nātu savas vajadzības v e c u m -dienās bez r ū p ē m . Viņš arī pastāst īja par vairā-ku veidu a p r ū p e s iestādēm, un kā tās ie spa idos

pensiju.Fi na nšu

padomdevējs J. Barats (Barrat) arī pastāstīja un m u d i n ā j a , ka jau laicī-gi šīs lietas j ā p ā r r u n ā ar ģimeni, draugiem tā, lai būtu visas finanses kār-tībā, un tas radīs mieru gan pensionā-riem, gan viņu ģimenēm.

Ap 30 klausītāju bija atnākuši, un īpaši bija liels prieks redzēt, ka vairā-kas ģimenes vecāki ar saviem bērniem atnāca uz šo semināru. Bija daudz jau-tājumu, kā arī izdalīja attiecīgu infor-mācijas materiālu, un daži pat lūdza atkārtot šāda veida semināru, jo sakā-mais bija derīgs un reāls.

M. PuķīteALB Laimas aprūpētāju vadītāja

Laikrakstam „Latvietis“

nelielā loterijā izlozējot Latvijas ra-žojumus. Paldies kameras valdei – it sevišķi dāmām – par veiksmīgi sarī-kotām pusdienām.

Ilmārs LūsisLaikrakstam „Latvietis“

Saulainās, bet vēsās piektdienas, 14. maija pēcpusdienā ap pussimts viesu, ieskaitot ciemiņus no Melburnas, pulcē-jās Adelaides Latviešu namā, lai piedalītos Lat-

viešu Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras rīkotās pusdienās, lai atzī-mētu Kameras 16 gadu darbību. Vie-sus sagaidīja viceprezidents Ilmārs Lūsis, piedāvājot glāzi šampanieša, kam sekoja prezidenta Dr. Valda To-maņa aicinājums viesiem sēsties pie skaisti klātā galda. Savā apsveikuma runā Dr. Tomanis pakavējās pie Ka-meras sākuma, norādīdams, ka pirms 16 gadiem mums, latviešiem Austrā-lijā, bija savas kultūras un politiskās pārstāvniecības, bet nebija saimniecis-kās. Tikko no komunisma jūga atbrī-votai Latvijai visvairāk bija vajadzī-ga tieši šī, ekonomiskās attīstības un tirdzniecības sakaru veidotāja orga-nizācija. Kameras darbības mērķi bija sakritīgi ar vietējās pavalsts eksporta ambīcijām, un internacionālās kameru savienības (CITCSA) atbalsts savu-kārt daudz palīdzēja jaunās latviešu Kameras darbības uzsākšanai. Ar lep-numu varam atzīmēt, ka gadskārtējais caurmēra eksports no Austrālijas uz Latviju ir ap $3-4 miljoni. Tāpat im-ports sniedzās miljonos. Par to esam saņēmuši gan Austrālijas, gan Latvijas valdību atzinības.

Līdztekus Kamera ik gadus ir rīkojusi seminārus Latvijā, veido-jot un kopjot kā tirdzniecības, tā arī kultūras sakarus. Arī šogad 6. jūlijā plkst. 16.00 LTRK telpās 35 Kr. Val-demāra ielā Rīgā rīkosim 16. biznesa tikšanos. Programmā par tūrismu ru-nās goda konsuls A. Gārša, stāstot par Kērnsu. Savukārt K. Kasparsons referēs par studiju un imigrācijas ie-spējām. Noslēgumā V. Tomanis vadīs Austrālijas vīnu degustāciju. Jāpiezī-mē, ka pašreiz ceļā uz Rīgas veikaliem ir tilpnis ar Ross vīniem (Barossa), kas papildinās jau Rīgā esošo Austrālijas vīnu klāstu. Savā runā Dr. Tomanis pateicās ilggadīgam prezidentam Il-māram Lūsim, kurš pēc piecpadsmit gadu kalpošanas nodeva prezidentūru pagājušā pilnsapulcē Valdim Toma-nim.

Pēc garšīgās maltītes, ko bija sa-gatavojusi saimniece Gunta Rudzīte, viesu runātājs senators Korijs Ber-nardī (Cory Bernardi) interesantā stāstījumā pakavējās kā pie savām sporta gaitām, tā arī kā finansista un visbeidzot politiķa gaitām. Senators ir gados pajauns, bet ar plašu pieredzi, ko guvis gan daudz ceļojot, gan kā sa-vas partijas piederīgais jau no jaunekļa gadiem. Runa bija interesanta un guva klausītāju nedalītu atsaucību. Kā pa-teicību Dr. Tomanis senatoram pasnie-dza grāmatu par Latviju.

Pusdienas noslēdzās ar kafiju, un

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2010. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Tirdzniecības kameras pusdienas16 darbības gadi

LTRKA prezidents Dr. Valdis Tomanis pasniedz grāmatu par Latviju senato-ram Korijam Bernardī.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Senators Korijs Bernardī runā.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Seminārs AdelaidēNodrošināt savu pensiju vecumdienās

Margota Puķīte un J. Ba-rats.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

G. Trenvits.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Trešdien, 2010. gada 19. maijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp

Sveicināti, lasītāji!Latvijas preses li-

kums aizsargā žurnālis-tu informācijas avotus. Likums nav tik spēcīgs, kā ASV likumi par pre-ses brīvību, bet tomēr

neļauj vienkāršā veidā savākt žurnā-lista darba materiālus, no kuriem tad ir iespējams atšifrēt kontaktus. Bet tā tas ir noticis.

Pilsoniskās savienības atbalstītais ģenerālprokurors Maizītis ir prom no sava amata, un kopš 11. maija ģene-rālprokurora vietas izpildītājs ir Ar-vīds Kalniņš. (Kaut gan vēl šodien, 18. maijā, Latvijas Republikas proku-ratūras tīmekļa vietne http://www.lrp.gov.lv paziņo, ka Jānis Maizītis ir jop-rojām ģenerālprokurors).

Vai tā ir tikai sagadīšanās, ka tie-ši 11. maija vēlā vakarā, bez tiesas sankcijas, tikai ar prokurora atļauju (kā apgalvoja Valsts policijas priekš-nieks Valdis Voins LTV raidījumā 100. pants) trīs vīrieši divas stundas pārmeklēja žurnālistes dzīvokli? Kad žurnāliste viena pati bija ieradusies mājās un atslēdza dzīvokļa durvis, tad svešais vīrietis pienācis klāt, iebāzis kāju durvju spraugā, un tikai tad parā-dījis savu policista apliecību.

Atcerēsimies, ka šī nav pirmā rei-ze, kad neatkarīgās Latvijas valsts vara ir netaisnīgi vērsusies pret ne-ērtiem žurnālistiem. Žurnalistei Ilzei Jaunalksnei 2008. gadā piesprieda 100 000 latu morālu kompensāciju no valsts VID un Finanšu ministrijas par viņas telefonsarunu nelikumīgu noklausīšanos un publicēšanu. Pēc pārsūdzības, kompensāciju samazinā-ja uz 12 000 latiem. Vainīgie Finanšu policijas darbinieki saņēma arī naudas sodus.

Īsta demokrātija nav iespējama bez brīvi pieejamas informācijas. Latvijā tiek pieliktas lielas pūles, lai nebūtu šādas informācijas – nav pietiekama atklātība par mediju īpašniekiem, kas atļautu lasītājam/skatītājam labāk iz-vērtēt medijos pausto informāciju. (Jāpiemin, ka ir arī labs piemērs dia-sporas latviešu presē par tautas maldi-nāšanu īpašnieku jautājumā).

De facto ir viens no nedaudzajiem un redzamākajiem netīrumu atklājē-jiem, un tāpēc šis uzbrukums de facto ziņu avotu aizsardzībai ir jo sevišķi satraucošs.

GN

teikuši, ka, viņuprāt, Poikāns darījis visu pareizi, tāpēc viņi ir atnākuši to atbalstīt.

Poikānu jeb Neo atbalstīt bija at-nākuši arī pie Ministru kabineta ierī-

kotās telšu komūnas pārstāvji, turot plakātu krievu valodā Telšu pilsētiņas iemītnieki atbalsta Neo. Protestētāji skandēja: Brīvību Neo!, bet pa Kalpa-ka bulvāri braucošās automašīnas sig-nalizēja.

LNT rīta raidījumā 900 sekundes Valsts prezidents Valdis Zatlers tei-

ca, ka Neo aizturēšanas un Latvijas televīzijas žurnālistes Ilzes Naglas kratīšanas lietā savs vārds būtu jāsa-ka tiesībsargam Romānam Apsītim, kurš saistībā ar kratīšanu I. Naglas dzīvesvietā ierosināja pārbaudes lietu par iespējamu Satversmes 100. panta jeb vārda brīvības pārkāpumu. ∎

Sestdien, 15. maijā Korporāciju Kopa Ade-laidē (K!K!A!) atzīmēja 60 gadu pastāvēšanu. Ju-bileju ievadīja ar atklātu literāru pēcpusdienu Adelaides latviešu bied-

rības namā. K!K!A! seniors Dr. Aldis Putniņš atgādināja ka, līdzīgi kā dau-dzos citos mītņu zemju centros, neil-gi pēc ieceļošanas korporācijas biedri Adelaidē drīz dibināja vietējo korporā-ciju kopu, kas darbojās kā jumta orga-nizācija, veicinot sadarbību un kopējo interešu sekmēšanu dažādu korporā-ciju biedru starpā. 1950. g. 25. jūnijā seši korporanti vienojās par vajadzību dibināt korporāciju kopu un jau nā-kamajā mēnesī, piedaloties 24 korpo-rantiem, statūti tika pieņemti. Biedru skaits pieauga un 70tos gados bija ap-tuveni 75 biedri. Kaut Latvijas neatka-rības laikos uzņemtie korporanti visi ir aizsaulē un daudzi jaunākie semestri ir pārcēlušies uz citām pilsētām un ze-mēm, tomēr jauni biedri turpina nākt klāt. Viens tāds ir korporācijas Latvia biedrs Mārtiņš Medenis, kas bija lite-rārās pēcpusdienas referents.

Mārtiņš studē mediju zinības (Ba-chelor of Media) Adelaides universi-tātē un ir piedalījies vairākās latviešu folkmūzikas grupās, to starpā Bārdas tiesa, Kalnu kalpi un Zigrīdas kalpi. Būdams vispusīgs mūziķis, kurš spē-lē vairākus latviešu tautas instrumen-

tus, viņa referāts bija itin interesants, jo Mārtiņš ne tikai runāja par latviešu tautas mūziku, bet arī meistarīgi de-monstrēja vairākus instrumentus, kā piemēram, dūdas, varganu un Latgalē raksturīgo spārnveida kokli. Pēdējo viņš spēlēja referāta beigās, pavadot dziesmu sava vectēva Madonas izloks-nē. Klausītāji ļoti atzinīgi novērtēja Mārtiņa referātu. Draudzīgas pārrunas turpinājās pie vīna glāzes un pīrāgiem. Vēlāk vakarā K!K!A! biedri rīkoja ap-vienotu maijkomeršu un dibināšanas komeršu, kur viesu un apsveicēju vidū bija igauņu korporācijas pārstāvji un Korporāciju Kopas Melburnā seniors Kārlis Kasparsons.

Aldis PutniņšLaikrakstam „Latvietis“

Jautrāpāra60gadujubilejas

Dejupēcpusdiena

š.g.5.jūnijā,plkst.15.00

SidnejasLatviešunamā

PēcuzvedumaSaviesīgsvakarsarpiecdesmitogadutēmu

plkst19.30,BurwoodFuncHonCentreBiļetesuzsaviesīgovakarunevarēspirktuzvedumadienā.Tāsirjāiegādājas

līdz27.maijamnoAldaLiepiņa(Tel:0402639070)vai

noIvetasRones(Tel:0294384653).

ĪpašigaidīsimvisusbijušosJautrāpāradejotājus!

IvetaunJuris

Korporāciju Kopai Adelaidē 60Literārā pēcpusdiena par latviešu folkmūzikas instrumentiem

Mārtiņš Medenis demonstrē varganu.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Uzbrukums preses brīvībaiTurpinājums no 1. lpp

Redakcijā


Lasītājas vēstule

Šajā gadā, kad tik daudzas Austrālijas lat-viešu organizācijas svin savas 60 gadu jubilejas, svētdien 16. maijā Sid-nejā nācās svinēt jubile-ju vairāk tādai kā idejai

un ilgu gadu sarīkojumu un sanāksmju virknei nekā tiešai organizācijai, pro-ti, Sidnejas Latviešu literāriem vaka-riem.

Ideja par literāru sarīkojumu ne-pieciešamību Sidnejas un apkārtnes latviešiem bija dzimusi 1949. g. 18. no-vembra aktā, satiekoties Literāro va-karu ilggadīgam vadītājam Spodrim Klauvertam un to pirmajam referen-tam Alfredam Siļķēnam, un toreiz, tāpat kā tagad, referāta temats bija Kārlis Skalbe.

Apmēram 40 klausītājiem Alfreds Siļķēns īsi pastāstīja par Kārļa Skalbes dzīvi, preses un arī nacionālpolitisko darbību, raksturojot viņa darbus kā „cilvēciskus”, kur starp dzejām var at-rast ne tikai skumjas un patriotiskas, bet arī satīriskas dzejas, kas visas to-mēr pamāca. Viņš ieteica, ka katram šīs dienas sabiedriskam darbiniekam un politiķim vēlreiz derētu pārlasīt Sk-albes dzeju! Bet, tā kā šī jau esot trešā reize, kad viņš referējot par Skalbi, tad labāk lai runā paša dzejnieka vārdi. Sekoja 32 K. Skalbes dzejas lasīju-mi un dziesmu atskaņojumi, kas bija, vairāk vai mazāk, sakārtoti secībā no 1896. gada līdz 1945. gadam. Dzeju lasīja ilggadējie Literāro vakaru da-lībnieki Lija Veikina, Vaira Zemīte un Kārlis Gulbergs, kā arī Pēteris Kļaviņš. Daudzi darbi bija labi pazīs-tami, pacilājoši, bet vislielāko publi-kas atsaucību izpelnījās Lijas Veikinas lasītais Buļļu krodzinieka sievasmātes radu raksti.

Sarīkojuma otrajā daļā Alfreds Siļķēns sīkāk pastāstīja par Literā-ro vakaru vēsturi – kā pierunāts lasīt pirmo referātu 1950. g. 22. aprīlī Cen-trālhallē, kur pašiem rīkotājiem bijis

jāsamet īres nauda, jo, kaut skaitījušies Labdarības biedrības paspārnē, bied-rība par varbūtēju iztrūkumu atteiku-sies galvot. Literārie vakari ātri vien kļuvuši populāri; ar bagātu un raibu literāru un muzikālu programmu, kasē sava summiņa sākusi iekrāties, un bi-jis iespējams pārcelties uz ērtākām tel-pām Kurlmēmo biedrības zālē, kur arī teātrnieki bija sev atraduši mājas vietu izrādēm. Tikai teātrim dekorācijām trūkusi nauda! Ko darīt – aizņemties no literātiem. Vēl vienkāršāk, ja apvie-nojas, – un tā rodas Sidnejas Latvie-šu teātra Literārā sekcija, kas turpina darboties līdz 1994. gadam. Tad tā pārtop par Sidnejas Latviešu biedrības valodas pulciņu, ar lielāku uzsvaru uz valodas un pareizrakstības tēmām, bet vēlāk atkal uz literāriem darbiem un nozīmīgām rakstnieku atcerēm.

Sidnejas latviešu Literārie vakari ir plaši pazīstami tāpat kā agrākais, tā sauktais literārais simts, kas regulā-ri, dažu gad pat reiz mēnesī, pulcējās latviešu namā uz referātiem, dzejas un mūzikas priekšnesumiem un drāmas iestudējumiem. Nez vai būs vēl otra tāda vienība, kas savos 60 pastāvēša-nas gados publikas priekšā būs cēlusi 482 dažādus sarīkojumus – kur nu vēl

literārus sarīkojumus. Un no Literā-riem vakariem izauga idejas par tā-diem pasākumiem kā Kultūras dienām un Rakstnieku dienām!

Visvairāk referātu Literāros va-karos ir lasījis Spodris Klauverts (59), un visvairāk reižu darbus lasījusi Lija Gailīte (80); aiz viņiem nāk simtiem citu referentu, lasītāju, aktieru un mū-ziķu. Bet visilgāk no visiem ir noturē-jies Alfreds Siļķēns, kurš bija klāt, kad Literāriem vakariem šūpuli kāra, kurš visus gadus ir palīdzējis pie to rīkoša-nas un izpildīšanas un kurš pēdējos 16 gadus tos ar stingru roku ir vadījis. Par to viņam ar saldumiem, dzērieniem un ziediem pateicās Sidnejas Latviešu biedrība un Sidnejas Latviešu teātris.

Ar šo – savu trešo – referātu par savu iemīļoto dzejnieku Skalbi, Fredis atkāpās no vadītāja lomas, bet tā kā Literāriem vakariem nekad nav bijuši ne savi biedri, ne ievēlētas valdes vai valdes priekšnieki, bet tikai darbīgi ļaudis, kas mīl latviešu valodu un li-teratūru, tad esmu drošs, ka viņu vēl redzēsim un dzirdēsim Sidnejas Lat-viešu Literāros vakaros, lai kādi tie nākotnē izveidotos.

Jānis Čečiņš Laikrakstam „Latvietis“

Kārlis Skalbe – viņa dzeja un darbiSidnejas Latviešu biedrības valodas un literārā pulciņa jubilejas sarīkojumsSidnejas latviešu literāro vakaru 60 gadi

No kreisās: Kārlis Gulbergs, Rūdolfs Nemme, Vaira Zemīte, Lija Veikina, Pēte-ris Kļaviņš un Alfreds Siļķēns.

FOTO

Ines

e R

one

„Paliec sveika, Brisbane!“Bijušais sidnejietis pārceļas uz Volongongu

Lai atzīmētu savu atvadīšanos no Brisbanes, Uldis Siliņš sestdien, 15. maijā tikās ar tautiešiem, un uzstājās Brisbanes Latviešu namā ar šo to dzir-dētu, šo to jaunu, bet viss ar humora caurausts. Aktieris, dramaturgs, žur-nālists, publicists, autors, Triju zvaig-žņu ordeņa virsnieks pārceļas uz Vo-longongu. ∎

Uldis Siliņš un Biruta Ancāne.

Valodas paklupieni turpinās...

Avīzē „Latvietis“ Nr89, rakstītājs „J.D.“ atkārtoti kļūdās, sajaucot tautību ar pilsonību (pavalstniecību). Par lat-vieti piedzimst, par pilsoni kļūst! Tau-tību mainīt nevar – pilsonību var mai-nīt pēc vajadzības. Latvietis it mūžīgs!

Elga Rodze-ĶīseleLaikrakstam „Latvietis“FO

TO P

ēter

is B

ernh

ards


Šī gada beigās no 26. līdz 31. de-cembrim Melburnā notiks Austrālijas latviešu 53. Kultūras dienas. Melbur-nas latviešu nama saimnieki veic daž-dažādus uzlabošanas darbus, gaidot svētku ciemiņus, un svētku rīkotāji mērķtiecīgi strādā pie programmas veidošanas.

KD rīkotāju saimē ir ļoti daudz darbinieku, kurus visus nepieminēs šajā rakstā, bet ar kuriem laika gaitā varēs iepazīties. Rīkotāju darbinieku pulku veidojot, ir smelts gan no piere-dzējušiem sabiedrības darbiniekiem, gan no tādiem, kuriem ir mundrinā-jums iedzīvoties pirmo reizi sabied-riskā darbā. Vairāki līdzdarbinieki ir piesaistīti arī no Latvijas iebraucēju saimes. Ir pārstāvētas trīs paaudzes, bet īpaša vērība pievērsta jaunāko pa-audžu pārstāvju piesaistīšanai, kurām

būs arvien lielāka atbildība par Kultū-ras dienu, kā arī sabiedrības, nākotnes virzienu.

Kultūras dienu kodola komitejā ir Anita Andersone (priekšsēde), Anda Banikosa (Banikos) (priekšsēdes viet-niece), Ivars Neiburgs un Bite Švolma-ne (sekretāri), Pēteris Daliņš un Linda Klūkasa (Clucas) (kasieri), Jāna An-dersone (jauniešu pārstāve) un Kārlis Kasparsons (Melburnas latviešu nama pārstāvis). Paplašinātā komitejā ir: Māc. Māra Saulīte (Dievkalpojums), Ilze Upmale-Grīna (Green) (Māks-las izstāde: Zilā ota), Anda Banikosa (Mākslas izstāde: Austrālijas latvietis [portretu konkurss]), Anita Anderso-ne (Mākslas izstāde: Tekstilmāksla no Latvijas), Iveta Samule (Atklāšana), Linda Graudiņa (Svētku pieņemša-na), Lija Bērziņa (Atklāšanas balle),

Judīte Šmita (Teātris), Valda Jefimova (Brīvdabas svētki), Jāna Andersone (Muzikālie vakari), Kalvis Jaunalks-nis (Tautas dejas ar saviesīgu vakaru), Jolanta Lārmane (Kora koncerts ar sa-dziedāšanas vakaru), Marks Bormanis (sporta draudzības spēles), Ēro (Eero) Pūpēdis (Raibā pēcpusdiena) un Kari-na Padoma (Noslēguma balle).

Ir vēl pulka citu darbinieku, un arī komitejas locekļi, kuri uzņēmušies citas atbildības, to starpā Anda Ba-nikosa, kura ir mākslas izstāžu koor-dinatore un atbildīga par KD notiku-mu vispārējo māksliniecisko iekārtu, Bite Švolmane, kura kārto suvenīrus un informācijas galdu KD laikā, Gita Meiere-Nestecka, kura sastāda prog-rammas grāmatu, Sintija Kaņepe, kura

Melburnieši pošas Kultūras dienām!Rīkotāju saimē triju paaudžu pārstāvji

KD darbinieki ar ģimenēm un labvēļiem ievadīja kultūras svētku gadu ar saviesīgu pēcpusdienu KD vadītājas Anitas Andersones mājās. Daļa viesību dalībnieki ir redzami šajā bildē.No kreisās stāvot: Roberts Jefimovs, Jānis Kains, Ieva Kaina, Greims Andersons (Graham Anderson), Daina Leitmane, Gunta Koldvela (Caldwell), Andris Švolmanis, Karina Padoma, Daina Jefimova, Valda Jefimova, Pēteris Daliņš, Gita Meiere-Nestecka, Petras Nesteckis, Maikls Klūkas (Michael Clucas).Otrā rinda: Lija Andersone, Kristīne Daliņa ar Matīsu Daliņu, Anita Andersone, Bite Švolmane, Linda Klūkasa (Clu-cas), Evelīna Nestecka, Emīlija Nestecka, Kalvis Švolmanis.Priekšā: Jāna Andersone, Analīse Daliņa, Natālija Klūkasa (Natalie Clucas), Lili Klūkasa (Lily Clucas), Kaspars Švol-manis.

FOTO

Vili

s Pad

oms



palīdz ar tulkošanas darbiem, Māra Piksona, kura risinās visus jautājumus saistītus ar ziediem un Gunta Koldvela (Caldwell), kura vadīs brīvdabas kafej-nīcu. Ir arī vesela virkne citu palīgu, līdzstrādnieku un atbalstītāju, kuri nesavtīgi darbojas svētku veidošanā, atbalstot atsevišķo sarīkojumu vai pro-jekta vadītājus.

Par Kultūras dienu programmu un par rīkotāju iecerēm rakstīsim tuvākā nākotnē.

Anita AndersoneAL53.KD rīcības komitejas vārdā

Jaunatnes darbu konkursa Trešā atmoda Latvijā nobeiguma sarīko-jums 7. maijā Eiropas Padomes (EP) Informācijas biroja telpās Rīgā it kā apvienojās ar 1990. g. 4. maija 20 gadu atceres svētkiem. Latvijā daudzināja pusgadsimta lolotā sapņa piepildīju-mu: brīvība – augstākā vērtība!

Konkursa nobeiguma sarīkojumā bija pulcējušies labāko darbu autori un viņu skolu vēstures skolotāji. Apsvei-cēju runās izskanēja pārliecība, ka, ja vajadzētu, arī šodienas jaunatne ietu uz barikādēm. Nav šaubu! Tikai pavīd jautājums – par ko īsti un kā?

DV 2010 vēstures konferencē Bēr-zainē, Freiburgā no 11. līdz 14. jūni-jam turpinās apskatīt konkursa tema-tiku. To ietvers Notikumu hronikas 1981 –1991 secībā. Sāks ar 1981. g., kad trimdā gandrīz visiem bija sapro-tams, ka sakari ar tautu Latvijā ir ne-pieciešami un vajadzīgi abām latviešu tautas daļām – dzimtenē un trimdā. Tie izveidojami galvenokārt tūristiem, privāti apmeklējot Latviju un nodibi-not kontaktus ar saviem radiem, drau-giem un privātām personām.

Toreiz šos labos nodomus šķēr-soja mūsu pašu bāleliņi no Kultūras Sakaru Komitejas (KSK). Daži tautie-ši vēl joprojām savās atmiņās jūsmo, cik noderīgi bijuši šie atļautie oficiālie sakari. Taču pārlapojot 1981. g. Strau-mēnos, Anglijā 5. VLJK piezīmes, nepaiet secen Viļņa Zaļkalna Sensa-cionālie atklājumi: „Spēlēties ar KSK, resp., čeku ir tīra pārgalvība, jo KSK atbildīgie darbinieki bez izņēmuma ir profesionāli izglītoti un trenēti speciā-listi, kamēr trimdinieki ar retiem izņē-mumiem šais jautājumos ir amatieri.

Katram trimdiniekam, kurš to-mēr jūtas spiests uzņemt kontaktus ar KSK, jāapzinās, ka tam ir darīša-na ar čeku un nevis ar kādu kultūras veicināšanas iestādi. KSK un Rīgas Vasaras kursi primārais mērķis nav nest mums tīro latvisko kultūru, resp., iemācīt mums pareizāku latviešu va-lodu, bet esošo un topošo sabiedrisko darbinieku personības un rakstura iz-pēte un izvērtēšana, kā arī kandidātu atlasīšana tālākam, čekas nolūkam vēl noderīgākam uzdevumam.“

Pēc 5. VLJK visas latviešu Jau-natnes apvienības solidarizējās ar Lat-vijas pretestības kustības cīnītājiem, pieprasot viņu atbrīvošanu. Notika protestu demonstrācijas, un jaunieši piedalījās Solidaritātes sardzēs. ELJA izdeva īpašu Cilvēku tiesības. Apskats.

Arī Latvijā bija pamanāmi at-modas pirmsākumi. Bet tad nāca 1983. gada 6. janvāra rīts, kad ap 50 dzīvokļos visā Latvijā notika čekas organizētas kratīšanas. Pēc PBLA Informācijas vadītāja Jūlija Kadeļa domām, tas bija mēģinājums atrast kopsakarības ar Gaismas Akcijas, Lat-vijas Neatkarības kustības (LNK) un Folkloras kustības cilvēkiem un līdz ar to sagraut plašas pretestības kustības organizēšanos Latvijā. Taču apcietinā-to cilvēku fotogrāfijas un dzīves stāsti ar Gaismas Akcijas tiešo līdzdalību tika publicēti gandrīz vai visās Rie-tumu valstīs. No publicitātes viedokļa 1983. gada 6. janvāris Latvijas prob-lēmu pacelšanai starptautiskā līmenī bija ļoti nozīmīgs datums.

Sekoja prāvas, kuras beidzās ar Gunāra Astras pravietojumu: „Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs.“ –

Zinām, ka atnāca brīvība, bet ļaunais murgs tomēr neizgaisa, jo viss izrā-dījās daudz sarežģītāk, nekā sākumā šķita. Par to rakstniece Anda Līce jau 2001. g. 2. augustā Literatūra un Māks-la rakstīja: „ Jau labu laiku man nedod mieru sajūta, ka mūsu neatkarībai tā-pat kā pagrīdnieku koferim ir dubults vai pat trīskāršs dibens, Padomju no-menklatūra un drošības struktūras ne-atkarību, izrādās, bija gaidījušas tikpat stipri kā disidenti, politiski represētie un tie, kam brīvība asinīs bija vēl pali-kusi no pirmās brīvvalsts. Visi gaidīja, tikai iemesli un mērķi bija atšķirīgi.“

Lūk, vēl daudz neatbildētu jautā-jumu! Skolas un studējošai jaunatnei ir tiesības uzzināt, kādēļ mēs esam nonākuši grūtībās un kas mums kopēji darāms, lai tās pārvarētu. Tūkstošiem latviešu dodas uz ārvalstīm un nav zināms, vai un cik atgriezīsies. Taču Svēts mantojums un atbildība prasa vēlamo skaidrību, jo liekas, ka daļa no šodienas vidējās paaudzes šobrīd dzīvo uz vecākās un jaunās paaudzes rēķina.

Imants BalodisLaikrakstam „Latvietis“

Un tad atnāca brīvība...Tuvojas vēstures konference „DV 2010“

Vilnis Zaļkalns un Valters Nollendorfs 2001. gadā Raiņa muzejā.

FOTO

Iman

ts B

alod

is

AL 53. Kultūras dienasGatavojieties modes skatei ar „salsa“ piegaršu!

Sestdien, 5. jūnijā pulksten 16.00 Melburnas Latviešu nama mazajā zālē notiks Salsa modes skate par labu Austrālijas latviešu 53. Kultūras die-nām. Kultūras dienu noslēguma ballei būs salsa virstēma, un ar šo sarīkoju-mu ceram Jūs iekārdināt ar aizraujo-šo salsa mūzikas ritmu un krāšņiem modes tērpiem, lai jūs sāktu iejusties Vecgada vakara balles noskaņojumā. Šim nolūkam esam izdomājuši uzrīkot modes skati ar salsa piegaršu!

Esam uzlūguši Loreala modes ska-tes (L’Oreal Fashion Parade) un citu ievērojamu modes skates daudzkārtējo

dalībnieci, izcilo modisti, Fool drēb-ju salona īpašnieci Rovenu Dūlanu (Rowena Doolan) izrādīt tērpus no sa-vas kolekcijas. Fool drēbes modes ska-tēs vienmēr izceļas ar savu krāšņumu un priecīgo noskaņojumu un ir piemē-rotas visiem vecumiem. Kungiem ir tā bauda palikt skatītājos!

Modes skatei ieejas cena būs $30 pieaugušiem, $20 pilnu laiku studē-jošiem un bērniem ieeja brīva. Cenā ieskaitīti atspirdzinājumi un uzkodas.

Lūdzu atbildēt Karinai Padomai (9809 2721), vai Dainai Leitmanei (9877 5413) līdz 1. jūnijam.

Melburnieši pošasTurpinājums no 5. lpp

Nekavējieties pieteikties, jo sēd-vietu skaits ierobežots!

Solam jautru pēcpusdienu un pa-teicamies jau uz priekšu par Jūsu at-balstu!

Karina PadomaAL53.KD Noslēguma balles rīkotāja


„Neo“ atklātsPoikāns: noziegumu neesmu pastrādājis!

Saistībā ar datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās dek-larēšanas sistēmas aizdomās turētais Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns atzinies, ka ir tas cilvēks, kurš caurumu sistēmā atklāja un par to vēlāk informēja de facto. Poikāns savā rīcībā noziedzīgas darbības nesaskata un 16. maijā intervijā LTV raidīju-mam de facto vairākkārt uzsver, ka datus publicējis cēlu mērķu labad – lai sabiedrība gūtu priekšstatu, cik vārdos solītā jostu savilkšana bijusi patiesa.

Vaicāts, ko par notikušu sacījuši tuvinieki, Poikāns atzina, ka „viņi ir pārsteigti, protams, no vienas puses ir tas, ka tas ir labi, ka cīnījos sabiedrības interesēs; no otras puses, noliku zem sitiena arī ģimeni, es ceru, ka tas viss beigsies laimīgi.“ „Godīgi sakot, esmu aizkustināts par atbalstu sabiedrībā. Jāatzīst vienu brīdi jau likās, ka sabied-rība ir neglābjama, bet tomēr izrādījās, ka viss ir kārtībā,“ uzskata Poikāns.

Poikāns stāsta, ka aizturēšana vi-ņam nav bijusi pārsteigums. Tas, ka tā agri vai vēlu notiks, bijis skaidrs, tikai neizprotami, kāpēc tieši tagad. Poi-kāns arī vairākkārt uzsver, ka atzinies tikai Neo veiktajās darbībās, taču vi-ņam pārmestos noziegumus nē.

„Tā kā es esmu visu darījis viens, tad es visu esmu darījis. Tas būtu? Viss, kas izskanējis. Tas būtu? Viss, kas ir izskanējis, to visu esmu darījis es. Viens pats? Viens pats. Un kur ir armija, par ko daudz runāts? Paskato-ties uz ielas, varbūt jau veidojas.“

„Es šodien saņēmu ziņu, ka ārzem-ju datorportālos, maigi sākot, ņirgājas

par tēmu, hacking Latvian style, un ar trīs rindiņām uzrakstīts, kā tas notiek. Protams, ka tur konkrētais pants nu ar baltiem diegiem pievilkts, es tur nere-dzu, ka es konkrēti esmu atbildīgs pēc tā panta. Es esmu atzinis visas darbī-bas, bet es neuzskatu, ka esmu veicis krimināli sodāmas darbības“.

„Vai es paņēmu EDS datus tā, ka VID nekas nepalika? VIDā dati ir? Ir. Tātad nekāda televizora paņemšana, ja to varētu salīdzināt ar televizora nofo-tografēšanu, tas jā, bet ne nozagšanu.“

Poikāns arī atzīst, ka savā ziņā uz šādu rīcību viņu motivējis pats Valsts Ieņēmumu dienests. Caurums atklāts jau pagājušā gada vasarā, un masveida pieslēgšanās notikusi krietni vēlāk.

„Tad, kad es redzēju, konstatē-ju, ka caurums beidzot ir atklāts pēc tiem trim mēnešiem, man izskatījās, ka VID to cenšas noklusēt. Rezultātā es pieņēmu lēmumu to darīt zināmu, jo savādāk neviens netiktu sodīts. Lai gan, ja paskatās tagad, tur jau tikai ar rājienu tiks cauri. [..] Godīgi sakot, būtu tā kā pareizi sodīt daudzus un dikti, jo tik daudzās vietās pieļautas kļūdas un paviršības, ka grūti komen-tēt. Neviens tā arī nav mācījies no tā!“

„Mani motīvi bija parādīt reālo situāciju, kas notiek ar algām valsts iestādes un valsts uzņēmumos, jo bija pieņemti lēmumu par jostu savilkša-nu, dažās vietās no tās jostu savilkša-nas cilvēkiem acis spiedās ārā, bet kā mēs redzējām bija vietas, kur kā dzī-voja trekni, tā turpina dzīvot. Es varu piebilst, man nekas pret to, ka cilvēki saņem lielas algas, jo profesionālim

ir jāsaņem liela alga, bet visam jābūt samērīgam, visai sistēmai ir jābūt tais-nīgai.“

Poikāns arī apgalvo, ka sistēmas caurumu izmantojis viens pats. Un smīkņā par izskanējušajām runām, ka viņa līdzzinātāja vai pat datu ie-gūšanas organizētāja bijusi žurnāliste Ilze Nagla. „Doma par konkrētu tēlu un nosaukumu dzima īsi pirms datu publiskošanas. Kā jau es teicu, nekad nevarēju iedomāties, ka datu noplūde varēja vilkties tik ilgi.“

Uz jautājumu, kāda ir Ilzes Naglas līdzdalība, Poikāns atbildēja, ka „kā žurnāliste de facto analizējot datus. Kā jau es teicu, es strādāju viens, ja gribi izdarīt kaut ko labi, dari to viens. [..] No vienas puses tas mani aizskar, jo tiek apšaubītas manas prāta spējas veikt kaut kādu līdzīgu operāciju, po-licija daudz ko domā, ko es varu zināt, ko viņi domā.“

Par saviem tālākajiem plāniem Poi-kāns pagaidām klusē. Taču neizslēdz, ka varētu turpināt sadarbību ar žurnā-listiem, palīdzot meklēt risinājumus, kā turpmāk aizsargāt žurnālistu avotus.

„Interesanta būs policijas tālā-kā darbība, kas noteikti arī noteikts Neo turpmāko rīcību. [..] Iespējams, ka man jāuztaisa risinājums žurnālis-tiem, kurš atradīsies ārpus Latvijas un kuram netiks tik vienkārši klāt Latvi-jas policija, lai žurnālisti varētu droši šifrēt un sazināties ar saviem avotiem. Ir bijusi tāda doma!“

Latvijas TV raidījums „De facto“Latvijas Televīzija


Golfs! Kas ir golfs? 30. gados kāds slavens latviešu profesors apzīmēja to par sliņķu spēli.

Tā arī Laimas vecīši latvie-šu izcelsmes dāmu (Speciālis-tu) vadībā mācījās spēlēt golfu. Iepazinās ar piederumiem, no-

teikumiem, un tā lieta iet vaļā: sit ar nūju pa bumbiņu, pa zāles kušķi, pa svaigu gaisu vai pat smilšainā vietā, atstājot palielāku bedrīti. Ir pat gadījumi, ka netrāpa bumbiņai un izvēdina tik gaisu. Tādos gadījumos iejaucās skolotāja un dod labus padomus. Piemēram, ar kreiso aci skatīties uz bumbiņu krēsliņā sišanas laikā. Ko dara otra acs (labā) – nestāsta? Kā neveicās, tā neveicās, tā viens vecītis atmet ar roku un, at-stājot putekļu mākoni, aiziet atpūsties. Kā nekā uzvaru gūst Jānītis, bet viņš jau spēlē un ripina bumbiņas.

Diena ir jauka un, neskatoties uz visām likstām, vecīšiem ir možs prāts.

Vitauts MengelsonsLaikrakstam „Latvietis“

Adelaides latvieši spēlē golfu15. aprīlī 2010

No kreisās: Maija Tomane, Silva Birzule, Vitauts Mengelsons, Māra Komitseva, Jānis Gravis.

FOTO

Bri

gita

Sig

ura


No 2010. gada 30. aprīļa līdz 6. jū-nijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē (K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā) ir skatāma pazīstamās bērnu grāmatu ilustrētājas Margari-tas Stārastes darbu izstāde.

Katrs no mums ir bijis bērns, katrs bērns pasauli ir mācījies no bilžu grā-matām. Šo izdevumu māksliniekiem ir nozīmīga vieta mūsu dzīvē, un Mar-garita Stāraste (arī Stāraste-Baravika) te minama īpaši. Kopš 1942. gada, kad Rīgā iespiestas viņas sacerētās un ilus-trētās grāmatas Balti tīri sniega vīri un Ziemas pasaka, ir pagājuši jau 68 gadi. Māksliniece kļuvusi par vienu no pazīstamākajām un mīlētākajām autorēm šajā jomā. Daudzās ģimenēs aug Stārastes cienītāju piektā paaudze, viņas grāmatās mācoties labestību, sa-ticību, cieņu pret dabu un darbu.

Margarita Stāraste dzimusi 1914. gadā, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā Vilhelma Purvīša Dabas-skatu glezniecības meistardarbnīcā (1933 – 1941), bet beigusi LMA Gra-fikas nodaļu (1952), ilustrējot Raiņa dzejas bērniem (diplomdarba vadī-tājs – Pēteris Upītis). Māksliniece ap-balvota ar Pastariņa prēmiju (1982), ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere (1999).

Pašlaik māksliniece vada savas dienas ģimenes lokā. Godinot viņas darba mūžu, izstāde iepazīstina ar Margaritu Stārasti – bērnu grāmatu mākslinieci, sniedzot ieskatu arī ci-tās viņas darbības jomās: glezniecībā un scenogrāfijā (ekspozīcijā iekļautas kostīmu, leļļu un dekorāciju skices au-

Veselu mēnesi – līdz maija vidum – Ivonnas Veihertes galerijā, Rīgā, Zigfrīda Annas Meiero-vica bulvārī 6, bija skatā-ma mākslinieces Dainas Dagnijas darbu izstāde

Parīzes gleznas un zelta kolāžas.Pagājušā gada maijā un jūnijā viņa

strādāja mākslinieku darbnīcās Parīzē Cité Internationale des Arts. Šo izstādi tātad var uzskatīt par atskaiti, ko tad Daina Dagnija paveikusi Francijas gal-vaspilsētā.

Tur, kā redzams, tapuši pieci liela formāta darbi, kas apvienoti vienā cik-lā un saucas Parīzes gleznas, katram darbam pievienojot kārtas skaitli. Par iedvesmas avotu māksliniecei ir kļu-vusi Parīzes Dievmātes katedrāle (No-tre Dame) un tās vitrāžas ar košajām krāsām un senlaicīgajiem rakstiem. Gleznu krāsu pielietojums atgādina katedrāles logu tīrās krāsas, kas arī pašai gleznotājai ir tuvas. Centrā ir aplis, ap kuru grupējas tēli. Aplis ir pasaules centrs, ap kuru griežas Dieva zemīte. Vienā darbā iecentrējas Diev-māte, citā plaukstas, kas uztveramas kā Dieva svētība, putni kā Dieva vēst-neša simboli. Protams, ir arī torņi kā šīs vēsts saņēmēji.

Blakus telpā izstādītas Dainas Dagnijas kolāžas, kas ir viņas daiļrades otrs atzars. Tās sasaucas ar gleznām. Daudzu šo kolāžu varoņi ir eņģeļi – Bizantijas eņģelis, Viduslaiku eņģelis. Citas kolāžas stāsta par mītiskiem tē-liem, tostarp divi darbi veltīti latviešu

tēmai – Laima – baltu dieviete un Prin-cese Zeltīte, kas atsauc atmiņā Annas Brigaderes pasaku lugu Sprīdītis.

Visi šie darbi ir klusinātos toņos un izraisa asociācijas ar zeltu (zelts ir Dieva gribas simbols, ikonās zel-ta fons apzīmē Dieva valstību). Bieži idejas atklāsmei izmantoti audumu oriģinālie raksti, kas kļūst par īpatnēju un vienlaikus tēmu raksturojošu fonu. Jāpiezīmē, ka pēdējā laika kolāžās ma-

zāk izmantota bižutērija, kas padara darbu krāšņāku, detaļās bagātāku, bet var aizsegt autores pamatdomu. Jaunā-kā kolāža, kas tapusi īsi pirms izstādes atklāšanas, ir Laima – baltu dieviete, kurā katra detaļa, katrs ornaments ir mērķtiecīgi pielietots.

Izstāde apliecina, ka Daina Dagni-ja ir savas daiļrades zenītā.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Māra Branča skatījumsDaiļrades zenītā

Daina Dagnija. „Laima – baltu dieviete“. 2010.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Ceļojums Margaritas Stārastes pasaku mežāIzstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzejā

Margarita Stāraste. „Zirneklis“. No grāmatiņas „Zīļuks“. 1961. Papīrs, akvarelis, guaša. Ģimenes īpašums.

FOTO

Nor

mun

ds B

rasl

iņš



Ir izskanējuši To-ronto Latviešu Koncer-tapvienības 51. sezonas koncerti. 2010. gada se-zonā Toronto Latviešu koncertapvienības valde rīkoja tikai divus pava-

sara koncertus, kas piedāvāja izcilus latviešu atskaņotājmākslinieku snie-gumus. Teiciens laba daudz nevajag attaisnoja iecerēto! Abi koncerti notika Toronto Universitātes Mūzikas fakul-tātes Valtera Hola (Walter Hall) zālē. Koncertprogrammās veiksmīgi atrasts līdzsvars starp atskaņotājmākslinieku un viņu piedāvātajām programmām, kuru starpā starp klasikas šedevriem ir izskanējuši Toronto līdz šim pavi-sam maz zināmi skaņdarbi.

Kā pirmais izskanēja 11. aprīlī, Latvijas Mūzikas Akadēmijas kla-vieru katedras docenta, pianista Jura Žvikova solo koncerts. Otrais kon-certs, kas notika 9. maijā, atbalstītāju Vijas Jomas un Dzidras Martinaitis gādībā, bija īpaši gaidīts. 34 gadu jau-nā pianiste Liene Circene un 35 gadu jaunā čelliste Kristīne Blaumane nav gluži svešas Toronto latviešu klasiskās mūzikas cienītāju publikai. Abas ir uzstājušās Glena Gūlda (Glenn Gould) studijā 40., 42. un 49. koncertapvienī-bas koncertos. Abu mākslinieču bio-grāfijās ietilpst uzstāšanās gan solo programmās, gan ar daudz un dažā-diem orķestriem un diriģentiem, kā arī pārbagātu koncertu klāstu ar citiem pasaules mūziķiem–instrumentālis-tiem. Abas mākslinieces ir uzstājušās ievērojamos starptautiskajos mūzikas festivālos un konkursos, un tagad ir neapšaubāmi vienas no spilgtākajām personībām Latvijas mūzikas pasaulē. Jā, Latvija ir mūziķu zeme! Grūti pat izsekot pasaules ceļiem, kur Latvijas mūziķi vien nav snieguši savu izcilo mākslu, plūkuši gan Beļģijas karalie-nes Elizabetes konkursa laurus, gan guvuši triumfālas uzvaras Marijas Kanalsas konkursā Barselonā. Čel-liste Kristīne Blaumane jau 22 gadu vecumā iekaroja Amsterdamas kamer-orķestra pirmā čellista vietu un tagad ir Londonas filharmonijas orķestra pirmais čells. Pianiste Liene Circene jau 17 gadu vecumā kļuvusi par Lielās balvas (Grand Prix) ieguvēju Marizas Šelānas pianistu konkursā Francijā un pēc tam vēl daudzos citos konkursos un koncertos, un abas ir saņēmušas Latvijas Lielo mūzikas balvu.

9. maija koncerta programma bija sakārtota tik pat kontrastaini un spilgti kā abu mākslinieču uzstāšanās. Dzir-dējām gan L. van Bēthovena variāci-jas par Pie vīriešiem, kuri mīlu juta (Ar Männern, welche Liebe fühlen) čellam un klavierēm, kas jau no pašas pirmās nots abos instrumentos radīja

īpaši smalku dialogu un pilnskanīgi bēthovenisko skaņu ar tās dinamiska-jām gradācijām un rakstura maiņām. Samuela Barbera trīsdaļīgā Sonāte klavierēm un čellam īpaši izcēlās ar tās dramatisko stāstu. Pianistes izvēr-stais klavieru pavadījums, neskatoties uz milzīgo dinamiku, ar māksliniecis-ku profesionalitāti neaizēnoja čellistes spēli, bet jo spilgti iekrāsoja visu ska-nējuma paleti. Īpaši skaisti izskanēja Kr. Blaumanes magnētiskais pieskā-riens stīgām un siltais tonis it kā caur medu izvilktajā lociņā Barbera sonā-tes Adagio daļā. Čellistes spēle apbū-ra ar emocionāli gudru atskaņojumu un dziļu, piesātinātu toni. Koncerta otrajā daļā dzirdējām divas variācijas čello solo izpildījumā un M. De Falla Populārā spāņu svīta (Suite populaire espagnole) čellam un klavierēm.

Pianistes Lienes Circenes uzstā-šanas kā vienmēr atstāja īpaši intere-santu un spilgtu iespaidu. Viņa ir ne tikai lieliska koncertpavadītāja, bet arī vienreizēja solo pianiste! Šī trauslā būtne ar koķetīgo un amizanto rakstu-ru, pilnībā pārvēršas, kad sajūt zem saviem pirkstiem klavieru taustiņus. Visa viņas būtība pārņem mūzikas tēlu no pirkstu galiem līdz sejas iz-teiksmei, kas spilgti jo spilgti izsaka skaņas izteiksmi. Ir fascinējoši vērot šādu priekšnesumu, lai gan tas arī nedaudz aizēno pašas mūzikas klau-sīšanos, taču katrs klausītājs izvēlās savu veidu, jo mūziku var klausīties arī ar aizvērtām acīm, iegrimstot savā personīgajā iztēlē. Lienes piedāvātā mūzika bija patiesa un dzīva. Viņas solo priekšnesumā koncerta pirmajā daļā dzirdējām Edgara Raginska Trīs latviešu tautas dziesmas klavierēm: Velc pelīte, Aijā, Ancīt un Circenīša Ziemassvētki. Jādomā, ka tas bija pir-matskaņojums Toronto. E. Raginskis ir viens no jaunākās paaudzes kom-ponistiem. 26 gadu jaunais kompo-nists Latvijā ir arī aktīvs koncertējošs pianists kamermūziķis. To arī varēja sadzirdēt Lienes Circenes priekšnesu-mā, kur tautas dziesmu apdares tika meistarīgi ievītas pianistiski sarežģī-tos un strauji mainīgos džeza ritmos, ko pianiste atskaņoja, it kā rotaļājo-ties, bez jebkādas tehnikas piepūles, skaņdarbiem piemītošajā ritmiskajā izsmalcinātībā un emocionāli trauslo noskaņu gammā. Koncerta otrajā daļā viņa atskaņota F. Šūberta 14. sonāti klavierēm la minorā Op. 143. D.784.

Sonāte kā vienreizējs piemērs skar F. Šūberta dzīves traģisko posmu. Dra-matisma piesātināta tā skan cauri vi-sām trim daļām. Šūberts mira 31 gada vecumā, pašā jaunrades spēku plauku-mā, savas dzīves neveiksmju nomākts, 1828. gadā. Sonāte la minorā tika komponēta 1823. gadā Vīnē. Kompo-

nists savu pēdējo dzīves gadu periodā atstāja apbrīnojami radošus pasaules šedevrus – kā episko Klejotājs (Wan-derer) Fantāzija klavierēm, Nepabeig-tā simfonija, vokālais cikls Skaistā dzirnavniece, kā arī visas viņa pēdē-jās klaviersonātes. Izcilais austriešu komponists, romantiķis ir 19. gs. solo dziesmas radītājs. Dziesmas melodija bija Šūberta instrumentālo skaņdarbu tematiskais pamats. Viņa sonātēs iz-mantotas tēmas no konkrētām dzies-mām, kā arī citi skaņdarbi, kas nav saistīti ar konkrētu dziesmu tēmām, kur iezaigojas viņa liriķa talants. Šū-berts bija dziesmas lakstīgala un gul-bis – tā par viņu rakstīja laikabiedri. Dziesmai Šūberta daiļradē bija tāda pati nozīme kā Baha fūgai vai sonātei Bēthovena daiļradē. Lirisms bija Šū-berta daiļrades pati būtība, tā diapa-zons no mīlas tēmas, prieka, skumju pilnām niansēm savijās ar klejojumu, vientulības un dabas tēmām līdz pat psiholoģisko iezīmju dramatismam ar tumsas un gaismas kontrastiem, no vilšanās uz cerību, no skumjām uz līksmību, no saspringti traģiskiem tē-

Īsta un patiesa mūzikaDivi pavasara koncerti Toronto

Liene Circene.

FOTO

And

rejs

Zel

tkal

ns

Kristīne Blaumane.

FOTO

And

rejs

Zel

tkal

ns



2009. gadā publicē-tā pētījumā* secināju, ka latviešu valoda par publiskās telpas domi-nējošo valodu vēl nav kļuvusi, un šis tapšanas

process ir ļoti lēns, kaut arī visi priekš-nosacījumi – valsts valodas statuss un likumdošana, valsts valodas politikas pamatnostādnes un programma, admi-nistratīvais aparāts, zinātniskais un pe-dagoģiskais nodrošinājums u. tml. – ir pietiekami, lai publiskajā telpā latviešu valodas kļūšana par dominējošo valo-du notiktu veiksmīgāk nekā pašlaik.

Veicot pētījumu, radās daudzi ie-teikumi, lai pašreizējā divvalodīgā sabiedrība pēc iespējas ātrāk kļūtu par vienvalodīgu sabiedrību latviešu valodā (ar daudzvalodību indivīda lī-menī). Pēc iespējas ātrāk to nepiecie-šams realizēt de facto, jo divvalodība nav mūžīga. Tā ir pārejas posms, kurā ne vienmēr notiek pāreja uz valstij vē-lamo valodu, resp., uz latviešu valodu Latvijā, bet divvalodībā iespējama arī pāreja uz krievu valodu. Par to liek bažīties valsts iedzīvotāju etniskās proporcijas, jo īpaši lielākajās pilsē-tās, Austrumu kaimiņvalsts aktivitātes Latvijas iekšpolitikā un krievu valodas regulārais lietojums publiskajā telpā.

Vienvalodība latviešu valodā pub-liskajā telpā ir būtisks nosacījums valsts stabilitātei un vienkopienas valsts attīstībai. Latvijai ar tās eko-nomisko kapacitāti ir vienīgā iespēja pastāvēt kā vienvalodīgai valstij, jo divvalodību oficiālajā jeb valsts līmenī var atļauties tikai ekonomiski labi at-tīstītas valstis, par kādu Latviju neva-ram uzskatīt. Vai tās nav sirēnu balsis, kuras, runājot par divu valsts valodu vēlamību un izredzēm Latvijā, ieaici-na valsti ekonomiskajā sabrukumā?

Pētījumā konstatēju arī to, ka at-tieksmei pret latviešu valodu saziņas situācijās gan privātajā uzņēmējdar-bībā, gan arī valsts iestādēs (retāk) ne vienmēr ir izšķiroša nozīme latviešu valodas izvēlē. Svarīgas ir indivīda priekšrocības, statuss u. tml. faktori, kad, piemēram, pamatnācijas darbinie-ki tiek norīkoti apmeklēt mazākumtau-tības valodas kursus, lai varētu turpi-nāt savu darbu Latvijā un kad cilvēki tiek diskriminēti par mazākumtautības valodas – krievu valodas – prasmju trūkumu. Latviešu valodas izvēles ie-spējas vajadzētu nodrošināt ar likum-došanas palīdzību un pretlikumīgos gadījumus – publiskot plašsaziņas lī-dzekļos un starptautiskos projektos.

Privātajā uzņēmējdarbībā, paš-valdībās, pat valsts augstskolās, kur reizēm docētāji atvainojas nekrievu tautību studentiem un lekciju vada krieviski, krievu valodas lietojums saziņā starp latviešiem un mazākum-

tautību cilvēkiem pašlaik – neatkarī-gas valsts jau divdesmitajā gadā – ir kā zāģis latviešu valodas attīstībai un ieguldītajiem līdzekļiem valsts valo-das apguvē un funkcionēšanā. Zāģis ir arī jauno krievu valodā runājošo imig-rantu necenšanās mācīties latviešu valodu un turpināšana atrasties kriev-valodīgajā telpā (tikai jau citā valstī). Imigrantiem būtu jādod iespēja sa-prast, ka viņi brauc uz valsti ar poten-ciāli vienvalodīgu sabiedrību. Tāpēc ir derīgi imigrantiem sākt dzīvi Latvijā ar latviešu valodas kursiem, nevis ar darbu. Piemēram, Francijas imigrāci-jas jautājuma risinājums liecina, ka, lai saņemtu darba atļauju, potenciā-lie imigranti vispirms savā līdzšinējā mītnes valstī veiksmīgi nokārto fran-ču valodas prasmes pārbaudījumus un tikai pēc tam dodas uz Franciju. Lai izveidotos vienvalodība publiskajā telpā, pirmkārt, būtu lietderīgi atri-sināt šo jautājumu labvēlīgi latviešu valodai. Otrkārt, veikt grozījumus ar LR Valsts valodas likumu saistītajos tiesību aktos, nepārprotami formulē-jot valsts valodas lietojumu privātajā uzņēmējdarbībā un pārējā publiskajā telpā. Tas tā ir darīts, piemēram, Kve-bekas provincē Kanādā saistībā ar an-gļu valodas ierobežojošu politiku un franču valodas kļūšanu par dominē-jošo valodu. Rezultāti likumdošanas grozījumiem ir pozitīvi un tūlītēji gan vēlamās valodas lietojumā un otras va-lodas nelietošanā publiskajā telpā.

Daudzu Latvijā dzīvojošo etnosu kopīgā valoda pašreiz ir krievu valoda. Tomēr, kā liecina prakse, multikultu-rālās valstīs ar divvalodību sabiedrības līmenī, kāda ir arī Latvija, veicinot ma-zākumtautību izvēli bez valsts valodas apguves apgūt mazākumtautību valo-das, ir tālredzīgi, un arī krievu valoda vairs nav obligāti pirmā vai otrā apgūtā valoda nekrievu mazākumtautībām.

Trešās Atmodas pieredze pamat-nācijas sadarbībā ar valstij lojālajiem mazākumtautību cilvēkiem, kuri nav maza iedzīvotāju daļa, ir patiesi vēr-tīga, lai veicinātu valsts cilvēku vie-notību. Tagad un turpmāk novērtējot un mērķtiecīgi iesaistot Latvijai lojālo mazākumtautību cilvēkus sabiedrības šķelšanas apturēšanā, piemēram, ie-saistot mazākumtautību inteliģences cilvēkus, kuri nepiekrīt tam, ka krievu valodā rakstošā prese bieži runā visu mazākumtautību vārdā, var izveidot veselu sabiedrību. Informatīvajai tel-pai šobrīd vēl vairāk nekā pagājušā gadsimta 90. gados ir tendence nošķir-ties vienai no otras. Sabiedrības drošī-bai un stabilitātei ir noderīgi izvērtēt krieviski raidošo un rakstošo plašsazi-ņas līdzekļu atbilstību LR Satversmei, Valsts valodas likumam, Radio un televīzijas likumam un citiem likum-

došanas dokumentiem, kuros ir runāts arī par lojalitāti valstij un valstiskajām vērtībām.

Tā kā Latvijas pētījumu statistikas dati kopš 90. gadu vidus nemainīgi rāda, ka tieši sievietes vēlas aktīvāk integrēties valstī, mazākumtautību jaunietēm paredzēta pasākumu vai projektu kopa ir tieši tas, kas veicinātu mazākumtautību integratīvo motivāci-ju un ar integrāciju sarežģīto situāciju padarītu vieglāku. Sieviešu vēlmi in-tegrēties, domāju, ka var attiecināt arī uz Latvijas jauno imigrantu sievietēm. Citu valstu pētījumos novērots, ka tieši sievietes pārsvarā nodod bērniem tieši prestižāko valodu vai valodas varian-tu, ignorējot pārējos.

Latviešu valodas pastāvēšanai jaunajā diasporā arī sieviešu loma ir noteicoša valodas saglabāšanā un pat atdzimšanā. Un, mērķtiecīgi strādājot ar sieviešu grupu, iespējas, ka latviešu valoda tiks nodota nākamajām paau-dzēm, ir lielas.

Daudz dzirdēts par cilvēktiesību pārkāpumiem, kuros Latvija valsts it kā būtu vainīga, pieprasot valsts va-lodas prasmi cittautiešiem. Toties maz runāts par gadījumiem, kad cilvēktie-sības pārkāptas, ja cittautietis valstī neapgūst valsts valodu un pats tādējā-di nogriež savas turpmākās izglītības un karjeras iespējas. Administratīvajai sistēmai, kas koordinē valodas politi-kas pasākumus, ir ļoti būtiska loma, lai palīdzētu cilvēkiem izvairīties no šāda veida cilvēktiesību pārkāpumiem un cittautieši patiešām prastu un lieto-tu valsts valodu.

Administratīvā sistēma labāk tiktu galā ar 21. gadsimta izaicinājumiem valodas situācijā, ja praksē tiktu ie-viestas mūsdienīgas valodas politikas pārvaldības metodes. Valodas poli-tikas pārvaldības darba izvērtējums saistībā ar realizētajiem Valsts valodas politikas programmas 2006.–2010. gadam uzdevumiem un pašreizējo va-lodas situāciju savukārt ļautu izvairī-ties no kļūdām nākamajā programmas posmā līdz 2014. gadam. Tas būtu liels ieguvums valstij, jo paātrinātu latviešu valodas kļūšanu de facto par dominē-jošo valodu sabiedrībā, Latvijai ieejot jau trešajā neatkarības gadu desmitā.

Vineta PoriņaLaikrakstam „Latvietis“

* Raksts balstīts uz autores monogrā-fijas „Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociā-lais bilingvisms Latvijā” secinājumu pamata (2009, programma „Letoni-ka”). Raksts publicēts avīzē „Diena”, 12.03.2010.

Red.: Dr. philol. Vineta Poriņa ir Latvijas Universitātes Latviešu valo-das institūta pētniece.

Bilingvisms LatvijāLatviešu valoda de facto kā dominējošā valoda valstī


Šis, 2010. gads, ir izveidojies par nozīmīgu jubileju gadu. Daudzas or-ganizācijas šogad atzīmē dibināšanas atceres. Krišjāņa Barona latviešu sko-la Čikāgā – 60 gadus, Garezers svinēs 45. dzimšanas dienu. Arī Latviešu Fondam rudenī piepildīsies pirmie četrdesmit darbības gadi.

Daudzi šī laikraksta lasītāji ir bi-juši aktīvi Latviešu Fonda dalībnie-ki kopš organizācijas dibināšanas 1970. gadā. Tas notika pirms dziesmu svētkiem Toronto sanāksmē Nākotne 70. Toreiz, Latvijas neatkarības paslu-dināšana divdesmit gadus vēlāk, bija neparedzams vēstures pagrieziens. Latviešu Fonds tika dibināts, kad rietumu latvieši savās mītņu zemēs cīnījās, lai nezaudētu savu latvisko identitāti. Trimdā tautieši bija jau no-dibinājuši skolas, draudzes, nometnes un citas organizācijas. Bet kā ar jaun-radi un tās finansēšanu?

Viens no Latviešu Fonda dibinā-tājiem Voldemārs Gulēns atceras: „Izejot no pārliecības, ka mēs taču atbalstīsim latviešu lietas līdz sirmam vecumam, mums likās loģiski sākt mērķtiecīgi krāt kādu mazu naudiņu ik mēnesi.“ Tā radās ideja dibināt fon-du, lai paši sapņotu, domātu, strādātu, vadītu, lemtu, īstenotu, izvērtētu un papildinātu topošu kultūras mantu. Iz-auga organizācija Austras koka zīmē, ar mudi Dosim, dzīvosim. Četrdesmit gados, katram dalībniekam ziedojot vai aizdodot līdz vienam tūkstotim dolāru, tā ir spējusi – tikai no tīrās peļ-ņas – atbalstīt valodas, kultūras un iz-glītības projektus ar piešķīrumiem 1,6 miljonu dolāru vērtībā.

Īsam pārskatam: Latviešu Fonds ir ASV bezpeļņas organizācija, kuras neaizskaramo pamatkapitālu veido aizdevumi un ziedojumi. Tā peļņu lieto, piešķirot līdzekļus nozīmīgiem projektiem latviešu apziņas, mākslas un izglītības veidošanā, izplatīšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. Lat-viešu Fonda dalībnieks aizdod vai zie-do Fondam $10 mēnesī, līdz sasniedz $1 000. Aizdevums var tikt pārvērsts ziedojumā. ASV dzīvojošie ziedotā-ji, aprēķinot ienākumu nodokļus, var uzrādīt savu ziedojumu. Katram da-lībniekam ir viena balss. Piedaloties neklātienes balsojumā, dalībnieks nosaka virzienu un prioritātes Fonda piešķīrumiem. Dalībnieki arī ievēl

Fonda padomi. Padome strādā, lai īs-tenotu dalībnieku ieceres. Tā izvērtē pieteikumus un tos, kuri vislabāk at-bilst fonda mērķiem, nodod dalībnieku balsošanai. Padome arī izseko atbalstī-to projektu īstenošanai, nodrošinot, ka līdzekļi tiek mērķtiecīgi izmantoti.

Latviešu Fonda dibinātāji ir pazīs-tamas trimdas personības. Pirmo sēžu pieejamie dati norāda, ka tajās pieda-lījās septiņpadsmit aktīvi darbinieki. Priekšsēdis Valdis Muižnieks bija ideju un darbības iniciators ne tikai šai organizācijai vien. Priekšsēža vietnie-ka amatu ieņēma Voldemārs Gulēns, kurš vēl arvien aktīvi darbojas šinī organizācijā un ir iecerējis nākamos gados apkopot Latviešu Fonda vēsturi. Vicepriekšsēža amatu dalīja Brunis Rubess un Jānis Klīdzējs.

Sekretāra darbu veica Verners Rūtenbergs, bet kasiera amatu Ģirts Kaugars. Imants Freibergs, Jānis Peniķis un Laimonis Streips pieda-lījās kā valdes locekļi. Revīzijas ko-misiju vadīja Guntis Liepiņš, kam talkā nāca Laimonis Spožais, Olģerts Pavlovskis, Ivars Gaide un Arturs Grava. Artūrs Neparts bija statūtu komisijas priekšsēdis, nominācijas komisijas priekšsēdis – Andrejs Olte, juridiskais konsultants – Tālivaldis Cepurītis.

Fonda dibinātāju mērķis bija sas-niegt miljona dolāru lielu kapitālu. Latviešu Fonds guva atsaucību dau-dzās valstīs, kur atradās trimdas ko-pienas. Šodien dalībnieku skaits ir pāri par tūkstoti, un kapitāla vērtība ap $700 000. Tātad, mērķis – kapitāla miljons vēl arvien nav sasniegts.

Dalība Latviešu Fondā atšķīrās no saistībām citās organizācijās, gal-venokārt ar to, ka šī fonda dalībnieki, ieguldot savu naudu, paši nosaka, cik daudz un kādus projektus finansiā-li atbalstīt. Šie projekti, kas iedalīti lielo, vidusmēra un mazo projektu

kategorijās, ņemot vērā to apjomu, ir tādi, kas varbūt bez šī atbalsta netik-tu uzsākti un nobeigti. Kādā no Fon-da pirmajiem reklāmas materiāliem vēstīts: „Fonds kalpo visas latvie-šu sabiedrības vajadzībām.“ Pirmie projekti, kas saņēma Fonda atbalstu 1973. gadā, saistās ar valodniecību un publikācijām. To autori cita starpā bija prof. Dr. Velta Rūķe-Draviņa, Baiba Vītoliņa, prof. Dr. Trevors Fennels, Līga Streipa, un Benjamiņš Jēgers. Žurnāls bērniem Mazputniņš, 2x2 un 3x3 nometnes, Saules jostas viesizrā-des, grāmatas Latvia izdošana, grupas Akacis ieraksts, kā arī Eiropas vasaras skolas ir tikai daži projekti, kas vēlāk tika veikti ar Latviešu Fonda atbalstu. Šie projekti veidoja daudziem trimdi-niekiem neaizmirstamas atmiņas un daudziem bagātināja dzīves, padarot latviešu kultūru dinamisku.

Pirms 20 gadiem Latvija atguva neatkarību. Līdz ar to trimdas latviešu sabiedrībā, kā arī Latviešu Fondā ra-dās lielas pārmaiņas. Ja agrāk trimdas kopiena atradās savā latviskā kultūr-telpā, tad šodien šī telpa ir paplašinā-jusies. Tā tagad ietver Latvijā dzīvojo-šos latviešus, diasporas latviešus, kuri vēl joprojām dzīvo savās mītņu zemēs, kā arī nesen no Latvijas izceļojušos tautiešus. Tas nozīmē, ka latviskās identitātes saglabāšana arī šodien ir svarīga.

1990os gados Latviešu Fonds pie-dzīvoja manāmu pieaugumu projektu pieteikumu skaitā no Latvijas. Lai gan Fonds kalpo visas latviešu sabiedrī-bas vajadzībām, ir bijis nepieciešams nospraust vadlīnijas, lai nepārslogotu dalībniekus un lai pēc iespējas mērķ-tiecīgi rīkotos ar ieguldītā kapitāla augļiem. Pašreiz Fonda dalībnieki ir nolēmuši dot prioritāti pasākumiem ar vēsturisku vai mūsdienīgu nozīmi lat-

Latviešu fondam 40Pa šo laiku atbalsts „latviešu lietai“ sasniedzis USD 1,6 milj.

No kreisās: Alfs Bērztīss, Tija Kārkle, Kristīne Bērziņa, Aija Mazsīle-Lagzdiņa, Valdis Bērziņš, Ints Dzelzgalvis, Kristīna Sīmane-Lainiņa.



Svētdien, 16. mai-jā Melburnas Latvie-šu namā bija pulcējies krietns pulks – ap 200 teātra cienītāju, lai no-skatītos melburniešu –

Austrālijas Latviešu teātra (ALT) ansambļa sniegumā Alberta Gurneja lugu Kokteiļu stunda. Interesi par izrā-di vēl pastiprināja fakts, ka ALT nule notikušajā 50. Teātru festivālā Sidnejā (25. un 25. 04.) ieguva skatītāju bal-vu kā labākais ansamblis, izrādot šo lugu. Arī Māra Kaziņa (Ņinas lomas tēlotāja) Sidnejā izpelnījās skatītāju balvu kā labākā sieviešu palīglomas tēlotāja. Sniegums būtu pelnījis garā-ku aprakstu, bet īsumā to noraksturot varētu šādi: lielisks, labi sastrādājies un labi sadarboties un improvizēt va-rošs aktieru ansamblis gudra diriģenta vadībā. Visi četri lugā nodarbinātie aktieri – Valda Rube, Māra Kaziņa, Gunārs Klauss un Ivars Mirovics –labi demonstrēja savu māku, prasmi un talantu; viņi visi ar skatuvi draugos jau gana ilgi. Atzinīgi vērtējams ir tas moments, ka katrs no aktieriem bija savam tēlam atradis plastisko valodu, t.i., ne tikai tekstu, ko norunāt, bet arī žestus, mīmiku, kustības...utt. Tas ir brīdis, kad amatieri ir gatavi kļūt par

profesionāļiem. Aktieri lieliski tika galā ar savu stāstu, varbūt dažu brīdi izrādes temps varēja būt raitāks.

Skatuves tēlam, kuru veidojusi Rita Kauliņa, sekmīgi atrisināts cen-trālais elements – bāra lete, ap kuru tad arī risinājās šīs ģimenes sarunas pirms kopīgi gaidāmām vakariņām. Aktieriem bija, kā saka, kur palikt, jo bija vēl trīs vietas, kuras apdzīvot un izmantot: atpūtas krēsls – gan galve-nokārt to ieņēma ģimenes galva,– ma-zais rakstāmgaldiņš, pie kura piesēst un dīvāns, kurā atlaisties. Telpā logs arvien ir gan dekoratīvs, gan asociāci-jām ļoti bagāts elements, tikai varbūt nedaudz cita aizkaru krāsu kombinā-cija būtu bijusi veiksmīgāka. Arvien tā labi pamanāmā, bet nemanāmā lieta – lai vietā un laikā ir pareizā gaisma, un viss, ko vajag, ir aktierim pa rokai, ko sauc par izrādes vadīšana; tā bija Jāņa Kārkliņa gādīgajās rokās; paldies!

Ļoti labi, manuprāt, atrisināts fi-nāla skats: ģimene šķiet ieņem vietas kopīgai ģimenes fotogrāfijai, kādas jau ir dučiem no līdzīgām pusdienām, sa-stingstot ar smaidu – īstu vai mākslī-gu uz lūpām –un ar eleganti paceltām glāzēm. Vai šī kokteiļa stunda ģimeni vieno vai šķir, katrs paliekam savās domās.

viešu diasporas dzīvei.Pēdējos gados, starp visplašāk pa-

zīstamiem projektiem, Latviešu Fonds ir atbalstījis postfolkloras grupas Iļģi ierakstus, bērnudārza Čikāgā Stariņš darbību, tīmekļa portāla DP albums izveidi un vairākus Okupācijas mu-zeja izdevumus un pasākumus. Fon-da mājaslapas www.latviesufonds.info saitē Atbalstītie projekti ir pārskats par pabalsta piešķīrumiem gadu secībā. Saraksts liecina, ka veiktie darbi ir bi-juši daudzi un dažādi. Četrdesmit dar-bības gados Latviešu Fonds pabalstos ir piešķīris vairāk nekā 1,6 miljonu do-lāru, atspoguļojot latviskās aktivitātes globālā mērogā.

Atskatoties pagātnē, varam aiz-sapņoties par dzirdēto, redzēto, lasīto, kas paveikts ar Fonda palīdzību. Bet četrdesmit gadu, kā to liecina citu or-ganizāciju vēstures, ir tikai sākums. Fondam tagad jādomā par nākamajiem četrdesmit gadiem, par jaunām latvie-šu kopienām un paaudzēm, kas iesais-tītos Fonda darbā. Mērķis būtu dalīb-nieku sastāvam atspoguļot mūsdienu latviešu sabiedrības daudzveidību, lai tas varētu turpināt latviskās apziņas saglabāšanu un latviešu kultūras attīs-tību.

Latviešu Fonds ir demokrātiska organizācija. Katram Fonda dalībnie-

kam ir tiesības izteikties un virzīt Fon-da darbību. Ik gadu piedaloties balso-šanas procesā, dalībnieki paši nosaka, kādām vajadzībām līdzekļi piešķirami un kādi būs nākamā gada izvirzītie mērķi. Fonda dalībnieki ir aicināti pievērsties un iedziļināties kultūras dzīves prasībās. Fonds pulcina un ai-cina piedalīties latviešus no visas pa-saules – studentus un pensionārus, ģi-menes, indivīdus, kā arī organizācijas. Līdzdalība Fondā nenozīmē aktīvu darbošanos ikdienā. Piemēram, kāds dalībnieks reiz izteicās: „Es varu visu gadu būt pasīvs, bet kad pienāk balso-šanas laiks, es varu noreaģēt ar saprātu un interesi, nododot pārdomātu balsi. Reizi gadā pārliecinos, ka esmu daļa no kaut kā, kas kļūs par labu darbu manas tautas interesēs.“

Latviešu Fonda dalībnieki šoru-den pulcēsies gadskārtējā pilnsapulcē Garezerā no 24. līdz 26. septembrim. Gaidām ierodamies arī jaunas sejas, kas gribētu iepazīties ar Fonda dar-bības procesiem. Šīs pilnsapulces, ko uzņemas rīkot dažādi latviešu centri, pēdējo četrdesmit gadu gaitā ir kļuvu-šas par patīkamu un gaidītu tradīciju. Uz šīm sanāksmēm ar nosaukumu Ne-dēļas Nogale Nākotnei (NNN) rīkotāji aicina piedalīties visus, kam interesē latviešu kultūras uzturēšana un jaun-rade. NNN sanāksmēs ne tikai pazi-ņo balsošanas rezultātus par projektu piešķīrumiem un iepazīstina klāteso-

šos ar jauniem padomes locekļiem, bet tajās ir ieplānotas arī bagātīgas programmas kultūras jomā. Ir rīkotas mākslas izstādes, teātra izrādes, kon-certi, priekšlasījumi un citi pasākumi.

Ja šāda veida atbalsts latviešu kul-tūrai jums šķiet pievilcīgs, to varat viegli virzīt kopā ar šo jau pastāvošo organizāciju. Der atcerēties Volde-māra Gulēna teikto par pieredzējušās paaudzes centieniem radīt un noturēt latvisku vidi, kurā nākamās paaudzes varēja uzaugt. Pēc četrdesmit veiksmī-giem darbības gadiem, Latviešu Fonda padomes vārdā aicinām jūs pievieno-ties šai organizācijai, lai kopīgi veido-tu nākamos četrdesmit gadus!

Gaidiet papildus informāciju par Nedēļas Nogali Nākotnei un par Lat-viešu Fonda 40 gadu jubileju un piln-sapulci Garezerā; atzīmējiet jau tagad kalendāros 24., 25. un 26. septembri.

Tie, kuri vēlētos tūlīt iesaistīties Latviešu Fondā, var atrast iestāša-nās anketu Fonda mājaslapā, www.latviesufonds.info; var arī sazināties ar dalībnieku pārzini un kasieri Tiju Kārkli, 195 5th St. E, Apt. 2801, St. Paul, MN 55101, vai nosūtot e-pastu ([email protected]). Gaidām arī jūsu dalību Latviešu Fondā, nākamos četrdesmit gadus ieskandinot!

Latviešu Fonda padomes vārdāTija Kārkle un

Kristīna Sīmane-LaimiņaLaikrakstam „Latvietis“

Latviešu fondam 40Turpinājums no 11. lpp

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.Cena $5 par 1 cm vienā slejā.

Minimums $10.Tieši šis laukumiņš izmaksās

tikai $30.

„Kokteiļu stunda“ALT izrāde Melburnā

Vislielākā atzinība un paldies re-žisorei Ievai Kainai, kas vispirms jau uzņēmusies iestudēt šo pārdomas rosi-nošo lugu un tad tik sekmīgi pratusi šo stāstu likt aktieriem mums izstāstīt.

Lai nu nav, ka tikai slavēju, tad – kādēļ tik ātri apdzisa prožektori pēc iz-rādes? Būtu gribējies redzēt šo arvien apbrīnojamo sajūtu, kad aktieri no lo-mas tēla iziet un uzsmaida skatītājiem.

Interesanti, vai baudījāt kāds kok-teiļus pēc izrādes?

Teātra cienītājsLaikrakstam „Latvietis“


Deija konflikti ar poļu valdības iestādēm turpinās. 1926. gadā viņš apciemo Varšavu laikā, kad amerikāņu finansisti ved sarunas ar Polijas valdību par 40

miljonu dolāru aizdevumu. Deijs Tri-būnē (Chicago Tribune) publicē veselu sēriju rakstu, ka valsts atrodas bankro-ta stāvoklī, budžets ir tik nebalansēts, ka to vispār nevar saukt par budžetu, Polijas bankas nespēj kārtot ar ārze-mēm savas saistības, 13 partijas, kas sastāda Polijas parlamentu, dara valsts pārvaldīšanu neiespējamu, valsts ies-tādes ir korumpētas, pastāv kukuļo-šana, vienvārdsakot, Polijas finansiālā un politiskā nākotne izskatās melna. Aizdevuma sarunas apstājas. Tas nu ir par daudz! Kad kauss ir pilns, tas iet pāri. Polijas Ārlietu ministrija pavēl Polijas sūtniecības sekretāram Ostrov-skim apciemot Čikāgas Tribūnes izde-vēju, pulkv. Mekkormiku un informēt, ka viņa korespondents ir dzērājs, me-lis un ka nevienam vārdam, ko viņš raksta, nevar ticēt. Mekkormiks laipni apsolās sūtīt uz Varšavu izmeklēt un ziņot par patiesajiem apstākļiem kādu citu žurnālistu. Vai tas poļus apmie-rinās? Ostrovskis piekrīt. Žurnālists ir Berlīnes korespondents J. Kleitons (John Clayton), bet viņa ziņojums ir vēl pesimistiskāks.

Drīz pēc tam Polija piedzīvo puču un pie varas nāk maršals J. Piļsudskis. Diktatūras apstākļos situācija ne-daudz uzlabojas. Polija saņem 20 mil-jonu dolāru aizdevumu, gan saistītu ar stingriem noteikumiem, negodīgie valdības un parlamenta locekļi, partiju vadītāji nonāk čokā vai koncentrācijas nometnēs, kur Piļsudskis iespundē arī savus politiskos pretiniekus. Valsts gan tiek paglābta no finansiāla un poli-tiska bankrota, bet ražība, efektivitāte un lietpratība nedodas poļiem rokā.

Donaldam Deijam patīk Piļsudskis. „Apbrīnojams cilvēks un liels patriots, bet ar ārkārtīgu vulgāru valodu,“ viņš raksta savā grāmatā Uz priekšu, Kris-tus kareivji. Poļiem izglītotu cilvēku ir relatīvi maz, un tie galvenokārt strādā pie valdības, nabadzīgi cilvēki toties ir pa pilnam, bet trūkst vidusšķiras. To pārstāv Deija nīstie žīdi. Kur gan viņu nav? Polijas prese ir pilna žīdiem. Žīdu žurnālisti ir negodīgi, vienalga, kur tie arī nebūtu (Deijam ir tikai viens izņē-mums – Joels Zangs). „Es tiešām ticu, ka žīdu žurnālistiem vajadzētu aizliegt strādāt pie avīzēm, kas pieder kristie-šiem un kas domātas kristiešu lasītā-jiem. Šodien (1942. g.) Anglijas prese ir pilna žīdiem un žīdu propagandu, un Amerikas laikraksti iet to pašu ceļu. Liela daļa no amerikāņu laikrakstiem,

kas vēl nav žīdu īpašumā vai kontrolē, baidās publicēt ziņas, kas viņiem nav pa prātam. Žīdu publikācijām vajadzē-tu saturēt prominentā vietā redzamu paziņojumu, ka tās pieder žīdiem.“

Un tā, kaut arī Deija stāsti ir in-teresanta lasāmā viela, kā objektīvas informācijas avotam viņam dažkārt jāpieiet ar sāli.

Uz viņa nepatikas listes ir arī Rū-zvelta administrācija. Iemesls? Pilna žīdiem, ievilkusi ASV eiropiešu karos un simpatizē boļševikiem. Boļševisms ir briesmonis, kas „nav izgudrots un kontrolēts no Frankenšteina, bet gan no Finkelšteina.“

Visu to lasot, jādomā par kādreiz dzirdētu anekdoti par brango kuģi Ti-taniku, kas uzskrēja virsū ledus kal-nam.

–„Tu zini, kas nogremdēja Titani-ku? Goldbergs!“

–„Goldbergs? Tu domā: Aisbergs (Iceberg)?

–„Goldbergs, Aisbergs, kāda tur starpība!“

Pamatīgs sasniegums Deijam ir ASV sūtņa Vilijama Bullita (William Bullit) skalps, ko Deijs pieķer valū-tas spekulācijā. Bullits no Maskavas izraksta Varšavas sūtnim personīgu čeku dolāros, par ko no žīdu valūtas spekulantiem nopērk rubļus, kas ceļo atpakaļ pie Bullita ar diplomātisko pastu. Bullitu gan atsauc no Maska-vas, bet tad ieceļ par sūtni Francijā. Čikāgas Tribūne savā ievadrakstā to apzīmē par „uzsperšanu augšstāvā.“

Vēl Deijs min savu draudzību ar ģen. V. Sikorski, kura vārds vecās pa-audzes lasītājiem nebūs gluži svešs. 1921. g. Sikorskis pēc Piļsudska pār-ņem armijas komandu, no 1922. līdz 1925. g. viņš strādā atbildīgos valdī-bas un armijas posteņos – ministru prezidents, iekšlietu ministrs, kara ministrs, korpusa komandieris. Pēc Piļsudska puča viņš pievienojas opo-zīcijai un tiek atlaists no armijas kor-pusa komandiera amata. Kad 1939. g., karam sākoties, armijas komandieris, maršals E. Ridz-Smiglijs atsakās vi-ņam ļaut atgriezties aktīvā dienestā, viņš dodas uz Franciju un kļūst par Polijas eksila valdības pirmo ministru

prezidentu. Sikorskis iet bojā lidmašī-nas avārijā.

Deijs stāsta par gadījumu, kad agri no rīta Sikorskis viņam piezvanījis un lūdzis nekavējoties atnākt pie viņa mājās. Dārzā gulējis kāds nogalināts vīrietis. Sikorskis teicis, ka noticis ie-laušanās mēģinājums ar nolūku viņu nogalināt, ko izjaukusi apsardze, no-šaujot divus no uzbrucējiem – vienu dārzā, otru uz ielas. Pēdējo policija aizvākusi, bet par mirušo dārzā viņš neko nav minējis, jo gribējis, lai Deijs to redz savām acīm. Ģenerālis teicis, ka viņš zinot atentāta plānotāju vārdus un ka tas nebūšot pēdējais mēģināju-mus. Viņš gribot Deijam uzticēt šo in-formāciju publicēšanai, ja viņa bailes izrādīšoties pamatotas.

Deijs saka, ka turpmākie uzbru-kumi varētu tikt novērsti, ja ģenerālis dokumentētu uz papīra notikušo slep-kavības mēģinājumu un minētu, ka turpmāka uzbrukuma gadījumā viņš autorizējis Deiju publicēt sazvērnieku vārdus.

Dokuments ar Sikorska parakstu tiek nosūtīts ar kurjeru Tribūnes ko-respondentam Berlīnē ar instrukcijām to pārsūtīt uz avīzi. Deijs savukārt te-legrafē par notikušo redakcijai.

Raksts parādās Tribūnes pirmajā lappusē. To pārpublicē visi Amerikas poļu laikraksti, un, kā to Deijs pare-dzējis, Polijas Ārlietu ministrija ziņas nosauc par meliem. Nākamā dienā pēc publikācijas Deiju aicina uz Ārlietu ministrijas ārzemju preses biroju. Bi-roja šefs ļauni smaidīdams jautā, vai viņš zina, kāpēc aicināts šurp? „Jā, lai paziņotu, ka mani izraidīs no valsts,“ Deijs atbild. Preses šefs to apstiprina un saka, ka viņam nekavējoties Polija jāatstāj. Deijs atbild, ka viņam nenāk ne prātā doties prom, un, ja viņu depor-tēs, tad tiks publicēta Sikorska doku-ments, kas ir jau Berlīnē, ar sazvērnie-ku vārdiem. Preses šefs atvainojas, uz brīdi atstāj kabinetu, tad, atgriezies pa-ziņo, ka notikusi nožēlojama pārskatī-šanās un lūdz Deiju aizmirst notikušo.

Cik noprotams, tad starp atentāta organizētājiem ir bijis arī ārlietu mi-nistra, pulkv. J. Beka vārds.

Turpmāk vēl

Uldis Siliņš stāsta par interesantiem cilvēkiemDonalds Deijs – dzērājs un melisCeturtais turpinājums stāstam par Donaldu Deiju (Donald Day). Sākums LL 84, 85, 86, 88.

Labprāt pilnā lielumā (katra lappuse A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu „Latvietis“.

Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com


Apsolīts pēdējais simtsTuvojas Melburnas Latviešu nama

izmaksas dienaNamīpašniece Dr. Alma Draš-

ka pieteikusi MLNK valdei, ka viņa samaksās Melburnas latviešu nama parāda pēdējās 100 mārciņas un mūr-nieka amata meistars A. Siliņš šajās dienās sacīja MLNK valdes pr-dim V. Eglītem: „Gribētos iegādāties nama pajas – dodiet man kādas astoņas.“ Viņā arī nopirka 8 pajas, kas kopā maksā 20 mārciņas.

Augšējie divi notikumi, tāpat jau daudz aprakstītā Akadēmisko vienī-bu savienības dalībnieku jaunbūvētā sētā pēdējās dienās bijuši mūsu tau-tiešu atsaucības spilgtākie momenti, lai panāktu Melburnas latviešu nama parāda pilnīgu izmaksu, kas jau vistu-vākajā laikā, liekas, būs noticis fakts.

* * *Limbažu rajonā, Strautnieku māju

tuvumā, Miķelis Bērziņš nošāvis – leopardu! Domā, ka zvērs izbēdzis no kāda Krievijas zooloģiskā dārza vai cirkus un iemaldījies Latvijā.

* * *Ivars, Jānis, Zaiga un divas Maijas

Sidnejas latviešu jaunatnes kopai ievēlēta jauna valde

Sidnejas latviešu jaunatnes kopu šogad vadīs Ivars Birze, kas vēlēšanās savu sāncensi Jāni Saldumu pārspēja tikai par vienu balsi. Jānis iegāja ka-binetā kā sarīkojumu daļas vadītājs un beigu beigās rādījās itin apmierināts.

Pārējos amatus aizpildīja dāmas.Maija Āboltiņa šogad atkal ir atbil-

dīgajā kasiera postenī un par sekretāri ievēlēja Zaigu Ābolu. Maija Renbuša aizstās priekšnieku slimības un citos nevarības brīžos. Jaunās valdes galve-nais mērķis ir – aktivizēt savas kopas biedrus, lai pēc sarīkojumiem pašiem nebūtu jāmazgā trauki. Pie SLJK dar-bojas arī tautas deju grupa Jautrais Pā-ris, kas tagad atsācis mēģinājumus.

Pag. darbības gadā SLJK kopā ar studentu apvienību noorganizējusi jau-natnes koncertu, referāta, groziņu un 4 deju vakarus. Pagājušajās kult. dienās tautas deju sarīkojumā Jautrais Pāris piedalījās ar iestudējumu Senās kāzas.

Tagad dažas īsas biogrāfiskas zi-ņas par SLJK amatpersonām. Jaunais priekšnieks ir zeltkalis – ļoti apsvei-cama izvēle no loterijas viedokļa. Apsveicama izvēle arī no citiem vie-dokļiem. Vaļas brīžos darbojas SLT un bez tam spēlē basketbolu. Pašam sava mašīna.– Kasiere Maija ir mācīta ma-siere –fizioterapiste. Dzied korī, spēlē teātri, dejo tautas dejas un spēlē „skvo-šu“. Pieder puse no mašīnas.– Zai-ga – ABC sekretāre, ko ABC vadītājs Moses sēdinājis pie savas labās rokas. Dara visu to pašu, ko Maija. Mašīnas nav, bet prot braukt.– Jānis Saldums – sportists un aktieris. Daudz runā un daudz dara, kas šinīs laikos ir reta kombinācija. Pašam savs spēkrats – Maija Renbuša – studente un Sidnejā pazīstama vieglatlēte. Auto nav, bet ļoti iespējams, ka prot braukt.–

Gandrīz visi SLJK varas vīri un

sievas ir SLT locekļi, bet tas, protams, nenozīmē, ka šis darbības gads izvērtī-sies par teātri. Labas sekmes!

U.S.* * *

Aizstāvējis seviTiesā attaisnots Kvīnslendes latvietis

Pēc pusotras dienas ilgas tiesas sēdes Rietumkvīnslendas pilsētiņā Kunamullā (Cunamulla, Qld.), par ne-vainīgu atzīts un no apcietinājuma at-brīvots latvietis, ko apsūdzēja smagu miesas bojājumu nodarīšanā.

42 gadus veci rēzeknieti Albertu Cesli apcietināja 1959. g. 21. decembrī pēc kautiņa, kurā kādam austrāliešu lopu dzinējam bija lauztas vairākas ribas un sagādāti citi iekšķīgi ievai-nojumi. Tā kā apcietinātais nevarēja sagādāt 140:0:0 drošības naudu, viņu pārveda uz cietumu Brisbenā, kur tam nācās pavadīt 4 mēnešus līdz tiesai, kad viņu nogādāja atpakaļ uz Kuna-mullu. A. Cešļa atrašanās Brisbenas cietumā latviešu sabiedrībai nebija zi-nāma.

Apsūdzēto aizstāvēja kroņa ad-vokāts, piepalīdzot latviešu tulcei, ko reizē ar tiesnešiem no Brisbenas aizvi-zināja lidmašīnā uz valsts rēķina. Tie-sa atzina par pamatotu A. Cišļa aizbil-dinājumu, ka viņš tikai mēģinājis pats sevi aizstāvēt.

I.B.* * *

I\ pagahtnesLaikrakstā „Austrālijas Latvietis“ pirms 50 gadiem – Nr. 536, 1960. g. 14. maijā

Neatzīst un nedomā atzīt Baltijas valstu inkorporāciju

Austrālijas Strādnieku partijas līdera Artura Kolvela deklarācija

„Austrālijas strādnieku partija nav atzinusi un nedomā atzīt Baltijas valstu iekļaušanu Padomju savienībā. Šo zemju tautām ir tāda pati tiesība noteikt pašām savu likteni, kā visām pārējām nācijām pasaulē. Strādnieku partija vienmēr ir bijusi uzticīga paš-noteikšanās principam un katra nāka-mā strādnieku valdība tikpat stingri ievēros šo principu kā visas agrākās strādnieku valdības.“

Šādiem vārdiem Austrālijas strād-nieku partijas līderis A. Kolvels pa-gājušā nedēļā ekskluzīvā intervijā Austrālijas Latvietim definēja savas partijas nostāju Baltijas valstu jautā-jumā.

* * *Stiprais cilvēks

Būvuzņēmējs Kārlis Līdums sava mūža 50 gadu atcerē Adelaidē var

lepoties ar lieliem saimnieciskiem un

sabiedriskiem panākumiem.Runājot par cilvēku, kas iespēj dzī-

vot visādos apstākļos, Kurzemē teica: „Tas jau ir uz akmeņa augs.“ Iebraucot svešā zemē, mums visiem bija jāsāk augt uz akmeņa –drupināt cietu, sve-šu augsni un padarīt par savu. Cik tālu esam to iespējuši? –Dažs vairāk, dažs mazāk, dažs vēl tā kā klintij pieķēries un nespēj laist savas saknes dziļu-mā, dažs sagādājis jaunas augsnes tik daudz, ka pārveidojis savu apkārtni. Tie ir stiprie cilvēki, kas rada ap sevi kaut ko tādu kā pirms viņiem nebija. Svešā zemē iebraucot, viņi ir pārvei-dojuši tās karti kā garīgajā, tā fiziska-jā ziņā. Viens no latviešu stiprajiem vīriem Kārlis Līdums Adelaidē šajās dienās sasniegs 50 gadus.

Viņš dzimis Liepājā 1910. gada 19. maijā. Izglītību ieguvis Valsts Lie-pājas technikuma komercnodaļā un Latvijas universitātes tautsaimniecī-bas un tiesību zinātņu fakultātes taut-saimniecības nodaļā. Viņš bija Liepā-jas un apkārtnes studentu b-bas Kursa loceklis. Kursa trīsdesmito gadu vidū

iestājās studentu vienību savienībā. [...] Jau studiju laikā K. Līdums vaka-ros sēdēja pie šacha galdiņa. Vēlāk bija Liepājas šacha meistars un Kurzemes apgabala šacha referents.

Tie paši tikumi K. Līdumam vēl tagad Adelaidē: viņš kopš dibināšanas ir H. Matisona šacha kluba sekretārs un vēlāk kļūst Dienvidaustrālijas šac-ha savienības prezidents. Bez tam viņš ir dedzīgs filatelists, kam pieder pilns latviešu pastmarku komplekts.

Direktora krēslāTagad uz kādreizējā Liepājas zēna

vizītkartes rakstīts – Adelaides Build-ing Co Ltd. Viņš tur ir galvenais di-rektors. Sabiedrības telpas aizņem stāva daļu pilsētas centra lielā namā. Latvieši tās izbūvējuši pēc savas vēlē-šanās. K. Līduma paša kabineta divās sienās koka izgriezumi matēta stiklā, kas veidoti lielā bišu šūnu formā. Ka-binets ir būvfirmas vizītkarte. Lai arī īrētās telpas visai šauras, tās ir skaisti iekārtotas.

* * *

Laikrakstā „Austrālijas Latvietis“ pirms 50 gadiem – Nr. 537, 1960. g. 21. maijā



Visi vienos kaposLatviešu ev. lut. draudžu kopdarbība

SidnejāSidnejas latviešu kapu komite-

jā, kurā līdz šim bija Sidnejas ev. lut. latviešu draudze un Vienības ev. lut. draudze, tagad uzņemta arī sidnejiešu trešā – Miera ev. lut. draudze. Panākts ideāls stāvoklis: visu mirušos Sidnejas ev. luterāņus varēs guldīt kopējā kap-sētā.

* * *Veikti daudzi darbi

Brisbenas latviešu biedrība ieiet otrajā gadu desmitā

Kvīnslendas latviešu saimes vecā-kā kopība iegājusi otrajā darba gadu desmitā – tādu jubileju ar svinīgu aktu un ar svētku balli nākamajā vakarā atzīmēja Brisbenas latviešu biedrība. Plašāku atskati uz biedrības dibināša-nas, izveidošanas, darbību, iecerēm un veikumiem jubilejas sarīkojumā snie-dza J. Kūkums, kas pēdējos 7 gadus no vietas bijis biedrības priekšnieks. ∎

AdelaidēLīdz 23. maijam – Ineses Brūnas gleznu izstāde Lombard Gallery, 51A Magill Rd., Stepney. Izstāde būs atvēr-ta katru piektdienu, sestdienu un svēt-dienu plkst. 14.00 – 17.00.Trešdien, 19. maijā, plkst. 13.00 ALB telpās LAIMAS aprūpētāju grupas sa-rīkojums – Sue Drabsch rādīs, stāstīs un izskaidros, kā kopt savu miesu un garu, kā arī rūpēties par savu izska-

tu. Interesentus lūdzu pieteikties līdz 17. maijam LAIMAS birojā.Piektdien, 21. maijā, plkst. 12.30 pus-dienas Aria, Air Apartments, Green-hill Rd. pāriem, kur viens nav latvie-tis/latviete. Jāpiesakās Helenai Reid 8358 3314, līdz 19. maijam.Piektdien, 21. maijā, plkst. 20.00 ABC televīzijas raidījums Kolekcio-nāri (Collectors). Raidījumā būs sižets par Gunda Pottery – latvieša Gundara Lūša podniecības studiju.

Sestdien, 22. maijā, plkst. 11.00 Tā-lavas virtuvē LAIMAS pavārmākslas kursi – ūdens kliņģeru cepšana. Pie-dalīšanās $2. Visi laipni aicināti! Pie-teikties LAIMAS birojā 8172 0820 līdz 15. maijam.Sestdien, 22. maijā, plkst. 11.00 ALB zālē LAIMAS brīvprātīgo darbinieku sanākšana.Svētdien, 23. maijā, plkst. 9.30 No-

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi


DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi19. maijsLita, Sibilla, Teika1939. olimpiskais (zelta medaļa 1968. g. Mehiko), Eiropas un Latvijas čem-pions šķēpa mešanā Jānis Lūsis.

20. maijsSalvis, Selva, Venta1876. Rīgas Latviešu biedrībā tika piereģistrēti divi Aizkraukles rajonā atrasti akmens cirvji. Tiek uzskatīts, ka no šī brīža sākās Latvijas vēstures muzeja darbība. 1895. gleznotājs Uga Skulme. 1910. gleznotāja, rakstniece Veronika Janelsiņa.1910. gleznotājs, arhitekts Leonids (Leo) Svīķers.1924. Rīgā dibināta studenšu korporā-cija Dzintra.1930. aktieris Mārtiņš Antenišķis.1950. Latvijas dziedātājs (baritons) Samsons Izjumovs.

1958. mūziķis, komponists un ansam-bļa Pērkons vadītājs Juris Kulakovs.

21. maijsAkvelīna, Ernestīne, Ingmārs1907. vēsturnieks Ādolfs Šilde.1932. šķēpmetēja, olimpiskā čempio-ne (1956.g. Melburnā), ārste ortopēde Inese Jaunzeme.1960. Latvijas šahists. lielmeistars Zi-gurds Lanka.

22. maijsEmīlija, kalendārā neierakstīto vārdu diena1919. Rīgu ieņēma vācu landesvēra vienības, lieliniekus un Stučkas valdī-bu padzenot no Rīgas. Landesvēristu uzsāktais baltais terors prasīja ap 3000 cilvēku dzīvību. Lielākoties upuri bija latvieši, kurus uzskatīja par lielinieku piekritējiem vai atbalstītājiem.

23. maijsLeokādija, Leontīne, Ligija, Lonija1880. rakstnieks Augusts Bračs.1919. Baloža brigāde iesoļo Rīgā.2002. Igaunijā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvarēja Ma-rija Naumova no Latvijas.

24. maijsIlvija, Marlēna, Ziedone1910. komponists Marģeris Zariņš.1920. bibliogrāfe Marta Apīne.1935. dibināta LU Studentu Vienību Savienība.

25. maijsAnšlavs, Junora1880. arhitekts Eižens Laube.1905. aktrise, režisore, dziedātāja Vera Cīrule-Silāre.1935. žurnālists, rakstn. Juris Brežģis.1958. LELB arhibīskaps Jānis Va-nags. ∎

Iz pagātnesTurpinājums no 14. lpp

tores darbu uzvedumiem 20. gs. 50. – 60.gados Leļļu teātrī, Jaunatnes teātrī, Latvijas Televīzijā).

Muzeja pedagogi sakarā ar šo iz-stādi plāno vairākas programmas dar-bam ar mazajiem skatītājiem.

Izstādes kuratore Gunta Madlinska

LNMM Memoriālo kolekcijuglabātāja


Margaritas StārasteTurpinājums no 8. lpp

liem uz gaišiem, apcerīgiem.Sonātes traģiskais la minors, Lie-

nes Circenes sniegumā, izskanēja ar enerģiski spēcīgu atklāsmi un pār-domu pilno dramatisko ideju piesā-tināts, lai gan vairāk ar romantisma pieskārienu caur savas personības re-dzējumu. Pirmās daļas galvenā tēma attīstījās līdz manāmām sēru marša intonācijām, bet otrajā daļā gaiši stās-

tošā tēma izauga līdz sforzando akor-du biezajam slānim, pilna neatbildētu jautājumu un šaubu intonācijām. Pē-dējā daļā skrejošās paralēlās un izšķi-rošās pasāžas mijās ar oktāvu akordu kaskādēm un straujo dinamikas maiņu kontrastiem. Viņas pianisma tehnika ir lieliskā formā, viņas mūzikas uztve-re ir spilgti personiska, un skaņdarba traktējums – individuāls.

Viss, ko mēs redzam, slēpj kādu citu lietu, un mēs vienmēr cenšamies saskatīt to, ko slēpj tas, ko redzam. Un

tas ir iespējams, ja klausāmies mūziku, tādu mūziku, ko sniedza abas māks-linieces. Viņu priekšnesumā slēpās dvēseles attēlojamā realitāte, kas tiešā vidē nav pieejama, bet to var sadzir-dēt skaņas veidošanas vienreizīgumā. Dvēsele liek par sevi manīt ar ķerme-niskiem līdzekļiem: plastiku, mīmika, žestiem, kas kopā veido veselumu, ko sauc par lielo mākslu, kur dvēsele ie-darbojas kā impulss uz klausītāju.

Helēna GintereLaikrakstam „Latvietis“

Īsta un patiesa mūzikaTurpinājums no 9. lpp


vuss Tālavā.Svētdien, 23. maijā, plkst. 13.00 Kora sarīkojums Tālavas mazajā zālē. Vie-tas pieejamas tikai ar iepriekšēju pie-teikšanos, zvanot kora priekšniecei Guntai, 8271 2029. Ieejas maksa $15; jāsamaksā līdz 22. maijam. Priekšne-sumi no plkst. 14.00.Ceturtdien, 27. maijā, plkst. 11.00 Mākslinieciska nodarbība ALB tel-pās. Būs iespēja pielikt roku palīdzot sakārtot LAIMAs foto albumu, kā arī darinot apsveikumu kartiņas. Sekos pusdienas plkst. 12.30. Pieteikties LAIMAs birojā 8172 0820 līdz 25. mai-jam.Sestdien, 29. maijā, plkst. 11.00 Vēs-ture Dienvidaustrālijā izstāde Adelai-des Latviešu muzejā kā daļa no Dien-vidaustrālijas vēstures nedēļas. Skolas bērni uzstāsies plkst. 11.15-11.45 un rokdarbnieces plkst. 11.00-13.00.Svētdien, 30. maijā, plkst. 9.30 No-vuss Tālavā.Svētdien, 30. maijā, plkst. 14.00 ALB Gada svētki 1949-2010 ar Muzikālu pēcpusdienu. Uzrunu teiks ALB val-des priekšsēdis Bruno Krūmiņš. Kon-certa programmā Marijatviles skolas koris diriģenta Alda Sila vadībā, čel-lists Jānis Laurs un pianiste Jū Cun Vu (Yuh Tsun Wu). Pēc koncerta atspir-dzinājumi un uzkodas Mazajā zālē. Ieejas kartes pie kases. $10. Visi laipni aicināti!Svētdien, 6. jūn., plkst. 14.00 ALT izrāde Latviešu namā: A. Gurneja Kokteiļu stunda Ievas Kainas režijā. Biļetes $20/$15, skolas bērniem ieeja bez maksas. Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 6. jūn., plkst. 11.00 Otrā svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Diev-kalpojums ar dievgaldu.

BrisbanēPiektdien, 21. maijā, plkst. 20.00 ABC televīzijas raidījums Kolekcio-nāri (Collectors). Raidījumā būs sižets par Gunda Pottery – latvieša Gundara Lūša podniecības studiju.Sestdien, 22. maijā, plkst. 13.00 Zo-lītes pēcpusdiena DV sarīkojumā Lat-viešu namā. Piedalīšanās $5.Svētdien, 30. maijā, plkst. 13.00 Rok-darbnieču kopas nodarbības.Svētdien, 6. jūn., plkst. 10.00 Svētdie-nas rīts Dievam – Pārrunas par tematu Gars un dvēsele pie M. Mežmales, 104 Donnington St., Carindale.

KanberāPiektdien, 21. maijā, plkst. 20.00 ABC televīzijas raidījums Kolekcio-nāri (Collectors). Raidījumā būs sižets par Gunda Pottery – latvieša Gundara Lūša podniecības studiju.Sestdien, 29. maijā, plkst. 14.00 KLB saiets Immanuela baznīcas zālē, Lyons. Video filmas Atgriešanās Eiro-

pā. Latvija 1988-2008 turpinājums.

MelburnāPiektdien, 21. maijā, plkst. 20.00 ABC televīzijas raidījums Kolekcio-nāri (Collectors). Raidījumā būs sižets par Gunda Pottery – latvieša Gundara Lūša podniecības studiju.Svētdien, 23. maijā, plkst. 15.00 Gai-du un skautu sarīkojums Latviešu namā.Svētdien, 30. maijā, plkst. 14.00 Dr. Andra Saltupa referāts Sirdstrieka Latviešu nama Hugo Misiņa zālē.Sestdien, 5. jūn., plkst. 12.00 Latvie-šu namā skolas atzīmē Aizvesto pie-miņas dienu.Sestdien, 5. jūn., plkst. 12.00 Vana-dzes piedāvā pusdienas DV mītnē.Svētdien, 6. jūn., plkst. 11.00 Mak-šķernieku kluba Āķis saiets Latviešu namā. Melburnas 1. latv. ev. lut. draudzeMāc. Māra Saulīte. Svētdien, 6. jūn., plkst. 11.00 Diev-kalpojums Latviešu ciemā.Svētdien, 6. jūn., plkst. 14.00 Diev-kalpojums Trīsvienības baznīcā. Melburnas Sv. Krusta draudzeSvētdien, 23. maijā, plkst. 14.00 Va-sarsvētki – Svētā Gara svētki. Svētbrī-dis Latviešu ciemā draudzes vecākā vadībā.Svētdien, 30. maijā, plkst. 11.00 Trīs-vienības svētki. Dievkalpojums drau-dzes vecākā vadībā.

PertāPiektdien, 21. maijā, plkst. 20.00 ABC televīzijas raidījums Kolekcio-nāri (Collectors). Raidījumā būs sižets par Gunda Pottery – latvieša Gundara Lūša podniecības studiju. Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 23. maijā, plkst. 19.30 Diev-kalpojums.

SidnejāPiektdien, 21. maijā, plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uz-kodas, mūzika, draudzīga atmosfēra. Visi laipni ielūgti un gaidīti!Piektdien, 21. maijā, plkst. 20.00 ABC televīzijas raidījums Kolekcio-nāri (Collectors). Raidījumā būs sižets par Gunda Pottery – latvieša Gundara Lūša podniecības studiju.Piektdien, 28. maijā, plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles.Piektdien, 4. jūn., plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles.Sestdien, 5. jūn., plkst. 15.00 Jautrā pāra 60. jubilejas deju pēcpusdiena Latviešu namā. Dejos Jautrais pāris un viesi. Ieeja $20/$15. Latviešu skolas skolniekiem ieeja bez maksas.Sestdien, 5. jūn., plkst. 19.30 Jautrā

Lata kurssLatvijas Bankas kurss 18. maijā.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,50201 GBP = 0,8190

1 NZD = 0,40201 USD = 0,5730

AdelaidēTurpinājums no 15. lpp

pāra 60. jubilejas Saviesīgs vakars ar piecdesmito gadu tēmu Burwood Function Centre. Ieeja $60. Biļetes jā-iegādājās līdz 27. maijam no Alda Lie-piņi (0402 639 070). Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 23. maijā, plkst. 10.00 Va-sarsvētku dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Dievkalpojumā dziedās draudzes ansamblis. Pēc dievkalpoju-ma kafija un tēja. Visi mīļi lūgti.Svētdien, 30. maijā, plkst. 10.00 Dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.Svētdien, 6. jūn., plkst. 10.00 Diev-kalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 23. maijā, plkst. 10.00 Svē-tā Gara svētku – Vasarsvētku dievkal-pojums Pēc tam Ģimenes un Mātes dienas sarīkojums baznīcas zālē.Svētdien, 30. maijā, plkst. 10.00 Trīs-vienības svētku dievkalpojums.Svētdien, 6. jūn., plkst. 10.00 Diev-kalpojums. Bībeles stunda.

Zelta piekrastēCeturtdien, 3. jūn., plkst. 13.00 Kār-tējā baltiešu mēneša tikšanās Broadbe-ach Library, 61 Sunshine Boulevard, Mermaid Waters (iepretim Pacific Fair iepirkšanas centram). Ieejot bibliotēkā, sekot norādījumu uz Meeting Room A. Sarīkojumā atzīmes Sēru dienu.

AnglijāPiektdien, 21. maijā, Latvijas Evaņ-ģēliskās luteriskās baznīcas pārvalde Lielbritānijā laipni aicina uz Mācītāju saietu, 61. sinodi un Draudžu dienu no 21.–23. maijam DVF Straumēnos. 21. maijā – Mācītāju saiets. 22. maijā – Baznīcas pārvaldes sēde un Sino-de. 23. maijā – Draudžu diena. Plkst. 11.00 dievkalpojums; plkst. 13. Pus-dienas; plkst. 14.30 referāts – Daugav-pils bīskaps Einārs Alpe: Izvēle. Plkst. 15.30 koncerts – Straumēnu jauktais koris. Pēc koncerta – Sadraudzības pēcpusdiena.

LatvijāTrešdien, 19. maijā, plkst. 10.00 LU Literatūras, folkloras un mākslas insti-tūts aicina piedalīties gadskārtējā kon-ferencē Meklējumi un atradumi 2010 Latvijas Zinātņu akadēmijas 3. stāva zālē. Starp vairākiem referātiem būs arī Viktora Hausmaņa referāts plkst. 14.50-15.10: Arī Austrālijā latvieši spēlēja teātri. ∎

Krata Ilzes Naglas dzīvokli un apcietina „Neo“«bas policijas automašīnā, kā arī...

Documents

Transcript of Krata Ilzes Naglas dzīvokli un apcietina „Neo“«bas policijas automašīnā, kā arī...