Kas ir hibrîdâ apse

Projekta vadîtâja: Dagnija LazdiòaIzdevumu sagatavoja: LVMI “Silava”Autors: Mârtiòð ZepsMâksliniece: Rûta KazâkaIzdevçjs: LVMI “Silava”Datorsalikums: Antra BalodeDruka: SIA “Jelgavas tipogrâfija”

Iespiests uz videi draudzîgâ FSC sertificçtâ Munken Lynx papîra.

Izdevums sagatavots LVMI “Silava” îstenotâ Meþa attîstîbas fonda projekta “Enerìçtiskâs koksnes sagatavoðana no celmiem un daudzgadîgo enerìçtisko augu plantâcijâs – tehnoloìijas un darba organizâcija” ietvaros

Latvijas Valsts Meþzinâtnes institûts “Silava”Rîgas ielâ 111, Salaspils, LV-2169Tâlr.: +371 67942555, fakss: +371 67901359, e-pasts: inst@silava.lv, http://www.silava.lv

AS "Latvijas valsts meþi"Kristapa iela 30, Rîga, LV-1046Tâlr.: +371 67602075, fakss: +371 67805430, e-pasts: lvm@lvm.lv, http://www.lvm.lv

Valsts SIA “Vides projekti”Pils iela 17, Rîga, LV-1050Tâlr.: +371 67225377, fakss: +371 67214274, e-pasts: info@videsprojekti.lv, http://www.videsprojekti.lv

©LVMI “Silava” 2008.gads ISBN 978-9934-8016-2-4

Latvijâ audzçtâ hibrîdâ apse ir Amerikas apses (Populus tremuloides) un parastâs apses (Populus tremula) krustojums. Hibridizâcijai izmanto kvalitatîvâkâs un produktîvâkâs apses, lai palielinâtu

iespçju, ka iegûtâ krustojuma kombinâcija dos pçcnâcçjus, no kuriem varçs atlasît atseviðíus îpatòus ar labu stumbra kvalitâti, augstu produktivitâti un piemçrotîbu rûpnieciskai pavairoðanai.

1

Kas ir hibrîdâ apse

Stâdu audzçðana

Lai no Amerikas apses (Populus tremuloides) un parastâs apses (Populus tremula) krustojuma labâkajiem pçcnâcçjiem nonâktu hibrîdapðu klonu plantâcijâs, ir jâiziet garð un sareþìîts process:

Zîmçjumâ:1) jauno dzinumu vai pumpuru ievâkðana;2) eksplantu sagatavoðana un ievadîðana barotnç;3) pavairoðana;4) audzçðana;5) apsakòoðana;6) stâdu audzçðana;7) plantâciju ierîkoðana;8) audzçðana.

Maija beigâs vai jûnija sâkumâ ievâc koka jaunos dzinumus, kurus tâlâk izmanto kâ eksplantus. Laboratorijâ tos ievieto barotnç. Ja tie sekmîgi aklimatizçjas un izaug, tos pavairo, sadalot mikrospraudeòos. Pçc pavairoðanas mikrospraudeòus apsakòo miglas siltumnîcâ, pçc tam tos pârvieto uz siltumnîcu, vçlâk uz lauka, kur tie aug un nobriest. Rudenî stâdi ir sasnieguði pietiekamus izmçrus, lai tos stâdîtu hibrîdapðu plantâcijâs.

Ðâdai pavairoðanai izmanto tikai produktîvâkos un kvalitatîvâkos pçcnâcçjus no krustojuma kombinâcijâm ar taisniem stumbriem, smalkiem zariem, augstu koksnes blîvumu un papîrrûpniecîbai piemçrotu koksnes ðíiedru.

Latvijâ pçc ðâdas metodes pavairotu hibrîdapðu stâdâmo materiâlu var iegâdâties A/s Latvijas Valsts Meþi struktûrvienîbas LVM Sçklas un stâdi kokaudzçtavâ Kalsnavâ.

2

Kas ir hibrîdâ apse

1

2

3 4

5

6

7

8

Plantâciju ierîkoðana

Sekmîgai hibrîdapðu plantâciju ierîkoðanai jâizvçlas auglîgas augsnes ar labu aerâciju un normâlu mitruma reþîmu. Pirmajos 3-5 gados nepiecieðama intensîva nezâïu apkaroðana.

Augsnes sagatavoðana uzlabo augsnes aerâciju un struktûru, kâ arî novçrð nezâïu strauju augðanu. Ðobrîd praksç izmanto divus augsnes sagatavoðanas veidus: vienlaidu un joslu arumu. Labvçlîgi augðanas apstâkïi pirmajos gados ir bûtiski produktîvu un labas kvalitâtes koku izaudzçðanai.

Hibrîdapses 3 gadu vecumâ:a) stâdîtas bez augsnes sagatavoðanas un nezâïu apkaroðanas.b) stâdîtas sagatavotâ augsnç un veikta nezâïu apkaroðana.

Visizplatîtâkais stâdîðanas attâlums ir 3 x 3 m. Ðâds attâlums nodroðina 1100 stâdu uz ha (optimâlais koku skaits ir no 800 lîdz 1300), un pirmo rotâciju var audzçt bez retinâðanas. Stâdîðanas attâlumu un lîdz ar to koku skaitu uz ha var mainît atkarîbâ no mehânismiem, kurus plâno izmantot plantâciju kopðanai, kâ arî no plantâcijas audzçðanas mçría. Ja plantâcijâs audzçðanas mçríis ir iegût zâìbaïíus, tad stâdîðanas attâlumam jâbût 3 x 3 m un lielâkam, bet, ja plâno iegût papîrmalku vai enerìçtisko koksni, stâdîðanas attâlumu var samazinât.

Ierîkojot hibrîdapðu plantâcijas, jâòem vçrâ, ka jânodroðina stâdîjuma aizsardzîba pret stirnu, brieþu, aïòu, zaíu un peïu postîjumiem.

3

Kas ir hibrîdâ apse

a b

Pret zaíiem un pelçm izmanto individuâlos aizsargus – 15-30 cm garas plastmasas caurules.

Pret pârnadþu bojâjumiem stâdîjumu ieþogo.

Piemçrotas stâdîðanas vietas izvçle, augsnes sagatavoðana un nezâïu apkaroðana nodroðina labu ikgadçjo pieaugumu, un 3-5 gadu laikâ koki sasniedz 3-7 m augstumu. Tâdus kokus pârnadþi vairs nevar nolauzt.

4

Kas ir hibrîdâ apse

Plantâciju apsaimniekoðana

Pirmâ rotâcija

Viens no hibrîdapðu plantâcijas apsaimniekoðanas veidiem ir veikt pirmo cirti pçc 25 lîdz 30 gadiem, kad var kombinçt zâìbaïíu, papîrmalkas un enerìçtiskâs koksnes iegûðanu.

Otrâ rotâcija

Pçc hibrîdapðu plantâcijas nocirðanas tâ atjaunojas ar sakòu atvasçm, kas veido lielu biomasu. Otrajâ rotâcijâ var izvçlçties vairâkus apsaimniekoðanas veidus:

a) izretinât atvases un audzçt plantâciju kâ iepriekð;

b) kombinçt resno sortimentu audzçðanu ar enerìçtiskâs koksnes iegûðanu (ðíeldojot atvases, daïa atvaðu tiek atstâta un audzçta lîdz 20 gadu vecumam). Visbieþâk praktizç divus ðíeldoðanas veidus – joslu un krustisko, kad atstâj nenopïautas joslas vai kvadrâtus, kurus pçc tam izretina ar rokâm;

5

Kas ir hibrîdâ apse

c) audzçt tikai enerìçtisko koksni, atvases pïaujot ik pçc 5-10 gadiem.

Somijâ veiktajos pçtîjumos konstatçts, ka pirmajâ rotâcijâ (pçc 25 lîdz 30 gadiem) var nocirst 3aptuveni 300 m /ha lietkoksnes. Ðobrîd Latvijâ vecâkie hibrîdapðu klonu izmçìinâjumu

stâdîjumi ierîkoti 1996. un 1998.gadâ. Hibrîdapðu krâja 8 gadu vecumâ, stâdot 1100 kokus uz 3hektâra, ir 50 m /ha, bet, stâdot 2500 kokus uz hektâra, 10 gadu vecumâ vidçjâ krâja ir 200

3m /ha. Ja hibrîdapses plantâcijas audzçðanas mçríis ir enerìçtiskâs koksnes ieguve, tad pirmo cirti var veikt agrâk (aptuveni 10 gados) un tâlâk apsaimniekot kâ atvasâju. Bet, ja plânots iegût zâìbaïíus, tad audzçðanas ilgums varçtu sasniegt 25-30 gadus.

6

Kas ir hibrîdâ apse

Dabas aizsardzîba

Hibrîda apse ir ïoti produktîva koku suga, tomçr augsta produktivitâte saistâs ar lielu barîbas vielu iznesi no augsnes. Izmantojot visu koku virszemes daïu, iekaitot zarus, var izraisît slâpekïa (N), kâlija (K), fosfora (P) un kalcija (Ca) trûkumu augsnç. Ðo iztrûkumu var kompensçt ar augsnes mçsloðanu (piemçram, ar koksnes pelniem). Lai samazinâtu barîbas vielu iznesi, lietderîgi hibrîdapðu plantâcijas izstrâdât ziemâ, izvairoties no barîbas vielu izneses ar lapâm. Vienlaikus, strâdâjot ziemâ, tiktu samazinâti arî trupes izplatîðanâs draudi. Ja atvaðu pïauðanai izmanto tehniku, izstrâdes laikâ zemei ir jâbût sasaluðai, lai nebojâtu koku sakòu sistçmu.

7

Kas ir hibrîdâ apse

Hibrîdâs apses koksne enerìçtikâ

Zari un stumbra daïas20-30 % no koka virszemes biomasas

Lietkoksne70-80 %no koka virszemes biomasas

Celmi un sakneslîdz 20 % no koka virszemes biomasas

Pieaugot pieprasîjumam pçc enerìçtiskâs koksnes, palielinâs interese arî par âtraudzîgâkâm koku sugâm, tâdâm kâ hibrîdâ apse. Bûtiska priekðrocîba hibrîdâs apses audzçðanai un izmantoðanai enerìçtikâ ir tajâ apstâklî, ka tâ, tâpat kâ parastâ apse, sekmîgi atjaunojas ar sakòu atvasçm.

8

Kas ir hibrîdâ apse

Enerìçtiskâs koksnes kvalitâte un pârrçíinu koeficienti

Hibrîdâs apses koksne Mçrvienîba Raksturîgie râdîtâji

Pelni %sausnas 1,5-2,5

Augstâkais sadegðanas siltums MJ/kgdaf1 20,0-20,4

Zemâkais sadegðanas siltums MJ/kgdaf 18,6-19,1

Ogleklis (C) %daf 47-51

Ûdeòradis (H) %daf 5,8-6,7

Skâbeklis (O) %daf 40-46

Slâpeklis (N) %daf 0,2-0,6

Sçrs (S) %daf 0,02-0,10

Hlors (Cl) %daf <0,01-0,05

Kalcijs (Ca) mg/kgsausnas 4000-6000

Kâlijs (K) mg/kgsausnas 2000-4000

Magnijs (Mg) mg/kgsausnas 200-800

Fosfors (P) mg/kgsausnas 800-1100

1 daf – sausna bez pelniem

Kurinâmâ veids Mçrvienîba Sadegðanas siltums

Dabasgâze kWh/m3 6,5

Malka (mitrums 15%) kWh/kg 4,5

Malka (mitrums 50%) kWh/kg 2,4

Ðíeldas (mitrums 45%) kWh/kg 2,6

Miza (mitrums 50%) kWh/kg 2,2

Koksnes granulas (mitrums 7%) kWh/kg 4,9

Salmi (mitrums 15%) kWh/kg 4,0

Sadzîves atkritumi kWh/kg 2,5

1 MJ (megadþouls) = 0,278 kWh

1 GJ (gigadþouls) = 278 kWh

9

Kas ir hibrîdâ apse

Piezîmçm

2008