Ievads Datorzinībās

Pasniedzējs Gatis Šeršņevs

Auce 2009

Mūsdienu informācijas sabiedrības tendences

Pieaug informācijas apjoms, kas Pieaug informācijas apjoms, kas nepieciešams ikdienas vajadzību nepieciešams ikdienas vajadzību apmierināšani.apmierināšani.

Zināšanas un prasmes ir tas, kas nosaka Zināšanas un prasmes ir tas, kas nosaka mūasu prestižu sabiedrībā.mūasu prestižu sabiedrībā.

Izglītības vērtība ir tās nepārterauktībā.Izglītības vērtība ir tās nepārterauktībā.

Informācijas tehnoloģijas ir šā gadsimta Informācijas tehnoloģijas ir šā gadsimta galvenais darba rīksgalvenais darba rīks

Jaunieši savu dzīvi nespēj iedomāties bez Jaunieši savu dzīvi nespēj iedomāties bez tehnoloģijām, turklāt, vecākai paaudzei tās tehnoloģijām, turklāt, vecākai paaudzei tās sagādā problēmassagādā problēmas

Galvenie pamatjēdzieni

Informācijas tehnooģijas (IT) : zināšanu, metožu, paņēmienu un tehnisko paņēmienu kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošija jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu

Aparatūra: (hardware) ir datu apstrādes sistēmas fizikālā daļa

Programmatūra (software): instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību , ko izpilda dators datu apstrādes procesā

Personālie datori (vecie)

Personālais dators

Personālais dators (Personal Computer – PC) ir neliels, universāls, vienam lietotājam paredzēts dators. Tas paredzēts individuālai izmantoša nai, piemēram, birojā vai sadzīvē. Parasti ar personālo datoru saprot fir mas IBM PC ražotajiem saderīgus datorus, kas pašlaik ir plašāk izmanto tais datoru tips. Taču eksistē arī citas personālo datoru saimes, piemēram, Macintosh.

Piezīmjdators (notebook)

Piezīmjdators (notebook) ir portatīvs personālais dators ar autonomu barošanas avotu, nelielu tastatūru un displeju. Pēc saviem izmēriem piezīmjdators ir mazāks par klēpjdatoru un lielāks par kabatdatoru. Datu ievadīšanai piezīmjdatorā tastatūras vietā dažkārt izmanto gaismas zīmuli. (Personālie datori. 1998)Par piezīmjdatoriem pieņemts saukt klēpjdatorus, kuru svars ir mazāks par 6 mārciņām. Ikdienā bieži arī klēpjdatorus sauc par piezīmjdatoriem.

Piezīmjdatori Compaq Presario 700US un Sony VAIO SR

Tīkla dators

Tīkla dators (network computer) ir speciāli veidots izmantošanai datoru tīklos, tādēļ tam bieži vien nav atmiņas ierīču, piemēram, cieto disku, diskešu ierīču. Programmas un dati tiek ielādēti no lieldatora. Šie datori ir lētāki. Tos var, piemēram, izmantot darbam internetā, informācijas punktos.

Datoru tipi

Lieldators (mainframe computer) ir jaudīgs dators, ko vienlaikus var izmantot vairāki tūkstoši lietotāju. To kā galveno datoru izmanto lielās or ganizācijās un valsts iestādēs, lai daudziem lietotājiem būtu iespējams piekļūt lielam informācijas daudzumam (piemēram, bankās). Lieldatori ļauj šo informāciju centralizēti uzglabāt un vadīt. Lieldatoram nepieciešama ie vērojami lielāka ātrdarbība, jauda un vieta datu glabāšanai, tāpēc tie ir ļoti dārgi.

Personālais ciparasistents (PDA)Personālais ciparasistents (Personal

Digital Assistant – PDA) ir plaukstdators personiskās informācijas pierakstīšanai ar speciāla zī muļa jeb irbuļa (stylus) palīdzību, piemēram, noteiktu datumu un adre šu fiksēšanai, dažādu piezīmju pierakstam... PDA tipa datoru apzīmēšanai mēdz lietot arī terminus plaukstdators (palmtop vai handheld computer) un kabatas dators (pocket computer).

Datora galvenās sastāvdaļas

Dators ir ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce informācijas apstrādei, uzglabāšanai un

apmaiņai.

Monitori (Monitor)

Šķidro kristālu (LCD) Elektronu staru (CRT)

Jūtīgā ekrāna monitoriAccu Touch IntelliTouch

CarrollTouch

Klaviatūras (Keyboard)

Peles (Mouse)

Kursorsvira

Kursorsvira 2

Spēļu ragi

Stūres

Tintes Printeri (Ink Jet)

Lāzeru printeri (Laser Jet)

Adatu printeri

Ploters (Ploter)

Ploteris pēc funkcijām līdzinās printerim. Atšķirībā no printera viņu izmanto liela formāta izdrukām, kā piemēram plakātiem, rasējumiem.

Skeneris (Scanner)

Skeneris (scanner) ir ierīce, ar kuras palīdzību var nolasīt un nosūtīt uz datoru dokumentus, zīmējumus, fotogrāfijas, diapozitīvus.

Multifunkcionālās iekārtas

Vairāku iekārtu apvienojums vienā. Visbiežāk tiek apvienots printeris, skeneris, kopētājs, fax.

Multimedia

Web kameras

Web Kamera (Webcam) var izmantot videokonferenču rīkošanai internetā. Visbiežāk izmanto lai sazinātos caur Skype, Messenger u.c. līdzīgām programmām.

Sistēmbloks bez sānu vāka.

Sistēmbloks sistēmblokā ietilpstošās ierīces

veic galvenos sistēmas darbības uzdevumus.

- uztur procesora darbību - uztver vadības ierīču signālus - izdara aprēķinus - izvada aprēķinu rezultātus - vieno ievad un izvadierīces

(vadības iekārtas) - uztur tīkla sakarus

Sistēmas plate

Pamatplate jeb mātes plate (motherboard) ir datora galvenā sastāvdaļa. Tai tieši vai pakārtoti ir pieslēgtas visas pārējās datora sastāvdaļas. Tajā tiek iesprausts procesors, operatīvā atmiņa un paplašinājuma kartes.

Pamatplates galvenie raksturojošie lielumi ir:

1.sistēmas kopne; 2.mikroshēmu komplekts; 3.slotu skaits un tipi.

MikroprocesoriProcesora ātrums [MHz]

norāda, cik miljonus reižu sekundē dators spēj veikt elementāras darbības,t.i., darbības, kurās nav nepieciešams izmantot atmiņu. Nopietnam mūsdienu datoram ātrums ir 1,2 – 3 un vairāk GHz (gigaferci).

Cietais disks Ierīce informācijas glabāšanai datorā. To ietilpība no

dažiem GB līdz dažiem 100 GB

disks

dzinēja ass

celiņš

ierakstes/nolasīšanas galviņa

keš buferis

mikroprocesors

cilindrs

Operatīvā atmiņa (RAM)

Operatīvajā atmiņā (Random Access Memory - RAM) glabājas datora darbības laikā nepieciešamā informācija. Ja elektrība pazūd, zūd arī visi tajā esošie dati;

Video karteVideokarte (video card) ir paplašināšanas plate, kas tiek pievienota personālā datora spraudņiem un kas ģenerē tekstu vai grafikas attēlus monitora ekrānā. Videoplati dažkārt sauc arī par videoadapteri, videokontrolleri vai videokarti.

Skaņas karte

Citi datu nesēji

CD-ROM un DVD-ROM ierīces un diski

CD R Lasa CD diskus

CD RW Lasa un raksta CD diskus

DVD R Lasa un raksta un DVD diskus

DVD COM0 Lasa un raksta CD diskus , lasa DVD diskus

CD RW raksta un lasa gan CD gan DVD diskus

CD diski 600 – 800 MB

DVD diski 4,7 GB

Informācija datoros

Informācijas veidi Teksts Attēls (grafika) Skaņa Video

Informācija datoros

Mērvienības

1 simbols aizņem 1 Baitu Baits (8 biti)Kilobaits KB(1,000 baiti; 103 baiti) Megabaits MB (1,000,000 baiti; 106 baiti) Gigabaits GB (1,000,000,000 baiti; 109 baiti)Terabaits TB (1,000,000,000,000 baiti; 1012 baiti) Petabaits PB (1,000,000,000,000,000 baiti; 1015 baiti)

Programmatūra tās iedalījumsa

sistēmprogrammās, kas vada datoru sistēmas darbību, piemēram, operētājsistēmas;

utilītprogrammās, kas veic specializētas funkcijas, piemēram, atjauno dzēstus failus, pārbauda cieto disku (piemēram, Norton Utilities), meklē un iznīcina datoru vīrusus (piemēram, Kaspersky Anti-Virus, Norton AntiVirus) utt.;

lietojumprogrammās, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus, piemēram, ievadītu un noformētu tekstu vai pārlūkotu internetu.

SistēmprogrammasSistēmprogrammas

Operētājsistēmas MS-DOS,, UNIX, MacOS, OS/2 Linyx

MS Windows 3.11,9x,NT,2000, XP, Vista u.c. Datu bāžu vadības sistēmas (DBVS) FoxPro, MS Access, ORACLE, SQL,

Paradox, Centura/GUPTA u.c. Tīkla operētājsistēmas Novell, MS WindowsNT/2000/2003 u.c.

Operētājsistēmas

Operētājsistēma ir programmu kopums, kas nodrošina datora saskaņotu darbu atbilstoši lietotāja vajadzībām. Tā nodrošina nepieciešamo programmu iedarbināšanu, failu uzglabāšanu, dzēšanu un kopēšanu, kā daudzas citas lietas. Bez Operētājsistēmas darbs ar datoru nav iespējams.

MS-DOS, MS Windows, UNIX, MacOS, OS/2 Linyx u.c.

Servisa programmas

Antivīrusu programmasMcAfee, Dr.Web, VirusScan u.c.

Datora iekārtas diagnosticējošās programmasScanDisk, Disk Defragmenter, printeru apkalpes programmas u.c.

ArhivatoriARJ, ZIP, RAR u.c.

Lietojumprogrammas

Tekstapstrādes lietotnes ir programmas, kas paredzētas dažāda veida dokumentu sagata vošanai, piemēram, Microsoft Word, Corel WordPerfect, Lotus Word Pro un OpenOffice.org Writer. Latvijā ir izstrādātas lietotnes BurtNieks un Tildes Rakstvedis.

Izklājlapu lietotnēs. Pazīstamākās izklājlapu lietotnes ir Lotus 1–2–3, Corel Quattro Pro, Microsoft Excel, OpenOffice.org Calc.

Prezentāciju lietotnēs, paredzētas uzstāšanās un reklāmas materiālu sagatavošanai un de monstrācijai, piemēram, Microsoft PowerPoint, Lotus Freelance, Corel Presentation un OpenOffice.org Impress..

Programmas, kas dod iespēju strādāt ar datu bāzēm, sauc par datu bāzu pārvaldības sistēmām (DBPS) vai datu bāzu vadības sistēmām (DBVS). Galvenās datu bāzes funkcijas ir datu uzglabāšana, rediģēšana, meklēšana un pārskatu veidošana. Populārākās datu bāzu vadības sistēmas ir Corel Paradox, Lotus Approach, Microsoft Access, Microsoft Visual FoxPro, OpenOffice.org Base.

Grāmatvedības un uzskaites programmu piemēri:

    

Biznesa programmas

Datorizētā projektēšana

Autodesk AutoCAD

projektēšanai

Microsoft Visio – tehnisku

diagrammu veidošanai

Broderbund 3D home Design Suite –

istabu plānošanai un interjera izveidošanai

Vai programmas ir par velti?

Par programmatūru tieši tā pat kā par datoru jāmaksā ! Taču pastāv alternatīvas.

Latvijas likumdošanā par datorprogrammu nelegālu lietošanu ir noteikti šādi sodi:•naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām; •nelegālās programmatūras konfiskācija; •brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem.

Programmatūru versiju numuri Laika gaitā izstrādātajās programmās parādās uzlabojumi vai

pilnīgi jaunas iespējas. Šie jaunumi tiek apkopoti jaunā versijā, kura no iepriekšējās atšķiras ar numuru. Numuri var būt pēc kārtas, piemēram, 6, 7, 8, vai arī atdalīti ar punktu, piemēram, 1.4, 1.5. Jo numurs ir lielāks, jo versija ir jaunāka. Jaunāka versija atvieglo strādāšanu un sniedz lielākas iespējas, bet parasti prasa arī jaudīgākus datorus.

Var nākties saskarties ar problēmu, ka, piemēram, ar vienā datorā Microsoft Word programmā sagatavotu dokumentu cita datora Word programma atsakās strādāt vai to "nesaprot". Iemesls - abos datoros ir dažādas Word versijas. Jaunāka versija saprot un māk strādāt ar iepriekšējās versijās sagatavotiem dokumentiem, bet vecākās versijās jaunāku versiju dokumentus var arī nesaprast

Kas ir datoru vīrusi

Datoru vīrusi ir mazas programmas, kas iekļūst citās programmās, failos un diskos. Lielais vairums no tiem aktivizējas, palaižot inficētu failu vai strādājot ar inficētu disku.

Visveiksmīgākie un izturīgākie vīrusi nedara neko citu, kā tikai slēpjas, vairojas un gaida iespēju pārceļot uz citu datoru. Visbiežāk to nodarītais ļaunums ir nejaušs, jo atkarīgs no autora profesionalitātes un programmēšanas iemaņām.

Bīstamāki ir tie vīrusi, kas iznīcina failus, sabojā diskus, neļauj palaist operētājsistēmu vai iznīcina BIOS. Tie parasti neizplatās tik ātri, jo paši iznīcina savu mājvietu.

Tagad plašas iespējas vīrusu izplatībai paver interneta pakalpojumu izmantošana.

Interneta resursi mācībām

Video pamācības http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Kaleidoscope/talmaciba.htm

Grāmatas

http://www.latvijapasaule.lv/generic/show/25

http://www.jrpic.lv/?ID=1650