Pētījums Nr. 1.20. Interneta lietotāju uzvedības analīzes rīks

Finansēšanas līgums Nr. L-KC-11-0003

Iepirkums Nr. ITKC/2013-1.20RP-5

Prototipa ērtuma, ergonomijas un pārskatāmības testēšana

Rīga, 2013

1

SIA IT KOMPETENCES CENTRS pieder ekskluzīvas tiesības uz šī dokumenta kopiju, un tā varizmantot šo kopiju (tajā skaitā, reproducēt, pārraidīt, pārrakstīt, uzglabāt, mainīt, papildināt, tulkot kādā citā valodā, un veidot atvasinātus darbus) bez ierobežojumiem jebkurām vajadzībām.

© SIA IT KOMPETENCES CENTRS 2013

SIA IT KOMPETENCES CENTRSReģistrācijas numurs: 40103326439Rīgā, Lāčplēša ielā 41, LV-1011Kontaktpersona:Dace SkrastiņaTālr.: 67844273Fakss: 67315315E-pasta adrese: dace.skrastina@lursoft.lv

2

Satura rādītājs

Satura rādītājs.......................................................................................................................................3

Ievads....................................................................................................................................................4

1. Testēšanas koncepcija......................................................................................................................5

2. Testēšanas metodoloģija.................................................................................................................13

3. Testēšanas rezultāti.........................................................................................................................16

Secinājumi...........................................................................................................................................20

Izmantotā literatūra..............................................................................................................................21

3

Ievads

Ikdienā mēs lietojam daudz un dažādas tehnoloģijas, tai skaitā arī tādus produktus kā

datorprogrammas, mājas lapas u.c., ko ir veidojuši augsti kvalificēti un zinoši savas nozares

specialisti. Tiek radīti aizvien jauni produkti, kas tiek lietoti dažādu praktisku un nepieciešamu

uzdevumu veikšanai. Programmatūru, mājas lapas u.c. lieto lietotāji, kam ir dažāds zināšanu un

pieredzes līmenis. Tādēļ lietojamības testi palīdz noskaidrot, kas lietotājam ir vai nav skaidrs

attiecībā uz produkta lietošanu, cik ātri viņš var veikt dažādus uzdevumus, vai ir viegli apgūt

strādāt ar jaunu produktu un, visbeidzot, cik subjektīvi apmierināts ir lietotājs ar šo produktu.

Lietotājs reizēm saskata tās kļūdas un nepilnības, kas varbūt netiek pamanītas izstrādes procesā.

Tādēļ lietojamība tiek uzskatīta par vienu no produkta kvalitātes rādītājiem.

Lietojamības testu veikšanai tiek pielietotas dažādas metodes, dažas ir lētas un vienkārši

veicamas, citas prasa lielus laika, cilvēkresursu un tehnoloģiskos ieguldījumus. Neskatoties uz

metožu atšķirībām, tās visas tiek lietotas galveno lietojamības parametru kvalitātes

noskaidrošanai. Lietojamības pētījumi var tikt veikti dažādos produkta tapšanas un attīstības

etapos. Sākumā tiek testēts produkta prototips, lai jau sākuma etapos varētu veikt korekcijas un

uzlabojumus, tāpat testēšanu var veikt arī vēlākos etapos.

4

1. Testēšanas koncepcija

Veidojot jaunu programmatūru vai veidojot jaunu mājas lapu, galvenā vērība jāpievērš

lietotājam - cik ērti būs lietojams produkts. Tādējādi nosacīti var runāt par programmatūras

dzīves ciklu, kur katrs posms ir saistīts un atkarīgs ar nākamo un iepriekšējo posmu (skatīt

1.attēlu).

Problēmas definēšanaTiek noteiktas, definētas funkcionālās specifikācijas

AnalīzeTiek attīstīts augsta līmeņa sistēmas dizains (konceptuālais modelis).

DizainsTiek attīstīts zema līmeņa dizains (kā sistēma strādās).

AttīstīšanaSistēma tiek izveidota

TestēšanaSistēma tiek testēta, lai pārliecinātos par tās pareizu tehnisko darbību.

Ieviešana (īstenošana)Sistēma tiek dota lietotājiem.

UzturēšanaJa ir nepieciešams, tiek veikti uzlabojumi un izmaiņas.

1.1. attēls Programmatūras attīstības dzīves cikls (pēc William S. Davis, 1994.)

Lietojamības testēšanai neapšaubāmi ir liela nozīme jauna produkta radīšanā. Tāpat

lietojamība ir viens no kvalitātes rādītājiem.

Programmatūrai būtu jāatbilst šādiem kritērijiem:

Programmatūrai ir jābūt piemērotai uzdevuma veikšanai,

Programmatūrai jābūt viegli lietojamai un adaptējamai lietotāja zināšanu un pieredzes

līmenim,

Sistēmai jāsniedz lietotājam informācija, kā jāveic uzdevums,

Sistēmai jāatspoguļo informācija lietotājam adaptētā formā un laikā,

5

Programmatūras ergonomikas principi ir jāpielieto īpaši brīdī, kad cilvēks apstrādā datus

(uztver, iegaumē, atcerās, reproducē utt.), jo atšķirībā no mašīnas, cilvēka veiktā datu

apstrāde balstās uz citiem likumiem (kognitīviem u.c. procesiem).

Tādēļ, jo īpaši svarīgi, ir pēc iespējas pielāgot programmatūru lietotājam, lai cilvēka un

mašīnas sadarbība būtu efektīva un tiktu iegūti vislabākie rezultāti. Lai to nodrošinātu, ir jāveic

programmatūras lietojamības testēšana (Simões-Marques M, 2012).

Visbiežāk mērītie lietojamības parametri ir:

1) Cik viegli ir iemācīties lietot produktu (programmu, mājas lapu u.c.), tiek mērīts

uzdevuma izpildes laiks (Guillemette, 1995; Lindgarrd, 1994; Nielsen, 1990; Reed,

1992; Shackel, 1991);

2) Cik viegli ir lietot produktu, to ne vienmēr var precīzi nomērīt, jo ne visiem

lietotājiem vienlīdz viegli, vai grūti ir to lietot. To nosaka lietotāju dažādais zināšanu un

pieredzes līmenis (Guillemette, 1995; Nielsen, 1990);

3) Cik viegli ir atcerēties, dažkārt tests tiek atkārtots pēc kāda laika, lai noteiktu, cik

viegli, vai grūti ir iegaumēt un pēc tam atcerēties, kā strādāt ar programmu (Nielsen,

1990);

4) Izpildes efektivitāte, uzsākot jaunu programmu, lietotājiem nav vēl pieredze, tādēļ

reizēm grūti noteikt (Lindgaard, 1994; Reed, 1992; Shackel, 1991);

5) Saprotamība, ar “Domāt skaļi” testa palīdzību diezgan labi var noteikt, kas ir un,

kas nav lietotājam skaidrs (Lauesen, 2005),

6) Subjektīvā apmierinātība, ar aptauju, “Domāt skaļi” u.c. metožu palīdzību

(Nielsen, 1993, Reed, 1992; Shackel, 1991).

Lietojamības pētījumos tiek lietota kvantitatīvā,kvalitatīvā vai jaukta tipa metode. No

kvantitatīvā pētījuma metodēm var tikt lietoti dažādi mērījumi un eksperimenti. Turklāt

kvalitatīvos pētījumos tiek pielietoti tiešie novērojumi, aptaujas un intervijas, audio un video

ierakstu analīze u.c. Dziļākai problēmas izpratnei dažkārt tiek lietota Intensīvās jeb dziļās

intervijas metode, kur tiek intervēti viens vai daži cilvēki (Guion L.A.).

Lietojamības testēšana tiek pielietotas vairākas metodes, kur biežākās no tām ir šādas:

6

Novērošana,

Darbošanās pēc scenārija,

Automātiska lietotāja aktivitāšu uzskaite (pieraksts),

Heiristiskā apsekošana,

Domāšana skaļi (“Think aloud”),

Retrospektīva testēšana ar video palīdzību,Lietotāja intervēšana, aptaujas, lai

noteiktu lietotāja apmierinātību ar produktu (Simões-Marques M, 2012).

Acu skatiena trekošana(Tobii Eye tracking system) u.c.

Visbiežāk tiek lietotas:

Heiristiskā metode un

Aptaujas, jo ir vislētākās.

Tomēr arī citu metožu pielietošana var sniegt nopietnu ieguldījumu lietojamības pētījumos.

Heiristiskā metode ietver sevī gan vizuālu lapas novērtēšanu, gan viedokļa izteikšana u.c.

pielietojumus. Šo metodi var veikt galvenokārt šādos veidos:

1) to var lietot gan lietojamības specialist, gan produkta veidotāji,

2) testa veicēji var izteikt savu spriedumu vai vadīties pēc heiristiskām vadlīnijām,

3) katrs testa veicējs var uzskaitīt savus viedokļus, vai var veidot kopēju problēmu

uzskaitījumu (Lauesen S., 2005).

Aptaujas un intervijas ir rūpīgi jāsagatavo – jautājumiem būtu jābūt uz lietotāju

centrētiem. Atbilžu variantiem parasti tiek lietota Likerta piecu ballu sistēma (Jirgenson M.,

2012), tomēr dažkārt ir sastopams citas sistēmas pielietojums, kā tas ir, piemēram, Web

pieejamības iniciatīvas saites Lietojamības testēšanas jautājumos (WAI Site Usability Testing

Questions), kur lietotājam jānovērtē saite skalā no A līdz F, kur A ir visaugstākais novērtējums,

bet F ir viszemākais. Likerta skalas plašais pielietojums dažādos pētījumos, tai skaitā, arī

lietojamības pētījumos ir skaidrojams ar tās vienkāršo pielietojumu (Bucci.H.P., 2003). Skalas

autors ir R.Likerts un iespējamās atbildes ir:

1) Pilnīgi nepiekrītu,

7

2) Nepiekrītu,

3) Ne piekrītu, ne nepiekrītu,

4) Piekrītu,

5) Pilnīgi piekrītu (Likert R, 1932).

Ar pieredzi un zināšanām bagātu speciālistu izstrādātas anketas plaši tiek pielietotas

lietojamības pētījumos. Jautājumi tiek sastādīti ar mērķi atklāt biežāk sastopamās kļūdas

produkta izstrādes gaitā. Kā vienu no aptauju piemēriem, var minēt Web pieejamības iniciatīvas

saites speciālistu izstrādāto aptauju, kas ietver šādus Lietojamības testēšanas jautājumus (WAI

Site Usability Testing Questions).

Uzsākot testēšanu vēl neveicot datorpeles klikšķus būtu jāatbild uz šādiem jautājumiem:

Kāds ir pirmais iespaids par lapas izkārtojumu un kādas ir jūsu domas par krāsām,

grafiskiem un foto attēliem u.c.?

Neveicot peļu klikšķus, aprakstiet, kādas ir opcijas un ko tās dara?

Neveicot peļu klikšķus, kā jūs iedomājaties, kur jūs klikšķināsiet vispirms?

Kā jums šķiet, kāds ir šīs vietnes uzdevums (nolūks)?

Kā jums šķiet, kam ir paredzēta šī vietne?

Jautājumi, uz kuriem būtu jāatbild pēc testa veikšanas ir šādi:

1) Kāds ir jūsu vispārējais priekšstats par šo lapu?

2) Kādu atzīmi jūs dotu lapai vērtējot piecu ballu sistēmā (F-viszemākais, A-visaugstākais

vērtējums) un kāpēc?

3) Raksturojiet šo lapu pavisam īsi – dažos vārdos.

4) Nosauciet trīs lietas, kas jums patika šajā lapā.

5) Nosauciet trīs lietas, kas jums nepatika šajā lapā.

6) Ja jūs veiktu vienu ievērojamu izmaiņu, kāda tā būtu?

7) Vai jūs gribētu atgriezties šajā lapā brīvprātīgi (ja nebūtu jāveic tests)?

8) Kas jūs mudinātu atgriezties šajā lapā?

8

Lai iegūtu pēc iespējas detalizētāku informāciju pēc testēšanas var tikt uzdoti arī šādi

jautājumi, kurus uzdod testa veicējiem beidzot testu, atbildes šajā gadījumā ir slēgta tipa – “jā”

vai “nē” (WAI Site Usability Testing Questions):

1) Tīmekļa vietne ir pievilcīga.

2) Grafiskais noformējums ir pievilcīgs.

3) Ir ievērots līdzsvars starp grafiskiem attēliem un tekstu.

4) Krāsas ir pievilcīgas.

5) Burti, virsraksti utt. ir pievilcīgi.

6) Bija viegli orientēties šajā lapā.

7) Informāciju varēju iegūt ātri.

8) Bija interesanti (aizraujoši) darboties vietnē.

9) Bija viegli iegaumēt, kur ko var atrast.

10) Informācija ir efektīvi izkārtota dažādos ekrānos.

11) Informāciju ir viegli lasīt.

12) Informācija ir uzrakstīta man saprotamā stilā.

13) Ekrānos ir atbilstošs informācijas daudzums.

14) Saite ir veidota ņemot vērā mani kā lietotāju.

15) Saites saturs ir interesants.

16) Saite mudina mani atgriezties tajā.

17) Saitei ir moderns, progresīvs dizains.

18) Saite ir labi piemērota lietotājam, kas pirmo reizi to apskata.

19) Saite ir labi piemērota lietotājam, kas atkārtoti to apmeklē.

20) Saitei ir skaidrs mērķis.

21) Man vienmēr šķiet, ka es zinu, kas būs tālāk.

22) Ir skaidrs, kā darbojas ekrāna elementi (uznirstošie logi, izvēlņu opcijas u.c.).

9

23) Savas kļūdas es varu viegli izlabot.

(WAI Site Usability Testing Questions)

Pielietojot aptaujas metodi lietojamības pētījumos, var noskaidrot lietotāja subjektīvo

apmierinātību ar produktu, kā arī būtiskākos produkta trūkumus, ko atklāj rūpīga atbilžu analīze

(Lauesen S., 2005).

“Think aloud” jeb “Domāt skaļi” metode.

Šī ir vēl viena metode, kas plaši tiek pielietota lietojamības pētījumos. To lietojamības

pētīšanā ieviesa Kleitons Leviss (Clayton Lewis) laikā, kad strādāja IBM (International Business

Machines Corporation) Lewis C.H., 1982). Šī metode tika attīstīta pamatojoties uz “Protokola

analīzi”, kas ir psiholoģiska pētīšanas metode, kas analizē mutiskus ziņojumus. Protokola analīzi

lieto domāšanas pētījumos kognitīvajā psiholoģijā (Crutcher, 1994), kognitīvajā zinātnē

(starpdisciplināra zinātnes nozare, kur psiholoģija, neirozinātne, lingvistika, filosofija,

datorzinātne, antropoloģija cenšas izprast cilvēka prātu) (Simon & Kaplan, 1989) un uzvedības

analīzē (Austin & Delaney, 1998). Protokola analīzi tālāk pielietoja aptauju un interviju

veidošanā (Sudman, Bradburn & Schwarz, 1996), kā arī lietojamības testēšanā (Ericsson

&Simon, 1980, 1987, 1993; Henderson, Smith, Podd, & Varela-Alvarez, 1995).

“Domāt skaļi” metode pamatojas uz to, ka lietotājs stāsta visu, ko redz, domā, dara, jūt

veicot uzdevumu. Tādējādi testa veicējs redz uzdevuma veikšanas procesu, ne tikai tā rezultātu.

Testa veicējs visu pieraksta neveicot nekādu interpretāciju. To var pavadīt arī audio un video

ieraksti. Vēlāk var analizēt atkārtoti šos ierakstus un izskaidrot, ko un kādā veidā lietotājs ir

darījis, kāpēc to vai citu ir darījis. Tāpat šī metode ļauj noskaidrot, kas lietotājam nav bijis

skaidrs. Tātad analizējot ar šīs metodes palīdzību iegūtos datus, var noskaidrot biežākos

lietojamības trūkumus (Lauesen S., 2005).

Ir autori, kas lieto SUMI metodi. Tā ir standartizēta aptaujas metode, kas ietver sevī 50

jautājumus. Šeit tiek noteikti līdzīgi lietojamības parametri, kā arī subjektīvā apmierinātība ar

produktu. Novērtējums tiek veikts pēc Likerta tipa – ar piecu ballu palīdzību (Marques M.S. &

Nunes I.L. 2000; Lauesen S., 2005).

Vēl viens lietojamības testēšanas rīks ir acu skatiena izsekošanas komplekss.

10

1.2. attēls Firmas Tobii piedāvātais acu sekošanas rīkshttp://www.tobii.com/en/eye-tracking-research/global/research/usability/

Šāds komplekss ļauj pierakstīt acs zīlītes kustības trajektoriju pa ekrānu. Ir jāveic stingra

uzskaite pa apmeklētajām lapām un to interfeisiem (dārgāki kompleksie risinājumi veic

automātisku loga un lapas stāvokļa pierakstu, ja lapa izmaina saturu pa eksperimentētāja definēto

procentuālo lielumu). Šī metode ir viena no dārgākajām, jo ir nepieciešama aparatūra un

visprecīzāk to var veikt speciāli aprīkotās laboratorijās. Tādēļ tās pielietojums ne vienmēr ir

iespējams.

1.3. attēls Tobii sistēmas acu sekošanas loga pieraksts.http://www.tobii.com/en/eye-tracking-research/global/research/usability/

Vēl viens no lietojamības testēšanas rīkiem ir “Peles kustību trajektoriju pieraksts.

Viena no šādām programmām ir IOGraph programma, kuras izstrādātājs ir Andrejs Šipilovs

(Andrey Shipilov) (http://iographica.com/). Nokopējot testa lapu uz IOGraph programmas lapas

11

un palaižot programmu, sākas peles kustību trajektoriju pieraksts. IOGraph programmas lapa ir

aiz tās lapas kura tiek testēta. Līnijas attēlo peles kustību trajektorijas, punkti un apļi ap punktiem

norāda vietas, kur peles kustības netika veiktas kādu laiku. Jo ilgāk pele stāvēja uz vietas, jo

lielāks ir punkts un aplis ap to. Programmas lapas apakšā tiek uzrādīts laiks, kad testēšana tika

sākta un cik ilgi tika veikta (1.4.attēls).

1.4.attēls IOGraph programmas logs

1.4. attēlā parādīts IOGraph programmas logs, kur peles kustību trajektorijas tika

pierakstītas tās veicot uz baltas lapas. Melnais aplis vidū ir programmas palaišanas poga. Uz doto

brīdi tests ir pabeigts un programmas darbība ir izslēgta.

Ar minētās programmas palīdzību ir iespēja novērtēt lietotāja darbības mājas lapā - kur

lietotājs ir ilgāk pakavējies (tātad vairāk pievērsis uzmanību). Īpaši, ja ir lielāki punkti un apļi,

tas var norādīt uz to, ka lietotājam nav bijis skaidrs, kas jādara un tādēl viņš ir apstājies, lai

pārdomātu nākamo soli.

12

2. Testēšanas metodoloģija

Pielietotās metodes:

1) Kvalitatīvā Intensīvās jeb dziļās intervijas metode, kur tika iesaistīts viens cilvēks – testa

veicējs,

2) Heiristiskā metode,

3) Datorpeles kustību pieraksts ar IOGraph programmas palīdzību,

4) “Domāt skaļi” metode veicot audioierakstu,

5) Aptauja izmantojot Lietojamības testēšanas jautājumus (WAI Site) sākotnējā testēšanas

etapā,

6) Laika uzskaite, kas nepieciešama, lai iepazītos ar dažādām opcijām

7) Aptauja ar mērķi noskaidrot galveno lietojamības parametru līmeni, izmantojot Likerta

piecu ballu novērtēšanas metodi (Bucci.H.P., 2003).

Testa norise:

1) Tika pielietota heiristiskā metode lai novērtētu pirmo iespaidu par lapu. Tas tika veikts

šādi: tika aplūkota web lapa, izvērtējot dizainu un, kas tajā ir redzams: informācija

(teksts), teksta izvietojums lapā, krāsu gamma, burtu lielums u.c.

2) Vienlaicīgi ar vizuālo lapas novērtējumu tika veiktas datorpeles kustības pa lapu, sekojot

acu kustībām. Peļu klikšķi šajā etapā netika veikti.

3) Veicot lapas vizuālo novērtēšanu un peles kustības, datorpeles kustību trajektorijas

pierakstam tika pielietota IOGraph programma.

4) Vienlaicīgi tika veikts audioieraksts, kas ir līdzvērtīgs dažādu autoru aprakstītajam

“Think aloud” testam, kur tika izteiktas domas un attieksmes attiecībā uz redzamo lapu,

kā arī tika pateikts, kas tiek veikts (kam tiek pievērsta uzmanība sākumā un vēlāk, t.i.,

nosacīti tika aprakstīta acu kustību secība).

5) Pēc sākotnējās iepazīšanās ar lapu, tika izmantoti Web pieejamības iniciatīvas saites

izstrādātie Lietojamības testēšanas jautājumi (WAI Site Usability Testing Questions), ar

13

mērķi apkopot sākotnējo iespaidu par lapu. Jautājumi tika sakārtoti tabulas veidā, blakus

kolonnā pa labi tika ierakstītas atbildes uz jautājumiem.

6) Turpmākā testa laikā tika mērīts laiks, cik nepieciešams, lai iepazītos ar dažādām

opcijām, vienlaicīgi tika veikts audioieraksts ar “Domāt skaļi “ testu, lai varētu izvērtēt

lapas saprotamību, uzdevumu veikšanas efektivitāti un laiku.

7) Beidzot testu tika veikts visbiežāk mērīto lietojamības parametru izvērtējums pēc Likerta

skalas, kur 1 – pilnīgi nepiekrītu, 5 – pilnīgi piekrītu, un tika ieteikti iespējamie

uzlabojumi.

8) Pēc 20 stundām tika veikts vēl viens “Domāt skaļi” tests ar audioierakstu un atsaukšanu

atmiņā tas, kas tika darīts iepriekšējā dienā. Tas tika salīdzināts ar iepriekšveikto

audioierakstu un attēliem. Tas tika darīts ar mērķi, lai pārbaudītu lietojamības parametru

“cik viegli ir atcerēties” uzdevumu veikšanu.

Testēšanas scenārijs:

a. Pēc heiristiskās metodes novērtēt pirmo iespaidu par lapu, izvērtējot dizainu un

saturu un pēc tam atbildot uz noteiktajiem jautājumiem:

I. Kāds ir pirmais iespaids par lapas izkārtojumu un kādas ir jūsu domas par

krāsām, grafiskiem un foto attēliem u.c.?

II. Neveicot peļu klikšķus, aprakstiet, kādas ir opcijas un ko tās dara?

III. Kā jums šķiet, kāds ir šīs vietnes uzdevums (nolūks)?

IV. Kā jums šķiet, kam ir paredzēta šī vietne?

b. Otreizēja iepazīšanās ar sākuma lapu jau veicot peles klikšķus un izmēģinot

iespējamās iespējas noskaidrot, vai tās ir saprotamas un uzveramas:

I. spiežot uz izvēlnes “Sākums”, atvērsies sākuma lapa ar citām izvēlnēm;

II. izvēloties “Grupas”, būs iespēja redzēt dažādas interneta lietotāju grupas;

III. izvēloties”Datu saņemšana”, būs iespēja redzēt izvēlēto grupu;

IV. “Predefinētas grupas” ir kādas iepriekš noteiktas grupas;

V. “Dzimums” ļauj atlasīt cilvēkus pēc dzimuma;

VI. “Vecums” dod iespēju atlasīt izvēloties vecumu “no” “līdz”;14

VII. “Atrašanās vieta” ļauj izvēlēties un atlasīt pēc dzīvesvietas;

VIII. “Izglītības iestāde”, ļaus atlasīt pēc noteiktas izglītības iestādes;

IX. “Darba vieta”, ļauj atlasīt pēc noteiktas darba vietas;

X. spiežot uz izvēlnes “Intereses”, tiks sniegta iespēja izvēlēties kādu no

uzrādītām interesēm;

XI. “Ir profils” izvēloties “Draugiem”, “Facebook, “Twitter”, būs iespēja atlasīt

pēc šiem kritērijiem;

XII. “Ticamība” mainīsies, ja tiks veikta atlase pēc dažādiem kritērijiem;

XIII. spiežot uz “Atlasīt” tiks sniegti dati pēc atlasītiem kritērijiem;

XIV. izvēloties izvēlni augšējā labajā stūrī, parādīsies kādi paskaidrojumi par

lapas lietošanu.

15

3. Testēšanas rezultāti

3.1.attēls Testējamās saites sākotnējās lapas skats, kur otrā plānā ir IOGraphica programmas logs.

Sākotnējā iepazīšanās ar lapu sekojot ar acīm un datorpeli, neveicot peles klikšķus un

stāstot skaļi darbības un iespaidus, aizņēma 4 minūtes. Saglabājot lapu, tā automātiski tiek

saglabāta Paint programmā un tiek uzrādīts gan sākuma, gan beigu laiks, kā arī kopējais testa

laiks.

Sākotnējais priekšstats par vietni ir apkopots tabulā 1.1.

1.1. tabula Sākotnējais priekšstats par vietni

Nr. Jautājums Atbilde

1. Kāds ir pirmais iespaids par lapas izkārtojumuun kādas ir jūsu domas par krāsām, grafiskiemun foto attēliem u.c.?

Balti burti uz violeta fona, balti burtiuz dzeltena fona samērā grūtisaskatāmi. Arī burtu lielums varētubūt nedaudz lielāks.

Nr. Jautājums Atbilde

2. Neveicot peļu klikšķus, aprakstiet, kādas ir Var veikt atlasi pēc dažādiem

16

opcijas un ko tās dara? kritērijiem: vecuma, dzimuma,interesēm utt.

3. Neveicot peļu klikšķus, kā jūs iedomājaties, kurjūs klikšķināsiet vispirms?

Uz “sākums”.

4. Kā jums šķiet, kāds ir šīs vietnes uzdevums(nolūks)?

Noskaidrot internet lietotāju uzvedību,analizēt jau iegūtus datus.

5. Kā jums šķiet, kam ir paredzēta šī vietne? Profesionāļiem, kas veic šāda veidapētījumus.

Pielietoti WAI Site Usability Testing Questions.

3.2.attēls Iepazīšanās ar lapu, veicot arī datorpeles klikšķus ilga 5 minūtes.

Pēc otrreizējas iepazīšanās ar sākuma lapu un veicot peles klikšķus, un izmēģinot

iespējamās opcijas, realizējot testēšanas scenāriju visi apakšpunkti izpildījās, izņemot punktu,

kas attiecas uz ticamību:

spiežot uz izvēlnes “Sākums” atvērās sākumlapa ar citām izvēlēnēm;

izvēloties “Grupas” var redzēt dažādas interneta lietotāju grupas (3.3.attēls);

izvēloties”Datu saņemšana” ir iespēja redzēt izvēlēto grupu (3.4.attēls);

17

“Predefinētas grupas” ir iepriekš noteiktas grupas;

“Dzimums” ļauj atlasīt cilvēkus pēc dzimuma;

“Vecums” dod iespēju atlasīt izvēloties vecumu “no” “līdz”;

“Atrašanās vieta” ļauj izvēlēties un atlasīt pēc dzīvesvietas;

“Izglītības iestāde” ļauj atlasīt pēc noteiktas izglītības iestādes;

“Darba vieta”, ļauj atlasīt pēc noteiktas darba vietas;

spiežot uz izvēlnes “Intereses” var atlasīt lietotājus pēc noteiktajām

interesēm;

“Ir profils” izvēloties “Draugiem”, “Facebook, “Twitter” ir iespēja atlasīt

pēc šiem kritērijiem;

spiežot uz “Atlasīt” tiek sniegti dati pēc atlasītiem kritērijiem;

izvēloties izvēlni augšējā labajā stūrī, parādīsies kādi paskaidrojumi par

lapas lietošanu (3.5.attēls).

Testējot Ticamības parametru tika izvēlēta konkrēta predefinēta grupa “8”, ievadīti un

izvēlēti citi parametri, bet ticamība nemainījās.

Tāpat nedaudz mulsina tik liela vecuma diapazona izvēle no 18 līdz 100 gadu vecumam.

18

3.3.attēls Opcijas “Grupas” izvēle. Iepazīšanās notika vienu minūti.

3.4.attēls “Datu saņemšana”. Iepazīšanās ilgums 20 sekundes.

19

3.5.attēls Pamācība, kā veikt interneta lietotāju uzvedības analīzi, kā veikt atlasi utt.

Jāsecina, ka ar šo pamācību lietotājam būtu jāiepazīstas uzsākot analīzi, taču uzmanība bija

pievērsta galvenokārt kreisajai augšējās joslas pusei. Labajā pusē esošā izvēles poga ir vāji

redzama. Teksts ir pagrūti salasāms mazā burtu izmēra dēļ. Arī pamācība ir samērā grūti

izlasāma mazā burtu izmēra dēļ.

Negaidīts rezultāts tieka iegūts izvēloties grupu Nr.99, pēc kā automātiski parādījās

“Atrašanās vieta” “999999999999” un pie ticamības kreisajā pusē parādās divi trekni punkti

(skatīt attēlu nr.3.6.).

3.6.attēls “Grupa 99”

Secinājumi

Visbiežāk mērīto lietojamības parametru izvērtējums pēc Likerta skalas, kur 1 – pilnīgi nepiekrītu, 5 – pilnīgi piekrītu:Nr. Lietojamības parametri Vērtējums1 Saiti ir viegli iemācīties lietot 4 Mainīt krāsas un burtu lielumu2 To ir viegli lietot 4 Mainīt krāsas un burtu lielumu3 Ir viegli atcerēties pēc laika,

kas un kā ir jādara.5

4 Šajā saitē darbojoties, darbība 4 Mainīt krāsas un burtu lielumu

20

ir efektīva5 Visu, kas un kā jādara, var

viegli un ātri saprast4 Darbības pamācība grūti atrodama

6 Esmu apmierināts ar saiti 4 Iepriekšminētajam klāt jau minētās dažas neskaidrības (piemēram, grupa Nr.99 un ticamības robeža)

Izmantotā literatūra

Austin, J., & Delaney, P. F. (1998). Protocol analysis as a tool for behavior analysis. Analysis ofVerbal Behavior, 15, 41-56.Bucci H.P., 2003. Pieejams: http://www.hkadesigns.co.uk/websites/msc/reme/likert.htm (skatīts08.01.2014).Crutcher, R. J. (1994). Telling what we know: The use of verbal report methodologies inpsychological research.Psychological Science, 5, 241-244.Davis W.S. Business systems analysis and design. Belmont CA: Wardsvord, 1994.Ericsson, K., & Simon, H. (1987). "Verbal reports on thinking". In C. Faerch & G. Kasper(eds.). Introspection in Second Language Research. Clevedon, Avon: Multilingual Matters.pp. 24–54.Ericsson, K., & Simon, H. (1987). "Verbal reports on thinking". In C. Faerch & G. Kasper (eds.).Introspection in Second Language Research. Clevedon, Avon: Multilingual Matters. pp. 24–54.Ericsson, K., & Simon, H. (1993). Protocol Analysis: Verbal Reports as Data (2nd ed.). Boston:MIT Press.Ericsson, K., & Simon, H. (1993). Protocol Analysis: Verbal Reports as Data (2nd ed.). Boston:MIT Press. ISBN 0-262-05029-3.Ericsson, K., & Simon, H. (May 1980). "Verbal reports as data". Psychological Review 87 (3):215–251.doi:10.1037/0033-295X.87.3.215.Ericsson, K., & Simon, H. (May 1980). "Verbal reports as data". Psychological Review 87 (3):215–251.Guion L.A. Conducting an In-depth Interview. Pieejams: http://edis.ifas.ufl.edu/fy393(skatīts 09.01.14.)http://grouplab.cpsc.ucalgary.ca/saul/hci_topics/tcsd-book/chap-1_v-1.html Task-Centered UserInterface Design: A Practical Introduction, by Clayton Lewis and John Rieman.http://iographica.comJirgenson M., 2012 Usability: Presentation (Rezekne May 25-26, 2012)

21

Lauesen S. User Interface Design. A software Engineering. Perspective. 2005.Lewis, C. H. (1982). Using the "Thinking Aloud" Method In Cognitive InterfaceDesign (Technical report). IBM. RC-9265.Lewis, C. H. (1982). Using the "Thinking Aloud" Method In Cognitive InterfaceDesign (Technical report). IBM. RC-9265Likert R. A Technique for the Measurement of Attitudes. Archives of Psychology; No.140.Marques M.S. & Nunes I.L. Usability of interfaces. 2000.Simões-Marques M and Nunes I.L. Usability of Interfaces, Ergonomics – A Systems Approach.2012. Pieejams: http://www.intechopen.com/books/ergonomics-a-systems-approach/usability-of-interfaces (skatīts 08.10.2013.)Sudman, S., Bradburn, N. M., & Schwarz, N. (Eds.)(1996). Thinking about answers: Theapplication of cognitive processes to survey methodology. San Francisco, CA, USA: Jossey-Bass.Tobii Eye tracking system http://www.tobii.com/en/eye-tracking-research/global/research/usability/ (skatīts 28.09.2013) WAI Site Usability Testing Questions. Developed by WAI Site Task Force of EOWG and AIR.Pieejams: http://www.w3.org/WAI/EO/Drafts/UCD/questions.html (skatīts 08.10.13.)

22