Ceļojumu medicīnaEmporiatrija

ἔμπορος – ceļojošs tirgotājs

Par tēmu:

• Pirmā (?) ceļojumu medicīnas klīnika Melburnā astoņdesmitajos gados;

• Intensīva attīstība pēdējos gados;

• Daudz komerciālu «ceļojumu medicīnas speciālistu»;

• Latvijā ir izcili eksperti ceļojumu medicīnas sastāvdaļās. Nav ceļojumu medicīnas speciālistu. Ir kurss «Tropiskā medicīna» universitātē;

• Daudz padomdevēju, kuru autoritāte balstās atsevišķu cilvēku pieredzē vai atsevišķos gadījumos. Īpaši attiecībā uz Āfriku;

• Dažāda pieeja, atkarībā no uzturēšanās ilguma, budžeta un medicīniskās palīdzības pieejamības;

• Atsevišķa pozitīva pieredze labas profilakses rezultātā nerada psiholoģisku iespaidu par profilakses nepieciešamību.

Ceļojumu medicīnas sastāvdaļas• Epidemioloģija;• Infekciju slimības;• Sabiedrības veselība;• Tropu medicīna;• Augstkalnu fizioloģija;• Ar ceļošanu saistīta dzemdniecība, psihiatrija, arodslimības;• Vides veselība;• Specifiskās aktivitātes:

• Kruīzs uz kuģa;• Niršana;• Masu pasākumi (Hadžs);• Nomaļas vietas (wilderness)

Mortalitāte un morbiditāte:

• 50-70% nāves gadījumu ceļojumā ir saistīti ar kardiovaskulārāmsaslimšanām. Secinājums?

• 25% - nelaimes gadījumi, traumas;

• 2,8-4% - infekcijas slimības.

• 50% cilvēku no attīstītām valstīm, pavadot 1 mēnesi jaunattīstības valstī, saslimst. Lielākā daļa – ar ceļotāju caureju.

7 lietas, kam pievērst lielāko uzmanību:

• Vakcinācija;

• Insekti: repellenti, tīkli (impregnēti ar repellentu), malārijas profilakse;

• Pārtikas un dzeramā ūdens drošība;

• Kontakti: STS un HIV

• Traumatisma un fiziskās drošības riski;

• Ne-dzeramais ūdens: šistosomiāze;

• Apdrošināšana. Iespēja saņemt ~bezmaksas palīdzību (EVAK)

Prioritātes jāmēģina ietilpināt budžetā.

Aptieciņa:

• Ikdienas zāles;

• Malārijas profilakse;

• Prezervatīvi;

• Līdzekļi pret caureju – antibiotika (ciprofloksacīns) un stoperis (loperamīds, Imodium));

• Līdzekļi pret aizcietējumu;

• Brūču apdares līdzekļi – plāksteri un dezinfekcija;

• Pretsāpju līdzekļi (ibuprofēns, paracetamols (ar piedevām));

• Saules aizsardzība, ādas kopšana;

• Plaša spektra antibiotika elpceļu infekcijām;

• Viss pārējais, ko uzskatāt par vajadzīgu un protat lietot. • «Nirēja auss» - etiķskābe + spirts.

Speciālās slimības:

• Dzeltenais drudzis

• Meningokoku meningīts

• Malārija

• Poliomielīts

• Trakumsērga

Vakcīnas (MK noteikumi)

Infekcijas slimība (ierosinātājs) Vakcinācijas uzsākšana Latvijā

Vakcinācijas shēma Iespējamās komplikācijas pēc saslimšanas

Tuberkuloze Tuberkulozes nūjiņa apkārtējā vidē izplatās pa gaisu -infekciozam, neārstētam plaušu tuberkulozes slimniekam klepojot, šķaudot un pat runājot vai elpojot).

1937 Vakcīnu ievada jaundzimušajam 2.-5.dzīves dienā

Tuberkuloze visbiežāk lokalizējas plaušās, bet var skart arī smadzeņu apvalkus, ausis, acis, limfmezglus, nieres un kaulus. Iespējams letāls iznākums.

DifterijaDifterijas baktērija iekļūst organismā, ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs.

1930.gados Līdz gada vecumam trīs vakcīnas devas (pamatimunizācija).4.deva - līdz 15 mēnešu vecumam.5.deva – 7 gadu vecumā.6.deva – 14 gadu vecumā.Balstvakcināciju veic ik pēc 10 gadiem.

Baktērijas izdalītais toksīns var izplatīties pa visu organismu, skart dažādus iekšējos orgānus un izraisīt smagas komplikācijas, piem., sirds un nieru audu iekaisumu, paralīzi. 20% mirstība.

Poliomielīts jeb "bērnu trieka"(poliomielīta vīrusi izplatās kontakta ceļā – netīrām rokām, pārtiku, ūdeni).

1957 Vakcinācijas shēma tāda pati kā vakcinācijai pret difteriju.

Skar nervu šūnas, kas atbild par kustībām. Smagos gadījumos novēro meningītu, paralīzi, kas var saglabāties visu mūžu. Iespējams letāls iznākums.

Infekcijas slimība (ierosinātājs) Vakcinācijas uzsākšana Latvijā Vakcinācijas shēma Iespējamās komplikācijas pēc saslimšanas

StingumkrampjiBaktērija, kuras sporas atrodas augsnē. Pat nenozīmīgi ādas ievainojumi vai nobrāzumi saskarē ar šo baktēriju var radīt inficēšanās risku.

1958 Vakcinācijas shēma līdz 7 gadiem (ieskaitot) tāda pati kā vakcinācijai pret difteriju.

Baktērija skar nervu sistēmu. Var būt muskuļu pārrāvumi, kaulu lūzumi, elpošanas muskulatūras paralīze. Letāls iznākums 50% gadījumu.

Garais klepusGaisa pilienu infekcija, ar kuru bērni viegli cits no cita inficējas, sevišķi bērnudārzos un skolās.

1958 Vakcinācijas shēma līdz 7 gadiem (ieskaitot) tāda pati kā vakcinācijai pret difteriju.

Bīstama slimība pirmajā dzīves gadā nepotētiem zīdaiņiem, jo nereti veidojas komplikācijas – plaušu karsonis, galvas smadzeņu iekaisums, krampji. Var būt letāls iznākums.

MasalasLoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu un tieša kontakta ceļā.

1968 Vakcīna jāsaņem 12-15 mēnešu vecumā. Revakcinācija veicama 7 gadu vecumā.

Masalu vīruss var izraisīt galvas smadzeņu iekaisumu ar krampju lēkmēm, atstājot sekas – dzirdes zudumu, garīgu atpalicību. Augsts mirstības līmenis.

Epidēmiskais parotīts jeb "cūciņa"izplatās gaisa pilienu un kontakta ceļā.

1983 Vakcīna jāsaņem 12-15 mēnešu vecumā. Revakcinācija veicama 7 gadu vecumā.

Var būt komplikācijas – smadzeņu apvalka iekaisums, dzirdes pavājināšanās, sēklinieku un olnīcu iekaisums un ar to saistīta neauglība u.c.

Infekcijas slimība (ierosinātājs) Vakcinācijas uzsākšana Latvijā Vakcinācijas shēma Iespējamās komplikācijas pēc saslimšanas

b tipa Haemophilus influenzae infekcijaiekļūst organismā caur elpceļiem gaisa pilienu veidā.

1994 Četras kombinētās vakcīnas devas pirmo 15 mēnešu laikā

Maziem bērniem var izraisīt strutainu smadzeņu plēves iekaisumu (meningītu). Iespējams letāls iznākums.

B hepatīts (slimība tiek pārnesta tieša kontakta ceļā ar asinīm vai citiem organisma šķidrumiem, kas satur pat niecīgu asins daudzumu (piemēram, kopīgi higiēnas piederumi).

1997 Vecumā no diviem līdz 15 mēnešiem četras vakcīnas devas. Riska grupas bērniem, kas dzimuši mātei, kuras ir HBsAg vīrusa nēsātājas vai nebija pārbaudītas grūtniecības laikā, pirmā deva tiek ievadīta 12 stundu laikā pēc dzimšanas. Nepotētus bērnus vakcinē 14 gadu vecumā, veicot trīs potes.

Izraisa aknu bojājumus – hronisks aknu iekaisumu, cirozi, aknu vēzi.

Vējbakas(vīruss, kas izdalās caur elpceļiem, parasti inficējas no slima cilvēka tieša kontakta veidā).

2008 12-15 mēnešu vecumā Var izraisīt pneimoniju, encefalītu, nieru iekaisumu u.tml.

Infekcijas slimība (ierosinātājs) Vakcinācijas uzsākšana Latvijā Vakcinācijas shēma Iespējamās komplikācijas pēc saslimšanas

Cilvēka papilomas vīrusa infekcija(inficēšanās notiek dzimumkontaktuceļā).

2010 12 - 14 gadus vecām meitenēm imunitātes izstrādei pietiek ar 2 potēm. Ja vakcināciju uzsāk 15 gados, nepieciešamas 3 potes.

Slimība lielākoties noris bez simptomiem, bet ilgstoša inficēšanās ar CPV ir priekšnoteikums saslimšanai ar dzemdes kakla vēzi.

Pneimokoku infekcija (pneimokoks jeb baktērija, kas organismā iekļūst caur elpceļiem).

2010 Pirmo 15 mēnešu laikā trīs vakcīnas devas

Pieaugušos laikam arī vakcinē

Pneimokoki var izraisīt vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumus, pneimonijas, kā arī meningītu, sepsi, retāk – sirds bojājumus, kaulu smadzeņu un mīksto audu infekciju. Iespējamas smagas komplikācijas vai letāls iznākums.

Rota vīrusa infekcija(vīruss izdalās ar fekālijām un izplatās kontakta, kā arī gaisa pilienu ceļā).

2015 Vakcīna ir pilienveida, to iepilina bērnam mutē. Vakcinē, sākot no 2 mēnešu vecuma. Divu vakcināciju kurss jāpabeidz līdz 24 nedēļu vecumam.

Raksturīgs gremošanas trakta iekaisums, organisma saindēšanās un dehidratācija (atūdeņošanās). Atūdeņošanās var izraisīt nopietnas veselības problēmas (traucēta asins cirkulācija, nieru darbības traucējumi, smadzeņu tūska).

Problēmas:

• Bērni, kurus kādu iemeslu dēļ nevar vakcinēt;

• Vecāki ar ticībā balstītu noliegumu;

• Vakcīnu komplikācijas;

• Nepilnīga, pazaudēta uzskaite – kurš atceras, kad potējies pret stinguma krampjiem?;

• Izmaksas;

• Termiņi.

Papildus (valsts neapmaksātās) vakcīnasdiplomātiskā servisa medicīnas centrs

Pakalpojums Cena EUR

Vēdertīfa vakcīna 22.00 €

Pretgripas vakcinācija 7.85 €

B hepatīta vakcīna 19.50 €

A hepatīta vakcīna 32.00 €

A+B hepatīta vakcīna 42.00 €

Ērču encefalīta vakcīna (TICO VAC) 33.00 €

Potēšanās pase 1.50 €

Starptautiskais potēšanās sertifikāts 1.50 €

Dzeltenais drudzis 35.20 €

Holēras vakcīna 40.00 €

MENINGO A+C 23.50 €

IMOVAX (Poliomielīta vakcīna) 15.00 €

Dultavax, Adacel (Dift., sting.kr., poliom.) 21.50 €

Pneumo-23 (bronhīts, plaušu karsoni) 30.00 €

Trakumsērga 19.92 €

Hepatīts (no www.veselasaknas.lv)

• A Hepatīts

• A Hepatīta vīruss izplatās ar inficētām fekālijām, kā arī var izplatīties ar netīru pārtiku vai ūdeni vai tieša cilvēku kontakta ceļā. Ātri izplatās arī lepnās viesnīcās un uz kruīza kuģiem. Īpaši lielu risku rada: krāna ūdens, moluski, nemizoti augļi, termiski neapstrādāti un nemizoti dārzeņi, nepietiekami izcepta gaļa, ledus gabaliņi utt.

• Pret A hepatītu ieteicams vakcinēties ne mazāk kā 2 nedēļas pirms brauciena. Papildus vakcīnas deva pēc 6 mēnešiem radīs aizsardzību pret A hepatītu vismaz uz desmit gadiem. A Hepatīta vakcīnu var lietot vienlaicīgi ar daudzām citām vakcīnām, nesamazinot to aizsargiedarbību.

• Vakcīna pret A hepatītu ir īpaši aktuāla:

• tiem, kuri ceļo uz valstīm, kur ir karsts klimats;

• personām, kuras dodas uz endēmiskajiem reģioniem vai vietām, kur ir grūti ievērot ikdienas higiēnas standartus;

• cilvēkiem, kuri ārstējas no hroniskām aknu slimībām.

• Hepatīts B

• Teorētiski risks pastāv tikai atsevišķās specialitātēs. Bet zobārstu apmeklē visi.

• Vakcinēšana jāveic trīs reizēs: otrā vakcīnas deva jāpotē mēnesi pēc pirmās, bet trešā – pēc pusgada.

• Var izmantot apvienoto vakcīnu pret A hepatītu un B hepatītu .

• Vakcīna pret B hepatītu nodrošina ilglaicīgu imunitāti, nostiprinošā vakcīnas deva nav nepieciešama.

6.pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330

Vakcinācijas iestādes, kurās veic vakcināciju pret dzelteno drudzi(Pielikums MK 23.05.2006 noteikumu Nr.417 redakcijā, kas grozīta

ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.416; MK17.04.2012. noteikumiem Nr.267; MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.446)

1. Akciju sabiedrība “Latvijas Jūras medicīnas centrs”.

2. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas 1.slimnīca”.

3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Diplomātiskā servisa medicīnas centrs”.

4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kronoss”.

5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “HILTESTS”.

6. (Svītrots ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.446)

7. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VIA UNA”.

8. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Veselības centrs 4”.

9. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca".

10. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”.

11. Vecliepājas primārās veselības aprūpes centrs.

12. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca".

Dzeltenais drudzis – bez komentāriem

Trakumsērga

• Neārstējama slimība. Pasaulē gadā saslimst ap 55 000 cilvēku. Izveseļojas ~8-3 (laboratorijā pierādīts, ka tiešām slimojuši ar trakumsērgu). LV pēdējais mirušais 2003.g.

• Inkubācijas periods ilgst no 10 dienām līdz pat 2 gadiem, bet biežāk tas ir no 30 — 90 dienām, pie kam imūniem cilvēkiem vidēji tās ir 77 dienas, bet neimūniem cilvēkiem — 54 dienas

• Nevakcinētam cilvēkam pēc koduma profilaktiski jāsaņem 6 vakcīnas devas - 3,7,14,30 un 90 dienā. 6 mēnešus nedrīkst lietot alkoholu!

• Pēc kontakta pote bezmaksas – iespēja ietaupīt ;)

• Vakcinācijas kurss ietver trīs injekcijas mēneša laikā, pēc gada veic atkārtotu potēšanu —revakcināciju, tad revakcinē ik pēc trīs gadiem;

• Trakumsērga īpaši izplatīta Indijā. Gandrīz visi pērtiķi vakcinēti, bet tomēr….

• Bīstami pārnēsātāji – sikspārņi.

Poliomielīts

• Slimība ar ļoti nepatīkamām, neārstējamām sekām;

• Saslimstība maza, bet strauji pieaug;

• Eksportējošās valstis: Pakistāna, Kamerūna, Sīrija;

• Skartās valstis: Afganistāna, Ekvatoriālā Gvineja, Etiopija, Irāka, Izraēla, Somālija un Nigērija;

• Vienmēr vērts iemest aci WHO lapā;

• Dažādas vakcīnas inaktivēta un orāla dzīvā;

• Revakcinēties 1 x dzīvē, vai 10 gados. Dokumentēt! Uzmanīgi par noteikumiem uz robežas izbraucot no skartajām un eksportējošām valstīm, sevišķi, ja uzturēšanās pārsniedz 4 nedēļas?

Vēdertīfs

• Smaga simptomātiska bakteriāla infekcija (Salmonella typhi), ārstējama slimnīcā;

• Inkubācijas periods 6-30 dienas;

• Fekāli-orāls inficēšanās ceļš;

• Ap 27 miljoni gadījumu gadā. Visvairāk Indijā. 161 000 mirušo. Veidojas rezistence.

• Mirstība bez ārstēšanas ap 25%, ar 1-4%.

• Orāla (3 devas) un injicējama vakcīnas. Orālo nelietot kopā ar meflokīnu!

• Imunitāte uz 3 gadiem.

Meningokoku infekcija• Izplatās gaisa pilienu ceļā. Mēdz būt atsevišķi uzliesmojumi pat attīstītās valstīs. (LV ir bijis līdz 100

pacientiem gadā). Nepieciešams ilgstošs kontakts.

• Vairumā gadījumu neizraisa saslimšanu. Lielākā daļa inficēto personu kļūst par asimptomātiskiembaktēriju nēsātājiem un kalpo kā infekcijas rezervuārs un avots. Uzņēmība pret meningokokuinfekciju samazinās ar vecumu, risks saslimt ir nedaudz lielāks pusaudžu un jaunu cilvēku vidū.

• Meningokoku infekcija sākas pēkšņi ar spēcīgām galvassāpēm, drudzi, sliktu dūšu, vemšanu, fotofobiju, kakla stīvumu un dažādām neiroloģiskām izpausmēm. Nāve iestājas 5–10% gadījumu, pat ja nekavējoties ir veikts antibakteriālais kurss labās ārstniecības iestādēs. Līdz 20% pacientu, kas ir pārslimojuši infekciju, parasti ir ilgtermiņa neiroloģiskas komplikācijas.

• Sporādiski saslimšanas gadījumi ir sastopami visā pasaulē. Mērena klimata joslās inficēšanās galvenokārt notiek ziemas mēnešos. Lokalizēti uzliesmojumi notiek slēgtās iestādēs, kurās pulcējas daudz cilvēku (piemēram, kopmītnēs, armijas kazarmās). Centrālajā Āfrikā, zonā, kas plešas no Senegālas līdz Etiopijai (tā sauktajā “meningīta joslā”), plaši epidēmiski uzliesmojumi raksturīgi ziemas jeb sausajā sezonā no novembra līdz jūnijam.

• Risks ceļotājiem kopumā zems. Tomēr risks ir nozīmīgs, ja ceļotāji uzturas vietās vai apmeklē pasākumus, kur pulcējas daudz cilvēku, piemēram, dodas Sahelas svētceļojumā meningīta joslā. Lokalizēti uzliesmojumi laiku pa laikam notiek arī ceļotāju, visbiežāk jaunu cilvēku, vidū nometnēs vai kopmītnēs.

Holēra• Dienvidamerika, Centrālamerika, Āfrika un Āzija ir holeras endēmiskās zonas.

• Holeras galvenais simptoms ir atūdeņojoša caureja, kas rada draudus dzīvībai.

• Aizsardzību pret holeru var gūt ar parenterālu un perorālu vakcīnu palīdzību. Perorālas vakcīnas ir efektīvākas, jo parenterālas vakcīnas stimulē humorālo imunitāti, tātad zarnu infekcijas gadījumā no saslimšanas nepasargā.

• Tā kā vakcīnas iedarbība var būt traucēta, to lietojot kopā ar ēdienu vai dzērienu, tad divas stundas pirms un stundu pēc vakcinācijas nedrīkst ēst un dzert.

• Dukoral lieto iekšķīgi. Cilvēkiem no sešu gadu vecuma Dukoral lieto divās devās ar intervālu no vienas līdz sešām nedēļām. Bērniem vecumā no diviem līdz sešiem gadiem ir jāsaņem trīs devas ar intervālu no vienas līdz sešām nedēļām starp devām. Kurss ir jāpabeidz vismaz vienu nedēļu pirms iespējamās saskarsmes ar holēru. Lai nodrošinātu nepārtrauktu aizsardzību pret holēru, ir ieteicama vienreizēja revakcinācija, pēc 2 gadiem cilvēkiem no 6 gadu vecuma, un pēc 6 mēnešiem 2 līdz 6 gadus veciem bērniem.

©: http://rxed.eu/lv/d/Dukoral/

• Interesanta cenu dinamika vakcīnai: no 3 Ls uz 40 Eur

Malārija

• Par šo ceļakājā daudz;

• WHO lapā – konkrēti ieteikumi;

• Lokāli padomi atšķirīgi;

• Blakus efektu nopietnību var izvērtēt arī iepriekš;

• Tie, kas tic skaitļiem, tos viegli atradīs. Kas tic jebkam citam –pārliecināt nejūtos aicināts.

• Viss progress profilaksē – tikai pateicoties kariem (vajadzēja pasargāt karavīrus). Tagad varbūt arī paldies Bilam Geitam. Nauda

Šistosomatoze (šistosomiāze) – vakcīnas nav, tāpat jāpiesargās

• Asinīs mītošu parazītisku sūcējtārpu izraisīta slimība.

• Tai raksturīgs ādas iekaisums, nātrene jau 10-15 min pēc parazītu iekļūšanas, 1-2 mēnešus pēc inficēšanās attīstās drudzis, organisma intoksikācija, liesas palielināšanās, zarnu trakta vai urīnpūšļa bojājumi.

• Šistosomas nonāk cilvēka organismā caur ādu, peldoties ūdenī, kurā atrodas šistosomu cerkāriji. Ādas caururbšanai vajadzīgas 30 sekundes, līdz 4 min.

• Ar šistosomām inficētas ūdenstilpnes ir tropu un subtropu joslā Āfrikā, Āzijā un Amerikā, galvenokārt starp 38° ziemeļu platumu un 35° dienvidu platumu. Slimība sastopama arī Grieķijā un Portugāles dienvidos.

• Šistosomām ir raksturīga starpsaimnieka - dažādu molusku, galvenokārt gliemežu, nepieciešamība, tādēļ upēs un ezeros, kur mīt gliemeži, bieži sastopamas arī šistosomas.

• Slimība ir ārstējama, taču diagnostika Latvijā var būt grūta.

Saites:

• http://www.who.int/ith/en/ - vislielākā autoritāte

• Valstu oficiālās lapas

• http://www.istm.org/ International Society of Travel Medicine – saites uz valstu lapām

Apdrošināšana, slimnieku un cietušo transportēšana

• Vidēji statistiskam cilvēkam neizdevīga. ? Apdrošināšanas kompānijas taču naudu nedrukā – tās pelna uz prēmijām;

• Konkrētos gadījumos tomēr fantastiski ērta un izdevīga;

• Ārstēšana pa telefonu – rūpīgi sagatavoties sarunai. Skaitļus saukt pa atsevišķeim cipariem! Burtošanai labāk lietot NATO fonētisko alfabētu https://en.wikipedia.org/wiki/NATO_phonetic_alphabet ;

• Ne visu var nopirkt par naudu;

• Kaulēšanās var līdzēt;

• Sekošana izmaksām! Daudz atkārtotu un nevajadzīgu izmaklējumu.;

• Vai var tikt lidmašīnā ar drudzi? Visdrīzāk, ka nevar. Vispirms tiecet galā ar temperatūru.

• Vai ir jāvadā līķi? Kapu svētkiem?

Kādēļ japāņi nēsā maskas – mode vai nepieciešamība?

• Japānā pārdod par 230 miljoniem USD gadā;

• Pirmsākumi 1918.-1919.g. spāņu gripas epidēmijas laikā. Lietoja arī Eiropā;

• No 1934. g. epidēmijas sāka valkāt katrā gripas sezonā;

• 50.-70.-tie gadi – industriālais piesārņojums, kodolizmēģinājumi Klusajā okeānā;

• 2003. g. apgrozībā parādās neausta materiāla, lētas, vienreiz lietojamas maskas, efektīvas pret alergēniem putekļiem.

• No 60. gadiem pēckara apmežošanas rezultātā biežs kļuvis ziedputekšņu drudzis (Hay fewer). Izraisītāji –2 endēmiski ciprešu dzimtas koki. Vecāki koki –vairāk putekšņu.

• Masku lietošana strauji izplatās: D Koreja, Taivāna, Ķīna, Vjetnama, Filipīnas, Taizeme, Kambodža.

• Japānā pēdējos 10 gados pārdošana trīskāršojusies.

• Taoisms un tradicionālā Ķīnas medicīna: elpošana ir veselības centrālais komponents.

Galvenie iemesli:

• Pasargāšanās no pilienu infekcijas;

• Pieklājība un citu pasargāšana;

• Gaisa piesārņojums, īpaši ziedputekšņi martā;

• Sociāls ugunsmūris;

• Mode;

• Nav nepieciešams tērēties kosmētikai;

• Siltums;

• Maskas nepasargā no vīrusiem, mikrobiem un gāzes.

• Maskas pasargā no putekļiem un aerosola (kurš satur slimības izraisītājus):

• Valkātāju

• Apkārtējos

Kad Rīgā staigās maskās?

Vai 50g alkohola ēdienreizēs pasargās no jebkādām slimībām?

• Ticīgos pasargās.