Atjaunojošā taisnīguma izpratne un pieejamās metodes –

kā tās izmantot savā praksē

Diāna Ziediņa, Izlīguma, izvērtēšanas ziņojumu, piespiedu un sabiedriskā darba departamenta Izlīguma nodaļas vadītāja Rīga, 2014.gada 26. februāris

Ko nozīmē atjaunojot taisnīgumu?

Noziegums – ievaino cilvēkus un viņu attiecības.

Šis fakts rosina atjaunot taisnīgumu, šajā procesā iesaistot cietušo, likumpārkāpēju, kā arī sabiedrību,

lai kopīgi meklētu risinājumus, kas veicinātu

dziedināšanu, izlīgšanu un mierinājumu.

(Howard Zehr)

Kas ir nepieciešams, lai mazinātu kaitējumu

Cietušā vajadzības

• Laiks nomierināties

• Laiks padomāt

• Tikt uzklausītam

• Iespēja uzdot jautājumus Kāpēc es?

Ko es izdarīju, ka tas notika ar mani?)

• Vēlme, lai pāridarītājs saprot savas uzvedības ietekmi un cietušā emocijas

• Patiesa un brīvprātīga atvainošanās

• Iespēja visu vērst par labu

• Pārliecība, ka nodarījums neatkārtosies

Pāridarītāja vajadzības

• Laiks padomāt

• Tikt uzklausītam

• Iespēja apzināties un izskaidrot savas rīcības iemeslus

• Iespēja atvainoties

• Iespēja atlīdzināt nodarīto

• Pārliecība, ka nodarījuma sekas ir mazinātas vai novērstas

• Cerība, ka nav nekāda paliekoša aizvainojuma

• Pārliecība, ka dzīve turpinās

Nodarījums + bailes = vajadzība pēc drošības

Nodarījums + dusmas = vajadzība pēc taisnīguma

Nodarījums + bažas = vajadzība pēc kontroles

Nodarījums+ kauns = vajadzība pēc cieņas

Nodarījums + vainas apziņa = vajadzība pēc piedošanas

Vajadzību identificēšana

palīdz attīstīt pozitīvas attiecības

sniedz atbalstu cilvēkiem jaunu iemaņu attīstīšanā, lai tie spētu turpmāk izdarīt atbilstošas izvēles

veicina apzināties nodarījuma sekas un domāt, kā tās vērst par labu

mudina saprast savas un līdzcilvēku emocijas

veicina izprast savu uzvedību un kā tā ietekmē citus

Ko veicina Taisnīguma atjaunošanas pieejas?

Divas pieejas uzvedības maiņa

Atjaunojošā • Kaitējums • Problēmu risināšana

• Dialogs • Nodarījuma seku mazināšana • Personiskums

• Iesaistīšanās Mērķis: nokārtot lietas pozitīvā veidā

Tradicionālā

• Likuma pārkāpšana

• Pārmetumi un vainas radīšana • Kurš kuru? • Sods attur • Bezpersoniskums • Ietekme tiek ignorēta Mērķis: sodīt pāridarītāju

Atjaunojošā taisnīguma ceļvedis /Harry Mika & Howard Zehr/

Nodarījums ievaino… taisnīgums dziedē

Fokusēšanās uz

nodarīto kaitējumu

Līdzvērtīga attieksme

Darbs pie cietušā iepriekšējā

stāvokļa atjaunošanas

Cietušā vajadzības

Likumpārkāpēja

atbildības uzņemšanās

Iespēja iesaistīties

tiešā dialogā

Iespēja sabiedrībai

iesaistīties Taisnīguma

atjaunošanas procesā

Iekļaujošs un uz

sadarbību vērsts process Cieņa

Kā nokļūt līdz aisberga redzamajai daļai?

PRASMES

PROCEDŪRAS

PRAKSE

FILOZOFIJA VĒRTĪBAS

ĒTIKA

Valsts probācijas dienesta prakse

Strukturēts sarunu process, kurā brīvprātīgi piedalās cietušais un

likumpārkāpējs un kuru vada neitrāla persona – starpnieks, palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu

Izlīguma procesa pamatā – Taisnīguma atjaunošanas pamatprincipi

Izlīgums Valsts probācijas dienestā

Izlīgums

Piedalās cietušais un likumpārkāpējs

Vecāki, ja iesaistīts nepilngadīgais

Atbalsta personas

Izlīguma sanāksme (“conferencing”)

Saruna norit pēc speciāla scenārija (pamatojoties uz sagatavotajiem jautājumiem noteiktā kārtībā )

Piedalās visas puses, kuras ietekmēja nodarījums

Tiek iesaistīti profesionāļi

Metodes - izlīgums un izlīguma sanāksme

Personīga un brīvprātīga dalība

Cietušais nepilngadīgais var nepiedalīties, ja tas viņam var kaitēt

Likumpārkāpējs atzīst, ka ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu

Nav domstarpību par nodarījuma faktiem

Iespēja jebkurā brīdī atteikties no dalības procesā

Piedalās likumiskais pārstāvis, ja iesaistās nepilngadīgais

Procesu vada apmācīts starpnieks

Starpnieks – procesa vadītājs nevis tiesnesis vai psihoterapeits

Konfidencialitāte

Starpnieks ievēro ētikas principus

Izlīgums var notikt visās kriminālprocesa stadijās

Izlīgumu var organizēt par jebkuru noziedzīgu nodarījumu

Pamatprincipi:

• Abas metodes sniedz iespēju iesaistītajām pusēm ar starpnieka palīdzību veidot dialogu

• Abas metodes sniedz iespēju likumpārkāpējam un cietušajam apzināt sekas un kopā meklēt risinājumu

• Izlīgums vai izlīguma sanāksme – izlemj iesaistītās puses

Kuru metodi izvēlēties?

apmācīts konfliktu risināšanā un sertificēts brīvprātīgais probācijas darbinieks vai amatpersona

neiesaka risinājumus

nemoralizē

ievēro:

– konfidencialitāti

– neitralitāti

Kurš ir izlīguma starpnieks?

Cietušais

Atbalstītājs

Likumpārkāpējs

Starpnieks

Atbalstītājs

1. Cietušā un likumpārkāpēja sagatavošana

2. Izlīguma sēde

Ievads (iepazīšanās, starpnieka loma, noteikumi)

Pagātne: Kas notika?

Tagadne: Kā notikušais ietekmēja? Kādas sekas?

Nākotne: Kādu risinājumu redz? Vienošanās?

3. Izlīguma dokumenta rakstiska sagatavošana

4. Izlīguma sēdes noslēgums

Izlīguma process

Sarunas vadītājs

Klases audzinātāja

Cietušais

Sociālais pedagogs

Likumiskais pārstāvis

Likumiskais pārstāvis Likumpārkāpējs

Sarunas vadītājs

Paldies par uzmanību!