\

! "!

Dievzem!te b"s Latvija tikai tik ilgi, kam#r tur

dz!vos latvietis.

Latvij$ izmirst tauta.

Tas notiek t$d#%, ka p#c Latvijas neatkar!bas

atjauno&anas Latvij$ netika atjaunoti

iepriek&#jo vald!bu pro-nat$lie pas$kumi.

Kop& iest$&an$s Eiropas Savien!b$, Latvij$ valda izteikti anti-nat$la vide.

T$s rezult$t$ Latvijas iedz!vot$ju skaits ir

samazin$jies...

Past$vo&o nev#l$mo tendenci var main!t tikai

ar tautas para'u un dzimst!bas vides mai(u.

Tas ir %oti l#ns process, jo tas prasa izaudzin$t veselu jaunu paaudzi ar cit$du dom$&anu nek$ pa&reiz valdo&$.

Vald!bu un politisko partiju intereses robe'ojas

viena v#l#&anu cikla laika period$. Vi(u

pal!dz!ba nav gaid$ma.

Las!t$j! Ko dar!sim?

! #!

UDK

Redaktors Dr. habil. agr. emer. Arturs Antonijs.

Valodas konsultante un korektore Dr. Baiba Ziedare.

V!ku z"m#jusi Lelde $mits,

2002. gada Annas Ziedares vasaras vidusskol!, Dzintaros, Normanvill#, Dienvidaustr!lij!. Z"m#jums lietots k! v!ks t! gada skolas %urn!lam.

1. izdevums 1000 eks.

Autora d!vin!jums bibliot#k!m un sabiedriskiem

darbiniekiem.

ISBN 978-9984-39-797-9

Izdev#js:

Baiba Ziedare

Silar!ju 23

Pi&'i LV 2107

Latvija

Telefons 613 9841 9373

e pasts <baiba@tpg.com.au>

Druk!ts:

SIA Jelgavas tipogr!fija

! $!

J#kabs Ziedars

$(po )(puli

K! aptur#t tautas izmir)anu

Studija

Izdevusi B. Ziedare

2009. gads

! %!

Roka, kas )(po )(puli,

valda pasauli.

Ang*u paruna.

!

! &!

! '!

S!kum! bija v!rds.

Br"vdabas bazn"ca "Dzintaros", Normanvill#, Austr!lij!. T!lum! St. Vincenta l"cis. L"+a zieme*u

gal! ir Adelaides pils#ta, dienvidu gal! ,enguru sala

un Dienvidu oke!ns.

!

! (!

Sen! pag!tn# Dievs bija rad"jis tautas un nu aicin!ja t!s

uz zemes dal")anu. Katra sa&#ma, k!du v#l#jusies. Kad visas

ar guvumu izkl"du)as, ierodas latvietis:

“Es te p#c zemes... teica, ka dal")ot...“

“Bet viss jau izdal"ts. Kur tad tu biji?”

“Nu... darbi&u bija j!pabeidz... Nevar jau pusrat! pamest.”

“Nu, re, nokav#ji!”

“-#l gan, bet neko dar"t!”

Dievam k*(st %#l latvie)a. Vi&) iz&em no azotes t!du

maz"ti&u zemes gabali&u un dod latvietim:

“Es gan to taup"ju sev, bet, )e, &em!”

No t! laika to zemes ple'"ti sauc par Dievzem"ti. Kad

latvietis tur apmet!s dz"vot, vi&) to nosauca par Latviju! Tas

noz"m# ka, lai Dievzem"te turpin!tu palikt par Latviju, ir

nepiecie)ams, ka Latvij! dz"vo latvietis. Latvietis ir Latvij! dz"vojis jau daudzus simtus gadus. Latvija ir Latvija t!p#c,

ka tur dz"vo latvietis. Tas ir priek)noteikums!

$" pirm! da*a b(t"b! rad!s 2003. gad! k! semin!ra teksts

abiturientu klasei Annas Ziedares vasaras vidusskol! "Dzintaros" Normanvill!, kas ir ap 100 km dienvidos no

Adelaides, Austr!lij!. Semin!rs par zemo dzimst"bu Latvij! tika *oti labi

uz&emts. P!rrun!jot Latvijas dzimst"bas probl#mu ar biju)o

adelaidieti, profesoru Dr. J!ni Priedkalnu, vi"# izteica domu,

ka dzimst$bas veicin!#anas organiz!cijai, t!dai, kas nev!ktu

ziedojumus un nenodarbotos ar pabalstu izsnieg#anu, var%tu

b&t sava ni#a citu Latvijas neskait!mo organiz!ciju starp!. T! ideja patika toreiz#jai abiturientu klasei. No ang*u

parunas: "Roka, kas )(po )(puli, valda pasauli" izveidoj!s

sauklis “$(po )(puli”. Tas k*uva par nosaukumu skolas

av"zei, un t!s av"zes titullapa ir )"s gr!matas v!ka z"m#jums.

Roka, kas )(po )(puli, valda pasauli! $(po )(puli!

! )!

Valstv"rs, politi'is, zin!tnieks, lajs.

Latvijas pirmais Valsts prezidents J!nis "akste bija

pirmais, kur) jaundibin!taj! valst" v#rsa laikabiedru

uzman"bu uz tautas dzimst"bas veicin!)anas nepiecie)am"bu

jau 1919. gada 17. novembr", kad Latvijas armija v#l turpin!ja valst" vaj!t bermontie)us, uzrun!jot tautietes ar

"diskr#tu l(gumu": "Tagad nu, m"*!s tautietes, kad Latvija ir

pier!d"jusi, ka vi&a ir dz"votsp#j"ga, tagad, kur visas sirdis

pukst priek) )"s m(su Latvijas, kur visas rokas priek) vi&as

str!d!, kur j(s pa)as nevien nenoguru)as str!d!jiet, bet pat

ziedojiet tai savas rotas, tagad es v#l j(s l(gtu: padariet m(s

stiprus, dodiet mums b#rnus. Apdom!jiet, ja sist#mu (divu

b#rnu vai pat bezb#rnu) viet! katr! m(su .imen# mud%#tu

se)as mazas galvi&as, tad jau p#c viena auguma m#s skait"tu

Latvij! nevis 2 un pus miljona iedz"vot!ju, bet 7 un pus

miljona! Es paredzu, j(s pacelsit pirkstu un r!d"sit man citus,

daudz liel!kus noziedzniekus pret savu tautu – m(su

vecpui)us. Es jums piekr"tu. /sti patrioti vi&i nav. Tas ir

skaidri. Bet, kas ar tiem dar!ms, par to b(s j!aprun!jas ar

m(su finan)u ministru. L"dz )im j(s, m(su tautietes, dz"vi

atsauc!ties uz katru uzaicin!jumu p#c pal"dz"bas, kad v"rie)i vai str!d!ja vai karoja, lai uzceltu Latvijas valsti. Es esmu

p!rliecin!ts, ka j(s neliegsities padar"t Latviju stipru un

varenu. Un to j(s variet."

Te nu j!paskaidro, ka starpkaru Latvij! uztur#ja

priek)statu par laul"bu k! sabiedrisku pien!kumu, kura

tie)ais uzdevums ir b#rnu rad")ana, jo no t! atkar"ga tautas

un valsts eksistence un labkl!j"ba. $aj! kontekst! moraliz#t!ji vecpui)us v#rt#ja k! noziedzniekus pret savu

tautu, jo "v"rie)i, palikdami vecpui)os, gr#ko pret sevi,

sievieti, sabiedr"bu un valsti". T!p#c 0akstes l(gums

tautiet#m politiski akt"vaj!s sieviet#s un vecpui)os uzjund"ja

kaism"gu reakciju. *+,-./!0+01,232!014,.5.678!9:-;<8!=-.>-!7?<-@! .83+6.;2>-! A-0,./7! 5.8;B>-C+6! :8501.D1! /1;E16! -3!72<1! ;+<+/,.F! 0-3! /131! /-73-C! 4?71! 1G713-C6! H-/6786!7I:-!03.8/D2!,./7-.6!se)u!E-,:1!4I3;1!01,5.JDAK!*-C,B<GBE.!

! LM!

;8-06B/-! ;+! :-,676! <.4.;2D-;-6! ,B<G! 0-7! 726! +/1025.>-.K!*+CI3!0.3C2!.;.5.-7B:-!>-1;->2!:-,67B!- 3?086!0-3!,-7:.8D1!<G.C67B41! 0.8<83! N2;.C! H-/678C,! 1;! :.J-C! ;1<.8;! 4.>-!C+32,-6!7.86B4-6!-.G32<B7K

Ministru prezidents Einars Rep#e 2002. - 2003. gadu

mijas uzrun! sol"ja, ka l"dz rudenim, kad paredz#ts

referendums par Latvijas iest!)anos ES, katram b(s laiks un

iesp#ja iepaz"ties ar iest!)an!s noteikumiem un izdar"t pamatotu izv#li. Rep)e nor!d"ja, ka pieeja vienotam Eiropas

tirgum un NATO sniegtaj!m dro)"bas garantij!m, “veicin!s

tautas saimniecisko ros"bu, uzlabos materi!lo st!vokli un

samazin!s bezdarbu“. „M#s iek*ausimies vienot! Eirop!, kas

galu gal! noz"m#s labkl!j"bu m(su b#rniem ar" turpm!kaj!s

paaudz#s. Vald"ba var#s pien!c"gi r(p#ties par sirmgalvjiem

un vi&u pensij!m“, sac"ja premjers.

Lielu uzman"bu sav! run! premjers velt"ja satrauco)ajai

demogr!fijas probl#mai. „M#s izmirstam! Burtiski un

neapturami. T! gan nav tikai Latvijas nelaime, zemi

dzimst"bas l"me&i ir rakstur"gi visai Eiropai. Knapi p!ri vienam b#rnam uz katriem diviem pieaugu)ajiem“, sac"ja

premjers. $"s probl#mas risin!)anai, vi&apr!t, vald"ba vien

„neko daudz nevar dar"t. Var, protams, palielin!t pabalstus,

uzlabot ekonomisko st!vokli, salabot ce*us un mazin!t bezdarbu, kas ar" tiks dar"ts, bet ar to vien nepietiks.“ „Te

vajadz"gs ar" kas cits – miers un klusums, harmonija un

lauku gaiss, nesteidz"ga un laim"ga dz"ve, putnu dziesmas no

r"tiem aiz loga. Varb(t tas ir v#l viens iemesls vald"bai

r(p#ties par lauku att"st"bu, par to, lai tur atgrieztos

dz"vesprieks un cilv#ki, un lai visi, tur dz"vojot, b(tu

laim"gi,“ sac"ja Rep)e. Vi&) ar" uzsv#ra, ka pils#tas

iedz"vot!ji non!ku)i „t!d! k! dz"ves riten"“. „Darbs un

pan!kumi, darbs un karjera, karjera un att"st"ba, steiga un

neva*a, stress un p!rslodze. K! v!rd!, ja tauta mirst!?“

satrauc!s premjers.

Run!jot par vi&a vad"t!s vald"bas uzdevumiem, Rep)e

piemin#ja atbr"vo)anos no „korupcijas, p!rm#r"gas

birokr!tijas un valsts patva*as pret cilv#ku", k! ar"

! LL!

nej#dz"bu nov#r)anu. Ministru prezidents nov#l#ja

iedz"vot!jiem Jauno gadu sagaid"t gai)! noska&!. „Nav jau

nek!ds kara lauks Latvij!, mums ir miers, sekm"gi att"st!s

tautsaimniec"ba, l"dz ar to visam vajadz#tu k*(t lab!k“,

sac"ja Rep)e. „ Katr! zi&! vald"ba dar"s to, kas vald"bai

j!dara, j(s katrs to, ko pats uzskat"siet par svar"gu un

vajadz"gu, bet mums visiem, visai Latvijas tautai v#lu

laim"gu un pan!kumiem bag!tu n!kamo 2003. gadu“, v#l#ja

premjers. (BNS, 02.01.2003)

P$teris Zvidri%#, Pasaules un Eiropas demogr!fu

asoci!ciju loceklis, sav! publik!cij!: "M#s izmirstam? J!! Izmirsim? Visticam!k, ka ne!" uzst!da jaut!jumu un ar" atbild. Seko publik!cijas pilns teksts.

Sav! Jaungada uzrun! tautai Ministru prezidents Einars

Rep)e ir atzinis, ka tauta iet boj!. Paradoks!li, ka tas pateikts

tikai tagad, kad jau par!d"ju)!s demogr!fisk!s atvese*o)an!s

iez"mes. Kritiskais periods bija 1994. - 1998. gads, kad ik

gadu miru)o skaita p!rsvars p!r dzimu)o skaitu sasniedza 15

- 18 t(ksto)us, un dzimst"bas l"menis jau bija zem!kais

pasaul#. Turkl!t emigr!cija bija augst!ka nek! tagad.

Iepriek)#j!s vald"bas pat nem#.in!ja nopietni risin!t demogr!fisk!s probl#mas. Par to liecina ar" tas, ka p#rn

ofici!li tika p!rtraukta vald"bas Demogr!fisk!s komisijas

darb"ba. P#c b(t"bas ar Ministru prezidenta r"kojumu

izveidot! komisija darbu p!rtrauca jau 1999. gad!, ta+u ne

t!s vad"t!jus ministrus, nedz vald"bas tas nesatrauca.

Objekt"vi izv#rt#jot situ!ciju, j!tz"st, ka ar" iepriek)#jos

gados komisijas darbs nebija pietiekami produkt"vs savu

ierobe%oto pilnvaru d#*. To vad"ja labkl!j"bas ministrs, un

valsts m#roga jaut!jumus tas risin!ja visai maz.

Pamatoti rodas jaut!jums, k!p#c demogr!fisk!s kr"zes un

valstiski svar"gos demogr!fisk!s politikas pilnveido)anas

jaut!jumus neizskat"ja vald"bas s#d#s, pie&emot kr"zes

situ!cijai atbilsto)us l#mumus. T!dus priek)likumus

vair!kk!rt pauda )o rindi&u autors (P. Zvidri&)), k! ar" atsevi)'i citi speci!listi un politi'i. Ac"mredzot t!p#c, ka

vald"bai bija citas priorit!tes un izpratne par soci!lo (ar"

! L"!

demogr!fisko) procesu regul#)anas iesp#j!m. Interesanti, ka

apst!k*os, kad Latvijai bija gandr"z visaugst!k! mirst"ba un

viszem!k! dzimst"ba Eirop!, biju)ais premjers, koment#jot

2000. gada tautas skait")anas iepriek)#jos rezult!tus, teica:

„Es v#l neuz&em)os pateikt, vai demogr!fisk! situ!cija

Latvij! ir laba vai slikta?“ R"gas Balss, 21.11. 2000.

T!das attieksmes rezult!t! visiem demogr!fijas

p#t"jumiem valst" bija un ir atv#l#ts maz!k l"dzek*u nek!, piem#ram, valsts akciju sabiedr"bu Latvijas dzelzce*) vai

Latvenergo vad"t!ju darba alg!m. Vald"ba neatrada par

iesp#ju kaut minim!li finansi!li atbalst"t ar" Demogr!fisk!s

komisijas locek*u darbu.

Sal"dzin!jumam atz"m#sim, ka pat padomju apst!k*os

Latvijas direkt"vo instit(ciju vad"t!ji, risk#jot ar Maskavas

aizr!d"jumiem, iz)'"r!s par sistem!tisku latvie)u tautai vit!li svar"gu jaut!jumu risin!)anu, pirmo reizi PSRS "stenojot

re.ion!lus demogr!fiskus pas!kumus. Turkl!t jau 1976.gad! tika izveidota starpresoru komisija demogr!fijas jaut!jumos

ar vald"bas vad"t!ja vietnieku priek)gal!. Rezult!t! Latvija

bija pirm! padomju republika, kur 80. gadu vid( tika

izstr!d!ta "pa)a demogr!fisk!s atvese*o)anas programma,

kas bija efekt"va un par kuru interes#j!s ar" ANO speci!listi.

V#l#tos ar" atg!din!t, ka ANO starptautisk!s konferences:

Par iedz"vot!jiem un att"st"bu (Kaira, 1994.) r"c"bas

programm! "pa)i uzsv#rts, ka vald"bas tiek aicin!tas liel!ku

uzman"bu piev#rst tam, cik svar"gas no att"st"bas viedok*a ir

demogr!fisk!s tendences. Lai risin!tu ar iedz"vot!ju skaita

palielin!)anos saist"t!s probl#mas, valst"m j!saskata saist"ba

starp dzimst"bas un mirst"bas r!d"t!jiem. (ANO konferences

r"c"bas programmas kopsavilkums. R"ga, 1998, 14 lpp.) $ie

dokumenti ir pie&emti laika posmam l"dz 2014. gadam, t!tad

saisto)i ar" pa)reiz.

Rakstur"gi, ka da%k!rt#ju m(su ier#d&u atsauk)anos uz

to, ka demogr!fisk! politika ir soci!lismam rakstur"ga

iez"me, un tirgus ekonomikas apst!k*os iejauk)an!s

demogr!fisko procesu noris#s vairs nav nepiecie)ama, apg!% jaun!k!s nost!dnes Rietumeirop!! un Skandin!vij!, aktiviz#jot soci!lo un demogr!fisko politiku. Piem#ram,!

! L#!

lielu interesi izraisa izstr!dnes par .imenes un biznesa

auditu Beneluksa valst"s, p#tot katras .imenes attiec"go

darba kolekt"vu specifiku, saska&ojot indiv"da, .imenes un

sabiedr"bas intereses. Principi!la noz"me ir tam, k! sabiedr"ba risina centr!lo probl#mu : dzimumu attiec"bas –

.imenes form#)ana, dzimst"ba – darba tirgus. Stihiski

optim!las attiec"bas nevar izveidoties.

Protams, demogr!fisko situ!ciju nevar izv#rt#t vienpus"gi. T!pat k! cit!s zin!tnes nozar#s mums j!balst!s

uz speci!listu un visas zin!tnes atzi&!m. Nelaime t!, ka

daudzi uzskata sevi par lietprat#jiem )aj! jom!, jo ikdien! v#rojam demogr!fiskos notikumus un procesus. (b#rnu

dzim)anu, indiv"du st!)anos laul"b!, to mir)anu,

p!rvieto)anos u.tml.) Ta+u demogr!fisko procesu

intensit!tes m#r")ana, izv#rt#)ana un prognoz#)ana ir visai

sare%."ts darbs. Rakstur"gi, ka visos neatkar"bas gados

neviens no viskvalific#t!kajiem demogr!fiem zin!tniekiem

nebija uzaicin!ts uz k!du vald"bas s#di, lai inform#tu,

konsult#tu. Sal"dzin!jumam var min#t, ka valst"s ar akt"vu

soci!lo (demogr!fisko) politiku, prakse ir cita. Rezult!t! esam non!ku)i pie t!, ka mums nav vajadz"ga ar" ministrijas

konsultat"v! padome iedz"vot!ju att"st"bas jaut!jumos.

Ier#d&iem ir redzams lab!k. Ta+u atkl!ts paliek jaut!jums

par demogr!fisko optimumu un k! to sasniegt. $aj!s dien!s

ir apkopoti iepriek)#jie dati par iedz"vot!ju dabisko un

migrat"vo kust"bu 2002. gad!. K! jau tas bija gaid!ms,

iedz"vot!ju skaits valst" samazin!jies vai gandr"z par diviem

desmitiem t(ksto)u cilv#ku, turkl!t dabiskais samazin!jums

12.510 cilv#ku ir p#d#jo gadu vid#j! l"men". T!tad m(su

izmir)anas !trums ir 34 cilv#ki dien!. Tiesa, sal"dzin!jum! ar p#rno gadu, tas ir nedaudz maz!k. Miru)o kopskaits

(32.530) ir par 63% liel!ks nek! dzimu)o skaits (20.020).

R#'inot speci!lus r!d"t!jus redzam, ka dzimst"ba un mirst"ba

minim!li pavirz"jusies sabiedr"bai v#lam! virzien!, piem#ram, summ!rais dzimst"bas koeficients (vid#jais b#rnu

skaits, kas var#tu piedzimt vienai sievietei dz"ves laik!, pie

attiec"g! gada dzimst"bas intensit!tes) palielin!jies no

rekordzema 1,11 1998. gad!, l"dz 1,20 – 1,25 p#d#jos tr"s

! L$!

gados. Tom#r kopum! paaud%u piln"gai nomai&ai

nepiecie)ams, lai pie pa)reiz#j!s laikabiedru dz"votsp#jas

summ!rais dzimst"bas koeficients b(tu vismaz 2,1 jeb par

70% augst!ks, nek! ir faktiski.

Protams, ar" pa)reiz#jais mirst"bas l"menis nav kaut k!di

griesti m(su iesp#j!m. Jau 2001. gad! sievie)u mirst"ba

sasniedza zem!ko l"meni, k!ds atz"m#ts Latvijas v#stur#. Vid#jais sievie)u m(%a ilgums sasniedzis 76 - 77 gadus.

V"rie)iem st!voklis nav tik labv#l"gs, un v#l ir pr!va

distance l"dz padomju perioda beig!s sasniegtajam.

Pag!ju)aj! gad! situ!cija nedaudz uzlaboj!s, ta+u ne t!d! m#r!, lai Latvija izk*(tu no p#d#j!m viet!m Eirop!. Vid#jais

paredzamais m(%a ilgums Latvijas v"rie)iem (65 gadi)

joproj!m b(tiski atpaliek no ekonomiski att"st"t!kaj!m

valst"m un ar" daudz!m jaunatt"st"bas valst"m, nor!dot uz

potenci!laj!m rezerv#m mirst"bas samazin!)an!. /pa)i lielas

t!s ir iesp#jas samazin!t mirst"bu no traum!m, nelaimes

gad"jumiem un vardarb"bas, k! ar" no asinsrites slim"b!m.

V#sturiski demogr!fisk! att"st"ba, ar" dzimst"bas l"me&a

samazin!)an!s l"dz noteiktam l"menim atspogu*o cilv#ces

progresu. Pamatojoties uz demogr!fisko procesu izp#ti v#sturisk! skat"jum!, jau pag!ju)! gadsimta 30. gados tika

izstr!d!ta koncepcija par demogr!fisko revol(ciju. Valst"s,

kur!s demogr!fisk! p!reja no augstas dzimst"bas un

mirst"bas uz zemu dzimst"bu un mirst"bu norisa l#n!m,

pak!peniski (Francij!, Zviedrij!, ar" Latvij!, Igaunij! u.c.)

nebija demogr!fisk!s eksplozijas. Vair!k!s no t!m ar pas"vu

demogr!fisko politiku iest!jusies depopul!cijas situ!cija.

Latvij!, kur "pa)u ietekmi uz demogr!fisko att"st"bu atst!ja

abi pasaules kari, deport!cijas un Padomju Savien"b! "stenot! labkl!j"bas izl"dzin!)anas politika, dzimst"bas l"kne

kop) 1991. gada nokrit!s zem!k par mirst"bas l"kni.

Ekonomisk! lejupsl"de un vald"bas pasivit!te p#d#j! dek!d# piln"gi izmain"ja demogr!fisko uzved"bu, dabisko procesu

gaitu. Latvija un latvie)u tauta nu ir dzi*! bedr#, turkl!t strauj!s p!rmai&as visai b(tiski pa!trin!ja iedz"vot!ju

noveco)an!s procesu. P#c iedz"vot!ju noveco)an!s

indikatoriem esam pasaules valstu ranga pirmaj! duc".

! L%!

Tikai pateicoties vecumstrukt(ras "patn"b!m, da*#ji ar" 80.

gadu dzimst"bas bumam, )o demogr!fisko iekritienu

(depopul!ciju) v#l nej(tam darba tirg(. Ta+u visp!rzin!ms,

ka tagad stipri pietr(kst jaun!ko kla)u skol#nu. Tuvojas

laiks, kad darbsp#j"go un reprodukt"vo vecumu sasniegs

mazskaitlisk!s neatkar"bas gados dzimu)o b#rnu kohortas.

Un valsts vad"t!ju aizvad"to gadu pas"v! nost!ja, kas ac"m

redzama. Jau tagad var apgalvot, ka nesen dzimu)os gaida

g1(ts liktenis: uz vi&u pleciem gulsies daudzskaitliskais

pension!ru kontingents. P#c gadiem 10 - 15 b(tiski saruks

dzimu)o skaits. Turkl!t mazskaitliskajai un regul!ri sar(ko)ai latvie)u tautai nel"dz#s ar" iesp#jamie migranti,

kuru skaits visticam!k s!ks palielin!ties visai dr"z. Protams,

daudz taisn"bas ir tagad#jam (2003. g.) premjeram, sakot:

„Trak!kais ir tas, ka vald"ba vien te neko daudz nevar dar"t“.

Tie)!m demogr!fisko procesu raksturu nosaka pla)o

iedz"vot!ju sl!&u attieksme pret laul"bu, .imeni, indiv"du

vesel"bu utt. Iz)'iro)a noz"me )eit ir tie)i jaun!ka

reprodukt"v! vecuma sievie)u matrimon!lajai un

reprodukt"vajai uzved"bai, kas nav orient#ta uz n!cijas

gl!b)anu, vai pat savu demogr!fisko ide!lu "steno)anu.

Tom#r m(su p#t"jumi liecina, ka labv#l"g!kas attieksmes

gad"jum! jauno .ime&u b(tu vair!k un t!s b(tu kupl!kas.

Manupr!t, svar"gi, ka jaunaj! vald"b! ir izveidota "pa)a

ministrija b#rnu un .imenes liet!s, nor!dot uz perespekt"vo

orient!ciju, "stenot akt"v!ku un tautisk!ku .ime&u politiku.

Varam sagaid"t, ka dr"z run!sim ar" par nepiecie)amajiem

l"dzek*iem (demogr!fiskaj!m invest"cij!m) to vai citu m#r'u

sasnieg)anai.

Sam#r! bie%i n!cies atbild#t uz jaut!jumu par latvie)u

izmir)anas realit!t#m. Grib#tos uzsv#rt, ka princip! gandr"z

katrai popul!cijai ir noteiktas potences saglab!ties, atbilsto)i hemostatisk!s regul#)anas racionaliz!cijas principam.

2emot v#r!, ka no p#d#jos gados dzimu)o kopskaita divi no

katriem trim var tikt attiecin!ti uz latvie)u etnosu, tikai

neatkar"bas gados latvie)u skaits dzimst"bas rezult!t! ir

papildin!jies apm#ram par 120.000 - 130.000. Protams,

miru)o latvie)u skaits ir daudz liel!ks. Ta+u tikai )o

! L&!

jaundzimu)o kopuma b#rniem dr"z b(s savas .imenes, un

dzims jauni latvie)i, kuri vid#ji dz"vos vismaz 75 gadus.

T!d#j!di ir ac"mredzams, ka latvie)u piln"ga izmir)ana

pietiekami att!l! perespekt"v! nav gaid!ma. Past!v gan

draudi, ka latvie)i var#tu ar" izkl"st vai asimil#ties, ja s!ktos

lielas tautu staig!)anas. Jebkur! gad"jum! satrauc situ!cija,

ka latviski run!jo)o skaits sar(k gan Latvij!, gan ar" !rpus

valsts robe%!m. Savuk!rt tas ir pamats ba%!m par latvie)u

kult(ras saglab!)anu un att"st"bu.

Pasaul# joproj!m noris demogr!fisk! eksplozija, cilv#ku

skaits ik gadu pieaug par aptuveni 80 miljoniem. Daudzi no

tiem cen)as p!rcelties uz dz"vi Eirop!, kur iedz"vot!ju skaits

ir stabiliz#jies un viet!m ar" sar(k. Nav )aubu, ka uz m(su

Latvijas zemes vienm#r b(s, kas dz"vo. St!voklis, kad

iedz"vot!ju skaits un bl"vums sistem!tiski kr"tas,

neturpin!sies ilgi. P!rapdz"vot! pasaule mekl# tuk)as vietas.

T!d#j!di izdz"vo)anas jaut!jums attiecas nevis uz valsti, bet

tikai uz latvie)u tautu. Mums ir nepiecie)ama kompleksa

tautas atvese*o)an!s programma, lai cer"gi skat"tos ne vien

uz jauniem laikiem valst", bet ar" uz dz"vi papla)in!taj! Eiropas Savien"b!. Turkl!t b(tu vit!li svar"gi, lai t!s

"steno)anu vai vismaz p!rraudz"bu uz&emtos pats premjers

vai Ministru prezidenta biedrs. Tad vald"ba var#s "stenot

ilglaic"gu soci!lo politiku, kura atbild"s sabiedr"bas

interes#m. Tikai ar maksim!lu piep(li var nov#rst

izmir)anas draudus. P!r!k dzi*i m#s esam iestigu)i depopul!cijas purv!.

Diena, 22.02.2003

Lajs, J$kabs Ziedars, Dien! public#t! atbildes rakst!, nor!da, ka rakst!: “M#s izmirstam? J!! Izmirsim?

Visticam!k, ne!” P#teris Zvidri&) apgalvo, ka latvie)u

piln"ga izmir)ana pietiekami att!l! perspekt"v! nav gaid!ma.

Tas liekas b(t pretrun! visam, l"dz )im public#tajam. T!, 1998. gada Latvijas Universit!tes Demogr!fijas Centra

publik!cij!: “Latvijas iedz"vot!ju etnisk! sast!va izmai&as

90. gados” vi&) pats teica:

! L'!

”Ar" latvie)u tauta l#n!m virz!s kapu kalni&a virzien!... Skaitliski dilsto)ai tautai aizvien j!r#'in!s, ka b(s j!ierobe%o

kult(ras, m!kslas un zin!tnes nozaru att"st"ba, atsevi)'as

apdz"votas vietas iztuk)osies.”

Par to, kad latvie)u tauta sasniegs kapu kalni&u, las!ms

laikrakst! The Baltic Times, 2000. gada, 12. j(nija numur!, kur teikts, ka runa neesot vis par p#d#jo mohik!ni, bet gan

par p#d#jo latvieti. Latvijas Att"st"bas A.ent(ras (LAA)

statistiskie dati r!dot, ka 160 gadu laik! uz Latvijas zemes

vairs neb()ot neviena vien"ga dz"va latvie)a. Ta+u jau LAA

teiktais nav pagr!bts no gaisa, bet balst!s uz demogr!fu

apr#'iniem.

Ka runa par p#d#jo latvieti ir nopietna, varam spriest ar" no citiem avotiem. Rakstot par Austr!lijas dzimst"bas

probl#m!m, profesors McDonalds cita starp! saka, ka, ja

It!lijas dzimst"ba 1,17 notur#tos 100 gadus, tad It!lijas

iedz"vot!ju skaits nokristos uz 14 procentiem no pa)reiz#j!. T!tad, ja Latvij! dzimst"ba b(tu un notur#tos uz 1,17, tad

simts gadu laik! latvie)u skaits nokristos uz 190.000. (1,17

ir tuvu P#tera Zvidri&a uzdotai pa)reiz#jai dzimst"bai

Latvij!.) T! k! att"st"t!s valst"s dzimst"ba turpina kristies, tad

tas pats ir sagaid!ms ar" Latvij!, un latvie)u skaits b(s dr"z!k

maz!ks nek! liel!ks. Pie )!da latvie)u skaita, protams, neb(s

ne latvie)u kult(ras, ne latvie)u valodas un Latvij! vald"s

iece*ot!ji no 3frikas un 3zijas.

Latvijas ministru prezidents Einars Rep)e sav! uzrun! )aj! (2003.) gadu mij! teica, ka m#s izmirstam - b(tiski un

neaptur!mi! Tie, kam latvie)u tautas liktenis bija dar"jis

r(pes jau daudzus gadus, uzgavil#ja par to, ka vi&u r(pes

bija beidzot sasniegu)as dzird"gas ausis. P#tera Zvidri&a

m#.in!jums apstr"d#t ministru prezidenta teikto ir pavisam

nesaprotams.

P#teris Zvidri&) uzskata, ka pie tautas dz"v! sp#ka

atvese*o)anas j!str!d! speci!listiem/demogr!fiem kop! ar

vald"bu. Te nu rodas jaut!jums, ja Pasaules un Eiropas

demogr!fiem b(tu k!da zin!tniski izstr!d!ta tautas dz"v! sp#ka atvese*o)anas formula, k!d#* t! nav tikusi pielietota

izmirsto)!s valst"s, k! V!cij!, Zviedrij!, Francij!, It!lij!,

! L(!

kuras visas ir bag!tas valstis ar stabil!m vald"b!m? Vai

dr"z!k neb(s t!, ka demogr!fiem t!das formulas nemaz nav.

T!das, liekas, nav ar" nevienam citam. $!du spriedumu

apstiprina fakts, ka vis! garaj! uzskait# par sadarb"bu ar

vald"bas iest!d#m, P#teris Zvidri&) nepiemin nevienu

praktisku r"c"bas ieteikumu dzimst"bas veicin!)anai. Bet ja

t!, tad katra indiv"da praktiski ieteikumi uzklaus!mi k! l"dzv#rt"gi speci!listu dom!m.

Tautas izmir)ana ir p!r!k nopietna lieta, lai at*autos )" jaut!juma politiz#)anu. K! P#teris Zvidri&) pareizi nor!da -

bija vald"bas Demogr!fijas komisija, bet izbija neko

nepadar"jusi. Dzimst"bas probl#mu risin!)ana ta+u nav

politi'u priorit!te, jo par demogr!fisk!m probl#m!m Latvij! interes#jas tikai 0.2% v#l#t!ju. Darba sp#ku vald"ba var

ievest no !rzem#m - no Sud!nas, Nig#ras un Vjetnamas, k! to pag!ju)!s Saeimas v#l#)an!s ieteica partija Latvijas Ce*).

Ja tautas izmir)ana nav politi'u un vald"bas probl#ma,

bet t! ir latvie)u tautas probl#ma, vai tad visai ierosmei un

visai r"c"bai tautas dz"v! sp#ka atvese*o)anas programm!s

neb(tu j!n!k no k!da latvie)u tautas iest!d"juma?

Latvijas ministru prezidents Einars Rep)e sav! uzrun! )aj! gadu mij! teica, ka m#s izmirstam - b(tiski un

neaptur!mi! Vi&) ar" teica, ka trak!kais esot, ka vald"ba vien

neko daudz nevarot dar"t, lai notieko)o main"tu. Tas noz"m#, ka vald"bai ir vajadz"ga pal"dz"ba. T!da pal"dz"ba var#tu b(t

t! organiz!cija, kas nodarbotos ar dzimst"bas veicin!)anas

probl#m!m.

Ang*iem ir paruna: ”Roka, kas )(po )(puli, valda

pasauli!” Latvie)u dzimst"bas veicin!)anas organiz!cijas

sauklis var#tu b(t: ”$(po )(puli!” Diena, 2003. g.

Studijas autora koment!ri. Pieredz#ju)ais valstv"rs 0akste uzrun! sievietes un l(dz,

lai t!s d!vina Latvijai b#rnus. Vi&), ac"mredzot, saredz, ka

valsts var b(t tikai tik liela, cik liela ir t!s tauta, un tauta var

k*(t liela tikai no t!s sievie)u labv#l"bas. Vi&) saprot, ka

b#rnus no m!liem nedarina Latgales podnieki, bet ka tie n!k

no sievie)u kl#pja un t!d#* run! tie)i ar sieviet#m!

! L)!

Jaunais valstsv"rs Rep)e uzdro)in!s publiski deklar#t, ka

Dievzem"tei draud briesmas, un vi&) ir gatavs darboties to

briesmu nov#r)anai. Vi&) ar"dzan saprot, ka ar savu vald"bu

vien vi&) to nevar#s izdar"t, un vald"bai b(s vajadz"ga

pal"dz"ga roka. Vi&a sap&ojums par "mieru un klusumu,

harmoniju un lauku gaisu" liek man"t, ka vi&am tr(kst

pieredzes k! lietas b(tu k!rtojamas?

Latvie)u demogr!fu guru, profesors Zvidri&) ir

p!rliecin!ts, ka Dievzem"tes probl#mas ir k!rtojamas

akad#misk! k!rt!. Vi&) tom#r ir spiests atz"t, ka pat "vald"ba

vien te neko daudz nevar dar"t", jo "...)o demogr!fisko

procesu raksturu nosaka pla)o iedz"vot!ju sl!&u attieksme

pret laul"bu, .imeni, indiv"du vesel"bu utt. Iz)'iro)a noz"me

)eit ir tie)i jaun!ka reprodukt"v! vecuma sievie)u

matrimon!lajai un reprodukt"vajai uzved"bai"...

Ir tom#r neapstr"dams fakts, ka demogr!fiem ir bijusi

dota iesp#ja aptur#t Eiropas tautu izmir)anu, un vi&i ir

par!d"ju)i, ka vi&i nezina k! to izdar"t. Ang*u kriketa valod! run!jot - they have had their innings and they have failed to

score! Vi&iem ir bijusi vi&u k!rta sp#les laukum!, un vi&i

nav sp#ju)i pan!kt rezult!tu!

T! vien izskat!s, ka 0akstes t#va pieeja var#tu b(t

daudzsolo)!k!!

! "M!

M(su para%u posts.

Lai var#tu sapr!t"gi piedal"ties tautas dz"v! sp#ka

saglab!)anas diskusij!, ir v#lams iepaz"ties ar past!vo)o

literat(ru )aj! jaut!jum!. Viens t!ds ir Andra Zeidaka raksts

"M(su para%u posts". (Arch"vs 23. s#j. 1983. g.) Seko da*#js

izraksts.

1983. gad! pasaul# ir maz!k latvie)u nek! bija 1913.

gad!, bet pasaules iedz"vot!ju skaits ir aptuveni tr"sk!r)ojies.

Blakus dilumam visa tauta ir ar" novecojusies. Tautas

dz"v"ba jau ilgi n"ku*o un nav atkop)an!s paz"mju.

Mums ir tendence izcelt krievu valsts noz"mi m(su posta

st!vokl". M(su pa)u dom!s tas ir izcelts k! kas nep!rvarams,

no mums neatkar"gs, gandr"z p!rdabisks *aunums. Tas rada

m(sos mor!liski kait"gu ievirzi, it k! vain"gi b(tu citi vien,

bet m#s pa)i jau nu gan ne. Tas virza uz nevar"bu.

P!rtauto)an!s m#dz b(t niec"ga un ir aptuveni l"dzsvarota

abos virzienos. M(su tautai tas ir vienvirzien"gs process, un

m#s to uzskat!m par nenov#r)amu, no pa)u gribas

neatkar"gu. Mums netr(kst datu par zemo dzimst"bu, un

m(sos ir tieksme to uzskat"t par neietekm#jamu.

Mums t!tad ir *oti kait"ga tieksme nel!dz"gas par!d"bas

aizbildin!t ar nenov#r)am"bu, pak*auties apst!k*iem, justies

sakautiem. Sp#c"gus nelabv#l"gus apst!k*us nevar uzreiz

nov#rst, bet ar neatlaid"gu un m#r'tiec"gu r"c"bu to var

pamaz!m main"t sev v#lam! virzien!. M(su tauta ir )ai

gadsimt! vair!kk!rt pac#lusies no nabadz"bas tur"b!. Citas

tautas nabadz"bu ir tur#ju)as par nenov#r)amu un v#l arvien

ir nabadz"b!. Bet k!d#* m#s nepretojamies dz"v"bas briesmu

apst!k*os?

Neviens mums nepal"dz#s dz"vot. Jaunas paaudzes nevar

dzimt un pieaugt bez vec!ku r"c"bas. T!tad tautas posta un

nelaimes vaina ir m(sos pa)os. T! saist!s ar v#rt"bu

m#rauklas un dz"v"bas tikumu sa)'ob")anos. T!s ir steidz"gi

j!maina. Cita ce*a nav, k! vien"gi dz"v"ba vai n!ve. Izv#le ir

m(su. Bet v#l nav par v#lu.

! "L!

Vis*aun!kais p!rtauto)an!s veids ir mazu tautu jauktas

laul"bas, jo t! zaud# *oti daudz tie)i no augl"g!s paaudzes. Ja

tauta izn"kst, t!s dz"ve var izbeigties vai nu izmirstot, vai ar

valodas izn"k)anu.

Nevienai dz"vai b(tnei, nevienai sugai, nevienai

sabiedr"bai, nevienai tautai nav dz"v"bas nodro)in!juma. Lai

dz"votu, ir nep!rtraukti j!p(las k! individu!l!s dz"v"bas, t! ar" n!kamo paaud%u dz"v"bas labad. Ikvienas paaudzes

nolaid"ba var p!rraut dz"v"bas m(%"bas pavedienu.

Attieksm# uz dz"v"bas turpin!)anu noz"m"gs ir tikai

izn!kums. Pavisam nesvar"gi ir izn"c#ju labie nodomi,

cent"ba, *aunums, neliet"ba un citi iemesli. Dz"v"bai

izmirstot, visi izmir)anas iemesli ir piln"gi nesvar"gi.

Vairo)an!s noz"m# dzimst"bu, apg!di, audzin!)anu un

izgl"t"bu. Vissvar"g!k! ir dzimst"ba. B#rnam ir vispirms

j!dzimst, lai to var#tu apg!d!t, audzin!t un izgl"tot.

Vairo)an!s veicin!)ana ietver abu dzimumu vismaz

divdesmit gadu ilgas p(les. Paaud%u atjauno)anai ir

nepiecie)ams, lai katrs pieaugu)ais indiv"ds atst!tu vismaz

divus vai vair!k pieaugu)us, augl"gus un vaisl"bas vecumu

sasniegu)us p#cte+us.

Cilv#ku vairo)an!s m#dz b(t daudz l#n!ka nek! vi&a

vairo)an!s sp#jas. Divdesmit! gadsimta apst!k*os caurm#ra

indiv"dam vajag aptuveni 2.2 b#rnus, lai dz"v"ba turpin!tos

bez skaitliska pieauguma. Tas ir, lai n!kamaj! paaudz# b(tu

divi b#rni, kas aizst!tu vec!kus.

Mirsto)o tautu locek*i zaud# dz"v"bas gribu un iesl"gst

nera%"g!s raiz#s par dr(maj!m n!kotnes izredz#m. Dz"v"bas

gribas tr(kums izpau%as b#rnu nedzim)an!, b#rnu

neaudzin!)an! par savas tautas locek*iem, %(p"b!, pag!tnes

nesam#r"g! apj(smo)an! un piemi&as iem(%in!)an! muzejos. Visp!r t!d! r"c"b!, kas izriet no pie&#muma, ka

n!kotnes vairs neb(s t! k! t!. Laul"bu vien"gais m#r'is ir b#rnu audzin!)ana. ,"nie)i

)obr"d ir visliel!k! tauta t!d#*, ka gadu t(ksto)iem vi&u

reli.ija ir spilgti izc#lusi dz"v"bas turpin!)anas noz"m"gumu.

Tikpat senas kult(ras tautas k! '"nie)i bija sum#rie)i un

sen#.iptie)i, bet vi&i ir izmiru)i! Galindu tauta izn"ka

t!d#*,

! ""!

ka vi&u vairo)an!s para%as bija neaugl"g!kas nek! krievu

para%as. Galindu izn"k)ana par!da, cik neder"ga, un

dz"vajiem vienaldz"ga ir izmirusi tauta.

V#l )odien pie Zilajiem kalniem dz"vo p#d#j!s l"bie)u

paaudzes. M#s, latvie)i, )"s vietas jau sen, v#l pirms

saimnieku n!ves, esam uzskat"ju)i par sav!m. Un, ja krievi

uzskata R"gu un Daugavpili par sav!m, tad vi&i nojau) n!kotni savu p!r!ko vairo)an!s tikumu d#* un ne tik daudz

politisk!s dom!)anas d#*. T!das tautas k! tuamie)i, havajie)i, navaho, sl#viji,

eskimi, +uk+i, ainu, evenki, dagest!&i, kalmiki, latvie)i, igau&i, kare*i, lapi ir skait! s"kas, dz"vo sve)u tautu

pak*aut"b!, br"%iem sv!rst!s starp pieaugumu un dilumu, bet,

sal"dzinot ar cilv#ces kopskaitu, strauji sar(k. $"m taut!m ir

iev#rojamas dz"v"bas gribas zuduma paz"mes, kaut gan t!s

ir v#l pietieko)i lielas, lai var#tu izdz"vot, ja grib#tu un

m#.in!tu.

M(su tautas tikumi vairo)an!s atsevi)'!s nozar#s ir *oti

at)'ir"gi. Tie ir labi apg!d#, audzin!)an! un izgl"t"b!. Gandr"z vien"g! m(su vaina ir nepietiekam! dzimst"ba, un

m#s negribam atz"t, ka )" ir "st! vaina. To nosaukt tr!p"gaj! "staj! v!rd! sabiedr"b! skan#tu nepiekl!j"gi. K!p#c )odien

jaunatne atraujas no tautas? Vispaties!k! atbilde ir vienk!r)a

un drausm"ga: nevis atraujas, bet nav. Nav dzimusi. Latvie)i un igau&i )odien ir visnovecoju)!k!s tautas pasaul#. $'iet,

ka m(su tauta )ai gadsimt! b(s paguvusi sarukt no aptuveni

0,1% l"dz 0,02% cilv#ces kopskaita. M#s esam tur"gi, ja

gribam liel"ties, bet maztur"gi, ja j!dzimst b#rniem. Vai

Latvijas sapnis ir tuk)a zeme, no kuras ir izdz"ti mums

net"kami cilv#ki, bet kur! tad ir paliku)i vairs tikai s"kst!kie

Latvijas iem"tnieki: priedes, k!rkli un v!rpata?

Ja viena miljona tautas katrai augl"gai sievietei 22 gadu

vecum! piedzimtu viens b#rns un vair!k ne, tad divos

gadsimtos )" tauta saruktu uz 240 cilv#kiem. Ja vi&ai

piedzimtu divi b#rni, tauta saruktu uz 140 t(ksto)iem. Ja

vi&ai piedzimtu 3 b#rni, tauta pieaugtu l"dz 4.5 miljoniem,

bet, ja se)i, tad l"dz 650 miljoniem. J!at)'ir, ka ja 4 b#rni

! "#!

sievietei piedzimtu ap 40 gadu vecum!, tauta divos

gadsimtos pieaugtu uz 10 miljoniem, bet ja ap 20 gadu

vecum!, tad uz 110 miljoniem. $o sauc par paaud%u vecuma

atstarpi.

M#s sevi saucam par mazu tautu un gandr"z ar lepnumu

un ar nenov#r)am"bas pieska&u. J(tamies it k! ties"gi sevi

uzskat"t par neveiksminiekiem, ubagot citu %#last"bu un

attaisnot savas aplam"bas. Tautu lielums v#stures gait! main!s. ,"nie)i nebija liela tauta. Mongo*i k*uva liela tauta

0ingishana laik!, ar!bi p#c Muhameda, sp!nie)i un ang*i koloniz!cijas laik!. Fran+u tautas ilgsto)! dil)ana apst!j!s de

Golla laik!!!! Tautu lielums ir )o tautu p#d#jo paaud%u

iztur#)an!s sekas. B(t mazai tautai nav tautas b(tiska

"pa)"ba. Esam tik mazi un tik lieli, par cik t!di gribam b(t.

Pensijas var sa&emt tikai tad, ja jaun!s paaudzes str!d!, un t!s var str!d!t tikai tad, ja ir k!dreiz piedzimu)as!!!

Dievs ir devis augumu ar da%!d!m da*!m, kas visas ir

vajadz"gas un vismaz k!dreiz m(%! ir lietojamas. Personu,

kas smadzenes un rokas tikpat k! nelieto, sauc par laisku

stulbeni vai glupu slaistu. Bet latvieti, kas tautas dz"v"bas

briesmu laikmet! nekad nav m#.in!jusi lietot dzemdi, m#s

tom#r saucam par cien"jamo kundzi vai jaunkundzi.

K!da b(s bijusi noz"me divdesmitaj! gadsimten" kopt

latvie)u tautas dziesmu, deju un t#rpu para%as un kr!)&umu

un kok*u m(ziku, ja divdesmit tre)aj! gadsimt! vairs neb(s

latvie)u pa)u?

! "$!

$"s studijas probl#mu defin"cijas.

Probl#ma 1. 2000. gada tautas skait")ana r!d"ja, ka

Latvij! dz"vo 1.473.500 latvie)u. 1935. gad! Latvij! dz"voja

1.467.000 latvie)u. T!tad beidzamos 65 gados tautas dz"vais

sp#ks ir saglab!jies. Kop) Latvijas republikas neatkar"bas

atjauno)anas, apst!k*i ir krasi main"ju)ies. Pirms neatkar"bas

atjauno)anas Latvij! katru gadu dzima ap 40 t(ksto)i b#rnu.

Tagad dzimst ap 20 t(ksto)iem! K!p#c?

Probl#ma 2. Run!jot par tautu izmir)anas vai

sabiedr"bas noveco)an!s probl#m!m, tiek lietots termins -

demogr!fiija. Demogr!fija ir zin!tne, kas nodarbojas ar

zin!mas grupas statistisku datu izv#rt#)anu. Ja ar

demogr!fiju ir k!das probl#mas, tad ar t!m ir j!nodarbojas

akad#mi'iem. M(s nodarbina fakts, ka Latvij! izmirst tauta

t!d#*, ka nedzimst pietieko)i daudz b#rnu. Demogr!fiem nav

speci!lu zin!)anu dzimst"bas jaut!jumos.

Probl%ma 3. Tautas izmir#anas un sabiedr$bas

noveco#an!s pamat! ir miru#o un dzimu#o cilv%ku skaita

starp$ba. Rakstnieks Remarks rom!n! Rietumu front% bez

p!rmai"!m saka, ka ar mir#anu esot t!pat k! ar vajadz$bu iet

uz tualeti – kad j!iet, tad j!iet! Tas noz$m%, ka mirst$ba nav

m&su kontrol%. M%s varam kontrol%t tikai b%rnu ra#anos. Tas

noz$m%, ka m&su diskusija var b&t tikai par dzimst$bu. Nav

vajadz$ba nodarboties ar mirst$bu un citiem blakus

apst!k'iem, k! soci!lo apg!di, emigr!ciju utt.

Probl#ma 4. In%enieris Andris Zeidaks ir defin#jis, ka

pie vairo)an!s ir +etras f!zes - dzimst"ba, apg!de,

audzin!)ana un izgl"t"ba. Tr"s beidzam!s - apg!de,

audzin!)ana un izgl"t"ba, kas visas norit p#c b#rna n!k)anas

pasaul#, ir iespaidojamas ar naudu un ir atkar"gas no naudas.

Pirm! - dzimst"ba, kas norit laik! pirms b#rna n!k)anas

pasaul#, nav atkar"ga no naudas. Tas noz"m#, ka atrisin!jums

tautas izmir)anas aptur#)anai ir mekl#jams laik! pirms b#rna

piedzim)anas.

! "%!

Probl#ma 5. Kad p#c neatkar"bas atjauno)anas, dzimst"ba

Latvij! s!ka strauji kristies un vienu gadu pat tika ierakst"ta

Ginesa rekordu gr!mat! k! pasaul# zem!k!, un pres# vald"ja

da%!du uzskatu juceklis par notieko)! iemesliem, k*uva

skaidrs, ka te ir vajadz"ba p#c in%eniera pieejas, jo in%enieris

ir cilv#ks, kas saredz probl#mu, to izanaliz# un tad n!k ar

priek)likumiem t!s probl#mas risin!)anai.

Probl%ma 6. B%rni rodas tikai no sievietes kl%pja, t!d%' visi statistiskie dati, un visa diskusija dzimst$bas jaut!jumos

atsaucas tikai uz sieviet%m. Tas noz$m%, ka m&su diskusij! par dzimst$bu varam run!t gandr$z vai tikai par sieviet%m.

Tas nenoz$m% ne seksismu, ne stereotipiz%#anu, ne v$rie#a

atbild$bas ignor%#anu.

Probl%ma 7. Latvij! ir izveidojies neatbild$ga v$rie#a

j%dziens. Vai tam ir pamats vai t!da nav, ir j!"em v%r!, ka

v$rie#a "atbild$ba" pieder pie Zeidaka vairo#an!s defin$cijas

beidzamaj!m trim f!z%m - apg!des, audzin!#anas un

izgl$to#anas, kas ir f!zes p%c b%rna n!k#anas pasaul% un t!d%' neiederas dzimst$bas probl%mas risin!#anas diskusij!.

Probl#ma 8. Koment!ri pie rakstiem par dzimst"bas

probl#mas risin!)anu ir l"dz"gi )im: "Ir jau labi ar to

dzimst"bu, bet, ko tas dos, ja Latvij! ir progres#jo)s

bezdarbs, dz"ves d!rdz"ba, infl!cija, slimo)anas, daudziem

depresija, darba sp#j"go b#g)ana darba mekl#jumos !rzem#s,

labas izgl"t"bas pieejam"ba tikai tur"gajiem utt." In%eniera

viedoklis ir, ka visi )ie koment!ri attiecas uz piedzimu)a

b#rna apg!di, audzin!)anu un izgl"to)anu, kas visas ir

vald"bas kompetenc#. $"s studijas temats ir dzimst"ba, kas ir

pamat! cilv#ces eksistencei un par ko atbild"gs ir katrs

indiv"ds person"gi.

Probl#ma 9. $" studija v#r) sabiedr"bas uzman"bu uz

faktu, ka pa)reiz valdo)ie uzskati un para%as ir novedu)i valsti, tautu un kult(ru l"dz izn"c"bas robe%ai. Studija ar" satur ieteikumus kr"zes nov#r)anai. Lai )os vienk!r)os,

element!ros jaunin!jumus padar"tu sabiedr"bai

ac"mredzamus, tie ir atk!rtoti un atk!rtoti. Atk!rto)ana ir

zin!)anu m!te! Repetitio scientia mater est!

! "&!

Probl#ma 10. Lai paceltu dzimst"bas l"meni valst", sabiedr"bu ir j!inform# par labumu, ko dod b#rni. T!das

inform#)anas programmas izstr!d!)ana ir citas studijas t#ma.

$eit apmierin!simies ar to, ko saka J!nis Jaunsudabi&): „M!te uztur dz"vas cilv#ku paaudzes atpaka* l"dz Ievai un

joproj!m l"dz pat zemes m(%a p#d#jai stundai. M!te ir

neizs"ksto)as m"lest"bas avots, t!p#c m(%"ga k! pati m"la.

M!te ir st!v#jusi, b#rnam piedzimstot, n!ves priek)!: m!tei

nav gr(ti sava b#rna d#* nomirt kaut kuru br"di, ja tas b(tu

vajadz"gs. M!te ir laic"bas nemirst"g! da*a, cilv#ces

ciltskoka sakne un reiz# za*a lapa.“

V#l vienu b#rnu Latvijai!

2008. g. Dziesmu sv#tku g!jiens,

A. Mellupes foto.

! "'!

Teor#tiskas iesp#jas r"c"bai. Vairo)an!s sekmes un formula: gadsimta vairo)an!s

reizulis (Andris Zeidaks, M(su para%u posts, Arch"vs, 23.

s#j., 1983. g.) pal"dz aptuvenos skait*os atsk!rst !rk!rt"gi

at)'ir"go tautas n!kotni, k!du var veidot individu!lo tautas

locek*u izv#le.

Zeidaks saka: "Ja viena miljona lielas tautas katrai

augl"gai sievietei 22 gadu vecum! piedzimtu viens b#rns,

kas ar" paliktu vi&as vien"gais, tad )!da tauta divos

gadsimtos saruktu l"dz aptuveni 240 indiv"diem; ja vi&ai 22 -

24 gadu vecum! piedzimtu divi b#rni, tauta samazin!tos l"dz

140 t(ksto)iem. Ja sievietei 22 - 26 gadu vecum! piedzimtu

3 b#rni, )" pati tauta divos gadsimtos pieaugtu l"dz 4.5

miljoniem; ja vi&ai 22 - 28 gadu vecum! dzimtu 4 b#rni,

tauta pieaugtu l"dz 43 miljoniem; ja 22 - 32 gadu vecum! katrai sievietei b(tu 6 b#rni, tad l"dz 650 miljoniem."

Zeidaka raksta 3. pielikum! (skat. n!ko)! lpp.)

redzam! diagramma un formula nedarbojas zem trim

b#rniem katrai personai. Tas noz"m#, ka Zeidaks divu un

maz!k b#rnu cit#tos skait*us ir ieguvis citur. T!pat LAA

2003. gada apgalvojumam, ka 160 gadu laik! uz Latvijas

zemes vairs neb(s neviena vien"ga latvie)a, Zeidaka formula

nedod apstiprin!jumu. Nojauta saka, ka tas jau t! vien b(s

un )ai studijai ar to ir pietiekami.

Intereses p#c pasekosim diagrammas datiem. Ja

izv#lamies sievietes b#rnu rad")anas caurm#ra vecumu k! 25

gadi, ejot vertik!li uz aug)u, l"dz +etru b#rnu l"nijai un tad pa

kreisi l"dz gadsimta vairo)an!s reizulim, tad redzam, ka tas

ir ap 6.6. T!tad, ja caurm#r! katra latviete dzemd#tu +etrus

b#rnus vi&as agros divdesmitos gados, tad 1.4 miljonu

latvie)u tauta simtu gados savairotos uz (1.4x6.6=9.2)

apm#ram devi&iem miljoniem. Ja gribam p!rbaud"t Zeidaka

se)u b#rnu hipot#zi, tad &emot 22 - 32 gadu caurm#ra

vecumu 27 gadi un no 27 gadiem, vertik!li uz aug)u ejot,

l"dz se)u b#rnu l"knei atrodam, ka gadsimta reizulis ir ap 26

un simtu gados latvie)u skaits pieaugtu uz (1,4x26=36,4)

apm#ram 36 miljoniem. (Zeidaka se)u b#rnu skaitlis ir viena

miljona tautas pieaugums div!s simtgad#s.)

! "(!

! ")!

Kas notiktu, ja b#rnu rad")ana tiktu atlikta par desmit

gadiem. Ja izv#lamies b#rnu rad")anas caurm#ra vecumu 35

gadi un ejam vertik!li uz aug)u l"dz +etru b#rnu l"knei, tad

redzam, ka simtgades rezulis ir ap 3,8 un 1,4 miljonu tauta

pieaugtu uz (1,4x3,8=5,5), apm#ram pieciem miljoniem

devi&u miljonu viet!. $is piem#rs liek atsk!rst paaud%u

atstarpes noz"m"gumu. Ar"dzan j!saprot, ka v#l!ka b#rnu

rad")anas iesp#ja nepast!v augl"bas izbeig)an!s d#*. Ja m#s grib#tu dubultot latvie)u skaitu 50 gadu laik!, to

var apr#'in!t, lietojot Zeidaka raksta 3. pielikum! redzamo

formulu pak!pes 100/v liekot pak!pi 50/v; v#lamais

(gadsimta) reizulis G=2,0 un pie&emot paaud%u vecuma

atstarpi V=25, tad b#rnu skaits B izn!k 3,5. T!tad m(su

uzst!d"t! m#r'a sasnieg)anai, latvie)u skaita dubulto)anai 50

gados, caurm#r! katrai sievietei b(tu j!dzemd# tr"s ar pusi

b#rnu, jeb praktiskam m#r'im b(tu j!b(t +etriem b#rniem

katras latvie)u sievietes vi&as agros divdesmitos gados.

Vai tas ir iesp#jams? Vai tas nav par daudz pras"ts?

Jaut!jums ir sav! laik! diskut#ts Lauku Av"z# un ir

redzams )"s studijas v#l!k!s noda*!s.

Ja pie&emtu, ka tr"s b#rni b(tu pie&emama norma, tad lai

latvie)u skaits dubultotos, b(tu vajadz"gi vair!k nek! piecdesmit gadu. T!tad t!ds m#r'is k! latvie)u tautas

dubulto)an!s nav nemaz tik nere!ls, k! to var#tu dom!t. Bet

k! to izdar"t?

K!ds m!c"t!js, sv#tdienas r"t! pastaig!joties skaist! d!rz!, satika d!rznieku un tam teica: “Vai nav br"ni)'"gi, ko

Dievs var rad"t ar cilv#ka pal"dz"bu?” D!rznieks

atbild#ja:”Jums, m!c"t!j, vajadz#ja redz#t, k!ds )is d!rzs

izskat"j!s tad, kad Dievs te str!d!ja viens pats!”

Cilv#ks var p!rv#rst aizlaistu d!rzu skaist! park!, ja vi&) zina, ko dara un str!d! p#c pl!na. Ja Latvija un latvie)u tauta

draud izn"kt, ja visu atst!jam Dieva zi&!, tad rodas

jaut!jums, vai nevaram atrast k!du d!rznieku, kas to

p!rv#rstu skaist! un ze*o)! taut! un zem#? Paskat"simies vai

tas ir iesp#jams? Cik liela t! probl#ma "sti ir?

Pasaules tautsaimniec"bas speci!listi ir teiku)i, ka, lai

att"st"tu pilnu Latvijas saimniecisko potenci!lu, tai ir par

! #M!

maz iedz"vot!ju. Tas mums *auj dom!t, ka Latvij! var#tu

dz"vot un str!d!t k!di 3 miljoni iedz"vot!ju. Lai visi tie b(tu

latvie)i, tad latvie)iem b(tu j!dubultojas skait!! Ja tas

notiktu, tad ta+u mums b(tu latviska Latvija, visu m(su

sapnis! Vai tas neb(tu br"ni)'"gi? Tas *auj spriest, ka, ja

latvie)i dubultotos skait! no 1.4 miljoniem uz 2.8 miljoniem,

tad visiem b(tu darbs un iztika, nemaz nerun!jot par visu

m(su sap&u piepild")anos - latvisku Latviju.

Bet, ja m#s uzst!d"tu t!dus m#r'us, tad paklausieties, ko

par tiem Lauku Av"z# saka rakstniece Lelde Stumbre:

“Paties"b! v"rietis visos laikos ir bijis nep!rsp#jams

teor#ti'is, ar" ja tas attiecas uz sadz"vi, .imenes dz"vi un

j(t!m. Vi&) sp#j uzrakst"t, sadzejot, kompon#t, izskait*ot,

p!rliecin!t un aizraut. Vi&) tie)!m to sp#j, un tie)i par to

sievietes vi&u m"l, dievina, lutina un ir gatavas ziedoties, ja

tas tie)!m nepiecie)ams, jo, protams, tic, ka v!rdi agri vai

v#lu p!rv#rt"sies darbos.” Ar )o vi&a apstiprina, ka latvietes

ar visu sirdi var#tu piedal"ties svar"gu m#r'u sasnieg)an!, ja

tiktu pateikts pareizais v!rds.

Un kas v"rie)iem dar!ms? Atkal Lelde Stumbre: "Bet es

tom#r kv#las m"las v!rd! b(tu ar mieru risk#t, ja mans m"*ais

b(tu ie+ukst#jis man aus": es gribu b#rnu ... vismaz +etrus...”

Ar )o vi&a uzsit, k! naglai uz galvas, vienai zemas

dzimst"bas probl#mai - latvie)u v"rie)iem ir j!m!c!s teikt

pareizos v!dus, bet vi&i ir nol#mu)i, ka vi&i negrib b#rnus,

pat nevienu!

No )" ir redzams, ka past!v teor#tiska iesp#ja, ka latvie)u

tautas izmir)anu tik tie)!m var#tu aptur#t un pat sap&ot par

t!s skaita dubulto)anu, t! radot latvisku Latviju.

Vai past!v ar" k!das praktiskas iesp#jas to izdar"t?

! #L!

Kas notiek un k!p#c?

Ja m#s pirmaj! noda*! vienoj!mies, ka Latvija b(s

Latvija tikai tik ilgi, kam#r Latvij! dz"vos latvietis, tad rodas

jaut!jums, vai tad ir k!das )aubas par to, ka latvietis turpin!s

Latvij! dz"vot un Latvija turpin!s past!v#t m(%"gi?

The Baltic Times, Jun 8 - Jun 14, 2000, raksta, ka

Latvijas att"st"bas a.ent(ras statistiskie dati r!da, ka 160

gadu laik! neb(s neviena vien"ga latvie)a, kas st!v#tu uz

Latvijas zemes. Tas noz"m#, ka v#l b(s pasaul# t!di

aizsarg!jami dz"vnieki k! zilo&i, degunrad%i un Beng!lijas

t".eri, bet latvie)u neb(s. 0u) un pagalam! Tas liekas b(t tik

neticami, ka rodas v#l#)an!s pa)am p!rliecin!ties, vai tie)!m

t! b(s un padom!t, vai tas ir nenov#r)ami ?

2000. gada tautas skait")ana r!d"ja, ka Latvij! dz"vo

1.473.500 latvie)u. 1935. gad! Latvij! dz"voja 1.467.000

latvie)u. T!tad beidzamos 65 gados tautas dz"vais sp#ks ir

saglab!jies. Vai nav neticami – cauri visiem kariem, cauri

vis!m emigr!cij!m un cauri vis!m izve)an!m! Probl#ma ir

t!, ka kop) Latvijas Republikas neatkar"bas atjauno)anas,

apst!k*i ir krasi main"ju)ies. Pirms neatkar"bas atjauno)anas

Latvij! katru gadu dzima ap 40 t(ksto)i b#rnu (faktiski

42.000). Tagad dzimst ap 20 t(ksto)iem (zem!kais bija

18.000).

Bet k!p#c br"v! Latvij! dzimst uz pusi maz!k b#rnu nek! krievu okup#taj!? Vai ir k!di jauni likumi, vai ierobe%ojumi

b#rnu dzemd#)anai? Ta+u nav! M#dz teikt, ka tas ir t!d#*, ka

v"rie)i daudz dzer un ner(p#jas par .imen#m. Bet tie ta+u ir

tie pa)i v"rie)i, kas bija toreiz, kad b#rni dzima un ir )odien,

kad b#rni nedzimst. M#dz teikt, ka vaina mekl#jama sliktos,

nedro)os saimnieciskos apst!k*os. Bet +ig!ni Latvij! dz"vo

t!dos pa)os apst!k*os k! latvie)i, un +ig!niem b#rni dzimst,

bet latvie)iem ne! Togad, kad Latvija sasniedza pasaules

rekordu zem!kaj! dzimst"bas l"men", Latvij! noteikti nebija

ne zem!kais saimnieciskais l"menis, ne ar" pasaul# liel!k! nedro)"ba. $odienas Latvij!, nabadz"gos apst!k*os

dz"vojo)iem, b#rni dzimst, bet bag!t!kos un lab!kos

! #"!

apst!k*os dz"vojo)iem, b#rni nedzimst.

No t! izriet, ka past!v k!di cit!di iemesli, k!p#c latvietes

ir nol#mu)as, ka vi&as negrib vair!k nek! vienu b#rnu katra.

Vi&as dod priek)roku karjerai, ne .imenei. Un tas ir dab"gi,

jo no padomju spaid"g!s sist#mas atbr"vot! latvie)u sieviete

grib baud"t rietumu pasaules br"v"bu! Vi&a nav ar mieru rad"t vair!k nek! vienu b#rnu. Tam ir j!piekr"t, vai ne?

Intersants ir gad"jums, kad k!da d!ma savam m"*!kajam

past!st"ja: “M"*umi&, mums b(s b#rni&)” tad “m"*umi&)”

nopras"ja, k! vi&a zinot, ka tas ir vi&a un nevis k!da cita no

vi&as daudzajiem m"l#t!jiem? Vi&ai b()ot ties! ar g#nu

anal"zi j!pier!dot, ka tas ir vi&a b#rns. Un visp!r, vi&) b#rnus negribot, jo b#rni ir klapata. Vi&) aizbrauca uz

Somiju l"dakas spiningot. No )" gad"juma Latvij! ir radies

bezatbild"ga v"rie)a j#dziens. Ar bezatbild"gu v"rieti sievietei

b#rni nevar rasties!

Sav!s diskusij!s varam non!kt pie sl#dziena, ka ar

sieviet#m m#s varam diskut#t par dzimst"bas l"me&a

pacel)anu, jo b(t"b! katra sieviete grib apzin!ties, ka vi&a

var izdar"t to, kam vi&u daba ir rad"jusi – rad"t dz"v"bu, bet

k! tikt gal! ar bezatbild"giem v"rie)iem? Te ir arguments,

k!d#* b#rni nevar rasties sieviet#m vi&as agros gados. Paiet

ta+u laiks, l"dz kam#r atrod atbild"gu v"rieti, ar kuru var

at*auties rad"t b#rnus.

Buhanans (Patric J. Buchanan, The death of the West.)

skat!s no pla)!ka, Eiropas viedok*a. Vi&) saka, ka viens

iemesls esot soci!lisms. Ja katram ir apsol"ta valsts vecuma

pensija, tad b#rni vairs nav vajadz"gi k! vecumdienu

nodro)in!jums. Ja sieviete var peln"t vair!k nek! nepiecie)ams, lai b(tu finansi!li neatkar"ga, tad v"rs vi&ai

nav vairs nepiecie)ams. Un, ja sieviete var seksoties bez

b#rnu dzemd#)anas, priek) kam vi&ai j!precas?

Latvij! valda ”es” paaudze, kur ne tikai v"rie)i, bet ar" sievietes cen)as nodro)in!t sev karjeras. Arvien vair!k

sievietes veido person"go veikalu karjeras, t! atst!jot maz

laika .imenei un vair!k nek! vienam b#rnam. T! rodas

st!voklis, ka Latvij! ir otr! zem!k! dzimst"ba pasaul#.

! ##!

Mums v#l ir ko izgl"tot, kam celt Gaismas pili, bet,

iev#rojot pa)reiz#jo demogr!fisko st!vokli un tendenci, k! ar" valsts politiku )in" jaut!jum!, ir lielas ba%as par tautas

turpm!ko likteni. Valsts demogr!fijas speci!listi ir

publiskoju)i pres#, ka p#c 2005. gada, pat ja visi skolu

beigu)ie v#l#sies iest!ties augstskol!, ar" tad netiks

aizpild"tas visas vietas. Prei*u rajon! ir skola, kur! 1950.

gad! m!c"j!s ap 250 skol#nu, bet tagad - 54; kur pag!ju)aj! gad! piedzimu)i divi b#rni, bet nomiru)i piecpadsmit veci

cilv#ki utt. K! redzams, tas notiek !rpus varasv"ru

redzesloka. Ja t!, tad jaut!jums - kam m#s ce*am Gaismas

pili? Vai tiek rad"ta kastu sabiedr"ba, kas balst"ta uz siles

principa, pie kuras var piek*(t savs noteikts skaits izredz#to

un k! saglab!)anai tiek t#r#ti daudzi desmiti miljonu latu?

Kad )odien TV programmas apsprie% demogr!fisko

situaciju Latvij!, tiek pacelts jaut!jums, kas ir vain"gs pie

zem!s dzimst"bas, tad aptaujas rezult!ti ar lielu p!rsvaru

izsaka, ka vain"ga ir valsts politika. Skat"t!ju v#stules iet pat

tik t!lu, ka saka, ka valsts piekopj genoc"du pret jaunaj!m

m!mi&!m. Skat"t!ji ir ierosin!ju)i, ka tie, kam nav b#rnu, lai

maks! bezb#rnu nodokli. T!ds likums jau esot bijis ar" K!r*a

Ulma&a vald"bas laik!. Bet b(t"b! tas neko nemain")ot, jo, ja

b#rnus negrib#s, tie neb(s. ,"na k*uva par liel!ko valsti tad,

kad tur vald"ja tic"ba par dz"v"bas sv#tumu. Latvijai ar" t!du

tic"bu vajag.

! #$!

Praktiskas iesp#jas notieko)! izmai&ai.

Andris Zeidaks rakst! M(su para%u posts (Arch"vs 23.

s#j. 1983. g.) ir defin#jis, ka pie vairo)an!s esot +etras f!zes

- dzimst"ba, apg!de, audzin!)ana un izgl"t"ba. Ir saprotams,

ka tr"s beidzam!s - apg!de, audzin!)ana un izgl"t"ba, ir

iespaidojamas ar naudu, un t!p#c visi politi'i, demogr!fi un

skribenti entuziastiski izdod miljonus, "stus un iedom!tus,

)"m faz#m, tan" pat laik! teikdami, ka )ie miljoni tiekot

izdoti dzimst"bas veicin!)anai. Pieredze cit!s zem#s r!da, ka

faktiski past!v negat"va korel!cija – jo vair!k naudas, jo

zem!ka dzimst"ba. Tas apstiprina teor#mu, ka dzimst"ba nav

atkar"ga no naudas!

Bet apdom!sim labi! Apg!de, audzin!)ana un izgl"t"ba ir

f!zes, kas notiek p#c tam, kad b#rns ir jau piedzimis. Tad

izdod naudu .imen#m, b#rnu d!rziem, maks! m!mi&u algas

un t! t!l!k. Bet nekas netiek dar"ts laikam, pirms b#rns ir

piedzimis. Ja defin#jam, ka Andra Zeidaka propon#t! vairo)an!s pirm! f!ze – dzimst"ba, ir laiks pirms b#rna

dzim)anas, kad b#rni&) ir tikai ideja jaun! p!ra ac"s, tad

atveras *oti pla)s darb"bas lauks k!dai dzimst"bas

veicin!)anas pierun!)anas organiz!cijai!

M#s pirm"t vienoj!mies, ka b#rni nedzimst t!d#*, ka

latvie)i ir nol#mu)i, ka vi&i negrib b#rnus. Nu ja t!, tad jau

vien"gais, ko no malas var dar"t, ir m#.in!t pierun!t v"rie)us

un sievietes b#rnu rad")anas vecum!, ka b#rnus rad"t ir labi,

pareizi un nepiecie)ami vi&u pa)u interes#s. K! to var#tu

izdar"t?

$odien firmu pan!kumi stipri balst!s uz rekl!mu, bet

rekl!ma ir *oti d!rga, un t! ir jau apnikusi. Paliek publicit!te.

Publicit!te pla)sazi&as medijos, regul!ras lekcijas, runas un

semin!ri skol!s, korpor!cij!s un vis!s cit!s jaunu cilv#ku

organiz!cij!s. Svar"g!kais punkts )eit ir run!t ar jauniem

cilv#kiem un nevis r"kot profesion!*u konferences un

politi'u komisijas.

! #%!

Mums ir j!maina nost!ja. Ja l"dz )im m!tes teica meit!m,

lai t!s ar b#rniem nesteidzas, tad tagad m!t#m ir j!saka

meit!m, lai vispirms dom! par b#rniem, kam#r ir jaunas un

dzemd"bas ir vieglas, jo karjerai paliks viss garais m(%s. Un

vec!m m!t#m ir j!apsola pal"dz"ba mazb#rnu audzin!)an! t"ri savt"gu iemeslu d#*, jo vi&u pensijas ir atkar"gas no t!, cik b#rnu b(s izaugu)i par str!dniekiem, kas vi&u pensijas

nopeln"s. T#viem un vect#viem ir t!di pa)i v!rdi j!saka

d#liem.

Vald"bu b(tu j!p!rliecina, ka tiem, kas uzupur#jas tautas

lab!, radot pietieko)i b#rnu, lai nodro)in!tu tautas un valsts

eksistenci, b(tu pie)'irami apbalvojumi un privil#.ijas.

Valstij ir sp#c"gs ierocis “pierun!)anas” lauk!, un tie ir

nodok*i! Tas neb(tu nekas jauns, jo K!r*a Ulma&a laik! tika

ieviests “vecpui)u” nodoklis, un padomju laik! bija

bezb#rnu nodoklis. $odienas nodok*u sist#mai b(tu j!b(t

nediskrimin#jo)ai, t!dai, ka vec!kiem ar b#rniem b(tu t!das

pat iesp#jas br"vdien!m Davos! un Kapri sal! k! tiem, kam

b#rnu nav. Latvij! valda uzskats, ka t!di nodok*i ir

diskrimin#jo)i pret tiem, kuri ir izv#l#ju)ies nerad"t b#rnus,

un to nepie*auj ES. Tas nesaskan ar faktiem, jo vair!k!s ES

valst"s t!das nodok*u sist#mas past!v.

Andris Zeidaks, kas )odien dz"vo Latvij!, ir s"ki

izstr!d!jis attiec"gi piem#rotu nodok*u sist#mas projektu un

ar to bombard# vald"bu - bez sekm#m, protams. T! k! par

dzimst"bas jaut!jumiem Latvij! interes#jas tikai 0,2 %

v#l#t!ju, tad neviena politisk! partija gan )im jaut!jumam

ne'ersies kl!t. Kad t!da nodok*a vajadz"ba, dzimst"bas veicin!)anai, tika

piemin#ta B#rnu un .imenes lietu ministrijai, tad no

ministrijas sekretari!ta pien!ca strikta atbilde, ka Latvijas

likumdo)ana nepie*auj nek!du diskrimin!ciju nodok*u zi&! starp person!m, kam ir b#rni un t!m, kam b#rnu nav.

Ac"mredzot, vienseksie)i ir aizsteigu)ies mums priek)! - v#l viens )'#rslis, kas ir j!p!rvar.

Ir pats par sevi saprotams, ka )!du praktisko ieteikumu

iedz"vin!)anai un koordin#)anai ir vajadz"ga permanenta

organiz!cija un tai organiz!cijai ir j!darbojas Latvij!. T!

! #&!

var#tu b(t atsevi)'a ministrija vai nolikums k!d! no

eso)aj!m ministrij!m. T! var#tu b(t !rpus vald"bas st!vo)a

organiz!cija. Biju)ais M!ras Bankas "pa)nieks Vilis V"tols

piekrita )ai idejai, bet aizr!d"ja, ka pirms t!du dibina, ir

j!nodro)ina tai finanses, jo neesot v#rts k!das labas idejas

ener.iju iz)'iest ziedojumu v!k)anas darb!. Latvijas pirmais

prezidents J!nis 0akste par t!du organiz!ciju ir teicis:”...ja

tik atrastos cilv#ki, kas pie )"s idejas grib#tu str!d!t, ja b(tu

kaut viens t!ds cilv#ks - ar “labu gribu”, kas nopietni grib#tu

)ai lietai nodoties ... tad t! lieta ietu!”

M#s gribam b#rnus!

2008. g. Dziesmu sv#tku g!jiens,

A. Mellupes foto.

! #'!

Katrai latvietei +etri b#rni.

2001. gada ruden" Lauku Av"z# zem virsraksta: "Katrai

latvietei +etri b#rni" p!ris izdevumos tika public#ts pagar) studijas autora raksts "0u) un pagalam", kas izrais"ja pla)us

koment!rus.

Run!jot par latvie)u tautas dz"v! sp#ka saglab!)anai un

atjauno)anai velt"to PBLA konferenci, laikrakst! Austr!lijas

Latvietis (AL) Nr. 2512/2, Ed. Silkalns n!k ar sl#dzienu, ka

)" konference +iks vien bijis. Gudri pap*!p!ts un tas viss!

The Baltic Times, 2000.gada 12 j(nija numur! raksta, ka

runa neesot vis par p#d#jo mohik!ni, bet gan par p#d#jo

latvieti. Latvijas Att"st"bas A.ent(ras (LAA) statistiskie dati

r!dot, ka 160 gadu laik! uz Latvijas zemes vairs neb()ot

neviena vien"ga dz"va latvie)a. Tas noz"m#, ka v#l b(s

pasaul# t!di aizsarg!jami dz"vnieki k! zilo&i, degunrad%i un

Beng!les t".eri, bet latvie)u neb(s. 0u) un pagalam! Nu, ko

m#s par )o lietu teiksim? Vai turpin!sim gudri pap*!p!t un

tad pagriez"simies uz otriem s!niem un turpin!sim pampt,

vai 'ersimies bullim pie ragiem un m#.in!sim to dab(t gar

zemi?

Vispirms p!rbaud"sim, vai tik traki tie)!m ir? Izdevuma

Arch"vs 23. s#jum!, (1983. g.) ir Andra Zeidaka raksts:

M(su para%u posts. Tur ir tik daudz labu domu, ka visu

rakstu vajadz#tu public#t laikrakstos, s#riju veid! un kad

viss raksts public#ts, s!kt no gala un t! turpin!t, l"dz, kam#r m#s visi to zin!tu no galvas. Raksta 3. pielikum! „Vairo)an!s sekmes“ ir formula, p#c kuras statistiski

apstiprina, kas notiktu dotajos apst!k*os. Dro)i vien , to pa)u

formulu ir lietojis Latvijas Demogr!fijas Centrs (LDC),

apr#'inot, cik ilgi tauta izdz"vos. LDC ir public#jis sekojo)o

dzimst"bas tabulu, kur dzimst"ba ir caurm#ra dzimu)o b#rnu

skaits katrai latvie)u sievietei: Gads 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 ...2025

Dzimst"ba 2,05 2,01 1,86 1,73 1,51 1,39 1,25 1,16 1,11 1,09 ...1,37

! #(!

No profesora P. Liberma&a raksta NRA, kur vi&) saka, ka

gau%!m b#d"gs ir ekspertu pare.ojums, ka “perespekt"v! vienk!r)! paaud%u nomai&a netiks nodro)in!ta, un l"dz ar to

tuv!kaj!s desmitgad#s notiks iedz"vot!ju depopul!cija

(izmir)ana) un strauja noveco)ana". Demogr!fu pare.ojums,

p#c nosac"ti re!l! varianta, liecina, ka latvie)u skaits no 1,37

miljoniem 1998. gad! samazin!sies l"dz 1,33 miljoniem

2010. gad! un 1,29 miljoniem 2025. gad!. Rakstot par Austr!lijas dzimst"bas probl#m!m (dzimst"ba

1.75) profesors McDonalds saka, ka, ja It!lijas dzimst"ba

1.17 notur#tos 100 gadus, tad It!lijas iedz"vot!ju skaits

nokristos uz 14 procentiem no pa)reiz#j!. T!tad , ja Latvijas

dzimst"ba b(tu un notur#tos uz 1.17, tad simts gadu laik! latvie)u skaits nokristos uz 190.000. Bet t! k! Latvij! dzimst"ba ir krietni zem 1.17, tad 2100.gad! latvie)u skaits

Latvij! b(s krietni zem 190.000. Mums ir svar"gi &emt v#r!, ka l"dz ar latvie)u skaita samazin!)anos krietni zem 190.000,

neviena no pa)reiz#j!m latvie)u politisk!m partij!m nevar#s

p!rvar#t v#l#)anu likum! paredz#to piecu procentu barjeru

iek*()anai Saeim!, un Latvij! vald"s k!da cita tauta – ne

latvie)i. Nesen Austr!lijas SBS radio latvie)u raid"jum! ministrs Vladimirs Makarovs teica: „Ja neb(s latvie)u, tad

neb(s ar" Latvijas“. T!tad, ja nekas nemain"sies, varam

pare.ot, ka Latvija beigs eksist#t jau pirms 2100. gada! 0u) un pagalam!

K!p#c tas t! notiek? Kas vainojams?

Latvijas v#stnieks ANO, Dr. J!nis Priedkalns savu

sv#tku runu Latvijas neatkar"bas pasludin!)anas 81. gada

atceres sar"kojum! Melburn! s!ka )!di: „Latvijas valstij

)odien ir 81 gads. Latvie)u tauta, turpret"m, ir viena no

sen!kaj!m indoeiropie)u taut!m, kuras v#sture rakst"ta jau

vair!kus gadu t(ksto)us. Latvie)u un lietuvie)u kult(ras un

valodas saknes sniedzas l"dz senajai sanskrita tautai. Neesam

ne .erm!&i, ne sl!vi. Valoda ir m(su tautas kult(ras

kodolv#rt"ba un latvie)u etnisk!s grupas apz"m#t!ja un

raksturot!ja. T! j!pasarg! visiem l"dzek*iem. Z(dot valodai,

z(d ar" tauta. Vai iedz"vot!ji Baltijas j(ras krast!, kas

! #)!

latviski vairs nerun!tu, v#l b(tu apz"m#jami par latvie)iem

un vi&u zeme – par Latviju?“

Dr. Priedkalns saredz tikai valodas zu)anu k! briesmas

latvie)u tautas aizie)anai neb(t"b!. T!pat k! liel!kajai da*ai

to, kas ru)in!s )aj! smil)u kast"t#, vi&am gribas vainu uzvelt

citiem. Vain"gi ir vi&i, ne m#s! Dienvidamerikas br"v"bas

c"&u vad"t!js Simons Bolivers teica: „Ne sp!nie)i m(s

sakaus un izn"cin!s, bet to izdar"s nesatic"ba m(su pa)u

starp!.“ T!pat ar latvie)iem! Ne krievi m(s izn"cin!s, bet to

izdar"s m(su pa)u izv#l#tie tikumi un para%as. Ne valoda

m(s izn"cin!s, bet m#s izn"ksim t!p#c, ka m#s pa)i ar pilnu

apzi&u un pat ar zin!mu lepnumu, ka esam moderni un ejam

l"dzi laika garam, esam izv#l#ju)ies nerad"t b#rnus!

Zeidaks saka, ka vairo)an!s noz"m# dzimst"bu, apg!di,

audzin!)anu un izgl"t"bu un vissvar"g!k! no t!m ir

dzimst"ba. B#rnam vispirms ir j!piedzimst, lai to var#tu

apg!d!t, audzin!t un izgl"tot. Vairo)an!s veicin!)ana ietver

abu dzimumu vismaz divdesmit gadu ilgas p(les. Jau

piemin#t! PBLA konference bija +iks t!d#*, ka t! nodarboj!s

ar trim no )iem nosac"jumiem: apg!di, audzin!)anu un

izgl"t"bu, bet piln"gi ignor#ja galveno – dzimst"bu. Uz mata

t!ds pat +iks, t! pa)a iemesla d#*, ir Valsts b#rnu ties"bu

aizsardz"bas centra vald"bai iesniegt! valsts programma

b#rnu st!vok*a uzlabo)anai 2000. gadam. Nav ta+u nek!das

vajadz"bas p#c b#rnu slimn"c!m un skol!m, ja nav b#rnu!

Bet b#rnu nav t!d#*, ka tie nedzimst un nedzimst t!d#*, ka

latvie)u sievietes ir nol#mu)as, ka vi&as negrib dzemd#t b#rnus. Vi&as ir nol#mu)as, ka latvie)u tauta nav

past!v#)anas v#rta – tai j!*auj pazust no zemes virsas! 0u) un pagalam!

K! tad t!? Tas ta+u nekur t! nav teikts!

Tie, kas nodarboju)ies ar dzimtu .eneolo.iju, b(s

nov#roju)i, ka pag!ju)! gadu simten" lauku .imenes, kur!s

dzima septi&i b#rni, plauka, jo t!s pa*!v!s uz jaun!s

paaudzes darba sp#ku, .imenes, kur!s bija maz!k b#rnu,

izput#ja. Tad n!ca jaun!ki laiki, kad m!tes s!ka meit!m

ieteikt nemoc"ties ar tik daudziem b#rniem. Un meitas

klaus"ja! Palasoties rakstos, redz#sim, ka nu jau ir biju)as

! $M!

tr"s paaudzes, kop) m!tes un vec!sm!tes ir mudin!ju)as

meitas un mazmeitas nerad"t b#rnus. Un meitas un

mazmeitas ir klaus"ju)as!

Un tad n!ca feministu laiks. Sievietes ide!ls b()ot tikai

tad piepild"ts, kad t! b()ot pietuvin!jusies v"rietim. Nost ar

kr()turiem! Nost ar kr(t"m! Nost ar .imen#m, lai dz"vo

br"v! m"lest"ba! No visa t! ir daudz kas palicis )odien.

Latvie)u sabiedr"ba, no maskavie)u konservat"vajiem

likumiem atbr"vota, iet pa feministu nosprausto ce*u, uz

izmir)anu.

Jauniev#l#t!s Latvijas valsts prezidentes Vairas V"'es –

Freibergas pirm! uzst!)an!s !rzem#s bija konferenc#: „

Sievietes un demokr!tija jaun!s t(ksto)gades r"tausm!“,

Reikjavik!. Tur vi&a run!ja ne tikai Latvijas, bet ar" Igaunijas un Lietuvas sievie)u v!rd!. Cita starp! vi&a teica:

"…sieviet#m b#rnu dzemd#t!jas loma uzliek papildus

pras"bas, kas da%reiz noz"m# s!p"gu izv#li starp karjeru un

.imeni. Pret#j! gad"jum! sieviet#m j!samazina atdeve savai

karjerai, lai r(p#tos par .imeni. Pien!kumi .imen# var

at&emt sieviet#m ener.iju, kas nepiecie)ama, lai sasniegtu

karjeras augst!ko punktu.“ Tas skaidri nor!da, ka prezidente

uzskata, ka sievietes ide!ls ir laba karjera, un sievietes sp#ja

dzemd#t ir trauc#klis un nevis Dieva dota d!vana b(t par

dz"v"bas atjaunot!ju. Vi&a t!l!k sac"ja: „Sievie)u person"g! iz)'ir)an!s, t!tad, atst!j pla)as sekas visas sabiedr"bas

m#rog!“. Tie)i t!! Un k! v#l! T! tik tie)!m ir sievietes

iz)'ir)an!s – tautai b(t vai neb(t! $is pats b(tisk!kais

jaut!jums latvie)u, lietuvie)u un igau&u taut!m netiek

piemin#ts vi&as run!. Prezidentes galvenajai domai gan pret" run! vi&as nov#rojums, ka: „Visu 1990. gadu laik! Latvij! ir kritusies dzimst"ba“, ar tam sekojo)o spriedumu, ka tas „...

atspogu*o sievie)u ekonomisko nedro)"bu un cer"bu tr(kumu

par savu b#rnu n!kotni.“ T! izn!k, ka ne sievie)u pa)u izv#le

nedzemd#t b#rnus ir vain"ga tautas izmir)an!, bet vain"gi ir

tie, kas uz barik!d#m izc"n"ja Latvijas br"v"bu un at&#ma

sieviet#m padomju laika dro)"bu un cer"bu p!rpiln"bu par

b#rnu n!kotni! Sic!!!

! $L!

Reikjavikas konferences laik! esot radusies ideja dibin!t Apvien"bu dzimumu l"dzties"bai Latvij!. Viena no

apvien"bas dibin!)anas autor#m ir valsts prezidente Vaira

V"'e – Freiberga, bet t!s sast!v! ir tik iev#rojamas personas

k!: Pieaugu)o izgl"t"bas apvien"bas priek)s#d#t!ja Anita

J!kobsone, Saeimas deput!te Vaira Paegle,

Soci!ldemokr!tisk!s sievie)u organiz!cijas priek)s#d#t!ja

Laila Balga, apvien"bas izpildirektore Inese ,"kule. Vi&as

sabiedr"b! uzst!jas ar domu, ka „sieviet#m akt"v!k j!piesaka

sevi Latvijas politiskaj! un ekonomiskaj! dz"v#, ienesot taj! jaunas v#rt"bas un pied!v!jot jaunas sabiedr"bas att"st"bas

perespekt"vas“. Apvien"ba ir dibin!ta ar m#r'i s!kt un

turpin!t produkt"vu dialogu starp sieviet#m un v"rie)iem, lai

perespekt"v! izdotos virz"ties uz re!lu dzimumu l"dzties"bu

da%!d!s dz"ves jom!s. Tie)!m!? Nerons sp#l#ja vijoli, kam#r Roma dega! Vai laik!, kad tauta izmirst, cien"t!s apvien"bas

d!mas c"n"sies par to, lai v"rie)i urin# tupus, k! to prasa vi&u

m!sas Zviedrij!, vai vi&as piepras"s, lai tualetes iek!rto t!, ka sievietes var urin#t st!vus, k! to prasa vi&u m!sas

Anglij!?

Zeidaks saka, ka Dievs ir devis augumu ar da%!d!m

da*!m, kas visas ir vajadz"gas, vai vismaz k!dreiz m(%! ir

lietojamas. Personu, kas smadzenes un rokas tikpat k! nelieto, sauc par laisku stulbeni vai glupu slaistu. Bet

latvieti, kas tautas dz"v"bas briesmu laikmet! nekad nav

m#.in!jusi lietot dzemdi, m#s tom#r saucam par cien"jamo

kundzi vai jaunkundzi.

Un tad v#l! Latvij! past!v un akt"vi darbojas .imenes

pl!no)anas un seksu!l!s vesel"bas asoci!cija „Papardes

zieds“, kuras m#r'is ir inform#t sabiedr"bu par cilv#ka

ties"b!m seksu!laj! jom!, kas formul#tas starptautisk!s

.imenes pl!no)anas feder!cijas seksu!lo un reprodukt"vo

ties"bu hart!. $ogad visu vasaru tiks izvesta v#rien"ga akcija:

„Ikviena seksu!l!s ties"bas.“ Pie Laimas pulkste&a jaunietes

pas!kum!: „Br"vi kop!“ dal"s akcijas informat"v!s lapi&as.

T!tad )odienas latvie)u jaunietes visu vasaru k!rs pie liel! zvana, ka vi&as ir seksa objekti un ne sievietes.

! $"!

V#l pavisam nesen sievi)'"ba noz"m#ja augl"bu un

prec#)an!s noz"m#ja .imeni un b#rnus, un meitenes sp#l#j!s

ar lell#m. Pat )odien liel!k! da*a padsmitnieku sagaida, ka

vi&as b(s m!tes, un vi&!m katrai b(s divi vai tr"s b#rni. Bet

tad n!k karjeras, !rzemju ce*ojumi, it!*u kurpes un

aizmirstas biolo.isk! pulkste&a tik)'i, kam#r ir par v#lu. Un

k! var tur#ties pret" visai, tik sp#c"gajai pierun!)anas akcijai,

nerad"t b#rnus? K! var tur#ties pret" padomiem, ko sniedz

m!te, vec!m!te, valsts prezidente un visas iev#rojamas

sabiedr"bas d!mas? Tur ta+u vienam sku'im kurlam j!b(t,

lai to nedzird#tu! Bet tauta? 0u) un pagalam!

Un k! tad ir ar v"rie)iem?

Zeidaks saka, ka mirsto)u tautu locek*i zaud# dz"v"bas

gribu un iesl"gst nera%"g!s raiz#s par dr(maj!m n!kotnes

izredz#m. Dz"v"bas gribas tr(kums izpau%as b#rnu

nedzim)an!, b#rnu neaudzin!)an! par savas tautas

locek*iem, %(p"b!, pag!tnes nesam#r"g! apj(smo)an! un

piemi&as iem(%in!)an! pieminek*os un muzejos. Visp!r t!da

r"c"ba, kas izriet no pie&#muma, ka n!kotnes vairs neb(s t! k! t!. ,"nie)i )obr"d ir visliel!k! tauta t!d#*, ka gadu

t(ksto)iem vi&u reli.ija ir spilgti izc#lusi dz"v"bas

turpin!)anas noz"m"gumu. Tolaik visi gar"dznieki bija

v"rie)i. Ja latvie)u tauta )odien st!v izmirst"bas priek)!, rodas jaut!jums, vai m(su gar"dznieki nav kaut kur

nomald"ju)ies? Vai J!nis Vanags, Juris Rubenis un J!nis

Puj!ts ir no sav!m kancel#m sludin!ju)i latvie)u dz"v"bas

sv#tumu? Ja kop) 1990. gada nosl#gto laul"bu skaits ir

samazin!jies par 56 procentiem, un ja Prei*u skol! v#l nesen

bija 250 skolnieki, bet )ogad ir tikai 50, vai par to zin!ma

atbild"ba negulstas uz vi&u pleciem?

Bet ir v#l viena cita lieta! ,"nietis l(dz: „M"*o, sievi&!

D!vini man d#lu! L(dzu, l(dzu!“ Un sievi&ai ir prieks rad"t! Latvietis, toties, saka: „Es jau neesmu t!ds k! visi citi, kas

pa krogiem klender#. Izdzer vienu kortel"ti, liekos sav! gulti&!. Un ja tu v#l blakus b(tu, tad ir laime piln"ga. Tad

m#s abi vienos priekos laistu nakti trijat!!“ Nu ja! Rezult!ti run! pa)i par sevi! LDC dati r!da, ka latvie)u v"rie)a

! $#!

caurm#ra m(%a garums ir 64 gadi, kam#r sievietes ir 75

gadi. Nesen p#t"jum! tika atrasts, ka tikai 12 procentiem latvie)u v"rie)u sperma ir sp#j"ga sekm"gi peld#t pret dab"go

straumi un apaug*ot oli&u. Vai tad ir k!ds br"nums, ka

liel!k! da*a laul"bu izput vai tiek )'irtas tie)i v"rie)u agr!s

impotences d#*. Bet tauta? 0u) un pagalam!

Kas b(tu dar!ms ?

M#s sevi saucam par mazu tautu un gandr"z vai ar

lepnumu un ar nenov#r)am"bas pieska&u, j(tamies it k! ties"gi sevi uzskat"t par neveiksminiekiem, ubagot citu

%#last"bu un attaisnot savas aplam"bas. Tautu lielums ir )o

tautu p#d#jo paaud%u iztur#)an!s sekas. B(t mazai tautai nav

tautas b(tiska "pa)"ba. Esam tik mazi un lieli, par cik t!di

gribam b(t. Nevienai dz"vai b(tnei, nevienai sugai, nevienai

sabiedr"bai, nevienai tautai nav dz"v"bas nodro)in!juma. Lai

dz"votu, ir nep!rtraukti j!p(las k! individu!l!s dz"v"bas, t! ar" n!kamo paaud%u dz"v"bas labad. Ikvienas paaudzes

nolaid"ba var p!rraut dz"v"bas m(%"bas pavedienu. Tautu

lielums v#stures gait! main!s. ,"nie)i nebija liela tauta.

Mongo*i k*uva liela tauta 0ingishana laik!, ar!bi p#c

Muhameda, sp!nie)i un ang*i koloniz!cijas laik!. Fran+u

tautas ilgsto)! dil)ana apst!j!s de Golla laik!!!! T! vien

liekas, ka tautas vairojas, ja t!m ir lieli vad"t!ji. T!di, kas

tautu sp#j aizraut! Latvie)iem )odien ir prezidente, kam tauta

labpr!t sekotu, jo vi&a sp#j aizraut. Vi&a var#tu k*(t liela

vad"t!ja, ja vi&a to grib#tu!

Paaud%u atjauno)anai ir nepiecie)ams, lai katra pieaugusi

sieviete atst!tu vismaz divus vai vair!k pieaugu)us, augl"gus

un vaisl"bas vecumu sasniegu)us p#cte+us. 20. gadsimta

apst!k*os caurm#ra indiv"dam vajaga aptuveni 2.2 b#rnus,

lai dz"v"ba turpin!tos bez skaitliska pieauguma. Tas ir, lai

n!kamajai paaudzei b(tu 2 b#rni, kas aizst!tu vec!kus. Ja

katrai augl"gai latvietei 22 gadu vecum! piedzimtu viens

b#rns un vair!k ne, tad divos gadsimtos latvie)u tauta

saruktu uz 340 cilv#kiem. Ja vi&ai piedzimtu divi b#rni,

tauta saruktu uz 190 t(ksto)iem. Ja vi&ai piedzimtu 3 b#rni,

tauta pieaugtu l"dz 6.3 miljoniem, bet ja se)i, tad l"dz 900

miljoniem. Ir j!&em v#r!, cik !rk!rt"gi svar"gi ir, lai b#rni

! $$!

tiktu dzemd#ti agri dz"ves laik! un ne v#l!k. T!, ja sievietei

+etri b#rni dzimtu ap 20 gadu vecum!, tad divu gadu simtu

laik! latvie)u tauta pieaugtu uz 200 miljoniem. Ja, toties,

+etri b#rni )ai sievietei piedzimtu ap 40 gadu vecum!, tauta

divos gadsimtos pieaugtu tikai uz 20 miljoniem.

K!du m#r'i latvie)iem b(tu j!uzst!da?

Gudri v"ri ir teiku)i, ka, lai att"st"tu pilnu Latvijas

saimniecisko potenci!lu, tai ir vajadz"gi tr"s miljoni

iedz"vot!ju. Lai visi tie b(tu latvie)i, tautai b(tu j!dubultojas

skait!. To var#tu sasniegt div!s paaudz#s, tas ir ap

piecdesmit gadu laik!, ja katra latviete dzemd#tu +etrus

b#rnus savos divdesmit gados. Tas nemaz neliekas

neiesp#jami. K!d#* neuzst!d"t t!du m#r'i ? K!d#* nem#.in!t to sasniegt? Latvietes ir lielas patriotes un ja vi&as skaidri

redz#tu m#r'i, vi&as to sasniegtu!

Modern!s latvietes teiks, ka demokr!tisk! sabiedr"b! katrai sievietei ir ties"bas izv#l#ties, cik b#rnus vi&a grib

rad"t un ja vi&a negrib nevienu, tad nevienam nav ties"bu

vi&ai to p!rmest. Ir gan! Katra sieviete ar laiku k*(s

pension!re un ja vi&ai neb(s p#cn!c#ju, kas vi&u aizst!s

darba viet!, tad neb(s neviena, kas vi&ai pensijas naudu

nopeln"tu. Cilv#kus, kas r"kojas, t! k! )odien lab!k, m#dz

saukt par hedonistiem, cilv#kiem, kam dz"vi nosaka bauda.

Var jau b(t, ka senos laikos, kad Grie'ij! Diog#ns dz"voja

muc!, kas p#c v"na smar%oja, hedonismam bija vieta un

j#ga, jo to laiku pras"bas bija nelielas. $odienas

pension!riem pras"bas ir daudz, daudz liel!kas un lai t!s

apmierin!tu, ir vajadz"gi p#cn!c#ji. Ja! P#cn!c#ji! Tas ir

t!p#c, ka viens p#cn!c#js t!s pras"bas nesp#j apmierin!t. Te

nu m#s non!kam pie t! pa)a sl#dziena, ka katrai latvietei ir

nepiecie)ami vismaz +etri b#rni! Divi, lai apmierin!tu vi&as

pras"bas un divi, lai apmierin!tu vi&as partnera pras"bas.

Bet vai +etri b#rni nav par daudz pras"ts? Fran+u

rakstniece -an"na Buas!ra k!d! rom!n! raksta par .imeni ar

+etr!m meit!m. Viena no meit!m izsaka no%#lu, ka m!te ir

tik daudz upur#jusi no savas dz"ves pa)as jaun"bas, radot tik

daudz b#rnu. M!tes atbilde ir, ka vi&a ir ieguvusi daudz

vair!k nek! citas sievietes. Vi&ai jau ir +etras speci!las

! $%!

draudzenes, un vi&a ir br"va un nobriedusi savai karjerai. Un

k!p#c katrai latvietei nevar#tu b(t +etri speci!li draugi? Un,

ja vi&a grib#tu uzs!kt savu karjeru !tr!k, k!p#c pie b#rnu

audzin!)anas ne&emt pal"g! vec!kus un vecvec!kus un

Sievie)u ties"bu instit(tu pie karjeras izveido)anas? Kas grib

dar"t, mekl# iesp#jas. Kas negrib – mekl# attaisnojumu. Kas

negrib dar"t, vaino saimnieciskos apst!k*us un vald"bas

atbalsta tr(kumu. Vi&i negrib ne dzird#t, ka nekur pasaul# dzimst"ba nav pieaugusi, saimnieciskiem apst!k*iem

uzlabojoties un vald"b!m naudu )'ie%ot iedom!tai

dzimst"bas uzlabo)anai. Sievietes ta+u nav autom!ti, kuros

iemet dol!ru un izkr"t b#rnelis. Kas grib dar"t, mekl# ce*us,

k! p!rliecin!t sievietes rad"t b#rnus. Vismaz +etrus! S!kt ar

ro%u pu)'i un )okol!des kasti? Pie meitas? Pie m!tes? Pie

prezidentes?

Vai Latvijas sapnis ir tuk)a zeme, no kuras ir izdz"ti mums net"kami cilv#ki, bet kur! tad ir paliku)i vairs tikai

s"kst!kie Latvijas iem"tnieki: priedes, k!rkli un v!rpata?

Neviens mums nepal"dz#s dz"vot. Jaunas paaudzes nevar

dzimt un pieaugt bez vec!ku r"c"bas. T!tad tautas posta un

nelaimes vaina ir m(sos pa)os. T! saist!s ar v#rt"bu

m#rauklas un dz"v"bas tikumu sa)'ob")anos. Tas ir steidz"gi

j!maina. Cita ce*a nav, k! vien"gi dz"v"ba vai n!ve. Izv#le ir

m(su. Bet v#l nav par v#lu. Ibsens esot teicis – tev piedots

tiks, ja nevar#ji, bet m(%am ne, ja negrib#ji!

Katram LATVIETIM - &etri b$rni bija virsraksts

rakstnieces Leldes Stumbres reakcijas sacer#jumam uz )o

publik!ciju. Vi&a s!k ar: "Sirds, un ne tikai sirds, bet ar" skaidrais sapr!ts, rautin raujas atsaukties uz ... saucienu p#c

pal"dz"bas: latvju sievas, n!ciet pie pr!ta! Dzemd#jiet ta+u

nevis vienreiz, bet +etrreiz! Vai tie)!m esat apstulbu)as no

labas p!rtiku)as dz"ves un %#l naudi&as, lai nieka +etrus

b#rni&us izaudzin!tu sv#t!s lietas lab!? Latvija iet boj!!"

Vi&a t!l!k atz"stas, ka vi&a, ac"mredzot, esot paklupusi pie

virsraksta "Katrai latvietei - +etri b#rni", jo vi&a laikam

tom#r v#l arvien vecmod"gi uzskatot, ka +etru b#rnu .imene

esot - m!te, t#vs un +etri b#rni. Un atbild"ba par "tautas

! $&!

dz"v! sp#ka atjauno)anu" j!uz&emoties ne tikai latvie)u

sievietei, bet ar" v"rietim. Un *oti iesp#jams, ka tie)i v"rietim.

Pirmk!rt, v"rietim. Kaut gan vi&a *oti labi saprotot, ka

j!dzemd# b()ot sieviet#m, k! gan cit!di.

Tie)i t!! Bet vai atbild"bas pieder"ba nav cits temats, par

ko var#tu b(t un pat vajadz#tu b(t citai studijai? Vai nav t!, ka atbild"bas jaut!jums vair!k iederas laikam p#c b#rna

piedzim)anas, kad rodas r(pes par b#rna apg!di,

audzin!)anu un izgl"to)anu. Par to laiku "v"rietis" ir savu

atbild"bas pien!kumu sekm"gi uzkr!vis vald"bai, lai t! g!d! m!mi&u algas, pamperus, b#rnu d!rzus utt, utt. Nav )"s

studijas interese jaukties vald"bas atbild"bas provinc# un

m#.in!t k!rtot vald"bas atbild"bas deta*as. $"s studijas

nol(ks ir atrast ce*us, k! nodro)in!t cilv#ces eksistenci ar

pa)atra%o)an!s l"menim pietieko)a b#rnu skaita rad")anu.

At*ausimies novirz"ties no temata un apskat"t autores

priek)likumus atbild"bas sadal")anai. Lasot autores latvie)u

sievietes raksturojumu, uzkr"t, ka nav piemin#ts, ka visam

p!ri st!v fakts, ka ar" latvie)u sieviete ir sieviete, un sievietei

pat"k sekot modei. Ja )odienas latvie)u sieviete saredz, ka

mod# ir n!cis kas jauns, tad ar" vi&a m#.in!s tam

piem#roties. Ja mod# ir teikt, ka pras"t no sievietes, lai t! dzemd# b#rnus, ir vi&as cilv#kties"bu aizsk!r)ana, tad ar" vi&a s!k dom!t, ka tas tie)!m t! ir. Taisn"ba var#tu b(t

Rudmatim, kad interneta rakstiem par dzimst"bu vi&) saka,

ka vienk!r)!kais veids, k! sekm#t dzimst"bas pieaugumu ir

pan!kt, lai b()ana st!vokl" tiek uzskat"ta par stil"gu.

Stumbre izkaidro, k!p#c latvie)u sieviete "neparakst!s"

uz +etriem b#rniem, bet vi&a nav sapratusi, ka )is nav

"parakst")an!s" jaut!jums. Lai civiliz!cija var#tu turpin!t past!v#t, daba ir noteikusi, ka sievie)u k!rtas cilv#kiem ir

j!dzemd# pietieko)s skaits p#cn!c#ju, lai cilv#ce sevi

atvietotu. Tas noz"m#, ka ir nepiecie)ams, lai katrai sievietei

vi&as dz"ves laik! dzimtu vismaz tr"s b#rni. Tikai tas var

nodro)in!t cilv#ces pa)atra%o)an!s l"meni, summ!ro

dzimst"bas koeficienu – 2.1 l"dz 2,2. Ja ar" latvie)u sieviete

"neparakst!s" uz +etriem b#rniem, tad "parakst")an!s" uz

trim ir oblig!ta no dabas noteikta pras"ba vi&as pa)as

! $'!

eksistences nodro)in!)anai.

Visparast!kais laul"bu )'ir)an!s iemesls ir tas, ka

sievietes t(l"t p#c k!z!m s!k agres"vu v"rie)a dabas

main")anas akciju. Lasot autores pras"bas vi&as v"rietim, nav

ne maz!ko )aubu, ka katrs v"rie)a v!rda cien"gs v"rietis *oti

dr"z uzmekl#s citas m!jas. Var diezgan dro)i apgalvot, ka

patst!v"g!s latvie)u sievietes akt"va r"c"ba vi&as v"rie)a

rakstura un paradumu main")anai, ir izskaidrojums autores

uz vienas rokas pirkstiem saskait"taj!m "izdz"voju)aj!m "

.imen#m.

Nav )aubu, ka sl!vu un .erm!&u kult(ru iespaid!, latvie)u v"rie)iem ir tendence daudz dzert alkoholiskus

dz#rienus. Sevi)'i tiem, kuri ir t!s kult(ras izbaud"ju)i uz

savas !das, bet alkoholisms ir cita lieta. T! ir !rst#jama

slim"ba. Teikt, ka latvie)u v"rie)i, k! dzimums, ir alkoholi'i,

ir dr"z!k modes lieta, nek! nopietns fakta uzskait"jums.

Autore saka: "Bet es tom#r kv#las m"las v!rd! b(tu pat

gatava risk#t, ja vien mans m"*ais b(tu man ie+ukst#jis aus": es gribu b#rnu ... vismaz +etrus..." Te ir atsl#ga visas

dzimst"bas probl#mas atrisin!jumam, cilv#ces eksistences

nodro)in!)anai un l"dz ar to ar" latvie)u tautas un Latvijas

valsts n!kotnei. Latvie)u v"rietim ir j!grib b#rnus un ir j!prot

savai sievietei ie+ukst#t aus" pareizos v!rdus!

K! saskait't latvie#us sauc!s raksts, ar kuru uz publik!ciju

atsauc!s ar" LZA akad#mi'is P#teris Zvidri&). Vi&a rakst! p!rsvar! ir run!ts par etnisko iedz"vot!ju sast!vu Latvij!. Pa)reiz diskut#t! studija ir par faktu, ka Latvij! izmirst tauta.

Deta*as par tautas etnisko sat!vu ir apzin!ti ignor#tas, jo tas

b(tu citas studijas t#mats. Kur ir piemin#ti latvie)i, tad

vienk!r)"bas d#*, ir pie&emts, ka uz latvie)u skaitu attiecas

t!di pa)i argumenti, k!di tie ir par visu tautu.

Raksta p#d#j! da*! Zvidri&) izsaka domu, ka propoz"cija

par +etriem b#rniem katrai latvietei esot nere!ls sapnis, jo

praktiski vis! Eirop! jau esot gr(t"bas ar otro b#rnu. Run!jot

par realit!ti, n!k pr!t! 3x3 nometn# T(vumb!, Austr!lij!, dzird#tais Zigmunda Skuji&a st!st"jums par k!du profesori

Gruzij!, kurai ir asto&i b#rni. Jaut!ta, k!p#c tik daudzi,

! $(!

vi&a esot atbild#jusi, ka vi&as v"rs v#loties sav! darb! ie&emt

augstus poste&us, un vi&u sabiedr"b! v"rie)i, kuriem maz

b#rnu, netiekot uzskat"ti par "stiem v"rie)iem un t!d#* neesot

cien"gi ie&emt atbild"gus amatus. T!tad Gruzij!, vismaz

Skuji&a Gruzij!, re!li ir asto&i b#rni un ner!li ir tik vien, k! +etri. Tas noz"m#, ka realit!te ir atkar"ga no para%!m taut!.

V#l run!jot par realit!ti, Eirop! notieko)ais dzimst"bas

lauk! ir )odienas realit!te. Sprie%ot no Buchanana gr!mat! "Rietumu pasaules n!ve" teikt!, var diezgan dro)i apgalvot,

ka Eiropas )odienas re!lit!te ved pie rietumu kult(ras

izn"c"bas. K! profesors P#teris Zvidri&) ir cit! viet! teicis -

tai ce*) uz kapu kalni&u ir nol"dzin!ts.

Zvidri&a domu kvintesence liekas b(t: "Un svar"g!kais

iemesls )eit nav v"rie)i (k! dom! Stumbre, LA 22.09.2001),

bet gan sabiedr"bas att"st"bas objekt"vajos likumos." Ir

ar"dzan j!piekr"t vi&a teiktajam, ka "pa)laik (2001. gad!) iez"m#jo)ais dzimst"bas k!pums nevar m(s gl!bt no latvie)u

skaita samazin!)an!s tuv!kajos gados. Piln"gai tautas

atvese*o)anai b(s nepiecie)ams ilg!ks laiks." Tas saskan ar

sl#dzieniem, pie k! ir pien!ku)i m(sdienu sabiedr"bas

noveco)an!s probl#mu p#tnieki D%onat!na Granta vad"taj! studij!.

Cik ($l, ka m$s esam tik maz, cik esam, bet vair!k m$s

nevaram b)t... P!rdomas p#c J.A.Ziedara raksta: "Katrai

sievietei - +etri b#rni." (LA 06.09.2001) un Leldes Stumbres

raksta (LA 22.09.2001) izlas")anas, Ilm!rs Me%s, sociologs,

tr"s meitu t#vs. (LA 29.09.2001): "Ir jau jauki pasap&ot, k! b(tu, ja b(tu. Teor#tiski ir jau iesp#jams, ka katrai latvietei

b(tu +etri b#rni un pat vair!k - septi&i vai visi desmit.

Fantaz#t jau var ar" par to, ka latvie)i k*(s par pasaules

liel!ko tautu, t! k! dzied 0ik!gas piec")i dziesm!: "Cik %#l, ka m#s esam tik maz, es neteiktu neko, ja mums pieaugums

b(tu l"dz divi simts miljoniem vai ar" v#l lab!k, ja m(s

san!ktu asto&simts miljonu."

Ta+u tie ir nere!li sap&i un t!p#c par tiem ir gr(ti run!t nopietni. Re!li varb(t b(tu sasniegt, lai latvie)u dzimst"ba

k!dreiz p!rsniegtu mirst"bu, re!li varb(t b(tu run!t,

! $)!

lai katrai latvie)u .imenei piedzimtu v#l viens b#rns, vai nu

tas ar" paliktu vien"gais taj!s .imen#s, kur!s b#rni visp!r nebija dom!ti, vai ar" tas b(tu otrais, kur viens b#rns jau ir,

vai, ide!l! gad"jum!, pasaul# n!ktu tre)ais b#rns

standartiz#taj! divb#rnu .imen#. L"dz tre)ajam b#rnam vairs

tiek tikai katra sest! latviete. Bet cik tad visp!r b#rnu dzimst

piln!s .imen#s? P#c statistikas, t!du dr"z b(s tikai puse.

P!r#jie dzimst lab!kaj! gad"jum! nere.istr#t!s laul"b!s, bet

visbie%!k vientu*!m m!t#m. Un visbeidzot – m!ksl"go

abortu skaits ir tikpat liels, cik jaundzimu)o b#rnu skaits.

Tikai tas nenoz"m#, ka aizliedzot abortus, m#s dubultosim

dzimst"bu.

Galu gal! )" nav tikai Latvijas probl#ma, jo l"dz"gi s#r"gu

dziesmu par izmir)anu var dzied!t igau&i, lietuvie)i, k! ar" liel!k! da*a no Eiropas taut!m un p#d#jos gados to var

paman"t "pa)i Krievij!. Krievijai ir par ko uztraukties – tai

z(d cer"ba skait"ties pasaules varen!ko valstu skait!, jo

pa)reiz izskat!s, ka p#c da%!m paaudz#m Krievijas

iedz"vot!ju skaits b(s samazin!jies uz pusi un t! b(s *oti t!lu

no pasaules pirm! desmitnieka. Savulaik PSRS bija ceturt! liel!k! valsts pasaul# iedz"vot!ju skaita zi&!, atpaliekot tikai

no ,"nas, Indijas un minot uz p#d!m ASV. Tagad Krievija ir

nob"d"ta uz 6. vietu, bet 2015.gad! t! b(s vairs tikai 9.viet! pasaul#, un dr"z vien to draud apsteigt daudzas citas valstis,

ieskaitot Vjetnamu un Etiopiju.

Bet Latvija ta+u nepretend# uz pasaules lielvaras statusu.

Pat, ja m#s padar!m neiesp#jamo un dubultojam savu skaitu,

tik un t! b(sim viena no maz!kaj!m valsti&!m ne tikai

pasaul#, bet ar" Eirop!. Pa)reiz#jo 2,4 miljonu viet! Latvij! p#c p!ris paaudz#m var#tu b(t tikai divi miljoni iedz"vot!ju.

Gandr"z vai br"numa gad"jum! izdotos tom#r sasniegt 3

miljonus. Pasaules miljonu j(r! tas ir 2 vai 3 piles!

Nesaskatu lielu starp"bu, vai Latvij! dz"vos 0,02 % vai 0.04

% no pasaules iedz"vot!jiem. Bet vai islandie)i no%#lo, ka

vi&u ir tik maz? Vai to dzirdam no Kipras vai Kuveitas?

Maz!k par mums uz pasaules ir ar" slov#&u un ma'edonie)u,

nemaz nerun!jot par kaimi&iem igau&iem. Skaitam jau nav

"pa)as noz"mes, jo tad jau ar" )obr"d mums

! %M!

vajadz#tu justies uz pusi lab!k par igau&iem. Un k! lai j(tas

daudz!s Krievijas tauti&as – s!kot no kar#*iem un

udmurtiem un beidzot ar jakutiem un +e+eniem? Tiem ir

at*auts tikai sap&ot par savas tautas neatkar"bu, kas

laim"gajiem latvie)iem ir realit!te. Varb(t, tad lab!k b(tu

sap&ot par to, ka vajadz#ja mums piedzimt par '"nie)iem, jo

tad nu gan nevajadz#tu uztraukties par tautas izmir)anu.

Tas, par ko uztraucas latvie)i un citas Eiropas tautas, nav

nekas jauns — Latvij! par to jau uztrauc!s pirms kara.

Eiropas Savien"b! )" ir viena no smag!k risin!m!m

probl#m!m, jo nelabv#l"g! demogr!fisk! situ!cija pieprasa

papildu darbasp#ku no !rvalst"m. Ta+u liel!kajai da*ai

pasaules iedz"vot!ju b(tu gr(ti saprast, k!p#c latvie)i nepriec!jas, ka vi&i ir sp#ju)i aptur#t savu dab"go

pieaugumu. Liel!k! da*a pasaules valstu to cen)as pan!kt,

bet nesp#j, un pasaulei joproj!m draud p!rapdz"vot"ba.

$obr"d pasaul# esam jau se)i miljardi un vair!ku paaud%u

laik! atkal tais!mies dubultot savu skaitu. Agri vai v#lu

draud pien!kt br"dis, kad cilv#ku uz pasaules b(s par daudz.

Da%!s viet!s p!rapdz"vot"ba jau ir realit!te – piem#ram,

Banglade)!, teritorij!, kas ir tik liela k! divas Latvijas, dz"vo

tik daudz k! vis! Krievij!. Uz )! p!rapdz"vot"bas draudu

fona Latvija b(tu peln"jusi visliel!ko atzin"bu, ka sp#jam

ierobe%ot b#rnu skaitu un pat pietaup!m vietu citu valstu

p!rapdz"vot"bas upuriem.

Bet, jaundzimu)o b#rnu skaits Latvij! tom#r ir sal"dzino)i vismaz!kais starp Eiropas valst"m, un to var izskaidrot gan

ar m(su trad"cij!m, ka vienm#r mums dzimst"ba ir bijusi

relat"vi zema un tie)i )obr"d b#rni j!g!d! tai paaudzei, kura

ir sal"dzino)i maz!ka kara laik! cirsto robu d#*, gan ar" t!p#c, ka pa)reiz#j! p!rejas ekonomik! daudzas .imenes

cen)as ietaup"t uz b#rnu r#'ina. Bie%i vien .imenes

veido)ana un jo "pa)i b#rnu pl!no)ana tiek atlikta, jo b#rni ir

d!rga grezn"ba. Turkl!t, visai gr(ti to ir savienot ar

veiksm"gu profesion!lu karjeru. P#t"jumi r!da, ka tie)i .imenes ar b#rniem ir visnabadz"g!k!s un jo vair!k b#rnu, jo

nabadz"g!kas.

Protams, ir nepiecie)ams palielin!t b#rnu pabalstus,

! %L!

tom#r b(tu naivi cer#t, ka pat tr"sk!rt"gi b#rnu pabalsti

atrisin!tu Latvijas demogr!fijas probl#mas. Pirmk!rt, nezin

vai b(tu labi izveidot un stiprin!t vienu da*u sabiedr"bas, kas

b#rnu pabalstos saskata papildu iesp#jas turpin!t piedzerties.

Otrk!rt, ar" vislabv#l"g!k! demogr!fisk! politika Latvij! tikai varb(t sp#s palielin!t dzimst"bu kaut mazliet virs

mirst"bas l"me&a. Ar visliel!ko b#rnu pabalstu pal"dz"bu m#s

varb(t sp#tu aptur#t savu iedz"vot!ju skaita samazin!)anos,

bet ne strauji palielin!t to. K!p#c tad ar" Skandin!vijas

valst"s dzimst"ba ir tikpat zema, kaut ar" vi&u soci!lo

pabalstu sist#ma ir b#rniem labv#l"ga, un b#rnu m!mi&as

dz"vo mums tikai retam sasniedzam! labkl!j"b!? Pasaul# viena no demogr!fijas likumsakar"b!m ir – jo augst!ks

iedz"vot!ju dz"ves l"menis ( labkl!j"ba), jo zem!ka

dzimst"ba. K!dreiz#jie Zviedrijas vald"bas pl!ni palielin!t dzimst"bu, paaugstinot b#rnu pabalstus, deva niec"gus

pan!kumus. Ja mums vajag tie)i cilv#ku miljonus, tad

vair!kas 3zijas valstis mums var#tu )aj! zi&! pal"dz#t, ja

vien m#s b(tu ar mieru pie&emt sev jaunus imigrantus…

Bet, )'iet, ka vien"gais veids, k! dubultot latvie)u dzimst"bu,

b(tu p!rcelt m(s atpaka* uz 19. gadsimtu.

Ar" tagad augst!ka dzimst"ba Latvij! ir tie)i laukos.

Visaugst!kie dzimst"bas r!d"t!ji )obr"d ir v#rojami

Kurzemes un Zemgales lauku rajonos, bet viszem!k! dzimst"ba ir tie)i R"g!. Turkl!t starp"ba ir visai iev#rojama -

vair!k par desmit b#rniem uz 1000 iedz"vot!jiem laukos un

tikai se)i b#rni R"g!, vai septi&i asto&i b#rni p!r#j!s

liel!kaj!s pils#t!s. Un tas ir par sp"ti tam, ka pils#tas un, it

"pa)i R"ga, uzs(c jaunos cilv#kus no visas Latvijas.

Ekonomisk! realit!te ir t!da, ka lauku .imen# ar kaut nelielu

saimniec"bu papildu b#rns tiks pa#din!ts, neiec#rtot bud%et! "pa)u robu, turkl!t k!du laiku tas b(s ar" noder"gs pal"gs

saimniec"b!. Ta+u pils#t! sev p!rtiku var tikai nopirkt, nevis

izaudz#t, un m(su dz"vok*i joproj!m ir galvenok!rt tikai

divistabu, bet retais sad()ojas &emt kred"tu liel!ka m!jok*a

ieg!dei. Nemaz nerun!jot par to, ka b#rnu audzin!)ana ir tik

darbietilp"gs process, ka cie) visas p!r#j!s m"*!s

nodarbo)an!s un aizrau)an!s. Ej nu ar trijiem b#rniem

! %"!

aizbrauc ekskursij! uz t!l!m zem#m, vai pat tikai m#.ini

aiziet uz vair!k!m operas un baleta izr!d#m. 4imen#m ar

b#rniem tas pras"s daudz vair!k naudas, laika un

sgatavo)an!s, ja visp!r b(s iesp#jams. Pat ja naudas pietiek,

ar" tad ir j!b(t past!v"g! pien!kumu slog!, un tas "pa)ais

gandar"jums tik bie%i tiek nom!kts ar ikdienas neb()an!m!

T!p#c nekas cits neatliek k! r(p#ties ne tik daudz par

kvantit!ti, cik par kvalit!ti. Tikai ar to m#s var#tu izcelties

un tikai to m#s re!li ar" varam pan!kt. Varb(t skan

provokat"vi, bet ir vienalga, vai m#s p#c k!da laika esam 2

vai 3 miljoni, svar"gi, lai Latvij! saglab!tos latvie)u valoda

un kult(ra. Ir daudz noz"m"g!k, lai p#c paaudzes visi

Latvijas iedz"vot!ji br"vi run!tu latviski un latvie)u valodas

p!rsvars b(tu nep!rprotams. Un tie)i te m#s varam re!li *oti

daudz ko pan!kt. $'iet, ka tie)i to pa)u v#las ar" visi, kas

uztraucas par latvie)u zemo dzimst"bu. Bet latvie)u valodas

past!v#)anu n!kotn# nodro)in!t ir pavisam cits uzdevums

nek! dzimst"bas sekm#)ana.

T!das bija Ilm!ra Me%a domas pirms asto&iem gadiem, kad

Eiropas tautu izmir)anas un Eiropas kult(ras sabrukuma

briesmas v#l tikko bija s!ku)as r!d"t savu &irdz"go seju.

$odien, asto&us gadus v#l!k, varam teik, ka pa)reiz#j! studija jau nav fant!zijas sap&ojums, bet t! ir praktisku

iesp#ju mekl#)ana ilgsto)as un pla)i izplat"tas probl#mas

risin!juma iesp#j!m. Te Me%s ir devis vienu *oti praktisku

priek)likumu, k! vald"ba, vai k!ds jaunrad"ts dzimst"bas

veicin!)anas pas!kums, var#tu s!kt mazdzimst"bas slim"bas

!rst#)anu. Un tas ir vien!di labs, k! Latvij! t! cit!s zem#s.

Tas ir - s!kt v#l viena b#rna rad")anas kampa&u! Ka t!da

kampa&a var#tu b(tu sekm"ga, pier!da nesen! Austr!lijas

finan)u ministra Kostello (Costello) publisks aicin!jums

rad"t vienu b#rnu Austr!lijai, kam p!ris gadu v#l!k sekoja

jaundzimu)o apr(pes labdar"bas pas!kumu p#k)&a

p!rslodze.

Ar" de Golla sauciens Francijai skan#ja l"dz"gi - vair!k

b#b")us Francijai! Pa)reiz#j!s studijas nol(ks ir mekl#t t!dus

kostellus un degollus Latvij!.

! %#!

T!l!k Me%s izsaka to pa)u domu, ko Andris Zeidaks ir

pateicis rakst! "M(su para%u posts", ka dzimst"bas l"meni

nosaka sabiedr"bas para%as. Vi&) ar"dzan pasaka to pa)u, ko

Vatenbergs (Ben J Wattenberg) pasaka sav! gr!mat! Ret!ki

(Fewer), ka dzimst"bu nevar uzlabot ar soci!lo pabalstu

palielin!)anu. Prakse r!da, ka pat dramatiskiem

jaunin!jumiem sekojo)i pieaugumi ir "slaic"gi.

Me%s rakstu nosl#dz ar argumentu, ka ir svar"gi, ka

Latvij! saglab!tos latvie)u valoda un kult(ra, un to

nodro)in!t esot pavisam cits uzdevums nek! dzimst"bas

sekm#)ana. Bet )"s studijas vadmot"vs, ir, ka Dievzem"te var

palikt Latvija tikai tad, ja Latvij! dz"vo latvietis, un to var

nodro)in!t tikai kupls latvie)u b#rne*u skaits un to var s!kt

dar"t tie)i ar to, ko Ilm!rs Me%s ir ieteicis raksta s!kum!, s!kt run!t par to, ka der#tu v#l viens b#rnelis katr! .imen#.

Me%s s(kstas, ka: "Pat ja m#s padar!m neiesp#jamo un

dubultojam savu skaitu, tik un t! b(sim viena no maz!kaj!m

valsti&!m ne tikai pasaul#, bet ar" Eirop!". K! cit! )"s

studijas noda*! las!ms, latvie)u skaita dubulto)anai j#ga ir

t!, ka, p#c public#t!m tautsaimnieku dom!m, tas b(tu skaits,

kas sp#tu att"st"t pilnu Latvijas zemes potenci!lu. Respekt"vi,

tautsaimnieki dom!, ka Latvij! ir par maz iedz"vot!ju.

"M$s esam, cik m$s esam..." tr"s gadus v#l!k

(04.04.2004) Lauku Av"z# rakst"ja Ilm!rs Me%s, demogr!fs,

Starptautisk!s migr!cijas organiz!cijas R"gas biroja vad"t!js.

Zema dzimst"ba mums ir bijusi rakstur"ga vismaz

gadsimtu, ta+u p#d#jos desmit gados Latvija ir sasniegusi

savdab"gu rekordu - zem!s dzimst"bas d#* iedz"vot!ju skaits

samazin!jies vismaz par 142 t(ksto)iem cilv#ku. Tie ir

aptuveni 6% no visiem Latvijas iedz"vot!jiem. Kop#jais

iedz"vot!ju skaits gan ir samazin!jies dubult"gi, jo ar" izbrauc#ju skaits ir bijis daudz liel!ks, nek! iebrauku)o

skaits.

$obr"d iedz"vot!ju samazin!)an!s migr!cijas d#* ir

desmitk!rt"gi sarukusi, un 2003. gad! migr!cijas negat"vais

saldo bija vairs tikai nepilns t(kstotis (- 845). Piln"gi

iesp#jams, ka tuv!kajos gados izbrauku)o skaits b(s

! %$!

aptuveni t!ds pats k! iebrauku)o skaits, bet tuv!kaj! n!kotn#, pieaugot Latvijas labkl!j"bai, iebrauku)o skaits

var#tu krietni pieaugt. Liel!k! da*a ES valstu ir iev#rojami

papildin!ju)as un turpina papildin!t savu darbasp#ku no

!rzem#m, t!da iesp#ja pav#rsies ar" Latvijai. Prec"z!k, t! b(s

m(su vien"g! iesp#ja aizpild"t augo)!s ekonomisk!s darba

vietas, ja vien m#s pa)i nesp#sim iev#rojami paaugstin!t dzimst"bu, lai sp#tu aptur#t straujo iedz"vot!ju skaita

samazin!)anos.

Tas nenoz"m#, ka latvie)iem tagad b(tu j!b(t piecu un

vair!k b#rnu .imen#m. Ta+u re!la maksim!l! programma

b(tu, ja m#s sp#tu atra%ot pa)i savu nelielo skaitu - proti, lai

piedzimtu vair!k, nek! nomirtu. $!d! Latvijai ide!laj! gad"jum! ir j!b(t vismaz diviem b#rniem katrai sievietei, bet

vismaz katrai tre)da*ai ar" tre)ais b#rns. Diem%#l, p#d#j! desmitgad# m(su sieviet#m piedzimst tikai 1,1 l"dz 1,2

b#rni. Aptuveni katra desmit! sieviete paliek visp!r bez

b#rniem, bet tr"s un vair!k b#rnus at*aujas tikai katra sest!. Vissvar"g!k b(tu masveid"gi stimul#t otr!, jo "pa)i – tre)! b#rna dzim)anu.

Kop) dzimst"bas l"me&a katastrof!l! krituma 20. g.s. 90.

gadu pirmaj! pus#, Latvij! nostabiliz#j!s nebijusi zema

dzimst"ba, kas ik gadus mazliet sv!rst!s virs un zem 20.000

jaundzimu)o un ir aptuveni tikai puse no asto&desmitajos

gados dzimu)ajiem. P#d#jos divos gados dzimst"bas l"menis

ir mazliet palielin!jies - 2001. gad! dzimu)o skaits

nesasniedza 20.000, 2002. gad! sasniedza 20.000, bet p#rn

(2003.g.) pat p!rsniedza 21 t(kstoti. Ta+u, lai pietuvotos

miru)o skaitam, dzimst"bai b(tu j!sasniedz vismaz 33

t(ksto)us. Ja dzimst"ba netiks stimul#ta, tad, p#d#jos gados

man!mais dzimst"bas pieaugums, t! ar" paliks pavisam

neiev#rojams un diezin vai p!rsniegs 22 - 23 t(ksto)us

jaundzimu)o. $!s dzimst"bas pieauguma iemesli ir

izskaidrojami ar jaunu sievie)u skaita pieaugumu attiec"gaj! vecuma grup!, kas savuk!rt dzima neliel! dzimst"bas

pac#luma gados - 80. gadu vid( un tas turpin!sies v#l k!dus

se)us gadus. Toties, s!kot ar 2010. gadu, Latvijas

demogr!fijas r!d"t!ji var piedz"vot v#l liel!ku kr"zi -

! %%!

potencion!lo jauno m!mi&u skaits samazin!sies gandr"z uz

pusi. $obr"d sievie)u skaits vecum! no 20 l"dz 32 gadiem

()aj! vecum! visbie%!k dzimst b#rni) sv!rst!s ap 16

t(ksto)iem katr! atsevi)'! gada vecuma grup!, un t!m

piedzimst ap 10 t(ksto)i meite&u. P#c 10 - 15 gadiem m(su

potencion!lo jauno m!mi&u skaits b(s vairs tikai nepilni 10

t(ksto)i katr! gada vecuma grup! – vi&!m b(tu gandr"z

j!dubulto savu jaundzimu)o b#rnu skaits, lai kaut vai

saglab!tu pa)reiz#jo izmir)anas tempu. Diezin, vai vi&as to

sp#s, t!p#c var sagaid"t v#l katastrof!l!ku dzimst"bas

samazin!)anos ap 2015. gadu un t! ar katru paaudzi uz

izn"c"bas pusi. ANO demogr!fi pare.o, ka Latvijas

iedz"vot!ju skaits 50 gados samazin!sies gandr"z uz pusi.

Kam b(s vajadz"gi Latvijas sasniegumi un m(su kult(ras

mantojums, ja m#s pa)i labpr!t"gi atsak!mies no iep#j!m

saglab!t savu tautu t!l!k! n!kotn#? Laba vieta tuk)a

nepaliek, agr!k vai v#l!k to ie&ems citi, bet m(su paaudz#m

v#l ir iesp#ja par(p#ties par pietieko)u latvie)u skaitu

n!kamaj! gadsimt!. Vai tie)!m m#s nevaram )o iesp#ju

izmantot?! Protams, Latvija nav vien"g! valsts, kura p!rdz"vo

smagu demogr!fisko kr"zi.Tikpat zema dzimst"ba p#d#jos

gados ir v#rojama ar" Lietuv!, kur tradicion!li t! bija

iev#rojami augst!ka, toties tur ir maz!ka mirst"ba. Igaunij! mirst"ba ir l"dz"ga Latvijas augstajam l"menim, tom#r igau&u

dzimst"ba ir par desmito da*u augst!ka. L"dz"gi

demogr!fiski nelabv#l"ga situ!cija ir v#rojama ar" Krievij! un Ukrain!. Toties jaunaj!s ES dal"bvalst"s demogr!fiskie

r!d"t!ji nav tik draud"gi - tur dzimt"ba ir augst!ka, un ar" mirst"ba ir krietni zem!ka, t!p#c iedz"vot!ju dab"gais

pieaugums sv!rst!s ap nulli. Zieme*valst"s v#rojams pat

neliels dzimst"bas p!rsvars p!r mirst"bas r!d"t!jiem, nemaz

neminot migr!cijas pieaugumu. Ko dar"t? Ir tikai viena

iesp#ja, lai m(su skaits vairs nesamazin!tos tik strauji -

iespaid"ga nodok*u atvieglojumu sist#ma jaunaj!m

m!mi&!m. Pabalstu palielin!)ana ar" ir noz"m"ga pal"dz"ba.

Ta+u jau )obr"d ir p!r!k daudz nelabv#l"go .ime&u, kam

b#rnu pabalsts ir galvenais ien!kumu avots. T!p#c tie)i

! %&!

ien!kumu nodok*u atlaides jaunaj!m .imen#m b(tu

visiedarb"g!kais l"dzeklis, kombin#jot to ar m!mi&u alg!m.

Iedarb"ga var#tu b(t ar" neatliekam! minimuma pacel)ana

l"dz 100 vai vair!k latu l"menim. Iesp#jams, ka finansisti un

bud%eta sast!d"t!ji izskait*otu, ka tas )" br"%a bud%etam b(tu

p!r!k d!rgi, ta+u neviens bud%ets jau nepar!da mums tos

zaud#jumus, kurus m#s ciet"sim, kad Latvijas darba tirgum

vajadz#s )ogad nepiedzimu)os b#rnus! Nemaks!jot par

jaundzimu)ajiem )ogad, m#s b(t"b! uzliekam milz"gus

par!dus m(su b#rniem, kuriem par m(su tuvredz"go

taup")anu b(s j!maks! desmitk!rt"gi!

Ja latvie)u para%a b(tu se)i b#rni katr! .imen#, tad 50 gadu

laik! pasaul# b(tu 8 miljoni latvie)u! (skat formulu 28. lpp.)

Foto no t"mek*a, autors nezin!ms.

!

! %'!

Valsts vald"bas un sabiedr"bas vad"t!ju uzskati.

Kad 0er+ilam ir vaic!ts, k! tas esot, ka vi&) ir tik izcils

run!t!js, vi&) esot atbild#js: „Kad es ar pirmo teikumu esmu

laim"gi ticis gal!, tad es 'eros pie n!ko)!“. Kad nu m#s esam

laim"gi tiku)i gal! ar dzimst"bas veicin!)anas teor#tisk!m

iesp#j!m, zin!m, ka ir nepiecie)ams, lai mums b(tu vair!k

b#rnu un esam n!ku)i pie sl#dziena, ka, lai to sasniegtu ir

vajadz"ga dzimst"bas veicin!)anas organiz!cija, tad

paskat"simies vai t!du organiz!ciju ir iesp#jams rad"t?

Sekojot Vi*a V"tola ieteikumam, ka pirms 'eras pie k!das

organiz!cijas dibin!)anas, ir j!nodro)ina finans#jums, varam

dom!t, ka t!ds var#tu n!kt no valsts, no k!da no Latvijas 300

miljon!riem, no ES l"dzek*iem vai no !rzemju latvie)u

organiz!ciju naudas. No )iem nesal"dzin!mi lab!ks ir

Latvijas valsts finans#jums, jo tad tauta var#tu s!kt tic#t, ka

vald"bai interes# k! valsts, t! tautas past!v#)ana.

Par k!d!m summ!m tad ietu runa? K!da starptautiska

rekl!mu a.ent(ra pirms p!ris gadiem min#ja 60.000 latu

gad!, ja vi&i to dar"tu. Ja vienu miljonu latu noguld"tu k!d! trast! uz ilg!ku termi&u, var#tu sagaid"t ap 6% dividendi, un

tie b(tu tie vajadz"gie 60.000 latu gada ien!kumi. Ja

paklaus!mies, ka Latvijas pirmais prezidents 0akste ir teicis,

ka t!dai biedr"bai jau daudz nevajagot, p!ris cilv#ku un t! lieta var#tu iet, tad tr"s darbinieki, katrs, sa&emot 1000 latu

m#nes", izmaks!tu 36.000 latu gad! un no 60.000 latiem

24.000 latu paliktu p!ri "dz#)amgumijai un rakst!mai tintei",

vai, pareiz!k sakot, pas!kuma m#r'u veik)anai. L"dz tam

laikam, kad rad"sies prec"z!ka ideja par projekta jomu,

pie&emsim, ka )im pas!kumam, vienalga k!d! veid! tas

veidotos, b(tu j!mekl# viens miljons latu pamatkapit!ls.

Ja labi padom!, tad t! k! trast! noguld"t! nauda paliek

noguld"t!ja "pa)um!, tad varam argument#t, ka, m(su

propon#t! dzimst"bas veicin!)anas biedr"ba, t!s sponsoram

nemaks! nevienu sant"mu! Iz&emot, protams aizdot! kapit!la amortiz!ciju infl!cijas d#* un procentu pe*&as

zudumu.

! %(!

B$rnu un *imenes lietu ministrija.

P#c ministru prezidenta Einara Rep)es v#st"juma 2002. -

2003. gadu mij!, ka Latvij! izmirst tauta un ka vi&a vald"ba

spers so*us situ!cijas main")anai, noskaidroj!s, ka vi&) )o

darbu ir dele.#jis "pa)u uzdevumu ministram b#rnu un

.imenes liet!s Ainaram Ba)tikam. Ministrs tika inform#ts

par l"dz)in#jo darbu dzimst"bas jaut!jumos, nos(tot vi&am

Annas Ziedares vasaras vidusskolas semin!ru materi!lus

nor!dot, ka tajos ir vesela rinda praktisku ieteikumu

dzimst"bas veicin!)anai, un tie var#tu noder#t vi&a

ministrijai no jauna uztic#t! darba pl!na veido)anai.

/sum! tika paskaidrots, ka tautas dz"v! sp#ka

atjauno)anai ir +etras f!zes: dzimst"ba, apg!de, audzin!)ana

un izgl"to)ana. Visas past!vo)!s organiz!cijas un vald"bas

pas!kumi, kas sak!s nodarbojamies ar demogr!fisk!m

probl#m!m, faktiski nodarbojas ar beidzam!m trim f!z#m.

T!du organiz!ciju, kas nodarbotos tie)i ar dzimst"bu, visp!r nav, un t!d#* b#rnu un .imenes lietu ministrij! b(tu v#lama

atsevi)ka noda*a, kas nodarbotos tikai ar )o jaut!jumu vien.

Ministra uzman"ba tika v#rsta uz faktu, ka p!rrun!s ar

prof. Dr. J!ni Priedkalnu, izvirz"j!s doma, ka !rpus vald"bas

darbojo)ai bezpe*&as organiz!cijai, kas nodarbotos tikai ar

dzimst"bas vairo)anas probl#m!m, var#tu b(t sava ni)a

p!r#jo daudzb#rnu un .ime&u atbalsta organiz!ciju starp!. Kad no ministru prezidenta teikt! bija k*uvis redzams, ka

pa)reiz#jai vald"bai ir interese par tautas izmir)anas

jaut!jumiem, Latvie)u fondam tika iesniegts l(gums pie)'irt

l"dzek*us dzimst"bas veicin!)anas biedr"bas Latvij! dibin!)anas izdevumiem. Iesniegum! bija ar" paredz#ts, ka

Latvijas vald"ba un sabiedr"ba garant#tu )"s biedr"bas r"c"bas

kapit!lu pieciem gadiem.

Cik sprie%ams no preses zi&!m, tad par demogr!fisk!m

probl#m!m Latvij! interes#jas tikai 0.2 % iedz"vot!ju, t!d#* ir piln"gi nepiecie)ami inform#t tautu Latvij! par briesm!m,

kas saist!s ar bezb#rn"bu. Piem#ram, k! raksta k!da ASV

av"ze, vecuma pensijas var maks!t tikai tad, ja tiek rad"tas

v#rt"bas, bet, lai rad"tu v#rt"bas, ir vajadz"gs kapit!ls un

darba sp#ks. K! taj! av"z# ir teikts, ja neb(s b#rnu,

! %)!

tad neb(s darba sp#ka, kas rad"tu v#rt"bas, un tad pensiju

fondiem kr"ze var pien!kt dr"z!k, nek! m#s sp#jam to

iedom!ties.

Ministrs Ainars Ba)tiks rakst"ja, ka tikai kad

reprodukt"v! vecuma paaudze sajut"s vald"bas r(pes par

jauno paaudzi un par tiem, kuri to audzina, m#s varam cer#t, ka pieaugs dzimst"ba. Ar to vi&) saprot pabalstu pie)'ir)anu

.imen#m un b#rniem taj!s tr"s Zeidaka defin#taj!s f!z#s, kas

n!k p#c b#rna piedzim)anas, un, p#c ministra dom!m, tas

netie)i iespaidojot dzimst"bu. Vi&) neticot, ka dzimst"bu

varot veicin!t ar rekl!mu, k! tas esot pied!v!taj! iesniegum!. Ministram ir taisn"ba, ka pasniegtaj! veid! rekl!mai var#tu b(t ierobe%oti pan!kumi, bet past!v fakts, ka

Latvij! tauta izmirst, to faktu ir konstat#jis Latvijas ministru

prezidents un ir uzdevis ministram Ainaram Ba)tikam spert

so*us t! fakta nov#r)anai. Ministra Ainara Ba)tika v#stul# nepar!d!s z"mes, ka vi&) b(tu jauno uzdevumu sapratis vai

pat dzird#jis.

Gar!k! sarakst# ar ministra sekretari!tu izriet#ja da%i *oti

interesanti fakti. Svar"g!kais no tiem ir: „Vienlaikus

inform#jam, ka ievie)ot bezb#rnu ien!kuma nodokli, tiktu

p!rk!pts tiesisk!s vienl"dz"bas princips, kas ir nostiprin!ts

Latvijas Republikas Satversm#. Satversmes 91. pant! ir

noteikts, ka visi cilv#ki Latvij! ir vienl"dz"gi likuma un

tiesas priek)!. Cilv#ka ties"bas tiek "stenotas bez jebk!das

diskrimin!cijas. Satversmes tiesa, interpret#jot )o pantu, ir

atzinusi, ka tiesiskas vienl"dz"bas princips liedz valsts

instit(cij!m izdot t!das normas, kas bez sapr!t"ga pamata

pie*auj at)'ir"gu attieksmi pret person!m, ku1as atrodas

vien!dos apst!k*os (Satversmes tiesas 2001. gada 3. apr"*a

sprieduma liet! nr. 2000-07-0409 secin!jumu da*as 1.

punkts). Ievie)ot bezb#rnu ien!kuma nodokli, tiktu

paredz#ta at)'ir"ga attieksme pret person!m, ku1as ir

izv#l#ju)!s dz"vot vienas. $!dam regul#jumam neb(tu

tiesiska pamata, jo t! k! atbalstu .imen#m ar b#rniem ir

iesp#jams sniegt ar" neierobe%ojot cilv#kties"bas, atsevi)'u

soci!lo grupu cilv#kties"bu ierobe%o)ana nav attaisnojama.“

T!das valsts, kur! k!da persona var#tu "izv#l#ties

! &M!

dz"vot viena" nav nekur, ne pasaul#, ne univers!. Katrai

dz"vai b(tnei eksistences pamatpras"ba ir pa)atra%o)an!s. Lai

nodro)in!tu pa)atra%o)anos, daudz!s Eiropas valst"s jau

past!v bezb#rnu nodoklis )!d! vai t!d! veid!, un daudz!s

t!da nodok*a ieve)anas vajadz"ba tiek ak(ti diskut#ta. $is

Satversmes tiesas l#mums ir neatliekami revid#jams.

Citi interesanti fakti ir, ka ministrija uzskata, ka:

Viens no zem!s dzimst"bas iemesliem ir sabiedr"bas

dom!)anas veids un .imenisk!s v#rt"bas samazin!)an!s.

Statistikas dati r!da, ka dzimst"bas r!d"t!ji ir augst!ki

taj!s Eiropas valst"s, kur valsts pabalsts .imenei ir liel!ks.

Ministrija piekr"t, ka ieguld"jumu sabiedrisk!s domas

veido)an! un .imenes k! v#rt"bas populariz#)anai var#tu dot

demogr!fisko jaut!jumu risin!)anai dibin!ta sabiedriska

organiz!cija ...un tas likum! esot at*auts, bet past!vo)ie

nolikumi aizliedzot valstij finans#t sabiedriskas

organiz!cijas.

Ministrija uzskata, ka ar nodok*iem neapliekam! minimuma palielin!)ana un b#rnu audzin!)anas nodok*u

atlaide izl"dzina b#rnu audz#t!ju liel!kos izdevumus.

Ka .ime&u un b#rnu pabalstiem izdot!s naudas summas

ilgsto)i neuzlabo dzimst"bas r!d"t!jus, ir katram kaut cik

respekt#jamam demogr!fam sen zin!ms fakts. Vatenbergs to

s"ki apraksta gr!mat! Ret!ki (Ben J. Wattenberg, Fewer).

Latvijas .ime&u un b#rnu lietu ministrijas teiktais, ka ir

statistikas dati kas r!da, ka dzimst"bas r!d"t!ji ir augst!ki

taj!s Eiropas valst"s, kur valsts pabalsts .imenei ir liel!ks, ir

!rk!rt"gi p!rsteidzo)s. Vai t! var#tu b(t nep!rbaud"tas

dezinform!cijas t!l!ka izplat")ana?

Un k! ir ar to deklar!ciju, ka past!vo)ie nolikumi aizliedz

valstij finans#t sabiedriskas organiz!cijas? Izklaus!s, ka

Ministrija labpr!t finans#tu propon#to dzimst"bas

veicin!)anas pas!kumu, bet izsaka no%#lu, ka valsts likumi

vi&iem to liedz dar"t. Vai t! ir? Apjaut!joties p#c t! nolikuma re.istr!cijas numura, lai var#tu las"t t! pilnu

tekstu, izr!d"j!s, ka t!da nolikuma vienk!r)i nav! Vai nav

sav!di!

No malas v#rojot to cilv#ku izr"c"bu, kuru rok!s ir

! &L!

nodots latvie)u tautas un t!s Dievzem"tes liktenis, negribot

n!k pr!t! doma, par divkupraino baktrie)u kamieli. To esot

rad"jusi k!da komiteja, lai t! attaisnotu savu eksistenci. Citas

vajadz"bas p#c t!da kamie*a neesot bijis. Ministru kabineta

2004. g. 30. novembra s#d# akcept#to r"c"bas pl!nu

koncepcijas "Valsts .imenes politika" "steno)anai 2004. -

2013. gad! esot izstr!d!jusi 15 cilv#ku komiteja. $is

piecpadsmitkuprainais kamielis nu jau piecus gadus (2004.

l"dz 2009.) ir vedis latvie)u tautu, pa labi iestaig!to ce*u, uz

kapu kalni&u. Sprie%ot p#c no ministrijas sa&emtaj!m

zi&!m, ministrija ir lepna uz padar"to darbu un nedom! neko

main"t, un t!p#c latvie)u tautas izn"cin!)anas darbs

turpin!sies v#l +etrus gadus (l"dz 2013. gadam) p#c t! pa)a

pl!na! Pirms 9. Saeimas v#l#)an!m BBC TV programm!

Panor!ma tika run!ts, ka priek)noteikums zem!s dzimst"bas

probl#mas risin!)anai ir vald"bas nep!rprotama deklar!cija,

ka t! v#las, lai valst" b(tu vair!k b#rnu. Visu liel!ko partiju

vad"t!ju uzman"ba tika v#rsta uz )o faktu un uz iesp#ju to

ietilpin!t vi&u partiju v#l#)anu programm!s. Viena partija tai

adres#to v#stuli bija p!rs(t"jusi B#rnu un .imenes lietu

ministrijai. Uz to rea.#ja ministrs A. Ba)tiks ar pa)a

parakst"tu v#stuli dat#tu 29.08.2006, Nr. 2-8/Z-506/4720.

Taj!, p#c parast!s vald"bas soci!l!s pal"dz"bas pas!kumu

uzskait")anas, ministrs raksta: “Dzimumu l"dzties"bas jom! 2005. gada 1. novembr" ministrija kop"gi ar sadarb"bas

partneriem (Latvijas Dzimumu l"dzties"bas apvien"ba,

D!nijas Dzimumu l"dzties"bas p#tniec"bas centrs, Francijas

Nacion!lais inform!cijas centrs par sievie)u un .imenes

ties"b!m un Bulg!rijas Darba un soci!l!s politikas

ministrija) s!ka "stenot Eiropas Kopienas finans#to projektu

„T#tis m!j!s” („Men equal, men different”), kas tiek "stenots

ES programmas Dzimumu l"dzties"ba kopienas ietvaros

strat#.ijas priorit!tes „V"rie)u un t#vu loma darba un

galven!s probl#mas, kas trauc# v"rietim pilnv#rt"gi

l"dzdarboties .imenes dz"v# un b#rnu apr(p#, tiks izzin!ta

un p#t"ta darba un .imenes dz"ves savienojam"bas lab! prakse uz&#mumos, k! ar" notiks sabiedr"bas izgl"to)ana

! &"!

par v"rie)a iesp#j!m piedal"ties .imenes dz"v#, lai main"tu

stereotipus par dzimumu lomu sadal"jumu. Projekts ilgs l"dz

2006.gada beig!m.”

Nep!rprotama izpratne ministra teiktajam ir, ka zem!s

dzimst"bas probl#mu Latvij! ir paredz#ts risin!t ar

ministrijas darbinie+u deleg!ciju piedal")anos !rzemju

konferenc#s. No malas raugoties, liekas nesaprotami, k! dzimst"bu Latvij! var#tu veicin!t ar deleg!tu piedal")anos

konferenc#s, kuru dienas k!rt"b! dzimst"bas jaut!jumi visp!r nav iek*auti? V#l fantastisk!ka liekas b(t ideja, ka t!s

nedaudz!s latvie)u sievie)u p!rst!ves taj!s deleg!cij!s

var#tu katru gadu no apmekl#taj!m konferenc#m m!j!s

atvest tos 20.000 b#rnus, kuri Latvij! katru gadu pietr(kst

l"dz pa)atra%o)an!s l"menim? Varenas gan ir t!s dzimumu

l"dzties"bas sievietes, ja vi&as to var! Vella milti! Kas t! dzimumu l"dzties"ba t!da var#tu b(t?

Jauns j$dziens Latvij!.

Latvijas Satversmes 91. pants nosaka, ka visi cilv#ki

Latvij! ir vienl"dz"gi likuma un tiesas priek)!. Cilv#ka

ties"bas tiek "stenotas bez jebk!das diskrimin!cijas. Tas

noz"m#, ka Latvijas Satversme paredz cilv#kties"bas katram

cilv#kam k! indiv"dam. Patriks J. Buchanans, gr!mat! Rietumu n!ve, saka, ka ASV neatkar"bas deklar#t!ja Tomasa

D%efersona ideja esot, ka visi cilv#ki ir rad"ti vien!di. Tas

noz"m#, ka Rad"t!js ir katram no vi&iem pie)'"ris vien!das

ties"bas uz dz"vi, br"v"bu, "pa)umu un visiem ir j!b(t

vien!diem likuma priek)!, bet katram ir dotas cit!das sp#jas

un vi&am ir ties"bas t!s piln"b! att"st"t. Latvijas Satversme

balst!s uz )o ideju. Mums visiem ir zin!ms, ka Latvij! nek!da diskrimin!cija v"rie)u un sievie)u, t!pat k! reli.iju,

taut"bu un rasu starp! nav past!v#jusi jau kop) Satversmes

pie&em)anas 1922. gad!. Ja Latvij! ir viens no

visaugst!kajiem br"v"bas indeksiem pasaul#, k!p#c Latvij! tiek ievests dzimumu l"dzties"bas j#dziens? Vai tikai aiz )" j#dziena nesl#pjas kas cits nek! t! nosaukums liek saprast?

Las"t!js atbildi var mekl#t sekojo)aj! sarakst# ar Labkl!j"bas

ministriju.

! &#!

Labkl!j"bas ministrija ).g. 8. j(nij! uz ministrijas e-pastu

sa&#ma J.Ziedara v#stuli, ar sekojo)u jaut!jumu:

Labr!t! Gribu l"gt neform$lu inform$ciju, k$ dzimumu l!dzties!ba

tika ierakst!ta LM nolikum$? Kas to propon#ja, kas

atbalst!ja un kas bija t$ instance, kas pie(#ma l#mumu to

dar!t?

Es pie(emu, ka visu to var atrast internet$, t$d#% l"dzu J"su

pal!dz!bu nor$d!t man, kur tas ir atrodams? )o jaut$ju t$d#%, ka man atmi($, ka, tad kad s$ku las!t LM nolikumu, tur

dzimumu l!dzties!ba nebija paredz#ta. Vai es maldos?

Paties$ cie($,

J#kabs Ziedars

Labkl!j"bas ministrija atbild:

Gatavojoties iest!ties Eiropas Savien"b! (ES), Latvija

nacion!laj! likumdo)an! ieviesa ES direkt"vas, tai skait! direkt"vas, kas attiecas uz dzimumu l"dzties"bas

nodro)in!)anu (sk. http://www.lm.gov.lv/?sadala=340). Ar

Amsterdamas l"guma st!)anos sp#k!, ES ir ap&#musies

integr#t dzimumu l"dzties"bas jaut!jumus vis!s ES kop#j!s

politik!s, t!d! veid! "stenojot jaunu pieeju l"dzties"bas

nodro)in!)anai - ne tikai uzsverot past!vo)!s nevienl"dz"bas

nov#r)anu, bet piev#r)ot uzman"bu dzimumu l"dzties"bas

principa integr#)anai jebkura jaut!juma risin!)an!. T!pat Latvija, k*(stot neatkar"ga valsts, ir uz&#musies pild"t ar" citas starptautisk!s saist"bas ( sk. turpat: sk.

http://www.lm.gov.lv/?sadala=340 ). Nediskrimin!cijas

princips ir noteikts visp!r#jos cilv#kties"bu dokumentos un

Eiropas cilv#kties"bu un pamatbr"v"bu aizsardz"bas

konvencij!. Dzimumu nediskrimin!cijas un sievie)u

aizsardz"bas pien!kumus Latvija ir uz&#musies,

pievienojoties ANO 1952.gada 20. decembra Konvencijai

par sievie)u politiskaj!m ties"b!m (Latvij! sp#k! no

13.07.1992) un ANO 1979.gada 18.decembra Konvencijai

par jebkuras sievie)u diskrimin!cijas izskau)anu (Latvij! sp#k! no 14.05.1992), k! ar" ANO 1949.gada 2. decembra

Konvencijai par c"&u ar cilv#ktirdzniec"bu un prostit(cijas

! &$!

ekspluat!ciju no tre)o personu puses (Latvij! sp#k! no

13.07.1992). Pievienojoties deklar!cij!m, Latvija ir

izr!d"jusi politisku gribu jebk!da veida diskrimin!cijas

nov#r)anai, savuk!rt, pievieno)an!s konvencij!m ir uzlikusi

Latvijai juridiskas saist"bas konkr#tu jaut!jumu risin!)anai.

Latvija k! Eiropas Padomes dal"bvalsts ir uz&#musies pild"t starptautisk!s saist"bas dzimumu l"dzties"bas jaut!jumos,

kuri ir iek*auti vair!k!s Eiropas Padomes rezol(cij!s un

deklar!cij!s (piem#ram: 1986.gada 855.Rezol(cija par

v"rie)u un sievie)u l"dzties"bu un Deklar!cija par sievie)u un

v"rie)u l"dzties"bu, ko pie&#ma Eiropas Padomes Ministru

komiteja 1988.gada 16.novembr" u.c.). T!pat dzimumu

l"dzties"bas principa iev#ro)ana ir horizont!l! priorit!te

Eiropas Strukt(rfondu apg()an!. Lai veicin!tu un koordin#tu ar dzimumu l"dzties"bu saist"to

jaut!jumu risin!)anu Latvijas Republik!, 1998.gada 8.

decembra Latvijas Republikas Ministru Kabineta s#d# tika

nolemts ( 1998.g. 8. decembra MK s#des protokols Nr.66),

ka Labkl!j"bas ministrija no 1999.gada 1.janv!ra ir atbild"g! instit(cija par dzimumu l"dzties"bas jaut!jumu koordin#)anu

valst". L"dz ar to tika groz"ts Labkl!j"bas ministrijas nolikums.

2003. gada 1. j(lij! ir izveidota Labkl!j"bas ministrijas

Eiropas un juridisko lietu departamenta Dzimumu

l"dzties"bas noda*a. Bet tas nenoz"m#, ka tikai Labkl!j"bas

ministrija risina dzimumu l"dzties"bas jaut!jumus. Katr! Latvijas Republikas ministrij! ir amatpersona valsts

sekret!ra vai valsts sekret!ra vietnieka l"men", kura ir

atbild"ga par dzimumu l"dzties"bas principa integr#)anu

nozar# ( skat"t: http://www.lm.gov.lv/?sadala=254 ).

Atbildi sagatavoja:

Gundega Rupenheite

Dzimumu l"dzties"bas noda*a

Eiropas un juridisko lietu departaments

Labkl!j"bas ministrija

2006.gada 22.j(nijs

! &%!

Tas ir, no kurienes t! dzimumu l"dzties"ba n!k un k! t! ir ien!kusi Latvij!. Labkl!j"bas ministrijas m!jas lap! ir pla)i pieejama dzimumu l"dzties"bas pas!kuma adminstr!cijas

strukt(ra un izplat"ba. No dzimumu l"dzties"bas defin"cij!m

ir redzams, ka cilv#kiem, kuri uzturas "dzimumu l"dzties"ba"

vid#, ir cit!da izpratne par pasaul# notieko)o, nek! mums

p!r#jiem nej#g!m. V"rietis vi&iem nav v"rietis ar dabas

dot!m v"rie)a "patn"b!m, bet t!ds rad"jums k! sieviete, kam

Dievs un daba ir d!v!ju)i sp#ju rad"t dz"v"bu, visp!r nemaz

neeksist#! Interesanti! Ja nav sievietes, kuras rada dz"v"bu,

tad nav b#rnu un ja nav b#rnu, tad cilv#ce izmirst. Rodas

jaut!jums, k!p#c "dzimumu l"dzties"ba" grib izn"cin!t cilv#ci?

Taisn"ba ir Egilam Lukjanskim, kad vi&) gr!mat! Naida

nogurdin!tie saka: "$ai pasaul# nemirst"ga un nemain"ga,

t!tad pareiza un patiesa ir tikai viena ideja - vienm#r un

visur b(t cilv#c"gam cilv#kam. Visas p!r#j!s pasaules

uzlabo)anas idejas, lai cik t!s taisn"gas un vajadz"gas

pirmaj! br"d" ar" )'istu, katru reizi ir novedu)as un agr!k vai

v#l!k ar" turpm!k negl!bjami noved"s pie cilv#ciskuma

izn"cin!)anas."

Labkl!j'bas ministrija.

M#.inot fors#t notikumu gaitu, tika atrasts cilv#ks, kur) b(tu ar mieru uz&emties dzimst"bas veicin!)anas biroja

vad"bu t!d! gad"jum!, ja vi&am par to maks!tu algu.

No sakariem ar V"tolu Fondu noskaidroj!s doma, ka

dzimst"bas veicin!)anas pas!kumam lab!ka forma nek! biedr"ba b(tu tie)i t!da pati fonda strukt(ra k! V"tolu

Fondam. B(tu neliela algotu darbinieku valde, kas dar"tu

visu organizatorisko un publicit!tes darbu, b(tu fonda

dibin!t!ji, kas sag!d!tu un p!rraudz"tu naudas l"dzek*us un

b(tu padome, kur! b(tu cilv#ki ar speci!l!m zin!)an!m k!d! lauk!. T!da veida pas!kumam tika uzrakst"ti stat(ti, kuros

propon#tajam nodibin!jumam tika dots nosaukums

"Dz"v"bas fonds". $os stat(tus ir izskat"ju)i juristi un

atradu)i tos par pie&emamiem, bez iebildumiem.

! &&!

K! iepriek) apspriests, lai Fondu aktiviz#tu, ir

nepiecie)ami l"dzek*i, un v#lam!kais finans#t!js b(tu valsts.

Uz )" pamata tika uzs!kta sarakste ar Labkl!j"bas ministriju,

kas vainagoj!s ar audienci pie t! laika ministres Dagnijas

Sta'es, 21.09.2005. Ministre uzklaus"ja iesnieguma

pamatojuma deta*as un deva nor!d"jumus t!l!kai darb"bai

Ata Skalberga gr!mat! Gods kalpot Latvijai, 94. lpp ir

las!ms, ka speci!listi esot apr#'in!ju)i, ka "period! no 1945.

gada l"dz 1953. gadam komunistisk! re%"ma terora un

deport!ciju rezult!t! Latvija zaud#ja 119.000 cilv#ku…" Tas

iztaisa caurm#r! ap 13.200 cilv#ku gad!, ko okupantu vara

izn"cin!ja. Bet )odien br"v! un neatkar"g! Latvij!, m#s pa)i esam izv#l#ju)ies zaud#t 13.600 cilv#ku katru gadu. Tas ir

par 400 cilv#kiem vair!k nek! terora laik!. Uz teikto, ka

vald"ba neko nedara, lai lietas main"tu, ministres reakcija

bija, ka vald"ba dara *oti daudz, sag!d!jot veselu rindu

soci!l!s apg!des pabalstus .imen#m un b#rniem, k! rezult!ta dzimst"ba ir pieaugusi par +etriem procentiem.

(Piez"me: 4% no 20.000 ir 800, bet nepiecie)ami ir 20.000!)

Vatenberga gr!mat! Ret!ki (Ben J. Wattenberg, Fewer.),

ir las!ms, ka vald"bas esot izdevu)as triljonus dol!ru

da%!diem soci!l!s apg!des projektiem, ar to cerot uzlabot

dzimst"bu vi&u zem#s, bet t! ir turpin!jusi kristies. Gr!mat! ir ar" teikts, ka Eiropas lab!kie demogr!fi ir atzinu)i, ka vi&i

nezinot, k! )o probl#mu atrisin!t. Nav iemesla dom!t, ka

Latvij! tas b(tu cit!di, un t!d#* pa)reiz#jo vald"bas politiku

turpinot, latvie)u tautai ce*) uz kapu kalni&u ir nodro)in!ts.

Lai lietas main"tu, vald"bai ir nepiecie)ama pal"dz"ga roka.

Latvijas demogr!fu guru, prof. P#teris Zvidri&), laikrakst! Latvija Amerik!, 08.03.2003, atz"st, ka daudz

taisn"bas esot toreiz#jam premjeram Einaram Rep)em, ka

trak!kais esot tas, ka vald"ba vien neko daudz nevarot dar"t dzimst"bas veicin!)anas lauk!. Tas noz"m#, ka b(t"b! abi

piekr"t Vatenbergam, ka ar naudu vien dzimst"bu nevar

veicin!t. Abi ar" atz"st, ka ir j!b(t kaut kam !rpus vald"bas,

kas pal"dz. Liekas lo.iski, ka to var#tu dar"t k!da speci!li rad"ta dzimst"bas veicin!)anas instit(cija.

! &'!

Dzimst"bu noteic laiks pirms b#rna piedzim)anas. T! ir

divu jaunu cilv#ku iz)'ir)an!s rad"t dz"v"bu. Tas ir prim!rais

tautas past!v#)anas nosac"jums. Viss p!r#jais, kas n!k p#c

b#rna piedzim)anas - apg!de, audzin!)ana un izgl"t"ba, ir

pak!rtotas prim!rajam nosac"jumam. B#rni dzimst tad, kad

divi jauni cilv#ki ir nol#mu)i, ka vi&i grib b#rnus. Ja vi&i ir

nol#mu)i, ka vi&i negrib b#rnus, t!d#*, ka b#rni ir klapata,

tad b#rni nerad"sies. Vi&u grib#)ana nav nop#rkama ar

naudu. T! var#tu b(t main!ma ar pierun!)anu. Bet, ja t!, tad

k!dam ta+u ir j!run! ar vi&iem un j!m#.ina vi&u domas

main"t. Ministrs Ainars Ba)tiks Delfi port!l! aicin!ja nebaid"ties

no iesaist")an!s .imen#s. Koment!ros sievietes vair!kk!rt izteic!s, ka Latvij! nevaldot b#rnu dzemd#)anai labv#l"ga

vide un ka vald"bas nost!ja esot dr"z!k pret to. V"rie)i vair!kk!rt run!ja par b#rnu audzin!)anai labv#l"g!kas

nodok*u sist#mas nepiecie)am"bu. Sapr!t"gu koment!ru

pamatdoma bija, ka )o jaut!jumu ar naudu vien nevar

atrisin!t. Ir vajadz"ga cit!da dom!)ana, cit!da pieeja. No

)!diem koment!riem var veidot dzimst"bas veicin!)anas

pas!kuma darb"bas programmu.

Dzimst"bas l"me&a pacel)ana ir vald"bas r"c"bas svar"ga

un steidz"ga nepiecie)am"ba, un t!d#* vald"bai ir j!finans# t!das dzimst"bas veicin!)anas instit(cijas darbs. T!dam

finans#jumam ir j!b(t ilgtermi&a, tam j!b(t neatkar"gam no

vald"bu sv!rst"b!m un br"vam no spiedienu iesp#j!m.

Ministres atbilde bija, ka Labkl!j"bas ministrijas

nolikum! nav paredz#ta dzimst"bas veicin!)ana, un t!d#* ministrijai nav l"dzek*u )!da pas!kuma finans#)anai. Ar )!du

priek)likumu esot j!grie%as Saeim!, kas lemtu par

priek)likuma v#lam"bu un pozit"va l#muma gad"jum! noteiktu, kurai ministrijai b()ot )is jaut!jums j!risina un

paredz#tu attiec"gu bud%eta dot#jumu.

Iesniegums Saeim!.

Ja Labkl!j"bas ministre saka, ka j!grie%as pie Saeimas,

kas tad m#s b(tu par pilso&iem, ja nepaklaus"tu pa)as

ministres ieteikumam? "Your wish is our command,

! &(!

madame!" J(su v#lme ir m(su pav#le, kundze!

Iesnieguma teksts bija: "Sakar! ar Latvijas iedz"vot!ju

skaita nepie&emami strauju un ilgsto)u samazin!)anos,

l(dzam Saeimu izstr!d!t un pie&emt normat"vu aktu, kas

noteiktu vald"bas atbild"bu par tautas dz"v! sp#ka

saglab!)anu un k! pirmo soli )" akta iedz"vin!)anai

autoriz#tu dzimst"bas veicin!)anas pas!kuma Dz"v"bas fonds

nodibin!)anu un t! darb"bas finans#jumu no valsts

l"dzek*iem."

Iesnieguma pamatojums bija, ka Latvij! katru gadu

dzimst ap 19.000 b#rnu, kam#r pirms republikas

atjauno)anas dzima p!ri par 40.000 un ka Latvija nevar

at*auties zemo dzimst"bas l"meni pie&emt par nenov#r)amu

faktu, nek! nedarot.

Iesnieguma pirmaj! da*! bija apskat"ta vald"bas

pa)reiz#j! politika. Otraj! da*! bija apskat"tas iesp#jas, k! notieko)o var#tu main"t. Vald"bas pa)reiz#j! politika balst!s

uz soci!lo pabalstu pie)'ir)anu .imen#m un vientu*!m

m!t#m p#c b#rnu piedzim)anas. Ir viegli saprast, ka b#rnu

apg!de, audzin!)ana un izgl"t"ba ir iespaidojami ar naudu. Jo

vair!k naudas, jo lab!ki apst!k*i. Lai cik v#lami )ie pabalsti

ar" neb(tu, ilgu gadu pieredze cit!s valst"s r!da, ka t!d! veid! dzimst"bu nevar veicin!t.

Latvij! nav neviena normat"va akta, kas noteiktu, ka

vald"bai ir j!r(p#jas par dz"v! sp#ka saglab!)anu, un ir

pien!cis laiks t!dus ievest. V#r)ot uzman"bu uz Latvijas

demogr!fu guru prof. P#tera Zvidri&a laikrakst! Latvija

Amerik!, 08.03.2003, rakstu, ka vald"ba viena neko daudz

nevarot dar"t dzimst"bas veicin!)anas lauk!, ka ir j!maina

sabiedr"bas dom!)ana, ir j!maina pieeja, un to var#tu dar"t speci!li )!dam nol(kam rad"ta dzimst"bas veicin!)anas

instit(cija.

Dzimst"bas l"me&a pacel)ana ir vald"bas r"c"bas svar"ga

un steidz"ga nepiecie)am"ba, un t!d#* vald"bai ir j!finans# t!das dzimst"bas veicin!)anas instit(cijas darbs. T!dam

finans#jumam ir j!b(t ilgtermi&a, tam j!b(t neatkar"gam no

vald"bu sv!rst"b!m un br"vam no spiedienu iesp#j!m.

Iesniegumam bija pievienota v#stule Labkl!j"bas

! &)!

ministrei D. Sta'ei par sarunu Labkl!j"bas ministrij! 2005.

gada 24. septembr" un propon#t! nodibin!juma Dz"v"bas

fonds stat(tu kopija.

Kad p#c piekl!j"ga laika nebija dzirdamas nek!das

atsauksmes, tika dab(ts telefonisks apstiprin!jums, ka

iesniegums ir sa&emts un re.istr#ts k! t!ds, un tas ir nodots

Soci!lo un darba lietu komisijas priek)s#d#t!jai LPP

deput!tei Jevg#&ijai Stalidz!nei. Telefona sarun! Jevg#&ija

Stalidz!ne izteica sa)utumu par t!du iesniegumu, jo Saeima

neesot priv!tu sabiedrisku fondu dibin!)anas iest!de. Faktu,

ka iesnieguma pamats bija valstij uz&emties atbild"bu par

iedz"vot!ju skaita straujo kri)anos, komisijas priek)s#de,

ac"mredzot, ir person"gi izv#l#jusies ignor#t, jo iesniegums

nav apskat"ts ne Soci!lo un darba lietu komisij!, nedz ar" ir virz"ts uz Soci!lo un darba lietu komisijas Iedz"vot!ju

demogr!fisk!s att"st"bas apak)komisiju. Iest!des, sevi)'i

valsts iest!des, ir *oti izveic"gas nedar")anas attaisnojumu

uzr!d"t!jas!

Re*ion!l!s att'st'bas un pa#vald'bu ministrija.

2008. g. 10. oktobr", R"g!, ,"psalas hall# notika

nacion!lais forums "Atsp#riens. Latvija 2030”. Runa bija

par (cit!ts p#di&!s): “…ilgtermi&a ieguld"jumiem Latvijas

cilv#kkapit!l!: atbilde demogr!fiskajiem izaicin!jumiem

tendence – depopul!cija un noveco)an!s. Tiek prognoz#ts,

ka nevien! no ES valst"m dzimst"ba paaud%u atra%o)anas

l"men" (vid#ji 2,1 b#rns uz vienu sievieti reprodukt"vaj! vecum!) netiks sasniegta pat 2050. gad!. Ar" Latvijas

iedz"vot!ju skaits turpina samazin!ties, un sabiedr"ba arvien

strauj!k noveco. $obr"d m#s katru m#nesi zaud#jam 700 –

1000 cilv#ku, un vair!ku autoritat"vu organiz!ciju prognozes

liecina, ka Latvija 2030. gad! radik!li at)'irsies no

sabiedr"bas, kura )eit dz"vo patlaban. Latvij! 2030. gad! dz"vos maz!k nek! 2 miljoni iedz"vot!ju; vair!kums b(s

vec!ki par 45 gadiem, bet pensijas vecuma cilv#ku jau 2020.

gad! b(s vair!k nek! b#rnu un jaunie)u vecum! l"dz 18

gadiem."

! 'M!

Interesants bija referentu sast!vs un vi&u refer!tu temati.

Re.ion!l!s att"st"bas un pa)vald"bu ministrs Edgars Zal!ns

run!ja par valsts att"st"bas vadl"nij!m.

Assoc. prof. Roberts ,"lis uzskat"ja, ka "…ir b(tiski

vienoties par t!diem risin!jumiem, kas, iesp#jams, nav

izdev"gi mums katram konkr#ti un pa)laik, bet kas var sniegt

kop#ju labumu".

Haralds Burkovskis teica: "Es iedom!jos m(s k! sabiedr"bu,

kur! katrs uz&emas atbild"bu par savu dz"vi, un katrs no

mums ir ar" tik drosm"gs, ka sp#j akt"vi l"dzdarboties

sabiedrisk!s dz"ves veido)an!. Tas noz"m#, ka valsts un

publisk! p!rvalde, k!du to paz"stam l"dz )im, vairs

nepast!v."

4irts Salmgriezis teica: "V#l#tos, lai Latvija 2030. gad! k*(tu par noz"m"gu un svar"gu partneri starptautiskaj!s

instit(cij!s Eiropas Savien"b!, NATO u.c. Par noz"m"gu

sp#l#t!ju Latvija var#s k*(t tikai tad, ja b(s skaidra

strat#.ija, m#r'i un uzdevumi, kas j!"steno un pats galvenais

vienot"ba un veiksm"gs dialogs starp sabiedr"bu un valsts

p!rvaldes instit(cij!m."

Vai nav intersanti, ka forum! nav neviena referenta, ku1) run!tu par cilv#kkapit!la atjauno)anas iesp#j!m? Par

D%onat!na Granta "zelta atsl#gu" Latvijas n!kotnes

nostiprin!)anai pieprasot: "M#s gribam, lai Latvij! b(tu

vair!k b#rnu!" Par ES un EK vad"t!ju izteiktaj!m dom!m,

ka dal"bvalstu vald"b!m b(tu j!s!k realiz#t dzimst"bas

veicin!)anas programmas.

Cik var spriest no dokumenta "Latvijas ilgstsp#jas

att"st"bas strat#.ija, kopsavilkums," tad nacion!laj! forum! tiek propon#ts, ka valsts saimniecisk!s sist#mas past!v#)anai

cilv#kkapit!ls ir papildin!ms ar vecu cilv#ku p!rskolo)anu

dar"t t!dus darbus, ko citk!rt b(tu dar"ju)i jauni cilv#ki. Vai

nav .eni!la ideja! B#rnu j#dziens ta+u ir tik novecojies un

nemoderns! Un pras"t, lai sievietes dzemd# b#rnus, ir vi&u

cilv#kties"bu aizsk!r)ana!

Vai foruma ieteikumus reprezent# fotogr!fija n!ko)aj! lapaspus#, kur bezb#rnu latviete ir "p!rskolota" vi&as pensiju

laika uzdevumiem? (Foto no t"mek*a, autors nezin!ms.)

! 'L!

! '"!

OBE2!#MKM%K"MM(K!P3K!"Q%K#R"M)"

SG!M(K!M%K!"MM(K

NI/-4-C!T.8<-3-C!>8/-46U785V.;W+K5+CK-1!

!$(K!;+<-@-K! X-3!8,8/73+;.6/2!.86;.8E1C-!.G6/-7BD-;1

A. E+<K!!NK!!T.8<-3-!/1;E6Y!

ZI3;1!1;![.C8;86!,.871!!C.;.673.>2!!\7130C2/!]!^.;.673.>-_!.3!!6-J8C7-!!N?61!!8!]!0-67-!:I671,8F!/132!-7/237+7.!.G/,26727!6-:1!:.8<+/,.!0-3! <8C+E32W.6/+! 6.7125.>1! `-7:.>2F! /2! -3B! 0-1a-7! 023<+C-6! 0-3!<G.C67B4-6!:8.5.;2D-;1K!

b-:-6! /+C0878;586! .87:-3+6! ^.;.673.>-! .3! .G6/-7B>16.! N?61!:I671,.! 1;! .80-G.;16.86! -3! 7->2! C.;I7->.8C! .83+6.;2>1C.8C,! ! /2! -3B!0.8JIC16.!G.;2D-;-.!:I671,I!0-167+!:.8<+/,.K!

b-6/-J2! -3! 986;.8E1C1! ,./1C-! 'K!0-;7-! 0.3C26! <-@-6! %K!01;/72!;+78./7+! .86;.8E1C1!:-3!-76727!48G! .G6/-7BD-;-6F! >-!-74.,<8!1G!.86;.8E1C1! .3! 6;.8E7-! .803.8/DF! 1;! 72! 6-7136! -77.85B42! 1G! .803.8/DI>2!.86;.8E1C2!;+32<B7->.8C!7.86.6/->.8C!:-.!W-/7.6/->.8C!-0672/@.8C!0I5!4?7B4-6!;-:!C-.;B>.86K!

c8C+7! :I32! C.;I7+F! .;W+3CI>-CF! /-! ! ^.;.673.>-! 1G! N?61!!.803.8/DI>+!"MM(K!E-<-!(K!-03B@-! ! .86;.8E1C1!"MM(K!E-<-!#MK!-03B,B! ! .3!6;.8E16.! ! -74.,<.! ! \:I671,86! P3K! "!Q!%K#RL&)'_! 1;! ;+32<B>16.! 6-:1!:.8<+/,.!1;!/+C0878;5.!C.;I7->+6!>-172>1C+6K!

d3!5.8J1F ZI3;1!1;![.C8;86!,.871!C.;.673.>-6!ZI3;1!1;![.C8;86!0+,.7./-6!<80-37-C8;7-!<.38/7+38! ! !`Ke4+,.J-

f8E838!&'#%&$)(

Autora piez"me:

$" v#stule ir pievienota k! dokument!ls pier!d"jums, ka

Latvijas vald"ba ir izskat"jusi tai pies(t"to materi!lu par

tautas izmir)anu (skat. Tautas izmir)ana, 129. lpp un Visas

dz"vas zivis peld pret straumi, 132. lpp.) un ir apzin!ti nol#musi turpin!t l"dz)in#jo tautas dz"v! sp#ka izn"cin!)anas

politiku. L"dz"ga satura v#stules ir sa&emtas no Labkl!j"bas

ministrijas un no Ministru kabineta. J. Z.

! '#!

P!vests J!nis P!vils II.

P!vests J!nis P!vils II uzrun! It!lijas parlament!, 14.11.2002. cita starp! teica (tulkojums no ang*u teksta):

"$in" svar"gaj! reiz# es nevaru nemin#t v#l vienu nopietnu

draudu )"s valsts n!kotnei, to, kas jau iespaido dz"vi taj! un

t!s att"st")an!s sp#jas. Es run!ju par kr"zi dzimst"b!, demogr!fisko pagrimumu un sabiedr"bas noveco)anos.

Jaunie statistiskie pier!d"jumi liek mums &emt v#r! cilv#cisk!s, soci!l!s un saimniecisk!s probl#mas, ko )" kr"ze

nenov#r)ami uzspied"s It!lijai n!ko)aj!s dek!d#s. P!ri visam, tas mudina - v#l vair!k, es at*autos teikt, spie% -

pilso&us pie&emt pla)as un atbild"gas saist"bas, kas

nep!rprotami veicin!tu )"s tendences mai&u.

Bazn"cas devums t!das nost!jas un kult(ras veido)an!, kas dar"tu iesp#jamu )"s tendences mai&u, ir gar"dzniec"bas

uzsv#rta labv#l"ba .imen#m, atkl!t"ba dz"vei un

pa)aizliedz"gas dz"ves veicin!)na. Bet past!v ar"dzan pla)as

iesp#jas politisk!m ierosm#m, kuras, aizst!vot .imeni k! dab"gu sabiedr"bas formu, balst"tu uz laul"bu, k! to nosaka

It!lijas republikas konstit(cija (cf. art. 29), var padar"t b#rnu

rad")anu un vi&u audzin!)anu maz!k apgr(tino)u k! soci!li, t! ar" saimnieciski."

T!l!k )" preses zi&ojuma autors ang*u valod! jaut!, kur) b(s tas, kur) uzrun!s Latvijas Saeimu? Dzimst"ba Latvij! ir zem!ka nek! It!lij!!

Kad )"s studijas v!rd!, k!dam *oti popul!ram luter!&u

m!c"t!jam Latvij! tika jaut!ts, k!d#* vi&) no kanceles

bazn"c! ar stingru balsi neprasa latvietim, kur ir vi&a b#rni,

vi&a atbilde bija, ka viss esot Dieva zi&!. Ar v!rdu sakot,

vi&) atteic!s b(t savas draudzes gans!

! '$!

Eiropas Savien'ba un Eiropas Komisija.

(LETA) Brisele, 13.03.2005. Eiropas Savien"bas (ES)

valstu vald"b!m ir j!s!k piev#rst uzman"ba pla)!kaj!m

sek!m, ko rada izmai&as Eiropas demogr!fiskaj! situ!cij!, k! ar" uz aizvien pieaugo)o veco cilv#ku skaitu vis! kontinent!, ceturtdien pazi&oja Eiropas Komisija.

"Jaut!jums ir daudz pla)!ks par gados veciem str!dniekiem

un pensiju reformu. Tas ietekm#s gandr"z visus m(su dz"ves

aspektus," teica ES soci!lo lietu komis!rs Vladimirs $pidla.

"$"s demogr!fisk!s izmai&as iev#rojami ietekm#s m(su

p!rtic"bu, dz"ves l"meni un paaud%u attiec"bas. Modernaj! Eirop! nekad nav bijis ekonomisk! pieauguma bez

dzimst"bas pieauguma," teikts zi&ojum!. Uz aicin!jumu izteikties )"s studijas autors 30.03.2005

nos(t"ja v#stuli komis!ram Vladimiram $pidlam,

izskaidrojot Andra Zeidaka vairo)an!s +etru f!%u defin"ciju

un nor!dot, ka, ja par )"m liet!m grib nopietni dom!t, tad ir

j!rada speci!la dzimst"bas veicin!)anas autorit!te.

24.06.2005 dat#taj! atbildes v#stul# departamenta vad"t!js

Constantinos Fotakis pazi&o, ka t!s v#stules saturs tiks

iek*auts vi&u sint#zes zi&ojum!. (skat. n!ko)aj! lpp.)

!

! '%!

! '&!

+rzemju latvie#u iesp$jas un vad'bas nost!ja.

Ja Latvijas vald"ba noraida katru dzimst"bas veicin!)anas

priek)likuma ideju un propon#tajam nodibin!jumam

Dz"v"bas fonds Latvij! finans#t!ji neatrodas, tad ir v#rts

apsv#rt iesp#jas to dar"t !rzemju latvie)iem.

Nesen! pag!tn# Sidnejas latvie)u biedr"bas inform!cijas

bi*eten! „Ritums“ bija las!ms, ka Daugavas vanagu Sidnejas

noda*as pilnsapulc# ir! ticis spriests par noda*as nama

p!rdo)anu, jo noda*as darb"bai esot pietieko)as telpas

Sidnejas Latvie)u nam!. Ticis nolemts namu nep!rdot.

3rzemju latvie)u skaitam sar(kot un p!rpalic#jiem

novecojot, latvie)u sabiedrisk!s aktivit!tes samazin!s, un

agr!k ieg(tie "pa)umi k*(st par sabiedr"bas pas"vu kapit!lu.

$o kapit!lu ieguldot dzimst"bas veicin!)anas pas!kum!, t!d! k! propon#taj! Dz"v"bas fond!, tas tiktu aktiviz#ts latvie)u

tautas un Latvijas valsts lab!. Pie&emot, ka DV Sidnejas

noda*as nams b(tu v#rts AUD 1 miljonu, tas b(tu ap

400.000 latu. $o naudu noguldot k!d! ilgtermi&a trast! par

6%, Dz"v"bas fonds var#tu sa&emt ap 24.000 latu gad! darb"bas l"dzek*us. Ar to var#tu algot profesion!lu cilv#ku,

maks!jot vi&am Ls 1000 m#nes" par pilna laika darbu un v#l paliktu Ls 12.000 Fonda darb"bai. T!tad past!v praktiska

iep#ja aktiviz#t Dz"v"bas fondu, pat tikai ar viena "pa)uma

kapit!la aktiviz#)anu. Svar"g!kais ir tas, ka kapit!ls paliktu

DV Sidnejas noda*as "pa)um!, jo tas b(tu tikai bezprocentu

aizdevums Fonda darb"bai. Fonda likvid#)anas gad"jum!, viss kapit!ls tiktu atgriezts noda*ai. Noda*as p!rst!vim b(tu

vieta Fonda p!rvald#. Bet tas jau ir tikai viens "pa)ums Sidnej!. Melburn!,

piem#ram, latvie)iem pieder: Latvie)u nams, Latvie)u

ciems, DV nams, Skolas nams, Sv. Krusta bazn"ca un

Skautu nometne "T#rvete". Sar(ku)o lietot!ju d#*, visiem ir

gr(t"bas ar uztur#)anu, t!d#* sapr!ts pras"t pras!s p#c

racionaliz#)an!s. Ar labu gribu nostiprin!ju)!s emocijas un

person"bu prete)'"bas vajadz#tu var#t p!rvar#t, sevi)'i t!d#*, ka tas tiktu dar"ts tik svar"gam pas!kumam, k! latvie)u

tautas izmir)anas aptur#)anai.

! ''!

Ja &emam v#r!, ka Sidnejai un Melburnai l"dz"gs

st!voklis var#tu b(t ar" Adelaid#, 2ujork!, Boston!, 0ik!g!, Va)ington!, Losand%elos!, Sanfrancisko, Kl"vland#, Detroit!, St. P#tersburg!, Kalamaz(, Indi!n!, Filadelfij!, Toronto, London!, Montre!l! un citur, tad redzam, ka

Dz"v"bas fonda dibin!)anai pamatkapit!lu !rzemju latvie)i var#tu saz"m#t ar uzviju. Latvijas demogr!fu guru, profesora

P#tera Zvidri&a teiktais: „Nauda nav probl#ma! Ir vajadz"ga

tikai griba," attiecas ar" uz !rzemju latvie)iem.

Pasaules br'vo latvie#u apvien'ba.

3rzemju latvie)u "gribas" noteic#ja ir! Merilandes

pavalst" (ASV) inkorpor#t! bezpe*&as organiz!cija Pasaules

br"vo latvie)u apvien"ba (PBLA), ar s#dekli Amerikas

latvie)u apvien"bas nam! Rokvill#, ASV. PBLA

p!rst!vniec"ba ir re.istr#ta Latvijas republikas uz&#mumu

re.istr! k! !rvalsts organiz!cijas p!rst!vniec"ba. PBLA

l"dzek*us darb"bai ieg(st no biedru organiz!ciju iemaks!m,

Latvijas br"v"bas fonda kapit!la aug*iem un visp!r#jiem

ziedojumiem.

PBLA - !rzemju latvie)u centr!lo organiz!ciju augst!k! p!rst!v"ba. PBLA m#r'is ir sekm#t latvie)u tautas

uzplaukumu neatkar"g!, demokr!tisk!, kultur!li un

saimnieciski att"st"t! Latvij!, veicin!t organiz#tas,

ietekm"gas un vit!las latvie)u kopienas uztur#)anu !rzem#s

un sekm#t latvie)u tautas vienot"bu pasaul#. PBLA biedri ir: Amerikas latvie)u apvien"ba (ALA);

Latvie)u apvien"ba Austr!lij! un Jaunz#land# (LAAJ);

Latvie)u nacion!l! apvien"ba Kan!d! (LNAK); Eiropas

latvie)u apvien"ba (ELA); Dienvidamerikas latvie)u

apvien"ba (DLA); Krievijas latvie)u kongress (KLK).

Pirms PBLA 2006. gada pilnsapulces laikrakst! "Laiks"

un laikrakst! "Austr!lijas Latvietis", tika public#ta atkl!ta

v#stule !rzemju latvie)u sabiedr"bas vad"t!jiem PBLA

pilnsapulc# pie&emt l#mumu, ka !rzemju latvie)i v#las, lai

Latvij! b(tu vair!k b#rnu un t! s!ktu Latvij! tautas

izmir)anas procesa aptur#)anu.

! '(!

Atkl!ta v#stule.

Latvij! izmirst tauta. Tas ir t!d#*, ka Latvij! piedzimst

maz!k b#rnu nek! nomirst pieaugu)o. Mir)anas laiks ir

Dieva zi&!, bet b#rnu dzim)ana vai nedzim)ana ir person"gas

izv#les jaut!jums. Latvie)u tautas past!v#)ana nav

demogr!fijas probl#ma! T! ir dzimst"bas probl#ma!

Dzimst"ba ir temats, par ko negrib run!t ne Latvijas vald"ba,

ne ar" !rzemju latvie)u sabiedr"bas vad"ba. Tautas dz"v! sp#ka saglab!)ana nav nevienas Latvijas ministrijas

nolikum!. Tautas izmir)ana nav nevienas !rzemju latvie)u

jumta organiz!cijas programm!. Tiek teikts, ka zem! dzimst"ba ir visp!r#ja probl#ma, un

nekas neesot main!ms. D%onat!ns Grants, kas vada

sabiedr"bas noveco)an!s probl#mu p#tniec"bu RAND

organiz!cijai saka, ka vi&u sl#dziens esot, ka zemo

dzimst"bas l"meni varot main"t, bet priek)noteikums esot

valsts vald"bas nep!rprotama deklar!cja, ka t! v#las, lai

valst" dzimtu vair!k b#rnu. Tas ir lo.isks sl#dziens, jo b#rni

dzimst tikai tad, ja vi&us grib.

Pieredze r!da, ka neviena partija Latvij! nav ar mieru n!kt ar

t!du deklar!ciju. T!pat ne Saeima, ne vald"ba. Tas noz"m#, ka latvie)u tautas past!v#)ana ir non!kusi m(su, !rzemju

latvie)u rok!s. Ja PBLA nep!rprotami deklar#s: „M#s

gribam, lai latvie)iem b(tu vair!k b#rnu!“ un to

ac"mredzami sludin!s vis!s Latvijas pils#t!s un visos

Latvijas novados, tad no D%onat!na Granta teikt! izriet

iesp#ja pal#nin!t latvie)u tautas izmir)anas procesu.

Latvijas demogr!fijas guru, profesors P#teris Zvidri&) saka,

ka dzimst"bas veicin!)anas pas!kumiem nauda nav

probl#ma. Probl#ma ir gribas tr(kums!

God!tie visas !rzemju latvie)u saimes gribas noteic#ji, vai

J(s gribat, lai latvie)u tauta turpina dz"vot? Vai Jums ir

griba? (Parakst"ju)i Baiba un J#kabs Ziedari)

Katram 2006. gada PBLA pilnsapulces dal"bniekam tika

pies(t"tas l"dz"ga satura v#stules, aicinot vi&us person"gi

nodro)in!t, lai )is jaut!jums tiktu debat#ts PBLA

pilnsapulc#. L"dz"ga satura v#tules tika pies(t"tas ar" katram

2007. gada PBLA pilnsapulces dal"bniekam.

! ')!

No 2006. un 2007. gada PBLA kopsapul+u protokolu

izvilkumiem demogr!fjas jaut!jumos ir redzams, ka

jaut!jums par Latvijas tautas izmir)anas procesa aptur#)anu,

&emot v#r! 2004. gada RAND organiz!cijas p#t"juma,

sabiedr"bas noveco)an!s probl#m!s, zi&ojuma ieteikumus,

nav ticis apskat"ts. No t! izriet, ka no !rzemju latvie)u

"gribas" noteic#jiem pa)reiz#j! administrat"v! izk!rtojum! ar pa)reiz#jo person!lu, pozit"va r"c"ba )aj! nol(k! nav

sagaid!ma.

PBLA valde 2007. gada pilnsapulc# zi&oja, ka t! ir

paredz#jusi n!ko)! gada darb"bai izdot 362.000 USD.

Pilnsapulc# netika apskat"ts pag!ju)! gada bud%eta

izpild"jums, netika apspriests n!ko)! gada bud%ets un netika

paskaidrots, no kurienes t! nauda n!ks? T!, no malas

raugoties, liekas, ka PBLA naudas liet!s b(tu vajadz"ga

nopietna rev"zija, bet tas jau ir citas studijas temats.

Kad PBLA R"gas biroja vad"t!ja vietniecei, I. Ostrovskai

tika min#ts, ka tan" biroj! var#tu apmesties ar" dzimst"bas

veicin!)anas pas!kuma vad"ba, vi&a p!rliecino)i apgalvoja,

ka visas telpas ir aiz&emtas. Kad vi&a iev#roja uz pla)o s#%u

z!li v#rsto skatu, vi&a atzin!s, ka nu, ja ar labu gribu... J!! Ar labu gribu!

Latvijas br'v'bas fonds.

"Ja latvie)u tauta grib dz"vot, ikvienai organiz!cijai,

draudzei, ikvienai tautietei un tautietim trimd! uz saviem

pleciem j!iznes ar" sava materi!l! upuru da*a Latvijas br"ves

atg()anai." J!nis Dimants, laikraksts Laiks, 06.10.1976.

Latvijas br"v"bas fonda dibin!)anu ierosin!ja 1973. gad! Amerikas latvie)u apvien"bas (ALA) kongres! Priedain#. Fonda iniciatori bija grupa nacion!li apzin"gu latvie)u, kas

ne tikai ierosin!ja )o ideju kongresa gait!, bet ar" deva savu

"s#klas naudu" - ap USD 5.000. ALA valdes priek)s#dis taj! laik! bija Dr. Ilgvars Spilners. Ar vi&a g!d"bu fondu

inkorpor#ja, lai tas kalpotu Pasaules br"vo latvie)u

apvien"bas (PBLA) darba veik)anai. Visas PBLA dal"bas

pasaules forumos - Madrid#, Belgrad!, Helsinkos un citur -

tika finans#tas ar arvien augo)iem LBF l"dzek*iem.

! (M!

Jau n!ko)aj! ALA kongres! Grand Rapidos, Mi+ig!nas

pavalst" fondam pievienoj!s vair!ki simti tautie)u. Ar

vienreiz#ju vai pa da*!m nomaks!tu USD 500 iemaksu,

nacion!li dom!jo)ie latvie)i k*uva fonda dal"bnieki. $"s

dal"bas maksas veidoja fonda neaizskaramo kapit!lu. Naudu

ieguldot dro)os fondos, ieguva l"dzek*us PBLA darb"bai un

fonda administrat"vo izdevumu seg)anai.

S!kuma gados trimdas tautie)i pievienoj!s fondam k! dal"bnieki. Fond! iest!j!s ar" daudzas latvie)u organiz!cijas,

piem#ram, Daugavas vanagu noda*as, korpor!cijas, latvie)u

biedr"bas u.c. Fonds savu pirmo miljonu p!rsniedza 1983.

gad!, bet otro miljonu - 1989. gad!. $aj! laik! fonds s!ka

sa&emt trimdas tautie)u atst!tos mantojumus, kas *oti strauji

vairoja kapit!la pieaugumu. Pateicoties nacion!li dom!jo)o

latvie)u apzin"gai r"c"bai, kuri apliecin!ja savu v#lmi dot

da*u vai visu savu atst!to mant"bu latvie)u nacion!lpolitisk! darba veik)anai, fonda kapit!l! ien!ca vair!k l"dzek*u )!d! veid!, nek! piesaistot jaunus dal"bniekus. Kad Latvija 1991.

gad! atguva savu neatkar"bu, rad!s iesp#ja pal"dz#t Latvijas

atjauno)anai tie)! veid!. L"dz ar to samazin!j!s trimdas

tautie)u ziedojumi un dal"bas maksas LBF, bet turpin!ja

ien!kt atst!tie mantojumi.

LBF l"dzek*u sa&#m#js ir bijusi PBLA, kas tos

izmantojusi, lai "stenotu savus m#r'us. No LBF kapit!la

procentos vien ir ien!ku)i ap tr"s ar pus miljonu ASV dol!ru,

kas izlietoti nacion!lpolitiskai darb"bai. 1993. gad! LBF

da%!diem projektiem Latvij! pie)'"ra pus miljona dol!ru.

Taj! pa)! gad! LBF ieteica atbalst"t Latvijas pils#tu, rajonu

un pagastu pa)vald"bas ar aizdevumu programmu. $ai

vajadz"bai no neaizskaram! kapit!la ir atdal"ts pus miljona

dol!ru, kas pie)'irti konkursa uzvar#t!j!m pa)vald"b!m vis! Latvij!. Atmaks!t!s summas tiek pie)'irtas jauniem

aizdevumiem, kam ir j!kalpo iedz"vot!ju labkl!j"bas

cel)anai, izgl"t"bas veicin!)anai vai medic"nas sist#mas

uzlabo)anai un att"st"bai. No PBLA projektiem, kas p#d#jos

10 gados (l"dz 2000. g.) ir finans#ti ar LBF l"dzek*iem, viens

no liel!kiem ir bijis pie)'irts 4ime&u atbalsta koordin!cijas

centram. Piecos gados (no 1996. gada) )im projektam doti

! (L!

254.000 dol!ru. Kategorij! “Speci!lie projekti" PBLA kop) 1991. gada da%!d!m vajadz"b!m Latvij! izdevusi 600.000

dol!ru. Okup!cijas muzejs atbalst"ts ar 65.000 dol!ru, *oti

iecien"t!s 3x3 nometnes Latvij! sa&#mu)as 27.000 dol!ru,

bet "Talcinieki Latvijai" projekts atbalst"ts ar 50.000

dol!ru."

Fond! ien!ko)ie l"dzek*i 1989. - 1999. gados (USD)

Gads Procenti Ziedoj. Mantojumi Dal"bas m. Kapit!ls

1989 182.288 117.817 224.635 135.961 2.126.825

1990 199.612 132.243 232.652 30.882 2.432.931

1991 225.634 66.90 9 167.060 151.484 2.772.158

1992 183.664 14.500 116.647 55.625 2.873.984

1993 159.225 22.645 97.656 22.384 2.632.346

1994 149.703 48.486 195.032 19.912 2.697.621

1995 162.848 12.662 650.728 18.917 3.243.417

1996 176.374 16.836 91.397 12.289 3.228.810

1997 214.348 7.597 309.784 1.700 3.389.640

1998 213.729 3.469 180.392 2.472 3.701.929

1999 244.226 3.893 73.138 1.250 3.814.409

Tik t!lu Fonda p!rvaldnieka 2000. gada zi&ojums. Tur ir

saredzami da%i darb"bas virzieni, kurus ir v#rts piemin#t. Fakts, ka Fonds pats, k! t!ds, nodarbojas ar projektiem

Latvij!, noz"m#, ka LBF var#tu finans#t dzimst"bas

veicin!)anas pas!kumu Latvij! tie)i, bez PBLA

starpniec"bas. Interesanti, ka popul!rajai 3x3 kust"bai ir

pie)'irti 27.000 dol!ru, bet nevienam nezin!mam 4ime&u

atbalsta koordin!cijas centram 254.000!!! PBLA paredz#tie

2008. gada darb"bas izdevumi, 362.000 USD, liekas b(t

daudz liel!ka summa nek! var#tu b(t LBF gada ien!kumi.

Tas noz"m#, ka PBLA lieto LBF neaizskaramo kapit!lu.

Rodas jaut!jums, vai !rzemju latvie)u jumta organiz!cijas

administr!ciju nevajadz#tu finans#t no t!s dal"bnieku biedru

naud!m un nevis no uzkr!t!s naudas rezerv#m?

! ("!

Zelta atsl#ga Latvijas n!kotnes nodro)in!)anai.

Ang*u BBC telev"zijas programm! “Panor!ma” sv#tdien

2006. gada 18. j(nij! tika run!ts par to, kas katrai sievietei

b(tu j!zina par to, kas ir pareizais laiks b#rna rad")anai.

Raid"juma ietvaros tika interv#ts D%onat!ns Grants, ku1) vada Eiropas kr"to)!s dzimst"bas p#tniec"bu RAND

organiz!cijai. P#c vi&a uzskatiem iedz"vot!ju novecojuma

statistika esot ne%#l"ga. L"dz 2050. gadam par 65 gadiem

vec!ko skaits dubulto)oties. Tas )odien esot ap 12%, bet

n!kotn# b()ot 25%. Tan" pa)! laik! dzimst"ba

samazin!joties. Rezult!t! daudzu Eiropas valstu st!vokli

varot uzskat"t k! kr"zes st!vokl" eso)u. Kr"zes st!voklis esot

nov#r)ams, bet vald"b!m tad j!"steno da%!das dzimst"bas

veicin!)anas politikas. T!s, galvenok!rt, ir .imen#m

labv#l"ga likumdo)ana, bet tas svar"g!kais esot vald"bas

nep!rprotama deklar!cija, ka t! v#las, lai dzimst"ba

uzlabotos.

D%onat!ns Grants ir RAND EUROPE prezidents. Vi&a

vad"t! p#t"juma nosaukums ir: Zem! augl"ba un iedz"vot!ju

noveco)an!s, iemesli, sekas un politikas iesp#jas. (Pilns

nosaukums ang*u valod!: Low Fertility and Population

Ageing Causes, Consequences, and Policy Options. RAND

EUROPE. Prepared for the European Commission.

Published 2004 by the RAND Corporation)

Seko konspekt"vi izvilkumi.

P#t"juma galvenie m#r'i bija izv#rt#t sekojo)o:

Cik daudz un k!d! ce*! mikro-l"me&a l#mumi par

prec#)anos un kopdz"vi, .imenes izveido)anu, migr!ciju un

piedal")anos darba sp#k! iespaido soci!l!s un saimniecisk!s

par!d"bas makro-l"men"?

K! indiv"du un .ime&u izv#le iespaido iedz"vot!ju skaitu

un vecumu strukt(ru?

K!das izv#les past!v iedz"vot!ju strukt(ras main")anai un

negat"v! socio-ekonomisk! iespaida main")anai?

P#t"jums ietver demogr!fisko un soci!lo att"st"bas

indik!toru anal"zi 15 ES dal"bvalst"s un 10 kandid!tvalst"s.

! (#!

Tas var#tu interes#t politi'us un zin!tniekus, kam interes# demogr!fijas un politikas sakar"ba.

Eiropas demogr!fiskais izaicin!jums.

Gandr"z vis!s Eiropas valst"s past!v ilgtermi&a kr"to)a

tendence dzimst"b! ar konsekventu vi&u tautu noveco)anos.

Dzimst"ba ir zem pa)atra%o)an!s l"me&a (2,1 b#rns katram

p!rim) gandr"z vis!s valst"s. Tas noz"m#, ka dab"g! vairo)an!s ir apst!jusies, un uzturamo vec!ku cilv#ku

proporcija turpina pieaugt, kam#r str!d!jo)o vecuma

iedz"vot!ju skaits k*(st maz!ks. Imigr!cija, kas var#tu

atvietot str!d!jo)o tr(kumu, ir neliela vairumam Eiropas

valstu.

Kop! &emot, )!das demogr!fiskas tendences var#tu

satur#t apdraudo)as konsekvences Eiropas valstu

saimniec"b!m, k! piem#ram:

• str!d!jo)o vecuma iedz"vot!jiem mazinoties, valst"s

mazin!s dz"v! sp#ka kapit!ls, kas mazina produktivit!ti; • pensiju un soci!las apdro)in!)anas sist#mas var tikt

smagi apgr(tin!tas;

• m!jsaimniec"bu lielumam mazinoties, mazin!s sp#ja

apr(p#t augo)o veco cilv#ku skaitu;

• vecajiem cilv#kiem j!r#'in!s ar strauju vesel"bas un

apr(pes izmaksas k!pumu.

R(pes par )"m tendenc#m ir izrais"ju)as intens"vas

debates par efekt"v!k!m metod#m tenden+u virziena mai&ai

vai vismaz mazin!t konsekvences. Ir tiku)as apsv#rtas tr"s

iesp#jas:

• veicin!t b#rnu rad")anas vecuma p!ru prec#)anos vai

kopdz"vi;

• palielin!t str!d!jo)a vecuma cilv#ku imigr!ciju uz

valst"m, kur tas ir vajadz"gs;

• soci!l!s sist#mas reformas, ar nol(ku mazin!t )o

tenden+u negat"vo iespaidu – t!s var#tu b(t pension#)an!s

vecuma paaugstin!)ana un sievie)u uzmundrin!)ana

pievienoties darba sp#kam.

Sl#dzieni un to nor!d"jumi politikai.

P#t"jums n!ca pie pieciem galveniem sl#dzieniem:

! ($!

1. Atvieto)anas imigr!cija nevar nov#rst tautas

noveco)anos, ne ar" t!s konsekvences.

2. Zin!mos apst!k*os valsts politika var pal#nin!t dzimst"bas mazin!)nos.

3. Neviena tipa iejauk)an!s politika pati par sevi

nenodro)in!s dzimst"bas mazin!)an!s aptur#)anu.

4. Politikas, netie)i m#r'#tas uz dzimst"bu, bet kas tiecas

uz pla)!ka apm#ra apst!k*u uzlabo)anu, var labv#l"gi

iespaidot dzimst"bu.

5. Vairo)an!s politiku rezult!ti par!d!s l#n!m, un t!d#* tie var b(t politiski maz!k pievilc"gi.

Vald"bu politikas var iespaidot dzimst"bu. T!, piem#ram,

p#c “dzelzs aizkara” n!cijas piedz"voja strauju dzimst"bas

mazin!)anos p#c tam, kad pronat!listu politika netika

atjaunota jaunaj!s republik!s. Tas pats notika Sp!nij! p#c

Franko vald"bas sabrukuma. Toties Francij! dzimst"ba ir otr! augst!k! Eirop! (aiz /rijas), pateicoties vald"bas politikai,

kas mudina .imenes rad"t vair!k b#rnu.

Vairumam valstu dzimst"bu skaro)iem pas!kumiem ir

cit!di prim!rie m#r'i. T!, piem#ram, ir nepareizi uzskat"t, ka t!di pas!kumi k! vec!ku atva*in!jumi, b#rnu d!rzi u.t.t.

pavairo dzimst"bu (vai samazina t!s t!l!ku mazin!)anos).

Iespaids uz dzimst"bu ir sekund!rs. Ja ir k!das izmai&as

dzimst"b!, tad t!s ir radu)!s soci!l!s un saimniecisk!s vides

izmai&u iespaid!. Zem!s augl"bas un iedz"vot!ju noveco)an!s mazin!)anas

iesp#jas.

T!da veida r"c"bas iesp#jas, kas visos gad"jumos main"tu

zemo dzimst"bas l"meni uz augstu l"meni, nav atrodamas.

Francij! pan!kumus guvusi programma, kas ir

koncentr#jusies uz tre)! un t!l!ka b#rna dzim)anu. Zviedrij!, ne augst!s kvalit!tes b#rnu apr(pes sist#ma, ne pla)ie

vec!ku atva*in!jumi ir iemesls relat"vi augstajam dzimst"bas

l"menim. Tam pamat! liekas b(t programmas, kas

koncecentr#jas uz v"rie)u un sievie)u vienl"dz"bu, k! iztikas

peln")an!, t! b#rnu apr(p#. Tom#r "sten"b! pan!kumu

iemesls nav tie)i )"s programmas, bet sp#ja rad"t vidi, kas

veicina b#rnu dzim)anu. Par cik sievie)u iesaist")ana

! (%!

darba lauk! pal"dz saimniec"bas att"st"bai, tas veicina

dzimst"bu, bet gal! tas samazin!s dzimst"bu, ja netiks

izveidotas iesp#jas sieviet#m savienot str!d!)anu darb! ar

b#rnu audzin!)anu.

Iedz"vot!ju politikas l#mumi iedarbojas l#n!m.

Vald"bu politik!m, kas dom!tas dzimst"bas mazin!)an!s

nov#r)anai, neatkar"gi no t! vai t!s tie)as vai netie)as, ir

ilgtermi&a nol(ks, un t!m ir nepiecie)ami daudzi gadi,

kam#r t!s iedarbojas. $" iemesla d#* t!m tr(kst politiskas

pievilc"bas, t!pat k! tr(kst politisku c"n"t!ju par )o lietu.

Beidzam! vairo)an!s cikla pak!pe tiek sasniegta paaudzes

laik!, kad darba lauk! par!d!s jauni pien!c#ji. No t! izriet

divi secin!jumi. Pirmais ir tas, ka nesakr"t v#l#)anu cikli

(tipiski 4 – 5 gadi) ar daudz gar!ko vairo)an!s ciklu. Tas

noz"m#, ka politi'iem ir tikai visai ierobe%ots mudin!jums

propogand#t )!du politiku, sevi)'i, kad politiskais kapit!ls

var#tu tikt nevajadz"gi iz)'#rd#ts, ieejot sf#r!, kur past!v

str"d"gi uzskati. Otrais ir tas, ka politi'iem pat"k darboties

laukos ar "s!ku laika horizontu. Ir ta+u daudz viegl!k risin!t darba roku tr(kumu ar sievie)u iesaist")anu darb! un vecu

cilv#ku pierun!)anu palikt darb! ilg!ku laiku, nek! nodarboties ar nemoderno un nepopul!ro dzimst"bas

veicin!)anas probl#mu.

Gala sl#dziens.

Nav gaid!ms, ka atvietot!jas imigr!cijas un vald"bu

r"c"bas dzimst"bas uzlabo)anai aptur#s Eiropas sabiedr"bas

noveco)anos, kaut gan t!s var#tu noveco)an!s gaitu

pal#nin!t. L"dz ar to Eiropas Komisijai, dal"bvalst"m un

kandid!tvalst"m ir j!apsver cit!di ce*i pilnas nodarbin!t"bas,

saimniecisk! uzplaukuma un soci!l!s koh#zijas

sasnieg)anai.

Saimnieciskie iespaidi.

Sakar"ba starp saimniecisko politiku un iedz"vot!ju skaita

izmai&!m ir pla)i izdiskut#ta un koment#ta literat(r!. Past!v

nedal"ts uzskats, ka saimnieciskiem jaut!jumiem ir iz)'iro)! loma soci!l! saskan"b!. Ja cilv#kiem nav pieejamas dz"ves

nepiecie)am"bas (piem. p!rtika un patv#rums), tad tie neb(s

sp#j"gi dot pienesumu vesel"gas sabiedr"bas izaugsmei.

! (&!

2emot v#r! sievietes lomu b#rnu rad")an! un audzin!)an!, vi&u naudiskai labkl!j"bai un sp#jai balans#t darbu ar

.imenes dz"vi b(tu j!b(t visaugst!kai priorit!tei. To ir

atzinusi ES ar direkt"v!m dal"bvalst"m, k! veicin!ma darba

un .imenes dz"ves balans#)ana.

Dzimumu politika.

Da%i p#tnieki argument#, ka kr"to)!s dzimst"bas pamat! ir

sievie)u c"&a par vienl"dz"bu un vi&u m#.in!jumi izb#gt no

vi&u atkar"bas no v"rie)a apg!dniec"bas, k! to par!da augo)! sievie)u nodarbin!t"ba. $!da argument!cija ved pie

sl#dziena, ka tradicion!lais v"rie)a k! apg!dnieka modelis

b(tu veicin!ms un sievietes b(tu mudin!mas nepievienoties

darba sp#kam. $!da veida dom!)anu Eiropas valstis nav

izv#l#ju)!s, un vis!s ir pie&emta vien!du iesp#ju

likumdo)ana. Vairum! valstu sabiedrisk! dzimumu attiec"bu

moderniz#)ana ir relat"vi avans#jusies un notikus" sievie)u

emancip!cija liek saprast, ka ir main"jusies normat"v! un

uzved"bas strukt(ra, kas ir dzimst"bas un b#rnu rad")anas

l#mumu pamatos. Bet, past!v uzskats, ka *oti zem! dzimst"ba att"st"t!s valst"s ir radusies t!d#*, ka dzimumu

vien!d"bas princips ir konflikt! ar uz cilv#ka individualit!ti orient#t!s instit(cij!s un iztur#tu dzimumu nevien!d"bu uz

.imeni orient#t!s instit(cij!s. Ir ar" p#tnieki, kas uzskata, ka

mikro-l"me&a .ime&u situ!cij!s galvenok!rt v"rie)i ir tie, kas

negrib vair!k b#rnu.

Izgl"t"bas politika.

Daudzas public#t!s studijas ir apstiprin!ju)as negat"vo

korel!ciju starp dzimst"bu un sievietes izgl"t"bas l"meni.

Galvenok!rt tas ir izskaidrojams ar izgl"totas sievietes

v#rt"bas pieaugumu darba tirg( un l"dz ar to iev#rojamo

ien!kumu zudumu laik!, kad sievietes nodarbojas ar

m!jtur"bu un b#rnu audzin!)anu. Lai gan augst!ks sievietes

izgl"t"bas l"menis ved uz .imenes saist"bu atlik)anu un l"dz

ar to zem!ku dzimst"bas l"meni, citas izgl"t"bas nozares var

koncentr#ties uz sabiedr"bas izgl"to)anu jaut!jumos par

sek!m, ko izsauc dzimst"bas l"me&a mai&as.

Nodok*i. Lai da*#ji kompens#tu vec!kus par ien!kumu

zudumu ap dzemd"bu laiku un laik!, kad b#rna

! ('!

labkl!j"ba ir stipri atkar"ga no vec!ku apr(pes, tiek ievesti

nodok*u atvieglojumi. Past!v divi atvieglojuma veidi:

nodok*u atlaides un nodok*u kred"ti. Nodok*u atlaides ir

summas, ko atvelk no maks!jam!s summas, pirms

maks!jam! nodok*a apr#'in!)anas. Nodok*u kred"ts ir

nodok*u atlaide p#c maks!jam! nodok*a apr#'in!)anas.

Valst"s, kur nodok*u sist#mas tiek pielietotas, katrai ir da%!di

krit#riji atlaid#m un da%!di krit#riji kred"tiem. Da%!da veida

nodok*u kompens!cijas sist#mas darbojas ES dal"bvalst"s

Austrij!, Grie'ij!, It!lij!, Bel.ij!, Sp!nij! un Francij!. Ar" Latvij! darbojas zin!ma veida nodok*u atlaides sist#ma.

Liel!k! da*a p#tnieku ir n!ku)i pie sl#dziena, ka .ime&u

pabalstiem ir minim!ls iespaids uz dzimst"bas l"meni. To

galven! noz"me ir nabadz"bas nov#r)anai. Beigu koment!ri.

Visu Eiropu valstu vald"bas ir m#.in!ju)as iespaidot valsts

iedz"vot!ju vecuma strukt(ru ar da%!d!m sekm#m. Nav

redzami pla)a v#riena pas!kumi, ar nodomu iespaidot

.ime&u l#mumus par prec#)anos, kopdz"vi, b#rnu rad")anu.

Vald"bu r(p#m par .ime&u pabalstiem, b#rnu labkl!j"bu un

taml"dz"giem pas!kumiem m#r'is ir nabadz"bas nov#r)ana

un nevis dzimst"bas veicin!)ana. Iedz"vot!ju strukt(ra un

dinamisms rodas no indiv"du un .ime&u izv#les. Dzimst"bas

l"meni iespaido sabiedriskas iz)'ir)an!s par prec#)anos,

)'ir)anos un kopdz"vi un faktori, t!di k! saimniecisk! stabilit!te un sievie)u iesaist")an!s darb!.

Vai k!dam r)p Latvijas liktenis?

Ang*u BBC telev"zijas programm! “Panor!ma”

D%onat!na Granta izteikt! doma, ka iedz"vot!ju izmir)anas

kr"zes st!voklis esot nov#r)ams, par!d"j!s "si pirms 9.

Saeimas v#l#)an!m. T! k! Latvij! dzimst"ba ir viena no

zem!kaj!m Eirop!, tad nenoliedzami Latvijas st!voklis ir

uzskat!ms par kritisku. Bet, ja pirmais priek)noteikums

kr"zes nov#r)anai ir vald"bas nep!rprotama deklar!cija, ka t! v#las, lai dzimst"ba uzlabotos, tad t! ta+u ir zelta atsl#ga

Latvijas n!kotne nodro)in!)anai! Ja vald"ba deklar#tu, ka t! v#las, lai valst" rodas vair!k b#rnu, tad Saeimai b(tu

! ((!

j!nodarbojas ar attiec"gu likumdo)anu, un tauta s!ktu tic#t vald"bas nodomiem, kam#r tagad tauta saskata, ka vald"ba

nev#las, lai dzimtu vair!k b#rnu. Zelta atsl#gas projekts

var#tu nodro)in!t Latvijas past!v#)anu, bet tas nevar b(t

sekm"gs, ja sievietes to neatbalsta. Lai uzzin!tu sievie)u

viedokli, katrai no 51 taj! laik! Sievie)u savstarp#j!s

sadarb"bas t"kl! (SSST) sast!vo)!m organiz!cij!m, tika

aizs(t"ta e-v#stule, prasot, vai vi&as atbalst"tu vald"bas zelta

atsl#gas deklar!ciju. Pozit"vas atbildes pien!ca tikai no p!ris

organiz!cij!m, no t!m, kuras nodarbojas ar pal"dz"bas darbu.

T!s, kuras ir soci!la rakst(ra, visas k! viena atbild#ja

klus#jot, respekt"vi deklar#jot, ka t!m Latvijas past!v#)ana

vai nepast!v#)ana ir vienaldz"ga. Vai tie)!m?! Izr!d!s, ka

SSST kontrol# resursu centrs Marta, ko savuk!rt, liekas,

kontrol# k!da !rzemju organiz!cija. Hm!

Par zelta atsl#gas iesp#j!m tika rakst"ts visiem latvie)u

politisko partiju vad"t!jiem, v#r)ot vi&u uzman"bu uz t!das

idejas ietilpin!)anas v#lam"bu vi&u partiju v#l#)anu

programm!s. Vien"gi JL un PCTVL partiju v#l#)anu

programm!s par!d"j!s tautas izmir)anas jaut!juma priorit!te.

L"dz laikam, kad 2004. gad! par!d"j!s D%onat!ns Grants

ar interviju BBC telev"zijas raid"jum!, gandr"z vien"g! autorit!te, uz ko var#ja atsaukties m#.inot p!rliecin!t "netic"gos" bija Andris Zeidaks ar savu m(su para%u posta

rakstu Arch"va 23. izdevum!. J!, bet tas esot 1983. gada

raksts. Vai tad neesot jaun!ku p#t"jumu? Nu nebija! Nebija

t!du p#t"jumu, kas piekristu Zeidaka rakst! teiktajam, ka

dzimst"bai nav pozit"vas korel!cijas ar soci!l!s apg!des

lielumu un tas, neskatoties uz ilgu gadu praktisku pieredzi,

ka tas t! ir! Sevi)'i stingri pie "netie)! dzimst"bas

veicin!)anas principa kompleks! veid!" tur#j!s Latvijas

vald"bas birokr!tija. Kad Granta teiktais, ka tautas

izmir)anas aptur#)anai ir nepiecie)ama vald"bas

nep!rprotama deklar!cija, ka t! v#las, lai valst" b(tu vair!k

b#rnu, tika interpret#ta k! zelta atsl#ga Latvijas n!kotnes

nodro)in!)anai, tad bija radies augstas klases modernas

p#tniec"bas atbalsts dzimst"bas veicin!)anai. Granta

p#tniec"ba nepasaka tie)os v!rdos to pa)u,

! ()!

ko teicis Zeidaks, bet t! atz"st, ka pie tautas vairo)an!s

galven! f!ze ir dzimst"ba un lai dzimst"bu vairotu ir j$grib,

lai b#rni rodas! T! ir jauna ideja tautas likte&us noteico)o

birokr!tu dom!)an! un, lai to main"tu, ir nepiecie)ami jauno

ideju atk!rtot un atkal atk!rtot. Atk!rto)ana ir zin!)anu

m!te! Repetition scientia mater est.

M$s gribam, lai Latvij! b)tu vair!k b$rnu!

Vien! no lielo Austr!lijas laikrakstu 1. apr"*a (2005. g.)

numura pirmaj! lapaspus# bija liels Austr!lijas finan)u

ministra Kostello (Peter Costello) foto. Tam apk!rt, it k! ier!m#jums, bija aplis ar roz! b#b")u sej!m. Kombin!cijas

ideja bija, ka ministrs Kostello saka: „Vienu b#b"ti Austr!lijai!“ To laikraksta numuru *oti !tri izpirka, un vairs

dab(jama bija tikai p#d#j! kopija, ko neviens ne&#ma, jo t! bija sa&urc"ta. T! pati sa&urc"t! kopija tika aizs(t"ta Latvijas

.imenes un b#rnu lietu ministram Ainaram Ba)tikam, pa

da*ai k! apr"*a joks, pa da*ai k! atg!din!jums, ka Latvij! b#rnu dzimst"bas probl#ma v#l nav atrisin!ta.

2007. gada augusta p#d#j! ned#*!, par lielu p!rsteigumu,

k!d! Austr!lijas TV raid"jum! bija redzama diezgan pla)a

report!%a par to, ka Sidnejas priek)pils#tu labdar"bas

iest!des netiekot gal! ar milz"go piepras"jumu p#c pal"dz"bas

jaunpiedzimu)o b#rnu apr(pei. Bet nebija jau Sidnej! vien!

Tika r!d"ta visas Austr!lijas karte, kur! ar skait*iem bija

iez"m#tas it k! ugunsgr#ku vietas, kur esot s!cies b#b")u

bums.

Vai tie)!m! Vai tam var#tu b(t sakars ar ministra

Kostello uzst!)anos pirms p!ris gadiem? Vi&) ta+u nebija

gari un pla)i run!jis par dzimst"bas jaut!jumu. Savu domu,

lai vec!ki rada v#l vienu b#rnu, jo Austr!lijai tas ir

vajadz"gs, vi&) bija pateicis t!, ka visi vi&u saprata. Vi&) bija

pateicis v$rdu! Un v$rdam ir liels sp#ks!

Latvij! izmirst tauta! No Austr!lijas pieredzes varam

spriest, ka, lai tautas izmir)anu Latvij! aptur#tu, ir vajadz"gs

v$rds! Bet v$rds ta+u mums jau ir! To mums ir devis

D%onat!ns Grants un tas v$rds ir – M5S GRIBAM, LAI

LATVIJ3 B6TU VAIR3K B5RNU! Vairs mums tikai

! )M!

ir vajadz"gs t!ds v"rs k! Austr!lijas ministrs Kostello, kas

prot to v!rdu izrun!t. Nevien! no Latvijas politiskaj!m

partij!m t!da v"ra nav. Nav t!da v"ra ne vald"b!, nedz

Saeim!. 2007. gada septembra s!kum!, Latvijas galvaspils#t!

R"g!, notika PBLA valdes s#de. Uz to bija sabrauku)i !rzemju trimdas latvie)u vad"t!ji. Nu, ja Latvijas vald"bas

v"ri nav sp#j"gi to v!rdu izrun!t, l(dz!m lai to izrun! !rzemju latvie)i. Teic!m saviem deleg!tiem: „M#s Tevi

person"gi dar!m atbild"gu par to, lai taj! PBLA s#d# tiek

pateikts v$rds - M5S GRIBAM, LAI LATVIJ3 B6TU

VAIR3K B5RNU!“ V$rds netika pateikts!

Dzemd$t nav “#iki”.

$odienas sabiedr"bas nost!ja liekas b(t, ka sievietei

dzemd#t b#rnus nav “)iki” un pras"t, lai vi&a to dara, b(tu

sievietes cilv#kties"bu aizsk!r)ana. Nu, bet, ja m#s

apzin!mies, ka latvie)u tautai ir pien!cis gal"gs kr"zes

st!voklis, vai neb(tu gr#ks, ja m(su m#r'is b(tu zem!ks,

nek! tie tr"s nepiecie)amie! Vai past!v k!das praktiskas

iesp#jas to sasniegt?

Prof. Dr. J!nis Priedkalns teica, ka b#rns dzimst debes"s.

Tas notiek tad, kad v"rs ie+ukst sievai aus": “M"*umi&,

rad"sim dz"v"bu!” Tas ir cilv#ces, tautas un valsts

past!v#)anas prim!rais priek)noteikums. Viss p!r#jais ir

pak!rtots tam. Tas noz"m#, ka, lai latvie)u tautas izmir)anu

aptur#tu, v"rie)iem j!m!k sav!m m"*aj!m ie+ukst#t pareizos

v!rdus.

Tas savuk!rt noz"m#, ka, s!kot ar reprodukt"v! vecuma

s!kumu, l"dz laikam devi&us m#ne)us pirms b#rna

dzim)anas, notiek iz)'ir)an!s rad"t vai nerad"t b#rnu. Bet, ja

notiek apzin!ta iz)'ir)an!s, tad ta+u past!v iesp#ja )o

iz)'ir)anos groz"t. T!tad ir iesp#jams dzimst"bu pagriezt

mums v#lam!k! virzien!. To var#tu izdar"t ar ilga laika

regul!ru izskaidro)anas un publicit!tes darbu: m#.in!t p!rliecin!t v"rie)us un sievietes b#rnu rad")anas vecum!, ka

b#rnus rad"t ir labi, pareizi un nepiecie)ami vi&u pa)u

interes#s. Tas noz"m# sabiedr"bas dom!)anas mai&u.

! )L!

To var#tu dar"t valsts, radot tautas dz"v! sp#ka saglab!)anas

ministriju. To var#tu dar"t skolu sist#ma, paredzot stundu

ciklu, izskaidrojot dz"v"bas saglab!)anas nepiecie)am"bu.

Bet, ja valsts atsak!s to dar"t, tad nav citas izejas, k! sabiedr"bai pa)ai ir j!rada permanenta organiz!cija )ai

specifiskai vajadz"bai. T! var#tu b(t dzimst"bas veicin!)anas

biedr"ba ar biedriem un noda*!m vis! valst", bet t!das

organiz!cijas rad")ana un uztur#)ana pras"tu milz"gu piep(li.

Par dzimst"bas veicin!)anas pas!kuma nepiecie)am"bu

Latvijas pirmais prezidents J!nis 0akste jau toreiz ir teicis:

”... ja tik atrastos cilv#ki, kas pie )"s idejas grib#tu str!d!t, ja

b(tu kaut viens t!ds cilv#ks - ar “labu gribu”, kas nopietni

grib#tu )ai lietai nodoties ... tad t! lieta ietu!” Tas noz"m#, ka vi&a izpratn# ir vajadz"ga organiz!cija ar nelielu atalgotu

darbinieku )tatu. Tas var#tu b(t atkl!ts sabiedrisks fonds, ko

var#tu saukt - Dz"v"bas fonds. Fonda stat(tos k! m#r'i

var#tu tikt ierakst"ti: sabiedr"bas inform!cijas akcijas par

dzimst"bas pieauguma nepiecie)am"bu katras personas

priv!t! dz"v#, latvie)u kult(ras saglab!)anai un tautas un

valsts past!v#)anas nodro)in!)anai, katras personas vecuma

dienu iztikas nodro)in!)anai; akcijas dzimst"bai labv#l"g!kas

vides veido)anai, k! ar" tautas un vald"bas akt"v!kai dal"bai

dzimst"bas proces! un sekm"gu dzimst"bas pieauguma

iev#ro)anu un nov#rt#)anu.

Bet, pirms 'eras pie t!das organiz!cijas dibin!)anas, tai ir

j!nodro)ina stabilas ilgtermi&a finanses, jo b(tu neliet"gi

labas idejas "steno)anas ener.iju iz)'iest atkal vienas

ziedojumu v!k)anas akcijai. Lab!kais veids Dz"v"bas fonda

darb"bas finans#)anai b(tu to dar"t valstij, jo dz"v! sp#ka

saglab!)anai b(tu j!b(t vald"bas priorit!tei, un t!da r"c"ba

p!rliecin!tu visai skeptisko tautas da*u, ka vald"bai r(p

Latvijas n!kotne. To var#tu dar"t k!ds no Latvijas 300

miljon!riem, t! ieg(stot cie&u tautas ac"s. To var#tu dar"t Pasaules br"vo latvie)u apvien"ba vai k!da no taj! sast!vo)!m organiz!cij!m, k!, piem#ram, Daugavas vanagi.

Ja mums r(p, lai Dievzem"t# turpin!tu dz"vot latvietis, tad

visai niec"gos Dz"v"bas fonda darb"bai nepiecie)amos

l"dzek*us ir j!atrod!

! )"!

Skepti'i lai &em v#r! aksiomu, ka lietas bie%i main!s,

kam#r t!s tiek main"tas. $" priek)likuma pamatdoma ir par

mai&!m run!t ar reprodukt"v! vecuma cilv#kiem tie)i un

nevis caur speci!listu komitej!m un konferenc#m. T! ir )" priek)likuma sekmju garantija! K! Latvijas pirmais

prezidents J!nis 0akste ir teicis: ”... ja tik atrastos cilv#ki,

kas pie )"s idejas grib#tu str!d!t, ja b(tu kaut viens t!ds

cilv#ks - ar “labu gribu”, kas nopietni grib#tu )ai lietai

nodoties ... tad t! lieta ietu!”

Otr! t!fele.

Brunis Rubess gr!mat! "Br"numain! k!rt!" apraksta, k! vi&) ticis gal! ar )'ietami nep!rvaramu probl#mu - pan!kt

negrib"gas audiences entuziastisku sadarbo)anos. Vi&am

biju)as divas t!feles, uz vienas no t!m vi&) ir uzrakst"jis

visus iebildumus pret propon#to pas!kumu un visas gr(t"bas

un iebildumus, un katrai no t!m ir devis laiku probl#mas

izrun!)anai l"dz galam. Kad visi biju)i apmierin!ti, ka vi&i ir

piln"gi uzklaus"ti, vi&) esot nodz#sis to t!feli t"ru un uz otras

t!feles s!cis rakst"t past!vo)os faktus. Tagad audience esot

'#rusies pie probl#mas risin!)anas. T!pat ir ar tautas

izmir)anas probl#mu. Viss ir pateikts un izrun!ts, k!p#c nav

iesp#jams Latvij! aptur#t tautas izmir)anu. T!p#c ir laiks

visu to izdz#st no atmi&as un 'erties pie otr!s t!feles, pie

faktiem. Ar v#su pr!tu apl(kot tos un mekl#t atrisin!jumu.

B#rni ir nepiecie)ami civiliz!cijas past!v#)anai. Tikai

tad, ja civiliz!cija past!v#s, var past!v#t Latvijas valsts un

t!s iedz"vot!ji. B#rnus var rad"t tikai sievietes, t!s sievietes, kas uz&emas

k*(t par m!ti. Tie, kas saka, ka no sieviet#m nevar pras"t, lai

t!s dzemd#tu b#rnus, jo t! b(tu vi&u cilv#kties"bu

aizsk!r)ana aizmirst, ka bez dz"v"bas rad"t!jas sp#jas,

sievietes k*(st l"dz"gas nicin!tajiem seksa objektiem.

Lai civiliz!cija var#tu turpin!t past!v#t, ir nepiecie)ams,

lai katrai sievietei vi&as dz"ves laik! dzimtu vismaz tr"s

b#rni. Tas nodro)in!tu cilv#ces pa)atra%o)an!s l"meni,

summ!ro dzimst"bas koeficientu – 2,1 l"dz 2,2.

B#rni ir klapata vis!s zem#s. Latvij!, t!pat k! !rpus

! )#!

t!s. Klapatas smaguma mazin!)ana ir katras valsts vald"bas

pien!kums, t!d#* valsts un pa)vald"bu bud%etos ir paredz#tas

summas t!dai vajadz"bai. Valst" dz"vojo)!s sabiedr"bas

pien!kums ir piepras"t to bud%etu pietiekam"bu.

Valst" izmirst tauta t!d#*, ka dzimst nepietieko)s b#rnu

skaits, lai kompens#tu miru)os. Pieredze r!da, ka dzimst"bu

nevar uzlabot ar soci!lo pabalstu palielin!)anu jau dzimu)o

b#rnu vec!kiem. Pieredze ar"dzan r!da, ka dzimst"bai ir

negat"va korel!cija ar sabiedr"bas labkl!j"bas uzlabojumiem.

$" )'ietam! pretrun"ba ir nodarbin!jusi sabiedr"bas vad"t!jus

un t!d#* ir notikusi pla)a v#riena p#tniec"ba par sabiedr"bas

noveco)an!s probl#mu. T!s p#tniec"bas sl#dziens ir, ka,

pirmk!rt, b#rni ir j!grib un tad b#rni rad"sies, ja tos grib#s!

Ja b#rnus grib#s, tad ar"dzan tiks pie&emta attiec"ga

le.isl!cija, lai to veicin!tu.

Latvij! nav neviena iest!d"juma, kas inform#tu par b#rnu

rad")anas nepiecie)am"bu. Neviens sant"ms netiek izdots, lai

to nepiecie)m"bu izskaidrotu tautai. Neviens neprasa:

“Latvieti! Kur ir tavi b#rni?” T! viet! tiek saliktas roci&as

nevar"bas %est!, kas izsaka – ko nu m#s, viss jau ir Dieva

zi&!… T!d! situ!cij! dzimst"bas veicin!)anas nodibin!jums

ir ak(ti nepiecie)ams!

Tam nodibin!jumam ir j!b(t tikai vienam sauklim: "M#s

gribam! M#s gribam, lai Latvij! b(tu vair!k b#rnu!" Vald"ba

viena to nevar izdar"t, t!d#* grib#t!ju kopas ir j!rada katr! m!j!, katr! iel!, katr! ciem!, katr! pils#t! l"dz t! pras"ba

non!k l"dz J#kaba ielai un R"gas pilij un tad t!l!k uz Briseli.

Ar )o esam non!ku)i pie vietas otraj! t!fel#, kur t!l!k! r"c"ba Latvijas un latvie)u tautas past!v#)anas probl#mas

risin!)anai, ir katra atsevi)'a latvie)a rok!s. Grib#sim!

M$s gribam vair!k b$rnu!

Pres# ir par!d"ju)!s zi&as, ka pie PBLA darbojas

demogr!fisko jaut!jumu risin!)anas komiteja un ka )ie

jaut!jumi b()ot ar" viena no (2006. gada) Latvijas jaun!s

vald"bas priorit!t#m. Vai tas var#tu b(t? Latvij! katru gadu

mirst par 12.000 iedz"vot!ju vair!k nek! piedzimst. Tas

noz"m#, ka katru gadu Latvija zaud# t!du pils#tu k!

! )$!

Talsi, jo Talsos ir 12.000 iedz"vot!ju. L"dz )im tas,

ac"mredzot, bija piln"gi vienaldz"gi k! Latvijas vald"bai, t! ar" !rzemju latvie)u sabiedr"bas vad"t!jiem - PBLA. Vai

tie)!m var#tu b(t noticis tik dramatisks pagrieziens latvie)u

tautas vad"t!ju nost!j!? Vai tikai t!s nav t!das pa)as tuk)!s

fr!zes, k! t! laika ministru prezidenta un divu ministru

kop"ga deklar!cija, ka sakar! ar m!mi&u algu palielin!)anu,

dzimst"ba Latvij! dubulto)oties un pat tr"sk!r)o)oties?

K!das z"mes var#tu mums, tautai, r!d"t, ka teiktais par

demogr!fisko probl#mu risin!)anu ir nopietni dom!ts?

Demogr!fija ir zin!mas statistisku datu grupas

izv#rt#)anas zin!tne. Ja ar to zin!tni ir k!das probl#mas, tad

t!s, )'iet, b(tu risin!mas akad#mi'u aprind!s un nevis

vald"bai un PBLA.

Eiropas Komisiju nodarbina sabiedr"bas noveco)an!s

probl#ma. Latvie)us nodarbina tautas izmir)anas probl#ma.

Bet, ja padom!jam, kas tad ir sabiedr"bas noveco)an!s

pamat!, kas tad ir tautas izmir)anas pamat!? Vai tad t!diem

jaut!jumiem nav vienk!r)a un element!ra atbilde? B#rni

nedzimst! T!tad, ja Latvijas vald"ba un PBLA grib nopietni

nodarboties ar sabiedr"bas noveco)an!s un tautas izmir)anas

probl#mu, t!m ir j!nodarbojas ar zem!s dzimst"bas

probl#mu un nevis ar akad#misk!s zin!tnes jaut!jumu

diskut#)anu.

Latvij!, liekas, valda uzskats, ka dzimst"bas jaut!jums ir

B#rnu un .imenes lietu ministrijas kompetenc#. B#rnu un

.imenes lietu ministrija ir darbojusies vair!kus gadus, bet

dzimst"ba praktiski nav main"jusies, jo Latvij! )odien t!pat

dzimst ap 20.000 b#rnu gad!, k! dzima pirms B#rnu un

.imenes lietu ministrijas nodibin!)anas. Tas noz"m#, ka

l"dz)in#j! Latvijas vald"bas politika ir bijusi nesekm"ga. T! ir bijusi nesekm"ga t!d#*, ka t! bija balst"ta uz mald"go

uzskatu, ka dzimst"bu var veicin!t ar .ime&u soci!l!s

apg!des uzlabo)anu. Ja jaun! vald"ba turpin!s l"dz)in#jo

politiku, tad latvie)u tautai un ar" Latvijas valstij, ce*) uz

kapu kalni&u b(s nodro)in!ts. $o nesekm"go politiku var#tu

main"t, .ime&u soci!l!s apg!des lietas nododot Labkl!j"bas

ministrijai un B#rnu un .imenes lietu ministrijas viet!

! )%!

rad"t Dzimst"bas veicin!)anas ministriju.

L"dz)in#j!s Latvijas vald"bas nav biju)as ieinteres#tas

dzimst"bas veicin!)an!. To pier!da fakts, ka dzimst"bas

veicin!)ana nav nevienas ministrijas nolikum!. Tas noz"m#, ka Saeima nav nevienai ministrijai uzdevusi nodarboties ar

dzimst"bas veicin!)anas jaut!jumiem, un l"dz ar to valsts

bud%et! nav paredz#ta nauda )" jaut!juma risin!)anai.

Dzimst"bas veicin!)ana nebija l"dz)in#j!s B#rnu un

.imenes lietu ministrijas nolikum!. Paliek jaut!jums, vai tas

ir pietieko)s attaisnojums l"dz)in#jam ministram par valsts

nesekm"go dzimst"bas politiku? Vai ir pamats vi&a

uzskatam, ka dzimst"bu nevar uzlabot ar rekl!mu?

B#rni nedzimst t!d#*, ka latvie)i negrib b#rnus, jo b#rni ir

klapata. Meitu m!tes jau gadiem ir meit!m devu)as padomu,

lai ar b#rniem nesteidzas. Sve)u zemju propagand#t! politiski pareiz! dom!)ana nosaka, ka sievietes ar b#rniem ir

zem!kas klases b(tnes, ka v"rie)a un sievietes .imene ir

fa)isma per#klis, un t!d#* valsts nedr"kst atbalst"t dzimst"bu

ar nodok*u sist#mu. Tas nor!da, cik milz"gi pla)s var#tu b(t

dzimst"bas veicin!)anas ministra darba lauks. S!kot ar

sabiedr"bas nost!jas mai&u, l"dz !rzemju negat"v! iespaida

neitraliz#)anai.

Ang*u BBC telev"zijas programm! "Panor!ma" ir ticis

interv#ts D%onatans Grants, kas vada Eiropas kr"to)!s

dzimst"bas p#tniec"bu RAND organiz!cijai. Uz jaut!jumu,

vai zem!s dzimst"bas d#* radu)ies kr"zes st!vok*i daudz!s

Eiropas valst"s ir nov#r)ami, vi&) ir atbild#jis, ka kr"zes

st!vok*i esot nov#r)ami, bet vald"b!m esot j!"steno da%!das

dzimst"bas veicin!)anas politikas, bet svar"g!kais esot

vald"bu nep!rprotama deklar!cija, ka t!s v#las, lai dzimst"ba

valst" uzlabotos. T!da deklar!cija ir zelta atsl#ga Latvijas

n!kotnes nodro)in!)anai, jo tad tauta var#tu s!kt tic#t, ka

Latvijai ir vald"ba, kam r(p latvie)u tautas un Latvijas valsts

n!kotne.

Gaid"sim, vai Latvijas jaun! vald"ba n!ks ar D%onatana

Granta ieteikto zelta atsl#gas deklar!ciju. Ja t!da n!ks, b(s

cer"ba lab!kai n!kotnei. Ja nen!ks, klaus"simies tautas un

valsts kapu zvana ska&!s. J. Ziedars, TVNET, 23.10.2006.

! )&!

Vair!k b$rnu Latvijai!

Sen! pag!tn# Dievs bija rad"jis tautas un nu aicin!ja t!s

uz zemes dal")anu. Katra sa&#ma, k!du v#l#jusies. Kad visas

ar guvumu izkl"du)as, ierodas latvietis: "Es te p#c zemes...

teica, ka dal")ot..." "Bet viss jau izdal"ts. Kur tad tu biji?"

"Nu... darbi&u bija j!pabeidz... Nevar jau pusrat! pamest."

"Nu, re, nokav#ji!" "-#l gan, bet neko dar"t!" Dievam k*(st

%#l latvie)a. Vi&) iz&em no azotes t!du maz"ti&u zemes

gabali&u un dod latvietim: "Es gan to taup"ju sev, bet, )e,

&em!" No t! laika to zemes ple'"ti sauc par Dievzem"ti. Kad

latvietis tur apmet!s dz"vot, vi&) to nosauca par Latviju! Tas

noz"m#, ka, lai Dievzem"te turpin!tu palikt par Latviju, ir

nepiecie)ams, ka Latvij! dz"vo latvietis.

Demogr!fi ir pare.oju)i, ka pa)reiz#jai situ!cijai

nemainoties, p#d#jais latvietis nomirs 150 gadu laik!. Vai

tas )odienas latvietim ir pie&emams? Ja katrai )odienas

latvietei piedzimst tikai viens b#rns, tad vienas paaudzes

laik!, kas ir ap 50 gadu, Latvij! b(s tikai 700.000 latvie)u

pa)reiz#jo I,4 miljonu viet!. Tad latvie)i Dievzem"t# b(s

viena no minorit!t#m, bet vald"s citi. Jaut!jums )odienas

latvietim: "Vai tas Tev ir pie&emams?"

Dievs nav nolicis, ka latvietim ir j!nomirst un Dievzem"ti j!nodod citam. Vai latvietim turpin!t Dievzem"ti saukt par

Latviju, ir pa)a latvie)a zi&!. T! ir vi&a br"va izv#le.

Tas, ka latvie)u tautas past!v#)ana ir sapr!ta jaut!jums,

apstiprina RAND sabiedr"bas noveco)an!s probl#mas

p#tniec"bas instit(ta vad"t!js D%onat!ns Grants. Vi&) saka,

ka zem!s dzimst"bas probl#mas atrisin!)anas svar"g!kais

priek)noteikums ir vald"bas skaidra un nep!rprotama

deklar!cija, ka t! grib, lai valst" b(tu vair!k b#rnu! T! ir

zelta atsl#ga Dievzem"tei turpin!t b(t Latvijai! Ir j!n!k

nep!rprotamai deklar!cijai, ka m#s gribam, lai Latvij! b(tu

vair!k b#rnu! Te nav j!pindzel#jas ar Saeimas un vald"bas

pierun!)anu, lai t!s n!ktu ar t!du deklar!ciju. Tas, latvietim

ir j!dara pa)am! Tev, latvieti, ir j!iziet viet!, kur Tevi dzird

un ska*! bals" j!sauc: "Es gribu, lai Latvij! b(tu vair!k

b#rnu! Es gribu, lai Dievzem"te ir Latvija m(%"gi!

! )'!

LET3 nesen par!d"j!s raksts zem virsraksta –

Demogr!fija spruk!s! Zem demogr!fijas probl#mu

virsraksta tiek apskat"ta gan tautas izmir)ana, gan ar" sabiedr"bas noveco)an!s probl#ma. Demogr!fija ir zin!tne,

kas nodarbojas ar zin!mas grupas statistisku datu

apstr!d!sanu, bet tautas izmir)anas pamat! ir miru)o un

dzimu)o cilv#ku skaita starp"ba. Pla)i paz"stams ir k!da

rakstnieka teiktais, ka ar mir)anu esot t!pat k! ar vajadz"bu

iet uz tualeti – kad j!iet, tad j!iet! Tas noz"m#, ka par tautas

izmir)anu run!jot, ir j!run! tikai par dzimst"bu. Run!jot par

demogr!fiju, var non!kt un non!k pie nepareiza sl#dziena.

Bet, kur lai tos b#rnus dab(? Profesors J!nis Priedkalns

saka, ka b#rns rodas debes"s Tas notiek tad, kad v"rs ie+ukst

sievai aus": "M"*umi&, rad"sim dz"v"bu!" Tas ir cilv#ces,

tautas un valsts past!v#)anas prim!rais priek)noteikums.

Viss p!r#jais ir pak!rtots tam.

K!ds m!c"t!js, pastaig!joties pa skaistu parku, saticis

d!rznieku un tam teicis vai neesot br"ni)'"gi, ko cilv#ks ar

Dieva pal"dz"bu varot izdar"t. D!rznieks vi&am atbild#jis:

"Jums, m!c"t!j, vajadz#ja redz#t, k!ds )is parks izskat"j!s

tad, kad Dievs te viens pats str!d!ja!" T!pat ir ar dzimst"bu!

Ja gribam Dievzem"ti sev, tad nevaram to atst!t Dieva zi&!. Pa)iem ir j!izstr!d! pl!ns m#r'a sanieg)anai un ir j!'eras

kl!t un j!str!d!! Bet, cik b#rnu latvietim vajaga, lai vi&) var#tu patur#t

Dievzem"ti sev?

Pasaules tautsaimniec"bas speci!listi ir teiku)i, ka, lai

att"st"tu pilnu Latvijas saimniecisko potenci!lu, tai ir par

maz iedz"vot!ju. Tas *auj spriest, ka, ja latvie)i dubultotos

skait! no 1,4 miljoniem uz 2,8 miljoniem, tad visiem b(tu

darbs un iztika, nemaz nerun!jot par visu m(su sap&u

piepild")anos - latviska Latvija.

Vairo)an!s sekmes un formula: Gadsimta vairo)an!s

reizulis (Andris Zeidaks, M(su para%u posts, Arch"vs, 23.

s#jums) pal"dz aptuvenos skait*os atsk!rst !rk!rt"gi at)'ir"go tautas n!kotni, k!du var veidot individu!l! latvie)a un

latvietes izv#le. Ar formulas pal"dz"bu var izr#'in!t, ka, lai

latvie)u skaits dubultotos piecdesmit gados, tad katrai

! )(!

latvietei b(tu j!dzemd# 3,5 b#rni vi&as divdesmitos gados.

Ar" ar trim b#rniem katrai latvietei, latvie)u skaits

dubultotos, bet paietu ilg!ks laiks un b#rniem b(tu j!dzimst

t!s agros divdesmitos gados. Ja b#rni dzimst v#l!kos gados,

tad latvie)u skaits nevar vairoties. Tas ir paaud%u atstarpju

d#*. T!tad, t!ds m#r'is k! latvie)u tautas dubulto)an!s nav

nemaz tik nere!ls, k! to var#tu dom!t. Latvietim ir br"va

izv#le vai patur#t Dievzem"ti sev, vai piln"gi pazust no

zemes virsas.

Bet, k! to izdar"t? Vai past!v ar" k!das praktiskas

iesp#jas )odienas latvietim main"t savus )odienas tikumus?

Past!v valsts vai reli.ijas edikti, k!, piem#ram, Izra#l! se)i b#rni ir minimums, bet ,"n! viens b#rns ir maksimums.

Sekm"gas ir biju)as nodok*u sist#mas, k!, piem#ram,

vecpui)a nodoklis pirmskara Latvij!, bezb#rnu nodoklis

Padomju Savien"b! un l"dz"gs nodoklis de Golla Francij!. Bag!t!s valstis, gudru demogr!fu pam!c"tas, ir izdevu)as

triljonus dol!ru b#rnu un .ime&u soci!liem pabalstiem un

m!mi&u alg!m, cerot uz dzimst"bas uzlabo)anos, bet

nesekm"gi. Tas ir t!d#*, ka ne demogr!fi, ne politi'i ir b#rnu

rad")anas vecum!. Lai dzimst"bu veicin!tu, ir j!run! ar

jauniem cilv#kiem no pubert!tes vecuma l"dz devi&us

m#ne)us pirms b#rna dzim)anas debes"s. Kas to dar"s?

Lab!kais veids, k! to dar"t, ir rad"t speci!lu dzimst"bas

veicin!)anas instit(ciju. Vienk!r)!kais veids ir atkl!ts

sabiedriskais fonds, Dz"v"bas fonds, b!z#ts uz sekm"g! V"tolu fonda principa. J!atrod sponsors, kas ir ar mieru

noguld"t pietieko)u summu, lai ien!kumi segtu Dz"v"bas

fonda darb"bas apmaksu. Latvijas pirmais prezidents J!nis

0akste par t!du organiz!ciju ir teicis:"...ja tik atrastos

cilv#ki, kas pie )"s idejas grib#tu str!d!t, ja b(tu kaut viens

t!ds cilv#ks - ar "labu gribu", kas nopietni grib#tu )ai lietai

nodoties ... tad t! lieta ietu!"

Nu, latvieti! J.Ziedars, DELFI, 17.07.2007

! ))!

Tautas balss.

Dz"ve neesot k! malkas )'(n"tis, kur! iemet malkas

kl#pi, un tur tas paliek. Dz"v# esot j!r#'in!s ar to, ka no

iedom!t! malkas )'(n")a )'ilas varot atlidot atpaka* un tr!p"t met#jam pa)am. Te b(s piem#ri! Tie ir interneta port!los

public#ti studijas autora raksti ar atlas"tiem las"t!ju

koment!riem. Koment#t!ji sevi identific# ar kodu pal"dz"bu,

k!, piem#ram, wilna, parasts latvietis, 05.08.2005. Pirm! z"me "wilna" ir rakst"t!ja paz")an!s z"me. Otr! z"me "parasts

latvietis" ir personas kods, kam teksts ir adres#ts. Tre)! z"me

"05.08.2005." ir datums, kad teksts ir pierakst"ts port!l!. Ja

otr!s paz")an!s z"mes nav, tad koment!rs attiecas uz rakstu,

k! t!du. Ja datuma nav, tas noz"m#, ka tas port!ls

nepieraksta koment!ra sa&em)anas laiku. Rakst"t!ja

paz")an!s z"mes var b(t *oti da%!das: Nja; STOP; pmlks; nu

j!; //; :))); Un tom#r; u.t.t. Tikpat da%!das var b(t vi&u

domas. Svar"g!kais ir saprast, ka )"s domas ir izteiku)i cilv#ki, kuri ir tie, kuri iz)'iras, vai rad"t b#rnus vai ne? $ie

ir tie cilv#ki, kuri nosaka, vai tauta past!v#s vai izmirs!

Dz'v'ba.

Dabas likums nosaka, ka katrai dz"vai b(tnei ir sevi

j!atjauno. Kas to nedara, iet izn"c"bas ce*u - izbeidz dz"vot.

Dz"v"ba var rasties tikai ar divu pret#ju dzimumu aktu. Cita

ce*a nav.

Cilv#kiem ir dots sapr!ts. Vi&iem ir dota sp#ja izv#l#ties.

Vi&i var izv#l#ties &emt v#r! dabas likumus un t! iet

dz"v"bas ce*u, bet vi&i var ar" izv#lties dabas likumus ignor#t un iet izn"c"bas ce*u.

Tiem, kas ir izv#l#ju)ies iet dz"v"bas ce*u, ministrs Ainars

Ba)tiks un J!nis Sils (interneta port!ls Delfi) ieteic

tradicion!l!s .imenes, t#vu, m!ti un b#rnus k! piem#rot!ko

veidu sava nodoma sasnieg)anai. Tas ir v#r! &emams

ieteikums, jo t!d! veid! dz"v"bas past!v#)ana ir tikusi

nodro)in!ta t(ksto)iem gadu.

! LMM!

Tie, kas ir izv#l#ju)ies iet izn"c"bas ce*u, savu izv#li attaisno vair!kos veidos. Vieni apgalvo, ka vi&i sp#j dzimumattiec"bas att"st"t tikai ar t! pa)a dzimuma person!m

un atsak!s no atiec"b!m ar pret#jo dzimumu.

Ir v"rie)i, kas izv#las neuz&emties atbild"bu par ilgsto)!m

attiec"b!m ar pret#jo dzimumu un p#cn!c#ju rad")anu, un

audzin!)anu. Bites tranus nogalina un izmet no stropa.

Austr!lijas putni megpaji savus “vecpui)us”, tos kas nav

atradu)i sev partnerus, padzen uz tiem atv#l#tu teritoriju, ar

visstingr!ko aizliegumu ielidot .ime&u teritorij!. Varb(t, ka

latviet#m b(tu j!pie&em nosac"jums )!diem “vecpui)iem” –

l"dz durv"m j!, bet t!l!k ne!

Atbild"gas sievietes deklar#, ka b#rni netiks rad"ti tik

ilgi, kam#r rad"sies pietiekami labi apst!k*i, lai b#rnu var#tu

kvalitat"vi uzaudzin!t. Cilv#ku iedom!t!s pras"bas dabu neinteres#, un )!du

dom!t!ju .imenes tiek novirz"tas uz izn"c"bas slied#m.

Latvija jau nav vien"g! zeme, kur pras"bas ir pieaugu)as

daudz !tr!k, nek! sp#ja t!s apmierin!t. Tas pats notiek ,"n!, Indij! un vis!s cit!s p#c komunisma zem#s.

Un tad v#l past!v sievie)u kategorija, kas deklar#, ka

vi&!m ir ties"bas izv#l#ties, kad un cik b#rnus vi&as rad"s, un

neviens nevar vi&as piespiest dar"t cit!di. Vis!m )"m,

izn"c"bas ce*u izv#l#ju)amies grup!m, kop#ja liekas b(t

“who cares” vienaldz"bas nost!ja. Vi&iem latvie)u tautas

izdz"vo)ana nav svar"ga. Bet…!

Modern!s valst"s vald"bas ir ievedu)as pensiju un

vesel"bas apr(pes sist#mas, kam b(tu j!nodro)ina cie)amas

vecuma dienas tiem, kas ir izbeigu)i savu akt"v! darba

periodu. $"s apr(pes sist#mas pamat! ir nodok*u iekas#)ana

no str!d!jo)ajiem. Cik naudas ir j!iekas# nodok*os un cik

lielas pensijas valsts sp#j maks!t, ir atkar"gs no t!, cik valst" ir str!d!jo)o un cik ir pension!ru, kas str!d!jo)iem ir j!uztur.

Iepriek) piemin#to izn"c"bas ce*a g!j#ju r"c"bas rezult!t! ar

laiku valst" samazin!sies str!d!jo)o skaits. Tan" pa)! laik! nestr!d!ju)o skaits pieaugs t!p#c, ka )odienas “who cares”

cilv#ki b(s saniegu)i pensiju vecumu. Valstij tad past!v#s

divas iesp#jas. Paaugstin!t nodok*us, vai paaugstin!t

! LML!

pension#)an!s vecumu. Tas attiecas tie)i uz )odienas “who

cares” cilv#kiem un vi&u b#rniem. Ja vi&u b#rni atteiksies

pie&emt p!rm#r"gi augstus nodok*us, tad )odienas “who

cares” vec")iem b(s j!iztiek ar pl!n!ku maizes riecienu. Tas

b(s vi&u pa)u br"vas izv#les rezult!ts!

Eiropas vecaj!s valst"s, k! V!cij!, Francij! un It!lij!, kur

dzimst"ba ir bijusi zema jau vair!k nek! tr"sdesmit gadu,

pensiju kr"ze jau ir s!kusies. Latvij! dzimst"ba ir bijusi zema

piecpadsmit gadus. Cik ilgi l"dz pensiju kr"zei Latvij!? Cik

ilgi l"dz valsts bankrotam? Tas ir, ja m#s neko nedar"sim, lai

lietas main"tos? J. Ziedars, DELFI, 04.08. 2005

Par )o rakstu sa&emta 91 atsauksme. Seko atlas"ti paraugi:

Grimza, 05.08.2005

Varb(t, ka latviet#m b(tu j!pie&em nosac"jums )!diem

“vecpui)iem” – l"dz durv"m j!, bet t!l!k ne! K! tad vi&us

piedab(s prec#ties, ja nelaid"s pa durv"m?

Dortmundes Eriks, 05.08.2005

Paties"b! ne visai skaidrs, par ko "sti ir raksts? Ja raksts ir

par pensij!m, ka j!dzemd# b#rni, lai p#c tam b(tu, kas

palielina maks!jumus soci!laj! bud%et!, tad autors maigi

izsakoties ir vienk!r)i naivs. Norm!li att"st"t!s valst"s savu

vecumdienu nodro)in!)ana ir pa)u pilso&u rok!s. Ir iesp#ja

ieguld"t pensiju fondos, akcij!s u.t.t. un pa)am par(p#ties

par sav!m vecumdien!m. Ja runa iet par to, ka izmirst tauta,

tad tas ir cits jaut!jums. Pati valsts ne*auj cilv#kiem veidot

lielas .imenes, vis!di ierobe%ojot cilv#ku iesp#jas p#c tam

b(t ekonomiski akt"viem. Kaut vai tas vien, ka R"g! 7000

mazu*iem tr(kst vietas b#rnud!rzos, dzimst"bu neveicina. Jo

pie )!diem apst!k*iem ekonomiski akt"vas sievietes

nedzemd#s. To var#s at*auties dar"t tikai bezdarbnieces vai

slaistes.

klukste, 05.08.2005

...dzimst"bas jaut!jums atrisin!tos pats no sevis... Tik

vienk!r)i neb(s vis! Ekonomiskie apsv#rumi pie b#rnu

rad")anas un audzin!)anas nav tie svar"g!kie. Nu nav

"biezo" .imenes, kur ar ekonomiku viss OK, t!s b#rniem

bag!t!k!s. B#rni, - tas, pirm!m k!rt!m, ir atbild"ba un

! LM"!

pien!kums, - un t!s ir lietas, kuras nemaz tik *oti negribas

sev uzkraut.

Nja, Dortmundes Eriks, 05.08.2005

Dzimst"bu veicina darba tr(kums. Padz"vo atva*in!jum! kop! ar sievu, redz#si, ka j(su seksu!l! aktivit!te stipri

pieaug. Galvenais, lai atva*in!juma laiks tiktu pavad"ts

diezgan laiski, nevis skrienot darbos, vai m#.in!t pag(t

apskat"t puspasaules.

Jap! V#l cilv#ki dikti vairojas tad, kad nav visp!r ekonomisko gr(t"bu, t.i., nek! netr(kst. L"dz"gi k! dz"vnieki

savairojas, kad #diena dab! ir daudz, tad !tri visus dabas

resursus nograu% un tad !tri izmirst atkal l"dz zemam

skaitam. Ja m#s te sasniegsim t!dus apst!k*us, ka var#sim

rad"t desmitiem b#rnu, uzaudzin!t, barot, izm!c"t, tad zini,

ka vi&u b#rnu b#rniem neb(s ko #st, lai cik b(tu m!c"ti. Jap! Da%i argument#ti pateiks, k! tad m(su sen+i tais"ja pa 7

- padsmit gabaliem, lai gan dz"voja pus#du)i. B#rni tad

nebija dikti j!m!ca, un jau 6 -7 gados )is jau var#ja )o to

pal"dz#t, 12 gados jau var#ja sevi pabarot,16 gados noteikti

jau pal"dz#t ar" ve+iem. B#rni bija ekonomiski izdev"gi.

Vecs kra'is, 05.08.2005

Rakstu iesp#jams uztvert k! aicin!jumu vairoties (kaut ar" nekur neredz#ju piemin#tus r(pnieciskus apst!k*us), bet t!da

uztvere galvenok!rt b(s tiem, kas negrib vai nevar saredz#t paties"bu. Tas, ka visp!r )!ds atg!din!jums vairoties ir

nepiecie)ams, tikai liecina par to, cik no%#lojamu situ!ciju

k! sabiedr"ba esam sasniegu)i. T!dam k! 0ombe, kas, ar

latvie)iem rakstur"gu tuk)as p!rgudr"bas toni. Ziedaru &emas

izlabot, teik)u ka:

1. B#rnus vienm#r dzemd#ja. "Ra%o)anu" 0ombe pielicis

pats, varb(t bail pa)am kaut ko dar"t lietas lab! (varb(t

nem!k);

2. Nekur Ziedars nav teicis, ka cilv#kam ir tikai vairo)an!s

instinkts. Ja 0ombe ar" sp#tu saprast raksta smalk!s nianses,

vi&am k*(tu skaidrs, ka raksts ir tie)i par to, ka )is ir

vien"gais instinkts. pret kuru cilv#ks k*uvis nev#r"gs.

3. No 0ombes apgalvojuma, ka noteico)ais ir vec!ku

izgl"t"ba, varam lo.iski secin!t, ka 3frik! un Indij! ir

! LM#!

pasaules visizgl"tot!kie cilv#ki.

4. Sieviete nav vispirms tas un p#c tam kas cits. Vi&a ir tas,

kas vi&a ir, ar veselu virkni da%!du sp#ju, to starp! veidot

.imeni. $!d! lom! vi&a ir nep!rsp#jama.

revolucion!rs, 05.08.2005

No pieredzes. B#rnu pabalstu palielin!)ana veicina

dzimst"bu tie)i, t! saucamaj!s, soci!l! riska .imen#s. Lai

palielin!tu dzimst"bu, ir j!mekl# k!ds cits risin!jums. No

autora var saprast, ka ne Francija, ne V!cija , ne It!lija ")o

citu risin!jumu" nav atradu)as. Atceroties jaun"bu, varu

teikt, ka manos turpm!k!s dz"ves strat#.iskajos pl!nos

ietilpa viss cits, tur vieta bija pat prostit(t#m, tikai ne

.imenei un b#rniem. Dro)i vien audzin!)anas rezult!ts.

STOP, 05.08.2005

Liber!lisms uzskata, ka sabiedr"bas uzdevums ir iztapt

cilv#ka v!j"b!m un iegrib!m! Sekas tam - dzimst"bas

samazin!)an!s! Turpret" no vair!ku pasaules reli.iju

viedok*a, svar"gi ir pret#jais: aizr!d"t cilv#kiem uz vi&u

v!j"b!m un netaisn"b!m - mudin!t laboties, aicin!t pild"t pien!kumus pret sabiedr"bu un Dievu. Viens no )iem

pien!kumiem ir dz"v"bas uztur#)ana un veicin!)ana.

M(sdienu liber!laj! sabiedr"b! turpret" valda n!ves kults:

da%!du sadz"ves kr!mu, meh!nismu, atkar"bu, azartsp#*u un

naudas kults. Pien!kumu viet! ir tikai p!rprastas ties"bas.

Vai no abortiem, br"v! seksa un pederastijas kaut kas labs

sagaid!ms? V#sture liecina, ka )"s v!j"bas agri vai v#lu

noved civiliz!ciju l"dz sabrukumam, k! tas bija sen!s Romas

laikos, etruskiem un "pa)i feni'ie)iem utt. Vis!s )aj!s

kult(r!s miesisk!s baudas ar laiku s!ka domin#t p!r gar"gumu, un pat reli.ija feni'ie)iem bija savt"gi orient#ta:

dieviem upur#ja mazus b#rnus, lai dievi atrisin!tu cilv#ku

laic"g!s probl#mas, karus, nera%u utt.

T!tad b#rni, (n!kotne) tika upur#ta savt"giem m#r'iem

(tagadnei).

M(sdien!s notiek tas pats - savam egoismam, )odienas

baudai - upur#jam n!kotni. Egoismam un naudai - )im

vien"gajam liber!lisma dievam - tad ar" tiek ziedoti z"dai&i

abortos, miesas priekiem - tiek ziedota

! LM$!

m"lest"ba, piedo)anas viet! - valda vienaldz"ba (ko sauc par

toleranci), taisn"guma viet! - korupcija un meli. -#l to, kuri

ar put!m uz l(p!m aizst!v )o n!ves kult(ru.

Parasts latvietis, Dortmundes Eriks, 05.08.2005

T! glu%i nav, ka 3. pensiju l"menis (kad pensijas maks! nevis no str!d!jo)o nodok*iem, bet no pension!ru veiktajiem

uzkr!jumiem) var funkcion#t bez darba sp#j"giem cilv#kiem.

Tie)!m 3. pensiju l"me&a gad"jum! str!d!jo)ie tie)! veid! ar

nodok*iem neuztur pension!rus. Ta+u, kas rada ekonomisko

izaugsmi, kura dod iesp#ju pensiju fondos ieguld"tajiem

l"dzek*iem .ener#t pozit"vu v#rt"bas pieaugumu? Tie pa)i darba sp#j"gie iedz"vot!ji, kas ar sav!m ekonomiskaj!m

aktivit!t#m rada kopproduktu. Princip! var jau pensiju fondi

visus l"dzek*us ieguld"t !rzem#s. Ta+u tad pensiju sist#ma

b(s atkar"ga no !rvalstu darbsp#j"giem iedz"vot!jiem.

ieva, Ziedaram, 05.08.2005 17:46

Viens piem#rs no dabas: pirms do)an!s ziemas mieg! l!cenei ir j!uz#d k!rt"ga spe'a k!rta, jo tikai tad apaug*ot!s

ol)(nas att"st"sies par mazu*iem, ja #diena nepietiks, tad no

gr(tniec"b!m nekas neizn!ks, un t!du piem#ru, ka daba

sliktos laikos ierobe%o dzimst"bu, ir *oti daudz. Un t!s par

sliktiem laikiem nav cilv#ku iedomas, kaut vai t!d#*, ka

m(su v"rie)i m#dz sav! impotenc# vainot sievas p#c

gr(tniec"b!m main"to augumu un dodas prom skaist!kas

mekl#jumos, aizmirstot par tiem pa)iem b#rniem. Un t!d! situ!cij! ir starp"ba, vai laulenis tevi ir pametis ar vienu

atvas"ti vai, piem#ram, +etr!m.

wilna, parasts latvietis, 05.08.2005

Nu gan tu laid. K! var b(t pien!kums rad"t b#rnus???

flyingcat, 06.08.2005

Ne tik daudz ekonomisku pamatu vajag, lai dzimtu b#rni, k! emocion!lu. Latvij! p!ri par 40% dzimst !rlaul"b!, modern! dev"ze ir: dar")u k! grib#)u, neviens mani nepiespied"s. Un

nevar ar" piespiest, ne audzin!t tos b#rnus, ne uztur#t. Bet

b#rni ir ilgtermi&a pas!kums, tur ar viena mirk*a iedvesmu

nepietiek.

! LM%!

Str!d!jo)!, 07.08.2005

Es nu gan negribu, ka man un maniem b#rniem ar saviem

nodok*iem j!apmaks! homoseksu!*iem pensijas. Visgr(t!k

ir labi un pareizi izaudzin!t cilv#ku. Ar ko man tie zilie un

roz! pal"dz audzin!t b#rnus?! - Ar sav!m par!d#m?! - Tad

jau lab!k b(tu man! viet! divk!rt"gi maks!ju)i nodok*us un -

lai uztur daudzb#rnu .ime&u atbalsta fondus, bez

reklam#)an!s! Lai vair!k str!d! un pal"dz sabiedr"bai

materi!li, nevis parazit# uz t!s r#'ina.

flyingcat, Un tom#r, 07.08.2005

Desmitreiz nabadz"g!k!s valst"s ar" dz"ves izmaksas ir

zemas, tur tevi valsts/sabiedr"ba negruz", ka nevari b#rnu

ap.#rbt firm!, izvad!t uz pulci&iem vai nopirkt mobilo.

Tagad ar likumu ir aizliegts b#rnus atst!t bez pieskat")anas;

tas p#c b(t"bas noz"m#, ka mammai nav ties"bu peln"t maz!k

k! iztikas minimumu plus aukl"tes alga, kurai ar" j!nosedz

aukl"tes iztikas minimums. Bet taj! pa)! laik! uz&#mumi,

kas maks! algas 100 - 120 Ls uz rokas, mier"gi dz"vo un ne

slikti pelna, neko nep!rk!pj. Nu, ko dara t!das "Saul"tes"

p!rdev#jas, kad vi&u b#rniem pien!k laiks iet d!rzi&!, bet tur

nav vietu? Man pietr(kst fant!zijas atbild#t. Un tom#r, flyingcat,, 07.08.2005

Tur tevi valsts/sabiedr"ba negruz"... Person"gi, es uzskatu )os

"gruz"t!jus"par *aun!kajiem tautas un sabiedr"bas

ienaidniekiem. Ar" Ba)tiku, kur) izdeva to v!jpr!t"go

likumu.

mamma, 07.08.2005 17:23

Mani b#rni , paldies Dievam, ir vesel!ki nek! da%am

labajam nodro)in!tajam, jo es grozos un kombin#ju, lai bad! vi&i man neb(tu, un laim"gi m#s esam sav! sul!, meitai

mobilais ir un ruden" b(s puikam, t! ka vienaud%u vid( tiem

nav j!j(tas k! ubagiem, bet dz"vot, k! las"ju ,"n! barak!s,

viena .imene istab! ar 10 b#rniem, vai k! +uk+i jurt!s, t! k! negribas. K!p#c man j!priec!jas, ka man nav tik slikti, k! kaut kam 3frik!? Laikam jau izgroz"ties nem!k... Bet k! sieviete es saku - b#rns ir uz sievietes kakla, bet algas ir

vienk!r)i smiekl"gas, sieviete nevar uztur#t ar t!d!m alg!m

b#rnu, bet ja ir tikusi lab! darb! ar labu algu,

! LM&!

tad j!dom!, k! uztur#t sevi l"men" un b(t konkur#tsp#j"gai,

kam#r dzemd#s, var izr!d"ties, ka ir atpalikusi, vai uzreiz

p#c dzemd"b!m j!sl#dzas darb!, b#rnu atst!jot om"tei vai

aukl"tei, pat man! maz atalgotaj! darb! izskan#ja fr!ze -

pirmaj! viet! firma, p#c tam person"gais... Bet es dom!ju, ka

es str!d!ju, lai var#tu dz"vot, nodro)in!t sev dz"ves l"meni,

bet izr!d!s, man grib iest!st"t, ka es dz"voju, lai str!d!tu...,

tikai par darbu man ir j!dom!... un j!priec!jas, ka nav k! kaut kam kaut kur, un galu gal! nav zin!ms, k! tur "sti ir.

Mans 7-gad"gais d#ls grib riteni, nesen pazi&oja, ka, kad

izaug)ot, brauk)ot uz /riju, jo drauga t#tis tur str!d! un

draugam ir ritenis un #d vi&i sviestu, nevis margar"nu un

saviem b#rniem vi&) sapirk)ot visu ko..., t!di l(k n!kotnes

pl!ni... T! k! latvie)i neizmirs, tikai jaut!jums, kur tie

vairosies...

“Latvieti! Kur ir tavi b$rni?”

Premjers Aigars Kalv"tis ir piemin#jis Eurostat p#t"jumu,

saska&! ar kuru Latvijas iedz"vot!ju skaits tuv!ko 10 gadu

laik! samazin!)oties par pusmiljonu, tas noz"m#, ka

sabiedr"ba nesp#j sevi atra%ot. Tas vald"bai liekot uztraukties

par demogr!fisko situ!ciju. Palielinot b#rna piedzim)anas

pabalstus, vald"ba veicin!tu tr"s un vair!k b#rnu

piedzim)anu .imen#s, teica premjers.

Ja run!jam par paaud%u pa)atjauno)an!s iespaido)anu,

tad lietas b(t"bas lab!kai sapra)anai, der &emt v#r! Andra

Zeidaka defin"ciju (Arch"vs 23. s#j.), ka pie vairo)an!s ir

+etras f!zes - dzimst"ba, apg!de, audzin!)ana un izgl"t"ba.

Tr"s beidzam!s - apg!de, audzin!)ana un izgl"t"ba ir

iespaidojamas ar naudu, jo vair!k naudas tiek izdots, jo

lab!ki apst!k*i. Ar dzimst"bu tas ir cit!di, jo b#rni dzimst

tikai tad, ja vec!ki tos grib.

Vald"bas un politi'i, kas sak!s r(p#jamies par

demogr!fisko kr"zi, pump# milz"gas naudas summas

da%!dos, )o beidzamo triju f!%u projektos, apgalvojot, ka tas

tiek dar"ts dzimst"bas veicin!)anas labad. Premjera Kalv")a

pieteiktais b#rnu piedzim)anas pabalsta palielin!jums ir

jaun!kais no tiem. Pieredze r!da, ka l"dz )im tas ir bijis

! LM'!

nesekm"gi. Nesekm"gi tas ir t!d#*, ka sievietes nav autom!ti, ku1os iemet naudi&u un izbirst b#rni&). Iemet lati&u, izbirst

leti&). Iemet"si divus lati&us, izbirs divi leti&i.

B#rni rad"sies tikai tad, ja vec!ki tos grib#s! Lai grib#tu,

vec!kus ir j!pierun!! Var maigi pierun!t ar propogandu un

dzimst"bai labv#l"gas atmosf#ras rad")anu. Ne tik maiga b(tu

bezb#rnu nodok*a ievie)ana. Ja ES saka, ka t!dus nodok*us

nedr"kst lietot, tad no t! ir j!atrun!jas.

Francij! dzimst"ba esot uzlabojusies de Golla laik!. Ja

vi&) teica – Francijai vajaga b#b")us, tad b#b")i rad!s! Ja

Latvij! prezidente teiktu – Latvijai vajaga b#b")us, tad b#b")i rastos!

Ir vajadz"ga dzimst"bas veicin!)anas biedr"ba, kas

nep!rtraukti st!st"tu mums par dz"ves piln"bu cilv#kiem ar

b#rniem un past!v"gi lob#tu vald"bu un politi'us attiec"gu

likumu un privil#.iju pie)'ir)anai. Svar"gs uzdevums tai

biedr"bai b(tu atsp#kot t!s daudz!s “modern!s”, “sievie)u”,

“feministu” skribentes, kuras m!l# negat"vo .imenes

sievietes t#lu.

Biedr"bas pien!kums b(tu pras"t: “Latvieti! Kur ir tavi

b#rni?” J. Ziedars, Diena

Sa&emti 24 koment!ri. No tiem atlas"ti: Sandris

Ir daudz liel!kas tautas izzudu)as no pasaules, ar daudz

sen!ku kult(ru un ja t! notiks ar latvie)iem, tad, protams,

*oti %#l, bet neko dar"t. Nevajadz#tu aizrauties ar statistiku,

tie ir tikai skait*i. Vajadz#tu padom!t par sabiedr"bas

kvalit!ti, jo k!p#c gan censties skaitliski pavairot tik slimu

sabiedr"bu un b#rnu cie)anas. Sabiedr"bu, kur! miera laik! vair!ki t(ksto)i b#rnu savu vien"go b#rn"bu piedz"vo b#rnu

namos. Vispirms vajadz#tu tikt gal! ar egoistisko

vienaldz"bu un bezatbild"bu, tad var#tu dom!t par tautas

vairo)anu. Bet kvalitat"vas tautas, nevis degradantu. Bet, ko

tur lai iebilst, ja pat b#rnu ministrs tik vien sp#j izdom!t, k! atpirkties. Cen)oties palielin!t pabalstus visiem, kas laidu)i b#rnus pasaul#. Nemaz nezinot, cik daudz )"s naudas tiek

izt#r#ts pa.iru l!p")anai. 3rzem#s, norm!l! vid#

! LM(!

dz"vojo)iem, absol(ti nav saprotama Latvijas dramatisk!, gandr"z tra.isk! situ!cija.

pmlks

Runas par sabiedr"bas kvalit!ti ir v#l viens piln"gs bul)its un

nagla demogr!fisk!s atra%o)anas z!rk!! Kur) b(s tas so.is,

kuram uztic#sim lemt ir vai nav kvalitat"vs b#rns? Uz

zvaigzn#m ce*) vienm#r ir caur #rk)'iem! Pirmk!rt, ir j!b(t

b#rniem k! t!diem un tikai tad var#sim v#rt#t, kuri ir un

kuri nav kvalitat"vi! Ir absol(ti meli apgalvojums, ka labi,

gudri, sabiedr"bai noder"gi un vesel"gi b#rni dzimst tikai

"vesel"gaj!" sabiedr"bas da*!, tas ir, izgl"totajiem, labos

amatos eso)ajiem, politiskajai un biznesa videi

piedero)ajiem! Rasists un nelietis var tikai kaut vai netie)i )!dus murgus sludin!t. lija

Ies!kum! jau var#tu palielin!t ar nodok*iem neapliekamo

naudas summu par katru pasp!rn# eso)o b#rnu. Tas jau b(tu

cien"jams solis no )"s zemes, kas demonstr#tu cie&u un

sapratni. Tad ar" nevajadz#tu tik daudz par pabalstiem

filozof#t. Nu, nav "pa)i lielas t!s 500 - 800 Ls algas

vec!kiem, kuriem ir kaut viens b#rns, kur), k! zin!ms, jo

liel!ks, jo vair!k izmaks!. Par maz!k!m alg!m visp!r runa

nevar b(t, tas jau ir cilv#ka cie&u pazemojo)i. Apm. 400 latu

ir minim!l! alga ned#*! (!!!) Eiropas zem#s.

nu j! Person"gi es, )obr"d str!d!ju pie t!, lai p#c )" m!c"bu gada

beig!m, ar visu .imeni (ar v"ru un 3 b#rniem) brauktu prom

no )"s valsts. Starp citu, neesmu m(%! nevienu pabalstu

pras"jusi, i nevajag, bet tas kas notiek.... B#rni strauji aug,

vi&iem cie)!s jostas likumus, !rpusskolas nodarb"bu

nevar#)anu apmaks!t, gr!matu, interneta un kino, ar .imeni

kop"gu izklai%u d!rdz"bu nesaprast un vai vajag? Vi&i nav ne

stulb!ki, ne maztalant"g!ki par citiem Eirop!, bet.... par

vergiem negribu vi&us audzin!t. Pietiek.

Miks

90. gados Latvij! demogr!fs P#teris Zvidri&), P!rsla Egl"te,

Leon"ds Mucenieks un P#teris Lei)kalns s!ka celt trauksmi

par strauji kr"to)o dzimst"bas l"meni Latvij!. Lei)kalns

! LM)!

br"din!ja par probl#m!m, kas b(s sagaid!mas, s!kot ar 2012.

gadu, kad darbasp#ka tirg( s!ks ien!kt 2 reiz maz!k, nek! )obr"d, bet pension#sies tikpat daudz. Egl"te, Mucenieks un

Lei)kalns bija izstr!d!ju)i veselu virkni priek)likumu b#rna

un .imenes soci!lo garantiju sist#mas sak!rto)anai.

Labkl!j"bas ministrija ar zobiem un nagiem pl#s!s pret", jo

b#rni jau nav v#l#t!ji, t!d#* vi&i nebija LM politisko intere)u

lok!. Ar neatlaid"bu da%i uzlabojumi tom#r tika pan!kti,

daudzas lietas ar $leseres, Ba)tika, Bendr!tes un citu

deput!tu atbalstu izdev!s sak!rtot p#c B#rnu un .imenes

lietu ministrijas izveides, tom#r ne visas.

Ella

Nu gan mu*'"gs virsraksta jaut!jums. Neb(t neiebilstu v#l pret p!ris atvas"t#m, bet t! elle, kas s!kas, kad beidzas pirm! gada b#rna kop)anas pabalsts un kad nav ne b#rnud!rza, ne

iesp#jas algot aukli (pat ja sa&emu virs vid#j!), plus viss, ko

uzskait"ja lija, plus minim!ls jaunie)u dz"voklis bez

jebk!d!m izredz#m, pie visa iepriek)min#t!, tikt ar" v#l pie

liel!ka dz"vok*a; kop! &emot *oti )aubos, ka jebkad var#)u

at*aut sev dom!t par otro kaut necik re!l! izteiksm#, paliekot

Latvij!. Zem )" )'iet var parakst"ties lielais vairums jauno

vec!ku un te ar" atbilde.

Inga

Mani vienm#r uzjautrina, kad vis!di tur "ausekl")i" latvie)u

taudas izmir)an! vaino homosksu!*us un v#l nezin k!dus

sazv#rniekus, kam#r pa)iem ne vair!k par diviem b#rniem

.imen#. T! ar" tauta l#n!m beidzas nost. Nesen p#t"ju sava

dzimt! ciema bazn"cas gr!matu radurakstos lv - pieci, se)i b#rni .imen# bija gandr"z vai norma. Protams, ka mirst"ba

bija augst!ka, bet bezmaz vai katru otro gadu laul!ts p!ris

nesa uz bazn"cu jaunu b#rni&u krist"t. Bet, t! jau laikam tas

visur pasaul#, ka ar dz"ves l"me&a cel)anos dzimst"ba kr"tas.

k!di tur b#rni

Raksta autors nav bijis Norv#.ij! un Sp!nij! ar b#rniem. J!, Sp!nij! ir baigi for)i, visi saj(sm! u.t.t. Norv#.ij! attur"gi,

neviens kl!t nen!k, "pa)i galvu neglauda, bet tai pat laik! ar" *oti pretimn!ko)i un saproto)i. Bet, kopum! ar b#rniem,

dz"ve re!li daudz viegl!ka Skandin!vij!. !

! LLM!

Viens ir smaidi un galvas glaud")ana, otrs patiesa #rt"ba

visur, kur esi un pretimn!k)ana. Latvij! tas ir vispar !rpr!ts,

otru tik b#rniem nedraudz"gu valsti es nezinu, ar" Afrik! n#. Plus v#l b#rni ir tot!ls trauc#klis vec!kiem, nerun!jot par

p!r#jo sabiedr"bu, kura b#rnus publisk!s viet!s burtiski

ien"st. Kaut kas nedaudz l"dz"gs ir ar bezb#rnu v!cu

pension!riem. T!p#c ar" V!cija dr"z vairs neb(s liel!k! ES

valsts un puse iedz"vot!ju tur b(s turki.

B)t vai neb)t?

Premjers Aigars Kalv"tis presei nesen min#ja „Eurostat”

p#t"jumu, saska&! ar kuru Latvijas iedz"vot!ju skaits tuv!ko

10 gadu laik! samazin!)oties par pusmiljonu, kas noz"m#jot,

ka sabiedr"ba nesp#jot sevi atra%ot. P#c vi&a v!rdiem,

palielinot b#rna piedzim)anas pabalstus vald"ba, veicin!tu

tr"s un vair!k b#rnu piedzim)anu .imen#s.

Premjeram ir taisn"ba, ka Latvij! ir nepiecie)ama triju un

vair!k b#rnu piedzim)ana .imen#s. Demogr!fiem ir

formula, ar kuras pal"dz"bu var izr#'in!t, ka latvie)u skaits

dubultotos piecdesmit gadu laik!, ja katrai latvietei caurm#r! piedzimtu 3,5 b#rni. Premjeram ir taisn"ba ar" tad, kad vi&) saka, ka b#rniem ir j!piedzimst .imen#s, jo katram b#rnam

ir vajadz"gs t#vs, kas ir sp#j"gs uz&emties atbild"bu par b#rna

rad")anu un audzin!)anu.

Diem%#l, premjera v#lmju piepild")an!s maz cerama, jo

valst"s, kur dzimst"bas uzlabo)anai ar naudas pabalstiem ir

izdotas milz"gas summas, gaid"tie rezult!ti nav realiz#ju)ies.

Iemesls tam ir, ka cilv#ki ir vienk!r)i izv#l#ju)ies nerad"t b#rnus un basta! Visum! jau katra sieviete grib rad"t

vismaz vienu b#rnu, lai sev pier!d"tu, ka vi&a var.

V"rie)i, kas ir var#ju)i pier!d"t, ka vi&i var, nereti atbild

sac"dami: “A, pier!di ties!, ka tas ir no manis!” T!ds v"rietis

saka, ka b#rns ir klapata un aizbrauc uz Somiju l"dakas

mak)'er#t. T!tad, pie paaud%u neatra%o)an!s probl#mas

v"rie)u nev#l#)an!s uz&emties atbild"bu varb(t nodara

liel!ku postu nek! moderno sievie)u tiek)an!s p#c karjeras.

Kas tad b(tu dar!ms?

Ja paskat!s uz premjera sol"tiem pabalstiem,

! LLL!

tad redzams, ka tie visi ir paredz#ti laikam, kad b#rni&) jau ir

piedzimis. Bet pirms b#rni&a piedzim)anas ar" ir laiks. Tas ir

laiks, kad prospekt"vie vec!ki iz)'iras par to, vai vi&iem b(s

b#rni un cik? Vi&u iz)'ir)an!s var#tu b(t b!z#ta uz vi&u

nov#rojumiem, vai valst" valda b#rnu rad")anai v#lami

apst!k*i? Vai b#rnu rad"t!ji tiek cien"ti, atbalst"ti un god!ti?

Ministra Ba)tika aicin!jumam „Delfi” port!l!, nebaid"ties no

.imenes nodibin!)anas bija daudzi interesanti koment!ri. 7oti daudzi no tiem pauda viedokli, ka valst" nevalda b#rnu

rad")anai v#lama nost!ja – dr"z!k pret#ja. Z"m"g!kais no

koment!riem liekas b(t: “Nauda nepal"dz#s. Kam#r pa)i nemain"sim dom!)anu, nekas nemain"sies.”

Ja nekas netiek dar"ts, lai )in" pirms-dzemd#)anas laik! iespaidotu un pierun!tu topo)os vec!kus, ka b#rni ir labi

vi&u pa)u dz"vei un absol(ti nepiecie)ami tautai un valstij,

tad t! ir gar!m palaista izdev"ba. To pat var#tu saukt par

nolaid"bu, jo )in" laik! da%!da veida hedonisti p!rliecina

prospekt"vos vec!kus, ka b#rni ir klapata, kas trauc# vi&u

ties"bas uz pa)apmierin!)an!s baudu. Premjeram un vi&a

vald"bai ir pien!kums spert so*us, lai )o tr(kumu nov#rstu.

Un tas ir j!dara steidz"gi! Kas to darbu var#tu veikt?

Pieredze r!da, ka to nevar dar"t valsts iest!des, jo t!m ir

tendence savu ener.iju izt#r#t birokr!tisku lietu k!rto)an!. Te ir vajadz"gi cilv#ki, kas iet pie tautas un run! uz to tie)i. $" darba dar")anai un visu pas!kumu koordin#)anai ir

nepiecie)ama priv!ta bezpe*&as organiz!cija, ar vien"go

uzdevumu risin!t dzimst"bas veicin!)anas probl#mas.

Organiz!cijai ir j!b(t priv!tai, lai garant#tu t!s neatkar"bu

no vald"bu nestabilit!tes. Finans#jumam )!dai organiz!cijai

un t!s darb"bai, ir j!n!k no valsts, jo sabiedr"bas

pa)atra%o)an!s sp#ju pacel)ana ir )"s vald"bas priorit!te. T! to publiski deklar#ja premjers Aigars Kalv"tis un to, visiem

dzirdot, apstiprin!ja ministri Dagnija Sta'e un Ainars

Ba)tiks. V"rs un v!rds?

J. Ziedars. DELFI, 03.06.2005

Par )o rakstu sa&emtas 56 atsauksmes. Da%as no t!m:

!

! LL"!

Ka'en"te, 03.06.2005

Viena liela probl#ma ir tur, ka valsts stimul# tikai to b#rna

piedzim)anas br"di, aizmirstot t!l!ko - garus gadus ilgo -

b#rnu (element!r!s) uztur#)anas skolo)anas laiku. Bet tie)i taj! laik! rodas "st!s klapatas un jo b#rni&u vair!k, jo ar" klapatu vair!k. Te nu noder#tu elast"g!ka nodok*u politika

(kaut vai agr!kais bezb#rnu nodoklis), k!da neb(t atlai%u

sist#ma. Un, protams, no svara ar" kuplas .imenes k! v#rt"bas postul#)ana, - patreiz v#rt"bas Nr. 1 saist!s ar

baud!m, - bet b#rns ir bauda tikai t! ie&em)anas br"d", turpm!k, tas tom#r ir klapatas.! Es no malas, 03.06.2005

Bet k!p#c p#c kara dzima daudz b#rnu? K!di bija pabalsti?

Vai bija visi priek)noteikumi, lai dzimtu vair!k b#rnu? L(k,

t!ds jaut!jums.

Zirgs, 03.06.2005

K!p#c visliel!k! dzimst"ba ir taj!s zem#s, kur m#dz vald"t bads un sausums, kur nemaz nav tik daudz darba, lai visp!r var#tu run!t par bezdarbu un kur nav nek!du soci!lo

nodro)in!jumu, par b#rnu pabalstiem nemaz nerun!jot?

vabole, 03.06.2005

Es jau labpr!t dzemd#tu 4. b#rnu, tikai diem%#l esmu par

vecu. Bet, jaunie nev#las sevi apgr(tin!t. Es sav! laik! neuztv#ru b#rnus k! klapatu un apgr(tin!jumu. Protams,

netr(ka kre&'u un gr(t"bu, bet ir liels prieks par trim lieliem,

norm!li izaudzin!tiem b#rniem.

Nja, Es no malas, 03.06.2005

Tajos laikos b#rns bija pal"gs, 7 gados )is jau var#ja gan"t lopus, t!tad nopeln"t sev iztiku. Bez tam ve+iem pensijas

tikpat k! nebija, kas baros, - b#rns. B#rni vecajos laikos bija

ekonomiski izdev"gi, bezmaksas darba sp#ks, plus v#l!k

apg!dnieki. T! k! re!li pabalsti maz ko dos. Vis!d! gad"jum! valsts nav tik bag!ta, lai pabalsti b(tu tik lieli, lai

cilv#ki aiz d"kdien"bas var#tu gandr"z neko nedar"t, tik ra%ot

b#rnus un tos audzin!t. Nja, 03.06.2005

Lai situ!ciju labotu, j!ievie) bezb#rnu nodoklis, kuru

samazina uz pusi, pie pirm! b#rna, tad,

! LL#!

kad ir divi b#rni, tad tas dz#)as, kad vair!k, piemaks!. Tas ir pirmais.

Otrais, pensijas j!maks! ne tikai no t!, cik liela alga bijusi

pension!ram, bet gan vair!k no t!, cik daudz b#rnu un cik

b#rni ir samaks!ju)i nodok*os.

Tas pal"dz#s ar sekojo)o. Cilv#ki b(s ieinteres#ti ieguld"t savos b#rnos, jo vecumdien!s atmaks!sies, otrk!rt t#vi

neatsac"sies no b#rniem, kas b(t"b! var#tu b(t vi&u

apg!dnieki, .imenes tol"dz stabil!kas.

Vec!ki tais"s b#rnus agr!k, nevilks l"dz br"dim, kad draud

menopauze.

Protams, te ir sare%."t!ka matem!tika, j!skaita cik b#rni, cik

)ie nodok*os samaks!ju)i, j!r#'ina pensija.

elevele, 03.06.2005

Bija man dz"v# gr(ts br"dis, kad biju viena ar b#rnu,

str!d!ju, aldzi&a maza, alimentus nemaks! utt., Vienreiz

sa&#mos un piezvan"ju uz soci!lajiem, dom!ju, varb(t

b#rnud!rzu apmaks!s, pas(t"ja mani tur vienu m!ju t!l!k, jo

man nebija minim!l! alga...

ahoi, laime@laime.lv, 03.06.2005

B#rns k! v#rt"ba ir mazin!jies uz visu citu jauko lietu fona,

t! k! gr(ti..

T#tis (50g.v.), Ka'en"tei, 03.06.2005

... b#rna audzin!)ana sniedz daudz br"ni)'"gu, emocion!lu

un aizkustino)u br"%u. Protams, ja vien pa)i vec!ki audzina

b#rnu ar m"lest"bu. Ja b#rns (pusaudzis) sag!d! vienas

vien"gas klapatas, tad p*auj to, ko pa)i s#ju)i. Kleo, Taka, 03.06.2005

Bezb#rnu nodoklis nav j!uztver k! sods. Vienk!r)i tiem,

kuri nesp#j/negrib rad"t b#rnus, b(tu j!dod l"dzek*i tiem, kuri

sp#j/grib. Tikai t!p#c vien, lai sabiedr"ba kop! sevi atra%otu

un b(tu, kas aizpilda darba vietas tad, kad ar" bezb#rnu

pension!ri grib#s padz"vot za*i. Bezb#rnu nodoklis ir

j!ievie)! Dom!t!js, Kate, 03.06.2005

Princip! jebkuru nodokli var uzskat"t par cilv#kties"bu

p!rk!pumu. Tom#r cilv#kties"bas nav absol(tas, un t!s var

tikt ierobe%otas visas sabiedr"bas intere)u v!rd!. T!d#*

! LL$!

neredzu nek!dus juridiskus )'#r)*us bezb#rnu nodok*a

ievie)anai. Tas t!ds pats nodoklis k! visi p!r#jie, kuri jau

past!v. Attiec"b! uz tiem, kam medic"nisku iemeslu d#* nav

iesp#jami b#rni, likum! var var noteikt atbr"vojumu.

Bezb#rnu nodok*a ideja ir iedarboties uz tiem, kam var b(t

b#rni, nevis sod"t tos, kam nevar b(t.

Alsatian, 03.06.2005

Pareizi Kleo! Bezb#rnu nodok*i nav jauztver par sodu, bet

par pien!kumu. Bet lab!k b(tu vienk!r)i samazin!t visus

nodok*us par 25% par katru b#rnu. Tad, tie ar +etriem

nemaks!s neko un ar pieciem (t!du neb(s daudz) sa&ems

25% pabalstu.

janis.r, 04.06.2005

J!b(t progres"vajam algas nodoklim, bezb#rnu nodoklim,

tad b(s izl"dzsvarota ekonomika un tautas turpin!jums.

alvils, 04.06.2005

$" darba dar")anai un visu pas!kumu koordin#)anai ir

nepiecie)ama priv!ta bezpe*&as organiz!cija ar vien"go

uzdevumu risin!t dzimst"bas veicin!)anas probl#mas. ---

Protams, katram roka j!pieliek. Iesp#jams ar" tas var

pal"dz#t, bet, dom!ju, neb(tiski. Galvenais, lai katrs redz#tu,

sajustu, ka vi&) un l"dz ar to vi&a b#rni, ir vajadz"gi tautai -

valstij. Kam#r "tautas p!rst!vji", nevis rad"s optim!lus

dz"ves (darba) apst!k*us tautai un Latvijas iedz"vot!jiem, bet

skald"s, nevis vienos iedz"vot!jus, izzags valsti, nekas

main"ties nevar!

Vied!, 05.06.2005

P#c )iem koment!riem ir redzams, ka liel!kajai da*ai m(su

cilv#ku ir atrof#jies instinkts - rad"t p#cn!c#jus, ar" tad, ja tas

"sag!d! klapatas".

P!rsteidzo)i, ka kaut kas t!ds var skan#t no sievietes mutes:

b#rns ir klapatas, bet nevis visliel!k! laime, k!da vien ir

iesp#jama zemes virs(. Naudi&as nav un neb(s, un b#rni )aj! zi&! faktiski neko daudz vis neietekm# un nemaina. Turkl!t tikai k!di nieka 16-20 gadi&i j!pacie)as, l"dz s"kais s!k

nost!ties pats uz sav!m 'epal!m. Jaunie cilv#ki, atj#dzieties,

bez b#rniem ir labi l"dz 30-40 gadiem, un tad n!k virs( v!ks.

Un ar" vesel"ba, liel!koties, vairs ne*auj rad"t pilnv#rt"gus

! LL%!

p#cte+us. Taisiet b#rni&us, kam#r esat jauni, vi&i izaugs,

nesot prieku, nevis m(%"gas klapatas. Protams, ja vien j(s

vi&us m"l#sit no sirds un pa "stam, jo visas b#rnu probl#mas

paties"b! 100% ir pa)u vec!ku - un tikai! - rad"tas!

Tikai ar b$rniem, meiti%, nesteidzies!

“Tikai ar b#rniem, meiti&, nesteidzies!” T!du padomu

daudzas m!tes dod meit!m, t!m laul"b! dodoties.

Paskat"simies, vai t!ds padoms ir gudrs, vai ne? Vai meit!m

b(tu t!ds padoms j!uzklausa, vai ne?

Andra Zeidaka rakstam: “M(su para%u posts” (Arch"vs,

s#j. 23) ir pievienota formula un diagramma, kas *auj

apr#'in!t, k!di var#tu b(t rezult!ti da%!diem l#mumiem, ko

vec!ki pie&em sakar! ar b#rnu rad")anu.

Jaunais p!ris var#tu b(t nodom!ju)i, ka vi&iem b(s tr"s

b#rni - viens sievai, viens v"ram un viens Latvijai.

V#l!kais, kad paklaus"gajai meitai var#tu b(t tie tr"s

b#rni, b(tu ap vi&as +etrdesmitiem gadiem. No Zeidaka

grafika ir nolas!ms, ka t!d! gad"jum! simtu gadu reizulis ir

1,6 un var#tu sagaid"t, ka simtu gadu laik! latvie)u tauta

pieaugtu no 1,4 miljoniem uz 2,2 miljoniem. Bet, ja jaunais

p!ris neklaus"tu m!tes padomam un jaunajai sievi&ai tie tr"s

b#rni rastos ap vi&as divdesmitiem gadiem, tad simtu gadu

reizulis ir 2,6, kas noz"m#, ka latvie)u tauta simts gadu laik! pieaugtu uz 3,6 miljoniem. Vesels miljons latvie)u vair!k!

Izskaidrojums ir paaud%u atstarp#s.

Meitai, kura paklaus"ja m!tes padomu, vi&as 100 gadu

dzim)anas dien!, to apsveikt ierad"sies tikai viena paaudze,

vi&as tr"s meitas ar saviem trim b#rniem katra. Turpret" meitai, kura m!tes padomu neklaus"ja, vi&as 100 gadu

jubilej!, vi&u apsveikt ierad"sies veselas +etras paaudzes.

Cik vi&as p#cn!c#ju tur b(tu? Starp"bu izskaidro paaud%u

atstarpes - 40 gadu vien! gad"jum! un 20 gadu otraj!. Vai jaunajam p!rim bija gr(t!ka dz"ve t!p#c, ka vi&i

izv#l#j!s b#rnus rad"t sievi&as divdesmitos gados nek! tad,

ja vi&i b(tu to atliku)i uz daudz v#l!ku laiku? Ta+u ne!

Jaun"b! dzemd"bas ir vieglas, un b#rnus audzin!t pal"g! var

n!kt +etrdesmitgad"gie vec!ki un ar" se)desmitgad"gie

! LL&!

vecvec!ki. Tas dod iesp#ju jaunajiem turpin!t izgl"t"bu un

p#c tam visa dz"ve priek)!, netrauc#tas karjeras veido)anai,

bet galvenais - dz"v"bas atjauno)anas pien!kums ir izpild"ts!

Gr(t"bas dr"z!k var#tu b(t tad, ja sievas nostabiliz#to karjeru

b(tu j!p!rtrauc b#rnu rad")anai vi&as +etrdesmitos gados un

bez vec!ku atbalsta b#rnu audzin!)an!, jo vi&as vec!ki tad

jau b(tu asto&desmitos gados.

Ja nu esam pien!ku)i pie sl#dziena, ka gudr!k b(tu meitu

m!t#m dot meit!m padomu: “Ar b#rniem gan, meiti&,

nekav#jies”, tad paliek jaut!jums, k! to dar"t zin!mu

sabiedr"bai un k! p!rliecin!t meitu m!tes t!du padomu dot?

Viens veids var#tu b(t, nodibin!t dzimst"bas veicin!)anas

biedr"bu, kuras programm! )is temats b(tu ietilpin!ts, bet ir

j!&em v#r!, ka )is b(s l#ns un ilgsto)s process.

J. Ziedars, DELFI,18.07.2005

Seko las"t!ju koment!ru atlase:

rudaste, pr!tu*ot!jiem, 18.07.2005

B#rnu rad")ana ne vienm#r iet kopsol" ar labkl!j"bu,

piem#ram, ar" bag!tajos rietumos, kur cilv#ki ir p!rtiku)i, diem%#l dzimst maz b#rnu...cilv#ks diem%#l t! iek!rtots, ka

vi&am vajag v#l un v#l - izgl"t"bu, dz"vokli, m!ju, karjeru,

divas m!jas, tr"s ma)"nas utt. un tad pien!k 40, kad vairs

tie)!m negribas dzemd#t b#rnu, jo tas ietekm#s turpm!ko

darba dz"vi... vai tas ir pareizi? B#rniem ir j!dzimst, kad

sievietei ir 25-28 gadi, tad ir pr!ta pietieko)o daudz, gan

izgl"t"ba ieg(ta, gan vesel"ba lab!ka... t! k! nu nevajag glu%i nolikt autoru, jo da*a taisn"bas rakst! ir... Lame, 18.07.2005

Mums b#rni piedzima 20 gados - un nekas, kop! ar b#rniem

"nost!j!mies uz k!j!m", tagad b#rni jau zin!s, k! var

"nost!ties uz k!j!m". Jo liel!ka naudas vara p!r cilv#ku, jo

v#l!k dzemd# b#rnus, bet, v#lu dzemd#jot b#rnus, jau ir

"bag!%a". Kritisk! robe%a ir 28 gadi, bet v#l!k jau ir p!r!k

daudz vis!das latent!s slim"bas u.c. "labumi", kas dzemd#jot

tiek da*#ji uzkrauti b#rnam.

Bute, Dortmundes Eriks, 18.07.2005

Zin!t, ka vec!ki vi&us m"l, b#rniem ir svar"g!k k! jebkas

! LL'!

cits. Un dz"ves kvalit!te nav atkar"ga tikai no materi!l!s

labkl!j"bas - ir citi, fundament!l!ki r!d"t!ji. R, 18.07.2005

Visu cie&u Butei. Atbalstu. Tas ir tot!ls egoisms, kas nosaka

zemo dzimst"bu. K!p#c dal"ties ar to, kas man pieder? Ir %#l cilv#ku, kas nav izbaud"ju)i to prieku un gandar"jumu, kad

redzi maz! pirmos so*us, priek! starojo)!s acis, kad ir

izdevies iem!c"ties kaut ko jaunu. Pats esmu +etru b#rnu

t#tis.

Parasts latvietis, 18.07.2005 09:50

Var jau kritiz#t raksta autoru. Tom#r visum! vi&am ir

taisn"ba. Ilgsto)a b#rnu rad")anas atlik)ana kait# latvie)u

tautas att"st"bai. Tas ir fakts. Var jau apel#t pie pasaules p!rapdz"vot"bas u.c. liet!m, ta+u Latvija nav p!rapdz"vota,

un latvie)u tauta nevis strauji pieaug, bet izmirst. T!d#* dzimst"bas palielin!)ana ir gal#ji nepiecie)ama. Jau tagad

var da*#ji izjust negat"va dabisk! pieauguma rad"to

nelabv#l"go ietekmi uz valsts ekonomiku. Ar laiku t! k*(s

arvien nopietn!ka. T!d#* ir svar"gi )o procesu p#c iesp#jas

!tr!k aptur#t. Da%i koment#t!ji labi nor!d"ja, ka cilv#ka

materi!l!s vajadz"bas ir neierobe%otas - gribas dz"vokli,

vienu ma)"nu, p#c tam - otru ma)"nu, p#c tam - m!jas kino

z!li utt. T!d#* b#rnu atlik)ana l"dz "mistiska labkl!j"bas

l"me&a sasnieg)anai" noz"m#, ka b#rnu vai nu visp!r neb(s,

vai ar" b(s tikai 1 (maksimums 2). Ta+u latvie)u tautai ir

nepiecie)amas vismaz 3 b#rnu .imenes.

lora, 18.07.2005

Ja mans v"rietis v#l#tos b#rnu, man !tri vien t!ds b(tu. T! k! adres# vien v"rie)iem )o aicin!jumu!

inko, 18.07.2005

Noteikti pievienojos raksta autoram. Jauna .imene ir

perespekt"v!ka: vesel"bas, dz"ves optimisma, karjeras u.c.

zi&!. Pati ar" esmu 20gadniece, mamma 2 atvas#m un, dro)i vien, b(s v#l ar" 3. b#rns. Izm!c"jos, kam#r b#rnus

dzemd#ju. Tagad uz skolas pusi )ie raug!s. Veidoju savu

karjeru - dom!ju, ka san!k labi. Tas, ka ir ar" gr(t"bas - tas ir

norm!li. Nav nekur teikts, ka dz"vi nodz"vosi k! debessmann!.

! LL(!

Ta+u jaun!k! vecum! ir viegl!k tikt p!ri )"m gr(t"b!m.

Dortmundes Eriks, Lame, 18.07.2005

Protams, ka viss pirmk!rt ir atkar"gs no grib#)anas... Ne jau

zaud#jums ir tas, ka 20 gadu vecum! j!atsak!s no izklaid#m.

Zaud#jums ir tas, ka Tev ir j!str!d!, lai sp#tu uztur#t gimeni.

Un v#l, protams, ir j!m!c!s. Paties"bu sakot, 18 - 20 gadu

vecum! ar" v#l nek!da dz"ves pieredze cilv#kam nav un tiek

izdar"ts milzum daudz k*(du, ko liel!k! vecum! vienk!r)i nedar"tu. Paties"b! uzskatu, ka v"rietim agr!k par 35 gadiem

nemaz nevajadz#tu s!kt dom!t par .imeni, jo taj! vecum! v"rietis jau ir nobriedis gan fiziski, gan ar" materi!li ir

nodro)in!ts. Protams, ir ar" dz"ves pieredze un ar" ir pazi&u

loks, kas vajadz"bas gad"jum! var dot padomu. 18 - 20 gadu

vecum! tas viss v#l neeksist#. -ulis, 18.07.2005

B#rnus nav v#rts rad"t, jo b#rni nenes pe*&u, b#rni rada

pamat"gas papildus r(pes un izdevumus, sieviet#m pa)as

dzemd"bas ir visai s!p"gs process, kas reiz#m nev#lami

iespaido ar" 'erme&a formas, ar" t! staig!)ana ar lielu v#deru

gr(tniec"bas laik! ir apgr(tino)a, b#rni trauc# karjerai, b#rni

trauc# m!jas mieru, ne reti saboj! d!rgas m#beles, sapl#) d!rgus traukus, nosm#r# izsmalcin!tus audumus, neklausa

u.t.t.

Vai piekr"tat? Ja piekr"tat, tad man jums ir viens jaut!jums.

K!da velna p#c j(s visp!r dz"vojat uz )"s pasaules?

Man ir pieci b#rni. Tr"s vec!kie jau dz"vo patst!v"gi.

Nek!das karjeras iesp#jas, nek!dus miljonus un nek!das

greznas istabas iek!rtas, krist!la traukus vai lepnas

automa)"nas un !rzemju ce*ojumus es neb(tu ar mieru

main"t pret )o savu b#rnu esam"bu. Viss.

Starp citu, tas, ka b#rni trauc# dz"vot, ir p!rsp"l#ti teikts.

Pareiz!k b(tu teikt, ka b#rni mums pal"dz dz"vot. B#rni

m(su dz"vi padara pilnv#rt"gu, piedod tai j#gu. Un, ja tie,

kas nol#mu)i savu dz"vi ziedot karjerai, m!kslai, slavai vai

zin!tnei, man grib iebilst, tad l(dzu padom!jiet, kam gan tas

viss ir vajadz"gs, ja ne cilv#kiem. Tad k!d#* j(s gribat kaut

ko, kas ir cie)i saist"ts ar cilv#kiem, no )iem cilv#kiem atraut

un k! karogu pacelt visam p!ri,

! LL)!

pasludinot augst!ko v#rt"bu? J(s to nemaz nevarat izdar"t. Bet, m#.inot to dar"t, j(s, agr!k vai v#l!k, bet piln"gi

noteikti dz"v# sagaida tuk)ums un vil)an!s.

Bet, ja k!ds man iebild"s, ka liel!ka v#rt"ba par b#rniem,

vi&am )'iet t! nauda un bauda, ko dz"ve sniedz, tad es gribu

teikt, ka dz"vi baud"t b#rni netrauc#. Tev var pieder#t miljons vai miljards, bet tev vienalga b(s tikai viens v#ders,

viens dzimumorg!ns un vienas smadzenes. Jo vair!k tev b(s

naudas, jo maz!ku da*u no t!s tu sp#si not#r#t sav!s baud!s.

Jo nauda jau nemaz nav t!ds baudas avots, k! da%i dom!. Nauda paverdzina cilv#ku, liekot sev kalpot. Ne reti cilv#ks

pat nepamana, ka no savas naudas saimnieka k*uvis par t!s

kalpu vai vergu. Cita lieta, ka m(su valst", pie&emot

glob!lisma ide!lus, .imenes ar b#rniem tiek uzskat"tas par

kaut ko mazsvar"gu, jo mazo dzimst"bu )!d! valst" vienm#r ir iesp#jams labot ar "importa" pal"dz"bu. Tikai atcerieties,

ka tas tiks dar"ts uz j(su dz"ves piepild"juma r#'ina.

Lame, //, 18.07.2005

"Labi peln"t" ir relat"vs j#dziens, jo s!kum! nek! nebija, ne

labs darbs, ne naudas, nek!. Bij!m tikai m#s 2, b#bis v#der! un Liel! M"lest"ba. P#c 2 gadiem pieteic!s v#l viens b#bis.

Lik!s, ka nu jau b(s t(t#, bet tom#r nepadev!mies. L#n!m,

bet viss tom#r g!ja uz aug)u. Pa vidu bija laiks, kad par

Ls240/m#n. mums visiem 4 izn!ca gan paika, gan aukl"te

(lai sieva tiktu uz lekcij!m), gan dz"vok*a kr"ti&), gan visi

p!r#jie maks!jumi, pat vecs )rota v!.is, ar ko pa ned#*as

nogal#m izrauties no akme&iem, jo ar 2 b#bjiem

sabiedriskaj! vienk!r)i nav ko ies!kt. Protams, vec!ki ar" pal"dz#ja, tagad da*#ji pensij! un vasar! pa darbdien!m

atst!jam b#rnus.

Parasts latvietis, //, 18.07.2005

Sava taisn"ba Jums ir. Ta+u ir cilv#ki, kas visu m(%u iztiek

bez person"g! auto. Turkl!t m(sdien!s, l"dz ar degvielas

cenu pieagumu, auto s!k l#n!m p!rv#rsties par luksus preci

un s!k vair!k l"dzin!ties t!d!m ekstr!m k! "villa". T!d#* *oti

iesp#jams, ka n!kotn# daudzi nevar#s p!rskat!m! laik! at*auties uztur#t person"go auto. Vai )" iemesla d#* latvie)u

tautai b(tu j!izmirst.

! L"M!

Ar" p#c kara cilv#kiem kl!j!s *oti gr(ti - daudz gr(t!k k! tagad. Tom#r cilv#ki cent!s veidot .imenes un laida pasaul# b#rnus.

Sveiks, Ziedara kungs un las"t!j! Cien"jamais autors nepiemin ar" cilv#ka dabisko s(t"bu -

turpin!t savu k!rtu. M#s esam non!ku)i tehnolo.isko

jaunin!jumu, jeb, k! m#dza izteikties padomju laikos,

zin!tniski tehnisk!s revol(cijas iespaid!. Ko dos pasaules

p!rapdz"vot"ba? Vai tie)!m dz"vais sp#ks j!veido topo)ajiem

konfliktiem? Bet, p#c savas pieredzes, piln"gi piekr"tu

autoram par p#cn!c#ju rad")anas optim!l!kajiem vecumiem.

Un v#l gribu piebilst, ka tie)i b#rnu lolo)anas proces!, atsk!rtu liel!kas v#rt"bas par materi!lajiem labumiem. Cik

gan daudz ir j!m!c!s, lai iem!c"tos vienk!r)us v!rdus:

"dodot, g(tais neat&emams!" Paldies par uzman"bu, v#lu

visiem dzird#t b#rnu smieklus! Modris Arnolda d#ls (lai

necie) v!rdabr!*i). Arv"ds Kalme, 18.07.2005

Ja tauta negrib pak*auties labpr!t"gai izmir)anai, k! tas

patlaban notiek ar latvjiem, tad demogr!fijas probl#mas

risin!)anai ir nepiecie)ami kompleksi un radik!li pas!kumi.

Vien! no tiem b(tu nepiecie)ami atkal ievest iespaid"gu,

diferenc#tu un elast"gu bezb#rnu nodokli!

Su&us#ne, 18.07.2005

Ja tie)!m k!ds grib, lai b(tu b#rni, tad vispirms ir j!maina

sabiedr"bas attieksme pret sievieti ar b#rniem. Tagad t! ir

t!da, it k! b(tu kaut k!ds rieb"gs noziegums izdar"ts. Ja ko

vajaga - pati vain"ga, tiec gal! k! gribi. Rati&us autobus! iecelt, gr(tnieci aps#sties palaist un taml"dz"gas s"kas

lieti&as, kas pamat"gi sagand# ikdienu. Nemaz nerun!jot par

lielaj!m un b(tiskaj!m. Tikai tr"n")us piedzemd#jot, var

cer#t uz k!du atbalstu. Ar vienu b#bi nav ko cer#t. Skumji.

Da%a laba fiziski var#tu dzemd#t v#l un v#l, bet tikai gar"gi

slima to dar"s vair!k par 2 - 3 reiz#m. Dom!tsp#j"g!s !tri aptver, ka tas pas!kums ir bezcer"gs. Nu, j!, m!tes instinkts

ar" nostr!d!.

!

! L"L!

Par b#rniem ir j!s!k dom!t agr! jaun"b!. Z. Va*ickas-P#tersones foto

Taburete, Erikam no D :), 18.07.2005

B#rni&u audzina ar m"lest"bu, nevis l"dzek*iem. Tas, ar k!du

naidu vairums kl!teso)o run! par cit!di dom!jo)iem, liek

dom!t, ka )aj! zi&! vi&iem ar m"lest"bu nav paveicies. Ar

zuteni vien izn!k tikai neapmierin!tie r#j#ji. Mamma, 18.07.2005

Par sevi padom!jiet, jaunatne, ja ne par Latviju. Man ir tr"s

b#rni - 17 gados meita dzima, 21. gad! meita, 24 gados d#ls.

Nu man 45, visi lieli izaugu)i un varam m#s ar v"ru laiku,

atliku lik!m, velt"t sev.

daudzb#rnu .imene, 18.07.2005

J!, m#s mammai esam 5 b#rni. Es esmu otr! meita, un nebija

man t! viegl!k! un saulain!k! b#rn"ba!! Un ne jau tikai

t!p#c, ka bija j!v!c s"kie br!*i un m!sas, bet ar" t!p#c, ka

mamma visu laiku sit!s ar naudas probl#m!m (t#vs - cik

sa&#ma, tik vi&am bija labi). T!p#c jau pamatskol! pa

vakariem s!ku str!d!t, lai kaut cik mammai pal"dz#tu.

! L""!

N#, pusaud%a gadi man nebija tie lab!kie, kad, br"%iem

raud!dama, berzu sve)as gr"das.

Ar" tagad pabalstu mammu, kurai "j!uzliek uz k!j!m" v#l 2

b#rni. Padomju laik! vi&a jau b(tu sen pensij! (k! daudzb#rnu m!te - pa!trin!ti), bet tagad ar dusm!m klausos

par k!rt#jo pensijas vecuma paaugstin!)anu!!

Bet, es pati, beidzot mazliet s!ku baud"t dz"vi. Beidzot, esmu

s!kusi smieties un neesmu m(%am p!rnopietnais b#rns.

40, 18.07.2005

Piekr"tu variantam ar b#rniem nekav#ties. Cit!di var palikt

tuk)! visp!r. Mika, 19.07.2005

Galvenais, lai b#rns augtu m"lest"b!, p!r#jam nav noz"mes!

Kas apgalvo, ka jaun"b! stulbe&i rodas? Man meita piedzima

18 gados. Varu teikt dro)i - vi&a att"st"bas zi&!, iet pa

priek)u saviem klasesbiedriem.

Nella, 19.07.2005

B#rnus vajag jauniem!!! Man ir 47 gadi, esmu vecm!mi&a,

neviens netic! Turkl!t mazb#rns nu nek!di neierobe%o manu

dz"vi, es str!d!ju, dz"voju pilnv#rt"gu dz"vi. Ja vajadz#s,

pal"dz#)u, protams. Bet tas gan taisn"ba, kam#r nerad"s tautai

norm!lus apst!k*us, jaun!s .imenes b#rnus nepl!nos, t!s,

kur!m r(p, ko vi&as izaudzin!s! T! vi&) ir! maiga, 19.07.2005

Man gan raksti&) patika un autoram piekr"tu, esmu to

izbaud"jusi uz savas !das. Lab!k b#rni !tr!k, un tad v#l visa

dz"ve priek)!. Padom!jiet sievietes - taisot karjeru

atj#gsieties - 40 gadi, b#rnu nav, dekr#t! iet nevar, jo izmet"s

no darba... Beig!s v"rs atrod jaun!ku, no darba izmet, jo ar" vajadz"ga k!da jaun!ka (ne jau vienm#r, protams, notiek t!, ta+u m#dz gad"ties..) un b#rnu ar" nav. Manas meiti&as 40

gad"g! vecm!mi&a un 60 gad"g! vecvecm!mi&a vi&u

pieskata *oti labpr!t... Nekad neesmu no%#lojusi, ka nepaklaus"ju m!mi&as

padomam tais"t abortu (tik jauna ta+u v#l!!!). Bet tas ir tikai

mans subjekt"vais viedoklis, un katrai sievietei ir ties"bas

dzemd#t, kad vi&a to v#las.

! L"#!

nesteidz"g!, 19.07.2005

Kas par atsauksm#m! T!tad aktu!li - b(t vai neb(t!!!

Dom!ju raksta m#r'is bija iekurbul#t snaudo)o tautu.

Svins, 19.07.2005

J!ievie) bezb#rnu nodoklis.

:))), 19.07.2005

Ir jau ar" m!tes, kas saka, meiti&, pasteidzies, bet ar visu

savu dz"vi r!da - meiti&, neatk!rto manas k*(das!

Un kur pazudu#i Latvijas b$rni?

Jaut!jumu "Kur pazudu)i b#rni?“ uzst!da laikraksta

„Diena“ 02.09.2008, sestdienas pielikum! p!rpublic#t! „The

New York Times“ raksta autors Rasels $orto. Vi&a rakst! Latvija ir piemin#ta k! zema dzimst"bas l"me&a rekordvalsts.

Rodas dab"gs jaut!jums, par cik rakst! teiktais var#tu

izskaidrot, kur ir paliku)i Latvijas b#rni?

Ba%as par zemo dzimst"bas l"meni Eirop! vairs nav

nek!ds jaunums. Tagad statisti'us vair!k interes# c#lo&i —

kas "sti notiek m(su kontinent!? Jau 90. gados demogr!fi pirmoreiz s!ka celt trauksmi par strauji kr"to)o dzimst"bas

l"meni kontinent!. Br"din!jumi tika ignor#ti l"dz 2002.

gadam, kad it!*u, v!cu un sp!&u zin!tnieku grupa n!ca klaj! ar pazi&ojumu, kas beidzot piev#rsa pla)!kas sabiedr"bas un

politi'u uzman"bu. Tradicion!li tiek uzskat"ts, ka n!cijas

izdz"vo)ana un iedz"vot!ju skaita notur#)an!s vien! un taj! pa)! l"men" tiek nodro)in!ta, ja vid#ji katrai sievietei ir 2,1

b#rns. Atsevi)'os modern!s v#stures posmos — kara vai

bada laik! — dzimst"ba krietni sar(k, ta+u t(l"t pat p#c tam

atg(stas. Savuk!rt 2002. gada zi&ojuma autori Fran+esko

Bilari, Hanss P"ters Kolers un Hos# Antonio Ortega saskat"ja

kaut ko v#l nebiju)u. Pirmo reizi dzimst"bas l"menis Eiropas

dienvidu zem#s un Austrumeirop! bija nokritis zem 1,3

b#rnu robe%as. Demogr!fiem )is skaitlis ir "pa)i svar"gs. Ja

tas nemain!s, valsts iedz"vot!ju skaits n!kamajos 45 gados

samazin!s uz pusi. T! teikt, n!cija pati sevi nogr(% no klints

un atkopties ir gandr"z neiesp#jami. Zin!tnieku komanda pat

rad"ja jaunu terminu "zem!ks par zem!ko dzimst"bas

l"meni".

! L"$!

Izr!d!s, ka da%!d!s valst"s dzimst"bas l"me&i ir at)'ir"gi.

Viena no tendenc#m nov#rojama Austrumeirop! —

iedz"vot!ju skaita samazin!)anos ir izrais"ju)as soci!l!s

probl#mas p#c komunisma sabrukuma. Piem#ram, Latvij! iedz"vot!ju skaits kop) 1989. gada sarucis par 13%,

dzimst"ba ir viena no zem!kaj!m un, p#c jaun!k!s

statistikas, ir 1,29 b#rni vienai sievietei, bet )'ir)an!s skaits

viens no augst!kajiem Eirop!. Visliel!k! dzimst"bas l"me&a plaisa ir starp Eiropas

zieme*iem, ar dzimst"bu ap 1,8 b#rniem, un dienvidiem, kur

liel!m .imen#m, )'ietami draudz"g!s valst"s, k! It!lij!, Sp!nij! un Grie'ij! dzimst"ba pa)laik sv!rst!s ap 1,3 robe%u.

Tik t!lu gandr"z tie)a autora darba report!%a. Seko )" raksta autora da%u interesanto apgalvojumu anal"ze.

Lai lab!k saprastu plaisu starp zieme*iem un dienvidiem,

ori.in!l! raksta autors ir ticies ar diviem sociologiem, kuri

p!rst!v abas puses: it!lieti Menkar"ni un norv#.i 3rnseinu

3svi, kas pag!ju)aj! gad! pievienojies Mil!nas Bokoni

universit!tei (t! cen)as k*(t par Eiropas demogr!fisko

p#t"jumu centru). Demogr!fiski run!jot, abi sarunu biedri

pa)i veido interesantu kontrastu. Vi&a ir temperament"ga,

neliela auguma tum)mate no Tosk!nas dienvidiem (p!rst!v

It!lijas vald"bas atbalst"to .imenes modeli, kur t#vs ir

galvenais iztikas peln"t!js). Vi&) ir gar), attur"gs skandin!vs,

kas run! r!m! ton" un ar prec"zu britu akcentu ang*u valod!. "Norv#.ij! uztraukums par dzimst"bas l"meni ir pavisam

neliels," saka 3sve. "Vair!k domin# dzimumu l"dzties"bas

jaut!jums un tikai p#c tam ir ba%as par dzimst"bu”. It!lij! 3sve ir nov#rojis kaut ko piln"gi at)'ir"gu. It!*u sievietes ir

tikpat izgl"totas k! skandin!vietes, ta+u regul!ru darbu

str!d! tikai 50%, bet Skandin!vij! 75—80%. No t! 3sve,

ac"mredzot, secina, ka sievietes nodarbin!t"bai ir tie)a

korel!cija ar dzimst"bu – jo vair!k sievietes str!d! algotu

darbu !rpus m!jas, jo tai vair!k b#rnu dzimst. Sic!

Interesant!kais tom#r ir tas, ka Norv#.ijas dzimst"ba 1,8

vi&u piln"gi apmierina, neskatoties uz to, ka n!cijas

izdz"vo)anai dzimst"bai ir j!b(t 2,1 b#rni uz sievieti. Par

Latviju, ar zem!ku dzimst"bas l"meni nek! Norv#.ij!,

! L"%!

statisti'i saka, ka p#d#jais latvietis nomir)ot 2160. gad!, bet

vai ir b(tiska starp"ba, vai p#d#jais norv#.is nomirs 2170.

vai 2180. gad!? Ar 1,8 dzimst"bu norv#.u tautai, t!pat k! latvie)u tautai, ar profesora Zvidri&a v!rdiem run!jot, ce*) uz kapu kalni&u ir nol"dzin!ts.

Latvij! st!voklis ir piln"gi l"dz"gs, 3sves aprakst"tajam

st!voklim Norv#.ij!. Uztraukums par dzimst"bu ir pavisam

neliels. CSP )'iet apmierin!ti, ja var zi&ot, ka k!du gadu ir

piedzimu)i p!ris simtu b#rnu vair!k nek! iepriek)#j! gad!, bet CSP nekad nepasaka, ka t! ir niec"ga da*i&a no n!cijas

past!v#)anai nepiecie)amajiem 20.000 vair!k, nek! dzimst

tagad. Demogr!fi priec!jas, ka beidzamos se)os gados

dzimst"bas koeficients ir turpin!jis augt, bet nesaka, ka tas ir

uzk!pis no pasaules rekorda zem! 1997. gad! l"dz l"menim,

ko $orto demogr!fi uzskata par l"meni, kad n!cija pati sevi

nogr(% no klints. T!tad, kur ir paliku)i Latvijas b#rni? K! lemingi vi&i ir p!rkritu)i klintij, 20.000 katru gadu, visus

Latvijas atjaunot!s neatkar"bas gadus. Kop! tas iztaisa p!ri par 300.000 nedzimu)u dv#se*u. Ko vi&iem citu bija dar"t –

vi&us ta+u negrib#ja.

Vai nav fascin#jo)s pirmdienas, 8. septembra “Dien!”,

public#tais ekspertu atzinums, ka Latvij! iedz"vot!ju skaits

mazin!s emigr!cijas d#* un nevis zem!s dzimst"bas d#*?

$orto saka, ka n!cijas past!v#)anai ir nepiecie)ams, ka katrai

sievietei dzimst 2,1 b#rns. Latvij! tas noz"m#, ka n!cijas

past!v#)anai ir nepiecie)ams, ka katru gadu dzimst ap

40.000 b#rnu. Latvij! katru gadu dzimst ap 20.000. P#c CSP

datiem “emigr!cijas saldo” ir ap m"nus 1000. Vai

ekspertiem, ieskaitot norv#.i 3svi, nav zudusi sam#ra

saj(ta? J. Ziedars, Diena, 22.09.2008

Dienas las"t!ju koment!ru atlase.

lija 22.09.2008

Nu, nem"l )aj! valst" b#rnus, nem"l!!!! 1) Nav liel!ka

sabiedr"bas nosod"juma, k! sabiedrisk! viet! atrasties kaut ar

vienu b#rnu; 2) atrisin!t soci!las probl#mas ir pazemojumu

virkne; 3) j!b(t *oti lieliem izdz"vo)anas instinktiem, t.sk.

vesel"bas jom!; 4) nav n!kotnes, ja nav cie&as un

! L"&!

m"lest"bas; 5) un visp!r b#rni ir vec!ku hobijs un

apgr(tin!jums p!r#jiem, diem%#l.

lija 22.09.2008

Ies!kum! jau var#tu palielin!t, ar nodok*iem neapliekamo

naudas summu, par katru pasp!rn# eso)o b#rnu. Tas jau b(tu

cien"jams solis no )"s zemes, kas demonstr#tu cie&u un

sapratni. Tad ar" nevajadz#tu tik daudz par pabalstiem

filozof#t. Nu nav "pa)i lielas t!s 500 - 800 Ls algas

vec!kiem, kuriem ir kaut :.8;6!4I3;6F!/13D,!/2!G.;2C6,! >+!,.8,2/6F!>+!:-.32/!.GC-/62K!0-3!C-G2/2C -,E2C!visp!r runa

nevar b(t, tas jau ir cilv#ka cie&u pazemojo)i. Apm. 400 ir

minim!l! alga ned#*! (!!!) Eiropas zem#s...

Ko tad t! tauta saka?

"Parasts latvietis" saka, ka dzimst"bas palielin!)ana ir

gal#ji nepiecie)ama. Jau tagad var da*#ji izjust negat"va

dabisk! pieauguma rad"to nelabv#l"go ietekmi uz valsts

ekonomiku. Ar laiku t! k*(s arvien nopietn!ka. T!d#* ir

svar"gi )o procesu p#c iesp#jas !tr!k aptur#t. Ta+u latvie)u

tautai ir nepiecie)amas vismaz 3 b#rnu .imenes. "alvils"

saka, ka galvenais ir, lai katrs redz#tu, sajustu, ka vi&) un

l"dz ar to, vi&a b#rni, ir vajadz"gi tautai - valstij. To

apstiprina "Nella" teikdama, ka tas gan ir taisn"ba, ka,

kam#r nerad"s tautai norm!lus apst!k*us, jaun!s .imenes

b#rnus nepl!nos, t!s, kur!m r(p, ko vi&as izaudzin!s! T! vi&) ir! "janis" dom!, ka j!b(t progres"vajam algas nodoklim

un bezb#rnu nodoklim, un "Dom!t!js" uzskata, ka princip! jebkuru nodokli var uzskat"t par cilv#kties"bu p!rk!pumu.

Tom#r cilv#kties"bas nav absol(tas, un t!s var tikt

ierobe%otas visas sabiedr"bas intere)u v!rd!. T!d#* vi&) neredz nek!dus juridiskus )'#r)*us bezb#rnu nodok*a

ievie)anai.

T!tad tauta sagaida r"c"bu no tautas kalpiem )in"s

jaut!jumos. Bet vai var sagaid"t, ka tautas kalpi, bez

urd")anas kust#sies, lai ievestu bezb#rnu nodokli? Noteikti

ne! T!tad ir vajadz"gi urd"t!ji un tiem b(tu j!b(t labi

samaks!tiem profesion!*iem, un tos var#tu algot dzimst"bas

! L"'!

veicin!)anas pas!kums, speci!li tam nol(kam rad"ts.

"Su&us#ne" saka, ka, ja tie)!m k!ds grib, lai b(tu b#rni,

tad vispirms ir j!maina sabiedr"bas attieksme pret sievieti ar

b#rniem. Tagad t! ir t!da, it k! b(tu kaut k!ds rieb"gs

noziegums izdar"ts. Ja ko vajaga - pati vain"ga, tiec gal! k! gribi. Rati&us autobus! iecelt, gr(tnieci aps#sties palaist un

taml"dz"gas s"kas lieti&as, kas pamat"gi sagand# ikdienu.

"lija" uzskata, ka nem"l )aj! valst" b#rnus, nem"l, jo nav

liel!ka sabiedr"bas nosod"juma, k! sabiedrisk! viet! atrasties

kaut ar vienu b#rnu, bet "k!di tur b#rni" saka, ka Latvij! tas

ir visp!r !rpr!ts; otru tik b#rniem nedraudz"gu valsti vi&) nezina, ar" Afrik! n#. Plus v#l b#rni ir tot!ls trauc#klis

vec!kiem, nerun!jot par p!r#jo sabiedr"bu, kura b#rnus

publisk!s viet!s burtiski ien"st.

J!! T! vi&) ir! Kas b(s tas, kas )o st!vokli main"s? Kur

audzina d%entelme&us? Karaskol!s! Korpor!cij!s! Kur v#l?

Bet tas b(tu jau daudz par v#lu. Tas ir j!s!k skol!s, kur

dz"v"bas m!c"bai ir j!b(t oblig!tam priek)metam vis!s

klas#s! Bet vai var sagaid"t, ka tautas kalpi bez urd")anas

kust#sies t!du klauzulu ievest Izgl"t"bas ministrijas

nolikum!? Noteikti ne! T!tad ir vajadz"gi urd"t!ji...u.t.t.

"inko" saka, ka jauna .imene ir perespekt"v!ka:

vesel"bas, dz"ves optimisma, karjeras u.c. zi&!. Pati ir

20gadniece, mamma 2 atvas#m un, dro)i vien, b(s v#l ar" 3.

b#rns. Nav nekur teikts, ka dz"vi nodz"vosi k! debessmann!. Ta+u jaun!k! vecum! ir viegl!k tikt p!ri )"m gr(t"b!m.

T!pat "maiga" dom!, ka lab!k b#rni !tr!k, un tad v#l visa

dz"ve priek)!. Vi&a nekad nav no%#lojusi, ka nepaklaus"ja

m!mi&as padomam. "-ulis" uzskata, ka b#rni mums pal"dz

dz"vot. B#rni m(su dz"vi padara pilnv#rt"gu, piedod tai j#gu.

"Taburete" saka, ka b#rni&u audzina ar m"lest"bu, nevis

l"dzek*iem, un "Bute" saka "Dortmundes Erikam", ka zin!t, ka vec!ki vi&us m"l, b#rniem ir svar"g!k k! jebkas cits. Un

dz"ves kvalit!te nav atkar"ga tikai no materi!l!s labkl!j"bas -

ir citi, fundament!l!ki r!d"t!ji, bet "Mamma" pam!ca, lai par

sevi padom! jaunatne, ja ne par Latviju. Lai gala v!rdu saka

"Vied!": "P!rsteidzo)i, ka kaut kas t!ds var skan#t no

sievietes mutes: b#rns ir klapatas, bet nevis

! L"(!

visliel!k! laime, k!da vien ir iesp#jama zemes virs(.

Taisiet b#rni&us, kam#r esiet jauni, vi&i izaugs, nesot

prieku, nevis m(%"gas klapatas. Protams, ja vien j(s vi&us

m"l#sit no sirds un pa "stam.

$" ir t! dz"v"bas m!c"ba, kas ir j!m!ca jau no b#rna

k!j!m! Bet vai var sagaid"t, ka t!da m!c"ba rad"sies pati no

sevis? Profesion!li urd"t!ji te nel"dz#s. L"dz#t var#tu, ja

"Vied!", "-ulis" un p!r#jie, l"dz"gi dom!jo)ie koment#t!ji, savus uzskatus izkliegtu taut! ska*i un ilgi, *oti ska*i un *oti

ilgi!

Katram br!l"tim ir vajadz"ga m!si&a.

No t"mek*a, autors nezin!ms.

!

! L")!

Rakstu s#rija port!l! TautasForums.lv "Tautas izmir#ana."

Pavisam nesen tika veidota jauna vald"ba. Jaunajai

vald"bai prezidents sagatavoja uzdevumu priorit!)u listi un

t!du listi sagatavoja ar" prospekt"vais ministru prezidents.

Latvij! jau ilgus gadus izmirst tauta. Uz nor!d"jumu, ka )im

Latvijas valsts un latvie)u tautas past!v#)anai kritiskajam

jaut!jumam b(tu j!b(t sevi)'i prominent! viet! topo)!s

vald"bas darb"bas programm!, tika sa&emtas vair!kas

atbildes. Viena no t!m: „Atbildot uz J(su jaut!jumu par

tautas izmir)anas probl#mas jaut!juma iek*au)anu topo)!s

vald"bas deba)u cikl!, varu teikt, ka l"dz)in#j!s vald"bas ar

)o jaut!jumu jau ir str!d!ju)as, veicinot dzimst"bu, un ar" veidojot jauno vald"bu, )is jaut!jums tiks turpin!ts risin!t un

par to tiks dom!ts, sast!dot jaun!s vald"bas

deklar!ciju. L"dz)in#jais darbs ir samazin!jis demogr!fisko

lejupsl"di, un jaun! vad"ba turpin!s str!d!t pie )"s

probl#mas.“ Otrs cit!ts: „Turpm!k l(dzam racion!l!k

izv#rt#t soci!li ekonomisko un demogr!fisko situ!ciju

Latvij!, k! ar" aicin!m saskat"t jau padar"to .imenes

politikas jom!, lai sekm#tu latvie)u tautas uzplaukumu

Latvij! un vienot"bu pasaul#.“

Labi! Paskat"simies faktus, lai varam „racion!l!k

izv#rt#t“ Latvij! notieko)o. Tam nol(kam lietosim internet! pieejamo Centr!l!s Statistikas P!rvaldes (CSP) izdevumu:

Demogr!fisk!s statistikas galvenie r!d"t!ji 2006. gad!. Noda*!: "Iedz"vot!ju skaita izmai&as" las!ms, ka CSP

sakopotie 2006. gada demogr!fisk!s statistikas dati liecina,

ka Latvijas iedz"vot!ju skaits v#l aizvien turpina

samazin!ties. 2007. gada s!kum! Latvij! dz"voja 2,281 milj.

cilv#ku, vai par 13,3 t(ksto)iem maz!k nek! pirms gada.

Iedz"vot!ju skaita samazin!juma temps 2006. gad! bija

liel!ks nek! iepriek)#j! gad!: 0,58% sal"dzin!jum! ar 0,51%

2005. gad!. J!piez"m#, ka CSP ir pazi&ojusi pres#, ka 2007.

gada pirmaj! pusgad! dzimst"ba ir bijusi zem!ka nek! taj! pa)! laik! 2006. gad!. $ie ir fakti, ko Latvijas n!kotnes

veidot!ji politi'i gan nedr"kst#tu ignor#t! CSP izdevuma 4. lpp ir redzama summ!r! dzimst"bas

! L#M!

koeficienta Latvij! diagramma par laiku no 1987. gada l"dz

2006. gadam. Tas vizu!li par!da dz"v! sp#ka saglab!)anas

probl#mu Latvij!. (Summ!rais dzimst"bas koeficients ir

vid#jais b#rnu skaits, kas var#tu piedzimt sievietei vi&as

dz"ves laik!, saglab!joties attiec"g! gada dzimst"bas

l"menim.)

Diagramma r!da, ka 1987. gad! )is koeficients bija 2,21.

Tas ir apm#ram tautas pa)atra%o)an!s l"menis. Lai tauta un

valsts past!v#tu, summ!rajam dzimst"bas koeficientam ir

j!b(t tautas pa)atra%o)an!s l"men" un t! tam ir j!b(t katru

gadu. Ja t! nav, tad tauta izmirst!

T!l!k ir redzams, ka pirmajos desmit Latvijas

neatkar"bas gados summ!rais dzimst"bas koeficients ir

nokritis l"dz 1,13. Tas ir iev#rojams skaitlis, jo tas ir

ierakst"ts Ginesa rekordu gr!mat! k! pasaules rekords. Te

der piez"m#t, ka tan" gad! Latvij! noteikti nebija ne pasaules

slikt!kais saimnieciskais, ne sabiedriskais st!voklis un t!d#* nevar dzimst"bu saist"t ar )iem apst!k*iem.

No 1997. gada dzimst"bas koeficients ir gadu no gada

pieaudzis: 1,13 – 1,18 – 1,21 – 1,29 – 1,31 un 2006. gad! ir sasniedzis 1,35. CSP ofici!lais 2007. gada v#rt#jums b(s

pieejams j(nija vid(, bet ES statisti'i ir prognoz#ju)i, ka tas

b()ot 1,27. Tas noz"m#, ka, pirms 'eramies pie dzimst"bas

datu anal"zes, public#tajai CSP summ!r! dzimst"bas

koeficienta diagrammai, ir j!pievelk 2007. gada straujais

koeficienta kritums uz 1,27.

Vald"bas politikas v#rt#jums ir atkar"gs no izejas punkta.

Ja par izejas punktu pie&emam Latvijas neatkar"bas

atg()anas laika, 1987. gada koeficientu 2,21 tad 2007. gada

koeficients 1,27 skaidri r!da, ka vald"bas politika Latvijas 17

gadu neatkar"bas laik! ir bijusi slikt!ka par sliktu!!! Ja par

izejas punktu pie&emam 1997. gada Ginesa rekordu gr!mat! ierakst"to pasaules zem!ko koeficientu 1,13, tad ir taisn"ba,

ka p#d#jo desmit gadu laik! dzimst"ba ir pieaugusi. T! ir

pieaugusi uz 1,27. Ja pie&emtu, ka koeficienta pieaug)ana ir

line!ra, tad, diagramm! savienojot )os divus punktus 1,13 un

1,27, k*(st redzams, ka Latvijas valsts past!v#)anai

nepiecie)amais 2,21 koeficients tiktu sasniegts p#c

! L#L!

apm#ram 50 gadiem. T! k! tan" laik! latvie)u skaits b(s

samazin!jies l"dz neatjauno)an!s l"menim, tad redzams, ka

pa)reiz#j! vald"bas politika nav peln"jusi vair!k nek! 2-

atz"mi. Dr"z!k ticams, ka pie pa)reiz#j!s vald"bas politikas

par izejas punktu b(tu j!uzskata 2003. gada koeficients 1,29

un velkot line!ru taisni uz 2007. gada 1,27, k*(st redzams,

ka nepiecie)amais koeficienta l"menis 2,21 nekad netiks

sasniegts. No tautas dz"v! sp#ka saglab!)anas viedok*a t! ir drausm"gi nepietieko)a! Saka, ka neseno Latvijas vald"bas

mai&u esot pan!kusi lietussargu revol(cija. Vai pa)reiz#j!s

vald"bas politikas mai&ai nav vajadz"ga sekumu revol(cija?

Sekumi ir dak)as, m#slu izme)anai m#slain#. T!tad Latvijas past!v#)anas nodro)in!)anai ir

nepiecie)ama drastiska vald"bas politikas mai&a.

Visai tautai ir j$maina dom$&ana! To var#tu pan$kt ar

intens!vu izgl!to&anu skol$s, s$kot jau ar pirmo klas!ti, ja

Izgl!t!bas ministrijas nolikum$ b"tu tautas dz!v$ sp#ka

atjauno&ana.

Latvij! izmirst tauta. Tas ir t!d#*, ka Latvij! piedzimst

maz!k b#rnu nek! nomirst pieaugu)o. Mir)anas laiks ir

Dieva zi&!, bet b#rnu dzim)ana vai nedzim)ana ir cilv#ku

person"g!s izv#les jaut!jums. T!tad latvie)u tautas

past!v#)ana nav demogr!fijas probl#ma! T! ir dzimst"bas

probl#ma! Ir !rk!rt"gi svar"gi saprast starp"bu starp abiem

j#dzieniem. Kam#r demogr!fija nodarbojas ar jau eso)o

cilv#ku statistiku, dzimst"bu nosaka person"g!s izv#les, laik! pirms b#rna dzim)anas. Tas, protams, noz"m#, ka dzimst"bas

veicin!)anas politikai ir j!koncentr#jas uz )o laiku.

D%onat!ns Grants, kas vada sabiedr"bas noveco)an!s

probl#mu p#tniec"bu RAND organiz!cijai saka, ka vi&u

sl#dziens esot, ka zemo dzimst"bas l"meni varot main"t, bet

priek)noteikums esot valsts vald"bas nep!rprotama

deklar!cija, ka t! v#las, lai valst" dzimtu vair!k b#rnu. Tas ir

lo.isks sl#dziens, jo b#rni dzimst tikai tad, ja vi&us grib.

Latvijas demogr!fijas guru, profesors P#teris Zvidri&) saka,

ka dzimst"bas veicin!)anas pas!kumiem nauda nav

probl#ma. Probl#ma ir gribas tr(kums! Cien. latvie)u tautas

p!rst!vji! Vai Jums ir griba? 11.04.2008

! L#"!

“Visas dz'vas zivis peld pret straumi!”

2005. gada septembr" toreiz#jais ministru prezidents A.

Kalv"tis, kop! ar ministriem D. Sta'i un A. Ba)tiku zi&oja

presei, ka s!kot ar 2006. gada 1. janv!ri „m!mi&u algas“

tik)ot paugstin!tas par 100 latiem m#nes", un tas b()ot par

iemeslu tam, ka katr! .imen# turpm!k dzim)ot tr"s l"dz +etri

b#rni. Vi&a teikto j!saprot, ka s!kot ar 2006. gadu, visus

turpm!kos gadus dzimst"bas koeficients Latvij! b(s vismaz

2.21, t!pat k! tas bija 1987. gad!. No diagrammas (pilns

demogr!fisk!s statistikas p!rskats - .pdf datne) redzams, ka

2006. gad! dzimst"bas koeficients bija 1.35 un ne 2.21. ES

statisti'i paredz, ka 2007. gad! dzimst"bas koeficients b(s

1.27 un ne 2.21. Tas apstiprina pla)i zin!mo faktu, ka

netie)! dzimst"bas veicin!)ana ar soci!lo pabalstu

palielin!)anu nedarbojas. Bag!t!s valstis ir izdevu)as

triljonus dol!rus t!dam nol(kam, bet bez pan!kumiem. No

diagrammas ir redzams, ka Latvija nav iz&#mums.

Lai Latvija var#tu past!v#t ir nepiecie)ams, ka dzimst"bas

koeficients ir vismaz pa)atra%o)an!s l"men", tas ir vismaz

2.21 katru gadu. Kap#c t!? Sievietei dabas dot! sp#ja rad"t dz"v"bu izbeidzas ap vi&as +etrdesmit gadiem. Ja vi&a savas

dz"ves +etrdesmitos gados ir rad"jusi tr"s p#cn!c#jus

(dzimst"bas koeficients 2.21), tad, vi&ai pensij! aizejot, vi&as

se)desmitos gados vi&as vismaz 20 gadus vecie, tr"s

p#cn!c#ji var#s viens art, viens s#t un viens maizi cept, ar ko

vec!kus pabarot. Ja tai sievietei vi&as pirmajos +etrdesmit

gados p#cn!c#ju neb(s, tad vi&ai, se)desmitos gados

!

! L##!

pension#joties, b(s pa)ai j!iet art, pa)ai b(s j!s#j un pa)ai

b(s j!cep maizi, ja t! grib#s #st un tas b(s t!d#*, ka neb(s

str!dnieku un t!d#* valstij neb(s nodok*u, ar ko finans#t pensiju sist#mu. T!tad, lai valsts var#tu past!v#t, vald"bai ir

nepiecie)ams spert so*us, lai nodro)in!tu, ka dzimst"bas

koeficients s!k strauji tiekties uz 2.21.

Saeimas JL frakcijas priek)s#d#t!js Dzintars Za'is saka,

ka vald"bas s(t"tos sign!lus *oti labi nolasa valsts iedz"vot!ji. Pa)reiz#jie sign!li, ko vald"ba s(ta valsts iedz"vot!jiem ir, ka

no sieviet#m nevar pras"t, lai t!s rada b#rnus, jo tas aizskar

vi&u cilv#kties"bas. Sevi)'i skaidri t!di sign!li n!k no valsts

birokr!t#m.!Labkl!j"bas ministrija un B#rnu un .imenes lietu

ministrija priv!t!s v#stul#s autoram ir deklar#ju)as, ka

past!vo)! dzimst"bas veicin!)anas politika netiks main"ta.

Nu! No diagrammas iepriek)#j! lappus# ir skaidri redzams,

ka t!da r"c"ba nep!rprotami ved uz valsts sabrukumu, jo

dzimst"bas koeficientam nav tendences strauji tiekties uz

aug)u.

Ir v#l viens sign!ls, kas tautai n!k no vald"bas (un no

demogr!fiem), un tas ir likte&a nenov#r)am"ba, jo tautas

izmir)ana, ar nedaudziem iz&#mumiem, notiek vis!s Eiropas

valst"s. Bet dab! ir redzams, ka visas dz"vas zivis peld pret

straumi. Ja m#s pie&emam likte&a nenov#r)am"bu tautas

izmir)anai, tad m#s esam k! beigtas zivis, kas peld pa

straumi un ar laiku s!k smird#t. Jau 1984. gad! Andris

Zeidaks rakst"ja, ka zem! dzimst"ba ir „m(su para%u posts“.

Tas noz"m#, ka, lai main"tu dzimst"bu, ir j!maina para%as.

Ilgus gadus m!tes ir teiku)as meit!m: „Tikai ar b#rniem,

meiti&, nesteidzies!“ T!tad, ja gribam veicin!t dzimst"bu, ir

j!pan!k, lai m!tes meit!m teiktu: „Tikai ar b#rniem, meiti&,

pasteidzies, jo cit!di mums bada maize draud!“ Straujo

dzimst"bas kritienu p#c neatkar"bas atjauno)anas ar" var

izskaidrot ar straujo para%u mai&u, no padomju apspiest"bas

izk*(stot rietumu br"v"b!. Pamatideja teiktajam ir fakts, ka para%as nevar main"t ar

valsts naudas pie)'ir)anu )im vai tam. T!s var main"t tikai ar

pierun!)anu un izgl"to)anu un t!dam nol(kam ir

! L#$!

vajadz"gas speci!las instit(cijas vald"b! un !rpus t!s, kas

nodarbotos ar dzimst"ba veicin!)anas probl#mu risin!)anu. Ir j!&em v#r!, ka absol(ti nekas nemain"sies l"dz tam

laikam, kad pa)iem b(s k*uvis skaidrs, ka m#s gribam, lai

Latvija turpina past!v#t un t!d#* m#s gribam, lai Latvij! b(tu vair!k b#rnu. Teikto atbalsta modern! p#tniec"ba

sabiedr"bas noveco)an!s probl#mu risin!)an!. Vienas t!das

p#tniec"bas vad"t!js D%onat!ns Grants saka, ka pirmais solis

esot vald"bas nep!rprotama deklar!cija, ka t! v#las, lai valst" b(tu vair!k b#rnu. Tas ir j!dara vesel! sapr!ta d#*!

Skat. ar" rakstu: Tautas izmir)ana 13.06.2008

“Saules m)(u Latvijai!”

Sen! pag!tn# Dievs bija rad"jis tautas un nu aicin!ja t!s

uz zemes dal")anu. Katra sa&#ma, k!du v#l#jusies. Kad visas

ar guvumu izkl"du)as, ierodas latvietis: “Es te p#c zemes…

teica, ka dal")ot…” - “Bet viss jau izdal"ts. Kur tad tu biji?” -

“Nu… darbi&u bija j!pabeidz… Nevar jau pusrat! pamest.” - “Nu, re, nokav#ji!” - “-#l gan, bet neko

dar"t!” Dievam k*(st %#l latvie)a. Vi&) iz&em no azotes t!du

maz"ti&u zemes gabali&u un dod latvietim: - “Es gan to

taup"ju sev, bet, )e, &em!”

No t! laika to zemes ple'"ti sauc par Dievzem"ti. Kad

latvietis tur apmet!s dz"vot, vi&) to nosauca par Latviju! T! n!kam pie sl#dziena, ka, lai Dievzem"te turpin!tu palikt par

Latviju, ir nepiecie)ams, ka Latvij! dz"vo latvietis.

Kop) neatkar"bas atjauno)anas Latvij! katru gadu

piedzimst ap 20.000 maz!k b#rnu nek! ir nepiecie)ams, lai

nodro)in!tu, ka Latvij! turpin!tu dz"vot latvietis. Kad valsts

sv#tkos v#lam saules m(%u Latvijai, tad ir j!atceras, ka

t!dam v#l#jumam ir priek)noteikums, ka summ!rajam

dzimst"bas koeficientam ir j!b(t 2.2 un tas noz"m#, ka katrai

latvietei vi&as m(%! ir j!rada vismaz tr"s b#rnus. Ja t! nav,

tad t!ds v#l#jums ir tikai tuk)a fr!ze.

Viena latvie)u zeltene, p#c apprec#)an!s, abi ar v"ru

apmet!s uz dz"vi Izra#l!. Tur vald"ba vi&ai piepras"ja, lai

vi&ai b(tu se)i b#rni. Ja Latvijas vald"ba piepras"tu, ka katrai

latvietei ir j!b(t se)iem b#rniem un sekotu, lai tas tiek

! L#%!

izpild"ts, tad divi simtu gadu laik! Latvij! dz"votu 900

miljoni latvie)u (skat. formulu 28. lpp). Tiem 900 miljoniem

latvie)u b(tu ties"bas no Krievijas piepras"t, lai latvie)iem

atgrie% visas t!s seno baltie)u zemes, kas ir rietumos no

Maskavas. Ja moderna demokr!tija k! Izra#la, ko atbalsta k! ASV, t! visas ES valstis, var uzst!d"t t!das pras"bas savas

valsts sieviet#m, tad nav nek!da iemesla, k!d#* Latvija t!das

pa)as pras"bas nedr"kst#tu uzst!d"t sav! valst". Ja t!du

pras"bu uzst!d")ana nav sievie)u cilv#kties"bu p!rk!p)ana

Izra#l!, tad past!v precedents, ka tas pats attiecas ar" uz

Latviju. Latvijai, protams, nav pretenziju uz senaj!m

latvie)u zem#m Krievij!, bet tai ir pretenzijas uz ties"b!m

nodro)in!t tautas pa)atra%o)an!s l"meni, kas noz"m# pien!kumu katrai sievietei rad"t tr"s vai +etrus b#rnus vi&as

dz"ves laik!. 2005. gada 13. marta zi&a no Briseles (LETA). Eiropas

Savien"bas (ES) valstu vald"b!m ir j!s!k piev#rst uzman"ba

pla)!kaj!m sek!m, ko rada izmai&as Eiropas demogr!fiskaj! situ!cij!, k! ar" uz aizvien pieaugo)o veco cilv#ku skaitu

vis! kontinent!, ceturtdien pazi&oja Eiropas Komisija.

“Jaut!jums ir daudz pla)!ks par gados veciem str!dniekiem

un pensiju reformu. Tas ietekm#s gandr"z visus m(su dz"ves

aspektus,” teica ES soci!lo lietu komis!rs Vladimirs $pidla.

“$"s demogr!fisk!s izmai&as iev#rojami ietekm#s m(su

p!rtic"bu, dz"ves l"meni un paaud%u attiec"bas. Modernaj! Eirop! nekad nav bijis ekonomisk! pieauguma bez

dzimst"bas pieauguma,” teikts zi&ojum!. No )" varam

secin!t, ka komis!ra Vladimira $pidlas vad"t! EK sagaida

Latvijas vald"bas r"c"bu dzimst"bai labv#l"gas likumdo)anas

ievie)anai valst". Ang*u BBC telev"zijas programmai Panor!ma interv#tais

D%onat!ns Grants, kas vada Eiropas kr"to)!s dzimst"bas

p#tniec"bu RAND organiz!cijai, ir teicis, ka daudz!s Eiropas

valst"s politi'i ir s!ku)i piepras"t valstij ties"bas spert

drastiskus so*us dzimst"bas veicin!)anai. Granta p#t"jumi

nor!da, ka pirmais solis dzimst"bas veicin!)anai esot vald"bu

nep!rprotama deklar!cija, ka t!s v#las, lai dzimst"ba valst" uzlabotos. Sav! vienk!r)"b! )is D%onat!na Granta

! L#&!

ieteikums ir .eni!ls. Ir ta+u nep!rprotams fakts, ka b#rni

dzimst tikai tad, ja tos grib! Tas noz"m#, ka ir nepiecie)ams,

ka tiem, kam r(p Latvijas un latvie)u tautas past!v#)ana, ir

j!rada kust"bu zem sauk*a: “M#s gribam, lai Latvij! b(tu

vair!k b#rnu!” No pa)reiz#j!s Latvijas vald"bas neko

pozit"vu sagaid"t nevaram, jo to labi raksturo %ests tautas

v#lm#m, k! tas tika r!d"ts tautai p#c nesenaj!m prezidenta

v#l#)an!m. To )'ietami apstiprina ar" prezidents, Saeimas

pavasara sesijas p#d#j! s#d# deput!tiem sakot, ka „Saeima

)obr"d pilda “noliedz#ja, nevis akt"v! probl#mu risin!t!ja

lomu”.

Katrs par sevi m#s neko pan!kt nevaram, jo katram ir

savs “darbi&) j!dara, ko pusrat! pamest nevaram”. Tas

noz"m#, ka mums ir vajadz"gs sabiedrisks nodibin!jums,

kur! labi algoti profesion!li cilv#ki nodarbotos ar dzimst"bas

veicin!)anas probl#mu risin!)anu. $!da sabiedriska

nodibin!juma rad")anai un darb"bai nepiecie)amo naudu ir

j!mekl# pie sponsoriem, k! pretv#rt"bu solot rekl!mas

iesp#jas. K! piem#ru var#tu &emt bankas. T!s rekl!mai

izdod milz"gas summas. Vai t!s var#tu attur#ties no

rekl!mas uz jaundibin!m! sabiedrisk! nodibin!juma

automa)"n!m – (Lab!k!) Banka Latvij! “grib, lai Latvij! b(tu vair!k b#rnu”, jo tas nodro)in!s jaunus kontus bankai

n!kotn#? Te ir iesp#ja tautvald"bniekiem dar"t praktisku

darbu Latvijas n!kotnes nodro)in!)anai, izveidojot darba

grupu )!da sabiedrisk! nodibin!juma iedz"vin!)anai.

S!kum! p!rrun!m var#tu apskat"t 2005. gad! Saeim! iesniegtos Dz"v"bas Fonda Stat(tus. Var#tu run!t ar

laikraksta Laiks redakciju par apa*! galda konferenci par

jaut!jumu, k! pan!kt, lai Latvij! tautas pa)atra%o)an!s

l"meni sasniegtu piecos gados. Varb(t var#tu apvaic!ties, vai

naudu nevar#tu dab(t no Latvijas br"v"bas fonda, kas sav! laik! tika dibin!ts Latvijas neatkar"bas atg()anai, bet tagad

jau 90% pasaules br"vo latvie)u dz"vo br"vaj! Latvij!, un

zem!s dzimst"bas d#* Latvijas neatkar"ba ir apdraud#ta.

Past!v t!ds iest!d"jums k! PBLA demogr!fisk! darba grupa.

Pla)s un interesants darba lauks! Skepti'iem ir j!&em v#r!, ka ieteikt! r"c"ba balst!s uz D%onat!na Granta vad"t!s

! L#'!

modern!s p#tniec"bas rezult!tiem, bet t!das p#tniec"bas, ka

tas var#tu neizdoties, vienk!r)i nav. Latvijas pirmais

prezidents 0akste par *oti l"dz"gu priek)likumu esot teicis, ka

t! lieta var#tu iet, ja tikai atrastos k!ds cilv#ks... 21.07.2008

“P$d$jais latvietis?”

Rasma Dinberga jaut! (av"ze “Laiks”, 31.numurs), vai

piepild"sies 2200. gada pare.ojums, ka, nekam nemainoties,

ap to laiku beigs eksist#t latvie)u tauta un valoda? Tas

atsauc atmi&! 2000. gadu, ko Pasaules br"vo latvie)u

apvien"ba (PBLA) bija izsludin!jusi par tautas dz"v! sp#ka

saglab!)anas gadu, un tam nol(kam tika r"kota speci!la

konference, par kuru ir ticis koment#ts, ka t! t!ds +iks vien

esot bijis. Esot gudri pap*!p!ts un tas viss. T! pa)a gada 12.

j(nija numur! “The Baltic Times” rakst"ja, ka runa neesot

vis par p#d#jo mohik!ni, bet gan par p#d#jo latvieti. Latvijas

Att"st"bas a.ent(ras statistiskie dati r!dot, ka 160 gadu laik! uz Latvijas zemes vairs neb()ot neviena vien"ga latvie)a.

Tas noz"m#, ka, k! to sav! laik! laikrakst! “Austr!lijas

Latvietis” rakst"ja Lidija Dombrovska Larsena, v#l b(s

pasaul# t!di aizsarg!jami dz"vnieki k! zilo&i, degunrad%i un

Beng!les t".eri, bet latvie)u neb(s. 0u) un pagalam! Kop) 2000. gada Latvij! ir saradusies vesela virkne *oti akt"vu,

m!tes j#dziena noliedz#ju, pas!kumu. B(tu interesanti jaut!t statisti'iem, vai )o noliedz#ju darb"bas rezult!t! latvie)u

nulles gads nav paredzams v#l pirms 2160. gada?

Ka lietas ir nopietnas, liecina ES statistikas biroja

“Eurostat” ).g. 26. augusta zi&ojums, ka, lai gan l"dz 2060.

gadam Eiropas iedz"vot!ju skaits pieaugs par 2,1%, Latvijas

iedz"vot!ju skaits taj! pa)! laik! samazin!sies par 25,9%, no

2,27 miljoniem l"dz 1,68 miljoniem, kas procentu!l! zi&! b(s otrais liel!kais kritums starp vis!m ES valst"m. (PBLA

zi&as)

$o prognoz#jumu priek)noteikums ir – ja nekas

nemain"sies, ja viss paliks t!pat, k! tagad ir! Kad uz )o faktu

tika v#rsta Latvijas vald"bas uzman"ba, tad Labkl!j"bas

ministrija, B#rnu un .imenes lietu ministrija un Ministru

kabinets form!li ar rakstiem atbild#ja, ka vi&i )o

! L#(!

jaut!jumu ir apskat"ju)i un pazi&o, ka l"dz)in#j! politika )aj! lauk! netiks main"ta. Prezidenta nost!ja ir ietverta B#rnu un

.imenes lietu ministrijas pazi&ojum!, jo vi&am s(t"t! inform!cija tika p!rs(t"ta uz )o ministriju. (Sarkasti var

pasm"n#t, ka )!du l#mumu ir pie&#musi vald"ba, kuru vada

partijas, no kur!m vienai simbol! ir ietverti tr"s b#rni un

otra, kuras vad"t!ji ir prominenti b#rnu labkl!j"bas liet!s, un

)"s partijas atbalsta vis"st!ko patriotu partija ar saukli:

“T#vzemei un Br"v"bai!”). Igau&u rakstnieks Augusts Gailits

gr!mat! “P!ri bangainiem (de&iem” saka: “Un es saprotu,

ka nevienu tautu nevar izn"cin!t, ja t! pati nesamait!jas no

savas mu*'"bas un padev"bas stulbuma.”

Taj! pa)! laikraksta “Laiks” numur!, kur! Rasma

Dinberga run! par latvie)u un latvie)u valodas izn"k)anu,

vi&a ar"dzan saka, ka vi&a ir vienispr!tis ar ideju, ka Latvij! j!nodibina iest!de, kuras vien"gais uzdevums b(tu

dzimst"bas veicin!)ana. Ir fakts, ka b#rni ir nepiecie)ami

nevis tikai Latvijas past!v#)anai vien, bet civiliz!cijas

past!v#)anai visp!r. Ir ar" fakts, ka Latvij! nav neviena

iest!d"juma, kas tautu inform#tu par )o nepiecie)am"bu un

neviens sant"ms netiek izdots )im nol(kam. No t! izriet, ka

Rasmas Dinbergas ieteiktais dzimst"bas veicin!)anas

pas!kums Latvij! ir nepiecie)ams. T!dam pas!kumam

skaidru darb"bas virzienu dod D%onatana Granta (vada

Eiropas kr"to)!s dzimst"bas p#tniec"bu RAND organiz!cijai)

ieteikums, ka pirmais solis dzimst"bas veicin!)anai ir

vald"bas nep!rprotama deklar!cija, ka t! v#las, lai valst" dzimtu vair!k b#rnu. Ja vald"ba atsak!s to dar"t, tad to j!dara

citam. Par )!das akcijas sekm"gumu liecina Francijas

prezidenta, .ener!*a de Golla akcija “B#b")us Francijai!” un

pavisam nesen! pag!tn# Austr!lijas ministra P#tera Kostello

uzsaukums “… un vienu b#b"ti Austr!lijai!”, kas p!ris gadu

laik! rad"ja p!rslodzi jaundzimu)o labdar"bas iest!d#s.

P#d#jais latvietis? Nekad! Bet tam ir priek)noteikums, ka

mums tas ir pietieko)i svar"gi, lai tas t! nenotiktu, un m#s

s!ktu darbi&us dar"t un izbeigtu aizkr!sn# sust.

02.09.2008

! L#)!

“10 miljoni cilv$kgadu toreiz un tagad”

Laikraksta Diena 19.10.2008 numur! ir raksts: “10

miljonus cilv#kgadu Latvija zaud#jusi padomju okup!cijas

d#*.” Rakst! ir teikts, ka l"dz ar to Latvija zaud#jusi

nacion!lo ien!kumu, ko nosac"ti var#tu rad"t viens cilv#ks

aptuveni desmit miljonos gadu, k! esot pav#st"jis komisijas,

PSRS totalit!r! komunistisk! okup!cijas re%"ma Latvijas

valstij un t!s iedz"vot!jiem nodar"to zaud#jumu

apr#'in!)anai, vad"t!js Edmunds Stankevi+s.

K! saprast rakst! teikto? Koment#t!js D!rznieks saka, ka

labs bizness esot t!da r#'in!)ana. Nemazinot Latvijas

v#stures faktu starptautisk!s atz")anas noz"mi, vi&am

griboties teikt, ka )ie fakti piel"dzin!mi J!&a Briesm"g! ekspansijai Vidzem# vai Liel! m#ra post"jumiem Kurzem#, un to p#t")ana vair!k piel"dzin!ma lubu literat(ras v#rt"bai.

Daudz v#rt"g!k b(tot piev#rsties p#d#jo 15 gadu

cilv#kresursu un ekonomikas neatt"st")an!s iemesliem. K! piez"mi, vi&) saka, ka var#tot jau b(t, ka )is Stank#vi+a

pazi&ojums b(tu t!ds mazs d(mu m!kon"tis, lai piesegtu

)odienas notikumus valst". Kas tad notiek valst", kam t!ds piesegums b(tu

vajadz"gs? Visus septi&padsmit neatkar"bas gadus

sabiedr"bas pa)atra%o)an!s l"menim nepiecie)amo vismaz

40.000 b#rnu viet!, katru gadu ir dzimu)i apm#ram 20.000

b#rnu. T!tad septi(padsmit neatkar!bas gadu laik$ Latvijai

ir zudu&i vair$k nek$ 300.000 iedz!vot$ji. Pareizinot &os

300.000 iedz!vot$jus ar 70 cilv#kgadiem redzam, ka t$s

varas, kas pa&reiz okup# Latvijas valsts iest$des, r!c!bas d#% “Latvijas valstij un t$s iedz!vot$jiem nodar!to zaud#jumu

apr#*in$&anai” j$lieto 21 miljons cilv#kgadi. Tas ir t!, ja

gribam dramatiz#t st!vokli t!d! pat veid!, k! to dara

Stank#vi+a komisija! Tiem, kas saka, ka ir starp"ba starp

faktisku izn"cin!)anu un ner"ko)anos zudumu nov#r)anai,

der#tu atcer#ties Starptautisk!s tiesas H!g! l#mumu, ne

p!r!k senaj! Serbijas gad"jum!, ka, lai gan vald"ba nav

vainojama genoc"d!, t! ir vain"ga par to, ka t! neko nav

dar"jusi genoc"da nov#r)an!. Tas tom#r ir

krimin!lnoziegums! T!da, l(k, ir tagadne! Padomju

! L$M!

vardarb"ba ir izbeigusies gal"gi. Latvijas vald"bas r"c"ba

turpin!s, un ministru prezidents un divi ministri ir rakstiski

apstiprin!ju)i, ka l"dz)in#j! politika )aj! lauk! netiks

main"ta! 22.11.2008

„Zelta atsl$ga Latvijas n!cijas past!v$#anai”

Kristie)u port!l! Breakpoint rakst! „Demogr!fisk! ziema” ir teikts, ka gandr"z 1000 gadus Latvijas cilv#ki ir

sp#ju)i saglab!t savu izteikto identit!ti, neskatoties uz to, ka

tie ilgus gadus ir biju)i nelabv#l"gu kaimi&u domin#ti. $odien Latvijas eksistence ir apdraud#ta, un )odienas drauds

ir pa)m!ju ra%ojums. Latvijas iedz"vot!ju skaits ir sarucis no

2,7 miljoniem 1989. gad! uz 2,2 miljoniem )ogad. Da*a no

t!, protams, ir emigr!cija. Bet probl#mas galvenais iemesls

ir zem! dzimst"ba: starp 1989. un 2003. gadu cilv#ku skaits

zem 18 gadu vecuma ir nokrities par 29 procentiem.

Starptautiskais Val(tas fonds uzskata, ka iedz"vot!ju skaita

samazin!)an!s ir satrauco)s drauds valsts saimniec"bai, bet

Saeimas deput!te Inese $lesere uzskata, ka “zem! dzimst"ba

apdraud Latvijas n!cijas past!v#)anu”. T! jau ir! Ja katrus

17 gadus Latvija zaud#s pus miljonu cilv#ku, tad ta+u

Latvijas m(%s b(s *oti "ss!

Iemeslu izskaidrojums, k! ar" ieteikumi kritisk! st!vok*a

nov#r)anai, ir atrodami RAND Corporation 2004. gada

studij! Eiropas Komisijai „Zema dzimst"ba un iedz"vot!ju

noveco)an!s, iemesli, sekas un politikas iesp#jas”. Studij! ir ietvertas 15 ES valstis un 10 kandid!tvalstis, to starp! ar" Latvija.

Demogr!fisk!s izmai&as piec!s valst"s – Francij!, V!cij!, Polij!, Sp!nij! un Zviedrij!, ir apskat"tas atsevi)'i. P#c

neatkar"bas atg()anas Padomju Savien"bas pro-nat!l! politika (natality – dzimst"ba), bezb#rnu nodoklis un

b#rniem labv#l"ga sabiedr"bas nost!ja, netika turpin!ta. P#c

iest!)an!s ES Latvij! rad!s izteikta anti-nat!la politika.

S!k!s intens"va propaganda sievie)u iesaist")anai darba

viet!s, lai balans#tu darba roku tr(kumu zem!s dzimst"bas

d#*. Tikai darba viet!s str!d!jo)!s sievietes sa&em atz")anu.

Latvij! notieko)ais apstiprina studijas sl#dzienu, ka

! L$L!

vald"bas r"c"bai ir izteikts iespaids uz dzimst"bas l"meni

valst". Francij! ir otrais (p#c /rijas) dzimst"bas l"menis, jo

vald"bai ir izteikta iejauk)an!s politika, mudinot .imen#m

rad"t vair!k b#rnus. Turpret" Sp!nij!, p#c Franko vald"bas

*oti izteikt!s pro-nat!l!s politikas un augst! dzimst"bas

l"me&a, tagad#jai vald"bai nav nek!das politikas )in" lauk!, ar konsekventu otro zem!ko dzimst"bu ES valst"s.

Tas tad ar" ir studijas ieteikumu pamat! – rad"t valst" b#rnu rad")anai v#lamu vidi. K!d! intervij! BBC telev"zijas

programm! Panor!ma, studijas vad"t!js D%onat!ns Grants

teica, ka pirmais solis demogr!fisk!s kr"zes nov#r)anai esot

vald"bas nep!rprotama deklar!cija, ka t! v#las, lai valst" b(tu

vair!k b#rnu. Studija atrada, ka dzimst"bas politika

iedarbojas *oti l#n!m un t!d#* t! ir nepopul!ra politiskaj!m

partij!m, kam j!st!jas v#l#t!ju priek)! relat"vi "sos

interv!los, un t!d#* t!m ir vajadz"gi "stermi&a m#r'i, ar ko

vilin!t v#l#t!jus. Tas ir *oti draudo)s apst!klis Latvijai. Ja

Latvijas vald"ba pie&emtu stingru pro-nat!lu nost!ju )odien,

tad t!s iespaidu var#tu redz#t tikai p#c daudziem gadiem, bet

visu starplaiku darbotos pa)reiz#j! izn"cino)! dzimst"bas

tendence. Bet Latvijas vald"bai ne pr!t! nen!k pa)reiz#jo

anti-nat!lo politiku main"t, un pro-nat!l! politika nav

nevienas partijas programm!, ieskaitot to partiju, ko Saeim! p!rst!v deput!te, kura ir satraukusies par Latvijas n!cijas

past!v#)anu.

D%onat!na Granta teiktais satur Zelta atsl#gu Latvijas

n!cijas past!v#)anai, bet vai m#s stingri un nep!rprotami

v#lamies, lai Latvij! b(tu vair!k b#rnu? 27.11.2008

! L$"!

Gr!matas j#ga.

Labs draugs autoram jaut! un pats atbild: "Un, kad t!

gr!mata b(s uzrakst"ta, vai Latvij! dzims vair!k b#rnu? Ne

vella!"

N#! Bet varb(t tom#r! Studijas nol(ks bija noskaidrot,

k!d#* p#c Latvijas neatkar"bas atjauno)anas valst" tik strauji

samazin!j!s dzimst"ba un vai past!v iesp#ja notieko)o

main"t? Tas ir izdar"ts. Strauj!s dzimst"bas mazin!)an!s

iemesli ir zin!mi. Ir ar" zin!ms, ka sabiedr"bas noveco)an!s

tempu var mazin!t ar b#rnu dzimst"bas l"me&a pacel)anu.

Tas nav vienas dienas darbs, bet to var izdar"t. Ja grib! $is

teksts ir uzrakst"ts tiem, kas grib.

Vienam autora pres# public#tam rakstam koment#t!js

"Miks" teica: "90. gados Latvij! demogr!fs P#teris Zvidri&), P!rsla Egl"te, Leon"ds Mucenieks un P#teris Lei)kalns s!ka

celt trauksmi par strauji kr"to)o dzimst"bas l"meni Latvij!. Lei)kalns br"din!ja par probl#m!m, kas b(s sagaid!mas,

s!kot ar 2012. gadu, kad darbasp#ka tirg( s!ks ien!kt 2 reiz

maz!k, nek! )obr"d, bet pension#sies tikpat daudz. Egl"te,

Mucenieks un Lei)kalns bija izstr!d!ju)i veselu virkni

priek)likumu b#rna un .imenes soci!lo garantiju sist#mas

sak!rto)anai. Labkl!j"bas ministrija ar zobiem un nagiem

pl#s!s pret", jo b#rni jau nav v#l#t!ji, t!d#* vi&i nebija LM

politisko intere)u lok!. Ar neatlaid"bu da%i uzlabojumi tom#r tika pan!kti, daudzas lietas ar $leseres, Ba)tika, Bendr!tes

un citu deput!tu atbalstu izdev!s sak!rtot p#c B#rnu un

.imenes lietu ministrijas izveides, tom#r ne visas." $aj! studij! ir uzrakst"ti ieteikumi, k! )ie, un citi, "gribo)ie"

cilv#ki var#tu savu r"c"bu pav#rst cit!d! virzien! nek! l"dz

)im un, kas zina, varb(t ar lab!kiem pan!kumiem. Ja

izdotos, kaut vai mazdrusci&, tad gr!matas sagatavo)anas un

izdo)anas darbs b(s sevi attaisnojis.

Darbojoties ar gr!matas sagatavo)anu, p!rlasot

saglab!tos pa)a un citu autoru rakstus, da%k!rt pr!t! ie)aujas

t"ri vai 'ecer"gas domas. Da%as no t!m gribas nodot t!l!k.

Dievzem"te b(s Latvija tikai tad, ja taj! dz"vos

! L$#!

latvietis. $" aksioma nosaka, ka katrs latvie)a v!rda cien"gs

cilv#ks grib#s nodro)in!t, lai latvie)i Latvij! neizmirst. T! ir nor!de, ka t!d!m teor#m!m, k! pasaules p!rapdz"vot"ba )in" argument! nav vietas.

Latvij! dz"vo k! sievie)u, t! v"rie)u k!rtas pilso&i, un

visiem vi&iem ir vien!das ties"bas un pien!kumi. Latvij! nav

ne dzimumu, ne izdzimumu.

Dzimst"ba. Ang*u valod! tulkota k! birthrate. Tas izteic

statistiskas terminu, cik b#rnu caurm#r! katrai sievietei

piedzimst un neko vair!k. $"s studijas izpratn#, tas noz"m# daudz vair!k. Tas dr"z!k noz"m# tikumus, para%as, dz"ves

j#gu. Tas noz"m# laika telpu, kas ir !rpus statistisk!s

darb"bas telpas. Tas noz"m# jaunu cilv#ku iz)'ir)an!s br"di

rad"t, vai nerad"t jaunu dz"v"bu.

Ja saprotam dzimst"bu, k! aug)! defin#ts, tad k*(st

skaidrs, ka nav nek!das j#gas uztur#t t!das demogr!fijas

komisijas, komitejas un darba grupas, kas saprot tikai

papla)in!t soci!l!s pal"dz"bas jomu, vai dal"t d!vani&as

izmekl#tiem sa&#m#jiem. Kam ir noz"me, ir tie)i dzimst"bas

veicin!)anas pas!kumiem, kas nodarbotos tikai ar b#rnu

rad")anai labv#l"gas vides izveido)anu un sabiedr"bas

izgl"to)anu cilv#ces past!v#)anas jom!. B(tu jau interesanti zin!t iemeslus, k!d#* tik izteikti

konsekveti latvie)u tautas vad"t!ji negrib aptur#t tautas

izmir)anu. Ministrijas to dara ar ofici!liem rakstiem, bet

!rzemju latvie)u jumta organiz!cijas ar strikti ietur#tu,

vienotu absol(to klusumu. $is ir politiskas dabas jau!jums

un t!d#* b(tu it k! neviet! zin!tnisk! studij! par dzimst"bas

jaut!jumiem. Fakts tom#r ir tas, ka, agri vai v#lu studija

noved pie sl#dziena, ka pamatu pamatos "stais iemesls tautas

izmir)anai ir nekompetentu vad"t!ju nolaid"ba.

Sevi)'as iev#r"bas cien"gs ir demogr!fa Ilm!ra Me%a

raksts "M#s esam, cik m#s esam" tr"s gadus p#c sens!cijas,

ko Lauku Av"z# izsauca diskusija par tematu "Katrai

latvietei +etri b#rni". Vi&) saka, ka ir tikai viena iesp#ja, lai

m(su skaits vairs nesamazin!tos tik strauji - iespaid"ga

nodok*u atvieglojumu sist#ma jaunaj!m m!mi&!m. Tie)i ien!kumu nodok*u atlaides jaunaj!m .imen#m

! L$$!

b(tu visiedarb"g!kais l"dzeklis, jo "nemaks!jot par

jaundzimu)ajiem )ogad, m#s b(t"b! uzliekam milz"gus

par!dus m(su b#rniem, kuriem par m(su tuvredz"go

taup")anu b(s j!maks! desmitk!rt"gi". Tie)i t!! Paliek jaut!jums, kas tad ir p#d#jais v!rds, pie k!

las"t!jam b(tu j!pie'eras un j!paliek?

Latvijas pirmais valsts prezidents J!nis 0akste uzrun! tautietes ar "diskr#tu l(gumu": "Tagad nu, m"*!s tautietes,

kad Latvija ir pier!d"jusi, ka vi&a ir dz"votsp#j"ga, tagad, kur

visas sirdis pukst priek) )"s m(su Latvijas, kur visas rokas

priek) vi&as str!d!, kur j(s pa)as nevien nenoguru)as

str!d!jiet, bet pat ziedojiet tai savas rotas, tagad es v#l j(s

l(gtu: padariet m(s stiprus, dodiet mums b#rnus. Es esmu

p!rliecin!ts, ka j(s neliegsities padar"t Latviju stipru un

varenu. Un to j(s variet." Tagad ir taisni t!ds pat laiks k! toreiz - Latvija ir br"va, tai ir dota iesp#ja dz"vot, un t!d#* ir pareizais laiks, lai pa)reiz#jais prezidents seko pirm! prezidenta paraugam un uzrun! tautietes ar "diskr#tu

l(gumu" padar"t m(s stiprus, dodot mums b#rnus! Ja vi&) to

dar"tu, vi&u var#tu piel"dzin!t v#l vienam lielam

prezidentam, Francijas prezidentam de Gollam, kur) teica,

ka Francijai vajag b#b")us.

Neparedz#ti sekm"gs bija k!dreiz#j! Austr!lijas finan)u

ministra, Kostello uzsaukums - vienu b#b"ti Austr!lijai!

P!ris gadu laik! ned#*nie+u labdar"bas iest!d#s rad!s

piepras"jumu p!rslodze - viscaur Austr!lij!! Latvijai ir savs

finan)u ministrs - vi&) var#tu sekot austr!lie)u eks-kol#.a

priek)z"mei un n!kt ar uzsaukumu - vienu b#rnu Latvijai!

T!du r"c"bu ieteic demogr!fs, +etru meitu t#vs, Ilm!rs Me%s

un rakstniece Lelde Stumbre liek saprast, ka latvietes

atsauktos uz t!du aicin!jumu. Ar" "lora" )in" studij!, koment#jot k!du rakstu, saka: "Ja mans v"rietis v#l#tos

b#rnu, man !tri vien t!ds b(tu. T! k! adres# vien v"rie)iem

)o aicin!jumu!" Nu, v"ri! Vai ir mums

v"ri, nelok!mi t! k! klints,

v#tr!s nor(d"ta, stipra varo&.ints,

vi*&u bangojum! )(pulis kam k!rts,

kr(t"s iekalts Dievzem"tes sv#tais v!rds?

! L$%!

V#l vienu b#rni&u... l(dzu, l(dzu!

G. P#tersona foto.

!

! L$&!

! L$'!

Satura r!d"t!js. Ang*u paruna. 05

S!kum! bija v!rds. 07

Valstv"rs, politi'is, zin!tnieks, lajs. 09

M(su para%u posts. 20

$"s studijas probl#mu defin"cijas. 24

Teor#tiskas iesp#jas r"c"bai. 27

Kas notiek un k!p#c? 31

Praktiskas iesp#jas notieko)! izmai&ai. 34

Katrai latvietei - +etri b#rni. 37

Katram latvietim - +etri b#rni. 45

K! saskait"t latvie)us? 47

Cik %#l, ka m#s esam tik maz, cik

esam, bet vair!k m#s nevaram b(t... 48

M#s esam tik, cik m#s esam... 53

Valsts vald"bas un sabiedr"bas vad"t!ju uzskati. 57

B#rnu un .imenes lietu ministrija. 58

Jauns j#dziens Latvij!. 62

Labkl!j"bas ministrija. 65

Iesniegums Saeim!. 67

Re.ion!l!s att"st"bas

un pa)vald"bu ministrija. 69

P!vests J!nis P!vils II. 73

Eiropas Savien"ba un Eiropas komisija. 74

3rzemju latvie)u iesp#jas un vad"bas nost!ja. 76

Pasaules br"vo latvie)u apvien"ba. 77

Latvijas br"v"bas fonds. 79

Zelta atsl#ga Latvijas n!cijas past!v#)anai. 81

Vai k!dam r(p Latvijas liktenis? 87

M#s gribam,

lai Latvij! b(tu vair!k b#rnu! 89

Dzemd#t nav “)iki”. 90

Otr! t!fele. 92

M#s gribam vair!k b#rnu! 93

f-.32/!4I3;1!`-7:.>-.Y 96

! L$(!

Tautas balss. 99

Dz"v"ba. 99

“Latvieti! Kur ir tavi b#rni?” 106

B(t vai neb(t? 110

Tikai ar b#rniem, meiti&, nesteidzies! 115

Un kur pazudu)i Latvijas b#rni? 123

Ko tad t! tauta saka? 126

Rakstu s#rija port!l! TautasForums.lv 129

"Tautas izmir)ana." 129

“Visas dz"vas zivis peld pret straumi!” 132

“Saules m(%u Latvijai!” 134

"P#d#jais latvietis?" 137

“10 miljoni cilv#kgadu toreiz un tagad” 139

„Zelta atsl#ga Latvijas n!cijas past!v#)anai” 140

Gr!matas j#ga. 142

Satura r!d"t!js 147