1. Audzinana unvietj kopienaAlda Samusevia Liepjas Universittes profesore, Dr.paed.

2. Laimes formulaP + 5E + 3HP (Personal Charasteristics): pavba uz nkotnes izredzm spja piemroties dzvesprieksE (Existence):H (Higher order): veselba paciea saites ar draugiem cerbas finansil stabilitte ambcijas(Reuters Health, 2003) 3. rsta kdas aprok zem, inenierakdas tr naudu un apdraud dzvbu,bet audzintja kdas staig pa pasauli,izdardamas jaunas kdas. 4. Personbas attstbaslikumsakarbu kompleksiIedzimtbaSocil videAudzinanaPaaudzinana 5. Izgltba ir process, kur cilvkumijiedarbbai ir pati svarg nozme.(Deivids Prets, 1994) 6. Pcei audis teikui, ka tai pretga balss.T nu via lidojusi uz citu pusi, cerdamadzirdt labkus vrdus. Bet balodis pcipamcjis: Nevajag lidot uz citu pusi.Tur audis teiks to pau. Vajag balsimaint. (nieu fabula) 7. Audzinanas struktrmodelisSabiedriskais vsturiskais socilais dzves konteksts Audzinanas institcijas (skola, imene)Interakcija AudzintjsAudzknis KompetenceAudzinanas mri (normas, vrtbas) 8. Kopienas raksturgspazmes:1) cilvku mijiedarbba2) kopgas problmas3) kopgas intereses(Ronnby,2000) 9. Kopienas darbs atbalsts cilvkiem, lai uzlabotu viukopienu, rkojoties kolektvi grupm pam jpiedals prmais sabiedrbas attstbas prieknoteikums iedzvotju ldzdalba 10. Kopienas darba stratijas: socil plnoana kopienas socil organizana kopienas attstba socil akcija(Ronnby, 2000) 11. Kulturizcija, socializcija,audzinana, individualizcijaKulturizcija (= kultras pamatspju apguve)Socializcija (= socila tapana) Audzinana (= socila veidoans)Individualizcija(= kana par uniklu indivdu) 12. Brnus un pulksteus nedrkstpastvgi uzvilkt. Ir jauj viiem ariet. (ans Pols, 1763 - 1825) 13. Personbas saikne ar apkrtjo vidi Personbasiekj harmonijarj harmonijaMikrovide Makrovide 14. Partnerba divu vai vairku partneruvienoans sadarboties kopga mrainteress un nest kopgu atbildbu parrezulttiem.Partnerbas lielkais ieguvums sinerijasefekts. 15. Faktori, kas ietekm pusaudu pavrtjumu UzlaboSasniegumi Visprja atzana Sportiskums Personiskais pievilcgums Autoritatvi vecki Augstas profesionls vlmes Tuvas attiecbas ar veckiem ES - koncepcijaPazemina Zems socioekonomiskais statuss Preja uz vidusskolu Autoritri vecki Visu ataujoie vecki Pozitvo sekmju trkums mcbs Vienaudu nepieemana Dzves vietas maia 16. Neviens no mums nav idelsskolotjs, tau mums taps piedots,ja msu centieni bs patiesi ungodgi.(Vils Dirns) 17. Nabadzbas ciklsZems izgltbas lmenisZemsZemskultrasZemsspju un talantulmenisienkuma attstbasimenlmenislmenis IerobeotaauraiespjaZems rjs prvaldt un dzvespasauleskontroltlmenis uztvereapkrtjo vidi Stereotipi Jaunatnes unsocializcija diskrimincijaDzvesiespjas, cerbasorientcija 18. Laikmeta diagnoze - attstbas tendenu pretrungumsJaunieu vrtbu prmaiu ptjumiVisas sabiedrbas struktru prmaias ptjumipakpeniska paaudu robeukonfliktu intensitte starpsaplana jaunieiem un pieauguajiemjaunko tendenu izplattja un attlinans no standartiem unpopulariztja vecks paaudzes strukturizcijas jaunbas fzvid, k ar jaunizveidotajskultras plejdspaaugstints subjektivittesievrojamas bailes no zaudjumapotencils(Wagner Winterhager, 1990)kultru radoais slnis sabiedrisko attiecbu upuris vaikultras mantojuma handikaps(Hornstein, 1989)jaunatnesfzesstruktru individualizcijas uzliesmojumsreducana:dzves plnu (Beck, 1986) sagrauj droasdaudzveidba (Baacke, 1991) orientcijas modeus un to nozmes 19. Prmaias, kas ietekmspusaudu dzvi: pusaudu perioda pagarinans internets un informatvo tehnoloijurevolcija maingais darba tirgus nepiecieamba pc neprtrauktasmcans imenes modeu transformcijas seksul revolcija vardarbbas un noziedzbas pieaugums 20. Dzimst jauns cilvka arhetips: komfortabla dzve, daji tiek pavadtakibertelpas virtulajs pasaul laba tkla ekonomikas darbbas izpratne neliela interese par mantu uzkranu, bet lielkainterese par aizraujoiem un izklaidjoiemnotikumiem spja darboties vienlaikus vairks parallspasauls un strauji maint savu personu,pielgoties jaunai realittei, gan stai, ganmkslgai (D. Rifkins, 2004: 167) 21. Socil vienotba - sociliekauana - socil solidaritteTo ietekm: ienkumu relatvais viendums socilo iestu darba sekmgums(piemram, veselbas aprpes unizgltbas) tdu socilo attieksmju dominan kuzticans un tolerance 22. Kopienas skolaPartnerba un kopgs darbs, k rezulttkopiena ir vieta, kur sastopas vajadzbas,pakalpojumi, paldzba un iespjas 23. Kopienas skola paldz Brniem (no agrns brnbas) veiksmgk attstties Skolniem labk mcties imenm kt stiprkm Kopienai kt veselgkai un veiksmgkai (ar ekonomiski!) 24. ... kaut kda neapmierintba ar dzvi, arsavu rcbu, ir dabisks un nepiecieamscilvka dzves pavadonis, kas pai piesakasavu kltbtni tad, kad mums jdom,jmcs un jmaina sava rcba. Ts neretisauc ar par auganas grtbm, un tspazst visi cilvki. (Vilks 2008:123) 25. Saskarsmes lmeiAugsts Sinertiskais lmenislmenis(Abpusjs ieguvums - uzvara) UzticansCieas lmenis(Kompromiss)Aizsardzbas lmenis(Zaudjums / Uzvara / Konkurence)Zemslmenis Augsts Zems Sadarbbalmenis lmenis 26. Socil sadarbbas tkla izveide atrast, uzaicint, iesaistt partnerus izvirzt mri, kur apvieno veido attieksmi: savstarpju respektu pret cita zinanm, gribuatteikties no savas suverenittes kopga labk risinjuma vrd sniedz ticbu tam, ka kopgs risinjums ir labks nek savjais vai tas, ko par labko atzst tava iestde atzstot un respektjot dadbu, ka ir dadas lomas un dadaszinanas, ar kurm dalties, k ar dadi cilvku redzjumiatirgie redzesloki var paldzt lmumu pieemanas procesienest vairk nianu un risinjuma modeu 27. Kds cilvks, tda valsts. (Platons)