Uz sarīkojumu bija atbrau-kuši vairāk nekā 30 interesentu,tiesa, vairāk no Drustiem, Cēsīm,arī Rīgas. Uzstājās dzejnieksRaibīs jeb Oskars Orlovs, muzi-cēja mūsdienu tautas mūzikasgrupa “Nielslens Lielsliens”.Klāvs Kalnačs un Mareks Ka -minskis iepazīstināja ar jauno al-bumu “Kad kniebējs kniebj”.

Klāvs astoņus gadus dzīvoGatartā, ģimene regulāri apmeklēvietējo bibliotēku. “Ciemā paliku-si tikai bibliotēka un autobusupietura. Te vairs nav arī veikala.Kad feisbukā izlasīju ArnoJundzes ziņu, ka Limbažu pusē,Skultes pagastā, saīsina bibliotē-kas darbalaiku, tas lika aizdomā-ties, ka arī manas mīļās, tuvās bib-liotēkas kaut kad varētu vienkāršinebūt vai viņai kaut kas varētu ra-dikāli samazināties. Bet gandrīzkatrā novadā taču ir tāda mazabibliotēka – sabiedriskā vieta.Katrā ciemā tā ir svarīga, vajadzī-ga tiem, kuri tur dzīvo,” stāsta K.Kalnačs un uzsver, ka arī vietē-jiem grib atgādināt, ka turpat tačuir bibliotēka, kurā ir ne tikai grā-matas, var darīt daudz ko citu.Tajā ir ātrs internets. “Un reizē arīgribas pateikt paldies bibliotekā-rēm – jaukām, atsaucīgām, zino-šām. Viņas savējos pazīst, zinakatra intereses,” saka biedrības“Drustu acs” pārstāvis un mūziķisK.Kalnačs.

Mūziķi atzīst, ka prezentētjauno albumu mazās bibliotēkās ir

uzdrošināšanās, jo jāuzstājas da-žādu vecumu un interešu cilvē-kiem. “Daļa dziesmu uzrakstītasGatartā un vasarā ierakstītasMikusa Frišfelda ierakstu studijā,kura atrodas Raunā. Uz albumavāciņa redzamas ar dermatīnu ap-sistas durvis, tās fotografētas Rau -nā. Plakātā redzams, kā abi arMareku laižamies lejā no Tanīs -kalna,” pastāsta K.Kalnačs. Un li-kumsakarīgi, ka mazo bibliotēkuatbalsta mūzikas un dzejas vakarucikls sākas tieši Gatartā.

Cik patlaban Gatartā un tuvā-kajā apkaimē ir iedzīvotāju, ne-viens pateikt nevar. Tikai sarunāsvietējās sievas stāsta, cik kādreizbijis kaimiņu, tagad tukšums.Maira Strazdiņa 32 gadus strādāGatartas bibliotēkā. “Pirmās brīv-valsts laikā Gatartas pagastā bijis1200 cilvēku, kad te atnācu, bijapat 400,” viņa pastāsta.

Tiesa, Gatartas bibliotēka ne-būt nav mazā. Tai ir ap 200 aktīvolietotāju.

“Galvenais, ka cilvēki lasa.Ap 15 lasītāji ir pansionātā. Ir tā-di, kuri pat te nedzīvo, bet viņiem

grāmatas tiek nogādātas, viņi tiekapkalpoti,” atklāj bibliotekāre.Raunas novada domes priekšsē-dētājas vietnieks Aivars Damroze,kurš izpilda priekšsēdētājas pie-nākumus, arī ir gatartietis.

“Patiesībā tas ir bibliotekāresMairas Strazdiņas vakars. Viņasneatlaidība, entuziasms ir tas, kā-pēc Gatartā aizvien ir bibliotēka.Citur runā, ka bibliotēkām jābūtmobilām, Gatartas bibliotēka tādabijusi vienmēr. Ja kādam vajaggrāmatu, Maira to atnesīs, atve-dīs,” pastāsta novada vadītājs.

Uz mūzikas un dzejas vakaruatnākušie atgādina, ka laukos jauvisur cilvēku ir mazāk, līdz ar ga-

diem aizvien grūtāk mērot tālākusceļus. “Līdz bibliotēkai man ne-pilns kilometrs. Nāku lasīt avīzes,žurnālus, ņemu uz māju,” pastāstaAnita Lamberte, bet drustēnieteGenovefa Bojāre, kura kādreizstrādājusi Gatartas pastā un tagadapmeklē Drustu bibliotēku, uz-sver, ka Gatartas bibliotēka vien-mēr pulcinājusi cilvēkus, te cilvē-kiem patīk nākt. “Man patīk lasīt,un regulāri nāku uz bibliotēku.Grāmatu piedāvājums ir plašs,”pastāsta gatartiete Daiga Novic -ka.

Mūziķi ar koncertu, viņu do-mubiedri dzejnieki ar jaunākajāmvārsmām ciemosies vēl četrās ma-

zajās bibliotēkās dažādos reģi -onos - Vecumu, Stie nes, Um -pārtes un Līkupēnu bibliotēkā.

Latvijas Bibliotēku biedrībasvaldes priekšsēdētāja, LatvijasNacionālās bibliotēkas Bibliotēkuattīstības centra galvenā bibliote-kāre Māra Jēkabsone mazās bib-liotēkas salīdzina ar mazām sir-dīm, kas uztur laukos dzīvojošocilvēku dvēseles. “Var poētiski ru-nāt, var dažādi aizstāvēt mazāsbibliotēkas, bet to var izdarīt tikaitie, kam tās ir vajadzīgas, vien -kārši izmantojot bibliotēku pakal-pojumus,” viņa atgādināja ikvie-nam, kurš bija atnācis uz sarīkoju-mu Gatartas bibliotēkā. q

4 lAUkU bibliOtēkAs DRUVA l Otrdiena, 22. janvāris, 2019.

Drustu pagasta Gatartas bibliotēkā ar mūzikas un dzejas vakaru aizsākās biedrības “Drustu acs” iniciatīva pievērst uzmanībumazajām lauku bibliotēkām unaktivizēt lasītāju loku, kā arītās atbalstīt.

Var poētiski runāt, vardažādi aizstāvēt mazāsbibliotēkas, bet to varizdarīt tikai tie, kam tāsir vajadzīgas, vien kāršiizmantojot bibliotēkupakalpojumus.

Publikācijas sagatavotas ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mērķprogrammā “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” atbalstīts projekts nr. Nr.2/MEDIA/18/013

lappusi sagatavojusi sarMīTe FeldMane

Ar mūziku un dzeju pievērš uzmanību mazajām bibliotēkām

Māra jēkabsone,latvijas Bibliotēku biedrībasvaldes priekšsēdētāja, latvijasnacionālās bibliotēkasBibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre:

- Tāda termina - mazāsbibliotēkas - nav. Par mazāmvar saukt nelielu ciemu vaimazu pagastu centru bibliotē-kas. tās ir mazās gaismas pilis,kultūras un kopienu centri.

Gatarta nav vienīgā latvijā,kur nekā cita, izņemot bibliotē-ku, nav. Kur būs cilvēki, būsbibliotēkas. Pašvaldības plāno,kur vērts ieguldīt. tā ir pašval-dību atbildība. taču jāatceras,ka arī tiem dažiem, kuri dzīvokonkrētajā apkaimē, vajadzīgavieta, kur satikties. Katrā novadā situācija ir citā-da, jāatrod vidusceļš. Vietvarascenšas saglabāt bibliotēkas, lik-

vidēt – tas ir ārkārtas lēmums.ministru kabineta noteikumi no-saka, ka uz diviem tūkstošiemiedzīvotāju jābūt vienai bibliotē-kai. Protams, var būt vairāk, jaiedzīvotājiem nepieciešams.

Pašvaldībām prakse ļoti da-žāda. desmit piecpadsmit kilo-metru no centra lasītājiem bib-liotekāre ved grāmatas. Braucbibliobuss. tas nav lēts pakal-pojums. Ārzemēs ir prakse, ka,tāpat kā skolēnus ved uz skolu,cilvēkus ved uz bibliotēku.

lielākoties bibliotēkas tiek no-drošinātas ar jaunām tehnoloģi-jām, tās regulāri tiek atjaunotas.Grāmatu krājums tiek papildi-nāts. Katrai grāmatai jābūt vis-maz reizi gadā lasītai, lai krā-jums tiktu uzskatīts par vērtīgu.

atalgojums bibliotekāriemnav augsts, vecākā paaudzepārtrauc darba gaitas, bet jaunivietā nenāk. Ir jābūt profesionālizinošam, lai strādātu bibliotē-kā. q

VIEDOKLIS

nMūzikas un dzejas vakarā. Gatartas bibliotēkas bibliotekāre Maira strazdiņa pateicas mūziķiemklāvam kalnačam un Marekam kaminskim par atbalstu mazajām bibliotēkām.

Foto: Sarmīte Feldmane

Kas ir mazās bibliotēkas?Vai tās, kurām mazas telpas, vaivietējā kopienā ir maz iedzīvotā-ju? Laikam jau tās, kur maz ie-dzīvotāju. Taču funkcijas visāmbibliotēkām ir vienādas,” sakaCēsu Centrālās bibliotēkas meto-diskā darba vadītāja ZaigaEglīte.

Par mazām varētu uzskatīt tās,kurām ir no simts līdz divsimtaktīvo lietotāju – tie, kuri izman-to bibliotēkas pakalpojumus.

Lai gan tiek runāts, ka laukosviss iet mazumā, arī mūsu pusē irbibliotēkas, kurās aktīvo lietotājuskaits palielinās. Priekuļu bib -liotēkā 2017.gadā bija 635, pērn665 aktīvie lietotāji, Dzērbenesbibliotēkā attiecīgi 257 un 304,Inešu bibliotēkā 180 un184.Attīstās bibliotēka Ieriķos, kastur darbojas tikai dažus gadus,pamazām apkārtējie iedzīvotājiaizvien vairāk to apmeklē, tā irvietējais kultūras centrs.2017.gadā bija 122, pērn 143 ak-tīvie lietotāji. Ja arī lietotājuskaits daudzās samazinās, ir bib-liotēkas, kurās palielinājies gadāizsniegto grāmatu skaits.

“Bibliotēkas ir atšķirīgas, katrāpagastā ir savas tradīcijas, iespē-jas, cilvēku intereses. Vismazākāir Rāmuļu bibliotēka – 68 aktīvielietotāji, bet tur objektīva situāci-ja, tā atrodas skolā, bibliotekāremērķtiecīgi strādā ar skolēniem,

tiek rīkoti dažādi pasākumi.Mārsnēnos arī bija ļoti aktīvsdarbs ar bērniem, tagad skolasvairs nav, bibliotekārei jādomā,kā ieinteresēt dažādas paaudzes.Kaives bibliotēka ir senioru tik-šanās vieta, te viņi saņem arī in-terneta pakalpojumus, tiek rīkotiizglītojoši pasākumi bērniem unpieaugušajiem. Zosēnu bibliotē-kā iecienītas ir radošās darbnī-cas. Ģikšos bibliotēkā ir bērnurotaļu istaba, ir iecere tādu vei-dot Līvos. Rīdzenes bibliotēkāiecerēts, ka telpās pieņems paš -valdības speciālisti.

Tā ir pievienotā vērtība - vien-viet ne tikai bibliotēkas pakalpo-jumi, bet vēl kas cits, lai cilvēkiietu uz bibliotēku,” stāsta ZaigaEglīte un uzsver, ka mūsdienubibliotekārs ir radošs kultūrasdarbinieks, nevis tehnisks darbi-nieks, kurš izsniedz un pieņemgrāmatas. Katrs bibliotekārs protatrast informāciju par savu nova-du, to elektroniski apstrādāt, untā ikvienam ir pieejama kopējānovadpētniecības datu bāzē.Daudzām bibliotēkām ir kontisociālajos tīklos – tā ir ātra sazi-ņa ar lasītājiem par jaunumiem.“Bibliotekāram jābūt plašam re-dzeslokam. Un, protams, jāpārzi-na mūsdienu tehnoloģijas,” atgā-dina Z.Eglīte un uzsver, ka ne-viens nevar pateikt, cik minūtesvajag katra apmeklētāja apkalpo-šanai, jo iedzīvotāju vajadzības ir

ļoti dažādas – no jaunas grāma-tas atrašanas plauktā līdz dekla-rāciju iesniegšanai valsts iestā-dēs.

“Daudz kas ļoti strauji mainās,arī bibliotēkām jābūt mūsdienī-gām. Un tādas tās ir. Taču dzīvo-jam reālā vidē, ja iedzīvotājuskaits samazinās, pašvaldībāmjāizvērtē bibliotēku darbība, arīļoti labu bibliotēku. Nav jau runapar likvidāciju, bet iespējām, kotās vēl cilvēkiem var piedāvāt,”saka Cēsu Centrālās bibliotēkasdirektore Natālija Krama.Visi vēsturiskā Cēsu rajona as-

toņu novadu bibliotekāri ir apgu-vuši Vides aizsardzības un reģi -onālās attīstības ministrijas saga-tavoto valsts vienotās komunikā-cijas un mācību aktivitāšu pro-grammu “Mana Latvija.lv. Daridigitāli!” un ir zinoši par daudz-veidīgajiem valsts un pašvaldībue-risinājumiem. Bibliotekāri kļu-vuši par digitālajiem aģentiem.“Viņi pārzina e-saziņu. Prot strā-dāt latvija.lv, veidot aplikācijasviedtālrunī. Vienkārši sakot - at-bilstoši mūsdienu prasībām palī-dzēt bibliotēkas apmeklētājiemkārtot lietas, noskaidrot, kas ne-pieciešams. Ja ko nezina, cilvēkiiet uz bibliotēku. Un bibliotekā-ram jāprot palīdzēt,” stāstaZ.Eglīte un piebilst, ka ikdienasdarbā bibliotekāri izmanto perso-nīgos viedtālruņus. q

Pieprasītas kultūras iestādes

te var uzzināt jaunumusIntA PētErSonE Inešu

bibliotēkā strādā kopš 1981.gada.“Gadu gaitā bibliotēka ļoti mainī-jusies. Arī mūsu darbā, ienākotjaunajām tehnoloģijām, palielināsiespējas, ko bibliotēka var piedā-vāt,” saka pieredzējusī bibliote-kāre un uzsver, ka nepārtrauktijāmācās, ļoti daudz jāzina un,protams, jāorientējas jaunākajā li-teratūrā.Inešu bibliotēkas statistika rāda,

ka 40 procenti aktīvo lietotāju irstrādājošie, 28 procenti skolēni,13 – pensionāri, četri – mājsaim-nieces, trīs - bezdarbnieki. Pērnseptiņi procenti bibliotēkas ap-meklētāju bija skolotāji. Tā kāInešu pamatskolas vairs nav, arībibliotēkas lietotāju būs mazāk.“Sievietes ir gan cītīgākas lasītā-jas ( 70 procenti), gan arī vairāk

izmanto citus pakalpojumus,”bilst I.Pētersone.Ikdienā daudziem, kuri dzīvo

pagasta centrā, tas jau ir kā rituāls– aiziet uz bibliotēku, apskatīt unpalasīt avīzes, žurnālus, satiktkaimiņus. “Bibliotēka ir satikša-nās vieta. Inešnieki apspriež pa-gasta un novada jaunumus. Tepatblakus ir sociālais dienests.Cilvēki gados ar datoru ir uz jūs,jāpalīdz gan samaksāt rēķinus,gan grāmatvedības dokumentussakārtot,” par ikdienas darbustāsta bibliotekāre un uzsver, kapašvaldība regulāri atjauno dato-rus, speciālists uzmana, lai visskārtībā.“Inešnieki vislabprātāk lasa lat-

viešu literatūru,” pastāsta I.Pētersone un uzsver, ka krājumsir plašs, katrs var atrast ko sevpiemērotu. q

LAUkU BIBLIOtēkAS 5DRUVA l Otrdiena, 22. janvāris, 2019.

H.Vents: - Pārgaujas novadsir mazs, bet izstiepts, bibliotēkapagastā ir vieta, kur cilvēkiempulcēties. Ja citur bibliotēkas op-timizē, tad Raiskumā tiek remon-tētas telpas, kur bibliotēka būs ēr-ti pieejama, te būs vieta arī past-niekam. Ir idejas, ka varētu būt

āra lasītava, ieskicēti plāni, ko vēldarīs bibliotekārs, organizējot ie-dzīvotājiem kopā sanākšanas. Vēlnovadā ir arī grāmatu izdalespunkti, noteiktā dienā bibliote-kārs kopā ar sociālajiem darbinie-kiem ved grāmatas uz Kūdumuun Stalbes pagastā uz Rozulu.

E. Stapulone: - Svarīgs arī cil-vēciskais faktors. Bibliotekāramjāredz vajadzības, jāpazīst cilvē-ki. Laukos bibliotēka ir vieta, kursatikties. Daudzi nāk lasīt žurnā-lus un avīzes. Liepas bibliotēkānotiek remontdarbi, tā kļūst pla-šāka, mūsdienīgāka ar jaunākotehnoloģiju risinājumiem.

A.Šteins: - Abās Līgatnes no-vada bibliotēkās sākušas strādātjaunas speciālistes, ir jaunu ideju

piedāvājums. Tiek rīkoti lasīša-nas vakari, konkursi, tikšanās, uncilvēki tos apmeklē.

E.Stapulone: - Pasākumi bib-liotēkā vairs nav vienmuļi kā kād-reiz. Ja ir kāda tikšanās, dzejnieksne tikai lasa savu dzeju, tiek pie-dāvāts vēl kas. Arī jauniešiem irinterese par bibliotēkām. Viņi iz-manto internetu.

H.Vents: - Cik bibliotēka ir po-pulāra, atkarīgs no bibliotekāra.Tā jau ir klasika – nopirksim ma-zāk grāmatu, mazāk nāks cilvēki,būs mazāk darba. Bez trakiem ne-kas nenotiek. Var izveidot ļotimodernu bibliotēku, ja darbinieksstrādās bez ieinteresētības, nepie-dāvās jaunas idejas, cilvēki ne-nāks.

A.Damroze: - Gatartā bibliotē-

kas nebūtu, ja bibliotekāre nestrā-dātu ar tādu entuziasmu. Viņa pa-zīst cilvēkus, apkalpo pansionātaiemītniekus, arī uz mājām nesgrā matas.

Raunas novada divos pagastosir četras bibliotēkas. Pašvaldībaidienaskārtībā nav kaut ko mainīt.Likvidēt – tas jau ir vienkāršā-kais, taču jāsaprot, ko zaudēsim.Jauniešus interesē internets, kasbibliotēkā ir ātrāks nekā mājās.Arī izmantojot to, var bērnus pie-saistīt grāmatu lasīšanai.

A.Šteins: - Vērtīgas grāmatas irdārgas. Un ne jau katrai bibliotē-kai tās jānopērk, ir taču starpbib-liotēku sadarbība.

E.Eglīte: - Amatas novada pie-cos pagastos ir sešas bibliotēkas.Ciemati ir nelieli. Bibliotekāriemtiek palielināti pienākumi atkarī-bā no tā, kas konkrētā vietā sva-rīgs. Skujenes bibliotekāre būs at-bildīga par viedā ciemata projek-tu, viņa arī sniegs interneta pakal-pojumus, Ieriķos būs klientu ap-kalpošanas centra pakalpojumi,Zaubē vēl tūrisms. Lai būtu pilnaslodze, jādara vēl kas cits, jāpap-lašina bibliotēkas pakalpojumuklāsts.

I.Putniņš: - Bibliotēkā ir peri -odika, ko nāk lasīt, un internets.Laukos cilvēki grāmatas lasa.Taču iedzīvotāju paliek mazāk, arto jārēķinās. Vecpiebalgas novadāpārskatām bibliotekāru slodzes,pienākumus.

L. Šāvējs: - Tas ir mīts, ka bib-liotēkas tiek apdraudētas, tās lik-vidēt neviens nedomā. Iedzī -votāju skaita kritums visos nova-dos ir līdzīgs. Bibliotēku lielākieapmeklētāji ir vecākā paaudze.Viņi lasa grāmatas. Darbiniekupienākumu pārskatīšana gan jā-veic, citas iespējas nebūs. Joveiksmīgāku struktūru izveido-sim, jo teritorija būs dzīvotspējī-gāka.

E.Stapulone: - Novadā ir vai-rākas bibliotēkas, bibliotekāriemir jāsadarbojas. Nav katrai jāpērkvisas dārgās, vērtīgās grāmatas.Ļoti veiksmīgi darbojas starpbib-liotēku abonements, var pasūtītinteresējošo izdevumu no jebku-ras bibliotēkas Latvijā. Bet kat-ram bibliotekāram ir svarīgi, laitieši viņa bibliotēkā būtu šī grā-mata.

A.Šteins: - Bibliotekāri ir pro-fesionāļi un zina par jaunāko, to,ko lasa iedzīvotāji.

H.Vents: - Visā pasaulē bib -liotēku ikdiena mainās. Redzējupie veikala lielu stikla grāmatuplauktu, katrs, kurš vēlas, var pa-ņemt grāmatu lasīšanai.

E.Stapulone: - Tāds stends va-rētu būt autobusa pieturā.Piemēram, pasažieris pieturāLiepā paņem grāmatu, brauc uzValmieru, pa ceļam lasa. Lielākāspieturās varētu būt šādi grāmatuplaukti.

A.Šteins: - To jau dara“Latvijas dzelzceļš”. Uz Siguldukursē īpašais “lasītavas vilciens”.Vilcienā pietiek laika lasīšanai.

E.Eglīte: - Man stāstīja par sie-vieti, kura reizi nedēļā ņem brīv-dienu no ģimenes, brauc ar vilcie-nu un lasa grāmatas. Viņa negribneko citu, tikai lasīt. Zviedrijā re-dzēju bērnu grāmatu apmaiņu –viena ģimene atnes, cita paņem,atstāj zīmīti, ka paņēmusi. Mumssaglabājies, ka kādam to vajagkontrolēt, reģistrēt. Arī bibliotē-kās, ja kāds uzdāvina grāmatu, tājāpieņem ar lēmumu kā ziedo-jums, jāreģistrē. Viss ir tik admi-nistrēts.

E. Stapulone: - Igaunijā bijāmpie sadarbības partneriem. Turģimnāzijā nav bibliotekāra, betgrāmatas katrs pats noskenē.Mums trūkst uzticēšanās. q

Mainās funkcijas un pienākumi

Par savām novada pagastubibliotēkām stāsta pašvaldībuvadītāji: Elita Eglīte (Amatasnovads), Hardijs Vents(Pārgaujas), Elīna Stapulone(Priekuļu), Indriķis Putniņš(Vecpiebalgas), Laimis Šāvējs(Jaunpiebalgas), Ainārs Šteins(Līgatnes), Aivars Damroze(Raunas novads).

Publikācijas sagatavotas ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mērķprogrammā “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” atbalstīts projekts nr. Nr.2/MEDIA/18/013

Lappusi sagatavojusi Sarmīte FeldmaNe

Foto: SARMīTe FeLDMAne

Ieskats, kā pērn apmeklētas laukubibliotēkas:nKaives - 117nInešu– 184nRozes – 128nZosēnu -134nRaiskuma – 121nRīdzenes – 217nMārsnēnu – 198nVeselavas – 167nSkujenes - 134nIeriķu – 143

Provizoriskais aktīvo lietotāju skaits 2018.gadā

Avots: Cēsu Centrālā bibliotēka

Bibliotēku skaits novados:nAmatas novadā – sešas,nCēsu novadā – trīs,nJaunpiebalgas novadā –divas,nLīgatnes novadā – divas,nPārgaujas novadā – trīs,nnPriekuļu novadā – četrasRaunas novadā – četras,nVecpiebalgas novadā - pie-cas.

Bibliotēku ārējie apkalpošanas punkti:nCēsu Centrālajai bibliotēkai– Cēsu pansionāts,nSkujenes bibliotēkai –Sērmūkšos,nGatartas bibliotēkai –Gatartas pansionāts,nRaiskuma bibliotēkai –Kūdumā,nStalbes bibliotēkai –Rozulā,nVeselavas bibliotēkai –Bērzkroga medpunktā unbērnudārzā.

No pašvaldību budžetaMinistru kabineta noteikumi nosaka, ka grāmatu un periodikas ie-

gādei pašvaldību bibliotēkās jānodrošina ne mazāk kā 0,43 eiro uzvienu iedzīvotāju. Mūsu bibliotēkās pašvaldības atvēl ap eiro uz vie-nu iedzīvotāju. Arī noteikts, ka vienu trešdaļu piešķirtā finansējumadrīkst izmantot periodikas abonēšanai, pārējo grāmatu iegādei.

Ieskatam summas, ko pagājušajā gadā periodikas un grāmatu ie-gādei saņēma dažas lauku bibliotēkas:

nInešu - 1863 eironJaunpiebalgas– 3872 eironKaives – 1528 eironTaurenes– 2419 eironDzērbenes – 2430 eironLiepas – 4724 eironZosēnu – 2694 eironLīgatnes pagasta bibliotēka – 1671 eironMārsnēnu – 2022 eiro

fakti

“Pašvaldības bibliotēka ir paš valdības izveidota iestāde vai tās struk-tūrvienība, kuras valdījumā atrodas bibliotēkas krājums. Ikviena pašvaldībasavā administratīvajā teritorijā nodrošina bibliotekāro pakalpojumu pieeja-mību iedzīvotājiem,” teikts Bibliotēku likumā.

uzziņai