2022.GADAM PASKAIDROJUMA RAKSTS planojumi/Usma/V… · Pacēlumu virsā atsedzas pēdējā...

VENTSPILS NOVADA

USMAS PAGASTA

TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-

2022.GADAM

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Ventspils novada dome

Ventspilī, 2010.gada oktobrī

VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.

2.lpp.

SATURS

1. IEVADS ............................................................................................. 4

2. USMAS PAGASTA TERITORIJAS RAKSTUROJUMS UN ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI ................................................................................. 6

2.1. USMAS PAGASTA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS .............................................. 6 Teritorijas vēsturiskā attīstība ................................................................ 7

2.2. TERITORIJAS DABAS APSTĀKĻU UN RESURSU RAKSTUROJUMS ........................... 8 Ģeomorfoloģiskais raksturojums ............................................................. 8 Augsnes resursi .................................................................................... 9

Klimatiskie apstākļi ............................................................................. 10 Derīgie izrakteņi ................................................................................. 11

Virszemes ūdensteces ......................................................................... 12 Virszemes ūdenstilpes ......................................................................... 13 Pazemes ūdeņi ................................................................................... 15

Ainavas ............................................................................................. 18 2.3. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS .............................................. 19

Dabas liegums „Viskūžu sala” ............................................................... 21 Dabas liegums „Stiklu purvi” ................................................................ 22 Dabas liegums „Pelcīšu purvs” .............................................................. 23

Dabas liegums „Pluču tīrelis” ................................................................ 23 Dabas liegums „Druviņu tīrelis” ............................................................ 24

Dabas parks „Abavas senleja” .............................................................. 24 Dabas pieminekļi ................................................................................ 24

2.4. NEKUSTAMIE KULTŪRAS PIEMINEKĻI ....................................................... 25

2.5. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA .................................................................. 25 2.6. TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS PĀRSKATS ................................. 26

Mežu zemes ....................................................................................... 28 Pārmitrās teritorijas- purvi un tīreļi ....................................................... 29

Publiskie ezeri .................................................................................... 29 Lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas .............................................. 29 Transporta infrastruktūra ..................................................................... 30

Inženiertehniskā infrastruktūra ............................................................. 32 2.7. VIDES INFRASTRUKTŪRA .................................................................... 32

Ūdenssaimniecība ............................................................................... 32 Atkritumu veidošanās un apsaimniekošana ............................................ 35 Kapsētas ........................................................................................... 35

Dzīvnieku kapsētas ............................................................................. 35 Potenciāli piesārņotās vietas ................................................................ 36

Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas ....................................................... 36 Applūstošās teritorijas ......................................................................... 36 Teritorijas ar erozijas risku .................................................................. 37

Teritorijas, kurās jāveic inženiertehniskā sagatavošana ........................... 37

3. USMAS PAGASTA TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS

PRIORITĀRIE VIRZIENI UN MĒRĶI ....................................................... 39

3.1. USMAS PAGASTA PAMATVĒRTĪBAS .......................................................... 39 3.2. USMAS PAGASTA NĀKOTNES VĪZIJA ........................................................ 39

3.3. USMAS PAGASTA ATTĪSTĪBAS PRIORITĀRIE VIRZIENI .................................... 40 3.4. USMAS PAGASTA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢISKIE MĒRĶI ..................................... 41


3.lpp.

4. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI ......................................... 43

4.1. PLĀNOJUMA PAMATNOSTĀDNES ............................................................. 43 Apdzīvojuma struktūras attīstība .......................................................... 43

Objekti un teritorijas, kuriem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. 44

5. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI. GRAFISKĀ

DAĻA ..................................................................................................... 45

Detālplānojumu teritorijas ................................................................... 45 Mazstāvu dzīvojamās apbūve ............................................................... 46

Sabiedriskās apbūves zona .................................................................. 46 Tūrisma un rekreācijas apbūve. ............................................................ 47

Ražošanas objektu apbūve ................................................................... 47 Līnijbūvju izbūves teritorijas ............................................................... 47 Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas .............................................. 48

Lauku apbūves zona ........................................................................... 48 Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas ............................................... 49

Kapsētas ........................................................................................... 49 Virszemes ūdensteces un ūdenstilpes .................................................... 49 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas ....................................................... 50

Kultūras pieminekļu aizsardzība ............................................................ 50 Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas .................................................... 50

Dabas pieminekļu teritorijas ................................................................. 51


4.lpp.

1. IEVADS

(1) „Ventspils novada Usmas pagasta teritorijas plānojums 2010.-

2022.gadam” ir Usmas pagasta teritorijas attīstības plāna sastāvdaļa un

balstās uz pašvaldības attīstības programmā izvirzītajiem mērķiem un

uzdevumiem.

(2) „Ventspils novada Usmas pagasta teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumi” un grafiskā daļa LR normatīvajos aktos noteiktā

kārtībā tiek pieņemti kā Ventspils novada domes saistošie noteikumi.

(3) Teritorijas plānojums nosaka Usmas pagasta teritorijas esošo un

plānoto zemes izmantošanu un šīs teritorijas izmantošanas

aprobežojumus.

(4) Usmas pagasta teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar LR likumu

“Teritorijas plānošanas likums” (22.05.2002.), un LR Ministru kabineta

noteikumu Nr.1148 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”

prasībām.

(5) Usmas pagasta teritorijas plānojums izstrādāts, pamatojoties uz:

1. Usmas pagasta padomes lēmumu par teritorijas plānojuma

izstrādes uzsākšanu un darba uzdevumu.

2. Institūciju sniegtajiem nosacījumiem un informāciju teritorijas

plānojuma izstrādei.

3. Ventspils novada domes lēmumu par teritorijas plānojuma

1.redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai.

4. Ventspils novada domes lēmumu par teritorijas plānojuma

1.redakcijas pilnveidošanu atbilstoši institūciju atzinumiem un

sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.

(6) Teritorijas plānojuma izstrādē ievēroti valsts, Kurzemes plānošanas

reģiona un Ventspils novada attīstības plānošanas dokumenti.

(7) Teritorijas plānojuma izstrādē ievērota pagasta pārvaldes darbinieku

ieteikumi, kā arī sabiedriskās apspriešanas procesā saņemtie fizisko un

juridisko personu priekšlikumi.

(8) Pagasta teritorijas plānojuma sagatavošanai kā pamatkarte

izmantota Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS 92 izstrādātā VZD

vienkāršotā topogrāfiskā karte ar mēroga noteiktību 1:10000:

1. Usmas pagasta teritorijas plānojums izstrādāts, izmantojot

Valsts zemes dienesta kadastra datus: kadastra datu bāzi un

kartogrāfisko attēlu mērogā M 1:10000;


5.lpp.

2. plānojuma izstrādāšanai un kartogrāfiskā materiāla

sagatavošanai izmantotas Valsts zemes dienesta sagatavotās

ortofotokartes mērogā M 1:10000.

(9) Usmas pagasta teritorijas plānojumam ir šādas sastāvdaļas:

1. paskaidrojuma raksts;

2. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

3. grafiskā daļa;

4. pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi;

5. Vides pārskats.

(10) Paskaidrojuma raksts sastāv no ievada un 5 pamatdaļām, kurās

aprakstīta pašreizējā situācija, noteikti pagasta attīstības priekšnoteikumi,

attīstības mērķi un virzieni, kā arī pamatoti teritorijas plānojuma

risinājumi un sniegti turpmākās plānošanas uzdevumi.

(11) Grafiskajā daļā ietilpst šādas kartes:

1. Usmas pagasta teritorijas pašreizējā izmantošana;

2. Usmas pagasta teritorijas plānotā un atļautā izmantošana;

3. Aizsargjoslu karte.

(12) Pārskatā par teritorijas plānojuma izstrādi ietilpst:

1. Usmas pagasta padomes un Ventspils novada domes lēmumi par

teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu un plānojuma projekta

nodošanu sabiedriskajai apspriešanai.

2. Fizisko un juridisko personu priekšlikumi teritorijas plānojuma

izstrādei.

3. institūciju sniegtie nosacījumi un informācija.

4. informācija, kas izmantota teritorijas plānojuma izstrādei.

(13) Usmas pagasta teritorijas plānojuma saistošo daļu veido plānojuma

grafiskā daļa kopā ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.


6.lpp.

2. USMAS PAGASTA TERITORIJAS RAKSTUROJUMS UN ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI

2.1. Usmas pagasta vispārīgs raksturojums

Usmas pagasts ietilpst Ventspils novada administratīvajā teritorijā un ir

viens no 12 pagastiem. Usmas pagasts aizņem 219,5 km2 lielu platību,

2009. gada sākumā tajā bija 610 iedzīvotāji. Pēc platības Usmas pagasts

ir ceturtais novadā, bet pēc iedzīvotāju skaita – astotais lielākais novadā.

Usmas pagasts atrodas Ventspils novada ziemeļaustrumos. ZA tas

robežojas ar Talsu novada Ģibuļu pagastu, uz D – Kuldīgas novada Rendas

un Rumbas pagastiem, bet uz R-Ventspils rajona Ugāles pagastu un Z-ar

Puzes pagastu. No 219,5 km2 platības lielāko daļu aizņem meži. Pagasta

centrs atrodas 50 km attālumā no Ventspils un 30 km no Talsiem.

1.attēls. Ventspils novada teritorija

Usmas pagasta attīstībai būtiska ir atrašanās tūrisma un dabas

aizsardzības zonā – teritorijā atrodas vairākas Eiropas nozīmes


7.lpp.

aizsargājamās dabas teritorijas: otrais vecākais rezervāts Eiropā

„Moricsalas dabas rezervāts”, dabas parks „Abavas senleja”, dabas

liegumi: Pluču tīrelis, Druviņu tīrelis, Viskūžu sala, Pelcīšu purvs, Stiklu

purvi.

Pagasta telpiskajā struktūrā nozīmīga loma ir valsts galvenajam autoceļam

A10 Rīga-Ventspils. Šis ceļš vērtējams kā galvenā pagasta attīstības ass.

Teritorijas vēsturiskā attīstība

Usmas nosaukums pirmoreiz minēts 1253.gadā, kad Kurzemes bīskaps

Heinrihs apstiprina starp baznīcu un ordeni Kurzemes zemju dalījumu.

1703.gadā tiek uzcelta Usmas pirmā baznīca.

1727.gada vasarā 10 dienas patvērumu Usmas ezera salā rod Saksijas

grāfs Morics- pretendents Kurzemes hercoga tronim. Šie vēsturiskie

notikumi devuši nosaukumu 2. lielākajai ezera salai- Moricsalai.

1870.-1871.gadā - tiek nodibināta Usmas pirmā skola.

1912.gada 6.jūnijā vietējais mežzinis oficiāli nodod Moricsalas teritoriju

Rīgas Dabas pētnieku biedrības pārziņā. Šo dienu uzskata par Moricsalas

rezervāta dibināšanas dienu.

1918.gadā Usmas pagastam tiek pievienotas saimniecības no Zlēku,

Ugāles pagastiem un Zaļās muižas. Latvijas brīvvalsts laikā Usmā darbojās

daudzas biedrības. 1921.gadā nodibina Kultūras veicināšanas biedrību,

1922.gadā – Lauksaimniecības biedrību, 1926.gadā - Meliorācijas

biedrību, 1929.gadā - Lopkopības pārraudzības biedrību,1930.gadā -

Zvejniecības biedrību. 1935.gadā pēc zemes labuma Usmas pagasts

ierindots 2.grupā, bet pēc finansiālā stāvokļa - 3.grupā. saimniecību

zemes kopplatība - 33,22 km2. 1936.gadā tiek uzcelts jauns pagastnams.

Pagastā uzskaitīti 220 zirgi, 484 govis, 624 cūkas, 1058 aitas. 1940.gadā

tiek atklāta 5.klašu pamatskola, kas vēl līdz 1960.gadam bija modernākā

skola Ventspils apriņķī.

Apkārtnes mežos klejoja dažādu tautību dezertējušo karavīru grupas, bet

latviešu karavīriem nodaloties no vācu armijas, izveidojās t.s. “kureliešu”

bataljons, kura daļa leitnanta Rubeņa vadībā nepakļāvās izformēšanai un

no Stikliem atkāpās uz Usmas pagastu pie Ilziķu mājām, kur izveidoja

nometni. Vēlāk viņu kauju ceļi virzījās uz Rendas un Zlēku pagastiem.

Grūts laiks iestājās pēckara gados, kad daļa vietējo iedzīvotāju nepakļāvās

padomju varai un aizgāja mežos. 1949.gadā no Usmas deportēja 11

iedzīvotājus.


8.lpp.

1948.-1949.gadā tika nodibinātas 3 kopsaimniecības, bet līdz 1962.gadam

tās bija jau apvienojušās kopsaimniecībā “Usma”. Pēc 30 darbības gadiem

to pārveidoja par paju sabiedrību, bet vēl pēc diviem gadiem, līdzīgi kā

citur Latvijā, to likvidēja. Tās vietā izveidojās daudz piemājas un

zemnieku saimniecību.

2.2. Teritorijas dabas apstākļu un resursu raksturojums

Ģeomorfoloģiskais raksturojums

Usmas pagasts atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, kas ir arī

visaugstāk paceltā un visvairāk saposmotā teritorija Ventspils novadā.

Virsas augstums pārsvarā no 20 - 40 m v.j.l., virsas pazeminājumos

izvietojušies purvi un ezeri. Plašākais no tiem ir izzudušā Baltijas ledus

ezera gultnes daļa - Usmas ezera ieplaka (42 km2) un pazeminājums ap

to. Pazeminājuma reljefs ir ļoti nelīdzens, dziļas ieplakas mijas ar

pacēlumiem. Usmas ezera līmenis atrodas vidēji 21 m v.j.l., virs tā

paceļas vairākas salas, no kurām Viskūžu sala (3,09 km2) ir vislielākā

ezeru sala Latvijā. Ezera dziļākajā vietā (27 m) gultne atrodas 4 m zem

jūras līmeņa.

Pacēlumu virsā atsedzas pēdējā (Latvijas) apledojuma morēna (1 - 5 m

biezumā), kas uzguļ tieši devona iežiem gandrīz visā apvidus teritorijā.

Vietām virspusē atsedzas pieledāja baseinu māli, kur tie pārsedz ledāja

veidoto viļņoto reljefu. Mālu biezums parasti ir 5 - 10 m, ielejveida

pazeminājumos tas pieaug līdz 15 - 18 m, bet Usmas ezera apkārtnē

sasniedz 25 m. Mālus nereti pārsedz Baltijas ledus ezera smilts vai arī vēja

pārpūsto kāpu smilts. Līdzenuma teritorijas daļā līdz 40 - 42 m reljefs

veidojies bijušā Baltijas ledus ezera gultnē, kur viļņu darbībā tika izskaloti

un noskaloti ledāja vai tā kušanas ūdeņu nogulumi, vai arī uzkrājās smilts,

vietām arī grants un oļi. Ugāles līdzenumā sastopami arī seno kāpu vaļņi,

kas veidojās, vējam pārpūšot sausās Baltijas ledus ezera piekrastes

smiltis. Vājāk drenētajās ieplakās uzkrājusies kūdra, kuras biezums

vietām pārsniedz 5 m.

Ugāles līdzenumam raksturīgas tipiskās podzolaugsnes uz pārpūstajiem un

ledāja kušanas ūdeņu baseinu smiltājiem. Zemes virsas pazeminājumos

tās nomaina kūdrainas podzolētās glejaugsnes vai purvu kūdraugsnes. Pie

īpašiem apstākļiem iespējami erozijas procesi vēja ietekmē.

Būvniecībai nepiemērotas teritorijas atrodas gar Stendes, Spāres, Engures

un citām upēm- regulāri applūstošas ir to palienu pļavas.


9.lpp.

Augsnes resursi

Augsnes cilmiezi veido limnoglaciālie nogulumi – smilts un māli, kas

nosaka Usmas pagasta LIZ augšņu mehāniskais sastāvu:

Māls - 0,78%;

Smilšmāls - 21,89%;

Mālsmilts - 62,64%;

Smilts - 4,71%;

Kūdra - 5,98%.

Vispiemērotākās lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir viegla un vidēja

smilšmāla augsnes, kuras Usmas pagastā aizņem 21,89% no teritorijas.

Analizējot augsnes pēc mehāniskā sastāva, Usmas pagastā ir

mazpiemērotas augsnes lauksaimniecības attīstībai.

Viens no galvenajiem augsnes auglību raksturojošajiem rādītājiem ir

organisko vielu saturs. No organisko vielu satura augsnē ir atkarīgi augu

barības vielu krājumi, augsnes absorbcijas spēja (t.sk., sārņu vielu),

augsnes fizikālās un bioloģiskās īpašības.

Tabula Nr.1. Organisko vielu satura sadalījums Usmas pagasta LIZ augsnēs

Org.vielu saturs ha %

<1 7,8 0,2

1 - 2 1294,7 68,5

2 - 3 229,4 14,0

3 - 4 168,7 9,2

> 4 141,4 8,1

Usmas pagastā LIZ augsnes ir ar zemu organisko vielu saturu. Lai

uzlabotu augšņu īpašības, nepieciešama lopkopības vai arī zemkopība, t.i.,

nozaru, kas veicina organisko vielu akumulāciju augsnē, attīstība.

Tabula Nr.2. Augsnes reakcijas (pH) sadalījums Usmas pagasta LIZ augsnēs

ha %

pH<5,5 130,4 8,6

pH 5,5-6,0 176,6 7,2

pH >6,0 1535,0 84,2

Usmas pagastā ir augsta skābo augšņu platība. Lai optimizētu augsnes

reakciju, skābās augsnes nepieciešams kaļķot. Augsnes reakcija ietekmē

augsnes mikroorganismu darbību, kā arī nosaka barības vielu uzņemšanu.


10.lpp.

Augsnēs ar skābu augsnes vides reakciju veidojas viegli šķīstošie

savienojumi un notiek to pastiprināta izskalošana no virskārtas dziļākos

augsnes horizontos un gruntsūdeņos.

Smilts un māla nogulumi noteikuši, ka šajā teritorijā Ventspils novadā

izveidojušies lielākie meža masīvi uz tipiskā podzola, velēnu podzolētām

velēnu glejotām un gleja, velēnu podzolaugsnēm un velēnu gleja

augsnēm.

Klimatiskie apstākļi

Klimats ir viens no svarīgākajiem dabas faktoriem, kas ietekmē cilvēku

dzīvi. Klimats, atrodoties mijiedarbībā ar citiem dabas elementiem, nosaka

daudzu dabas procesu - vēja un ūdens erozijas, augu augšanas un

attīstības, augšņu veidošanās, pārpurvošanās, dēdēšanas un citu procesu

norisi. Tādējādi klimats ietekmē lauksaimniecības, mežsaimniecības un

rekreācijas attīstību.

Usmas pagasts, tāpat kā viss Ventspils novads, ietilpst mitrajā Kurzemes

rajonā, Kursas zemiene - mēreni vēsajā apakšrajonā.

Ventspils rajonā raksturīgie klimatisko elementu rādītāji:

gaisa vidējā temperatūra 1 - 19 C0;

siltā perioda garums (00 un >) 253 dienas;

veģetācijas periods (50 un >) 191 diena;

aktīvās veģetācijas periods (100 un >) 136 dienas;

siltummīlošo kultūraugu aktīvās veģetācijas periods (tomātu,

gurķu) (150 un >) 65 dienas;

bezsala perioda garums vidēji 144 dienas;

noturīgas sniega segas izveidošanās 24.XII;

noturīgas sniega segas izzušana 15.IV;

pastāvīgā sniega sega vidēji novērojama 80 dienas gadā.

Lielākais nokrišņu daudzums ir vasaras un rudens sākuma mēnešos (VII -

VIII), kad nokrišņu daudzums mēnesī sasniedz 90 – 95 mm gada nokrišņu

daudzums aptuveni atbilst vidējiem rādītājiem Latvijā: mainās no 680 līdz

730 mm. Vidējais noteces apjoms ir 240 mm.

Ventspils novadā nokrišņu summa aptuveni divas reizes pārsniedz

iztvaikošanu, kas ir viens no faktoriem gleja un glejotu augšņu veidošanai.

Tas nosaka, ka lielākajā rajona daļā stabilas ražas var iegūt tikai


11.lpp.

meliorētos tīrumos un pļavās.

Mainoties vietējiem apstākļiem, ko nosaka reljefa forma, saposmojums,

noslēgtība, bezmežu un mežu teritoriju attiecība, lielu atklātu ūdeņu vai

purvu esamība, cilvēku darbības veidota ainava (ciems, parks, transporta

maģistrāle) u.c. faktori, var stipri mainīties attiecīgās teritorijas klimatiskie

apstākļi. Dabiskā ainavā klimatisko elementu izmaiņas galvenokārt nosaka

reljefa apstākļi un mežainums.

Faktori, kas nosaka klimatiskā fona izmaiņas Usmas pagastā:

mežainība (60%);

līdzenumi (90%);

saposmotais reljefs (10%);

Usmas ezera virsmas platība;

klimata kontrastainība ir neizteikta (90%) un vidēja (10%).

Usmas pagastā klimatiskā fona izmaiņas vērojamas Usmas ezera tuvumā.

Lai gan Usmas pagasts atrodas relatīvi tuvu Baltijas jūrai un zonai ar vēja

stiprumu, kas piemērots vēja enerģijas iegūšanai, tomēr teritorijas reljefs

un mežainums samazina vēja stiprumu līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav

izdevīgs vēja enerģijas iegūšanai.

Derīgie izrakteņi

Galvenie tautsaimniecībā izmantojamie derīgie izrakteņi Usmas pagastā ir

māls, kūdra, sapropelis, smilts.

Māla krājumi Usmas pagastā novērtēti uz 13630 tūkst.m³, kas ir vieni no

lielākajiem krājumiem valstī. Nozīmīgākā māla atradne Usmas pagastā ir

valsts nozīmes Greņču karjers 119 ha platībā - kopējie krājumi 5915

tūkst.m. Šajā atradnē tika veikta mālu ieguve kādreizējai drenu rūpnīcai

,,Usma” un tika izstrādāti aptuvenu seši hektāri atradnes teritorijas.

Atradne „Kalniņi” -krājumi 7514 tūkst.m3 - netiek izmantota. Atradne

,,Ugāle” - krājumi 200 tūkst. m3 - netiek izmantota.

Usmas pagastā, galvenokārt mežu zemēs atrodas vairākas potenciālās

kūdras atradnes, kuras netiek izmantotas: Bēģu purvs– atradnes platība

30 ha. Bērzragu purvs – atradnes platība 26 ha, Kūlu purvs- atradnes

platība 45 ha, Šarlotu purvs-atradnes platība 21 ha. Kūdras atradnēs

izstrādājamie krājumi ir maz pētīti, pēc aptuvenā novērtējuma – to

krājumi ir mazi. Daļa no kūdras atradnēm atrodas ĪADT un to izstrāde nav

iespējama.


12.lpp.

Usmas pagastā atrodas 3 vietējas nozīmes sapropeļa atradnes,kuras

netiek izmantotas: Lakšu ezers - kopējie krājumi 0,067 milj.m³; Tirukšu

ezers – kopējie krājumi 0,013 milj.m³ (abās atradnēs krājumi tiek vērtēti

kā maznozīmīgi ) un Aburgas ezers ar kopējo krājumu daudzumu –

0,289milj.m³ (vērtējums – nenozīmīgi).

Kopējie smilts krājumi Usmas pagastā ir 1,7031 milj.m³, kas veido 0,1%

no Ventspils rajona krājumiem. Daļa no smilts atradnēm atrodas VAS

„Latvijas valsts meži” valdījumā, tās tiek plānots izmantot.

Virszemes ūdensteces

Irbes un Ventas baseinu apakšbaseina noguluma segu veido smilšaini un

mālaini limnoglaciāli nogulumi. Kvartāra nogulumu segas biezums ir

neliels, vietām mazāks par 20m. Upju biezības koeficients ir 421 m/km2,

kas ir nedaudz zemāks par republikas vidējiem rādītājiem.

Usmas pagastā esošais upju tīkls pieder Irbes un Ventas baseiniem un

sastāv no 4 apakšbaseiniem - Stendes, Spāres, Engures un Abavas.

Ziemeļdaļas hidrogrāfiskos tīklu veido Stendes un Spāres upes- Usmas

pagasta ziemeļdaļu austrumu- rietumu virzienā šķērso Stendes upe.

Stendes kopējais garums ir 28 km, gada notece – 0,014 km³. Upe sākas

purvainā mežā uz R no Ozolu purva. Tek pa Kursas zemieni cauri mežiem

pa dziļu gravu. Upes tecējums meandrēts, krasti mežaini ar palienu

pļavām. Spāres upe ietek Ilziķa ezerā. No llziķa ezera dienvidu puses iztek

Tirukšupīte, kura ietek pagasta austrumdaļā esošajā Tirukšezera ziemeļu

galā un iztek no tā dienvidu gala, tādējādi savienojot Tirukšezeru ar

Usmas ezeru.

Pagasta dienvidrietumu- rietumu daļas hidrogrāfisko tīklu veido Engure ar

tās labā krasta mazajām pietekām (Riekste, Dūņupīte), kas iztek no

Usmas ezera rietumu daļas. Engure tiek izmantota kā hidroenerģētiskais

resurss Gravas HES (kritums 3 m) vajadzībām, pirms HES aizsprosta tā ir

uzpludināta. Engure ir noteikta kā karpveidīgo zivju prioritārie ūdeņi.1

Galēja pagasta dienviddaļā pagasts robežojas ar Abavu, kas ietilpst Ventas

baseinā. Abava ir noteikta kā lašveidīgo zivju prioritārie ūdeņi. Abavas

upes kopējais garums ir 129 km, baseins 2042 km2 . Tās gada vidējā

notece ir 0,66 km2. Kopējais kritums 47 m, gar pašu upi ir stāvi krasti, kas

pakāpeniski pazeminās un līdz ietekai Ventā plūst caur plašiem mežu

masīviem. Straumes ātrums krācēs liels – 1,5 – 2,5 m/s. Lejtecē upes

platums palielinās līdz 30 – 40 m, dziļums 2-2,5 m. Stāvie, nobrukušie

1 12.03.2002 MK noteikumi Nr. 118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”


13.lpp.

krasti ledus iešanas laikā bieži tiek izskaloti. Veidojoties ledus

sastrēgumiem Ventā, lejpus Abavas ietekas, ūdenslīmenis stipri

paaugstinās arī ietekas rajonā un applūst plašas palieņu pļavas. Vietām

sastrēgumi veidojas pašā Abavā, taču lielus sastrēgumus tie nerada. Pēc

piesārņotības pakāpes Abava raksturota kā vidēji piesārņota. Arī Abavas

saprobioloģiskais indekss atbilst vidēji piesārņotas upes līmenim.

2.attēls. Abava lejpus Rendai. Tipiska ainava Usmas pagastam pieguļošā posmā

Virszemes ūdenstilpes

Virszemes ūdentilpes ietilpst Irbes hidroloģiskajā baseinā. Apakšbaseinā

esošo ezeru kvalitātes novērtējumu 70-ajos gados veica “Meliorprojekts”.

Visi ezeri tika novērtēti kā eitrofi un tajos tika konstatēta augsta

aizaugšanas pakāpe.

Pagasta ziemeļdaļā atrodas tikai viens ezers- Ilziķis. Tā platība 20,6 ha,

vidējais dziļums ir 1,8 m, bet maksimālais dziļums – 3,3 m. Ezera

pamatbaseins paugurains, apaudzis ar mežu. Ezera gultne ir līdzena, klāta

ar dūņu slāni. Krasti ir slīpi, smilšaini, izņemot dienviddaļu, kur tie ir

kūdraini.

Vidusdaļā atrodas vairāki mazi ezeri- Lakšezers (34,7 ha, vidējais dziļums

ir 0,8 m, maksiālais dziļums – 2,5 m), kuru Dūnupite savieno ar Enguri un

Aburgas strauts savieno ar Aburgas ezeru (6,5 ha, vidējais dziļums ir 1,0

m, maksimālais dziļums – 1,8 m). Lakšezers atrodas Ugāles līdzenuma D-

daļā, apmēram 2 km uz D no Usmas ezera. Ezera krasti ir lēzeni,

smilšaini. Vietās, kur ezers no krasta aizaug – līgani. Ezerdobe ir līdzena,

gultne klāta ar dūņām, vietām pat līdz 8 m biezs sapropeļa slānis. No

akvatorija kopējās platības 20% ir aizauguši. Ezera pamatbaseinā – priežu


14.lpp.

mežs. Ihtiofauna nabadzīga.

Pelcenes ezers (4,2 ha) ir beznoteces.

Usmas pagasta austrumdaļā atrodas Usmas ezers, pēc ūdens virsmas

aizņemtās platības- 5-ais lielākais ezers Latvijā. Ezera virsmas aizņemtā

platība 37,2 km2, kopā ar salām 41,4 km2.(Viskūžu sala (309 ha),

Moricsala (83,1 ha)). Pēc ūdens apjoma - 190 milj.m3 - tas ir otrais

lielākais Latvijā. Līmeņa virsma atrodas 22,8 m v.j.l. Usmas ezers ietilpst

Irbes šauruma hidroloģiskajā rajonā un regulē Engures upes noteci. Ezers

atrodas vienā no lielākajiem Latvijas mežu masīviem. Ezerdobe nelīdzena,

ar stāviem kritumiem Amjūdzupē. Krasti pārsvarā ir lēzeni, stingri un

smilšaini. Ezerā ietek 10 upes - Tirukšupe, Godele, Melncelma, Meķupe,

Sērža, Ostupe, Baņģava, Struncene, Riekte, Kāņupe, daudz grāvju un

strautu, DR daļā iztek Engure. Eitrofs ezers, pastiprināti aizaug, īpaši pēc

vada zvejas izbeigšanās 20.gs 80 - gados. Zivju resursi- zutis, līdaka,

plaudis, rauda, vīķe, līnis, asaris, plicis, repsis, karūsa, zandarts, kā arī

vēdzele, rudulis. Ezers nozīmīgs zivsaimniecībā, tūrismā, rekreācijā.

Usmas ezers ir noteikts kā lašveidīgo zivju prioritārie ūdeņi.

3.attēls. Usmas ezers. D krasts.

Skats no Godeļdangas. www.ezeri.lv

4.attēls. Usmas ezers. Z krasts.

Usmas ezers ir savienots ar Tirukšezeru (45,7 ha, vidējais dziļums 2,6 m,

maksimālais dziļums – 4,3 m). Tirukšu ezers atrodas apakšbaseina ZA

daļā. Ezers novietojies šaurā ieplakā un ir caurtekošs. Tā ezerdobe ir

dūņaina. Ezera krasti aizauguši, izņemot austrumu krastu, kur izvietoti

kempingi.

Aburgas ezera litorāls smilšains, profundāls, klāts ar ievērojamu dūņu

slāni, kura biezums vietām pārsniedz 3 m. Piekraste – purvaina. Ezera

pamatbaseins ir purvains, klāts ar meža platībām.

Usmas pagastā atrodas mākslīgā ūdenskrātuve, kas radusies, uzpludinot

Engures upi pirms Gravas HES.

http://www.ezeri.lv/


15.lpp.

Publiskie ezeri ir Usmas ezers.

Pazemes ūdeņi

Usmas pagastā pazemes ūdeņi lielākajā teritorijas daļā tiek novērtēti kā

vidēji aizsargāti, atsevišķās daļās - vāji, relatīvi aizsargāti un aizsargāti.

Ūdensapgādei izmanto D2 ar D3am (Arikulas-Amatas) ūdens kompleksu

un D2 ar D3am un D3pl-dg (Pļaviņu-Daugavpils) ūdens kompleksu. Pēc

pašvaldības sniegtajiem datiem, ūdens patēriņš Usmas pagastā ir 50

m3/dnn.

Pazemes ūdeņi. Arukilas horizonts ir vienīgais visā Ventspils rajonā, kura

artēziskie ūdeņi ir izmantojami dzeramā ūdens apgādē.2 Tas ir virs Narvas

svītas esošajā vienotajā Arukilas – Burtnieku - Gaujas pazemes ūdeņu

horizontu kompleksā. Pazemes ūdeņi ir koncentrējušies porainajos,

ūdenscaurlaidīgajos Arukilas, Burtnieku un Gaujas svītas smilšakmeņos un

aleirolītos. Kompleksam raksturīgi hidrogēnkarbonātu - kalcija tipa ūdeņi.

Urbumu dziļums līdz ūdens horizontam atkarīgs galvenokārt no kvartāra

nogulumu segas biezuma.

Valsts Vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde ir izsniegusi trīs

ūdens lietošanas atļaujas- z/s „Ezerspīķi” Gravas HES, (LIT-12-Ū067), z/s

„Ceri”, ferma „Ceri”; (LIT-12-Ū072) un Usmas pagasta padomei3, Usmas

ciemata ūdensapgādei (LIT-12-206).

Usmas pagasta pārvalde apsaimnieko trīs pazemes ūdeņu ņemšanas

vietas: „Centrs”, „Purmaļi”, kas nodrošina dzeramā ūdens piegādi Usmas

ciema pagasta daudzdzīvokļu un privātmājām, pagasta administratīvai

ēkai, skolai un katlu mājai, un „Ausekļi”, kas plāno apgādāt ar dzeramo

ūdeni Usmas baznīcas, Usmas kristīgās tautas skolas un divas privātas

saimniecības, kā arī pieslēgt jaunbūvējamu viesnīcu.

Ūdensapgādes urbuma „Centrs” (LVĢMC datu bāzes identifikācijas

Nr.P300515), kas ierīkots 1967.gadā, urbuma dziļums – 95 m un debits –

5.0 l/s. Plānotais (pieprasītais) dzeramā ūdens ieguves daudzums 95

m3/dnn vai 34675 m3/gadā. No ūdensapgādes urbuma ūdens tiek padots

uz ūdenstorni, bet no tā tālāk patērētājiem Ūdensapgādes urbumam

LVĢMA ir veikts stingrā režīma, bakterioloģiskās un ķīmiskās aizsargjoslas

aprēķins atbilstoši 20.01.2004. MK noteikumu Nr.43 „Aizsargjoslu ap

ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika” prasībām. Ūdensapgādes

urbuma stingrā režīma aizsargjoslas teritorija ierobežota.

2 Ventspils rajona teritorijas plānojums, Ventspils rajona padome, 2007 3 Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai „B kategorijas atļauja Nr. 9070-07-08”, 12.03.2007, Ventspils RVP


16.lpp.

Ūdensapgādes urbums „Purmaļi” (LVĢMC datu bāzes identifikācijas

Nr.P300543) ierīkots 1973.gadā, urbuma dziļums – 90 m un debits – 1,5

l/s. No urbuma ūdens netiek iegūts, tas atrodas rezervē. 2007.gadā

urbumam nav veikts aizsargjoslu aprēķins un aizsargjoslu teritorija nav

ierīkota atbilstoši 20.01.2004. MK noteikumu Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens

ņemšanas vietām noteikšanas metodika” prasībām.

Ūdensapgādes urbums „Ausekļi” (LVĢMC datu bāzes identifikācijas

Nr.P3000540) ierīkots 1998.gadā, urbuma dziļums – 46 m, debits – 0.8

l/s. Plānotais (pieprasītais) dzeramā ūdens ieguves daudzums 23 m3/dnn

vai 5655 m3/gadā. 2007.g.- urbumam nav veikts aizsargjoslu aprēķins un

aizsargjoslu teritorija nav ierīkota atbilstoši 20.01.2004. MK noteikumu

Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika”

prasībām.

Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāzē reģistrētas

septiņas artēzisko urbumu vietas, urbumu dziļums svārstās no 80-

105,9 m dziļumam.


17.lpp.

Tabula Nr.3. Pazemes ūdeņu ņemšanas vietas (VVD 2010., LVĢMC 2001.)

IDID VĢD

DB

Nr.

Atveres

absolūtais

augstums,

m

Urbuma

dziļums, m

Urbšanas

gads

Horizonts Filtra intervāls,

m

Statiskais

līmenis, m

no zemes

virsmas

Sūknēšanas

debits, l/s

no līdz

4338 30,1 104,5 1959 D2ar+br 67,4 98,5 -0,5 3,1

4339 30,0 102,7 1959 D2ar+br 67,4 97 0,7 3

4340 28,0 105,9 1955 D2br 87,9 105 -0,1 2,5

Centrs,

P30051

4453 30,0 95,0 1967 D2br 71,4 94 2,5 5

Purmaļi

P300543

4518 25,0 80,0 1970 D2br 64 75 -1,5 1,5

4541 30,0 90,0 1974 D2br+D3gj 62 74 5,2 3,2

4588 27,5 100,0 1977 D2br 85 95 2,1 1,3

Ausekļi

P3000540

46 m 1988 0.8


18.lpp.

Teritorijas plānojumā nav sniegta informācija par pagastā esošo pazemes

ūdens ņemšanas vietu stāvokli, tai skaitā tamponētajiem urbumiem.

Nodrošinājumā ar dzeramā ūdens resursiem nozīmīgi ir arī gruntsūdeņi -

pazemes ūdeņi virs pirmā ūdens aizturslāņa. Gruntsūdeņi galvenokārt tiek

izmantoti viensētu ūdensapgādē. Gruntsūdeņi atrodas dažādā dziļumā (no

dažiem desmitiem cm līdz 1,5 - 2 m, vietām arī dziļāk), to ieguvē izmanto

grodu akas viensētās, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās, kuru

ūdensapgāde nenotiek centralizēti, lauksaimnieciskās ražošanas apbūves

teritorijās.

Ainavas

Ainavu telpu raksturojums veikts pēc nozares pārskata rajona plānojuma

izstrādāšanai sagatavotajiem materiāliem.

Usmas pagasta teritorija pēc ainavu klasifikācijas ietilpst Ventaszemes

ainavzemes Usmas ezeraines ar Stendes mežaini un Lejasabavas

mežaines ainavapvidus vairākās ainavtelpās (pēc K. Ramana, 1990.g.).

Kursas zemienē raksturīgas plašas teritorijas ar traucētu ūdens noteci, kas

izraisījis teritoriju pārpurvošanos un zemo un pārejas kūdras augšņu

veidošanos. Augsnes zemā auglība (smilts nogulumos) un nenoregulētais

mitruma režīms noteicis, ka Kursas zemienes pagastos lauksaimniecībā

izmantojamās zemes aizņem mazāko daļu. Pārējā teritorijā sastopami

meži.

Z daļā – Usmas ezeraines un Stendes mežaines ainavu telpa; pagasta

teritorijas malā– Abavas mežāru un Abavas – Ventas mežaines.

Ainavu telpa aizņem Kursas zemienes ziemeļu daļu. Reljefs līdzens.

Ainavas segas litoloģisko pamatu veidi limnoglaciālie smilts nogulumi,

vietām salu veidā virspusē iznāk māla nogulumi.

Lielāko ainavu daļu aizņem priežu un egļu meži. Tie ietilpst lielā meža

masīvā, kas stiepjas līdz pat Dundagai. Meža masīvā salu veidā ir

lauksaimniecības zemes ar viensētām.

Dominē vizuāli augstvērtīga mežu ainava.

Viensētas ir izvietojušās pie ceļiem, kas iet perpendikulāri autoceļam Rīga

- Ventspils.

Ainavu telpā, pateicoties reljefa saposmojumam, raksturīgas vidēji tālas

skatu perspektīvas, kas pie horizonta noslēdzas ar dabiski augušam

mežam raksturīgo robotu horizontālu līniju.

Ainavas un ainavu elementi:


19.lpp.

Lielu meža masīvu ainava, ko saposmo mežu ceļi, stigas un

novadgrāvji.

Ar krūmiem aizaugušo palieņu pļavu ainavas.

Purvu ainavas – augstie purvi: Pluču tīrelis, Novadu tīrelis.

Usmas ezeraines ainavu telpa ietilpst Usmas ezeraines ar Stendes mežaini

ainavapvidū, kas aizņem Ugāles līdzenumu. Līdzens reljefs. Tas

pakāpeniski pazeminās Usmas ezera virzienā. Līdzenumu veido

limnoglaciālās izcelsmes smilts nogulumi. Ainavas telpas funkcionālo

nozīmi nosaka Usmas ezera krasta līnija. Piekrastē izplatītas pļavas un

ganības ar viensētām. Usmenieku veidotie miestiņi, kā liecina vēstures

avoti, ir ļoti raksturīgi Usmas ezera apkārtnē. Lielas izmaiņas ainavu telpā

notika pēc deviņdesmitā gada, kad Usmas ezera krastā sāka veidoties lieli

atpūtas kompleksi. No ainavas telpas paveras vizuāli augstvērtīgas skatu

panorāmas uz ezeru, ezeru salām un līčiem.

Ainavu telpā dominē priežu mežu augšanas apstākļu tipi: sils, mētrājs,

lāns. Lauksaimniecības zemes izplatītas nelielu pļavu un ganību veidā.

Usmas pagasta vērtīgās un daudzveidīgās ainavas uzskatāmas par būtisku

tūrisma un rekreācijas resursu.

2.3. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Usmas pagastā atrodas „Moricsalas dabas rezervāts”, dabas parks

„Abavas senleja”, 5 dabas liegumi: „Viskūžu sala”, „Stiklu purvi”, „Druviņu

tīrelis”, „Pluču tīrelis”, „Pelcīšu purvs”. Šīs teritorijas ir noteiktas atbilstoši

Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvai „Par savvaļas putnu

aizsardzību” (79/409 EEK) un direktīvai „Par dabisko biotopu, savvaļas

faunas un floras aizsardzību” (92/43 EEK) un ir iekļautas Eiropas nozīmes

aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000.

Pārskats par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to izmantošanu

regulējošiem tiesību aktiem sniegts 4.tabulā.

Tabula Nr.4. Usmas pagasta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Nosaukums Pašvaldība Platība Teritorijas izmantošanu

regulējošie tiesību akti

Dabas rezervāts

Moricsalas

dabas

rezervāts

Usmas

pagasts

818 ha 05.04.2000. Moricsalas dabas

rezervāta likums

Moricsalas dabas rezervāta dabas

aizsardzības plāns (DAP) izstrādāts


20.lpp.

Nosaukums Pašvaldība Platība Teritorijas izmantošanu

regulējošie tiesību akti

2009.gadā, apstiprināts ar VIDM

Rīkojumu Nr.55, 03.03.2009.

Dabas parks

Abavas senleja Zlēku,

Usmas,

Ugāles

pagasti

14933 ha, t.sk

arī

blakusesošajās

pašvaldībās

Dabas parka „Abavas senleja” dabas

aizsardzības plāns (DAP) apstiprināts

ar VIDM rīkojumu Nr.356,

04.11.2005.

MK 2008.gada 3.marta noteikumi Nr.

133 „Dabas parka “Abavas senleja”

individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi”

Dabas liegums

Druviņu tīrelis Usmas

pagasts

293 ha 16.03.2010. MK noteikumi Nr.264

"Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

vispārējie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi"

Pelcīšu purvs Usmas

pagasts




izmantošanas noteikumi" Pluču tīrelis Usmas

pagasts

740 ha

Viskūžu sala Usmas

pagasts




izmantošanas noteikumi"

Dabas lieguma „Viskūžu sala” DAP

apstiprināts ar VIDM rīkojumu Nr.90,

01.03.2005

Stiklu purvi Puzes,

Usmas

pagasti

6636 ha , t.sk

blakusesošajās

pašvaldībās

Dabas lieguma „Stiklu purvi” DAP

apstiprināts ar VIDM. rīkojumu

Nr.138, 31.03.2006

MK 2007.gada 24.jūlija noteikumi Nr.

510 “Dabas lieguma „Stiklu purvi”

individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi”

http://www.vidm.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/Likumd/iadt//415_2003_gr2007.pdf



http://www.likumi.lv/doc.php?id=207283&from=off









21.lpp.

Moricsalas dabas rezervāts

Saskaņā ar Moricsalas dabas rezervāta likumu, rezervāta kopējā platība ir

818 ha. Rezervāts atrodas uz Usmas ezera divām salām - Moricsalas un

Lielalksnītes salas, ietverot arī Usmas ezera akvatorija daļu Luziķērti.

Rezervāta teritorija atrodas ~ 5 km uz dienvidiem no valsts galvenā

autoceļa A10 Rīga – Ventspils. Rezervāta tuvumā, aptuveni 2 – 3 km

attālumā atrodas arī vairākas apdzīvotas vietas: Usma un Amjūdze.

Rezervāts izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās

dabas ekosistēmas un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu

izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību. Saskaņā ar

Moricsalas dabas rezervāta likumu, rezervāta pārvaldi realizē Slīteres

nacionālā parka administrācija.

Teritorijā konstatēti šādi Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi: ozolu

meži (9160)- 13,2 ha, boreālie meži (9010) - 13,7 ha, jaukti platlapju

meži (9020) - 30,3 ha, melnalkšņu staignāji (9080) - 3,5 ha, Kadiķu

audzes kaļķainās pļavās (5130)- 0,6 ha, dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo

ūdens augu un peldaugu augāju (3150) – 704,7 ha un, pēc analoģijas ar

biotopu primārie meži upju meandru lokos, viens Latvijā aizsargājamo

biotopu veids - primārie meži ezera salu piekrastē 7,9 ha. Salas nav

apdzīvotas.

Dabas rezervāta abās salās konstatētas vismaz 8 īpaši aizsargājamas

augu augas, 11 ķērpju un vismaz 12 sūnu sugas. Konstatētas 23 Latvijā

īpaši aizsargājamas un četras Eiropas Savienībā aizsargājamas

bezmugurkaulnieku sugas. Aizsargājamo zīdītāju faunu galvenokārt veido

sikspārņi – rezervāta teritorijā kopumā konstatētas deviņas Latvijā un

Eiropas Savienībā aizsargājamas sikspārņu sugas.

Moricsalas dabas rezervātā 2008.gadā konstatētas 16 īpaši aizsargājamas

putnu sugas. Rezervāta teritorija Latvijas mērogā ir unikāla ar šeit

ligzdojošo zivjērgļu blīvumu.

Akvatorija daļā (Lūziķērtē) konstatēta viena Eiropas Savienībā

aizsargājama ūdensaugu suga (lokanā najāda) un 4 Latvijā retas vai

aizsargājamas ūdensaugu sugas.

Dabas liegums „Viskūžu sala”

Dabas liegums „Viskūžu sala” 304 ha platībā atrodas uz Usmas ezera

Viskūžu salas. Dibināts 2004.gadā. Teritorijā konstatētas vismaz 9 ES

„Putnu direktīvas” 1.pielikumā minētās putnu sugas, no tām nozīmīgākās

ligzdojošās sugas ir ūpis, jūras ērglis, zivjērglis un apodziņš, tāpēc Viskūžu


22.lpp.

sala ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, kas papildina blakus esošā

Moricsalas rezervāta nozīmi sugu un biotopu aizsardzībai Usmas ezerā.

Salā konstatēti pieci ES Biotopu direktīvas (79/43/EEC) 1.pielikumā

minētie biotopi: sugām bagāta atmatu pļava (6270*), boreālie meži

(9010*), purvaini meži (91D0*), melnalksnāju staignāji (9080*), pārejas

purvi un slīkšņas (7140*). Salas biotopu komplekss kopa ar Usmas ezeru

un piegulošajam salam – Moricsala un Lielalksnite veido Eiropas

Savienības nozīmes putniem nozīmīgu vietu Latvija (LV074 „Moricsala un

Viskūžu sala”).

Dabas liegumam nav izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi. Dabas liegumam „Viskūžu sala” ir izstrādāts dabas aizsardzības

plāns, kur ir noteikts funkcionālais teritorijas zonējums, apsaimniekošanas

pasākumi, teritorijas izmantošanas veidi, kā arī projekts individuālo

aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādāšanā.

Dabas liegums „Stiklu purvi”

Dabas liegums (DL) Stiklu purvi atrodas Kursas zemienes Ugāles

līdzenumā. Dabas liegums ir plašākais augsto purvu masīvs Rietumlatvijā.

Gan purvi, gan tos ietverošie meži ir piemērota dzīves vide putniem. Stiklu

purvi ir iekļauti Starptautiski putniem nozīmīgu vietu sarakstā. Ne mazāk

nozīmīgi ir Stiklu ezeraines 8 ezeri, kas atrodas dabas lieguma teritorijā.

Te saglabājusies relikta ūdensaugu flora. Teritorijā ir sastopami 8 Eiropas

Padomes biotopu direktīvas 1.pielikumā ierakstīti biotopi, tāpēc tā ir

iekļauta Natura 2000 ES nozīmes īpaši aizsargājamo vietu sarakstā.

Dabas liegumā ir sastopami 6 dabisko meža biotopu veidi 215,8 ha

platībā. Dabas liegumā sastopamas 24 sūnaugu (no tām 3 nav atkārtoti

konstatētas), 28 vaskulāro augu (no tām 4 sugas izzudušas), 2 gliemju,

17 kukaiņu, 29 putnu un 8 zīdītājdzīvnieku īpaši aizsargājamās sugas.

Teritoriju visvairāk ir ietekmējusi saimnieciskā darbība lieguma mežos,

nosusināšanas pasākumi Vasenieku purvā, kā arī izmaiņas Stiklu

ezeraines hidroloģiskajā režīmā, ko ir ietekmējusi bebru darbība. Dabas

lieguma nozīmīgākās vērtības ir samērā neskartais sūnu purvu komplekss

ar īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, no kurām dažām ir tikai

nedaudzas atradnes Latvijas teritorijā. Stiklu purvi ir viena no nedaudzām

Cladium mariscus atradnēm ārpus piejūras, divas no trīs Eleocharis

multicaulis atradnēm un viena no trīs Sphagnum lindbergii atradnēm

Latvijā. Tā ir īpaši nozīmīga teritorija gan ligzdojošiem, gan migrējošiem

putniem.

Teritorijas izmantošanu nosaka 24.07.2007. MK noteikumi Nr.510 „Dabas


23.lpp.

lieguma "Stiklu purvi" individuālie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi”, kas nosaka funkcionālās zonas un aizliegtās darbības, un DL

„Stiklu purvi” Dabas aizsardzības plāns, kur ir noteikts funkcionālais

teritorijas zonējums, apsaimniekošanas infrastruktūra un pasākumi,

teritorijas izmantošanas veidi, kā arī nepieciešamie grozījumi teritorijas

attīstību plānos.

Lai saglabātu dabas vērtības un regulētu pieļaujamās darbības lieguma

teritorijā, ir izveidotas sekojošas 4 funkcionālās zonas: Neitrālā zona 50

ha platībā, dabas parka zona 1245 ha platībā, dabas lieguma zona 4686

ha platībā, regulējamā režīma zona 617 ha platībā.

Dabas liegums „Pelcīšu purvs”

Usmas pagasta vidusdaļā atrodas dabas liegums „Pelcīšu purvs” - ir

viens no bioloģiskās daudzveidības ziņā labākajiem zināmajiem pārejas

purviem Latvijā, kas ir izteikts ar savdabīgām sugām. Teritorija 56 ha

platībā ir nozīmīga vieta ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopu:

pārejas purvi un slīkšņas un kaļķaini zāļu purvi ar dižo aslapi saglabāšanā,

viena no nedaudzajām vietām iekšzemē, kur atrodamas dižās aslapes

audzes, kas ir Latvijā aizsargājams biotops, 13 aizsargājamas augu sugas,

ES Biotopu direktīvas 2.pielikuma augu suga Lēzeļa lipare. Dabas

liegumam „Pelcīšu purvs” nav izstrādāti individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāns. Teritorijas

izmantošanas nosacījumus nosaka 16.03.2010. MK noteikumi Nr.264

„Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums „Pluču tīrelis”

Usmas pagasta dienviddaļā atrodas 740 ha lielais dabas liegums „Pluču

tīrelis”. Dabas lieguma teritorija ir nozīmīga purvainu mežu un augsto

purvu aizsardzības teritorija (rietumu tipa augstais purvs ar ciņu

mazmeldru), kur konstatētas ieplakas purvos (ES Biotopu direktīvas

biotops), kā arī viena no lielākajām teteru populācijām Kurzemē. Dabas

liegumam „Pluču tīrelis” nav izstrādāti individuālie aizsardzības un


izmantošanas nosacījumus nosaka 16.03.2010. MK noteikumi Nr.264

„Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi”.

DL teritorija ziemeļaustrumos aptuveni 400 m garā posmā robežojas ar

naftas transporta cauruļvadu Polocka- Ventspils. Informācija par naftas








24.lpp.

produktu noplūdēm nav zināma.

Dabas liegums „Druviņu tīrelis”

Pagasta dienviddaļā atrodas otrs dabas liegums - „Druviņu tīrelis”, 293

ha platībā. Teritorija izveidota 2 prioritāru Eiropas nozīmes biotopu -

augsto purvu un purvainu mežu aizsardzībai, tā ir medņu riesta vieta, šeit

ir sastopams viens īpaši aizsargājams augs- ciņu mazmeldrs. Dabas

liegumam „Druviņu tīrelis” nav izstrādāti individuālie aizsardzības un


izmantošanu nosaka 16.03.2010. MK noteikumi Nr.264 „Īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi”. Dabas lieguma robežas iezīmētas teritorijas plānojuma

grafiskajā daļā.

Dabas parks „Abavas senleja”

Dabas parks „Abavas senleja” veidota Abavas upes ielejas aizsardzībai,

kur atrodas izcila biotopu daudzveidība, tajā skaitā ļoti retas sugas,

piemēram, kaļķaini purvi ar devela grīsli, kadiķu audzes kaļķainās pļavās

u.c.. Teritorija ir ar izcilu ainavisko vērtību - upes ielejas ainavas, pļavu un

nogāžu ainavas un ģeomorfoloģiskām vērtībām. Dabas parka „Abavas

senleja” teritorijas izmantošanas nosacījumi ir noteikti Dabas aizsardzības

plānā un 03.03.2008. MK noteikumos Nr.133 „Dabas parka „Abavas

senleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kur ir

noteikta teritorijas pārvalde, apsaimniekotāji, funkcionālais zonējums un

nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi.

Usmas pagasta robežās atrodas dabas parka daļa, kas noteikta kā dabas

parka zona. Dabas parka „Abavas senleja” robežas iezīmētas teritorijas

plānojuma grafiskajā daļā.

Dabas pieminekļi

Usmas pagastā atrodas dižkoki - koki, kas atbilst MK 22.07.2003.

noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie

aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 2.pielikumā noteiktajiem

parametriem.

Tabula Nr.5. Usmas pagasta dižkoki (pēc LVĢMC datiem).

ID Suga Atrašanās vieta Apkārtmērs Augstums

161 Parastais Z/s ,,Bebri” 5,4 27





25.lpp.

ID Suga Atrašanās vieta Apkārtmērs Augstums

ozols(Quercus robur

L.)

566

Parastais

ozols(Quercus robur

L.)

VĀRPAS 5,8 31

163 Parastā liepa(Tilia

cordata Mill.) Usmā pie Kristīgās skolas 4.0 21

162 Parastā priede(Pinus

sylvestris L.)

z/sMālkalni Stendes upes

kreisajā krastā pie Vijupēm 4,2 26

2.4. Nekustamie kultūras pieminekļi

Tabula Nr.6. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Usmas pagastā.

Valsts

aizsardz.

Nr.

Pieminekļu vērtības

grupa

Pieminekļu

vārds

Pieminekļu nosaukums

2569 Valsts nozīmes Arheoloģija Moricsalas apmetne

2568. Valsts nozīmes Arheoloģija Usmas elku liepa-kulta vieta

2561 Vietējās nozīmes Arheoloģija Muižkalnu viduslaiku

kapsēta (Ģenerālkalniņš)

2558 Vietējās nozīmes Arheoloģija Košķēnu apmetne

2563 Vietējās nozīmes Arheoloģija Pilsgaļu apmetne

2571 Vietējās nozīmes Arheoloģija Muižgaļu senkapi

2560 Vietējās nozīmes Arheoloģija Laukgaļu senkapi

2570 Vietējās nozīmes Arheoloģija Bēģu apmetne

2562 Vietējās nozīmes Arhitektūra Muliku kapu kalns-viduslaiku

kapsēta

2553 Vietējās nozīmes Arhitektūra Ceriņu senkapi

2.5. Apdzīvojuma struktūra

2005.gadā Usmas pagastā ir reģistrēti 648 iedzīvotāji, 2008.gadā – 620

iedzīvotāji, 2009.gadā - 610 iedzīvotāji. Usmas pagasta apdzīvojuma

blīvums ir 2,9 cilv./km2, kas ir otrais zemākais starp visām Ventspils

novada pašvaldībām (vidējais- 5,6 cilv./km2).

Pagasta centra funkcijas pilda Usmas ciems, Usmā atrodas administratīvas

un sociālās infrastruktūras iestādes. Bez Usmas ir arī vairāki mazciemi -

Amjūdze (20 iedzīvotāju), Dzirnavciems. Aptuveni puse -pagasta

iedzīvotāju dzīvo skrajciemos un viensētās. Usmā darbojas Usmas kristīgā

tautas skola un Usmas ev-lut draudze.

Usmas ciems atrodas aptuveni 5 km attālumā uz dienvidiem no valsts


26.lpp.

nozīmes autoceļa Rīga – Ventspils (A10). Usmā kā vietējā līmeņa centrā4

tiek sniegti iedzīvotājiem ikdienā nepieciešamie pakalpojumi izglītībā,

kultūras, primārās veselības aprūpes jomās, kā arī sakaru un tirdzniecības

pakalpojumi.

Usma ir pagasta administratīvais centrs. Tajā dzīvo aptuveni 351

iedzīvotāji, šeit ir galvenā izglītības, kultūras, sociālās un veselības

aprūpes pakalpojumu saņemšanas vieta, kur atrodas pamatskola, tautas

nams, bibliotēka, pasta nodaļa, ģimenes ārsta palīga prakses vieta,

mazumtirdzniecības veikali.

Usmas pagastā tikai 55% no visiem iedzīvotājiem tiek apkalpoti

riteņbraucējiem ērti pieejamā attālumā (10 km) un 50% no visiem

iedzīvotājiem tiek apkalpoti kājām gājējiem ērti pieejamā attālumā (2-3

km). Problemātiskākā teritorijas daļa Usmas pagastā ir ceļa posmā Usma

– Amjūdze, jo salīdzinoši lielais attālums līdz centram apgrūtina šeit

esošās viensētās mītošo iedzīvotāju dzīvi, īpaši ņemot vērā šo iedzīvotāju

lielo vidējo vecumu.

2.6. Teritorijas pašreizējās izmantošanas pārskats

Usmas pagasts atrodas vienā no mežainākajiem Latvijas apvidiem, kas

nosaka tā teritorijas izmantošanas īpatnības. Arī mitrājiem ir noteicošā

loma pagasta teritorijas izmantošanā- Usmas ezers un pārējās virszemes

ūdensteces un ūdenstilpes kopā aizņem 18 %, purvi, tīreļi un citas

pārmitras teritorijas - 7%, kas ir 1/4 daļa no visa pagasta teritorijas.

Lauksaimniecībā izmantotas 8% zemes, ceļi aizņem 1 %, pārējās zemes-

9%.

4 Ventspils rajona teritorijas plānojums, Ventspils rajona padome, 2007


27.lpp.

5. attēls. Usmas pagasta teritorijas sadalījums pa zemes lietošanas veidiem.

Pagasta teritorijas izmantošanas struktūras īpatnības nosaka arī

ekonomisko aktivitāšu izvietojumu un specifiku. Uzņēmējdarbības

profilējošā nozare ir tūrisms un rekreācija, pateicoties Usmas ezera un

tam piegulošās apkārtnes ainaviskajām vērtībām.

Pagastā kopumā atrodas 10 ar tūrismu un rekreāciju saistīti apkalpes

objekti. Viesnīca, viesu mājas, lauku māja un kempingi sniedz ļoti plaša

spektra pakalpojumus- naktsmītnes, SPA kompleksu, pasākumu rīkošanu

un apkalpošanu, aktīvās atpūtas iespējas. Tie atrodas galvenokārt

teritorijās pie Tirukšezera austrumu krasta un Usmas ezera Bērzragdangas

rietumu/ ziemeļu krasta. Lauku māja atrodas pie Engures upes, šeit

atrodas ūdenstūrisma pakalpojumu sniedzēja, uzņēmuma Campo laivu

noma. Viens kempings atrodas blakus Lakšu ezeram.

Vairāku uzņēmumu darbība ir saistīta ar mežistrādi un kokapstrādi- gateri,

kokzāģētavu.

Viens uzņēmums ir reģistrēts Būvkomersantu reģistrā un sniedz ar

būvniecību saistītus pakalpojumus, ir specializējies jumta lubiņu ražošanā

un ieklāšanā.

Viens uzņēmums nodarbojas ar autopārvadājumiem.

Pie autoceļa Venstpils – Rīga atrodas degvielas uzpildes stacija „Ausmas”.

Usmas ezerā pie Elkiem (kadastra numurs 96740060163) atrodas valsts

hidroloģisko novērojumu postenis.

Blīvas apbūves teritorijas atrodas vienīgi Usmas ciemā. Usmas ciema

Zem ūdeņiem

18% Pagalmi

Ceļi

1%

Pārējās zemes

9%

Lauksaimniecībā

izmantojamā

zeme

8%

Meži

56%

Krūmāji

1%

Purvi

7%


28.lpp.

apbūve izvietota Usmas ezera rietumu krastam pieguļošās teritorijās. To

veido kompakti mazstāvu, vienģimeņu savrupmāju apbūves kvartāli,

daudzdzīvokļu daudzstāvu ēku apbūves kvartāli, sabiedriskie objekti,

ražošanas apbūve un inženiertehnisko komunikāciju objekti.

Dzirnavciems atrodas pagasta rietumu daļā, pie robežas ar Ugāles

pagastu. Apbūvi veido mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, šeit

Ugāles vecajās dzirnavās uz Engures ierīkota mazā hidroelektrostacija-

Gravas HES.

Amjūdze atrodas Usmas ezera dienvidu krastam pieguļošā teritorijā,

apbūvi veido skraji izvietotas atsevišķas viensētas.

Retinātas apbūves teritorijas raksturīgas pārējai apbūvei- teritorijām,

kuras tiek izmantotas lauksaimniecībā, mežu zemēm, purviem un tīreļiem.

Mežu zemes

Usmas pagastā ir sastopami visi Latvijā izplatītie meža augšanas apstākļu

tipi. Vislielākais ir sausieņu mežu īpatsvars - 55%. Slapjaiņu mežu

daudzums pagastā ir 23%, kas ir lielāks kā vidēji Ventspils novadā (14%),

purvaiņi meži aizņem 7% no mežu teritorijas. Valdošās koku sugas

pagasta mežos ir priedes (82%), bērzi (7%) un egles (9,5%), salīdzinoši

mazāk ir melnalkšņi (1%), baltalkšņi (0,1%) un apses (0,2%), mazāk ~

0,2% sastopami ozoli un oši.

Mežaudžu vidējā krāja ir 166,4 m³/ha, kas ir zem vidējā rādītāja rajonā –

170,0 m³/ha. Usmas pagasta mežos vislielākā krāja priedēm (172,5

m³/ha), bērziem (169,6 m³/ha) un melnalkšņiem (166,7 m³/ha).

Usmas pagastā ir vidēji daudz nosusināto mežu – 15% (kūdreņi 2,5%,

āreņi 12,5%).

Meža zemju vispārējo pārvaldību nodrošina VMD Ziemeļkurzemes

virsmežniecības Ugāles mežniecība, uzraugot mežu apsaimniekošanu,

izmantošanu, kā arī medību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu.

VAS „Latvijas valsts meži” valdījumā ir lielākā daļa no visām mežu

zemēm, tai skaitā arī Usmas pagasta mežu zemēs esošie mikroliegumi,

īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabiskie meža biotopi.

Usmas pagasta mežos ar VMD rīkojumu ir noteiktas 7 mikroliegumu

teritorijas. Mikroliegumu uzskaiti un pārraudzību veic Valsts meža

dienests. Ziemeļkurzemes virsmežniecības Usmas pagasta teritorijā

pašlaik ir izveidoti šādi mikroliegumi:

Mikroliegums Medņu riests Nr. 86006;


29.lpp.







Mikroliegums Medņu riests Nr. 86032.

Pārmitrās teritorijas- purvi un tīreļi

Purvu nogulumi ir samērā jauni, jo to veidošanās līdz ar kūdras

uzkrāšanos sākās tikai pēcleduslaikmetā. Kursas zemienē kūdras

uzkrāšanās varēja sākties tikai pēc Baltijas ledus ezera izzušanas, ne

agrāk kā pirms 10 tūkstošiem gadu, kad bija iestājušies atbilstoši

klimatiskie apstākļi.

Purvu un tīreļu teritorijas atrodas galvenokārt valsts mežu zemēs un ir

VAS „Latvijas valsts meži” valdījumā. Usmas pagasta ziemeļdaļā atrodas

augstā purva - Stiklu Dižpurva daļa, kas ir Stiklu purvu kompleksa -

nozīmīgākā augsto purvu kompleksa Rietumlatvijā daļa. Vairāki augstie

purvi atrodas Stendes upes sateces baseina robežās - Uksmežu

(Ukamežu) purvs (augstais purvs), Trēbiņu (Trebēnu) purvs, Mellupītes

tīrelis, to aptuvenā platība 50 ha. Vidusdaļā pie Pelcenes ezera atrodas

Pelcīšu purvs (zemais purvs), kas vienlaicīgi ir arī ĪADT teritorija.

Pagasta dienviddaļas mežos ir pārmitras teritorijas, pie robežas ar

Kuldīgas novadu atrodas Novadu (Meķu) (augstais purvs) tīrelis un Pluču

(Zemais purvs) tīrelis, arī šīs teritorijas ir ĪADT teritorijas.

Ilziķa un Usmas ezeru, Spāres, Stendes, Engures upju palienas ir regulāri

applūstošās teritorijas.

Publiskie ezeri

Saskaņā ar Cilvillkuma I pielikumā noteikto, Usmas pagastā ir viens

publisks ezers - Usmas ezers.

Lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas

No kopējās 1861,7 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes aptuveni puse

tiek izmantota kā aramzeme, puse- kā ganības un pļavas.


30.lpp.

Lauksaimnieciskajai ražošanai raksturīga piena un gaļas lopkopība

(saimniecībās 10-20 govis). Lauksaimniecībā izmantojamo zemju

sadalījumā lielākais īpatsvars (ap 78%) ir aramzemju aizņemtajām

platībām.

6.attēls. Usmas pagasta lauksaimniecības zemju sadalījums pa izmantošanas

veidiem.

Kopā ir reģistrētas aptuveni 137 zemnieku saimniecības5, tomēr tās

vienlaicīgi sniedz arī ar mežistrādi, mazumtirdzniecību, tūrismu un

rekreāciju saistītus pakalpojumus. Viens uzņēmums (z/s) ražo

elektroenerģiju (Gravas HES uz Engures upes).

Meliorēto zemju platības pagastā sastāda 1030,1 ha (78,71%). Pagastā

atrodas viena valsts nozīmes meliorācijas ūdensnoteka - Riektes upe.

Rekreācijas un tūrisma, izglītības, kultūras, sporta, zinātnes un sociālās

infrastruktūras teritorijas un objekti

Pagastā kopumā atrodas 10 ar tūrismu un rekreāciju saistīti apkalpes

objekti. Viesnīca, viesu mājas, lauku māja un kempingi sniedz ļoti plaša

spektra pakalpojumus- naktsmītnes, SPA kompleksu, pasākumu rīkošanu

un apkalpošanu, aktīvās atpūtas iespējas. Tie atrodas galvenokārt

teritorijās pie Tirukšezera austrumu krasta un Usmas ezera Bērzragdangas

rietumu/ ziemeļu krasta. Lauku māja atrodas pie Engures upes, šeit

atrodas ūdenstūrisma pakalpojumu sniedzēja, uzņēmuma Campo laivu

noma. Viens kempings atrodas pie Lakšu ezera. Aktīvās atpūtas iespējas –

5 Ventspils rajona teritorijas plānojums. Ventspils rajona padome, 2007

Ganības

18%

Aramzeme

78%

Augļu dārzi

1%

Pļavas

3%


31.lpp.

makšķerēšana, laivu noma, burāšana.

Sabiedriskā organizācija Usmas Jahtklubs nodrošina ar jahtu apkopi un

uzturēšanu saistītus pakalpojumus.

Usmā atrodas Kristīgā tautskola, Usmas pamatskola, tautas nams,

bibliotēka, pasta nodaļa, ģimenes ārsta palīga prakses vieta. Usmā

darbojas Usmas ev. Lut.draudze, atrodas baznīca.

Zinātnes infrastruktūras objektu vai teritoriju Usmas pagastā nav.

Transporta infrastruktūra

Usmas pagastā transporta infrastruktūru veido autoceļu tīkls, dzelzceļa

sliežu ceļi no Rīgas uz Ventspili un naftas transporta cauruļvads Polocka -

Ventspils.

Dzelzceļa sliežu ceļi maršrutā Rīga - Ventspils tiek izmantoti kravu

pārvadājumiem, to īpatsvarā noteicošie ir kravu pārvadājumi uz Ventspils

brīvostas termināļiem.

Naftas transporta cauruļvads Polocka - Ventspils nodrošina Ventspils

brīvostas termināļu darbu. Normālas ekspluatācijas apstākļos naftas

cauruļvads nevar radīt bīstamo vielu noplūdes. 400 m garā posmā naftas

vads robežojas ar dabas liegumu „Pluču tīrelis”.

Autoceļu tīkls sastāv no valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējas

nozīmes autoceļiem, pašvaldību, uzņēmumu, mežu un māju ceļiem. Viena

no galvenajām Latvijas transporta plūsmām šķērso pagasta vidusdaļu -

valsts galvenais autoceļš A10 Rīga - Ventspils, kas vienlaicīgi ir arī Eiropas

nozīmes TEN tīkla autoceļš E22.

Transporta infrastruktūrai ir būtiska loma teritorijas organizācijā un tās

attīstībā. Nozīmīgākā Usmas pagasta ass ir autoceļš A10 Rīga - Ventspils,

kas šķērso Usmas pagastu DR – ZA virzienā. Autoceļš nodrošina labu

novada centra, kā arī valsts galvaspilsētas Rīgas sasniedzamību. Pagasta

iedzīvotājiem būtiski ir divi valsts vietējās nozīmes autoceļi: V1324 Usmas

stacija - Usmas skola un V1325 Usma - Amjūdze. Perspektīvā nozīmīgs

ceļš no tūrisma organizācijas viedokļa būtu Amjūdze - Renda.

Usmas pagastā, salīdzinoši ar citām Ventspils novada pašvaldībām, ir

trešais vismazākais ceļa blīvums (0,48 km/km2). Valsts nozīmes ceļu

blīvums ir 0,20 km/km2.

Kopējais visu ceļu garums ir 104,7 km, kas ir vidējais ceļu garums starp

Ventspils novada pašvaldībām. Pašvaldības ceļu kopgarums ir 63,7 km.

Valsts ceļu garuma sadalījums grupās:


32.lpp.

valsts galvenie autoceļi – 16 km.

valsts vietējas nozīmes autoceļi – 25 km.

Pēc ceļu seguma no visiem pašvaldības teritorijas ceļiem vislielāko

īpatsvaru sastāda grantētie ceļi, bet asfaltēto ceļu īpatsvars ir 4%.

Inženiertehniskā infrastruktūra

Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ir Usmas ciema

centrā.

Centralizēto ūdensapgādi nodrošina pazemes ūdens ņemšanas vietās

(artēziskie urbumi). Pagastā ir apzināti 7 artēziskie urbumi. Pašvaldībai

pieder 3 artēziskie urbumi – Usmas centrs, Ausekļi un Purmaļi. Pārējie

četri atrodas uz privātās zemes un netiek izmantoti.

Usmas pagastā ir viens kanalizācijas tīkls, kuru vienvirziena garums ir 3,8

km. Kanalizācijas tīkls apkalpo kompaktu apdzīvojamo teritoriju – Usmas

ciematu.

Bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atrodas pie meliorācijas

grāvja, kas savienots ar Usmas ezeru.

Notekūdeņi no pārējām pagasta teritorijā esošām dzīvojamām ēkām un

lauku saimniecībām tiek novadīti uz izvedamajām krājtvertnēm, ko

apsaimnieko paši iedzīvotāji.

Centralizētas siltumapgādes sistēmas ir Usmas ciemā, ar centralizētu

apkuri ir nodrošinātas 4 daudzdzīvokļu mājas, skola, pagasta pārvaldes

ēkas ar kopējo apsildāmo platību 5500 m2.

2.7. Vides infrastruktūra

Ūdenssaimniecība

Informācija par ūdens izmantošanu Usmas pagastā:

(pēc LVĢMC datu bāzes; ūdens daudzumi: tūkst.m³/gadā)

Ūdeņu ņemšana

Kopā ņemtais

no dabīgajiem

ūdens

avotiem

tai skaitā

ņemts svaigais ūdens Lietus

ūdeņi

Karjeru

ūdeņi

Citi

Kopā Vietu

skaits

t.sk.

izmērīts

Virszemes Pazemes


33.lpp.

16700 17500 1 17500 17500

Ūdeņu izmantošana

Kopā tai skaitā Atgriezeniskās

sistēmās

Ūdeņu

zudumi

ražošanas

vajadzībām

komun., sadzīves

vajadzībām

17500 1,0 16500

Ūdeņu novadīšana virszemes ūdens objektos

Novadīšanas

vietu skaits

(izplūdes)

Kopā

novadītie

notekūdeņi

tai skaitā

Ar att.

norm.

tīri

Ar att.

norm.

netīri

Bez att.

norm.

tīri

Bez att.

norm.

netīri

Lietus Citi

1 16500 16500

Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas

Skaits Jauda

(tūkst.m³ /dnn)

Notekūdeņu

daudzums

Attīrīšanas pakāpe

Pirmējā

attīrīšana

Otrējā

attīrīšana

Biogēnā

redukcija

5 0.273 16500 16500

Paliekošais piesārņojums - 1.daļa (norādīts vielu daudzums

t/gadā)

Notekūdeņu daudzums (t.m³

/gadā)

Suspendētās

vielas

BSP-

5

ĶSP Naftas

produkti

SVAV

Kopā t.sk. piesārņ. dati

16500 16500 0,3065 0,231 1,3636 - -

Paliekošais piesārņojums teritoriju griezumā - 2.daļa (norādīts

vielu daudzums t/gadā)

Notekūdeņu daudzums pies. dat.

t.m³ /gadā

Pkop P-PO4 Nkop N-NH4 N-

NO2

N-NO3

16500 0,355 0,1617 0,1267 0,5775 0,0018


34.lpp.


35.lpp.

Paliekošais piesārņojums teritoriju griezumā - 3.daļa (norādīts

vielu daudzums t/gadā)

Notekūdeņu daudzums pies. dat. t.m³ /gadā Hg Pb Cd Cr Zn Ni Cu

16500

Usmas pagastā neatrodas uzņēmumi, kas novada vai var novadīt bīstamās

vielas saturošus notekūdeņus.

Atkritumu veidošanās un apsaimniekošana

Sadzīves atkritumu savākšanas, izvešanas un glabāšanas kārtību nosaka

pašvaldība. Usmā pie daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskajām ēkām ir

izvietoti kopumā 12 specializēti atkritumu konteineri. Ir paredzēta

atkritumu šķirošana, noteikta veida pagaidu atkritumu glabāšana atļauta

pie dzīvojamo māju saimniecības ēkām paredzētajos laukumos.

Usmas pagasta pārvalde ir noslēgusi līgumu ar SIA „Ventspils

labiekārtošanas kombināts” par centralizētu sadzīves atkritumu savākšanu

un izvešanu no Usmas pagasta teritorijas. Saskaņā ar līguma

nosacījumiem atkritumi tiek izvesti divas reizes mēnesī. Atkritumu sastāvā

dominē galvenokārt inertie un organiskie atkritumi, pagastā nav uzskaites

par sadzīvē lietojamo ķīmisko vai bīstamo atkritumu apjomu - bīstamo

atkritumu uzskaite atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām, tiek veikta

uzņēmumos, kur notiek darbības ar bīstamajiem atkritumiem.

2005.gadā Usmas pagastā savākti un izvesti 140 m3 sadzīves atkritumu.

Pelni no katlu mājas līdz ~ 2 t gadā tiek savākti tvertnē un izmantoti katlu

mājas darbinieku dārzu augsnes mēslošanai.

Dienasgaismas lampas (skola un katlu māja) tiek savāktas kastē un

aizvestas nodošanai uz SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts”

atkritumu šķirošanas laukumu.

Kapsētas

Pagasta teritorijā ir astoņas kapsētas.

Dzīvnieku kapsētas

Usmas pagasta teritorijā nav darbojošos dzīvnieku kapsētu, kā arī

teritorijas plānojumā nav paredzēts tādas izveidot.


36.lpp.

Kritušos lopus pēc pieprasījuma savāc un utilizē šajā jomā specializējušies

uzņēmumi un nav nepieciešamības izveidot atsevišķu dzīvnieku kapsētu.

Potenciāli piesārņotās vietas

Potenciāli piesārņotas vietas ir teritorijas, kurās saimnieciskās darbības

rezultātā, t.sk. iepriekšējos gados veiktās, radies grunts vai augsnes

piesārņojums, kurš var potenciāli nelabvēlīgi ietekmēt vidi, apdraudēt

cilvēka veselību un dzīvību, fizisko un juridisko personu īpašumu un

intereses, un kurš nav pierādīts ar izpētes un analīžu rezultātiem.

Pēc LVĢMC datiem, pagastā kā potenciāli piesārņotas teritorijas

reģistrētas - atkritumu izgāztuve „Gaiļi”, ferma „Purmaļi” un pesticīdu

noliktava.

Vietās, kur ir notikusi piesārņošana, teritoriju apsaimniekošanu regulē

tiesību normatīvie akti, kā likums „Par piesārņojumu” 20.11.2001. un MK

noteikumi Nr.483 „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas

un reģistrācijas kārtība.

Rūpnieciskā avāriju riska objekti, kas atbilst MK 19.07.2005. noteikumu

Nr. 532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un

riska samazināšanas pasākumiem” noteiktajiem kritērijiem, Usmas

pagastā neatrodas.

Bīstamās vielas (nafta un naftas produkti, amonjaks u.c.) tiek

transportētas pa dzelzceļa sliežu ceļu Rīga- Ventspils un pa naftas

transporta cauruļvadu Polocka- Ventspils uz Ventspils ostu. Informācija

par notikušajām avārijām un tā rezultātā konstatētajām bīstamo vielu

noplūdēm teritorijas plānojuma sagatavošanas laikā nebija pieejama.

Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas

Būvniecībai nelabvēlīgas teritorijas ir teritorijas, kurās ir 10% paaugstināts

applūšanas risks - pavasara palu, paaugstināta nokrišņu daudzuma un citu

dabiskas izcelsmes iemeslu dēļ, kurās iespējami erozijas procesi vai arī

teritorijas, kuras nav piemērotas būvniecības uzsākšanai bez papildus

inženiertehniskās sagatavošanas.

Applūstošās teritorijas

Teritorijas, kurās ir 10% paaugstināts applūšanas risks, galvenokārt

pavasara palos, atrodas pie Spāres, Stendes, Tirukšupītes, Engures upēm

un Usmas un Ilziķu ezeriem. Kā pārmitras teritorijas ar mainīgu mitruma


37.lpp.

režīmu ir Pelcenes, Aburgas un Lakšu ezeriem piegulošās teritorijas.

Grafiski applūstošās teritorijas attēlotas kartē „Teritorijas plānotā un

atļautā izmantošana”.

Teritorijas ar erozijas risku

Usmas pagastā neatrodas teritorijas, kurās pastāvētu vēja, ūdens, krasta

eroziju risks.

Teritorijas, kurās jāveic inženiertehniskā sagatavošana

Teritorijās, kas nav piemērotas apbūvei augsta gruntsūdens līmeņa,

grunts piesārņojuma, nesagatavotas piekļūšanas, kā arī maģistrālo

inženierkomunikāciju trūkuma vai kādu citu apstākļu dēļ, būvniecība var

tikt atļauta tikai pēc papildus inženiertehniskās sagatavošanas darbu

veikšanas.

2.8. Ventas baseina apgabala apsaimniekošana.

Ventas sateces baseina apgabalā ietilpst visi Usmas pagastā esošie

virszemes un pazemes ūdeņu sateces baseini.

Ventas upju sateces baseina apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.-

2015.gadam izstrādāts, izpildot Eiropas Padomes un Parlamenta

23.10.2000. direktīvas 2000/60/EK, kas nosaka prasības ūdeņu

aizsardzības politikas jomā (Ūdeņu struktūrdirektīva) un Ūdens

apsaimniekošanas likuma prasības. Plāna mērķis ir uzlabot virszemes un

pazemes ūdeņu kvalitāti, veicinot to laba stāvokļa sasniegšanu.

Atbilstoši 19.10.2004. MK noteikumos Nr.858 „Noteikumi par virszemes

ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un

antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” noteiktajam Ventas upju baseina

apgabala Apsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadam (VBAP) novērtē

pašreizējo virszemes ūdensobjektu stāvokli, apzina iespējamās ietekmes

un nosaka līdz 2015.gadam sasniedzamos virszemes ūdensobjektu

kvalitātes mērķi.

VBAP kā punktveida piesārņojošos avotus identificē notekūdeņu izplūdes

vietas un piesārņotos/ potenciāli piesārņotos objektus. Kā izkliedētā

piesārņojuma avoti tiek identificēti kūtsmēslu krātuves, viensētu un

atsevišķu ēku sausās tualetes, krājbedres, skeptiķi, notece no

antropogēnā tipa (kailcirte, mežu meliorēšana) mežiem, lauksaimnieciskās

darbības rezultātā radītās slāpekļa un fosfora slodzes. Usmas pagasta


38.lpp.

teritorija netiek identificēta kā tāda, kurā ir būtiska izkliedētā

piesārņojuma slodze.

Usmas pagasta teritorijā kā izkliedētā piesārņojuma avoti ir kūtsmēslu

krātuves, retināti teritorijā ievietotās viensētu sausās tualetes, krājbedres

un skeptiķi vismaz 100 mājsaimniecībās, ja pieņem, ka 300 pagasta

iedzīvotāji dzīvo vidēji 3 vienā mājsaimniecībā, notece no antropogēnā

tipa mežu masīviem (meliorēti) pagasta dienvidu daļā. Kā punktveida

piesārņojošais avots ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Usmā.

Prognozēts, ka iedzīvotāju skaits apgabalā turpinās samazināties, t.sk. arī

Usmas pagastā. Kā būtisks Ventas upju sateces baseina apgabala stāvokli

ietekmējošs faktors tiek minētas slodzes, ko var radīt pieaugošs

mājsaimniecību skaits, lauksaimniecības īpatsvara palielinājums,

mežsaimniecības radītā slodze. Usmas pagastā tiek plānots rekonstruēt

esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Abavas (V032) (sateces baseina lielums pagasta robežās 8,74 km2) ūdeņu

kvalitāte tiek klasificēta kā augsta, Stendes (V069, sateces baseina

lielums pagasta robežās 60,70 km2) ūdeņu kvalitāte tiek klasificēta kā

labas, Raķupes (V072, sateces baseina lielums pagasta robežās 0,08 km2)

ūdeņu kvalitāte tiek klasificēta kā augsta, Engures (V076, sateces baseina

lielums pagasta robežās 24,34 km2) ūdeņu kvalitāte tiek klasificēta kā

laba, Tirukšupes (V078, sateces baseina lielums pagasta robežās 25,88

km2) ūdeņu kvalitāte tiek klasificēta kā laba.

Usmas ezera ūdeņu kvalitāte (E023) tiek klasificēta kā laba.

VBAP nenosaka tāda veida prasības, kas attiecas uz teritorijas plānošanu.


39.lpp.

3. USMAS PAGASTA TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS PRIORITĀRIE VIRZIENI UN MĒRĶI

3.1. Usmas pagasta pamatvērtības

Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums (Usmas pagasts atrodas

potenciālā tūrisma attīstības teritorijā).

Vizuāli augstvērtīgas dabas un kultūrvēsturiskās ainavas.

Kultūras mantojums.

Usmas ezers.

Derīgie izrakteņi (māla atradnes).

Relatīvi zems iedzīvotāju vidējais vecums.

Labas telekomunikācijas lielākajā pagasta daļā.

Mežu resursi (meži aizņem 60% pagasta teritorijas).

3.2. Usmas pagasta nākotnes vīzija

Usmas pagasta teritorijā veiksmīgi izmantojot esošo potenciālu ir radīta

vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem pievilcīga vide.

Usmas pagasta teritorija ir daļa no attīstītas tūrisma un rekreācijas zonas.

Tūristi izmanto Usmas pagasta objektus atpūtai, dažādām kultūras un

sporta aktivitātēm, kā arī nakšņošanai, dodot ienākumus vietējiem

iedzīvotājiem. Usmas ezers ir kļuvis par iecienītu visas Latvijas

iedzīvotāju atpūtas vietu. Par iecienītu tūristu maršrutu sastāvdaļu ir

kļuvis Stiklu purvs. Daudzas zemnieku saimniecības, lauku sētas gūst

ienākumus no tūristu apkalpošanas gan tieši specializējoties tūristu

uzņemšanā, gan attīstot to kā palīgnozari, gan realizējot tūristiem

saražoto produkciju.

Paaugstinājusies vides kvalitāte. Usmas pagasts ietilpst kultūrvēsturiskajā

teritorijā, kas sekmē gan dabas un kultūrainavu aizsardzību, gan līdzekļu

piesaisti to sakopšanai, gan popularizāciju un izmantošanu tūrismā.

Paaugstinājusies iedzīvotāju uzņēmība, pagastā tiek veidoti jauni

uzņēmumi, darbojas vietējās iniciatīvas grupas, tiek gatavoti investīciju

projekti. Lauku uzņēmēji sekmīgi izmanto līdzekļu piesaistes iespējas no

ES struktūrfondiem un citiem finanšu avotiem.

Usmas pagastā nozīmīgu vietu ieņem augstvērtīgu, ekoloģiski tīru un

netradicionālu produktu ražošana, kas atraduši noietu gan Latvijas tirgū,

gan ārvalstīs.


40.lpp.

Pagastā attīstīta nozare ir kokapstrāde, izveidojušās vairākas ražotnes,

kas veiksmīgi izmanto koksnes resursus, ražojot produkciju ar augstu

pievienoto vērtību.

Usmas pagasta teritorijā ir iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību.

Tiek sniegta efektīva materiāla un psiholoģiska palīdzība vientuļajiem,

maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Usmas pagasta teritorijā attīstās

viensētu tīkls, ievērojami pieaudzis labiekārtoto māju skaits. Tiek

atjaunotas esošās un būvētas jaunas mājas, kas iekļaujas kultūrainavā.

Pagasta teritorijā ir sakārtota tehniskā un sociālā infrastruktūra.

Būtisks daudzums iedzīvotāju ir apgādāti ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni.

Usmas ciemā ir rekonstruēta un paplašināta ūdensapgādes un

kanalizācijas sistēma. Notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši dabas aizsardzības

prasībām. Pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto artēziskos ūdeņus.

Izmantotie urbumi ir iekārtoti atbilstoši vides prasībām. Notekūdeņi no

individuālā dzīvojamā sektora tiek savākti un nogādāti utilizācijas vietās.

Rekonstruēti vai nojaukti padomju laika vidi degradējošie infrastruktūras

objekti (fermas u.c.), rekultivētas degradētās teritorijas.

Usmas pagasta teritorijā ir uzlabojusies ceļu uzturēšanas kvalitāte,

nodrošinot labas satiksmes iespējas. Iedzīvotājiem visā pagasta teritorijā

ir laba transporta pieejamība, iedzīvotāji ir nodrošināti gan ar privātajiem

transporta līdzekļiem, gan sabiedrisko transportu. Pagasta teritorijā ir ļoti

labas telekomunikācijas, sakaru iespējas ļauj kāpināt gan ekonomiskās,

gan izziņas aktivitātes un sekmē cilvēkresursu attīstību.

3.3. Usmas pagasta attīstības prioritārie virzieni

Tūrisms

Usmas pagastam ir iespējas kļūt par attīstītu tūrisma un rekreācijas zonu,

izmantojot piemēroto ģeogrāfisko stāvokli, relatīvi maz pārveidoto un maz

piesārņoto dabas vidi, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī jau

esošo infrastruktūru un pagasta iedzīvotāju iestrādes un iniciatīvu lauku

tūrisma attīstībā.

Lauksaimniecībā īpaši atbalstāma ekoloģiski tīras produkcijas ražošana

un veicināma sadarbība un kooperācija zemnieku starpā.

Usmas pagasts ir piemērots ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas

ražošanai, kā arī netradicionālo lauksaimniecības un augļkopības nozaru

attīstībai. Savukārt pagastam nav potenciāla lielražošanai, ievērojot lauku

sīkkontūrainību un sadrumstalotību. Pagastā ir jāattīsta sadarbība


41.lpp.

lauksaimniecības produkcijas ražotāju starpā, pārvarot grūtības, ko rada

nepietiekamais produkcijas apjoms tās izdevīgai realizēšanai iekšējā tirgū

un tūristiem.

Dabas un kultūrvides aizsardzība

Usmas pagastā dabas un kultūrvides aizsardzība noteikta kā prioritāte, lai

saglabātu pagasta pamatvērtības. Vides saglabāšana nepieciešama gan

tūrisma attīstībai (atrisinot iespējamos konfliktus starp tūrisma radīto

slodzi un vides aizsardzības interesēm) un pagasta un tā iedzīvotāju

ienākumu palielināšanai, gan iedzīvotāju dzīves apstākļu nodrošināšanai,

dzīves vides kvalitātes uzlabošanai. Usmas pagastā ir jāierobežo tāda

veida saimnieciskā darbība, kas var radīt nelabvēlīgas sekas dabas videi,

veicināt augšņu, pazemes un virszemes ūdeņu atmosfēras piesārņošanu,

vizuāli vērtīgo ainavu iznīcināšanu (nelabvēlīgu transformēšanu), kā arī

bioloģiskās daudzveidības samazināšanu.

Transports un sakari

Transporta infrastruktūras un sakaru uzlabošana ir būtiska pagasta

ilgtspējīgai un telpiski līdzsvarotai attīstībai.

Iedzīvotāju mājoklis un dzīves vide

Usmas pagastā ir jāveido labvēlīgi apstākļi iedzīvotāju dzīvei, uzlabojot

mājokļa apstākļus un sakārtojot inženierinfrastruktūru. Pagastā jāstimulē

būvniecība, izmantojot vides pievilcību un vienlaikus saglabājot

tradicionālo kultūrainavu, viensētu tīklu.

Izglītības un informācijas pieejamība

Usmas pagasta teritorijā sakarā ar skolas slēgšanu, ir jārealizē projekti

mūžizglītībā un lauksaimnieku apmācībā, sekmējot cilvēkresursu attīstību

un iedzīvotāju aktivizāciju.

Sports

Usmas pagastā ir jāattīsta sporta infrastruktūra un jānodrošina tās

pieejamība pagasta iedzīvotājiem.

3.4. Usmas pagasta attīstības stratēģiskie mērķi

Tūrisma attīstības veicināšana, saglabājot un aizsargājot dabas un

kultūrvēsturiskās vērtības.

Usmas pagasta interesēs ir veicināt tūrisma attīstību, lai izmantotu

pagasta potenciālu un kāpinātu teritorijas pievilcību un ienākumus,

vienlaikus saglabājot dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.


42.lpp.

Lauksaimnieciskās ražošanas veicināšana un lauku darbības dažādošana.

Usmas pagasta interesēs ir veicināt un atbalstīt lauksaimniecisko

ražošanu, atbilstoši pagasta vērtībām un iestrādēm uzsvars liekams uz

ekoloģiski tīras produkcijas, kā arī netradicionālo lauksaimniecības

produktu ražošanu un alternatīvām lauku darbības formām.

Transporta infrastruktūras sakārtošana.

Pagasta interesēs ir uzlabot pagastam būtiskos autoceļus prioritārajā

secībā.

Inženierinfrastruktūras uzlabošana.

Usmas pagasta interesēs ir uzlabot inženierinfrastruktūru, lai paaugstinātu

dzīves kvalitāti, samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un sekmētu

ekonomiskās aktivitātes iespējas.

Izglītības, informācijas un kultūras vērtību un aktivitāšu pieejamības

uzlabošana.

Usmas pagasta interesēs ir sekmēt cilvēkresursu attīstību, nodrošinot

kvalitatīvu izglītību un pieeju modernajām informācijas tehnoloģijām.

Pagasta interesēs ir kultūras dzīves aktivizācija, sekmējot iedzīvotāju

pašizpausmi, estētisko izaugsmi un relaksācijas iespējas.

Sporta infrastruktūras attīstīšana un pieejamības nodrošināšana.

Pagasta interesēs ir attīstīt sporta infrastruktūru un sekmēt tās

izmantošanu pagasta iedzīvotāju interesēs.


43.lpp.

4. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI

Ventspils novada Usmas pagasta Teritorijas plānojums sastāv no

Paskaidrojuma raksta, Usmas pagasta teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumiem, Grafiskās daļas, pārskata par teritorijas plānojuma

izstrādi un Vides pārskata.

4.1. Plānojuma pamatnostādnes

Usmas pagasta teritorijas plānojuma priekšlikumi izstrādāti saskaņā ar

pagasta nākotnes vīziju, lai izmantojot esošos priekšnoteikumus, veicinātu

pagasta līdzsvarotu attīstību.

Usmas pagasta teritorijas plānojumā noteikta teritorijas perspektīvā

izmantošana, ietverot funkcionālo zonējumu (dažādas plānotās un

atļautās teritorijas), satiksmes un inženiertehniskās infrastruktūras

attīstību, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, drošības, veselības

un higiēnas prasības, un nosaka aprobežojumus un apgrūtinājumus

teritorijas plānotajai un atļautajai izmantošanai (t.sk. aizsargjoslas).

Teritorijas plānojumā noteiktas 3 esošo lielāko apdzīvoto vietu Usmas,

Dzirnavu un Amjūdzes ciemu, nodrošinot šo apdzīvoto vietu attīstību un

perspektīvo apbūves teritoriju veidošanu.

Usmas ciems teritorijas plānojumā tiek noteikts kā galvenais pagasta

apdzīvojuma (dzīvojamās apbūves, sabiedrisko un pakalpojumu objektu)

attīstības centrs.

Dzīvojamā, sabiedriskā un darījumu iestāžu apbūve tiek koncentrēta

galvenokārt Usmas ciemā.

Ražošanas un tehniskās apbūves attīstībai tiek rezervētas teritorijas

galvenokārt Usmas ciemā.

Apdzīvojuma struktūras attīstība

Teritorijas plānojums paredz noteikt esošo ciemu - Usma, Dzirnavciems

un Amjūdze administratīvās robežas.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiek paredzēti

priekšnosacījumi jaunu apbūves teritoriju izveidošanai- ir jāizstrādā

detālplānojums, kurā jānosaka inženiertehniskās infrastruktūras, tsk.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izvietojums.


44.lpp.

Objekti un teritorijas, kuriem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

Usmas pagastā kā teritorijas, kurās plānotajām darbībām nepieciešams

ietekmes uz vidi novērtējums, ir atbilstoši LR likumam „Par ietekmes uz

vidi novērtējumu”.

Sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu jāveic visām darbībām, kas tiek

plānotas Usmas ezera aizsargjoslā, ja tiek konstatēts, ka prognozējama

būtiska ietekme uz Moricsalas dabas rezervāta dabas aizsardzības

mērķiem un ekoloģiskajām funkcijām.

Visiem objektiem, kuri var ietekmēt Usmas ezera hidroloģisko režīmu,

jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.


45.lpp.

5. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI. GRAFISKĀ DAĻA

Atbilstoši LR normatīvos aktos noteiktajam, kā Ventspils novada domes

saistošie noteikumi tiek pieņemti „Usmas pagasta teritorijas izmantošanas

un apbūves noteikumi” un Grafiskās daļa, t.sk. karte „Usmas pagasta

teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas karte”.

„Usmas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (TIAN)

rakstveidā nosaka prasības visām grafiskajā daļā parādīto teritoriju

izmantošanai un katrā teritorijā izbūvējamo ēku, būvju un ar tām saistīto

objektu projektēšanai un būvniecībai.

TIAN skaidro būvniecības vispārējos nosacījumus, paredz nosacījumus

visiem zemes izmantošanas veidiem kā- piekļūšanas noteikumus, apbūves

intensitāti, blīvuma un brīvās teritorijas rādītājus, augstuma

ierobežojumus, pagalmu veidošanas nosacījumus, prasības būvju

atbilstībai zemes gabala robežām un zemes gabala plānojumam, ēku un

būvju elementiem, insolācijas, prettrokšņa prasības, dažādu saimniecības

ēku būvniecības norādījumus. Tiek noteiktas prasības inženiertehnisko

būvju izbūvei. Tiek noteiktas atbilstoša platuma aizsargjoslas ap

virszemes ūdeņiem, purviem, ūdens ņemšanas vietām, valsts nozīmes

autoceļiem, kapsētām, kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, kā arī citas,

mazākas aizsargjoslas un aprobežojumi, kādi no tām izriet. Noteiktas

prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai.

TIAN paredz teritorijas, kurām izstrādājami detālplānojumi.

Atsevišķu izbūves teritoriju izmantošanas noteikumi paredz esošo un

plānoto zemes izmantošanas veidu apbūves atļauto izmantošanu, zemes

vienību minimālās platības, apbūves blīvumu un citas prasības.

TIAN nosaka būvtiesību īstenošanas kārtību.

Detālplānojumu teritorijas

Grafiskajā daļā tiek noteiktas detālplānojumu teritorijas, kuru turpmākās

izmantošanas nosacījumi paredzēti TIAN.

TIAN papildus definē detālplānojumu teritorijas, piem. teritorijas

galvenokārt ar Usmas ezera krastiem, Amjūdzē un Usmas ciema

centrālajā daļā un jaunās apbūves teritorijās, arī dažāda veida apbūvei

lauku apbūves zonā.


46.lpp.

Mazstāvu dzīvojamās apbūve

Esošās dzīvojamās apbūves teritorijas plānojumā noteiktas kā turpmāk

izmantojamas Usmā, Dzirnavciemā un Amjūdzē.

Jaunas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas tiek plānotas galvenokārt

virszemes ūdensobjektu tuvumā. Tiek noteiktas jaunas mazstāvu

dzīvojamās apbūves teritorijas Usmas ciemā, un arī ārpus ciemiem pie

Stendes, Ilziķa un Lakšu ezeriem, atsevišķiem zemes gabaliem pie Usmas

ezera.

Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās ciemos tiek noteiktas virszemes

ūdensobjektu aizsargjoslas. Ap Usmas ezeru tiek noteikts aizliegums 30 m

platā joslā būvēt jaunbūvējamās galvenās ēkas. Izmantošanas

aprobežojumus teritorijas plānojums paredz noteikt atbilstoši Aizsargjoslu

likuma prasībām.

TIAN definē aizsargjoslas un tauvas joslas ap visiem virszemes

ūdensobjektiem, kā arī nosaka, ka aizsargjoslu izmantošana notiek

atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām. Grafiskajā daļā tiek attēlotas

aizsargjoslas ap virszemes ūdensobjektiem. Usmas ezera aizsargjoslā tiek

ietvertas visas ciemu teritorijas, kas nozīmē to, ka uz apbūvi ciemu

teritorijās attiecas visi tiesību aktos noteiktie aprobežojumi, t.sk.

aprobežojumi 30 m joslā. Kā applūstošas teritorijas grafiski parādītas

Usmas rietumu krastam pieguļošās teritorijas pie Bērzragdangas, no

Kalviņraga līdz Elkragam, gar Kuldangu, pie Baņģevas ietekas Usmā, visa

piekraste lejpus Amjūdzei līdz Klāva ragam, teritorijas ap Lakšu, Aburgas,

Pelcenes, Ilziķu ezeriem, Engures un Spāres upju palienu pļavas.

Sabiedriskās apbūves zona

Sabiedriskās apbūves zona pagasta plānojumā tiek noteikta, lai sekmētu

sabiedrisko un privāto pakalpojumu pieejamību pagasta iedzīvotājiem, kā

arī attīstības vīzijā noteikto uzņēmējdarbības attīstību.

Sabiedrisko un darījumu iestāžu apbūves teritorijas noteiktas to

pašreizējās robežās Usmas ciemā un Usmas jahtkluba teritorijai.

Teritorijas plānojumā tiek norādīts, ka sabiedrisko iestāžu apbūves

teritorijas tiek noteiktas, lai sekmētu sabiedrisko un privāto pakalpojumu

pieejamību pagasta iedzīvotājiem.

Apbūves teritorijās tiek noteiktas aizsargjoslas. Apbūves teritoriju

izmantošanas aprobežojumi noteikti atbilstoši Aizsargjoslu likuma

prasībām.


47.lpp.

Tūrisma un rekreācijas apbūve.

Tūrisma un rekreācijas teritorijas pagasta plānojumā noteiktas, lai

sekmētu iedzīvotāju atpūtas iespējas, kā arī ar tūrismu un atpūtu saistītās

uzņēmējdarbības attīstību.

Noteikta samērā plašās teritorijās, t.sk. Dzirkaļragā, abpus Bērzragdangai,

gar Tirukša ezera rietumu un austrumu krastu, gar Engures kreiso krastu,

starp Lakšu un Pelcenes ezeriem.

Apbūves teritorijās tiek noteiktas aizsargjoslas. Apbūves teritoriju

izmantošanas aprobežojumi noteikti atbilstoši Aizsargjoslu likuma

prasībām.

Ražošanas objektu apbūve

Ražošanas objektu apbūve teritorijas plānojumā tiek noteikta, lai

nodrošinātu rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas attīstību,

tehniskās apkalpes un teritorijas inženierapgādes iespējas.

Pagasta plānojumā netiek izdalītas lielas teritorijas rezerves; attīstība tiek

koncentrēta intensifikācijas un efektīvas izmantošanas virzienā un

galvenokārt bijušajās kolhoza „USMA” ražošanas bāzēs (mehāniskās

darbnīcas, liellopu komplekss „Purmaļi”, cūku komplekss „Laukgaļi”,

gateris).

Plānojums nosaka, ka apstādījumu aizsargjoslas jāparedz ražošanas un

tehniskās apbūves teritoriju robežās.

Līnijbūvju izbūves teritorijas

Satiksmes infrastruktūra teritorijas plānojumā noteikta atbilstoši esošajai

situācijai. Inženiertehniskās apgādes apbūves teritorijas pagasta

plānojumā tiek noteiktas, lai nodrošinātu valsts, pašvaldības un privāto

ūdenssaimniecības un kanalizācijas, siltumapgādes, elektroapgādes un

telekomunikāciju vajadzības. Inženiertehniskās apgādes apbūves

teritorijas pagasta plānojumā tiek noteiktas, lai nodrošinātu: ielu un ceļu

tīkla (autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksmes vajadzībām), kā

arī maģistrālo inženierkomunikāciju izvietošanai.

Kā līnijbūvju teritorija grafiskajā daļā tiek noteikta naftas vada Polocka -

Ventspils teritorija. Tā pieguļošās teritorijas izmantošanas vispārīgie

aprobežojumi noteikti atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām.

Jaunu autoceļu veidošana pagasta plānojumā netiek paredzēta, izņemot

meža ceļus un pie infrastruktūras objektiem.


48.lpp.

Perspektīvo apbūves teritoriju apkalpojošās ielas jāplāno šo teritoriju

detālplānojumu izstrādes ietvaros.

Jaunu inženiertehniskās apgādes teritoriju rezerves netiek izdalītas, jo to

attīstības projekti aptver esošās teritorijas, bet lokālie apgādes tīkli un

objekti jāprecizē detālplānojumos.

Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas

Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas Usmas pagasta plānojumā tiek

noteiktas, lai atbilstoši nākotnes vīzijai nodrošinātu lauksaimnieciskās

ražošanas saglabāšanu, lauku darbības dažādošanu un lauku vidi.

Atbilstoši šiem mērķiem tiek veidoti lauksaimniecisko teritoriju

izmantošanas un apbūves noteikumi.

Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas noteiktas atbilstoši pašreizējai

situācijai, ietverot zālāju teritorijas un piemājas dārzus. Lauksaimniecībā

izmantojamās teritorijas iespējams apmežot. Līdz lauksaimniecībā

izmantojamās zemes transformēšanai par meža zemēm, šajās teritorijās

atļauta esošā izmantošana.

Lauksaimniecības zemju kopējā platība plānojumā tiek samazināta, daļu

no pašreizējām zemēm paredzot ciemu apbūves attīstībai, rekreācijas un

atpūtas objektiem vai transformācijai meža zemēs.

Pagasta plānojumā tiek noteiktas meliorētās lauksaimniecības teritorijas.

Lauku apbūves zona

Grafiskajā daļā tiek paredzēts, ka daļa no pašreiz lauksaimniecībā

izmantojamām zemēm tiek var tikt izmantotas lauku apbūves zonai,

ciemu apbūves attīstībai, rekreācijas un atpūtas objektiem.

Pašreiz lauku dzīvojamās apbūves zonas teritorija tiek izmantota

lauksaimniecības vajadzībām.

Lauku dzīvojamās apbūves teritorijas Usmas pagasta plānojumā izdalītas,

lai sekmētu tradicionālā lauku apdzīvojuma ainavu saglabāšanu. TIAN

nosaka, ka Lauku apbūves zonā tiek paredzēta teritorijas izmantošana

lauksaimniecības vajadzībām, lauksaimnieciskajai ražošanai,

kokaudzētavas, saimniecības ēku un būvju vajadzībām, viensētu apbūvei,

viesu mājas, pansijas vajadzībām.

Lauku dzīvojamās apbūves teritorijas noteiktas galvenokārt Usmas un

Amjūdzes ciemu pierobežās, starp Tirukšu un Usmas ezeriem, gar Engures

upes labo krastu

Zonai tiek noteiktas aizsargjoslas. Izmantošanas aprobežojumus teritorijas


49.lpp.

plānojums paredz noteikt atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām.

Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas

Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas pagasta teritorijas plānojumā

noteiktas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža resursu izmantošanu un

saglabāšanu, meža resursu atjaunošanu, dabas vērtību aizsardzību, kā arī

ar rekreācijas iespējas.

Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas noteiktas atbilstoši pašreizējai

situācijai un tajās iekļautas vairākas perspektīvās (apmežojamās)

teritorijas.

Tiek noteiktas mikroliegumu teritorijas.

Aizsargājamās mežu platības nosakāmas un aizsargājamas normatīvos

aktos noteiktajā kārtībā.

Kapsētas

Pagasta plānojumā izdalītas esošās 7 kapsētas.

Jaunu kapsētu ierīkošanu pagasta plānojums neparedz, jo esošo kapsētu

teritorijas rezerve ir pietiekama plānojuma darbības periodam.

Dzīvnieku kapsētas nav paredzētas.

Virszemes ūdensteces un ūdenstilpes

Virszemes ūdensteču un ūdenstilpju teritorijas tiek noteiktas ārpus īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām, kur teritorijas izmantošana saistīta ar

dabas vērtību un resursu ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāšanu, dabisku

virszemes ūdeņu sistēmas funkcionēšanu, zivsaimniecību un zvejniecību,

aktīvo atpūtu un rekreāciju.

Grafiskajā daļā Usmas ezera akvatorija daļa Lūziķērte tiek noteikta kā

Moricsalas dabas rezervāta daļa atbilstoši tiesību aktos noteiktajām īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju robežām. TIAN paredz to teritoriju

izmantošanu atbilstoši tiesību aktos noteiktajai izmantošanas kārtībai.

TIAN definē aizsargjoslas un tauvas joslas ap visiem virszemes

ūdensobjektiem, kā arī nosaka, ka aizsargjoslu izmantošana notiek

atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām. Grafiskajā daļā aizsargjoslas ap

virszemes ūdensobjektiem tiek attēlotas. Usmas ezera aizsargjoslā tiek

ietvertas visas ciemu teritorijas, kas nozīmē to, ka uz apbūvi ciemu

teritorijās attiecas visi tiesību aktos noteiktie aprobežojumi, t.sk.


50.lpp.

aprobežojumi 30 m joslā.

Kā applūstošas teritorijas grafiski parādītas Usmas rietumu krastam

pieguļošās teritorijas pie Bērzragdangas, no Kalviņraga līdz Elkragam, gar

Kuldangu, pie plānotajiem Saulesciema un Ragbrūžciema, pie Baņģevas

ietekas Usmā, visa piekraste lejpus Amjūdzei līdz Klāva ragam, teritorijas

ap Lakšu, Aburgas, Pelcenes, Ilziķu ezeriem, Engures un Spāres upju

palienu pļavas.

Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas

Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas plānojumā noteiktas, lai nodrošinātu

derīgo izrakteņu - māla, smilts un kūdras ieguvi. Lielākā no teritorijām ir

teritorija „Grenču” māla atradne un māla atradnes pie Dzirnavciema.

Kūdras ieguve tiek paredzēta zemes vienībā „Stirnas” (uz ziemeļiem no

Pluču tīreļa).

TIAN nosaka, ka derīgo izrakteņu ieguves teritorijas ir izmantojamas

ieguves rūpniecībai, un to atļautā izmantošana var būt karjers derīgo

izrakteņu ieguvei un ar pārstrādi saistīta ražošana, lauksaimnieciska

izmantošana, mežsaimnieciska izmantošana, saimniecības ēka, atklāta

uzglabāšana, pagaidu būve kā palīgizmantošana. Pagasta teritorijā esošo

karjeru teritorijās paredz to rekultivāciju pēc to atļautās izmantošanas

pabeigšanas, kam izstrādājams atsevišķs projekts.

Kultūras pieminekļu aizsardzība

TIAN nosaka aizsargājamos nekustamos kultūras pieminekļus un to

aizsargjoslas.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Teritorijas plānojums grafiski nosaka visu īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju robežas un uz šīm teritorijām attiecināmos normatīvos aktus.

TIAN atsevišķos punktos tiek noteikti teritorijas izmantošanas

aprobežojumi ĪADt piegulošo teritoriju izmantošanai, piem. Putnu

ligzdošanas laikā pa Usmas ezeru 50 m attālumā no Viskūžu salas nedrīkst

pārvietoties ar motorizētiem peldlīdzekļiem, Moricsalas dabas rezervātam

pieguļošā teritorijā būvniecība jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.


51.lpp.

Dabas pieminekļu teritorijas

TIAN nosaka, ka Usmas pagastā ir aizsargājamie koki, kā arī paredz

prasības šādu objektu aizsardzības statusa noteikšanai.

2022.GADAM PASKAIDROJUMA RAKSTS planojumi/Usma/V… · Pacēlumu virsā atsedzas pēdējā...

Documents

Transcript of 2022.GADAM PASKAIDROJUMA RAKSTS planojumi/Usma/V… · Pacēlumu virsā atsedzas pēdējā...