Ekoinovācijas — Eiropas turpmākās konkurētspējas atslēga

Ekoinovācijas — tās ir jebkura veida inovācijas (jauna tehnoloģija, ražojums, process vai pakalpojums), kas var veicināt vides aizsardzību vai efektīvāku resursu izmantošanu.

Vides tehnoloģijas ir galvenais elements tādu lielāko vides problēmu risināšanā Eiropas Savienībā kā klimata pārmaiņas, dabas resursu trūkums un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.

Jau tagad ir pieejami dzīvotspējīgi tehnoloģiskie risinājumi, kas varētu novērst daudzas vides problēmas, taču to komerciālai ieviešanai var būt dažādi šķēršļi.

Plašākai vides tehnoloģiju pielietošanai nepieciešams likvidēt ekonomiskās un tiesiskās barjeras, kā arī veicināt pētījumus, investīcijas un informētību.

Vides tehnoloģijām ir lielākas iespējas Eiropas vienotajā tirgū nekā valstu vietējos tirgos.

Pētniecībai ir būtiska nozīme, lai pilnībā apzinātu strauji augošās ekorūpniecības nozares potenciālu un sekmētu inovāciju un jaunu darbavietu radīšanas vilni.

LV

KH-78-09-727-LV-C

2009

. gad

a jū

nijs

Ekoinovācijas

© iS

tock

phot

o

Iesp

iest

s uz

pārs

trād

āta

papī

ra, k

am p

iešķ

irts E

S ek

omar

ķēju

ms (

ww

w.e

cola

bel.e

u)

Ekoinovācijas

Jaunas problēmas prasa jaunus risinājumus

Pasaule saskaras ar tādām nopietnām vides problēmām kā klimata pārmaiņas, dabas resursu izsmelšana, gaisa piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Visas šīs problēmas rada potenciālus draudus dzīvībai uz Zemes. Lai tās novērstu vai mazinātu, ir jāattīsta jauni risinājumi un videi nekaitīgākas tehnoloģijas.

Eiropai ir jāpaveic pēc iespējas vairāk ar mazāku resursu daudzumu. Būtiski ir palielināt efektivitāti visos ražošanas posmos. Ekoinovācijas ir inovāciju process, kas vērsts uz tādu jaunu vides tehnoloģiju, ražojumu un pakalpojumu izstrādi un ieviešanu tirgū, kuri samazina vispārējo ietekmi uz vidi. Uzņēmējdarbība un jaunievedumi var veidot ilgtspējīgus risinājumus, nodrošinot dārgo resursu labāku izlietojumu un samazinot ekonomikas radīto negatīvo ietekmi uz vidi.

Vides tehnoloģijas palīdz samazināt enerģijas un resursu patēriņu, saražot mazāk atkritumu un samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus. Cīņa pret klimata pārmaiņām ir, piemēram, izmešu apjoma samazināšana, ietaupot enerģiju ražošanā vai pārvietojoties ar videi nekaitīgu transportlīdzekli.

Konkurētspējas un vides aizsardzības pasākumu veicināšana

Tīra un veselīga vide ir būtisks priekšnosacījums labklājības un augsta dzīves līmeņa saglabāšanai Eiropā. Taču dzīves kvalitātei ir svarīga arī spēcīga un konku- rētspējīga ekonomika.

Jaunu risinājumu attīstīšanai un popularizēšanai ir būtiska nozīme, lai ar izmaksu samazināšanu, inovācijām un starptautisko tirdzniecību sekmētu ekonomisko ieguvumu potenciālu.

Ekotehnoloģijas var atvērt potenciālos tirgus, veicināt jaunievedumus, palielināt Eiropas konkurētspēju un radīt jaunas darbavietas augsti kvalificētam darba- spēkam.

Eiropas Savienība nesen uzsāka Vadošā tirgus iniciatīvu un noteica vairākus tirgus sektorus, kas nākotnē būs Eiropas attīstības jomas ar augstiem izaugsmes rādītājiem. Vairums šādu sektoru, kas nosaukti par vadošajiem tirgiem, proti, ilgtspējīga būvniecība, atkritumu pārstrāde, bioprodukti un atjaunojamā enerģija ir galvenie ekoloģisko jaunievedumu tirgi.

Augošs uzņēmējdarbības sektors

Ekoinovācijas nozīmē ieguvumu ne tikai vides jomā. Ekoloģisko ražojumu un pakalpojumu tirgus pasaulē pieaug no gada uz gadu. Eiropa var rādīt priekšzīmi, kā izmantot inovāciju spēku, saskaroties ar mūsdienu vides problēmām, un tai ir iespēja palielināt investīcijas šajā nosacīti jaunajā nozarē.

Kas ir vides tehnoloģijas?

Vides tehnoloģijas ir mazāk kaitīgas videi nekā citas alternatīvas tehnoloģijas. To skaitā ir tehnoloģijas un procesi piesārņojuma pārvaldīšanai, ražojumi, kas prasa mazāk resursu, kā arī procesi un pakalpojumi, kas nodrošina efektīvāku resursu pārvaldīšanu. Vides tehnoloģijas tiek izmantotas gandrīz visās ekonomikas nozarēs, tostarp piesārņojuma kontrolē, ūdens un atkritumu apsaimniekošanā un enerģijas ražošanā. Šādām tehnoloģijām ir mazāks izmešu un saražoto atkritumu daudzums, ierobežota ietekme uz veselību un bioloģisko daudzveidību, un tās palīdz samazināt izmaksas un uzlabot konkurētspēju.

Kas ir ekoinovācijas?

Ekoinovācijas attiecas uz visiem jauninājumu veidiem — tehnoloģiskiem, netehnoloģiskiem, kā arī ražojumiem, pakalpojumiem un jaunu uzņēmējdarbības praksi —, kuri rada iespējas uzņēmējdarbībai un dod labumu videi, novēršot vai samazinot savu ietekmi uz to vai arī optimizējot resursu (tostarp enerģijas) izlietojumu. Ekoinovācijas ir cieši saistītas ar vides tehnoloģiju attīstību un to izmantošanu, kā arī ar ekoefektivitātes un ekorūpniecības jēdzienu. Kopējais mērķis ir veicināt ilgtspējīgākus ražošanas un patēriņa modeļus. Kā praktiski ekoinovāciju piemēri jāmin vērtīgu vielu atgūšana no notekūdeņiem, efektīvāks pārtikas iepakojums, celtniecības materiālu ražošana no pārstrādātiem atkritumiem, ekoloģiskie ražojumi un jaunas vadības metodes. Lai aplūkotu piemērus, apmeklējiet ETAP tīmekļa vietni (skatīt beigās) un Eiropas Vides balvas tīmekļa vietni: http://ec.europa.eu/environment/awards/index_en.htm

© iS

tock

phot

o

© s

tock

.xch

ng

Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plāns

Eiropas Komisija 2008. gada jūlijā uzsāka īstenot Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu. Tā mērķis ir uzlabot ražojumu vispārējos ekoloģiskos raksturlielumus visā to aprites ciklā, popularizējot un stimulējot pieprasījumu pēc labākiem ražojumiem un ražošanas tehnoloģijām un palīdzot patērētājiem izdarīt labāku izvēli.

ES Vides tehnoloģiju rīcības plāns

Eiropas Komisija 2004. gadā izstrādāja Vides tehnoloģiju rīcības plānu (VTRP), lai paātrinātu finansiālu, ekonomisku un institucionālu šķēršļu atcelšanu videi nekaitīgu tehnoloģiju attīstībā un stimulētu to ieviešanu tirgū.

Plānā ir noteikti deviņi prioritārie pasākumi trīs jomās: pāreja no pētniecības uz tirgu, tirgus apstākļu uzlabošana un globāla rīcība. Pasākumus īsteno Eiropas Komisija, valsts un reģionālās iestādes, rūpniecības un pētniecības organizācijas. ES bloka valstis ir izstrādājušas un īsteno plānā noteiktās nacionālās vadlīnijas vides tehnoloģiju jomā.

Pašreiz galvenās prioritātes ir mobilizēt finanšu un citas darbības, lai vairotu tirgus iespējas ar vides tehnoloģijām saistītiem uzņēmumiem. Tas ietver uzticamu ekoloģisko raksturlielumu verifikāciju, lai paaugstinātu uzticību vides tehnoloģijām. Tiks izstrādāti instrumenti, kā uzraudzīt, izvērtēt un paātrināt ekoinovāciju ieviešanu. Piemēram, ekoinovāciju novērošanas centru tīkli nodrošinās attiecīgo statistiku un analīzi par jaunākajām tendencēm un apzinās uzņēmējdarbības iespējas pasaulē.

Pēdējos gados ekorūpniecība ir kļuvusi par nozīmīgu Eiropas ekonomikas sastāvdaļu. Šīs nozares apgrozījums ir aptuveni EUR 227 miljardi, tas veido 2,2 % no ES IKP — vairāk nekā Eiropas aerokosmiskajai vai farmācijas rūpniecībai — un nodrošina 3,4 miljonus darbavietu.

Vides tehnoloģiju tirgus pieaug līdz ar to potenciāla palielināšanos. Ir nozares Eiropā un visā pasaulē, kas aug ievērojamā ātrumā, sasniedzot vairāk nekā 20 % pieaugumu gadā, piemēram, saistībā ar tādiem atjaunojamās enerģijas avotiem kā vēja enerģija. Eiropa nodrošina aptuveni vienu trešdaļu no pasaules ekotehnoloģiju tirgus, un paredzams, ka līdz 2020. gadam šis apjoms pieaugs divkārt — no pašreizējā līmeņa līdz EUR 1000 miljardiem.

Šķēršļi ceļā no pētniecības līdz tirgum

Lai gan Eiropa ir līdere jauno tehnoloģiju attīstībā, tomēr ne vienmēr ir viegli ražojumus vai pakalpojumus pēc pētniecības posma reāli ieviest tirgū. Vides tehnoloģiju attīstībai un plašākai pielietošanai ir vairāki šķēršļi.

Tirgus pieprasījums pēc vides tehnoloģijām valsts un privātajā sektorā ir zems vairāku iemeslu dēļ. To skaitā — piesaiste esošajām tehnoloģijām, cenu signāli par labu ekoloģiski mazāk efektīviem risinājumiem, grūtā pieeja finansējumam un patērētāju zemais informētības līmenis.

Pāreja no tradicionālajām uz videi nekaitīgākām tehnoloģijām ir sarežģīts process. Tajā var rasties tādi ekonomiskie šķēršļi kā augstākas investīciju izmaksas iespējamā riska dēļ, kā arī ievērojamas darbības uzsākšanas izmaksas. Arī riska kapitāla pieejamības trūkums šajā jomā kavē vides tehnoloģiju ieviešanu.

Atbalsta sistēmas novatoriskiem uzņēmumiem nav atbilstošas, turklāt ir jāveicina privāto investīciju piesaiste pētniecībā visā Eiropā. Atbalsts ir nepieciešams arī lietišķo pētījumu veikšanai un sadarbībai starp zinātni un rūpniecību.

Stimulēt vides tehnoloģiju ienākšanu tirgū

Šodienas uzdevums ir produktu vispārējo ekoloģisko raksturlielumu uzlabošana visā to aprites ciklā, pieprasījuma palielināšana pēc labākiem produktiem un ražošanas tehnoloģijām un patērētāju informēšana, lai palīdzētu izdarīt labākas izvēles.

Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana palielina uzņēmumu potenciālu pārvērst vides problēmas ekonomiskās iespējās un nodrošina izdevīgumu patērētājiem.

Lai veicinātu videi nekaitīgo tehnoloģiju aktīvāku ieviešanu, Eiropas Savienība izmanto tādus instrumentus kā zaļais publiskais iepirkums (process, ar kura palīdzību iestādes mēģina samazināt publiskā iepirkumā iegādāto preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi), ekomarķējums, finanšu iniciatīvas, brīvprātīgu līgumu noslēgšana, nozares standarti un tādi tirgus mehānismi kā atsavināmās atļaujas. Piemēram, ekomarķējums ļauj patērētājam viegli noteikt un izvēlēties videi nekaitīgas preces un pakalpojumus, turpretim vides tehnoloģiju verifikācija, kas sniedz uzticamu informāciju par ekoloģiskajiem raksturlielumiem, palīdzēs ražotājiem pārliecināt tirgus dalībniekus par jauno tehnoloģiju labajām īpašībām.

ES ir izstrādājusi arīdzan specifiskus finanšu pasākumus, lai dalītu riskus saistībā ar investēšanu ekoinovācijās. Ir pieņemti noteikumi par valsts atbalstu vides aizsardzībā, un tas ļauj labāk atbalstīt inovatīvās tehnoloģijas.

Pierādījumi liecina, ka labi izstrādāti vides tiesību akti tādās jomās kā elektroiekārtu atkritumi, ekodizains, augsnes attīrīšana un rūpnieciskā piesārņojuma kontrole ir inovāciju virzītājspēks. Kā liecina rezultāti, vispārējās izmaksas uzņēmumos, kas ievēro minētos tiesību aktus, ir ievērojami samazinājušās.

Būt soli priekšā

Ja Eiropa vēlas saglabāt vadošo tirgus pozīciju, tad ļoti būtiski ir saglabāt investīciju līmeni pētniecībā un izstrādē tādās nozarēs, kuru darbība lielā mērā ir atkarīga no jauno tehnoloģiju attīstības. ES Vides tehnoloģiju rīcības plānam (VTRP) bija būtiska nozīme, novirzot resursus vides pētniecības projektiem un pārvarot plaisu starp pētniecību un tirgu. Šis finansējums ir palielināts ES 7. pētniecības

© s

tock

.xch

ng

LV

PapildinformācijaEiropas Komisijas tīmekļa vietne par VTRP:

http://ec.europa.eu/environment/etap/index_en.htm

Eiropas Komisijas Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plāns:

http://ec.europa.eu/environment/eussd/escp_en.htm http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sustainable-business/environment-action-plan/

Eiropas Komisijas konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma: http://ec.europa.eu/cip/index_en.htm

Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/eaci/

Vides finanšu instruments LIFE+: http://ec.europa.eu/environment/life/funding/lifeplus.htm

7. pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma: http://ec.europa.eu/research/fp7/

Finansējums ekoloģiskām inovācijām

Lai veicinātu investēšanu vides procesos un tehnoloģijās, ES ir izstrādājusi virkni instrumentu, kas koncentrēsies uz ekoloģiskajām inovācijām un uzņēmējdarbību. Saskaņā ar ES jauno Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammu (KIP) ekoinovāciju popularizēšanai caur dažādiem atbalsta kanāliem, piemēram, riska kapitāla finansēšanu vai tīklošanas darbībām, ir pieejams finansējums EUR 430 miljonu apmērā. EUR 195 miljoni ir paredzēti pirmo ekoinovāciju pieteikumu un tirgū ieviešanas projektu atbalstam, pievēršoties uzņēmējdarbības sektoram. Lai uzzinātu vairāk, apmeklējiet vietni http://ec.europa.eu/ecoinnovation/

KIP programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” ietvaros ir pieejami EUR 730 miljoni, lai veicinātu energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu. Programmas mērķis ir uzlabot tirgus apstākļus vēl neizmantotajām iespējām, lai ietaupītu enerģiju un veicinātu atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu. Lai uzzinātu vairāk, apmeklējiet vietni

http://ec.europa.eu/intelligentenergy/

Tāpat pastāv finansējuma iespējas vides pakalpojumiem un tehnoloģijām, ko nodrošina ES finansējuma programma LIFE+. Tā līdzfinansēs projektus, kas veicina inovatīvas politikas pieeju, tehnoloģiju, metožu un instrumentu izstrādi un demonstrēšanu, kas galvenokārt attiecas uz valsts sektoru. Lai

uzzinātu vairāk, apmeklējiet vietni http://ec.europa.eu/environment/life/funding/lifeplus.htm

KH-78-09-727-LV-C

pamatprogrammā. Tā ir ES galvenais pētniecības finansēšanas mehānisms, un laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam no lietišķajiem pētījumiem paredzētā programmas EUR 32 miljardu budžeta līdz 30 % tiks piešķirts vides tehnoloģijām. Pētniecības jomās ietilpst ūdeņraža enerģijas un kurināmā elementi, tīrās ražošanas procesi, alternatīvās enerģijas avoti, oglekļa noglabāšana, biodegviela, energoefektivitāte, atkritumu apsaimniekošana un ūdens tehnoloģijas.

Investori — bankas, uzņēmēji, investīciju fondi un apdrošināšanas sabiedrības — arvien vairāk apzinās, kādas iespējas sniedz vides tehnoloģijas. Piemēram, investīcijas tīrās tehnoloģijās šobrīd veido aptuveni 10 % no Eiropas riska kapitāla. Šādas investīcijas vienlīdz piesaista gan mazos, gan lielos investorus. Pēdējos gados ir palielinājies arī sociāli atbildīgo finanšu produktu apjoms, izceļot vides aspektu.

Strādājam kopā

ES dalībvalstīm ir svarīga nozīme jauno tehnoloģiju atbalstīšanā un veicināšanā. Vairumam jauno tehnoloģiju ir izstrādātas nacionālās vadlīnijas, lai īstenotu Vides tehnoloģiju rīcības plānu (skat. norādes), kurā ir izceltas nacionālās programmas, kas atbalsta inovācijas un vides tehnoloģijas.

Eiropas Savienība sadarbojas arī ar pārējām valstīm un reģioniem, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību pasaules mērogā. Tas ir īpaši svarīgi jaunattīstības valstīm, kurās arvien aktuālāks kļūst jautājums par ražošanas darbību kaitīgo ietekmi uz vidi un to, kā mazināt iedzīvotāju skaita pieauguma ietekmi uz ierobežotajiem resursiem. Starptautiskās diskusijās Eiropas Komisija aktīvi atbalsta ideju par tirdzniecības tarifu samazināšanu vai atcelšanu attiecībā uz ekoloģiskiem ražojumiem, tehnoloģijām un pakalpojumiem.

Mainīt veidu, kā patērējam un ražojam

Ir vairākas jomas, kurās tehnoloģijas palīdz risināt būtiskas vides problēmas. Tomēr ar to vien nepietiek. Ir radikāli jāmaina veids, kādā mēs ražojam un patērējam preces un pakalpojumus. Daudzu plaša patēriņa ražojumu un pakalpojumu tirgus cena bieži vien neatspoguļo patiesās izmaksas. Produktu ražošanā bieži rodas izmeši, taču to radītās izmaksas netiek iekļautas preces cenā. Tāpat cenā netiek iekļautas arī veselības aprūpes izmaksas saistībā ar slimībām, kas rodas no augstāka piesārņojuma līmeņa. Eiropas patērētājiem un ražotājiem ir jāiegulda līdzekļi izmešu samazināšanā un augstas energoefektivitātes tautsaimniecības izveidē, tādējādi aizsargājot un saglabājot mūsu planētu.

2009

. gad

a jū

nijs

© iS

tock

phot

o

© iS

tock

phot

o

Iesp

iest

s uz

pārs

trād

āta

papī

ra, k

am p

iešķ

irts E

S ek

omar

ķēju

ms (

ww

w.e

cola

bel.e

u)

© Eiropas Savienība, 2010. gads Reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.doi:10.2779/31493

ISBN 978-927912076-3