Post on 30-Dec-2016
Liepājas Pedagoģijas akadēmija
Socioloģisko pētījumu centrs
SIA „Liepājas reģionālā slimnīca” pacientu
viedokļi, kas raksturo vides, pacientu un
personāla komunikācijas kultūru
Liepāja 2007
Saturs
1. Pacientu raksturojums ........................................................................................................ 7
1.1. Pacientu dzīves vieta ................................................................................................... 7
1.2. Pacientu dzimums un vecums ..................................................................................... 7
1.3. Ārstēšanās fons: ierašanās, ārstēšanās ilgums, iepriekšējās ārstēšanās, pacientu
skaits palātā, veselības pašvērtējums ......................................................................... 8
2. Pacientu apmierinātība ar slimnīcu .................................................................................. 12
2.1. Pacientu apmierinātība ar slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem ............................ 12
2.2. Pacientu vērtējums par ārstu darbību ........................................................................ 18
2.3. Pacientu vērtējums par medmāsu darbību ................................................................ 19
2.4. Pacientu vērtējums par slimnīcas vidi ...................................................................... 22
3. Maksa par slimnīcas pakalpojumiem ............................................................................... 30
3.1. Pacientu norēķināšanās par slimnīcas pakalpojumiem ............................................. 30
3.2. Pacientu gatavība piemaksāt, lai uzlabotu situāciju slimnīcā ................................... 31
3.3. Pacientu ienākuma līmeņa ietekme uz aprūpes kvalitāti .......................................... 32
4. Pacientu vērtējums ........................................................................................................... 35 Kopsavilkums ...................................................................................................................... 37
SIA „Liepājas reģionālā slimnīca” pacientu
viedokļi, kas raksturo vides, pacientu un
personāla komunikācijas kultūru
Ievads
Pacientu apkalpošanas uzlabošana ir viens no veselības aprūpes uzdevumiem;
konkrētu pasākumu izstrādi var atvieglot informācija par to, kā pacienti vērtē
veselības aprūpes iestāžu darbu: kas viľus apmierina, pret ko viľiem ir
pretenzijas. Pēc Liepājas reģionālās slimnīcas pasūtījuma Liepājas Pedagoģijas
akadēmijas Socioloģisko pētījuma centrs veica pētījumu slimnīcā. Pētījuma
metodoloģiju izstrādāja kopīga pasūtītāja un izpildītāja darba grupa. Pētījuma
sponsors – Liepājas reģionālā slimnīca. Pētījuma metodoloģija tika izstrādāta
izpētot un pielāgojot lokālām vajadzībām Vispasaules veselības organizācijas
(WHO) slimnīcu darbības novērtēšanas projektā Performance Assessment Tool
for Quality Improvement in Hospitals (PATH)1 izmantotās metodes un ASV
slimnīcās lietoto pašnovērtējuma modeli Consumer Assessment of Healthcare
Providers and Systems (CHAPS)2.
Pētījuma mērķis. bija fiksēt patreizējo situāciju - pacientu viedokļus par slimnīcas
sniegtajiem pakalpojumiem, ārstēšanas gaitu, par mediķu attieksmi, lai, izmantojot
iegūtos šī pētījuma un turpmāko atkārtotu pētījumu datu analīzes rezultātus,
izvērtētu uzrādīto pretenziju iemeslu, konstatētu nepilnības pacientu apkalpošanā
un varētu izstrādāt pasākumu sistēmu slimnīcas darba pilnveidošanai.
Vispasaules veselības organizācija (WHO) iesaka
Pētījumā tika izmantota aptaujas metode – anketēšana. Tā aptvēra
pacientus, kuri izrakstījās no slimnīcas. Aptauja notika 2007. gada jūnijā triju
nedēļu laikā, katrs intervētājs strādāja 2 nedēļas. Anketā tika jautājumi, kas
atspoguļo objektīvo informāciju (ārstēšanās ilgums, slimnieku skaits palātā u. tml.)
un tādi, kas zināmā mērā parāda respondentu subjektīvo uztveri (apmierinātība ar
pakalpojumiem, ar mediķu attieksmi; vai ienākumu līmenis ietekmēja personāla
1 http://www.euro.who.int/path
2 https://www.cahps.ahrq.gov/default.asp
attieksmi; vai šo slimnīcu ieteiktu citiem; kā apmierina slimnīcas vide u.c.),
vienlaicīgi izgaismojot pilnveidojamās darbības jomas. Anketā iekļautie jautājumi
tika iepriekš pārrunāti un saskaľoti ar slimnīcas vadību, pieľemot, ka šāda
sadarbība varētu sekmēt problēmu atklāšanu. Tika fiksētas arī demogrāfiskās
pazīmes (dzimums, vecums), kas nepieciešamas iegūto datu analīzē. Balstoties
uz demogrāfijā pieľemto iedalījumu un papildus ievērojot konkrētā vecuma
īpatnības, kas nosaka gan varbūtību nokļūt slimnīcā, gan ārstēšanas un aprūpes
raksturu, respondentu kopumā izdalītas sekojošas vecuma grupas: 1 – 6 gadi; 7 –
10 gadi;11 – 14 gadi; 15 – 19 gadi; 20 – 29 gadi; 30 – 39 gadi; 40 – 49 gadi; 50 –
59 gadi; 60 – 69 gadi; 70 – 79 gadi, 80 un vairāk gadu.
Aptaujas veikšanai jeb lauka darbam tika speciāli apmācīti 7 intervētāji, kuri
pēc apmācības intervēja Liepājas Reģionālās slimnīcas pacientus. Kopumā tika
aptaujāti 444 pacienti, kuri aptaujas laikā tika izrakstīti no slimnīcas.
Aptauja aptvēra tikai pieaugušos – no 15 gadu vecuma; viedokli par bērnu
aprūpi izteica viľu mātes. Analīzes daļā īpaši pie katras tabulas vai attēla netiek
atrunāts, ka par pakalpojumiem bērniem līdz 14 gadu vecumam savu viedokli
izsaka pieaugušie.
Socioloģiskais pētījums pēc rakstura ir empīrisks, jo virzīts uz faktiskās
informācijas iegūšanu par pētāmo tēmu.
Veiktais pētījums ir kvantitatīvs, jo informācija tika iegūta no liela
respondentu skaita. Respondentiem tika uzdoti konkrēti jautājumi, kā rezultātā
iegūta precīza, skaitliski izteikta informācija par pētāmas parādības rādītājiem –
Liepājas Reģionālās slimnīcas pacientu viedokļi par slimnīcas apkalpošanu.
Ģenerālā kopuma noteikšanai tika izmantots 2006. gadā izrakstījušos
pacientu skaits – tas gadu gaitā īpaši nemainās. Lai iegūtu statistiskos rādītājus
par visām pieejamām slimnīcas nodaļām un varētu izvērtēt pacientu viedokļus par
katru no tām, pētījumā tika pielietota ligzdveida jeb sērijveida izlase: katrā no
ligzdām tika izvēlēts viens konkrēts skaitlis – 50 pacienti, kuri jāaptaujā, lai
kopējais aptaujāto pacientu skaits atbilstu aprēķinātai izlasei un tā būtu
reprezentatīva.
Nodaļu specifikas dēļ respondentu skaits ne visās sasniedza aprēķināto
skaitu (1. tabula).
1.tabula
Respondentu sadalījums pa nodaļām
Nr. Nodaļas nosaukums
2006.gads
Izrakstījās 2006. gadā
Respon-dentu skaits
Nodaļas respondentu īpatsvars, %
Bērnu terapijas bloks
1. Bērnu nodaļa (3.stāvs) 1332 51 11,5
2. Perinatālā nodaļa (8.stāvs) 294 13 2,9
Dzemdību un ginekoloģijas bloks
3. Dzemdību un grūtnieču aprūpes nodaļa (9.stāvs, 10.nodaļa)
1282 38 8,6
4. Ginekoloģijas nodaļa (10. stāvs, 11.nodaļa) 1724 50 11,3
Internās medicīnas bloks
5. Neiroloģijas nodaļa (11. stāvs, 3.nodaļa) 1010 48 10,8
6. Terapijas endokrinoloģijas nodaļa (11. stāvs,14.nodaļa)
1032 51 11,5
7. Terapijas kardioloģijas nodaļa (7.stāvs, 8. nodaļa)
2292 46 10,3
8. Infekciju slimību nodaļa (3. stāvs, 15.nodaļa)
1221 45 10,1
Ķirurģijas bloks
9. Ķirurģijas nodaļa (4. stāvs, 4.nodaļa) 1671 28 6,3
10. Ķirurģijas nodaļa (septiskā) (5. stāvs, 5.nodaļa)
757 24 5,4
11. Traumatoloģijas nodaļa (6. stāvs, 7 nodaļa)
2255 50 11,3
Kopā: 14870 444 100,0
Vislielākais pacientu skaits tika aptaujāts bērnu un terapijas nodaļā – 11,5%
no visiem aptaujātajiem pacientiem, ginekoloģijas nodaļā un traumatoloģijas
nodaļā katrā tika aptaujāti 11,3%, bet neiroloģijas nodaļā – 10,8%, tikai nedaudz
mazāk tika aptaujāts terapijas nodaļā – 10,3%, infekciju nodaļā – 10,1% pacienti
no kopējā aptaujāto pacientu skaita.
Vismazākais pacientu skaits tika aptaujāts perinatālās aprūpes nodaļā –
tikai 2,9%, ķirurģijas nodaļā (septiskā) – 5,4%, bet ķirurģijas nodaļā tika aptaujāti
6,3% no kopējā aptaujāto pacientu skaita. Savukārt dzemdību nodaļā tika aptaujāti
8,6% respondentu (1.attēls).
1. attēls
10,810,1
11,5
8,6
2,9
10,411,3
6,3
11,311,5
5,4
0
2
4
6
8
10
12
Intervijas vieta(%; n = 444)
Neiroloģijas nod. (11.stāvs) Infekciju nod.(3.stāvs)
Bērnu nod.(3.stāvs) Dzemdību nod.(9.stāvs)
Perinatālā nod.(8.stāvs) Terapijas nod.(7.stāvs)
Traumatoloģijas nod.(6.stāvs) Ķirurģijas nod. (4.stāvs)
Ginekoloģijas nod.(10.stāvs) Terapijas nod. (11.stāvs)
Ķirurģijas nod.(septiskā 5.stāvs)
Pētījuma rezultāti nav attiecināmi uz veselības aprūpes iestāžu darbu valstī,
Kurzemē vai Liepājas rajonā kopumā, tie atspoguļo pakalpojumu pieejamību un
pacientu vērtējumu par tiem tikai Liepājas reģionālajā slimnīcā un kalpos kā
pamatojums pakalpojumu pilnveidošanai saskaľā ar pacientu vēlmēm un
slimnīcas iespējām. Vienlaicīgi šāda pieeja sava darba organizācijai būtu
izmantojama arī citās veselības aprūpes iestādēs.
Analīzes izklāstā ievērota zināma secība: pēc pacientu raksturojuma tiek
analizēta viľu apmierinātība ar slimnīcu – vidi, personālu, ārstēšanas gaitu, un
nobeiguma daļā ir aplūkotas atbildes uz jautājumiem par maksu par slimnīcas
pakalpojumiem un pacientu vērtējums: vai nepieciešamības gadījumā viľi atkal
izvēlētos šo slimnīcu un vai ieteiktu to citiem.
1. Pacientu raksturojums
1.1. Pacientu dzīves vieta
Pacientu skaitā dominēja liepājnieki – 73,4%, un nedaudz vairāk par ceturto
daļu ieradušies no citurienes (2.attēls), galvenokārt no Liepājas rajona.
2.attēls
73,4
21,4
4,3 0,9
0
20
40
60
80
Liepāja Liepājas
rajons
cits rajons nav atbildes
Dzīvesvieta
(%; n = 444)
1.2. Pacientu dzimums un vecums
No visiem respondentiem vairākums jeb 65,5% bija sievietes (3. attēls) –
tas saistīts ar dzemdību nodaļas atrašanos slimnīcā. Tas ietekmē arī respondentu
vecuma sastāvu – dominējošās vecuma grupas ir 20 – 29 gadi un 30 – 39 gadi
(2.tabula).
3.attēls
34,5
65,5
0
20
40
60
80
vīrietis sieviete
Dzimums
( %; n = 444 )
Liepājas reģionālās slimnīcas pacientu vidējais vecums ir 44 gadi.
2.tabula
Respondentu vecuma sastāvs Vecums, gadi Respondentu skaits Grupas īpatsvars, %
1 – 6 7 1,6
7 – 10 13 3,0
11 – 14 7 1,6
15 – 19 26 5,9
20 – 29 111 24,9
30 – 39 54 12,2
40 – 49 34 7,6
50 – 59 38 8,5
60 – 69 67 15,1
70 – 79 68 15,3
80 + 19 4,3
Kopā 444 100,0
Latviešu valodā runāja lielākā daļa aptaujāto pacientu – 72,7%, bet krievu
valodā runāja nedaudz vairāk par ceturto daļu aptaujāto pacientu – 25,7%.
(4.attēls).
4.attēls
72,7
25,7
1,6
0
20
40
60
80
latviešu krievu nav norādīts
Intervijas valoda
(%; n = 444)
1.3. Ārstēšanās fons: ierašanās, ārstēšanās ilgums, iepriekšējās ārstēšanās, pacientu skaits
palātā, veselības pašvērtējums
Aptuveni vienādā skaitā ir pacienti, kuri ierodas ar ģimenes ārsta
nosūtījumu vai paši ierodas slimnīcas uzľemšanas nodaļa, nedaudz retāk – tiek
atvesti ar ātro palīdzību (5.attēls): 30 % gadījumu slimniekus atvedusi ātrā
palīdzība.
5.attēls
33,330,2
34,7
1,8
0
5
10
15
20
25
30
35
ar ģimenes ārsta
nosūtījumu
atveda ar ātro
palīdzību
ieradās pats
uzľemšanas
nodaļā
cits
Ierašanās slimnīcā
(%; n = 444)
Vairākumam respondentu pēc viľu subjektīvā vērtējuma veselība ir laba:
17,8 % uzskata savu veselību par ļoti labu, vairāk nekā puse - 58,1% aptaujāto
pacientu to vērtē kā drīzāk labu. Neapmierināti ar savu veselības stāvokli ir mazāk
nekā ceturtā daļa – 23,7%, no kuriem 19,4% uzskata, ka viľu veselības stāvoklis ir
drīzāk slikts, bet 4,3% uzskata ka tas ir ļoti slikts (6.attēls).
6.attēls
17,8
58,1
19,4
4,3 0,2 0,2
0
20
40
60
tā ir ļoti
laba
tā ir drīzāk
laba
tā ir drīzāk
slikta
tā ir ļoti
slikta
nav
atbildes
viduvēja
Pacientu veselības pašvērtējums
(%; n= 444)
Pēdējā gada laikā Liepājas reģionālajā slimnīcā pirmo reizi ārstējās 66,9%,
otro reizi – 22,3% pacientu, bet trešo reizi un vairākas reizes šajā slimnīcā ārstējas
– 10,8% no aptaujātajiem pacientiem (7.attēls). Lielākā daļa respondentu šajā
slimnīcā bija pirmo reizi, un aptuveni 37 % ir ar pieredzi par to, kādi te ir apstākļi
un attieksme.
7.attēls
66,9
22,310,8
0
10
20
30
40
50
60
70
pirmo reizi otro reizi trīs un vairāk reizes
Respondentu sadalījums pec ārstēšanās gadījumu skaita pēdējā
gada laikā Liepājas reģionālajā slimnīcā
(%; n = 444)
No visiem aptaujātajiem pacientiem vislielākais pacientu skaits slimnīcā
ārstējas 3 dienas – 20,7%, tikai nedaudz mazāk pacientu slimnīcā ārstējas 4
dienas – 19,6%, bet 2 dienas – 15,8%. Aptaujāto pacientu vidējais ārstēšanās
ilgums Liepājas Reģionālajā slimnīcā ir 6 dienas (3.tabula). Ir bijuši gadījumi, kad
ārstēšanās šajā stacionārā noritējusi ilgāk par divām nedēļām, pat 3, 4 nedēļas un
vēl ilgāk. Tas ir ļoti atšķirīgi pa nodaļām. Vienu dienu slimnīcā uzturējušās tikai 6
personas jeb 1,4 %.
3.tabula
Pacientu sadalījums pēc pēdējās ārstēšanās ilguma
Dienas Pacientu
skaits
Pacientu īpatsvars,
% Dienas
Pacientu skaits
Pacientu īpatsvars,
%
1 6 1,4 19 1 0,2
2 70 15,8 20 3 0,7
3 92 20,7 21 3 0,7
4 87 19,6 23 1 0,2
5 40 9,0 24 1 0,2
6 23 5,2 26 1 0,2
7 29 6,5 27 1 0,2
8 22 5,0 28 1 0,2
9 10 2,3 29 1 0,2
10 14 3,2 30 3 0,7
11 4 0,9 34 1 0,2
12 2 0,5 42 1 0,2
13 1 0,2 45 1 0,2
14 11 2,5 60 1 0,2
15 6 1,4 70 1 0,2
16 3 0,7 74 1 0,2
17 1 0,2 Kopā 444 100,0
18 1 0,2
No visiem aptaujātajiem pacientiem pa vienam palātā ārstējās 26,1%,
divatā – 35,6%, trijatā – 16%, četratā – 13,7%, bet lielās palātās, ar pieciem un
vairāk pacientiem nācies uzturēties 8,6% respondentu: slimnīca nodrošina
pieľemamus sadzīves apstākļus (8.attēls).
8.attēls
26,1
35,6
16 13,78,6
0
10
20
30
40
viens divi trīs četri vairāk
Pacientu skaits palātā
(%; n = 444)
2. Pacientu apmierinātība ar slimnīcu
2.1. Pacientu apmierinātība ar slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem
No visiem respondentiem vairāk nekā ¾ pozitīvi izteicās par slimnīcas
sniegtajiem pakalpojumiem (77,3 %), kas liecina par pakalpojumu atbilstību
pacientu vēlmēm un vajadzībām (9.attēls). Neapmierinātību no visiem
aptaujātajiem respondentiem izteica 4,7%, visbiežāk šos pacientus neapmierināja
slimnīcas ēdiens – 42,9%, telpas – 38%, kā arī ārstu un māsiľu attieksme –
28,6%. 18% no visiem aptaujātajiem uzskatīja, ka sniegto pakalpojumu kvalitāte
varēja būt arī labāka. Arī šos pacientus visbiežāk neapmierināja slimnīcas ēdiens
– 55%, kā arī telpas – 35%, savukārt daudz retāk šie pacienti nebija apmierināti ar
māsiľu attieksmi – 15% un ārstu attieksmi – 13,8%, kā arī tik pat lielu šo pacientu
daļu neapmierināja maksa par pakalpojumiem (4.tabula).
9.attēls
77,3
18 4,7
0
10
20
30
40
50
60
70
80
apmierina varēja būt labāk neapmierina
Pacientu apmierinātība ar sniegto pakalpojumu kvalitāti
(%; n = 444)
4. tabula
Pakalpojumu kvalitātes vērtējums Pakalpojumu vērtējums
Varēja būt labāk (n = 80)
Neapmierina (n = 21)
Atbilžu skaits
% Atbilžu skaits
%
Ārstu attieksme 11 13,8 6 28,6
Māsiľu attieksme 12 15,0 6 28,6
Ēdiens 44 55,0 9 42,9
Telpas 28 35,0 8 38,0
Aparatūras trūkums 5 6,3 4 19,0
Medikamentu trūkums 7 8,8 0 0
Maksa par pakalpojumiem 11 13,8 3 14,2
Cits iemesls 7 8,8 4 19,0
Vīriešu un sieviešu apmierinātība ar slimnīcas pakalpojumiem kopumā ir
vienlīdz augsta: 78,4 % no visiem aptaujātajiem vīriešiem un 76,6% sieviešu ar
tiem bija apmierināti. Labākus pakalpojumus vēlējās 15,7% vīriešu, bet sievietes
nedaudz biežāk – 19,2 %.
Neatkarīgi no vecuma pacienti ar slimnīcas pakalpojumiem biežāk ir
apmierināti nekā kritiski vai neapmierināti.
Ar to, kādus pakalpojumus un kā saľem bērni vecumā līdz 14 gadiem,
apmierināti ir 20 vecāki, jeb 74,1% no 27, bet neapmierināti ir tikai 4 vecāki, jeb
14,8% no visiem aptaujātajiem vecākiem. Vecāki, kuri uzskatīja, ka varēja būt arī
labāk no visiem aptaujātajiem 27 bija vien 3, jeb 11,1%. (5.tabula)
5.tabula
Pacientu apmierinātība ar slimnīcas pakalpojumiem vecuma grupās (skaits)
Vecums, gadi
Apmierinātība
Kopā Pilnībā apmierināti
Uzskata, ka varēja būt
labāk
Nav apmierināti
1 – 6 5 - 2 7
7 – 10 10 3 - 13
11 – 14 5 - 2 7
15 – 19 21 4 1 26
20 – 29 72 31 8 111
30 – 39 35 17 2 54
40 – 49 27 6 1 34
50 – 59 34 4 - 38
60 – 69 55 10 2 67
70 – 79 60 5 3 68
80 + 19 - - 19
Kopā 343 80 21 444
Arī pārējās vecuma grupās apmierinātība ir augsta, un līdz ar vecumu tā
pieaug. Izľēmums ir pacienti 20 – 29 gadu un 30 – 39 gadu vecumā: apmierināto
īpatsvars ir zemāks nekā vidēji – 64, 8%, un šo grupu pacienti salīdzinoši biežāk
izteikuši vēlmi pēc labākiem pakalpojumiem – attiecīgi 28 % un 31,5 % (6.tabula).
6.tabula
Ar slimnīcas pakalpojumiem apmierināto respondentu īpatsvars vecuma grupās
Vecums, gadi Apmierināto īpatsvars, %
Vecums, gadi Apmierināto īpatsvars, %
1 – 6 71,4 40 – 49 79,4
7 – 10 76,9 50 – 59 89,5
11 – 14 71,4 60 – 69 82,1
15 – 19 80,7 70 – 79 88,2
20 – 29 64,8 80 + 100,0
30 – 39 64,8 Vidēji 77,3
Visapmierinātākie ar slimnīcas sniegto pakalpojumu kvalitāti ir bijuši
pacienti, kuri dzīvo Liepājas rajonā, bet viskritiskāk noskaľoti – no citiem rajoniem.
No visiem aptaujātajiem liepājniekiem slimnīcas sniegto pakalpojumu
kvalitāte apmierināja 77%, 17,5% uzskatīja, ka varēja būt arī labāk, bet 5,5%
pacientu sniegto pakalpojumu kvalitāte neapmierināja. Liepājas rajonā
dzīvojošiem pacientiem slimnīcas sniegto pakalpojumu kvalitāte apmierināja
81,1%, bet neapmierināja 3,2%. 15,8% rajonā dzīvojošo pacientu uzskatīja, ka
pakalpojumi varēja būt labāki. Savukārt no citos rajonos dzīvojošiem pacientiem
ar slimnīcas pakalpojumiem bija apmierināti 63,2%, bet 36,8% uzskatīja, ka varēja
būt arī labāk.
Ļoti reti bija gadījumi, kad pacienti nebija apmierināti ar ārstu un medmāsu
attieksmi: ar ārstu attieksmi nebija apmierināti 3,3% no visiem aptaujātajiem
vīriešiem un 4,1% sieviešu, bet ar medmāsu attieksmi nebija apmierināti 3,3%
vīriešu un 4,5% sievietes (7.tabula), ārstu attieksmi kritiski („varēja būt labāk”)
vērtēja 2,5 % respondentu, māsu attieksmi – 2,7 %.
7.tabula
Apmierinātība ar personāla attieksmi un dažādiem slimnīcas vides aspektiem pēc respondentu dzimuma
Vides aspekti Vīrieši Sievietes Kopā
Skaits % Skaits % Skaits %
Ārstu attieksme
Apmierināja 148 96,7 279 95,9 427 96,2
Neapmierināja 5 3,3 12 4,1 17 3,8
Māsiľu attieksme
Apmierināja 148 96,7 278 95,5, 426 95,9
Neapmierināja 5 3,3 13 4,5 18 4,1
Ēdiens
Apmierināja 133 86,9 258 88,7 391 88,1
Neapmierināja 20 13,1 33 11,3 53 11,9
Telpas
Apmierināja 140 91,5 266 91,4 406 91,4
Neapmierināja 5 3,3 10 3,4 15 3,4
palāta 4 2,6 10 3,4 14 3,2
tualete 4 2,6 3 1,0 7 1,6
visas telpas novecojušas 0 0 1 0,3 1 0,2
procedūru telpa 0 0 1 0,3 1 0,2
Aparatūras trūkums
Apmierināja 152 99,3 283 97,3 435 98,0
Neapmierināja 1 0,7 8 2,7 9 2,0
Medikamentu trūkums
Apmierināja 151 98,7 286 98,3 437 98,4
Neapmierināja 2 1,3 5 1,7 7 1,6
Maksa par pakalpojumiem
Apmierināja 147 96,1 283 97,3 430 96,8
Neapmierināja 6 3,9 8 2,7 14 3,2
Kopā 153 100,0 291 100,0 444 100,0
Ar ēdienu kopumā neapmierināto bija vairāk – vidēji 12 % no visiem
aptaujātajiem pacientiem, no vīriešiem 13,1%, bet no visām aptaujātajām
sievietēm 11,3% (7.tabula).
Analizējot sīkāk slimnīcas pacientu apmierinātību ar ēdiena kvalitāti,
izrādījās, ka vienmēr apmierināti ar ēdiena kvalitāti bija gandrīz puse no visiem
aptaujātajiem pacientiem – 48,2%, savukārt dažreiz apmierināti bija 35,6%, bet
neapmierinātību pauda 13,7% (10.attēls). Nedaudz vairāk kā pusi – 50,3%
aptaujāto vīriešu ēdiena kvalitāte apmierināja vienmēr, bet 34,6 % ēdiena kvalitāte
apmierināja dažreiz. Vispār nekad ēdiens neapmierināja 11,8% no aptaujātajiem
vīriešiem. Gandrīz pusi – 47,1% aptaujāto sieviešu ēdiena kvalitāte apmierināja
vienmēr, bet dažreiz tā apmierināja 36,1%. Vispār ēdiena kvalitāte neapmierināja
14,8% no aptaujātajām sievietēm (8.tabula). Kā redzams, pacienti ēdināšanu
slimnīcā vērtē diezgan skeptiski.
10.attēls
13,7
35,6
48,2
2,5
0
10
20
30
40
50
nekad dažreiz vienmēr cita atbilde
Apmierinātība ar ēdiena kvalitāti(%; n = 444)
8.tabula
Apmierinātība ar ēdiena kvalitāti pēc respondentu dzimuma
Dzimums Kopā
vīrietis sieviete
Skaits % Skaits % Skaits %
nekad 18 11,8 43 14,8 61 13,7
dažreiz 53 34,6 105 36,1 158 35,6
vienmēr 77 50,3 137 47,1 214 48,2
cita atbilde 5 3,3 6 2,0 11 2,5
kopā 153 100,0 291 100,0 444 100,0
Neapmierinātību ar telpām un vēlmi pēc labākām izteica tikai 3,3 %
respondentu, un problēmas sīkāka analīze parādīja, ka pretenzijas galvenokārt ir
pret palātām un tualetēm (9.tabula).
9.tabula
Apmierinātība ar telpām
Apmierinātība ar sniegto pakalpojumu kvalitāti Kopā
apmierināja varēja būt
labāk neapmierināja
Nav atbildes 342 52 12 406
Neapmierināja: 1 11 3 15
palāta 0 9 5 14
tualete 0 6 1 7
visas telpas novecojušas 0 1 0 1
procedūru kabinets 0 1 0 1
Kopā 343 80 21 444
Aparatūras trūkumu kā problēmu izjutuši tikai daži pacienti – 2%. Vēl
mazākai respondentu daļai (1,6 %) nācies izjust medikamentu trūkumu, arī šī nav
izplatīta problēma (10.tabula).
Nedaudz lielāks respondentu skaits (3,2 %) nav apmierināti ar pakalpojumu
maksu (10.tabula).
10.tabula
Pacientu apmierinātība ar sniegto pakalpojumu kvalitāti Varēja būt labāk Neapmierināja Kopā
Atbilžu skaits
% Atbilžu skaits
% Atbilžu skaits
%
Ārstu attieksme 11 2,5 6 1,4 17 3,9
Māsiľu attieksme 12 2,7 6 1,4 18 4,1
Ēdiens 44 9,9 9 2,0 53 11,9
Telpas 28 6,3 8 1,8 36 8,1
Aparatūras trūkums 5 1,1 4 0,9 9 2
Medikamentu trūkums
7 1,6 0 0 7 1,6
Maksa par pakalpojumiem
11 2,5 3 0,7 14 3,2
Cits iemesls 7 1,6 4 0,9 11 2,5
Kopā 125 28,2 40 9,1 165 37,3
Respondenti varēja atzīmēt arī kādu anketā neminētu aspektu, un šo
iespēju izmantoja 2,5% respondentu (10.tabula). No tiem tikai 0,7 precizēja, kas
viľus tieši neapmierina – lēna apkalpošana uzľemšanā – 0,2% un savukārt pilnīgi
ar visu nebija apmierināts 0,5% no visiem aptaujātajiem pacientiem.
2.2. Pacientu vērtējums par ārstu darbību
Pēc pacientu sniegtajām atbildēm atklājas, ka ārsti gan laipni izturas pret
saviem pacientiem – to atzina 89,6% respondentu, gan uzklausa pacientu teikto –
89,4%, kā arī izskaidro pacientiem ārstēšanās gaitu viľiem saprotamā veidā –
81,3% (11.attēls). Kā redzams, pacienti ārstu darbu kopumā vērtē pozitīvi, pauž
apmierinātību ar ārstu darba specifiku.
11.attēls
0,2 89,6 9,5 0,7
0,2 89,4 9,5 0,9
0,2 81,3 16 2,5
0% 20% 40% 60% 80% 100%
izturējās laipni
uzmanīgi klausījās
izskaidroja ārstēšanās
gaitu saprotamā veidā
Ārsta izturēšanās vērtējums
(%; n = 444)
nav atbildes vienmēr dažreiz nekad
Lielākā daļa – 92,8% aptaujāto vīriešu uzskatīja ka ārsts pret viľiem
izturējies laipni, 90,8% - ka ārsts viľos uzmanīgi klausījās un 85,6% atzīmēja, ka
ārsts vienmēr izskaidroja ārstēšanās gaitu saprotamā veidā. Tikai 0,7% gadījumu
vīrieši uzskatīja, ka ārsts pret viľiem izturējies nelaipni, bet 6,5% - ka ārsts pret
viľiem izturējies laipni tikai dažreiz. Arī lielākā daļa no aptaujātajām sievietēm –
87,9% uzskatīja, ka ārsts pret viľām vienmēr izturējies laipni. Tikai 0,7% sieviešu
bija saskārušās ar nelaipnu ārstu, bet 11% ar ārstu, kurš laipni izturējies tikai
dažreiz (11.tabula).
11.tabula
Ārsta izturēšanās vērtējuma pēc respondentu dzimuma
Ārsta izturēšanās Vīrieši Sievietes Kopā
Skaits % Skaits % Skaits %
bija laipns
nekad 1 2 3
dažreiz 10 32 42
vienmēr 142 256 398
nav atbildes 0 1 1
uzmanīgi uzklausīja
nekad 2 2 4
dažreiz 12 30 42
vienmēr 139 258 397
nav atbildes 0 1 1
saprotamā veidā izskaidroja ārstēšanās gaitu
nekad 2 9 11
dažreiz 20 51 71
vienmēr 131 230 361
nav atbildes 0 1 1
Kopā 153 291 444
2.3. Pacientu vērtējums par medmāsu darbību
Pacienti medmāsu darbu kopumā vērtē pozitīvi: lielākā daļa - 80% pacienti
izteicās, ka medmāsa pret viľiem izturējusies laipni. Tikai 17,6% pacienti uzskata,
ka tas bija atkarīgs no medmāsas, bet 1,8%, ka medmāsas pret pacientiem izturas
laipni tikai dažreiz (12.attēls). Gan lielākā daļa vīriešu – 85,6% no visiem
aptaujātajiem, gan arī lielākā daļa sievietes – 77% no visām aptaujātajām
uzskatīja, ka medmāsas izturējās laipni vienmēr. Tas, cik bieži medmāsas pret
pacientiem izturas laipni, no visām aptaujātajām sievietēm piektā daļa – 20,3%
uzskatīja ka tas bija atkarīgs no medmāsas (12.tabula).
12.attēls
3,2 2,5 482,5
43,9
4,3 11,5 64,2 9,2 10,8
0,74,1 77,9 15,8 1,6
1,8 80 17,6 0,7
0% 20% 40% 60% 80% 100%
bija laipnas
uzmanīgi klausījās
izskaidroja ārstēšanās gaitu
saprotamā veidā
palīdzības sniegšana pēc
signālpogas signāla
Medmāsu izturēšanās vērtējums(%; n = 444)
nekad dažreiz vienmēr bija atkarīgs no medmāsas cita atbilde
12.tabula
Medmāsu izturēšanās vērtējums pēc respondentu dzimuma
Medmāsu izturēšanās Vīrieši Sievietes Kopā
Skaits % Skaits % Skaits %
Bija laipnas
dažreiz 2 6 8
vienmēr 131 224 355
bija atkarīgs no medmāsas 19 59 78
cita atbilde 1 1 2
nebija nepieciešams 0 1 1
Uzmanīgi klausījās
nekad 1 2 3
dažreiz 7 11 18
vienmēr 130 216 346
bija atkarīgs no medmāsas 12 58 70
cita atbilde 0 1 1
kad jautāja 1 0 1
nebija nepieciešams 2 3 5
Saprotami izskaidroja ārstēšanas gaitu
nekad 4 15 19
dažreiz 14 37 51
vienmēr 110 175 285
bija atkarīgs no medmāsas 9 32 41
cita atbilde 1 1 2
kad jautāja 4 4 8
nebija nepieciešams 0 7 7
skaidroja ārsts 11 20 31
Pēc signālpogas nospiešanas palīdzība tika saľemta tik ātri, cik pacients vēlējās
nekad 9 5 14
dažreiz 3 8 11
vienmēr 82 131 213
bija atkarīgs no medmāsas 4 7 11
cita atbilde 0 13 13
nebija nepieciešams 51 103 154
nav pogas 4 22 26
signālpoga nestrādā 0 1 1
12 0 1 1
Kopā 153 291 444
Lielākā daļa – 77,9% pacientu atzīmēja, ka medmāsas viľus uzmanīgi
uzklausījušas, savukārt 15,8% pacientu uzskata, ka tas bija atkarīgs no
medmāsas. No visiem aptaujātajiem vīriešiem 85% domā, ka tika uzklausīti
uzmanīgi, bet no visām aptaujātajām sievietēm tā uzskatīja 74,2%. Gandrīz piektā
daļai – 19,9% aptaujāto sieviešu bija pieredze, ka tas, cik uzmanīgi medmāsa
uzklausa pacientu teikto, ir atkarīgs no katras medmāsas individuāli.
Pēc pacientu sniegtajām atbildēm atklājās, ka medmāsas visumā labi pilda
uzdevumu – izskaidrot ārstēšanas procesu: vienmēr izskaidro pacientiem viľu
ārstēšanās gaitu – 64,2%, dažreiz – 11,5%, savukārt nekad – 4,3%, bet 7%
pacientu min, ka to darīja ārsts. Ľemot vērā, ka ārsta pienākums ir izskaidrot
pacientiem par viľu ārstēšanās gaitu, medmāsa izpilda ārsta norādījumus, tāpēc
medmāsām nav jāizskaidro pacientiem viľu ārstēšanās gaitu. Lielāka daļa –
71,9% no aptaujātajiem vīriešiem uzskatīja, ka medmāsas ārstēšanās gaitu
izskaidrojušas saprotami vienmēr, no visām aptaujātajām sievietēm tā uzskatīja
60,1%. 12,7% no aptaujātajām sievietēm uzskatīja, ka medmāsas saprotami
ārstēšanās gaitu izskaidroja tikai dažreiz. 6,9% no aptaujātām sievietēm un 7,2%
no aptaujātajiem vīriešiem ārstēšanās gaitu saprotamā veidā bija uzzinājuši no
ārsta, tāpēc acīm redzot nav bijusi nepieciešamība, lai kaut ko skaidrotu
medmāsas.
Uz jautājumu: „Cik bieži pēc signālpogas nospiešanas saņēmāt palīdzību
tik ātri, cik vēlējāties?” 48% pacientu atbildēja, ka tas noticis vienmēr, pēc
signālpogas nospiešanas palīdzību vēlamajā ātrumā saľēma 53,6% aptaujāto
vīriešu un 45% aptaujāto sieviešu. 34,7% pacientu tas nebija nepieciešams:
35,4% no aptaujātajām sievietēm un 33,3% no aptaujātajiem vīriešiem tādas
nepieciešamības nebija, tāpēc nespēj šo aspektu novērtēt. 6,1% pacientiem
signālpogas vispār nebija, tāpēc arī viľi nespēja novērtēt, cik bieži medmāsas
sniedz palīdzību šādā situācijā.
2.4. Pacientu vērtējums par slimnīcas vidi
Lai noskaidrotu pacientu viedokli par slimnīcas vidi, tika uzdoti dažādi
jautājumi par to; respondentiem bija jāatbild, izvērtējot, cik bieži katrā no situācijām
slimnīcas personāls efektīvi rīkojas.
13.tabula
Higiēnas prasību ievērošana un personāla palīdzība
Darbības Vīrieši Sievietes Kopā
Skaits % Skaits % Skaits %
Uzkopta palāta
nekad 1 1 2
dažreiz 2 4 6
vienmēr 150 286 436
Sniegta palīdzība, lai nokļūtu uz tualeti, vannas istabu
nekad 27 79 106
dažreiz 9 9 18
vienmēr 23 47 70
cita atbilde 3 11 14
nebija nepieciešams 87 139 226
pēc vajadzības 4 4 8
kad palūdza, pajautāja 0 1 1
nedrīkst staigāt 0 1 1
Mainīta gultas veļa
nekad 55 131 186
dažreiz 9 35 44
vienmēr 56 81 137
cita atbilde 1 7 8
nebija nepieciešams 21 23 44
pēc vajadzības 9 12 21
kad palūdza, pajautāja 2 2 4
Kopā 153 291 444
No visiem aptaujātajiem pacientiem uz jautājumu: „Cik bieži jūsu istaba
tika uzkopta?” ar atbildi vienmēr atbildējuši lielākā daļa pacientu – 98,2%, tātad
varam secināt, ka slimnīcas telpas tiek uzkoptas regulāri, pacienti ir apmierināti ar
to higiēnas stāvokli, paužot pozitīvu viedokli (13.attēls). Gandrīz visi aptaujātie
vīrieši – 98%, gan arī sievietes – 98,3% uzskatīja, ka istaba tika uzkopta vienmēr
(13.tabula).
13.attēls
0,5 1,4
98,2
0
20
40
60
80
100
nekad dažreiz vienmēr
Palātas uzkopšanas biežums
(%; n = 444)
Nedaudz vairāk kā pusei – 50,9% pacientu nebija nepieciešama palīdzība,
lai nokļūtu līdz vannas istabai / tualetei. Vienmēr palīdzība tika sniegta, kad tā
bijusi nepieciešama (15,8% gadījumu), bet nekad – 23,9%, visticamāk, ka
gadījumos, kad palīdzība netika sniegta, tā nav bijusi nepieciešama. Vairāk nekā
puse vīriešu (56,9%), gan arī lielai daļai sieviešu (47,8%) palīdzība, lai nokļautu
vannas istabā/ tualetē nebija nepieciešama. No visiem aptaujātajiem vīriešiem
palīdzība vienmēr tika sniegta 15%, bet no visām aptaujātām sievietēm tā tika
sniegta 16,2% gadījumu.
14.attēls
23,9
4,115,8
3,2
50,9
1,8 0,2 0,20
20
40
60
Personāla palīdzība nokļūšanai līdz vannas istabai / tualetei
( %; n = 444 )
nekad dažreiz vienmēr
cita atbilde nebija nepieciešams pēc vajadzības
kad palūdza, pajautāja nedrīkst staigāt
Gultas veļa no visiem aptaujātajiem pacientiem vienmēr tika mainīta
gandrīz trešajai daļai (30,9%), bet dažreiz 9,9% gadījumu. Vispār gultas veļa
nekad netika mainīta 41,9% pacientiem (15.attēls). Protams, ir jāľem vērā
ārstēšanās ilgums, jo, ja pacients uzturas slimnīcā tikai pāris dienas un viľam nav
vajadzības gultas veļu mainīt, protams, ka tas netika veikts. Salīdzinot pacientu
sniegtās atbildes par gultas veļas maiľas biežumu ar pacienta ārstēšanās ilgumu,
visticamāk, ka 172 pacientiem tas nav bijis nepieciešams, jo šie pacienti slimnīcā
uzturējās līdz 7 dienām, bet atlikušajiem 14 pacientiem acīmredzot kaut kādu citu
iemeslu dēļ gultas veļa netika nomainīta.
15.attēls
41,9
9,9
30,9
1,89,9
4,7 0,90
10
20
30
40
50
Gultas veļas mainīšanas biežums
(%; n = 444 )
nekad dažreiz vienmēr
cita atbilde nebija nepieciešams pēc vajadzības
kad palūdza, pajautāja
No visiem aptaujātajiem vīriešiem gultas veļa tika mainīta vienmēr 36,6%,
nekad – tik pat bieži – 35,9% respondentu, bet tas nebija nepieciešams 13,7%
respondentu. No visām aptaujātājām sievietēm – 27,3% gultas veļa mainīta tika
vienmēr, 12% - dažreiz, bet 45% sieviešu gultas veļa netika mainīta vispār
(13.tabula).
Lielākai daļai pacientu – 77% sāpes tika kontrolētas / uzmanītas vienmēr.
Savukārt nekad pacientu sāpes netika kontrolētas 3,6% gadījumu, arī šeit jāmin,
ka iespējams tas nav bijis nepieciešams, tāpēc arī tās netika kontrolētas /
uzmanītas (16.attēls). Gan lielākā daļa vīriešu – 77,1%, gan arī lielākā daļa
sieviešu 77% uzskatīja, ka viľu sāpes tika kontrolētas vienmēr (14.tabula).
16.attēls
3,6 9,9
77
1,8 6,8 0,9
0
20
40
60
80
Sāpju kontroles / uzmanīšanas biežums
(%; n = 444 )
nekad dažreiz vienmēr cita atbilde nebija nepieciešams pēc vajadzības
14.tabula
Palīdzība ārstniecības gaitā
Vīrieši Sievietes Kopā
Skaits % Skaits % Skaits %
sāpju kontroles / uzmanīšanas biežums
nekad 4 12 16
dažreiz 13 31 44
vienmēr 118 224 342
cita atbilde 3 5 8
nebija nepieciešams 13 17 30
pēc vajadzības 2 2 4
pavadīšana uz procedūrām
nekad 7 20 27
dažreiz 13 30 43
vienmēr 103 191 294
cita atbilde 2 6 8
nebija nepieciešams 20 30 50
netika veikts, dots 6 8 14
pēc vajadzības 2 5 7
kad palūdza, pajautāja 0 1 1
pavadīšana uz izmeklējumiem/analīzēm
nekad 17 33 50
dažreiz 11 31 42
vienmēr 106 198 304
cita atbilde 4 2 6
nebija nepieciešams 14 21 35
netika veikts, dots 1 5 6
pēc vajadzības 0 1 1
pirms jaunu medikamentu došanas tika izskaidrots, kam tās domātas *
nekad 33 68 101
dažreiz 32 56 88
vienmēr 70 128 198
cita atbilde 1 1 2
nebija nepieciešams 6 10 16
netika veikts, dots 5 16 21
pēc vajadzības 0 1 1
kad palūdza, pajautāja 6 11 17
pirms jaunu medikamentu došanas jums izskaidroja iespējamos blakus efektus
nekad 55 123 178
dažreiz 30 55 85
vienmēr 59 97 156
cita atbilde 1 2 3
nebija nepieciešams 3 7 10
netika veikts, dots 3 3 6
kad palūdza, pajautāja 2 4 6
veikto medicīnisko procedūru skaidrošana
nekad 23 37 60
dažreiz 43 85 128
vienmēr 71 144 215
cita atbilde 3 7 10
nebija nepieciešams 6 7 13
netika veikts, dots 7 7 14
kad palūdza, pajautāja 0 4 4
Kopā 153 291 444
Pēc respondentu vērtējuma slimnīcas personāls pārsvarā gadījumu ir
izpalīdzīgs un pildījis savus pienākumus – vairāk nekā puse 66,2% pacientu
vienmēr tika pavadīti uz procedūrām, bet 11,3% tas nav bijis nepieciešams. No
visiem aptaujātajiem vīriešiem vienmēr uz procedūrām tika pavadīti 67,3%, bet no
visām aptaujātajām sievietēm – 65,6%. Uz izmeklējumiem / analīzēm vienmēr tika
pavadīti nedaudz vairāk aptaujāto pacientu – 68,5%, savukārt tas nav bijis
nepieciešams 7,9% pacientu. Uz izmeklēšanām analīzēm vienmēr tika pavadīti
69,3% aptaujātie vīrieši un 68% sievietes.
17.attēls
6,1 9,7
66,2
1,811,3
3,2 1,6 0,2
0
20
40
60
80
Pavadīšana uz procedūrām
(%; n = 444 )
nekad dažreiz vienmēr
cita atbilde nebija nepieciešams netika veikts, dots
pēc vajadzības kad palūdza, pajautāja
18.attēls
11,3 9,5
68,5
1,47,9
1,4 0,2
0
20
40
60
80
Pavadīšana uz izmeklēšanām / analīzēm
(%; n = 444 )
nekad dažreizvienmēr cita atbildenebija nepieciešams netika veikts, dotspēc vajadzības
Tikai 44,6% pacientu pirms jaunu medikamentu došanas tika izskaidrots,
kam tās ir domāts, savukārt 3,6% tas nav bijis nepieciešams, bet 4,7% zāles
netika dotas, tāpēc nespēj novērtēt, cik bieži slimnīcas personāls izskaidrot, kam
tās ir domātas. Gandrīz pusei no aptaujātajiem vīriešiem – 45,6% pirms jaunu
medikamentu došanas vienmēr tika paskaidrota zāļu nepieciešamība un
iedarbība, bet no visām aptaujātajām sievietēm tas vienmēr tika paskaidrots 44%.
Nedaudz vairāk kā piektajai daļai no aptaujātajiem vīriešiem – 21,6% paskaidrots
netika nekad, bet sievietēm – 23,7%. 20,9% vīriešu un 19,2% sieviešu zāļu
lietošanas paredzamais iemesls tika paskaidrots dažreiz.
Savukārt 40,1% pacientu uzskata, ka viľiem par zāļu iespējamiem blakus
efektiem nav ticis izskaidrots nekad, bet dažreiz to ir uzzinājuši 19,8%
respondentu. Vienmēr skaidrojumu par iespējamo zāļu blakus efektus saľēma
44,6% pacientu. Jāatzīmē, ka ir arī pacienti, kuriem tas nav bijis nepieciešams;
pacienti, kuriem zāles vispār netika dotas, nevarēja novērtēt, cik bieži slimnīcas
personāls šo pienākumu veic – 3,7%. No visiem aptaujātajiem vīriešiem 38,6%
gadījumu tika vienmēr paskaidrots par jaunu medikamentu iespējamiem blakus
efektiem, bet 19,6% šādu skaidrojumu saľēma tikai dažreiz. Vispār nekas par to
netika paskaidrots 35,9% no aptaujātiem vīriešiem. Savukārt no visām
aptaujātajām sievietēm jaunu zāļu iespējamie blakus efekti vienmēr tika
paskaidroti – 42,3%, un tik pat lielai daļai tas netika skaidrots, bet dažreiz
informāciju saľēma – 18,9%.
19.attēls
22,7 19,8
44,6
0,5 3,6 4,7 0,2 3,8
0
50
%
1
Cik bieži Jums pirms jaunu medikamentu došanas tika izskaidrots, kam
tās domātas? ( n = 444 )
nekad dažreiz vienmēr
cita atbilde nebija nepieciešams netika veikts, dots
pēc vajadzības kad palūdza, pajautāja
20.attēls
40,1
19,1
35,1
0,7 2,3 1,4 1,4
0
50
%
1
Cik bieži pirms jaunu medikamentu došanas Jums izskaidroja
iesējamos blakus efektus? ( n = 444 )
nekad dažreiz vienmēr
cita atbilde nebija nepieciešams netika veikts, dots
kad palūdza, pajautāja
Lai noskaidrotu cik bieži pacientiem tika skaidrots par viľiem veiktajām
procedūrām, respondentiem bija jāatbild, cik bieži tas tika veikts. Pēc
apkopotajiem datiem redzams, ka gandrīz pusei aptaujāto pacientu – 48,4% tas
tika izdarīts vienmēr, bet 28,8% slimnīcas personāls to darījis tikai dažreiz. Nekad
netika skaidrots par veikto procedūru gaitu 13,5% pacientu. No visiem
aptaujātajiem vīriešiem skaidrojumu par veiktajām medicīniska rakstura
procedūrām vienmēr saľēma 46,4%, bet pa retam 28,1%, vispār netika skaidrotas
veiktās medicīniskās procedūras 15% respondentu. Savukārt no visām
aptaujātajām sievietēm vienmēr veiktās procedūras tika skaidrotas 49,5%, bet
dažreiz – 29,2%, vispār tas netika skaidrots 12,7% sieviešu.
21.attēls
13,5
28,8
48,4
2,3 2,9 3,2 0,9
0
20
40
60
%
1
Cik bieži Jūms tika skaidrotas veiktās medicīniskās
procedūras? ( n = 444 )
nekad dažreiz vienmēr
cita atbilde nebija nepieciešams netika veikts, dots
kad palūdza, pajautāja
3. Maksa par slimnīcas pakalpojumiem
3.1. Pacientu norēķināšanās par slimnīcas pakalpojumiem
Lai noskaidrotu kādā veidā visbiežāk pacienti norēķinās par slimnīcas
pakalpojumiem, respondentiem bija jāatbild uz jautājumu, kurā tika minēti dažādi
norēķināšanās veidi. Pēc apkopotajiem aptaujās rezultātiem atklājās, ka
vislielākais pacientu skaits – 63,5% norēķinās kasē, bet 13,5% respondentu par
slimnīcas pakalpojumiem nebija jāmaksā. Tikai 8,1% pacientu izmanto
apdrošināšanas pakalpojumus.
22.attēls
4,58,1
63,5
5,4 1,613,5
3,2 0,2
0
20
40
60
80
Norēķināšanās veids
(%; n = 444 )
apmaksāja slimokase (VOAVA) izmantoju apdrošināšanas polisi
par pakalpojumiem maksāju kasē nezinu
cits nav jāmaksā
tika noslēgts līgums Tika paľemts kredīts bankā
Vislielākā daļa no aptaujātajiem vīriešiem 69,3% par slimnīcas
pakalpojumiem maksāja slimnīcas kasē, bet 9,8% izmantoja apdrošināšanas
polises. Vispār nebija jāmaksā 11,1% aptaujātajiem vīriešiem. Arī sievietes, tāpat
kā vīrieši lielākā daļa – 60,5% par slimnīcas pakalpojumu maksāja kasē, bet 7,2%
izmantoja apdrošināšanas polises. Vispār par slimnīcas pakalpojumiem nebija
jāmaksā 14,8% sieviešu. Pēc iegūtajiem datiem varam konstatēt, ka vīrieši
nedaudz vairāk par sievietēm izmanto apdrošināšanas polises.
15.tabula
Norēķināšanās par slimnīcas pakalpojumiem (respondentu skaits)
Norēķināšanās veids Vīrieši Sievietes Kopā
apmaksāja slimokase (VOAVA) 7 13 20
izmantoju apdrošināšanas polisi 15 21 36
par pakalpojumiem maksāju kasē 106 176 282
nezinu 7 17 24
cits 1 6 7
nav jāmaksā 17 43 60
tika noslēgts līgums 0 14 14
tika paľemts kredīts bankā 0 1 1
kopā 153 291 444
3.2. Pacientu gatavība piemaksāt, lai uzlabotu situāciju slimnīcā
Ar mieru piemaksāt, ja zinātu, ka tad uzlabotos situācija, kas viľus
neapmierināja, no visiem aptaujātajiem respondentiem būtu gatavi 35,6%, bet jau
iepriekš to ir darījuši 1,1% pacientu. Savukārt 14,4% pacientiem tas būtu atkarīgs
no summas, kura būtu jāpiemaksā. Nedaudz mazāk kā vienu trešo daļu – 30% no
aptaujātajiem pacientiem viss apmierināja, tāpēc šie pacienti neuzskata, ka būtu
kas jāpiemaksā, lai kaut ko uzlabotu.
No visiem aptaujātajiem vīriešiem piemaksāt pavisam noteikti gatavi būtu
30,7%, bet noraidoši atbildēja 17%. Savukārt 15% aptaujāto vīriešu ir svarīga
cena, kura būtu jāpiemaksā, lai uzlabotu situāciju, kura viľus nepamierināja, bet
35,3% vīriešu viss apmierināja, tāpēc neuzskata, ka būtu vajadzība piemaksāt, lai
kaut ko uzlabotu. No visām aptaujātajām sievietēm – 38,1% gatavas piemaksāt,
lai kaut ko uzlabotu, bet 19,9% nepiemaksātu, savukārt 27,1% aptaujātās
sievietes viss apmierināja, tāpēc nav vajadzības neko piemaksāt.
23.attēls
35,6
1,1
18,9
14,4
30
0
10
20
30
40
Pacientu gatavība piemaksāt par pakalpojumiem
(%; n = 444 )
noteikti jā
jā, esmu to jau darījis
nē
tas atkarīgs no summas
mani viss apmierināja
16.tabula
Respondentu gatavība piemaksāt par pakalpojumiem
Viedoklis par piemaksas nosacījumiem Vīrieši Sievietes Kopā
noteikti jā 47 111 158
jā, esmu to jau darījis 3 2 5
nē 26 58 84
tas atkarīgs no summas 23 41 64
mani viss apmierināja 54 79 133
Kopā 153 291 444
3.3. Pacientu ienākuma līmeņa ietekme uz aprūpes kvalitāti
Lai noskaidrotu, vai pacientu ienākuma līmenis ietekmēja viľu aprūpes
kvalitāti, no visiem aptaujātajiem pacientiem šķita, ka tas pavisam noteikti
neietekmēja viľu aprūpes kvalitāti 30,4%, bet 37,2% liekas ka nē. Tātad kopumā
varam secināt, ka lielākai daļai pacientu nešķiet, ka viľu ienākuma līmenis kaut
kādā veidā ietekmētu slimnīcas personāla apkalpošanas kvalitāti attiecībā pret
pacientiem. Savukārt 14,4% aptaujāto pacientu šķitis, ka ienākuma līmenis ir
ietekmējis viľu aprūpes kvalitāti, bet 17,1% pacientu tā licies. No visiem
aptaujātajiem vīriešiem šķita, ka viľu ienākuma līmenis pavisam noteikti
neietekmēja apkalpošanas kvalitāti – 25,5%, bet 41,2% likās, ka neietekmēja.
Savukārt 13,1% vīriešu likās, ka viľu ienākuma līmenis ietekmēja slimnīcas
personāla apkalpošanas kvalitāti, bet 19% uzskatīja, ka viľu ienākuma līmenis
pavisam noteikti ietekmēja personāla darba kvalitāti. Visvairāk aptaujāto sieviešu –
35,1% likās, ka ienākuma līmenis neietekmēja personāla apkalpošanas kvalitāti,
bet 33% sieviešu uzskata, ka ienākuma līmenis pavisam noteikti neietekmēja
apkalpošanas kvalitāti.
24.attēls
14,417,1
37,2
30,4
0,9
0
20
40
noteikti
ietekmēja
liekas, ka
ietekmēja
liekas, ka
neietekmēja
noteikti
neietekmēja
nav atbildes
Ienākuma līmeņa ietekme uz aprūpes kvalitāti
(%; n = 444)
17.tabula
Respondentu uzskati par apkalpošanas saistību ar viņu ienākumiem
Ienākumu ietekme uz pakalpojumu kvalitāti
Vīrieši Sievietes Kopā
noteikti ietekmēja 29 35 64
liekas, ka ietekmēja 20 56 76
liekas, ka neietekmēja 63 102 165
noteikti neietekmēja 39 96 135
nav atbildes 2 2 4
Kopā 153 291 444
Aptaujas dati uzrāda, ka lielākai daļai – 96,2% no visiem aptaujātajiem
pacientiem nav nācies atteikties no kāda slimnīcas pakalpojuma finansiālu
apsvērumu dēļ. Tikai 3,8% pacientu finansiālu grūtību dēļ nevarēja atļauties dažus
pakalpojumus. Visbiežāk šiem pacientiem nācies atteikties no luksus palātas –
0,7%, un tik pat lielam skaitam pacientu nācies atteikties no masāžām.
18.tabula
Pacientu viedoklis par to, vai nācies atteikties no kādiem slimnīcas pakalpojumiem, jo nevarēja tos atļauties
Vīrieši Sievietes Kopā
nē 151 276 427
jā 1 5 6
jā, par luksus palātu 1 2 3
jā, no masāžām 0 3 3
jā, no zālēm 0 2 2
jā, no vingrošanas 0 1 1
jā, no vēlamā ārsta 0 1 1
jā, no fizioterapeita 0 1 1
Kopā 153 291 444
No zālēm finansiālu grūtību dēļ nācies atteikties 0,5% pacientu, bet no
vingrošanas – 0,2%, fizioterapeita pakalpojumiem – 0,2%, vēlamā ārsta
pakalpojumiem – 0,2%. No visiem aptaujātajiem vīriešiem nācies atteikties no
kādiem slimnīcas pakalpojumiem jo nevarēja to atļauties 1,3%, bet no visām
aptaujātajām sievietēm – 5,2%.
25.attēls
96,2
1,4 0,7 0,7 0,5 0,2 0,2 0,2
0
20
40
60
80
100
Pacientu viedoklis par to, vai nācies atteikties no kādiem
slimnīcas pakalpojumiem, jo nevarēja tos atļauties
(%; n = 444 )
nē jā jā par luksus palātu
jā, no masāžām jā, no zālēm jā, no vingrošanas
jā no vēlamā ārsta jā no fizioterapeita
4. Pacientu vērtējums
Kā rezultējošs slimnīcas pakalpojumu vērtējums izmantojama respondentu
atziľa – vai viľi šo slimnīcu ieteiktu arī citiem un vai paši to atkal izvēlētos.
Izrādās, ka ap 80 % to ieteiktu radiem, draugiem, paziľām un tik pat daudz
respondentu nepieciešamības gadījumā izvēlētos atkal. No visiem aptaujātajiem
pacientiem uz jautājumu: „Vai jūs ieteiktu šo slimnīcu saviem draugiem / ģimenes
locekļiem?”, 36,9% pacientu to noteikti ieteiktu, bet drīzāk to darītu 44,1%
aptaujātie pacienti. Savukārt noteikti neieteiktu šo slimnīcu saviem draugiem /
ģimenes locekļiem 6,4, bet drīzāk to nedarītu 12,4%.
26.attēls
36,9
44,1
12,4
6,30,2
0
15
30
45
noteikti jā drīzāk jā drīzāk nē noteikti nē nav atbildes
Pacientu vērtējums: vai ieteiktu šo slimnīcu saviem
draugiem / ģimenes locekļiem
(%; n = 444)
Valdošā attieksme respondentu vidū – vajadzības brīdi viľi priekšroku dotu
Liepājas reģionālajai slimnīcai. Ja aptaujātajiem pacientiem būtu iespēja izvēlēties,
kādā slimnīcā ārstēties, tad noteikti šo slimnīcu izvēlētos 39,4%, bet drīzāk to
darītu 38,5% pacientu. Savukārt drīzāk to nedarītu 13,5% pacientu, bet pavisam
noteikti Liepājas Reģionālo slimnīcu neizvēlētos 7,9% no aptaujātajiem
pacientiem.
27.attēls
39,4 38,5
13,57,9 0,7
0
10
20
30
40
noteikti jā drīzāk jā drīzāk nē noteikti nē nav atbildes
Pacientu vērtējums: vai nepieciešamības gadījumā
izvēlētos Liepājas Reģionālo slilmnīcu (%; n = 444)
Lielais pozitīvo atbilžu īpatsvars par to, ka respondenti labprāt izvēlētos
Liepājas reģionālo slimnīcu un ieteiktu to arī citiem apliecina šīs slimnīcas
pakalpojumu kvalitāti.
Kopsavilkums
Pacientu subjektīvo viedokļu analīze parāda, ka Liepājas reģionālā slimnīca
sekmīgi veic savus uzdevumus iedzīvotāju veselības aprūpē, un vienlaicīgi atklāj
vairākas problēmas, kuras, iespējams, attiecas ne tikai uz Liepājas reģionālo
slimnīcu. Pirmkārt, tā ir potenciālo pacientu attieksme pret savu veselību finansiālā
plāksnē – pārāk maz respondentu bija izmantojuši veselības apdrošināšanas
iespēju. Ļoti retos gadījumos ierobežoto materiālo iespēju dēļ pacienti nebija
varējuši izmantot kādus maksas pakalpojumu (pārsvarā gadījumu tā bija masāža
vai luksu palāta), var pieľemt, ka finansiālās iespējas nav tik zemā līmeni, kā
reizēm tas tiek atspoguļots presē. Otrkārt, vērojama nepietiekama uzmanība pret
pacientiem, tas attiecas kā uz ārstiem, tā medmāsām, bet jo sevišķi uz to
personāla daļu, kas nodrošina aprūpi, ieskaitot ēdiena gatavotājus. Pacientu
neapmierinātība šajā aspektā gan jāvērtē kritiski, jo cilvēciskās attiecības
atkarīgas ne tikai no slimnīcas personāla, bet lielā mērā arī no katra pacienta
individualitātes. Treškārt: slimnīcas telpas: telpu iekārtojums, vizuālais
noformējums, palātu lielums, komforta līmenis var kavēt vai sekmēt ārstēšanos,
bet šajā ziľā jārēķinās ar to izkārtojumu, kāds ir, un kā to var uzlabot, pielāgot
mūsdienu prasībā un vajadzībām pieejamo līdzekļu robežās.
Dati par katru nodaļu dod iespēju ieskatīties tās ikdienas darbā un atrast
ceļus, kā uzlabot atsevišķus slimnieku aprūpes aspektus.
Lielais respondentu skaits, kuri ir gatavi atkal izvēlēties Liepājas reģionālo
slimnīcu, ja būtu jāārstējas, un labprāt ieteiktu to arī draugiem un radiem, apliecina
šīs veselības aprūpes iestādes pakalpojumu kvalitāti.