Post on 13-Nov-2014
description
Zanes Ķieģeles
Referāts
NARKOTIKAS VEIDI.
Rīga
2004
NARKOMĀNĪJA
Kas tas ir?
Narkomānija ir farmokomānijas veids. Tulkojot no grieķu valodas –
NARKOO – sastingums, nejūtīgums, pārakmeņošanās un MANIA – ārprāts, kaisle.
Narkomānija – asi izteikta, slimīga atkarība no narkotiskajām vielām. Ir ļoti daudz
narkotisko līdzekļu veidi, tie var būt augu valsts vai sintētisku vielu ( mākslīgas)
izcelsmes.
Saskaņā ar oficiālo sarakstu ir 60 īpaši bīstamu narkotiku. Apmēram 75 %
narkomānu ir vīrieši un narkomāna vidējais vecums ar katru gadu samazinās.
Pusaudzis narkomāns tagad vairs nav retums, kaut kādā ziņā tā jau ir kļuvusi par
modes lietu, dzīves stilu.
Narkomānija - nav slimība, šī vārda praktiskajā nozīmē. Bet tas arī nav
vienkārši slieksnis. Narkomānija ir totālā apziņas sakāve, pie tām vēl pavadībā ar
fiziskas veselības komplikācijām. Narkomānija ir bio-psiho-sociāl-garīga slimība.
Vissliktākais, ko narkomāni par vēlu apzinās, ka viņi nevis vienkārši "spēlējās" ar
narkotikām, bet vairs nevar bez tām. Dažreiz tiekšanās attīstās pēc pusgada vai pat pēc
gada, biežāk pēc 2 - 3 mēnešiem, bet nereti cilvēks paliek atkarīgs jau pēc pirmās
heroīna vai "melnā" pulvera injekcijas. Bet beigas vienmēr ir šādas: vai nu tā ir
izolācija (cietums, psihiatriskā slimnīca), vai nu NĀVE, bet retos gadījumos -
izveseļošanās (5 - 10%).
Kas gan pamudina cilvēku (bērnu) pirmo reizi pamēģināt narkotikas?
Daudzi atzīstas, ka tas ir noticis grāmatas vai žurnāla iespaidā, bet pārsvarā tas
notiek "kompānijas pēc" (dzīvē viss ir jāpamēģina) . Diemžēl bieži cilvēki neaptver
kādu ļaunumu sevī nes narkotikas un cik bīstama ir tieši pirmā deva. Ir labi, ja tā
izraisa nepatiku, bet bieži vien cilvēkam rodas “ jaunas “ izjūtas, gluži kā alkohola
reibums. Parasti pēc pirmās reizes ir pārliecība, ka tā bija pirmā un pēdējā reize, bet
dažas narkotikas (heroīns ) izraisa fizisku un garīgu atkarību jau pēc pirmās devas, un
pēc tam rodas ar katru reizi aizvien lielāka un lielāka nepieciešamība pēc narkotiku
devas. Tā arī rodas narkotiku atkarība. Psihiskās atkarības gadījumos, pārtraucot
lietot narkotikas, rodas emocionāls diskomforts (depresija), bet fiziskas atkarības
gadījumos izpaužas abstinences sindroms: paaugstināta nervozitāte, palēlināts pulss,
var būt caureja, lauzošas sāpes visā ķermenī, bezmiegs. Tādu stāvokli izturēt ir ļoti
grūti un narkomāns atkal meklē sev jaunu devu. Narkotiku pārdozēšanas gadījumos ir
iespējams letāls iznākums. Tikai nedaudzi narkomāni var normāli strādāt un iekārtot
savu personīgo dzīvi (pirmām kārtām iegūt veselu bērnu), tāpēc nevajag ticēt
narkomānu solījumiem -, ka atkarības un seku no narkotiku lietošanas nav un, ka
jebkurā mirklī var apstāties. Tie ir meli!
Ko narkotikas nes cilvēkiem?
Ļoti bieži narkotikas pirmo reizi lieto ziņkārības vai solidaritātes pēc. Tie, kas
apzināti lieto narkotikas, parasti gaida divus efektus: gūt iespēju atslābināties,
novērsties no ikdienas problēmām vai no traģiskiem notikumiem; gūt iespēju
izmēģināt jaunas, nezināmas sajūtas, stimulēt iztēles un jaunrades spējas.
Kā vienmēr, tie, kas lieto narkotikas, cer uz nebeidzamo, brīnišķīgo atklājumu un
apziņas stāvokli. Bēdīgs to cilvēku liktenis, kas mēģināja dvēseles darbību apmainīt
vai stimulēt ar narkotiku lietošanu - Merlin Monro, Elvis Presli, Mihaila Bulgākova,
Džima Morrisone - saraksts ir nebeidzams. Pretēji cerībām narkotikas traucē
jaunrades procesam, nedod koncentrēties, jaunrades intereses aizstājot ar to finansiālo
iespēju raizēm, iztēle rāda kārtējo vēlamo "kaifa" devu.
Tagad par pirmo gaidāmo efektu. Taisnība, ka narkotikām piemīt īpašība uz neilgu
laiku "atslēgt" no problēmām. Taisnība, ka šīs laiks ir ļoti īss. Taisnība, ka problēmas
nekur nezūd. Pašas narkotikas, priekš vairākuma "rēgojošiem", paliek par problēmu,
lūk, kur ir situācijas ironija. Parādās fiziskā atkarība. Izlaižot kārtējas devas
pieņemšanas laiku, narkomānam sākās "lomkas". Bet tas vēl nav viss. Izņemot fizisko
ir arī garīgā atkarība. To var aprakstīt šādi: narkomāns vienkārši izjūt mīlestības sajūtu
pret narkotikām; vienmēr domā par savas kaislības priekšmetu; vienmēr gaida
tikšanos ar to. Tāda ir narkomānija. Mēģināt vai nemēģināt - Jūsu daļa. Ja Jūs lietojat
narkotikas un nezināt kā apstāties, pamēģiniet apskatīt visas šīs mājas lapas lappuses.
Ja Jūs nelietojat, tad šī mājas lapa būs Jums par interesantu un noderīgu informāciju.
NARKOTIKU VĒSTURE
Līdz XX gadsimta sākumam praktiski nebija ierobežojumu uz narkotiku
ražošanu un lietošanu. Dažreiz bija mēģinājumi samazināt vai aizliegt noteiktu vielu
lietošanu, bet tie bija īslaicīgi un visbiežāk neveiksmīgi. Tā, piemēram, tabaku, kafiju
un tēju Eiropā sākumā atteicās pieņemt. Pirmais eiropietis, kurš uzsmēķēja tabaku -
Kolumba līdzbraucējs Rodrigo de Heres - pēc ierašanās Spānijā tika apcietināts un
iemests cietumā, jo valdība uzskatīja, ka viņā ir iemiesojies velns. Bija mēģinājumi arī
aizliegt lietot kafiju un tēju. Ir zināmi arī gadījumi, kad valstis nevis aizliedza
narkotikas, bet tieši otrādi veicināja tirdzniecību ar tām. Labākais piemērs - bruņoti
konflikti starp Lielbritāniju un Ķīnu 19.gs. vidū.
Tos nosauca par opija kariem, tāpēc ka angļu tirgotāji ieveda Ķīnā opiju. 19.gs. vidū
vairāki miljoni ķīniešu iesāka lietot opiju. Šinī laikā Ķīna ieņēma pirmo vietu pasaulē
pēc opija lietotāju skaita (lielākā daļa opija tika audzēta Indijā, kuru angļi piegādāja
Ķīnai). Ķīnas valdība pieņēma vairumu likumu saistībā ar opija importa kontroli, bet
neviens no tiem, ieskaitot arī likumu par pilnīgu aizliegumu, nedeva vēlamos
rezultātus. Angļi nevēlējās samazināt opija tirdzniecību, jo, pirmkārt, tas deva lielu
peļņu, un otrkārt, pašā Anglijā nebija tik lielas atkarības no narkotikām, kaut arī opijs
tika plaši pielietots medicīnā.
1838.gadā izraisījās konflikts - Ķīnas valdība iznīcināja lielu opija kravu, kas
piederēja angļu un amerikāņu tirgotājiem - sākās pirmais opija karš. Karā uzvarēja
Lielbritānija. Pēc 1842.gada Nankinska līguma Lielbritānija saņēma tiesības izmantot
Honkongas ostas kā kompensāciju par iznīcināto opija kravu. Tirdzniecība turpinājās
un 1856.gadā noveda pie otrā opija kara. Karš beidzās 1858.gadā un pēc Tiensinska
līguma noteikumiem Ķīna turpināja importēt opiju, bet varēja uzlikt lieākas muitas
nodevas. Opija tirdzniecība samazinājās līdz beidzot 20.gs. sākumā pilnīgi tika
pārtraukta, kad visā pasaulē sākās kampaņa par atļauju lietot narkotikas tikai
medicīniskos nolūkos (kā pretsāpju līdzekļus).
XX gadsimtā Eiropā un Amerikā tika lietotas praktiski vienas un tās pašas narkotikas.
Interesanti ir tas, ka daudzas jaunas vai sen aizmirstas vecās tika uzsāktas lietot
vispirms Amerikā un tad izplatījās citās valstīs, tā ka Amerika būtībā uzdeva toni
starptautiskajai tirdzniecībai ar narkotikām.
NARKOTIKAS VEIDI
- Kaņepju ražotie - Opiāta narkotikas- Psihostimulātori - Halucinogēni- Miegazāļu-sedatīvas narkotikas - Gaistošas narkotiskas iedarbības vielas
*Kaņepes preparāti
Visi negūst vienādas sajūtas, lietojot kaņepju preparātus. Līdztekus ļoti patīkamām
sajūtām var rasties arī izteikti negatīvas izjūtas. Viss atkarīgs no garastāvokļa,
organisma individuālajām īpatnībām. Raksturīga ir spēcīga bada un slāpju sajūta,
apsarkušas acis.Nelielas devas ieņemšana izraisa divējādas organisma reakcijas : gan
relaksāciju, gan stimulāciju. Kaņepes aug arī Latvijā, bet tajās atšķirībā no Indijas
kaņepēm ir zems tetrahidrokanabinolu (THC) saturs, tāpēc parastos apstākļos augošās
auga daļas – nevar tikt izmantotas smēķēšanai. Tomēr nelegālie dienvidu kaņepju
sēklu izplatītāji tās var iesūtīt arī Latvijā un siltumnīcu apstākļos var izaudzēt kaņepes
ar augstu THC saturu.
Izžavēta kaņepes zaļa zāles daļa, kuru sauc arī par "marihuāna". Parasti zaļganbrūnas
sasmalcinātas lapas. Kad pīpē, smarža nedaudz atgādina degošu pirtsslotu. Pīpē
papirosos ieliekot "Belomorkanālu" ("kociņš", "dēlīts"), kopā ar tabaku vai bez tā.
Slengs: "anaša, hašišs, plāns, hešs, zēle, stulbums, šala, šmāle". Parasti pārdodās pa
"kastēm", retāk "glāze" vai "kilograms" (priekš pārdošanas). "Maisā" aptuveni 4
papirosi, "kastē" - 5 papirosi.
Iedarbība
Smēķējot THC pēc 10 līdz 30 sekundēm caur plaušām nonāk arteriālajās asinīs un ar
tām smadzenēs un nervu šūnu membrānu receptoros, tos saistot un izjaucot šūnu
normālu funkcionēšanu. Maksimālā koncentrācija asinīs parādās pēc 60 līdz 70
minūtēm , tad THC koncentrācija asinis samērā ātri samazinās nākošās stundas laikā,
sajūtas var turpināties līdz 6 stundām. THC ļoti labi šķīst taukaudos, tāpēc tā
sadalīšanās produkti (metabolīti) ilgstoši saglabājas taukšūnās, kuru ir daudz mūsu
smadzenēs un dziedzeros. Taukos THC var atrast pat pēc 2 līdz 3 nedēļām, bet
sistemātiskiem marihuānas smēķētājiem THC var atrast pat pēc vairākiem mēnešiem.
Tādejādi THC ir spējīgs ilgstoši iespaidot cilvēka psihi. Nav pamatota marihuānas
pielietošana medicīnā, jo tās iedarbību ir spējīgi aizvietot daudz efektīvāki un
nekaitīgāki ārstniecības līdzekļi. (Starptautiskā konference Ņujorkas Medicīnas
universitātē 1998.gada 10.-21.marts. Čārlza Motta fonda atbalsts).
Ja ieņemta liela deva, tad var būt neskaidra runa, skaļi smiekli, iespējama agresivitāte
nemotivēta rīcība. Uzvešanās var kļūt neadekvāta, dažkārt var sākties halucinācijas
*Opiāta narkotikas
Tās ir narkotikas, kam raksturīga sedatīva bremzējoša iedarbība. Pie šīs grupas
pieder dabiskās un sintētiskās vielas, kas satur morfijam līdzīgus savienojumus.
Galvenokārt tās ievada, injicējot vēnā, pēdējā laikā bieži heroīna lietošana tiek uzsākta
ostīšanas veidā. Visas dabiskās opiātu grupas vielas iegūst no magonēm.
Ar opiātiem apzīmē miega magoņu (Papaver somnifemm) produktu grupu-
morfīns, kodeīns, opijs, kā arī citus centrālās nervu sistēmas depresantus ar morfīnam
līdzīgu darbību - pussintētisko heroīnu, sintētiskos fentanilu, 3-metilfentanilu,
metadonu, LAAM, polimidonu, pentadīnu un bufrenonorfīnu u.c.
Opiātu produkti
Magoņu salmi – izžāvētas un samaltas magoņu galviņas un laksti (izņemot sēklas).
Tos izmanto novārījumiem, kurus žargonā sauc par “kuknaru”, kā arī ķīmiskai
pārstrādei un ekstrakcijas heroīna ieguvei. Pašizgatavoto heroīnu narkomāni sauc par
“himhanku”.
Izraisa eiforisku stāvokli, miermīlību. Pēc pirmās lietošanas reizes reakcija var būt
visdažādākā – no spēcīgas vēlmes lietot vēlreiz līdz pat galēji nepatīkamām sajūtām
un saindēšanās pazīmēm. Noved pie ātras ( dažkārt pēc vienas vai divām heroīna
lietošanas reizēm ), spēcīgas psihiskās un fiziskās atkarības.
Iedarbība
Latvijā citu opiātu lietošanu ir izspiedusi heroīna lietošana. Tas ir 4-5 reizes spēcīgāks
par morfīnu. Heroīns ir izkonkurējis arī pašizgatavotā acitilētā opija “himkankas”
lietošanu, kurā ir 12% heroīna, jo pierašana pie heroīna veidojas straujāklīdz 12
stundas.
Neapstrādāta veidā:
"magones salms" - sīki sasmalcinātas dzeltenbrūnas lapas, kāti, magones kastītes;
"hanka" - sacietējoša magones sula (magoņu kastīšu augšiņas), krāsa no gaiši brūnas
līdz tumši brūnai (opijs-jēls), pēc garšas ir rūgts, nedaudz lipīgs, veidots plāceņos,
aptuveni 1,5 cm biezumā;
"saite" - ar opija-jēlo samitrināta drāna. Saitei ir brūna nokrasa, trausla (kā ziemā
slikti izspiesta veļa). Visām apstrādātām narkotikām ir rūgta garša un lipīgs efekts, ja
tiek uz mēles.
Apstrādātā veidā:
šķīdums no gaiši dzeltenās līdz tumši brūnai krāsai ar stipro vai vājo etiķa smaku, kad
nostājas, paliek gaišāk, nosēžas nogulumi.
Fabriskā, "nelegāli-fabriskā" ražošana:
caurspīdīgs šķīdums ampulās - fabrikas izgatavots, var būt arī ar marķējumu "morfīna
hidrohlorīds".
Heroīns - tiek izgatavots laboratorijās, krāsa ir no gandrīz baltās līdz rozai, dažkārt
par brūngana krāsa, kristālu veidā vienmēr rūgts. Uz šo brīdi Krievijā vispopulārākās
narkotikas, to var nopirkt kā saulespuķu sēkliņas ielās. Heroīna narkomānija iegūst
epidēmijas raksturu, tas ir tik tiešām šausmīgi.
Kodeīns- arī ir opiāta narkotikas, ir sastopams galvassāpju, pret klepus tablešu veidā;
Metadons - sintētiskās narkotikas, tiek pielīdzinātās opiātiem, kaut arī nav opija
ražots.
Opiātus lieto intervenozi, "salmus", "hanku" apstrādā ar dažādu ķīmiju: "hanku" ar
etiķa angidrīdu, "salmus" - ar šķīdinātājiem (646-tais, 647-tais), sodu un arī ar etiķa
angidrīdu. Pulverveidīgus šķīdina ūdenī, vāra.
*Psihostimulatori
Tās ir narkotikas ar psihostimulējošu – uzbudinošu iedarbību.
Izraisa eiforisku sajūtu, paaugstinātu uzbudinājumu. (Reakcija pēc pirmā lietošanas
mēģinājuma var būt visdažādākā – no spēcīgas tieksmes pamēģināt vēlreiz līdz
izteikti negatīvām sajūtām, iespējama arī saindēšanās).
Tie pieder stimulatoru grupai. Lielākā daļa stimulatoru grupas preparāti ir sintētiski –
amfetamīns (benzedīns, fenamīns), metamfetamīns (pervitīns, filopons), pemolīns,
fenetilīns (kaptagons), kā arī pussintētiskais – metkatinons (efedrons). Visi augstāk
minētie preparāti no 1971.gada ietilpst ANO konvencijas kontrolējamo vielu sarakstā
kā psihotropās vielas un to nelegālu izplatīšanu ierobežo kriminālkodekss.
To lietošanas gadījumā paātrinās domāšanas temps, izkropļojās apkārtējās vides
uztveršana, paaugstinās seksuālā tieksme, sāk likties, ka tev daudz spēka, enerģijas.
Efedrīns - balts pulveris ar rūgtu garšu, var būt ampulās ar marķējumu "Efedrīns", kā
arī iekļūst "Solutons", "Sunoref" preparātu sastāvā.
Efedrīns, metkatinons - ražoti no efedrīna, ražo paši narkomāni, izskatās kā
caurspīdīgs šķīdums ar etiķa smaku, tiek intervenozi ievadīts.
Fenamīns, amfetamīns - ir tablešu un pulvera veidā, lieto iekšā un intravenozi.
"Ekstazi" - rasžots no amfetamīna, ir sastopāms dažādās krāsas un formas tabletēs,
dažkārt ar zīmējumiem virsū, lieto iekšā.
Kokaīns - balts, kristālisks pulveris, nokļūstot uz mēles izraisa notrupuma sajūtu.
Kokaīnu "osta". Kokaīna ražotu "kreku" uzsilda uz folijas un ieelpo izveidojušos
dūmus.
Iedarbība
Amfetamīni viegli uzsūcas no kuņģa zarnu trakta, bet ievadīti vēnā tie dažusekunžu
laikā sasniedz smadzenes, ļoti ātri iedarbojas arī smēķējot (metamfetamīni jeb
“ledus”), to pusizdalīšanās laiks ir 8-12 stundas. Ja tos pielieto atkārtoti, tad to
izdalīšanās pagarinās. Izdalās ar urīnu.
*Halucinogēni
Šajā grupā atrodas aizliegtās narkotiskās vielas – LSD, meskalīns, psilocibīns,
halucinogēnie amfetamīni, fenciklidīns (PCP).
Halucinogēni - preparāti, kuri spēj "mainīt apziņu", izkropļo ne tikai apkārtējās
pasaules sajūtu, bet arī narkomāna pašsajūtu, var būt gan dabīgās, gan sintētiskās
izcelsmes.
Vielu grupa, kuru lietošanas rezultātā rodas simptomi, kas līdzīgi psihozei, piem.,
halucinācijas, orientācijas zudums u.c. izmaiņas domāšanā un uztverē.
Sēnes PSILOTSIBUM dzimtas, vasaras laikā narkomāni tos savāc, izskatās kā
mazas, brūnas indīgās sēnes uz tievas kājiņas, tos ēd ceptus, jēlus, žāvētus.
LSD, LSD-25 - pastāv caurspīdīgā šķīduma veidā, pulvera un dažādas krāsa marku
veidā, kuras virsa izmērcētā narkotiku šķīdumā. LSD parasti lieto iekšā un
intervenozi.
PCP - parasti pulvera veidā, Krievijā reti kad sastopāms, liet tāpat kā LSD.
*Miegazāļu-sedatīvie līdzekļi
Ļaunprātīgi bieži tiek lietoti dažādi nomierinoši un miegu izsaucoši medicīniskie
preparāti. Šo vielu reibuma simptomātika ir līdzīga alkohola reibumam – eiforija,
miegainība, emocionāla nestabilitāte, uzmācība, lēna domāšana, neskaidra valoda un
kustību traucējumi, dažreiz arī apdullums.
Miegazāļu preparātus var sastapt tikai parastu tablešu vaidā. Tie ir barbitūras skābes
ražotie (barbitūres): barbamils, fenobarbitāls. Citas miegazāles - fenazepāms,
radedorms, relaniums, eleniums, imovans, donormils, diazepāms, oksizepāms,
rigepnols - ilgākas lietošanas gadījumā izraisa psihisku un fizisku tieksmi. Starp
narkomāniem visvairāk izplatīts reladorms. Tas itkā palielina opiātu narkotiku
iedarbību. Uz šo brīdi miegazāles lieto pārsvarā iekšā.
*GNIV
Gaistošas narkotiskas iedarbības vielas: benzīns, acetons, līme "Moment"
Lietojot narkotikas rodas ļoti liela atkarība no tām, kas tālākā laikā grūti padodas
ārstēšanai. Visas narkotikas noārda praktiski visus cilvēka orgānus, bet to pārdozēšana
izraisa nāvi. Vēl kā riska faktoru var minēt iespēju saslimt ar tādu šausmīgu slimību
kā AIDS.
Narkotikas – “tas ir tūkstošiem salauztu likteņu gan pašu narkomānu, gan to
tuvinieku, tas ir izmirstošas un neveselas paaudžu paaudzes”.
Izmantotā literatūra:
1. Narkoloģijas centrs “Narkotikas un to lietošanas sekas“ 1999. g.
2. http://www.medicine.lv/news-archive.php