Eiro zonas valstu ekonomikas cikli ir maz korelēti (asimetriskie šoki)

Grieķij

a

SpānijaKipra

Itālija

Somija

Portugāle

Francija

Eirozo

na

Nīderlande

Luksemburga

Austrija

Slovākij

a

Beļģija

Slovēnija

Vācija

Lietuva

IgaunijaMalta Īrij

aLatvi

ja

-10

-8

-6

-4

-2

0

2

4

izlaižu starpība reālā un potenciālā pieauguma starpība

• Monetārā politika ir efektīva simetrisko šoku amortizēšanā

• Fiskālā politika ir svarīga, asimetrisko šoku amortizēšanā)

«Labajos gados», ir politiskai grūti nepārvērst ieņēmumu paaugstināto pieaugumu izdevumos.

• Cikla amplitūdas palielināšanās;• Ārējās konkurētspējas kritums;• Iespēja izvairīties no strukturālās

reformām; • Deficīta straujš pieaugums «Sliktajos

gados»;• Parāda pieaugums.

Iekšējā vai ārējā devalvācija

Ierobežo strukturālo deficītu

SIP noteikumu ievērošana nodrošinātu iespēju saglabāt pašreizējo kompetenču sadali fiskālajā politika,

SIP noteikumi netiek ievēroti - politiski neiespējami. SIP paredzētie EK atbildes soļi netiek iedarbināti – politiski neiespējami.

• Fiskālais kompakts ;• SIP elastības klauzulas: strukturālo reformu klauzula,

investīciju klauzula.• Atkāpes atļauja kā šoka amortizators, vai kā politikas bonuss?• Iesaldēšana. Piepūle versus rezultāts.

bet

2014 2015 2016

-0.5

-1.1

-1.4

-0.5 -0.5 -0.5

strukturālais deficīts MTO

-0,2-0,3

Nav vērojama konverģence uz MTO

2014 2015 2016

-3

-2.5

-2

-1.5

-1

-0.5

0

0.5

1

1.5

Francija Itālija LatvijaIgaunija Vācija Eirozona

SIP decentralizētā pieeja nenodrošina pretciklisku fiskālo politiku.

Fiskālās politikas centralizēšana Automātiskie mehānismi