Eirozonas vienotā fiskālā politika: vai tā ir nepieciešama? Vai tā ir iespējama?
-
Upload
latvijas-banka -
Category
Economy & Finance
-
view
782 -
download
6
Transcript of Eirozonas vienotā fiskālā politika: vai tā ir nepieciešama? Vai tā ir iespējama?
Eiro zonas valstu ekonomikas cikli ir maz korelēti (asimetriskie šoki)
Grieķij
a
SpānijaKipra
Itālija
Somija
Portugāle
Francija
Eirozo
na
Nīderlande
Luksemburga
Austrija
Slovākij
a
Beļģija
Slovēnija
Vācija
Lietuva
IgaunijaMalta Īrij
aLatvi
ja
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
izlaižu starpība reālā un potenciālā pieauguma starpība
• Monetārā politika ir efektīva simetrisko šoku amortizēšanā
• Fiskālā politika ir svarīga, asimetrisko šoku amortizēšanā)
«Labajos gados», ir politiskai grūti nepārvērst ieņēmumu paaugstināto pieaugumu izdevumos.
• Cikla amplitūdas palielināšanās;• Ārējās konkurētspējas kritums;• Iespēja izvairīties no strukturālās
reformām; • Deficīta straujš pieaugums «Sliktajos
gados»;• Parāda pieaugums.
Iekšējā vai ārējā devalvācija
Ierobežo strukturālo deficītu
SIP noteikumu ievērošana nodrošinātu iespēju saglabāt pašreizējo kompetenču sadali fiskālajā politika,
SIP noteikumi netiek ievēroti - politiski neiespējami. SIP paredzētie EK atbildes soļi netiek iedarbināti – politiski neiespējami.
• Fiskālais kompakts ;• SIP elastības klauzulas: strukturālo reformu klauzula,
investīciju klauzula.• Atkāpes atļauja kā šoka amortizators, vai kā politikas bonuss?• Iesaldēšana. Piepūle versus rezultāts.
bet
2014 2015 2016
-0.5
-1.1
-1.4
-0.5 -0.5 -0.5
strukturālais deficīts MTO
-0,2-0,3
Nav vērojama konverģence uz MTO
2014 2015 2016
-3
-2.5
-2
-1.5
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
Francija Itālija LatvijaIgaunija Vācija Eirozona
SIP decentralizētā pieeja nenodrošina pretciklisku fiskālo politiku.
Fiskālās politikas centralizēšana Automātiskie mehānismi