Reģionālā politika un pilsētpolitika
KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS PAR TIEŠSAISTES SABIEDRISKO APSPRIEŠANU
ŠĶĒRŠĻU PĀRVARĒŠANA PIEROBEŽAS REĢIONOS
2016. GADA APRĪLIS
2015. GADA 21. SEPTEMBRIS – 21. DECEMBRIS
JURIDISKS PAZIŅOJUMSNe Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas tās vārdā, neatbild nedz par to, kā šajā publikācijā ietvertā informācija var tikt izmantota, nedz arī par kļūdām, kas var rasties, neraugoties uz rūpīgu sagatavošanu un pārbaudi.
Šīs publikācijas saturs neatspoguļo Eiropas Savienības viedokli vai nostāju.
Europe Direct dienests jums palīdzēs rast atbildesuz jautājumiem par Eiropas Savienību
Bezmaksas tālruņa numurs (*):00 800 6 7 8 9 10 11
(*) Daži mobilo tālruņu operatori nenodrošina piekļuvi 00 800 sērijas numuriem, vai arī šie zvani var būt par maksu
Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama internetā(http://europa.eu).
Luksemburga Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2016. gads
Eiropas Komisija, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātsREGIO ĢD 02 – Komunikācijas nodaļaAna-Paula LaissyAvenue de Beaulieu 11160 Brisele
ISBN: 978-92-79-57371-2 (print)ISBN: 978-92-79-57379-8 (PDF)doi:10.2776//49727 (print)doi:10.2776/425017 (PDF)
Vāka attēls: © iStockphoto
© Eiropas Savienība, 2016Pārpublicēšana ir atļauta, norādot avotu.
Printed in Belgium
KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS PAR TIEŠSAISTES SABIEDRISKO APSPRIEŠANU
ŠĶĒRŠĻU PĀRVARĒŠANA PIEROBEŽAS REĢIONOS
2015. GADA 21. SEPTEMBRIS – 21. DECEMBRIS
S A T U R S
IEVADS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5
1. NODAĻA : SABIEDRISKAJĀ APSPRIEŠANĀ UN ŠAJĀ ZIŅOJUMĀ IZMANTOTĀ METODIKA . . . . . 6
2. NODAĻA : RESPONDENTU PROFIL I . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8
3. NODAĻA : ŠĶĒRŠĻ I , AR KURIEM SASKARAS RESPONDENTI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12
4. NODAĻA : ŠĶĒRŠĻU APRAKSTS UN IEROSINĀTIE R IS INĀJUMI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16
5. NODAĻA : V IEDOKĻI PAR PĀRROBEŽU SADARBĪBU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30
6. NODAĻA : SEC INĀJUMI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34
PLAŠĀKA INFORMĀCIJA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36
IEVADS
Priecājos jūs iepazīstināt ar rezultātiem, kas
iegūti tiešsaistes sabiedriskajā apspriešanā par
šķēršļu pārvarēšanu pierobežas reģionos, kuru
2015. gada septembrī uzsāku Vīnē/Bratislavā.
Apspriešana noritēja trīs mēnešu garumā un
tās laikā tika saņemtas 623 atbildes, kuras ir
analizētas un apkopotas šajā ziņojumā.
Šīs sabiedriskās apspriešanas mērķis bija kon-
statēt galvenos pārrobežu sadarbības šķēršļus,
kā arī nosaukto šķēršļu iespējamos risināju-
mus, uzklausot Eiropas Savienības pierobežas
reģionu iedzīvotāju, organizāciju, uzņēmumu
un valsts iestāžu viedokļus.
Šī sabiedriskā apspriešana ir daļa no plašāka
pasākumu kopuma, kas pazīstams ar nosau-
kumu “Pārrobežu reģionu sadarbības analīze”,
un faktiski veido vienu no tā trim pīlāriem.
Pārrobežu reģionu sadarbības analīze tika
uzsākta, lai atzīmētu 25. gadadienu, kopš ES
veic ieguldījumus Interreg programmās, kas
darbojas visā Savienībā. Neraugoties uz tik
ilgām tradīcijām pārrobežu sadarbības jomā,
grūtības joprojām pastāv un dažas no tām nav
atrisināmas ar Interreg sniegto finansējumu
vien — tādi ir, piemēram, juridiskie un adminis-
tratīvie šķēršļi, kā arī valodas barjera.
Tādēļ, izmantojot šo analīzi, Komisijas Reģio-
nālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldi-
rektorāts (Regio ĢD) plāno izpētīt dažādos
šķēršļus, kas vēl aizvien pastāv, kā arī to iespē-
jamos risinājumus. Pārējie divi minētās ana-
līzes pīlāri ietver speciālistu veiktu pētījumu,
kurā būs izklāstīti visi pārrobežu sadarbības
šķēršļi un analizēti atsevišķi gadījumi šo šķēr-
šļu ilustrēšanai, kā arī vairākus ieinteresēto
personu darbseminārus par šo tematu.
Nevēlos atklāt visus iegūtos rezultātus, lai
saglabātu jūsu interesi iepazīties ar šo doku-
mentu, tomēr jau tagad varu teikt, ka saņemtās
atbildes apstiprina vairākus svarīgus aspektus,
par kuriem Regio ĢD jau bija labi informēts,
pateicoties ilgajai pieredzei pārrobežu sadar-
bībā Interreg ietvaros.
Piemēram, respondenti skaidri norāda uz grūtī-
bām, kas saistītas ar darbaspēka mobilitāti pāri
robežām, ar nodokļiem un piekļūšanu, kas ir
būtiski dzīves pierobežas reģionos aspekti, taču
nereti tos negatīvi ietekmē arī juridiskie un/vai
administratīvie šķēršļi. Nedaudz lielāks pār-
steigums, iespējams, ir tas, ka daudzi respon-
denti uzskata, ka valodu atšķirības ir slogs, kas
ietekmē kaimiņu reģionu attiecības. Gan iedzī-
votāji, gan organizācijas uzstājīgi aicina sekmēt
valodu apguvi un kultūras apmaiņu, nodrošinot
daudz lielāku šo pasākumu popularizēšanu.
Pārrobežu reģionu sadarbības analīze turpi-
nāsies līdz 2017. gada sākumam, kad Doku-
mentā par galvenajiem jautājumiem tiks
izklāstīti galvenie konstatējumi un ieteikumi.
Taču pagaidām es aicinu jūs iepazīties ar
šajā ziņojumā aprakstītajiem interesantajiem
konstatējumiem un tos pārdomāt.
Korina Krecu (Corina Creţu) Eiropas reģionālās politikas
komisāre
5
6
SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA
Eiropas Komisijas tiešsaistes sabiedriskā
apspriešana par šķēršļu pārvarēšanu pierobe-
žas reģionos tika uzsākta 2015. gada 21. sep-
tembrī un ilga trīs mēnešus — līdz 2015. gada
21. decembrim. Tā bija veidota kā tiešsaistes
aptauja, kurā bija iekļauti gan jautājumi ar
atbilžu variantiem, gan jautājumi, uz kuriem
respondenti varēja atbildēt brīvā formā, un
bija pieejama 23 ES valodās EUSurvey tīmekļa
vietnē.
Apsekojumā bija aptverti Eiropas Savienības
iekšējie pierobežas reģioni, kā arī pierobežas
reģioni starp ES valstīm un Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas (EBTA) un Eiropas
Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Tajā ES
iedzīvotāji, organizācijas, uzņēmumi un valsts
iestādes tika aicinātas izteikt viedokli par
joprojām pastāvošajiem pārrobežu sadarbī-
bas šķēršļiem, kā arī ierosināt risinājumus to
pārvarēšanai. Šajā ziņojumā ir apkopotas un
analizētas viņu sniegtās atbildes.
Pēc tam, kad komisāre K. Krecu bija atklājusi
sabiedrisko apspriešanu, tās popularizēšanai
tika organizēta ceļojošā prezentācija, kurā pie-
dalījās Eiropas Komisijas Reģionālās politikas
un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (Regio ĢD)
vadošie darbinieki. Visā ES teritorijā tika
apmeklēti vienpadsmit pierobežas reģioni (1).
Tiešsaistes aptaujā kopā tika saņemtas
623 atbildes. Paralēli tam tika nodrošināta arī
e-pasta adrese (2), lai respondenti pa e-pastu
varētu iesūtīt dokumentus (piemēram, zinātnis-
kos darbus, rakstus un faktu lapas). Materiālus
pa e-pastu iesūtīja trīsdesmit trīs respondenti, un
21 no viņiem pēc atbilžu sniegšanas uz aptaujas
jautājumiem sniedza arī papildu informāciju.
Respondenti varēja izvēlēties, kā tiks publicētas
viņu sniegtās atbildes. Iespējas bija šādas:
Ɔ atļaut Regio ĢD publicēt viņu atbildes
pilnībā, tostarp ziņas par identitāti — šo
iespēju izvēlējās 30 % respondentu;
Ɔ atļaut Regio ĢD publicēt viņu atbildes
anonīmi — šo iespēju izvēlējās 46 %
respondentu;
Ɔ aizliegt publicēt viņu atbildes, bet
atļaut Regio ĢD izmantot tās analīzes
veikšanai — šo iespēju izvēlējās 23 %
respondentu.
1. NODAĻA Sabiedriskajā
apspriešanā un šajā ziņojumā izmantotā
metodika
7
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 1. NODAĻA: Sabiedriskajā apspriešanā un šajā ziņojumā izmantotā metodika
Ar to cilvēku atbildēm, kuri piekrita to pub-
licēšanai, var iepazīties Regio ĢD tīmekļa
vietnē.
ŠAJĀ KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMĀ IZMANTOTĀ METODIK
Neskatoties uz atbilžu publicēšanas nosa-
cījumiem, šī kopsavilkuma ziņojuma
sagatavošanas laikā tika ņemtas vērā visas
623 atbildes, kas saņemtas tiešsaistes
aptaujā, un tās tiks izmantotas arī turpmā-
kajā analītiskajā darbā. Pa e-pastu saņemtie
materiāli arī tiks apstrādāti un ņemti vērā
turpmākajā darbā Pārrobežu reģionu sadar-
bības analīzes ietvaros. Taču šajā ziņojumā
tie nav apkopoti, jo bija ļoti atšķirīgi pēc
būtības un tvēruma, un tādēļ tos ir grūtāk
salīdzināt ar atbildēm uz strukturētās aptau-
jas jautājumiem.
2. nodaļā ir analizētas atbildes uz virkni
jautājumu respondentu profila noteikšanai,
lai sniegtu pārskatu par respondentu iden-
titāti, izcelsmes vietu, pārrobežu darbībām
un vispārējo informētību par pārrobežu
sadarbību. 3. nodaļā ir analizēti galvenie
šķēršļu veidi, ar kuriem nākas saskarties
respondentiem, un to variācijas atkarībā no
dažādajiem respondentu profiliem. 4. nodaļā
īpaša uzmanība ir pievērsta atbildēm uz
jautājumiem, uz kuriem respondenti varēja
atbildēt brīvā formā, aprakstot šķēršļus un
meklējot to risinājumus. 5. nodaļā ir analizēti
respondentu paustie viedokļi par pārrobežu
sadarbības vērtējumu viņu reģionā pēdējo
desmit gadu laikā. Visbeidzot, 6. nodaļā
ir izklāstīti galvenie secinājumi, kas izda-
rīti, pamatojoties uz aptaujā saņemtajām
atbildēm.
8
2. NODAĻA Respondentu profili
IDENTITĀTE UN IZCELSMES VIETA
Lielākā respondentu grupa, kas aptaujā
sniedza lielāko daļu no saņemtajām
623 atbildēm, bija privātpersonas — tās
sniedza gandrīz 50 % no kopējā atbilžu
skaita (sk. 1. attēlu).
Otrā lielākā grupa, kuru veido gandrīz ceturtā
daļa respondentu, ir cilvēki, kas atbildes
sniedza valsts iestāžu vārdā. Vairākums šo
valsts iestāžu (vairāk nekā 80 %) ir reģionālā
un vietējā līmeņa iestādes pierobežas
reģionos, piemēram, pašvaldības, apgabalu,
provinču un reģionu padomes. Pārējās ir
galvenokārt valsts līmeņa iestādes (pamatā
ministriju departamenti) un atsevišķas
Interreg programmas pārvaldošās iestādes.
13 % respondentu sniedza atbildes organizā-cijas vārdā. Šo organizāciju vidū ir atrodamas
vairāku kategoriju organizācijas, tostarp
reģionālās attīstības aģentūras, uzņēmējdar-
bības un rūpniecības nozares konfederācijas,
fondi un pierobežas sadarbības tīkli/pierobežas
informācijas dienesti.
Uzņēmumi un pašnodarbinātie kopā ir
snieguši mazāk nekā 10 % no kopējā atbilžu
skaita. Augstskolas un pētniecības institūti
veido mazāku grupu — 2 % no visām saņem-
tajām atbildēm. Tika saņemtas sešas atbildes
no visas Eiropas mēroga interešu grupām, kas
veido aptuveni 1 % no kopējā atbilžu skaita.
Visbeidzot, pavisam neliela daļa respondentu
(3 %) izvēlējās kategoriju “cita atbilde”. Vai-
rākumā gadījumu šie respondenti kopumā
bija lielā mērā saistīti ar valsts iestādēm
vai organizācijām, piemēram, ar pašvaldību
padomēm, pilsētvides plānošanas aģentūrām
vai Eiropas teritoriālās sadarbības grupām
0 50 100 150 200 250 300
48%Kā privātpersona
Kā pašnodarbinātais 2%
Visas Eiropas mēroga interešu grupas vārdā 1%
Uzņēmuma/privātas firmas vārdā 7%
Valsts iestādes vārdā 23%
Organizācijas vārdā 13%
Augstskolas/pētniecības institūta vārdā 2%
Cita atbilde 4%
1. attēls: Kādā statusā atbildat uz aptaujas jautājumiem?
9
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 2. NODAĻA: Respondentu profili
(ETSG). Šo kategoriju izvēlējās arī atsevišķas
privātpersonas, kas iepriekš bijušas iesaistītas
dažādos pārrobežu sadarbības pasākumos.
Kā redzams 2. attēlā, atbildes galvenokārt
tika saņemtas no ierobežota skaita valstu.
Aptuveni puse atbilžu nāca no tikai četrām
valstīm: Vācijas, Francijas, Rumānijas un
Polijas. Dažas valstis aptaujā nav pārāk labi
pārstāvētas — 15 valstīs respondentu skaits
bija mazāks nekā desmit.
Ļoti aktīvo līdzdalību no dažu valstu res-
pondentu puses daļēji varētu skaidrot ar
robežu skaitu un pārrobežu sadarbības
intensitāti un finansējumu. Tā tas varētu būt,
piemēram, Vācijas gadījumā — tai ir sausze-
mes robežas ar deviņām valstīm, tā piedalās
12 Interreg A daļas programmās un piesaista
ievērojamu daļu Interreg finansējuma.
Citu valstu, piemēram, Rumānijas gadījumā
lielo atbilžu skaitu nevar skaidrot vienīgi ar
iekšējo robežu vai sadarbības programmu
skaitu. Aktīvā līdzdalība varētu būt valstī
īstenotu īpašu aptaujas popularizēšanas
centienu rezultāts.
RESPONDENTU SAIKNE AR PIEROBEŽAS REĢIONIEM
Pirmie uzdotie jautājumi bija paredzēti, lai
noteiktu respondentu profilu un jo īpaši viņu
saistību ar ES pierobežas reģioniem. Kā jau
bija sagaidāms, personas, kas iesaistījās
apspriešanā, ir samērā labi pazīstamas ar ES
robežām:
Ɔ vairāk nekā 80 % privātpersonu un
uzņēmumu, kas sniedza savu ieguldījumu
sabiedriskajā apspriešanā, ir pierobežas reģionu iedzīvotāji vai veic uzņēmēj-darbību pierobežas reģionā (84 %);
Ɔ vairāk nekā sestā daļa organizāciju specializējas pārrobežu sadarbībā
vai palīdz atvieglot robežu radītos šķērš-
ļus (64 %); 29 % organizāciju norādīja, ka
tās nav specializējušās šajos jautājumos,
savukārt pārējās organizācijas nesniedza
nekādu atbildi.
2. attēls (3): Valstis, kurās pašlaik dzīvo respondenti vai kur reģistrēta to organizācija
36 24
3
148
22 8
24
65
4 22
6 11 12 23
8
48
15
43
2 2 2 2 2 2 19
6 8 11 7 7 31
0 20 40 60 80
100 120 140 160
DE FR PL RO BE
N/P BG
ES
NL EE
IT SK
PT HU
LU
UK EL AT SE CH
Cita a
tbilde LV
FI IE DK CZ
HR LT
MT SI NO
10
Aptaujā respondentiem bija arī dota iespēja
norādīt, cik bieži viņi šķērso robežu — kā
privātpersonas, kā pašnodarbinātie vai kā
uzņēmumi. 3. attēlā atspoguļotie rezultāti
liecina, ka respondenti ir ļoti mobili un aktīvi
šķērso robežas.
Vairāk nekā puse respondentu robežu šķērso
vismaz reizi mēnesī. Aptuveni trešdaļa res-
pondentu to šķērso reizi nedēļā vai biežāk.
Tikai 7 % respondentu robežu šķērso reti vai
nešķērso nekad. Citiem vārdiem sakot, vai-
rāk nekā 90 % respondentu vairākas reizes
gadā ir iesaistīti mijiedarbībā ar robežas otru
pusi. Šis ļoti augstais mobilitātes rādītājs (4)
apliecina, ka pārrobežu sadarbības jautājumi
respondentu ikdienas dzīvē ir īpaši svarīgi.
Vēl viens svarīgs informācijas aspekts ir
robežas šķērsošanas iemesls. Privātper-
sonas, uzņēmumi un organizācijas tika
28%
33%
5% 2% 14%
18%
Katru dienu
Katru nedēļu
Katru mēnesi
Dažreiz
Reti Nekad
0 50 100 150 200 250
Cita atbilde
Tūrisms
Lai apciemotu draugus un/vai ģimeni
Lai iegādātos preces un/vai pakalpojumus
Izglītība
Uzņēmējdarbība
Nodarbinātība
Privātpersonām, pašnodarbinātajiem un uzņēmumiem: cik bieži jūs šķērsojat robežu?
Kādām vajadzībām šķērsojat robežu?
3. attēls: Robežu šķērsošanas biežums
4. attēls: Robežas šķērsošanas iemesli
11
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 2. NODAĻA: Respondentu profili
aicinātas atlasīt vairākus no piedāvātajiem
iemesliem, kuru dēļ tās parasti šķērso robe-
žas, tāpēc atbilžu skaits nav vienāds ar 623.
Visbiežākais robežas šķērsošanas iemesls
ir atpūta un tūrisms — to norādīja gandrīz
40 % respondentu. Šajā kategorijā ietilpst
tūrisma braucieni un vaļasprieki.
Otrais biežākais robežas šķērsošanas
iemesls ir preču un/vai pakalpojumu iegāde
— to norādīja vairāk nekā ceturtā daļa res-
pondentu. Aptaujā bija norādīts, ka šī kate-
gorija ietver arī pakalpojumu (piemēram,
medicīniskās aprūpes) izmantošanu.
Aptuveni piektā daļa respondentu kā robe-
žas šķērsošanas iemeslu min draugu un/
vai ģimenes apciemojumu, tādējādi uzsve-
rot pārrobežu mobilitātes nozīmi sociālajā
saskarsmē.
Nodarbinātība, uzņēmējdarbība un jo īpaši
izglītība ir nedaudz retāk minēti iemesli. Taču
aplūkojot šīs trīs kategorijas kopā (un ņemot
vērā, ka respondenti varēja atlasīt vairākus
ceļošanas iemeslus), ir redzams, ka četri no
katriem desmit respondentiem kā robežas
šķērsošanas mērķi norādīja vismaz vienu no
šiem trim iemesliem. Vairākumā gadījumu,
kad tika atlasīta kategorija “cita atbilde”, par
robežas šķērsošanas iemeslu tika minētas
darbības, kas ir cieši saistītas ar nodarbinā-
tību vai ietilpst šajā kategorijā.
Attiecībā uz vispārējo informētību par pārrobežu sadarbību jānorāda, ka respon-
denti ir ļoti labi informēti par šo jautājumu
— 89 % norāda, ka ir informēti par šādiem
pasākumiem savā reģionā, savukārt 11 %
norāda, ka nav par tiem informēti. Lai arī to
respondentu īpatsvars, kuri norādīja, ka ir
dzirdējuši tieši par Eiropas teritoriālo sadar-
bību vai Interreg, bija mazāks (81 %), tas
tomēr ir augsts procentuālais rādītājs (5).
Viens skaidrojums šādai augstai informē-
tības pakāpei ir tas, ka ievērojams skaits
respondentu norāda, ka tā vai citādi ir bijuši
iesaistīti kādā pārrobežu sadarbības struk-
tūrā. Šeit ir minamas organizācijas, kas vis-
pārīgā veidā strādā pārrobežu sadarbības
jomā, un iestādes, kas ir tieši iesaistītas
Interreg programmu pārvaldībā.
12
Viens no svarīgā-
kajiem tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas
mērķiem bija apkopot viedokļus par pārrobežu
sadarbības šķēršļiem, kā arī ierosinājumus
to pārvarēšanai. Tāpēc jautājumi, kuros res-
pondentiem tika lūgts nosaukt šķēršļus, kuri
pastāv viņu reģionā, ir īpaši svarīgi.
Šī analīze ietver trīs posmus — vispirms ir
sniegts vispārējs pārskats par saņemtajām
atbildēm. Pēc tam ir aplūkotas konkrētas
tendences, sasaistot respondentu profilus ar
konkrētu atbildi. Visbeidzot, 4. nodaļā katra
šķēršļu kategorija ir analizēta sīkāk un atse-
višķi ir aprakstīts gan šķēršļa izpausmes
veids, gan arī ierosinātie risinājumi.
ŠĶĒRŠĻA SASTOPAMĪBAS BIEŽUMS
Kā redzams 5. attēlā, kopumā ņemot, respon-
denti kā galveno pārrobežu sadarbības šķērsli,
ar ko viņiem nākas saskarties, ir minējuši juridis-
kus un administratīvus šķēršļus — vairāk nekā
puse respondentu to uzskata par savam reģio-
nam raksturīgu šķērsli. Kā nākamā tiek minēta
valodas barjera — uz to norāda vairāk nekā
trešdaļa respondentu. Atpaliekot tikai pavisam
nedaudz, tiek minēti arī fiziskai šķēršļi — uz
tiem norāda gandrīz trešdaļa respondentu.
Kā nākamie šķēršļi pēc šiem trim galvenajiem
šķēršļiem tiek minēta valsts iestāžu un paš-
valdību interese par sadarbību un ekonomis-
kās atšķirības — abus šos šķēršļus ir minējuši
29 % respondentu. Salīdzinājumam — sociālās
un kultūras atšķirības un uzticēšanās trūkums
tiek uzskatīts par mazāk būtisku šķērsli, uz ko
norāda attiecīgi 20 % un 12 % respondentu.
3. NODAĻA Šķēršļi, ar kuriem saskaras respondenti
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
Yes Nē N/P = N/P = Nav viedokļa/Nezinu
Other14%
Fiziski šķēršļi32%
Valodas barjera38%
Juridiski unadministratīvi šķēršļi
53%
Uzticēšanās trūkums12%
Valsts iestāžu un pašvaldībuinterese par sadarbību
29%
Sociālās un kultūras atšķirības20%
Ekonomiskās atšķirības29%
Cita atbilde14%
5. attēls: Šķēršļu sastopamības biežums
13
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 3. NODAĻA: Šķēršļi, ar kuriem saskaras respondenti
Lielākā daļa atbilžu, kas saņemtas kategorijā
“cita atbilde”, attiecas uz aspektiem, kurus var
sasaistīt ar iepriekš noteiktajām kategorijām,
galvenokārt ar fiziskiem šķēršļiem, dažādiem
juridiskiem un administratīviem šķēršļiem
un intereses trūkumu par pārrobežu sadar-
bību. Dažas šajā kategorijā saņemtās atbil-
des attiecas arī uz jautājumiem, kurus var
uzskatīt par transversāliem, piemēram, uz
informācijas pieejamības trūkumu, vienotas
pārrobežu sadarbības struktūras trūkumu un
ierobežotu piekļuvi pārrobežu datiem. Citas
nosauktās problēmas ietver ar plašsaziņas
līdzekļiem/IKT saistītus jautājumus, piemē-
ram, ģeogrāfisko bloķēšanu, viesabonēšanas
maksu un pārrobežu plašsaziņas līdzekļu
trūkumu.
DAŽĀDU RESPONDENTU TIPU NOSAUKTIE ŠĶĒRŠĻI
Rūpīgāk aplūkojot iegūtos rezultātus no
trim dažādām dimensijām, var secināt, ka
dažus šķēršļus biežāk nosauc noteiktu tipu
respondenti:
RESPONDENTU KATEGORIJA
Pirmā dimensija ir saikne starp respondentu
tipu (jo īpaši privātpersonas, uzņēmumi, orga-
nizācijas un valsts iestādes) un nosauktajiem
šķēršļiem.
Kā redzams zemāk esošajā tabulā, ir vēro-jamas vairākas interesantas atšķirības,
piemēram:
Ɔ uz fiziskiem šķēršļiem norāda mazāk nekā
10 % uzņēmumu, savukārt privātperso-
nas, valsts iestādes un organizācijas šim
aspektam piešķir lielāku nozīmi;
Ɔ valodas barjeru kā šķērsli biežāk min
organizācijas un valsts iestādes nekā
privātpersonas un uzņēmumi;
1. tabula: Respondentu tips un atlasītie šķēršļi
Fizi
ski š
ķērš
ļi
Valo
das
barj
era
Juri
disk
i un
adm
i-ni
stra
tīvi
šķē
ršļi
Uzt
icēš
anās
tr
ūkum
s
Ekon
omis
kās
atšķ
irīb
as
Soci
ālās
un
kult
ū-ra
s at
šķir
ības
Vals
ts ie
stāž
u un
pa
šval
dību
inte
rese
pa
r sa
darb
ību
Respondentu tips
Kā privātpersona 30 % 28 % 47 % 12 % 33 % 17 % 37 %
Uzņēmuma/privātas firmas vārdā 9 % 31 % 33 % 9 % 20 % 27 % 18 %
Valsts iestādes vārdā 41 % 52 % 59 % 10 % 22 % 23 % 14 %
Organizācijas vārdā 36 % 53 % 79 % 20 % 35 % 27 % 31 %
14
Ɔ juridiski un administratīvi šķēršļi vairāk
skar privātpersonas, valsts iestādes un
organizācijas nekā uzņēmumus;
Ɔ privātpersonu un organizāciju attieksme
pret valsts iestāžu un pašvaldību intereses
trūkumu par sadarbību ir kritiskāka nekā
uzņēmumiem un valsts iestādēm pašām.
ROBEŽAS ŠĶĒRSOŠANAS BIEŽUMS(6)
Vēl viens veids, kā aplūkot iegūtos rezultātus,
ir analizēt saistību starp nosauktajiem šķērš-
ļiem un robežas šķērsošanas biežumu.
No zemāk esošās tabulas datiem var secināt,
ka jo biežāk persona šķērso robežu, jo mazāka ir iespējamība, ka tā kā piero-bežas reģionos vērojamu šķērsli nosauks uzticēšanās trūkumu. Tas pats ar dažām
nelielām atšķirībām attiecas uz valodas bar-
jeru un sociālajām un kultūras atšķirībām. Šis
aspekts būtu jāinterpretē uzmanīgi, jo nav
iespējams noteikt cēlonības esamību vai “vir-
zienu”. Piemēram, vai cilvēki valodu uzskata
par mazāku šķērsli tāpēc, ka bieži šķērso
robežu (vai pārvalda kaimiņvalsts valodu)? Vai
arī viņi bieži šķērso robežu tieši tādēļ, ka nesa-
skaras ar valodas barjeru? Jebkurā gadījumā
šīs tendences var aplūkot un apspriest.
Turpretī jo biežāk persona šķērso robežu, jo lielāka ir iespējamība, ka tā kā piero-bežas reģionos vērojamu šķērsli nosauks juridiskus un administratīvus šķēršļus.
Viens iespējamais skaidrojums šādai ten-
dencei ir tas, ka ceļošanas biežums palielina
iespēju saskarties ar šādiem šķēršļiem. Citiem
vārdiem sakot, šāda veida šķēršļi vairāk ir
jūtami tad, ja mobilitāte pāri robežām ir lie-
lāka un biežāka (7).
Saistība starp robežas šķērsošanas biežumu
un fiziskiem šķēršļiem, ekonomiskajām atšķi-
rībām vai valsts iestāžu un pašvaldību interesi
par sadarbību ir grūtāk interpretējama, jo tā
nav tik skaidra un lineāra.
Fizi
ski š
ķērš
ļi
Valo
das
barj
era
Juri
disk
i un
adm
i-ni
stra
tīvi
šķē
ršļi
Uzt
icēš
anās
tr
ūkum
s
Ekon
omis
kās
atšķ
irīb
as
Soci
ālās
un
kult
ū-ra
s at
šķir
ības
Vals
ts ie
stāž
u un
pa
šval
dību
inte
rese
pa
r sa
darb
ību
Robežas šķērsošanas biežums
Katru dienu 40 % 19 % 69 % 4 % 44 % 15 % 37 %
Katru nedēļu 32 % 29 % 65 % 4 % 35 % 13 % 37 %
Katru mēnesi 24 % 28 % 42 % 10 % 25 % 19 % 29 %
Dažreiz 24 % 31 % 29 % 16 % 28 % 17 % 33 %
Reti vai nekad 31% 38% 35% 27% 35% 38% 46%
2. tabula: Robežas šķērsošanas biežums un nosauktie šķēršļi
15
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 3. NODAĻA: Šķēršļi, ar kuriem saskaras respondenti
ROBEŽAS ŠĶĒRSOŠANAS MĒRĶIS(8)
Visbeidzot, ir interesanti salīdzināt arī res-
pondentu nosauktos šķēršļus un robežas
šķērsošanas mērķus.
No šī skatu punkta raugoties, atšķirības ir
neskaidrākas, taču dažus vispārīgus novēro-
jumus ir iespējams izdarīt:
Ɔ Šķiet, ka juridiskus un administratīvus šķērš-
ļus spēcīgi izjūt visu kategoriju respondenti,
savukārt mazākā mērā ar tiem saskaras tie
respondenti, kuri robežu šķērso tūrisma no-
lūkos.
Ɔ Uzticēšanās trūkums kopumā tiek uzskatīts
par maznozīmīgu šķērsli, un par vēl nenozī-
mīgāku to uzskata respondenti, kuri robežu
šķērso, lai apciemotu draugus un/vai ģimeni.
Ɔ Respondenti, kuri robežu šķērso iepriekš
minēto iemeslu dēļ, kā šķērsli norāda arī
valsts iestāžu un pašvaldību intereses
trūkumu par sadarbību — daudz lielākā
mērā nekā citu kategoriju respondenti.
Fizi
ski š
ķērš
ļi
Valo
das
barj
era
Juri
disk
i un
adm
i-ni
stra
tīvi
šķē
ršļi
Uzt
icēš
anās
tr
ūkum
s
Ekon
omis
kās
atšķ
irīb
as
Soci
ālās
un
kult
ū-ra
s at
šķir
ības
Vals
ts ie
stāž
u un
pa
šval
dību
inte
rese
pa
r sa
darb
ību
Robežas šķērsošanas mērķis
Nodarbinātība 36 % 29 % 55 % 11 % 35 % 13 % 29 %
Uzņēmējdarbība 26 % 32 % 54 % 13 % 32 % 20 % 32 %
Izglītība 30 % 28 % 53 % 9 % 40 % 23 % 30 %
Lai iegādātos preces un/vai pakalpojumus 24 % 27 % 52 % 10 % 28 % 19 % 32 %
Lai apciemotu draugus un/vai ģimeni 34 % 28 % 53 % 7 % 30 % 16 % 41 %
Tūrisms 25 % 28 % 46 % 12 % 28 % 18 % 32 %
3. tabula: Robežas šķērsošanas mērķis un nosauktie šķēršļi
16
Aptaujā respondenti tika aicināti brīvā formā
atbildēt uz virkni jautājumu par šķēršļiem, ar
kuriem viņi varētu saskarties pārrobežu reģio-
nos pārrobežu sadarbības laikā.
Katrs respondents varēja izvēlēties līdz pat
trim šķēršļiem, kuri, viņaprāt, rada vislielākās
problēmas, un sniegt par tiem paskaidroju-
mus, aprakstot katra šķēršļa veidu un to, kā
šie šķēršļi ietekmē viņa dzīvi. Respondenti
varēja arī ierosināt risinājumus. Šie aspekti ir
analizēti šajā nodaļā.
Jāatzīmē, ka šī aptaujas daļa nebija obligāta
un respondenti to varēja aizpildīt pēc savas
izvēles, tādēļ par katru šķēršļu veidu sniegto
skaidrojumu skaits ir atšķirīgs. Piemēram,
aptuveni 40 % respondentu iesniedza komen-
tārus par konkrētām juridisko un administra-
tīvo šķēršļu izpausmēm, savukārt tikai viens
no katriem desmit respondentiem konkrētāk
aprakstīja to, kā izpaužas un kā būtu risināms
valsts iestāžu un pašvaldību intereses par
sadarbību trūkums, — neskatoties uz to, ka šo
šķērsli par būtisku uzskata 29 % respondentu.
JURIDISKI UN ADMINISTRATĪVI ŠĶĒRŠĻI
Kā norādīts turpmāk tekstā, kā šķērslis vis-
biežāk tika nosaukti juridiski un administratīvi
šķēršļi, kurus par būtiskiem uzskata vairāk
nekā puse visu respondentu (53 %).
Šķēršļi
Viens pārsteidzošs fakts, kas
izriet no saņemtajām atbildēm,
ir tas, ka saistībā ar juridiskajiem
un administratīvajiem šķēršļiem kā nopietna
problēma tiek minēta nodarbinātība tās plašā
nozīmē. Respondenti skaidri norāda, ka juridisku un administratīvu šķēršļu dēļ ir grūtāk būt nodarbinātam vienā robežas pusē un dzīvot otrā tās pusē.
Šis jautājums attiecas uz vairākiem aspektiem.
Viena no visbiežāk minētajām problēmām ir
izglītības un profesionālās kvalifikācijas neatzīšana. Neskatoties uz saskaņošanas
darbu šajā jomā, darba meklētāji apgalvo, ka
bieži vien saskaras ar to, ka darba devējiem
trūkst zināšanu par ārvalstīs iegūtu izglītību.
Daži respondenti pat norāda uz diskriminā-
ciju attiecībā uz iespējām iegūt darbu robežas
otrā pusē.
Atšķirības sociālā nodrošinājuma, pen-siju un nodokļu sistēmās arī bieži tiek
minētas kā tādas, kas rada smagu slogu
pārrobežu darba ņēmējiem. Atsevišķos gadī-
jumos šo aspektu dēļ darba ņēmēji nonāk
nelabvēlīgā situācijā, jo viņiem ir grūtības
pieprasīt pabalstus, vai arī rodas dažādas ar
nodokļiem saistītas problēmas, kā rezultātā
šie cilvēki jūtas ļoti neaizsargāti.
4. NODAĻA Šķēršļu apraksts un ierosinātie risinājumi
17
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 4. NODAĻA: Šķēršļu apraksts un ierosinātie risinājumi
Vispārējā administratīvo procedūru sarežģītība pati par sevi ir būtisks aspekts,
kas tiek minēts kā tāds, kas cilvēkus attur
no robežas šķērsošanas darba nolūkos. Res-
pondenti nereti uzsver arī to, ka darba ņēmē-
jiem trūkst zināšanu par noteikumiem, kas ir
piemērojami robežas otrā pusē, kā arī to, ka
valsts pārvaldes iestādes nav informētas
par pārrobežu darba ņēmēju situāciju. Lai
gan šo jautājumu varētu vispārīgi attiecināt
uz transversālu informācijas trūkuma prob-
lēmu, tas tomēr itin bieži tiek minēts kā īpašs
administratīvs vai juridisks šķērslis.
Citas konkrētākas dažu respondentu minē-
tās regulējuma problēmas ietver, piemēram,
noteikumus, kas pārrobežu darba ņēmējiem
neļauj izmantot attālināta darba risināju-
mus, nostādot viņus nelabvēlīgā situācijā
salīdzinājumā ar vietējiem darba ņēmējiem.
Tomēr svarīgi ir atzīmēt arī to, ka vairākās
atbildēs ir norādīts, ka pārrobežu darba
ņēmēji atrodas labākā situācijā, jo viņu
mobilitāte viņiem ļauj piekļūt noteiktiem
sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram,
veselības aprūpei, abās robežas pusēs.
“Dažādo nodokļu un sociālā nodrošinājuma sistēmu dēļ cilvēki starp šīm sistēmām nonāk kā slazdā. Dažādo tiesību aktu dēļ rodas situā-cijas, kurās darba ņēmējs nevienā no abām valstīm nevar saņemt pabalstus, kurus ir tie-sīgi saņemt abu valstu valstspiederīgie.” (9)
“Juridiskie un administratīvie šķēršļi nekādi nemudina cilvēkus strādāt kaimiņu reģionā. Visas papildu formalitātes saistībā ar sociālo nodrošinājumu, nodokļiem utt. pārrobežu darba ņēmējiem ir ļoti sarežģītas.”
“Daži izcelsmes valstī saņemtie sertifikāti kaimiņvalstī nav spēkā, kas nozīmē, ka tur nav iespējams praktizēt to pašu profesiju vai ka nākas segt izdevumus, lai kaimiņvalstī iegūtu attiecīgo sertifikātu.”
Taču nodarbinātība nav vienīgā joma, kurā
juridisku un administratīvu šķēršļu dēļ rodas
grūtības. Ar šiem šķēršļiem saskaras arī uzņēmumi un uzņēmēji, taču šajā jomā
šie šķēršļi tiek minēti divas reizes retāk nekā
nodarbinātības jomā (tas varētu būt skaidro-
jams ar to, ka aptuveni pusi no sabiedriskajā
apspriešanā iesniegtajām atbildēm ir sniegu-
šas privātpersonas). Atšķirības produktu un atsevišķu pakalpojumu tehniskajos standartos un noteikumos ir uzskatā-mas par faktiskiem šķēršļiem iekļūša-nai konkrētos tirgos robežas otrā pusē.
Uzņēmumi par būtisku šķērsli uzskata arī
problēmas saistībā ar informāciju un infor-mētību par juridiskajiem un administratīva-
jiem noteikumiem, kas ir spēkā robežas otrā
pusē (nodokļu, apdrošināšanas, nelaimes
gadījumu darbavietā u. c. jomās).
“Dažādi tiesību akti sociālajā, nodarbi-nātības, nodokļu un uzņēmējdarbības jomā ir šķērslis pārrobežu aktivitātēm.”
“Dažādi standarti un valstu noteikumi, tostarp valstu pārbaudes prasības (jo īpaši Vācijā), traucē pārrobežu tirdzniecību. (..) Dažādas prasības attiecībā uz informā-ciju, kas norādāma uz zāļu iepakojuma, nozīmē, ka vienu un to pašu iepakojumu nevar izmantot pat tad, ja valodas prasības ir vienādas (piemēram, Zviedrijā/Somijā). Šķēršļus rada arī ilgstošas apstiprināšanas procedūras.”
18
“Juridiskās un tehniskās atšķirības Fran-cijas uzņēmumiem liedz piedalīties Vācijā izsludinātajos uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus.”
Vispārīgi raugoties, konkrēti juridiska un administratīva rakstura jautājumi, kas tiek minēti visbiežāk un rada problēmas visu kategoriju respondentiem, ir atšķi-rīgās nodokļu un sociālā nodrošinājuma sistēmas, tostarp veselības aprūpes un pensiju sistēmas. Šie aspekti jo īpaši
tiek minēti kā būtiski šķēršļi darba ņēmēju
mobilitātei.
Dažās atbildēs papildus saskaņotības trū-
kumam valstu sistēmu starpā ir minēta arī
nepietiekama koordinācija starp valstu pārvaldes iestādēm, tostarp savstarpēji
nesaderīgi noteikumi un grūtības pārsūtīt
informāciju no vienas sistēmas uz otru. Res-
pondenti turklāt izsaka arī komentārus par
pārrobežu risinājumu vispārējo neno-teiktību, jo atšķirības juridisko un adminis-
tratīvo kompetenču jomā mazina iespējas
veidot plašāku vai strukturētāku sadarbību
un attiecīgie pārrobežu risinājumi nav piemē-
roti visiem sadarbības veidiem (piemēram,
Eiropas teritoriālās sadarbības grupa). Šīs
problēmas ir saistītas ne tikai ar pārrobežu
administratīvajiem jautājumiem, bet arī ar
valsts līmeņa, centralizētiem jautājumiem,
lai gan tās vissmagāk izjūt tieši pierobežas
reģionu iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ
aktīvi šķērso robežu.
“Ja es, piemēram, zaudētu darbu, tad administratīvo formalitāšu pildīšana, ar ko man būtu jāsaskaras pirms bezdarb-nieka pabalsta saņemšanas, prasītu ļoti ilgu laiku. Tas attiecas uz visām sociālā nodrošinājuma iestādēm, tādējādi radot stresu gan vidējā, gan ilgā termiņā.”
Saņemtajās atbildēs juridiskie šķēršļi tiek aprakstīti arī kā tādi, kas pierobežas reģionu iedzīvotājus kā patērētājus nostāda nelabvēlīgā situācijā brīžos, kad viņi vēlas iegādāties konkrētas pre-ces vai saņemt noteiktus pakalpojumus.
Tas jo īpaši ir vērojams šādās jomās:
Ɔ Banku pakalpojumi: nelabvēlīgi notei-
kumi attiecībā uz bankas kontu atvēršanu,
piekļuvi patēriņa kredītiem, apdrošināšanu,
nekustamā īpašuma hipotēku utt. otrā
robežas pusē vai arī atsevišķu maksāšanas
līdzekļu nepieņemšana. Daži respondenti
norāda, ka viņiem kā pierobežas reģionu
iedzīvotājiem ikdienā ir būtiski, lai viņiem
būtu bankas konti abās robežas pusēs;
Ɔ Telekomunikāciju un pasta pakalpo-jumi: mobilo sakaru viesabonēšanas maksa,
šķēršļi piekļuvei mobilā tālruņa pieslēguma
abonementiem ārvalstīs, īpaši tālruņu
numuri, kas nav derīgi ārvalstīs, tīmekļa
vietņu ģeogrāfiskā bloķēšana un augstas
pasta pakalpojumu izmaksas, neņemot vērā
ģeogrāfiski tuvo atrašanās vietu;
Ɔ Veselības aprūpes pakalpojumi: koordi-
nācijas vai informācijas par nosacījumiem
attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpes
pakalpojumiem ārvalstīs trūkums;
Ɔ Transports nozare: dažādas biļešu
cenas un sistēmas, grūtības, ar kurām
nākas saskarties, iegādājoties transportlī-
dzekli vienā robežas pusē un reģistrējot to
otrā robežas pusē;
19
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 4. NODAĻA: Šķēršļu apraksts un ierosinātie risinājumi
Daži respondenti norāda arī uz to, ka neat-
liekamās palīdzības un glābšanas dienestu
starpā nav noslēgta vienošanās par darbību
abās robežas pusēs (piemēram, neatlieka-
mās medicīniskās palīdzības automašīna
nedrīkst šķērsot valsts robežu, lai nogādātu
pacientu tuvākajā slimnīcā).
Iespējamie risinājumi
Iespējamie risinājumi ir šādi:
lielākas konverģences sek-mēšana normatīvajās sistēmās vai noteikumos, lielāka elastība un sav-starpējas vienošanās, attiecīgo kompe-tences līmeņu stiprināšana un plašākas informācijas sniegšana iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām.
Ievērojams skaits respondentu norāda, ka juri-
diskus un administratīvus šķēršļus rada atšķi-
rības ES noteikumu (direktīvu) īstenošanā. Viņi
aicina nodrošināt labāku koordināciju un saskaņošanu normatīvo noteikumu īste-nošanas jomā pierobežas reģionos, piemē-
ram, veicot pārrobežu ietekmes novērtējumus,
nolūkā sekmēt lielāku konverģenci.
Lielāka elastība tiek prasīta arī valsts/reģionālo tiesību aktu vispārējās īsteno-šanas jomā pierobežas reģionos: vairākkārt
ir ierosināts atbrīvot pierobežas reģionus no
valsts tiesību aktu ievērošanas vai arī pie-
lāgot šos tiesību aktus pierobežas reģionu
apstākļiem. Daži respondenti apgalvo, ka, lai
atrastu pierobežas reģioniem vispiemērotā-
kos risinājumus, tiem būtu jāļauj eksperimen-
tēt un īstenot projektus, kas neatbilst valsts
reglamentējošajiem noteikumiem, piemēram,
ar pilotprojektu palīdzību.
“Lai novērstu šķēršļus, ir jānodrošina visu to normatīvo noteikumu standartizācija, kas attiecas uz abām teritorijām. (..) Eiropas Komisijai ir jāizstrādā skaidras pamatnos-tādnes, kas būtu vienādas visām valstīm.”
“Ir jāsaskaņo procedūras — dalībvalstu starpā ir jāpanāk vienošanās par sociālo nodrošinājumu, nodokļu regulējumu utt.”
“Ir jāpaplašina padomdevējas struktū-ras, ir jāapkopo zināšanas nolūkā risi-nāt konkrētus jautājumus un ierosinātie risinājumi ir jādara zināmi attiecīgajām
struktūrām (piemēram, darba grupai pārrobežu darba ņēmēju jautājumos). Pierobežas reģionos vajadzētu paredzēt iespēju noteikumos iekļaut eksperimen-tālus punktus. Projektu īstenošanas gaitā būtu jāļauj atkāpties no valsts tiesību aktu noteikumiem vai standartiem.”
“Eiropas tiesību aktu noteikumi, kas paredz iespēju atkāpties no valsts tiesiskā regu-lējuma par labu saprātīgiem pārrobežu risinājumiem reģionālās attīstības jomā.”
Dažās atbildēs ir ierosināts arī jautājums par administratīvajām kompetencēm: starp dažādām robežas pusēs esošajām administratīvajām struktūrām pastā-vošā asimetrija tiek uzskatīta par šķērsli
sadarbībai un vienošanos panākšanai.
Dažās atbildēs ir apspriesta ieinteresētība
turpināt attīstīt tādas struktūras kā eirore-
ģioni un ETSG, piešķirot tām lielāku finan-
sējumu vai plašākas pilnvaras. Lai gan daži
respondenti šīs struktūras uzskata par iespē-
jamām ilgtspējas nodrošinātājām pārrobežu
sadarbības jomā, daudzi citi tomēr domā, ka
20
tās ir pārāk mazas gan izmēra, gan darbības
tvēruma ziņā, lai spētu risināt visas pašrei-
zējās problēmas un izmantot visas iespē-
jas. Tādēļ ir jāapsver iespēja veidot jaunas
struktūras.
“Tā kā pastāv dažādas problēmas, dažas no kurām ir saistītas ar ilgstošiem procesiem un procedūrām, šķiet, ka labi piemērotas un labi integrētas pārrobežu iestādes varētu sniegt vislabāko risinājumu, jo tās spētu identificēt šīs problēmas, strādāt pie to risināšanas un vajadzības gadījumā uzticēt to risināšanu citām struktūrām. (..) Taču atsevišķas prob-lēmas var atrisināt tikai valstu vai Eiropas līmenī. Šeit svarīga ir subsidiaritāte.”
Atšķirības valsts pārvaldes iestāžu darbā un
informācijas apmaiņas trūkums tiek uzska-
tīti par jautājumiem, kurus daļēji var risi-nāt, attīstot informācijas tehnoloģijas.
Datu apmaiņas uzlabošana varētu palīdzēt
vienkāršot procedūras, mazināt slogu iedzī-
votājiem un saīsināt ilgstošās procedūras.
Atbildēs vispārīgā veidā tiek apspriesta arī
paraugprakses piemēru apmaiņa.
“Pat ja tiesību aktu saskaņošana nav iespējama, valstu pārvaldes iestādēm (pie-mēram, sociālā nodrošinājuma jomā) vajadzētu sadarboties, lai varētu vien-kāršot vismaz administratīvās procedūras. Dažas procedūras varbūt var vienkāršot arī ar datu apmaiņas palīdzību.”
“Vajadzētu izveidot vienotu struktūru, kurā centralizētā veidā varētu iesniegt dokumentus, kurus ir jānosūta sociālā nodrošinājuma iestādēm abās valstīs, lai iedzīvotājiem nevajadzētu doties uz vairākām iestādēm (visa sarakste starp sociālā nodrošinājuma iestādēm iet caur mums, un reizēm informācija tiek sūtīta turp un atpakaļ un rodas pārpratumi).”
Visbeidzot, ir svarīgi uzsvērt, ka pastāv
uzskats, ka daudzi nosauktie šķēršļi, kas pēc
savas būtības ir juridiski vai administratīvi,
izriet no vispārēja informētības un infor-mācijas trūkuma par dzīvi robežas otrā
pusē. Daudzi respondenti norāda, ka viņiem
trūkst informācijas par juridiskajiem un admi-
nistratīvajiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā
uz pārrobežu nodarbinātību. Ierosināto risinā-
jumu vidū ir minēta informētības uzlabošanas
un informatīvu kampaņu organizēšana. Vēl
viena ideja ir pašvaldībās un valsts dienes-
tos iecelt amatā vairāk tādu cilvēku, kas būtu
atbildīgi par sabiedrības informēšanu par
iespējām robežas otrā pusē. Minētais infor-
mācijas pieejamības aspekts ir cieši saistīts
arī ar valodas barjeru, un valodu apguve ne
vien pārrobežu darba ņēmēju vidū, bet arī to
valsts pārvaldes iestāžu darbinieku vidū, kas
viņus apkalpo, tiek minēta kā viens no vei-
diem, kā uzlabot piekļuvi informācijai.
““Uzņēmumiem un privātpersonām pare-dzētas informētības uzlabošanas kampaņas. Konkrēti darbinieki, kuri pašvaldību iestā-dēs un valsts kasēs, kurās apkalpo iedzīvotā-jus, nodarbojas ar pārrobežu jautājumiem.”
“Lai pārrobežu darba ņēmēji varētu iepa-zīties ar savu tiesisko stāvokli savas dar-bavietas valstī, būtu labi, ja valsts iestāžu tīmekļa vietnes un aizpildāmie doku-menti būtu pieejami vairāk nekā vienā valodā — vismaz pierobežas reģionos.”
21
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 4. NODAĻA: Šķēršļu apraksts un ierosinātie risinājumi
VALODAS BARJERASKopumā valodu par pierobežas reģionos
vērojamu problēmu uzskata 38 % respon-
dentu, tādējādi tā ir otrais visvairāk minētais
šķēršļu veids.
Šķēršļi
Pirmkārt, ir svarīgi norādīt,
ka valoda ir transversāls šķērslis, kas attiecas uz visām šajā sabiedriskajā apspriešanā noteiktajām kategorijām. Tā tiek minēta ne vien kā atse-
višķas kategorijas šķērslis, bet arī saistībā ar
citiem šķēršļiem un risinājumiem. Piemēram,
kaimiņvalsts valodas nezināšana tiek uzska-
tīta par ļoti būtisku aspektu sadarbībai starp
valsts pārvaldes iestādēm un vietējiem poli-
tiķiem. Tādēļ tā dažreiz ir minēta saistībā ar
juridiskiem un administratīviem šķēršļiem
vai valsts iestāžu un pašvaldību interesi par
sadarbību. Turklāt daudzi respondenti kultū-
ras apmaiņu un valodu apguvi uzskata par
veidu, kā panākt kultūras izpratni un tole-
ranci, savukārt runāšana dažādās valodās
— gluži pretēji — var veicināt spriedzi un
neuzticēšanos. Tādēļ to bieži vien pavada
komentāri par sociālajām un kultūras atšķirī-
bām un uzticēšanās trūkumu. Vairumā gadī-
jumu respondenti tomēr nenorāda nevienu
konkrētu politikas jomu, kurā valodas barjera
radītu īpašas problēmas.
Attiecībā uz valodas barjeras radītajām sekām
respondenti norāda, ka tās ietekmē dažā-das iedzīvotāju grupas un ka ir vajadzīgi mērķtiecīgi pasākumi to novēršanai. Daži
respondenti šo jautājumu aplūko no plašāka sociālā skatu punkta, uzsverot, kā valodas barjera var ierobežot saskarsmes iespē-jas ikdienas dzīvē, piemēram, iesaistīša-
nos kopienas pasākumos vai sabiedriskajā
dzīvē. Citi lielāku uzsvaru liek uz valodas barjeru darba vidē, koncentrējoties uz pār-
robežu reģionos pastāvošo cilvēkresursu lie-
lākas mobilitātes potenciālu. Šajā kontekstā
kā nozīmīgs šķērslis tiek uzsvērts tehniskās
terminoloģijas zināšanu trūkums svešvalodā.
Citā atbilžu kategorijā respondenti norāda,
ka valodas barjera būtiski mazina paraug-prakses piemēru apmaiņas iespējas starp valstu pārvaldes iestādēm. Tādēļ
daži respondenti uzskata, ka galvenā priori-
tāte ir uzlabot valodu zināšanas valsts pār-
valdes iestāžu darbinieku vidū, lai viņi varētu
labāk sazināties ar iedzīvotājiem un citu val-
stu pārvaldes iestādēm.
Iespējamie risinājumi
Risinājumi ir rodami gan piedāvājuma jomā (apmā-
cību pieejamība), gan pieprasījuma jomā (intereses par valodu apguvi veicināšana).
Kā galvenās problēmas ir minētas valodas
apguves iespēju trūkums, kā arī pierobežas
reģionu iedzīvotāju šķietamā nevēlēšanās
apgūt kaimiņvalsts valodu. Tādēļ respon-
denti ierosina nodrošināt, piemēram, lielāku finansiālo atbalstu valodu apguvei un mūžizglītībai. Daži respondenti uzsver, cik
svarīgas ir ar darbu saistītas apmācības,
lai varētu uzlabot nodarbinātības izredzes
kaimiņvalstī. Citi atsaucas uz valodu apguvi
skolā un izglītības sistēmā kopumā: šajā
sakarībā varētu sekmēt Eiropas līmeņa kursu
vai arī pārrobežu bilingvālo skolu izveidi un
pierobežas reģionos būtu jāattīsta iespējas
apgūt kaimiņvalsts valodu.
22
Daudzi respondenti atbalsta valodas apgu-ves apmaiņas programmu ideju. Šīm
programmām būtu jābūt piemērotām gan
bērniem, gan pieaugušajiem, un ir vajadzīgs
arī finansiāls atbalsts, lai tās būtu vieglāk
pieejamas iedzīvotājiem. Pašvaldības un
valsts pārvaldes iestādes arī tiek minētas
kā šādu pasākumu un vispārīgāku valodas
apguves pasākumu mērķauditorija — tie
palīdzētu radīt uzticēšanos un savstarpēju
cieņu.
Daudzi respondenti uzsver, ka valodas apguvei jānotiek vienlaikus ar intere-ses par kaimiņvalsti palielināšanu un tās sociālo un kultūras normu izprat-nes uzlabošanu. Tādēļ respondenti valodu
mācīšanu nereti apraksta kā procesu, kurā
jāiekļauj arī sociālo un kultūras kompetenču
apgūšana.
“Valodu prasmes būtu jāuzlabo. Bērnu agrīnās izglītošanas jomā ir jākoncentrē-jas uz bilingvālo apmācību, izveidojot kopīgas bērnu aprūpes iestādes vai, pie-mēram, divvalodu skolas, kurās iegūtās prasmes tiktu atzītas abās robežas pusēs.
“Valodu apguves projekti pierobežas reģionos ne vien bērniem un studentiem, bet arī viegli pieejami un lēti valodu kursi pieaugušajiem. Arī uzņēmumi varētu nodrošināt valodu apguves iespējas darbi-niekiem vai studentiem.”
Turklāt saskaņā ar respondentu sniegtajām
atbildēm valodas barjera nav atkarīga tikai
no valodu apguves iespēju pieejamības — tā
ir atkarīga arī no tā, kā tiek sekmēta iedzīvo-
tāju interese par valodām. Daudzi respondenti
pauž nožēlu par to, ka daži pierobežas reģionu
iedzīvotāji izrāda visai ierobežotu interesi par
kaimiņvalsts valodas apgūšanu. Vairāki res-
pondenti norāda, ka šeit ļoti svarīga ir informē-šana par kaimiņvalsts valodas apguves sniegtajām priekšrocībām. Daži iet vēl tālāk
un ierosina kaimiņvalsts valodas apguvi sko-
lās noteikt par obligātu un/vai ieviest minimā-
los valodas zināšanu standartus, kas jāievēro
valsts pārvaldes iestādēm. Tomēr daudzi citi
respondenti uzskata, ka valodu apguvei tomēr
ir jābūt brīvprātīgam pasākumam.
Dažos ļoti īpašos gadījumos kā viens no
kopīgas pārrobežu identitātes stiprināša-
nas veidiem ir ierosināta kopīgas nacionālo
minoritāšu valodas saglabāšana. Ļoti dažādi
viedokļi tiek pausti arī par trešās valodas
(visbiežāk angļu valodas) izmantošanu sazi-
ņai pārrobežu reģionos. Daži respondenti to
uzskata par reālu alternatīvu kaimiņvalsts
valodas apguvei, savukārt daudzi citi aizstāv
nepieciešamību aizsargāt pārrobežu reģionu
valodu izmantošanu.
“Ilgtermiņa izglītības programmas valo-das prasmju uzlabošanai, acīmredzamas priekšrocības, ko sniedz kaimiņvalsts iedzīvotāju valodas saprašana (statistikas dati par situāciju darba tirgū, prognozes attiecībā uz to, kādas prasmes darba tirgū ir pieprasītas, datu bezmaksas pieejamība iedzīvotājiem).”
“Kaimiņvalsts valodas apgūšanai būtu jābūt obligātai visās pierobežas reģionos esošajās skolās (t. i., 50 km attālumā no robežas), lai bērniem būtu iespēja apgūt vismaz valodas pamatus. Turklāt plašsazi-ņas līdzekļu uzdevums ir sniegt iedzīvotā-jiem iespēju dzirdēt kaimiņvalsts valodu, atspoguļot tās apgūšanas sniegtās priekšro-
23
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 4. NODAĻA: Šķēršļu apraksts un ierosinātie risinājumi
cības un regulāri pārraidīt daudzas radio un TV programmas attiecīgajā pierobežas reģionā esošajās valodās. Ir jānodrošina regulāra kontaktēšanās starp skolotājiem, skolēniem un studentiem.”
FIZISKI ŠĶĒRŠĻI
Fiziski šķēršļi ir trešais visbiežāk minētais
šķēršļu veids (to par būtisku uzskata 32 %
respondentu).
Šķēršļi
Tāpat kā par juridiskajiem un
administratīvajiem šķēršļiem,
arī par fiziskajiem šķēršļiem tika iesniegts
liels skaits komentāru, brīvā formā atbildot
uz uzdotajiem jautājumiem: katrs trešais res-
pondents šo šķēršļu veidu komentēja sīkāk,
aprakstot to ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi un
ierosinot risinājumus.
Galvenās nosauktās problēmas ir šādas:
Ɔ infrastruktūras trūkums;
Ɔ zema infrastruktūras kvalitāte un drošī-
bas līmenis, nepietiekama tās modernizā-
cija un uzturēšana;
Ɔ integrētu sabiedriskā transporta sistēmu
trūkums pierobežas reģionos;
Ɔ transporta savienojumu trūkums (jo īpaši
dzelzceļa transporta jomā ) un nepietie-
kams reisu biežums;
Ɔ dažādi noteikumi un standarti, kas attie-
cas uz transportu;
Ɔ sastrēgumi un ilgs laiks, kas jāpavada
ceļā uz darbu un no tā;
Ɔ robežas šķērsošanas izmaksas.
Transporta savienojumu trūkums ir minēts
dažādos kontekstos, taču ir vērojama viena
būtiska atšķirība: dažos gadījumos ir nepie-
ciešama labāka infrastruktūra/lielāks robežšķērsošanas punktu skaits, lai
novērstu pierobežas reģionu vājo integrāciju
un ierobežoto piekļūšanu tiem (piemēram,
tādi dabiski šķēršļi kā upes vai kalni). Šajās
situācijās fiziskā piekļūšana ir ļoti būtiska
problēma, kas ietekmē arī visus citus pārro-
bežu sadarbības aspektus. Citos gadījumos
mijiedarbību pāri robežām nekavē nekādi
dabiski šķēršļi, taču lielāka šādas mijiedar-bības intensitāte nozīmē, ka pieaug arī transporta pakalpojumu un savienojumu
nepieciešamība (piemēram, situācijās, kad
to personu skaits, kas regulāri šķērso robežu
darba vai mācību dēļ, ir liels, bet sabiedriskā
transporta reisu skaits ir visai ierobežots).
Bieži minēts jautājums ir integrēti sabied-riskā transporta pakalpojumi pierobežas
reģionos, un tā ir arī viena no galvenajām prob-
lēmām, ar ko respondenti saskaras ikdienas
dzīvē. Tiek minētas arī dažādas sabiedriskā
transporta sistēmas, kas darbojas neatkarīgi
viena no otras, neņemot vērā to, kas notiek
robežas otrā pusē. Šķēršļus, kas liedz izveidot
integrētus sabiedriskā transporta pakalpoju-
mus, respondenti saista ar noteikumu, tiesību
aktu un administratīvo procedūru sarežģītību,
kas kavē arī sadarbību. Daži respondenti uzsver,
ka tirgus konjunktūra bieži vien noved pie tā, ka nodrošinātie transporta pakalpo-jumi nekādi neatbilst atsevišķu pierobe-žas reģionu iedzīvotāju vajadzībām, liekot
viņiem kā vienīgo iespējamo pārrobežu trans-
porta veidu izmantot personīgo automašīnu.
Atbildēs ir apspriesti arī dažādi transporta
tīkli: daži respondenti pievēršas galvenokārt
autoceļu un dzelzceļa tīkliem, kas savieno
24
lielās pilsētas, savukārt citi apspriež sekun-
dāros tīklus un vietēja mēroga transporta
savienojumus. Komentāros ir uzsvērts gan nepietiekamais transporta savienojumu skaits, gan infrastruktūras sliktā kvali-tāte un vājā uzturēšana. Infrastruktūras stāvoklis un transporta izmantošanas iespējas tiek apspriestas arī līdztekus sūdzībām par sastrēgumiem un ilgo laiku, kas jāpavada ceļā uz darbu un no tā. Robežkontrole un ar to saistītās procedū-
ras ir minētas kā šķēršļi, kas pagarina ceļā
pavadīto laiku. Daži respondenti norāda arī uz
ceļu satiksmes drošību.
Respondentiem svarīgs šķiet arī izmaksu jautājums — viņi uzskata, ka bieži
šķērsot robežu ir pārāk dārgi. Īpaši raksturīgi
tas ir to pierobežas reģionu gadījumā, kuros
ir veikti apjomīgi ieguldījumi infrastruktūrā
(piemēram, Lamanša tunelis starp Apvienoto
Karalisti un Franciju/Beļģiju un tuneļi kalnu
reģionos). Arī šajā kontekstā augstās cenas,
kas nekādi neatbilst to iedzīvotāju vajadzī-
bām, kas bieži ceļo, tiek saistītas ar tirgus
konjunktūru un faktiski noved pie mazākas
mijiedarbības intensitātes pāri robežām.
“Liels skaits Lubavkas (Lubawka) iedzī-votāju strādā Čehijas Republikā, un viņu problēmas ir atrisinājuši darba devēji, kas nodrošina transportu no Lubavkas. Taču šo risinājumu nevar izmantot tūristi. Lai gan vasarā ir pieejams dzelzceļa savienojums, pārējā laikā iedzīvotāji var izmantot vie-nīgi autobusu. Reisu skaits nav pietiekams.”
“Pieejamība: sabiedriskais transports parasti nekursē tālāk par valsts robežu, kas nozīmē, ka nonākšana kaimiņvalstī ir problemātiska. Tālāk ir iespējams braukt ar vilcienu vai autobusu, taču šis savieno-jums ne vienmēr ir uzticams.”
“Transporta savienojumi ir daudz slik-tāki nekā pārējā attiecīgo valstu teritorijā. Starp Freiburgu (Freiburg) un Kolmaru (Colmar) nav tieša dzelzceļa transporta vai autotransporta savienojuma — šāda situācija nav iedomājama gadījumos, kad divas pilsētas atrodas viena otrai tik tuvu vienas valsts teritorijā. Pārrobežu dzelz-ceļa savienojumus nedrīkstētu aplūkot vienīgi no izmaksu/ieguvumu perspektī-vas. Tie varētu radīt arī sviras efektu, jo
dzelzceļa transports ir vienīgais veids, kā Francijas jaunieši var doties uz darbu vai mācībām Vācijā un no tās atgriezties.”
Iespējamie risinājumi
Daudzu ierosināto risinājumu
pamatā ir galvenā doma par publisko ieguldījumu veikšanu trans-porta savienojumos un infrastruktūrā,
kā arī valsts (finansiāls) atbalsts, lai varētu
samazināt cenu, kas jāmaksā par nokļūšanu
robežas otrā pusē. Daži respondenti atsau-
cas uz ES projektiem un mērķiem, piemēram,
uz Eiropas transporta koridoru (TEN-T) attīs-
tīšanu pierobežas reģionos.
Respondenti uzsver, ka par transporta savienojumiem starp valstīm ir jādomā integrētā veidā, ņemot vērā funkcionālās
zonas, kas stiepjas pāri valstu robežām. Dau-
dzu ierosinājumu centrālais elements ir pārro-
bežu stratēģijas, pienācīgs plānošanas darbs
un koordinācija starp galvenajām iesaistītajām
pusēm. Respondenti arī vēlas, lai tiktu īstenotas
privātas iniciatīvas, piemēram, valsts pārvadā-
jumu uzņēmumu, pārvadātāju vai arī tūrisma
25
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 4. NODAĻA: Šķēršļu apraksts un ierosinātie risinājumi
nozares uzņēmumu vidū, un lai tiktu veidots
lielāks skaits publiskā un privātā sektora part-
nerību nolūkā uzlabot fizisko piekļūšanu.
Arī daudzi juridiski un administratīvi aspekti ir minēti kā iemesls, kura dēļ ir
grūti nodrošināt labāku fizisko piekļūšanu,
piemēram, saskaņotu standartu vai pārro-
bežu biļešu iegādes risinājumu trūkums.
“ES fondu sniegtais atbalsts būtu jākon-centrē galvenokārt uz pierobežas reģionos esošās novecojušās infrastruktūras uzlabo-šanu abās robežas pusēs.”
“Sabiedriskā transporta pakalpojumi (autobusu un vilcienu reisi) ir jāplāno pārrobežu mērogā. Ir jāsaskaņo arī cenas.”
“No valsts/reģionālā līmeņa perspektīvas raugoties, šīs problēmas lielākoties rada vietējās sabiedriskā transporta sistēmas, kurās nav ņemtas vērā kaimiņos esošā reģiona vajadzības. (..) Pirmais solis pareizajā virzienā būtu ieviest pārrobežu biļešu iegādes risinājumus un nodrošināt transporta uzziņu pakalpojumus vietējā
sabiedriskā transporta tīklā. Labāka koor-dinācija ir atkarīga no transporta aso-ciāciju un lielo pārvadātāju labās gribas.”
PUBLISKO IESTĀŽU VĒLME SADARBOTIES
Valsts iestāžu un pašvaldību interese par
sadarbību ir ceturtais visbiežāk minētais
šķērslis, kuru par būtisku uzskata 29 % res-
pondentu. Par šo tematu tika saņemts ievē-
rojami mazāks komentāru un ierosinājumu
skaits nekā par citiem šķēršļiem.
Šķēršļi
Šajā atbilžu kategorijā visvai-
rāk ir apspriestas vietējās paš-
valdības un politiķi, un zināmā
mērā arī attiecīgās reģionālās pārvaldes
iestādes. Pirmkārt, pastāv uzskats, ka pārrobežuPirmkārt, pastāv uzskats, ka pārrobežu sadarbība ļoti lielā mērā ir atkarīga no konkrētā vietējā konteksta sadarbība ļoti lielā mērā ir atkarīga no konkrētā vietējā konteksta. Tas nozīmē,
ka sadarbības intensitāti būtiski ietekmē
individuāli kontakti, attiecīgā politiskā partija
un/vai atsevišķu politiķu vēlme rīkoties. Tas
nozīmē, ka valsts iestādēs nebūt nevalda
sadarbības gars, un interese par sadarbību
abās robežas pusēs nereti ir visai atšķirīga.
Galvenā problēma, kas minēta daudzās atbil-
dēs, ir iespaids, ka vietējie politiķi nemaz nav informēti par pārrobežu sadarbības sniegtajiem ieguvumiem vai arī ka šie ieguvumi viņus nepārliecina par sadar-bības nepieciešamību.
Intereses par sadarbību trūkums tiek skaidrots arī ar sociālajām, kultūras un valodas atšķirībām, kas personiskus kontaktus padara ļoti sarežģītus. Vietējo
pašvaldību līmenī šķēršļus rada kaimiņvalsts
valodas nezināšana un izpratnes trūkums
par tās pārvaldes sistēmu.
Daži respondenti norāda, ka viņiem ir radies
iespaids, ka pārrobežu reģionu problēmas
vienkārši nav iekļautas valsts pārvaldes iestāžu darba kārtībā vai ka pārrobežu
problēmas neskar tik lielu cilvēku skaitu, lai
par tām izrādītu interesi valsts līmenī.
26
Iespējamie risinājumi
Daži ierosinātie risinājumi attie-
cas uz vietējā un reģionālā līmeņa politiķu informētības uzlabošanu par pārrobežu sadarbības sniegtajiem ieguvumiem, piemēram, veicot ekonomikas
analīzi un zinātniskus pētījumus par pierobe-
žas reģionu vajadzībām. Turklāt ievērojams
skaits ierosināto risinājumu ietver saiknes stiprināšanu un informācijas apmaiņas uzlabošanu gan personiskā, gan pār-valdes iestāžu līmenī nolūkā veicināt sav-
starpējo sapratni. Kā viens no iespējamiem
risinājumiem ir apspriesta iespēja rīkot dažā-
dus pasākumus, kuros vienkopus piedalītos
pārrobežu sadarbībā ieinteresētās personas
un vietējās un reģionālās pašvaldības.
Dažos komentāros visa atbildība tiek likta uz iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības pleciem, apgalvojot, ka tieši
iedzīvotāji ir tie, kas var mainīt esošo situā-
ciju un palielināt valsts iestāžu interesi par
pārrobežu sadarbību. Zināmā mērā valsts iestāžu intereses par sadarbību trūkums (šajās atbildēs) tiek saistīts ar šādas
intereses trūkumu pašu iedzīvotāju vidū.
Viens no iespējamajiem risinājumiem tādēļ ir
lielāka skaita iniciatīvu īstenošana iedzīvotāju
līmenī. Dažās atbildēs pat ir norādīts, ka valsts
iestādes šajā jomā ir soli priekšā pilsoniska-
jai sabiedrībai, taču tām trūkst reāla un plaša
atbalsta. Taču ir jānorāda arī tas, ka citi res-
pondenti uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības/
iedzīvotāju iniciatīvas pastāv, bet politiķi un
attiecīgās iestādes tām nesniedz pietiekamu
atbalstu. Taču izņemot šīs diskusijas un vietē-
jās atšķirības, saņemtās atbildes atklāj to, ka
starp pilsonisko sabiedrību un valsts pārvaldes
iestādēm pastāv vispārīga vēlme sadarboties.
“Politiskā līmenī pārrobežu sadarbība vēl nav pati par sevi saprotama vai auto-mātiska. Pārrobežu sadarbība drīzāk ir kā “skaists aksesuārs”, nevis faktisks risi-nājums problēmām, kuras neviens nespēj atrisināt bez citu palīdzības.” → Ierosinā-tais risinājums: “Ir jāuzlabo komunikācija starp valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, darbinieku apmaiņas programmas.”
“Pārāk neliels skaits politiķu ir pārlieci-nāti par pārrobežu sadarbības sniegtajiem
ieguvumiem.” → Ierosinātais risinājums: “Aktīvāka vietējo pārvaldes iestāžu pārlie-cināšana, uzsverot pārrobežu sadarbības sniegtos ieguvumus vietējām kopienām.”
“Ikgadēja pārrobežu politiska pasākuma organizēšana.”
“Kontaktu veidošanu un uzturēšanu gal-venokārt sekmē pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Būtu labi saņemt atbalstu arī no augstāka līmeņa struktūrām.”
EKONOMISKĀS ATŠĶIRĪBAS
Biežuma ziņā ekonomiskās atšķirības ir
piektais visbiežāk minētais šķērslis, kuru par
būtisku uzskata 29 % respondentu un, brīvā
formā atbildot uz uzdotajiem jautājumiem,
piemin aptuveni 15 % respondentu.
Šķēršļi
Ekonomiskās atšķirības nereti tiek aprakstītas kā divdi-
mensiju jautājums — t. i., tās ir uzskatāmas
gan par šķērsli, gan arī par iespēju (vismaz
27
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 4. NODAĻA: Šķēršļu apraksts un ierosinātie risinājumi
atsevišķām īpašām grupām). Norādot uz
šķēršļiem, viens no visbiežāk minētajiem
aspektiem ir saistīts ar atšķirībām darba tirgū un algu lielumā, kas cilvēkus mēdz
piesaistīt vienai robežas pusei, tādējādi radot
vienvirziena plūsmu. Zināmā mērā šis var
būt pozitīvs process bezdarba līmeņa sama-
zināšanas ziņā, taču tas rada arī lielu risku
nostādīt otru robežas pusi nelabvēlīgā situ-
ācijā, padarot to mazāk pievilcīgu un aizvilinot
tajā esošos cilvēkresursus. Vēl jūtamākas šīs
atšķirības var padarīt dažāda fiskālā politika
un nodokļu sistēmas, kas arī rada ievērojamu
nelīdzsvarotību vietējā līmeņa nodokļu jomā.
No patērētāju viedokļa raugoties, vēl viena
būtiska problēma, kas tika minēta atbildēs,
ir tas, ka dažas preces un pakalpojumi vienā
robežas pusē ir dārgāki, tādējādi atturot
iedzīvotājus, kas dzīvo otrā robežas pusē, no
došanās uz kaimiņvalsti. Šīs ekonomiskās atšķirības izraisa asimetriskas plūsmas
starp pierobežas reģioniem un mēdz novest
pie tirdzniecības rādītāju pasliktināšanās
tajā robežas pusē, kur cenas ir augstākas.
Kā viens no šādu ekonomisko atšķirību elementiem tiek minēts arī atšķirīgs
nodokļu līmenis un PVN likme. Attiecībā
uz preču un pakalpojumu iegādi jānorāda,
ka dažādas valūtas ekonomisko resursu apmaiņu pāri robežai padara sarežģī-tāku vai arī rada nenoteiktību mainīgo valū-
tas kursu dēļ.
Vēl viens atbildēs minēts aspekts ir tas, ka
abās robežas pusēs esošās dažādās eko-
nomikas struktūras ierobežo ekonomiskās
sadarbības iespējas un dažādo problēmu un prioritāšu dēļ samazina kaimiņu reģionu interesi par sadarbību.
“Tā kā dzīves dārdzība Grieķijā ir daudz lielāka nekā Bulgārijā, bieži vai ilgstoši šīs valsts apmeklējumi nav iespējami.”
“Luksemburgai salīdzinājumā ar Fran-ciju ir no konkurences viedokļa nepa-matotas priekšrocības, jo darba devēju maksājumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas ir nesamērīgi augstas. (..) Tā rezultātā nodarbinātība Francijas pusē izsīkst, “pārrobežu” uzņēmumiem sis-temātiski izvēloties iespēju reģistrēties Luksemburgā.”
“Nav viegli atrast pašvaldības vai reģio-nus, kuri saskaras ar tādām pašām problēmām.”
Iespējamie risinājumi
Šiem komentāriem rakstu-
rīgs ir tas, ko ļoti lielā skaitā
gadījumu (aptuveni katrā ceturtajā) nav ierosināts atbilstošs risinājums, nereti norādot vien “nezinu” vai “?”. Respon-denti nereti norāda, ka vismaz īster-miņā šī ir grūti risināma problēma un/vai ka situācija pamazām izlīdzinās.
Taču dažas visai plašas risinājumu kategori-
jas tomēr var nosaukt:
Ɔ (Kopīgiem spēkiem) attīstīt to robe-žas pusi, kurā ir mazāk iespēju,
zemākas algas utt. Tas ietver dažādus
pasākumus, piemēram, labāku koordinā-
ciju starp izglītības sistēmām, cilvēkre-
sursu nepieciešamības ņemšanu vērā un
lielāku pievēršanos vietējām specializāci-
jas jomām. Daži respondenti uzskata, ka jo
28
īpaši kohēzijas politikai un Interreg piemīt
potenciāls panākt ilgtermiņa konverģenci.
Ɔ Strādāt pie tādas valsts līmeņa poli-tikas, jo īpaši fiskālās politikas, kas nodrošina stimulus uzņēmumiem un
iedzīvotājiem pārvietoties, kā arī nodokļu
stimulus. Dažos gadījumos respondenti
aicina panākt lielāku saskaņošanu. Ir
izteikti arī ierosinājumi attiecībā uz to, ka
valsts pārvaldes iestādēm, veicot grozīju-
mus nodokļu vai PVN sistēmās, būtu obli-
gāti jāveic šādu lēmumu ekonomisko seku
pārrobežu ietekmes novērtējumi.
Ɔ Izveidot kompensācijas vai korekciju sistēmas izmantošanai situācijās, kad atšķirības nav novēršamas, piemēram,
nodokļu kompensācijas sistēmu, kas dar-
botos gan valstu, gan pārrobežu līmenī.
“Pašlaik ir ļoti grūti rast risinājumus šī šķēršļa novēršanai. Situāciju varētu atvieglot ar nodokļu palīdzību.”
“Būtu bezjēdzīgi censties apkarot Šveicē pastāvošās ekonomiskās priekšrocības.
Francijai klātos daudz labāk, ja tā apzi-nātu perspektīvās nozares un uzlabotu pro-fesionālās kvalifikācijas līmeni. Šajā sakarā stratēģijas īstenošana augstākās izglītības sistēmas uzlabošanai Genevois Français reģionā (teritorijā ap Ženēvu) palīdzētu daudz efektīvāk risināt vietējo uzņēmumu problēmas un apmierināt to vajadzības, kā arī apturēt darbinieku aizplūšanu.”
“Izveidot fiskālās kompensācijas sistēmu, kuras pamatā būtu pārrobežu darba ņēmēju skaits vai pat to ienākumu apjoms.”
SOCIĀLĀS UN KULTŪRAS ATŠĶIRĪBAS/UZTICĒŠANĀS TRŪKUMS
Sociālās un kultūras atšķirības un uzti-cēšanās trūkums bija tie divi šķēršļi, kurus
respondenti minēja visretāk — attiecīgi
19 % un 11 % gadījumu.
Šķēršļi
Brīvā formā atbildot uz uzdo-
tajiem jautājumiem, sociālās
un kultūras atšķirības tika apspriestas aptu-
veni divas reizes biežāk nekā uzticēšanās
trūkums. Komentāri ietver daudz līdzīgu aspektu, un nereti respondenti tos fak-tiski savstarpēji sasaista atsevišķās jaunās kategorijās, ko derētu analizēt vienotā veidā, piemēram, tādās katego-rijās kā “mentalitāte”.
Vispārīgi runājot, dažādu sociālo un kultū-
ras kontekstu izpratnes trūkums tiek minēts
kā faktors, kas ir cieši saistīts ar uzticēša-
nās trūkumu kaimiņiem. Dažreiz tas tiek aprakstīts arī vienkārši kā intere-ses trūkums. Uz kaimiņvalsts kultūras un
sabiedrības nepazīšanu tiek norādīts visos
līmeņos. Dažos gadījumos uzticēšanās trū-
kums tiešā veidā tiek uzskatīts par vēstu-res gaitā pārmantotu, un ir norādīts, ka uzticības atjaunošanai būs vajadzīgs laiks.
Iespējamie risinājumi
Lielākā daļa ierosināto risi-
nājumu ir saistīti ar dažādu veidu, formu un apmēru apmaiņas prog-
29
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 4. NODAĻA: Šķēršļu apraksts un ierosinātie risinājumi
rammu un starpkultūru/izglītības pro-jektu izstrādi, piemēram, nelielu sadarbīgo
projektu izstrādi, kā arī plašāku kultūras pro-
jektu īstenošanu nolūkā panākt padziļinā-
tāku, sistemātiskāku un ilgtermiņa sadarbību
jau no agrīna bērnu vecuma. Arī valoda ir minēta kā vēl viens svarīgs faktors, kas palīdz palielināt uzticēšanos un mazināt sociālās un kultūras atšķirības. Turklāt ir
ieteikts visos līmeņos īstenot projektus, kas
paredzēti visām vecuma grupām, kā arī poli-
tiķiem un valsts pārvaldes iestāžu darbinie-
kiem. Erasmus/Erasmus+ ir minēta kā viena
konkrēta programma, kas jau patlaban tiek
izmantota šajā jomā, taču šīs problēmas risi-
nāšanai to varētu izmantot arī vēl labāk. Daži
respondenti iet vēl tālāk un ierosina veidot
vienotu pārrobežu identitāti, mācot, piemē-
ram, kopīgo vēsturi vai kultūru.
Respondenti uzsver arī plašsaziņas līdzekļu nozīmi kaimiņvalsts kultūras popularizēšanā: interesi un zinātkāri var
veicināt, izveidojot pārrobežu plašsaziņas
līdzekļus vai mudinot tos veidot reportāžas
par pārrobežu jautājumiem. Tiek atbalstītas
arī vispārējas informatīvas kampaņas.
Visbeidzot, daži respondenti abus minētos
šķēršļus apraksta arī kā tādus, kuru risinā-
šana var būt sarežģītāka un laikietilpīgāka,
taču pēc to atrisināšanas tie var palī-dzēt rast risinājumus arī citās jomās, jo
rezultātā nodrošinās aktīvāku sadarbību.
“Organizēt kaimiņvalstu iedzīvotāju tikšanās pasākumus visās jomās: skolā (apmaiņas programmas), nodarbinātī-bas jomā (kopīga profesionālā apmācība, kopīgs darba tirgus), tūrisma jomā un privātajā dzīvē (kopīgi svētki).”
“Saimnieciskās darbības un ieguldījumu sekmēšana pierobežas reģionos, lielāka interese par vietējiem plašsaziņas līdzek-ļiem, kuri raksta par vietējā mēroga notikumiem otrā robežas pusē esošajā kai-miņu reģionā.”
“Lielāka valodu apguves sekmēšana; vairāk skolas projektu un ekskursiju uz kaimiņvalstīm.”
“Pārrobežu TV raidorganizācijas (piemē-ram, ARTE Vācijā/Francijā).”
30
Saistībā ar dažādiem jautājumiem par pār-
robežu sadarbības šķēršļiem respondenti
tika aicināti arī paust savu viedokli par viņu
reģionā esošo robežu un par pārrobežu
sadarbības attīstību pēdējā desmitgadē.
Kā redzams 6. attēlā, divas trešdaļas res-
pondentu robežu uzskata par iespēju, savu-
kārt trešdaļas respondentu domas dalās, un
viņi robežu galvenokārt uzskata par šķērsli
(14 %) vai domā, ka tai nav lielas nozīmes
(13 %).
7. attēlā ir redzams, ka, atbildot uz jautā-
jumu par pārrobežu sadarbības attīstību
reģionā pēdējās desmitgades laikā, divas
trešdaļas respondentu norādīja, ka tā ir
uzlabojusies, savukārt aptuveni 20 % res-
pondentu uzskata, ka tā nav uzlabojusies.
Gandrīz ceturtdaļa respondentu norādīja, ka
nezina atbildi uz šo jautājumu.
5. NODAĻA Viedokļi par pārrobežu sadarbību
66%
14%
13%
5% 2% Nezinu
Cita atbilde
Tai nav lielas nozīmes
Tā ir šķērslis
Tā ir iespēja
6. attēls: Kāds ir jūsu viedoklis par robežu jūsu reģionā?
31
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 5. NODAĻA: Viedokļi par pārrobežu sadarbību
Pēc tam respondenti tika aicināti paskaidrot
savu izvēli. Galvenie minētie uzlabojumi bija
šādi
Ɔ Šķietami lielāka interese un informētība
par sadarbības sniegtajiem ieguvumiem
un nepieciešamību, piemēram, labāka
piekļuve pārrobežu datiem, ciešāka saikne
starp pierobežas kopienām, kā arī lielāks
politiskais atbalsts sadarbības pasākumiem.
Ɔ Vispārējā kompetence pārrobežu
sadarbības jautājumos, jo īpaši saistībā
ar saskaņošanu, darbības/pārvaldības
jautājumiem un dažos gadījumos arī ar
pārrobežu politikas mērķu integrēšanu
“ikdienas”/vietējā mēroga darba kārtībā.
Ir vērojama arī plašāka sadarbība valsts
iestāžu starpā, vienošanos slēgšana un
ideju un pieredzes apmaiņa, tostarp mācību
apmeklējumi, datu apmaiņa, pārrobežu
apmācības un kopīgu projektu īstenošana.
Ɔ Vairāk pārrobežu pasākumu un informācijas
par pārrobežu sadarbību, kā arī lielāka
projektu un programmu pārredzamība.
Līdztekus aktīvai pārrobežu projektu
izstrādei dažādās jomās ir uzlabojušās
arī zināšanas par iespējām īstenot šādus
projektus. Partneri ir guvuši pieredzi
pārrobežu sadarbībā un ir paplašinājuši arī
darbības jomu.
Ɔ Vairāk finansējuma saņemšanas iespēju un
labāka informētība par pārrobežu iniciatīvu
finansēšanas iespējām, tostarp par ES
sniegto finansējumu. Šajā kontekstā īpaši
bieži tiek minēta Interreg iniciatīva kā īpašs
pierobežas reģionu sadarbības uzsākšanas
un sekmēšanas instruments.
7. attēls: Vai pēdējā desmitgadē pārrobežu sadarbība jūsu reģionā ir uzlabojusies?
66%
12%
22% Jā
Nē
Nezinu
32
Kopumā, Interreg bieži tiek minēta kā pozi-
tīvs pārrobežu sadarbības virzītājspēks visā
Eiropā. Turklāt vairākos gadījumos ir pausts
uzskats, ka konkrētās valsts konteksts ir
būtiski ietekmējis pārrobežu sadarbības
nosacījumus. Piemēram, daži respondenti
norāda, ka pievienošanās Šengenas zonai
un/vai Eiropas Savienībai ir bijis nozīmīgs
atskaites punkts, kas lielā mērā ir palīdzējis
izpildīt pārrobežu sadarbībai nepieciešamos
priekšnoteikumus.
No otras puses, uzlabojumi joprojām ir vaja-
dzīgi šādās jomās:
Ɔ Dažos gadījumos ir norādīts, ka partneru
interese par pārrobežu sadarbību mēdz
būt visai atšķirīga. Daži komentāri attiecas
uz pārrobežu sadarbības ilgtspēju, jo īpaši
situācijās, kad ar pastāvīgu, taču darbības
ziņā neefektīvu un neatbilstīgu sadarbības
struktūru starpniecību kontakti tiek
izveidoti, taču ilgtermiņā netiek uzturēti.
Ɔ Kritiskas piezīmes tiek izteiktas arī
attiecībā uz finansējumu, jo procedūru
piemērošana nereti ir sarežģīta un
sadarbības projektiem paredzētais
finansējums ir pieejams tikai ES
programmām.
Ɔ Ekonomiskā krīze kopumā tiek saistīta
ar negatīvu apstākļu rašanos pārrobežu
sadarbībai. Dažos gadījumos ir minēts,
ka tā ir novedusi pie reģionu iekšējas
noslēgtības. Bažas tiek paustas arī
par intereses par pārrobežu sadarbību
“stagnāciju” vai pat samazināšanos.
Turklāt daži konkrēti komentāri attiecās uz
nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības
uzņēmējdarbības nozarē, lai varētu pabeigt
vienotā tirgus izveidi.
“Pārrobežu reģioniem kopīgo problēmu, jautājumu un vajadzību labāka analīze. ES, valsts un reģionālā līmeņa politisko mērķu labāka saskaņošana (daudzlīmeņu pārvaldība). Pārrobežu reģionālās politi-kas mērķu labāka integrācija.”
“Nav šaubu, ka Interreg iniciatīvas papla-šināšana un dažādošana tās 25 darbības gadu laikā ir būtiski uzlabojusi pārro-bežu sadarbību lielākajā daļā Eiropas pierobežas reģionu, taču visos šajos reģio-nos darāmā joprojām ir ļoti daudz.”
“Pašvaldība neuzturēja un nesekmēja starptautiskos kontaktus, ko pati iepriekš bija izveidojusi.”
“Sadarbība notiek vienīgi ES programmu īstenošanā, kas prasa tematisku orientā-ciju. Ir grūti panākt liela apjoma iegul-dījumus infrastruktūrā, jo šādu lēmumu pieņemšanai ir nepieciešams ES finansē-jums. Taču politiskās prioritātes parasti ir vērstas uz pilsētu teritorijām un blīvi apdzīvotām teritorijām.”
33
34
Šis Regio ĢD veiktās sabiedriskās
apspriešanas rezultātu apkopojums liecina,
ka, neskatoties uz Interreg ieguldījumu pārrobežu sadarbības attīstībā Eiropas Savienībā, šī iniciatīva tomēr nespēj novērst daudzus pierobežas reģionos esošos šķēršļus, kas rada veselu virkni
dažādu problēmu. Šīs problēmas nereti
ir daudzdimensionālas, kas nozīmē,
piemēram, to, ka šķēršļa definīcija un
izcelsme mēdz būt atšķirīga pēc būtības
— piemēram, dažos gadījumos ir norādīts,
ka iedzīvotāju vajadzībām neatbilstošas
pārrobežu transporta sistēmas pastāvēšana
(kas ietilpst grūti pārvaramo fizisko šķēršļu
kategorijā) ir saistīta ar tehnisko standartu
saskaņošanas trūkumu (kas ietilpst juridisko
un administratīvo šķēršļu kategorijā). Tomēr
vairāki šķēršļi tiek minēti atkal un atkal —
ir acīmredzams, ka neatkarīgi no konteksta
vai respondentu profila visbiežāk ir minēti
juridiskie un administratīvie šķēršļi.
Taču respondenti ierosina arī veselu virkni šīs problēmas risinājumu, norādot, ka ilgākā termiņā vajadzētu radīt lielākas iespējas pārvarēt vai vismaz mazināt lielāko daļu šo šķēršļu.
Tādēļ Pārrobežu reģionu sadarbības analīzes
ietvaros lielāka uzmanība tiks pievērsta lielās
juridisko un administratīvo šķēršļu grupas
padziļinātai analizēšanai. Šīs sabiedriskās
apspriešanas laikā saņemtie viedokļi,
idejas un ierosinājumi tiks ņemti vērā
līdztekus citiem šajā procesā saņemtajiem
materiāliem. Gala rezultāts būs konkrēti
ieteikumi par to, kas būtu darāms, lai
pārvarētu atlikušos šķēršļus. Tie būs izklāstīti
Dokumentā par galvenajiem jautājumiem,
kuru paredzēts sagatavot 2017. gadā.
Šīs sabiedriskās apspriešanas rezultāti liecina, ka valodas barjera un fiziski šķēršļi arī itin bieži tiek minēti kā šķēršļi. Tas, ka šajā apsekojumā tik bieži tika
minēti fiziskie šķēršļi, apliecina, ka obligāti ir
jāstrādā pie pārrobežu mobilitātes uzlaboša-
nas pierobežas reģionos un ka plāni, politi-
kas jomas un prioritātes ir labāk jāpielāgo šo
reģionu specifiskajām vajadzībām. Tas pats
ir sakāms arī par valodas barjeru, kas arī ir
visai bieži minēts un transversāls jautājums.
Sniegtās atbildes liecina, ka daudzi šķēršļi,
ar kuriem saskaras pierobežas reģioni, bieži
vien ir saistīti ar kaimiņvalsts valodas nezi-
nāšanu, kas traucē piekļuvi informācijai, kā
arī ar nepietiekamām vispārējām zināšanām
par kaimiņvalstij raksturīgajiem sociālajiem
un kultūras aspektiem. Tas lieku reizi atgā-
dina, ka mijiedarbība nenotiek lingvistiskā
6. NODAĻA Secinājumi
35
Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 6. NODAĻA: Secinājumi
vakuumā, bet ir balstīta uz personīgu
saskarsmi, kuru var atvieglot līdzīgu valodu
lietošana vai arī valodu apguve. Šīs divas pamattēmas varētu uzskatīt par piero-bežas reģionu attīstības galvenajiem priekšnoteikumiem. Tas, ka šīs sabied-riskās apspriešanas laikā saņemtajās atbildēs šīs tēmas ir tik plaši aplūkotas, liecina, ka tās nedrīkst novērtēt par zemu un ka sadarbība šajās jomās būtu gan jānostiprina, gan jāveicina.
Savukārt tas, ka uzticēšanās trūkums kā
pārrobežas reģionos vērojams šķērslis ir
minēts samērā reti, ir iepriecinošs fakts tajā
ziņā, ka tas norāda, ka pierobežas reģionos
ir labs pamats sadarbības turpināšanai.
Īpaši iedrošinošs fakts ir tas, ka iedzīvotājiem, kuri bieži šķērso robežu, vēl mazāka problēma šķiet uzticēšanās, kā arī sociālās un kultūras atšķirības un valodas barjera. Tas liecina, ka lielāka
mijiedarbība ar kaimiņos esošo reģionu iet
roku rokā ar labāku izpratni. Un pat ja ir
grūti pateikt, kurš aspekts šeit ir svarīgāks,
ir skaidrs, ka savstarpējā apmaiņa ir
jāveicina pēc iespējas vairāk. To apliecina arī
risinājums, kas bieži tiek ieteikts šķietamā
uzticēšanās trūkuma un sociālo un kultūras
atšķirību novēršanai, — iesaistīties kultūras
un valodas apguves apmaiņas projektos.
Sabiedriskā apspriešana arī parādīja, ka
samērā liela respondentu grupa par pārro-
bežu sadarbības šķērsli uzskata arī valsts
iestāžu un pašvaldību intereses trūkumu
par sadarbību. Lai gan šis varētu būt arī tikai pieņēmums, nevis realitāte, tas tomēr ir atgādinājums pārrobežu sadarbībā iesaistītajām valsts iestā-dēm un pašvaldībām, ka to sabiedrī-bas informēšanas centieni ir jāuzlabo. Ir
nepieciešams arī plašāks dialogs starp dažā-
diem valsts pārvaldes līmeņiem, jo daudzās
atbildēs bija norādīts uz šķietamu neat-
bilstību starp pierobežas reģionu kopienu
prioritātēm un augstākā valsts pārvaldes
līmenī noteiktajām prioritātēm.
Šajā sabiedriskajā apspriešanā saņemtās
atbildes droši vien nav nekāds pārsteigums
tiem, kas ir iesaistīti pārrobežu sadarbībā, —
daudzi nosauktie šķēršļi jau ir labi zināmi, un
to novēršanai dažādas iesaistītās puses jau
patlaban ikdienā velta daudz laika un pūļu.
Taču, pienācīgi izmantojot iegūtos rezultātus,
tie var kalpot par konstruktīvu izejas punktu
jaunām diskusijām par turpmāko rīcību šajā
jomā.
Mēs tos varam uzskatīt arī par pamudinājumu turpmākam darbam. Lielais skaits nosaukto šķēršļu un to risinājumu liecina, ka sabiedrība valda patiesa vēlme izlabot un pastiprināt pārrobežu sadarbību visā Eiropā. Tādēļ
šī kopsavilkuma ziņojuma noslēgumā
Regio ĢD vēlas izteikt pateicību par vērtīgo
ieguldījumu ikvienam, kurš piedalījās
sabiedriskajā apspriešanā.
36
PLAŠĀKA INFORMĀCIJA
ZEMSVĪTRAS PIEZĪMES
(1) Plašāka informācija par vadošo darbinieku ceļojošo
prezentāciju ir pieejama tīmekļa vietnē
http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/policy/
cooperation/european-territorial/cross-border/
review/#1
(2) REGIO-CONSULTATION-BORDER-OBSTACLES@
ec.europa.eu
(3) No 38 respondentiem, kuri sadaļā, kur jānorāda
sava dzīvesvietas valsts, izvēlējās kategoriju “cita
atbilde” vai arī nesniedza nekādu atbildi:
- sešas bija visas Eiropas mēroga organizācijas, un
tādēļ tām netika prasīts sniegt atbildi;
- 24 respondenti atbildes sniegšanai paredzētajā
ierāmējumā brīvā formā norādīja kādas ES valsts
nosaukumu vai arī reģionu vai pilsētu, kas atrodas
kādā ES valstī: 4 DE, 4 FR, 4 RO, 2 NL, 2 PL, 2 UK,
1 GR, 1 LV, 1 FI, 1 HU, 1 LT, 1 PT;
- pieci respondenti bija no valstīm ārpus ES: pieci no
bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas,
viens no Amerikas Savienotajām Valstīm, viens no
Bosnijas un Hercegovinas un viens no Gruzijas;
- trīs respondenti bija norādījuši pārrobežu reģiona/
programmas nosaukumu: 1 ES/PT, 1 IE/UK, 1 FR/CH.
(4) To var salīdzināt ar rezultātiem, kas tika iegūti
Eirobarometra zibensaptaujā Nr. 422, kurā 47 %
no aptaujātajiem pierobežas reģionu iedzīvotājiem
norādīja, ka nekad nav bijuši robežas otrā pusē.
Plašāka informācija ir pieejama tīmekļa vietnē
http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/policy/
cooperation/european-territorial/cross-border/#5
(5) Salīdzinājumam — Eirobarometra zibensaptauja
Nr. 422 apliecināja, ka 31 % pierobežas reģionu
iedzīvotāju ir informēti par ES finansētajiem
pārrobežas sadarbības pasākumiem. To varētu
izskaidrot tā, ka šajā sabiedriskajā apspriešanā
respondenti atbildes sniedz brīvprātīgi, savukārt
Eirobarometra izmantotā metodika ietvēra nejauši
izvēlētu pierobežas reģionu iedzīvotāju grupas
intervēšanu. Šajā sabiedriskajā apspriešanā 19 %
respondentu norādīja, ka nav neko dzirdējuši par
Eiropas teritoriālo sadarbību vai Interreg.
(6) Šis jautājums attiecās tikai uz privātpersonām
(iedzīvotājiem un pašnodarbinātajiem) un
uzņēmumiem.
(7) Eirobarometra zibensaptauja Nr. 422 arī liecina,
ka to pierobežas reģionu iedzīvotāji, kuros ir augsti
pārrobežu mobilitātes rādītāji, ir norādījuši, ka
šajos reģionos ir vērojams arī augsts juridisku un
administratīvu šķēršļu līmenis.
(8) Šis jautājums attiecās tikai uz privātpersonām un
uzņēmumiem. Dotie robežas šķērsošanas mērķi
nebija viens otru izslēdzoši — respondenti varēja
atlasīt vairāk nekā vienu mērķi.
(9) Visi citāti šajā brošūrā ir tulkoti no sākotnējās
valodas, kādā tika sniegta atbilde.
Noderīgas saites:
Pārrobežu reģionu sadarbības analīze:
http://ec.europa.eu/regional_policy/
lv/policy/cooperation/europe-
an-territorial/cross-border/
review/#1
Interreg:
http://ec.europa.eu/regio-
nal_policy/lv/policy/cooperation/
european-territorial/
KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS
Bezmaksas izdevumi:
• Viens eksemplārs: ar EU Bookshop starpniecību (https://bookshop.europa.eu);
• Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes: Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm); Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm); ar Europe Direct dienesta starpniecību (http://europa.eu/europedirect/index_lv.htm) vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).
(*) Informāciju sniedz bez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir bezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas vai
taksofonus).
Priced publications:
• ar EU Bookshop starpniecību (https://bookshop.europa.eu).
ISBN 978-92-79-57379-8 doi:10.2776/425017
KN-04-16-266-LV-N
Top Related