Dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta Nr.4.3-24/NFI/INP-003 „Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā” ietvaros
Ilmārs BodnieksSIA «METRUM»
2015.gada 09.oktobrī, Rendā
DABAS PARKA «ABAVAS SENLEJA»DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNA IZSTRĀDES
2. UZRAUDZĪBAS GRUPAS SANĀKSME
Dabas parka «Abavas senleja» raksturojums
Aizsardzības kategorija: dabas parks, Natura 2000 teritorijaPlatība: 14’933 haDibināšanas gads: 1957
Administratīvais iedalījums: Ventspils (Zlēku, Ugāles, Usmas pag.), Kuldīgas (Rumbas, Rendas pag.), Talsu (Ģibuļu, Abavas pag.) un Kandavas (Kandavas, Matkules pag.) novads
Pilsēta/pagastsAdministratīvā
teritorija/novads
Dabas parkasadalījums
novados - %
Dabas parka daļa novadā % no
novada kopplatības
Kandavas pilsēta Kandavas novads 40% 9,23%
Kandavas pagasts
Matkules pagasts
Sabiles pilsēta Talsu novads 26% 2,18%
Abavas pagasts
Ģibuļu pagasts
Zlēku pagasts Ventspils novads 7% 0,45%
Usmas pagasts
Ugāles pagasts
Rumbas pagasts Kuldīgas novads 26% 2,24%
Dabas parka „Abavas senleja” % sadalījums novadu teritorijās
Dabas parka „Abavas senleja” zemes izmantošanas veidi
Zemes lietojuma veids Platība, haProcenti no dabas parka
platībasMežs 7452 50,15
Lauksaimniecības zemes, atklātas teritorijas
4243 28,55
Ūdeņi 273 1,84
Cits lietojuma veids, t.s. apbūve, aizsargjoslas, ceļi, elektrolīnijas
2892 19,46
Avots: VZD, VMD, LAD datu bāzes, 2015
Dabas parka „Abavas senleja” zemes īpašumu sadalījums posmā Kandava - Sabile
Dabas parka „Abavas senleja” zemes īpašumu piederība posmā Sabile - Veģi
Dabas parka „Abavas senleja” zemes īpašumu piederība posmā Renda - Zlēkas
Dabas parka „Abavas senleja” zemes īpašumu piederība
Avots: VZD datu bāze, 2015
ĪpašnieksZemes vienību
skaitsPlatība dabas parkā, ha
% platība no kopējās teritorijas platības
fiziska persona 2316 8941 60
juridiska persona 238 1440 10
pašvaldība 714 669 5
valsts 237 3500 24
Nav īpašnieka 109 297 2
Nav datu 39 13 0,1
Dabas parka teritorijā pilnībā vai daļēji ietilpst 3653 zemes vienības
Funkcionālo zonu platības dabas parkā „Abavas senleja”
Funkcionālais zonējums Platība, ha % no DP platības
Dabas lieguma zona 93,89 0,63
Dabas parka zona 13278,43 89,11
Neitrālā zonat.sk. valsts nozīmes autoceļi, kaskopš 2012.gada iekļauti neitrālajāzonā
Kopā – 1528.39907 ha (Kandavas pilsēta),433 ha Sabiles pilsēta,38 ha Rendas ciems
10,26
~ 150 ha Valsts nozīmes autoceļš P130 posms – Renda – Kandava, P109 Kandava - Saldus un P120 Talsi-Stende-Kuldīga, kā arī Valsts vietējie autoceļi
Aizsargājamās teritorijas galvenie izmantošanas veidi
1. Mežsaimniecība
2. Lauksaimniecība
3. Rekreācija un tūrisms
Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz aizsargājamo teritoriju
1. Mežsaimnieciskā darbība
2. Lauksaimniecības zemju neapsaimniekošana
3. Tūrisms (galvenokārt, posmā Kandava –Sabile)
Pārskats par atļautajām un aizliegtajām cirtēm meža zemēs dabas parkā „Abavas senleja”
Atļautās/aizliegtās darbības meža zemēs DLZ DPZ NZ
Meža zemju platība, ha 86.45 7184 177.8
Atļauta kailcirte Daļēji*
Atļauta kopšanas cirte, ja valdaudzes vecums ir: priežu un ozolu audzēm līdz 60 gadiem, egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm līdz 50 gadiem, apšu audzēm līdz 30 gadiem
x
Aizliegts cirst kokus galvenajā cirtē x
Aizliegts cirst kokus kailcirtē cirtē un rekonstruktīvajā cirtē x x
Veicot galveno cirti, augošu koku biezība nedrīkst būt mazāka par 0,4 un nedrīkst veidot par 0,1 ha lielākus atvērumus
x
Cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz: priežu audzēm - 60 gadu, egļu, bērzu, melnalkšņu un liepu audzēm - 50 gadu, apšu audzēm - 30 gadu;
x x
Veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus: priežu audzēm - 60 gadu, egļu, bērzu, melnalkšņu un liepu audzēm - 50 gadu, apšu audzēm - 30 gadu;
x
Sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus x
Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā aizliegts cirst kokus kailcirtēCērtot kokus galvenajā cirtē, saglabā vismaz 20 kokus, rēķinot uz cirsmas hektāru x
Aizliegts atjaunot mežu stādot vai sējot bez rakstiskas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas x x
Datu avots: VMRDB, 2015
Mežsaimnieciskā darbība dabas parkā „Abavas senleja” funkcionālajās zonās
Mežsaimnieciskā darbība dabas parka „Abavas senleja” funkcionālajās zonās
Mežsaimnieciskā darbība dabas parka „Abavas senleja” funkcionālajās zonās
Mežsaimnieciskā darbība dabas parka „Abavas senleja” funkcionālajās zonās
Mežsaimnieciskā darbība dabas parkā „Abavas senleja” funkcionālajās zonās
FZ Mežsaimnieciskā darbība Platība, ha
DLZ Ciršana 2000.-2009. 5,2
DPZ Ciršana 1990.-1999. 147,46
Ciršana 2000.-2009. 1358
Ciršana 2010.-2015. 619
Meža atjaunošana, jaunaudžu kopšana 2000-2015 328,6
NZ Ciršana 1990.-1999. 0,35
Ciršana 2000.-2009 22,3
Ciršana 2010.-2015. 2,76
Datu avots: VMRDB, 2015
Tūrisms dabas parkā „Abavas senleja”
Nr.kartē Veids Nosaukums1 kultūrvēsturisks objekts, telšu vieta Buses pilskalns2 Dabas tūrisma objekts Ozolāju taka4 Dabas tūrisma objekts Mīlestības taka5 Dabas tūrisma objekts Imulas taka6 Dabas tūrisma objekts Čužu purva taka7 Dabas tūrisma objekts, Drubazu botānikas taka8 Dabas tūrisma objekts Īvandes ūdenskritums9 Dabas tūrisma objekts Sudmaļu ūdenskritums
10 Dabas tūrisma objekts Māras kambari11 Dabas tūrisma objekts, telšu vieta Abavas rumba12 Dabas tūrisma objekts Bioloģiskā saimniecība “Krikši”13 Dabas tūrisma objekts Lauku māja “Ezermaļi”14 Dabas tūrisma objekts Saimniecība “Zeķu krogs”15 Dabas tūrisma objekts Bioloģiskā saimniecība “Drubazas”16 Dabas tūrisma objekts Pasaku meža taka (Sabile)17 Dabas tūrisma objekts Dabas taka pie Zviedru cepures18 Aktīvās atpūtas objekts, zirgu izjādes Sporta un atpūtas centrs „Zviedru cepure”19 Aktīvās atpūtas objekts, velo, laivu noma Sporta un atpūtas centrs “Plosti”20 Aktīvās atpūtas objekts, laivu noma “Real Safari”21 Aktīvās atpūtas objekts Sventes dzirnavas22 kempings un telšu vieta Teteriņi23 brīvdienu māja Kārkli24 brīvdienu māja Dižpriedes25 brīvdienu māja Bienes26 brīvdienu māja Ezermaļi27 brīvdienu māja, velo noma Mucenieki28 brīvdienu māja Atmatas29 brīvdienu māja, velo noma Rambules30 brīvdienu māja, laivu noma Muižnieki31 Telšu vietas Lejaslangsēde32 Telšu vietas, kempings, laivu noma Uplejas33 Telšu vietas Buses 34 Telšu vietas Nāriņa35 Telšu vietas Vītiņi36 Viesu nams, Telšu vietas Pedvāle37 Viesu nams Pils
38 Viesu nams Imulas
39 Viesu nams Valdeķu pils
40 Viesu nams Meļķerti
41 Viesu nams Birzes
42 Viesu nams Mežtiņi
43 Viesu nams Mežarags
44 Viesu nams Avotu paradīze
45 Viesu nams, velo un laivu noma Brīvdienu māja „Avoti”
Izpētes ietvars konstatētās dabas vērtības
Izpētes ietvars konstatētās dabas vērtības
Izpētes ietvars konstatētās dabas vērtības
Izpētes ietvars konstatētās dabas vērtības
Dabas vērtībasPar zaļo buksbaumiju? ;)
Aizsargājamo meža biotopu izpēte:
Esošie rezultāti
Purvaini meži 91D0* ~ 206 ha,
Aluviālie meži 91E0* ~ 33 ha
Boreālie meži 9010 ~ 292 ha
Staignāju meži 9080 ~ 7 ha
Nogāžu uz gravu meži 9180 ~ 416 ha
Aizsargājamo pļavu biotopu izpēte
Esošie rezultātiKadiku audzes kalkainas plavas 3,43Kalkainas smiltaju plavas 28,59
Sausas plavas kalkainas augsnes 157,16Sugam bagatas atmatu plavas 16,56
Eitrofas augsto lakstaugu audzes 8,36Palienu plavas 7,46
Mereni mitras plavas 110,89Parkveida plavas 23,26
Aizsargājamo putnu sugu izpēte:
Edgars Dzenis
Putnu monitorings
Tika veikta pūčveidīgo un dzeņveidīgo ligzdošanas vietu noskaidrošanai un jau zināmo ligzdošanas vietu pārbaudei, izvērtējama nepieciešamība ligzdošanas vietu papildu aizsardzībai, tāpat izvērtējami medņu un rubeņu riesti un tiem nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu apjomi.
Mazais ērglis Aquila pomarinaFoto: A.Soms
Dabas parkā esošie mikroliegumi
Riestojošs medņu gailis Tetrao urogallus
Kopumā teritorijā izveidoti 8 mikroliegumi. Papildus tiem..
Aizsargājamo zīdītāju izpēte:
Viesturs Vintulis
Foto: M. Pilāts
Foto: J. Šuba
Aizsargājamo zīdītāju izpēte:
Viesturs Vintulis
Foto: J. Šuba
Teritorija apsekota, izmantojot akustisko sikspārņu konstatēšanas metodi arultraskaņas detektoriem. Izmantoti gan manuāli darbināmi detektori, ganautomātiskās sikspārņu saucienu ierakstu sistēmas
Aizsargājamo zīdītāju izpēte:
Viesturs Vintulis
Foto: J. Šuba
Ar manuālajiem detektoriem veikta uzskaite no laivas posmā Māras kambari – Renda, kā arī uzskaites no braucoša auto virs Kuldīgas šosejas (posmā no Rendas līdz Sabilei) un vairākiem meža ceļiem. Automātiskie detektori izvietoti piecās dažādās sikspārņiem potenciāli piemērotās vietās (Buses pilskalns, Pedvāle, kā arī trīs vietās Abavas krastā). Automātiskā ierakstīšana izmantota arī uzskaitē no laivas posmā Kandava (tilts) – Plosti (maršruta beigas apmēram 800 m lejpus Plostu tiltam).
Aizsargājamo zīdītāju izpēte:
Viesturs Vintulis
Foto: J. Šuba
Pēc pašreizējās informācijas dabas parks “Abavas senleja” ir viena no sikspārņu faunas
ziņā bagātākajām Natura 2000 teritorijām Latvijā, atpaliekot tikai no Gaujas nacionālā
parka. Teritorijā konstatētas 11 sikspārņu sugas:
dīķu naktssikspārnisūdeņu naktssikspārnisNaterera naktssikspārnisBranta vai bārdainais naktssikspārnisNatūza sikspārnispundursikspārnisziemeļu sikspārnis divkrāsainais sikspārnisrūsganais vakarsikspārnisbrūnais garausainis jeb garausainais
Aizsargājamo zīdītāju izpēte:
Sikspārņu sugas ietekmējošie faktori
Foto: J. Šuba
Sikspārņiem dabā ir maz dabisko ienaidnieku, un tie ir salīdzinoši labi pielāgojušies
klimatiskām svārstībām, tāpēc galvenie ietekmējošie faktori saistīti ar cilvēka darbību,
kura var būt gan ar pozitīvu nozīmi, gan negatīvu. Ir divas galvenās faktoru grupas,
kuras ir potenciāli aktuālas arī dabas parkā “Abavas senleja”.
1. mežsaimnieciskā darbība, vai koku ciršana nemeža zemēs, kuras rezultātā var iet bojā sikspārņiem piemēroti koki ar dobumiem, plaisām vai atlupušu mizu;
2. Parku un stādījumu pārmērīga izkopšana, izzāģējot kalstošos kokus vai to daļas arī vietās, kur tas neapdraud parka apmeklētājus
Aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu izpēte:
Voldemārs Spuņģis
Lapkoku praulgrauzis
Skabiozu pļavraibenisMeža sīksamtenisLapkoku samtenisBiezā perlamutreneZaļā upjuspāreZirgskābeņu zilenītisSlaidais pumpurgliemezisČetrzobu pumpurgliemezisDivjoslu airvaboleOšu pļavraibenisCīrulīšu dižtauriņš
Tekošo saldūdens biotopu un zivju sugu izpēte:
Jānis Birzaks, Linda Uzule
Dabas parka „Abavas senleja” ūdenstecēs konstatētās zivju sugas
Suga Abava Imula Amula
Upes nēģis
Strauta nēģis
Salate
Akmeņgrauzis
Platgalve
Spidiķis
Alata
Taimiņš
Tekošo saldūdens biotopu izpēte:
Kopējā aizauguma ar makrofītiem izmaiņas Abavā pa posmiem virzienā no Kandavaslīdz ietekai Ventā (ar sarkano līniju attēlā atzīmēta 30% robežatzīme)
Tekošo saldūdens biotopu ietekmējošie faktori:
Saldūdens biotopu daudzveidību un apjomu dabas parka ūdenstecēs nosaka to hidroloģiskais režīms un ūdens kvalitāte. Galvenais drauds esošās kvalitātes un saldūdens biotopu saglabāšanā ir augošā antorpogēnā slodze, kas tieši un netieši ietekmē upju sistēmu. Šo ietekmju mazināšanai ir nepieciešams izstrādāt detalizētu galveno ietekmējošo faktoru analīzi un iespējamos risinājumus to mazināšanai.
Latīniskais nosaukums
Latviskais nosaukums
SG ES ĪAS MIK
Alisma lanceolatum
Šaurlapu cirvene 1.kategorija 1.pielikums +
Unio crassusBiezā
perlamutrene2.kategorija
II un IV pielikums
1.pielikums +
Abinieku un rāpuļu sugu izpēte:
Andris Čeirāns
Lielais tritonsFoto: Latvijas Dabas muzeja arhīvs
N.p.k. Latviskais nosaukumsLatīniskais
nosaukumsAizsardzība
Sugas
sastopamība
Latvijā
Sugas kopējais
aizsardzības stāvokļa
novērtējums1
Abinieki
1 Purva varde Rana arvalis ES IV, BK II Parasta suga FV
2 Dīķa varde Rana lessonae ES IV, BK III Parasta suga FV
3 Parastā varde Rana temporaria ES V BK III Parasta suga FV
4 Parastais krupis Bufo bufo Parasta suga
5 Lielais tritons Triturus cristatusĪAS, MIK, SG2, BK II
un IV
Sastopams
izklaidus un reti
U1
6 Mazais tritons Lissotriton vulgaris Parasta suga
Rāpuļi
1 Glodene Anguis fragilis Parasta suga
2 Pļavas ķirzaka Zootoca vivipara Parasta suga
3 Sila ķirzaka Lacerta agilis ĪAS, SG3, ES IV, BK II Reta suga U1=
4 Zalktis Natrix natrix Parasta suga
5 Odze Vipera berus Parasta suga
Alu un atsegumu izpēte:
Anna Mežaka
Foto: Portāla «Zudusī Latvija» arhīvs.
Abavas rumba, Velna acs avots, Abavas Velnala, Kalnamuižas kraujas, Cimmermaņa krauja, Imulas dolomītu klintis, Langsēdes klintis, , Sudmaļu ūdenskritums, Īvandes ūdenskritums un Muižarāju klintis.
Esošā un plānotā tūrisma infrastruktūra ???
Imulas taka Foto: I. Piese
Ozolāju taka Foto: I. Piese
Esošā un plānotā tūrisma infrastruktūra
Publiski pieejamu izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošana ir atļauta tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.
Čužu purva taka Foto: I. Piese
Laivotāji Abavā Foto: Kandavas TIC arhīvs
Velo Foto: A. Priede
Teritorijas plānotā apsaimniekošana
Iepriekšējā dabas aizsardzības plānā veikto apsaimniekošanas pasākumu izvērtējums
Esošais funkcionālais zonējums
Esošais funkcionālais zonējums
PALDIES!Dabas aizsardzības plānu izstrādā
SIA „METRUM”, Ģertrūdes iela 47-3, Rīga, LV-1011 tālr.67860311, www.metrum.lv
Kontaktpersonas:Projekta vadītāja Ilze Circene
tālr.67860305, e-pasts: [email protected]
Dabas aizsardzības plānu izstrādes zinātniskais eksperts Ilmārs Bodniekstālr. 26786191, e-pasts: [email protected]
Top Related