Zemkopības ministrijas iestāžu L A U K U L A P A ku nov ... · • atbalsts lauksaimniecības...

09.03.2010/ Nr. 60

Sag

atav

ots

SIA

La

tvija

s La

uku

ko

nsu

ltā

ciju

un

izg

lītīb

as

cen

trs,

Rīg

as ie

la 3

4, O

zoln

ieki

, Ozo

lnie

ku p

ag.,

Ozo

lnie

ku n

ov.

, LV

-301

8, t

ālr.

630

5022

0

LA

UK

U L

AP

A

AKTUALITĀTES

Zemkopības ministrijas iestāžu atrašanās vietas Latvijas kartē Zemkopības ministrija apkopojusi un kartēs attēlojusi dažādu ZM valsts iestāžu atrašanās vietas. Vizuāli kartēs attēlotas šādas iestādes: • Valsts meža dienests; • Pārtikas un veterinārais dienests; • V/A Lauksaimniecības datu centrs; • Valsts augu aizsardzības dienests; • Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra; • Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības

centrs; • Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi; • Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides

zinātniskais institūts; • Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

pasākumam „Tūrisma aktivitāšu veicināšana” saskaņā ar MK 2008. gada 15. septembra notei-kumiem Nr. 754 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam „Tūrisma aktivitāšu veicināšana””. Piektās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2010. gada 10. marta līdz 2010. ga-da 14. aprīlim. Piektās kārtas pieejamais publiskais finansējums ir Ls 3 000 000. Kārtā iesniegto projektu iesniegumu projektu īstenošanas beigu datums ir divu gadu laikā no LAD lēmuma pieņemšanas par projekta iesnie-guma apstiprināšanu. Projekta iesnieguma veidlapa un metodiskie norādījumi tās aizpildīšanai ir atrodami mājasla-pā www.lad.gov.lv sadaļā ES atbalsts. Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs • juridiskai personai – atbilstoši tās juridiskajai

adresei, • fiziskai personai – atbilstoši projekta īstenoša-

nas adresei.

��Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana LAD izsludina atklāta konkursa projektu iesnie-gumu pieņemšanu LAP pasākumam „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtī-bas radīšana” saskaņā ar 2009. gada 14. jūlija MK noteikumiem Nr. 783 „Kārtība, kādā piešķir

LAD paziņojumi un grozījumi normatīvajos aktos ��VPM un PVTM par laukaugu platībām samazinājuma koeficients Lauku atbalsta dienests informē, ka saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1973/2004 4. pantu fiksētais samazinājuma koeficients Vienotajam platību maksājumam (VPM) uz 2010. gada 29. janvāri ir 0,972738 un saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1973/2004 139. pantu fiksētais samazinājuma koeficients Papildu valsts tieša-jiem maksājumiem (PVTM) par laukaugu platī-bām uz 2010. gada 29. janvāri ir 0,696848.

�� Tas nozīmē, ka galējā likme ir aprēķināma, reizi-not noteikto maksimālo 2009. gada likmi ar sama-zinājuma koeficientu: • VPM galējā likme: 40,18 x 0,972738 = 39,08 Ls/ha; • PVTM par laukaugu platībām galējā likme: 27,87 x 0,696848 = 19,42 Ls/ha. Atbalstu likmes par 2009. gadu arī par citiem atbalsta veidiem var apskatīties LAD mājaslapā www.lad.gov.lv sadaļā ES atbalsts/Tiešie maksājumi/Atbalsta likmes (http://www.lad.gov.lv/index.php?d=3703).

��Tūrisma aktivitāšu veicināšana LAD izsludina atklāta konkursa projektu iesnie-gumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP)

Sīkāka informācija ZM mājaslapā www.zm.gov.lv sadaļā Ministrija/ Iestādes/ Iestāžu izvietojums Latvijas kartē (http://www.zm.gov.lv/?sadala=56id=10004). Uzspiežot uz iestādes simbolu, kartēs redzama arī precīza iestādes adrese.

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Rīgas iela 34, Ozolnieki, Ozolnieku pag., Ozolnieku nov., LV-3018, tālr. 63050220,

[email protected], WWW.LLKC.LV; [email protected], WWW.LAUKUTIKLS.LV W

WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

2

09.03.2010 / Nr. 60

valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un ziv-saimniecības attīstībai” un 2008. gada 8. aprīļa MK noteikumiem Nr. 255 „Noteikumi par valsts un Eiro-pas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lau-ku attīstības programmas pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros”. Ceturtās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2010. gada 10. marta līdz 2010. gada 14. aprīlim. Ceturtās kārtas pieejamais publiskais finansējums ir Ls 10 000 000. Kārtā iesniegto projektu iesniegumu projektu īste-nošanas beigu datums ir divu gadu laikā no LAD lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma ap-stiprināšanu. Projekta iesnieguma veidlapa un metodiskie norādī-jumi tās aizpildīšanai ir atrodami mājaslapā www.lad.gov.lv sadaļā ES atbalsts. Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD Centrālajā apa-rātā Rīgā, Republikas laukumā 2, 816. kabinetā; tālr. 67027128, 67027399.

��Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem LAD izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu LAP pasākumam „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” saskaņā ar MK 2008. gada 7. jūlija noteikumiem Nr. 525 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasāku-mam „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotā-jiem””. Projektu iesniegumu pieņemšana notiks šādās kārtās: • 10. kārta – no 2010. gada 10. marta līdz 2010. gada

14. aprīlim ar kopējo publisko finansējumu Ls 5 000 000 apmērā;

• 11. kārta – no 2010. gada 15. aprīļa līdz 2010. gada 17. maijam ar kopējo publisko finansējumu Ls 5 000 000 apmērā;

• 12. kārta – no 2010. gada 18. maija līdz 2010. gada 18. jūnijam ar kopējo publisko finansējumu Ls 5 000 000 apmērā.

Kārtās iesniegto projektu īstenošanas beigu datums ir divu gadu laikā no LAD lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Projekta iesnieguma veidlapa un metodiskie norādī-jumi tās aizpildīšanai ir atrodami mājaslapā www.lad.gov.lv sadaļā ES atbalsts. Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs pēc atbalsta pretenden-ta juridiskās adreses.

��Mainītas prasības svaigpiena apritei 2010. gada 13. februārī stājās spēkā jauni MK notei-kumi Nr. 123 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”, līdz ar to spēku zaudēja iepriekšējie MK 2008. gada 20. maija noteikumi

Nr. 358, kas noteica veterinārās, higiēnas un nekaitīgu-ma prasības svaigpiena apritei. Noteikumos ir atcelta prasība pēc svaigpiena realizāci-jas atļaujas, nosakot, ka visi svaigpiena ražotāji iekļau-jami valsts aģentūras „Lauksaimniecības datu centrs” izveidotajā un uzturētajā vienotajā svaigpiena kvalitā-tes datu bāzē. Šajā datu bāzē tiek pievienotas norādes, ka svaigpienu realizēt ir aizliegts, ja ir konstatēti pārkā-pumi dzīvnieku veselības, novietnes higiēnas vai svaigpiena kvalitātes jomā. Noteikumos ir noteikta kārtība, kādā atceļams svaigpiena realizācijas aizlie-gums. Tāpat noteikumos precizēts institūcijas nosaukums, kura veic laboratoriju akreditācijas procesu Latvijā, kā arī noteikta laboratorija, kurā veic analīzes, ja rodas strīds starp svaigpiena pircēju un svaigpiena ražotāju. Noteikumos tiek samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, nosakot, ka piena pircējs pats nodrošina piena paraugu ņēmēju apmācību.

��Par nosacījumiem saistībā ar putnu gripu 2010. gada 13. februārī stājās spēkā grozījumi MK 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 405 „Putnu gri-pas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība” (MK noteikumi Nr. 125). Lai augsti patogēno putnu gripu, ko izraisa A tipa H5N1 apakštipa putnu gripas vīruss, no savvaļas put-niem nevarētu pārnest uz mājputnu novietnēs un ne-brīvē turētiem putniem, esošajiem pasākumiem ir jā-būt stingrāk regulētiem, tādēļ noteikumos • ietverts Komisijas 2005. gada 17. oktobra Lēmums

2005/731/EK, ar ko nosaka papildu prasības putnu gripas uzraudzībai attiecībā uz savvaļas putniem. Līdz ar to medniekiem, savvaļas putnu aizsardzības un mednieku biedrību pārstāvjiem būs jāziņo par savvaļas putnu „virsnormas mirstību un nozīmīgiem savvaļas putnu saslimšanas gadījumiem”. Tas nozī-mē: ja medniekiem vai savvaļas putnu aizsardzības biedrību pārstāvjiem būs aizdomas par to, ka putni kādā apvidū pastiprināti mirst, vai masveidīgi tiek konstatētas saslimšanas pazīmes, tad par šo situāciju būs jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam;

• ietverts Komisijas 2005. gada 19. oktobra Lēmums 2005/734/EK, ar ko nosaka biodrošības pasākumus, kas paredz putnu gripas īpaši apdraudētos apgaba-los ieviest agrīnās konstatācijas sistēmu, kuras ietva-ros dzīvnieku īpašniekiem ir pienākums ziņot, ja put-niem novēro pazīmes, kas liecina par saslimšanu. Turklāt šajos apgabalos tiks aizliegta putnu turēšana ārpus novietnes telpām, izņemot gadījumus, kad nodrošināti apstākļi, kas novērš slimības ierosinātāja pārnešanas iespējas no savvaļas putniem uz mājput-niem;

• noteikts, ka no 2010. gada 1. janvāra Pārtikas un ve-terinārā dienesta pienākums ir paraugu noņemšana un nosūtīšana izmeklēšanai.

Sagatavots LLKC Ekonomikas nodaļā pēc LAD, ZM un citas informācijas



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

3

09.03.2010 / Nr. 60

VALSTS SUBSĪDIJAS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 108 “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību” Konspekts

2010. gada 11. februārī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēti MK noteikumi Nr. 108 “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā pie-šķiršanas kārtību”. Saskaņā ar šiem noteikumiem 2010. gadā valsts atbalsts lauksaimniecībai tiek pie-šķirts Ls 10 043 729 apmērā. Uz subsīdijām var pre-tendēt fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst noteikumos izvirzītajām prasībām. Valsts subsīdijas sadalītas šādiem atbalsta pasākumiem: • atbalsts lopkopības attīstībai – Ls 4 130 789:

− ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai (Ls 3 519 068) ∗ piensaimniecībā izmantojamo dzīvnieku

audzēšanai –Ls 2 182 019; ∗ liellopu gaļas ražošanas nozarē – Ls 265 869; ∗ cūkkopības nozarē – Ls 450 000

(nepārsniedzot 149 994 latus ceturksnī); ∗ zirgkopības nozarē – Ls 90 000; ∗ aitkopības nozarē – Ls 130 320; ∗ kazkopības nozarē – Ls 36 000; ∗ netradicionālajās nozarēs – Ls 72 000; ∗ dzīvnieku ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitā-

tes noteikšanai – Ls103 860; ∗ dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra

uzturēšanai un piena šķirņu govju un kazu virspārraudzības nodrošināšanai – Ls 189 000;

− dzīvnieku līķu savākšanai, transportēšanai, pār-strādei un iznīcināšanai – Ls 428 796;

− transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) tes-tu izmaksu segšanai 50% apmērā – Ls182 925;

• atbalsts augkopības attīstībai – Ls 137 385: − augu gēnu bankas, centrālās datubāzes un mo-

lekulārās pasportizācijas laboratorijas darbības nodrošināšanai – Ls 24 750;

− kultūraugu genofonda saglabāšanai – Ls 40 500; − augsnes minerālā slāpekļa monitoringa īsteno-

šanai – Ls 45 135; − kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmanto-

šanai – Ls 27 000; • atbalsts pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai

sadarbībai – Ls 534 826: − lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pro-

jektiem – Ls 159 804;

− lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibināju-mu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalī-bai starptautiskajās organizācijās – Ls 195 022;

− tehniskais atbalsts lauksaimniecības nozarē – Ls 180 000;

• atbalsts tirgus veicināšanai – Ls 90 000; • atbalsts lauksaimniecības nozaru riska samazināša-

nai – Ls 168 300: − apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai

– Ls 162 000; − dalībai lauksaimniecības risku fondā – Ls 6300;

• atbalsts investīciju veicināšanai lauksaimniecībā – Ls 1 500 000: − kredītprocentu daļējai dzēšanai – Ls 900 000; − kredītprocentu dzēšanai atbilstošām lauksaimnie-

cības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām – Ls 600 000;

• atbalsts kredītprocentu starpības kompensēšanai – Ls 100 000;

• iepriekšējā gadā uzsākto pasākumu izpildes finansē-jums – Ls 3 382 429 (t. sk. par atbalstu ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai cūkkopības nozarē Ls 197 127).

Daļai subsīdiju pieteikšanās termiņš bija jau marta sākumā (tostarp piensaimniecības atbalstam un kre-dītprocentu daļējai segšanai), tāpēc par šiem atbalsta pasākumiem šajās tabulās informācija nav dota (pēc noteikumu spēkā stāšanās par to informācija jau tika sniegta elektroniskā veidā LLKC un VLT mājaslapās). Šajās tabulās ir sniegta informācija par galvenajiem katrā subsīdiju nolikuma pielikumā izvirzītajiem nosa-cījumiem (pasākumiem, kuros pieteikšanās termiņš ir pēc 15. marta) – kas var saņemt atbalstu, par ko un kādā apmērā tas tiks izmaksāts, kāds ir iesnieguma termiņš. Pilnīgu informāciju par pārējiem subsīdiju pielikumos minētajiem nosacījumiem (iesniedzamajiem dokumentiem, atbalsta saņemšanas kritērijiem, subsīdiju piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību un citiem jautājumiem) var saņemt, iepazīsto-ties ar subsīdiju nolikuma pilnu tekstu, kā arī Lauku atbalsta dienesta reģionālajās pārvaldēs un LAD mā-jaslapā www.lad.gov.lv sadaļā Valsts atbalsts.

�� Šie noteikumi stājās spēkā 2010. gada 12. februārī.



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

4

09.03.2010 / Nr. 60

1. p

ieli

ku

ms.

AT

BA

LST

S L

OP

KO

PĪB

AS

AT

TĪS

TĪB

AI

Pas

āku

ms

Kam

? P

ar k

o, c

ik u

n k

ad?

PIE

NS

AIM

NIE

CĪB

A

Au

gst

vērt

īgu

šķi

rnes

bu

ļļu

ģ

enēt

isk

ās k

vali

tāte

s n

o-

teik

šan

a u

n n

ovē

rtēš

ana

pēc

pēc

nāc

ējie

m

Uzņ

ēmu

mie

m, k

uri

no

dar

-b

oja

s ar

māk

slīg

o a

psē

klo

ša-

nu

un

em

bri

ju t

ran

spla

ntā

ci-

ju

Sub

sīd

ijas

pie

šķir

, ja

bu

llis

ir s

asn

ied

zis

12 m

ēneš

u v

ecu

mu

un

ir s

erti

ficēt

s n

orm

atīv

ajo

s ak

tos

par

vai

slin

ieku

, to

bio

pro

du

kta

un

tra

nsp

lan

tēja

mo

em

bri

ju s

erti

fikā

ciju

no

teik

tajā

kār

tīb

ā, –

Ls

30 p

ar k

atru

bu

lli m

ēnes

ī. Ie

snie

gu

ma

term

iņš:

201

0. g

ada

1. a

prī

lis

LIEL

LOP

U G

AĻA

S R

AŽ

OŠ

AN

A

Ģen

ētis

kās

kval

itāt

es u

n

cilt

svēr

tīb

as n

ote

ikša

na

Šķir

nes

dzī

vnie

ku a

ud

zētā

ju

org

aniz

ācijā

m

Šķir

nes

sai

mn

iecī

bā

par

pār

rau

dzī

bā

eso

šu g

aļas

šķi

rņu

val

sts

cilt

sgrā

mat

ā u

zņem

tu

tīrš

ķirn

es z

īdīt

ājg

ovi

– v

ien

reiz

ējs

mak

sāju

ms

Ls 4

0, t

. sk.

ad

min

istr

atīv

ās iz

mak

sas

Ls

0,90

Iesn

ieg

um

a

term

iņš:

2010

. gad

a

15. a

prī

lis

Zīd

ītāj

go

vju

pār

rau

dzī

bas

gan

āmp

ulk

ā p

ar p

ārra

ud

zīb

ā es

ošu

gaļ

as š

ķirņ

u t

īršķ

irn

es

zīd

ītāj

go

vi u

n t

īršķ

irn

es t

eli,

kas

vecā

ka p

ar 1

8 m

ēneš

iem

– v

ien

reiz

ējs

mak

sāju

mu

Ls

31, t

.sk.

ad

min

istr

atīv

ās iz

mak

sas

Ls 0

,90

Zīd

ītāj

go

vju

pār

rau

dzī

bas

gan

āmp

ulk

ā p

ar p

ārra

ud

zīb

ā es

ošu

vis

maz

otr

ās p

akāp

es

kru

sto

jum

a g

aļas

šķi

rņu

zīd

ītāj

go

vi u

n t

eli,

kas

vecā

ka p

ar 1

8 m

ēneš

iem

– v

ien

reiz

ējs

mak

sāju

ms

Ls 1

3, t

.sk.

ad

min

istr

atīv

ās iz

mak

sas

Ls 0

,90

Ser

tifi

cētu

vai

slas

bu

ļļu

ģ

enēt

isk

ās k

vali

tāte

s n

o-

teik

šan

a

Zīd

ītāj

go

vju

pār

rau

dzī

bas

gan

āmp

ulk

ā p

ar p

ārra

ud

zīb

ā es

ošu

, ser

tifi

cētu

tīr

šķir

nes

va

isla

s b

ulli

(ser

tific

ēts

līdz

2010

. gad

a 1.

jan

vāri

m),

kas

no

vērt

ēts

pēc

pēc

nāc

ējie

m

kon

tro

lno

bar

oša

nā

– vi

enre

izēj

s m

aksā

jum

s Ls

225

, t.s

k. a

dm

inis

trat

īvās

izm

aksa

s Ls

0,

90

Zīd

ītāj

go

vju

pār

rau

dzī

bas

gan

āmp

ulk

ā p

ar p

ārra

ud

zīb

ā es

ošu

, ser

tifi

cētu

tīr

šķir

nes

va

isla

s b

ulli

(ser

tific

ēts

līdz

2010

. gad

a 1.

jan

vāri

m),

kas

no

vērt

ēts

pēc

pēc

nāc

ēju

kva

-lit

ātes

(pēc

nāc

ēju

dzi

mša

nas

un

atš

ķirš

anas

sva

rs a

tbils

t se

lekc

ijas

dar

ba

veik

šan

ai

no

teik

tajā

m p

rasī

bām

) – v

ien

reiz

ējs

mak

sāju

ms

Ls 1

25, t

.sk.

Ls

0,90

Liet

oti

e sa

īsin

āju

mi:

LAD

– L

auku

atb

alst

a d

ien

ests

LA

D R

LP –

Lau

ku a

tbal

sta

die

nes

ta r

eģio

nāl

ā la

uks

aim

nie

cī-

bas

p

ārva

lde

ZM

– Z

emko

pīb

as m

inis

trija

LI

Z –

lau

ksai

mn

iecī

bā

izm

anto

jam

ā ze

me

ES –

Eir

op

as S

avie

nīb

a

LR –

Lat

vija

s R

epu

blik

a LD

C –

Lau

ksai

mn

iecī

bas

dat

u c

entr

s V

AA

D –

Val

sts

aug

u a

izsa

rdzī

bas

die

nes

ts

PV

D –

Pār

tika

s u

n v

eter

inār

ais

die

nes

ts

PV

N –

pie

vien

otā

s vē

rtīb

as n

od

okl

is



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

5

09.03.2010 / Nr. 60

AIT

KO

PĪB

A

Ģen

ētis

kās

kval

itāt

es

no

teik

šan

a u

n n

ovē

r-tē

šan

a

Šķir

nes

dzī

vnie

ku

aud

zētā

ju o

rgan

izā-

cijā

m

Par

vai

slai

ata

ud

zēja

mās

elit

es k

lase

s u

n p

irm

ās k

lase

s ai

tas

un

elit

es k

lase

s te

ķa (

no

vie

na

līdz

1,5

gad

u v

ecu

mam

) ģen

ētis

kās

kval

itāt

es n

ovē

rtēš

anu

– v

ien

reiz

ējs

mak

sāju

ms

Ls 2

0, t

.sk.

ad

mi-

nis

trat

īvās

izm

aksa

s Ls

1

Iesn

ieg

um

a te

rmiņ

š:

2010

. gad

a 1.

jūlij

s

Par

el

ites

kl

ases

va

isla

s ai

tu

māt

es

ģen

ētis

kās

kval

itāt

es

no

vērt

ēšan

u

pēc

p

ēcn

ācēj

iem

– v

ien

reiz

ējs

mak

sāju

ms

Ls 4

5, t

.sk.

ad

min

istr

atīv

ās iz

mak

sas

Ls 1

Par

pir

mās

kla

ses

vais

las

aitu

māt

es ģ

enēt

iskā

s kv

alit

ātes

no

vērt

ēšan

u p

ēc p

ēcn

ācēj

iem

– v

ien

-re

izēj

s m

aksā

jum

s Ls

25,

t.s

k. a

dm

inis

trat

īvās

izm

aksa

s Ls

1

Par

au

gst

vērt

īga

šķir

nes

teķ

a ģ

enēt

iskā

s kv

alit

ātes

no

teik

šan

u u

n n

ovē

rtēš

anu

pēc

pēc

nāc

ējie

m

kon

tro

lbar

oša

nā

– vi

enre

izēj

s m

aksā

jum

s Ls

79,

t.s

k. a

dm

inis

trat

īvās

izm

aksa

s Ls

1

Par

ser

tific

ēta

aug

stvē

rtīg

a šķ

irn

es t

eķa

ģen

ētis

kās

kval

itāt

es n

ote

ikša

nu

pēc

pēc

nāc

ējie

m –

vi

enre

izēj

s m

aksā

jum

s Ls

55,

t.s

k. a

dm

inis

trat

īvās

izm

aksa

s Ls

1

KA

ZK

OP

ĪBA

Ģen

ētis

kās

kval

itāt

es

un

pro

du

ktiv

itāt

es

no

teik

šan

a

Šķir

nes

dzī

vnie

ku

aud

zētā

ju o

rgan

izā-

cijā

m

Par

pār

rau

dzī

bas

gan

āmp

ulk

ā es

oša

s ka

zas,

ku

rai

pēd

ējās

lak

tāci

jas

(240

–305

die

nas

) iz

slau

-ku

ms

ir v

ism

az 4

00 k

g u

n t

ās p

ēdēj

ās n

osl

ēgtā

s la

ktāc

ijas

dat

i ir

izm

anto

jam

i cilt

sdar

bā,

pro

du

k-ti

vitā

tes

no

vērt

ēšan

u –

vie

nre

izēj

s m

aksā

jum

s Ls

28,

t.s

k. a

dm

inis

trat

īvās

izm

aksa

s Ls

0,9

0 Ie

snie

gu

ma

term

iņš:

2010

. gad

a 1.

au

gu

sts

Par

au

gst

vērt

īga

šķir

nes

āža

ģen

ētis

kās

kval

itāt

es n

ote

ikša

nu

pēc

pēc

nāc

ējie

m, j

a ti

e ir

ser

tific

ēti

no

rmat

īvaj

os

akto

s p

ar v

aisl

inie

ku,

to b

iop

rod

ukt

a u

n t

ran

spla

ntē

jam

o e

mb

riju

ser

tifik

āciju

n

ote

ikta

jā k

ārtī

bā

– vi

enre

izēj

s m

aksā

jum

s Ls

30,

t.s

k. a

dm

inis

trat

īvās

izm

aksa

s Ls

0,9

0

NE

TR

AD

ICIO

NĀ

LĀS

NO

ZA

RES

Ģen

ētis

kās

kval

itāt

es

un

pro

du

ktiv

itāt

es

no

vērt

ēšan

a

Au

dzē

tāju

org

ani-

zāci

jām

, ku

ras

veic

d

zīvn

ieku

un

biš

u

cilt

saim

ju ģ

enēt

is-

kās

kval

itāt

es u

n

pro

du

ktiv

itāt

es

no

vērt

ēšan

u š

ķir-

nes

sai

mn

iecī

bās

at

bils

toši

no

zare

s ci

ltsd

arb

a p

rog

-ra

mm

ai

Bri

ežko

pīb

ā p

ar n

ovē

rtēt

u a

ud

zēja

mo

vai

slas

dzī

vnie

ku, k

ura

vēr

tēju

ms

ir n

o 7

līd

z 10

pu

nkt

iem

–

vien

reiz

ējs

mak

sāju

ms

Ls 1

2,50

, t.s

k. a

dm

inis

trat

īvās

izm

aksa

s Ls

0,9

0

Iesn

ieg

um

a te

rmiņ

š:

2010

. gad

a 1.

sep

tem

bri

s

Zvē

rko

pīb

ā p

ar p

irm

ās k

lase

s u

n o

trās

kla

ses

aud

zēja

mā

vais

las

dzī

vnie

ka n

ovē

rtēš

anu

: p

ar ū

del

i un

šin

šillu

– v

ien

reiz

ējs

mak

sāju

ms

Ls 0

,70,

t.s

k. a

dm

inis

trat

īvās

izm

aksa

s Ls

0,2

0;

par

lap

su u

n p

olā

rlap

su –

vie

nre

izēj

s m

aksā

jum

s Ls

1,5

0, t

.sk.

ad

min

istr

atīv

ās iz

mak

sas

Ls 0

,50

Tru

ško

pīb

ā p

ar n

ovē

rtēt

u

vais

las

māt

i, ku

rai i

r vi

smaz

vie

ns

sag

lab

āts

met

ien

s,

vais

las

tēvu

, ar

kuru

leci

nāt

ām (v

ism

az č

etrā

m) m

ātēm

atz

īta

grū

snīb

a u

n k

ura

vēr

tēju

ms

ir n

o 9

3 līd

z 10

0 p

un

ktie

m –

vie

nre

izēj

s m

aksā

jum

s Ls

1,1

0, t

.sk.

ad

min

istr

atīv

ās iz

mak

sas

Ls 0

,30

Stra

usk

op

ībā

par

no

vērt

ētu

au

dzē

jam

o v

aisl

as d

zīvn

ieku

, ku

ra v

ērtē

jum

s ir

no

7 l

īdz

15 p

un

-kt

iem

– v

ien

reiz

ējs

mak

sāju

ms

Ls 1

0, t

.sk.

ad

min

istr

atīv

ās iz

mak

sas

Ls 1

Biš

kop

ībā

par

no

vērt

ētu

biš

u c

iltss

aim

i, ku

ras

vērt

ēju

ma

kub

itāl

ā in

dek

sa r

ādīt

āji

ir r

ob

ežās

no

1,

3 līd

z 2,

7, k

ā ar

ī cit

i sel

ekci

jas

dar

bam

nep

ieci

ešam

ie r

ādīt

āji a

tbils

t n

orā

dīt

ajai

pas

ug

ai, –

vie

n-

reiz

ējs

mak

sāju

ms

Ls 7

, t. s

k. a

dm

inis

trat

īvās

izm

aksa

s Ls

0,9

0



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

6

09.03.2010 / Nr. 60

Dzī

vnie

ku

līķ

u s

a-vā

kša

na,

tra

nsp

ort

ē-ša

na,

pār

strā

de

un

iz

nīc

ināš

ana

Pre

ten

den

tiem

, ku

ri n

o-

dro

šin

a ES

no

teik

tās

pra

-sī

bas

, un

ku

ru u

zrau

dzī

bu

u

n k

on

tro

li ve

ic P

VD

Atb

alst

s p

ared

zēts

līd

z 10

0% n

o d

zīvn

ieku

līķu

sav

ākša

nas

un

tra

nsp

ort

ēšan

as iz

mak

-sā

m u

n 7

5% n

o š

ādu

dzī

vnie

ku lī

ķu p

ārst

rād

es u

n iz

nīc

ināš

anas

izm

aksā

m:

• p

ar v

isa

vecu

ma

liello

pu

, ait

u u

n k

azu

līķu

sav

ākša

nu

, tra

nsp

ort

ēšan

u, p

ārst

rād

i un

iz

nīc

ināš

anu

– lī

dz

Ls 1

40 p

ar t

on

nu

;

• p

ar la

uks

aim

nie

cīb

as d

zīvn

ieku

līķu

(izņ

emo

t vi

sa v

ecu

ma

liello

pu

, ait

u u

n k

azu

līķu

) sa

vākš

anu

, tra

nsp

ort

ēšan

u, p

ārst

rād

i un

izn

īcin

āšan

u –

līd

z Ls

50

par

to

nn

u;

• p

ar p

utn

u lī

ķu p

ārst

rād

i un

izn

īcin

āšan

u u

z vi

etas

pu

tnu

no

viet

nē

– līd

z Ls

6 p

ar

ton

nu

Iesn

ieg

um

a te

rmiņ

š:

sāko

tnēj

i slē

dz

līgu

mu

ar

LAD

. Tu

rpm

āk k

atru

mēn

esi l

īdz

des

mit

ajam

dat

um

am ie

snie

dz

iesn

ieg

um

u L

AD

un

pār

skat

u

PV

D

Atb

alst

s tr

ansm

isī-

vās

sūk

ļvei

da

ence

-fa

lop

ātij

as (T

SE)

la

bo

rato

risk

o t

estu

iz

mak

su d

aļēj

ai s

eg-

šan

ai

Pār

tika

s d

rošī

bas

, dzī

vnie

-ku

ves

elīb

as u

n v

ides

zi

nāt

nis

kaja

m in

stit

ūta

m

Par

TSE

tes

tiem

, kas

vei

kti n

o 2

010.

gad

a 1.

jan

vāra

līd

z 31

. dec

emb

rim

. A

tbal

sta

mēr

ķis

ir n

od

roši

nāt

daļ

ēju

TSE

lab

ora

tori

sko

tes

tu iz

mak

su s

egša

nu

PV

D a

tzīt

ai k

autu

vei.

Atb

alst

s ka

utu

vēm

p

ared

zēts

50%

ap

mēr

ā n

o T

SE t

esta

izm

aksā

m, b

et n

e va

irāk

kā

Ls 4

,49

par

vei

ktu

tes

tu. K

autu

ve n

o d

zīvn

ieka

īpaš

nie

ka

ieka

sē L

s 5,

43 (t

ai s

kait

ā P

VN

) par

vie

nu

dzī

vnie

ku T

SE t

esta

vei

kšan

ai.

Iesn

ieg

um

a te

rmiņ

š: lī

dz

katr

a m

ēneš

a p

iecp

adsm

itaj

am d

atu

mam

Pār

tika

s d

rošī

bas

, dzī

vnie

ku v

esel

ības

un

vid

es z

ināt

-n

iska

is in

stit

ūts

iesn

ied

z p

ārsk

atu

par

vei

ktaj

iem

tes

tiem

2. p

ieli

ku

ms.

AT

BA

LST

S A

UG

KO

PĪB

AS

AT

TĪS

TĪB

AI

Pas

āku

ms

Kam

? P

ar k

o, c

ik u

n k

ad?

Ku

ltū

rau

gu

gen

o-

fon

da

sag

lab

āšan

a

Pre

ten

den

tiem

, ku

riem

p

ied

er k

ult

ūra

ug

u g

eno

-fo

nd

a ko

lekc

ija (i

zņem

ot

dek

ora

tīvo

s au

gu

s)

Par

au

gu

ģen

ētis

ko r

esu

rsu

ko

lekc

iju s

agla

bāš

anu

un

to

no

vērt

ēšan

u, s

elek

cija

s d

arb

a p

apla

šin

āšan

as t

urp

ināš

anu

. Ie

snie

gu

ma

term

iņš:

201

0. g

ada

20. m

arts

Au

gu

gēn

u b

ank

as,

cen

trāl

ās d

atu

bāz

es

un

mo

lek

ulā

rās

pas

-p

ort

izāc

ijas

lab

ora

-to

rija

s d

arb

ības

no

-d

roši

nāš

ana

Zin

ātn

iska

m in

stit

ūta

m,

kas

uzt

ur

aug

u g

ēnu

b

anku

un

au

gu

ģen

ētis

ko

resu

rsu

cen

trāl

o d

atu

bāz

i

Par

au

gu

gēn

u b

anka

s, c

entr

ālās

dat

u b

āzes

un

mo

leku

lārā

s p

asp

ort

izāc

ijas

lab

ora

tori

jas

dar

bīb

as n

od

roši

nāš

anas

pas

ā-ku

mie

m.

Pro

gra

mm

as īs

ten

oša

nas

per

iod

s: n

o 2

010.

gad

a 1.

mar

ta lī

dz

2011

. gad

a 1.

mar

tam

. Ie

snie

gu

ma

term

iņš:

201

0. g

ada

1. a

prī

lis

Kva

lita

tīva

s sē

klas

sa

gat

avo

šan

a u

n

izm

anto

šan

a

Val

sts

aug

u a

izsa

rdzī

bas

d

ien

esta

m

Pēc

VA

AD

mak

sas

pak

alp

oju

mu

cen

rāža

100

% a

pm

ērā

par

šād

iem

201

0. g

adā

snie

gta

jiem

pak

alp

oju

mie

m:

• la

uku

ap

skat

i Sēk

lau

dzē

tāju

un

sēk

lu t

irg

otā

ju r

eģis

trā

reģ

istr

ētaj

ām p

erso

nām

, ja

lau

ku a

psk

ates

pla

tīb

a la

bīb

ām ir

vir

s 10

ha,

kar

tup

eļie

m -

virs

1 h

a, e

ļļas

aug

iem

un

šķi

edra

ug

iem

– v

irs

5 h

a;

• vi

dēj

ā p

arau

ga

ņem

šan

u n

o s

erti

fikā

cija

i p

ared

zēta

jām

sēk

lu p

arti

jām

lab

ībām

, eļ

ļas

aug

iem

un

šķi

edra

ug

iem

, kā

arī

p

arau

gu

an

alīz

i;

• et

iķeš

u d

rukā

šan

u u

n i

zsn

ieg

šan

u (

lab

ības

, eļ

ļas

aug

i u

n š

ķied

rau

gi),

au

gu

pas

u (

etiķ

ešu

) d

rukā

šan

u u

n i

zsn

ieg

šan

u

(kar

tup

eļi);

• ka

rtu

peļ

u b

um

bu

ļu la

bo

rato

risk

o a

nal

īzi k

artu

peļ

u g

aišā

s u

n t

um

šās

gre

dze

np

uve

s n

ote

ikša

nai

;

• sē

klas

kar

tup

eļu

vīr

usu

infe

kcija

s n

ote

ikša

nu

;

• ka

rtu

peļ

u a

ug

snes

par

aug

u ņ

emša

nu

un

an

alīz

ēm a

ug

u k

aitī

go

org

anis

mu

no

teik

šan

ai s

ēkla

ud

zēša

nas

pla

tīb

ās.

Par

šie

m p

akal

po

jum

iem

neb

ūs

jām

aksā

sēk

lau

dzē

šan

as s

aim

nie

cīb

ām, k

ura

s iz

man

tos

šos

pak

alp

oju

mu

s



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

7

09.03.2010 / Nr. 60

Inte

grē

ta d

ārze

-ņ

u a

ud

zēša

na

Pre

ten

den

tiem

, ku

riem

ku

ltū

r-au

gu

sēj

um

i u

n s

tād

ījum

i ie

kār-

toti

atb

ilsto

ši i

nte

grē

tas

aud

zē-

šan

as t

ehn

olo

ģija

s p

rasī

bām

un

to

ap

lieci

na

iera

ksts

VA

AD

Lau

k-sa

imn

iecī

bas

pro

du

ktu

in

teg

rē-

tās

aud

zēša

nas

reģ

istr

ā

Par

reā

li ap

sēta

jām

un

ap

stād

ītaj

ām k

ult

ūra

ug

u p

latī

bām

atb

il-st

oši

200

6. u

n 2

007.

gad

ā n

osl

ēgta

jam

līg

um

am u

n d

ekla

rēta

-jā

m p

latī

bām

Lau

ku a

tbal

sta

die

nes

tā.

Ja p

rete

nd

ents

nei

zpild

a sa

istī

bas

, ko

uzņ

ēmie

s 20

06.

un

200

7.

gad

ā ko

nkr

ēto

pla

tīb

u a

psa

imn

ieko

šan

ā, s

aist

ības

tie

k p

ārtr

auk-

tas

un

pre

ten

den

tam

vie

na

mēn

eša

laik

ā jā

atm

aksā

iep

riek

š sa

ņem

tais

atb

alst

s p

ar k

on

krēt

o p

latī

bu

. Ie

snie

gu

ma

term

iņš:

201

0. g

ada

1. jū

nijs

Dār

zeņ

u a

ud

zēša

na

at-

klā

tā la

ukā

Su

mm

a (L

s/h

a)

Lau

ka g

urķ

i 84

Bu

rkān

i, g

ald

a b

iete

s, u

.c.

sakņ

u d

ārze

ņi

59

Zie

dkā

po

sti

20

Sīp

oli,

ķip

loki

52

Kāp

ost

i 18

Inte

grē

ta a

ug

ļu

un

og

u a

ud

zēša

-n

a

Pre

ten

den

tiem

, ku

riem

au

gļu

ko

ku v

ai o

gu

lāju

stā

dīju

mi i

ekār

-to

ti a

tbils

toši

inte

grē

tās

aud

zē-

šan

as t

ehn

olo

ģiju

pra

sīb

ām u

n

to a

plie

cin

a ie

raks

ts V

AA

D L

auk-

saim

nie

cīb

as p

rod

ukt

u in

teg

rē-

tās

aud

zēša

nas

reģ

istr

ā

Par

reā

li ap

sēta

jām

un

ap

stād

ītaj

ām k

ult

ūra

ug

u p

latī

bām

atb

il-st

oši

200

6. u

n 2

007.

gad

ā n

osl

ēgta

jam

līg

um

am u

n d

ekla

rēta

-jā

m p

latī

bām

Lau

ku a

tbal

sta

die

nes

tā.

Ja p

rete

nd

ents

nei

zpild

a sa

istī

bas

, ko

uzņ

ēmie

s 20

06.

un

200

7.

gad

ā ko

nkr

ēto

pla

tīb

u a

psa

imn

ieko

šan

ā, s

aist

ības

tie

k p

ārtr

auk-

tas

un

pre

ten

den

tam

vie

na

mēn

eša

laik

ā jā

atm

aksā

iep

riek

š sa

ņem

tais

atb

alst

s p

ar k

on

krēt

o p

latī

bu

. Ie

snie

gu

ma

term

iņš:

201

0. g

ada

1. jū

nijs

Au

gļu

un

og

u d

ārzi

Su

mm

a (L

s/h

a)

Āb

eles

, bu

mb

iere

s 30

1

Plū

mes

, ķir

ši

245

Ave

nes

262

Dzē

rven

es

227

Up

enes

, jāņ

og

as, ē

rkšķ

-o

gas

, krū

mci

do

nija

s 16

1

Krū

mm

elle

nes

(zile

nes

) 25

2

Zem

enes

110

3. p

ieli

ku

ms.

AT

BA

LST

S P

ĒT

ĪJU

MIE

M, S

TA

RP

TA

UT

ISK

AI U

N S

AV

ST

AR

PĒ

JAI S

AD

AR

BĪB

AI

Pas

āku

ms

Kam

? P

ar k

o, c

ik u

n k

ad?

Lau

ksa

imn

iecī

-b

ā iz

man

toja

-m

ie p

ētīj

um

u

pro

jekt

i

Pre

ten

den

tiem

(iz

pild

ītāj

iem

), ka

s ir

reģ

istr

ēju

šies

Zin

ātn

isko

in

stit

ūci

ju r

eģis

trā.

A

tbal

sts

par

edzē

ts,

lai

turp

ināt

u p

ārej

ošo

s p

ētīju

mu

s (s

ākti

200

7. u

n 2

008.

un

20

09.

gad

ā),

kas

nep

ieci

ešam

i n

oza

ru a

ttīs

tīb

ai u

n i

nte

grē

tās

aug

u a

ud

zēša

nas

si

stēm

as ie

vieš

anai

Līd

zekļ

us

var

izlie

tot

dar

ba

alg

ām,

lau

ku i

zmēģ

ināj

um

u i

erīk

oša

nai

, an

alīž

u v

eikš

anai

, ko

man

dēj

um

iem

, pēt

ījum

am n

epie

cieš

amo

mat

eri-

ālu

ieg

ādei

, izd

evu

mie

m in

fras

tru

ktū

ras

uzt

urē

šan

ai, t

ai s

kait

ā n

od

ok-

ļiem

Teh

nis

kai

s at

-b

alst

s la

uk

saim

-n

iecī

bas

no

zarē

Lēm

um

u p

ar s

ub

sīd

iju p

iešķ

irša

nu

pie

ņem

ZM

izve

ido

ta k

om

isija

, izv

ērtē

jot

pre

ten

den

tu ie

snie

gu

mu

s, k

as s

aist

īti a

r la

uks

aim

nie

cīb

as u

n la

uku

att

īstī

bas

ve

icin

āšan

u, p

rio

ritā

ri p

ared

zot

atb

alst

u:

• la

uks

aim

nie

cīb

as a

ttīs

tīb

as v

eici

nāš

anas

un

sad

arb

ības

pas

āku

mie

m;

• lo

pko

pīb

as n

oza

ru s

tarp

tau

tisk

o k

on

fere

nču

un

lau

ksai

mn

ieci

skās

izst

ādes

no

rise

s n

od

roši

nāš

anai

Lat

vijā

;

• ak

cīze

s n

od

okļ

a at

mak

sas

dīz

eļd

egvi

elai

ad

min

istr

ēšan

ai;

• n

epar

edzē

tiem

gad

ījum

iem

, kas

sai

stīt

i ar

ES p

rasī

bu

un

atb

alst

a ie

vieš

anu

. LA

D iz

mak

sā a

tbal

stu

, pam

ato

joti

es u

z ko

mis

ijas

pie

ņem

to lē

mu

mu



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

8

09.03.2010 / Nr. 60

4. p

ieli

ku

ms.

AT

BA

LST

S T

IRG

US

VE

ICIN

ĀŠ

AN

AI

Pas

āk

um

s K

am?

Par

ko

, cik

un

kad

?

Latv

ijas

lau

k-

saim

nie

cīb

as u

n

pār

tika

s se

kto

ra

pār

stāv

nie

cīb

a iz

stād

ēs

Latv

ijas

Val

sts

ag-

rārā

s ek

on

om

ikas

in

stit

ūta

m

Atb

alst

u p

iešķ

ir L

atvi

jas

lau

ksai

mn

iecī

bas

un

pār

tika

s se

kto

ra p

ārst

āvn

iecī

bas

ste

nd

u o

rgan

izēš

anai

un

līd

zfin

ansē

jum

a p

iešķ

irša

nai

d

alīb

ai k

op

sten

dā

star

pta

uti

skaj

ās iz

stād

ēs la

ika

per

iod

ā n

o 2

010.

gad

a 1.

feb

ruār

a līd

z 20

11. g

ada

31. j

anvā

rim

. Ie

snie

gu

ma

term

iņš:

201

0. g

ada

5. m

aijs

Latv

ijā r

eģis

trēt

iem

ko

mer

san

tiem

, ze

mn

ieku

sai

mn

ie-

cīb

ām, k

oo

per

atī-

vām

sab

ied

rīb

ām,

kas

dar

bo

jas

lau

k-sa

imn

iecī

bas

un

p

ārti

kas

pro

du

ktu

ra

žoša

nas

vai

tir

dz-

nie

cīb

as jo

mā,

izņ

e-m

ot

zi

vsai

mn

iecī

bas

Līd

zfin

ansē

jum

s p

ar d

alīb

u k

op

sten

dā

star

pta

uti

skaj

ās iz

stād

ēs. A

ttie

cin

āmās

izm

aksa

s d

alīb

ai k

op

sten

dā

ir n

om

as m

aksa

par

nea

p-

rīko

tu e

ksp

ozī

cija

s p

latī

bu

. Ie

snie

gu

ms

jāie

snie

dz

Latv

ijas

Val

sts

agrā

rās

eko

no

mik

as in

stit

ūta

m

Atb

alst

s p

ārti

-k

as k

vali

tāte

s sh

ēmai

Atb

alst

u p

iešķ

ir p

ar

pie

dal

īšan

os

nac

i-o

nāl

ajā

pār

tika

s kv

alit

ātes

sh

ēmā

sask

aņā

ar n

orm

atī-

vajie

m a

ktie

m p

ar

pār

tika

s kv

alit

ātes

sh

ēmām

, to

ievi

eša-

nas

, dar

bīb

as, u

z-ra

ud

zīb

as u

n k

on

-tr

ole

s kā

rtīb

u.

Atb

alst

u p

iešķ

ir p

ar

laik

po

smu

no

200

9.

gad

a 1.

sep

tem

bra

līd

z 20

10. g

ada

1.

sep

tem

bri

m

Atb

alst

u p

rete

nd

enta

m b

iolo

ģis

kās

lau

ksai

mn

iecī

bas

sh

ēmā

pie

šķir

:

• Ls

300

ap

mēr

ā –

bio

loģ

iskā

s la

uks

aim

nie

cīb

as p

rim

āro

pro

du

ktu

, t.s

k. b

iško

pīb

as p

rod

ukt

u, r

ažo

tāja

m, k

urš

rea

lizēj

is f

asēt

us

un

m

arķē

tus

bio

loģ

isko

s p

rod

ukt

us

vai k

urš

no

dro

šin

a p

rod

ukt

a p

ieg

ādi b

iolo

ģis

kās

lau

ksai

mn

iecī

bas

pir

map

strā

des

, ap

strā

des

vai

p

ārst

rād

es u

zņēm

um

am u

n k

ura

ieņ

ēmu

mi p

ar r

ealiz

ēto

pro

du

kciju

sh

ēmā

atb

alst

a p

iešķ

irša

nas

laik

po

smā

pār

snie

dz

šajā

pas

ā-ku

mā

pie

teik

to s

um

mu

;

• Ls

800

ap

mēr

ā –

PV

D r

eģis

trēt

am u

n k

on

tro

les

inst

itū

cijā

ser

tific

ētam

bio

loģ

iskā

s la

uks

aim

nie

cīb

as p

rod

ukt

a ra

žotā

jam

māj

as

apst

ākļo

s u

n p

rim

āro

biš

kop

ības

pro

du

ktu

raž

otā

jam

ar

vism

az 1

50 b

išu

sai

mēm

, ku

ra ie

ņēm

um

i par

rea

lizēt

o p

rod

ukc

iju s

hēm

ā at

bal

sta

pie

šķir

šan

as la

ikp

osm

ā p

ārsn

ied

z ša

jā p

asāk

um

ā p

iete

ikto

su

mm

u;

• Ls

150

0 ap

mēr

ā –

PV

D r

eģis

trēt

am u

zņēm

um

am, i

zņem

ot

bio

loģ

iskā

s la

uks

aim

nie

cīb

as p

rod

ukt

u r

ažo

tāja

m m

ājas

ap

stāk

ļos,

ku

rš

veic

bio

loģ

isko

pro

du

ktu

, izņ

emo

t b

iško

pīb

as, p

irm

apst

rād

i, ap

strā

di

vai p

ārst

rād

i u

n k

on

tro

les

inst

itū

cijā

ser

tific

ējis

bio

loģ

iskā

s la

uks

aim

nie

cīb

as p

rod

ukt

u p

ārst

rād

i, kā

arī

līd

z 20

10. g

ada

1. ja

nvā

rim

ir n

orē

ķin

ājie

s ar

izej

viel

u p

ieg

ādāt

āju

;

• Ls

210

0 ap

mēr

ā –

PV

D a

tzīt

am u

zņēm

um

am, k

urš

vei

c b

iolo

ģis

ko p

rod

ukt

u p

irm

apst

rād

i, ap

strā

di v

ai p

ārst

rād

i un

ko

ntr

ole

s in

sti-

tūci

jā s

erti

ficēj

is b

iolo

ģis

kās

lau

ksai

mn

iecī

bas

pro

du

ktu

pār

strā

di u

n lī

dz

2010

. gad

a 1.

jan

vāri

m ir

no

rēķi

nāj

ies

ar iz

ejvi

elu

pie

gā-

dāt

āju

. A

tbal

stu

pre

ten

den

tam

nac

ion

ālās

pār

tik

as k

vali

tāte

s sh

ēmā

pie

šķir

:

• Ls

200

ap

mēr

ā –

izej

viel

u r

ažo

tāja

m, k

urš

no

dro

šin

a p

rod

ukt

u p

ieg

ādi

pir

map

strā

des

, ap

strā

des

vai

pār

strā

des

uzņ

ēmu

mam

un

ku

ra i

eņēm

um

i p

ar r

ealiz

ēto

pro

du

kciju

nac

ion

ālaj

ā p

ārti

kas

kval

itāt

es s

hēm

ā at

bal

sta

pie

šķir

šan

as l

aikp

osm

ā p

ārsn

ied

z at

bal

-st

am š

ajā

pas

āku

mā

pie

teik

to s

um

mu

;

• Ls

300

ap

mēr

ā –

pri

mār

o p

rod

ukt

u, t

.sk.

biš

kop

ības

pro

du

ktu

, raž

otā

jam

, ku

rš r

ealiz

ējis

fasē

tus

un

mar

ķētu

s p

rod

ukt

us;

• Ls

150

0 ap

mēr

ā –

PV

D r

eģis

trēt

am u

zņēm

um

am, i

zņem

ot

biš

kop

ības

, ku

rš v

eic

pro

du

ktu

pir

map

strā

di,

apst

rād

i vai

pār

strā

di u

n

līdz

2010

. gad

a 1.

jan

vāri

m ir

no

rēķi

nāj

ies

ar iz

ejvi

elu

pie

gād

ātāj

u;

• Ls

210

0 ap

mēr

ā –

PV

D a

tzīt

am u

zņēm

um

am,

kurš

vei

c p

rod

ukt

u p

irm

apst

rād

i, ap

strā

di

vai

pār

strā

di

un

līd

z 20

10.

gad

a

1. ja

nvā

rim

ir n

orē

ķin

ājie

s ar

izej

viel

u p

ieg

ādāt

āju

. Ie

snie

gu

ma

term

iņš:

no

201

0. g

ada

1. o

kto

bra

līd

z 1.

no

vem

bri

m



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

9

09.03.2010 / Nr. 60

5. p

ieli

ku

ms.

AT

BA

LST

S L

AU

KS

AIM

NIE

CĪB

AS

NO

ZA

RU

RIS

KA

SA

MA

ZIN

ĀŠ

AN

AI

Pas

āku

ms

Kam

? P

ar k

o, c

ik u

n k

ad?

Ap

dro

šin

āšan

as

po

lišu

ieg

ādes

izd

e-vu

mu

se

gša

na

Pri

mār

ās la

uks

aim

nie

cīb

as

pro

du

kcija

s ra

žotā

jiem

Ap

dro

šin

āšan

as p

olis

es ie

gād

es iz

dev

um

u s

egša

nai

201

0. g

adā

par

ku

ltū

rau

gu

un

pro

du

ktīv

o la

uks

aim

nie

cīb

as d

zīv-

nie

ku a

pd

roši

nāš

anu

– 5

0% a

pm

ērā,

bet

ne

vair

āk k

ā

• Ls

25

par

vie

nu

vie

nīb

u (h

a va

i lie

llop

u v

ien

ību

);

• Ls

50

par

1 h

a ka

rtu

peļ

u u

n d

ārze

ņu

;

• Ls

150

par

1 h

a au

gļu

ko

ku u

n o

gu

lāju

. Ie

snie

gu

ma

term

iņš:

201

0. g

ada

30. d

ecem

bri

s

Dal

ība

lau

ksa

imn

ie-

cīb

as r

isk

u fo

nd

ā

Lau

ksai

mn

iecī

bas

ris

ku f

on

da

dal

ībn

ieki

em s

aska

ņā

ar n

orm

atīv

ajo

s ak

tos

par

lau

ksai

mn

iecī

bas

ris

ku f

on

du

no

teik

to k

ārtī

bu

LA

D a

tmak

sā n

e va

irāk

kā

50%

no

fon

dā

fakt

iski

iem

aksā

tajie

m n

aud

as lī

dze

kļie

m.

Lai s

aņem

tu š

o a

tbal

stu

, pre

ten

den

tam

nav

pap

ildu

s jā

vērš

as L

AD

, jo

pie

teik

šan

ās š

ī atb

alst

a sa

ņem

šan

ai n

oti

ek v

ien

laik

us

ar p

iete

ikša

no

s d

alīb

ai la

uk-

saim

nie

cīb

as r

isku

fon

dā

6. p

ieli

ku

ms.

AT

BA

LST

S IN

VE

ST

ĪCIJ

U V

EIC

INĀ

ŠA

NA

I LA

UK

SA

IMN

IEC

ĪBĀ

Pas

āku

ms

Kam

? P

ar k

o, c

ik u

n k

ad?

Kre

dīt

pro

cen

tu

daļ

ēja

dzē

šan

a

No

rmat

īvaj

os

akto

s p

ar la

uk-

saim

nie

cīb

as p

akal

po

jum

u

koo

per

atīv

o s

abie

drī

bu

atb

il-st

ību

no

teik

tajā

kār

tīb

ā at

bil-

stīg

as la

uks

aim

nie

cīb

as p

akal

-p

oju

mu

ko

op

erat

īvās

sab

ied

-rī

bas

, kas

ir s

aņēm

uša

s ilg

ter-

miņ

a kr

edīt

u v

ai fi

nan

šu lī

zin

-g

u in

vest

īcijā

m ja

un

u u

n r

e-ko

nst

ruēj

amu

lau

ksai

mn

ieci

s-kā

s ra

žoša

nas

bū

vju

bū

vnie

cī-

bai

un

to

dar

bīb

as n

od

roši

nā-

šan

ai n

epie

cieš

amo

iekā

rtu

un

te

hn

olo

ģis

kā a

prī

koju

ma

ie-

gād

ei

Atb

alst

s n

etie

k p

iešķ

irts

:

• p

ar t

rakt

ort

ehn

ikas

, pie

kab

ju u

n la

uks

aim

nie

cīb

ā iz

man

toja

mo

teh

no

loģ

isko

ag

reg

ātu

ieg

ādi;

• p

ar a

tsev

išķu

iekā

rtu

un

teh

no

loģ

iskā

ap

rīko

jum

a ie

gād

i, ja

tas

nen

oti

ek v

ien

laik

us

lau

ksai

mn

ieci

skās

raž

oša

nas

b

ūvj

u b

ūvn

iecī

bas

vai

rek

on

stru

kcija

s p

roje

kta

ietv

aro

s.

Atb

alst

s se

dz

daļ

u n

o fa

ktis

ki s

amak

sātā

s ilg

term

iņa,

īste

rmiņ

a kr

edīt

a, fi

nan

šu lī

zin

ga

vai f

akto

rin

ga

pro

cen

tu g

ada

sum

mas

. Atb

alst

a ap

mēr

s ir

su

mm

a, k

as n

epār

snie

dz

3% g

ada

kred

ītlik

mi v

ai fa

ktis

ko li

kmi,

ja k

red

ītp

roce

ntu

likm

e ir

m

azāk

a p

ar 3

%.

Ilgte

rmiņ

a in

vest

īcijā

m k

op

ējā

atb

alst

a in

ten

sitā

te n

evar

pār

snie

gt

40%

no

inve

stīc

iju a

ttai

sno

to iz

dev

um

u s

um

mas

u

n 5

0%, j

a sa

imn

ieci

skās

dar

bīb

as v

eicē

js a

tro

das

maz

āk la

bvē

līgā

apg

abal

ā.

Iesn

ieg

um

a te

rmiņ

š: 2

010.

gad

a 1.

mai

js



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

10

09.03.2010 / Nr. 60

VALSTS UN ES ATBALSTS

LAD atbildes uz lauksaimnieku jautājumiem 2010. gada janvāra beigās notika kārtējā Lauku at-balsta dienesta (LAD) speciālistu tikšanās ar lauk-saimniekiem, lai atbildētu uz viņiem neskaidrajiem jautājumiem par valsts un ES atbalsta saņemšanu. PAR PLATĪBU MAKSĀJUMIEM ��Kādos termiņos paredzēts pilnībā norēķinā-ties par 2009. gada platību maksājumiem (VPM, PVTM)? Maksājumi par 2009. gadu tiks veikti saskaņā ar mājaslapā (http://www.lad.gov.lv/index.php?d=3760) ievietoto maksājumu grafiku. Galanorēķi-nus uzsāksim jau februārī un tie tiks veikti pieejamā finansējuma ietvaros. Lielākā daļa finansējuma tiks izmaksāts februārī un martā. Problemātiskie gadīju-mi tiks risināti, un tiem galamaksājuma termiņš ir 30. jūnijs. ��Kāds iemesls ir tam, ka saimniecībām, kas no-darbojas ar bioloģiskās lauksaimniecības pro-duktu ražošanu, gadu no gada tiek aizkavēti platību avansa maksājumi (VPM, PVTM)? Ir jāredz konkrētā saimniecība, jo iemesli var būt dažādi (šogad daudzi lauksaimnieki nesamaksāja par sertifikāciju, līdz ar to sertificējošās institūcijas nedeva atzinumus, vai arī tika samazinātas saistību platības, līdz ar to administrēšanas process ir ga-rāks). Principā kavēšanās nav, jo VPM avanss ir sa-maksāts 97% lauksaimnieku (neapmaksāti ir tikai problemātiskie iesniegumi, kuros ir neatrisinātas pārdeklarācijas vai dubultās deklarācijas un citas kļūdas) un esam uzsākuši bioloģiskās lauksaimniecī-bas attīstības atbalsta izmaksu. ��Situācija: vēstulē paziņots, ka LAD klientam 2008. gadā tiek uzliktas sankcijas attiecībā uz VPM, MLA un Natura 2000 maksājumiem. Tās tiks ieturētas no atbalsta, kuru klients būs tie-sīgs saņemt turpmāko 3 gadu laikā. 1. Vai šim klientam turpmākos 3 gadus ir jāie-sniedz maksājumu pieteikums LAD noteikti? Nē, iesniegums obligāti nav jāiesniedz. 3–gadīgās sankcijas princips: ja uzliktā sankcija ir Ls 100, bet pienākošais atbalsts – Ls 150, tad jau pirmajā gadā šī sankcija tiek ieturēta un klientam izmaksās atliku-šos Ls 50. Nākamajos divos gados lauksaimnieks jau atkal var saņemt pilnu atbalsta summu (ja, protams, netiek konstatēti pārkāpumi). Ja klients trīs gadu laikā nav iesniedzis pieteikumu, tad sankcija auto-mātiski dzēšas.

2. Vai klients minēto platību drīkst iznomāt citam, arī klientam, kurš to vēlas apstrādāt, vai cits (otrais) klients varētu saņemt maksājumus? Jā – šo platību var iznomāt citam klientam, bet jārēķi-nās ar to, ka platība, kura bija pamatā 3–gadīgās sankcijas aprēķinam, tiks pastiprināti kontrolēta.

��Līdz kuram datumam ir jāprecizē bloka kartes? Lauku atbalsta dienests precizē lauku bloku kartes līdz 1. martam. Līdz šim laikam precizētie lauku bloki būs redzami uz jaunajām lauku bloku kartēm. Tos iesnie-gumus, kuri iesniegti pēc 15. februāra, atrisina pēc karšu drukāšanas un tie tiek ņemti vērā, veicot pietei-kuma administrēšanu. ��Līdz kuram datumam drīkst uzrakstīt bloku apvienošanas pieteikumus nākamajam pieteikšanās termiņam, kādi dokumenti ir nepieciešami? Bloku apvienošanas pieteikumu iesniedz kā precizēšanas pieprasījumu, aizpildot veidlapu (Rokasgrāmatas platību maksājumu saņemšanai 2010. gadā pielikums „Pasūtījuma veidlapa lauku bloku kartes precizēšanai”), ja nepieciešams pievieno arī lauku bloku kartes kopiju. Precizēšanas pieprasījumus drīkst iesniegt visu gadu. Lai izmaiņas varētu izdrukāt uz lauku bloku kartes, tās ir jāiesniedz līdz 15. februārim. ��Dažiem laukiem reljefs ir kalnains, mērot ar GPS aparātu, platība nesakrita. Kādā veidā tiek pareizi aprēķināta platība tādam laukam? Gan veidojot Lauku bloku kartes, gan veicot platības noteikšanu ar GPS mērinstrumentiem, tiek ņemts vērā augstuma modelis un trīsdimensiju platība tiek projicēta plaknē. Tādējādi paugurainās vietas tiek ņemtas vērā, un tas ir saskaņā gan ar EK prasībām, gan ar valsts ģeodēzisko sistēmu. Līdzīgi ir veidotas arī VZD kartes. Lai arī Latvijas teritorijā ir atsevišķas paugurainas vietas, tās netiek uzskatītas par kalnu teritorijām, kur reljefa izmaiņas vērā ņemami ietekmētu platību, līdz ar to nekādi citi specifiski pasākumi netiek veikti. ��Pēc tīruma mērīšanas, tālāk precizējot platību kartēs, tika konstatēts, ka līdz 2004. gadam konkrētajā tīrumā ir atradušies ārpusbloka elementi (meldri un grīšļi lauksaimniecības zemē), 2004. gadā tīrumam tika veikta meliorācija un šie augi ir izzuduši, tomēr arī pašlaik šis zemes gabals pēc kartes tika ņemts ārā. Kādēļ šī lauka daļa tiek mērīta ārā? Pievienošanās ES līguma 6. punktā „Lauksaimniecība” ir noteikts, ka vienotā platību maksājuma shēmas ie-tvaros jaunās dalībvalsts lauksaimniecības zemes



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

11

09.03.2010 / Nr. 60

platība ir tā izmantotās lauksaimniecības zemes pla-tības daļa, kas uz 2003. gada 30. jūniju ir saglabāta labā lauksaimniecības stāvoklī neatkarīgi no tā, vai šī platība minētajā dienā tiek vai netiek izmantota ra-žošanā, un ko attiecīgos gadījumos koriģē saskaņā ar objektīviem kritērijiem, ko nosaka attiecīgā jaunā dalībvalsts un apstiprina Komisija. Tātad, ja platība 2004. gadā nav bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī, bet pēc tam ir sakopta, par to vienalga atbalstu mak-sāt nedrīkst. ��Saimniecība 2005. gadā ir izlīdzinājusi padom-ju laikā sastumtās meliorācijas kaudzes lauk-saimniecības zemē, fiziski tās vairs nepastāv, tomēr kartēs tās ir palikušas un arī tagad tās tiek mērītas ārā kā ārpusbloka elements. Pēc meliorā-cijas noteikumiem šīs kaudzes pēc satrūdēšanas ir jāizlīdzina, kas arī izdarīts. Kādēļ tās tiek mērī-tas ārā? Visas platības, kas nebija labā lauksaimniecības stā-voklī uz 2003. gada. 30. jūniju tiek ņemtas ārā no mērījuma. ��Tīruma vidū līdz 2005. gadam auga 6 ābeles, pašlaik tās ir likvidētas un arī tā lauka daļa tiek apstrādāta, tomēr arī šajā gadījumā, salīdzinot kartes, šī daļa tiek ņemta ārā kā ārpusbloka ele-ments, kaut gan arī zeme zem ābelēm tiek uzska-tīta par lauksaimniecības zemi. Kādēļ tās tiek mērītas ārā? Jāiesniedz LAD iesniegums ar precizēšanas pieprasī-jumu, lai precizētu bloka robežas un iekļautu tajā iepriekš izslēgto platību. ��Kā var izmainīt bloku karti par dabā neesošiem ceļiem? Lauku bloku kartes tiek aktualizētas pēc jaunākajiem ortofoto. Ja fotografēšanas brīdī ceļš ir redzams, lauku bloks var tikt sadalīts pa ceļu. Ja ceļš vairs da-bā nepastāv, jāierosina precizēšanas pieprasījums. Arī šeit pastāv nosacījums, ka zemei bija jābūt labā lauksaimniecības stāvoklī uz 2003. gada 30. jūniju. ��Kāpēc kartēs no tīruma tiek mērīti ārā ceļi, kas savulaik ir izarti un dabā vairs nepastāv, jo vienī-gais servitūta ceļa lietotājs ir bijis pats zemes īpašnieks? Tiek ievērots nosacījums, ka zemei bija jābūt labā lauksaimniecības stāvoklī uz 2003. gada 30. jūniju. Ja ceļš tur nebija 2003. gada 30. jūnijā un nav pašlaik, jāierosina precizēšanas pieprasījums.

LEADER PROJEKTI ��LEADER projektu īstenošana. Pēc projekta at-balstīšanas 10 darba dienu laikā LAD jāiesniedz Zemesgrāmatā (ZG) reģistrēts telpu nomas lī-gums. Kā to var izdarīt, ja vispirms nepieciešams

atvērt Valsts kasē kontu ( mūsu bijušā rajona noda-ļu likvidēja, un kontu slēdza, tagad jābrauc uz Rī-gu). Tālāk notārs neveic nekādas darbības, kamēr nav saņēmis naudu. Tā atkal paiet vismaz divas die-nas un, protams, pašā Zemesgrāmatu nodaļā arī kāda nedēļa. Parēķinot, cik reizes jābrauc, to nevar 10 dienās izdarīt. Tā kā biedrības darbojas sabied-riskā kārtā, nevar katru otro dienu braukāt. Prasība par nomas līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā un termiņš šo darbību veikšanai (10 darba dienas) ir noteikts 2009. gada 13. janvāra Ministru kabineta no-teikumu Nr.33 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumam “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumam “Lauku ekonomi-kas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” 16. punktā. Šī ir atkāpe no noteikumiem citiem pasākumiem, kur ze-mesgrāmatā iereģistrēts līgums ir jāiesniedz jau uz pro-jekta iesniegšanas brīdi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 14. jūlija no-teikumu Nr. 783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai” 40.8. apakšpunktu, biedrība vai nodibinājums drīkst veikt maksājumus no sava bankas konta komercbankā (kas nav Valsts kases konts) un Valsts kases kontu atvērt līdz brīdim, kad Lauku atbalsta dienestā tiks iesniegts maksājuma pieprasījums. Šādā gadījumā Lauku atbal-sta dienests (pēc dokumentu izvērtēšanas) veiks pār-skaitījumu uz Valsts kases kontu un sagatavos atzinu-mu par tiesībām atjaunot līdzekļus biedrības vai nodi-binājuma bankas kontā. Lauku atbalsta dienests kontaktēsies ar Zemkopības ministriju, lai izvērtētu nomas līgumu reģistrācijas

nepieciešamību zemesgrāmatā.

LAUKU SAIMNIECĪBU MODERNIZĀCIJA ��Kādi rezultāti ir Lauku attīstības plāna pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” septītajā (2009. g. 7.dec. – 2010. g. 7. janv.) pieteikšanās kārtā (kopā, t.sk. pa LAD reģionālajām pārvaldēm un lauksaimnieku kooperatīvo sabiedrību grupā)? Informācija ir ievietota LAD mājaslapā. Finansējuma iztrūkums bija Zemgales un Lielrīgas pārvaldēs, tomēr Zemkopības ministrija ir pieņēmusi lēmumu apstipri-nāt visus projektus, kas atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. ��Vai LAD nodrošina pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” katra pretendenta pieteikto un at-balstīto projektu attaisnoto izdevumu summēto uzskaiti, sākot ar 2007.–2013. gada plānošanas pe-rioda pirmo kārtu? Jā, uzskaiti veic datorizēta sistēma.



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

12

09.03.2010 / Nr. 60

��Cik projektu pirmajās septiņās kārtās ir norai-dīti sakarā ar vienam pretendentam maksimāli atļautās attaisnoto izdevumu summas pārsnie-gumu? Neviens. Projektiem, kuru izmaksas tika plānotas virs Ls 1 400 000, tika samazināta attiecināmo izmaksu kopsumma, lai nepārsniegtu MK noteikumos noteik-tos griestus. Kopumā ir 28 atbalsta saņēmēji, kuru attiecināmo izmaksu kopsumma pārsniedz Ls 1 000 000. ��Kāpēc LAD atbildīgie darbinieki atkārtoti iestā-jas pret LAP pasākumā “Lauku saimniecību mo-dernizācija” pieejamo publiskā finansējuma lī-dzekļu sadali pa LAD reģionālajām lauksaimnie-cības pārvaldēm (gan kopumā 2007.–2013. g. plānošanas periodam, gan izsludinot atsevišķas pieteikšanās kārtas)? Viens no LAD pienākumiem ir iesaistīties normatīvo aktu izstrādes procesā un paust viedokli par norma-tīvo aktu projektiem. Attiecībā uz šo jautājumu LAD pauda viedokli, ka pārmērīgi ilga līdzekļu rezervēša-na mazāk aktīviem reģioniem var apdraudēt kopējo līdzekļu apguvi ELFLA fondā. Turklāt līdzšinējā piere-dze pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija” ietvaros nav attaisnojusi reģionalizācijas principu. Protams, galavārds šajā jautājumā ir ZM sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām.

��MK 14.07.2009. noteikumos Nr.783 decembrī tika veikti vairāki grozījumi. Tagad atbilstoši 16.1 punktam atbalsta pretendents ir tiesīgs uz-sākt projekta īstenošanu pēc projekta iesniegu-ma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā, uzņe-moties pilnu finanšu risku. Vai šis nosacījums attiecas arī uz janvārī iesniegtajiem projektiem? Vai turpmāk projektu pieteikumos projekta uz-sākšanu varēs plānot arī uzreiz pēc projekta ie-sniegšanas, ja tā īstenošanu būs paredzēts uz-sākt agrāk? Un tāpat vai atbilstoši šo noteikumu 41.1 pun-ktam avansu 20% apmērā varēs prasīt arī šā ga-da janvārī iesniegto projektu īstenošanai? Abos punktos minētie grozījumi stājās spēkā 2009. gada 29. decembrī, ar šo datumu šos nosacīju-mus var piemērot visiem projektiem neatkarīgi no to iesniegšanas laika.

��Cik ilgā laikā ir iespējams saņemt apstiprināju-mu 7. kārtas projektu iesniegumiem, kuros pare-dzēta tehnikas modernizācija? Projektu iesniegumus vērtēs un lēmumus par to atbilstību nosacījumiem pieņems, nepārsniedzot normatīvajos aktos noteikto termiņu – triju, bet ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc projekta iesniegu-ma iesniegšanas. Tie projekti, kuros nav nepiecie-šams veikt precizējumus, tiek apstiprināti/noraidīti, negaidot pārējo projektu rezultātus.

��Lai pasākumā „Lauku saimniecību modernizāci-ja” iegādātos traktoru, zemnieka apstrādājamo platību pielīdzina hektāriem, bet pēc kādiem kritē-rijiem? Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1209 29.1.1. apakšpunktā noteikto: traktoru jauda saskaņā ar VTUA datubāzes datiem pret vienotajam platību maksājumam pieteikto platību uz 2009. gada 1. jūliju, kas ir LAD datubāzē. ��Kāpēc LAD vēlas apstrīdēt traktora jaudu, ja klients ir jautājis tehnikas jaudu, tehnikas piegādā-tājs ir norādījis 245 ZS (maksimālo), bet traktors reģistrēts ar 227 ZS (nominālo) jaudu? LAD izmanto informāciju, kas norādīta VTUA datubāzē. ��Kāpēc tiek apstrīdēts tehnikas statuss – „jauna”? Pēc definīcijas – tehnika kļūst „lietota” ar pirmo reģistrācijas brīdi, nevis ar nostrādātajām moto-rstundām. „Demo” statusā tehnika nav reģistrēta un ražotājs pieļauj pārdevējam izmantot jauno teh-niku, lai demonstrētu jaunos modeļus. Līdz ar to mašīnas statuss saglabājas – „jauna”. Ja pārdevēja klients ir informēts un saņēmis piedāvājumu „demo” tehnikas iegādei, tad kādas tiesības LAD ir apstrīdēt šo faktu un neatzīt šo tehniku kā „jaunu”. MK noteikumu Nr. 1209 6.1. punkts nosaka, ka atbalstā-ma ir jaunas tehnikas un iekārtu iegāde. Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūra skaidro, ka 2003. gada 26. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (EK) Nr. 2003/37, kas attiecas uz tipa apstipri-nājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības trakto-riem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehnis-kām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK, 2. panta (q). apakšpunkts nosaka, ka „nodošana ekspluatācijā” ir jebkura tāda transportlīdzekļa pirmā izmantošana Kopienā paredzētajam mērķim, pirms kuras ražotājam vai ražotāja norīkotajai trešajai perso-nai nav jāizdara tehnikas montāža vai regulēšana. Die-nu, kad to reģistrē vai laiž tirgū pirmo reizi, uzskata par ekspluatācijā nodošanas dienu.

��Vai projektos, kurus īsteno, saņemot ES finansē-jumu, ņem vērā, no kuras valsts ir tehnikas vai ie-kārtu piegādātājs? Vai ir būtiski, kāda ir tehnikas vai iekārtu izcelsmes valsts? Noteikumi neparedz ierobežot atbalsta saņēmējus, liekot izvēlēties kādu konkrētu valstu ražojumus. Katrā ziņā priekšrocības sniegšanu kādas konkrētas valsts piegādātājam var traktēt kā konkurences ierobežoju-mu, kas ir ES normatīvo aktu pārkāpums. Izcelsmes valstij nav nozīmes, bet pilnīgi visai par ES fondiem finansētajai tehnikai un iekārtām ir jāatbilst ES prasībām un jābūt attiecīgi sertificētai. Lai to ievērotu, MK noteikumu Nr.783 19.1.3. apakšpunktā ir noteikts, ka, ja iegādāta pārvietojamā tehnika un transportlīdzekļi, kurus saskaņā ar normatīvo aktu



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

13

09.03.2010 / Nr. 60

prasībām nepieciešams reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā vai Latvijas Jūras administrācijā, atbalsta pretendents iesniedz reģistrācijas apliecības kopiju. Tas nozīmē, ka pārdevējam būtu jāpārdod tāda pārvietojamā tehnika un transportlīdzekļi, kurus ir iespējams reģistrēt minētajās iestādēs, kā arī tas nozīmē, ka tie ir atbilstoši EK standartiem.

VĪNGLIEMEŽU AUDZĒŠANA ��Kurā no LAP 2007.-2013. gadam pasākumā iespējams saņemt atbalstu vīngliemežu audzē-šanai? LAP 2007.–2013. gadam pasākumu ietvaros 2010. gadā vīngliemežu (arī slieku) audzēšanai at-balstu iesējams saņemt, īstenojot projektus pasāku-mā „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību da-žādošanu)”. Šādu iespēju nosaka MK noteikumos minētās atbalstāmās nozares, kur saskaņā ar saim-niecisko darbību statistisko klasifikāciju NACE 2. red. A sadaļas 01.49 klasi paredz arī citu dzīvnieku (tārpu, sauszemes mīkstmiešu, gliemežu u.c.) audzēšanas saimniecību darbību. LAD DARBĪBA ��Vai LAD ir izstrādāti nosacījumi un norādījumi reģionālajām pārvaldēm negodīgu pretendentu konstatēšanai (mākslīga saimniecību sadalīša-na, īpašnieku maiņa, pieteikumi ar citiem uzvār-diem vai saimniecību nosaukumiem)? LAD regulāri veic savu darbinieku apmācības, t. sk. arī par nosacījumu apiešanas konstatēšanu. ��Kā LAD praktiski plāno kontrolēt lauksaimnie-cībā izmantojamās zemes platības, kurās netiek veikta saimnieciskā darbība? Saskaņā ar pašreizējo MK noteikumu projektu LAD brauks šīs platības apsekot dabā. ��Vai nevar projektu pieteikumus iesniegt jeb-kurā LAD filiālē? Jo ir filiāles, ar kuru darbību ir saistītas zināmas problēmas. Projektus iesniedz juridiskas personas – pēc reģis-trācijas vietas un fiziskas personas – pēc projekta īstenošanas vietas. Ja pārvaldēs pieejas atšķiras, tad lūdzam informēt LAD Centrālo aparātu, lai trūku-mus novērstu. Jebkurā gadījumā jebkurš doku-ments tiek pieņemts jebkurā pārvaldē, taču admi-nistrēšana notiek tajā pārvaldē, kur to paredz MK noteikumi.

ATBALSTS BIOLOĢISKAJAI LAUKSAIMNIECĪBAI ��Par Agrovides pasākumu “Bioloģiskās daudzvei-dības uzturēšana zālājos” (BDUZ). Ja par 2004.–2005. gadā pieteiktajām platībām uzņemtās saistī-bas ir beigušās, vai 2010. gadā un turpmākajos gados BDUZ platības ir jāpiesaka no jauna un par tām jāuzņemas jaunas saistības? Ja ar zemes īpaš-nieku, kura platībās ietilpst arī BDZU, beidzas no-mas līgums un tas netiek pagarināts, vai līdzšinē-jais zemes izmantotājs (nomnieks) var pieteikt ti-kai viņa apsaimniekošanā palikušo platību (piem., 14,8 ha – 2,5 ha=12,3 ha)? Attiecībā uz saistībām – vispirms būtu jāpārliecinās, vai vecais saistību periods ir beidzies (jo ir gadījumi, kad cilvēks sajauc saistību periodus un samazina platī-bas pēdējā saistību gadā un tad nākas atprasīt atbal-stu). Kas attiecas uz jaunām saistībām 2010. gadā, tad šobrīd vēl jaunie MK noteikumi nav pieņemti, līdz ar to par jaunu saistību uzņemšanos vēl īstas skaidrības nav. Jebkurā gadījumā vēršam atbalsta saņēmēja uzmanī-bu uz to, ka rūpīgi jāseko līdz uzņemtajām saistībām un to termiņiem.

ENERĢIJAS RAŽOŠANA ��Kad tiek plānots uzsākt projektu pieņemšanu pasākumā „Enerģijas ražošana no lauksaimniecis-kas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas”? Pagaidām nav zināma kārta, kad pieņems projektus pasākumā „Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas”. Pašlaik Zemkopības ministrija strādā pie MK noteikumu grozī-šanas. ��Vai Lauku atbalsta dienestā kopīgi ar Zemkopī-bas ministriju ir izstrādāti konkrēti kritēriji biogā-zes ražošanas projektu atbalstīšanai (pretendenta iepriekšējās ekonomiskās darbības vēsture, iespē-jas projektēto ražotni nodrošināt ar izejvielām u.c.)? Pašreizējā ažiotāža pretendentu cerībā uz lielu peļņu var novest pie nelietderīgiem līdzekļu ieguldījumiem. Pašlaik Zemkopības ministrijā tiek pārskatīti MK notei-kumu nosacījumi, lai nodrošinātu to, ka projektus var iesniegt tikai tādi pretendenti, kas spēj pierādīt, ka projektu spēj īstenot un ir nepieciešamais finansē-jums. Sīkāka informācija būs pieejami pēc MK noteiku-mu grozījumu apstiprināšanas.

LAD informācija



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

14

09.03.2010 / Nr. 60

Projektu administrēšana un biežāk pieļautās kļūdas Lauku atbalsta dienesta speciālisti ir sagatavojuši informatīvo materiālu par Lauku attīstības prog-rammas 2007-2013 pasākumos iesniegto projektu administrēšanu un biežāk pieļautajām kļūdām. Šis raksts ir sagatavots, izmantojot LAD speciālistu sniegto informāciju. Vispirms par projektu iesniegumu un maksājumu pieprasījumu vērtēšanu. ��Projekta iesniegumu vērtēšana Pēc iesnieguma reģistrēšanas LAD speciālisti sākot-nēji izskata galvenos atbalsta saņemšanas nosacīju-mus (piemēram, pasākumā Lauku saimniecības modernizācija, vai pretendents ir lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs), tādā veidā jau pašā sākumā tiek izvērtēti tie projekti, kuri neatbilst galvenajiem nosacījumiem, un to iesniedzējiem tiek sniegta at-bilde, ka projekts netiks apstiprināts.

Tālāk tikai tiem projektiem, kuri ir atbilstoši pēc galvenajiem nosacījumiem, tiek vērtēti projekta atlases kritēriji (kritēriji, kas katram pasākumam ir noteikti reglamentējošajos MK noteikumos), admi-nistratīvie vērtēšanas kritēriji (par to, kā ir aizpildīts pieteikums, vai ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti u. tml.), visbeidzot tiek vērtēti atbalsta saņemšanas nosacījumi (piemēram, vai preten-dents atbilst ekonomiskās dzīvotspējas kritērijiem, kāds ir finanšu aprēķins, kā plānots sasniegt pasākuma mērķi u. tml.). ��Projekta ieviešanas vērtēšana Liela uzmanība vērtēšanas gaitā tiek pievērsta būvniecības un iepirkumu dokumentācijas vērtēšanai.

��Maksājuma pieprasījuma vērtēšana Pēc projekta īstenošanas pretendents iesniedz maksājuma pieprasījumu un izdevumus apliecinošos dokumentus. Arī šo dokumentu vērtēšanu veic LAD speciālisti pirms atbalsta ieskaitīšanas pretendenta kontā.

LAD speciālisti vērtē, vai maksājuma pieprasījums ir sastādīts matemātiski precīzi, vai tas saskan ar projekta iesniegumu un veiktajiem grozījumiem projektā (ja tādi bijuši), kā arī vērš uzmanību uz to, ka nevajadzētu pieprasīt lielākas naudas summas, nekā ir reāli iztērēts. ��Institūcijas, kuru sniegtā informācija tiek izman-tota vērtēšanas procesā LAD ir cieša sadarbība ar citām institūcijām, kurās spe-ciālisti noskaidro nepieciešamo informāciju par atbal-sta pretendentu. Tās ir šādas institūcijas: • Lauksaimniecības datu centrs; • Valsts meža dienests; • Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra; • Pārtikas un veterinārais dienests; • Valsts ieņēmumu dienests; • Uzņēmumu reģistrs; • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

��Projektu iesniegumu izstrādē biežāk pieļautās kļūdas • Izstrādātājs nav iepazinies ar aktuālajiem Ministru

kabineta noteikumiem un aktuālo informāciju LAD mājaslapā par konkrēto pasākumu.

• Projekta iesniegumam nav pievienots pilnībā aizpil-dīts biznesa plāns un finanšu informācija.

• Projekta iesnieguma finanšu informācija nav atbil-stoša faktiskajiem saimnieciskās darbības ieņēmu-miem, nepamatoti palielināti plānotie saimnieciskās darbības ieņēmumi.

LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA

Iesnieguma reģistrēšana

Galvenie atbalsta saņemšanas nosacījumi

Projekta atlases kritēriju noteikšana

Administratīvie vērtēšanas kritēriji

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Lēmums par projekta apstiprināšanu

Būvniecības un iepirkumu dokumentu vērtēšana

Grozījumu saskaņošana projektā

Maksājumu pieprasījuma un pārskatu reģistrēšana

Maksājumu pieprasījuma un pārskatu pārbaude

Pārbaude projekta īstenošanas laikā

Lēmums par maksājuma pieprasījuma atbilstību/neatbilstību

Lēmums par maksājuma veikšanu



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

15

09.03.2010 / Nr. 60

• Attiecināmo izmaksu tāmē iekļautās izmaksu po-zīcijas neatbilst pasākuma atbalstāmajām izmak-su pozīcijām.

• Uzņēmuma saimnieciskā darbība neizpilda Minis-tru kabineta noteikumos noteiktos dzīvotspējas kritērijus.

• Nav veikta cenu salīdzināšana (gadījumos, kad nav jāveic iepirkuma procedūra), līdz ar to nevar pateikt, vai ir izvēlēts lētākais variants, vai tā veik-ta nekorekti.

• Projektu iesniegumu ir parakstījusi persona, kurai nav paraksta tiesības.

��Projektu iesniegumu izstrādē pieļautās kļūdas pa LAP pasākumiem Tālāk biežāk pieļautās kļūdas sadalītas pa LAP pasā-kumiem, kuros projekti tiek iesniegti, jo katram pa-sākumam ir atšķirīgi atbalsta saņemšanas nosacīju-mi, līdz ar to arī pieļautās kļūdas var būt atšķirīgas. “Lauku saimniecību modernizācija”

• Pretendenti nav lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji.

• Attiecināmās izmaksās iekļautas izmaksas, kas nav tieši saistītas ar pasākuma mērķa sasniegšanu.

• Naudas plūsmas pārskati un biznesa plāni jāsastā-da atbilstoši konkrētās nozares specifikai (piem., ievērojamas ābolu ražas nav iespējams iegūt nā-kamajā gadā pēc iestādīšanas; piena izslaukums slaucamai govij pirmajā laktācijā nav tik liels kā trešajā laktācijā; teliņi nedzimst trīs reizes gadā un vienmēr pa diviem un visi sieviešu dzimtes).

• Nav ievērots samērojamības principu (piem., ie-gādājoties tikai traktoru ievērojami nepieaugs ražošanas apjomi; tehnikas novietnes būvniecība tiešā veidā nepalielinās izslaukumu u.c.).

“Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu”

• Neprecīza izpratne par atbalsta intensitātēm kop-projektu gadījumā.

• Kļūdas meliorācijas sistēmu hidrotehnisko būvju tehniskās apsekošanas atzinumā.

• Nav norādīti plānotie darbu apjomi lauksaimnie-cībā izmantojamās zemes un meža zemes platī-bās un atspoguļoti projekta iesniegumā.

• Meliorācijas sistēmu tehniskās apsekošanas pasū-tītājs un pieaicinātais speciālists, kas iedod slē-dzienu par tehnisko apsekošanu, nevar būt viena persona.

• Robežu plāna mērogs nav saskaņā ar normatīvo aktu prasībām (jābūt 1:10 000).

“Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana”

• Projekta iesnieguma informācija ir pretrunā ar Meža apsaimniekošanas plāna informāciju.

• Vienā projekta iesniegumā paredzētas divas kopša-nas reizes, par ko pieprasīts atbalsts.

• Instrumentu vai pakalpojuma iegādi nevar veikt no saistītas personas.

• Instrumentu iegāde pieļaujama, tikai veicot jaunau-džu kopšanu vai mazvērtīgās mežaudzes nomaiņu.

• Tiek pārsniegts kopjamās platības apjoms – 50 ha viena gada ietvaros.

“Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)”

• Projektu plānots īstenot neatbalstāmā nozarē (MK noteikumos ir minēts visu atbalstāmo nozaru sa-raksts, tāpēc pirms projekta sagatavošanas un ie-sniegšanas tas ir rūpīgi jāizpēta, lai noskaidrotu, vai plānotās darbības atbilst kādai no tur minētajām nozarēm).

• Uzņēmums neatbilst mikrouzņēmuma statusam (mazāk nekā 10 darbinieku un uzņēmuma gada ap-grozījums un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz 2 mlj. EUR). Par mikrouzņēmuma statusa noteikšanu LAD mājaslapā pie pasākuma noderīgās informācijas ir sagatavoti metodiskie norādījumi, lai uzņēmums varētu izpētīt un saprast, vai tas atbilst šim nosacīju-mam.

• Tiek plānota nesamērīgi liela investīciju atdeve. “Tūrisma aktivitāšu veicināšana”

• Pretendents neveic saimniecisko darbību tūrisma nozarē.

• Aktivitātes, kas plānotas projekta ietvaros, nav ar tūrisma nozari saistītas, piemēram, sporta klubi.

“Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”

• Atbalsta pretendenti nepareizi nosaka uzņēmumu atbilstību sīkā, mazā, vidējā vai lielā uzņēmuma ka-tegorijai, līdz ar to nepareizi tiek noteikts publiskā finansējuma īpatsvars (% no projekta attiecināma-jām izmaksām).

• Nepareizi noteikta projekta ietvaros izmantotā pa-matizejviela (neapstrādāts lauksaimniecības pro-dukts), kā arī projekta paredzētais galaprodukts.

• Nepilnīga informācija par projekta ietvaros paredzē-to pamatlīdzekļu iegādi – nav informācijas par aiz-stājamās tehnikas un iekārtu jaudu, par jauno iekār-tu un tehnikas jaudu (kurai jābūt vismaz par 25% jaudīgākai nekā aizstājamās tehnikas un iekārtu vie-nību jauda), netiek norādītas papildināmās tehnikas un iekārtu vienības (kuras jāsaglabā uzņēmumā arī 5 gadu periodā pēc atbalsta saņemšanas).



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

16

09.03.2010 / Nr. 60

LEADER projektos

• Projekta būtība neatbilst rīcībai vai aktivitātei, kurā tas iesniegts.

• Atbalsta pretendents mākslīgi radījis nosacījumus atbalsta saņemšanai vai atbalsta intensitātes palieli-nāšanai (piemēram, uz projekta īstenošanas brīdi tiek dibināta biedrība, lai palielinātu atbalsta inten-sitāti aktivitātei, kas būtu īstenojama pasākumā „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”).

• Projektā plānotās aktivitātes un iesniedzējs atbilst kādam no 3. ass pasākumiem, bet vietējā rīcības grupa šos pasākumus nav iekļāvusi stratēģijā (piemēram, pašvaldība iesniedz projektu par kultū-ras nama rekonstrukciju, kas atbilst pasākuma „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” aktivitātei, kuras ietvaros pašvaldība jau apguvusi noteikto finansējuma apmēru).

• Nav iesniegti dokumenti, kas pierāda projekta līdzfi-nansēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu nodroši-nājumu.

• Projektā nav sniegta informācija, kā tiek plānota projekta ietvaros paredzēto aktivitāšu nodrošināša-na pēc projekta īstenošanas.

��Projektu īstenošanas laikā biežāk pieļautās kļūdas • Projekta darījumu un maksājumu dokumentācijā

nav norādīts konkrētā projekta iesnieguma numurs. • LAD netiek informēts par izmaiņām atbalsta preten-

denta iesniegumā (projektā tās īstenošanas laikā var būt nepieciešams veikt izmaiņas (piemēram, pagarināt īstenošanas termiņu vai atcelt kādu plā-noto aktivitāti) – to var darīt tikai izmaiņas vispirms būtu saskaņojamas ar LAD).

• Maksājuma pieprasījumā norādīta nekorekta infor-mācija, piemēram, atbalsta pretendenta konts, attiecināmo izmaksu apjoms u.c.

• Projekta attiecināmajās izmaksās iekļautie pamat-līdzekļi nav atbalsta pretendenta īpašumā (to visvairāk jāievēro tiem pretendentiem, kuri pa-matlīdzekļus iegādājas līzingā).

• Uzņēmumā netiek uzglabāti ar projekta īstenoša-nu saistītie dokumenti (iesniedzot projektu, pre-tendents apņemas visu ar projektu, tā īstenošanu un uzraudzību saistīto dokumentāciju un infor-māciju glabāt un pēc pieprasījuma uzrādīt LAD amatpersonām līdz 2020. gada 31. decembrim).

��Piecas lietas veiksmīgai projekta virzībai • Labi pārdomāta projekta ideja. • Idejas saskaņošana ar normatīvo aktu prasībām. • Rūpīga uzņēmuma finanšu un saimnieciskās dar-

bības analīze. • Reāla biznesa plāna izstrāde. • Precīzi sagatavoti un noformēti projekta iesniegu-

ma dokumenti.

Kā atzīst LAD speciālisti – ja ir laba ideja un re-dzams, ka to īstenojot tiks sasniegts iecerētais mēr-ķis, kas atbilst pasākuma mērķim, tad dokumentāci-ju ir iespējams sakārtot atbilstošu visām normatīvo aktu prasībām.

Sagatavots pēc LAD Atbalsta departamenta direktores Inetas Stabulnieces prezentācijas

seminārā novadu lauku attīstības speciālistiem 24. un 25. februārī

“LAUKU LAPA” JŪSU E-PASTA KASTĪTĒ! Piedāvājam iespēju saņemt informatīvo izdevumu “Lauku Lapa” Jūsu e-pasta kastītē!

Lai pieteiktos izdevuma elektroniskai saņemšanai, sūtiet pieteikumu uz e-pastu: [email protected].

Pieteikumā jānorāda: 1. Vārds, Uzvārds; 2. Iestādes (organizācija/ zemnieku saimniecība/ utt.) nosaukums, kurā strādājat; 3. E-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt izdevumu.



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

17

09.03.2010 / Nr. 60

Pārtikas produktu ražošana mājas apstākļos – mājražošana Pārtikas produktu ražošanai mājas apstākļos ir sena vēsture. Palielinoties vajadzībai pēc pārtikas pro-duktiem, attīstījās produktu pārstrādes veidi. Senā pagātnē produktu pārstrādes procesi bija vienkārši, tādēļ produktus uzglabāt ilgstoši nebija iespējams. Vēsturiski kā vienkāršākos produktu pārstrādes vei-dus var minēt termisko apstrādi, skābēšanu, vēlāk – sālīšanu. Attīstoties tehnoloģijām, cilvēki iemācījās produktus konservēt, tādējādi ievērojami pagarinot pārstrādāto pārtikas produktu lietošanas laiku. To-mēr problēmas neizpalika. Cilvēkiem, lietojot uzturā konservētus produktus, ļoti bieži parādījās nopiet-nas gremošanas trakta saslimšanas, jo nebija iespē-jas kontrolēt saražoto pārtikas produktu kvalitāti. Mūsdienās pārtikas produktu pārstrādes tehnoloģi-jas ir pilnveidotas līdz tādai pakāpei, ka, ievērojot ražošanas tehnoloģiskos procesus un lietojot pro-duktus līdz norādītajam derīguma termiņam, cilvē-kiem nav iespējas saslimt ar uztura toksikoinfekci-jām un toksiskozēm. Eiropas Savienības un Latvijas Republikas teritorijā ir stingri noteikta kārtība, kādā iespējama rūpniecis-kā pārtikas produktu pārstrāde cilvēku uzturā un pārtikas ražošana nelielos daudzumos mājas ap-stākļos. Attiecībā uz pārtikas produktu ražotājiem to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes • 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002,

ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispār-īgos principus un prasības, izveido Eiropas Pārti-kas nekaitīguma iestādi un procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (ES Pārtikas likums);

• 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;

• 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku;

• 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārti-kā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ofici-ālās kontroles organizēšanu.

Gan ražotājiem, gan kontrolētājiem ir jāievēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 183/2005., kas nosaka barības higiēnas prasības, un Specifiskās prasības trihinelozes oficiālajai kontrolei. Bez ES likumdošanas, kas ir saistoša pārtikas pro-duktu ražotājiem nelielos daudzumos mājas ap-stākļos ar piegādi galapatērētājiem, Latvijas

Republikā ir jāievēro arī nacionālā likumdošana, kas nosaka piederību kādai mājražotāju grupai atkarībā no dzīvnieku skaita un saražotā produkcijas daudzuma: • neliels nokauto zaķveidīgo un putnu daudzums no

saimniecībām saimniecības kautuvēs – ne vairāk kā 10 000 gadā (MK 8.12.2009. noteikumi Nr. 1393 “Veterinārās prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā daudzumā”);

• neliels zvejas produktu (izņemot zušu un lašu) ap-joms nedēļā, nepārsniedzot 100 kg. Par neliela apjo-

ma zušu un lašu piegādi uzskata, ja piegādāto zušu un lašu skaits nedēļā nepārsniedz piecas attie-cīgās sugas zivis (MK 18.07.2006. noteikumi Nr. 596 “Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā”);

• mazs medījamo dzīvnieku daudzums limitētiem medījamiem dzīvniekiem ir noteikts saskaņā ar nor-matīvajiem aktiem par medībām, nelimitētiem me-dījamiem dzīvniekiem – viss gada laikā nomedīto nelimitēto dzīvnieku skaits (MK 28.08.2007. noteiku-mi Nr. 589 “Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei”);

• neliels piena apjoms ir tāds piena apjoms, ko piena ražotājs iegūst savā saim-niecībā un var pārdot gada laikā, izmantojot tam piešķirtās tiešās tirdzniecības kvotas (MK 18.12.2007. noteikumi Nr. 875 “Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”);

• neliels olu piegādes apjoms (MK 02.10.2007. notei-kumi Nr. 665 “Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā”): − no dējējvistu ganāmpulka, kurā dējējvistu skaits

nav lielāks par 50; − no pērļu vistiņu, paipalu, tītaru, zosu, pīļu, baložu,

fazānu un irbju (turpmāk – citi mājputni) ganām-pulka, kurā nav vairāk par 100 vienas sugas māj-putniem;

− ne vairāk kā 250 realizētas strausu olas gadā. MK noteikumos Nr. 875 un Nr. 665 ar 2010. gada 1. jūliju gaidāmi grozījumi, tāpēc jāseko līdzi jaunākajai infor-mācijai. Lai uzsāktu pārtikas produktu pārstrādi mājas apstāk-ļos un tos realizētu galapatērētājiem, visiem mājražo-tājiem ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) un no šī dienesta jāsaņem atļauja pārtikas pro-duktu pārstrādei nelielā daudzumā mājas apstākļos un realizācijai galapatērētājiem.

MĀJRAŽOŠANA



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

18

09.03.2010 / Nr. 60

��Gaļas produktu ražošanas iespējas mājas ap-stākļos un realizācija galapatērētājiem Lai mājražotājs mājas apstākļos ražotu dažādus gaļas izstrādājumus – desas, kūpinājumus –, nepie-ciešams saņemt atzinumu no PVD, ka viņš ir reģis-trējies PVD kā pārtikas produktu ražotājs un tā ražo-šanas telpas atbilst Latvijas Republikā noteiktajām likumdošanas prasībām. Mājražotāji gaļu pārstrādei drīkst izmantot tikai no tādiem dzīvniekiem, kas ir nokauti PVD atzītās kautuvēs, kurās ir nodrošināta pastāvīga veterinārā uzraudzība. Dzīvnieku lieme-ņiem obligāti ir jābūt veiktai veterināri sanitārajai ekspertīzei, un tikai pēc dzīvnieka nokaušanas PVD atzītā kautuvē un veterināri sanitārās ekspertīzes veikšanas mājražotājs dzīvnieka liemeni drīkst pār-strādāt attiecīgos produktos. Lai pārstrādātu mājas apstākļos dzīvnieku liemeņus, mājražošanas cehā ir jāierīko šādas telpas: • liemeņu sadales telpa, iekārtota atbilstoši prasī-

bām, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduk-tiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam. Sadalot citu dzīvnieku sugu liemeņus, to sadales telpu iekārto atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 V nodaļas prasībām. Telpā nedrīkst pieļaut liemeņu un atkaulotās gaļas bakteriālu piesārņošanu. Atkaulotā gaļa un subprodukti ir jāuzglabā noteiktā temperatūras režīmā, kas sub-produktiem nedrīkst pārsniegt +3°C; gaļa neatka-rīgi no nokautās dzīvnieku sugas ir jāuzglabā līdz +7°C temperatūrā. Liemeņu sadales telpa vien-mēr ir jāuztur tīra, tajā jāveic regulāra mazgāšana un dezinfekcija pēc īpašnieka iepriekš sastādītas programmas;

• gaļas produktu ražošanas telpa, iekārtota atbilstoši PVD prasībām. Iekārtas un galdi, nonākot saskarē ar pārtiku, nedrīkst radīt piesārņojumu, tiem nedrīkst būt korozijas pazīmju, plaisu un cita veida mehānis-ku bojājumu, kuros varētu uzkrāties gaļas atliekas, tādējādi pārstrādājamiem produktiem radot bakteri-ālā piesārņojuma draudus. Veicot dezinfekciju gaļas produktu ražošanas telpā, iekārtas un cita veida aprī-kojums (galdi, gaļas maļamās mašīnas, naži), nonā-kot saskarē ar dezinfekcijas līdzekli, nedrīkst ar to reaģēt. Telpās nodrošina silto un auksto ūdeni. Ražo-šanas cehā ražošanas procesā izmantojamam ūde-nim ir jāatbilst dzeramā ūdens kvalitātei, kā tas no-teikts likumdošanā noteiktajā kārtībā par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīguma prasībām, monitorin-ga un kontroles kārtību (MK 2003. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 235). Telpai ir jābūt pietiekami gaišai, virs darba galdiem jāuzstāda dienasgaismas spul-dzes, kuras ievietotas speciālā aizsargapvalkā. Gries-tiem, sienām un grīdām ir jābūt gludām, viegli tīrā-mām, mazgājamām un dezinficējamām. Grīdām jābūt 2 – 3% slīpām, ar noteci uz vidu, vidū aprīko-tām ar kanalizācijas trapu, kam virsū uzliek vāku ar caurumiem, lai kanalizācijā nenonāk sīkākas gaļas frakcijas. Ražošanas telpu kanalizācijas sistēma ne-drīkst būt savienota ar tualetes kanalizācijas sistēmu. Gaļas produktu ražošanas telpas ir jāuztur tīras, tajā ir jāierīko dabiska vai mākslīga ventilācija. Dabiskās ventilācijas atveres aprīko ar mušu un citu kukaiņu sietiem. Nepārtraukti jāseko, lai ražošanas telpās neveidotos ūdens tvaiki un kondensāts. Ja novēro kondensāta un tvaika veidošanos, telpu pastiprināti vēdina un aprīko ar tvaika novadīšanas iekārtām. Arī vasaras laikā logus, kurus paredzēts atvērt, aprīko ar mušu un citu kukaiņu sietiem. Telpās nedrīkst atras-ties personas, kuras nav nodarbinātas ražošanas procesā. Veicot gaļas apstrādes procesus, darba laikā ražošanas plūsmas nedrīkst krustoties.

Atkaulošana

Konservu ražošana

Kūpināšana

Desu ražošana

Sausā

Sālīšana

Slapjā

Gaļas pārstrādes pamatprincipi mājražošanas cehā



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

19

09.03.2010 / Nr. 60

Pārstrādes procesā radušos blakusproduktus marķē atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 1774/2002 un klasificē kā 3. kategorijas blakusproduktus. Saistībā ar ražošanas procesu ir jāievēro šādas higi-ēnas prasības: • pirms produktu pārstrādes obligāti jāmazgā ro-

kas. Roku mazgāšana ir jāveic arī pēc tualetes ap-meklējuma vai ēšanas, kā arī pēc darba laika bei-gām. Rokas nekad nevar nomazgāt par daudz. Nedrīkst vienlaicīgi mazgāt rokas un traukus. Vis-as darbības, kuras saistās ar mazgāšanu – roku mazgāšana, inventāra mazgāšana, trauku mazgā-šana –, jāveic izlietnē zem tekoša ūdens;

• ražošanas telpās ēst ir kategoriski aizliegts; • produktu ražošana ir jāveic pēc iepriekš izstrādā-

tas un apstiprinātas receptūras, kas nodrošina produktu nekaitīgumu;

• ražošanas procesā ir jānovērš produkta šķērspie-sārņošana un šķērspiesārņojums;

• pēc ražošanas procesa pabeigšanas jāveic ražoša-nas telpu tīrīšana, mazgāšana un dezinfekcija;

• personālam, kas ir nodarbināts pārstrādes proce-sos, ir jābūt veiktai medicīniskai pārbaudei, par ko attiecīgi tiek izdarīts ieraksts personas sanitārajā grāmatiņā; par darbinieku veselības stāvokli tiek informēts ražotnes īpašnieks vai viņa pilnvarota persona;

• ja darbinieki, kuri strādā pārtikas ražošanas uzņē-mumos, saslimst ar zarnu un gremošanas trakta infekcijām vai viņiem ir konstatētas ādas slimības, tie nedrīkst turpināt darbu ražotnē. Par notikušo ir jāinformē uzņēmuma vadītājs. Turpināt darbu drīkst tikai pēc pilnīgas atveseļošanās, ko aplieci-na ārsts, kurš ārstējis saslimušos strādniekus;

• pārtikas ražošanas uzņēmumā kategoriski aiz-liegts strādāt personām, kurām konstatēta tuber-kuloze, veneriskas saslimšanas, sasmoneloze vai šigeloze.

��Medījumu pārstrāde mājas apstākļos Lai veiktu medījumu pārstrādi, ir jābūt reģistrētai me-dījumu ieguves vietai. Pirms medību uzsākšanas med-niekiem ir jāpārliecinās, vai medību teritorijā nav spē-kā infekcijas slimību aizliegumi (galvenokārt sakarā ar trakumsērgu). Nomedītajiem dzīvniekiem ir obligāti jāveic iekšējo orgānu veterināri sanitārā ekspertīze un izmeklējumi uz trihinelozi. Lielajiem savvaļas dzīvnie-kiem nomedīšanas vietā veic atasiņošanu un iekšējo orgānu izņemšanu (eviscerāciju). Ir jābūt ierīkotai vie-tai, kurā ir iespējams nomedītajam savvaļas dzīvnie-kam novilkt ādu un sadalīt gaļu. Telpai ir jābūt pietie-kami gaišai, tajā jāparedz vieta veterināri sanitārās ekspertīzes veikšanai. Jāparedz iespēja instrumentus un inventāru turēt karstā ūdenī (vismaz +82°C). Ja tā-das iespējas nav, to mazgā un dezinficē ar kādu no Latvijas Republikā reģistrētiem dezinfekcijas līdzek-ļiem, ko atļauts lietot pārtikas ražošanas uzņēmumos. Nomedīto dzīvnieku pārstrādes higiēnas prasības no-teiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 „Par pārtikas pro-duktu higiēnu” II pielikuma III nodaļā. Medniekiem ir jānodrošina nomedīto dzīvnieku liemeņu un subpro-duktu atvēsināšana: • lielo savvaļas dzīvnieku liemeņi jāatvēsina līdz tem-

peratūrai, kas visās liemeņa daļās nav augstāka par +7°C;

• mazo savvaļas dzīvnieku liemeņi jāatvēsina līdz tem-peratūrai, kas visās liemeņa daļās nav augstāka par +4°C;

• subprodukti ir jāatvēsina līdz temperatūrai, kas nav augstāka par +3°C.

Mednieku pienākums ir 48 stundu laikā paziņot PVD pilnvarotam veterinārārstam par veterināri sanitārās ekspertīzes veikšanu nomedītajiem dzīvniekiem. Pēc paziņojuma saņemšanas PVD pilnvarotā veterinārārsta pienākums ir veikt veterināri sanitāro ekspertīzi nome-dītajiem dzīvniekiem, kā arī sniegt atzinumu par to izlietošanu tālāk pārtikā. Pirms medījumu pārstrādes un pārvadāšanas mednieku pienākums ir ievērot me-dījuma iegūšanas legalitāti saskaņā ar LR MK 2007. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 589. Tālākie medījuma pārstrādes procesi ir līdzīgi, kā pār-strādājot no mājdzīvniekiem iegūtu gaļu.

Sagatavoja LLKC Lopkopības nodaļas konsultants – eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

20

09.03.2010 / Nr. 60

Prasības kultūraugu mēslošanas plānošanai Prasības pēc mēslojuma kultūraugiem ir atšķirīgas un tiem ir nepieciešama sabalansēta mēslošanas sistēma ar optimālu augu barības elementu attiecī-bu, kas nodrošinātu kvalitatīvu un augstu ražas lī-meņa ieguvi. Piedāvāto mēslošanas līdzekļu sorti-ments šobrīd ir plašs, tādēļ ir svarīgi izvēlēties pie-mērotāko un ekonomiski izdevīgāko mēslojuma veidu un devu, kas būtiski palīdzēs ietaupīt līdzek-ļus un samazināt produkcijas pašizmaksu. Kultūraugu mēslošanas plānošanas uzdevums ir izveidot saimniecības apstākļiem piemērotu un optimālu kultūraugu mēslošanas shēmu, lai sa-sniegtu plānoto ražības līmeni, racionāli izmantojot mēslošanas līdzekļus. Lai izstrādātu mēslošanas plānu un aprēķinātu nepieciešamo mēslojumu un devu, jāņem vērā: • audzējamais kultūraugs, plānotās ražas lielums; • augsnes agroķīmiskās īpašības un tajā esošais

barības vielu nodrošinājums (izmantojot augšņu agroķīmiskās izpētes datus): − granulometriskais sastāvs; − organiskās vielas saturs, %; − augsnes reakcija pH KCl; − P2O5 saturs augsnē, mg/kg; − K2O saturs augsnē, mg/kg;

• iepriekšējā gadā audzētais kultūraugs (priekšaugs).

��Kurām saimniecībām jāizstrādā mēslošanas plāns? Saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 531 „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” īpaši jutīgajās teritorijās ir jāizstrādā kultūraugu mēsloša-nas plāns saimniecībām, kas mēslošanas līdzekļus lieto 20 ha un lielākā platībā, bet augļu un dārzeņu saimniecībās – 3 ha un lielākā platībā. No 2009. gada 1. jūlija pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā īpaši jutīgo teritoriju robe-žas ir Dobeles, Auces, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku, Bauskas, Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Sto-piņu, Ropažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Ādažu, Inčukalna, Siguldas, Krimuldas un Māl-pils novada administratīvās teritorijas robežas, izņe-mot Vecumnieku novada Valles pagastu un Kurme-nes pagastu, Krimuldas novada Lēdurgas pagastu, kā arī Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežu.

��Normatīvo aktu prasības, izstrādājot mēslošanas plānu • saimniecība katru gadu sagatavo kultūraugu mēslo-

šanas plānu katram laukam ne vēlāk kā līdz kultūrau-gu sējai vai stādīšanai, ilggadīgajiem sējumiem un stādījumiem – līdz veģetācijas sākumam, kā arī kul-tūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu kārtējā gada ražai;

• mēslošanas plānu un tā kopsavilkumu izstrādā vie-nam gadam, pamatojoties uz augšņu agroķīmiskas izpētes datiem, kas nav vecāki par 5 gadiem, un līdz 15. maijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienes-tā. Ja sagatavotajā kultūraugu mēslošanas plānā kāds rādītājs (piem., lauka platība) ir būtiski mainīts, tad precizēto plānu iesniedz līdz 15. jūnijam;

• lai ierobežotu augsnes eroziju un barības vielu izska-lošanos rudens un ziemas periodā, saimniecībā lauk-saimniecībā izmantojamai zemei jābūt vismaz 50% aizņemtai ar augiem vai pēcpļaujas atliekām – mini-māla augu veģetācija (zaļās platības);

• jānodrošina, lai iestrādātais slāpekļa daudzums ar kūtsmēsliem nepārsniegtu 170 kg/ha, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām;

• maksimāli pieļaujamo slāpekļa minerālmēslu normu (MK noteikumu Nr. 531 1. pielikums) drīkst pār-sniegt, ja bilances intensitāte konkrētā laukā slāpek-lim nepārsniedz 120 %.

��Prasības mēslošanas plānu izstrādes dokumen-tācijai saimniecībā: saimniecība • veic augšņu agroķīmisko izpēti (kartēšanu) ne retāk

kā reizi piecos gados un glabā vismaz piecus gadus; • izstrādā mēslošanas plānu un kopsavilkumu (1. ta-

bula) divos eksemplāros – vienu glabā saimniecībā, bet otru vienreiz gadā – līdz 15. maijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā;

• kultūraugu mēslošanas plānā jāiekļauj šāda informā-cija:

• saimniecības nosaukums un atrašanās vieta, • lauka numurs, platība hektāros (ha), • audzējamais kultūraugs, tā šķirne, izmantošanas

veids un plānotā raža, • iepriekšējā gadā audzētais kultūraugs (priekšaugs), • slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) iestrādes

norma (kg) uz vienu hektāru, • ar organisko mēslojumu (organiskā mēslojuma

veids) iestrādātais slāpeklis, fosfors un kālijs (turpmāk – NPK),

• ar minerālmēsliem iestrādātais NPK, norādot mine-rālmēslu veidu, daudzumu (svars kg) uz vienu hektā-ru un visā lauka plātībā,

• citi bilances faktori; • jāveic lauku vēstures uzskaite un dokumenti jāglabā

vismaz trīs gadus;

AUGKOPĪBA



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

21

09.03.2010 / Nr. 60

• jāuzskaita un jādokumentē visi saimniecībā iegā-dātie un izlietotie minerālmēsli, norādot mēsloša-nas līdzekļa nosaukumu, pamatsastāvu un dau-dzumu; uzskaites dokumenti jāglabā vismaz trīs gadus;

• jāuzskaita un jādokumentē visu veidu iegūtie, iegādātie un pārdotie kūtsmēsli; uzskaites doku-menti ir jāglabā vismaz trīs gadus.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augko-pības speciālisti palīdzēs izstrādāt mēslošanas un augu aizsardzības plānu un kopsavilkumu saimniecībā audzētajiem kultūraugiem, sagatavot kultūraugu mēs-lošanas un augu aizsardzības tehnoloģiskās shēmas, sastādīt lauku vēstures un augu maiņas plānu, kā arī minerālmēslu un kūtsmēslu lietošanas uzskaites žurnālu.

Informāciju sagatavoja LLKC Augkopības nodaļas

konsultants Andris Skudra tālr. 29445090

Nr.p.k. Norādāmā informācija Mērvienība Daudzums 1 Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ha

2 NPK daudzums plānotās ražas ieguvei

2.1 N kg 2.2 P2O5 kg 2.3 K2O kg

3 NPK masa iestrādātajos kūtsmēslos

3.1 N kg 3.2 P2O5 kg 3.3 K2O kg

4 NPK masa iestrādātajos minerālmēslos

4.1 N kg 4.2 P2O5 kg 4.3 K2O kg

5 Starpība starp iestrādāto NPK un nepieciešamo

daudzumu plānotās ražas ieguvei 5.1 N kg 5.2 P2O5 kg 5.3 K2O kg

6 Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņemta ar minimālu veģetāciju rudens un ziemas periodā

%

7 Lauksaimniecības dzīvnieku skaits saimniecībā

(pa dzīvnieku grupām un turēšanas veidiem) 7.1 gab. 7.2 gab. 7.3 gab.

8 Kopējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits DV

9 Dzīvnieku vienības uz 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes DV / ha

10 Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamā lauksaimniecībā ha izmantojamās zemes platība

Kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkuma veidlapa



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

22

09.03.2010 / Nr. 60

Tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā 2009. gadā SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” ir apkopojis tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā par 2009. gadu. Salīdzinot 2009. gada rezultātus ar iepriekšējo gadu tehnisko pakalpojumu cenām, ir vērojama tenden-ce tām samazināties. Iepriekš cenas katru gadu ne-daudz palielinājās, bet 2009. gada samazinājumu noteikti ir ietekmējusi kopējā situācija valsts ekono-mikā un lauksaimniecībā, kad saimnieki centās sa-mazināt saimniekošanas izmaksas. Līdz ar lauksaim-nieku maksātspējas samazināšanos kritās pieprasī-jums pēc tehniskajiem pakalpojumiem, tāpēc pa-kalpojumu sniedzēji bija spiesti cenas samazināt. Samazinājās arī degvielas cenas, kas ir svarīgs fak-tors, nosakot pakalpojumu cenas. Tehnisko pakalpojumu cenu apkopojums veikts, pamatojoties uz novadu lauku attīstības speciālistu visos Latvijas reģionos savākto un iesūtīto informā-ciju par 53 dažādiem tehniskajiem pakalpojumiem – šķīvošanu, organisko un minerālmēslu izkliedēšanu, aršanu, kultivēšanu, dziļirdināšanu, frēzēšanu, planēšanu, graudaugu un biešu sēšanu,

pievelšanu, kombinēto augsnes apstrādi, sējumu ecē-šanu, biešu rušināšanu, kartupeļu stādīšanu un vago-šanu, smidzināšanu, zāles pļauju, vālošanu, presēšanu ķīpās un rituļos, savācējpiekabes izmantošanu, graud-augu kulšanu, salmu un zāles smalcināšanu, kartupeļu lakstu pļaušanu, kartupeļu kratīšanu un novākšanu ar kombainu, graudu kaltēšanu, tīrīšanu, malšanu, kodi-nāšanu, kā arī dažādu jaudu traktoru nomu un kravas automobiļa izmantošanu. Apkopojot datus bija redzams, ka pa reģioniem cenas būtiski neatšķiras. Ir tādu pakalpojumu cenas, kuras augstākas ir Zemgalē un Vidzemē (piemēram, aršana un augsnes apstrāde), tomēr dažas cenas ir augstākas arī Kurzemē un Latgalē (piemēram, kartupeļu stādīša-na un vagošana). Novadu lauku attīstības speciālisti uzsver, ka daudzos novados nav specializētu pakalpojumu sniedzēju, šis tirgus valstī ir ļoti neliels. Tehnikas pakalpojumus lielā-koties sniedz saimnieki, kuri paši nodarbojas ar lauk-saimniecisko ražošanu un pakalpojumus sniedz, kad savā saimniecībā darbi ir izdarīti, līdz ar to tas nav viņu pamatdarbs.

TEHNISKO PAKALPOJUMU CENAS

Tehniskie pakalpojumi Mērvienība 2009 Max 2009 Min 2009 1 2 3 4 5

Šķīvošana Ls/ha 20,86 25,23 16,27 Organisko mēslu izkliedēšana Ls/t 3,29 4,81 1,71 Aršana (korpusu skaits)

3 korpusu arkls Ls/ha 32,21 34,81 30,05 4 korpusu arkls Ls/ha 33,67 35,17 31,47 5 korpusu arkls Ls/ha 34,49 37,63 31,17

Kultivēšana (darba platums) 2-4 m Ls/ha 17,80 20,72 16,62 4-6 m Ls/ha 17,35 19,63 16,38

Ls/ha 17,54 21,00 11,75 Dziļirdināšana Ls/ha 24,71 29,31 15,00 Frēzēšana Ls/ha 26,01 28,63 23,44 Planēšana Ls/ha 17,32 28,00 11,19 Augsnes kombinētā apstrāde* Ls/ha 28,12 33,29 15,00 Graudaugu sēšana Ls/ha 16,43 19,73 13,41 Sējmašīna, kas kombinēta ar augsnes apstrādes agregātiem** Ls/ha 28,62 34,85 24,00 Biešu sēšana Ls/ha 24,50 40,00 11,00 Pievelšana Ls/ha 9,78 10,67 8,72 Sējumu ecēšana Ls/ha 10,62 13,40 8,00 Biešu rušināšana Ls/ha 15,26 20,00 10,79 Kartupeļu stādīšana Ls/ha 40,73 49,67 32,51 Kartupeļu vagošana Ls/ha 20,86 26,31 17,17

virs 5 m



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

23

09.03.2010 / Nr. 60

* tas ietver frēzi vai diskus, veltņus u.c ** tas varētu ietvert papildus minerālmēslu iestrādi, diskus vai frēzi u.c.)

Tehniskie pakalpojumi Mērvienība 2009 Max 2009 Min 2009

Smidzināšana Ls/ha 11,71 15,27 10,00 Minerālmēslu izkliedēšana Ls/ha 9,37 11,24 6,88 Zāles pļauja:

Traktors +pļaujmašīna Ls/ha 23,12 25,69 21,68 Pašgājējpļaujmašīna Ls/ha 24,98 28,64 22,28

Vālošana -ārdīšana Ls/ha 14,73 16,29 13,23 Presēšana ķīpās Ls/ha 25,02 29,71 18,33 Presēšana rituļos

siens Ls/ha 35,71 41,00 28,85 skābbarība (ieskaitot plēvi) Ls/ha 241,74 337,50 176,25

Zāles smalcināšana Ls/ha 28,59 35,00 24,62 Savācējpiekabe Ls/ha 21,69 26,50 16,06 Graudaugu kulšana (hedera platums)

3-4 m heders Ls/ha 36,85 39,93 33,33 4-5 m heders Ls/ha 38,69 41,98 36,59 5-6 m heders Ls/ha 38,49 40,30 36,67

Salmu smalcināšana Ls/ha 21,92 28,00 14,75 Kartupeļu lakstu pļaušana Ls/ha 19,11 23,23 15,42 Kartupeļu kratīšana Ls/ha 57,14 75,24 46,67 Kartupeļu novākšana ar kombainu Ls/ha 119,19 140,00 96,00 Graudu kaltēšana Ls/t% 3,63 5,29 1,50 Graudu tīrīšana Ls/t 4,38 5,59 3,25 Graudu malšana Ls/t 11,93 12,75 11,29 Graudu kodināšana Ls/t 10,29 17,50 7,00 Traktoru noma (dzinēja jauda)

līdz 20 Zs Ls/h 14,02 15,00 12,05 20-40 Zs Ls/h 11,11 12,00 9,10 50-70 Zs Ls/h 12,33 14,54 10,10 80-100 Zs Ls/h 14,37 15,93 12,82 110-150 Zs Ls/h 16,49 18,27 14,33 160-250 Zs Ls/h 17,90 20,80 14,68 virs 250 Zs Ls/h 16,31 20,25 13,68 kāpurķēžu traktors līdz 100 Zs Ls/h 17,52 20,00 15,00 kāpurķēžu traktors virs 100 Zs Ls/h 20,55 30,00 15,00

Kravas automobilis (kravnesība) līdz 1,5t Ls/km 0,35 0,48 0,25 1,5-10,0 t Ls/km 0,44 0,48 0,40

Ls/km 0,51 0,55 0,49 virs 10,0 t

�� Apkopotie dati neatspoguļo Latvijas vidējos rādī-tājus, tie ir izmantojami tikai informatīvos nolūkos. Tehnisko pakalpojumu cenu apkopojums par 2009. gadu ir pieejams LLKC mājaslapā www.llkc.lv sadaļā Bibliotēka, kur ir atrodami arī tehnisko pakal-pojumu cenu apkopojumi par iepriekšējiem gadiem.

Sagatavoja LLKC Ekonomikas nodaļas vecākā speciāliste Elīna Ozola



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

24

09.03.2010 / Nr. 60

Institūcija, kas pārbauda piena daudzuma mērīšanas līdzekļus, reizi mēnesī elektroniski nosūta Lauksaim-niecības datu centram mērīšanas līdzekļu pārbaudes rezultātus, norādot pārbaudes laiku un informāciju par mērīšanas līdzekļa atbilstību nepieciešamajām prasībām. Atbilstoši šo noteikumu prasībām SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” nodrošina pārraudzī-bas inventāra pārbaudi: • piena mērkannas, mērtraukus un III vai IV klases

svarus – ar periodiskumu vienu reizi divos gados; • mehāniskos un elektroniskos piena mērītājus – ar

periodiskumu ne retāk kā vienu reizi gadā. Pārraudzības inventāru pārbaude notiek katru darba dienu no 8.30 līdz 16.00. Otrdienās pārraudzības in-ventāra pārbaude notiek pēc iepriekšēja saskaņojuma ar pārbaudes speciālistu Hariju Jēkabsonu pa tālr. 26674146; 29784780. Elektronisko piena mērītāju pārbaude notiek pēc ie-priekšēja saskaņojuma ar Lopkopības nodaļas speci-ālistu Ilmāru Gruduli (tālr. 28655396). Nododot pārraudzības inventāru pārbaudei, nepiecie-šama šāda informācija: • uzņēmuma rekvizīti; • ganāmpulka numurs, kurā tiks izmantots pārraudzī-

bas inventārs vai pārrauga, kuram pieder pārraudzī-bas inventārs, sertifikāta numurs.

Sagatavots LLKC Lopkopības nodaļā

Izmaiņas pārraudzības inventāra pārbaudes un dokumentēšanas kārtībā Sākot ar 2010. gada janvāri, ir notikušas izmaiņas pārraudzības inventāra pārbaudes un dokumentēša-nas kārtībā saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 811 „Slaucamo govju pārraudzības kārtība”, kas stājās spēkā 2009. gada 10. oktobrī (MK 06.10.2009. noteikumu Nr. 1144 redakcija). Piena daudzuma noteikšanai izmanto nebojātus mē-rīšanas līdzekļus, kas atbilst Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas vadlīnijām. Lai konstatētu piena daudzuma mērīšanas līdzekļa atbilstību šajās vadlīnijās noteiktajām prasībām, institūcija, kas ar Lauksaimniecības datu centru ir noslēgusi līgumu par Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas vad-līniju ievērošanu savā darbībā, pārbauda mērīšanas līdzekli reizi divos gados vai biežāk, ja tas noteikts Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas vad-līnijās. Lauksaimniecības datu centrs informāciju par institūcijām, kas pārbauda piena daudzuma mērīša-nas līdzekļus, ievieto savā mājaslapā www.ldc.gov.lv. Ja piena daudzuma mērīšanas līdzeklis atbilst Starp-tautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas vadlīni-jām (MK noteikumu 22. punkts), uz tā izvieto marķē-jumu. Marķējumā norāda gadu un mēnesi, kad mērī-šanas līdzeklis ir pārbaudīts un kad mērīšanas līdzekli nepieciešams pārbaudīt atkārtoti.

LOPKOPĪBA

09

.03

.20

10

/ N

r. 6

0

SV

AR

ĪGĀ

KIE

DA

TU

MI,

KU

RU

S L

AU

KU

UZ

ŅĒM

ĒJS

NED

RĪK

ST

AIZ

MIR

ST

20

10

. GA

DA

AP

RĪL

Ī

SIA

La

tvija

s La

uku

ko

nsu

ltā

ciju

un

izg

lītīb

as

cen

trs,

R

īgas

iela

34,

Ozo

lnie

ki, O

zoln

ieku

pag

., O

zoln

ieku

no

v., L

V-3

018,

tāl

r. 63

0502

20,

adm

in@

llkc.

lv, W

WW

.LLK

C.L

V; l

auku

tikl

s@llk

c.lv

, WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

Mai

js1

51

01

52

02

43

11

51

41

52

03

01

Pēd

ējai

s d

atu

ms,

līd

z ku

ram

vis

a ie

gū

tā r

aža

jāp

ieg

ādā

atzī

tam

sav

ācēj

am/p

ārst

rād

ātāj

am, a

r ku

ru n

osl

ēgts

līg

um

s, ja

vēl

as s

aņem

t at

bal

sta

mak

sāju

mu

par

en

erģ

ētis

ko k

ult

ūra

ug

u

pla

tīb

ām

Tūri

sma

akti

vitā

šu v

eici

nāš

ana

Lau

ksai

mn

iecī

bas

pro

du

ktu

pie

vien

otā

s vē

rtīb

as r

adīš

ana

Pam

atp

akal

po

jum

i eko

no

mik

ai u

n ie

dzī

votā

jiem

Mež

a ek

on

om

iskā

s vē

rtīb

as u

zlab

oša

na

**

Ko

mp

ensā

cija

s zv

ejas

ku

ģu

ap

kalp

es lo

cekļ

iem

(zve

jnie

kiem

) pēc

piln

īgas

zve

jas

dar

bīb

u

pār

trau

kšan

as

Zve

ja ie

kšēj

os

ūd

eņo

s

Inve

stīc

ijas

zvej

as k

uģ

u ie

rīcē

s u

n z

veja

s rī

ku s

elek

tivi

tāte

Iesn

ieg

um

s p

ar p

ārra

ud

zīb

ā es

ošu

gaļ

as š

ķirņ

u c

iltsg

rām

atā

uzņ

emtu

tīr

šķir

nes

zīd

ītāj

go

vi

šķir

nes

dzī

vnie

ku a

ud

zēša

nas

sai

mn

iecī

bā

*Ie

nie

gu

ms

par

gaļ

as š

ķirņ

u t

īršķ

irn

es z

īdīt

ājg

ovi

un

tel

i *

Iesn

ieg

um

s p

ar v

ism

az 2

. pak

āpes

kru

sto

jum

a g

aļas

šķi

rņu

zīd

ītāj

go

vīm

un

tel

i *

Iesn

ieg

um

s p

ar p

ārra

ud

zīb

ā es

ošu

, ser

tific

ētu

tīr

šķir

nes

vai

slas

bu

lli *

Au

gk

op

ība

Atb

alst

s ku

ltū

rau

gu

gen

ofo

nd

a sa

gla

bāš

anai

un

izla

ses

sēkl

as k

valit

ātes

uzl

abo

šan

ai

Inv

estī

ciju

ve

icin

āša

na

lau

ksa

imn

iecī

bā

Atb

alst

s kr

edīt

pro

cen

tu d

aļēj

ai d

zēša

nai

atb

ilstī

gām

lau

ksai

mn

iecī

bas

pak

alp

oju

mu

ko

op

erat

īvām

sab

ied

rīb

ām

Ris

ka

sa

ma

zin

āša

na

Atb

alst

s ap

dro

šin

āšan

as p

oliš

u ie

gād

es iz

dev

um

u s

egša

nai

Pie

vie

no

tās

vē

rtīb

as

no

do

kli

s (P

VN

)PV

N m

ēneš

a d

ekla

rāci

ja u

n m

aksā

šan

as t

erm

iņš

**

Pie

vie

no

tās

vē

rtīb

as

no

do

kli

s (P

VN

)G

ada

dek

larā

cija

Da

rīju

mu

kv

ītis

Ats

kait

e p

ar d

arīju

mu

kvī

šu iz

lieto

jum

u

So

ciā

lās

ap

dro

šin

āša

na

s o

bli

gā

tās

iem

aksa

sA

tska

ites

iesn

ieg

šan

as t

erm

iņš

un

no

do

kļa

mak

sāša

nas

ter

miņ

š -

PA

ŠN

OD

AR

BIN

ĀT

AJI

EM

Ied

zīvo

tāju

ien

āk

um

a n

od

ok

lis

Gad

a ie

nāk

um

u d

ekla

rāci

ja p

ar 2

009.

gad

u u

n a

van

sa m

aksā

jum

u a

prē

ķin

s 20

10. g

adam

Uzņ

ēm

um

u ie

nā

ku

ma

no

do

kli

sU

zņēm

um

u ie

nāk

um

a n

od

okļ

a d

ekla

rāci

ja p

ar 2

009

. gad

u u

n u

zņēm

um

u ie

nāk

um

a n

od

okļ

a av

ansa

mak

sāju

mu

ap

rēķi

ns

201

0. g

adam

Ga

da

pār

ska

tsG

ada

pār

skat

s p

ar 2

009.

gad

u

*Grāmatvedība un nodokļi

Iesn

ieg

um

u u

n a

tska

išu

ap

kop

oša

nas

dat

um

s va

i ies

nie

gša

nas

bei

gu

dat

um

s.

Term

iņš,

ku

ra la

ikā

var

iesn

ieg

t p

iete

iku

mu

, ies

nie

gu

mu

vai

ats

kait

i.

* Ie

snie

gu

mu

iesn

ied

z šķ

irn

es d

zīvn

ieku

au

dzē

tāju

org

aniz

ācija

**

Par

pro

jekt

u p

ieņ

emša

nas

no

slēg

um

u t

iks

ziņ

ots

laik

raks

tā "

Latv

ijas

Vēs

nes

is"

Lau

ku

att

īstī

ba

s p

rog

ram

mas

p

asā

ku

mi

Lie

llo

pu

ga

ļas

ražo

šan

a

Pla

tīb

u m

aksā

jum

i

Mar

tsA

prī

lis

Ja a

tska

ites

iesn

ied

z, iz

man

tojo

t V

ID E

lekt

ron

iskā

s d

ekla

rēša

nas

sis

tēm

u (E

DS)

Eir

op

as

Ziv

saim

nie

cīb

as

fon

da

a

tba

lsta

pas

āk

um

i

Te

rmiņ

š

Nacionālās subsīdijas



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

26

09.03.2010 / Nr. 60

Nr.

p.

k.

Tēm

a N

ori

ses

laik

s N

ori

ses

viet

a D

alīb

nie

ki

Atb

ildīg

ā p

erso

na

Gal

ven

ie ja

utā

jum

i

1.

Pie

na

šķir

ņu

gan

āmp

ulk

u p

ro-

du

ktiv

itāt

es u

zlab

oša

na

pār

rau

-d

zīb

ā es

ošā

m s

aim

nie

cīb

ām

24.0

3.20

10

plk

st 1

0.00

O

zoln

ieki

, Ozo

l-n

ieku

no

v. R

īgas

ie

la 3

4

Saim

nie

cīb

u

vad

ītāj

i, d

arb

i-n

ieki

, dzī

vnie

ku

pār

rau

gi p

ien

a šķ

irņ

u g

ovk

op

ī-b

ā

I. K

aln

ītis

tā

lr.

2917

5921

, 63

0502

35

1.Sl

auca

mo

go

vju

ilg

mū

žīb

a, t

ās n

ozī

me.

2.

Kva

litat

īva

pie

na

no

dro

šin

āju

ms.

Lek

tors

: aso

c. p

rof.

Dai

na

Kai

riša

LLU

3.

Eko

no

mis

kas

saim

nie

koša

nas

pam

atp

rin

cip

i go

vko

pīb

ā.

Lekt

ors

: ko

nsu

ltan

ts-e

ksp

erts

vet

erin

ārm

edic

īnā

Dai

nis

A

rbid

āns

LLK

C

2.

Pie

na

šķir

ņu

gan

āmp

ulk

u p

ro-

du

ktiv

itāt

es u

zlab

oša

na

pār

rau

-d

zīb

ā es

ošā

m s

aim

nie

cīb

ām

29.0

4.20

10.

plk

st.1

0.00

P

riek

uļu

no

v.

Pri

eku

ļu p

ag.

Dār

za ie

la 1

2

Saim

nie

cīb

u

vad

ītāj

i, d

arb

i-n

ieki

, dzī

vnie

ku

pār

rau

gi c

ūkk

o-

pīb

as n

oza

rē

I. K

aln

ītis

tā

lr.

2917

5921

, 63

0502

35

1. C

ūkk

op

ības

no

zare

s ra

kstu

roju

ms

2.Ja

un

ākā

info

rmāc

ija p

ar iz

mai

ņām

no

rmat

īvaj

os

do

ku-

men

tos.

Val

sts

atb

alst

s cū

kko

pīb

ā. L

ekto

rs U

ldis

Eid

uks

C

ūkk

op

ības

cilt

sdar

ba

cen

trs

3. D

zīvn

ieku

lab

turī

bas

pra

sīb

as c

ūkk

op

ībā.

Lek

tors

: ko

n-

sult

ants

-eks

per

ts v

eter

inār

med

icīn

ā D

ain

is A

rbid

āns

LLK

C.

4. C

ūku

liem

eņa

klas

ifikā

cija

un

gaļ

as k

valit

āte.

Lek

tors

: In

ga

Skād

ule

Pār

tika

s ve

teri

nār

ais

die

nes

ts

3.

Cū

kk

op

ības

gan

āmp

ulk

u p

ro-

du

ktiv

itāt

es u

zlab

oša

na

pār

rau

-d

zīb

ā es

ošā

m s

aim

nie

cīb

ām

06.0

5.20

10

Sald

us

no

v.

No

vad

nie

ku

pag

. „M

ežvi

di”

4.

Gaļ

as š

ķirņ

u g

anām

pu

lka

pro

-d

ukt

ivit

ātes

uzl

abo

šan

a p

ārra

u-

dzī

bā

eso

šām

sai

mn

iecī

bām

18.0

3.20

10

plk

st 1

0.00

K

uld

īga

Liep

ājas

iela

14

Saim

nie

cīb

u

vad

ītāj

i, d

arb

i-n

ieki

, dzī

vnie

ku

pār

rau

gi g

aļas

šķ

irņ

u g

ovk

op

ī-b

ā

I. K

aln

ītis

tā

lr.

2917

5921

, 63

0502

35

1.Ja

un

ākā

info

rmāc

ija p

ar iz

mai

ņām

no

rmat

īvaj

os

do

ku-

men

tos.

Val

sts

atb

alst

s g

aļas

šķi

rņu

go

vko

pīb

ā. L

ekto

rs:

Lig

ija O

zoliņ

a Z

emko

pīb

as m

inis

trija

2.

Cilt

sdo

kum

entu

kār

toša

na.

Šķi

rņu

un

vai

slin

ieku

izvē

le

gaļ

as š

ķirņ

u g

ovk

op

ība.

Lek

tors

: Iev

a Fr

eid

enfe

lde

Latv

ijas

gaļ

as li

ello

pu

au

dzē

tāju

aso

ciāc

ija

3. K

on

tro

lno

bar

oša

na

gaļ

as š

ķirņ

u g

ovk

op

ībā.

Ele

ktro

nis

kā

cilt

skar

tīte

, tās

izm

anto

šan

a. L

ekto

rs: I

ng

a M

uiž

nie

ce A

BC

p

roje

kts

5.

Pro

du

ktiv

itāt

es u

zlab

oša

na

pār

-ra

ud

zīb

ā es

ošā

m s

aim

nie

cīb

ām

biš

ko

pīb

ā

31.0

3.21

0 p

lkst

10.

00

Ozo

lnie

ki, O

zol-

nie

ku n

ov.

Rīg

as

iela

34

Biš

kop

ības

sp

e-ci

ālis

ti u

n in

te-

rese

nti

I. K

aln

ītis

tā

lr.

2917

5921

, 63

0502

35

1. B

iško

pīb

as a

ktu

ālie

jau

tāju

mi

2. P

ārra

ud

zīb

as „

B”

met

od

es a

plie

cīb

u m

aiņ

a M

ācīb

u p

rog

ram

ma

tiks

pre

cizē

ta 2

ned

ēļas

pir

ms

kurs

iem

6.

Pro

du

ktiv

itāt

es u

zlab

oša

na

pār

-ra

ud

zīb

ā es

ošā

m s

aim

nie

cīb

ām

Kaz

ko

pīb

ā

14.0

4.20

10

plk

st 1

0.00

R

īga

Zem

kop

ī-b

as m

inis

trija

, R

epu

blik

as la

uk.

2

Kaz

kop

ības

n

oza

res

spec

i-āl

isti

un

inte

re-

sen

ti

I. K

aln

ītis

tā

lr.

2917

5921

, 63

0502

35

1. K

azko

pīb

as a

ktu

ālie

jau

tāju

mi

2. P

ārra

ud

zīb

as „

B”

met

od

es a

plie

cīb

u m

aiņ

a M

ācīb

u p

rog

ram

ma

tiks

pre

cizē

ta 2

ned

ēļas

pir

ms

kurs

iem

7.

Pro

du

ktiv

itāt

es u

zlab

oša

na

pār

-ra

ud

zīb

ā es

ošā

m s

aim

nie

cīb

ām

Tru

ško

pīb

ā

20.0

4.20

10

plk

st.1

0.00

O

zoln

ieki

, Ozo

l-n

ieku

no

v. R

īgas

ie

la 3

4

Tru

ško

pīb

as

no

zare

s sp

eci-

ālis

ti u

n in

tere

-se

nti

I. K

aln

ītis

tā

lr.

2917

5921

, 63

0502

35

1. T

rušk

op

ības

akt

uāl

ie ja

utā

jum

i 2.

Pār

rau

dzī

bas

„B

” m

eto

des

ap

liecī

bu

mai

ņa

Māc

ību

pro

gra

mm

a ti

ks p

reci

zēta

2 n

edēļ

as p

irm

s ku

rsie

m

Be

zma

ksa

s k

urs

i SI

A “

Latv

ijas

Lau

ku k

on

sult

āciju

un

izg

lītīb

as c

entr

s” V

alst

s La

uku

tīk

la p

asāk

um

u i

etva

ros

org

aniz

ē b

ezm

aksa

s ku

rsu

szem

nie

ku,

pie

māj

as s

aim

nie

cīb

u

vad

ītāj

iem

, sp

eciā

listi

em u

n d

arb

inie

kiem

. Sī

kāka

info

rmāc

ija d

ota

tab

ulā

.

SIA

“LA

TV

IJA

S LA

UK

U K

ON

SULT

ĀC

IJU

UN

IZG

LĪT

ĪBA

S C

ENT

RS”

PIE

DĀ

VĀ



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

27

09.03.2010 / Nr. 60

LAUKU ATTĪSTĪBA

Valsts Lauku tīkla speciālists katrā novadā Ņemot vērā iepriekšējos gados labi novērtēto lauku attīstības speciālistu darbu lauku teritorijās, tika meklētas iespējas to turpināt, kā rezultātā Valsts Lauku tīklā 2009. gada beigās Latvijas novados dar-bu uzsāka 64 speciālisti, bet līdz 2010. gada marta beigām darbā plānots pieņemt vēl 54 speciālistus. Sadarbībā ar novadu pašvaldībām speciālistus darbā pieņem SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”. Katrā novadā, izņemot trīs Pierīgas novadus (Carnikavas, Saulkrastu un Salaspils), strādās viens lauku attīstības speciālists. Šo Pierīgas novadu iedzī-votājiem un lauku uzņēmējiem iespēju robežās palī-dzēs kaimiņu novadu speciālisti un Lejasdaugavas Lauku attīstības biroja speciālists. Divpadsmit Latvi-jas novados (Ventspils, Tukuma, Talsu, Kuldīgas, Sal-dus, Jelgavas, Limbažu, Rēzeknes, Madonas, Dau-gavpils, Gulbenes, Alūksnes) darbosies divi lauku attīstības speciālisti.

Novadu lauku attīstības speciālistu galvenie uzdevu-mi ir iedzīvotāju informēšana par Lauku attīstības programmas sniegtajām iespējām, kā arī semināru un apmācību organizēšana novada teritorijā par lauku iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem. Katrā novadā pieņemšanas vietas ir vairākas. Sava novada lauku attīstības speciālista kontaktinformāci-ju, precīzas pieņemšanas vietas un darba laiku atradī-siet Valsts Lauku tīkla mājaslapā sadaļā Kontakti (www.laukutikls.lv/kontakti).

Sagatavoja Valsts Lauku tīkla speciāliste Zanda Dimanta

Nr. p. k. Novads Vārds, uzvārds Mobilais tālrunis Tālrunis E-pasts

1 Aglonas novads Silvija Podskočaja 26263790 65600826 [email protected]

2 Aizputes novads Daiga Petrauska 20044580; 26124610 [email protected]

3 Aknīstes novads Irēna Butkus 26262293 65237760 [email protected]

4 Alojas novads Inga Možvillo 26423456 [email protected]

5 Alsungas novads Santa Kreičmane 28809507 63351533 [email protected]

6 Alūksnes novads Nikolajs Irtiševs 29489092 [email protected]

7 Amatas novads Inese Varekoja 26547561 [email protected]

8 Apes novads Ritma Kārkliņa 28615448 [email protected]

9 Auces novads Inta Viļuma 26739894 63745339 [email protected]

10 Baltinavas novads Sarmīte Tabore 28399183 [email protected]

11 Balvu novads Biruta Bogdane 28373477 [email protected]

12 Beverīnas novads Ivo Markitāns 29158031 [email protected]

13 Burtnieku novads Inese Ozola 26457285 [email protected]

14 Cēsu novads Dace Čerkesova 29278538 64122100 [email protected]

15 Cesvaines novads Māris Rauda 29420883 64852359 [email protected]

16 Ciblas novads Agris Trukšāns 28612349 65729027 [email protected]

17 Dagdas novads Lūcija Nikitina 26226636 65681718 [email protected]

18 Daugavpils novads Ruta Grustāne 29631396 65476846 [email protected]

19 Daugavpils novads Janīna Kursīte 29394131 65440982 [email protected]

20 Dundagas novads Ilze Šteine 28717810 [email protected]

21 Durbes novads Maija Lankupa 26263682 63484987 [email protected]

22 Ērgļu novads Diāna Suščenko 26117524 [email protected]

23 Gulbenes novads Sarmīte Muižniece 26371735; 26536230 [email protected]

24 Ilūkstes novads Marija Rēķe 28750085 65462066 [email protected]

25 Jaunpiebalgas novads Maija Ķīkere 29131170 64107899 [email protected]

26 Jaunpils novads Vita Petrova 28395266 63154964 [email protected]

27 Jēkabpils novads Intra Kurme 26155829; 26547033 65228149 [email protected]

28 Kandavas novads Skaidrīte Šneidere 26404488 63107369 [email protected]

29 Kārsavas novads Antoņina Babāne 29373163; 27873895 65733000 [email protected]

30 Kocēnu novads Inese Bērziņa 26328943 [email protected]



WW

.LLK

C.L

V

WW

W.L

AU

KU

TIK

LS.L

V

LAU

KU

LA

PA a

rī in

tern

etā.

..

28

09.03.2010 / Nr. 60

Nr. p. k. Novads Vārds, uzvārds Mobilais tālrunis Tālrunis E-pasts

31 Krāslavas novads Viktorija Lene 29357269 [email protected]

32 Krustpils novads Aina Seņkova 29326128 65228355 [email protected]

33 Kuldīgas novads Inese Blūma 26474372 63343117 [email protected]

34 Kuldīgas novads Ārija Rudlapa 26458646 63323448 [email protected]

35 Līgatnes novads Dace Brēmane 26343817 [email protected]

36 Līvānu novads Ilze Sola 28345107 65326333 [email protected]

37 Lubānas novads Astrīda Ikauniece 28395276 64894491 [email protected]

38 Ludzas novads Marija Urža 26398344 [email protected]

39 Madonas novads Inguna Akmentiņa 29147469; 29164403 64807688 [email protected]

40 Mazsalacas novads Rita Gluha 26362938 [email protected]

41 Naukšēnu novads Antra Krievāne 29497504 64250954 [email protected]

42 Neretas novads Danute Avena 26516730 65176489 [email protected]

43 Pārgaujas novads Daiga Kūriņa 26465544 [email protected]

44 Pāvilostas novads Aina Kreicberga 26423492 63453658 [email protected]

45 Pļaviņu novads Inese Eiduka 29255047 [email protected]

46 Preiļu novads Elza Spodra Elste 28768996 [email protected]

47 Priekules novads Vizma Garkalne 29858340 63461453 [email protected]

48 Priekuļu novads Andra Seredina 29408994; 26171795 64130023 [email protected]

49 Raunas novads Astrīda Paurniete 28381057 [email protected]

50 Rēzeknes novads Anastasija Saleniece 28658199 64607183 [email protected]

51 Riebiņu novads Arnis Opolais 29198120 [email protected]

52 Rojas novads Inga Lēmane 26131764 63260290 [email protected]

53 Rucavas novads Gatis Graudužis 26521798 [email protected]

54 Rugāju novads Velta Leone 28398550 [email protected]

55 Rūjienas novads Iveta Buņķe 29443651 [email protected]

56 Rundāles novads Ludmila Knoka 29293446 63962236 [email protected]

57 Salacgrīvas novads Sandra Muskare 29148343 [email protected]

58 Salas novads Ligita Kadžule 26526895 65237707 [email protected]

59 Skrundas novads Liene Brizga 28619252 63350464 [email protected]

60 Smiltenes novads Laima Āboltiņa 29113631 [email protected]

61 Strenču novads Gunita Kainaize 29452908 64729590 [email protected]

62 Talsu novads Lita Jēce 29207673 63254834 [email protected]

63 Tērvetes novads Inita Gaņģe 26147268 63726012 [email protected]

64 Vaiņodes novads Inese Freiberga 29196937 63484912 [email protected]

65 Valkas novads Ilona Krūmiņa 29341748 [email protected]

66 Varakļānu novads Janīna Grudule 26543747 [email protected]

67 Vārkavas novads Ilga Ušacka 28621460 [email protected]

68 Vecpiebalgas novads Benita Zvejniece 26589186 [email protected]

69 Vecumnieku novads Aiga Saldābola 28705298 63945076 [email protected]

70 Viesītes novads Ivars Vingris 26463352 65245492 [email protected]

71 Viļakas novads Anita Kokoreviča 26346394 [email protected]

72 Viļānu novads Dace Geduševa 64662424 [email protected]

73 Zilupes novads Jānis Sjakste 65707317 [email protected]

74Austrumlatgales reģiona VLT speciālists

Artūrs Šķesters 29364196 64625254 [email protected]

75Austrumvidzemes reģiona VLT speciāliste

Sarmīte Svilāne 26384907 64307012 [email protected]

76Dienvidkurzemes reģiona VLT speciāliste

Indra Āboliņa 28685672 63323448 [email protected]

77Latgales reģiona VLT speciāliste

Terēze Brazeviča 28370906 65681102 [email protected]

78Lejasdaugavas reģiona VLT speciāliste

Anita Anševica 26153365 65122566 [email protected]

79Vidzemes reģiona VLT speciāliste

Ziedīte Jirgensone 26425717 64023774 [email protected]

80Zemgales reģiona VLT speciāliste

Raimonda Ribikauska 26316459 63927211 [email protected]

81Ziemeļkurzemes reģiona VLT speciāliste

Sarma Rotberga 28381255 63122040 [email protected]

Zemkopības ministrijas iestāžu L A U K U L A P A ku nov ... · • atbalsts lauksaimniecības...

Documents

Transcript of Zemkopības ministrijas iestāžu L A U K U L A P A ku nov ... · • atbalsts lauksaimniecības...