2010. gada 31. marts

Viïakas novadâVIÏAKAS NOVADA INFORMATÎVAIS IZDEVUMS

Nr.2 (3)

Marta mçnesi kristîgâ pasaule pavadîja Lielâgavçòa noskaòâ. Marta pçdçjâ svçtdienâ svi-nam Pûpolsvçtdienu jeb Palmu svçtdienu, arkuru sâkâs Klusâ jeb Lielâ nedçïa – Jçzus zemesdzîves kulminâcijas notikumu atcere. Pûpol-svçtdienâ piemin Jçzus triumfâlo ieraðanos Je-ruzâlemç, kad cilvçki Viòu sagaidîja ar palmuzariem. Lielajâ nedçïâ gatavojamies paðam sva-rîgâkajam Baznîcas liturìiskâ gada notikumam,lielâkajiem kristieðu svçtkiem – Lieldienâm.Svçto Rakstu lasîjumi atgâdina par cilvçku at-pestîðanas dârgo cenu – mûsu Pestîtâja rûgta-jâm cieðanâm un nâvi uz krusta. Nav ðaubu, kamums nav pietiekami daudz laika, lai iedziïi-nâtos katrâ dzîves uzdotajâ uzdevumâ. Tâpçctik bieþi izjûtam kârdinâjumu, nedomâjot pie-vienoties vairâkuma vai vispârçjam viedoklim,reizç ar citiem par kaut ko sajûsminoties vai tokaismîgi noliedzot. Svçtie raksti stâsta, ka pûlislabprâtâk izvçlas dzîvot kopâ ar slepkavu Bar-baru nekâ klausîties vârdos, kas modina sirds-apziòu. Tiklîdz kâds uzdrîkstas norâdît, ka kautkas nav kârtîbâ mûsos paðos, ka kaut kas jâmai-na mûsu dzîvçs, sakâm «Sitiet viòu krustâ!».Mçs gribam, lai uzmin mûsu vçlçðanos, lai tâskâds piepilda, bet lai mûs paðus liek mierâ.

Trîs svçtâs Lieldienu dienas ievada Lielâ –Zaïâ ceturtdiena, kad svinam Jçzus iedibinâtâ

Svçtâ Vakarçdiena piemiòu. «Brâïi, no Kungaes saòçmu to, ko esmu jums darîjis zinâmu:Kungs Jçzus tajâ naktî, kad Viòð tika nodots,òçma maizi un pateicies lauza to, un sacîja: «Tâir mana Miesa, kas ir jûsu dçï. Dariet to manaipiemiòai!» Tâpat pçc vakariòâm Viòð òçma arîbiíeri, sacîdams: «Ðis biíeris ir Jaunâ derîba ma-nâs Asinîs. Ikreiz, kad no tâ dzersiet, dariet to ma-nai piemiòai!» Jo ikreiz, kad jûs çdat ðo maizi undzerat no ðî biíera, jûs sludinât Kunga nâvi, kamçrViòð atnâks. (1 Kor 11, 23–26)». Lielajâ piekt-dienâ – Kunga cieðanu un nâves piemiòas die-na. Pieminâm Jçzus Kristus krusta nâvi. «Savudzîvîbu Viòð atdeva upurî par grçkiem» (sal. Is 53,10). «Pçc tam Jâzeps no Arimatejas, kas bija Jçzusmâceklis, bet tikai slepenîbâ, jo viòð baidîjâs nojûdiem, lûdza Pilâtam atïauju paòemt Jçzus mie-su. Un Pilâts atïâva. Tad viòð aizgâja un paòçmaViòa miesu. Atnâca arî Nikodçms, kas pirmo reizipie Jçzus bija gâjis naktî. Viòð atnesa ap simtsmârciòu mirru un alvejas maisîjuma. Un viòi pa-òçma Jçzus miesu un sasçja to audeklos kopâ arsmarþzâlçm, kâ tas jûdiem ir ierasts apbedîjot. Bettajâ vietâ, kur Viòu piesita krustâ, bija dârzs undârzâ – jauns kaps, kurâ vçl neviens nebija guldîts.Tâpçc jûdu Sagatavoðanâs dienas dçï viòi turguldîja Jçzu, jo kaps bija tuvu» (Jò 19, 38 – 42).

Nâvei nav varas pâr Jçzu, Viòð ir augðâm-cçlies, Viòð ir dzîvs! Lieldienu jeb gaviïu laiks,kas ilgst septiòas nedçïas lîdz Vasarassvçtkiem.Lieldienas – pârsteigums. Neviens nav varçjispat iedomâties, ka Jçzus patieðâm varçtu aug-ðâm celties! Lielâ prieka avots ir tikai viens: iruzvarçta nâve, bailes no nâves. Dot mieru, ti-cîbu un spçju paraudzîties pâri nâvei.

Priesteris, Viïakas pareizticîgo draudzes pâr-zinis, tçvs Valentîns Garders stâsta: «Baznîcasliturìiskajâ gadâ, visi notikumi ir virzîti sagata-voðanâs Lielâkajiem Svçtkiem – Lieldienâm.Cilvçks nevar dzîvot bez ticîbas. Ar ticîbu zem-nieks apstrâdâ zemi, ar ticîbu jûrnieki dodasjûrâ, ar ticîbu darâm visu. Kristietim viòa cerîbair Jçzus Kristus. Pati daba mums katru gadu at-gâdina par Augðâmcelðanos, jo viss atdzimst.Pat graudam pirms dot asnus ir jâkrît zemç unjâmirst. Ja ateisms saka – cilvçk, tevi gaida mû-þîga nâve, tad kristietîba saka – cilvçk, tevi gai-da mûþîga dzîve. Un ðî ticîba kristieti stiprinadzîvç. Kristietis nes savu krustu caur dzîvesgrûtîbâm, bet ar ticîbu. Svçtki – Pasha – kris-tieðiem ir pats lielâkais prieks, jo mçs zinâm, kaJçzus Kristus ir Augðâmcçlies. Evaòìçlijâ

lasâm, ka Jçzus 40 dienas pçc Augðâmcelðanâsbija ticies ar saviem Svçtajiem mâcekïiem.Dievs parâda, ka cilvçks ir saukts nemirstîbai unka tieði tâda pati miesa bûs dota katram kristie-tim pçc otrâs Kristus atnâkðanas. Svarîgi, laimçs zinâtu, ka Dievs atceras ikvienu no mumsun cilvçks nav radîts, lai slimotu, lai ciestu untieði katras Lieldienas mums to atgâdina. Sva-rîgi, lai cilvçki saprot, kas ir Augðâmcelðanâs.Tâ sâkas cilvçkam tad, kad viòð tiek kristîts,dzîvo pçc Dieva bauðïiem, noþçlo savus grçkus,iet pie Dievgalda, ieklausâs savâ sirdsapziòâ,tad Dievs nâk un mâjo tâda cilvçka dvçselç.Galvenais ðîs zemes uzdevums ir saòemt glâ-biòu jau ðajâ dzîvç. Jçzus Kristus saka «Ticç-juðais man, tiks glâbts!». Mums jâatceras, kaDebesu valstîba ir katra cilvçka sirdî. Ðajossvçtkos visas domas, darbus mums ir jâveltî Die-vam. Ja mçs pasperam kaut vienu solîti pretîDievam, Dievs nâk mums pretî simtiem soïu.Mums viens otru ir jâmîl un jâciena. Cilvçks irDieva atspulgs. Cilvçkam ir prâts, ir vârds ungars. Dievs Tçvs simbolizç – prâtu, Dievs Dçls –vârdu un Svçtais gars – cilvçka garu. Tâpçcmums bieþâk jâieklausâs savâ sirdsapziòâ, kas irDieva balss mûsu dvçselçs. Svarîgi, lai mçsvairâk domâtu nevis par materiâlajâm vçrtîbâm,bet, lai mçs zinâtu, ka esam aicinâti Augðâm-celðanâs jau ðajâ laicîgajâ dzîvç! Svçtâ MarijaMagdalçna, redzot Kristus Augðâmcelðanos, at-nâca pie Romas imperatora un atnesa olu, kasviòas rokâs sâka krâsoties un palika sarkana –Dieva brînums kâ zîme par Augðâmcelðanos.Viòa liecinâja – «Kristus ir Augðâmcçlies!». ArKristus Augðâmcelðanos nâve ir uzvarçta. Vel-na vara iznîcinâta. Augðâmcelðanâs – to sajûtkatrs cilvçks, bet tikai katrs kristietis, kurð nâkuz baznîcu ne tikai Svçtkos, bet arî ikdienâ, zinaAugðâmcelðanâs nozîmi. Jo baznîca mums ir kâMâte, kurâ Dievs ir ielicis sakramentu pilnîbu,caur kuriem mçs kâ pa kâpnçm uzejam Dievavalstîbâ. Ir ïoti skaisti, ka ðogad visa kristîgâ pa-saule Lieldienas svin vienâ laikâ. Dievs atgâdi-na, ka cilvçkiem jâbût vienotiem un jâdzîvo mî-lestîbâ, jo Kristus pats ir mîlestîba. Apsveicu vi-sus ar Svçtku Svçtkiem! Atcerçsimies to, kasmçs esam izpirkti ar Jçzus Kristus asinîm.Piedzîvojiet Kristus mîlestîbas spçku, lai dzîvo-tu lielâ païâvîbâ uz Dievu! Lai pavasaris mûsusirdîs bûtu Kristus mîlestîbas sasildîts un svçtîts!Viens otram teiksim – Kristus ir Augðâm-cçlies!»

Lieldienas – Kristus Augðâmcelðanâs svçtki

Viïakas novada uzòçmçji un domespriekðsçdçtâjs tiekas ar Krievijas Federâci-

jas vçstnieku Daugavpilî25. martâ Viïakas novada domes priekðsç-

dçtâjs Sergejs Maksimovs, deputâts LeonîdsCvetkovs un z/s Kotiòi îpaðnieks Aldis LoèmelisDaugavpilî piedalîjâs Latgales uzòçmçju tikðanâsar Krievijas Federâcijas ârkârtçjo un pilnvarotovçstnieku Latvijas Republikâ Aleksandru Veðòa-kovu. Sanâksmç piedalîjâs arî Krievijas vçstnie-cîbas Latvijâ diplomâtiskâ korpusa, tâs Daugav-pils konsulâta pârstâvji un citu Latgales reìionanovadu uzòçmçji un paðvaldîbas.

Diskusiju atklâja Krievijas ìenerâlkonsulsDaugavpilî Nikolajs Vihïajevs, kas pateicâs Lat-gales plânoðanas reìiona paðvaldîbu pârstâvjiemun reìiona uzòçmçjiem par atsaucîbu un ieinte-

resçtîbu, organizçjot un apmeklçjot apaïâ galdadiskusiju. Krievijas Federâcijas ârkârtçjais unpilnvarotais vçstnieks Latvijas Republikâ A. Veð-òakovs uzsvçra, ka kopð 2007.gada regulâri notiekstarpvalstu komisiju tikðanâs, un pçdçjos trijosgados abu valstu savstarpçjâ sadarbîba ir paaug-stinâjusies jaunâ attîstîbas pakâpç un ievirzîjusiesproduktîvâ gultnç.

Vçstnieks A.Veðòakovs informçja, ka tuvâkajâlaikâ ieviesîs atvieglotu reþîjumu robeþðíçr-ðoðanai pierobeþas iedzîvotâjiem, kas dzîvo 30 kmrâdiusâ no Krievijas robeþas un ir deklarçjuði dzî-vesvietu ðajâ teritorijâ. Vçstnieks solîja, atbalstîtLatgales uzòçmçjus, neapliekot pârdotâs precesKrievijâ ar dubulto nodokli. Izsludinot projektukonkursus pârrobeþu sadarbîbas programmâIgaunija-Latvija-Krievija bûs iespçjams projektus

iesniegt paðvaldîbâm un uzòçmçjiem, tâdçjâdiveicinot starpvalstu sadarbîbu.

Saeimas Budþeta un finanðu komisijas izbraukuma sçde notika Viïakas novadâ2010. gada 22. martâ Viïakas novadâ notika

Saeimas Budþeta un finanðu (nodokïu) komisijasizbraukuma sçde. Atsaucoties Saeimas deputâtesSkaidrîtes Pilâtes ierosinâjumam doties izbrauku-ma sçdç, lai iepazîtos kâ iedzîvotâji dzîvo piero-beþâ, Viïakas novadu apmeklçja 9 deputâti: ko-misijas priekðsçdçtâjs Guntis Bçrziòð, komisijaspriekðsçdçtâja biedre – Baiba Rivþa, sekretâre –Karina Pçtersone un komisijas locekïi: AlbertsKrûmiòð, Miroslavs Mitrofanovs, Skaidrîte Pilâte,Ivans Ribakovs, Anta Rugâte un Atis Slakteris(turpinâjums 2. lpp.).

2

Viïakas novadâ

Apmeklç robeþkontroles punktu «Vientuïi»un Ðíilbçnu robeþapsardzîbas nodaïuDeputâti apmeklçjot robeþkontroles punktu

«Vientuïi» bija nepatîkami pârsteigti , ka pirmaismuitas punkts atjaunotajâ Latvijâ, kuru atklâja1990. gada 2.oktobrî, ir palicis pçdçjais, kurâ navizbûvçta infrastruktûra. Deputâti redzçja, kaKrievijas pusç ir uzbûvçts jauns un moderns ro-beþkontroles punkts un viòi bûtu gatavi nodroði-nât kravu plûsmu. Deputâti secina, ka lai nodro-ðinâtu robeþkontroles punkta darbîbu ir nepie-cieðams izbûvçt atbilstoðu infrastruktûru, jâno-droðina piemçroti darba apstâkïi robeþsargiem unmuitniekiem un jâatjauno sanitârâ inspekcija, lainodroðinâtu kravu plûsmu. Deputâti uzsvçra, kabûtu nepiecieðams sakârtot robeþkontroles pun-ktu un uzsvçra, ka ðo jautâjumu virzîs skatîðanaivaldîbâ un atbildîgajâs institûcijâs.

Apmeklçjot Ðíilbçnu robeþapsardzîbas no-daïu, komisijas locekïi redzçja, ka atbilstoði izbû-vçtâ çkâ ir iespçjams nodroðinât labus darbaapstâkïus darbiniekiem, uzglabât aprîkojumu untehniku, nodroðinât kvalitatîvu robeþas apsargâða-nu. Skaidri bija redzams, ka ir pieïautas kïûdasvalsts lîmenî, bûvçjot un modernizçjot robeþkon-troles punktus uz Latvijas – Lietuvas un Latvijas –Igaunijas robeþas, bet bija jâstiprina Latvijas ârçjârobeþa, kas vienlaicîgi ir arî Eiropas Savienîbas(ES) ârçjâ robeþa, nevis iekðçjâs robeþas ES.

Diskutç ar zemnieku saimniecîbu îpaðniekiem

Konstrukcija diskusija notika z/s «Kotiòi», kurdeputâti tikâs ar zemniekiem no Viïakas, Rugâju,Balvu un Rçzeknes novadiem. Zemnieki vçrsauzmanîbu, ka esoðâ nodokïu politika neveicina z/sattîstîbu Mainoties likumdoðanai ar 2010. gada 1.janvâri, lai veiktu pârreìistrâciju no iedzîvotâjuienâkumu nodokïu (IIN) maksâtâji uz uzòçmumaienâkuma nodokïu maksâtâjiem (UIN), z/s apgro-zîjumam ir jâbût 200.000,00 Ls. Zemnieki uzska-ta, ka valdîbai un Saeimai ir jâsamazina ðî robeþauz 10.000,00 Ls vai jâatceï vispâr, lai katra zemnie-ku saimniecîba varçtu brîvi izvçlçties kâdâ statusâreìistrçties. Z/s «Kotiòi» îpaðnieks Aldis Loème-lis uzsvçra, ka zemniekiem nelabvçlîga ir arî ban-ku kreditçðanas sistçma, jo procentos tiek maksâ-tas milzîgas summas, tâdçjâdi neveicina zemnie-ku saimniecîbu attîstîbu. Pârreìistrçðanu no IINuz UIN, saeimas budþeta komisija sola pârskatîtun veikt grozîjumos ministru kabineta noteikumos,bet banku kreditçðanas sistçma ir sareþìîts pro-cess, kas prasîs liela diskusijas ar banku sektoru.

Tikâs ar Viïakas, Balvu, Rugâju un Baltinavas novadu vadîtâjiem

Nozîmîga un svarîga bija tikðanâs Viïakas no-vada domç, kad Saeimas Budþeta un finanðu ko-misija tikâs ar Viïakas, Balvu, Rugâju un Baltina-

vas novadu priekðsçdçtâjiem un Viïakas novadadomes deputâtiem un speciâlistiem. Èetru nova-du vadîtâji uzsvçra, ka galvenie jautâjumi, kasbûtu jâatrisina ir:

4 Nodroðinât paðvaldîbâm valsts plânoto finan-sçjumu 92 % apmçrâ, lai tâs varçtu nodroðinât liku-mâ paredzçto funkciju izpildi.

4 Izmaiòas iepirkuma likumâ, kas nodroðinâtuveiksmîgu projektu realizâciju, jo ne vienmçr piedâ-vâtâ zemâkâ summa nodroðina kvalitatîvu pakalpo-jumu sniegðanu.

4 Robeþkontroles punkta «Vientuïi» infrastruk-tûras attîstîba un sanitârâs inspekcijas atjaunoðana,lai nodroðinâtu kravas plûsmu.

4 Akcîzes nodokli novirzît tikai ceïu sakârtoðanai.4 Valstij nodroðinât brîvpusdienas visiem skolç-

niem, jo nereti bçrniem tâ ir vienîgâ çdienreize die-nâ, kad var paçst siltu un garðîgu çdienu.

ERAF ceïu projekti neatbalsta ceïa segumanomaiòu apdzîvotâs vietâs

Viïakas novada domes priekðsçdçtâjs SergejsMaksimovs iepazîstinâja deputâtus ar EiropasReìionâlâs attîstîbas fonda ceïu projektiem. Ak-tivitâtç 3.2.1.1. Valsts 1.ðíiras autoceïu marðrutusakârtoðana ir atbalstîti 35 projekti valstî. Par pro-jektu realizçðanu atbild Satiksmes ministrija.Viïakas novadâ ðajâ aktivitâtç ir plânota grantssegumu rekonstrukcijas un seguma tipa nomaiòano grants vai ðíembu uz melno (asfaltbetona) se-gumu posmâ Semenova – Èilipîne (km 6,35 –16,54), plânotâs izmaksas 5,5 milj. LVL). VAS«Latvijas Valsts ceïi» ir saòçmuði plânoðanas un

arhitektûras uzdevumu skièu projekta izstrâdeiposmâ Semenova – Èilipîne rekonstrukcijai.

Deputâti novçrtç novada kultûrvçsturisko mantojumu

un ir atvçrti sarunâm un diskusijaiDarba vizîtes laikâ deputâti apmeklçja Ðíil-

bçnu Sâpju Dievmâtes Romas katoïu baznîcu, Vi-ïakas Jçzus Sirds Romas katoïu baznîca, Susâjukultûrvçstures muzeju «Vçrðukalns», Viduèu pa-matskolu, noklausîjâs etnogrâfiskâ ansambïa «Ab-renîte» un Viïakas Romas katoïu baznîcas drau-dzes kora dziedâjumos, novçrtçja Viïakas mûzi-kas un mâkslas skolas saksofona ansambïa lielis-ko saspçli. Deputâti bija pârsteigti par lielo cilvçk-mîlestîbu un strâdât gribu, atzinîgi novçrtçja cil-vçku prasmi saglabât kultûrvçsturisko mantojumu.

Noslçdzot izbraukuma sçdi, komisijas vadîtâjsGuntis Bçrziòð pateicâs par viesmîlîgo un infor-matîvo uzòemðanu. «Svarîgâkie jautâjumi, kasjâatrisina ðiem novadiem ir robeþkontroles pun-kta «Vientuïi» un ceïu infrastruktûras sakârto-ðana. Galvenais, ka Jûs esiet atvçrti sarunâm, mçsesam gatavi diskusijai un kopâ sareþìîtajâ ekono-miskajâ situâcijâ un nepietiekoða valsts budþetaietvaros mçìinâsim ðîs problçmas risinât. Esamïoti priecîgi, ka mums izdevâs kaut nedaudz pa-skatîties kâ iedzîvotâji dzîvo pierobeþâ. Ðâdas iz-braukuma sçdes un tikðanâs ir ïoti vçrtîgas, plâno-jam turpmâk veidot dialogu un nodroðinât komu-nikâciju ar Jums», saka komisijas vadîtâjs GuntisBçrziòð.

9. martâ Viïakas novada domes priekðsçdçtâjsSergejs Maksimovs, priekðsçdçtâja vietnieceZigrîda Vancâne un izpilddirektors Aldis Puð-purs apmeklçja Kupravas pagasta pârvaldi.

Izbraukuma tikðanos 9. martâ, apmeklçjot Þî-guru pagasta pârvaldi, ar iestâþu vadîtâjiem un ie-dzîvotâjiem turpinâja tikties Viïakas novada do-mes priekðsçdçtâjs Sergejs Maksimovs un priekð-sçdçtâja vietniece Zigrîda Vancâne.

10. martâ Sergejs Maksimovs un Zigrîda Van-câne tikâs ar iestâþu vadîtâjiem Vecumu un Med-òevas pagastos. Pçc tikðanâs ar iestâþu vadîtâ-jiem, S.Maksimovs un Z.Vancâne individuâli uz-klausîja iedzîvotâju vajadzîbas.

11. martâ Sergejs Maksimovs un Zigrîda Van-câne turpinâja izbraukuma tikðanâs. Rekavâ tikâs

ar Ðíilbçnu pagasta iestâþu vadîtâjiem. Upîtes pa-matskolâ uz tikðanos atnâca skolçni, skolotâji unpagasta iedzîvotâji. Pçcpusdienâ Viïakas novadavadîba apmeklçja Susâju pagasta pârvaldi, lai uz-klausîtu susâjieðu problçmas un ierosinâjumus.

Tikðanâs laikâ ar iestâdçm izskaidroja paðval-dîbas budþeta pamatprincipus un izrunâja kâdsbudþets 2010.gadâ ir paredzçts katrai iestâdei.Sergejs Maksimovs, aicinâja ieplânoto budþetutçrçt apdomîgi, jo nav iespçjams prognozçt, ciklielâ apmçrâ no plânotâ daudzuma, paðvaldîbasaòems finanðu lîdzekïus no valsts.

Novada vadîba iepazîstinâja katras pârvaldesiedzîvotâjus ar realizçtajiem un plânotajiem pro-jektiem pagastâ, kuru apmeklçja. Izskaidroja arînovada domes struktûru, lai iedzîvotâji zinâtu par

kâdiem jautâjumiem novada domç atbild katrsspeciâlists.

Konstruktîvas tikðanâs ar iestâþu vadîtâjiemnotika Vecumu, Medòevas un Ðíilbçnu pagastos.Iestâþu vadîtâjiem ir daudz ideju kâ padarît inte-resantâku ikdienas dzîvi, interesçjâs par projektuiespçjâm un ir gatavi arî paði uzòemties iniciatîvu,lai risinâtu problçmas, un ir gatavi dialoga vei-doðanai ar Viïakas novada domi.

Ðo tikðanâs laikâ iestâþu vadîtâji un iedzîvotâjiatzina, ka ðâdas tikðanâs ir nepiecieðamas. Atsau-coties iedzîvotâju vçlmei, arî turpmâk novada va-dîba dosies izbraukumos uz pagastiem un orga-nizçs informatîvâs tikðanâs ar novada domes spe-ciâlistiem, lai iedzîvotâjiem izskaidrotu tos jau-tâjumus, kuri viòiem ir visaktuâlâkie.

Saeimas Budþeta un finanðu komisijas izbraukumasçde notika Viïakas novadâ

Martâ Viïakas novada domes vadîba apmeklçja Viïakas novada pagastu pârvaldes

Viïakas novadâ

3

25. martâ Viïakas novadâ notika èetri pie-miòas pasâkumi: Viïakas pilsçtâ, Medòevas, Ve-cumu un Þîguru pagastos. Genocîda upuru pie-miòas dienâ atceras - 1949.gada 25. martâ no Lat-vijas uz Sibîriju izvestos vairâkus tûkstoðus cil-vçkus. Cilvçkus izveda naktî, klauvçjot pie iedzî-votâju durvîm, liekot savâkt mantas, iesçdinâjakravas automaðînâs un karavîru pavadîbâ aizve-da lîdz dzelzceïa stacijâm, ievietoja lopu vagonosun aizveda uz Sibîriju – Tomskas, Omskas unAmûras apgabaliem. Otrâ lielâkâ Latvijas iedzî-votâju deportâcija neþçlîgi skara ïoti daudzas Vi-ïakas novada ìimenes. Daudzus izsûtîja nepama-toti un daudzi vçl lîdz pat ðai dienai nav saòçmuðiatbildes – kâpçc viòus un viòu ìimenes izsûtîja.

Viïakas novada domes deputâti 25. martâ do-mes sçdç apstiprinâja saistoðos noteikumus «Parsvçtku pabalstu politiski represçtajâm personâmun nacionâlâs pretoðanâs kustîbas dalîbniekiem»,kas paredz pabalstu 10,00 Ls apmçrâ represçta-jâm personâm un nacionâlâs pretoðanâs kustîbasdalîbniekiem Viïakas novadâ.

Viïakas novadâ ir 52 politiski represçtâs perso-nas: divi cilvçki Kupravas pagastâ, divi – Medòe-vas pagastâ, deviòi – Susâju pagastâ, divpadsmit –Ðíilbçnu pagastâ, seði – Vecumu pagastâ, septiò-padsmit– Viïakâ un èetri Þîguru pagastâ.

Piemiòas pasâkumos Medòevas tautas namâun Borisovas tautas namâ piedalîjâs Viïakas nova-da domes priekðsçdçtâja vietniece ZigrîdaVancâne, kura represçtajâm personâm pasniedzadomes pieðíirto pabalstu un ieklausîjâs atmiòâspar traìiskajiem 1949.gada 25.marta notikumiem.«Ðodiena ir atgâdinâjums par mûsu tautas cieða-nâm. Ðie traìiskie notikumi skâra ïoti daudzuiedzîvotâju likteòus, izdzîvoja stiprâkie. Sibîrijâ arsavu darbu un centîbu iemantoja vietçjo iedzîvo-tâju uzticîbu un pierâdîja, ka ir nepamatoti iz-sûtîti,» saka Zigrîda Vancâne. Medòevas tautasnamâ savu dzîvesstâstu stâstîja Laimdota Circâne,kuru izsûtîja 6 gadu vecumâ. «Kad manu ìimeniizsûtîja, biju bçrns un daudz neko nesapratu. Kurveda vecâkus, tur mçs sekojâm. Cilvçkus izsûtîja,jo padomju varai vajadzçja iebiedçt tautu, lai visiapvienotos kolhozos un sovhozos. Sâkumâ Sibîrijâbija ïoti grûti, bet ar centîgu darbu iedzîvojâmies.Sibîrijâ saòçmâm dokumentus, ka esam bijuði ne-pamatoti izsûtîti, jo esot sajaukti uzvârdi. Man bi-ja 14 gadi, kad vecâki teica, ka jâbrauc atpakaï.Mçs – bçrni pat negribçjâm atgriezties, jo bijâmiedzîvojuðies, bet vecâki uzstâja, ka jâbrauc atpa-kaï. Kad atgriezâmies, mûsu mâjas nebija iz-postîtas. Tur dzîvoja citi cilvçki. Pirmo gadu dzîvo-jam dzîvoklî, bet tad tikâm atpakaï savâs mâjâs. Janebûtu atgriezusies, tad nebûtu sastapusi un ap-recçjusi tik labu vîru kâ Âdolfs. Izaudzinâti piecibçrni, audzinu 10 mazbçrnus. Gribçtos, lai sko-lçniem skolâs vairâk mâca par ðiem traìiskajiemnotikumiem. Jaunajai paaudzei vajadzçtu vairâkmâcîties darba tikumu», stâsta Laimdota Circâne.

Vecumu pagasta pârvaldes darbinieki nolikaziedus izsûtîtajiem pie pieminekïa bijuðajâ Vecu-mu dzelzceïa stacijâ. Vecumu pagasta Borisovastautas namâ Melânijas Dainas Martiòenko unviòas dçla Ivana Svâtiòa atmiòas stâstîjumâ ie-klausîjâs Meþvidu pamatskolas skolçni. «Biju pus-audze, biju aizbraukusi uz Rçzekni un iestâjusiesskolâ, jo gribçju mâcîties par skolotâju. Skolâsaòçmu ziòu, ka mana ìimene tiek izsûtîta. Pie-dâvâja palikt vai braukt lîdzi ìimenei. Daudz nekonesapratu un nolçmu braukt lîdzi vecâkiem. Vie-na pati no Rçzeknes dzelzceïa stacijas devos ceïâ.Nokïuvu Sibîrijâ, bet vecâkus atrast nebija tikviegli. Biju sîciòa, izvârgusi, neviens mani neòçmapie sevis. Tad mani ievçroja kolhoza brigadieris

un aizveda pie savas tantes, kas parûpçjâs par ma-ni. Kolhozâ strâdâju un satiku savu skolotâju noViïakas ìimnâzijas, uzrakstîju vçstuli uz Vecumupusi un viòi atsûtîja man adresi, kur Sibîrijâ atro-das mani vecâki. Pateicoties brigadiera palîdzîbainokïuvu pie mammas, kas strâdâja citâ kolhozâ.Tçvs bija ielikts cietumâ uz 10 gadiem. Saòçmâmatïauju atgriezties 1955. gadâ, bet palikâm lîdz1965. gadam, jo tçvs âtrâk nevarçja izbraukt no Si-bîrijas. Sibîrijâ ir dzimuði mani bçrni, atgriezâmies1965. gada 25. martâ, kad Ivans gâja 1. klasîtç.Bçrni, mâcieties un klausiet tçvu un mâti!» atcerasun pamâca Melânija Martiòenko.

Viïakas muzeja vadîtâja Marija Bukða aicinâjaViïakâ dzîvojoðos politiski represçtos uz tikðanos«Visu, ko nevaram aizmirst, lîdzi sev nesam...». Uztikðanos atnâca Genofeva Logina, Jâzeps Dvins-kis, Anna Sprukule, Adolfina Strupka un MalvînaKokorevièa. Politiski represçtos muzejâ uzrunâjaViïakas novada domes priekðsçdçtâjs SergejsMaksimovs: «Esmu varas pârstâvis un atvainojosJums par padomju varas nodarîto pârestîbu. SakuJums lielu paldies, ka visas dzîves laikâ pietikamotivâcijas, drosmes un ticîbas izdzîvot Sibîrijâ.Mûsu pienâkums ir atcerçties Jûsu varoòdarbu.Pateicos par to, ka smagais liktenis Jûs navieïaunojis un Jûs strâdâjiet sabiedrîbas labâ, lai arîkâds politiskais reþîjums ir pie varas. Jûs mumsrâdiet piemçru kâ ne bût ne vieglajâ liktenî, ne-salûst, bet uzcîtîgi strâdât. Ðâdâm tikðanâm bûtujânotiek bieþâk». Uz tikðanos atnâkuðie politiskirepresçtie bija ïoti priecîgi, ka Viïakas novada do-me viòus atcerçjâs. «Ir pavisam cita juðanâs, kapriekðnieki mûs ciena un atceras,», saka JâzepsDvinskis. Marija Bukða atklâj, ka vçlçtos visusViïakas novada represçtos saaicinât vienâ kopçjâpasâkumâ. «To izdarît bûs ïoti grûti, jo politiski re-presçtie ir cienîjamâ vecumâ un citi negrib at-cerçties traìiskos notikumus, bet bûs jâmçìina no-organizçt ðâdu pasâkumu. Ðodien atnâca pieci,nâkamreiz piebiedrosies vçl kâds un tâ pamazâmvisi pulcçsimies kopâ,» domâ M.Bukða.

Tikðanâs laikâ kavçjâs atmiòâs par Sibîrijâ pa-vadîtajiem gadiem, interesçjâs kâ kuram klâjies, jodzîve kolhozos un sovhozos bijusi atðíirîga.Izsûtîtie dzîvoja internacionâlâ vidç, kolhozos bijacilvçki no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Uk-rainas. Salîdzinâja kâ ir dzîvot mûsdienâs, atzina,

ka par masu deportâcijâ televîzijâ râda un presçraksta ïoti maz. Sibîrijâ katru nedçïu mums bija jâ-parakstâs, ka esam uz vietas. Nedrîkstçja izbrauktno rajona. Nerçíinâjâs ar iedzîvotâjiem. Ja gribçjacilvçku noðâva ne par ko, piemçram, piegâjis partuvu noþogojumam. Visur draudçja ar ðautençm.Anna Sprukule atceras: «Mûsu ìimene bija baznî-câ. Nâkot no baznîcas, redzçjâm, ka pa ceïu braucneparasti daudz maðînu. Mçs nezinâjâm, ka mûsizvedîs. Gribçjâm papusdienot, bet sabrauca unaizveda. Pusdienas palika nepaçstas ... Kad iz-sûtîja man bija 19 gadi. Mûs izsûtîja, jo ieskaitîjabagâtniekos. Sibîrijâ strâdâju par traktoristi, vçlâkpar slaucçju. Kad atgriezâmies Latvijâ, mâjas bijanojauktas. Iedzîvoðanâs bija jâsâk no gala».

Enerìiskais Jâzeps Dvinskis pirms nedçïas no-svinçja 83 gadu dzimðanas dienu. «Pirmâs atmiòasar tâ laika notikumiem man saistâs ar 1940.gadu,kad ienâca krievu karaspçks. 1941. gadâ mûsu –6.klasç ienâca padomju vara pârstâvis un bïâva uzmums – kâpçc nestâjamies pionieros. 1941.gada8.augustâ sâka iesaukt sarkanajâ armijâ un partiem, kurus iesauca armijâ augustâ, jau septembrîsaòçmâm ziòas, ka krituði. Viïakas vidusskolâ no-organizçju pret padomju pagrîdes grupu, kura iz-deva pretpadomju þurnâlu «Degsme». Domâju, katâ laika izdevuma eksemplârs nav saglabâjies ne-viens. Mani arestçja 1945.gadâ par dzimtenes no-devîbu un vçlâk izsûtîja,» atmiòâs dalâs J.Dvinskis.

Izdzîvot visiem palîdzçjusi ticîba Dievam. Ma-rija Bukða saka, ka cik satikusi ðos cilvçkus, visiaktîvi rosâs pa mâjâm, visi ir dzîvespriecîgi un op-timisma pilni. Jaunajai paaudzei daudz jâmâcâsno pieredzes bagâtajiem sirmgalvjiem, jâmâcâsdarba tikums, centîba, prasme cînîties un izturçtgrûtîbas, jâmâcâs cieòa un mîlestîba vienam pretotru, jâmâcâs dzîvot prieks, un ticîba un païâvîbaDievam.

25. martâ piemiòas pasâkumi Viïakas novadânoslçdzâs Þîguru pagastâ. Tajâ piedalîjâs Viïakasnovada domes izpilddirektors Aldis Puðpurs.Dzîves stâstus pastâstîja Benedikta Novikova unAntoòina Grigale. Uz tikðanos bija sanâkuði dau-dzi cilvçki, kas zina represçto cilvçku likteni, joizsûtîja viòu radiniekus. Aldis Puðpurs atzîst, kanebija domâjis, ka bûs saturîga tikðanâs. Vecmâ-miòu klubiòa dalîbnieces klâtesoðos cienâja arpaðu saceptajiem pîrâgiem un zâïu tçjâm.

Komunistiskâ genocîda upuru piemiòas dienaViïakas novadâ

Viïakas novadâ

4

Apstiprina saistoðos noteikumus «Par pabalstu politiski represçtajâm personâm un nacionâlâs pretoðanâs

kustîbas dalîbniekiem» Pabalsts politiski represçtajâm personâm un

nacionâlâs pretoðanâs kustîbas dalîbniekiem tiekpieðíirts ar mçríi sniegt atbalstu politiski repre-sçtâm personâm un nacionâlâs pretoðanâs kustî-bas dalîbniekiem, atzîmçjot Latvijas Republikasneatkarîbas deklarâcijas pasludinâðanas dienu unLatvijas Republikas proklamçðanas gadadienu.Pabalsta apmçrs vienai personai ir 10,00 Ls gadâ.Tiesîbas saòemt ðajos saistoðajos noteikumos pa-redzçto pabalstu ir politiski represçtajâm per-sonâm un nacionâlâs pretoðanâs kustîbas dalîb-niekiem, kuru statusu apliecina atbilstoðs doku-ments un kuru deklarçtâ pamatdzîvesvieta ir Vi-ïakas novada administratîvajâ teritorijâ.

Sadala valsts budþeta pieðíirtos lîdzekïusmâcîbu literatûras iegâdei 2010. gadâ

Pieðíirtais valsts finansçjums ir 487,00 Ls. Vie-nam skolçnam iedalîti – 0,6918 Ls mâcîbu lite-ratûras iegâdei. Atbilstoði skolçnu skaitam Viïa-kas novada skolâm sadalîtais finansçjums ir:Viïakas Valsts ìimnâzijai – 98,00 Ls, Rekavas vi-dusskolai – 122,00 Ls, Viïakas pamatskolai – 88,00Ls, Upîtes pamatskolai – 32,00 Ls, Viduèu pamat-skolai – 57,00 Ls, Þîguru pamatskolai – 52,00 Ls,Meþvidu pamatskolai – 21,00 Ls, Kupravas pa-matskolai – 17,00 Ls.

Apstiprina Viïakas novada 2009. gadabudþeta izpildi

Apstiprina Viïakas novada pamatbudþeta ieòç-mumus – 3161345,00 Ls; Viïakas novada pamat-budþeta izdevumus – 3630879,00 Ls; Viïakas no-vada pamatbudþeta lîdzekïu atlikumus uz gadasâkumu – 538714,00 Ls un pamatbudþeta lîdzekïuatlikumu uz gada beigâm – 117797,00 Ls. Apstip-rina Viïakas novada speciâlâ budþeta ieòçmumus– 12567,00 Ls un izdevumus –173392,00 Lsapmçrâ; Viïakas novada speciâlâ budþeta lîdzekïuatlikumus uz gada sâkumu –100015,00 Ls un spe-ciâlâ budþeta lîdzekïu atlikumu uz gada beigâm –52297,00 Ls apmçrâ. Apstiprina ziedojumu undâvinâjumu budþeta ieòçmumus – 11477,00 Ls, unziedojumu un dâvinâjumu budþeta izdevumus –11105,00 Ls apmçrâ. Ziedojumu un dâvinâjumubudþeta lîdzekïu atlikumus uz gada sâkumu ir133,00 Ls, un ziedojumu un dâvinâjumu budþetalîdzekïu atlikums uz gada beigâm ir 505,00 Ls.

Izmaina Pedagogu atlases komisijassastâvu

Nolemj atbrîvot Inâru Sokirku, Dzintru Pipariun Ainu Golubevu no Viïakas novada Pedagogu

atlases komisijas locekïa amatiem un apstiprinajaunos Pedagogu atlases komisijas locekïus: Vi-duèu pamatskolas pârstâvi Vitu Dortâni, Rekavasvidusskolas pârstâvi Pçteri Vancânu un arod-biedrîbas pârstâvi Tamâru Mihaèovu.

Nolemj piedalîties atklâtâ projektu konkursâ«Sociâlo dzîvojamo mâju siltumnoturîbas

uzlaboðanas pasâkumi»Viïakas novada dome nolemj iesniegt èetrus

projektu iesniegumus programmas «Infrastruk-tûra un pakalpojumi» 3.4.1.2. aktivitâtç «Sociâlodzîvojamo mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pa-sâkumi». Iesniegs projektus par «Sociâlo dzîvo-jamâs mâjas «Jasmîni» Þîguru ciemâ Viïakas no-vadâ siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumi»,«Sociâlo dzîvojamâs mâjas «Vecîði» Þîguru ciemâViïakas novadâ siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâ-kumi», «Sociâlo dzîvojamâs mâjas «Alejas» Kup-ravas ciemâ Viïakas novadâ siltumnoturîbas uzla-boðanas pasâkumi» un «Sociâlo dzîvojamâs mâjasSkolas ielâ 3 Viïakâ siltumnoturîbas uzlaboðanaspasâkumi». Plânotâs maksimâlâs viena projektakopçjâs izmaksas ir 225.866,65 Ls. Atbalsta inten-sitâte projektiem no Eiropas Savienîbas program-mas ir 75 %. Paðvaldîbai ir jânodroðina lîdzfi-nansçjums – 25 % apmçrâ.

Deleìç Viïakas novada paðvaldîbas pârstâvidarbam Veselîbas norçíinu centra

Vidzemes nodaïas sadarbîbas sanâksmçsNolemj deleìçt Viïakas novada domes priekð-

sçdçtâju Sergeju Maksimovu par Viïakas novadapaðvaldîbas pârstâvi Veselîbas norçíinu centraVidzemes nodaïas sadarbîbas sanâksmçs.

Izveido p/a «Viïakas slimnîca» nododamâs mantas un saistîbu

SIA «Viïakas Veselîbas aprûpes centrs» nodoðanas – pieòemðanas komisiju

Apstiprina Viïakas novada paðvaldîbas aìen-tûras «Viïakas slimnîca» nododamâs mantas unsaistîbu SIA «Viïakas Veselîbas aprûpes centrs» no-doðanas pieòemðanas komisiju sekojoðâ sastâvâ:komisijas priekðsçdçtâjs – Aldis Puðpurs, Viïakasnovada domes izpilddirektors; komisijas locekïi –Aija Voièika, Viïakas novada domes Finanðu ungrâmatvedîbas nodaïas grâmatvede; Inâra Loème-le, Viïakas novada paðvaldîbas aìentûras «Viïakasslimnîca» grâmatvede; Leonîds Cvetkovs, depu-tâts, saimniecisko jautâjumu komitejas priekðsç-dçtâjs un Pçteris Boldâns, Viïakas novada domesTehniskâs nodaïas speciâlists.

Apstiprina grozîjumus saistoðajos noteikumos «Par sociâlâs palîdzîbas

pabalstiem» Viïakas novadâApstiprina grozîjumus Viïakas novada paðval-

dîbas 2009. gada 27. augusta saistoðajos noteiku-mos Nr.3 «Par sociâlâs palîdzîbas pabalstiem»,nosakot, ka novçrtçjot ìimenes (personas) at-bilstîgu trûcîgas vai maznodroðinâtas ìimenes(personas) statusam, par parâdsaistîbâm netiekuzskatîti kredîti, kas òemti lîdz 01.01.2009. ìime-nes (personas) pamatvajadzîbu nodroðinâðanai unuz ìimenes (personas) ienâkumu un materiâlâstâvokïa novçrtçðanas brîdi kredîta neatmaksâtâdaïa nepârsniedz 200,00 Ls. Novçrtçjot ìimenes(personas) atbilstîbu trûcîgas vai maznodroðinâtasìimenes (personas) statusam, par îpaðumu, no ku-ra var gût papildus ienâkumu, netiek uzskatîts ze-mes îpaðums ar kopçjo platîbu lîdz 10 ha (t.sk. lîdz3 ha meþs) un ja tas tiek izmantots ìimenes pa-matvajadzîbu nodroðinâðanai.

Apstiprina Þîguru pirmsskolas izglîtîbasiestâdes «Lâcîtis» nolikumu

Apstiprina Þîguru pirmsskolas izglîtîbas iestâ-des «Lâcîtis» nolikumu jaunâ redakcijâ Iestâdesdarbîbas mçríis ir veidot visiem audzçkòiem pie-ejamu attîstîbas vidi, îstenot audzinâðanas procesuun nodroðinât izglîtîbas programmâ noteiktomçríu un uzdevumu sasniegðanu. Iestâdes darbî-bas pamatvirziens ir audzçkòus attîstoða un audzi-noða darbîba. Iestâdes galvenie uzdevumi: nodro-ðinât katra audzçkòa spçjâm atbilstoðu attîstîbu;îstenot pirmsskolas izglîtîbas, kods 01011111 prog-rammâ noteiktos mçríus un uzdevumus; sagata-vot audzçkòus pamatizglîtîbas programmas uz-sâkðanai.

Apstiprina Viïakas novada paðvaldîbas pedagoìiski medicîniskâs komisijas

nolikumuViïakas novada paðvaldîbas pedagoìiski me-

dicînisko komisiju izveido un apstiprina Viïakasnovada paðvaldîbas Izglîtîbas, kultûras un sportanodaïa. Komisijas kompetence ir: veikt bçrnu arîpaðâm vajadzîbâm pedagoìiski psiholoìisko unmedicînisko izpçti un attîstîbas traucçjumu diag-nosticçðanu; ieteikt vecâkiem (aizbildòiem) izglî-tojamâ vecumam, spçjâm, veselîbas stâvoklim unattîstîbas lîmenim atbilstoðu izglîtîbas program-mu; veicinât izglîtojamo ar garîgâs vai fiziskâs at-tîstîbas traucçjumiem, valodas traucçjumiem, psi-hiskâs attîstîbas aizturi un mâcîðanâs grûtîbâm,psihoneiroloìiskâm vai somatiskâm saslimðanâm,kâ arî vâjredzîgu un neredzîgu, vâjdzirdîgu un ne-dzirdîgu izglîtojamo integrçðanu vispârçjâs izglî-tîbas iestâdçs un koordinçt speciâlâs izglîtîbas pa-kalpojumu nodroðinâðanu. Komisijas sastâvâ irpedagogs (komisijas vadîtâjs), speciâlais peda-gogs, logopçds, psihologs, ârsti (bçrnu pediatrs unpsihiatrs).

DOMES SÇDES LÇMUMI

INFORMÂCIJA VIÏAKAS NOVADA NEKUSTAMÂ

ÎPAÐUMA NODOKÏAMAKSÂTÂJIEM

Sakarâ ar izmaiòâm LR likumâ «Parnekustamâ îpaðuma nodokli» 3.pantâ, kurðnosaka, ka minimâlais nodokïa lielumu ir5,00 Ls. Ja nodokïa summa ir lielâka par5,00 Ls, nekustamâ îpaðuma nodokïu (NÎN)maksâtâji saòem paziòojumu. Bet tiem NÎNmaksâtâjiem, kuriem 2010.gadâ NÎN irmazâks par 5,00 Ls, NÎN maksâðanas pa-ziòojums tiks nosûtîts pçc nodokïa likmes5,00 Ls sasniegðanas - 2011. vai 2012.gadâ.Nokavçjuma nauda par ðo laiku netiksaprçíinâta. Neskaidrîbu gadîjumâ lûdzaminteresçties Viïakas novada domç un pagas-tu pârvaldçs.

Kontakttâlrunis Viïakas novada domç –64507222 (grâmatvedîba).

IESNIEDZ PROJEKTA PIETEIKUMUPAR VESELÎBAS APRÛPES CENTRA ATTÎSTÎBU VIÏAKÂ

Îstenojot Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda darbîbas programmu «Infrastruktûra un pakalpoju-mi» papildinâjuma 3.1.5.1.2. apakðaktivitâti «Veselîbas aprûpes centru attîstîba», Veselîbas ministri-ja izsludina ierobeþotu Ierobeþota projektu iesniegumu atlases kârtu. Uzaicinâjumu sagatavot projek-ta pieteikumu izsûtîja 30 potenciâlajiem projektu iesniedzçjiem. Ðâdu uzaicinâjumu izstrâdât un ie-sniegt projektu saòçma arî SIA «Viïakas Veselîbas aprûpes centrs». Projekta pieteikums bija jâie-sniedz lîdz 24. martam Veselîbas ekonomikas centrâ (sadarbîbas iestâdç, kas nodroðina aktivitâtesîstenoðanu).

Apakðaktivitâtes mçríis: ir sakârtot ambulatorâs veselîbas aprûpes pakalpojumu sniedzçju infra-struktûru, uzlabojot ambulatoro veselîbas aprûpes pakalpojumu pieejamîbu un materiâltehniski no-droðinot un pilnveidojot ambulatoros veselîbas aprûpes pakalpojumus.

Atbalsta veids: Veselîbas aprûpes centru izveide uz pârprofilçjamo slimnîcu bâzçm un jau izveido-to veselîbas aprûpes centru infrastruktûras uzlaboðana, atbalstot telpu renovâciju un rekonstrukciju unaprîkojuma iegâdi, saskaòâ ar Ambulatorâs un stacionârâs veselîbas aprûpes pakalpojumu sniedzçjuattîstîbas programmu (Ministru kabineta 2004. gada 20. decembra rîkojums Nr. 1003) un efektîvu ve-selîbas aprûpes resursu izvietojumu un izlietojumu.

Projektâ «Viïakas novada Veselîbas aprûpes centra attîstîba» paredzçta telpu renovâcija. Projekta kopçjas izmaksas 90.367,20 Ls. Atbalsta intensitâte ir 85%. Paðvaldîbas lîdzfinansçjums ir

13.555,08 Ls. Projekta kopçjâs izmaksas priekðfinansçs òemot aizòçmumu Valsts kasç. Ja projekta pie-teikumu atbalstîs, tâ îstenoðanu plânots uzsâk 2010. gada rudenî.

5

«Medòevas pagasta pirmskolas izglîtîbas iestâ-de (PII) «Pasaciòa» dibinâta 1997. gada 13.janvârî. Telpas iekârtoja daudzdzîvokïu mâjas 4-istabu dzîvoklî ar piebûvi pie balkona. Pçc piec-iem gadiem – 2002. gadâ mazajiem medòevieðiemdzîvoklis kïuva par ðauru, atpirka kâdreizçjo no-privatizçto bçrnudârzu.

Pagasta un pirmskolas izglîtîbas iestâdes va-dîba un darbinieki, bçrnu vecâki un toreiz pagastâstrâdâjoðie bezdarbnieki ieguldîja lielu darbu,2002.gada septembrî mazuïi apmeklçt jaunajâsPII telpâs. Ar mazumiòu nevarçjâm samierinâtiesun maz pa maziòam gribçjâs kaut ko labâku,skaistâku un modernâku. Rakstîjâm projektus,saòçmâm atbalstu un PII «Pasaciòa» çku un tel-pu sakârtoðanai. Laika posmâ no 2006. lîdz 2009.gadam piesaistot Valsts investîcijas un pieðíirtomçrídotâciju infrastruktûras sakârtoðanai, valstspieðíirto paðvaldîbu dotâciju novadu reformai,

PII «Pasaciòa» çku un telpu sakârtoðanai iegul-dîjâm 118273,00 Ls,» stâsta Viïakas novada do-mes priekðsçdçtâja vietniece un bijusî Medòevaspagasta priekðsçdçtâja Zigrîda Vancâne.

Ðo gadu laikâ ir nomainîts jumts, nosiltinâtasârsienas, veikta siltummezgla rekonstrukciju, no-mainîti logi, izbûvçts trotuâru, ierîkota uguns-droðîbas signalizâcija, veikts elektroinstalâciju re-monts un telpu remonts: tualetei, virtuvei, kâ arîveikti iekðtelpu remonti (nomainîtas durvis, kana-lizâcijas rekonstrukcija, griestu remonti grupiòutelpâs). Rekonstrukcija notika vairâkus gadus, jovalsts investîciju projektiem finansçjumu pieðíîradaïçji, tâdçï nâkamajâ gadâ iesniedz jaunu pro-jektu, lai bûtu iespçjams turpinât PII rekonstruk-ciju. «Ðobrîd iestâdi apmeklç 45 bçrni, no kuriem15 bçrni dzîvo nedçïas grupiòâ. Ar lielu darbapieredzi bçrnus aprûpç vadîtâja, skolotâjas untehniskie darbinieki. Turpmâkie darbi PII la-

biekârtoðanai ir þoga atjaunoðana un jâiegâdâjasjaunas attîstoðâs spçles un jâpapildina sportaaprîkojums,» piebilst Z.Vancâne.

Viïakas novada domes Attîstîbas plânoðanasnodaïas speciâlisti izstrâdâ Susâju bibliotçkasrekonstrukcijas projektu. Ðobrîd Viïakas pilsçtâstrâdâ divas bibliotçkas: Viïakas un Susâju. Pað-valdîbâ, plânojot finanðu plânu, vçrtç cik lielu fi-nansçjumu izlieto divu bibliotçku uzturçðanai,cik finanðu resursus izdodos ieekonomçt, ja bib-liotçkas apvienotu. Ðobrîd bibliotçku apvie-noðanâs nav iespçjama, jo nevienâ no esoðajâmbibliotçkâm nav iespçjams izvietot esoðo bibli-otçkas fondu un nodroðinât nepiecieðamo telpuplatîbu. Iespçjamie risinâjumi: esoðâs bibliotç-kas rekonstrukcija vai jaunas bibliotçkas bûv-niecîba. Paðvaldîbas budþetâ nav iespçjams rastlîdzekïus jaunas çkas bûvniecîbai. Ir iespçja pie-dalîties Lauku atbalsta dienesta izsludinâtajâprojektu konkursâ pasâkumam «Pamatpakal-pojumi ekonomikai un iedzîvotâjiem», kur vie-na projekta maksimâlâ attiecinâmo izdevumusumma ir 140000,00 Ls.

«Nav normâla situâcija, ja vienâ pilsçtâ ir di-vas publiskâs bibliotçkas. Viïakas pilsçtâ irdaudz çku, kuras ir nepiecieðams restaurçt, tâ-pçc neredzu jçgu jaunas çkas bûvniecîbai.Ðodien bibliotçkas loma ir daudz plaðâka. Bibli-otçka nav tikai mâja, kur nodot un paòem grâ-

matas. Tâs loma ir informçt un izglîtot, tâ ir pul-cçðanâs vieta sabiedrîbai. Paplaðinoties biblio-tçkas pakalpojumu klâstam un interneta pie-ejamîbai, uz bibliotçku cilvçki nâk, lai izmanto-tu i-banku, pasûtîtu biïetes, veiktu biïeðu rezer-vçðanu, apskatîtos e-pastu, meklçtu darba sludi-nâjumus interneta portâlos, ievietotu sludinâju-mus, diskutçtu blogos, spçlçtu erudîcijas spçles,un arî konsultçtos ar ârstiem, rakstot e-pastavçstules. Bibliotçkas çku redzu kâ daudzfunkci-onâlo centru, kur sniedzam informâciju, saòe-mam informâciju, kur pulcçjas daþâdas iedzî-votâju grupas. Bibliotçkâ ir jâbût gan lasîtâjuapkalpoðanas zonai, gan darbinieku telpâm»,savu redzçjumu par bibliotçku apvienoðanosstâsta Viïakas novada domes kultûras metodiíeRuta Cibule.

Arî Susâju pagasta bibliotçkas vadîtâja Regî-na Dûna uzskata, ka nav lietderîgi vienâ pilsçtâuzturçt divas bibliotçkas, it seviðíi, ja tâm ir tiklielas îres maksas. «Bibliotçkai bûtu jâbût plaðaiun gaiðai. Manuprât, poliklînikas mâjâ nebûs tâpiemçrotâkâ. Varbût varam uzcelt jaunu vai re-konstruçt kâdu piemçrotâku çku. Rîgas «gais-mas pils» mums nav vajadzîga, bet novada iedzî-votâjiem gan vajag savu gaismas pili tepat uz

vietas,» saka Regîna Dûna.Diskusijâ par vienas bibliotçkas izveidi ie-

saistâs arî Viïakas novada centrâlâs bibliotçkasvadîtâja Vija Circâne: «Jau pagâjuðajâ gadâ ak-tualizçjâs jautâjums par Viïakas un Susâju bibli-otçku apvienoðanu. Viïakas un Susâju bibliotç-ku optimizâcijas mçríis ir 21. gadsimta publiskâbibliotçka pilsçtâ ar funkcionâli piemçrotâmtelpâm, kurâs tiek sniegts visiem lietotâjiemlîdzvçrtîgs, kvalitatîvs un mûsdienîgs bibliotekâ-rais pakalpojums. Mçs esam par bibliotçku, kasbûtu piemçrota visiem – mâmiòâm ar maziembçrniem, pusaudþiem, jaunieðiem un bçrniem,pieauguðajiem un pensionâriem, kâ arî cilvç-kiem ar îpaðâm vajadzîbâm. Mûsdienîga biblio-tçka ir sociâlâs saskarsmes centrs, kurâ nozîmî-ga vieta ir arî daþâdiem izglîtojoðiem un kultû-ras pasâkumiem. Bibliotçkas sûtîba ir veicinâtnoturîgu un nepârtrauktu Viïakas novada sa-biedrîbas garîgo un intelektuâlo attîstîbu, veido-jot informâcijas resursu krâtuves, nodroðinot arinformâciju, un koordinçjot novada bibliotçkudarbîbu».

Gala lçmums par bibliotçkas rekonstrukcijunav pieòemts. Viïakas domes deputâti uzklausabibliotekâru un bûvnieku viedokïus, lai pieòem-tu lçmumu, kas nodroðinâtu sekmîgu novadacentrâlas bibliotçkas izveidoðanu un darbîbu, unplaðu pakalpojumu pieejamîbu.

Plânota Susâju bibliotçkas rekonstrukcija

Apmeklçtâjiem ir patîkami atnâkt uz pasâku-miem sakârtotâ kultûras namâ. Paðdarbîbas ko-lektîvi un kultûras nama darbinieki it priecîgi, kaikdienâ var nâk uz mçìinâjumiem gaiðâs, siltâs unmâjîgâs telpâs. Remontdarbi Þîguru kultûras na-

mâ sâkâs 2006. gadâ, kad saòçmâm valsts mçrí-dotâciju – 6000,00 Ls. 2007. gadâ pieðíîra valstsinvestîcijas – 8000,00 Ls. Lîdzekïus izlietoja Lielâsun Mazâs zâles remontam – nomainîja logus, vei-ca griestu un sienu remotdarbus. Valsts investîci-ju projektus atbalstîja 2008. gadâ pieðíirot 48000,00 Ls un 2009. gadâ – 13423,00 Ls. Finansçju-ma apguve garâs iepirkuma procedûras dçï tikauzsâkta tikai 2009. gadâ, kad paðvaldîba nodro-ðinâja lîdzfinansçjuma daïu 32025,00 Ls apmçrâno paðvaldîbas dotâcijas lîdzekïiem infrastruktû-ras attîstîbai. Apgûstot valsts investîciju un pað-valdîbu dotâciju novadu reformai, bija noteikts,ka drîkst veikt çku, telpu renovâcijas un rekon-strukcijas darbus. Attiecinâmajâs izmaksâs netikaatïauta pamatlîdzekïu iegâde.

Triju gadu laikâ ir veikta kultûras nama jumtarenovâcija, logu un durvju nomaiòa, halles-gar-derobes, sanitâro mezglu, vçjtvera un palîgtelpasremonti, aizkulises telpas remonts, skatuves pâr-bûve, nojumes renovâcija, uzstâdîta ugunsdroðî-bas signalizâcija, veikta radiatoru skaloðana,ûdens pievada remonts, kâpòu telpu remonts, pil-nîbâ izremontçtas 2.stâva telpas.

«Vissareþìîtâkais bija skatuves remonts. Kul-

tûras nama darbinieki vçlçjâs iegâdâties skaòasun gaismas aprîkojumu, bet ðîs izmaksas bija ne-attiecinâmie izdevumi. Veicot kultûras nama re-konstrukciju, uztaisîjâm jaunas skatuves kâpnesun iegâdâjâmies jaunus aizkarus. Skatuves kâp-nes «meistaroja» puiði, arî þîgurietis, kas pirmoreizi taisîja kâpnes skatuvei, bet domâju, ka re-zultâts ir labs. Ikviens apmeklçtâjs redz atðíirîbustarp kultûras namu pirms un pçc remonta. Tel-pas ir mâjîgas un tajâs ir patîkami uzturçties. Ta-èu, lai varçtu teikt, ka renovâcijas darbi Þîgurukultûras namâ ir noslçguðies, vçl ir nepiecieðamssavest kârtîbâ drenâþas sistçmu un renovçt çkaspamatus», stâsta Þîguru pârvaldes vadîtâja Þeni-ja Cvetkova.

Viïakas novada domes kultûras metodiíe Ru-ta Cibule, uzsver, ka katra kultûras nama galvenârota ir skatuve. «Ir jâbût sakârtotâm kulisçm, irjâbût labam apgaismojumam un skaòas aprîkoju-mam. Ja kultûras namam ir sava skaòas un gais-mas aparatûra, tad ir visplaðâkâs iespçjas noorga-nizçt jebkuru kultûras pasâkumu. Aicinu þîgu-rieðus rakstît projektu pieteikumu vai rast finan-sçjumu kultûras nama budþetâ, lai iegâdâtos ðoaprîkojumu», saka R.Cibule.

PROJEKTI VIÏAKAS NOVADÂ

Medòevas pirmsskolas izglîtîbas iestâdes«Pasaciòa» rekonstrukcija

Þîguru kultûras nama renovâcijas posmi

Viïakas novadâ

6

IZGLÎTÎBAS LAPA

Tuvojoties pavasarim, Viïakas Valsts ìimnâzijânotiek daudzi nopietni un skaisti pasâkumi. Viensno tiem ir tradicionâlie pçtniecisko darbu lasîjumi,kuros uzstâjas un mâcâs sevi pasniegt 11.klaðuaudzçkòi. Skolçni jau laikus izvçlas savus darbuvadîtâjus un viòu vadîbâ strâdâ, lai iemâcîtos ne ti-kai uzrakstît darbu, bet arî pareizi to noformçt,kas ir ne mazâk svarîgi. Skolçni cenðas izvçlçtiestâdas tçmas, kuras varçtu bût saistîtas ar iecerçtostudiju programmu. Ðogad vairâki skolçni izvçlç-juðies mûsdienâs aktuâlas tçmas ekonomikâ, pie-mçram, par krîzi un tâs ietekmi, bezdarbu un no-darbinâtîbu, komercdarbîbu nestabilitâti Viïakâun novadâ, ko izstrâdâjuði skolotâjas MarijasVancânes vadîbâ.

Lielâkoties zçni izvçlçjuðies ar fiziku un tehni-ku saistîtas tçmas. Ðogad skolotâju Gaïina Stepa-novas un Jânis Laicâna vadîbâ pçtîja degvielas pa-deves sistçmas un tâs kvalitâti, transporta lîdzekïubremzçðanas ceïu, dielektriíu polarizâciju, grîduapkures sistçmas un datorvîrusi internetâ.

Skolotâja Biruta Miòina vadîja vairâku skolçnuzinâtniski pçtnieciskos darbus, kas pçtîja vçsturestçmas. Skolçni rakstîja par Kubulu kultûras namavçsturi un tâ darbîbu ðodien. Lîga Brice un JanaPetrovska veica pçtîjumus par iedzîvotâju depor-tâcijâm Viïakas apriòíî un Erþepoles ielas vçsturi.Pçtîjumu bija sâkuðas un pabeiguðas jau pagâjuðâmâcîbu gadâ. Viòas 2009. gada maijâ piedalîjâsstarptautiskâ konkursâ «Vçsture ap mums» Rîgâ,par darbu saòçma Atzinîbas rakstus.

Jau otro gadu nopietnu pçtîjuma turpina veiktAnna Brice skolotâjas Ilzes Strapcânes vadîbâ.Meitene vasarâ ir veikusi praktiskos uzdevumus–vairâkos Íiras upes posmos ir noòçmusi ûdensparaugus, lai izanalizçtu ûdens íîmisko un biolo-ìisko sastâvu.

Skolotâjas Valentînas Beèas vadîbâ iepriekðçjâmâcîbu gadâ savu pçtîjumu par zîdîtâjdzîvniekiemVjadas upes dabas takâ sâka Kârlis Mieriòð unðogad to pabeidza, apkopojot un aprakstot lieludaudzu zîdîtâjdzîvnieku, kas dzîvo pie Vjadas upesielejâ. Skolçni izvçlas veikt pçtîjumus par visdaþâ-dâkajâm tçmâm. Ðogad skolçnus interesçja arî parredzes, skolçnu alkoholisma un grûtniecîbas prob-lçmâm; pçtîja cilvçka atmiòu; ieinteresçjâs kâdiârstniecîbas augi aug Semenovas ciema apkârtnç,pçtîja latvieðu tautu tçrpus un to ornamentus.

2010. gada 25. februârî Viïakas Valsts ìimnâzi-jas 11. klases skolçni piedalîjâs starpnovadu pçt-niecisko darbu lasîjumos, kas notika Balvu amat-niecîbas vidusskolâ. Tâ bija lieliska iespçja skolç-niem sevi prezentçt citâ auditorijâ un paskatîties,kâ to dara viòu vienaudþi. Seminârs noritçjadraudzîgâ atmosfçrâ un visi skolçni nenoþçloja, kavarçja tur piedalîties. Jâcer, ka nâkoðgad sav-starpçjâs sadarbîbas projekts turpinâsies.

Lai skolçni mâcîtos uzstâties un prezentçt savuspçtîjumus daudz nopietnâkâ konkurencç, ViïakasValsts ìimnâzija jau ilgus gadus piedâvâ saviemaudzçkòiem pabût citos republikas novados,uzstâjoties augstskolâs un Valsts ìimnâzijâs. 2010.

gada 18. februârî Rçzeknes Valsts ìimnâzijâ notikazinâtniski pçtniecisko darbu konference par tçmu«Novada vçsture, kultûrvide, personîbas». Tajâ pie-dalîjâs 10.c klases skolniece Signe Grahoïska arpçtîjumu «Ievçrojami cilvçki Viïakâ gadsimtugaitâ» un 12.c klases audzçkne Dace Kokorevièa ardarbu «Vecumu pagasta Slîpaèu ciems». Meitenesvarçja pârliecinâties, ka viòu pçtîjumi ir lîdzvçrtîgiRçzeknes, Jçkabpils, Preiïu, Balvu Valsts ìimnâzi-ju labâkajiem kultûrvçstures pçtnieku darbiem.

2010.gadâ 4.martâ Daugavpils Valsts ìimnâzijânotika 4. zinâtniski pçtniecisko darbu lasîjumikrievu valodâ kâ sveðvalodâ vidusskolâm. Tajâpiedalîjâs 12.c klases skolnieces: Inga Makarova,kura savâ dzimtenç pçtîja Ziemeïkaukâza etnosusadzîvi un tradîcijas, un Sanita Baronova, kas iz-pçtîja misionâra Bruno Logina dzîves un darbagaitu. Abas meitenes izcînîja diplomus no Dau-gavpils Valsts ìimnâzijas un Daugavpils Skolupârvaldes, kâ arî saòçma vçrtîgas grâmatu balvas.Viïakas Valsts ìimnâzija izsaka pateicîba skolotâ-jai Tatjanai Nâgelei, kura sagatavoja abas audzçk-nes. Un izsakâm pateicîbu visiem skolotâjiem, kasvada skolçnu pçtniecisko darbu izstrâdi.

Pavasarî pçc visu darbu izvçrtçðanas labâkopçtîjumu autoriem bûs vçl iespçja ðogad uzstâtiesCçsu Draudzîgâ Aicinâjuma Valsts ìimnâzijâ,Cesvaines ìimnâzijâ un Daugavpils Universitâtç.

Viïakas Valsts ìimnâzijas direktore Ilze Stapcâne

Enerìiski pavasara darbi notiek Meþviduskolâ. Priecç lieliskâ Skolçnu padomes un Skolaspadomes sadarbîba skolçnu brîvâ laika organizç-ðanâ un skolçnu intelektuâlajâ pilnveidç. Skolaspadomes priekðsçdçtâja Lîvija Brokâne un viet-niece Biruta Pavlova ir radoði un izdomas bagâticilvçki, kuras kopâ ar savâm meitâm- Skolçnu pa-domes loceklçm Laimu Brokâni un Rasmu Pavlo-vu skolâ noorganizçja rotaïu un atrakciju pçcpus-dienu, kâ arî sarûpçja visiem balvas.

Skolu bieþi apciemo bijuðie absolventi: Vairis

Kokoreviès, Inguss Ivanovs un Janita Ivanova. Pa-vasarî viòi noorganizçs Sporta pçcpusdienu. Mçs sa-kâm, lielu paldies mûsu absolventiem, jo mûsu sko-lai ir svarîgi saglabât saikni ar absolventiem.

Skolas padomes meitenes Samanta Kokorevièaun Dagnija Kokorevièa 19. martâ rîkoja Popielu,kurâ atklâja jaunus talantus un guva pozitîvu emo-cionâlo lâdiòu.

Ðogad veiksmîgi startçjam matemâtikas olim-piâdçs. 5. klases skolniece Dagnija Kokorevièa bi-juðâ Balvu rajona novadu 5.-8. klaðu matemâtikas

olimpiâdç savâca visvairâk punktu, esam lepni parviòu. 24. martâ piedalîjâmies Latgales novada lau-ku skolu 5. jaunrades darbu konkursa noslçgumâAglonâ, kur Dagnija tika apbalvota ar III pakâpesdiplomu, bet Laima Brokâne – ar atzinîbas rakstu.Meitenes saòçma arî 3 simpâtiju balvas no sponso-riem. Ja kâds jautâ-kâ mums iet, tad droði atbil-dam – labi.

Vçlot visiem veiksmes un jauku pavasari, Meþvidu pamatskolas direktore

Veneranda Medne

Meþvidu pamatskolâ organizç izglîtojoðas pçcpusdienas un iegûst augstu vçrtçjumu matemâtikas olimpiâdçs

Viïakas Valsts ìimnâzijas skolçnu zinâtniski pçtnieciskâ darbîba

Viïakas novadâ

Viïakas skolu apvienotâ komanda sîvâ konku-rencç ar citâm 88 Latvijas solu komandâm, ir uz-varçjusi un ir iekïauta to 9 skolu komandu vidû,kurâm divu gadu laikâ bûs iespçja iepazîties arglobâlâs attîstîbas izglîtîbas bûtîbu, piedalîtiesdaþâdos apmâcîbas pasâkumos, kâ arî praktiski îste-not globâlâs attîstîbas izglîtîbas iniciatîvas savâsdzîvesvietâs. No Latgales otra projekta dalîbniece irDaugavpils vidusskola. Projekta «Skolas kâ satelîtiattîstîbas izglîtîbâ» realizçðanu vada Izglîtîbasattîstîbas centrs sadarbîbâ ar nevalstiskajâm orga-nizâcijâm «GLEN Latvija» (Latvija) un «Leeds Deve-lopment Education Center» (Lielbritânija). Projektu fi-nansç Eiropas Savienîba un Sorosa fonds Latvija.

Apvienotâ Viïakas skolu komanda no 10. lîdz13.martam piedalîjâs projekta «Skolas kâ satelîtiattîstîbas izglîtîbâ» pirmajâ seminârâ – Ziemas skolâSiguldâ. No katras skolu komandas seminârâ pie-dalîjâs 9 cilvçki: pieci pedagogi, divi skolçni un divisabiedrîbas pârstâvji. Seminârâ piedalîjâs Viïakasskolu komandas locekïi Viïakas Valsts ìimnâzijas di-rektore Ilze Strapcâne, Viïakas pamatskolas direkto-re Anþelika Loèmele, Viïakas pamatskolas sâkum-skolas skolotâja Irçna Logina, Viïakas Valstsìimnâzijas skolotâja Aija Leitena, Viïakas Valstsìimnâzijas Vçstures, kulturoloìijas un sociâlo zinîbuskolotâja Biruta Miòina, skolotâja un Viïakas novadadomes Izglîtîbas, kultûras un sporta nodaïa vadîtâjaSarmîte Ðaicâne, Viïakas novada domes attîstîbasplânoðanas speciâliste Vija Klegere, Viïakas Valstsìimnâzijas 9.klases skolçns Reinis Jeromâns un10.c klases skolniece Rigonda Ðakina un Viïakas pa-matskolas Skolas padomes priekðsçdçtâja IneseDvinska.

Projekta koordinatore Viïakas pamatskolas direk-tore Anþelika Loèmele stâsta: «Ðîs èetras dienas pa-tiesi bija piesâtinâtas un radoðas. Tâs bija tikðanâs arprojekta vadîbas komandu, iesaistîto skolu ko-mandâm un jaunu kontaktu veidoðana, îpaði intere-santi kontaktu dibinâðanâ gâja mûsu jaunieðiem –Rigondai un Reinim. Tie bija atraktîvi paðu iestudçtiuzvedumi un paðu plânoti «tusiòi». Tâs bija saturîgasun interesantas nodarbîbas, kurâs iepazinâm unanalizçjam sev tuvo vidi un salîdzinâjâm kâ cilvçkidzîvo Gvatemalâ. Tâs bija pârdomas rosinoðas lekci-jas par ikdienâ blakus esoðâm un tomçr tik maz-pazîstamâm lietâm. Un viss tas saistâs ar vienujçdzienu, kas lîdz ðim mums deviòiem bija samçrâsveðs un tâls – globâlâ jeb attîstîbas izglîtîba.

Kas tas ir? Tas nav vçl viens jauns mâcîbupriekðmets jau tâ pârblîvçtajâ skolu izglîtîbas prog-rammâ, tas nav paòçmiens kâ no bagâtajâm pasau-les valstîm savâkt naudu labdarîbai, tas nav nekastâds, lai nebûtu saprotams jau pirmsskolas vecumabçrnam. Attîstîbas izglîtîba ir par to, ka mçs viens arotru esam saistîti, esam saistîti ar vidi, kurâ dzîvojam.Un ka ar katru dienu mums par to arvien vairâkjâdomâ, jârûpçjas un jâsargâ.

Ðîs un vçl daudzas citas interesantas un vçrtîgaslietas Vija, Ilze, Sarmîte, Rigonda, Irçna, Biruta, Rei-nis, Inese un Anþelika ielâdçja savâs projektaceïasomâs un atveda dalîties ar jums, novadnieki.Pirmâ saruna par to jau ir notikusi komandasdalîbnieku darba un mâcîbu kolektîvos. Par seminârâapgûto pieredzi stâstîsim visiem Viïakas novada sko-lotâjiem izglîtîbas konferencç – 29.martâ.».

Vija Klegere stâsta: «Kâ sabiedrîbas pârstâvepiedalîjos seminârâ «Skola kâ satelîts attîstîbasizglîtîbâ», kas notika Siguldâ. Uzaicinâjumu pie-dalîties seminârâ pieòçmu, jo projekta vadîbas grupair pazîstama pçc darboðanâs iepriekðçjos gados no-tikuðajâ projektâ par tiesiskas, demokrâtiskas valstsdarbîbas principiem. Vadîbas grupâ ir ïoti erudîti, zi-

noði un atraktîvi cilvçki: Iveta Vçrse, Ingûna Irbîte,Daina Zelmene. Projekta galvenâ doma - skola ir kâsatelîts visâ pasaules attîstîbas procesâ. Seminâruprogramma bija ïoti pamatîgi izstrâdâta unpârdomâta. Lektori arî ir darbojuðies daþâdos projek-tos un piedalîjuðies kâ brîvprâtîgie darbâ daþâdâspasaules valstîs. Sabiedrîbas pârstâvjiem bija izvei-dota speciâla seminâra programma, mums bijaiespçja noklausîties daudzus veiksmes stâstus parbrîvprâtîgo darbu Gruzijâ, Ðrilankâ, Gvatemalâ,Tadþikistânâ un Uzbekistânâ. Noklausoties stâstus,sapratu, ka ne vienmçr mçs ar savu aktîvo un civi-lizçto darboðanos darâm laimîgus ðo valstu cilvçkus.Vispirms vçlams bûtu iegût informâciju par va-jadzîbâm, interesçm, iespçjâm, un tad palîdzçt.Piemçram, Gvatemalâ, vçlçðanâs apmâcît ciemajaunieðus datorprasmçm, nevainagojâs ar panâku-miem, jo ciemâ nebija elektrîbas. Ðis un vçl citi inte-resanti gadîjumi liecina, par to, ka pasaule ir ïoti atðíi-rîga daþâdos aspektos un ar to arî tâ ir interesanta.Ne vienmçr tas, kas ir svarîgs Latvijas jaunietim, irvienaldzîgs Ðrilankas jaunieðiem. Ðî ir tikai viena noproblçmâm, kas tika skatîta, vçl runâjâm parattîstîbas sadarbîbu, godîgu tirdzniecîbu, vides sa-glabâðanu, par resursiem un to vienlîdzîgu sadali unalternatîviem variantiem. 22.aprîlî piedalîsimies se-minârâ Daugavpilî, pavasarî organizçsim zîmçjumukonkursu skolçniem un rîkosim sakopðanas talkas».

Projekts (Nr. DCI-NSA ED/2009/202-219) tiekîstenots Eiropas Komisijas (EK) projektu program-mas «Non-State Actors and Local Authorities in De-velopment - Public awareness and education for de-velopment in Europe» ietvaros ar Eiropas Sa-vienîbas finansçjumu un Sorosa fonda - Latvija lîdzfi-nansçjumu. Par ðî materiâla saturu pilnîbâ atbildIzglîtîbas attîstîbas centrs un tas nevar tikt uzskatîtspar Eiropas Savienîbas viedokli.

http://ec.europa.eu/europeaid/index_en.htm

Viïakas novadâ

7

Ðogad Viïakas novadâ noorganizçtas septiòasdistanèu slçpoðanas sacensîbas. Vienas slçpoða-nas sacensîbas notika Viïakâ, pârçjâs novada slç-poðanas centrâ «Balkanu kalnos». 13. martâ Viïa-kâ notika Viïakas novada slçpoðanas sacensîbas– Viïakas pilsçtas balvas izcîòa. Tajâs piedalîjâs38 dalîbnieki. Rekavas vidusskolas direktors,sporta dzîves koordinators Pçteris Vancâns «Bal-kanu kalnos» noorganizçjis seðus lielus slçpoða-nas maèus:

4 10.janvârî notika Viïakas novada balvasizcîòa distanèu slçpoðanâ, piedalîjâs 39 dalîbnieki.

4 28. janvârî - Ðíilbçnu pagasta balvas izcîòadistanèu slçpoðanâ, piedalîjâs 43 dalîbnieki.

4 30.janvârî pirmo reizi Balkanos notika valstsmçroga tautas slçpojums «Balkanu apïi», ðispasâkums bija iekïauts arî republikas slçpoðanas sa-vienîbas kalendârâ (www.infoski.lv). Piedalîjâs 59dalîbnieki.

4 Rekavas vidusskolas balvas izcîòa distanèuslçpoðanâ notika 27.februârî, startçja 25 slçpotâji.

4 Vislielâkais dalîbnieku skaits piedalîjâsViïakas novada atklâtajâ èempionâtâ distanèuslçpoðanâ 7.martâ, piedalîjâs 64 dalîbnieki.

4 Ðíilbçnu pagasta balvas izcîòâ «Pavasaris»27.martâ, piedalîjâs 23 dalîbnieki.

Sacensîbâs regulâri piedalâs Rekavas vidus-skolas, Viïakas Valsts ìimnâzijas un Medòevaspagasta slçpotâji. Dalîbnieki ierodas arî no: Kâr-savas, Gulbenes, Balvu, Rugâju un Preiïu nova-diem, Cçsîm un Daugavpils. Sacensîbu dalîbniekiir atzinîgi novçrtçjuði Balkanu trases, jo tâs ir in-teresantas – ar pakalniem, kalniòiem, pagriezie-niem, sareþìîtîbas lîmenis ir augsts pat pieredzç-juðiem slçpotâjiem. Sacensîbâs notiek dalîjumsvecuma grupâs, katrai vecuma grupai ir noteikts,cik kilometri jâslçpo. Jaunâkie un vecâkie slçpo-tâji slçpo 3 vai 6 km garu distanci, puiði un vîrislçpo 9 vai 15 km. Sîvâkâs cîòas parasti norisi-nâjâs puiðu un vîrieðu grupâs. Visvairâk dalîbnie-ku ir ðajâs vîrieðu grupâs: V-12, V-14, V-16, V-40,V-50. Pavisam nedaudz meiteòu un sievieðu pie-dalâs slçpoðanas sacensîbâs, sievieðu vecuma gru-pâs konkurence nav liela. Visus sacensîbu dalîb-niekus z/s «RILI» cienâja ar veselîgu zâïu tçju unsiltu soïanku ar olîvâm.

Aktîvâkie slçpotâji Viïakas novadâ ir: PaulaLoèmele, Samanta Komane, Rolands Kairiðs, Sil-vesters Kozlovskis, Feride Loèmele, ViktorijaVancâne, Sandra Jugâne, Reivis Orlovskis, RaivoOrlovskis, Ritvars Dvinskis, Mârtiòð Íerâns,Mârtiòð Circenis, Mikus Maksimovs, RaivisDvinskis, Nauris Konovalovs, Artûrs Buklovskis,Artis Vîtiòð, Roberts Veins, Dâvis Serds, LâsmaSpridzâne, Solvita Gruðeva, Iveta Bondareva,Jânis Circens, Raitis Kozlovskis, Kriðjânis Baltiòð,Ervîns Veïíers, Jânis Circens, Francis Bukðs,Jânis Circâns un Daniels Pabçrzs.

Viïakas novada domes priekðsçdçtâjs Sergejs

Maksimovs vçrtçjot slçpoðanas aktivitâtes nova-da, atzîst, ka «masu slçpoðanas sacensîbas ir ïotipozitîvi vçrtçjams pasâkums, jo aicina cilvçkusnodarboties ar veselîgu dzîves veidu. Masu sportsnav iztikas veids, bet dzîves veids, kas nostiprinaveselîbu un dod dzîvot prieku. Viïakas novadadome plâno saglabât un attîstît Balkanu kalnus kânovada distanèu slçpoðanas centru. Nâkotnçplânojam arî izgaismot kâdu trases posmu».

Pçteris Vancâns, pârdomâjot aizvadîto slçpo-ðanas sezonu, saka: «27. martâ notika pçdçjâs slç-poðanas sacensîbas ðosezon. Ðogad neiznâcasarîkot maratona sacensîbas. Ziemâ sniega bijadaudz, visi slçpot gribçtâji varçja izslçpoties. Se-zonu kopumâ vçrtçju kâ apmierinoðu. Novadamçroga sacensîbas izdevâs noorganizçt, bet, jaskatâs republikas lîmenî, tad nav tâdu rezultâtukâ gribçtos. Lai ziemâ slçpota, melnais darbs –traðu sagatavoðana, ir jâveic vasarâ. Izmçìinâjâmnoorganizçt vienas republikas mçroga sacensîbas,atsauksmes no dalîbniekiem bija labas. Taèu, laiizietu plaðâkâ mçrogâ ir nepiecieðams izveidot 5km garu trasi. 3 km trase ir par îsu, ja piedalâsliels dalîbnieku skaits. Vajadzçtu arî izgaismottrasi 1,5 km garumâ, kurâ iekïaujas grûtâkais tra-ses posms, jo ziemâ dienas ir îsas un bûtu labi, jaslçpot bûtu iespçjams arî vakaros».

GAIDÂMIE SPORTA NOTIKUMI Kopð februâra Viïakas novada puiðu un kopð

marta Viïakas novada meiteòu komandas pieda-lâs volejbola èempionâtâ. Turnîrs noslçgsies aprî-ïa beigâs, kad notiks finâlspçles.

Viïakâ10. aprîlî Viïakas pamatskolas ðautuvç – Zie-

meïaustrumu elektrisko tîklu ceïojoðâ kausa izcî-

òa ðauðanas sacensîbâs. Ir pieteikuðâs jau 10 ko-mandas.

24. aprîlî Viïakas Valsts ìimnâzijas sporta zâlçnotiks Âdolfa Saides piemiòas turnîrs ðahâ.

Maijâ notiks novada dambretes turnîrs unðauðanas sacensîbas.

ÐíilbçnosAprîlî – notiks novusa maèi un Ðíilbçnu pa-

gasta èempionâts galda tenisâ.Maijs – skrieðanas sacensîbas, riteòbraukða-

nas sacensîbas Rekava – Baltinava – Rekava unìimeòu sacensîbas «Pretî pavasarim», kurâspirmskolas vecuma bçrni kopâ vecâkiem pie-dalîsies daþâdâs atjautîbas stafetçs.

IZGLÎTÎBAS LAPA

Tuvojoties joku mçnesim Rekavas vidusskolasValodu un mâkslas metodiskâ komisija organizçjapasâkumus, kurus vienoja sauklis «Viss pa jo-kam!» Nedçïâ pirms brîvlaika 5. – 12.klaðu skolçnirakstîja humoreskas un anekdotes. Tçmas bija da-þâdas. Daþi rakstîja humoreskas par savas klasesdzîvi, minot pat konkrçtu klasesbiedru vârdus, citirakstîja par skolas dzîvi. Daþu klaðu skolçni raks-tîja anekdotes par Lieldienu tçmu. Veiksmîgâkodarbu autoriem skolotâja ieteica piedalîties arîtradicionâlajâ uzòçmuma «Balticovo» rîkotajâLieldienu konkursâ bçrniem un ìimençm «Krâso!Sûti! Svini!», kurâ ðogad bçrni aicinâti ne tikaizîmçt, bet arî jokot. Vçl ðajâ nedçïâ skolçniem bi-ja iespçja iejusties karikatûristu lomâ un mçìinâtuzzîmçt draudzîgus sarþus no skolas dzîves. Lai arîkonkursu dalîbnieki secinâja, ka interesanti jokotnemaz nav tik viegli, ðî nedçïa bija interesanta un

radoða. Konkursu noslçgums bûs aprîïa pirmajânedçïâ.

17. martâ Rekavas vidusskolâ notika konkursssâkumskolas meitençm «Supermeitene». Konkur-sâ piedalîjâs visas sâkumskolas meitenes. Jau di-vas nedçïas pirms konkursa meitenes uzzinâja, kasevis prezentçðanai katrai ir jâizgatavo kâds dar-biòð vienalga kâdâ tehnikâ. Meiteòu darbi kon-kursa dienâ tika izlikti kopçjâ izstâdç. Varçja ska-tît zîmçjumus, mozaîkas, tamborçjumus, deko-rus, paðu gatavotas krellîtes... Lai noteiktu, kuratad ir «Supermeitene», meitenes piedalîjâs daþâ-dos konkursos un sacensîbâs - meta ðautriòas, lecaar lecamauklu, centâs trâpît bumbu kastç. Par in-teresantu notikumu izvçrtâs smarþu atpazîðanaskonkurss, kurâ vienâdos maisiòos bija iebçrti pi-pari, vanilîns, íimenes un kafija. Lielâkâ daïa mei-teòu diezgan nekïûdîgi noteica piparus un kafiju.

Atpazît vanilîna un íimeòu smarþu bija grûtâk,kaut arî daþas zinâja, kur ðîs smarþas ir sajutuðas.Spraigs konkurss bija diega ievçrðana adatâ uz lai-ku. Radoðâkâ konkursa rezultâtâ sâkumskolas ko-ridorâ pie sienâm redzamas daþâdas Lieldienu vis-tas ar raibâm olâm. Visâm meitençm iedevavienâdu ìeometrisku figûru komplektu, no kurabija jâizveido Lieldienu vistiòa. Vistiòas bija tikdaþâdas – nebija pat divu lîdzîgu. Pamâcoðs bijakonkurss «Apsaitç pirkstu!».

Visas meitenes ïoti centâs un bija nosaukuma«Supermeitene» cienîgas, taèu, kâ visos konkur-sos, arî ðajâ bija tâs, kam paveicâs nedaudz vairâk.1. - 2. klaðu grupâ titulu «Supermeitene» ieguvaEvelîna Loèmele, 3. - 4. klaðu grupâ - SamantaKomane.

Informâciju sagatavoja Rekavas vidusskolas skolotâja Aina Keiða

Rekavas vidusskolâ joko un noorganizç konkursu sâkumskolas meitençm «Supermeitene»

SPORTA DZÎVE VIÏAKAS NOVADÂ

PROJEKTI

Viïakas novadâ

8

Biedrîbas «Balvu rajona partnerîba» PAZIÒOJUMS

Biedrîba «Balvu rajona partnerîba» izsludina atklâtakonkursa projektu iesniegumu pieòemðanas 2.kârtuLauku attîstîbas programmas 2007.-2013.gadampasâkuma «Vietçjâs attîstîbas stratçìijas» ietvarosapstiprinâtâs vietçjâs attîstîbas stratçìijas ievieðanai.

Projektu iesniegumu pieòemðana notiks no 2010.gada 12. aprîïa lîdz 12. maijam.

2.kârtâ pieejamais publiskais finansçjums ir94154,52 LVL. Projektu iesniegumi jâiesniedz biedrîbâ«Balvu rajona partnerîba» Abrenes ielâ 26, Viïakâ untikai 11.maijâ projektu pieòemðana notiks Balvos,Teâtra ielâ 2, kontakttâlrunis 64507224 vai 29373559(administratîvâ vadîtâja Vineta Zeltkalne).

Projektu iesniegumu pieòemðana notiks Laukuattîstîbas programmas 2007.-2013.gadam 4. ass 413.pasâkuma «Lauku ekonomikas daþâdoðana undzîves kvalitâtes veicinâðana vietçjo attîstîbustratçìiju îstenoðanas teritorijâ» ietvaros ðâdâmaktivitâtçm un rîcîbâm:

1. Sociâlo pakalpojumu izveidoðana un attîstîba, pieeja-mais finansçjums 12600,00 Ls;

2. Uzòçmçjdarbîbas daþâdoðana, pieejamais finan-sçjums 20000,00 Ls;

3. Vietçjâs iniciatîvas grupas centra kapacitâtes paaug-stinâðana, pieejamais finansçjums 6554,52 Ls;

5. Sporta, tûrisma, atpûtas un brîvâ laika infra-struktûras izveide, pieejamais finansçjums 25000,00 Ls;

6. Kultûras, kultûrvçsturiskâ un dabas mantojuma sa-glabâðana, pieejamais finansçjums 30000,00 Ls.

Ar Vietçjâs attîstîbas stratçìiju, rîcîbu mçríiem,plânotajâm darbîbâm, projektu vçrtçðanas kritçrijiem unminimâlo punktu skaitu pozitîva atzinuma saòemðanaivar iepazîties Abrenes ielâ 26, Viïakâ, Lauku atbalstadienesta mâjas lapâ www.lad.gov.lv un partnerîbasmâjas lapâ www.balvi.partneribas.lv

Atvçrtie projektu konkursi Laukuattîstîbas programmâ

1.ass pasâkumiem Lauksaimniecîbas un meþsaim-niecîbas sektora konkurçtspçjas veicinâðana pasâku-miem

l Meþa ekonomiskâs vçrtîbas uzlaboðana (kods122), projektu konkurss atvçrts no 2010.gada4.janvâra.

Atbalsta pretendents ir: fiziska persona – meþazemes îpaðnieks; juridiska persona, kuras privâtâ ka-pitâla daïas ir 50 vai vairâk procentu un kura ir meþa ze-mes îpaðnieks; paðvaldîba – meþa zemes îpaðnieks unpaðvaldîbas kapitâlsabiedrîba, kas apsaimnieko pað-valdîbas îpaðumâ esoðu meþa zemi.

Pasâkumâ atbalsta ðâdas aktivitâtes meþa eko-nomiskâs vçrtîbas uzlaboðanai:

1) jaunaudþu kopðana (attiecinâmâs izmaksas 210latu par hektâru vienâ kopðanas reizç; 300 latu par hek-târu, ja vienlaikus ar nâkotnes koku kopðanu tos atzaro);

2) mazvçrtîgu meþaudþu nomaiòa (attiecinâmâs iz-maksas 840 latu par hektâru), atbalsta meþaudzes at-jaunoðanas izmaksas, tajâ skaitâ par augsnes sagata-voðanu stâdîðanai, stâdâmâ materiâla iegâdi, stâdîðanuun kopðanu meþaudzes ierîkoðanas gadâ;

3) jaunaudþu kopðanai un mazvçrtîgu meþaudþunomaiòai paredzçtu jaunu instrumentu un aprîkojumaiegâde (3514 latu vienâ izmaksas reizç vai EUR 10 000ekvivalentu latos laikposmâ lîdz 2013.gadam);

4) Attiecinâmâs izmaksas ir arî vispârçjâs izmaksas- plâna izstrâde un skices sagatavoðana.

Informâciju par projektu konkursu skatît Lauku atbal-sta dienesta mâjas lapâ (Sadaïâ ES atbalsts - Laukuattîstîbas programmas pasâkumi (2007.-2013.gads)http://www.lad.gov.lv/ vai

http://www.lad.gov.lv/index.php?d=3441.

l Lauksaimniecîbas produktu pievienotâsvçrtîbas radîðana (kods 123), projektu konkurssatvçrts no 2010.gada 10.martam lîdz 14.aprîlim.

Atbalsta pretendents ir: juridiska persona, kas vis-maz divus gadus lauksaimniecîbas produktu pârstrâdesuzòçmumâ nodarbojas ar lauksaimniecîbas produktupârstrâdi; jauna komercsabiedrîba, kuru piena vai gaïaspârstrâdei nodibinâjusi viena vai vairâkas lauksaimnie-cîbas pakalpojumu kooperatîvâs sabiedrîbas.

Pasâkumâ atbalsta ðâdas aktivitâtes:1) investîcijas lauksaimniecîbas produktu pârstrâdei

(kâ arî iepakoðanai un pirmapstrâdei), jaunu iekârtu,tehnikas, aprîkojuma, informâcijas tehnoloìiju un prog-rammu nodroðinâjuma iegâdei un uzstâdîðanai;

2) lauksaimniecîbas produktu pârstrâdei (arî iepa-koðanai un pirmapstrâdei) paredzçtu jaunu bûvjubûvniecîba un esoðo bûvju rekonstrukcija;

3) investîcijas vides aizsardzîbas jomâ pârstrâdesuzòçmuma vispârçjâs darbîbas uzlaboðanai.

Projekta izmaksas: ja projekta kopçjâ attiecinâmoizmaksu summa ir lîdz 150 000 latu, iesniegumam pie-vieno vienkârðotu biznesa plânu; ja pârsniedz 150 000latu, bet nav lielâka par 300 000 latu, iesniegumam pie-vieno standartizçtu biznesa plânu; ja projekta pârsniedz300 000 latu, iesniegumam pievieno detalizçtu bizne-sa plânu:

Finansçjumu pieðíir: jaunu iekârtu, tehnikas unaprîkojuma iegâdei; bûvniecîbas un rekonstrukcijas iz-maksas un lîdz 8 % vispârçjâm izmaksâm (kâ arî arhi-tektu, inþenieru un konsultantu honorâri, juridiskie pa-kalpojumi, tehniski ekonomiskie pamatojumi, patentuun licenèu saòemðanas izmaksas, zvçrinâtu revidentuapliecinâjuma sagatavoðanas izmaksas), kas tieðisaistîtas ar projekta sagatavoðanu vai îstenoðanu. Vai-râk informâcijas:

http://www.lad.gov.lv/index.php?d=3253.

3.ass pasâkumiem Dzîves kvalitâte lauku apvidosun lauku ekonomikas daþâdoðana

l Atbalsts uzòçmumu radîðanai un attîstîbai (ie-tverot ar lauksaimniecîbu nesaistîtu darbîbudaþâdoðanu) (kods 312 (311)), projektu konkurssatvçrts no 2010.gada 14.aprîïa lîdz 13.maijam.

Atbalsta pretendents ir: fiziska persona, kas vçlasdibinât jaunu mikrouzòçmumu, vai juridiska persona,kuras pamatkapitâlâ ir vairâk nekâ 75 procenti privâtâkapitâla daïu un kura atbilst mikrouzòçmuma definîcijaisaskaòâ Eiropas Komisijas (EK) regulu; fiziska vai juri-diska persona, kura raþo EK lîgumâ minçtos lauksaim-niecîbas produktus.

Pasâkumâ atbalsta ðâdas aktivitâtes: jaunumikrouzòçmumu atbalsta pretendentiem - fiziskâm per-sonâm un esoðâs saimnieciskâs darbîbas attîstîbu vaidaþâdoðanu. Vienâ projekta iesniegumâ ietver vienuaktivitâti. Nozares noteiktas saskaòâ ar saimnieciskâs

darbîbas statistiskâs klasifikâcijas (NACE 2.red.) ko-diem.

Projekta îstenoðanas nozares ir: citu dzîvniekuaudzçðana; meþizstrâde; pârçjâ ieguves rûpniecîba unkarjeru izstrâde; pârtikas produktu raþoðana; apìçrburaþoðana; âdas un âdas izstrâdâjumu raþoðana; koks-nes, koka un koría izstrâdâjumu raþoðana (izòemotmçbeles), salmu un pîto izstrâdâjumu raþoðana; gatavometâlizstrâdâjumu raþoðana, izòemot maðînu uniekârtu raþoðanu; automobiïu, piekabju un puspiekabjuraþoðana; iekârtu un ierîèu remonts un uzstâdîðana;ûdens ieguve, attîrîðana un apgâde; uzglabâðana unnoliktavu saimniecîba; restorânu un mobilo çdinâðanasvietu pakalpojumi; izbraukuma çdinâðana pçc pasûtîju-ma un citu çdinâðanas pakalpojumu darbîbas, pilnu sa-rakstu skatît: http://www.lad.gov.lv/index.php?d=3778.

l Tûrisma aktivitâðu veicinâðana (kods 312(311)), projektu konkurss atvçrts no 2010.gada 10.marta lîdz 14. aprîlim.

Atbalsta pretendents ir: zemnieku saimniecîba; fi-ziskâ persona, kura veic saimniecisko darbîbu un ko-mersants.

Pasâkuma ietvaros atbalsta ðâdas aktivitâtes: 1) esoðo tûristu mîtòu (lîdz 20 gultasvietâm) rekon-

strukcija vai vienkârðota rekonstrukcija;2) esoðo tûristu mîtòu çdinâðanas bloka bûvniecîba

vai rekonstrukcija, vai vienkârðota rekonstrukcija un ne-piecieðamâ aprîkojuma iegâde;

3) esoðo kempingu un jaunatnes tûrisma mîtòu kop-lietoðanas virtuves, çdamtelpas, tualetes un duðasbûvniecîba vai rekonstrukcija, vai vienkârðota rekon-strukcija (neietverot pirts vai saunas bûvniecîbu vai re-konstrukciju, vai vienkârðotu rekonstrukciju);

4) tûrisma pakalpojumu sniegðanas daþâdoðana; 5) vides aizsardzîbas investîcijas tûristu mîtnç – no-

tekûdeòu attîrîðanas sistçmas un nosçdaku izbûve vairekonstrukcija, azbestu saturoðo jumta seguma mate-riâlu nomaiòa ar videi draudzîgu materiâlu.

Atbalsta pretendents projekta iesniegumam, kurakopçjâ attiecinâmo izmaksu summa nepârsniedz 70280 latu, pievieno vienkârðotu darbîbas plânu; ja kopçjâattiecinâmo izmaksu summa pârsniedz 70 280 latu, pie-vieno standartizçtu darbîbas plânu. Sîkâka informâcija:http://www.lad.gov.lv/index.php?d=3452.

Viïakas novada biedrîbas ir saòçmuðas vçrtçju-mu par pasâkumâ «Lauku ekonomikas daþâdoðanaun dzîves kvalitâtes veicinâðana vietçjo attîstîbasstratçìiju îstenoðanas teritorijâ» jeb LEADER prog-rammas 1.kârtâ iesniegtajiem projektiem. Viïakasnovadâ trîs biedrîbas: Viïakas novada tirgotâjubiedrîba «Marnauza», Invalîdu sporta un rehabi-litâcijas klubs MEDÒEVA un Viïakas pûtçju oríestraatbalsta biedrîba îstenos LEADER projektus.

Tirgus laukuma izveidoðana un labiekârtoðana Viïakâ

Viïakas novada tirgotâju biedrîba «Marnauza» izvei-dos un labiekârtos tirgus laukumu Viïakâ. Ðobrîd Viïakânav noteikta tirgus laukuma. Realizçjot projektu la-biekârtos teritoriju, iegâdâsies un uzstâdîs atbilstoðasiekârtas tirgus laukumam – nojumes ar galdiem. Ap-rîkos darbgaldus ar elektroinstalâcijâm. Izveidotais lau-kums un iegâdâtais aprîkojums atbildîs sanitârajâmprasîbâm. Tâ bûs lieliska iespçja vietçjiem tirgotâjiem,amatniekiem un zemniekiem tirgot produkciju vienâ no-teiktâ vietâ un pircçjiem bûs çrti pieejams tirgus, ap-meklçjot to noteiktajos tirgus laukuma darba laikos.Projekta kopçjâs izmaksas ir 14000,00 Ls, 90 % -12600,00 Ls finansçjumu biedrîba saòems no program-mas, lîdzfinansçjumu 10 % apmçrâ - 1400,00 Ls no-droðinâs Viïakas novada dome. Projektu plânots re-

alizçt lîdz 2010.gada augustam. «Tirgus laukumuplânots izveidot Tautas ielâ (aiz «Saules» veikala iepre-tim poliklînikai). Galvenais iemesls, kâpçc izvçlçjâmiestieði ðo vietu ir - tirgus laukumam jâbût pçc iespçjastuvâk centrâlajâm ielâm un autoostai, lai cilvçkiem bûtuçrtâk nokïût lîdz tirgus laukumam. Ðîm vajadzîbâm no-vada dome iznomâja zemes gabalu. Projekta realizâci-ja dos sabiedrîbai ne tikai tirgu, bet arî sakârtotu terito-riju 0,5 ha platîbâ», par projektu stâsta Viïakas novadatirgotâju biedrîbas «Marnauza» valdes priekðsçdçtâjsLeonîds Cvetkovs.

Sakârtos vidi cilvçkiem ar îpaðâm vajadzîbâm

Invalîdu sporta un rehabilitâcijas kluba «Medòeva»îstenots projektu, kas nodroðinâs invalîdu centra -birojaçkas nodoðanu ekspluatâcijâ. Lai nodotu çku eksplu-atâcijâ ir nepiecieðams uzstâdît ugunsaizsardzîbas unzibensaizsardzîbas sistçmas. Lai nodroðinâtu cilvçkiemar îpaðam vajadzîbâm nakðòoðanu iespçjas, iegâdâ-sies mçbeles: piecas dîvângultas, 2 plauktu komplek-tus, divdurvju skapi un mazus skapîðus. Tâs novietosbiroja çkas 2.stâvu. Kopçjâs izmaksas ir 2 063,00 Ls,1856,70 Ls lielu atbalstu saòems no ELFLA, lîdzfinan-sçjumu 10 % apmçrâ biedrîba nodroðinâs no saviemlîdzekïiem. Invalîdu kluba «Medòeva» vadîtâja BirutaNagle atzîst: «Ðis ir pirmais projekts, ko pati uzrakstîjuun îstenoju. Domâju, ka ðis ir labs pârbaudîjums, esmuapguvusi jaunas prasmes. Ir iesniegti rçíini Lauku at-balsts dienestâ Ziemeïaustrumu reìionâlâ lauksaim-

niecîbas pârvaldç, finansçjumu projekta îstenoðanaiplânots saòemt aprîïa beigâs. Esmu sapratusi, ja nezi-nu kâ paveikt kâdu darbu, galvenais ir nebaidîties, betjautât un konsultçties kâ pareizâk iesniegt rçíinus, sa-gatavot pieteikumu».

Aprîkojuma iegâde Viïakas mûzikas un mâkslas skolaiViïakas pûtçju oríestra atbalsta biedrîba realizçjot

LEADER projektu izremontçs mâcîbu telpas, iegâ-dâsies mçbeles, mûzikas instrumentus, biroja tehniku –datoru ar noðu rakstîðanas programmu, kurus varçs iz-mantot mûzikas un mâkslas skolas audzçkòi no Viïakaspilsçtas un visiem Viïakas novada pagastiem. Izre-montçtâs telpas ar skaòas izolâciju, dos iespçju da-þâdiem sastâviem pûðamo instrumentu ansambïiemmçìinât, netraucçjot cits citam. Skolçniem bûs iespç-jams pilnveidot savas prasmes un iemaòas, lai uzstâtoskoncertos, piedalîtos konkursos un festivâlos. Jaunieðusniegums daþâdos kultûras pasâkumus Viïakas no-vadâ. Projekta kopçjas izmaksas ir 9468,00 Ls. 90 % –8521,20 Ls finansçjumu saòems no programmas, lîdzfi-nansçjumu 10 % apmçrâ nodroðinâs Viïakas novadadome. Biedrîbas vadîtâjs, Viïakas mûzikas un mâkslasskolas direktors Aldis Prancâns stâsta, ka biedrîba iratvçrusi kontu Valsts kase, iesniegusi rçíinus no darbuizpildîtâjiem un pakalpojumu sniedzçjiem, plâno, kapriekðfinansçjumu projekta îstenoðanai no Lauku atbal-sta dienesta saòems marta beigâs, tad nekavçjotiesuzsâks projektâ paredzçto aktivitâðu îstenoðanu.

Viïakas novadâ

9

Hipotçku banka nâk ar jauniem piedâvâju-miem, lai klientiem sagâdâtu patîkamus brîþus unçrtâkus pakalpojumus. Hipotçku banka saviemun topoðajiem klientiem piedâvâ izmantot vairâ-kas izdevîgas norçíinu pakalpojumu akcijas.

Maksâjot rçíinus, variet laimçtTagad ir îstais laiks veikt savus maksâjumus

Hipotçku bankas filiâlç vai internetbankâ Hipo-Net, jo norisinâs loterija «Es mîlu rçíinus!» Vei-ciet 10 pârskaitîjumus un laimçjiet galveno balvu– 300 latus Jûsu rçíinu apmaksai! Lai piedalîtosIkmçneða laimestu izlozç, klientam no sava norç-íinu konta jâveic vismaz divi maksâjumi mçnesî.Lai piedalîtos Lielo laimestu izlozç, klientam jâ-veic vismaz desmit maksâjumi laika periodâ no2010. gada 11.janvâra lîdz 30.jûnijam. Ikmçneðalaimesti ir 18 naudas balvas 50 latu vçrtîbâ, betLielie laimesti – 3 Lielâs naudas balvas 300 latuvçrtîbâ.

Izmantojiet maksâjumu kartesÐobrîd ar Hipotçku bankas maksâjumu karti

Maestro mûsu klienti var izòemt skaidru naudubez komisijas maksas Hipotçku bankas, Latvijas

Krâjbankas, SEB bankas, Rietumu bankas un Pa-rex bankas bankomâtos - kopâ vairâk kâ 600 ban-komâtos, tas ir, katrâ otrajâ Latvijas bankomâtâ.

Konkurçtspçjîgas noguldîjumu likmesHipotçku banka klientiem piedâvâ kon-

kurçtspçjîgas noguldîjumu likmes, kâ arî iespçjusaòemt îpaðâs procentu likmes, ja izvçlçsieties au-tomâtisko noguldîjuma pagarinâðanu vai, ja no-formçsiet termiònoguldîjumu internetbankâ Hi-poNet, vai arî pieteiksieties pensiju 2. lîmenim.Îpaðâs procentu likmes var saòemt arî visi no-guldîtâji, kuri sasnieguði 62 gadu vecumu!

Izmantojiet Hipotçku bankasun Western Union sadarbîbu

Hipotçku bankâ varat nosûtît un saòemt nau-du no sev tuviem cilvçkiem gan ârzemçs, gan Lat-vijâ. Ðâds pakalpojums bûs noderîgs daþâdâs si-tuâcijâ, piemçram, ja ârvalstîs nopelnîto naudunepiecieðams steidzami nosûtît uz mâjâm, vaiârkârtas gadîjumos, kad Jûs vai kâds Jums tuvscilvçks palicis bez naudas lîdzekïiem ârvalstîs (no-zaudçts vai nozagts naudas maks, neplânoti pir-kumi vai citi neparedzçti izdevumi utml.). Sûtîtâ

naudas summa saòçmçjam pieejama jau pçcdaþâm minûtçm.

Atveriet algas kontu un saòemiet atlaides Hipotçku banka piedâvâ bez maksas noformçt

Algas komplektu, kurâ ietilpst konta atvçrðana,internetbankas HipoNet pieslçgums un maksâju-mu karte, turklât kartes lietoðanas gada maksa irsamazinâta. Tâpat ar algas karti Jums ir iespçjabez maksas izòemt skaidru naudu Hipotçku ban-kas, Latvijas krâjbankas, SEB bankas, Parex ban-kas, Rietumu bankas bankomâtos.

Çrtu un izdevîgu norçíinu pakalpojumu no-droðinâðana ir svarîga gan bankas klientiem, ganpaðai bankai. Hipotçku bankai rûp klientu vçlmesun vajadzîbas, tâpçc mçs regulâri ievieðam jaunusvai papildinâm esoðos norçíinu pakalpojumus.

Plaðâku informâciju par bankas piedâvâta-jiem pakalpojumiem Jûs varat uzzinât Hipotçkubankas Balvu norçíinu grupâ, Bçrzpils ielâ2,Balvos vai zvanot pa tâlruni 64522349 vai inter-netâ www.hipo.lv.

Gunta Boþoka, Hipotçku bankasBalvu norçíinu grupas vadîtâja

Pagâjuðâ gada septembrî darbu ir sâkusiViïakas novada Administratîvâ komisija, kurasuzdevums ir izskatît administratîvo pârkâpumulietas. Administratîvie pârkâpumi ir tâdas dar-bîbas, kuras kaut kâdâ veidâ kaitç iedzîvotâjuindividuâlajâm un visas sabiedrîbas kopçjâm in-teresçm. Ðie pârkâpumi nav tik smagi, lai partiem iestâtos kriminâlatbildîba, taèu ðie pârkâ-pumi ir jâizvçrtç un jâuzliek sods saskaòâ ar li-kumiem un saistoðajiem noteikumiem, lai aiz-sargâtu sabiedrîbas kopîgâs intereses.

Administratîvo atbildîbu par konkrçtâm dar-bîbâm (vai bezdarbîbu) Latvijâ regulç LatvijasAdministratîvo pârkâpumu kodekss. Taèu pað-valdîbâm ir tiesîbas likumâ noteiktajos gadîju-mos pieòemt savus saistoðos noteikumus, kurospaðvaldîbas paredz papildu pârkâpumus, parkuriem paredzçta administratîvâ atbildîba. Ðîgada 26.februârî Viïakas novada dome pieòçmasaistoðos noteikumus «Par sabiedrisko kârtîbuViïakas novadâ». Ðie noteikumi neaptver visusjautâjumus par administratîvo atbildîbu. TâpçcAdministratîvâ komisija paðlaik veic darbu piesaistoðo noteikumu izstrâdes par atkritumu ap-saimniekoðanu. Ðie noteikumi regulçs arî admi-nistratîvâs atbildîbas jautâjumus.

Viena no lielâkajâm ðâ brîþa problçmâm Vi-ïakâ, kâ arî citur novadâ, ir krûmiem aizauguðâspïavas ar nebeidzamâm atkritumu izgâztuvçm,kuras tur veidojuðâs gadiem vai pat gadu desmi-tiem. Lielâko daïu no tiem nevar redzçt no gal-venâ ceïa un ielâm. Atkritumu kalnus «piesedz»

krûmi, kas arî degradç vidi. Tomçr jâatzîst, ka administratîvie sodi vien

nevarçs atrisinât visas problçmas, kas saistîtasatkritumu apsaimniekoðanas noteikumu pâr-kâpðanu. Lielâkajâ daïâ gadîjumu vainîgâs per-sonas nemaz nav iespçjams atrast. Turklât pað-valdîbas darbîbas mçríis ir ne jau sodîðana, betgan tîrs un sakopts novada centrs un visa nova-da teritorija. Tiklîdz nokusîs sniegs, atkritumusavâkðana bûs viens no galvenajiem pasâku-miem labâkas pilsçtvides veidoðanai. Tajâ bûtujâpiedalâs ne tikai paðvaldîbas iestâdçm un tonodarbinâtajiem «simtlatniekiem», bet arî vi-siem novada iedzîvotâjiem.

Bieþi vien mçs sakâm, kâpçc mums jâvâc ci-tu cilvçku izgâztie atkritumi. Latvijâ krîze tieðitâpçc ir tik dziïa, ka mçs esam pieraduði atrastvisus iespçjamos iemeslus, lai kaut ko nedarîtu.Aicinu tomçr piedalîties atkritumu savâkðanastalkâs, ja mçs paði tos tieði neesam radîjuði, jo:

1) mçs taèu gribam dzîvot skaistâ un sakoptâ novadâ,neviens mûsu vietâ to nesakops;

2) atrast konkrçtos cilvçkus, kas izgâzuði atkritumusnevietâ, praktiski ir neiespçjami (turpinâsim kunkstçt parnezinâmajiem ïaundariem un dzîvosim tâlâk mçslos?);

3) tîrâka pilsçtvide radîs lielâku cieòu pret vides tîrîbugan pilsçtas iedzîvotâjos, gan iebraucçjos (ðeit darbojasprincips – daudzi izgâþ nevietâ atkritumus tikai tâpçc, katur pirms viòiem jau ir ierîkota nelegâlâ izgâztuve);

4) pats nozîmîgâkais iemesls – vai ir daudz tâdu, kasnekad mûþâ nav izmetuði atkritumus neatïautâ vietâ?Kâds tos ir savâcis aiz mums, bet mçs to pat neapzinâmiesun nenovçrtçjam.

Atkritumu kalnus mçs radâm iepçrkoties vei-kalos, jo gandrîz katrai precei ir iepakojums,kurð pçc preces izlietoðanas bieþi kïûst lieks unno kura ir nepiecieðams atbrîvoties. Lielâkâ da-ïa iedzîvotâju iepçrkas katru dienu, un katru die-nu rada atkritumus, kas kaut kur nonâk.Problçmas risinâjums, ir katrai ìimenei iegâdâ-ties atkritumu konteineri un noslçgt lîgumu aratkritumu apsaimniekotâjiem, kas nodroðinâsatkritumu izveðanu un sakârtotu vidi. Apgalvo-jot, ka atkritumu apsaimniekotâju pakalpojumiir dârgi, atkritumu kalni nesamazinâsies. Atkri-tumu izveðana paðiem uz izgâztuvçm izmaksâdârgâk nekâ noslçgtais lîgums ar atkritumu ap-saimniekotâju.

Mums ir jâizvçrtç savi patçrçðanas ieradumi.Patçrçðana ir mûsu materiâlâs dzîves nepie-cieðamîba, tâ vai citâdi mçs atkritumus radîsimarî turpmâk, taèu mums ir jâdomâ kâ saglabâttîru vidi arî turpmâk. Padomâsim vai iepçrko-ties mums visi produkti ir jâieliek polietilçnamaisiòos, kas dabâ nesadalâs gadiem un radapiesâròotîbu. Vai labâk izvçlçties papîra iepa-kojumus un auduma maisiòus? Katram novadaiedzîvotâjam ir jâizvçrtç savi iepirkðanâs para-dumi un izmainot kaut vienu negatîvo ieradumuuz pozitîvo – radîsim sakârotu vidi.

Viïakas novada dome aprîïa mçnesî aicinâsvisus iedzîvotâjus piedalîties sakopðanas talkâs,lai sakârtotu teritorijas un paði varçtu lepoties,ka dzîvojam pievilcîgâ vidç.

Viïakas novada paðvaldîbas Administratîvâskomisijas priekðsçdçtâjs Ivars Kokoreviès

Ceïð uz tîrâku pilsçtu un novadu

Latvijâ pçdçjo mçneðu laikâ vairâkkârt noti-kuðas balonu eksplozijas, kuru iemesls ir ar au-togâzi pildîtie, no Krievijas ievestie un nepareizipievienotie baloni. Arî Viïakas novadâ gâzes ba-lonu lietotâji vairâkkârt griezuðies pie SIA «Lat-vijas propâna gâzes» speciâlistiem, ar sûdzîbâm,par «lçtâk» nopirktajiem, no Krievijas ievesta-jiem gâzes baloniem.

Pasliktinoties finansiâlajai situâcijai valstî unmçìinot ietaupît, gâzes lietotâji aizvien bieþâksâk iegâdâties sadzîves gâzi balonos no nelicen-zçtiem gâzes tirgotâjiem, kuri ieved saðíidrinâtonaftas gâzi no Krievijas un fasç Latvijâ. Fasçða-nas procesâ ir konstatçti arî droðîbas noteikumupârkâpumi, tâdçjâdi apdraudot gâzes lietotâjudzîvîbu. Nereti ir arî gadîjumi, kad negodîgi tir-gotâji balonu nepiepilda pilnu, bet no patçrçtâjasamaksu saòem kâ par pilnu balonu. Tâpçc mç-ìinot ietaupît, pircçji nereti pat pârmaksâ ne-

godîgajiem tirgotâjiem.Balona pildîðanas procesâ saðíidrinâto gâzi

piepilda tikai 85% no balona tilpuma. Ja saðíid-rinâtâ gâze ðíidrâ stâvoklî aizpildîs pilnîbâ gâzesbalonu, temperatûrai paaugstinoties, ðíidrâ gâzenesaspiedîsies un spiediens turpinâs pieaugt, kârezultâtâ ir iespçjama eksplozija. Tâdçï visi sadzî-ves gâzes baloni ir jâuzpilda ar speciâlâm iekâr-tâm, vadoties pçc gâzes svara.

SIA «Latvijas propâna gâze» nodarbojas argâzes balonu uzpildi, tirdzniecîbu, un apmaiòu.Sadzîves lietoðanai paredzçtajos balonos tiek pil-dîts propâna – butâna saðíidrinatâs gâzes mai-sîjums. Iegâdâjoties balonu, pircçjam tiek iz-sniegts garantijas talons un instrukcija, kâ pareizijâpievieno, jâtransportç gâzes balons. Safasçtogâzi daþâda tilpuma balonos var iegâdâties ikvie-nâ novada pagastâ. Ðos balonus var atpazît pçcventîïa, kuram jâbût apvilktam ar termoplçvi (za-

ïâ krâsâ). SIA «Latvijas propâna gâze» irvienîgais uzòçmums Latvijâ, kas nodroðina dien-nakts bezmaksas avârijas izsaukumus saviempârdotajiem gâzes baloniem. Avârijas dienestatâlr.: 80000404.

Viïakas pilsçtâ un novadâ SIA «Latvijas pro-pâna gâze» gâzes balonus var iegâdâties ðâdâstirdzniecîbas vietâs:

FF Jânis Kokoreviès,Viïaka, Erþepoles 4 FF SIA «Íira», Viïaka FF Ludmila Zorina, Kuprava, FF Juris Ïeïevs, Borisova, Vecumu pag.FF Jelizaveta Stepanova, ÐíilbçniFF SIA «DOLO», MedòevaFF SIA «DOLO», Ðíilbçni, DUSFF SIA «Tik-Tak», Þîguri

Informâciju sniedza:SIA «Latvijas propâna gâze»Vidzemes RP komercmenedþere Dace GrûbeT: 28646650; e-pasts: grube@lpg.lv

REKLÂMRAKSTI

IZMANTOJIET HIPOTÇKU BANKAS IZDEVÎGOS PIEDÂVÂJUMUS !

Esiet uzmanîgi, pçrkot gâzi balonos!

Viïakas novadâ

10

1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI1. Saistoðajos noteikumos (turpmâk – Noteikumi) lieto-

ti ðâdi termini:1.1. Noteikumu pârkâpçjs – persona, kura ar nodomu

vai aiz neuzmanîbas ir izdarîjusi darbîbu, par kuru ðajossaistoðajos noteikumos ir paredzçta administratîvâ at-bildîba, vai persona, kura ar nodomu vai neuzmanîbas navveikusi tai uzliktos pienâkumus.

1.2. Nepilngadîga persona – persona, kura nav sa-sniegusi 18 gadu vecumu.

1.3. Sabiedriska vieta – ikviena Viïakas novada admi-nistratîvajâ teritorijâ esoða publiski pieejama teritorija, telpa(ceïi – jebkura satiksmei izbûvçta teritorija, kas sastâv nobraucamâs daïas, ietves un nomales sadaloðâs joslas; lau-kumi; autoosta – tâs zâles un gaiteòi; autobusu pieturu no-jumes, kâ arî parki; skvçri, namu pagalmi, citas speciâliiekârtotas brîvdabas atpûtas vietas; kâ arî neapbûvçtas vaicitâdi neiekârtotas valsts vai paðvaldîbas zemes un çkas.

1.4. Dzîvojamo çku koplietoðanas telpas – daudz-dzîvokïu mâju kâpòu telpas, gaiteòi, pagrabi un bçniòi.

1.5. Izklaides vietas – kafejnîcas, bâri, restorâni, klubi,spçïu un deju zâles, diskotçkas u.c. Par izklaides vietâmnav uzskatâmas pakalpojumus sniegðanas vietas, kurâsvienîgais pakalpojums ir çdinâðana.

1.6. Datorsaloni - vietas, kur par samaksu tiek sniegtiinterneta, datorspçïu un datoru izmantoðanas pakalpojumi.

1.7. Apstâdîjumi – kokiem, dekoratîviem krûmiem unpuíçm apstâdîti laukumi vai joslas Viïakas novada adminis-tratîvajâ teritorijâ.

1.8. Zaïâ zona – Viïakas novada administratîvajâ terito-rijâ esoðie apstâdîjumi, zâlieni un meþi.

2. VISPÂRÎGIE NOTEIKUMI2. Noteikumu mçríis un uzdevums:2.1. Noteikumi, nosaka kârtîbu, kâda ir jâievçro Viïakas

novada administratîvajâ teritorijâ un atbildîbu par noteiktâskârtîbas neievçroðanu.

2.2. Noteikumu uzdevums ir nodroðinât Viïakas novadateritorijâ sabiedrisko kârtîbu un uzturçt sanitâro tîrîbu.

3. Atbildîba par Noteikumu neievçroðanu3.1. Noteikumi ir saistoði visâm fiziskâm un juridiskâm

personâm, kuras dzîvo, uzturas, darbojas vai ir reìistrçtasViïakas novada administratîvajâ teritorijâ.

3.2. Noteikumi piemçrojami gadîjumos, kadpârkâpums, par kuru paredzçta administratîvâ atbildîba sa-skaòâ ar Noteikumiem, izdarîts Viïakas novada adminis-tratîvajâ teritorijâ neatkarîgi no tâ, kâ îpaðumâ vai valdîjumâtas izdarîts.

3.3. Personas, kuras pârkâpj Noteikumus, ir saucamaspie Noteikumos paredzçtâs administratîvâs atbildîbas parkonkrçto pârkâpumu, ja par to nav paredzçta administratî-vâ atbildîba saskaòâ ar Latvijas Administratîvo pârkâpumukodeksu.

3.4. Noteikumos noteikta administratîvâ soda uzlikðananeatbrîvo Noteikumu pârkâpçju no Noteikumu pildîðanasun pârkâpumu rezultâtâ nodarîto materiâlo zaudçjumu at-lîdzîbas.

4. Institûcijas (amatpersonas), kuras ir tiesîgas sa-stâdît administratîvo pârkâpumu protokolus un izskatîtadministratîvo pârkâpumu lietas

4.1. Tiesîbas sastâdît administratîvâ pârkâpuma proto-kolu ir:

4.1.1. Viïakas novada domes deputâtiem – par visiemNoteikumu pârkâpumiem;

4.1.2. Viïakas novada domes izpilddirektoram – par vi-siem Noteikumu pârkâpumiem;

4.1.3. Viïakas novada pagastu pârvalþu vadîtâjiem –par Noteikumu pârkâpumiem, kas izdarîti attiecîgâ pagastateritorijâ;

4.1.4. Viïakas novada domes administrâcijas Tehniskâsnodaïas vadîtâjam – par visiem Noteikumu pârkâpumiem;

4.1.5. Viïakas novada domes administrâcijas Izglîtîbas,kultûras un sporta nodaïas vadîtâjam – par Noteikumu pâr-kâpumiem, kas izdarîti izglîtîbas iestâþu telpâs un teritorijâ,kultûras institûciju vai bibliotçku telpâs un teritorijâ, kâ arîkultûras pieminekïu teritorijâ un to aizsargjoslâs;

4.1.6. Viïakas novada paðvaldîbas izglîtîbas iestâþu di-rektoriem un viòu vietniekiem, kultûras institûciju, bibliotçkuvadîtâjiem un viòu vietniekiem – par Noteikumu pârkâpu-miem, kas izdarîti attiecîgâs izglîtîbas iestâdes, kultûras in-stitûcijas vai bibliotçkas telpâs un teritorijâ;

4.1.7. Valsts policijas darbiniekiem – par visiem Notei-kumu pârkâpumiem.

4.2. Tiesîbas izskatît administratîvo pârkâpumu lietasun uzlikt administratîvos sodus ir:

4.2.1. Viïakas novada paðvaldîbas Administratîvajai ko-misijai – par visiem Noteikumu pârkâpumiem;

4.2.2. Viïakas novada domes deputâtiem – par visiemNoteikumu pârkâpumiem;

4.2.3. Viïakas novada domes izpilddirektoram – par vi-siem Noteikumu pârkâpumiem;

4.2.4. Viïakas novada pagastu pârvalþu vadîtâjiem –

par Noteikumu pârkâpumiem, kas izdarîti attiecîgâ pagastateritorijâ;

4.2.5. Viïakas novada domes administrâcijas Tehniskâsnodaïas vadîtâjam – par visiem Noteikumu pârkâpumiem;

4.2.6. Viïakas novada domes administrâcijas Izglîtîbas,kultûras un sporta nodaïas vadîtâjam – par Noteikumupârkâpumiem, kas izdarîti izglîtîbas iestâþu telpâs un terito-rijâ, kultûras institûciju vai bibliotçku telpâs un teritorijâ, kâarî kultûras pieminekïu teritorijâ un to aizsargjoslâs;

4.2.7. Viïakas novada paðvaldîbas izglîtîbas iestâþu di-rektoriem un viòu vietniekiem, kultûras institûciju, bibliotçkuvadîtâjiem un viòu vietniekiem – par Noteikumu pârkâpu-miem, kas izdarîti attiecîgâs izglîtîbas iestâdes, kultûras in-stitûcijas vai bibliotçkas telpâs un teritorijâ;

4.2.8. Valsts policijas darbiniekiem – par visiem Notei-kumu pârkâpumiem.

5. Sodu veidi par Noteikumu neievçroðanu5.1. Par Noteikumu pârkâpuma izdarîðanu, personai

var piemçrot ðâdus administratîvos sodus:5.1.1. brîdinâjums;5.1.2. naudas sods:5.1.2.1. fiziskajâm personâm no 1 lîdz 250 latiem;5.1.2.2. juridiskajâm personâm no 1 lîdz 1000 latiem.5.2. Ja personai vecumâ no èetrpadsmit lîdz astoòpad-

smit gadiem, kura izdarîjusi Noteikumu pârkâpumu, navpatstâvîgas izpeïòas, naudas sodu piedzen no vecâkiemvai personâm, kuras viòus aizstâj.

6. Par Noteikumu pârkâpðanu iekasçtâs sodas nau-das izlietojums

6.1. 30 procentu no iekasçtâs soda naudas paliek tâsinstitûcijas rîcîbâ, izòemot valsts policijas, kuras darbiniekiuzlikuði naudas sodu, darbinieku materiâlajai stimulçðanaiun/vai tehnisko lîdzekïu iegâdei institûcijas darbîbas no-droðinâðanai;

6.2. 70 procentu no iekasçtâs soda naudas tieði tiek ie-skaitîti Viïakas novada paðvaldîbas budþetâ.

6.3. Ja lçmumu administratîvâ pârkâpuma lietâ parnaudas soda uzlikðanu pieòem Valsts policijas darbinieks,naudas sodu ieskaita valsts budþetâ.

3. ADMINISTRATÎVÂ ATBILDÎBA7. Naktsmiera traucçðana7.1. Par jebkâda veida darbîbu, kas rada troksni un tîðu

trokðòa radîðanu (piemçram, skaòu ierakstu atskaòoðanasaparatûras lietoðana, bïaustîðanâs, klaigâðana, svilpðana,remontdarbu veikðana utt.) sabiedriskâs vietâs, dzîvojamoçku koplietoðanas telpâs, dzîvokïos un uz to balkoniem,zaïajâ zonâ, kas traucç iedzîvotâju naktsmieru laikâ noplkst. 23:00 lîdz plkst. 06:00 – izsaka brîdinâjumu vai uzlieknaudas sodu lîdz 50 latiem.

7.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtasatkârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas– uzliek naudas sodu no 50 latiem lîdz 100 latiem.

7.3. Par skaòu ierakstu aparatûras lietoðanu uz ielâmvai citâs sabiedriskâs vietâs, dzîvokïos un balkonos, notransporta lîdzekïiem, izklaides vietâs, kas rada troksni unpârsniedz attiecîgajâ diennakts stundâ noteikto akustiskâtrokðòa pieïaujamo normatîvu, traucçjot iedzîvotâju nakts-mieru no pulksten 23:00 lîdz 06:00, izòemot pasâkumus,kas saskaòoti ar Viïakas novada paðvaldîbu – izsakabrîdinâjumu vai uzliek naudas sodu lîdz 100 latiem.

7.4. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtasatkârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas– uzliek naudas sodu fiziskajâm personâm lîdz 200 latiem,juridiskajâm personâm 500 latiem.

8. Sabiedrisko vietu piegruþoðana8.1. Par ielu un citu sabiedrisko vietu piegruþoðanu ar

sîkiem sadzîves atkritumiem (izsmçíiem, sçrkociòiem, sau-lespuíu sçklâm, papîriem u.tml.) – izsaka brîdinâjumu vaiuzliek naudas sodu lîdz 10 latiem.

8.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtas at-kârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas –uzliek naudas sodu 20 latu apmçrâ.

8.3. Par mâkslîgâ mçslojuma, bîstamo íimikâliju vai ci-tu ietvju un ceïu segumu bojâjoðu materiâlu lietoðanu snie-ga vai ledus notîrîðanai no ielâm un ietvçm – izsakabrîdinâjumu vai uzliek naudas sodu fiziskajâm personâmlîdz 100 latiem, juridiskajâm personâm lîdz 500 latiem.

8.4. Par Viïakas novada administratîvajâ teritorijâ esoðoielu, ceïu, ietvju piesâròoðanu ar izbirâm no transporta lîdzek-ïu kravâm, dubïiem no riepâm, eïïâm un citiem sâròiem, kasrada vai var radît draudus satiksmes droðîbai, vai bojâ pil-sçtas vai ciema vizuâlo izskatu – izsaka brîdinâjumu vai uz-liek naudas sodu fiziskajâm personâm – lîdz 50 latiem, ju-ridiskajâm personâm – lîdz 250 latiem.

9. Iekðçjâs kârtîbas noteikumu neievçroðana9.1. Par iekðçjâs kârtîbas noteikumu pârkâpðanu kul-

tûras, sporta, atpûtas, tirdzniecîbas un citâs sabiedriskâsiestâdçs – izsaka brîdinâjumu vai uzliek naudas sodu lîdz20 latiem.

9.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtas atkâr-toti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas – uz-

liek naudas sodu 25 latu apmçrâ.10. Alkoholisko dzçrienu, tanî skaitâ alus vai citu

apreibinoðo vielu neatïauta lietoðana10.1. Par alkoholisko dzçrienu vai citu apreibinoðo vie-

lu lietoðanu dzîvojamo çku koplietoðanas telpâs – izsakabrîdinâjumu vai uzliek naudas sodu lîdz 20 latiem.

10.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtasatkârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas– uzliek naudas sodu 25 latu apmçrâ.

10.3. Sabiedriskâs vietâs, kâ arî dzîvojamo çku koplie-toðanas telpâs un sabiedriskajâ transportâ, aizliegts atras-ties ar atvçrtu vai vaïçju alus vai cita alkoholiskâ dzçrienaiepakojumu vai alkoholisko dzçrienu jebkura veida vaïçjâtarâ. Par ðî aizlieguma neievçroðanu – uzliek naudas sodulîdz 25 latiem.

11. Nepilngadîgo personu alkoholisko dzçrienu,tanî skaitâ alus vai citu apreibinoðo vielu, lietoðana sa-biedriskâ vietâ vai izklaides vietâ

11.1. Par alkoholisko dzçrienu, tanî skaitâ alus, vai cituapreibinoðo vielu lietoðanu dzîvojamo çku koplietoðanastelpâs, sabiedriskajâ transportâ vai izklaides vietâ, ja to da-ra nepilngadîga persona – nepilngadîgajai personai vaiviòas vecâkiem, vai personâm, kuras aizstâj vecâkus – iz-saka brîdinâjumu vai uzliek naudas sodu lîdz 100 latiem.

11.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtasatkârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas– uzliek naudas sodu no 50 latiem lîdz 200 latiem.

11.3. Par pieïauðanu nepilngadîgai personai lietot alko-holiskus dzçrienus izklaides vietâ – izklaides vietas atbildîgaipersonai uzliek naudas sodu no 25 latiem lîdz 100 latiem.

11.4. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtas atkâr-toti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas – iz-klaides vietas atbildîgai personai uzliek naudas sodu no 50latiem lîdz 250 latiem.

12. Ubagoðana un uzmâcîga pakalpojumu sniegðana12.1. Par ubagoðanu vai uzmâkðanos apkârtçjiem (vai

citâm personâm) ar zîlçðanu un burðanu, kâ arî par nodar-boðanos ar to sabiedriskâs vietâs – uzliek naudas sodu lîdz20 latiem.

12.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtas atkâr-toti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas – uz-liek naudas sodu 20 latiem.

13. Nepilngadîgo personu atraðanâs sabiedriskâsvietâs bez vecâku vai aizbildòu klâtbûtnes, izklaidesrakstura vietâs, datorsalonos no plkst. 22:00 lîdz plkst.07:00 un nepilngadîgo personu atraðanâs azartspçïuzâles

13.1. Par nepilngadîgo personu vecumâ lîdz 16 gadiematraðanos sabiedriskâs vietâs bez vecâku vai aizbildòuklâtbûtnes no plkst. 22:00 lîdz plkst. 07:00 – nepilngadîgâspersonas vecâkiem vai aizbildòiem izsaka brîdinâjumu vaiuzliek naudas sodu lîdz 10 latiem.

13.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtas at-kârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas –nepilngadîgâs personas vecâkiem vai aizbildòiem uzlieknaudas sodu 20 latu apmçrâ.

13.3. Par nepilngadîgo personu atraðanos izklaidesrakstura vietâs un datorsalonos no plkst. 22:00 lîdz plkst.07:00 vai arî par nepilngadîgo personu atraðanos publiskospasâkumos bez vecâku vai aizbildòu pavadîbas no plkst.22:00 lîdz plkst. 07:00, vai atraðanos azartspçïu zâlçs visâdiennakts laikâ – nepilngadîgajai personai vai viòasvecâkiem vai aizbildòiem izsaka brîdinâjumu vai uzliek nau-das sodu lîdz 15 latiem.

13.4. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtasatkârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas– nepilngadîgajai personai vai viòas vecâkiem vai aiz-bildòiem uzliek naudas sodu 30 latu apmçrâ.

13.5. Par nepilngadîgu personu ielaiðanu viòiem nepa-redzçtos publiskos pasâkumos, izklaides vietâs un dator-salonos no plkst. 22:00 lîdz plkst. 07:00, vai azartspçïuzâlçs visâ diennakts laikâ – pasâkuma organizatoram, at-bildîgai personai vai izklaides vietas vai azartspçïu zâles at-bildîgai personai uzliek naudas sodu lîdz 50 latiem.

13.6. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtasatkârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas,– pasâkuma organizatoram, atbildîgai personai vai izklai-des vietas vai azartspçïu zâles atbildîgai personai uzlieknaudas sodu 100 latu apmçrâ.

13.7. Par nepilngadîgâs personas atraðanos datorsa-lonâ no skolçnu mâcîbu laikâ no plkst. 7:00 lîdz plkst. 14:00– nepilngadîgâs personas vecâkiem vai aizbildòiem izsakabrîdinâjumu vai uzliek naudas sodu lîdz 5 latiem, datorsalo-na atbildîgai personai uzliek naudas lîdz 20 latiem.

13.8. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtas at-kârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas –nepilngadîgâs personas vecâkiem vai aizbildòiem uzlieknaudas sodu 10 latu apmçrâ, datorsalona atbildîgai perso-nai uzliek naudas sodu 20 latu apmçrâ.

13.9. Par nepilngadîgâs personas atraðanos datorsa-lonâ no plkst. 22:00 lîdz plkst. 07:00 – nepilngadîgâs perso-nas vecâkiem vai aizbildòiem izsaka brîdinâjumu vai uzliek

APSTIPRINÂTIAr Viïakas novada domes 2010.gada 25.februâra lçmumu (Prot.Nr.5, 6.&)

Viïakas novada domes saistoðie noteikumi Nr.13«PAR SABIEDRISKO KÂRTÎBU VIÏAKAS NOVAD»

Izdoti saskaòâ ar likuma «Par paðvaldîbâm» 43.panta pirmâs daïas 4.punktu

Viïakas novadâ

11

naudas sodu, lîdz 15 latiem, datorsalona atbildîgai personaiuzliek naudas lîdz 50 latiem.

13.10. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtas at-kârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas –nepilngadîgâs personas vecâkiem vai aizbildòiem uzlieknaudas sodu 25 latu apmçrâ, datorsalona atbildîgai perso-nai uzliek naudas sodu 50 latu apmçrâ.

14. Nepilngadîgo personu rotaïâðanâs uz ielasbraucamâs daïas un bûvlaukumos

14.1. Par nepilngadîgo personu rotaïâðanos uz ielasbraucamâs daïas, bûvlaukumos vai bûvobjektos – nepiln-gadîgâs personas vecâkiem vai aizbildòiem izsaka brî-dinâjumu vai uzliek naudas sodu lîdz 10 latiem.

14.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtas at-kârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas –nepilngadîgâs personas vecâkiem vai aizbildòiem uzlieknaudas sodu 20 latu apmçrâ.

15. Pârvietoðanâs ar skrituïslidâm, skrituïdçli, skrej-riteòiem, velosipçdiem pa Viïakas novada paðvaldîbaspagastu ielâm, ietvçm, laukumiem Par pârvietoðanos arskrituïslidâm, skrituïdçli, skrejriteòiem, velosipçdiem pa Vi-ïakas pilsçtas un novada ciemu ielâm, ietvçm, laukumiem,ja tas traucç gâjçju vai transporta satiksmi, – izsaka brî-dinâjumu vai uzliek naudas sodu lîdz 10 latiem.

16. Staigâðana pa soliòiem vai citâda to smçrçðanavai bojâðana Par staigâðanu pa soliòiem parkos un citâssabiedriskâs vietâs, sçdçðanu uz to atzveltnçm ar apaviemuz soliòa, – izsaka brîdinâjumu vai uzliek naudas sodu lîdz10 latiem.

17. Transporta lîdzekïu un mehânismu lietoðana.17.1. Par ilgstoðu transporta lîdzekïu darbinâðanu (ilgâk

par 10 minûtçm) pie dzîvojamâm çkâm vai sabiedriskâsvietâs – izsaka brîdinâjumu vai uzliek naudas sodu lîdz 10latiem.

17.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtas atkâr-toti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas – uz-liek naudas sodu 20 latu apmçrâ.

18. Transporta lîdzekïu mazgâðana tam nepa-redzçtâ vietâ

18.1. Par automaðînas un citu transporta lîdzekïu maz-gâðanu vai arî to profilaktisko apkopi ðim nolûkam nepa-redzçtâ vietâ – izsaka brîdinâjumu vai uzliek naudas sodufiziskajâm personâm lîdz 15 latiem, juridiskajâm personâmlîdz 50 latiem.

18.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtas atkâr-toti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas – uz-liek naudas sodu fiziskajâm personâm 30 latu apmçrâ, ju-ridiskajâm personâm 100 latu apmçrâ.

19. Mehânisko transporta lîdzekïu turçðana sabied-riskâs vietâs

19.1. Par bojâtu visa veida mehânisko transportalîdzekïu, t.sk. vraku novietoðanu un turçðanu sabiedriskâsvietâs vai pilsçtas zaïajâ zonâ (izòemot specializçtas au-tostâvvietas, uzòçmumu slçgtâs teritorijas, garâþas vaispeciâlâs auto kapsçtas) – izsaka brîdinâjumu vai uzliek

naudas sodu fiziskajâm personâm lîdz 25 latiem, juridis-kajâm personâm lîdz 70 latiem.

19.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtas atkâr-toti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas – uz-liek naudas sodu fiziskajâm personâm 30 latu apmçrâ, ju-ridiskajâm personâm 150 latu apmçrâ.

19.3. Par ilgstoða mehânisko transporta lîdzekïu, lielga-barîta priekðmetu (malkas, metâllûþòu) turçðanu uz ielâm,ietvçm, pagalmos, pie çkâm, pie atkritumu tvertnçm, kastraucç ielu, çku, pagalmu uzkopðanu vai satiksmes dro-ðîbai – uzliek naudas sodu lîdz 30 latiem.

19.4. Par transporta lîdzekïa novietoðanu daudzdzî-vokïu mâju pagalmu zaïajâ zonâ, kâ arî braukðanu pa zaïozonu (izòemot ðim nolûkam paredzçtos ceïus un stâvlauku-mus), – uzliek naudas sodu lîdz 30 latiem.

20. Apstâdîjumu un ietvju bojâðana20.1. Par Viïakas pilsçtas un novada ciemu apstâdîju-

mu bojâðanu, ziedu plûkðanu apstâdîjumos –izsaka brî-dinâjumu vai uzliek naudas sodu lîdz 25 latiem.

20.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtas at-kârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas –uzliek naudas sodu 50 latu apmçrâ.

20.3. Par ledus kapâðanu uz ietvçm, ielâm pielietojotasus vai cita veida neatbilstoðus priekðmetus, kas bojâ ie-tves segumu – izsaka brîdinâjumu vai uzliek naudas sodulîdz 30 latiem.

20.4. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtasatkârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas– uzliek naudas sodu 50 latu apmçrâ.

21. Dabisko vajadzîbu kârtoðana ârpus speciâli tamparedzçtâm vietâm

21.1. Par dabisko vajadzîbu kârtoðanu, ârpus tam spe-ciâli paredzçtâm vietâm – uzliek naudas sodu no 5 latiemlîdz 10 latiem.

21.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtasatkârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas– uzliek naudas sodu 20 latu apmçrâ.

22. Ugunskuru kurinâðana vietâs, kur tas nav atïautsPar ugunskuru kurinâðanu Viïakas novada adminis-

tratîvajâ teritorijâ esoðajâ zaïajâ zonâ ezeru, upju krastosun citâs sabiedriskâs vietâs, izòemot ugunskuru ku-rinâðanu tam speciâli paredzçtajâs vietâs – izsakabrîdinâjumu vai uzliek naudas sodu lîdz 50 latiem.

23. Plastmasas, gumijas izstrâdâjumu un cituíîmisku vielu, kâ arî sadzîves atkritumu dedzinâðana

23.1. Par plastmasas, gumijas izstrâdâjumu un citu si-ntçtisku materiâlu, kâ arî sadzîves atkritumu dedzinâðanu –uzliek naudas sodu fiziskajâm personâm lîdz 100 latiem, ju-ridiskajâm personâm lîdz 200 latiem.

23.2. Par tâdâm paðâm darbîbâm, ja tâs izdarîtasatkârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda piemçroðanas– uzliek naudas sodu fiziskâm personâm lîdz 200 latiem, ju-ridiskâm personâm lîdz 500 latiem.

24. Vides elementu bojâðana24.1. Par uzrakstu, izkârtòu un reklâmas, numura un ie-

lu nosaukuma plâksnîðu, ceïa zîmju bojâðanu – uzliek nau-das sodu lîdz 50 latiem.

24.2. Par dzîvojamo vai sabiedrisko çku, saimnieciskoceltòu, þogu, soliòu, apgaismojuma ierîèu, bçrnu rotaïlau-kumu elementu, un citu bûvju bojâðanu, tai skaitâ, ardaþâdiem smçrçjumiem, uzrakstiem un zîmçjumiem – uz-liek naudas sodu lîdz 100 latiem.

24.3. Par uzrakstu, zîmçjumu un smçrçjumu izdarîðanuuz dzîvojamo vai sabiedrisko çku, saimniecisko celtòu sie-nâm, þogiem, soliòiem, apgaismes ierîcçm, bçrnu rotaïlau-kumiem un citâm bûvçm bez bûves îpaðnieka (valdîtâja)atïaujas – uzliek naudas sodu lîdz 250 latiem.

25. Çku, bûvju, ietvju un pagalmu neuzturçðana kâr-tîbâ

25.1. Par biedrîbu, valsts un paðvaldîbas iestâþu, tirdz-niecîbas vietu (veikalu, kiosku, paviljonu, novietòu), dzîvo-jamo mâju, namu un çku teritoriju nesakopðanu un zâlesnenopïauðanu pçc rakstiska aizrâdîjuma saòemðanas unpârkâpuma nenovçrðanas piecu dienu laikâ, skaitot no ðajâpunktâ noteiktâ aizrâdîjuma saòemðanas dienas – at-bildîgajai fiziskajai personai uzliek naudas sodu lîdz 100 la-tiem; atbildîgajai juridiskajai personai uzliek naudas sodulîdz 500 latiem.

25.2. Par çku un bûvju jumtu, karnîþu, notekcauruïu ne-attîrîðanu no gruþiem, sniega, ledus un lâstekâm vietâs, kurtas var apdraudçt cilvçku dzîvîbu un veselîbu – atbildîgajaifiziskajai personai uzliek naudas sodu lîdz 250 latiem; at-bildîgajai juridiskajai personai uzliek naudas sodu lîdz 1000latiem.

25.3. Par çku un bûvju jumtu, karnîþu, notekcauruïuattîrîðanu no gruþiem, sniega, nogâþot gruþus, sniegu unledu uz ietvçm, ielâm vai pagalmiem, ja netiek atbilstoði no-þogotas bîstamâs vietas – atbildîgajai fiziskajai personaiuzliek naudas sodu lîdz 50 latiem; atbildîgajai juridiskajaipersonai uzliek naudas sodu lîdz 250 latiem.

25.4. Par veïas þâvçðanu namu pagalmos tam nepa-redzçtâs vietâs, balkonos un lodþijâs virs noþogojuma, jatas bojâ pilsçtas vai ciema vizuâlo izskatu – izsaka brîdi-nâjumu vai uzliek naudas sodu lîdz 10 latiem.

4. NOSLÇGUMA JAUTÂJUMI27. Noteikumi stâjas spçkâ 2010.gada 1.aprîlî.28. Ar Noteikumu spçkâ stâðanos spçku zaudç:28.1.Medòevas pagasta padomes 2006.gada 28. aprîïa

saistoðie noteikumi Nr.5 «Par sabiedrisko kârtîbu Medòe-vas pagastâ»;

28.2. Ðíilbçnu pagasta padomes 2005. gada 28. de-cembra saistoðie noteikumi Nr.3 «Noteikumi, par kurupârkâpðanu paredzçta administratîvâ atbildîba»

28.3. Þîguru pagasta padomes 2001.gada 12.jûnijasaistoðie noteikumu Nr.6 «Noteikumi par sabiedriskokârtîbu Þîguru pagastâ».

Domes priekðsçdçtâjs Sergejs Maksimovs

Borisovas tautas namâ (Vecumu pagastâ)4. aprîlî plkst. 14.00 Lieldienas latviskâ garâ

«Veras plaða debestiòa atnâk gaiða Lieldieniòa»kopâ ar Medòevas pagasta folkloras kopu «Egle»un jaunieðu deju kopu «Dçkaiòi». Plkst. 22.00balle, spçlç Linda un Modris Vîtoli. Ieeja brîva.

Kupravâ4. aprîlî plkst. 15.00 Kupravas pamatskolas ak-

tu zâlç notiks Lieldienas pasâkums. Programmâ: pa-gasta paðdarbnieku priekðnesumi; olu ripinâðana. Skolasçdnîcâ groziòu vakars pieauguðajiem un bçrniem, dejasbçrniem. Noslçgumâ plkst. 21.00 - diskotçka.

Upîtç4. aprîlî plkst. 12.00 pie Upîtes pamatskolas ozo-

la Lieldienu atrakcijas un ðûpoðanâs, plkst. 22.00Upîtes tautas namâ balle kopâ ar grupu «Spârni»,bûs galdiòi, aicinâm nâkt ar groziòiem, ieeja brîva.

17. aprîlî plkst. 12.00 Upîtes tautas namâ Bal-tinavas dramatiskais teâtris ar Danskovîtes lugu«Tâva meitas», ieeja 0,50 Ls.

Þîguru kultûras namâ4. aprîlî plkst. 18.00 Þîguru amatierteâtra ie-

studçjumâ jautrs gabals no dzîves 3 cçlienos An-nas Danèas «Pûramolys puèis». Ieeja brîva. Liel-dienu balle plkst. 21.00 kopâ ar ansambli no Lu-dzas «Tik un Tâ». Ieeja lîdz 21.00 – 1,00 Ls, pçc22.00 – 1,50 Ls.

10. aprîlî plkst. 11.00 Viïakas novada mazovokâlistu konkurss «Câlis 2010».

Viïakas kultûras namâ4. aprîlî plkst. 19.00 Lieldienu lustes «Viïakas

sâtâ». Koncertâ - uzvedumâ piedalâs Viïakas kul-tûras nama teâtra spçlmaòi, dejotâji, dziedâtâji;viesmâkslinieki - Lieldienu zaíi un dziedoðie pa-rodiju meistari no Valmieras. Gaïinas Gruziòasizstâde «Íiníçziòi+». Ieeja brîva. Pçc koncerta

balle ar grupu «Laikam lîdzi» no Rçzeknes. Ieejasmaksa uz balli - 1,00 - 1,50 Ls.

8. aprîlî plkst.16.00 Valsts leïïu teâtra izrâde«Viena maza turku pupa». Ieeja brîva.

17. aprîlî plkst. 16.00 Viïakas novada bçrnu unjaunieðu paðdarbîbas kolektîvu saiets «Muzikâlievitamîni». Piedalîsies arî vieskolektîvs no Lietuvas.

No 27. aprîïa lîdz 2. maijam pasâkumu cikls100 gadi kopð pirmâs teâtra izrâdes Viïakâ. Katrudienu bûs bçrnu un pieauguðo teâtra izrâdes undziesmu vakari ar novada un viesu dramatisko ko-lektîvu piedalîðanos.

Medòevas tautas namâ4. aprîlî plkst.19.00 Lieldienu zaíis ielûdz uz

Lieldienu koncertu. Pasâkumâ piedalâs Medòe-vas paðdarbnieki. Plkst. 22.00 balle kopâ ar Aiga-ru no Kârsavas. Ieeja 1.00 Ls.

24. aprîlî Ermoòiku skaòas-5. Tradicionâlaisermoòiku spçles pasâkums, kurâ piedalâs novadaun pârnovadu ermoòiku spçles meistari.

Viïakas Valsts ìimnâzijâ30. aprîlî plkst. 11:00 konkursa «Latgale un

tâs ïaudis» noslçgums. Viïakas Valsts ìimnâzijasValodu metodiskâ apvienîba sadarbîbâ ar Viïakasnovada Izglîtîbas, kultûras un sporta pârvaldi unSIA «Litiòa» izsludina konkursu latvieðu valodâun sveðvalodâs «Latgale un tâs ïaudis».

Lieldienu pasâkumi bibliotçkâs – skatît:www.vilaka.lv (sadaïâ Aktualitâtes).

Konkurçtspçjas paaugstinâðanas pasâkumi12. un 13. aprîlî plkst. 9:00 kurss «Dâvanu ie-

saiòoðana». 20. aprîlî plkst. 9:00 lekcija «Ìçrbðanâs veik-

smei». Norises vieta: Viïakas novada domes zâle.Organizç: Nodarbinâtîbas valsts aìentûra Balvu

filiâle –Viïaka.

PASÂKUMI VIÏAKAS NOVADÂ 2010. GADA APRÎLÎ DIEVKALPOJUMI LIELDIENULAIKÂ VIÏAKAS NOVADÂViïakas Vissvçtâs Dievmâtes patvç-

ruma pareizticîgo baznîcâ4.aprîlî plkst. 17.00 maizes iesvçtîða-

nas, plkst. 21.00 grçksûdze, plkst. 23.00kanona lasîðana, plkst. 00:00 Lieldienukrusta gâjiens apkârt baznîcai un litur-ìija.

6.aprîlî plkst. 9.00 Svçtku liturìija.10.aprîlî plkst. 9:00 liturìija.

Viïakas luterâòu baznîcâDievkalpojumi: 2.aprîlî plkst. 14.00

un 5.aprîlî plkst. 11.00.Viïakas Jçzus Sirds Romas katoïu

baznîcâDievkalpojumi: 1.aprîlî plkst. 18.00;

2.aprîlî plkst. 18.00; 3.aprîlî plkst. 16.00,4.aprîlî plkst. 8:00 un 5.aprîlî plkst.8.00.

Kupravas Romas katoïu baznîcâDievkalpojumi: 1.aprîlî plkst. 14.00,

2.aprîlî plkst.14.00, 3.aprîlî plkst. 14.00.Ðíilbçnu Sâpju Dievmâtes Romas

katoïu baznîcâ1.aprîlî plkst. 19.30 Svçtâ Mise Pçdç-

jo vakariòu dievkalpojums.2.aprîlî plkst. 18.00 Kristus cieðanu

dievkalpojums.3.aprîlî plkst. 21.30 Lieldienu vigîlija.

Dievkalpojums, kas sastâv no Lieldienusveces sagatavoðanas, Lieldienu slavashimna, Dieva vârda liturìija, ûdens svç-tîðana, Kristîbu solîjums atjaunoðana.

4. aprîlî plkst. 10.00 Rezurekcijas(Kunga Augðâmcelðanâs) dievkalpo-jums un tai sekojoða Svçtâ Mise.

Kontakti: VIÏAKAS NOVADA DOMES INFORMATÎVAIS IZDEVUMS«Viïakas novadâ»

Redaktore Vineta Zeltkalne. Tâlr. 64507224, mob.26540024, dome@vilaka.lv Abrenes iela 26, Viïaka, Viïakas novads, LV–4583Drukâts: SIA «Latgales Druka»

19. martâ Viïakas kultûras namakolektîvs: Akvilina Jevstigòejeva,Ineta Lindenberga, Silvija un IvarsKupriði aicinâja visus, kas ir drau-gos ar dziesmu un mûziku, ap-meklçt Viïakas novada dziedoðo ìi-meòu tikðanâs koncertu - «Iedzie-dâsim pavasari…». Pirmajâ dzie-doðo ìimeòu koncertâ piedalîjâsseðas ìimenes no Viïakas un vienaìimene no Ðíilbçnu pagasta. Ìime-nes no pârçjiem novada pagastiemðogad vçl savus talantus neatklâja.

Viïakas kultûras nama vadîtâjaAkvilina Jevstigòejeva atklâj, ka ide-ja par ðâda pasâkuma noorga-nizçðanu, radusies jau 2009.gada ru-denî. «Pçc pasâkumiem kolektîvâpârrunâjam plusus un mînusus noti-kuðajam pasâkumam. Kopâ sanâkotrodas trakas idejas. Pagâjuðajâ rude-nî sekojam dziedoðo ìimeòu ðovamtelevîzijâ. Izdomâjam, kâpçc ganðâdu ìimeòu ðovu nenoorganizçtnovadâ. Rezultâts ir tik labs, ka gri-bçtu nâkamgad atkal aicinât kopâdziedoðâs ìimenes», stâsta Akvilina

Jevstigòejeva.Divas stundas pagâja nemanot,

klausoties un skatoties interesantospriekðnesumus, ko bija sagatavojuðibrâlçns Normunds un mâsîcas Daceun Betija; Diâna Astreiko ar meitâmEliju un Eniju; mâsas Anna, Marijaun Valentîna, kuras dzied krievu an-samblî «Sudaruðíi»; meita Zane unmamma Ineta Lindenbergas; Kup-riðu ìimene: Silvija un Ivars; Spru-kuïu ìimene (visi no Viïakas); un Vi-lis Cibulis kopâ ar mâsâm Sandru,Inesi un meitu Rûtu no Ðíilbçnu pa-gasta.

Pasâkuma noslçgumâ uzstâjâsEglîðu ìimene, tçtis - Didzis, mam-ma – Sanita un meitas Evija un Sig-ne. Mamma Sanita saka, ka ir lielsprieks, ka ir atgriezusies tradîcija ìi-mençm muzicçt kopâ. Senâk bijadziedoðo ìimeòu Spiets, pagâjðgadtelevîzija atdzîvinâja tradîciju orga-nizçjot dziedoðo ìimeòu ðovu. «Pa-tiesîbâ koncerts ir rezultâts. Ìime-nei mâjâs ir jâsanâk kopâ vienu, ot-

ru, treðo vakaru, lai mçìinâtu. Untas ir pats skaistâkais, ka ìimene varatrast viens otram laiku un bût kopâ.Dziesma vieno ìimeni. Priecç, kaViïakas novadâ arî ir dziedoðâs ìi-menes. Mums ðis pasâkums ïoti pati-ka, te dzîvo atsaucîgi un sirsnîgi cil-vçki», stâsta Sanita Eglîte.

Pats svarîgâkais ir uzdrîkstçties

kaut ko darît pirmo reizi. Noorga-nizçt dziedoðo ìimeòu koncertu, iz-veidot izstâdi «Viïakas novada mu-zikâlie ïaudis», sçkla ir iesçta, tagadmums visiem kopâ ir jâsargâ jaunaisdçsts un jâkopj, lai tas nestu augïus.Lai dziesma vienotu mûsu ìimenesun dziedât prieks tiktu pârmantotsno paaudzes uz paaudzi.

Viïakas novadâ

26. martâ Ðíilbçnu pagasta Upîtes ciemâ no-tika folkloras festivâls «Pulkâ eimu, pulkâ teku».Festivâlâ piedalîjâs deviòas folkloras kopas:

v Upîtes jaunieðu folkloras kopa «Upîte»,vadîtâjs Andris Sliðâns

v Upîtes bçrnu folkloras kopa, vadîtâja IrçnaSliðâne

v Ludzas novada, Nirzas pamatskolas folkloraskopa «Spryguïi», vadîtâja Anita Klovâne

v Ludzas mûzikas pamatskolas folkloras kopa,vadîtâja Dace Tihovska

v Viïânu folkloras kopa «Biteites», vadîtâja In-ga Stafecka

v Rçzeknes kultûras nama folkloras kopa «Vîte-ri», vadîtâja Sandra Stare

v Rekavas vidusskolas folkloras kopa, vadîtâjaDaina Puþule

v Baltinavas kristîgâs skolas folkloras kopa«Ganiòi», vadîtâja Regîna Lâce

v Brieþuciema folkloras kopa «Soldanî», vadî-tâja Anita Pakalnîte

Upîtes pamatskolâ bçrni un jaunieði pieda-lîjâs meistardarbnîcâs, piemçram, auðanas, puzu-ru pîðana, Lieldienu câïu izgatavoðanâ. Upîtestautas namâ noritçja festivâls «Pulkâ eimu, pulkâteku», kas bija Kûkovas bçrnu un jaunieðu fol-kloras kopu novada skate, lai vçrtçtu un noteik-tu, kuri kolektîvi piedalîsies X Latvijas skolu jau-natnes dziesmu un deju svçtkos. Folkloras kopusniegumu vçrtçja Mâra Mellçna un Dina Liepa.Folkloras kopu programmas filmçja DzintarsLiepiòð. Folkloras festivâls ir svçtki visâm ko-pâm. Mazie un lielie dalîbnieki nebija jâskubina,lai piedalîtos rotaïâs «Gâju pa meþu», «Loþòâ»,«Lido Vanadziò», «Kumeliòi» un dejâs. Vairâkustundu garumâ Upîtes tautas namâ rîbinâja dejusoïus, dziedâdami gâja rotaïâs, muzikanti izspç-lçja lustîgas polkas un danèus. Mâra Mellçnastâsta, ka viòai kâ folkloristei ir ïoti interesantivçrot folkloras kopas darbîbâ. Tâm patîk impro-vizâcija, patîk visiem iesaistîties un parâdît tolabâko. Folkloras kopai 7 – 10 minûðu uzvedumâ

ir jâparâda þanru daudzveidîba: dziedâðana, mîk-lu uzdoðana, rotaïa, dejoðana un jâiesaista rotaïâarî pârçjie. Jâpiedalâs festivâlâ no sâkumâ lîdz bei-gâm, jâmuzicç visiem lîdzi. Lai saòemtu augstâkovçrtçjumu folkloras kopai vajadzçtu muzicçt lîdzpçdçjam dejotâjam un visiem kopâ beigt pasâku-mu, nevis parâdot savu sniegumu, instrumentussaliek somâs un ir gatavi doties prom, neiesaisto-ties pârçjo folkloras kopu programmâs. «Es cienukâ Jûs Upîtç kopjat tradîcijas un tâs ir îpaðas tieðite. Visi esiet absolûti ìeniâli. Kopçjais sniegumsun lîmenis ir labs. Visas folkloras kopas saòem IIpakâpes diplomus, jo nedaudz pietrûka precîzinostrâdâtas programmas, jo kopçjâ dziesmu undeju svçtku koncertâ ir ïoti niansçti un precîzi jâ-parâda novadu tradîcijas», vçrtç Mâra Mellçna.Maija pçdçjâ nedçïâ, kad bûs noslçguðas visu no-vadu skates, paziòos, kuras folkloras kopas pie-dalîsies X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu undeju svçtkos.

Atklâjam Viïakas novada dziedoðâs ìimenes

Pulkâ eimu, pulkâ teku devîto reizi notika Ðíilbçnu pagastâ