Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras...

PielikumsMinistru kabineta

2013.gada___._____________rīkojumam Nr._____

VALSTS UN PAŠVALDĪBU NOZĪMESSPORTA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA

(informatīvā daļa)

IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

SATURS

IEVADS.....................................................................................................................................51. PROBLĒMAS FORMULĒJUMS UN DETALIZĒTS IZKLĀSTS.........................72. VALSTS NOZĪMES SPORTA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS VIRZIENI, PASĀKUMI UN PRIEKŠLIKUMI TURPMĀKAI RĪCĪBAI........................................11

2.1. Valsts pārvaldībā esošās valsts nozīmes sporta bāzes..............................................122.1.1. Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”...............................................................132.1.2. Murjāņu sporta ģimnāzija...................................................................................152.1.3. Sporta centrs „Mežaparks”.................................................................................192.1.4. Daugavas stadions.................................................................................................212.1.5. Tenisa centrs „Lielupe”........................................................................................26

2.2. Citu personu pārvaldībā esošās valsts nozīmes sporta bāzes...................................303. PAŠVALDĪBU NOZĪMES SPORTA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS VIRZIENI, PASĀKUMI UN PRIEKŠLIKUMI TURPMĀKAI RĪCĪBAI.......................32

3.1. Izglītības iestāžu sporta zāles......................................................................................333.2. Brīvpieejas sporta laukumi un sporta aktivitāšu integrēšana dabas takās............373.3. Citi pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras projekti.........................................40

4. SPORTA BĀZU ATTĪSTĪBAI PIEEJAMIE FINANŠU AVOTI..................................414.1. Tiešās valsts budžeta dotācijas...................................................................................414.2. Valsts galvojuma mehānisms un ar to saistītās dotācijas valsts galvotā aizdevuma atmaksai reģionālo olimpisko sporta centru projektu īstenošanai.................................424.3. Valsts investīciju programma.....................................................................................454.4. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu nepieejamība sporta infrastruktūras attīstībai...............................................................................................................................454.5. Privātā kapitāla piesaiste............................................................................................464.6. Alternatīvs valsts atbalsta mehānisms – Valsts kases aizņēmumi...........................47


2

Koncepcijā lietotie saīsinājumi

ES – Eiropas SavienībaĢimnāzija – Murjāņu sporta ģimnāzijaIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaLNSP – Latvijas Nacionālā sporta padomeLOK – Biedrība „Latvijas Olimpiskā komiteja”LOV – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Olimpiskā vienība”LSFP – Biedrība „Latvijas Sporta federāciju padome”MK – Latvijas Republikas Ministru kabinetsOC – Olimpiskais centrsSporta bāzu pētījums – 2012.gada decembra pētījums „Sporta bāzu celtniecības plānošana un attīstība

Latvijā”

Koncepcijā lietoto terminu skaidrojums

1) izglītības iestādes sporta bāze — speciāla sporta vajadzībām celta vai piemērota būve (sporta zāle) vai tās daļa, kā arī vide (sporta laukums), kurā tiek īstenotas izglītības programmas;

2) multifunkcionāla sporta bāze – sporta bāze ar vairākiem sporta objektiem, kura nodrošina arī kultūras pasākumu norisi;

3) nacionālā sporta bāze — sporta bāze, kurai likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu” noteiktajā kārtībā piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss;

4) nacionālās nozīmes attīstības centri – Rīga, Liepāja, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Rēzekne, Valmiera;

5) Olimpiskais centrs – daudzfunkcionāla sporta bāze ar patstāvīgu sporta organizāciju, kas nodarbojas ar olimpiskās kustības popularizēšanu, augstu sasniegumu sporta un tautas sporta attīstības veicināšanu reģionos, kā arī atbalsta augstas klases sportistu sagatavošanu augstskolās;

6) brīvpieejas sporta laukums – ierīkota publiski pieejama vieta fiziskajām aktivitātēm ikvienam iedzīvotajām bez maksas;

7) peldbaseins – sporta peldbaseins paredzēts peldēšanas, ūdenspolo un/vai tramplīna lēkšanas nodarbībām un sacensībām;

8) reģionālas nozīmes attīstības centri – Kuldīga, Talsi, Tukums, Saldus, Dobele, Bauska, Ogre, Aizkraukle, Sigulda, Cēsis, Limbaži, Smiltene, Alūksne, Gulbene, Madona, Valka, Balvi, Preiļi, Līvāni, Ludza, Krāslava;

9) rekonstrukcija – būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkciju maiņa, nemainot apjomu;

10) renovācija – būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju;

11) specializēts stadions – vienam sporta veidam paredzēts stadions, piemēram, tikai futbolam, vieglatlētikai, ziemas sporta veidiem;

12) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide (laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas u.tml.);

13) sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai komersants, kuram sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no komercdarbības veidiem;

14) sporta izglītības programma — vispārējās, profesionālās, profesionālās ievirzes sporta izglītības programma vai interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;


3

15) sporta sacensības — pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sporta federāciju apstiprinātajiem sacensību norises noteikumiem un sacensību organizētāju apstiprinātajiem nolikumiem;

16) sporta treniņš (nodarbība) — process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā;

17) stadions – sporta laukumu, vieglatlētikas sektoru, skatītāju sektoru un palīgbūvju komplekss, kas domāts sporta un citu pasākumu rīkošanai;

18) starptautiskās nozīmes attīstības centri – Rīga, Liepāja, Daugavpils, Ventspils;19) universāls stadions – dažādiem sporta veidiem paredzēts stadions, piemēram,

vieglatlētikai un komandu sporta spēlēm.


4

http://lv.wikipedia.org/wiki/Sports

http://lv.wikipedia.org/wiki/Vieglatl%C4%93tika

http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sporta_laukums&action=edit&redlink=1

IEVADS

Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdē, izskatot IZM izstrādāto informatīvo ziņojumu „Par sporta centru un līdzīgu projektu turpmāko finansēšanu” (TA-1991)1, IZM tika uzdots (prot.Nr.16 34.§, 3.punkts) izstrādāt Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepciju, nosakot arī kritērijus valsts budžeta finansējuma piešķiršanai. Valsts un pašvaldību sporta infrastruktūras attīstības stratēģijas izstrādi paredz arī Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar MK 2012.gada 16.februāra rīkojumu Nr.84) 27.4.apakšpunkts2.

Koncepcijas izstrādē izmantots gan iepriekšminētais informatīvais ziņojums, gan Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija sēdē izskatītais (prot.Nr.36 68.§) informatīvais ziņojums „Par valsts īpašumā esošajās sporta bāzēs neatliekami veicamajiem darbiem un tiem nepieciešamo finansējumu” (TA-1498)3. Tāpat koncepcijas izstrādē izmantots 2012.gada decembrī pēc IZM pasūtījuma SIA „Datorikas institūts DIVI” piesaistīto ekspertu veiktais pētījums „Sporta bāzu celtniecības plānošana un attīstība Latvijā”4, kura ietvaros tika analizēta esošā sporta objektu būvniecības plānošana un finansēšana un, balstoties uz veiktajiem analīzes rezultātiem, piedāvāti iespējamie sporta bāzu attīstības plānošanas un finansēšanas modeļi.

Jautājums par sporta infrastruktūras attīstību nav skatāms atrauti no sporta nozares turpmākās attīstības stratēģijas (jauno Sporta politikas pamatnostādņu līdz 2020.gadam izstrādes) [jo sporta bāzu attīstība ir viens no caurviju mērķiem sporta politikas mērķa sasniegšanai]. Jautājums par valsts investīcijām pašvaldībām skatāms kontekstā ar jaunajām Reģionālās attīstības pamatnostādnēm līdz 2020.gadam [šobrīd to izstrāde turpinās], kuru ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā jaunu investīciju plānošanas jeb atbalsta sniegšanas sistēmu teritoriju attīstībai ar šādiem pamatprincipiem:

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija 2030) mērķteritorijas (teritoriju atbalsta pasākumi);

pašvaldību attīstības programmas (kā investīciju pieprasījums); pakalpojumu grozs katram apdzīvotības līmenim (kritēriji); finansējuma kvotēšana (konkurences samazināšana).

Ievērojot minēto, IZM, kura saskaņā ar Sporta likuma 5.panta pirmo daļu pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, ir izstrādājusi šo koncepciju.

Sporta infrastruktūrai ir svarīga sociālā funkcija – nodrošināt plašam cilvēku lokam iespēju nodarboties ar sportu, līdz ar to nostiprināt veselību un uzlabot darba spējas un dzīves kvalitāti. Turklāt sporta infrastruktūra ir tieši saistīta ar sportistu sagatavošanas procesu, kuram ir jābūt nepārtrauktam un orientētam uz rezultātu. Tāpēc arī darba un finanšu līdzekļu ieguldījumam ir jābūt nepārtrauktam, lai katram sporta veidam tiktu izveidoti piemēroti, citu valstu starpā konkurējoši apstākļi, kā arī tiktu nodrošināta gatavība jebkura veida izmaiņām atbilstoši sporta nozares attīstībai pasaulē.

Koncepcijas mērķis ir veicināt sporta politikas mērķu sasniegšanu, piedāvājot risinājumus, kas nodrošinātu sistēmisku sporta bāzu attīstību valstī.

Koncepcijas uzdevumi:1) nodrošināt vienlīdzīgu sporta pakalpojumu pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem;

1 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=39252 Lai gan saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 8.pantā un MK 2009.gada 13.oktobra noteikumu Nr.1178 „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 12.punktā noteikto pamatnostādnes izstrādā laikposmam līdz septiņiem gadiem, šīs Pamatnostādnes izstrādātas astoņiem gadiem, jo: (1) sporta nozarē politikas plānošana ir sasaistīta ar olimpiskajiem cikliem, kuri pakārtoti Vasaras Olimpisko spēļu norises gadam (2016; 2020); (2) šāds Sporta politikas pamatnostādņu termiņš ir noteikts Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar MK 2012.gada 16.februāra rīkojuma Nr.84) 27.4.apakšpunktā.3 http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40255230&mode=mk&date=2012-06-264 http://izm.izm.gov.lv/upload_file/2013/SBR_petijums_130313.pdfIZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

5

2) nodrošināt augstas klases sportistiem piemērotus apstākļus, lai sagatavotos starptautiska mēroga sporta sacensībām;

3) radīt apstākļus augstākā līmeņa starptautisku sporta sacensību organizēšanai Latvijā;

4) noteikt sporta infrastruktūras attīstības vajadzības;5) definēt sporta infrastruktūras attīstības prioritātes;6) noteikt kritērijus valsts budžeta finansējuma piešķiršanai.

Ņemot vērā sporta bāzu pārklājumu valstī, to materiāli tehnisko stāvokli un iedzīvotāju sportošanas paradumus, ievērojot publisko pakalpojumu attīstības plānu reģionālās attīstības pamatnostādņu projekta kontekstā, IZM ir noteikusi optimālo sporta infrastruktūras klāstu katram apdzīvojuma līmenim:

1) 8 reģionālie OC – pa vienam katrā starptautiskās un nacionālās nozīmes attīstības centrā5, kurā ir augstākās izglītības mācību iestāde (Rīga, Jelgava, Liepāja, Ventspils, Jūrmala, Rēzekne, Daugavpils, Valmiera);

2) 57 universāli sporta stadioni – Rīga – 6 stadioni (1 stadions atbilstošs IAAF sacensību noteikumiem ar skatītāju sēdvietām virs 5000, 5 stadioni (piecos pilsētas administratīvajos rajonos 1 stadions ar skatītāju sēdvietām no 300 līdz 3000, var būt arī ar nestandarta garuma skrejceļu), 13 stadioni republikas pilsētās (iedzīvotāju skaits līdz 50 000 – 1 stadions ar skatītāju sēdvietām līdz 3 000, iedzīvotāju skaits virs 50 000 – 2 stadioni ar skatītāju sēdvietām no 300 līdz 3 000) un 21 stadions reģionālajos attīstības centros ar 300 – 1 500 skatītāju sēdvietām, 18 stadioni – novados, ar iedzīvotāju skaitu virs 9 000.

3) 12 vieglatlētikas sporta manēžas – Rīgā – 2, katrā teritorijas attīstības plānošanas reģionā – 2;

4) 51 peldbaseins – valstī nepieciešami pieci baseini 50m garumā (nacionālās nozīmes attīstības centros), četrdesmit seši 25m gari peldbaseini (katrā reģionālās nozīmes attīstības centrā – 1 un papildus 4 peldbaseini katrā teritorijas attīstības plānošanas reģionā);

5) 15 ledus halles – 2 ledus halles katrā teritorijas attīstības plānošanas reģionā (reģionālas nozīmes attīstības centros vai pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000), 5 ledus halles Rīgā;

6) specifiski sporta veidu objekti – nodrošināt katram sporta veidam atbilstošu sporta bāzi treniņu un sacensību procesa organizēšanai (sporta federācijai ir atzīta Sporta likumā noteiktā kārtībā, vismaz 50 sporta federācijā reģistrēto bērnu un jauniešu skaits, vismaz 150 sporta federācijā reģistrētu personu skaits un/vai pārstāvēta valsts pasaules un Eiropas līmeņu sporta sacensībās pēdējo 5 gadu laikā (1.–10.vieta Olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātos, Eiropas čempionātos, pasaules kausu un Eiropas kausu posmos));

7) 880 sporta zāles , kuras tiek realizētas izglītības programmas – 807 sporta zāles, kurās tiek realizētas vispārējās izglītības sporta programmas (719 izglītības iestādēs ar audzēkņu skaitu virs 100 izglītojamajiem sporta zāles lielums vismaz 18 x 36m, 88 izglītības iestādēs ar audzēkņu skaitu līdz 100 – nestandarta sporta zāli), 64 sporta zāles profesionālās izglītības iestādēm un 9 augstskolām;

8) 278 brīvpieejas sporta laukumi – pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz 4000 – katrā pašvaldībā vienu brīvpieejas laukumu, pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu 4 000 – 10 000 – katrā pašvaldībā divus brīvpieejas laukumus, 25 000 – 50 000 katrā pašvaldībā trīs brīvpieejas laukumus, pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 četrus brīvpieejas laukumus, Rīgā – katrā pilsētas rajonā divus brīvpieejas laukumus;

5Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteikto skaidrojumu (http://www.latvija2030.lv/upload/latvija2030_lv.pdf)IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

6

9) sporta un veselības dabas takas (slēpošanai, nūjošanai, riteņbraukšanai u.tml.) – sporta un rekreatīvo aktivitāšu integrēšanai dabas takās, nenoteikta skaita.

Ņemot vērā to, ka iepriekšminēto optimālo sporta infrastruktūras klāstu nav iespējams nodrošināt līdz 2020.gadam, kā arī to, ka sporta infrastruktūras attīstībā ieguldījumi jāveic regulāri un plānveidīgi (t.sk. nodrošinot arī infrastruktūras uzturēšanu un renovāciju), iepriekšminētais optimālais sporta infrastruktūras klāsts katram apdzīvojuma līmenim skatāms ilgtermiņā (arī pēc 2020.gada).

1. PROBLĒMAS FORMULĒJUMS UN DETALIZĒTS IZKLĀSTS

Viena no problēmām Latvijā ir zems fiziskās sagatavotības līmenis bērniem un jauniešiem, kā arī nepietiekama iedzīvotāju iesaistīšanās sportiskās un veselību veicinošās aktivitātēs, kā arī iedzīvotāju mazkustīgums, kas negatīvi ietekmē darbaspēka veselību un dzīves kvalitāti. Saskaņā ar Eurobarometer 2009.gada decembra datiem6 Latvijā ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas 28% iedzīvotāju, savukārt vidēji ES (EU 27) nodarbojošos iedzīvotāju skaits procentuāli ir daudz lielāks – 40%. Saskaņā ar Sporta medicīnas valsts aģentūras sniegtā apkopojuma – EUROFIT metodes 2010.gadā iegūtajiem rezultātiem vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa. Analizējot iegūtos datus, konstatēts, ka no apsekotajiem vispārizglītojošo skolu skolēniem fiziskā sagatavotība zem vidējā līmeņa ir 47,5% zēnu un 55,5% meiteņu, bet zemā līmenī 12,8% zēnu un 15,1% meiteņu. Viens no iemesliem, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija, ir nepietiekamais sporta būvju skaits valstī kopumā, kas atzīstama par vienu no būtiskākajām problēmām, kura apdraud sporta nozares turpmāko attīstību. Mērķtiecīgas investīcijas sporta, kā arī veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošajā infrastruktūrā ir investīcijas Latvijas ilgtermiņa attīstībā, jo tādējādi tiek sniegts būtisks atbalsts iedzīvotāju veselības veicināšanai un darbaspēka kvalitātes uzlabošanai, veidojot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības. Turklāt, investīcijas sporta, kā arī veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošajā infrastruktūrā reģionos veicina policentrisko attīstību. Ieguldot finanšu līdzekļus sporta, kā arī veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošajā infrastruktūrā, nākotnē mazāk finanšu līdzekļi būs jāiegulda veselības aprūpē, noziedzības apkarošanā u.tml., jo tādejādi tiek veicināta cīņa ar šo problēmu cēloņiem, nevis sekām.

2012.gada decembrī IZM pasūtītā pētījuma par iedzīvotāju sportošanas paradumiem rezultāti7 rāda, ka lielākā daļa pieaugušo (18 – 64 gadi) un jauniešu (13 – 17 gadi), attiecīgi 63,2% un 45,5% no iedzīvotājiem, ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas brīvā dabā, kurā nav speciāli sportam izveidota infrastruktūra, kā pārējās fizisko aktivitāšu vietas tiek minēti speciāli sportam radīti infrastruktūras objekti: sporta halles, slidotavas, peldbaseini, sporta laukumi, trenažieru zāles u.c. Pētījuma rezultāti attiecībā uz nesportošanas (ne reizi nedēļā) iemesliem visām iedzīvotāju grupām (13 – 64 gadi) norāda, ka 37% iedzīvotāju labprāt nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm, bet kā šķēršļus norāda infrastruktūras trūkumu savā dzīvesvietā (piemēram, peldbaseinus) un to, ka trūkst cilvēku, ar kuriem kopā to darīt. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri jau nodarbojas ar kādu fizisko aktivitāti (attiecīgi, sporta veidu) vismaz reiz nedēļā, bet gribētu nodarboties vēl ar kādu papildus, 19% gadījumos kā šķērsli norāda infrastruktūras pieejamību savā dzīvesvietā. Infrastruktūras pieejamības trūkums visbiežāk tiek attiecināts uz peldēšanas iespējām, slidošanas iespējam un dažādiem cīņas sporta veidiem. Minētajiem sporta veidiem ir nepieciešama speciāli pielāgoti sporta infrastruktūras objekti (peldbaseini), ierīkošana ziemas sezonas ietvaros (atklātās slidotavas) vai sporta hallēs.

Jau MK 2004.gada 24.augusta sēdē (prot. Nr.50 28.§) tika atzīts (protokollēmuma 4.punkts) par nepieciešamu sekmēt sporta būvju vienmērīgu izvietojumu visos valsts reģionos. Arī MK 2005.gada 22.marta sēdē (prot. Nr.15 26.§) izskatītajā informatīvajā 6 http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_334_fact_lv_en.pdf7 http://izm.izm.gov.lv/ministrija/petijumi.htmlIZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

7

ziņojumā „Par valsts sporta būvēm un to turpmāko attīstību”8 norādīts, ka valstij sadarbībā ar vietējām pašvaldībām jāuzņemas atbildība par galvenajiem sporta bāzu attīstības virzieniem. Tāpat tika noteikts, ka nepieciešams radīt papildu finansējuma piesaistes sistēmu, kas paredzētu daudzkanālu finansējumu (valsts, privāto, pašvaldību u.c.), lai sakārtotu un uzturētu sporta bāzes un nodrošinātu to attīstību. Arī Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838) ir norādīts uz nepieciešamību veicināt sporta bāzu attīstību.

Saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide (laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas u.tml.). Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu, savukārt valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā. Saskaņā ar minētā likuma panta trešo daļu informāciju par valstī esošajām sporta bāzēm apkopo Sporta bāzu reģistrā, kura turētājs un pārzinis ir IZM. Sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumi Nr.76 „Noteikumi par sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību” (turpmāk – Reģistra noteikumi). Saskaņā ar Reģistra noteikumu 7.punktu sporta bāzes īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona mēneša laikā pēc sporta bāzes nodošanas ekspluatācijā iesniedz ministrijā attiecīgu iesniegumu. Saskaņā ar Reģistra noteikumu 10.punktu, ja mainījusies Sporta bāzu reģistrā reģistrētā informācija, sporta bāzes īpašnieks 30 darbdienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas informē ministriju par nepieciešamību izdarīt reģistrā izmaiņas, iesniedzot iesniegumu, kurā norādīta aktualizētā informācija.

Sporta bāzu pētījuma ietvaros tika aktualizēta Sporta bāzu reģistrā pieejamā informācija, kā arī atbilstoši mūsdienu prasībām uzlabota reģistra funkcionalitāte. Ja iepriekš IZM ļoti bieži praksē konstatēja gadījumus, kad informācija par sporta bāzēm (it īpaši attiecībā uz privātajām sporta bāzēm) Sporta bāzu reģistrā vai nu nav reģistrēta, vai arī tajā pieejamā informācija nav aktualizēta, tad šobrīd šī situācija ir atrisināta. Ievērojot minēto, kā arī, ņemot vērā Sporta likuma 12.panta trešajā daļā noteikto, Sporta bāzu reģistrā pieejamai informācijai par Latvijā esošajām (reģistrētajām) sporta bāzēm ir publiskas ticamības raksturs.

Saskaņā ar Sporta bāzu reģistrā pieejamo informāciju9 Latvijā kopumā ir 1122 sporta bāzes ar 2871 objektiem , t.sk.:

67 valsts sporta bāzes ar 219 objektu; 939 pašvaldību sporta bāze ar 2407 objektiem; 116 privātās sporta bāzes ar 245 objektiem.

Šobrīd 83,68% no kopējā valstī esošo sporta bāzu skaita atrodas pašvaldību īpašumā, 10,34% ir privātās sporta bāzes, savukārt valsts īpašumā atrodas tikai 5,98% no kopējā reģistrētā sporta bāzu skaita.

8 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=17319 http://www.sportaregistrs.lv [informācija aplūkota 2013.gada 19.martā].IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

8

1.attēlsSporta bāzu un objektu skaits pēc īpašuma formas

Valsts Pašvaldības Privātīpašums0

500

1000

1500

2000

2500

67

939

116219

2407

245

Sporta bāzu skaits Sporta objektu skaits

Aktualizējot Sporta bāzu reģistrā esošos datus, tika apkopta sporta bāzu īpašnieku (apsaimniekotāju) sniegtā informācija par sporta bāzu tehnisko stāvokli, kā rezultātā secināms, ka labā vai ļoti labā stāvoklī ir 669 sporta bāzes jeb 59,63% no kopējā sporta bāzu skaita, savukārt 453 (40,37%) sporta bāzēm ir nepieciešama renovācija vai rekonstrukcija.

2.attēlsSporta bāzu tehniskais stāvoklis

Sporta bāzu skaits0

200

400

600

800

1000

453

669

Nepieciešama renovācija vai rekonstrukcija Labā stāvoklī

Saskaņā ar Sporta bāzu reģistrā apkopotajiem datiem renovācija vai rekonstrukcija ir nepieciešama vieglatlētikas stadioniem, peldbaseiniem, izglītības iestāžu sporta zālēm un āra sporta laukumiem, kuri atrodas pie izglītības iestādēm. Īpaši sliktā stāvoklī atrodas valsts īpašumā esošo profesionālās izglītības iestāžu sporta zāles, jo šīm izglītības iestādēm sporta bāzu būvniecībai, renovācijai vai rekonstrukcijai valsts līdz šim nav piešķīrusi finanšu līdzekļus. Arī uz ES struktūrfondu atbalstu šīs izglītības iestādes nav varējušas pretendēt, jo izglītības iestāžu sporta bāzu attīstība līdz šim nav bijusi ES struktūrfondu atbalstāmā aktivitāte.

Saskaņā ar Sporta bāzu reģistrā apkopotajiem datiem, savstarpēji salīdzinot teritorijas plānošanas reģionus, vislielākais sporta bāzu un objektu skaits ir izvietots Rīgas reģionā, savukārt pārējos četros plānošanas reģionos sporta bāzu skaits ir līdzīgs.IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

9

3.attēlsSporta bāzu un objektu skaits plānošanas reģionos

Kurzemes plānošanas

reģions

Latgales plānošanas

reģions

Rīgas plānošanas reģions

Vidzemes plānošanas

reģions

Zemgales plānošanas

reģions

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

185 212352 207 166

457 501

987

511 415


Lai gan teritorijas lieluma ziņā Rīgas reģions ir mazākais, tajā dzīvo gandrīz puse iedzīvotāju skaits un blīvums pārsniedz valstī vidējos rādītājus. Tas nozīmē, ka sporta bāzu un objektu skaita zināšana attiecīgajā plānošanas reģionā vēl nedod priekšstatu par sporta bāzu pieejamību visiem sportot gribētājiem. Turklāt ņemot vērā, ka sporta bāzes ir ar dažādu sporta objektu skaitu (piemēram kompleksām sporta bāzēm ir vairāki sporta objekti, savukārt ir sporta bāzes ar vienu objektu), tika veikti aprēķini, kuros noskaidrojām iedzīvotāju skaitu uz vienu sporta objektu attiecīgajā teritorijā.

4.attēlsIedzīvotāju skaits uz vienu sporta objektu

Kurzemes plānošanas

reģions

Latgales plānošanas

reģions

Rīgas plānošanas

reģions

Vidzemes plānošanas

reģions

Zemgales plānošanas

reģions

0

200

400

600

800

1000

1200

651 658

1106.01621073962

447

665

Pēc iegūtajiem datiem, ikdienā vidēji Latvijā vienam sporta objektam būtu jānodrošina sportošanas iespējas 772 iedzīvotājiem. Rīgas plānošanas reģionā šis rādītājs ir gandrīz uz pusi sliktāks nekā pārējos plānošanas reģionos. Pēc šī rādītāja vislabākā situācija ir Vidzemes plānošanas reģionā, kurā vienam sporta objektam būtu jānodrošina sportošanas iespējas vidēji 447 iedzīvotājiem, savukārt Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģionos iedzīvotāju skaits uz vienu sporta objektu ir līdzīgs. Ņemot vērā, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā iedzīvotāju skaits 31,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, informācijas uzskaites mērķiem Rīgas IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

10

plānošanas reģionu sadalījām divos statistiskajos reģionos – Rīgas pilsētas un Pierīgas reģionā, kas ietver pārējo Rīgas plānošanas reģiona teritoriju. Salīdzinot iedzīvotāju skaitu uz vienu sporta objektu sešos statistiskajos reģionos, Pierīgas reģionā vienam sporta objektam ir būtu jānodrošina sportošanas iespējas 690 iedzīvotājiem, savukārt Rīgas pilsētā – 1658 iedzīvotājiem, kas ievērojami pārsniedz valsts vidējos rādītājus.

Sporta bāzu blīvums uz vienu kvadrātkilometru un iedzīvotāju skaits uz vienu sporta objektu ir būtiski aspekti, izvērtējot sporta bāzu pārklājumu valsts teritorijā, tāpēc tie ir skatāmi kompleksā vērtējumā, plānojot jaunu sporta objektu celtniecību. Pēc Sporta bāzu reģistrā reģistrēto datu izvērtējuma var secināt, ka, plānojot jaunu sporta bāzu celtniecību valstī, ir jāņem vērā 5 statistikas plānošanas reģionu (Vidzeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale un Pierīga) intereses, nevienam no tiem nepiešķirot īpašas priekšrocības. Atsevišķi ir vērtējama situācija Rīgā, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu pilsētas teritorijā, kā arī ievērojot, ka galvaspilsētā koncentrējas lielākā daļa augstākās izglītības iestādes, kurās studē un līdz ar to arī izmanto sporta infrastruktūras piedāvātos pakalpojumus jaunieši no visas Latvijas. Turklāt ņemot vērā, ka valsts prioritāte ir bērnu un jauniešu sports, kura pamatā ir sporta stundas izglītības iestādēs, jāņem vērā izglītības iestāžu un izglītojamo skaits pašvaldības teritorijā un to nodrošinājums ar sporta bāzēm.

2. VALSTS NOZĪMES SPORTA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS VIRZIENI, PASĀKUMI UN PRIEKŠLIKUMI TURPMĀKAI RĪCĪBAI

Informatīvajā ziņojumā „Par sporta centru un līdzīgu projektu turpmāko finansēšanu” (TA-1991) tika noteikts, ka par valsts nozīmes projektiem būtu uzskatāmi projekti, kuri paredz (1) nacionālo sporta bāzu (sporta bāzu, kurām likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu” (turpmāk – NSB likums) noteiktā kārtībā Ministru kabinets ir piešķīris nacionālās sporta bāzes statusu”) rekonstrukciju (arī renovāciju) vai (2) tādu sporta bāzu izveidi, kuras pēc projekta īstenošanas atbildīs NSB likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nosacījumiem. Attiecīgi pārējie projekti būtu uzskatāmi par pašvaldību (vietējas) nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem.

Saskaņā ar NSB likuma 5.panta pirmo daļu nacionālās sporta bāzes statusu var piešķirt sporta bāzei, kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(1) tā ir reģistrēta Sporta bāzu reģistrā;(2) tās darbība un tehniskais stāvoklis atbilst normatīvo aktu prasībām;(3) tās darbība tiek organizēta, priekšroku dodot pasākumiem, kurus rīko atzītās sporta

federācijas vai profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes;(4) tā spēj nodrošināt regulāru valsts nacionālo izlašu dalībnieku treniņprocesu, kā arī

bērnu, jauniešu un invalīdu sporta pasākumus;(5) tā ir piemērota pasaules vai Eiropas čempionātu, to posmu, kausu izcīņas un

kvalifikācijas sacensību rīkošanai;(6) tajā rīkotie ar sportu saistītie pasākumi veido vismaz 50 procentus no faktiskā

sporta bāzes noslogojuma;(7) tiek nodrošināta tās nepārtraukta darbība sporta jomā;(8) tās sastāvā esošie objekti netiek izmantoti tādiem mērķiem, kas nav savienojami ar

sporta un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.Saskaņā ar NSB likuma 5.panta trešo daļu sporta bāzes atbilstību NSB likuma 5.panta

pirmās daļas 5.punktā minētajam nosacījumam apliecina vismaz viena attiecīgā starptautiskā sporta federācija vai šīs federācijas vārdā tam pilnvarota Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīta attiecīgā sporta federācija.

Sporta bāzu reģistrā ir reģistrēta 31 sporta bāze ar 168 sporta objektiem, kurām Ministru kabinets likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu” noteiktā kārtībā ir piešķīris nacionālās sporta bāzes statusu, no tām 7 sporta bāzes ar 44 objektiem atrodas valsts īpašumā.

5.attēlsIZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

11

Nacionālās sporta bāzes

Valsts Pašvaldības Privātīpašums0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

79 15

44 40

84


Iepriekšminētajā informatīvajā ziņojumā noteiktie kritēriji uzskatāmi par pietiekami augstiem, lai projektu atzītu par valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu.

Mērķis: Nodrošināt augstas klases sportistu treniņprocesam nepieciešamo sporta infrastruktūru, kura vienlaikus būtu piemērota arī augstākā līmeņa starptautisku sporta sacensību sarīkošanai un iedzīvotāju ikdienas sporta aktivitātēm.

2.1. Valsts pārvaldībā esošās valsts nozīmes sporta bāzes

Saskaņā ar Sporta bāzu reģistrā pieejamo informāciju Latvijā kopumā ir 88 valsts sporta bāzes ar 341 objektu, tomēr lielākā daļa no šīm bāzēm ir IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu sporta bāzes. Ņemot vērā to, ka profesionālo izglītības iestāžu sporta bāzes ir daļa no izglītības iestāžu sporta bāzēm, kuras šajā koncepcijā tiek analizētas atsevišķi, šajā koncepcijā tiek analizētas tikai tās valsts īpašumā esošās sporta bāzes, kuras atbilst šādiem kritērijiem: (1) sporta bāze tieši vai pastarpināti pieder IZM, un to apsaimnieko kāda no IZM iestādēm vai kapitālsabedrībām; (2) sporta bāzei ir nozīmīga loma sporta politikas īstenošanā. Izvērtējot Sporta bāzu reģistrā reģistrēto valsts sporta bāzu atbilstību minētajiem kritērijiem, tiem atbilst piecas sporta bāzes:

(1) Daugavas stadions (Augšiela bez numura, Rīga; Augšiela 3, Rīga);(2) Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda” (Šveices iela 13, Sigulda);(3) Sporta centrs „Mežaparks” (R.Feldmaņa iela 11, Rīga);(4) Tenisa centrs „Lielupe” (Oskara Kalpaka prospekts 16, Jūrmala);(5) Murjāņu sporta ģimnāzija (Klintslejas 4, Murjāņi, Sējas novads; Vikingu iela 2 un

6, Jūrmala; Jaunā iela 64a un 66, Jūrmala).Izvērtējot līdzšinējo valsts politiku attiecībā uz sporta infrastruktūras attīstību,

secināms, ka tā ir bijusi nelabvēlīga attiecība uz IZM pārvaldībā esošajām sporta bāzēm , jo praktiski visi finanšu līdzekļi ir tikuši novirzīti sporta infrastruktūras attīstībai pašvaldībās, kā rezultātā lielākajā daļā IZM pārvaldībā esošajās sporta bāzēs ir izveidojusies kritiska situācija, kas apdraud to ekspluatēšanu ilgtermiņā. Tāpēc IZM prioritāte ir tās pārvaldībā esošo sporta bāzu attīstība.

Apzinoties, ka vienlaicīgi visu sporta nozares attīstībai nozīmīgu valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošana nav iespējama, šo piecu sporta bāzu sakārtošana ir īstenojama pakāpeniski, attiecīgi sarindojot šos objektus prioritārā secībā. IZM mērķis ir šo sporta bāzu sakārtošanu noslēgt 2020.gadā.


12

2.1.1. Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”

Situācijas raksturojums

Vispārīga informācija par Bobsleja un kamaniņu trasi „Sigulda”: atrašanās vieta: Šveices iela 13, Sigulda [valsts (IZM) īpašumā]; atklāta: 1986.gadā; paplašināta: 2009.gadā, izbūvējot mākslīgā ledus starta estakādi; īpašs statuss: 1992.gada 3.novembrī piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss (atkārtoti

piešķirts ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.775); apsaimniekotājs: SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda””. 100% kapitāla daļu

turētāja ir IZM; īpašuma saistība ar apsaimniekotāju: Bobsleja un kamaniņu trasi „Sigulda” veidojošais

nekustamais īpašums (izņemot mākslīgā ledus stata estakādi) ir ieguldīts SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”” pamatkapitālā, tomēr īpašuma tiesības Zemesgrāmatā ir nostiprinātas uz valsts vārda IZM personā.

Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda” ar kopējo mākslīgā ledus platību 6330m2 ir unikāls objekts, kam Austrumeiropā nav analogu. Siguldas trasē tiek organizētas sporta sacensības un veikts treniņprocess trīs ziemas olimpiskajos sporta veidos – bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā. Visiem minētajiem sporta veidiem ir gadiem ilgas tradīcijas, kvalificēti sporta treneri un tehniskais personāls. Siguldas trasi pamatoti uzskata par galveno olimpisko medaļu kaldinātāju Latvijai ziemas sporta veidos, jo tā ir devusi 10 olimpiskās medaļas. Siguldas trasei ir ļoti nozīmīga loma Latvijas ziemas olimpiskās komandas nodrošināšanā, ko spilgti apliecina fakts, ka 2010.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Vankuverā (Kanāda) no 58 Latvijas sportistiem 20 pārstāvēja Siguldas trasē attīstāmos sporta veidus. Siguldas trases nepārtrauktā atrašanās starptautiskajā apritē ir apliecinājums tās nozīmīgumam valsts attīstībā (sporta sacensību un treniņu apmeklētāji no ārvalstīm kā tūristi, to uzturēšanās laikā Latvijā patērētās preces un pakalpojumi, u.tml.10) un Latvijas tēla popularizēšanā ārvalstīs (pārraides starptautiskos kanālos Eurosport, ZDF, ARD u.c. ar miljonu auditoriju), ko nodrošina Latvijā notiekošās sporta sacensības, treniņprocess un Latvijas sportistu augstie rezultāti. Siguldas trase kopš tās atklāšanas nepārtraukti atrodas starptautiskajā sporta sacensību apritē un Siguldas trasē ir aizvadīti vairāki Eiropas un pasaules čempionāti kamaniņu sportā, pasaules kausa posmi kamaniņu sportā, 3 pasaules kausa posmi skeletonā, kā arī pasaules junioru čempionāti kamaniņu sportā. Siguldas trasē pasaules mēroga sporta sacensības norisinās katru gadu. Pasaulē šobrīd ir vēl 17 analogas sporta būves, tāpēc ir jānodrošina Siguldas trases konkurētspēja, lai nepazaudētu esošo pozīciju citu trašu vidū, jo konkurējošās trasēs Eiropā pēdējos gados ir investēti ~ 10 – 20 miljoni EUR katrā. Lai to īstenotu, ir nepieciešams attīstīt Siguldas trases infrastruktūru (veikt trases rekonstrukciju), kā arī paplašināt trases piedāvātās iespējas ar jauna sporta kompleksa izveidi. Tā rezultātā tiks saglabāta un paaugstināta Siguldas trases konkurētspēja starp bobsleja un kamaniņu trasēm Eiropā un pasaulē, vienlaikus nodrošinot iespēju arī turpmāk Latvijā sarīkot visaugstākā līmeņa sporta sacensības, nodrošināta Siguldas trases izmantošanas sezonas pagarināšana un pilnvērtīga treniņprocesa iespējas, kā arī radīti priekšnoteikumi, lai Latvijas sportisti bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā arī turpmāk varētu sasniegt augstvērtīgus rezultātus Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, pasaules kausa posmos (arī kopvērtējumā) un citās starptautiskajās sporta sacensībās. Jāatzīmē, ka Siguldas trases attīstība un tās piedāvājuma paplašināšana ar sporta kompleksa iespējām ir ne tikai sportistu treniņprocesa kvalitātes jautājums, bet arī nozīmīgs faktors Latvijas ekonomikas veicināšanai. Sigulda trases rekonstrukcija īpaši aktuāla ir saistībā ar faktu, ka 2015.gadā šeit norisināsies pasaules čempionāts kamaniņu sportā. 10 Viena ārvalstu sportista uzturēšanās Latvijā izmaksā ap 100 EUR dienā. Vidēji Latvijas valsts ienākumi gadā ir ap 1 miljonu EUR, tai skaitā PVN ~ 170`000 EUR.IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

13

Siguldas sporta kompleksa būvniecības ietvaros paredzēta šādu augsta līmeņa sportistu treniņprocesam nepieciešamo objektu izbūve: (1) vieglatlētikas sektors ar 100m skrejceļu; (2) smagatlētikas zāle; (3) fitnesa zāle; (4) sporta spēļu zāle; (5) rehabilitācijas centrs ar baseinu (četru celiņu 25m peldbaseins un bērnu peldbaseins).

Siguldas trases rekonstrukcijas un Siguldas sporta kompleksa būvniecības projekts tika aktualizēts 2012.gada valsts budžeta projekta izstrādes procesā, kad IZM ierosināja šim mērķim LOK piešķirt valsts galvojumu un paredzēts valsts budžeta ilgtermiņa saistības šī valsts galvojuma atmaksai, tomēr ar Ministru kabineta 2011.gada 4.novembra sēdes protokollēmuma „Informatīvais ziņojums „Par potenciāli atbalstāmo valsts galvojumu pretendentu un to projektu sarakstu iekļaušanai likumprojektā „Par valsts budžetu 2012.gadam””” (prot. Nr.63 3.§) 3.punktu tika noteikts, ka jautājums par Siguldas trases rekonstrukciju un Siguldas sporta kompleksa būvniecību izskatāms valsts 2013.gada budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Jautājums par Siguldas trases rekonstrukciju un Siguldas sporta kompleksa būvniecību tika izskatīts arī LNSP 2012.gada 4.aprīļa sēdē, kura nolēma (prot. Nr.2 3.§):

(1) atbalstīt projekta „Bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” rekonstrukcija un Siguldas sporta kompleksa būvniecība” īstenošanu;

(2) ievērojot Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16 34.§) 2.2.apakšpunktā noteikto, ka valsts investīcijas tiek paredzētas attiecīgā projekta īstenotājiem, atbalstīt IZM priekšlikumu par projekta īstenotājiem noteikt:

(2.1) SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”” – attiecībā uz projekta daļu „Bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” rekonstrukcija”;

(2.2) Siguldas novada domi – attiecībā uz projekta daļu „Siguldas sporta kompleksa būvniecība”;

(3) aicināt Ministru kabinetu atbalstīt Siguldas projekta īstenošanu un rast iespēju jau 2012.gadā piešķirt nepieciešamo finansējumu 2012.gadā obligāti veicamajiem pasākumiem, kā arī paredzēt projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2013. un 2014.gada valsts budžetā.

Bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” attīstība skatāma kontekstā ar Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija sēdē izskatīto (prot.Nr.36 68.§) informatīvo ziņojumu „Par valsts īpašumā esošajās sporta bāzēs neatliekami veicamajiem darbiem un tiem nepieciešamo finansējumu” (TA-1498) un ar to saistītajiem Ministru kabinetā jau pieņemtajiem lēmumiem saistībā papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu trases rekonstrukcijai 2012.gadā (200`000 latu apmērā) un 2013.-2014.gadā (1`300`000 latu apmērā). Veicot trases rekonstrukciju, jāņem vērā trases darbības specifika, kā rezultātā remontdarbus iespējams veikt tikai vasaras un rudens mēnešos (līdz 15.oktobrim), tāpēc projekts īstenojams tā, lai visus darbus pabeigtu līdz 2015.gada pasaules čempionātam kamaniņu sportā.

Pasākumi un priekšlikumi Bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” attīstīšanai

Analizējot iespējamos turpmākos rīcības virzienus, šobrīd ir identificējami šādi risinājuma varianti:

1.risinājuma variants: Trases rekonstrukcija atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem, vienlaikus atsakoties no Siguldas sporta kompleksa būvniecības

Ņemot vērā faktu, ka 2013. un 2014.gadā trases rekonstrukcijai jau ir piešķirti valsts budžeta līdzekļi 1`300`000 latu apmērā (650`000 latu 2013. un 2014.gadā, šo finansējumu paredzot IZM valsts budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogrammā 09.04.00 „Sporta būves”), kā arī to, ka pirms iepriekšminēto līdzekļu piešķiršanas jau tika veikts detalizēts izvērtējums par trasē veicamajiem darbiem kontekstā ar valsts budžeta iespējām veicamos darbus finansēt, turpmāka rīcība nav nepieciešama un trases rekonstrukcijas projekts īstenojams atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem. Tomēr šis risinājuma variants IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

14

perspektīvā neizslēdz veikt papildus pasākumus trases attīstībai, tomēr tie katrā konkrētā gadījumā izskatāmi individuāli.

Ņemot vērā faktu, ka Siguldas sporta kompleksa būvniecībai šobrīd valsts budžeta līdzfinansējums nav paredzēts, kā arī to, ka visu sporta nozares attīstībai nozīmīgu valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošana nav iespējama, šis risinājuma variants ierobežotu valsts līdzekļu apstākļos paredz atteikšanos no Siguldas sporta kompleksa būvniecības.

2.risinājuma variants: Trases rekonstrukcija un Siguldas sporta kompleksa būvniecība

Papildus pirmā risinājuma variantā minētam par trases rekonstrukciju, ir pamatota nepieciešamība trases konkurētspējas uzlabošanai un trases piedāvāto iespēju paplašināšanai īstenot Siguldas sporta kompleksa būvniecības projektu. Tajā pat laikā, ņemot vērā bobsleja, skeletona un kamaniņu sportistu specifiskās treniņu procesa vajadzības, kā arī ierobežotās valsts budžeta iespējas, šī risinājuma varianta atbalstīšanas gadījumā no Siguldas sporta kompleksā plānotajiem objektiem valsts piešķirtu līdzfinansējumu 50% apmērā no Siguldas sporta kompleksa būvniecības izmaksām ar nosacījumu, ka projektēšanas izdevumus 100% apmērā sedz Siguldas novada dome.

3.risinājuma variants: Trases rekonstrukcija ar pielāgošanu paralimpiskajam

sportam, kā arī Siguldas sporta kompleksa būvniecībaPapildus pirmā un otrā risinājuma variantā minētam, īstenojot trases rekonstrukciju,

būtu nepieciešama trases pielāgošana paralimpiskajam sportam, kā rezultātā Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda” kļūtu par otro trasi pasaulē, kura varētu nodrošināt treniņu un sacensību procesu parakamaniņu un parabobsleja disciplīnās.

IZM atbalstītais risinājuma variantsIzvērtējot iepriekšminētos variantus, kā arī, ņemot vērā, ka Bobsleja un kamaniņu

trase ir Austrumeiropā vienīgā trase, kurai pasaulē šobrīd ir vēl tikai 17 analogas sporta būves, kā arī, lai nodrošinātu trases konkurētspēju un nepazaudētu esošo pozīciju citu trašu vidū, IZM kā par sporta nozari atbildīgā valsts pārvaldes iestāde un trases pārvaldītāja kā optimālāko rīcību redz trešo risinājuma variantu , t.i., īstenot trases rekonstrukciju atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem, papildus pielāgojot trasi paralimpiskajam sportam, kā arī līdzfinansējot Siguldas sporta kompleksa būvniecību (piešķirot līdzfinansējumu Siguldas novada domei 50% apmērā no Siguldas sporta kompleksa būvniecības izmaksām ar nosacījumu, ka projektēšanas izdevumus 100% apmērā sedz Siguldas novada dome).

.

2.1.2. Murjāņu sporta ģimnāzija


Murjāņu sporta ģimnāzija ir valsts dibināta (1965.gada 1.septembrī) vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde, kura atrodas IZM pakļautībā. Ģimnāzijas galvenais uzdevums ir kandidātu sagatavošana Latvijas nacionālajām izlasēm dalībai Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos Ģimnāzijā pārstāvētajos sporta veidos, vienlaikus nodrošinot iespēju apgūt kvalitatīvas akreditētas pamatizglītības otrā posma (7.- 9.klase) un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošo priekšmetu programmas (10.- 12.klase).

Šobrīd Ģimnāzijā iespējams nodarboties ar šādiem olimpiskiem sporta veidiem: airēšanu, handbolu, kamaniņu sportu, kanoe airēšanu un smaiļošanu, riteņbraukšanu, vieglatlētiku un volejbolu. Ar likuma „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” 2.panta 43.punktu Ģimnāzijai ir noteikts valsts nozīmes izglītības objekta statuss.IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

15

Izglītības un sporta darbs noris gan Ģimnāzijas pamata atrašanās vietā Klintslejās 4 (Murjāņi, Sējas novads), gan trīs teritoriālajās struktūrvienībās – (1) „Jūrmala” (Jaunā iela 64a un 66, Jūrmala), (2) „Specializētā airēšanas sporta skola” (Vikingu iela 2 un 6, Jūrmala) un (3) „Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skola” (Šveices iela 13, Sigulda). Kopumā Ģimnāzijā šobrīd mācās 380 audzēkņi11: Ģimnāzijā (Klintslejās) – 119, Jūrmalas filiālē – 52, Specializētās airēšanas sporta skolā – 158, Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skolā – 51. Ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības (Specializētā airēšanas sporta skola un Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skola) nodrošina profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanu airēšanā, smaiļošanā, kanoe un kamaniņu sportā.

No Ģimnāzijas apsaimniekotajiem nekustamajiem īpašumiem vislabākā situācija ir Jūrmalas filiālē (Jaunā iela 64a un 66, Jūrmala), jo šajā objektā 2008.gadā tika pabeigta vērienīga rekonstrukcija (laika posmā no 2004.-2006.gadam no IZM valsts budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogrammas 09.21.00 „Augstas klases sasniegumu sports” rekonstrukcijā ieguldot 885`197 latus), pilnībā izbūvējot mācību un dzīvojamo korpusu, kā arī atjaunojot slēgto airēšanas baseinu un citas mācību-treniņu darbam nepieciešamās telpas. Kopumā Jūrmalas filiālē izveidotajā internātā ir 74 vietas.

Otrajā ar airēšanas sportu saistītajā Ģimnāzijas struktūrvienībā – Specializētajā airēšanas sporta skolā situācija ar sporta bāzu un citu ar struktūrvienības darbību saistīto ēku (būvju) tehnisko stāvokli ir daudz sliktāka, jo nopietni remontdarbi apsaimniekotajā teritorijā izvietotajās ēkās nav tikuši veikti kopš šo ēku nodošanas ekspluatācijā (laika posmā no 1950.-1980.gadam), kā rezultātā ēku nolietojums ir ļoti liels, kas ir konstatēts arī veiktajā ēku apsekošanā. Saskaņā ar apsekošanas slēdzienu objektu tālāka ekspluatēšana bez remonta darbu veikšanas var novest pie to neatgriezeniskas bojāejas. Izglītības un mācību-treniņu darbam izmantojamajās ēkās, kuras ir izvietotas Klintslejās, ir izveidojusies viskritiskākā situācija, kas atsevišķos gadījumos pat apdraud Ģimnāzijas darbību. Neskatoties uz to, ka ēkām ilgstoši nav veikti kapitālie remonti, veicot Ģimnāzijas ēku nesošo konstrukciju stāvokļa apsekošanu, konstatēts, ka visu ēku, izņemot siltummezgla un tam piegulošo garāžu, nesošo konstrukciju stāvoklis ir labs ar nolietošanās pakāpi 20 – 30 procentiem, kas atļauj veikt esošo ēku kompleksa rekonstrukciju un renovāciju, pielāgojot to funkciju mūsdienu prasībām. Nenosiltinātās ēku ārsienas un pilnībā nepabeigtā logu nomaiņa ir galvenie iemesli, kādēļ siltumenerģijas nodrošinājuma izmaksu komponente komunālo pakalpojumu nodrošināšanai veido vislielāko pozīciju.

Neapmierinoša situācija Klintslejās ir arī saistībā ar mācību-treniņu procesam nepieciešamo sporta bāzu nodrošinājumu (t.sk. lielākā daļa no sporta bāzēm neatbilst mūsdienu prasībām), kā arī lielāko daļu no audzēkņu dzīvošanai izmantotajām dienesta viesnīcu istabiņām. Pēdējos 15 gados finansējums Ģimnāzijas (Klintsleju) sporta bāzu un dienesta viesnīcas renovācijai ticis piešķirts ļoti nelielā apmērā (no IZM valsts budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogrammas 09.21.00 „Augstas klases sasniegumu sports” 2004. un 2005.gadā vieglatlētikas stadiona rekonstrukcijai 332`500 lati, savukārt 2007.gadā dienesta viesnīcas daļas renovācijai 55`833 lati). Lai izvērtētu Ģimnāzijas turpmākās attīstības iespējas un sagatavotu attiecīgus priekšlikumus, ar IZM 2012.gada 26.janvāra rīkojumu Nr.25 „Par darba grupas izveidi” tika izveidota darba grupa, iesaistot pārstāvjus no IZM, Ģimnāzijas, Ģimnāzijā pārstāvēto sporta veidu sporta federācijām, Ģimnāzijas ikdienas darbību atbalstošām nevalstiskām organizācijām, kā arī LSFP un LOK). Darba grupas darbs notika vairākos virzienos – Ģimnāzijas turpmākās attīstības modeļu izstrāde un analīze, neatliekami veicamo darbu identificēšana (t.sk. iespējamo alternatīvu meklēšana šo darbu neveikšanas gadījumā), kā arī Ģimnāzijas izglītības un mācību-treniņu procesa analīze un priekšlikumu sagatavošana to saturiskai un sistēmiskai (stratēģiskai) pilnveidei.

Izvērtējot Ģimnāzijas attīstības perspektīvas, secināts, ka internāta modeļa pieeja augstas klases sportistu sagatavošanā Latvijas apstākļos ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā nākotnē konkurēt ar citu valstu sportistiem. Ņemot vērā iedzīvotāju salīdzinoši 11 Informācija uz 2013.gada 1.janvāri.IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

16

nelielo skaitu un arī tā nākotnes perspektīvas, mums ir maksimāli efektīvi jāizmanto bērnu un jauniešu sportistu resursi, lai sasniegtu maksimālo rezultātu sportā. Sporta internātu izveide un attīstība, kur vispārējās izglītības process ir pakārtots specifiskajām sporta vajadzībām, kā arī individuāla pieeja ikvienam izglītojamam jebkurā izglītības un mācību-treniņu procesa posmā, kā arī audzēkņu diennakts uzraudzība un aprūpe ir ļoti svarīga, lai perspektīvā varētu runāt par ilgtermiņa augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmu (it sevišķi vairākos specifiskos individuālajos sporta veidos). Ģimnāzija šobrīd ir vienīgais šāda veida valsts dibināts un uzturēts sporta internāts Latvijā, un šīs iedibinātās sistēmas izjaukšana nav pieļaujama. Tajā pašā laikā secināms, ka Ģimnāzijas vieta un loma augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmā Latvijā kopš Ģimnāzijas dibināšanas vairākkārt ir mainījusies, pēc būtības izejot visus attīstības ciklus ar kāpumiem un kritumiem, tomēr tieši izveidotā un aprobētā izglītības, mācību-treniņu un audzināšanas sistēma ir tie faktori, pateicoties kuriem, pat neskatoties uz mūsdienu prasībām neatbilstošo sporta infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī nepietiekamo valsts budžeta finansējumu, Ģimnāzija ir spējusi saglabāt nozīmīgu vietu augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmā Latvijā.

Jautājums par Ģimnāzijas turpmāko attīstību tika izskatīts LNSP 2012.gada 4.aprīļa un 2012.gada 14.maija sēdē, kā rezultātā 2012.gada 14.maija sēdē tika nolemts (prot. Nr.3 4.§):

(1) ņemot vērā Ģimnāzijas nozīmi jauno augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmā Latvijā, atzīt par nepieciešamu veikt Ģimnāzijas (Murjāņos, Sējas novadā) rekonstrukciju;

(2) IZM atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa sēdes protokollēmuma „Informatīvais ziņojums „Par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2013. – 2015.gadam un bāzes izdevumos neiekļautajiem ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem papildu pieprasījumiem”” (prot. Nr.20 38.§) 17.punktā dotajam uzdevumam sagatavot un izglītības un zinātnes ministram izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegt:

(2.1) informāciju par Ģimnāzijā neatliekami veicamajiem darbiem un tam nepieciešamo finansējumu (t.sk. lai nodrošinātu virtuves un ēdnīcas bloka atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī nodrošinātu Ģimnāzijas gatavību 2012./2013.gada apkures sezonai);

(2.2) ar IZM 2012.gada 26.janvāra rīkojumu Nr.25 izveidotās darba grupas sagatavotos priekšlikumus par Ģimnāzijas turpmākās attīstības iespējām, paredzot atbalstīt pirmo Ģimnāzijas attīstības modeli (Ģimnāzijas rekonstrukcija);

(3) aicināt Ministru kabinetu rast iespēju jau 2012.gadā piešķirt nepieciešamo finansējumu neatliekami veicamajiem darbiem, kā arī 2013.gadā un turpmākajos gados atbalstīt Ģimnāzijas rekonstrukcijas projekta ietvaros veicamos pasākumus.

Lai nodrošinātu 2012./2013.mācību gada uzsākšanu, 2012.gada beigās tika veikta apkures sistēmas rekonstrukcija (dabasgāzes konteinertipa katlumājas izveide un ar tās funkcionēšanu saistītā aprīkojuma un sistēmu iegāde), kā arī virtuves un ēdnīcas bloka slēgšanas novēršanai tika veikta ventilācijas sistēmas izveide un atsevišķu tehnoloģisko iekārtu un inventāra iegāde.

Murjāņu sporta ģimnāzijas sporta bāzu sakārtošana skatāma kontekstā ar Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija sēdē izskatīto (prot.Nr.36 68.§) informatīvo ziņojumu „Par valsts īpašumā esošajās sporta bāzēs neatliekami veicamajiem darbiem un tiem nepieciešamo finansējumu” (TA-1498) un ar to saistītajiem Ministru kabinetā jau pieņemtajiem lēmumiem saistībā papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu 2013.-2015.gadā (6`667`100 latu apmērā).

Jebkurā risinājuma variantā jānodrošina rekonstruējamo un jaunbūvējamo sporta objektu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā arī paralimpisko sportistu vajadzībām.

Pasākumi un priekšlikumi Murjāņu sporta ģimnāzijas sporta infrastruktūras attīstīšanai


17


1.risinājuma variants: Projekta īstenošana atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem Ievērojot Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija sēdē izskatītajā (prot.Nr.36 68.§)

informatīvajā ziņojumā „Par valsts īpašumā esošajās sporta bāzēs neatliekami veicamajiem darbiem un tiem nepieciešamo finansējumu” (TA-1498) un ar to saistītajiem Ministru kabinetā jau pieņemtajiem lēmumiem saistībā papildu finanšu līdzekļu paredzēšanu 2013.-2015.gadā (6`667`100 latu apmērā), projekts īstenojams tā sākotnējā redakcijā.

Vienlaikus atzīmējams, ka, atkārtoti izvērtējot apstiprinātajā projektā iekļauto rekonstruējamo un jaunbūvējamo objektu sarakstu, secināms, ka to būtu nepieciešams precizēt, jo, pēc IZM ieskatiem, Ģimnāzijā (Klintslejās 4 (Murjāņi, Sējas novads) obligāti nepieciešama jauna multifunkcionāla vieglatlētikas sporta manēža, savukārt esošā manēža pēc tam ir demontējama. Tāpat apstiprinātajā projektā nav paredzēta Ģimnāzijas struktūrvienības „Specializētā airēšanas sporta skola” (Vikingu iela 2 un 6, Jūrmala) attīstība.

2.risinājuma variants: Projekta īstenošana atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem,

precizējot veicamo darbu apjomu IZM ir izstrādājusi precizētu Murjāņu sporta ģimnāzijas attīstības modeli, kurš paredz

Ģimnāzijas attīstīšanu kā sporta internātskolu ar filiāli Jūrmalā, kas nodrošinātu Latvijas nacionālo sporta izlašu kandidātu sagatavošanu un konkurētspējīgas vispārējās vidējās izglītības programmu apgūšanu. Šī modeļa ietvaros paredzēta Ģimnāzijas ēku kompleksa rekonstrukcija un renovācija, pielāgojot to funkciju mūsdienu prasībām.

Projekta ietvaros no esošā apjoma Klintslejās 4 (Murjāņi, Sējas novads) saglabājami un renovējami šādi objekti: skola, dienesta viesnīca un mazā sporta spēļu zāle. Saglabājams arī esošais stadions un pludmales volejbola laukumi. Papildus nepieciešams uzbūvēt multifunkcionālu vieglatlētikas sporta manēžu ar vismaz 200 skatītāju sēdvietām, iekārtojot un apgaismojot atbilstoši IAAF noteiktajiem standartiem, vienlaikus to piemērojot arī sporta spēļu treniņu un sacensību rīkošanai (basketbols, volejbols, handbols u.c.). Manēžā jāparedz arī trenažieru zāle un nepieciešamās palīgtelpas. Projekts paredz esošās sporta manēžas demontāžu pēc multifunkcionālās vieglatlētikas sporta manēžas nodošanas ekspluatācijā, tādejādi nodrošinot arī mācību-treniņu procesa nepārtrauktību arī būvniecības darbu laikā.

Ja Klintsleju 4 (Murjāņi, Sējas novads) plānoto darbu izpildes rezultātā visi sākotnēji šim mērķim paredzētie līdzekļi netiks izlietoti, Projekts ietvaros plānota Ģimnāzijas struktūrvienības „Specializētā airēšanas sporta skola” (Vikingu iela 2 un 6, Jūrmala) pašreizējo ēku pakāpeniska demontāža un pārbūve, paredzot: (1) airēšanas sporta bāzes būvniecību, tajā iekļaujot airēšanas baseinu, trenažieru zāli, zāli konceptiem, nestandarta sporta zāli un medicīnas kabinetu; (2) laivu remontdarbnīcas un laivu novietnes rekonstrukcija; (3) piemērotas telpas sportistu īslaicīgai izmitināšanai (līdz 20 vietām) mācību-treniņu nometņu laikā, kā arī telpas administrācijai. Papildus nepieciešama apkārtnes labiekārtošana, izveidojot aktīvās atpūtas laukumu, labiekārtojot esošo akvatoriju bērnu peldētapmācībai, kā arī renovējot plostus airētājiem. Ņemot vērā, ka Jūrmalas pilsētas teritorijā atrodas ne tikai Ģimnāzijas struktūrvienība, bet arī Ģimnāzijas filiāle, perspektīvā nepieciešams izskatīt iespēju par abu izglītības iestāžu mācību – treniņu procesa apvienošanu, līdz ar to samazinot treniņu procesa izdevumus, t.sk. sporta infrastruktūras uzturēšanas izdevumus.

IZM atbalstītais risinājuma variantsIzvērtējot iepriekšminētos variantus, IZM kā par sporta nozari atbildīgā valsts

pārvaldes iestāde kā optimālāko rīcību redz otro risinājuma variantu , t.i., Murjāņu sporta ģimnāzijas sporta infrastruktūras attīstīšana atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem (Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija sēdē izskatītais (prot.Nr.36 68.§) informatīvais ziņojums „Par valsts īpašumā esošajās sporta bāzēs neatliekami veicamajiem darbiem un tiem nepieciešamo IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

18

finansējumu”), precizējot veicamo darbu apjomu (izbūvējot multifunkcionālu vieglatlētikas sporta manēžu, kā arī pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros veicot Ģimnāzijas struktūrvienības „Specializētā airēšanas sporta skola” rekonstrukciju).

2.1.3. Sporta centrs „Mežaparks”


Vispārīga informācija par Sporta centru „Mežaparks”: atrašanās vieta: R.Feldmaņa iela 11, Rīga (iepriekš – A.Sakes iela 19) [SIA „Sporta

centrs „Mežaparks”” īpašumā]; atklāts: 1980-tajos gados; atjaunots (renovēts): rekonstrukcijas pirmā kārta laika posmā no 2002.-2004.gadam; īpašs statuss: 1992.gada 3.novembrī piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss (atkārtoti

piešķirts ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.771); apsaimniekotājs: SIA „Sporta centrs „Mežaparks””. 99,99% kapitāla daļu turētāja ir IZM,

0,01% kapitāla daļu turētāja ir LOK; īpašuma saistība ar apsaimniekotāju: Sporta centru „Mežaparks” veidojošais

nekustamais īpašums ir ieguldīts SIA „Sporta centrs „Mežaparks”” pamatkapitālā.

Panākumu gūšanai augstākā līmeņa sporta sacensībās nepieciešami ne tikai kvalitatīvi apstākļi treniņprocesa nodrošināšanai, bet arī labas medicīniskās aprūpes pieejamība un uz sporta zinātnes sasniegumiem balstītas rehabilitācijas iespējas, ātrāk atjaunojot sportistu darba spējas pirmsolimpiskajā un pēcolimpiskajā ciklā, gatavojoties un piedaloties sacensībās. Sporta kompleksa izveides rezultātā augstas klases sportistiem tiks nodrošinātas būtiskas papildus iespējas kvalitatīvi sagatavoties startiem Eiropas un pasaules čempionātos, Olimpiskajās spēlēs un citās starptautiskās sporta sacensībās, tādējādi veicinot viena no valsts sporta politikas prioritārajiem virzieniem – augstu sasniegumu sportu.

Mežaparka projekts paredz Sporta centra „Mežaparks” rekonstrukciju, izveidojot Latvijā vienīgo vienotu sporta medicīnas, sporta zinātnes un administratīvo valsts nozīmes sporta centru LOV attīstībai, kā arī veidojot Sporta centru „Mežaparks” par bāzi vairāku sporta veidu attīstībai. Mežaparka projekta ietvaros plānots, radīt mūsdienīgu sporta kompleksu ar augstas klases sportistu rehabilitācijas iespējām, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu kompleksas augstas klases olimpisko sporta veidu sportistu sagatavošanas sistēmas attīstībā Latvijā, ko saskaņā ar Sporta likuma 10.panta 10.daļu nodrošina LOV. Mežaparka projekta īstenošanas laikā paredzēts:

(1) rekonstruēt un paplašināt esošo sporta kompleksu, kur atradīsies LOV sporta medicīnas un sporta zinātnes centrs – 1900m2 platībā, LOV sporta biomehānikas un funkcionālo spēju laboratorijas – 650m2 platībā, sportistu internāts (viesnīca) un rehabilitācijas centrs – 745m2 platībā, sporta metodiskais centrs 985 m2 platībā, kā arī sporta informatīvais un konferenču centrs – 680m2 platībā. Tāpat paredzēts veikt nepieciešamos remontdarbus esošajā sporta spēļu zālē 1350m2 platībā;

(2) nostiprināt brūkošo Ķīšezera krastmalu, labiekārtot teritoriju un esošo molu, izveidot jaunu gājēju celiņu un soliņus, izvietojot arī jaunus apgaismes ķermeņus;

(3) rekonstruēt esošos 4 tenisa laukumus, atjaunot to segumu. Tāpat paredzēts izbūvēt atdalošos laukuma tīklus, izvietot apgaismes ķermeņus, laistīšanas iekārtas, lokālus lietus ūdeņu novadīšanas tīklus, kā arī bezpamatu konteinera tipa sportistu ģērbtuves un inventāra nojumi.

Mežaparka projekta īstenošanai LOK 2008.gada 30.decembrī tika izsniegts valsts galvojums 7`300`000 latu apmērā, vienlaikus gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzot valsts budžeta ilgtermiņa saistības minētā valsts galvotā aizdevuma atmaksai (pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.622 „Par Latvijas Nacionālā valsts sporta IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

19

centra „Mežaparks” un Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas projekta un Lietišķo sporta veidu centra „Kleisti” attīstības projekta īstenošanu” 2.1.apakšpunktā noteikto), tomēr dažādu iemeslu dēļ valsts galvotā aizdevuma līdzekļus līdz šim nav bijis iespējams izmantot, kā rezultātā izsniegtais valsts galvojums vairs nav spēkā. Būtiski ir atzīmēt, ka Mežaparka projekta īstenošanai paredzētas valsts budžeta ilgtermiņa saistības (laika posmā no 2014.gada līdz 2028.gadam) 9`692`940 latu apmērā ir saglabātas. Jautājums par Mežaparka projektu tika aktualizēts 2011.gada vasarā, kad Ministru kabinetā tika iesniegts informatīvais ziņojums „Par Latvijas Nacionālā Valsts sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijas projekta īstenošanu” (TA-1795) un attiecīgs Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts ar mērķi 2011.gada valsts budžeta grozījumos paredzēt jaunu valsts galvojumu LOK 6`500`000 latu apmērā Mežaparka projekta īstenošanai samazinātā apmērā. Ar Ministru kabineta 2011.gada 4.novembra ārkārtas sēdes protokollēmuma „Informatīvais ziņojums „Par potenciāli atbalstāmo valsts galvojumu pretendentu un to projektu sarakstu iekļaušanai likumprojektā „Par valsts budžetu 2012.gadam””” (prot. Nr.63 3.§) 3.punktu tika noteikts, ka jautājums par galvojumu Mežaparka projektam izskatāms valsts 2013.gada budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija sēdē, izskatot IZM izstrādāto informatīvo ziņojumu „Par valsts īpašumā esošajās sporta bāzēs neatliekami veicamajiem darbiem un tiem nepieciešamo finansējumu”, kurā tika iekļauta arī detalizēta informācija par Sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijas nepieciešamību, tika nolemts (prot. Nr.36 68.§, 5.punkts) jautājumu par šo projektu izskatīt pēc šīs koncepcijas pieņemšanas, bet ne ātrāk kā sagatavojot valsts budžeta projektu 2014.gadam.

Būtiski ir atzīmēt, ka no valsts budžeta līdzekļiem Sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijā (rekonstrukcijas pirmās kārtas un projektēšanas darbiem aktualizētajā Mežaparka projektā) līdz šim ir tikuši ieguldīti jau vairāk nekā 565`000 lati. 2011.gadā tika aktualizēts iepriekš izstrādātais Sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijas tehniskais projekts, kā rezultātā Rīgas pilsētas būvvalde pagarināja tehniskā projekta derīguma termiņu līdz 2013.gada 15.septembrim. Atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem būvprojekta derīguma termiņu var pagarināt tikai vienu reizi un tas jau ir izdarīts. Ja līdz 2013.gada 15.septembrim Rīgas pilsētas būvvaldē netiks izņemta būvatļauja, tehniskais projekts būs no jauna jāiesniedz būvvaldē akceptēšanai. Tas nozīmē papildus izmaksas 20`000 – 30`000 latu apmērā, kā arī papildus būs jāveic atkārtots saskaņošanas process, kas var ilgt līdz pat sešiem mēnešiem. Atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem būvatļauju pasūtītājs drīkst izņemt tikai uz konkrētu būvdarbu veicēju un, lai to varētu izdarīt, ir jābūt notikušai iepirkuma procedūrai būvdarbu veicēja izvēlei un parakstītam līgumam ar iepirkuma uzvarētāju par būvdarbu veikšanu.

Pasākumi un priekšlikumi Sporta centra „Mežaparks” attīstīšanai


1.risinājuma variants: Projekta īstenošana atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem Ievērojot Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16

34.§) 2.2.apakšpunktā noteikto, ka valsts investīcijas tiek paredzētas attiecīgā projekta īstenotājam, Sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijas projekta īstenošana tā sākotnējā variantā uzticama nevis LOK, bet gan SIA „Sporta centrs „Mežaparks””, pirms tam mainot šīs kapitālsabiedrības formu – no privātās kapitālsabiedrības uz 100% valsts kapitālsabiedrību.

Bez tam, ņemot vērā valsts budžeta ilgtermiņa saistībās (no 2014.–2024.gadam) Sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijas projekta īstenošanai paredzētās saistības 9`692`940 latu apmērā, kā arī to, ka Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija sēdē tika nolemts (prot. Nr.36 68.§, 5.punkts) jautājumu par šo projektu izskatīt pēc šīs koncepcijas pieņemšanas, bet ne ātrāk kā sagatavojot valsts budžeta projektu 2014.gadam, projekta IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

20

īstenošanai šobrīd ilgtermiņa saistībās rezervētie līdzekļi būtu piešķirami atliktā maksājuma veidā 2014.–2016.gadā. Līdz 2014.gada valsts budžeta likumprojekta izstrādes uzsākšanai IZM sadarbībā ar iesaistītajām sporta organizācijām nepieciešams aktualizēt esošo projektu un sagatavot konkrētus aprēķinus. Šobrīd provizoriski veiktais aprēķins liecina, ka šādā veidā ilgtermiņā varētu samazināt valsts budžeta izdevumus, jo projekta izmaksas varētu būt mazākas, nekā šobrīd paredzēts valsts budžeta ilgtermiņa saistībās, jo pie atliktā maksājuma metodes izmantošanas nav jāmaksā kredītprocenti. Plānotais līdzekļu atlikums no valsts budžeta ilgtermiņa saistībās paredzētajiem līdzekļiem šajā risinājuma variantā būtu novirzāms citu šajā koncepcijā plānoto sporta infrastruktūras projektu īstenošanai.

2.risinājuma variants: Attīsta un apsaimnieko, piesaistot privātos līdzekļus Situācijā, kad valstij nepietiek budžeta līdzekļi, lai nepieciešamā apjomā veiktu

investīcijas sporta infrastruktūras attīstībā, kā viens no iespējamajiem risinājuma variantiem ir daļai no projektā paredzēto objektu attīstības piesaistīt privāto kapitālu, kura atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem iespējama vairākos veidos: (a) Publiskās un privātās partnerības likuma ietvaros, (b) ilgtermiņa nomas iespējas. Šajā risinājuma variantā no valsts budžeta ilgtermiņa saistībās (no 2014.–2024.gadam) Sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijas projekta īstenošanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem tiktu atbalstīta LOV sporta medicīnas un sporta zinātnes centra un sportistu reabilitācijas centra izveide (kā partneri iesaistot arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju), pārējo objektu izveidei un rekonstrukcijai piesaistot privāto kapitālu. Plānotais līdzekļu atlikums no valsts budžeta ilgtermiņa saistībās paredzētajiem līdzekļiem šajā risinājuma variantā būtu novirzāms citu šajā koncepcijā plānoto sporta infrastruktūras projektu īstenošanai.

IZM atbalstītais risinājuma variantsIzvērtējot iepriekšminētos variantus, kā arī, ņemot vērā to, ka pirms Sporta centra

„Mežaparks” projekta atbalstīšanas 2008.gadā tika veikta detalizēta jautājuma analīze, IZM kā par sporta nozari atbildīgā valsts pārvaldes iestāde kā optimālāko rīcību redz pirmo risinājuma variantu, t.i., Sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijas projekta īstenošanas uzticēšana SIA „Sporta centrs „Mežaparks””, kā projekta finanšu avotu atliktā maksājuma veidā 2014.–2016.gadā paredzot valsts budžeta ilgtermiņa saistībās (no 2014.–2024.gadam) Sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijas projekta īstenošanai rezervētos līdzekļus.

2.1.4. Daugavas stadions


Vispārīga informācija par Daugavas stadionu: atrašanās vieta: Rīga, Augšiela bez numura, Rīga, Augšiela 3 [valsts (IZM) īpašumā]; būvēts: 1927.gadā; atjaunots (renovēts): 1958., 1993-1995.gadā, daļēji 2008.gadā; īpašs statuss: 1992.gada 3.novembrī piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss (atkārtoti

piešķirts ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.777), atrodas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā;

kopējā platība: 10,6 ha. Sportam tiek izmantoti 4,3 ha, 40% izmantojami kā piebrauktuves, tehniskie ceļi, zaļā zona – kopumā 6 ha. Neizmantoti 4,6 ha;

apsaimniekotājs: VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” (100% kapitāla daļu turētāja ir IZM);

īpašuma saistība ar apsaimniekotāju: Daugavas stadionu veidojošais nekustamais īpašums nav ieguldīts VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” pamatkapitālā, tāpēc Daugavas stadiona apsaimniekošanu tā veic uz līguma pamata.


21

Daugavas stadions ir viena no svarīgākajām sporta bāzēm Latvijā un visā Baltijā, jo saskaņā ar Sporta bāzu reģistra datiem Daugavas stadions ir vienīgais universālais stadions Latvijā ar vairāk kā 5000 skatītāju sēdvietām (5766 sēdvietas). Daugavas stadions ir vienīgā sporta bāze Rīgā, kurā atbilstoši starptautiskajām prasībām var sarīkot noteikta līmeņa vieglatlētikas sacensības. Stadionā ir iespēja organizēt treniņu nodarbības un sporta sacensības 45 vieglatlētikas disciplīnās, futbolā, pludmales volejbolā, tenisā, hokejā, kā arī daiļslidošanā. Atbilstoši sabiedrības interesēm Daugavas stadions nodrošina augstāku kvalitātes standartu sporta jomā saskaņā ar galveno darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriju – apstākļu nodrošināšana Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām. Turklāt Daugavas stadionā notiek arī lieli valsts un starptautiskā mēroga sporta un kultūras pasākumi.

Daugavas stadions ir atklāts 1958.gadā, renovēts 1993-1995.gadā un daļēji renovēts arī 2008.gadā. Lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām, saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” 1.punkta 8.apakšpunktu Daugavas stadionam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Ņemot vērā likuma „Par nacionālās sporta bāzes statusu” spēkā stāšanos, Daugavas stadionam nacionālās sporta bāzes statuss atkārtoti piešķirts ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.777 „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu Daugavas stadionam”.

Šobrīd Daugavas stadiona teritorijā atrodas 1 vieglatlētikas treniņu laukums, 2 futbola treniņu laukumi, Centrālā arēna, bobsleja estakāde, ledus halle. Stadionā teritorijā pavasara, vasaras, rudens sezonā dienas laikā stadionā ar sporta aktivitātēm nodarbojas ap 1 000 cilvēku dienā. Gada laikā stadiona teritorijā ar dažādām sporta un kultūras aktivitātēm nodarbojas aptuveni 250 000 cilvēku. Galvenajā arēnā norisinās visaugstākā līmeņa sacensības futbolā (Latvijas virslīga), vieglatlētikā (Latvijas čempionāts, starptautiskās sacensības „Rīgas kausi”). Zem Daugavas stadiona tribīnēm izbūvētā manēža, kurā ir 130 metru gara taisne, ir populārākā vieglatlētu treniņu vieta Rīgā rudens – ziemas periodā. Ņemot vērā lielo vieglatlētu skaitu Rīgā (gan profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu audzēkņi, augstskolu sporta klubu audzēkņi, Rīgas sporta klubu audzēkņi), pēcpusdienas un vakara stundās Daugavas manēžā trenēties jau ir praktiski neiespējami, jo skrejceliņš ir pārpildīts, turklāt manēža ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Šādos apstākļos nav iespējams veikt kvalitatīvu treniņu procesu, tādēļ Latvijas vadošie vieglatlēti ziemas periodā, lai sasniegtu konkurēt spējīgus rezultātus, ir spiesti meklēt treniņu iespējas ārpus Latvijas robežām.

Izvērtējot Daugavas stadionu veidojošo nekustamo īpašumu tehnisko stāvokli, jāsecina, ka ēkas un inventārs ir morāli un tehniski novecojis, kas var radīt risku tā turpmākai izmantošanai, ja nekavējoties netiks uzsākti sagatavošanās darbi Daugavas stadiona sporta un apkārtējās infrastruktūras pilnveidošanai, tiks apdraudēta stadiona turpmākā darbība un attīstība.

Detalizēts esošās situācijas raksturojums Daugavas stadionā ir sniegts IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā „Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību un apsaimniekošanu” [izskatīts Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra sēdē (prot.Nr.75 42.§)].

Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta trešo daļu deju kolektīvu mēģinājumu un koncertu norises vietas nosaka atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai. Ar Ministru kabineta 2008.gada 6.augusta rīkojumu Nr.472 „Par Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības programmu 2008.-2013.gadam” apstiprinātajā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmā kā 3.3.virziena „Nodrošināt Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 2008. un 2013.gadā sagatavošanu un rīkošanu” 3.3.4.uzdevums ir izvirzīts – sagatavot Daugavas stadionu (Rīga) sekmīgai Dziesmu un deju svētku Deju lieluzveduma norisei atbilstoši svētku mākslinieciskajai koncepcijai. Arī turpmākajos gados Dziesmu un deju svētku (gan vispārējo, IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

22

gan skolēnu) ietvaros plānoto deju svētku un deju lieluzvedumu norise plānota Daugavas stadionā.

Daugavas stadiona apsaimniekotājam – VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” ik gadu tiek piešķirta dotācija saimnieciskās darbības nodrošināšanai (komunālo pakalpojumu apmaksai). 2010.gadā no valsts budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogrammas 09.04.00 „Sporta būves” valsts īpašuma objekta kā nacionālās sporta bāzes uzturēšanai VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” piešķirti 147`184 lati, 2011.gadā – 130`184 lati, 2012. gadā – 170`000 lati, 2013.gadā – 170`000 lati.

Papildus dotācijai saimnieciskās darbības nodrošināšanai (komunālo pakalpojumu apmaksai) VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” ir tikuši piešķirti līdzekļi atsevišķu attīstības projektu īstenošanai un valsts nozīmes sporta un kultūras pasākumu sarīkošanai. Tā saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 12.jūnija rīkojumu Nr.361 „Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu Daugavas stadiona sagatavošanai XXIV Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XIV Deju svētku norisei” VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” piešķirti 200`000 lati Daugavas stadiona rietumu tribīnes remontam un 160`000 lati Daugavas stadiona centrālā laukuma zāles aizsargseguma iegādei. 2008. un 2009.gadā vieglatlētikas skrejceļu un sektoru renovācijas darbiem no valsts budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogrammas 09.04.00 „Sporta būves” kopā piešķirti 100`000 lati. 2012.gada decembrī piešķirts papildu finansējums 120`188 lati neatliekamu darbu veikšanai Daugavas stadiona drošības uzlabošanai, kā arī Daugavas stadiona siltumapgādes mezgla remontdarbu veikšanai

Lai gan stadiona izmēri ir atbilstoši, lai sarīkotu starptautiskas nozīmes sacensības, tā infrastruktūras nolietojuma dēļ, nav iespējams sarīkot pat Baltijas mēroga sporta sacensības, nemaz nerunājot par Eiropas čempionātiem jauniešiem, junioriem, pieaugušajiem. Pēdējās šāda līmeņa sacensības Daugavas stadionā tika sarīkotas 1999.gadā, kad Latvijā norisinājās XV Eiropas junioru čempionāts.

Turklāt Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Eiropā, kurai nav IAAF noteikumiem atbilstoša vieglatlētikas stadiona. Igaunijas galvaspilsētā Tallinā ir 3 IAAF standartiem atbilstoši vieglatlētikas stadioni, savukārt Lietuvas galvaspilsētā atbilstoši IAAF prasībām tiek rekonstruēts Nacionālā sporta stadions un Kauņa var lepoties ar lielāko stadionu Baltijas valstīs.

Pēdējos gados ir tikušas izstrādātas vairākas koncepcijas par Daugavas stadiona (nekustamā īpašuma Rīgā, Augšielā b/n un Rīgā, Augšielā 3) turpmāko attīstību un apsaimniekošanu, kuras izskatītas gan LNSP, gan Ministru kabinetā. Šajās koncepcijās ir tikuši aplūkoti vairāki iespējami Daugavas stadiona turpmākās attīstības varianti – stadiona nodošana Latvijas Futbola federācijai, stadiona nodošana Rīgas domei, starptautiska konkursa sarīkošana stadiona turpmākajai apsaimniekošanai un stadiona nodošana VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, tomēr dažādu iemeslu dēļ neviens no šiem risinājuma variantiem līdz galam netika īstenots. Piemēram, Daugavas stadions Rīgas domei netika nodots, jo Rīgas dome vairākkārt (gan J.Birka, gan arī N.Ušakova vadībā) ir atteikusies pārņemt Daugavas stadionu savā īpašumā (šādu iespēju gatava izskatīt tikai tad, kad stadions būs sakārtots).

Šobrīd turpmāko rīcību ar Daugavas stadionu veidojošajiem nekustamajiem īpašumiem nosaka Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojuma Nr.770 „Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” kapitāla daļas” 3.17.apakšpunkts, saskaņā ar kuru paredzēta attiecīgo nekustamo īpašumu ieguldīšana VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” pamatkapitālā. Papildus minētam Ministru kabinets 2010.gada 28.decembrī apstiprināja (prot.Nr.75 42.§) ministrija sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem un Kultūras ministriju izstrādātās precizētās valsts intereses Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā (pielikums informatīvajam ziņojumam „Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību un apsaimniekošanu”, kurš izskatīts Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra sēdē (prot.Nr.75 42.§)) (turpmāk – valsts intereses Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā). Minētās valsts intereses ir nozīmīgs solis, lai perspektīvā varētu izstrādāt detalizētu rīcības IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

23

plānu (t.sk., finansiālos aprēķinus) un nepieciešamos tiesību aktu projektus to īstenošanai atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par turpmāko rīcību ar Daugavas stadionu veidojošajiem nekustamajiem īpašumiem (iepriekšējās valsts intereses tika apstiprinātas Ministru kabineta 2007.gada 5.jūnija sēdē [prot. Nr. 33 45.§]).

IZM mērķis ir Daugavas stadiona sakārtošana līdz 2018.gada XXVI Vispārējiem Dziesmu un XVI Deju svētkiem, kad arī apritēs 100 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas.

Turpmāko gadu laikā Daugavas stadions attīstāms kā:1) starptautisku un valsts nozīmes kultūras un sporta centru;2) treniņu un sacensību vietu dažādos sporta veidos;3) deju svētku (vispārējie, skolēnu) norises vietu;4) masu pasākumu norises vietu (papildus sporta sacensībām un deju svētkiem) –

koncerti, izstādes u.c. (sadarbībā ar ieinteresētajām personām);5) vietu, kurā ikvienam ir iespējas pavadīt brīvo laiku, iesaistoties organizētās vai

individuālās fiziskajās aktivitātēs, izmantojot sporta bāzes piedāvātās iespējas.IZM ir izstrādājusi precizētās Valsts intereses Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā,

nosakot sporta bāzē ietveramos sporta objektus:1) Vieglatlētikas un futbola stadions – ar stacionārām tribīnēm vismaz 15 000

skatītājiem, apgaismots un iekārtots atbilstoši IAAF, FIFA un UEFA prasībām noteiktajiem standartiem un IAAF stadionu sertifikātam, futbola laukums ar dabīgā zālāja segumu, piemērots arī regbija vajadzībām (atbilstoši IRB un FIRA-AER prasībām);

2) Vismaz 5 500 stadiona sēdvietām jābūt ar divlīmeņu izvietojumu, labiekārtotām un apjumtām. Stadionam jābūt aprīkotam ar 400 metrus garu skrejceliņu, t.sk. ar 9 celiņiem pa apli un taisni, 2 tāllēkšanas bedrēm, 2 augstlēkšanas un kārtslēkšanas sektoriem, lodes grūšanas un mešanu disciplīnu (šķēps, disks, veseris) sektoriem, nodrošinot iespējas trenēties un rīkot sacensības visās 44 vieglatlētikas disciplīnās. Zem stadiona tribīnēm izbūvēta tehniskā atbalsta zona (ģērbtuves, inventāra telpas, administratīvās telpas), paredzēta zona smagatlētikas un fiziskiem treniņiem.

3) Futbola treniņlaukums – ar augstas kvalitātes sintētisko segumu, iekārtots un apgaismots atbilstoši FIFA prasībām. Jābūt iespējai sporta sacensību laikā nodrošināt vismaz 300 sēdvietas skatītājiem. Piemērots arī regbija vajadzībām (atbilstoši IRB un FIRA-AER prasībām).

4) Vieglatlētikas treniņlaukums – 400 metru garš skrejceliņš ar vismaz 4 celiņiem pa apli un pa taisni, 2 tāllēkšanas bedres, lodes grūšanas, augstlēkšanas un kārtslēkšanas sektori. Iekārtots un apgaismots atbilstoši IAAF noteiktajiem standartiem.

5) Treniņlaukums vieglatlētikas mešanu disciplīnām (šķēps, disks, veseris, lode) – iekārtots un apgaismots atbilstoši IAAF noteiktajiem standartiem. Jābūt iespējai sporta sacensību laikā nodrošināt vismaz 200 sēdvietas skatītājiem. Vesera mešanas sektors var neatrasties Daugavas stadiona teritorijā, bet tādā gadījumā tam no Vieglatlētikas un futbola stadiona jāatrodas ne vairāk kā 10 minūšu brauciena attālumā.

6) Multifunkcionāla slēgta Vieglatlētikas sporta manēža – ar vismaz 3000 sēdvietām skatītājiem, iekārtota un apgaismota atbilstoši IAAF noteiktajiem standartiem. Manēžai jābūt aprīkotai ar 200 metrus garu skrejceliņu, t.sk. ar vismaz 4 celiņiem pa apli, jābūt astoņiem 60 metru gariem skrejceliņiem sprinta sacensībām, tāllēkšanas, augstlēkšanas, kārtslēkšanas un lodes grūšanas sektoriem. Vieglatlētikas sporta manēžai jābūt pielāgojamai sporta spēļu treniņu un sacensību rīkošanai (basketbols, volejbols, handbols u.c.).

7) Sporta halle ar daudzfunkcionāliem sporta spēļu laukumiem (basketbols, volejbols, handbols u.c.). Jābūt paredzētām telpām boksa, taekvondo, džudo/cīņas, svarcelšanas, šaušanas, modernās pieccīņas (integrēti) un paukošanas treniņiem (ar X celiņiem). Sporta sacensību laikā jānodrošina vismaz 300 sēdvietas skatītājiem.

8) Futbola halle ar augstas kvalitātes sintētisko segumu, iekārtots un apgaismots atbilstoši FIFA prasībām. Jābūt iespējai sporta sacensību laikā nodrošināt vismaz 300 sēdvietas skatītājiem.IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

24

Visās sporta būvēs paredzētas ģērbtuves, atpūtas u.c. palīgtelpas. Atsevišķas telpas paredzētas treneriem un tiesnešiem, kā arī sporta aprīkojuma un tehniskā inventāra glabāšanai. Iegādājams IAAF sertificēts vieglatlētikas treniņu un sacensību inventārs. Deju svētku nodrošināšanai nepieciešams speciāls aizsargsegums laukuma pārsegšanai, brīva un droša dejotāju plūsmas maiņa pa vārtiem/uzejām uz laukuma, 3 papildus laukumi (var būt arī slēgti) mēģinājumu dienās. Izbūvējams viens vai vairāki elektroniskie tablo vieglatlētikas un futbola sacensību apkalpošanai, kā arī cits pilnvērtīgai sacensību nodrošināšanai nepieciešamais elektroniskais aprīkojums (sporta spēļu elektroniskie tablo, fotofinišs u.tml.). Rekonstruētā sporta bāze pēc rekonstrukcijas ir plānota kā būtisks elements vienotā sistēmā, kuras mērķis veidot veselas, fiziski un garīgi attīstības personības, kā arī reprezentēt Latvijas Republiku starptautiskajos sporta pasākumos.

Jautājums par Daugavas stadiona turpmāko attīstību tika izskatīts arī LNSP 2011.gada 12.oktobra sēdē, kura arī atbalstīja (prot.Nr.4 3.§, 3.2.apakšpunkts) Daugavas stadionu veidojošo nekustamo īpašumu ieguldīšanu VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” pamatkapitālā, vienlaikus uzdodot IZM un VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” izstrādāt biznesa plānu, tajā iekļaujot arī detalizētu izvērtējumu par valsts interešu Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā nodrošināšanas mehānismu (t.sk., finanšu avotiem). Tāpat tika nolemts, ka biznesa plāns izskatāms LNSP sēdē pirms IZM izskatīšanai Ministru kabinetā iesniedz Ministru kabineta rīkojuma projekts par attiecīgo valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” pamatkapitālā.

Pasākumi un priekšlikumi Daugavas stadiona attīstīšanai


1.risinājuma variants: Attīsta un apsaimnieko par publiskiem līdzekļiem Ņemot vērā faktu, ka Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam paredz nacionāla

līmeņa sporta un kultūras infrastruktūras objekta – stadiona „Daugava” Rīgā attīstības projekta īstenošanu līdz 2018.gadam, Daugavas stadions attīstāms par publiskajiem – valsts un pašvaldību (Rīgas domes) – līdzekļiem, šim mērķim piesaistot arī ES struktūrfondu līdzekļus.

Lai apzinātu nepieciešamo ieguldījumu apmēru, nepieciešams aktualizēt iepriekš izstrādātās Valsts intereses Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā (plānotos attīstāmos sporta objektus nosaucot prioritārā secībā) un veikt sākotnējo izvērtējumu par šo objektu izvietošanas iespējamību patreizējā Daugavas stadiona teritorijā, kā arī veikt provizoriskos izmaksu aprēķinus šo objektu izveidei. Tālākā rīcība skatāma kontekstā ar ES struktūrfondu 2014.-2020.gadam piesaistīšanai veicamajām procedūrām.

Pēc Daugavas stadiona attīstības projekta īstenošanas 2018.gadā būtu izvērtējams Rīgas domes priekšlikums par rekonstruētā stadiona nodošanu pašvaldībai, tādejādi perspektīvā atslogojot valsts budžetu no stadiona apsaimniekošanas izdevumu segšanas.

2.risinājuma variants: Daugavas stadiona nodošana Rīgas Tehniskajai Universitātei Rīgas Tehniskā universitāte (turpmāk – RTU) vairākkārt ir vērsusies IZM ar

priekšlikumu pārņemt Daugavas stadionu savā īpašumā, lai nodrošinātu tā attīstību atbilstoši Valsts interesēm Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā. Saskaņā ar RTU Satversmes (apstiprināta ar 2007.gada 13.decembra likumu „Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi”) 3.pantu RTU ir atvasināta publiska persona, savukārt atbilstoši RTU Satversmes 1.pantā norādītajam RTU ir valsts dibināta Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu var nodot bez IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

25

atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Tādejādi Daugavas stadiona nodošana RTU īpašumā ir tiesiski iespējama. Tāpat atzīmējams, ka RTU jau šobrīd apsaimnieko RTU peldbaseinu, kuram piešķirts arī nacionālās sporta bāzes statuss. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka līdz šim RTU nav iesniegusi IZM informāciju par tās rīcībā esošajiem vai perspektīvā piesaistāmajiem finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu Daugavas stadiona rekonstrukciju.

3.risinājuma variants: Attīsta un apsaimnieko, piesaistot privātos līdzekļus Situācijā, kad valstij nepietiek budžeta līdzekļi, lai nepieciešamā apjomā veiktu

investīcijas sporta infrastruktūras attīstībā, kā viens no iespējamajiem risinājuma variantiem ir privātā kapitāla piesaiste, kura atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem iespējama vairākos veidos: (a) Publiskās un privātās partnerības likuma ietvaros, (b) ilgtermiņa nomas iespējas, (c) nekustamā īpašuma nodošana bezatlīdzības lietošanā kādai no Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītajām sporta federācijām (kurai ir arī sabiedriskā labuma organizācijas statuss), kuras izmanto Daugavas stadionu sportistu mācību-treniņu procesa nodrošināšanai, piemēram – biedrībai „Latvijas Vieglatlētikas savienība” vai biedrībai „Latvijas Futbola federācija”. Jebkurā no šiem privātā kapitāla piesaistes variantiem kā obligāts nosacījums privātajam partnerim būtu apstiprināto Valsts interešu Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā īstenošana.

IZM atbalstītais risinājuma variantsIzvērtējot iepriekšminētos variantus, kā arī, ņemot vērā Daugavas stadiona vēsturisko

un simbolisko nozīmi, kā arī tā vietu un lomu valsts politikas mērķu īstenošanai sporta un kultūras nozarēs, IZM kā par sporta nozari atbildīgā valsts pārvaldes iestāde un Daugavas stadiona pārvaldītāja kā optimālāko rīcību redz pirmo risinājuma variantu , t.i., Daugavas stadiona attīstīšanu un apsaimniekošanu par publiskiem līdzekļiem, kā finansēšanas modeli paredzot Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020.gadam nacionāla līmeņa sporta un kultūras infrastruktūras objekta – stadiona „Daugava” Rīgā attīstības projekta īstenošanai plānotos finanšu līdzekļus.

2.1.5. Tenisa centrs „Lielupe”


Vispārīga informācija par Tenisa centru „Lielupe”: atrašanās vieta: Oskara Kalpaka prospekts 16, Jūrmala [SIA „Tenisa centrs „Lielupe””

īpašumā]; atklāts (rekonstruētais centrs): 1983. gadā; īpašs statuss: 1992.gada 3.novembrī piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss (atkārtoti

piešķirts ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.774); apsaimniekotājs: SIA „Tenisa centrs „Lielupe””. 99,99% kapitāla daļu turētāja ir IZM,

0,01% kapitāla daļu turētāja ir LOK; īpašuma saistība ar apsaimniekotāju: Tenisa centrs „Lielupe” veidojošais nekustamais

īpašums ir ieguldīts SIA „Tenisa centrs „Lielupe”” pamatkapitālā.Tenisa centrs „Lielupe” ir visplašākā tenisa bāze Latvijā, kas sniedz visdažādākos

pakalpojumus tenisā (laukumu, inventāra īre, tenisa apmācība jebkura vecuma bērniem un pieaugušiem, stīgu ievilkšana raketēs). Šeit ir 8 atklātie laukumi ar tenisita segumu un 84 x 42 m slēgtā halle, kurā ir 5 slēgtie tenisa laukumi ar velūra tipa segumu „Tennis Top”. Šī ir pamata bāze, kur trenējas valsts izlases dalībnieki dažādās vecuma grupās un notiek galvenie valsts un starptautiskie tenisa turnīri. Atklātie tenisa laukumi vienlaicīgi var pulcēt simtiem skatītāju, turklāt centrālajā laukumā ir 3 tūkstoši skatītāju vietas.


26

Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas projekta (turpmāk arī – Lielupes projekts) īstenošanai LOK 2008.gada 30.decembrī tika izsniegts valsts galvojums 6`900`000 latu apmērā, vienlaikus gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzot valsts budžeta ilgtermiņa saistības minētā valsts galvotā aizdevuma atmaksai (pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.622 „Par Latvijas Nacionālā valsts sporta centra „Mežaparks” un Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas projekta un Lietišķo sporta veidu centra „Kleisti” attīstības projekta īstenošanu” 2.2.apakšpunktā noteikto), tomēr dažādu iemeslu dēļ valsts galvotā aizdevuma līdzekļus līdz šim nav bijis iespējams izmantot, kā rezultātā izsniegtais valsts galvojums vairs nav spēkā. Būtiski ir atzīmēt, ka Lielupes projekta īstenošanai paredzētas valsts budžeta ilgtermiņa saistības (laika posmā no 2014.gada līdz 2028.gadam) 10`228`790 latu apmērā ir saglabātas.

Projekts paredz Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukciju, izveidojot Starptautiskās Tenisa federācijas (International Tennis Federation) prasībām atbilstošu tenisa centru ar nepieciešamiem apstākļiem dažāda līmeņa čempionātu un profesionāla līmeņa tenisa turnīru organizēšanai, valsts vadošo tenisistu sagatavošanai, kā arī sporta nodarbībām dažāda vecuma iedzīvotāju grupām, tādejādi sniedzot būtisku ieguldījumu augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmas attīstībā Latvijā. Lielupes projekta īstenošanas laikā paredzēts:

(1) izbūvēt slēgto tenisa halli ar 4 tenisa laukumiem, kur Latvijas izlases un citiem augsta līmeņa sportistiem būtu iespējams trenēties jebkurā laikā neatkarīgi no laika apstākļiem, nodrošinot iespēju organizēt starptautiska mēroga sacensības, t.sk. Deivisa kausa izcīņa, jauniešu un pieaugušo tenisa turnīrus, kā arī nodrošinot iespēju rīkot Starptautiskās Tenisa federācijas pasākumus (sacensības, treneru kursus u.c.). Rekonstruēto Tenisa centra „Lielupe” kompleksu plānots veidot, apvienojot vienotā kompozīcijā jauno un esošo halli. Starp abām hallēm paredzēts veidot 1.stāva savienojošo apjomu ar ieejas vestibila, ģērbtuvju un citu ar hallēm – spēļu laukumiem saistītu telpu, palīgtelpu un tehnisko telpu grupām. Veidojot savienojošo apjomu, ir paredzēts daļēji saglabāt šajā zonā esošo priežu mežu divos nelielos iekšējos pagalmos;

(2) demontēt avārijas stāvoklī esošās tenisa laukumu tribīnes un ēkas, kuru vietā izbūvēt jaunus tenisa kortus un labiekārtot teritoriju, kas paredz ieviest skaidru teritorijas zonējumu, strikti nodalot piebraucamo zonu ar autostāvvietām, zonu ap atklātajiem tenisa kortiem skatītāju un spēlētāju vajadzībām, saimniecisko zonu, nodrošinot ērtu ēku un teritorijas izmantošanu dažādu sporta (ne tikai tenisa) un kultūras pasākumu (koncerti gan brīvā dabā, gan telpās, izstādes u.tml.) sarīkošanai;

(3) veikt atklāto tenisa kortu rekonstrukciju un jauna centrālā korta izbūvi, uzlabojot to pieejamību ne tikai sportistiem un sacensību dalībniekiem, bet arī Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem;

(4) veikt esošās halles rekonstrukciju, ieklājot jaunu grīdas segumu un ierīkojot jaunu apgaismojumu, rekonstruējot inženiertīklus, administratīvo korpusu pārbūvējot par viesnīcas/internāta telpām tenisa akadēmijai, kas nodrošinātu arī citu valstu izlašu un klubu treniņnometnes, jo pašreiz halle neatbilst iespējām rīkot liela mēroga treniņnometnes un sacensības.

Jautājums par Lielupes projektu tika aktualizēts 2012.gada valsts budžeta projekta izstrādes procesā, kad IZM ierosināja šim mērķim LOK piešķirt valsts galvojumu 6`900`000 latu apmērā, tomēr ar Ministru kabineta 2011.gada 4.novembra ārkārtas sēdes protokollēmuma „Informatīvais ziņojums „Par potenciāli atbalstāmo valsts galvojumu pretendentu un to projektu sarakstu iekļaušanai likumprojektā „Par valsts budžetu 2012.gadam””” (prot. Nr.63 3.§) 3.punktu tika noteikts, ka jautājums par galvojumu Lielupes projektam izskatāms valsts 2013.gada budžeta projekta sagatavošanas procesā.

No valsts budžeta līdzekļiem Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijā (t.sk. rekonstrukcijas projekta izstrādē) līdz šim ir tikuši ieguldīti jau vairāk nekā 385`000 lati. 2010.-2011.gadā tika izstrādāts un 2011.gada 11.martā saskaņots Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas tehniskais projekts. Neuzsākot projekta īstenošanu saskaņā ar izstrādāto un


27

saskaņoto projekta dokumentāciju, nepieciešams veikt kapitālieguldījumus, lai turpinātu ekspluatēt esošās sporta būves, nodrošinot drošību tenisa centra apmeklētājiem un sportistiem.

Uzsākot 2012.gada vasaras tenisa sezonu, tika aktualizēts jautājums par tenisa laukuma piegulošajām skatītāju tribīnēm. Centrālā laukuma tribīnes koka klājs ir nolietots, un nepieciešama tā nomaiņa, tādēļ jau 2011.gada sezonā daļa tribīnes tika norobežotas ar drošības sietiem un slēgtas Tenisa centra „Lielupe” apmeklētājiem. Ekspluatācijā atstātās Tenisa centra „Lielupe” tribīnes segums pastāvīgi tiek protezēts, bet esošā situācija ir tāda, ka to pastiprināšana vairs nav lietderīga un ir jāveic pilnīga vai daļēja koka seguma nomaiņa. Avārijas stāvoklī atrodas arī pirmā laukuma tribīnes, par ko liecina tehniskais stāvoklis un vērtēšanas ekspertu slēdziens. Šīs dzelzsbetona konstrukcijas tribīnes ir jārenovē, jo, slēdzot pieeju tribīnēm, laukums izmantojams tikai kā iesildīšanās vai treniņu korts. Tāpat nepieciešams veikt vasaras paviljona un koka ēku fasādes un kosmētiskos darbus. SIA „Tenisa centrs „Lielupe”” arī norādījusi, ka, tuvākajos gados neuzsākot Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukciju, ir jāparedz un jāpiesaista finansējums slēgtās tenisa halles laukumu un tajā esošo telpu remontiem. Segto kortu segums pastāvīgi tiek kopts, bet betona apakšslānis ir sliktā tehniskā stāvoklī – veidojas plaisas, un betona virskārta atdalās no pamatnes, kā rezultātā tiek bojāts korta segums un spēles laikā nav prognozējams tenisa bumbas atsitiens. Arī korta paklāja tipa segums laika gaitā ir nolietojies un ir nepieciešama seguma nomaiņa. SIA „Tenisa centrs „Lielupe”” veiktie aprēķini liecina, ka, lai novērstu uzskaitītos trūkumus un likvidētu avārijas stāvokli, minimāli nepieciešamais finansējums ir 231`190 lati.

Pasākumi un priekšlikumi Tenisa centra „Lielupe” attīstīšanai


1.risinājuma variants: Projekta īstenošana atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem Ievērojot Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16

34.§) 2.2.apakšpunktā noteikto, ka valsts investīcijas tiek paredzētas attiecīgā projekta īstenotājam, Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas projekta īstenošana tā sākotnējā variantā uzticama nevis LOK, bet gan SIA „Tenisa centrs „Lielupe””, pirms tam mainot šīs kapitālsabiedrības formu – no privātās kapitālsabiedrības uz 100% valsts kapitālsabiedrību.

Bez tam, ņemot vērā valsts budžeta ilgtermiņa saistībās (no 2014.–2024.gadam) Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas projekta īstenošanai paredzētās saistības 10`228`790 latu apmērā, kā arī to, ka Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija sēdē tika nolemts (prot. Nr.36 68.§, 5.punkts) jautājumu par šo projektu izskatīt pēc šīs koncepcijas pieņemšanas, bet ne ātrāk kā sagatavojot valsts budžeta projektu 2014.gadam, projekta īstenošanai šobrīd ilgtermiņa saistībās rezervētie līdzekļi būtu piešķirami atliktā maksājuma veidā 2015.–2017.gadā. Līdz 2015.gada valsts budžeta likumprojekta izstrādes uzsākšanai IZM sadarbībā ar iesaistītajām sporta organizācijām nepieciešams aktualizēt esošo projektu un sagatavot konkrētus aprēķinus. Šobrīd provizoriski veiktais aprēķins liecina, ka šādā veidā ilgtermiņā varētu samazināt valsts budžeta izdevumus, jo projekta izmaksas varētu būt mazākas, nekā šobrīd paredzēts valsts budžeta ilgtermiņa saistībās, jo pie atliktā maksājuma metodes izmantošanas nav jāmaksā kredītprocenti. Plānotais līdzekļu atlikums no valsts budžeta ilgtermiņa saistībās paredzētajiem līdzekļiem šajā risinājuma variantā būtu novirzāms citu šajā koncepcijā plānoto sporta infrastruktūras projektu īstenošanai.

2.risinājuma variants: Projekta īstenošana atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem, paplašinot sākotnējo projekta apjomu

Pārskatīt Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas projekta ietvaros plānoto rekonstruējamo un jaunbūvējamo objektu sarakstu un projekta īstenošanas mehānismu, projekta ietvaros paredzot arī multufunkcionālās sporta halles būvniecību, tādejādi paplašinot IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

28

sporta bāzes pakalpojumu klāstu, kā arī novēršot situāciju, kad apjomīgi valsts budžeta līdzekļi tiek novirzīti vienam individuālā sporta veidam paredzētas sporta bāzes attīstībai. Papildus minētam, ievērojot Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16 34.§) 2.2.apakšpunktā noteikto, ka valsts investīcijas tiek paredzētas attiecīgā projekta īstenotājam, projekta īstenošana uzticama nevis LOK, bet gan SIA „Tenisa centrs „Lielupe””, pirms tam mainot šīs kapitālsabiedrības formu – no privātās kapitālsabiedrības uz 100% valsts kapitālsabiedrību.

Bez tam, ņemot vērā valsts budžeta ilgtermiņa saistībās (no 2014.–2024.gadam) Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas projekta īstenošanai paredzētās saistības 10`228`790 latu apmērā, kā arī to, ka Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija sēdē tika nolemts (prot. Nr.36 68.§, 5.punkts) jautājumu par šo projektu izskatīt pēc šīs koncepcijas pieņemšanas, bet ne ātrāk kā sagatavojot valsts budžeta projektu 2014.gadam, projekta īstenošanai šobrīd ilgtermiņa saistībās rezervētie līdzekļi būtu piešķirami atliktā maksājuma veidā 2015.–2017.gadā. Līdz 2015.gada valsts budžeta likumprojekta izstrādes uzsākšanai IZM sadarbībā ar iesaistītajām sporta organizācijām nepieciešams aktualizēt esošo projektu un sagatavot konkrētus aprēķinus (t.sk., multifunkcionālās sporta halles projektēšanai un būvniecībai). Līdzekļu atlikums (ja tāds būs) no valsts budžeta ilgtermiņa saistībās paredzētajiem līdzekļiem šajā risinājuma variantā būtu novirzāms citu šajā koncepcijā plānoto sporta infrastruktūras projektu īstenošanai.

3.risinājuma variants: Projekta īstenošana, piesaistot arī Jūrmalas pilsētas pašvaldību Pārskatīt Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas projekta ietvaros plānoto

rekonstruējamo un jaunbūvējamo objektu sarakstu un projekta īstenošanas mehānismu, projekta ietvaros paredzot arī multufunkcionālās sporta halles būvniecību (tādejādi paplašinot sporta bāzes pakalpojumu klāstu, kā arī novēršot situāciju, kad apjomīgi valsts budžeta līdzekļi tiek novirzīti vienam individuālā sporta veidam paredzētas sporta bāzes attīstībai), kā arī projekta īstenošanā iesaistot Jūrmalas pilsētas domi, kura arī būtu projekta īstenotājs un valsts līdzfinansējuma 50% apmērā no kopējām projekta izmaksām saņēmēja. Šajā risinājuma variantā paredzēta nekustamā īpašuma Oskara Kalpaka prospektā 16, Jūrmalā nodošana Jūrmalas pilsētas domei.

4.risinājuma variants: Valsts atsakās no projekta īstenošanas un Tenisa centra „Lielupe” pārvaldīšanas

Situācijā, kad valstij nepietiek budžeta līdzekļi, lai nepieciešamā apjomā veiktu investīcijas sporta infrastruktūras attīstībā, kā arī, atkārtoti izvērtējot lietderību apjomīgu valsts budžeta līdzekļu novirzīšanai vienam individuālā sporta veidam paredzētas sporta bāzes attīstībai, kā arī, ņemot vērā apjomīgos nepieciešamos kapitālieguldījumus šīs sporta bāzes turpmākajā attīstībā, viens no variantiem ir atteikties no projekta īstenošanas un sākotnēji piedāvāt nekustamo īpašumu Oskara Kalpaka prospektā 16, Jūrmalā bezatlīdzības lietošanā biedrībai „Latvijas Tenisa savienība” arī turpmākai izmantošanai tenisa vajadzībām. Biedrības „Latvijas Tenisa savienība” atteikuma gadījumā nodot nekustamo VAS „Valsts nekustamie īpašumi” tālākai pārvaldīšanai.

IZM atbalstītais risinājuma variantsIzvērtējot iepriekšminētos variantus, IZM kā par sporta nozari atbildīgā valsts

pārvaldes iestāde kā optimālāko rīcību redz ceturto risinājuma variantu , t.i., atteikšanos no Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas projekta īstenošanas un sākotnēji piedāvāt nekustamo īpašumu Oskara Kalpaka prospektā 16, Jūrmalā bezatlīdzības lietošanā biedrībai „Latvijas Tenisa savienība” arī turpmākai izmantošanai tenisa vajadzībām. Biedrības „Latvijas Tenisa savienība” atteikuma gadījumā nodot nekustamo VAS „Valsts nekustamie īpašumi” tālākai pārvaldīšanai.

2.2. Citu personu pārvaldībā esošās valsts nozīmes sporta bāzesIZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

29

Nacionālās sporta bāzes, kuras tieši vai pastarpināti pieder pašvaldībām un kuras apsaimnieko kāda no pašvaldības kapitālsabiedrībām vai iestādēm, atrodas 6 republikas pilsētās (Rīga, Daugavpils, Ventspils, Liepāja, Valmiera, Jelgava) un 2 novados (Cēsu novads un Limbažu novads):

1) Cēsu novadā – Slēpošanas biatlona komplekss „Priekuļi”;2) Daugavpilī – Daugavpils Olimpiskais centrs;3) Daugavpilī – Daugavpils pilsētas pašvaldības sporta komplekss „Sporta centrs

„Daugavpils ledus””; 4) Daugavpilī – Daugavpils pašvaldības stadions „Lokomotīve”;5) Jelgavā – Vidzemes Olimpiskais centrs;6) Liepājā – Liepājas Olimpiskais centrs;7) Limbažu novadā – Olimpiskā centra „Limbaži” airēšanas bāze;8) Valmierā – Vidzemes Olimpiskais centrs;9) Ventspilī – SIA „Olimpiskais centrs „Ventspils”” sporta komplekss;10) Rīgā – Rīgas pašvaldības sporta iestāde "Rīgas Nacionālā sporta manēža";11) Rīgā – Rīgas pilsētas pašvaldības Sporta komplekss „Arkādija”.

Papildus minētam Rīgā atrodas Olimpiskais sporta centrs, tomēr to apsaimnieko LOK piederošais SIA „Olimpiskais sporta centrs”.

Pie valsts nozīmes sporta bāzēm atsevišķi izdalāmi olimpiskie centri. Saskaņā ar Sporta likuma 11.panta otrās daļas 3.punktu LOK, kooperējot valsts, pašvaldību un savus finanšu līdzekļus, īsteno olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu. LOK, izmantojot OC kā patstāvīgu sporta organizāciju, tieši nodarbojas ar olimpiskās kustības popularizēšanu un sporta attīstības veicināšanu reģionos un valstī kopumā. Valsts (IZM personā), pašvaldību, LOK un sporta federāciju sadarbības rezultātā jau izveidotos un pašlaik sekmīgi darbojošos augstas klases reģionālos OC atzinīgi novērtē ne tikai Latvijas un ārvalstu sporta speciālisti un augstas klases sportisti, bet arī iedzīvotāji, kuri izmanto sporta centru piedāvātās iespējas ikdienas fiziskajām aktivitātēm. Valsts, pašvaldību un LOK sadarbību reģionālo olimpisko sporta centru attīstībā pozitīvi ir novērtējusi arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 9 OC Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Valmierā, Cēsīs, Siguldā, Limbažos un Rīgā, nodrošinot sportošanas iespējas 51 sporta veidā. No minētajiem OC 6 ir reģionālie OC (Olimpiskais sporta centrs Rīgā, Ventspils Olimpiskais centrs, Vidzemes Olimpiskais centrs Valmierā, Liepājas Olimpiskais centrs, Daugavpils Olimpiskais centrs un Zemgales Olimpiskais centrs Jelgavā), savukārt 3 ir olimpisko sporta veidu centri (Siguldas OC, Limbažu OC un Cēsu OC). Ik gadu OC tiek nodrošinātas vairāk nekā 900 vietēja, vietēja un starptautiska mēroga sporta sacensības, treniņnometnes un citi ar kultūru un mākslu saistīti pasākumi. OC savu mājvietu ir radušas daudzas sporta organizācijas un sportisti, kas ik dienas uzlabo sportistu savu sporta meistarību, trenējoties un piedaloties dažāda mēroga sporta sacensībās visā Latvijā un arī ārpus tās robežām.

Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija sēdē izskatītā (prot.Nr.31 56.§) informatīvā ziņojumā „Par valsts galvoto reģionālo olimpisko centru projektu realizāciju” noteikti šādi nosacījumi OC veidošanai valstī:

• reģionālais princips, nosakot sporta centru atrašanās vietu;• sadarbība ar pašvaldībām un sporta federācijām OC izveidē un uzturēšanā;• veselīga dzīvesveida attīstība un pilna izglītības cikla ieviešanas princips attiecīgajā

reģiona centrā (t.sk., augstskolas esamība).Izvērtējot esošo reģionālo OC tīklu, ir divas republikas nozīmes pilsētas – Jūrmala un

Rēzekne, kurās šobrīd nav reģionālie OC, bet kuru izveide atbilstu sākotnēji definētajiem nosacījumiem.


30

Saistībā ar privātajām nacionālām sporta bāzēm atzīmējams, ka saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 8.punktu ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek nacionālās sporta bāzes un zemi to uzturēšanai. Tāpat saskaņā ar likuma „Par nacionālās sporta bāzes statusu” 12.pantu pašvaldība var piedalīties tās teritorijā esošās nacionālās sporta bāzes finansēšanā. Tādejādi pašvaldība ir tiesīga, pieejamo finanšu līdzekļu un pašvaldība noteikto prioritāšu ietvaros, atbalstīt arī privātīpašumā esošu nacionālu sporta bāzu darbību.

Tāpat pašvaldību un privātīpašumā esošajām nacionālajām sporta bāzēm (to apsaimniekotājiem) ir tiesības pretendēt (bet ne valsts pienākums piešķirt) uz valsts līdzfinansējumu (dotāciju) komunālo pakalpojumu (apkure, elektroenerģija, ūdens un kanalizācija) daļējai apmaksai IZM valsts budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogrammā 09.04.00 „Sporta būves” šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros. Tomēr ar valsts piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nav iespējams nodrošināt šo nacionālo sporta bāzu attīstību.

Pasākumi un priekšlikumi citu personu pārvaldībā esošo valsts nozīmes sporta bāzu attīstībai

1.risinājuma variants: Reģionālo olimpisko sporta centru tīklojuma pabeigšana, vienlaikus atsakoties no jaunu valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu īstenošanas pašvaldībās vai sadarbībā ar privātpersonām

Ņemot vērā iepriekšminētos sākotnēji definētos nosacījumus, kā arī, izvērtējot esošo reģionālo OC tīklu, Latvijā, būtu nepieciešama vēl divu jaunu OC celtniecība – Jūrmalā un Rēzeknē. Minētās pilsētas atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem, kā arī ir vērsušās IZM ar iniciatīvu par šādu OC izveidi. Ievērojot Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16 34.§) 2.2.apakšpunktā noteikto, ka valsts investīcijas tiek paredzētas attiecīgā projekta īstenotājiem – Rēzeknes pilsētas domei un Jūrmalas pilsētas domei, lēmumu pieņemot sadarbībā ar minētajām pašvaldībām un LOK.

Papildus minētam, ņemot vērā to, ka vienlaicīgi visu sporta nozares attīstībai nozīmīgu valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošana nav iespējama, plānošanas periodā līdz 2020.gadam būtu jāatsakās no jaunu valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu īstenošanas pašvaldībās vai sadarbībā ar privātpersonām, konkursa kārtībā atbalstot vienīgi jau esošu pašvaldību pārvaldībā esošu nacionālo sporta bāzu renovāciju vai rekonstrukciju. Vienīgais izņēmums attiecībā uz jauniem projektiem būtu nosakāms attiecībā uz tiem infrastruktūras attīstības projektiem pašvaldībās, kuri ir saistīti ar IZM noteiktajām prioritātēm par peldbaseinu, vieglatlētikas manēžu un vieglatlētikas stadionu būvniecību, rekonstrukciju un renovāciju, pretendējot uz valsts līdzfinansējumu projektu konkursa kārtībā.

2.risinājuma variants: Jaunu valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu īstenošana pašvaldībās konkursa kārtībā

Ņemot vērā vairāku pašvaldību ieinteresētību dažādu valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu īstenošanā, kā arī, lai objektīvi izvērtētu iesniegtos projektus, valsts atbalsts pašvaldībām sniedzams konkursa kārtībā. Piešķirot valsts līdzfinansējumu sporta bāzu būvniecībai, ir jāņem vērā kopējais publiskais finansējuma apmērs, nosakot, ka:

1) sporta bāzu būvniecības gadījumā valsts līdzfinansē 25% no kopējām būvniecības izmaksām (projektēšanas izdevumus 100% apmērā sedz pašvaldības);

2) sporta bāzu rekonstrukcijas vai renovācijas gadījumā valsts līdzfinansē 40% no kopējām izmaksām.

Vienlaikus līdz 2020.gadam būtu jāatsakās no valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu īstenošanas sadarbībā ar privātpersonām.

IZM atbalstītais risinājuma variants


31

Izvērtējot iepriekšminētos variantus, IZM kā par sporta nozari atbildīgā valsts pārvaldes iestāde kā optimālāko rīcību redz pirmo risinājuma variantu , t.i., reģionālo olimpisko sporta centru tīklojuma pabeigšana (atbalstot reģionālā olimpiskā centra būvniecību Rēzeknē un Jūrmalā), vienlaikus atsakoties no jaunu valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu īstenošanas pašvaldībās vai sadarbībā ar privātpersonām.

3. PAŠVALDĪBU NOZĪMES SPORTA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS VIRZIENI, PASĀKUMI UN PRIEKŠLIKUMI TURPMĀKAI RĪCĪBAI

Sporta bāzu pētījuma ietvaros veiktajā aptaujā par pašvaldību plānotajiem sporta infrastruktūras attīstības projektiem 2014.–2020.gadā, no 9 republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldībām sporta infrastruktūras objektu attīstīšanas plānus (504 projekti) ir iesniegušas 87 pašvaldības (73,11%), kuru īstenošanai nepieciešamais finansējums ir 306 677 791 lats.

Izvērtējot pašvaldību iesniegtos sporta infrastruktūras attīstības projektus pēc sporta objekta tipiem, secināms, ka vislielākā nepieciešamība ir:

1) izglītības iestāžu sporta zāļu renovācija (113 projekti), rekonstrukcija (20 projekti), celtniecība (28 projekti);

2) brīvpieejas/sporta izglītības iestāžu sporta laukumu celtniecība (46 projekti), renovācija (29 projekti), rekonstrukcija (29 projekti);

3) stadionu rekonstrukcija (37 projekti), renovācija (18projekti), celtniecība (11 projekti);

4) multifunkcionālu sporta bāzu celtniecība (22 projekti), renovācija (11 projekti), rekonstrukcija (6 projekti);

5) peldbaseinu celtniecība (12 projekti), renovācija (5 projekti), rekonstrukcija (2 projekti).

6.attēls

Pašvaldību īpašumā esošās sporta infrastruktūras plānotie attīstības projekti pēc sporta bāzu tipiem 2014. – 2020.gadam

40

173

7561

68

208 6 6 47

Multifunkcionālās hallesIzglītības iestāžu sporta zālesIzglītības iestāžu sporta laukumiBrīvpieejas laukumiStadioniPeldbaseiniVieglatlētikas manēžasBMX trases Biatlona/slēpošanas trasesCitas sporta bāzes

7.attēls

Pašvaldību īpašumā esošās sporta infrastruktūras plānoto attīstības projektu nepieciešamais finansējums pēc sporta bāzu tipiem 2014. – 2020.gadam


32

84.76

33.33

12.1315.38

46.3532.11

25.1

17.553.01

53.75 Multifunkcionālās halles LsIzglītības iestāžu sporta zāles LsIzglītības iestāžu sporta laukumi LsBrīvpieejas laukumi LsStadioni LsPeldbaseini LsVieglatlētikas manēžas LsBMX trases LsBiatlona/ slēpošanas trases LsCiti sporta objekti Ls

3.1. Izglītības iestāžu sporta zāles


Lai izglītības iestādes pilnībā veiktu savu funkciju, tai nepieciešamas gan piemērotas telpas un ērti mācību kabineti, gan arī standartiem atbilstošas sporta bāzes. Ņemot vērā mācību priekšmeta „Sports” iekļautās prasības vispārizglītojošo skolu audzēkņiem, IZM par prioritāti nosaka to sporta zāļu būvniecību, renovāciju vai rekonstrukciju, kurās tiek realizētas izglītības programmas. Arī Sporta politikas pamatnostādņu projektā 2013.–2020.gadam kā viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikts sporta infrastruktūras attīstības projektu (sporta zāle, sporta laukums, stadions) īstenošana pie izglītības iestādēm.

Saskaņā ar Sporta likuma 4.pantu sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina fizisko un garīgo spēju izkopšanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību. Turklāt izglītības iestāde veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām un ar savu sporta bāzi un aprīkojumu pirmām kārtām nodrošina savas iestādes izglītojamo ārpusstundu sporta nodarbības un tikai pēc tam citu personu sporta nodarbības.

Latvijā no 968 izglītības iestādēm sporta bāzes ir 747 izglītības iestādēm (ar 1875 sporta objektiem). No šiem 1875 sporta objektiem 1011 objekti ir labā stāvoklī (53,92% no kopējā sporta objektu skaita izglītības iestādēs), savukārt renovācija vai rekonstrukcija ir nepieciešama 864 sporta objektiem (48,4%). 807 vispārējās izglītības iestādēm ir 604 sporta bāzes (74,85% no vispārējās izglītības iestāžu kopskaita) ar 1506 objektiem.


33

8.attēlsSporta bāzu un objektu skaits izglītības iestādēs

Vispārējās izglītības iestādes

Profesionālās izglītības iestādes

Speciālās izglītības iestādes

Augstskolas Profesionālās ievirzes sporta

izglītības iestādes

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

604

42 30 14 57

1506

14649 30

144


Galvenie sporta objektu veidi vispārējās izglītības iestādēs ir sporta zāles (482), sporta laukumi (255), atklātie futbola laukumi (120), atklātie basketbola laukumi (109), vispārējās fiziskās sagatavotības zāles (76) un atklātie volejbola laukumi (68).

Saskaņā ar Sporta bāzu reģistrā pieejamo informāciju valstī ir 807 valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes, no kurām normāla izmēra (vismaz 15x18m) sporta zāles ir 482 iestādēs (59,73% no iestāžu kopskaita), no tām:

1) 299 ir labā vai ļoti labā stāvoklī (62,03%) no sporta zāļu skaita vispārējās izglītības iestādēs);

2) renovācija vai rekonstrukcija ir nepieciešama 183 sporta zālēs (37,97%).Vissliktākā situācija ar sporta zāļu nodrošinājumu ir lauku reģionos, kur dominē

izglītības iestādes ar mazu skolēnu skaitu. Līdz ar to mazo skolu sporta zāles, kuras neatbilst prasībām ne izmēra, ne aprīkojuma ziņā, lauku bērniem nenodrošina pienācīgas sportošanas iespējas. Saskaņā ar Sporta bāzu pētījuma ietvaros apkopotajiem datiem 78 izglītības iestādēs sporta nodarbības notiek līdz 8 x 6m mazās sporta zālēs, kuras ir pielāgotas sporta stundu vajadzībām, taču ar minimālu platību un sliktu tehnisko stāvokli, tādējādi apdraudot skolēnu drošību. Tāpat trūkst sporta stundām nepieciešamais tehniskais aprīkojums (t.sk. inventārs) un dažādi palīglīdzekļi. Turklāt sporta stundas, kas norisinās nodarbībām pielāgotās telpās, traucē arī pārējo izglītojamo sekmīga mācību procesa norisei, jo telpu vājās skaņas izolācijas dēļ troksnis, kas rodas sporta nodarbībās, ir dzirdams arī blakus klasēs.

Lai risinātu situāciju, daļa pašvaldību izglītojamo un iedzīvotāju vajadzībām īrē sporta zāles tuvākajos novados. Taču zāles ir pārslogotas un novadu pašvaldības var tās īrēt tikai vakara stundās, tāpēc izglītojamie bieži vien mājās atgriežas ļoti vēlu, kas neveicina pārējā mācību procesa sekmīgu apgūšanu un izraisa vecāku neapmierinātību. Turklāt pašvaldībām jāatvēl arī budžeta līdzekļi transporta izdevumiem, lai nokļūtu uz sporta zālēm, kā arī līdzekļi sporta zāļu īrēšanai.

2012.gadā decembrī veiktā pētījuma „Studentu un jauniešu sportošanas paradumi” ietvaros tika aptaujāti 1. un 2.kursa studenti 5 galvaspilsētas un 5 Latvijas reģionu augstskolās. Izvērtējot studentu viedokli par savas augstskolas sporta infrastruktūras stāvokli un to pieejamību studentu grupas vai individuālajām nodarbībām, tika secināts, ka lielāka daļa studentu savas augstskolas sporta infrastruktūras stāvokli vērtē kā vidēju. Pētījuma rezultāti norāda, ka ir nepieciešams uzlabot augstskolu sporta infrastruktūras līmeni un studentu pieejamību sporta bāzēm izvēlētajos sporta veidos tuvumā pie studiju vai dzīves vietas. Tas īpaši attiecināms uz tām augstskolām, kurām nav savas sporta bāzes.

Sporta zāles neesamība vai tās sliktais tehniskais stāvoklis ir iemesls tam, ka lielai daļai izglītojamo netiek nodrošinātas iespējas pilnvērtīgi nodarboties ar sportu, kā arī pastāv IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

34

risks zemākas kvalitātes izglītības procesa nodrošināšanai, tādejādi ilgtermiņā radot negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselību un nākotnes darbaspēka kvalitāti.

Mērķis: Nodrošināt ikvienam izglītojamam iespēju pilnvērtīgi un kvalitatīvi apgūt mācību priekšmetu „Sports” vai sporta izglītības programmu augstskolās, vienlaikus nodrošinot iespēju iesaistīties ārpusstundu sporta aktivitātēs.

Pasākumi un priekšlikumi izglītības iestāžu sporta zāļu attīstībai

Ņemot vērā, ka galvenais virzītājspēks jaunu sporta bāzu celtniecībai ir pašvaldības, kuras vēlas nodrošināt kvalitatīvākas sportošanas iespējas savās teritorijās, šie projekti ir raksturīgi ar lielāku mērogu, efektīvāku plānojumu, sporta bāzes multifunkcionalitāti un orientāciju apkalpot tuvumā esošās mācību iestādes, kā arī nodrošināt pieejamību citām iedzīvotāju grupām. Tādējādi, lai valsts budžetā būtu iespējams rast finansējumu tik nozīmīga apjoma investīcijām, nepieciešams izstrādāt izglītības iestāžu investīciju projektu apstiprināšanas kārtību, izvērtējot sporta bāzu nepieciešamību pēc noteiktiem kritērijiem.

Izvērtējot jaunu sporta objektu būvniecības nepieciešamību reģionu un novadu līmenī, lēmumu pieņemšanu nevajadzētu ietekmēt jau pagātnē izdarītajiem kapitālieguldījumiem – tā saucamajām zaudētajām izmaksām. It īpaši to būtu ieteicams ņemt vērā, izvērtējot padomju laikā uzcelto sporta objektu fizisko stāvokli. Ja, atjaunojot objektu, tas nenes sociālos ieguvumus, kas ir augstāki par investētajām izmaksām, investīciju projekts nav atbalstāms.

Pašvaldības varēs pretendēt uz valsts līdzfinansējumu izglītības iestāžu sporta zāļu celtniecībai, renovācijai vai rekonstrukcijai, iesniedzot projektu pieteikumus atklātam konkursam.

Lemjot par iesniegto sporta zāļu celtniecības, rekonstrukcijas vai renovācijas projektu atbalstu no valsts budžeta, nepieciešams ņemt vērā šādus kritērijus: 1) Skaits – izglītojamo skaits, kuri realizēs izglītības programmas plānotajā sporta bāzē vai realizēs izglītības programmas renovēt vai rekonstruēt paredzētajā sporta bāzē. Priekšrocība dodama sporta bāzēm, kurās izglītības programmas realizē vai plāno realizēt (sporta zāles būvniecības gadījumā) lielāks izglītojamo skaits.

2) Pieejamība izglītības iestāžu audzēkņiem – izglītības iestāžu skaits (tai skaitā arī interešu izglītības iestādes ar programmu „Sports”, profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes, kā arī bērnu un jauniešu sporta klubi), kurām nav zāles un kas varēs izmantot sporta zāli attiecīgajā izglītības iestādē.

3) Lietderība – jaunu sporta bāzu būvniecība ir ekonomiski lietderīga tikai tajā gadījumā, ja iepriekšējos gados uzbūvētie labā un apmierinošā stāvoklī esošie sporta objekti ir pilnībā noslogoti, kā arī pašvaldība pilnībā ir nodrošinājusi šo objektu uzturēšanu labā stāvoklī. Ja pilnībā nenoslogotas sporta bāzes atrodas izglītības iestādes tuvumā, jaunu sporta objektu būvniecība no valsts budžeta nav atbalstāma. Tādējādi pašvaldība var pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu esošo sporta bāzu remontam.

4) Sporta bāzes noslogojums – republikas nozīmes pilsētu vai novadu iedzīvotāju skaits attiecībā pret sporta bāzu skaitu pašvaldībā.

5) Ģeogrāfiskais izvietojums – sporta bāze atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā ar labu starppilsētu satiksmi, lai varētu nodrošināt starpnovadu skolēnu, bērnu un jauniešu sporta sacensības.

Izvērtējot pašvaldību iesniegtos sporta infrastruktūras attīstības projektus pēc iepriekš minētajiem kritērijiem, valsts atbildīgās institūcijas varētu spriest par iespējām tos atbalstīt vai noraidīt, kā arī vērtēt valsts budžeta līdzfinansējuma procentuālos apmērus. Uz valsts līdzfinansējumu sporta zāļu renovācijai vai rekonstrukcijai var pretendēt tikai tās pašvaldības, kuru izglītības iestāžu sporta zāles ir reģistrētas Sporta bāzu reģistrā.

Piešķirot valsts līdzfinansējumu sporta bāzu būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai, ir jāņem vērā kopējais publiskais finansējuma apmērs, nosakot, ka:


35

1) sporta bāzu būvniecības gadījumā valsts līdzfinansē 50% no kopējām projektēšanas un būvniecības izmaksām;

2) sporta bāzu rekonstrukcijas vai renovācijas gadījumā valsts līdzfinansē 85% no kopējām izmaksām.

Ņemot vērā sporta bāzu celtniecības, renovācijas vai rekonstrukcijas plānus, lai nodrošinātu sporta izglītības programmu satura kvalitatīvu realizāciju, ir jāparedz valsts līdzfinansējums arī mācību priekšmeta „Sports” valsts standarta realizācijai nepieciešamā sporta inventāra un aprīkojuma iegādi, sekmējot izglītojamo veselības nostiprināšanu un uzlabošanu, fizisko spēju attīstīšanu un pamatprasmes, sistemātiskās fiziskās aktivitātēs un to nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, veicinot vēlmi iesaistīties daudzveidīgu sporta aktivitāšu apguvē. Valsts atbalsts tiktu sniegts konkursa kārtībā, nosakot, ka projekta iesniedzējs projekta īstenošanā piedalās ar līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā no kopējā projekta ietvaros pieprasītā finansējuma apmēra. Valsts līdzfinansējums apstiprinātā projekta finansēšanai būtu ne mazāks par 500 latiem un ne lielāks par 6000 latiem.

Analizējot prioritāros investīciju virzienus izglītības iestāžu sporta zāļu attīstībai, IZM ierosina atbalstīt šādus virzienus:

1.risinājuma variants: Atbalsts tikai vispārējās izglītības iestāžu sporta zāļu renovācijai un rekonstrukcijai pašvaldībās konkursa kārtībā

Ņemot vērā, ka 48,4% izglītības iestāžu sporta objektiem ir nepieciešama renovācija vai rekonstrukcija, kā arī, ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai, būtu jāatsakās no jaunu sporta zāļu būvniecības un jāatbalsta tikai pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu sporta zāļu renovācija un rekonstrukcija. Lai objektīvi izvērtētu visus pieteikumus, atbalsts būtu sniedzams konkursa kārtībā.

2.risinājuma variants: Atbalsts visu pakāpju izglītības iestāžu sporta zāļu būvniecībai, renovācijai un rekonstrukcijai konkursa kārtībā

Ņemot vērā sporta un fizisko aktivitāšu nozīmi ne tikai vispārējās izglītības iestāžu, bet arī citu izglītības pakāpju izglītojamiem, kā arī, ņemot vērā to, ka sporta zāļu renovācijas vai rekonstrukcijas rezultātā sporta zāļu skaits nepalielinās, jāatbalsta plašāka loka izglītības pakāpju izglītības iestāžu sporta zāļu būvniecība, renovācija un rekonstrukcija, t.i.:

1) vispārējās izglītības iestādēm paredzētu sporta zāļu celtniecība, renovācija vai rekonstrukcija šo iestāžu tuvumā;

2) profesionālās izglītības iestāžu (kuras īstenot profesionālās izglītības programmu pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē) sporta zāļu celtniecība, renovācija vai rekonstrukcija pie profesionālajā izglītības iestādēm tikai pēc tam, kad tās tiks nodotas pašvaldībām (pēc 2015.gada), lai varētu izvērtētu projektu lietderību un ekonomisko pamatojumu;

3) augstākās izglītības iestāžu sporta bāzu attīstība – tikai tajās augstākās izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas sporta studiju programmas;

4) profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu sporta bāzu renovāciju un rekonstrukciju (tikai tām, kurām ir sava sporta bāze).

Lai objektīvi izvērtētu visus pieteikumus, atbalsts būtu sniedzams konkursa kārtībā.

IZM atbalstītais risinājuma variants. Izvērtējot iepriekšminētos variantus, kā arī, ņemot vērā sporta un fizisko aktivitāšu nozīmi visās izglītības pakāpēs, IZM kā par sporta nozari atbildīgā valsts pārvaldes iestāde kā optimālāko rīcību redz otro risinājuma variantu , t.i., atbalsts visu pakāpju izglītības iestāžu sporta zāļu būvniecībai, renovācijai un rekonstrukcijai konkursa kārtībā.

Atbalsta apjoms: 50 izglītības iestāžu sporta zāļu renovācija vai rekonstrukcija; 70 izglītības iestāžu sporta zāļu būvniecība.IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

36

Ņemot vērā, ka šobrīd 203 izglītības iestādēm nav savas sporta zāles un 48,4% izglītības iestāžu sporta objektiem ir nepieciešama renovācija vai rekonstrukcija, ir jāplāno valsts atbalsts izglītības iestāžu sporta zāļu attīstībai arī pēc 2020.gada.

3.2. Brīvpieejas sporta laukumi un sporta aktivitāšu integrēšana dabas takās


Lietderīgi izmantotam brīvajam laikam piemīt socializējoša un izglītojoša nozīme, ja tiek atrasta atbilstoši savām interesēm piemērota vide un joma, katram ir iespēja lietderīgi izmantot laiku, apgūstot jaunas prasmes un iegūstot jaunas zināšanas un iespaidus dažādās jomās. Valstij un pašvaldībai ir pienākums veicināt bērnu un jauniešu fiziskās aktivitātes, neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus. Bērnu un jauniešu brīvā laika kvalitatīvā izmantošanā ir svarīgi, lai jauniešiem neatkarīgi no mantiskā stāvokļa būtu iespējas īstenot savas intereses neformālajā izglītībā, brīvprātīgajā darbā, veicot fiziskās aktivitātes vai iesaistoties kultūras dzīvē, kā arī uzturot pozitīvus savstarpējos sociālos kontaktus, kas balstīti uz kopīgiem sociāli atbalstāmiem mērķiem un interesēm.

Fiziskā aktivitāte ir viens no nozīmīgākajiem veselīga dzīvesveida raksturojošiem faktoriem. Tādēļ sportošanai atbilstošas vides un infrastruktūras attīstīšana ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai palielinātu iedzīvotāju motivāciju un ikdienas fizisko aktivitāšu līmeni ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī pārējām vecuma grupām. Dažāda veida pašiniciatīvas fiziskās aktivitātes, kā pastaigas, soļošana, skriešana, riteņbraukšana, skrituļslidošana u.c. kļūst vēl pievilcīgākas, ja ar tām iespējams nodarboties sakoptā, dabiskā apkārtnē.

Saskaņā ar „DNB Latvijas barometra” 2012.gada socioloģiskā pētījuma rezultātiem par veselīgu dzīvesveidu, vērtējot, ko vajadzētu darīt valsts līmenī, lai cilvēki Latvijā dzīvotu veselīgāk, iedzīvotāji visbiežāk uzsvēruši nepieciešamību par veselīgu dzīvesveidu, uzturu u.tml. vairāk mācīt skolās (61%), aktīvāk popularizēt veselīgu dzīvesveidu ar masu informācijas līdzekļu starpniecību (51%) un uzlabot iespējas nodarboties ar sportu – tostarp nodrošinot dažādu aktivitāšu pieejamību (46%).

Iedzīvotājiem, kuru ģimenē ir bērni vecumā no 6 līdz 18 gadiem, tika uzdots jautājums par aktivitātēm, ar kādām viņu bērni nodarbojas ārpus skolas. Saskaņā ar aptaujas datiem kopumā 67% bērnu nodarbojas ar dažāda veida sportiskajām aktivitātēm (sporto mājās (vingro, skrien, spēlē pagalmā futbolu, brauc ar riteni, u.tml.) – 37%, apmeklē sporta pulciņu skolā/fitnesa klubu/trenažieru zāli/peldbaseinu/ledus halli – 32%, apmeklē sporta skolu – 8%, nodarbojas ar cita veida sportiskajām aktivitātēm – 14%). 17% iedzīvotāju norādīja, ka nodarbojas ar sportiskajām aktivitātēm kopā ar citiem savas ģimenes locekļiem, bet 80% atbildēja, ka to nedara. Savukārt jautājumā par aktivitātēm, ar kurām respondenti vislabprātāk nodarbotos kopā ar citiem savas ģimenes locekļiem, visbiežāk respondenti minēja aktīvo tūrismu (kāpšana kalnos, pārgājieni, velobraucieni, slēpošana; 18%), kam seko peldbaseina apmeklēšana (13%) un sporta pasākumu/sacensību apmeklēšana līdzjutēja statusā (10%).

Arī pētījums par Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāti liecina, ka tā vairumam respondentu nav pietiekama. Tikai 28,7% vīriešu un 25,7% sieviešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm vismaz pusstundu divas vai trīs reizes nedēļā. Kā atzīst paši jaunieši, tad populārākais brīvā laika pavadīšanas veids vīriešiem (39,7%) un sievietēm (47,5%) vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir lasīšana un televizora skatīšanās. Tikai 36,8 % vīriešu un 42,4% sieviešu atzīmēja, ka brīvo laiku pavada pastaigājoties vai braucot ar velosipēdu, attiecīgi 10,3% vīriešu un 6,8% sieviešu – nodarbojoties ar fiziskiem vingrinājumiem.

Saskaņā ar pētījuma „Jauniešu sociālās un politiskās darbības izpēte Latvijā” rezultātiem 30% gadījumos bērni un jaunieši izteikuši vēlmi, lai viņu pašvaldības teritorijā tiktu sakārtots, uzbūvēts vai izremontēts sporta laukums.IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

37

Ņemot vērā faktu, ka valstī daudzviet vērojama nelabvēlīga sociālā vide, samazinājies vidējais dzīves ilgums, izveidojusies negatīva demogrāfiskā situācija, pieaug noziedzība un narkomānija pusaudžu vidū, paaugstinās bīstamība sabiedrībā, samazinās skolu apmeklētība, pasliktinās bērnu un pusaudžu veselība, pasliktinās sabiedrības vispārējais veselības stāvoklis, šobrīd pašvaldību nepietiekamais nodrošinājums ar brīvpieejas sporta bāzēm ir īpaši aktuāls jautājums. Daudzviet pašvaldības teritorijā esošās brīvpieejas sporta bāzes varētu atrisināt daudzu bērnu un jauniešu, kā arī viņu vecāku brīvā laika pavadīšanas problēmu, tādējādi veicinot jauniešu interesi par sportu un uzlabojot viņu fizisko veselību.

Pasākumi brīvpieejas sporta laukumu būvniecībai pēdējo gadu laikā ir notikuši kampaņveidīgi, piesaistot valsts, pašvaldību, ES struktūrfondu un dažādu sporta organizāciju līdzfinansējumu. Piemēram, Jaunatnes politikas valsts programmas 2009.–2013.gadam projekta konkursa „Atbalsts pasākumiem bērniem brīvā laika pavadīšanai pašvaldībā” ietvaros tika izveidoti vai pilnveidoti 17 brīvpieejas sporta laukumi, savukārt sadarbībā ar biedrību „Latvijas Basketbola savienība” īstenots projekts, kura ietvaros uzstādīti 20 āra basketbola grozi jauniešu fizisko aktivitāšu nodrošināšanai. Tāpat 2009.–2010.gadā biedrība „Latvijas Futbola federācija” uzsāka Latvijā īstenot UEFA MiniPitch projektu, kura ietvaros tika uzbūvēti minifutbola laukumi 11 pašvaldībās, kurās ir profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes ar sporta izglītības programmu futbolā. Šīs programmas otrā kārta turpinājās 2012.gadā, kā arī turpinās 2013.gadā.

IZM Jaunatnes politikas valsts programmas 2013.gadam ietvaros ir izsludināts projektu konkurss „Atbalsts jauniešu centru labiekārtošanas un to darbības nodrošināšanai pašvaldībās, attīstot jaunatnes informācijas punktu pieejamību, kā arī pilnveidojot infrastruktūru jauniešu veselīgai un lietderīgai brīvā laika pavadīšanai”. Plānots, ka atklāta konkursa ietvaros tiks atbalstīti ~ 20 projektu pieteikumus ar kopējo finansējumu 84 000 latu apmērā.

Saskaņā ar Sporta bāzu reģistrā pieejamo informāciju Latvijā kopumā ir pieejami 456 brīvpieejas laukumi, no tiem 257 ir izglītības iestāžu teritorijā esošie sporta laukumi, kuri ir brīvi pieejami visiem apkārtnes iedzīvotājiem un 47 ir speciāli izbūvēti sporta laukumi parkos vai māju pagalmos pašvaldību iedzīvotāju sporta aktivitāšu veicināšanai.

Mērķis: Nodrošināt iespēju visiem valsts iedzīvotājiem nodarboties ar fiziskām aktivitātēm pašvaldības teritorijā sporta nodarbībās un ārpus mācību stundām.

Pasākumi un priekšlikumi brīvpieejas sporta laukumu izbūvei un sporta aktivitāšu integrēšanai dabas takās

Ņemot vērā, ka daudzās Latvijas pašvaldībās nav nodrošinātas kvalitatīvas iespējas bērniem un jauniešiem nodarboties ar fiziskām aktivitātēm brīvajā laikā, IZM kā vienu no prioritātēm sporta infrastruktūras uzlabošanai ir noteikusi sportiskām aktivitātēm un veselīgam dzīvesveidam draudzīgas vides veidošanu pie vispārējās izglītības iestādēm, atbalstot standartizētu brīvpieejas sporta laukumu būvniecību (labos laika apstākļos tos varētu izmantot arī mācību priekšmeta „Sports” satura īstenošanai).

Arī pašvaldību iesniegtajos 2014.–2020.gada plānotajos sporta infrastruktūras attīstības projektos ir vērojama liela interese par brīvpieejas laukumu iekārtošanu, renovāciju vai rekonstrukciju tieši pie izglītības iestādēm. Pavisam kopā ir iesniegti 104 projekti, no tiem 46 ir celtniecības projekti, 29 renovācijas projekti un 29 rekonstrukcijas projekti.

Nodarbošanās šajos sporta laukumos būtu bezmaksas, tādējādi pieejama arī tiem iedzīvotājiem, kuri ierobežoto finanšu resursu dēļ nevar atļauties apmeklēt augstāka līmeņa slēgtās sporta bāzes.

Izvērtējot brīvpieejas sporta laukumu projektu pieteikumus, nepieciešams ņemt vērā šādus kritērijus:

1) Skaits un pieejamība – lai identificētu brīvpieejas sporta laukumu potenciālo lietotāju, nepieciešams pētīt administratīvā apgabala iedzīvotāju vecuma struktūru. Ja tajā pārsvarā dominē pusmūža iedzīvotāji, pastāv risks, ka uzceltais brīvpieejas sporta laukums IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

38

netiks noslogots. Tādēļ viens no būtiskākajiem kritērijiem brīvpieejas sporta laukumu būvniecībai ir bērnu un jauniešu skaits pašvaldībā. Kā arī pašvaldības iedzīvotāju skaita attiecība pret brīvpieejas laukumu skaitu.

2) Lietderība – brīvpieejas sporta laukuma esamība izglītības iestādes tuvumā. Ja izglītības iestādes tuvumā atrodas brīvpieejas sporta laukums, jaunu sporta objektu būvniecība no valsts budžeta nav atbalstāma. Tādējādi pašvaldība var pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu esošo brīvpieejas sporta laukumu rekonstrukcijai vai tā aprīkojuma renovācijai.

Attiecībā uz dabas takām būtu jāatbalsta sporta un rekreatīvo aktivitāšu integrēšana dabas takās, neizmainot vides reljefu un bioloģisko daudzveidību, ar iespēju tās izmantot slēpošanai, riteņbraukšanai, pārgājieniem un peldēšanai. Šāda veida projekti būtu vērsti uz eksportu orientētu integrētu tūrisma, kultūras, veselības un dabas kapitāla infrastruktūras, pakalpojumu un produktu piedāvājuma attīstību.

1.risinājuma variants: Atbalsts brīvpieejas sporta laukumu izveidei pašvaldībās izglītības iestāžu tuvumā, kā arī atbalsts dabas taku izveidei novadu pašvaldībās

Lai veicinātu izglītības iestāžu pieejamību visām iedzīvotāju grupām, kā arī, lai brīvpieejas sporta laukumus varētu izmantot arī izglītības procesa ietvaros, atbalsts būtu sniedzams brīvpieejas sporta laukumu izveidei pašvaldībās izglītības iestāžu tuvumā. Ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai, brīvpieejas laukumu izveidei, renovācijai vai rekonstrukcijai pie izglītības iestādēm pēc standartizēta brīvpieejas sporta laukuma projekta, kurā:

1) paredzēta vieta, kur izvietot sporta aprīkojumu vispārējās fiziskās sagatavotības attīstīšanai (vingrošanas rīki, āra trenažieri u.tml.);

2) paredzēts laukums komandu sporta spēlēm (basketbols, volejbols, minifutbols, tautas bumba u.tml.). Sporta laukumu piemērotību vienam vai otram sporta veidam vai arī kompleksa sporta laukuma, ko var izmantot vairākām komandu sporta spēlēm, izvēlas projekta iesniedzējs, ņemot vērā pašvaldībā esošās sporta veidu tradīcijas, bērnu, jauniešu un pārējo pašvaldības iedzīvotāju sportiskās intereses;

3) paredzēts skrejceļš pa apli.Projekta iesniedzējam būtu tiesības papildināt brīvpieejas sporta laukumā izvietoto

sporta objektu klāstu, tomēr valsts līdzfinansējuma attiecināmās izmaksas būtu tikai attiecībā uz standartizēta brīvpieejas sporta laukuma projektā ietvertajiem sporta objektiem.

Tāpat atbalstāma dabas taku izveide novadu pašvaldībās. Fiziskās aktivitātes, kurām piemērot attiecīgo dabas taku, izvēlas projekta iesniedzējs.


2.risinājuma variants: Atbalsts brīvpieejas sporta laukumu izveidei pašvaldībās neatkarīgi no to atrašanās vietas, kā arī atbalsts dabas taku izveidei pašvaldībās

Lai veicinātu izglītības iestāžu pieejamību visām iedzīvotāju grupām un vienlaikus neierobežotu pašvaldību izvēlēs iespējas attiecībā uz brīvpieejas sporta laukumu atrašanās vietu, atbalsts būtu sniedzams brīvpieejas sporta laukumu izveidei pašvaldībās neatkarīgi no to atrašanās vietas. Tāpat nebūtu jāierobežo pašvaldību iesniegtajos projektos obligāti iekļaujamie sporta objekti, tādejādi dodot tiesības pašvaldībām pielāgot projektus esošajai sporta infrastruktūrai pašvaldībās, kā arī attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju specifiskajām vajadzībām.

Tāpat atbalstāma dabas taku izveide novadu pašvaldībās. Fiziskās aktivitātes, kurām piemērot attiecīgo dabas taku, izvēlas projekta iesniedzējs.


IZM atbalstītais risinājuma variants. Izvērtējot iepriekšminētos variantus, kā arī, ņemot vērā sporta un fizisko aktivitāšu nozīmi visās izglītības pakāpēs, IZM kā par sporta nozari atbildīgā valsts pārvaldes iestāde kā optimālāko rīcību redz pirmo risinājuma variantu , IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

39

t.i., atbalsts brīvpieejas sporta laukumu izveidei pašvaldībās izglītības iestāžu tuvumā pēc standartizēta brīvpieejas sporta laukuma projekta, kā arī atbalsts dabas taku izveidei novadu pašvaldībās konkursa kārtībā.

Atbalsta apjoms: 118 brīvpieejas laukumu būvniecība, renovācija vai rekonstrukcija; dabas taku apjoms tiks precizēts, ņemot vērā iesniegto projektu skaitu un pieprasītā/pieejamā finansējuma apjomu.

3.3. Citi pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras projekti

Mūsdienās peldēšanai ir nozīmīga loma bērna veselības stiprināšanai un fiziskajai attīstībai. Nodarbības baseinā nostiprina bērnu veselību un veicina bērnu pareizu attīstību, labvēlīgi ietekmē asinsrites sistēmu un elpošanu. Peldot veidojas laba stāja, savukārt aktīvas nodarbības ūdenī stiprina kaulus un nervu sistēmu un novērš plakanās pēdas attīstības iespēju, uzlabo miegu, apetīti un trenē izturību. Turklāt fiziskās aktivitātes ūdenī attīsta disciplinētību, drosmi un prasmi darboties grupā, un palīdzēt otram. Turklāt, peldētapmācība ir svarīga ne tikai bērnu un jauniešu vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanai, bet arī ar ūdeni saistīto negadījumu un traumatisma skaita samazināšanai vasaras mēnešos.

Jau no 2004.gada izglītības iestādēs tiek īstenotas peldēt apmācības programmas, kuras paredz peldēt apmācību 2.klases skolēniem, šajā programmā ir iesaistījušās vairākas pašvaldības, kuru teritorijās vai arī blakus esošos novados ir pieejami peldbaseini. Tomēr nevar bērnu peldēt prasmi skolām prasīt kā obligāto normu, ja tehniski nevar nodrošināt, kur peldēt. Patlaban tikai lielākajās pilsētās ir olimpiskie un sporta centri ar baseiniem, lielākajā valsts daļā tādu nav.

Šobrīd Sporta bāzu reģistrā ir apkopoti dati par 55 peldbaseiniem Latvijā, no tiem 30 peldbaseini ir garumu 25 m, 3 peldbaseini – 50 m un 23 peldbaseini ir nestandarta garuma, bet tajos ir iespējams veikt bērnu peldēt apmācību, kuru galvenais mērķis ir iemācīt bērnam nebaidīties no ūdens un apgūt drošas peldēšanas pamatus. Ņemot vērā peldēt apmācības nozīmīgumu, daļa pašvaldību savos sporta infrastruktūras attīstības projektos ir iekļāvušas peldbaseinu būvniecību (19 projekti), renovāciju (5 projekti) vai rekonstrukciju (2 projekti).

Tāpat liela daļa pašvaldību par nepieciešamību uzskata universālu sporta stadionu rekonstrukciju (37 projekti), renovāciju (18 projekti) un celtniecību (11 projekti). Šobrīd aktualizētajā Sporta bāzu reģistrā ir reģistrēti 78 universāli sporta stadioni un 12 vieglatlētikas sporta manēžas.

Vieglatlētika ir viens no populārākajiem, izplatītākajiem (pēc biedrības „Latvijas Vieglatlētikas savienība” apkopotās informācijas Latvijā ir reģistrēti 18 724 vieglatlēti, no 353 organizācijām) un sportiskiem panākumiem bagātākajiem sporta veidiem Latvijā. Bez tam, universālie sporta stadioni un vieglatlētikas sporta manēžas ir ļoti plaši izmantojams iedzīvotāju veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošu aktivitāšu nodrošināšanai.

Ievērojot minēto, kā arī, izvērtējot Sporta bāzu pētījuma rezultātus par pašvaldību plānotajiem sporta infrastruktūras attīstības projektiem, IZM kā vienu no prioritāriem pasākumiem izvirza arī peldbaseinu būvniecību, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī universālu sporta stadionu rekonstrukciju vai renovāciju un vieglatlētikas sporta manēžu būvniecību pašvaldībās.

Ņemot vērā, ka peldbaseinu, universālo sporta stadionu un vieglatlētikas manēžu būvniecībai un uzturēšanai ir nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi, izvērtējot pašvaldību iesniegtos projektus, nepieciešams ņemt vērā šādus kritērijus:

1) Sporta bāzes noslodze – republikas nozīmes pilsētu vai novadu iedzīvotāju skaits attiecībā pret sporta bāzu skaitu pašvaldībā.

2) Ģeogrāfiskais izvietojums – sporta bāze atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā ar labu starppilsētu satiksmi, lai varētu nodrošināt sporta pakalpojumu sniegšanu arī blakus esošajās pašvaldībās.

3) Skaits – izglītojamo un izglītības iestāžu skaits, kuri realizēs izglītības programmas plānotajā sporta bāzē vai realizē izglītības programmas renovēt vai rekonstruēt paredzētajā IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

40

sporta bāzē. Priekšrocība dodama sporta bāzēm, kurās izglītības programmas realizē vai plāno realizēt lielāks izglītojamo skaits.

Pašvaldību iesniegtie projekti ir jāizvērtē atklāta konkursa kārtībā, ik gadu paredzot šim mērķim noteiktu valsts budžeta dotāciju. Turklāt sporta objektu renovācija un rekonstrukcija ir atbalstāma tikai tādā gadījumā, jo sporta objekts ir reģistrēts Sporta bāzu reģistrā.

Atbalsta apjoms: 3 peldbaseinu būvniecība; 7 peldbaseinu renovācija vai rekonstrukcija; 9 universālu sporta stadionu vai vieglatlētikas sporta manēžu būvniecība, renovācija vai rekonstrukcija.

4. SPORTA BĀZU ATTĪSTĪBAI PIEEJAMIE FINANŠU AVOTI

4.1. Tiešās valsts budžeta dotācijas

Saskaņā ar Sporta likuma 13.panta pirmo daļu valsts budžeta līdzekļus sportam piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.15 26.§) „Par valsts sporta būvēm un to turpmāko attīstību” 3.punktu jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajos gados sporta bāzu uzturēšanai, attīstībai un jaunu sporta bāzu celtniecībai ir izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā. Lai gan gadskārtējā valsts budžeta likumā ir paredzēta IZM valsts budžeta programma 09.00.00 „Sports”, valsts investīcijas sporta infrastruktūras attīstībai tajā līdz šim ir tikušas paredzētas tikai valsts (IZM) īpašumā esošo sporta bāzu attīstībai un arī tad tikai ļoti retos gadījumos (piemēram, Bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” starta estakādes būvniecībai un Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas projektēšanas izdevumu segšanai). Turklāt, ievērojot Ministru kabineta pozīciju valsts ekonomiskās lejupslīdes apstākļos veikt pasākumus, lai samazinātu vispārējā valdības sektora izdevumus, kā arī, ievērojot vienošanās dokumentos ar starptautiskajiem aizdevējiem noteiktos nepieciešamos fiskālās konsolidācijas pasākumus, sākot ar 2008.gadu tika uzsākts un turpmāk veikts pastāvīgs finansējuma samazinājums arī IZM valsts budžeta programmā 09.00.00 „Sports” (kopējais samazinājums, neieskaitot dotācijas valsts galvoto aizdevumu atmaksai, salīdzinot ar 2008.gadu ir vairāk nekā 60%), kā rezultātā līdz šim valsts budžeta programmā 09.00.00 „Sports” pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros IZM nebija iespējas atbalstīt valsts investīcijas sporta infrastruktūras attīstībai.

Vienlaikus jāatzīmē, ka 2012.gada otrajā pusē situācija mainījās, jo, pēc iepazīšanās ar IZM izstrādāto informatīvo ziņojumu „Par valsts īpašumā esošajās sporta bāzēs neatliekami veicamajiem darbiem un tiem nepieciešamo finansējumu”, Ministru kabinets 2012.gada 26.jūnija sēdē atbalstīja (prot.Nr.36 68.§) Murjāņu sporta ģimnāzijas rekonstrukcijas un renovācijas projekta īstenošanu, laika posmā no 2013.-2015.gadam šim mērķim paredzot 6`667`100 latus, kā arī atbalstīja Bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” rekonstrukcijas projekta īstenošanu, 2013.-2014.gadā šim mērķim paredzot 1,3 miljonus latu. Abu minēto projektu īstenošanas uzsākšanai Ministru kabinets atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu arī 2012.gadā.

Savulaik būtisku atbalstu sporta infrastruktūras attīstībai sniedza arī Aizsardzības ministrija (valsts budžeta programmas „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” ietvaros) un Iekšlietu ministrija (ugunsdzēsības un valsts robežsardzes objektu celtniecības programmas ietvaros), tomēr līdz ar valsts finanšu un ekonomiskās krīzes sākumu atbalsts tika pārtraukts.

Papildus pie tiešajām valsts budžeta dotācijām jāpiemin valsts sniegtais finansiālais atbalsts nacionālajām sporta bāzēm (to apsaimniekotājiem) komunālo pakalpojumu (apkure, elektroenerģija, ūdens un kanalizācija) daļējai apmaksai, tādejādi sniedzot atbalstu nacionālo sporta bāzu darbībai un attīstībai, nekustamā īpašuma apsaimniekošanai, kā arī veicinot sporta pakalpojumu pieejamību. Finansēšanas avots šim mērķim ir gadskārtējā valsts budžeta likumā IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

41

iekļautās IZM valsts budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogramma 09.04.00 „Sporta būves”. Lai gan 2012.gadā dotācija (kopējais pieejamais finanšu līdzekļu apmērs – 579`234 lati) tika piešķirta 21 nacionālajai sporta bāzei, kopš 2010.gada tika ieviests sadalījums atbilstoši noteiktajai prioritārajai secībai, t.i. (1) valsts īpašumā esošās bāzes, (2) pašvaldību īpašumā esošās bāzes, (3) olimpiskie sporta centri, (4) privātās sporta bāzes. Kopējais dotācijas apmērs ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu saņemto finanšu pieprasījumu segšanu. Tā, piemēram, 2012.gadā IZM saņēma 25 nacionālo sporta bāzu dotāciju pieprasījumus par kopējo summu 2`399`290 lati. Arī 2013.gadā pieprasītās dotācijas apmērs būtiski pārsniedza valsts budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogrammā 09.04.00 „Sporta būves” šim mērķim paredzētās dotācijas apmēru.

Pie atbalsta nacionālo sporta bāzu darbībai var minēt arī likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 8.punktā noteikto, kas ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek nacionālās sporta bāzes un zemi to uzturēšanai.

4.2. Valsts galvojuma mehānisms un ar to saistītās dotācijas valsts galvotā aizdevuma atmaksai reģionālo olimpisko sporta centru projektu īstenošanai

Saskaņā ar Sporta likuma 11.panta otrās daļas 3.punktu LOK, kooperējot valsts, pašvaldību un savus finanšu līdzekļus, īsteno olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu. Ievērojot minēto, IZM sadarbībā ar LOK un pašvaldībām jau vairākus gadus īsteno reģionālo OC attīstības programmu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 10.jūlija rīkojumu Nr.512 „Par valsts galvoto reģionālo olimpisko centru projektu īstenošanu”, 2007.gada 22.augusta rīkojumu Nr.543 „Par Zemgales olimpiskā centra Jelgavā projekta un Olimpiskā centra „Ventspils” attīstības projekta „Ventspils peldbaseina rekonstrukcija” īstenošanu”, 2007.gada 9.oktobra rīkojumu Nr.622 „Par Latvijas Nacionālā valsts sporta centra „Mežaparks” un Tenisa centra „Lielupe” rekonstrukcijas projekta un Lietišķo sporta veidu centra „Kleisti” attīstības projekta īstenošanu”, Ministru kabineta 2009.gada 15.jūlija rīkojumu Nr.464 „Par Daugavpils Olimpiskā centra attīstības projekta, Zemgales Olimpiskā centra attīstības projekta un Olimpiskā centra „Ventspils” attīstības projekta „Ventspils peldbaseina rekonstrukcija” īstenošanu” un Ministru kabineta 2010.gada 29.decembra rīkojumu Nr.762 „Par projekta „Olimpiskā centra „Ventspils” infrastruktūras attīstība periodā no 2011.–2013.gadam” īstenošanu”, kā arī pamatojoties uz Latvijas valsts sniegtajiem galvojumiem, LOK ir noslēgusi aizdevuma līgumus ar vairākām Latvijas kredītiestādēm par aizdevumiem olimpisko centru projektu īstenošanai. Pēc IZM rīcībā esošās informācijas laika posmā no 2001.gada 1.janvāra finanšu ministrs valsts vārdā ir izsniedzis šādus galvojumus par LOK saistībām:

Nr. Gads Projekta nosaukums Summa (lati)1. 2001 Olimpiskais centrs Rīgā 9`800`0002. 2002 Vidzemes Olimpiskā centrs Valmierā 4`500`0003. 2006 Liepājas Olimpiskais centrs 4`600`0004. 2006 Daugavpils Olimpiskais centrs 4`700`0005. 2007 Olimpiskā centra „Ventspils” attīstības projekts „Ventspils

peldbaseina rekonstrukcija” 2`500`000

6. 2007 Zemgales Olimpiskais centrs Jelgavā 4`900`0007. 2009 Daugavpils Olimpiskā centra attīstības projekts

(pabeigšanai) 4`285`463

8. 2009 Zemgales Olimpiskā centra attīstības projekts (pabeigšanai) 3`800`000

9. 2009 Olimpiskā centra „Ventspils” attīstības projekta „Ventspils peldbaseina rekonstrukcija” pabeigšanai 700`000

10. 2011 Olimpiskā centra „Ventspils” infrastruktūras attīstība 3`200`000


42

periodā no 2011. līdz 2013.gadamKOPĀ 42`985`463

Piezīme:2008.gadā tika izsniegti vēl divi valsts galvojumi – Tenisa centra „Lielupe”

rekonstrukcijai (6`900`000 lati) un Latvijas Nacionālā valsts sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijai (7`300`000 lati). Tomēr, ņemot vērā to, ka minēto projektu īstenošana tika apturēta, izsniegtie valsts galvojumi šobrīd vairs nav spēkā.

Pamatojoties uz noslēgtajiem aizdevuma līgumiem LOK kopā ar pašvaldībām vai valsti (Tenisa centra „Lielupe” un Latvijas Nacionālā valsts sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcijas gadījumā – ar valsti IZM personā) ir nodibinājusi vairākas kapitālsabiedrības olimpisko centru projektu realizācijai. LOK ieguldījumu kapitālsabiedrībās veido finanšu līdzekļi, kas saņemti aizdevumos un kuru nodrošinājums ir no pašvaldību vai valsts puses OC (attiecīgo kapitālsabiedrību) pamatkapitālā ieguldītie nekustamie īpašumi (zemesgabali un ēkas (būves)).

Valsts ne tikai izsniedz LOK galvojumus, bet arī paredz ilgtermiņa saistības LOK valsts galvoto aizdevumu atmaksai. Piemēram, 2013.gada IZM valsts budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogrammā 09.23.00 „Valsts ilgtermiņa saistības sportā – Dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) – valsts galvoto aizdevumu atmaksai” paredzēti 4`325`013 lati. Kopējais valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjoms OC projektu īstenošanai, kuras iekļautas likuma „Par valsts budžetu 2013.gadam” 11.pielikumā „Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms”, laika posmā no 2013.gada līdz 2028.gadam sasniedz 55`236`668 latus, savukārt aprēķinot jau izlietoto finansējumu, kopējais saistību apjoms sasniedz 77`952`208 latus. Būtiski ir atzīmēt, ka LOK valsts galvoto aizdevumu atmaksa no valsts budžeta tiek veikta, ievērojot to, ka 2001.gadā tika likvidēts speciālais budžets, no kurā paredzētajiem līdzekļiem (no akcīzes nodokļa alkoholam un tabakai) un to ikgadējā pieauguma bija plānots segt LOK izsniegtos valsts galvojumus.

Šāds valsts atbalsta veids sporta centru un līdzīgu projektu attīstībai ir ticis arī kritizēts, norādot, ka valsts galvojumu mehānisms OC īstenošanai neatbilst galvojuma būtībai, jo, kā norādīts iepriekš, valsts ne tikai izsniedz LOK valsts galvojumus, bet arī piešķir LOK finanšu līdzekļus (dotāciju) valsts galvoto aizdevumu atmaksai, kā rezultātā šāds valsts atbalsta veids pēc būtības ir uzskatāms par valsts investīciju, kura nepastarpināti (bez LOK starpniecības) būtu piešķirama konkrētam projekta īstenotājam. Tāpat ir ticis norādīts, ka valsts galvojums jau ir sava veida valsts atbalsts valstiski nozīmīgu projektu realizācijai, jo (1) valsts uzņemas saistības un gadījumā, ja projekta realizētājs kādu iemeslu dēļ nevarēs norēķināties ar kredītiestādi, pienākums atmaksāt aizņēmumu pāries galviniekam, tātad – valstij, kā arī (2) valsts izsniegtais galvojums dod iespēju aizdevumu kredītiestādē saņemt ar salīdzinoši zemākiem kredītprocentiem.

Jāuzsver, ka valsts galvojuma mehānisms un ar to saistītās dotācijas valsts galvotā aizdevuma atmaksai ļāva valstij sporta infrastruktūras attīstības projektus realizēt bez tūlītēja finansējuma ieguldīšanas, jo aizdevumu atmaksa tiek uzsākta aptuveni divus gadus pēc aizdevuma saņemšanas un tiek veikta vidēji 15 gadu laikā. Bez tam, situācija, kurā sporta organizācija (LOK) kā kapitālsabiedrības dalībnieks ir līdzatbildīga par konkrēta sporta objekta attīstīšanu, uzturēšanu un noslogojuma nodrošināšanu, ir optimāla, lai nodrošinātu sabalansētu un saskaņotu sporta organizāciju darbu. Savukārt valsts galvojuma piešķiršana bez dotāciju paredzēšanas valsts galvotā aizdevuma atmaksai sporta nozarē nav iespējama, jo tādā gadījumā kredīta izmaksas būtu jāiekļauj sporta centra sniegto maksas pakalpojumu izmaksās (kuras tiktu pārnestas uz sporta centru lietotājiem), kā rezultātā pakalpojumu cenas tiktu būtiski paaugstinātas un sporta centrs būtu pieejams tikai nelielai sabiedrības daļai, kas būtu pretrunā ar valsts sporta politikas mērķiem.

Nepastāvot citiem alternatīviem veidiem kā IZM finansēt sporta centrus un līdzīgus projektus, līdz šim vienīgais iespējamais atbalsta veids ir bijis jau iepriekšminētais valsts galvojuma mehānisms un ar to saistītās dotācijas valsts galvoto aizdevumu atmaksai. Pēc IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

43

būtības šis mehānisms ir vērtējams kā alternatīvs finansēšanas avots, salīdzinot ar tām nozarēm, kuru infrastruktūras attīstībai ir pieejami ES struktūrfondu līdzekļi. Turklāt, saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta piekto daļu viena no valsts galvojuma atbalstāmajām aktivitātēm ir tieši valsts investīciju projektu realizācijas nodrošināšana. Tādejādi valsts galvojuma paredzēšana ir viens no valsts investīciju projekta veidiem.

Būtiski ir atzīmēt, ka, ieviešot vairākus Valsts kontroles ieteikumus, pēdējo divu gada laikā valsts galvojumu piešķiršanas procedūra ir tikusi būtiski pilnveidota. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.1 pantu kārtību, kādā IZM un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumu Nr.501 „Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk – Galvojuma noteikumi) 4.punktu, lai pieteiktos uz galvojuma saņemšanu, galvojuma pretendents nozares IZM publicētajā pieteikšanās termiņā iesniedz nozares ministrijā noteiktus dokumentus (t.sk. biznesa plāna projektu, kura īstenošanai paredzēts izmantot galvojamo kredītu. Projekta biznesa plānā jāietver citu projekta īstenošanas alternatīvu izvērtējums un pamatojums, ka galvojums ir valstiski racionālākais atbalsta instruments projekta īstenošanas nodrošināšanai). Saskaņā ar Galvojumu noteikumu 7.punktu nozares IZM sagatavo atbalstāmo galvojuma pretendentu projektu sarakstu (sakārtotu prioritārā projektu īstenošanas kārtībā). Sarakstam pievieno atbilstoši Galvojumu noteikumu 4.punktam iesniegtos dokumentus un nozares IZM sniegto projekta izvērtējumu, kurā ietverta arī projekta īstenošanas ietekme uz valsts budžetu, atsevišķi norādot ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Nozares ministrija šo informāciju termiņā, kas noteikts tiesību aktos par gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādi un iesniegšanu, iesniedz Finanšu ministrijā. Tālākā projektu vērtēšana ir Finanšu ministrijas kompetencē, kura saskaņā ar Galvojumu noteikumu 8.punktu izvērtē iesniegtos projektus un saskaņā ar Galvojumu noteikumu 9.punktu sastāda atbalstāmo projektu sarakstu prioritārā secībā un iesniedz Ministru kabinetā. Saskaņā ar Galvojumu noteikumu 10.punktu Ministru kabinets apstiprina potenciāli atbalstāmo galvojuma pretendentu un to projektu sarakstu galvojumu izsniegšanai, iekļaujot tos gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā. Tādejādi lēmuma pieņemšanā par valsts galvojuma piešķiršanu ir iesaistīta nozares ministrija, Finanšu ministrija, Ministru kabinets un Saeima.

Kā jau norādīts iepriekš, valsts galvojuma mehānisms un ar to saistītās dotācijas valsts galvotā aizdevuma atmaksai ļauj valstij sporta infrastruktūras attīstības projektus realizēt bez tūlītēja finansējuma ieguldīšanas, jo aizdevumu atmaksa tiek uzsākta aptuveni divus gadus pēc aizdevuma saņemšanas un tiek veikta vidēji 15 gadu laikā. Bez tam, situācija, kurā sporta organizācija (LOK) kā kapitālsabiedrības dalībnieks ir līdzatbildīga par konkrēta sporta objekta attīstīšanu, uzturēšanu un noslogojuma nodrošināšanu, ir optimāla, lai nodrošinātu sabalansētu un saskaņotu sporta organizāciju darbu. Esošais valsts atbalsta mehānisms veiksmīgi funkcionē jau gandrīz 10 gadus, kā arī ir ticis pozitīvi novērtēts no starptautisko sporta organizāciju (t.sk., Starptautiskās Olimpiskās komitejas) puses. Turklāt, šis mehānisms ir nostiprināts arī normatīvajos aktos (saskaņā ar Sporta likuma 11.panta otrās daļas 3.punktu LOK, kooperējot valsts, pašvaldību un savus finanšu līdzekļus, īsteno olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu).

Kā jau minēts iepriekš, viens no iemesliem, kāpēc ir ticis kritizēts esošais atbalsts mehānisms saistībā ar valsts galvojumu izsniegšanu sporta infrastruktūras projektiem, ir LOK kā starpnieka iesaistīšana. Lai izvairītos no LOK starpniecības, vienlaikus saglabājot atbalsta pamatprincipus un mērķi, pēc IZM priekšlikuma Ministru kabinets 2012.gada 20.marta sēdē noteica (prot.Nr.16 34.§, 2.2.apakšpunkts), ka turpmāk valsts investīcijas valsts vai pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks paredzētas attiecīgā projekta īstenotājam .


44

4.3. Valsts investīciju programma

Sporta infrastruktūras attīstība savulaik ir tikusi īstenota ar Valsts investīciju programmas (turpmāk arī – VIP) palīdzību. VIP tika radīta 1994.gadā ar mērķi nodrošināt Latvijas budžeta līdzekļu resursu efektīvu izlietojumu un citu līdzekļu piesaisti Latvijas infrastruktūras attīstīšanai un rehabilitācijai. VIP pamatprincipi paredzēja valsts budžeta līdzfinansējumu 85% apmērā no projekta izmaksām, savukārt pašvaldības līdzfinansējums veidoja 15%. Finansējums šim mērķim tika paredzēts gadskārtējā valsts budžeta likuma 62.resorā „Mērķdotācijas pašvaldībām”. Pēc IZM savulaik apkopotās informācijas laikā posmā no 2000.–2007.gadam VIP ietvaros tika uzbūvētas 76 jaunas sporta zāles, savukārt 71 sporta zāle tika pilnībā renovēta. Tomēr līdz ar būtisku ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti dažādu nozaru infrastruktūras attīstībai pašvaldībās, VIP darbība tika apturēta.

Lai gan VIP darbība Latvijā tika apturēta saistībā ar būtisku ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti, sporta infrastruktūras attīstībai ES struktūrfondu līdzekļi nebija pieejami, kā rezultātā vienīgais sporta infrastruktūras attīstībai piesaistītais alternatīvais finansējuma avots bija valsts galvojuma mehānisms un ar to saistītās dotācijas valsts galvoto aizdevumu atmaksai.

Ja līdz 2009.gada 30.jūnijam viena no pašvaldību autonomajām funkcijām bija iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšana, tad kopš 2009.gada 1.jūlija viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir arī sporta veicināšana (saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 6.punktu). Pašvaldību kompetence sportā ir konkretizēta Sporta likuma 7.panta pirmajā daļā, kura nosaka pašvaldību tiesības, veicinot veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā. Saskaņā ar Sporta likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu pašvaldības ir tiesīgas būvēt un uzturēt sporta bāzes un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu. Tādejādi likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktā pašvaldību autonomā kompetence sportā sevī pēc būtības ietver arī sporta infrastruktūras attīstību pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Šim mērķim nepieciešams:1) gadskārtējā valsts budžeta likumā speciāli šim mērķim izveidot jaunas valsts

budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogrammu „Investīcijas pašvaldību sporta infrastruktūras attīstībai” un paredzēt attiecīgu finansējumu;

2) noteikt kārtību, kādā IZM piešķir investīcijas pašvaldību sporta infrastruktūras attīstībai. Ja šādu kārtību nepieciešams noteikt ārējos normatīvajos aktos (Ministru kabineta noteikumos), kā deleģējumu var izmantot Reģionālās attīstības likuma 14.panta 2.punktā (Ministru kabinets nosaka valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību) vai minētā likuma panta 7.punktā (Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķiramas un izlietojamas mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām) Ministru kabinetam doto pilnvarojumu.

Pašvaldību attīstības programmās (stratēģijās), kuras ir jāizstrādā katrai pašvaldībai, būtu jāatspoguļo arī perspektīvais sporta infrastruktūras attīstības plāns (esošās situācijas analīze, vērtējums par iespējamajiem attīstības virzieniem un konkrēti realizētajiem projekti).

4.4. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu nepieejamība sporta infrastruktūras attīstībai

Atšķirībā no citām nozarēm, sporta nozarei Latvijā līdz šim nav bijuši pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, lai gan diskusijas par to piesaisti sporta infrastruktūras attīstībai ir bijušas. Piemēram, Ministru kabineta 2005.gada 22.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.15 26.§) „Par valsts sporta būvēm un to turpmāko attīstību” 2.2.apakšpunktā kā viens no iespējamajiem avotiem sporta bāzu, tai skaitā nacionālo sporta bāzu, attīstībai, kā arī valsts un pašvaldību vispārizglītojošo dienas skolu nodrošinājumam ar sporta bāzēm, tika noteikts ES struktūrfondu finansējums. ES struktūrfondu piesaisti sporta infrastruktūras attīstībai paredz IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

45

arī Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838) sadaļas 4.5. „Sporta bāzes” 2.4.apašpunkts. Turklāt, Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta 2007.–2013.gada periodam projekta (vēlāk tā nosaukums tika mainīts – Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.–2013.gada periodam) sadaļas 4.3.2.6. „Sociālā infrastruktūra” 860.punktā sākotnēji kā viens no galvenajiem atbalsta virzieniem, kuros tiks investēti Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļi, tika norādīts – „Iedzīvotāju veselības veicināšanai un darbaspēka kvalitātes uzlabošanai nepieciešams veikt būtiskas investīcijas sporta bāzu attīstībā, radot apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai”, savukārt 881.punktā kā viens no virzieniem, kuros būtu novirzāmas Eiropas reģionālā attīstības fonda investīcijas pakalpojumu pieejamības un kvalitatīvas dzīves telpas priekšnosacījumu nodrošināšanā attīstības centros, tika norādīts – „[..], veselīga un aktīva dzīvesveida veicinošās infrastruktūras pilnveidošana [..]”. Tomēr neskatoties uz minētajos dokumentos ietverto konceptuālo atbalstu ES struktūrfondu piesaistei sporta infrastruktūras attīstībai, vēlākajās diskusijās par ES struktūrfondu plānošanu 2007.–2013.gada periodam sporta nozare no atbalstāmo nozaru saraksta tika svītrota.

Ministru kabineta 2011.gada 22.februāra sēdē izskatītajā (prot. Nr.11 68.§) informatīvajā ziņojumā „Par Eiropas Savienības Sporta ministru neformālo padomi 2011.gada 22.-23.februārī” (TA-452) uzsvērts – „Latvija uzskata, ka nepieciešams kopīgs redzējums ES struktūrfondu līdzekļu piesaistei sportā. Mērķtiecīgas investīcijas veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošajā infrastruktūrā ir investīcijas ilgtermiņa attīstībā, jo tādējādi tiek sniegts būtisks atbalsts iedzīvotāju veselības veicināšanai un darbaspēka kvalitātes uzlabošanai, veidojot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības. Turklāt, investīcijas veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošajā infrastruktūrā reģionos veicina policentrisko attīstību.”

Ar Ministru kabineta 2012.gada 7.februāra sēdes protokollēmuma „Rīkojuma projekts „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”” (prot. Nr.7 24.§) 2.punktu konceptuāli tika atbalstīta IZM piedāvātā Valdības rīcības plāna 27.6.apakšpunktā minētā pasākuma12 īstenošana ES fondu 2014-2020 programmēšanas periodā, ja nepieciešams, attiecīgi precizējot pasākuma saturu un īstenošanas veidu atbilstoši Nacionālā attīstības plāna un nākamā ES fondu plānošanas perioda prioritātēm.

Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam paredz nacionāla līmeņa sporta un kultūras infrastruktūras objekta – stadiona „Daugava” Rīgā attīstības projekta īstenošanu līdz 2018.gadam. Tāpat Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam paredz atbalstu brīvpieejas sporta laukumu būvniecībai, universālo sporta stadionu rekonstrukcijai (vai vieglatlētikas manēžu būvniecībai) un izglītības iestāžu sporta zāļu rekonstrukcijai.

Reālās iespējas sporta infrastruktūras attīstībai piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus būs atkarīgas no sarunu rezultātiem ar Eiropas Komisiju par ES daudzgadu 2014.–2020.gadam.

4.5. Privātā kapitāla piesaiste

Situācijās, kad valstij un pašvaldībām nepietiek budžeta līdzekļi, lai nepieciešamā apjomā veiktu investīcijas sporta infrastruktūras attīstībā, viens no iespējamajiem risinājuma variantiem ir privātā kapitāla piesaiste publiskās un privātās partnerības (turpmāk arī – PPP) ietvaros. PPP ir publiskā un privātā sektora sadarbība, kuras ietvaros kāds objekts vai publiskais pakalpojums uz līguma pamata tiek nodots privātajam sektoram uz noteiktu laika periodu un nosacījumiem, lai nodrošinātu publiskos pakalpojumus un piesaistītu privātā sektora resursus.

12 Izstrādāt alternatīvus risinājumus finanšu palielinājumam sportam, t.sk. izmantojot fiskālās un nodokļu politikas instrumentus, kā arī paredzot iespēju sporta nozarei piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus plānošanas periodā 2014.–2020.gadam.IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

46

Jau Ministru kabineta 2005.gada 22.marta sēdē (prot. Nr.15 26.§) izskatītajā informatīvajā ziņojumā „Par valsts sporta būvēm un to turpmāko attīstību” norādīts, ka nepieciešams radīt papildu finansējuma piesaistes sistēmu, kas paredzētu daudzkanālu finansējumu (valsts, privāto, pašvaldību u.c.), lai sakārtotu un uzturētu sporta bāzes un nodrošinātu to attīstību. Arī Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838) sadaļas 4.5. „Sporta bāzes” 2.5.apakšpunkts paredzēja izveidot un attīstīt valsts un pašvaldību sporta bāzu celtniecības un apsaimniekošanas modeli, iesaistot arī privātos investorus valsts un privātās partnerības ietvaros. Tāpat privātā kapitāla piesaisti sporta bāzu attīstībai paredz arī Ministru kabinets 2012.gada 20.marta sēdes protokollēmuma „Informatīvais ziņojums „Par sporta centru un līdzīgu projektu turpmāko finansēšanu”” (prot.Nr.16 34.§) 2.1.apakšpunkts.

Lai gan reģionālo OC projektu īstenošanu, sadarbojoties valstij, pašvaldībām un LOK, arī varētu uzskatīt par sava veida PPP (jo LOK kā biedrība ir uzskatāma par privāto tiesību juridisko personu), tomēr fakts, ka projektu īstenošanai piesaistītais resurss ir valsts piešķirts, neļauj šo sadarbību atzīt par atbilstošu PPP pazīmēm.

PPP Latvijā tiesiski reglamentē 2009.gada 8.jūlijā Saeimā pieņemtais Publiskās un privātās partnerības likums, kurš paredz dažādus PPP līgumu veidus. Saskaņā ar minētā likuma 14.panta pirmo daļu, lai noteiktu PPP piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā no publiskās personas finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa un to, kāds PPP līgums slēdzams, lai veiksmīgi īstenotu attiecīgo būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas projektu, ņemot vērā potenciālā PPP līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini. Tādejādi bez finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas nav iespējams noteikt piemērotāko PPP līguma veidu sporta infrastruktūras attīstībai, jo katrs projekts vērtējams individuāli, tomēr minētā likuma piedāvātās iespējas ir ļoti plašas, pieļaujot gan līgumisko, gan institucionālo partnerību. Piemēram, līgumiskās partnerības ietvaros ir iespējama publiskā un privātā sektora sadarbība vismaz 30 gadu (atsevišķos gadījums arī vairāk) ilgā termiņā, līgumslēdzējām pusēm vienojoties par projektēšanas, būvniecības (arī renovācijas), finansēšanas un apsaimniekošanas jautājumiem, līgumā paredzot, ka periodam noslēdzoties visi aktīvi ir jānodod publiskajam sektoram labā stāvoklī, kā rezultātā īpašuma tiesības tiek saglabātas valstij vai pašvaldībai. Savukārt institucionālās partnerības ietvaros ir iespējama publiskā un privātā sektora sadarbība, uz dalībnieka līguma pamata izveidojot kapitālsabiedrību (vai iesaistoties jau esošajā), kuras dalībnieki vai akcionāri ir gan publiskais, gan privātais partneris.

Tāpat privātā kapitāla piesaiste ir iespējama ārpus Publiskās un privātās partnerības likuma noteikumiem, piemēram, saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.panta otrās daļas 2.1punktu un piekto daļu nododot sporta bāzi veidojošo nekustamo īpašumu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai uz laiku līdz 10 gadiem (var nodot arī atkārtoti), vienlaikus paredzot, ka valsts nekustamie īpašumi jānodod atpakaļ pirms noteiktā lietošanas termiņa, ja tie netiek izmantoti atbilstoši nodošanas mērķim vai attiecīgā organizācija zaudē sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Šāds piemērs sporta nozarē jau ir bijis – lai veicinātu jāšanas sporta, modernās pieccīņas, paukošanas un BMX riteņbraukšanas attīstību, kā arī nodrošinātu nacionālās sporta bāzes apsaimniekošanu un turpmāko attīstību, ar Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra rīkojumu Nr.566 „Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu sabiedriskā labuma organizācijai biedrībai „Latvijas Jātnieku federācija” bezatlīdzības lietošanā uz noteiktu laiku” biedrībai „Latvijas Jātnieku federācija” uz 10 gadiem tika nodots nekustamais īpašums Kleistu ielā 75, Rīgā.

4.6. Alternatīvs valsts atbalsta mehānisms – Valsts kases aizņēmumi

Jāparedz iespēja pašvaldībām gadskārtējā valsts budžeta likumā (sākot ar 2014.gadu) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņemt aizņēmumus Valsts kasē arī sporta infrastruktūras IZMKonc_260313_sports; Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija

47

attīstībai (vai vismaz izglītības iestāžu sporta infrastruktūras attīstībai), likumā nosakot konkrētu pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu. Tādejādi valsts, tiešā veidā neizmantojot savus finanšu līdzekļus, varētu dot iespēju tām pašvaldībām, kurām ir iespējam saņemt aizņēmumus, īstenot aktuālos projektus.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

Vizē:Valsts sekretāre S.Liepiņa

26.03.2013.10:1019 911Izglītības un zinātnes ministrijasSporta un jaunatnes departamenta vecākā referente A.Aizstrauta67047754, [email protected]

Izglītības un zinātnes ministrijasSporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieks sporta jomā E.Severs67047935, [email protected]


48

Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras...

Documents

Transcript of Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras...